© Valsts izglītības satura centrs | ESF projekts Nr.8.3.1.1/16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā 8

Vizuālā māksla 7.1. Gaisma mākslā. Kā lietot gaismu kā izteiksmes līdzekli?Vārdnīca

Animācija – kustības ilūzijas radīšana, secīgi attēlojot savstarpēji nedaudz atšķirīgus nekustīgus tēlus. (Animācijas filma – filma, kas uzņemta, izmantojot animācijas filmēšanas tehniku.)

Antīkā Grieķija – ar sengrieķu pasauli vēsturē pieņemts apzīmēt grieķu apdzīvotas pamatteritorijas, kā arī grieķu kolonijas. Sākotnēji ap 2. g. t. p. m. ē. grieķi apmetās Balkānu pussalā. No 2. g. t. b. p. m. ē.–800. g. p. m. ē. grieķi apmetās arī Egejas jūras salās, Mazāzijas rietumu piekrastē. Egejas jūru pilnībā apņēma grieķu zemes.

Apkārtne – vieta, teritorija, kas atrodas (kam) apkārt, (kā) tuvumā.

Atsauce – norāde (uz kādu autoru, izmantotajiem avotiem u. tml., parasti zinātniskos tekstos).

Autortiesības – juridisku normu kopums, kas noteic zinātnes, literatūras un mākslas darbu autoru tiesisko stāvokli.

Baroks – dekoratīvi krāšņs un dinamisks mākslas stils (16.–18. gadsimtā), kas radās Itālijā pēc renesanses un manierisma; to nomainīja rokoko un klasicisms.

Bezgalīga virsma – plaknes ārpuse (priekšmetam, veidojumam), kas ir bezgalīga un nerobežojas ar apkārtējo vidi.

Burtveidols – speciāla drukāto rakstzīmju izveide, kam raksturīgs noteikts slīpums un līniju biezums.

Deformācija – formas un tilpuma maiņa (fizikālam ķermenim) ārēja spēka iedarbībā (nemainoties ķermeņa masai)

Detaļas – nozīmīgas, raksturīgas sastāvdaļas (piemēram, mākslas darbā, teksta saturā).

Dizains – izstrādājuma veidols, kas ir saskaņots ar tā funkcionālo uzdevumu, materiāliem, izgatavošanas tehnoloģiju, modes tendencēm, ekoloģijas prasībām u. c. faktoriem.

Drapērija – uzstādījumos dekoratīvs aizsegums, norobežojums (parasti veidots no smaga, brīvās krokās krītoša auduma).

Ekspresionisms – virziens mākslā un literatūrā, kurš par mākslas galveno uzdevumu uzskata mākslinieka subjektīvās pasaules attēlojumu.

Ekstāze – emocionāls stāvoklis, kam raksturīga ārkārtīga sajūsma, kura pāriet afektā.

Emocionāls stāvoklis – psihisks stāvoklis, kam raksturīgas noteiktas jūtu norises un izpausmes.

Empātija – spēja iejusties citas personas emocionālajā stāvoklī, izjust to pašu pārdzīvojumu.

Estētiski ideāli – tādi ideāli, kas attiecas uz visaugstāko estētiku, skaistumu.

Ētiskā un estētiskā pieredze – ētiskā pieredze saistīta ar morāli un tikumību, bet estētiskā pieredze saistīta ar skaistumu, diženumu un mākslu.

Fantāzija – iedoma, izdomājums.

Forma – ārējais veids, apveids (piemēram, priekšmetam).

Formas siluets un raksturs – formas apveids, kontūras un pazīmju kopums, kas atšķir to no citiem, līdzīgiem.

Fotogrāfija – paņēmiens attēlu iegūšanai uz gaismjutīgiem materiāliem, izmantojot īpašas optiskās ierīces un ķīmiskos procesus.

© Valsts izglītības satura centrs | ESF projekts Nr.8.3.1.1/16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā 9

Vizuālā māksla 7.1. Gaisma mākslā. Kā lietot gaismu kā izteiksmes līdzekli?

Fovisms – glezniecības virziens, kam raksturīgas intensīvas kontrastkrāsas, deformētas vai pārspīlētas attēloto objektu formas.

