ziņas - lak · 2008-12-05 · adventes noskaòâ raiþu pilnajâ krîze situâcijâ novçlu celt...

LATVIJAS AMATNIECĪBAS KAMERAS INFORMATĪVAIS BIĻETENS NR. 11, 2008.GADA DECEMBRIS

Amatu ziņasAmatu ziņas

ÐAJÂ NUMURÂ

LAtviJAs vÂJÂ vietA ...2 - 3.Lpp.

DAþÂDAs, siRsNîgAs LietAs.4.Lpp.

poRtRets.5.Lpp

URRÂ!! LAtviJAs JUMiíieM.6.Lpp.

tURpiNÂsiM MÂcîties.7.Lpp.

KAs? KUR? KAD?piLsçtÂs UN citviet.

8.Lpp.

Ar ko îpaðs ir amatnieks? Ierçdnis strâdâ ar prâtu, mâkslinieks – ar dvçseli,

daudziem ir ar rokâm darâmais darbs. Meistars strâdâ ar rokâm,

prâtu un ar Dvçseli.Mîïie, sirdsgudrie Amatnieki!

Adventes noskaòâ raiþu pilnajâ krîzes situâcijâ novçlu celt Dvçseles gaismiòu

augstâk pâr ikdienas raizçm,- uztvert krîzi kâ izdevîgu iespçju,

- pârvçrst krîzes situâcijâ raduðos stresa enerìiju radoðajâ enerìijâ,

- izmantot metodes, pieredzi un zinâðanas kâ instrumentus,

- pieòemt lçmumus tâ, lai kïûtu par noteicçju liktenim.

Lai katrs vârds, doma un rîcîba tuvina Amatnieku meistarîbai .

Amatniekam nepiecieðamo instrumentu pasniedzçja

Nellija











Nellija











Nellija

2 Nr. 11, 2008.gada decembris AMATU ziņas

DISKUSIJASDISKUSIJAS

Dabu pârveido daþâdi raþoðanas veidi un materiâli, instrumentârijs, process un rezultâti ir visos raþoðanas veidos. Dabas matçrijas pârveide jeb pielâgoðana cilvçka vajadzîbâm, t.i., vçrtîbu radîðana, notiek ar tehniski praktisku, ar zinâtnisku un ar mâksliniecisku ievirzi. Pârlûkojot vçsturi un ieklausoties lîdzcilvçku satraukumâ par slikto profesionâlo izglîtîbu, nav grûti ieraudzît, ka katram vçrtîbu radîðanas veidam ir veidojusies sava izglîtoðanas sistçma, kuru noteikuðas zinâðanas, prasmes un îpaðumtiesîbas.Îpaðuma piederîbas faktors

Ïoti nozîmîgs ir arî îpaðuma piederîbas faktors. Neviena raþoðana nevar notikt bez cilvçka klâtbûtnes, un, atkarîbâ no raþoðanas veida, darba procesu vada un pilda daþâdu profesiju pârstâvji. Îpaðuma tiesîbas amatnieciskâ raþoðanâ saplûst vai ir daudz tuvâkas izpildîtâjiem nekâ rûpniecîbâ. Tomçr îpaðniekiem ir îpaða loma, îpaði rûpnieciskâ raþoðanâ. Pateicoties viòu îpaðumam un uzòçmîbai, top rûpnieciskie raþojumi, kuri nodroðina eksistenci ievçrojamai sabiedrîbas daïai.Savukârt strâdnieku îpaðums ir viòu zinâðanas un prasmes, kuras viòi pârdod raþoðanas resursu îpaðniekam, tâpçc îpaða loma ir kvalifikâcijai. Profesionâlisms nosaka rezultâtu

Visos raþoðanas veidos profesionâïu spçjas meistarîgi veikt savu darbu ir nodroðinâjuðas kvalitâti, bet augsta kvalitâte nodroðina labâku dzîvi.Bet - kas nodroðina profesionalitâti? Kâdas iespçjas ir veicinât profesionâlisma attîstîbu politiíiem, valsts ierçdòiem, darba devçjiem, paðiem profesionâïiem un viòu aizstâvjiem - arodbiedrîbâm?

