· web view(tus lej 7 piv txog, txhua yam uas vajtswv ua tiav tam lawm. cov vajtswv tsim so nrog...

29
The Gospel of Matthew: Mathais Txoj Hmoo Zoo Tus sau & qhia: Kxf. TxawjTuam Lis / Rev. Joshua T. Lee, M.Div. Tus neeg uas sau phau ntawv Mathais yog Yexus Khetos tus Thwjtim Mathais ntag. Nws sau phau ntawv Mathais kwv yeej li xyoo 50 – 60 A.D. (Tom qab Yexus), ua ntej lub Tuam Tsev pehawm Vajtswv nram Yeluxalees rau puas tsuaj nyob rau xyoo 70 A.D. Mathais yog ib tug neeg Yudais. Nws tes haujlwm yog sau se rau haiv neeg Loos uas kav lub tebchaws Yixalayees (Israel). Mathais yeej paub nws lub tebchaws zoo. Nws kuj paub zoo txog nws haiv neeg Yudais tej keeb kwm yav tag los; kablig kevcai; kev coj noj coj ua; nwshaiv neeg tej tswvyim thiab nws hom neeg cov muaj rau cov pluag. Tsis tag li xwb, nws kuj paub phau Vajluskub Qub zoo. Nws yog ib tug neeg txawj ntse, nws thiaj li los ua ib tug neeg sau se. Nws nyob rau lub zos Kapena-us, pem xeev Kalilais. Nyob rau phau ntawv Mathais, Mathais sau qhia txog haiv neeg Ixayees cov Kevcai xws li ntxuav ib ce kom dawbhuv; hnub Xanpathaus; lub Tuam Tsev; Daviv; tus Mexiyas, thiab qhia tias Mauxes thiab phau Vajluskub Qub uas qhia txog tus Mexiyas tiav log raws li cov Yudais pheej cia siab thiab ntseeg. Mathais muab 53 nqi ntawm phau Vajluskub Qub los hais nyob rau ntawm nws phau ntawv, thiab hais 70 zaug txog cov Yudais phau Vajluskub. Kaum peb zaug nkaus, nws hais tias Yexus tes dejnum uas nws ua yog tiav raws li phau Vajluskub qhia tseg tias yuav muaj. Nws qhia tais Mathais tshooj 1 yog haiv neeg Ixayees caj ces pib ntawm Yexus mus rau Daviv thiab mus rau ntawm Anplaham uas yog haiv neeg Ixayees txiv. Lub ntsiab lub ntawm phau Mathais yog sau qhia rau haiv neeg Ixayees kom lawv paub meej tias Yexus Khetos yog lawv tus Mexiyas thiab lawv tus Vajntxwv uas Vajtswv cog lus tseg rau lawv hais tias yog Vajntxwv Daviv caj ces. Qhov uas qhia tseeb tias Yexus yog haiv neeg Ixayees tus Vajntxwv yog los ntawm cov neeg txawj ntse uas paub saib hnub qub tuaj nrhiav tau haiv neeg Ixayees tus Vajntxwv, thaum Yexus yug, thiab thaum Philaj muab daim paib dai rau saum Yexus taub hau, ntawm tus ntoo khaublig hais tias, “Tus no yog Yexus, cov Yudais tus Vajntxwv.” Ib lub ntsiab lus ntxiv, Mathais sau nws phau ntawv qhia rau haiv neeg Ixayees thiab Yexus Pawg Ntseeg kom paub txog Vajtswv lub Tebchaws. Haiv neeg Ixayees tsis kam lees Yexus ua lawv tus Mexiyas thiab Vajntxwv vim lawv tsis pom Yexus cawm lawv dim ntawm haiv neeg Loos lub xibtes kom lawv tau lawv lub tebchaws Yixalayees. Twb yog li no, coob tus neeg Ixayees thiaj li tsis kam ntseeg Yauhas Npativ thiab Yexus thaum nkawv qhuab qhia rau lawv hais tias “Vajtswv lub Tebchaws twb los txog ntawm tes lawm.” Vim haiv neeg Ixayees tsis kam ntseeg Yexus, Vajtswv thiaj li tos thiab tsis ua raws li Nws cov lus Nws cog tseg rau haiv neeg Ixayees. Vajtswv thiaj li mus foom koob hmoov rau ib cov Ixayees thiab foom koob hmoov rau lwm haiv neeg uas yog Nws Pawg Ntseeg. Mathais qhia hais tias Vajtswv yeej xub hu lwm haiv neeg los rau hauv Vajtswv lub Tebchaws lawm, xws li cov neeg txawj saib hnub qub; Loos tus thawj tub rog; thiab tus pojniam Kana-as. Mathais tseem khawv tau Yexus cov lus hais tias Txoj Hmoo Zoo yuav nthuav mus puv ntiajteb (Mthais 24:14), thiab Yexus kom nws cov Thwjtim tawm mus qhia Txoj Hmoo Zoo rau txhua lub tebchaws (Mthais 28:19). Yexus qhuab qhia tias Vajtswv foom 1

Upload: others

Post on 23-Feb-2020

2 views

Category:

Documents


0 download

TRANSCRIPT

Page 1:  · Web view(Tus lej 7 piv txog, txhua yam uas Vajtswv ua tiav tam lawm. Cov Vajtswv tsim so nrog Vajtswv lawm xwb). Twb yog li no, peb cov pehawm hnub 1 thiaj li tsis yuam kom neeg

The Gospel of Matthew: Mathais Txoj Hmoo Zoo

Tus sau & qhia: Kxf. TxawjTuam Lis / Rev. Joshua T. Lee, M.Div.

Tus neeg uas sau phau ntawv Mathais yog Yexus Khetos tus Thwjtim Mathais ntag. Nws sau phau ntawv Mathais kwv yeej li xyoo 50 – 60 A.D. (Tom qab Yexus), ua ntej lub Tuam Tsev pehawm Vajtswv nram Yeluxalees rau puas tsuaj nyob rau xyoo 70 A.D. Mathais yog ib tug neeg Yudais. Nws tes haujlwm yog sau se rau haiv neeg Loos uas kav lub tebchaws Yixalayees (Israel). Mathais yeej paub nws lub tebchaws zoo. Nws kuj paub zoo txog nws haiv neeg Yudais tej keeb kwm yav tag los; kablig kevcai; kev coj noj coj ua; nwshaiv neeg tej tswvyim thiab nws hom neeg cov muaj rau cov pluag. Tsis tag li xwb, nws kuj paub phau Vajluskub Qub zoo. Nws yog ib tug neeg txawj ntse, nws thiaj li los ua ib tug neeg sau se. Nws nyob rau lub zos Kapena-us, pem xeev Kalilais.

Nyob rau phau ntawv Mathais, Mathais sau qhia txog haiv neeg Ixayees cov Kevcai xws li ntxuav ib ce kom dawbhuv; hnub Xanpathaus; lub Tuam Tsev; Daviv; tus Mexiyas, thiab qhia tias Mauxes thiab phau Vajluskub Qub uas qhia txog tus Mexiyas tiav log raws li cov Yudais pheej cia siab thiab ntseeg. Mathais muab 53 nqi ntawm phau Vajluskub Qub los hais nyob rau ntawm nws phau ntawv, thiab hais 70 zaug txog cov Yudais phau Vajluskub. Kaum peb zaug nkaus, nws hais tias Yexus tes dejnum uas nws ua yog tiav raws li phau Vajluskub qhia tseg tias yuav muaj. Nws qhia tais Mathais tshooj 1 yog haiv neeg Ixayees caj ces pib ntawm Yexus mus rau Daviv thiab mus rau ntawm Anplaham uas yog haiv neeg Ixayees txiv.

Lub ntsiab lub ntawm phau Mathais yog sau qhia rau haiv neeg Ixayees kom lawv paub meej tias Yexus Khetos yog lawv tus Mexiyas thiab lawv tus Vajntxwv uas Vajtswv cog lus tseg rau lawv hais tias yog Vajntxwv Daviv caj ces. Qhov uas qhia tseeb tias Yexus yog haiv neeg Ixayees tus Vajntxwv yog los ntawm cov neeg txawj ntse uas paub saib hnub qub tuaj nrhiav tau haiv neeg Ixayees tus Vajntxwv, thaum Yexus yug, thiab thaum Philaj muab daim paib dai rau saum Yexus taub hau, ntawm tus ntoo khaublig hais tias, “Tus no yog Yexus, cov Yudais tus Vajntxwv.”

Ib lub ntsiab lus ntxiv, Mathais sau nws phau ntawv qhia rau haiv neeg Ixayees thiab Yexus Pawg Ntseeg kom paub txog Vajtswv lub Tebchaws. Haiv neeg Ixayees tsis kam lees Yexus ua lawv tus Mexiyas thiab Vajntxwv vim lawv tsis pom Yexus cawm lawv dim ntawm haiv neeg Loos lub xibtes kom lawv tau lawv lub tebchaws Yixalayees. Twb yog li no, coob tus neeg Ixayees thiaj li tsis kam ntseeg Yauhas Npativ thiab Yexus thaum nkawv qhuab qhia rau lawv hais tias “Vajtswv lub Tebchaws twb los txog ntawm tes lawm.” Vim haiv neeg Ixayees tsis kam ntseeg Yexus, Vajtswv thiaj li tos thiab tsis ua raws li Nws cov lus Nws cog tseg rau haiv neeg Ixayees. Vajtswv thiaj li mus foom koob hmoov rau ib cov Ixayees thiab foom koob hmoov rau lwm haiv neeg uas yog Nws Pawg Ntseeg. Mathais qhia hais tias Vajtswv yeej xub hu lwm haiv neeg los rau hauv Vajtswv lub Tebchaws lawm, xws li cov neeg txawj saib hnub qub; Loos tus thawj tub rog; thiab tus pojniam Kana-as. Mathais tseem khawv tau Yexus cov lus hais tias Txoj Hmoo Zoo yuav nthuav mus puv ntiajteb (Mthais 24:14), thiab Yexus kom nws cov Thwjtim tawm mus qhia Txoj Hmoo Zoo rau txhua lub tebchaws (Mthais 28:19). Yexus qhuab qhia tias Vajtswv foom koob hmoov rau lwm haiv neeg, tiamsis yuav muaj ib hnub txhua tus neeg Ixayees yuav tau los txais Vajtswv txoj koob hmoov Vajtswv cog lus tseg rau lawv, (Loos 11:25-27).

U.Y. – Ua Ntej Yexus; T.Y. = Tom qab YexusLub sijhawm Yexus los nyob hauv ntiajteb Xyoo

1. Yauhas Npativ yug hauv xeev Yudas 6 U.Y.2. Yexus yug hauv Npelehes 5 U.Y.3. Yauxej coj Malis & Yexus khiav mus nyob tim Iziv & Rov qab los nyob pem Naxales 4 U.Y.4. Yexus muaj 12 xyoo, thiab nrog cov xibfwb sib tham hauv Tuam Tsev pehawm 8 T.Y.5. Yexus nrog Yauxej kaw ntoo ua rooj tog 8-28 / 30 T.Y.6. Yauhas Npativ pib qhuab qhia kom tso kev txhaum tseg los npathais lees txim 28/29 T.Y.7. Yexus pib ua Vajtswv tes dejnum (Yexus hu Mathais los ua nws tus thwjtim) 28/30 T.Y.8. Yexus raug txomnyem, tuag thiab sawv rov qab los muajsia nyob & rov mus ceeb tsheej 30/33 T.Y.9. XF Mathais sau nws phau ntawv Mathais 50-60 T.Y.10. Pawg Ntseeg nyob hauv Yeluxalees khiav tsov rog mus rau pem lub zos Pelas 67 T.Y.11. Tub rog Loos muab lub Tuam Tsev pehawm hauv Yeluxalees rhuav tag 70 T.Y.

** Xyoo Yexus tuag thiab sawv los, cov ntseeg tsis tau paub meej. Xyov yog xyoo 30, lossis xyoo 33.Cov ntseeg feem coob ntseeg tias Yexus tuag thiab sawv los muajsia nyob yog xyoo 30. Lukas qhia.