Funkcija – uzdevums, nozīme, arī darbība (piemēram, kādai sistēmai).

Futūrisms – mākslas un literatūras virziens 20. gs. sākumā Eiropā; tas noliedza pagātnes kultūras vērtību, slavināja dinamismu, kustības un ātruma izpausmes, poetizēja urbānismu un tehniku.

Gaisma – vieta, no kuras izplatās apgaismojums; apgaismota vieta, laukums, kur ir gaišs.

Gaismēna – gaišāku un tumšāku laukumu mija (gleznā, zīmējumā).

Galvenie objekti/subjekti attēlā – vadošie, lielākie pēc izmēra, košākie vai dominējošākie attēlā attēlotie objekti/subjekti.

Harmonija – saskaņa, samērīgums.

Hiperbolizācija – ļoti pārspīlēts (tēlu, domu) attēlojums, lai padarītu tās emocionālākas, ietekmīgākas.

Humors – labsirdīgi zobgalīga attieksme (pret ko); spēja saskatīt un atveidot komisko.

Identitāte – indivīda pašuztvere, kas balstās uz viņa fiziskajām, intelektuālajām un morālajām īpašībām.

Ilūzija – nepiepildāmas ilgas, cerības, nodomi.

Impresionisms – tēlotājas mākslas, daiļliteratūras un mūzikas virziens, kurā ir būtiski attēlot acumirklīgus iespaidus, sīkas nianses, detaļas.

Interpretācija – domas, teksta satura, arī fakta izskaidrošana, domas, teksta, satura, arī fakta jēgas atklāšana.

Ironija – izteiksmes veids, kad zobgalīgi pasaka pretējo domātajam; izsmejoša zobgalība.

Jēga – nozīme, saturs.

Kičs – bezgaumīgs, amatnieciski banāls mākslas darbs, kam raksturīga ārēji efektīga dekorativitāte; parasti par kiču dēvē parādības 19. un 20. gs. mākslā, kino, arī literatūrā; kiča produkcija visbiežāk adresēta mazprasīgam (neizglītotam) patērētājam.

Klimats – ilggadējs laikapstākļu režīms, kas raksturīgs kādam apvidum tā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ.

Komforts – ērtību un labierīcību kopums.

Konteksts – teksta daļa, arī teksts, kas nepieciešams, lai noteiktu (kāda teksta elementa, piemēram, vārda, teikuma) nozīmi, jēgu.

Kontrasts – krass pretstats (piemēram, starp krāsām, laukumiem gleznā, zīmējumā, fotogrāfijā).

Kontūra – apveids (piemēram, priekšmeta siluetā); ārējā līnija, kas attēlo formu.

Kopija – ar tehniskiem līdzekļiem iegūts oriģinālam pilnībā atbilstošs vai līdzīgs atveidojums (parasti vairākos eksemplāros). Var būt arī mākslas darba kopija, kas pēc izmantotā materiāla un arī citādi ļoti līdzinās oriģinālam.

Krāsu emocionālā iedarbība – krāsu ietekme uz cilvēka sajūtām un emocijām.

© Valsts izglītības satura centrs | ESF projekts Nr.8.3.1.1/16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā 10

Vizuālā māksla 7.1. Gaisma mākslā. Kā lietot gaismu kā izteiksmes līdzekli?

Krītošā ēna – tumšs priekšmeta attēls pretējā pusē tai pusei, no kuras uz priekšmetu krīt gaisma; vieta, telpa, kur tieši nekrīt gaismas stari.

Kubisms – virziens tēlotājā mākslā, kas reālās pasaules atveidu shematizēja, izmantojot ģeometriskus laukumus un apjomus.

Kultūras mantojums – iepriekšējos vēstures laikposmos radītās garīgās un materiālās vērtības.

Līdzpārdzīvojums – pārdzīvojums, kas izraisās (kam) līdzi, kopā, vienlaikus.

Masveida produkcija – priekšmeti (lietas, materiāli, produkti), ko ražo vairumā.