Ðobrîd Latvijas vâjâ vieta ir profesionâïu nespçja organizçt sevi paðattîstîbai. Tûkstoðiem Eiropas valstu amatnieciskâs un rûpnieciskâs raþoðanas organizâciju pieredze parâda gadsimtiem ilgus un lieliskus piemçrus, kâ loìiski sadalît funkcijas starp darba devçju, darba òçmçju un profesionâïu organizâcijâm.Darba devçju uzdevums ir rûpîgi sekot, lai politiíi un ierçdòi nedotu nedeklarçtas priekðrocîbas konkurentu speciâlistu apmâcîbai. Vçl svarîga îpatnîba - vairums strâdnieku un inþenieru profesiju apmâcîba ir dârga un parasti kopumâ grûti pakïaujas privâtâm apmâcîbu sistçmâm.Pilnveidoðanâs - profesionâïu vidç

Profesiju attîstîba galvenokârt notiek profesionâïu vidç, to nevar izdarît organizâcijâs, kas pârstâv darba devçjus vai darba òçmçjus. Neviens îpaðnieku pârstâvis vai arodbiedrîbas lîderis nevar parâdît galdniekam, virpotâjam, programmçtâjam, inþenierim, arhitektam vai mâksliniekam, kâ darbs vislabâk izdarâms, kâ vismazâkâ laika sprîdî var iegût vislabâkos rezultâtus.Profesiju biedrîbas strukturçjas amatniecîbas, rûpniecîbas, tirdzniecîbas u. c. kamerâs un kopâ ar universitâtçm un pçtniecîbas iestâdçm daþâdos prasmju un zinâðanu attîstîbas veidos - seminâros, konferencçs, radoðâs darbnîcâs, tehnoloìiju pârneses vai citâdos centros - veic

profesiju pilnveidojoðo inovatîvo darbîbu.Darba devçju uzdevums ir nenogulçt jauno materiâlo un tehnoloìisko iespçju piedâvâjumus un informçt par tâm profesiju speciâlistus, piedâvât resursus attîstîbai. Pastâv jauninâjumi, kas der ïoti daudziem, un tiem var mçìinât piesaistît valsts un ES lîdzekïus. Tikai nedaudzu jauninâjumu ievieðanâ darba devçjiem jâriskç paðiem.Speciâlistu attîstîba slçpjas ieinteresçtîbâ

Sâkotnçjâs zinâðanas un prasmes ievirzei profesijâ iegûst daþâdâs arodskolâs un augstskolâs. Apmâcîbu veids un ilgums atkarîbâ no paredzamâ darba lauka amatniecîbâ, rûpniecîbâ, medicînâ vai citur ir daþâds. Speciâlistu ieinteresçtîba profesionâli strâdât un attîstîties dziïâkajâ bûtîbâ ir saistîta ar kvalifikâcijas iegûðanu un nemitîgâm iespçjâm to paaugstinât, protams, par to saòemot atbilstoði lielâku samaksu. Tieði tâdçï jau sabruka padomju sociâlisms, ka vairums speciâlistu nebija ieinteresçti kvalitatîvâk strâdât, un tehnoloìiskâ attîstîba notika partijas uzraudzîbâ.Sociâlisma sistçmâ raþotie produkti nespçja konkurçt ar kapitâlisma radîto kvalitâti, jo kapitâlisma galvenâ priekðrocîba ir nosacîjums, ka visiem strâdâjoðiem ir dotas iespçjas aktîvi piedalîties sevis un nozares attîstîbâ. Latvija vçl tikai iet uz ðo mçríi. Diemþçl patlaban, kad Latvijâ beidzas primitîvi politizçtâ objektu privatizâcija, daudziem politiíiem niez nagi pamçìinât privatizçt arî darbaspçku. Uzticot darba devçjiem kvalifikâciju pieðíirðanas procedûras, vairums pat vislabâko strâdnieku “tiks izìçrbti”, bet, ja ðîs procedûras veiks darba òçmçju organizâcijâs, tad sliòíi un nemâkuïi “staigâs smokingos”.Protams, darba devçju un darba òçmçju organizâciju pârstâvjiem vajag piedalîties speciâlistu kvalifikâcijas pârbauþu programmu sastâdîðanâ un procedûru novçroðanâ, bet pamati profesiju un strâdâjoðo profesionâlisma attîstîbai tautsaimniecîbas nozarçs vienmçr ir bijuði un paliks nozaru pçtnieku un procesu realizçtâju vidç.Nepiecieðama kultûra un pieredze

Kâpçc darba devçji paði nevar uzòemties profesionâïu izaudzinâðanu? To nosaka kultûra un pieredze. Neviens normâls darba devçjs neieguldîs naudu nerentablos pasâkumos! Bet eiropeiskâ kultûra nedos tiesîbas darba devçjiem ar likumu piespiest strâdât strâdniekus tikai savâ uzòçmumâ. Ðî brîþa darba devçju aktivitâtes profesionâlâs izglîtîbas jautâjumu saasinâðanâ ir saistîtas ar iespçjâm piekïût ievçrojamâm ES fondu naudas summâm, kuras tiks novirzîtas it kâ strâdnieku apmâcîbai, bet faktiski - ieguldîtas uzòçmumu tehniskâ attîstîbâ un normâlas konkurences izjaukðanâ. Darba devçji nav ieinteresçti apmâcît cilvçkus konkurentiem. Latvijas pieredze meistaru institûta atjaunoðanâ parâda, ka amatniecîbâ strâdâjoðie paði cenðas sasniegt meistara kvalifikâciju - viòi labi zina, kas viòus sagaida jau tuvâkâ nâkotnç. Savukârt rûpnieciskâ raþoðana joprojâm izvairâs runât par kvalifikâcijâm, jo ðâdi speciâlisti sâk pârdot savas prasmes un zinâðanas par patieso to