1

Page 2:  · Web view(Tus lej 7 piv txog, txhua yam uas Vajtswv ua tiav tam lawm. Cov Vajtswv tsim so nrog Vajtswv lawm xwb). Twb yog li no, peb cov pehawm hnub 1 thiaj li tsis yuam kom neeg

TXHEEJ TXHEEM HAUV PHAU NTAWV MATHAIS (ZAJ NTEV)

NTSIAB LUS NTAWM COV TXHEEJ TXHEEM MATHAIS1. Keeb kwm txog Yexus, tus Mexiyas

A. Yexus Mexiyas caj cesB. Tus Timtswv los qhia txog yuav xeeb Yexus Mexiyas rau hauv Malis plabC. Cov neeg saib hnub qub qhia txog cov Yudais tus Vajntxwv los yugD. Cov lus hauv phau Vajluskub Qub uas qhia txog Yexus Mexiyas os tiav

1:1-2:231:1-171:18-252:1-122:13-23

2. Yauhas Npativ npaj kev tos tus Mexiyas los 3:1-17

3. Yexus Mexiyas pib qhuab qhia txog Vajtswv lub TebchawsA. Ntxwnyoog los sim Yexus B. Yexus tus Mexiyas pib ua Vajtswv dejnum pem xeev Kalilais

4:1-254:1-114:12-25

4. Yexus Mexiyas cov lus qhuab qhia muaj hwjchim: Cov Ntseeg lub neej hauv Vajtswv lub tebchaws (LUB NTSIAB LUS 1: Yexus Zaj Lus Qhuab Qhia Saum Roob)A. Yexus zaj qhuab qhia saum roob & cov ntseeg uas tshaj Txoj Hmoo ZooB. Cov Ntseeg yuav tsum ua lub neej nyob ncaj nceesC. Cov Ntseeg yuav tsum ua lub neej mloog Vajtswv lusD. Taug Txojkev nqaim thiaj mus txog Vajtswv lub tebchaws

5:1-7:29

5:1-165:17-496:1-7:127:13-29

5. Yexus Mexiyas qhia nws lub hwjchimA. Yexus kho neeg mob zoo, coj cov Thwjtim, thiab kov yeej Dab NtxwnyoogB. Yexus hu Mathais thiab ua txujci kho neeg mob zoo

8:1-9:388:1-9:89:9-38

6. Yexus txib cov Thwjtim mus qhia Txoj Hmoo Zoo (LUB NTSIAB LUS 2: Xa Neeg Mus Qhia Txoj Hmoo Zoo)A. Yexus txib nws 12 tug Thwjtim mus qhia Hmoo Zoo rau hauv tebchaws YixalayeesB. Cov ntseeg Yexus uas mus qhia Vajtswv Txojlus yuav rau tsim txom

10:1-42

10:1-1510:16-42

7. Tib neeg pib tawm tsam Yexus txog qhov nws ua Vajtswv dejnumA. Yexus qhuab qhia nyob pem xeev Kalilais & Yauhas Npativ rau kaw hauv tsev lauj cuj B. Cov Falixais sib cas nrog YexusC. Cov ntseeg Yexus thiab ua Vajtswv tes dejnum thiaj yog Yexus cov kwvtij

11:1-12:5011:1-3012:1-4512:46-50

8. Cov lus piv txwv txog Ntuj Ceeb Tsheej (LUB NTSIAB LUS 3: Cov Lus Pivtxwv Txog Ntuj Ceeb Tsheej)A. Pib muab cov lus pivtxwv los qhuab qhia txog ntuj ceeb tsheejB. Txhais cov ntsiab lus ntawv cov lus pivtxwv

13:1-53

13:1-3513:36-53

9. Qhia tau meej tias Yexus yog tus MexiyasA. Cov qhia Vajtswv Lus yeej tsis raug hwm hauv nws lub zosB. Yexus pub mov rau 5000 leej noj C. Yexus mus ko taw saum nplaim dejD. Yam ua rau neeg tsis dawbhuv & Yexus kho cov neeg muaj mob zooE. Petus lees tias Yexus yog tus Mexiyas

13:54-16:2013:54-14:1214:13-2114:22-3615:1-3916:1-20

10. Yexus qhia tias nws yuav mus raug tsim txom thiab raug tua nram YeluxaleesA. Yexus qhia txog qhov nws yuav mus theej txhoj nram Yeluxalees B. Yexus lub cev hloov ci ntsa iab nrog Mauxes & EliyasC. Yesus ntiab dab tawm ntawm tus metub & rov qhia txog nws kev theej txoj nram Yeluxalees

16:21-17:2716:21-2817:1-1317:14-27

11. Kev zam txim thiab Vajtswv lub tebchaws (LUB NTSIAB LUS 4: Pawg Ntseeg Muaj Nyob Los Ntawm Kev Zam Txim)A. Cov ntseeg yuav tau muaj kev zam tximB. Yam tseem ceeb rau cov neeg uas nyob hauv Vajtswv lub tebchaws

18:1-20:34

18:1-3519:1-20:34

2

Page 3:  · Web view(Tus lej 7 piv txog, txhua yam uas Vajtswv ua tiav tam lawm. Cov Vajtswv tsim so nrog Vajtswv lawm xwb). Twb yog li no, peb cov pehawm hnub 1 thiaj li tsis yuam kom neeg

12. Yexus Khetos muaj cai tswj nroog YeluxaleesA. Vajntxwv Yexus caij nees luav los rau hauv YeluxaleesB. Yexus ntiab cov neeg ua lag luam dag noj dag haus tawm huav Tuam Tsev tawmC. Yexus foom kom tsob txiv ncuav pias tuagD. Ixayees cov thawj coj sib cas nrog YexusE. Yexus ceeb toom rau Falixais thiab cov xibfwb cev Vajtswv LusF. Yexus quaj rau lub nroog Yeluxalees

21:1-23:3921:1-1121:12-1721:18-2221:23-22:4623:1-3623:37-39

13. Qhia Txog thaum ntiajteb kawg & Yexus rov qab los txiav txim zaum ob(LUB NTSIAB LUS 5: Qhia Txog Thaum Ntuj Tag Teb Kawg)

A. Yexus yuav los ces zoo li tus pojniam pib mob plab yuav yug menyuamB. Kev txomnyem loj thaum Neeg Leej Tub rov qab losC. Thaum txog lub sijhawm Yexus rov qab los tsis muaj leejtwg paub txogD. Vajtswv txiav txim rau cov Yaj thiab cov Tshis thaum ntiajteb kawg

24:1-25:46

24:1-1424:15-3124:32-25:3025:31-46

14. Yexus Khetos los tuag theej txhoj rau neeg ntiajtebA. Ixayees cov thawj coj npaj ntes Yexus; muab roj pleev Yexus; Yudas ntxeev siab rau YexusB. Ua kevcai Hla Dhau thiab Yexus tsim tsa tus Tswv Rooj MovC. Yexus thov Vajtswv hauv lub vaj NkexemanesD. Ntes YexusE. Ixayees cov thawjcoj taug Yexus zaj thiab txiav txim rau YexusF. Philaj taug Yexus zaj thiab txiav txim rau YexusG. Yexus tus uas yog Mexiyas raug ntsia saum ntoo khaublig & tuagH. Coj Yexus lub cev mus txawb cia hauv qhov ntxa

26:1-27:6626:1-1626:17-3526:36-4626:47-5626:57-27:1027:11-2627:27-5027;51-66

15. Yexus sawv hauv qhov tuag rov qab los muajsia nyob thiab Yexus kom mus qhia Txoj Hmoo ZooA. Lub qhov ntxa qhuav, Yexus sawv los muajsia nyob lawm & Ixayees cov thawjcoj tsis kam leesB. Yexus kom nws Pawg Ntseeg tawm mus qhia Txoj Hmoo Zoo kom thoob ntiajteb

28:1-2028:1-1528:16-20

3

Page 4:  · Web view(Tus lej 7 piv txog, txhua yam uas Vajtswv ua tiav tam lawm. Cov Vajtswv tsim so nrog Vajtswv lawm xwb). Twb yog li no, peb cov pehawm hnub 1 thiaj li tsis yuam kom neeg

TXHEEJ TXHEEM HAUV PHAU NTAWV MATHAIS (ZAJ LUV)

Xibfwb Mathias muab nws phau ntawv cais ua tsib ntu tseem ceeb xws li: (I. 5:1-7:28; II. 10:5-11:1; III. 13:3-52; IV. 18:2-19:1; V. 24:4-26:1). Nws ho muab ib cov lus los cais mus hais txog lub tswv yim tshiab. Qhov nws xub pib cais yog nyob rau ntawm Tshooj 4:17 thiab Tshooj 16:21. Cov lus uas nws cais yog, “Txij thaum ntawd los Yexus txawm pib,” Ἀπὸ τότε Ἰησοῦς ἤρξατο,Muaj ib cov lus uas hais ntxiv uas cais tom qab cov ntsiab lus yog nyob rau (Tshooj 7:28; 11:1; 13:53: 19:1; 26:1), “Thaum Yexus qhia tej no tag lawm,” Καὶ ἐγένετο ὅτε Ἰησοῦς ἐτέλεσεν. Nram no yog cov Txheej Txheem.

NTSIAB LUS NTAWM COV TXHEEJ TXHEEM MATHAIS I_Tus Neeg Yexus Khetos

A. Yexus caj ces, thaum nws yug, & thaum nws yog menyuam yausB. Yauhas Npativ tes dejnum thiab Yexus

1:1 - 4:16Tshooj 1 - 23:1 - 4:16

II_Yexus Khetos los ua Vajtswv tes dejnum rau haiv neeg YixalayeesA. Yexus pib qhia txog Vajtswv lub tebchaws rau cov YixalayeesB. Lub Ntsiab Lus 1: Zaj Qhuab Qhia Saum RoobC. Cov txujci Yexus uasD. Lub Ntsiab Lus 2: Xa Neeg Mus Qhia Txoj Hmoo ZooE. Cov Yixalayees tawm tsav Yexus & ua rau lawv sib caisF. Lub Ntsiab Lus 3: Cov Lus Pivtxwv Txog Ntuj Ceeb TsheejG. Yixalayees cov thawj coj tawm tsam Yexus & Petus lees tias Yexus yog tus Mexiyas

4:17 – 16:204:17-25Tshooj 5 – 7Tshooj 8 – 910:1 – 11:111:2 - 12:5013:1-5213:53 – 16:20

III_Yexus Khetos Raug Txomnyem, Tau Tuag, & Sawv Rov Los Muajsia nyob rau neeg ntiajtebA. Yexus los rau nram nroog Yeluxalees, nws yuav raug txomnyem, tuag & sawv rov losB. Lub Ntsiab Lus 4: Pawg Ntseeg Muaj Nyob Los Ntawm Kev Zam Txim Rau Kev TxhaumC. Tseem muaj neeg tawm tsam Yexus thaum nws mus nram YeluxaleesD. Ixayees cov thawj coj tawm tsam Yexus & tsis txais yuav nws hauv YeluxaleesE. Lub Ntsiab Lus 5: Qhia Txog Thaum Ntuj Tag Teb KawgF. Yexus txojkev hlub

1. Ixayees cov thawj coj nrhiav tswv yim ntes Yexus2. Kevcai Hla Dhau thiab tsim tsa tus Tswv Rooj Mov3. Yexus qhia tias Petus yuav tsis lees paub Yexus peb zaug4. Ntes Yexus thiab txiav txim rau nws5. Muab Yexus tsim txom, muab nws daim saum khaublig ntoo, & faus Yexus

G. Yexus sawv los muajsia nyob thiab Nws txib 11 lees Thwjtim mus qhia Txoj Hmoo Zoo

16:21-28:2016:21-17:27Tshooj 18Tshooj 19 – 20Tshooj 21 – 23Tshooj 24 - 25 Tshooj 26 – 2726:1-1626:17-2926:30-3526:36 - 27:2627:27-66Tshooj 28

4

Page 5:  · Web view(Tus lej 7 piv txog, txhua yam uas Vajtswv ua tiav tam lawm. Cov Vajtswv tsim so nrog Vajtswv lawm xwb). Twb yog li no, peb cov pehawm hnub 1 thiaj li tsis yuam kom neeg