Mācību līdzeklis – materiāli, informācija, priekšmeti, kas paredzēti izmantošanai ar mērķi mācīties.

Mākslas objekts – mākslas darbs.

Metafora – nozīmes pārnesums, kas izriet no nojēguma par priekšmetu vai parādību līdzību; vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.

Metamorfoze – pārvēršanās, pārveidošanās.

Mērogs – kartes, plāna u. tml. līnijas garuma attiecība pret attēlotās līnijas garumu dabā.

Mistērija – tas, kas nav izzināts, nav zināms; noslēpums.

Mīmika – sejas muskuļu kustību kopums, kas atspoguļo psihiskos stāvokļus, norises.

Mīti – senas teikas, nostāsti par dieviem, gariem, varoņiem, pasaules izcelšanos, dabas parādībām, aizvēsturiskiem notikumiem.

Modernisms – 20. gs. 1. pusē radušies mākslas virzieni, kuri meklē jaunus izteiksmes līdzekļus un formas, cenšas dziļāk atklāt subjektīvos pārdzīvojumus.

Negatīvais laukums – laukums ap galvenajiem objektiem/subjektiem, tos atstājot gaišus. Pretējs pozitīvajam laukumam.

Novietne – atrašanās vieta, teritorija, arī izvietojums (celtnei, celtņu kopumam).

Pastozs gleznojums – tāds gleznojums, kam ir raksturīga reljefi uzlikta krāsa.

Pašportrets – portrets, kurā autors attēlojis pats sevi.

Patiesība un ilūzija – pareizs, adekvāts īstenības atspoguļojums un maldīgs priekšstats, kas radies, nepareizi uztverot īstenības parādības; uztveres maldi.

Pārspīlējums (hiperbolizācija) – ļoti pārspīlēts (tēlu, domu) attēlojums, lai padarītu tos emocionālākus, ietekmīgākus.

Performance – mākslinieciski organizēts, relatīvi noslēgts process, akcija, kurā, atšķirībā no hepeninga, skatītājus neiesaista; virziens 20. gs. 70.–80. gadu mākslā.

Pieredze – praktiskajā darbībā iegūts zināšanu, prasmju, iemaņu kopums.

Plakāts – lakonisks, uzskatāms, arī vispārināts grafikas darbs, kas (parasti) ar krāsaina zīmējuma un teksta palīdzību veic masu aģitācijas un reklāmas uzdevumus.

Plakne – virsma (piemēram, priekšmetam), kam ir šādas punktu kopas forma; arī skaldne.

© Valsts izglītības satura centrs | ESF projekts Nr.8.3.1.1/16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā 11

Vizuālā māksla 7.1. Gaisma mākslā. Kā lietot gaismu kā izteiksmes līdzekli?

Plašsaziņas līdzekļi un informācija – radio, televīzija, preses izdevumi, internets jeb masu komunikācijas līdzekļi un ziņas, dati, zināšanu kopums, ko tie sniedz.

Portrets – tēlotājas mākslas žanrs, kam raksturīga pievēršanās cilvēka individualizētam attēlojumam; šī žanra mākslas darbs.

Postimpresionisms – parādību kopums mākslā (19. gs. beigās un 20. gs. sākumā), kam raksturīgs impresionisma paņēmienu noliegums, citu paņēmienu meklējumi; pēcimpresionisms.

Pozitīvais laukums – laukums, ko veido galvenie objekti/subjekti. Pretējs negatīvajam laukumam.

Reflekss – gaismas atstarojums, atspīdums, atspulgs (uz kādas virsmas); krāsas nianse, kas rodas, uz priekšmeta krītot gaismai, kura atstarota no kādas virsmas.

Renesanse – uzplaukuma periods mākslā, progresīvs kultūras attīstības posms (Rietumeiropā no 14. gs. beigām līdz 16. gs. pirmajai pusei), kas ir saistīts ar humānistiskā pasaules uzskata veidošanos.

Rituāls – tradīcijas vai priekšrakstu noteikta (parasti svinīga) darbība, darbību kopums.