COV NTSIAB LUS NYOB HAUV PLAUB PHAU TXOJ HMOO ZOO IB TSHOOJ MUS TXOG IB TSHOOJ

Keeb Kws Txog Yexus Tes Dejnum Mathais Malakaus Lukas YauhasCaj Ces ntawm Yexus tsev neeg 1:1-17 3:31-34Yexus yug 1:18-24 2:1-7Cov neeg saib hnub qub tuaj pehawm Yexus 2:1-12Yauxej coj Malis & Yexus khiav mus tim Iziv 2:13-15Vajntxwv Helauj tua cov menyuam tub hauv nroog Npelehees 2:16-18Yauxej coj Yexus tim Iziv los nyob hauv nroog Naxales 2:19-24 2:39Yauhas tus muab neeg npathais los qhia Vajtswv Txojlus 3:1-6 1:2-6 3:3-6Yauhas cem kom cov Falixais & Xaduxis lees txim 3:7-12 1:7-9 3:7-9; 16, 17Yexus los kom Yauhas muab Yexus npathais 3:13-17 1:9-11 3:21-23 1:29-34Yexus raug kev sim siab ntawm Ntxwnyoog zaum 1 4:1-4 1:12, 13 4:1-4Yexus raug kev sim siab ntawm Ntxwnyoog zaum 2 4:5-7 4:9-12Yexus raug kev sim siab ntawm Ntxwnyoog zaum 3 4:8-11 4:5-8, 13Yexus pib ua Vajtswv dejnum hauv nroog Kanpena-us 4:12-17 1:14, 15 4:14, 31Yexus hu nws thawj pab Thwjtim 4:18-22 1:16-20Yexus ua Vajtswv dejnum pem xeev Kalilais 4:23-25 1:39 4:44Yexus foom koob hmoov rau cov ntseeg saum roob 5:1-12 6:20-26Cov ntseeg zoo li cov ntsev rau ntiajteb & qhov kaj rau ntiajteb 5:13-16Yexus los ua kom Mauxes cov Kevcai tiav 5:17-20Tsis pub tua neeg 5:21-26Tsis pub deev luag pojniam luag txiv 5:27-30Tsis pub txij nkawm sib nrauj 5:31-32Tsis pub twv ntuj twv teb 5:33-37Tsis pub ua phem pauj cov neeg ua phem rau yus 5:38-42Qhia txog kev sib hlub 5:43-48 6:27, 32Qhia txog muab khoob pub dawb rau lwm tus, tiamsis txhob khav 6:1-5Qhia txog thov Vajtswv 6:5-15 11:2-4Qhia txog ua kevcai yoo mov 6:16-18Muab nyiaj txiag tso rau saum ntuj ceeb tsheej 6:19-21 11:34-36;

12:22-34Lub teeb ntawv yus lub cev yog ob lub qhov muag 6:22-23Tsis pub ua qhev rau ob tug tswv 6:24Tsis txhob txhawj txog koj lub neeg 6:25-34Txhob txiav txim rau lwm tus 7:1-6 6:37-42Taij Vajtswv, Nws yuav muab rau koj 7:7-11 11:9-13Ua zoo rau lwm tus, Lwm tus thiaj yuav ua zoo rov rau koj 7:12 6:31Ua neeg nyob muaj ob txoj kev xwb: Txoj Nqaim thiab Txoj Dav 7:13-14Xibfwb cuav: Tsob ntoo thiab nws cov txiv 7:15-20 6:43-45Ntseeg Yexus kom tseeb nws thiaj lees paub koj 7:21-23 6:46Lus piv txwv txog ob tug neeg ua tsev 7:24-27 6:47-49Yexus qhua qhia Vajtswv Txojlus muaj kuab heev 7:28-29Yexus kho tus neeg mob nruas zoo 8:1-4 1:40-44 5:12-14Yexus kho tus thawj tubrog tus tub qhev zoo 8:5-13 7:1-10Yexus kho Petus niam tais zoo 8:14-17 1:29-34 4:38-41Cov neeg xav los ua Yexus tus thwjtim 8:18-22 9:57-62Yexus muaj hwjchim tswj tej huab cua 8:23-27 4:35-41 8:22-25Yexus ntiab cov dab coob tawm mus rau cov npuas 8:28-34 5:1-17 8:26-37Yexus kho tus txiv neej tuag tes tuag taw zoo 9:1-8 2:1-12 5:17-26Yexus hu Mathais los ua Yexus tus Thwjtim 9:9 2:14 5:27-28Yexus mus noj mov nrog cov neeg sau se & cov neeg muaj txhaum 9:10-13 2:15-17 5:29-32Yexus cov Thwjtim tsis tau ua kevcai yoo mov 9:14-17 2:18-22 5:33-39Yexus kho tus pojniam uas pheej nchuav nchuav tau 12 xyoo zoo 9:18-22 5:55-35 8:43-48Yexus tsa tus me ntxhais tuag lawm rov los muajsia nyob 9:23-26 5:21-43 8:40-56

5

Page 6:  · Web view(Tus lej 7 piv txog, txhua yam uas Vajtswv ua tiav tam lawm. Cov Vajtswv tsim so nrog Vajtswv lawm xwb). Twb yog li no, peb cov pehawm hnub 1 thiaj li tsis yuam kom neeg

Yexus muaj hwjchim rau nws 12 tug Thwjtim mus ntiab dab tawm 10:1-4 6:7 9:1Yexus xa nws 12 tug Thwjtim mus qhia Txoj Hmoo Zoo 10:5-42 6:8-13 9:2-6; 12:2-

10Tus neeg uas lees Yexus ua nws tus Tswv, lwm hnub Yexus yuav lees nws ntawm Vajtswv lub xub ntiag

10:32-33

Yexus qa ntaj los ua kom tsev neeg sib tawg 10:34-39Tus neeg uas txais yuav cov xibfwb qhia Vajtswv Txojlus ces yog lawv txais yuav Yexus & Vajtswv ntag

10:40-42

Yauhas nug tias Yexus puas yog tus Mexiyas, lossis tseem yuav tos 11:1-15 7:19-30Neeg tsis kam txais yuav Yauhas & Yexus uas ob tug cev Vajtswv Lus

11:16-19 7:31-35

Lub nroog Kaulaxis, Npexaidas, & Kapena-us yuav raug txim hnav dua lwm cov nroog vim lawv tsis kam ntseeg Yexus

11:20-24 10:12-15

Yexus caw kom neeg los cuag nws, nws yuav cia lawv so 11:25-30Yexus yog tus Tswv ntawv hnub Xanpastaus 12:1-8 2:23-28 6:1-5Yexus kho tus txiv neej tuag tes zoo rau hnub Xanpastaus 12:9-13 3:1-5 6:6-10Yexus yog tus Tub Txib Vajtswv xaiv 12:14-21 3:6-12 6:11Cov Falixais hais lus saib tsis tau Vajntsujplig Dawbhuv 12:22-30 3:22-27 11:17-23Cov Falixais ua txhaum Vajntsujplig Dawbhuv 12:31-37 3:28-29Yexus muab nws piv txog Yausnas rau cov Falixais 12:38-41 11:29-32Yexus yog tus Cev Vajtswv Lus & yog Vajntxwv loj dua Xalamoo 12:41-42Tus ntsujplig phem tawm mus, nws rov coj xya tus phem dua rov los 12:43-45 11:24-26 Txhua tus uas ua Vajtswv dejnum thiaj yog Yexus cov kwvtij 12:46-50 3:31-35Lus pivtxwv txog tus neeg mus tseb qoob loo rau hauv nws thaj teb 13:1-9 4:1-20 8:4-15Lub ntsiab lus ntawm cov lus pivtxwv 13:10-23Zaj lus pivtxwv txog cov nplej thiab cov txhauv tuaj uake 13:24-30Zaj lus pivtxwv txog lub noob zaub 13:31-32 4:30-32 13:18-19Zaj lus pivtxwv txog cov keeb 13:33 13:20-21Txhais zaj lus pivtxwv txog cov nplej thiab cov txhauv 13:36-43Ntuj ceeb tsheej piv txog hub kub muab zais cia hauv daim teb 13:44Ntuj ceeb tsheej piv txog lub hlaws uas muaj nqi heev 13:45-46Ntuj ceeb tsheej piv txog lub vas cuab ntse 13:47-50Ntuj ceeb tsheeb piv txog cov khoom muaj nqi tshiab thiab qub 13:51-53Cov neeg hauv Nazales tsis kam txais yuav Yexus 13:54-58 6:1-6Vajntxwv Helauj hnov txog Yexus tes dejnum 14:1-2 6:14-16 9:7-9Vajntxwv Helauj muab Yauhas Npativ tua tuag 14:3-12 6:17-29Yexus faib mov rau 5000 leej noj 14:13-21 6:31-44 9:11-17 6:1-13Yexus mus ko taw saum nplaim dej 14:22-33 6:45-52 6:15-21Yexus kho ntau leej neeg muaj mob zoo tag 14:34-36 6:53-56Cov Falixais lim tias Yexus tsis coj Yudais cov kevcai 15:1-9 7:1-23Yam ua rau neeg tsis dawbhuv 15:10-20Yexus kho tus pojniam Kana-as tus ntxhais zoo 15:21-28 7:24-30Yexus kho coob tus neeg zoo pem ntug dej Kalilais 15:29-31 7:31-37Yexus faib mov rau 4000 leej noj 15:32-39 8:1-10Cov Falixais & Xadukais xav pom Yexus ua txujci tseem ceeb rau lawv

16:1-4 8:11-12

Yexus qhia kom ceev faj txog Falixais & Xadukais cov keeb 16:1-12 8:13-21Petus lees tias Yexus yog tus Mexiyas 16:13-17 8:27-30 9:18-21Yexus muab tus yuamsij rau Petus kav Pawg Ntseeg 16:18-20Zaum 1 uas Yexus qhia txog qhov nws yuav tuag nram Yeluxalees 16:21-23 8:31-33 9:22Kwv ntoo khaublig lawv Yexus qab 16:24-26 8:34-37 9:23-25Yexus qhia txog thaum Nws rov qab los zaum ob rau hauv ntiajteb 16:27-28 8:38-9:1 9:26-27Yexus lub cev hloov ci ntsa iab nrog Mauxex & Eliyas 17:1-13 9:2-13 9:28-26

1 Ptus 1:17-

6

Page 7:  · Web view(Tus lej 7 piv txog, txhua yam uas Vajtswv ua tiav tam lawm. Cov Vajtswv tsim so nrog Vajtswv lawm xwb). Twb yog li no, peb cov pehawm hnub 1 thiaj li tsis yuam kom neeg

18Yexus kho tus menyuam raug dab 17:14-21 9:14-29 9:37-42Zaum 2 uas Yexus qhia txog qhov nws yuav tuag nram Yeluxalees 17:22-23 9:30-32 9:43-45Yexus & cov Thwjtim them se rau lub Tuam tsev 17:24-27Leejtwg yog tus loj dua ntais hauv Vajtswv lub Tebchaws 18:1-5 9:33-37 9:46-48Tus neeg uas mus ua kev txhaum yuav poob rau hauv ntuj tawg 18:6-9 9:42-48Lus pivtxwv txog tus yaj uas ploj lawm 18:12-14 1:4-7Yog koj tus kwvtij ua txhaum rau koj 18:15-20Lus pivtxwv txog tus tub txib uas tsis kam zam txim rau lwm tus 18:21-35Yexus qhia txog kev sib nrauj 19:1-12 10:1-12Tsis txhob txwv cov menyuam yaus mus cuag Yexus 19:13 10:13-16Tus tub nplua nuj tsis kam lawv Yexus qab 19:16-26 10:17-27 18:18-27Yexus 12 tug thwjtim tej nqi zog 19:27-30 10:28-30 18:28-30Ntuj ceeb tsheej pivtxwv txog ib tug tswv ntiav neeg mus ua zog 20:1-16 10:31Zaum 3 uas Yexus qhia txog nws txojkev tuag nram Yeluxalees 20:17-19 10:32-34 18:31-34Yauhas & Yakaunpaus niam thov Yexus kom nkawv tau ua ob tug loj

20:20-23 10:35-45

Tus xav ua tus loj yuav tsum tau los ua tus qhev 20:24-28Yexus kho ob tug txiv neej digmuag pom kev 20:29-34 10:46-52 18:35-43Vajntxwv Yexus caij nees luav los rau hauv Yelusxalees 21:1-11 11:1-10 19:29-38 12:12-15Yexus cheb lub tuam tsev pehawm 21:12-17 11:15-17 19:45-46Yexus foom tsis zoo rau tso txiv ncuav pias 21:18-22 11:11-14;

20-24Cov Falixais nug tias leejtwg tso cai rau Yexus qhuab qhia 21:23-27 11:27-33 20:1-18Lus pivtxwv txog ob tug tub 21:28-32Lus pivtxwv txog tus Tswv teb uas nws ntiav neeg tu 21:33-46 12:1-12 20:9-19Lus pivtxwv txog rooj tshoob hauv ntuj ceeb tsheej 22:1-14Puas them se rau Xixas 22:15-22 12:13-17 20:20-26Cov Xadukais nug txog puas muaj sawv rov los tom qab tuag lawm 22:23-33 12:18-27 20:27-40Nqi Kevcai loj thiab tseem ceeb tshaj plawv 22:34-40 12:28-34Khetos yog leejtwg tus Tub 22:41-45 12:35-37 20:41-44Txhob coj li cov Falixais coj 23:1-12 12:38-40 20:45-47Yexus foom xya qhov tsis zoo rau cov Falixais 23:13-36Yexus quaj rau nroog Yeluxalees 23:37-39Lub Tuam Tsev pehawm Vajtswv yuav raug puas tsuaj 24:1-3 13:1-2 21:5-6Yuav muaj xibfwb cuav tshwm los dag & ntiajteb yuav kawg 24:4-26 13:5-23 21:5-24Thaum Yexus rov qab los hauv ntiajteb zaum 2 24:27-31 13:24-27 21:25-28Lus pivtxwv txog tsob txiv ncuav pias 24:32-35 13:28-31 21:29-33Tsis muaj leejtwg paub txog hnub Yexus rov qab los zaum 2 24:36-44 13:32-37 21:34-36Lus pivtxwv txog ob tug tub qhev npaj tos tus Tswv rov qab los 24:45-51 12:41-48Lus pivtxwv txog 10 tus hluas nkauj 25:1-13Lus pivtxwv txog tus Tswv faib nyiaj rau peb tug tub qhev 25:14-30Vajtswv txiav txim thaum kawg rau neeg ntiajteb 25:31-46Ixayees cov thawjcoj npaj yuav ntes Yexus & muab nws tua 26:1-5 14:1-2 22:1-2Malis muab cov tshuaj tsw qab kim kim los npleev Yexus 26:6-13 14:3-9 12:2-8Yudas ntxeev siab rau Yexus 26:14-16 14:10-11 22:3-6Npaj yuav ua Kevcai Hla Dhaus 26:17-19 14:12-16 22:7-13Yexus qhia nws cov thwjtim tias muaj ib tug yuav ntxeev siab rau nws

26:20-25 14:17-21 22:14, 21-23 13:21-22

Tus Tswv Rooj Mov 26:26-29 14:22-25 22:19-20, 1 Klths 11:23-

26Yexus qhia tias Petus yuav tsis lees paub Yexus 26:30-36 14:26-31 22:34, 39 13:37Yexus thov Vajtswv peb zaug hauv lub vaj Nkexamenes 26:36-46 14:32-42 22:40-46

7

Page 8:  · Web view(Tus lej 7 piv txog, txhua yam uas Vajtswv ua tiav tam lawm. Cov Vajtswv tsim so nrog Vajtswv lawm xwb). Twb yog li no, peb cov pehawm hnub 1 thiaj li tsis yuam kom neeg

Yudas ntxeev siab rau Yexus & Yexus raug ntes 26:47-56 14:43-52 22:47-53 18:1-11Coj Yexus los rau tus Povthawj Hlob Kaiyafas lub tsev 26:57-68 14:53-65 22:54-55; 63-

6518:12, 18, 24

Petus tsis lees paub Yexus peb zaug 26:69-75 14:66-72 22:55-62 18:15-18; 25-27

Coj Yexus mus rau tom Philaj 27:1-2 15:1 22:66; 23:1 18:28Judas lees nws kev txhaum tus Povthawj hlob 27:3-10 Tes Hjlwm

1:18-19Philaj taug Yexus zaj 27:11-14 15:2-5 23:2-5 18:29-38Xaiv Yexus tua, tso Npalanpas dim 27:15-25 15:6-14 23:17-23 18:39-40Loos cov tub rog coj Yexus mus nplawm 27:26-28 15:15-17 23:24-25 19:16Coj Yexus mus tua ntawm Khaulakhautas 27:29-34 15:18-22 23:26-33 19:17Muab Yexus ntsia rau saum ntoo khaublig 27:35-44 15:23-32 23:33-43 19:18-24Yexus tuag saum ntoo khaublig 27:45-50 15:33-37 23:44-46 19:28-30Daim ntaub thaiv qhov chaw dawbhub hauv lub Tuam Tsev ntuag thiab ib cov neeg tuag sawv rov los thaum Yexus tuag

27:51-56 15:38-41 23:45, 47-49

Coj Yexus lub cev mus faus 27:57-66 15:42-47 23:50-55 19:33-42Cov tub rog Loos zov Yexus lub qhov ntxa 27:62-66Hnub ib, Yexus sawv rov qab los muajsia nyob 28:1-8 16:1-8 24:1-11Yexus los tshwm rau cov pojniam pom 28:9-10Muab nyiaj ntxias Loos cov tub rog 28:11-15Yexus los tshwm rau nws cov Thwjtim pom 28:16-17Yexus txib cov Thwjtim mus qhia Txoj Hmoo Zoo 28:18-20

LUB ASTHIV KAWG UAS YEXUS LOS RAU HAUV NROOG YELUXALEES & PEB HNUB THAUM YEXUS TUAG & NWS SAWV LOS

HNUB UA DABTSI MATHAIS MALAKAUS LUKAS YAUHASFriday/Saturday (hnub 6 & 7)

1. Yexus los rau hauv Npethanis (Laxalaus tsev)2. Malis muab tshuaj tsw qab pleev Yexus3. Muaj neeg coob coob tuaj xyuas Yexus

26:6-13 14:3-912:1

12:2-812:9-11

Sunday (1) 1. Yexus caij neesluav los hauv Yeluxalees2. Cov neeg Kilis nrhiav Yexus4. Yexus mus rau hauv lub Tuam Tsev5. Yexus lawv rov qab mus pw tom Npethanis

21:1-11

21:17

11:1-10

11:11

19:28-44

19:41

12:12-1812:20-36

Monday (2) 1. Lawv rov mus tom Tuam Tsev pehawm & Yexus foom tso txiv ncuav pias kom tuag2. Yexus ntiab cov lag luam hauv tsev pehawm3. Yexus rov qab mus pw tim Npethanis

12:18-19

21:12-13

11:12-14

11:15-1711:19

19:45-46

Tuesday (3) 1. Yexus rov mus tom lub Tuam Tsev, cov Thwjtim pom tso ntoo txiv ncuav pias tuag tag 2. Ixayees cov thawj coj cag & nrhiav teeb meem rau Yexus ………………………………………..3. Yexus qhia txog thaum ntiajteb yuav kawg & thaum Yexus yuav rov qab los zaum ob tim lub vaj txiv ntoo roj

21:20-22

21:23-23:39

24:1-25:46

11:20-21

11:27-12:44

13:1-37

20:1-21:4

21:5-36

Wednesday (4) 1. Yexus qhuab qhia hauv Tuam Tsev pehawm2. Ixayees cov thawj coj nrhiav kev ntes Yexus 26:3-5 14:1-2

21:37-3822:1-2

Thursday (5) Pib hnub 1 ntawm 3 hnub uas Yexus raug txiav txim, tuag & sawv rov los muajsia nyob.

8

Page 9:  · Web view(Tus lej 7 piv txog, txhua yam uas Vajtswv ua tiav tam lawm. Cov Vajtswv tsim so nrog Vajtswv lawm xwb). Twb yog li no, peb cov pehawm hnub 1 thiaj li tsis yuam kom neeg

Thursday tsaus ntuj – Friday tsaus ntuj = 1

1_ Cov thwjtim npaj yuav ua koob tsheej nco txog Kevcai Hla Dhau.2. Thaum lub hnub poob qhov, Yexus noj rooj mov uas ua Kevcai Hla Dhau & Yexus tsim kom muaj tus TSWV ROOJ MOV………………………..3. Yexus hais lus txhawb cov Thwjtim nyob hoob sab saum lawv noj mov4. Yexus lawv tawm mus rau tim lub vaj Nkexemanes & Yexus thov Vajtswv hnav

26:17-19

26:20-35

26:36-46

14:12-16

14:17-26

14:32-42

22:7-13

22:14-30

22:39-46

13:1-17:26

Friday (6) Hnub 2 ntawm 3 hnub uas Yexus raug txiav txim, tuag & sawv rov los muajsia nyob.Friday tsaus ntuj – Saturday tsaus ntuj = 2

1_Thaum ib tag hmo, Yudas ntxeev siab rau Yexus; Yexus raug ntes………………………….2. Ixayees cov Thawjcoj Txiav Txim rau Yexus: a. Coj Yexus mus rau tom Anas lub tsev b. Coj Yexus mus rau tom Kaiyafas lub tsev c. Thaum 6:00 sawv ntxov, cov thawj coj tuaj uake thiab txiav txim rau Yexus3. Philaj Txiav Txim rau Yexus a. Philaj taug Yexus zaj b. Vajntxwv Helauj taug Yexus zaj c. Philaj rov taug & txiav txim rau Yexus d. Nplawm Yexus & coj nws mus ntsia saum khaublig ntoo. (9:00 sawv ntxov txog 3:00 tavsu) e. Thaum 12:00 – 3:00, lub hnub tsaus nti f. Yexus tuag & coj Yexus mus faus 4-5:00

26:47-56

26:57-75

27:1-2

27:2-14

27:15-26

27:27-54

27:57-61

14:43-52

14:53-72

15:1

15:2-5

15:6-15

15:16-39

15:42-47

22:47-53

22:54-65

22:66-71

23:1-523:6-12

23:13-25

23:26-4923:44-4523:50-54

18:2-12

18:13-2418:19-24

18:28-19:16

19:16-17

19:38-42

Saturday (7)Xanpathaus

Yexus lub cev so rau hnub XanpathausFriday tsaus ntuj – Saturday tsaus ntuj = 2 27:57-61 15:42-47 23:50-55 19:38-42

Sunday (Hnub 1 & 8)

Hnub 3, Yexus sawv rov los muajsia nyobSaturday tsaus ntuj – Sunday tsaus ntuj = 31_Yexus sawv rov los muajsia nyob; Cov pojniam pom Yexus tom toj ntxas2. Yexus tshwm los rau cov Thwjtim pom

28:1-8

28:9-20

16:1-8

16:9-20

24:1-12

24:13-53 20:1-21:25

COV TXUJCI YEXUS TAU UA THAUM NWS LOS UA VAJTSWV DEJNUM

YAM TXUJCI YEXUS TAU UA QHOV CHAW MATHAIS MALAKAUS LUKAS YAUHAS9

Page 10:  · Web view(Tus lej 7 piv txog, txhua yam uas Vajtswv ua tiav tam lawm. Cov Vajtswv tsim so nrog Vajtswv lawm xwb). Twb yog li no, peb cov pehawm hnub 1 thiaj li tsis yuam kom neeg

1 Muab dej hloov ua cawv Kanas 2:1-112 Kho tus thawjcoj tus tub zoo Kanas 4:46-543 Kho tus txiv neej zoo ntawm lub pas

dej Npethixedas Yeluxalees 5:2-134 Cov thwjtim yawm tau ntses ntau Hiavtxwv Kalilais 5:1-115 Kho tus txiv neej raug dab zoo Kapena-us 1:21-28 4:31-376 Kho Petus niamtais zoo Kapena-us 8:14-15 1:29-31 4:38-397 Kho tus txiv neej mob ruas zoo Kalilais 8:2-4 1:40-45 5:12-158 Kho tus txiv neej tuag tes tuag taw Kapena-us 9:2-8 2:1-12 5:17-269 Kho tus txiv neej qhuav tes zoo Kalilais 12:9-14 3:1-6 6:6-1110 Kho tus thawj tub rog Loos tus tub

qhev zoo Kapena-us 8:5-13 7:1-1011 Tsa tus pojntsuam tus tub uas tuag

lawm ciaj rov losNais 7:11-17

12 Khot tus txiv neej dig muag & tus txiv neej lag ntseg zoo Kalilais 12:22-28

13 Hais kom cov cua hlob hlob nyob ntsiag to Hiavtxwv Kalilais 8:23-27 4:35-41 8:22-25

14 Ntiab dab tawm ntawv ob tug txiv neeg raug dab

Nkadalas, pem xeev Kalilais 8:28-34 5:1-20 8:26-39

15 Tsa Yailus tus ntxhais uas tuag lawm ciaj rov los Kapena-us 9:18-26 5:22-43 8:41-56

16 Kho tus pojniam nchuav ntshav zoo Kapena-us 9:20-22 4:24-34 8:43-4817 Kho ob tug txiv neej dig muag zoo Nyob ze Kapena-us 9:27-3118 Kho tus txiv neej lag ntseg zoo Nyob ze Kapena-us 9:32-3419 Faib mov rau 5000 leej noj Npexaisdas, pem