Sabiedrība un personība – sabiedrība ir sociāla sistēma – vēsturiski izveidojies cilvēku attiecību un kopdarbības formu kopums (vienoti ar kādu kopsaucēju – dzīvesvietu, dzīvesveidu), bet personība ir neatkārtojama būtne, indivīds, kas izceļas ar īpašiem sasniegumiem, unikāliem uzskatiem (galvenokārt garīgās darbības jomās).

Samērs – savstarpēja izmēru attiecība.

Sastāvdaļa – tas, kas (parasti vienlaikus ar ko citu vai citiem) ir nepieciešams, lai rastos, pastāvētu (kā) veselums, kopums.

Senā Ēģipte – Senās Ēģiptes civilizācija pastāvēja Āfrikas ziemeļaustrumos pie Nīlas upes. Tā pastāvēja aptuveni 3000 gadus no 3150. g. p. m. ē., kad par valdnieku kļuva pirmais faraons. 31. g. p. m. ē. Ēģipte kļuva par Romas provinci. Mūsdienās šajā teritorijā atrodas Ēģiptes valsts.

Simboli – zīme, arī zīmju kopums (piemēram, attēls, ornaments, priekšmets, krāsu salikums, mākslas tēls, skaņdarbs), kas nosacīti atspoguļo ideju, parādību sabiedrībā vai dabā u. tml.

Sintēze – neviendabīgu elementu saistījums noteiktā sistēmā, vienotā veselumā.

Sirreālisms – tēlotājmākslas, literatūras un kinomākslas virziens (pēc 1. pasaules kara), kam raksturīga dažādu nereālu, fantastisku, izdomātu motīvu attēlošana.

Skaistums – vispārināta īpašība vārdam “skaists” un šīs īpašības konkrēta izpausme; īpašība, īpašību kopums, kas atbilst noteiktam estētiskajam ideālam, izraisa estētiskās jūtas.

Slīdošā gaisma – apgaismots laukums, kas atrodas starp spilgti apgaismoto daļu un ēnu un novērojama pie mērena apgaismojuma (dabiskā).

Sociālie tīkli – sociālas struktūras, kas sastāv no sociālajiem dalībniekiem (piemēram, privātpersonām vai organizācijām), kas izmanto vienotus saziņas līdzekļus un informācijas pārraides un izmantošanas noteikumus. Lielāki (globāli) veidojumi kā sociālās grupas.

Spīdums – gaismas atstarojums uz kādas virsmas.

© Valsts izglītības satura centrs | ESF projekts Nr.8.3.1.1/16/I/002 Kompetenču pieeja mācību saturā 12

Vizuālā māksla 7.1. Gaisma mākslā. Kā lietot gaismu kā izteiksmes līdzekli?

Subkultūra – samērā patstāvīga garīgo un materiālo vērtību sistēma, ko atzīst noteikta sabiedrības daļa kādas plašākas kultūras ietvaros.

Varonis – galvenais tēls, viens no galvenajiem tēliem (mākslas darbā).

Vērtības – pozitīvo īpašību kopums (piemēram, cilvēkam, parādībai, priekšmetam), kas parasti ir saistīts ar garīgo, kultūru, morāli u. tml.

Vispārcilvēciskās vērtības – mūžība, dzīvība, nāve, mīlestība, miers, laime u. c.

Vispārinājums – atsevišķiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem) konstatētās vispārējās, būtiskās īpašības, pazīmes, kuras vispārīgā, nedetalizētā veidā var attiecināt uz citiem līdzīgiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem).

Avoti ● Andersons, J. Mākslas un kultūras vārdnīca. Rīga : Zvaigzne ABC, 2011. ● Blūma, D. Mazā mākslas vēstures terminu vārdnīca. Rīga : Zvaigzne ABC, 2005. ● Cielava, S. Vispārīgā mākslas vēsture 3. Rīga : Zvaigzne ABC, 2001. ● Skaidrojošā un sinonīmu vārdnīca: www.tezaurs.lv [skatīts 04.12.2019.] ● Skaidrojošā un sinonīmu vārdnīca: https://lv.oxforddictionaries.com/ [skatīts 04.12.2019.] ● Valodu uzņēmums: https://skrivanek.lv/ [skatīts 04.03.2020.]