xeev Kalilais14:15-21 6:35-44 9:12-17 6:5-13

20 Yexus mus kev saum nplaim dej Hiavtxwv Kalilais 14:24-34 6:47-53 6:16-2121 Kho tus pojniam Kana-as tus ntxhais

zooTiles 15:21-28 7:24-30

22 Kho tus txiv neej lag ntseg & hais tsis tau lus zoo

Sab hnub tuaj, tim Diskapolis

7:32-37

23 Faib mov rau 4000 leej nov Sab hnub tuaj, tim Diskapolis

15:32-38 8:1-9

24 Kho tus txiv neej digmuag pom kev Npexaisdas 8:22-2625 Kho tus me tub raug dab zoo; ze

blub roob uas Yexus lub cev hloovPem qaum teb,

Xixas Filipais17:14-18 9:14-27 9:37-43

26 Yexus kom Petus mus nuv tus ntse uas muaj lub nyiaj ntawm ncauj

Kapena-us 17:24-27

27 Yexus muab av kho tus txiv neej digmuag zoo

Pas dej Xilau-as Yeluxalee

9:1-41

28 Kho tus txiv neej raug dab lag ntseg Sab hnub tuaj, Pile-as/ Perea

11:14-20

29 Kho tus pojniam khoov pob tau 18 lub xyoo zoo

Xeev Yudas 13:10-17

30 Kho tus txiv neej tes taw pho vog zoo

Sab hnub tuaj, Pile-as/ Perea 14:1-6

31 Tsa Laxalaus rov muajsia nyob Npethanis 11:1-4632 Kho 10 tus mob ruas zoo Xamalis/Kalilais 17:12-1933 Kho ob tug txiv neej dig muag zoo Yelikaus 20:29-34 10:46-52 18:35-4334 Foom kom tsob ntoo txiv ncuav pias

tuag Yeluxalees 21:18-2011:12-14, 11: 20-25

35 Kho Malekhus lub pob ntseg zoo Nkexemanes 22:49-51 18:10-1136 Cov thwjtim yawm tau ntse ntau

zaum obHiavtxwv

Kalilais/Tinpelias21:1-14

10

Page 11:  · Web view(Tus lej 7 piv txog, txhua yam uas Vajtswv ua tiav tam lawm. Cov Vajtswv tsim so nrog Vajtswv lawm xwb). Twb yog li no, peb cov pehawm hnub 1 thiaj li tsis yuam kom neeg

37 Yexus sawv hauv qhov tuag los muajsia nyob

Yeluxalees, tim tom ntxas

28:1-10 16:1-8 24:1-12 20:1-18

Vajtswv cov lus hais tseg hauv Phau Vajluskub Qub tiag log nyob hauv Phau Vajluskub Tshiab

Cov Lus Qhia Tseg Tias Yuav Muaj Rau Yav Pem Suab

Nyob Hauv Phau Vajluskub Qub Muaj Raws li Vajtswv Hais tseg nyob rau Phau Vajluskub Tshiab

1_ Tus Mexiyas yog tus pojniam lub noob & yug los ntawm tus pojniam

Chivkeev 3:15 Kalatias 4:4

2_ Tus Mexiyas yuav yog Aplaham caj ces Chivkeeb 12:3 Mathais 1:1

3_ Tus Mexiyas yuav yog Ixaj caj ces Chivkeeb 17:19 Lukas 3:34

4_ Tus Mexiyas yuav yog Yakauj caj ces Teev Npe 24:17 Mathais 1:2; 2:2

5_ Tus Mexiyas yuav yog Yudas caj ces Chivkeeb 49:10 Lukas 3:33

6_ Tus Mexiyas yuav yog Vajntxwv Daviv tus xeeb ntxwv

Yaxayas 9:7 Lukas 1:32-33

7_ Tus Mexiyas yog tus Vajtswv hliv roj rau thiab yuav kav mus ibtxhis

Ntawv Nkauj 45:6 -7; 102:25-27 Henplais 1:8-12

8_ Tus Mexiyas yuav los yug rau lub nroog Npelehees

Mikhas 5:2 Lukas 2:4, 5, 7

9_ Tus Mexiyas yuav yug los ntawm ib tug ntxhais nkauj xwb

Yaxayas 7:14 Lukas 1:26, 27, 30, 31

10_ Thaum yug tus Mexiyas lawm, luag yuav muab cov menyuam mos tua tuag

Yelemis 31:15 Mathais 2:16-18

11_ Tus Mexiyas yuav los tim Iziv los Hauxeyas 11:1 Mathais 2:14, 15

TXHAIS COV NTSIAB LUS HAUV PHAU NTAWV MATHAIS

TSHOOJ 1: YEXUS TSEV NEEG CAJ CES

11

Page 12:  · Web view(Tus lej 7 piv txog, txhua yam uas Vajtswv ua tiav tam lawm. Cov Vajtswv tsim so nrog Vajtswv lawm xwb). Twb yog li no, peb cov pehawm hnub 1 thiaj li tsis yuam kom neeg

1. Tshooj 1:1-17: Yexus caj ces Haiv neeg Ixayees yeej khaws tseg ib tug neeg caj ces seb nws yug licas los lawv thiaj li paub ua Vajtswv tes

dejnum. Mathais sau nws phau ntawv, nws thiaj li sau Yexus caj ces kom meej rau haiv neeg Ixayees paub. Mathais qhia tseg tias Yexus caj ces neeg yeej los ntawv Vajntxwv Daviv mus txog rau Aplaham uas yog haiv neeg Ixayees tus Yawg Koob. Xf Lukas (Lukas 3:23-38) qhia Yexus caj ces ntawm Yauxej mus txog rau Daviv. Ntawv Daviv mus txog rau Aplaham. Ntawm Aplaham (xyoo 2091u.y.) mus txog rau Nau-es. Nau-es mus txog rau Adas thiab Vajtswv tus uas tsim txhua yam.

A_Ntawm Adas mus rau Nau-es muaj 10 tiam neeg. B. Ntawm Nau-es mus rau Aplaham (xyoo 2091 u.y.) muaj 11 tiam neeg (Lukas 3:34-38). C. Ntawm Aplaham mus rau Daviv (xyoo 1046 u.y.) muaj 14 tiam neeg. D. Daviv mus rau Yehauyakees (2 Xwmtxheej Vajntxwv 36:5) uas haiv neeg Ixayees poob mus uas cov Npapiloos qhev (xyoo 587u.y.), muaj 14 tiam neeg; E. Ntawm Yehauyakees mus rau Yauxej uas yog Malis tus txiv muaj 14 tiam neeg. Yexus yug xyoo 5 u.y. rau qhov Vajntxwv Helauj tus Loj uas nrhiav Yexus tua nws tuag rau xyoo 4 u.y. (Mthais 1:17; 2:16 ).

2. 1:18 Yexus yug:Vajluskub tiav raws li Yaxayas qhia tseg. Yaxayas 7:14, “Ib tug nkaujxwb yuav xeeb tub thiab yuav yug tau ib tug metub, nws yuav muab tis npe hu ua ‘Emanu-ees.’

3. 1:25, Yauxej tsis tau paub Malis; qhov no txhais hais tias Yauxej tsis tau nrog Malis pw uake sib deev.

4. Tshooj 2:1-12: Cov neeg txawj saib hnub qub tuaj pehawm Yexus.A. Nqi 1-2: Cov neeg txawj ntse nov tej npaj lawv tuaj tim Napiloos tebchaws uas yog nyob sab hnub tuaj. Lub sijhawm

Danias nyob, cov neeg saib hnub qub thiab muaj kev txawj ntse ntau. Puas yog lawv tuaj tim tuaj tiag? Tsis tag li, tiam 21 no, cov neeg saib hnub qub qhia tias txhua 800 twg, muaj peb lub ntiajteb tig los sib cuag mas thiaj li ua tau lub hnub qub ci ntsia iab. Qhov hais no kuj tsis yog lub hnub qub uas cov neeg txawj ntse pom thaum ub.

B. Qhov cov neeg saib hnub qub pom yog Vajtswv lub hwjchim, Vajtswv ua ci rau lawv taug qab tuaj. Thaum ub, Vajtswv ua tauv huab thiab tes tsau ci rau haiv neeg Ixayees pom qab los rau tebchaw Kana-as. Yog li Vajtswv lub hwjchim ci ntsa iab yog qhov coj cov neeg txawj ntse saib hnub qub tuaj txog kiag ntawm Malis thiab Yexus.

C. 2:13, Yauxej cov Yexus thiab Malis mus rau tim Iziv.1. Nqi 13 no hais kom muaj raws li Vajtswv hais tseg nyob Hauxeyas 11:1. Thaum Yauxej lawv mus rau tim Iziv,

Vajtswv yeej npaj nyiaj txiag tag rau Yauxej kom nws txhob txomnyem. Lawv siv cov neeg saib hnub qub cov nyiaj cov kub thiab tej tshuaj tswv qab. 1. KUB piv txog, Kev nom kev tswv / Vajntxwv; 2. Frankincense (Tshuaj tswv qab) piv txog Menyuam Vajtswv; 3. Tshuaj tsw qab MULES piv txog kev raug txomnyem/kev tuag. Peb yam khoom no qhia tias Yexus muaj nqi li cov khoom no.

2. Thaum Yexus yuav rau kev txomnyem, Malis uas yog Lazalaus tus muam muab cov tshuaj tsw qab MULES los ywg Yexus (Mthais 26:6). Thiab thaum Yexus tuag, Nikausdimaus muab 100lb cov tshuaj Mules los pleev Yexus lub cev (Yhas 19:39).

D. Cov neeg saib hnub qub yog nyob sab hnub tuaj tuaj pehawm Huabtais Yexus. Loos tus thawj tub rog kom Yexus kho nws tus tub qhe yog tuaj sab hnub poob tuaj.Tswv Yexus hais nyob Mathais 8:11, “I tell you, many will come from east and west and recline at table with Abraham, Isaac, and Jacob in the kingdom of heaven.”

E. 2:16-18: Vajtxwv Helauj yog Esau cov xeeb ntxwv. Nws tsis yog neeg Yudais. Nws yuav haiv neeg Ixayees ib tug ntxhais vajntxwv hu uas, Mariamne. Vim Mariame yog ntxhais vajntxwv ces Helauj thiaj li tau los ua vajntxwv kav tebchaws Ixayees. Helauj ua vajntxwv kav Ixayees xyoo 37 u.y. los xyoo nws tuag 4 u.y. (Yexus yug 5 u.y.) Yog li cov neeg paub saib hnub qub thiaj li tuaj cuag Helauj ua ntej. Thaum cov neeg txawj saib hnub qub qhia Helauj tias muaj cov Ixayees tus Vajntxwv los yug, ua rau Helauj poob plig tag. Nws thiaj li kom nws cov tub rog mus muab cov menyuam tom Npelehees uas muaj 2 xyoo rohauv tua kom tuag tag.

F. Vajluskub Qub twb qhia txog qhov Helauj tua cov menyuam no povtseg nyob Yelemis 31:15, “Tus TSWV hais tias, “Sawvdaws yuav hnov suab quaj suab nyiav hauv lub nroog Lamas, yog lub suab quaj uas tu siab kawg li. Laxees yuav quaj ntsuag rau nws tej menyuam; tsis muaj leejtwg yuav nplig tau nws siab, rau qhov nws tej menyuam tuag tas lawm.”

G. Tsis tag li xwb, qhov Helauj tua cov menyuam yaus no, yog Ntxwnyoog kom tua. Rov qhov Ntxwnyoog nrhiav Yexus tua. Nyob hauv Tshwjsim 12:1 , “A woman clothed with the sun, with the moon under her feet, and on her head a crown of twelve stars. ( Lub hnub lub hlis & 12 lub hnub qub yog hais txog haiv neeg Ixayees). 2 She was pregnant and was crying out in birth pains and the agony of giving birth. 3 And another sign appeared in heaven: behold, a great red dragon, with seven heads and ten horns, and on his heads seven diadems. 4 His tail swept

12

Page 13:  · Web view(Tus lej 7 piv txog, txhua yam uas Vajtswv ua tiav tam lawm. Cov Vajtswv tsim so nrog Vajtswv lawm xwb). Twb yog li no, peb cov pehawm hnub 1 thiaj li tsis yuam kom neeg

down a third of the stars of heaven and cast them to the earth. And the dragon stood before the woman who was about to give birth, so that when she bore her child he might devour it. 5 She gave birth to a male child, one who is to rule all the nations with a rod of iron, but her child was caught up to God and to his throne.”

5. Tshooj 3: Yauhas Npativ tes dejnum A. Nqi 1-2: “ Yauhas hais tias, “Nej cia li tso plhuav nej tej kev txhaum tseg rau qhov Ntuj Ceebtsheej twb los ze lawm!”

Qhov no qhia tau tias Vajtswv lub Tebchaws twb los ntawm Yexus los rau neeg ntiajteb lawm. B. Nqi 3, Vajtswv Txojlus nyob hauv Yaxayas 40:3 tiav log ntawm Yauhas Npativ: “Muaj ib lub suab qw hais tias, “Kho

kev tom roob mojsab qhua tos tus TSWV! Kho kev tom tiaj suabpuam kom ncaj rau tus TSWV! 4Txhub txhua lub kwjha kom puv, muab txhua lub roob thiab ncov roob khawb kom tiaj; tej qhov zawj muab txhub kom sib txig, thiab muab qhov siab thiab qhov qis pheej kom tiaj xwmyeem. 5Thaum ntawd tus TSWV yuav muab nws lub tshwjchim uas ci ntsa iab nthuav qhia rau neeg txhua tus pom. Tus TSWV yog tus hais tej lus no ntag.”

C. Nqi 11. Baptize with Holy Spirit and Fire: Npathais los ntawm hluav taws thiab Vajntsujplig Dawbhuv. = Yog leejtwg ntseeg Yeus ces yuav raug Yexus lub hwjchim hlawv nws cov txhaum kom ploj tag thiab nws yuav tau txais Vajntsujplig Dawbhuv los rau hauv nws lub siab. Tsis tag li, nws txoj kev ntseeg yuav raug muab hlawv seb nws puas yog tus ntseeg tiag (1 Petus 1:7). Yog ntseeg tiag ces nws tsis kub hniab. Yog ntseeg cuav ces nws raug kub hniab. Cov neeg tsis kam ntseeg Yexus yuav raug Vajntsujplig Dawbhuv muab lawv hlawv kom kub hniab poob mus rau ntuj tawg.

D. Nqi 15. Qhov Yexus npathais tsis tau qhia tias Yexus muaj kev txhaum. Yexus tsis muaj kev txhaum. (2 Klthaus 5:21), “For our sake he made him to be sin who knew no sin, so that in him we might become the righteousness of God. (2 Cor. 5:21). Thiab Hplais 4:15, “For we do not have a high priest who is unable to sympathize with our weaknesses, but one who in every respect has been tempted as we are, yet without sin. (Heb. 4:15 ESV)

E. Qhov Yexus los npathais yog, 1: Yexus koom nrog ib txhia Ixayees uas kam los rau Yauhas muab lawv npathais lees lawv cov txhaum. 2: Yexus pom zoo thiab txhawb Yauhas tes dejnum nws ua. 3: Yexus npathais nws thiaj li zoo pib nws tes dejnum thiab qhov nws npathais taw tes rau nws txojkev tuag saum ntoo khaublig kom mus raws li Vajtswv tus dejsiab.

F. Nqi 16-17: Vajpebleeg nyob uake. Yexus tsim nws Pawg Ntseeg tshiab mus nyob ntuj ceeb tsheej.1. Nyob Chivkeeb 1:2-3, “ The Spirit of God was hovering over the face of the waters. And God said, "Let there

be light," (Jesus is the Word) and there was light. (Gen. 1:2-3)2. Yauhas 1:1, “In the beginning was the Word, and the Word was with God, and the Word was God. (Jn. 1:1)3. Mathais 3:16, Jesus baptize in water; Spirit of God come to Jesus; God speak, this is My Beloved Son.

Yexus raus dej; Vajntsujplig los rau Yexus; Vajtswv Leejtxiv hais lus tias, Nov yog kuv tus Tub kuv hlub.”4. Mathais 28:19-20, “Go therefore and make disciples of all nations, baptizing them in the name of the Father

and of the Son and of the Holy Spirit, 20 teaching them to observe all that I have commanded you. And behold, I am with you always, to the end of the age." (Yexus nyob nrog peb los ntawm Nws Txojlus. Yexus yog Txojlus peb qhia thiab peb hnov. Yhas 1:1.

6. Tshooj 4:1-11: Yexus raug Ntxwnyoog sim siab tiamsis Yexus kovyeej Ntxwnyoog A. Vajntsujplig yog tus coj Yexus mus sim siab, tsis yog ntxwynoog coj. Nqi 3:(1) Ntxwnyoog kom Yexus muab lub

pobzeb hloov ua mov. Yexus siv Vajtswv Txojlus teb Ntxwnyoog tias “Tsis yog mov thiaj cawm tau neej txojsia, tiamsis txhua los lus tawm hauv Vajtswv lub qhov ncauj los thiaj li cawm tau.” Muab pob zeb hloov ua mov noj tsis txhaum. Tiamsis yog Yexus muab pob zeb hloov ua mov noj ces yog Yexus tsa nws lub hwjchim thiab nws tsis ua raws li Vajtswv tus dejsiab lawm vim Vajtswv yog tus muab txojsia ibtxhis, tsis yog mov, (Levi Kecai 8: 2-3).

B. Nqi 5 (2): Ntxwnyoog kom Yexus dhia saum tsu tsev mus rau hauv av. Yog Yexus dhia, Yexus ua kom neeg qhuas Yexus thiab kom nws tau ntsej muag. Yexus tsis kam ua li ntawd. Nws xum ua neeg nyob ncaj ncees thiab qhia Vajtswv Txojlus kom neeg nyob ncaj ncees rau ntawm Vajtswv xwb. Yexus siv Vajluskub los thaiv nws nyob hauv Ntawv Nkauj 91:11, 12).

C. Nqi 9 (3): Ntxwnyoog kom Yexus pe Ntxwnyoog. Yexus tsis kam thiab nws ntiab Ntxwnyoog khiav mus. Yog Yexus pe Ntxwnyoog thiab txais yuav txhua yam hauv lub ntiajteb, Yexus yuav cawm tsis tau neeg ntiajteb saum ntoo khaublig kom raws li Vajtswv kom Yexus ua. Yexus yog tus tsim Ntxwnyoog, ib puas tsav yam saum ntuj thiab hauv ntiajteb yeej yog Yexus tug tagnrho. Levi Kevcai 6:13.

D. Ntxwnyoog xav kom Yexus poob kev txhaum kom Yexus cawm txhob tau neeg ntiajteb. Tiamsis Yexus xum cawm neeg ntiajteb, nws tsis kam poob kev txhaum. Yexus sawv ruaj nreem ntawm Vajtswv Txojlus. Yog li, thaum peb cov ntseeg rau kev dag ntxiag los ntawm Ntxwnyoog, peb yuav tau sawv ruaj nreem li Yexus. Yexus twb kovyeej dab ntxwnyoog lawm, Yexus yuav pab peb kov yeej Ntxwnyoog thiab. Peb kov yeej Dab Ntxwnyoog los ntawm Yexus cov ntshav thiab los ntawm Yexus lub npe, Tshwmxim 12:11. Amen.

13

Page 14:  · Web view(Tus lej 7 piv txog, txhua yam uas Vajtswv ua tiav tam lawm. Cov Vajtswv tsim so nrog Vajtswv lawm xwb). Twb yog li no, peb cov pehawm hnub 1 thiaj li tsis yuam kom neeg

E. Nqi 15: Yog muab hauv (Yaxayas 91:1-2), “Txawm li ntawd los yuav tsis muaj kev nyuaj siab rau cov neeg uas twb raug kev txomnyem los lawm. Yav tas los nws tau coj kev txajmuag los rau xeem Xenpuloos lub tebchaws thiab xeem Nathalis lub tebchaws, tiamsis yav tom ntej no mus, txij ntua ntawm ntug dej hiavtxwv Meditelanes sab hnubtuaj mus txog ntua lub tebchaws uas nyob sab ntug Dej Yauladees tim ub, thiab pem Kalilais uas cov neeg txawv tebchaws nyob, nws yuav ua kom lawv rov tau ntsejmuag. 2 Cov neeg uas taug kev tsaus ntuj nti tau pom kev kaj nrig. Lawv nyob hauv lub tebchaws uas tsaus ntuj nti, nimno tshav ntuj ci kaj nrig rau lawv lawm.

7. Tshooj 5:3-12 Yexus qhuab qhia saum roob (Sermon on the Mount): Cov lus qhuab qhia no yog hais rau cov ntseeg Yexus Khetos xwb. (Cov tsis ntseeg, tsis tau ib qhov koob hmoov li).

“Cov ua pluag sab ntsujplig, cov ntawd tau koob hmoov, rau qhov lub ntuj ceeb tsheej yog lawv tug.”(3“Cov uas paub hais tias lawv ua tsis tau lawv ub neej raws li Vajtswv lub siab nyiam; cov ntawd tau koob hmoov, rau qhovNtuj Ceebtsheej yog lawv tug)** Cov pluag sab ntsujplig yog cov neeg uas lawv paub tias lawv yuav tsum tos Vajtswv los pab lawv xwb. Vajtswv yog lawv lub dag zog tsis hais thaum ua Vajtswv dejnum lossis ua neeg nyob khwv noj khwv haus. Yog li, Vajtswv thiaj li pub rau lawv.**

“Cov ua pheej quaj ntsuag, cov ntawd tau koob hmoov, rau qhov lawv yuav tau txais kev plig siab.”(4 Cov uas paub nyuaj siab rau lawv tej kev txhaum; cov ntawd tau koob hmoov rau qhov Vajtswv yuav nplig lawv siab)**Cov quaj ntsuag sab ntsujplig yog cov muaj kev txog kev txhaum, lawv quaj rau Vajtswv kom Vajtswv zam txim thiab los kho lawv sab ntsujplig kom lawv tau rov los nyob ze ntawm Vajtswv lub xub ntiag. Yog li, Vajtswv thiaj li plig lawv. **

“Cov uas txog hwjchim, lawv tau koob hmoov, lawv yuav tau lub ntiajteb ua lawv tug.5 Cov uas txo hwjchim, cov ntawd tau koob hmoov; lawv yuav tau txais tej uas Vajtswv coglus tseg hais tiasVajtswv yuav muab rau lawv.** Cov uas txog hwjchim thiab tsis saib neeg rau plu, lawv cia Vajtswv ua tus coj lawv txoj hauv kev ua hlub neeg ntiajteb, tsis hais cov ntseeg thiab tsis ntseeg. Vim lawv txoj kev hlub neeg li lawv hlub Vajtswv, Vajtswv cia lawv kav lub ntiajteb.

Cov uas pheej tshaib thiab nqhis txojkev ncaj ncees, lawv tau koob hmoov, rau qhov lawv yuav tau puv npos.6 Cov uas xav ua raws li Vajtswv lub siab nyiam, cov ntawd tau koob hmoov; Vajtswv yuav muab rau lawv komtxaus nkaus li lawv lub siab xav.** Lawv paub tias Vajtswv yog tus muaj kev ncaj ncees, lawv tso siab pluav rau Vajtswv los pab kom lawv ua tau neeg ncaj ncees kom hauv Vajtswv siab. Thaum Vajtswv tau ntsej muag, lawv puv npos kev zoo siab.

Cov uas muaj kev zam txim rau lwm tus, lawv tau koob hmoov, rau qhov lawv yuav tau txais kev zam txim.7Cov uas muaj lub siab hlub lwm tus, cov ntawd tau koob hmoov; Vajtswv yuav hlub lawv!

14

Page 15:  · Web view(Tus lej 7 piv txog, txhua yam uas Vajtswv ua tiav tam lawm. Cov Vajtswv tsim so nrog Vajtswv lawm xwb). Twb yog li no, peb cov pehawm hnub 1 thiaj li tsis yuam kom neeg

Cov uas muaj lub siab dawb pauv, lawv tau koob hmoov, rau qhov lawv yuav pom Vajtswv.8 Cov uas muaj lub siab ncaj ncees, cov ntawd tau koob hmoov; lawv yuav pom Vajtswv!**cov neeg no yog cov tsis muaj lub siab xav phem rau ib tug twg li. Lawv tsis deev tej pojniam zoo nkauj, lossis tej txiv zoo nraug rau lawv nruab siab, lossis lwm yam phem rau wm tus.

Cov uas ua rau neeg nyob sib haumxeeb, lawv tau koob hmoov, lawv yuav raug hu hais tias lawv yog Vajtswv cov menyuam9 Cov uas ua rau neeg nyob sib haumxeeb, cov ntawd tau koob hmoov; Vajtswv yuav hu lawv hais tias, lawv yog Vajtswv cov menyuam!** Cov neeg no tsis ua plaub ua ntug rau leejtwg li. Lawv ua raws li Vajtswv lub siab nyiam xwb.

Cov uas rau tsim txom vim kev ncaj ncees, lawv tau koob hmoov, lub ntuj ceeb tsheej yog lawv tug.10 Cov uas raug luag tsimtxom vim lawv ua raws li Vajtswv lub siab nyiam, cov ntawd tau koob hmoov; rau qhovNtuj Ceebtsheej yog lawv tug.**Cov ntseeg Yexus es lwm tus tib neeg tsis nyiam lawv thiab muab lawv tsim txom. Vajtswv txaus siab rau lawv vim lawv muab Vajtswv saib loj dua txhua yam nyob hauv ntiajteb. Vajtswv yuav foom koob hmoov rau lawv.

Nej yog cov tau koob hmoov thaum lawv ua saib tsis taus nej thiab tsim txom nej thiab hais lus phem dag nej vim nej ntseeg kuv.11“Thaum luag thuam nej thiab tsimtxom nej, vim nej yog kuv cov thwjtim, nej tau koob hmoov.

12 Rejoice and be glad, for your reward is great in heaven, for so they persecuted the prophets who were before you. Nej cia li zoo siab thiab muaj kev xyiv fab rau qhov nej tej nqi zog twb muaj ntau kawg nkaus nyob ntuj ceeb tsheej; thaum ub lawv twb tsim txom cov xibfwb cev Vajtswv lus thiab. 12 Nej cia li zoo siab rau qhov Vajtswv twb npaj nqi zog ntau kawg li cia rau saum ntuj ceebtsheej rau nej lawm. Thaum ub luag twb tsimtxom cov uas cev Vajtswv lus li no lawm thiab.

8. Tshooj 6:1-4: Tsis txhob khav theeb thiab txhob muaj koj cov dejnum uas koj ua tso hauv Youtube/FB kom luag qhua koj. Yog koj ua li ces koj tsis tau ib qhov koob hmoov li.A. Nqi:6, THOV VAJTSWV: kev thov Vajtswv, yuav tsum thov hauv lub siab los, tsis txhob hais ntau ntau ntawm lub

ncauj xwb. Tus Tswv txoj lus Thov Vajtswv."Our Father in heaven, hallowed be your name. 10 Your kingdom come, your will be done, on earth as it is in heaven. 11 Give us this day our daily bread, 12 and forgive us our debts, as we also have forgiven our debtors.13 And lead us not into temptation, but deliver us from evil.”For thy is the Kingdom, and the power, and the glory forever and ever. Amen.

Mthais 6:9-13: Tus Tswv cov lus thov uas lus Hmoob15

Page 16:  · Web view(Tus lej 7 piv txog, txhua yam uas Vajtswv ua tiav tam lawm. Cov Vajtswv tsim so nrog Vajtswv lawm xwb). Twb yog li no, peb cov pehawm hnub 1 thiaj li tsis yuam kom neeg

Peb Leejtxiv tus nyob saum ntuj ceeb tsheej,peb thov hwm Koj lub npe uas dawbhuv.Thov kom Koj lub tebchaws los.Thov kom Koj tes dejnum tiav rau hauv ntiajteb noib yam li saum ceeb tsheej ntuj ko.Thov pub zaub mov rau peb noj hnub no;thiab thov zam peb cov txhaum tib yam li peb tau zam rau cov uas tau ua txhaum rau peb. Thov tsis txhob cia peb mus raug txojkev dag ntxias,tiamsis cawm peb kom dhau ntawm tus uas ua phem.Lub tebchaws, lub hwjchim, thiab tej koobmeej yog Koj tug mus ibtxhis thiab ibtxhis. Amen.

Tshooj 7:6. Txhob muab yam dawbhuv rau dev:A. Nqi 6: “ Do not give dogs what is holy, and do not throw your pearls before pigs, lest they trample them underfoot and

turn to attack you.”B. 6“Nej tsis txhob muab tej yam uas muaj nqis pov rau dev, nyob tsam dev tig los tom nej. Nej tsis txhob muab tej hlaws

muaj nqis pov rau ntawm npua hauv ntej, npua yuav muab tsuj xwb.C. 24 "Everyone then who hears these words of mine and does them will be like a wise man who built his house on the

rock. 25 And the rain fell, and the floods came, and the winds blew and beat on that house, but it did not fall, because it had been founded on the rock.

D. 26 And everyone who hears these words of mine and does not do them will be like a foolish man who built his house on the sand. 27 And the rain fell, and the floods came, and the winds blew and beat against that house, and it fell, and great was the fall of it."

E. 28 And when Jesus finished these sayings, the crowds were astonished at his teaching,F. 29 for he was teaching them as one who had authority, and not as their scribes.

Tshooj 8: Nyob Mathais tshooj 5-7 yog Yexus cov lus: Tshooj 8-9 yog Yexus tes dejnumA. Yexus yog Immanuel = Vajtswv nrog peb/God with us. Vajtswv los cawm nws haiv neeg ntawm dab ntxwnyoog.

Ntxwnyoog ua rau neeg muab mob thiab ploj tuag. Yexus los kho neeg mob neeg nkeeg zoo & ntiab dab tawm.B. Mathais yog neeg sau se. Nws nyiaj lej. Nws xav kom neeg nkag siab nws phau ntawv. Nws muab nws cov ntsiab lus

hauv Mathias los tso ua 3, 3, 3. C. Thawj thawj qhov 3 yog: A. Kho tus mob ruas zoo; B. kho Loos tus thawj tub rog tus qhev zoo; C. kho Petus niamtais zoo. D. Qhov 3 zaum 2 yog: A. Hais kom cov cua tu, 8:18-27, B: ntiab dab tawm ntawm ob tug txiv neej; C. Kho tus txiv neej tuag

tes tuag taws zoo. E. Qhov 3 zaum 3 yog: A. Kho tus pojniam los ntshav zoo & tsa tus me ntxhais ciaj los (9:20-22); B. Kho ob tug txiv neej dig

muag zoo; C. Ntiab dab tawm ntawm tus txiv neej lag ntseg (9:32-35). F. Lub ntsiab lus ntawm Tshooj 8-9 yog: 1. Yexus xub2 los hu cov neeg tsis hu, cov neeg mob ruas los rau hauv Vajtswv lub

tebchaws; (koj thiab kuv wb tsis dawb huv rau Vajtswv). 2. Yexus los hu cov neeg sab nraum (koj thiab kuv yog cov neeg sab nraum, wb tsis yog neeg Ixayees) uas tsis yog neeg Ixayees los rau hauv Vajtswv lub teb chaws; 3. Yexus los hu cov pojniam (txiv neej saib pojniam tsis muaj nqi, Yexus los hu lawv) los rau hauv Vajtswv lub tebchaws; 4. Vajtswv los hu cov txiv neej Ixayees los rau hauv Vajtswv lub tebchaws.

G. Mathais 8-9 qhia kom muaj rau li XF Paulus hais muaj nyob Efexaus 2:14-19: 4 For he himself is our peace, who has made us both one and has broken down in his flesh the dividing wall of hostility 15 by abolishing the law of commandments expressed in ordinances, that he might create in himself one new man in place of the two, so making peace, 16 and might reconcile us both to God in one body through the cross, thereby killing the hostility. 17 And he came and preached peace to you who were far off and peace to those who were near. 18 For through him we both have access in one Spirit to the Father. 19 So then you are no longer strangers and aliens, but you are fellow citizens with the saints and members of the household of God, (Eph. 2:14-19 ESV)

Tshooj 10: Lub Ntsiab Lus 2: Xav neeg mus qhia Hmoo ZooA. Nqi 1: Lub npe “Thwjtim” yog xyaum kawm thiab ua lawv qab. (Yexus 12 tug thwjtim)B. Nqi 2: Lub npe “Timthawj” yog Yexus muab cai rau thiab xa tawm mus qhia Hmoo Zoo.C. Yexus tso caij rau peb, tsis yog pub hwjchim rau peb nyob 10: 8. Heal the sick, raise the dead, cleanse lepers, cast out

demons. You received without paying; give without pay. (Matt. 10:8 ESV)

16

Page 17:  · Web view(Tus lej 7 piv txog, txhua yam uas Vajtswv ua tiav tam lawm. Cov Vajtswv tsim so nrog Vajtswv lawm xwb). Twb yog li no, peb cov pehawm hnub 1 thiaj li tsis yuam kom neeg

D. Mathais 10:15: Different level of punishment in hell. “Truly, I say to you, it will be more bearable on the day of judgment for the land of Sodom and Gomorrah than for that town.”

E. Mathais 11:20-24: “Yexus txawm cem cov neeg uas nyob hauv tej nroog uas Yexus tau mus ua txujci tseemceeb ntau zaug lawm, rau qhov lawv tsis kam tso lawv tej kev txhaum tseg. 21“Lub nroog Khaulaxis, koj yuav raug kev puastsuaj! Lub nroog Npexaidas, koj yuav raug kev puastsuaj! Tej txujci tseemceeb uas twb ua rau neb pom lawm, yog ua tej ntawd rau hauv lub nroog Tiles thiab lub nroog Xidoos, ces cov neeg uas nyob hauv ob lub nroog ntawd twb xub muab ntaubtsaj los npua thiab tsuab tshauv nphoo rau ibce ntxov los lawm! Lawv yuav ua li ntawd kom sawvdaws paub hais tias, lawv twb tso lawv tej kev txhaum tseg lawm. 22Kuv qhia rau neb hais tias, hnub uas Vajtswv txiav txim, nws yuav rau txim rau neb hnyav dua rau txim rau lub nroog Tiles thiab lub nroog Xidoos. 23Lub nroog Kapena-us, koj yuav tsa koj lub hwjchim mus kom txij ntuj los? Yuav muab koj pov mus rau hauv ntujtawg! Yog hais tias, tej txujci tseemceeb uas ua rau koj pom lawm, ua rau hauv lub nroog Xaudoos, lub nroog ntawd yeej yuav nyob los txog niaj hnub no. 24Kuv qhia rau koj hais tias, hnub uas Vajtswv txiav txim, nws yuav rau txim rau koj hnyav dua li nws rau txim rau lub nroog Xaudoos!”

F. Yog li puas muaj different level of reward in heaven? Yes, See Mathais 10:42.

G. Lukas 10: 16: "The one who hears you hears me, and the one who rejects you rejects me, and the one who rejects me rejects him who sent me." 16Yexus hais rau nws cov thwjtim hais tias, “Tus uas mloog nej lus, tus ntawd yeej mloog kuv lus; tus uas tsis lees paub nej, tus ntawd yeej tsis lees paub kuv; thiab tus uas tsis lees paub kuv, tus ntawd yeej tsis lees paub tus uas txib kuv los.”

H. Mathais 10: 20-22, “For it is not you who speak, but the Spirit of your Father speaking through you. 21 Brother will deliver brother over to death, and the father his child, and children will rise against parents and have them put to death, 22 and you will be hated by all for my name's sake. But the one who endures to the end will be saved.

I. Mathais 10: 34-40: "Do not think that I have come to bring peace to the earth. I have not come to bring peace, but a sword. 35 For I have come to set a man against his father, and a daughter against her mother, and a daughter-in-law against her mother-in-law. 36 And a person's enemies will be those of his own household. 37 Whoever loves father or mother more than me is not worthy of me, and whoever loves son or daughter more than me is not worthy of me. 38 And whoever does not take his cross and follow me is not worthy of me. 39 Whoever finds his life will lose it, and whoever loses his life for my sake will find it. 40 "Whoever receives you receives me, and whoever receives me receives him who sent me.

J. Mathais 10:42: “And whoever gives one of these little ones even a cup of cold water because he is a disciple, truly, I say to you, he will by no means lose his reward." “Kuv qhia tseeb rau nej hais tias tus uas muab ib khob dej txiag rau kuv cov thwjtim tus uas yau dua ntais haus, vim nws paub hais tias tus ntawd yog kuv tus thwjtim, ces nws yuav tau nqi zog.”

Tshooj 11: Yauhas Npathiv nug Yexus tias nws puas yog tus Mexiyas tiag.A. Yauhas Npathiv rau kawg hauv tsev lauj cuj. Nws xa nws cov thwjtim mus nug Yexus kom meej seb Yexus puas yog

tus Mexiyas tiag. 1. Yauhas nug li ntawd kom pab tau nws cov thwjtim ntseeg meej tias Yexus yeej yog tus Mexiyas. Rau qhov

thaum Yauhas nyob hauv nws niam plab, nws yeej paub tias Yexus yog tus Mexiyas lawm. Tsis tag li, ua ib tug XF cev Vajtswv Lus, lawv yeej paub txog tus Mexiyas meej vim Vajntsujplig yeej qhia lawv paub. Thaum Yauhas pom Vajntsujplig los nyob ntawm Yexus xwbpwg thaum npathais, nws yeej paub tias Yexus yog tus Mexiyas.

2. Muaj ib cov ntseeg xoom xaim tias Yauhas tsis paub meej tias Yexus yog tus Mexiyas vim thaum Yauhas raug kaw hauv tsev laujcuj, nws muaj kev nyuaj siab thiab tag kev cia siab. Nws xav paub tias Yexus puas yog tus Mexiyas tias vim ua licas haiv neeg Yixalayees tseem tsis tau muaj kev cawm dim ntawm Loos lub xibtes.

B. Nqi 17: ‘Peb twb tshuab raj rau nej los nej tsis dhia seev cev, peb twb quaj nyiav los nej tsis quaj ntsuag.’ Nqi 17 no yog txog Yexus thiab Yauhas Npativ nkawv ob tes haujlwm uas yog Vajtswv tes dejnum cawm neeg ntiajteb. 1. Yexus kho cov neeg muaj mob muaj nkeeg zoo txhua tus thiab ntiab dab tawm ntawm ntau leej neeg. Cov

Falixais thiab Ixayees cov thawjcoj tsis zoo siab rau Yexus, tiamsis tseem thuam Yexus xwb. 2. Yauhas Npativ rau kaw hauv tsev laujcuj muaj kev nyuaj siab ntsuav, tsis nyog Ixayees cov thawjcoj yuav tsum

quaj rau nws thiab thov Vajtswv pab nws, tiamsis lawv tsis quav ntsej nws thiab tsis quaj mus pab nws li.C. Nqi 20-24: Nyob hauv ntuj tawg, cov neeg poob mus hauv ntuj tawg, Vajtswv muab lawv pov rau qhov txomnyem

loj thiab txomnyem me li lawv tes dejnum. Pivtxwv li tus uas ntseeg Yexus es poob rau ntuj tawg raug kev txomnyem loj dua cov tsis paub txog Yexus kiag li tiamsis ho poob rau ntuj tawg thiab.

17

Page 18:  · Web view(Tus lej 7 piv txog, txhua yam uas Vajtswv ua tiav tam lawm. Cov Vajtswv tsim so nrog Vajtswv lawm xwb). Twb yog li no, peb cov pehawm hnub 1 thiaj li tsis yuam kom neeg

D. Mathais 10:42. Nyob saum ntuj ceeb tsheej los Vajtswv yeej muab koomplig loj thiab khoomplig me rau cov ntseeg Vajtswv raws li lawv tes haujlwm lawv tau ua hauv ntiajteb no.

Tshooj 12: Yexus cov thwjtim de nplej los noj hnub Xanpathaus & saib hnub Xanpataus ua hnub tseem ceeb.A. Cov Falixais tsim tseg muaj 39 nqi kevcai nyob rau hnub Xanpataus tsis pub cov Ixayees ua dabtsi li. Hnub

Xanpathaus uas Yexus cov thwjtim de nplej noj tsis txhaum Vajtswv Txoj Kevcai/Mauxes cov kevcai, rau qhov lawv twb tsis hlais nplej coj los tsev. Tiamsis cov Falixais tias txhaum lawv cov kevcai lawm. Cov Falixais txhob txwm liam li ntawd kom lawv hais tau tias Yexus ua txhaum hnub Xanpataus.

B. Yexus thiaj li qhia rau cov Falixais txog Vantxwv Daviv thiab nws cov phoojywg mus noj cov ncuas uas tsis pub rau cov neeg tsis nyob hauv Vajtswv lub tsev ntaub noj xwb. Txawj yog Daviv lawv noj li ntawd los Yexus qhia hais tias Vajtswv twb tsis rau txim rau Daviv lawv.

C. Nqi 11. Hnub Xanpataus yog hnub cov Falixais yuav tsum ua zoo, tiamsis lawv nrhiav mus Yexus tua ces yog lawv ua txhaum hnub Xanpataus. Yexus qhia li no rau cov Falixais ces lawv haj yam npaus taws rau Yexus thiab nrhiav tswvyim muab Yexus tua.

D. Qhia txog hnub XANPATAUS.1. Vajtswv tsim ntuj tsim teb 6 hnub. Hnub 7 Vajtswv so es Vajtswv tsis tsim dabtsi ntxiv lawm. Yog li Vajtswv thiaj

li hais kom neeg ua haujlwm 6 hnub es so hnub 7. 2. Khiav Dim 34: 21“Nej yuav tsum ua haujlwm rau hnub xwb, hnub uas xya yuav tsum so. Txawm yog lub caij

laij teb caij sau qoob los yuav tsum so.”3. Lukas 6:1-21, Muaj ib hnub Xanpatau Yexus tabtom taug kev hauv ib daim teb mog mas nws cov thwjtim txawm

de hnab mog los mos noj.” Lukas 1:1-2, “Now it happened on the second Sabbath after the first that He went through the grainfields. And His disciples plucked the heads of grain and at them, rubbing them in their hands.” (NKJV 6:1).

4. Levi 25:2-4, “When you come into the land that I give you, the land shall keep a Sabbath to the Lord. 3 For six years you shall sow your field, and for six years you shall prune your vineyard and gather in its fruits, 4 but in the seventh year there shall be a Sabbath of solemn rest for the land, a Sabbath to the Lord.”

5. Thawj hnub Xanpataus yog Vajtsw so tsis ua haujlwm. Hnub Xanpataus 2 yog so nrog Vajtswv nyob lawm. (Tus lej 7 piv txog, txhua yam uas Vajtswv ua tiav tam lawm. Cov Vajtswv tsim so nrog Vajtswv lawm xwb). Twb yog li no, peb cov pehawm hnub 1 thiaj li tsis yuam kom neeg pehawm hnub 7 ua yog thawj hnub Xanpataus uas Vajtswv tsim ntuj tsim teb tseg. Peb pehawm hnub Xanpataus 2 uas yog hnub so nrog Vajtswv lawm xwb. Yog li, cov ntseeg nyob qab ntuj thiaj li pehawm hnub twg los tau tag, tsis txhaum. Rau qhov hnub lawv pehawm ntawv yog lawv so nrog Vajtswv, es Vajtswv los cuag lawv. Nws muab Nws txojlus rau lawv mloog thiab Nws caw lawv los koom nrog nws noj nws rooj mov uas yog tus Tswv Rooj Mov.

E. Nqi 29: “How can someone enter a strong man's house and plunder his goods, unless he first binds the strong man? Then indeed he may plunder his house.” “Leejtwg yuav nkag mus rau hauv ib tug uas muaj zog heev lub tsev thiab lws tau nws tej qhov txhia chaw tau li cas? Yuav tsum yog xub muab tus uas muaj zog ntawd khi ua ntej tso thiaj li lws tau nws lub tsev.”

F. Nqi 34: Cov niag noob nab phem, nej yog neeg phem, nej yuav ua li cas hais tau lus zoo? Rau qhov lub qhov ncauj yeej hais tej uas puv nkaus hauv lub siab tawm los. 35Tus neeg zoo yeej rho yam zoo hauv nws lub txhab uas khaws yam zoo cia tawm los, tus neeg phem yeej rho yam phem hauv nws lub txhab uas khaws yam phem cia tawm los. 36Kuv hais rau nej tias, neeg yuav tsum lees txhua lo lus tsis muaj qabhau uas lawv tau hais lawd rau hnub uas teem txim. 37 Koj yuav dim lub txim lossis yuav raug txim kuj nyob ntawm koj lo lus hais xwb.” “You brood of vipers! How can you speak good, when you are evil? For out of the abundance of the heart the mouth speaks. 35 The good person out of his good treasure brings forth good, and the evil person out of his evil treasure brings forth evil. 36 I tell you, on the day of judgment people will give account for every careless word they speak, 37 for by your words you will be justified, and by your words you will be condemned.”

G. Nqi 43-45: 43“Thaum dab qias tawm hauv leejtwg lawm, dab mus rau hauv tej chaw qhuav nkig nkuav nrhiav chaw so tiamsis nrhiav tsis tau. 44Nws txawm hais tias, ‘Kuv yuav rov qab mus rau kuv lub tsev uas kuv tawm tuaj.’ Thaum nws los txog nws pom lub tsev khoom, muab cheb thiab tu du lug cia. 45Nws txawm mus coj dua xya tus dab uas phem heev dua nws los nrog nws nkag mus nyob rau hauv. Mas tus neeg ntawd lub neej thaum kawg phem heev dua thaum chiv thawj. Tiam neeg phem no yuav raug ib yam li ntawd ntag.

18

Page 19:  · Web view(Tus lej 7 piv txog, txhua yam uas Vajtswv ua tiav tam lawm. Cov Vajtswv tsim so nrog Vajtswv lawm xwb). Twb yog li no, peb cov pehawm hnub 1 thiaj li tsis yuam kom neeg

Tshooj 13: Lub Ntsiab Lus 3: Cov Lus Pivtxwg txog ntuj ceeb tsheejA. Nqi 11-12, “Yexus teb lawv tias, “Tej uas muab npog cia lawd uas hais txog Ntuj Ceeb Tsheej twb muab pub rau nej paub

lawm tiamsis tsis pub rau cov neeg ntawd paub. 12Rau qhov tus uas muaj lawd yuav muab tsav ntxiv rau kom nws muaj ntau nplua mias, tiamsis tus uas tsis muaj, txawm yog tej uas nws muaj los yuav muab rho ntawm nws mus. 13Vim li ntawd kuv thiaj ua paj lug hais rau lawv, rau qhov “ ‘Lawv saib los lawv tsis pom, lawv hnov los lawv tsis mloog thiab tsis nkag siab.’

B. Yog yus lub qhovmuag dig lawm tsis pom qhov tseeb, yog li cov muaj kev to taub thiab nkag siab haj yam tau txais yam zoo uas Yexus qhia. Ixayees cov thawjcoj tsis kam mloog lawv thiaj li haj yam dig muag thiab tsis pom Vajtswv lub tebchaws.

C. Yaxayas 6:9-10, ‘Nej cia li mloog tag mloog thiab los tsis nkag siab, saib tag saib thiab los tsis pom.’ 10Cia li ua rau haiv neeg no lub siab ruam puas ntsoog, thiab ntsaws lawv lub qhov ntsej, thiab pos lawv lub qhov muag, tsam ces lawv lub qhov muag ho pom, thiab lawv lub qhov ntsej ho hnov, thiab lawv lub siab ho to taub, ces lawv yuav tig rov los thiab tau kho kom zoo.”

D. Nqi 24: Cov Nplej thiab cov txhauv

Yexus txawm tig hais rau Petus tias, “Xatas, koj cia li khiav rau tom kuv qub qab. Koj ua chaw rau kuv dawm rau qhov koj xav li neeg xwb tsis xav li Vajtswv.” 24Thaum ntawd Yexus hais rau nws cov thwjtim tias, “Yog leejtwg xav raws kuv qab mus, cia tus ntawd tswj nws tus kheej thiab kwv nws tus khaublig ntoo raws kuv qab. 25Vim tias tus uas xav cawm tau nws txojsia yuav piam txojsia, tiamsis tus uas tso nws txojsia tseg vim yog saib rau kuv, mas yuav nrhiav tau txojsia. 26Yog leejtwg tau tag nrho lub ntiajteb huvsi tiamsis nws txojsia tu lawm, tus ntawd yuav tau qabhau dabtsi? Neeg yuav muab dabtsi pauv tau txojsia rov los? 27Neeg leej Tub yuav nrog leej Txiv lub hwjchim ci ntsa iab los thiab nrog nws cov tubtxib saum ntuj ua ke los mas nws yuav ntxiv rau txhua tus raws li tej uas lawv ua lawd. 28Kuv hais tseeb rau nej tias, cov uas sawv ntawm no muaj qee leej yuav tsis tau sim txojkev tuag ces yuav xub pom Neeg leej Tub los ua vajntxwv kav.”

19