cenu. Labs piemçrs ir uzòçmums “Aldaris” ar savu bijuðo vadîtâju Vitâliju Gavrilovu, kurð patlaban pârstâv organizçtos darba devçjus. Pçc vairâkkârtçjiem Latvijas Amatniecîbas kameras (LAK) lûgumiem atjaunot Latvijas Aldaru meistaru biedrîbu, atbilde skançja apmçram ðâda: mums savu problçmu pietiek, mums jau ir Alus raþotâju biedrîba! Pieredzçjuðie amatnieki aizrâda, ka vilku ar aitâm vienâ aplokâ negana…Negodîguma ietekme tautsaimniecîbâ

Kâ tad izveidojâs paðreizçjâ situâcija? Periodâ pçc atmodas bija lieliska iespçja izvirzîties gudriem cilvçkiem, taèu ne vienmçr viòi bija arî lîdz galam godîgi… Tipisks piemçrs ir nesenais bûvniecîbas bums, kurð varçja uzplaukt tikai nekontrolçtâ kvalitâtes pârbaudes situâcijâ. Jau ir sâkuðâs masveida sûdzîbas par ciematu mâju kvalitâti. LAK reìistrçtie amata meistari par savu darbu atbild lîdz kapa malai, bet lielo industriâlo bûvprojektu attîstîtâji un bûvuzòçmçji pamanâs bankrotçt un atstât problçmas lçtticîgajiem îpaðniekiem un arî bankâm.Darba devçji bûvniecîbâ vairâku gadu garumâ pierunâja Saeimas atbildîgâs komisijas nepieïaut amata meistaru tiesîbas celt mâju bez inþenieru iesaistîðanas savâ uzòçmumâ. Saeimas juriste Gunta Viðòakova izrâdîja augstu cinismu, norâdot, tieði kâdas uzòçmçjdarbîbas formas amatniekiem bûtu jâuzòemas, t. i., amatnieki var pelnît tikai ar rokâm. Amatniekus ðokçja fakts, ka tik neizglîtoti cilvçki strâdâ Saeimâ. Bijuðajam ekonomikas ministram Kriðjânim Kariòam pietika ar divâm nedçïâm, lai lietas ðajâ jautâjumâ daïçji sakârtotu.Bet - situâcija Saeimâ bûtîbâ nav mainîjusies. Nesen izsludinâtajâ atjaunotajâ Amatniecîbas likumâ mçs nevarçjâm ierakstît loìisku normu, ka meistardarbnîcu var vadît tikai meistars - mums neizdevâs pârliecinât pârgudros deputâtus, ka kvalitâti var nodroðinât tikai meistarîba. Mçs joprojâm stûrçjam savu valsti austrumu klejotâjkultûru virzienâ, kur veiksmîga biznesa pamati slçpjas veiklâ pârdoðanâ. Ir desmitiem un desmitiem piemçru, kâ Latvijas valsts vçrtîbu raþoðana neveicina eiropeiskas kultûras atdzimðanu… Acîmredzot tuvojas laiks, kad amatniekiem jâdodas prom uz citâm atvçrtâs ekonomikas valstîm pârdot savas spçjas, jo maz ticams, ka amatnieki dosies pie Saeimas vai uz Doma laukumu. Amatnieki nepazemosies.Sasaistîtâ pârmantojamîbas sistçma

Latvijâ skolu sistçma ir sareþìîta un savstarpçji saistîta.Pirmkârt, arodu jeb profesiju izglîtîbas sâkumi, tâpat kâ visu noriðu sâkumi, veidojas mâjâ un ir saistîti ar personîgo dzîvi.

Otrkârt, valstî pastâvoðo izglîtîbas iestâþu secîba - bçrnudârzs, sâkumskola, pamatskola, vidusskola, arodskola, koledþa, augstskola un mûþizglîtîba - ir savstarpçji ïoti saistîta, tâda, kas turpina, pârmanto.

Treðkârt, procesi skolâs ir pakïauti gan tradîcijâm, gan arî pieprasa pârmaiòas, kas

Profesionâlâ paðattîstîba – Latvijas vâjâ vietaVilnis Kazâks, Latvijas Amatniecîbas kameras prezidents

Nr. 11, 2008.gada decembrisAMATU ziņas 3

attîsta.Diemþçl jâteic, ka Latvijâ ir ïoti maz speciâlistu, kuri spçj kompleksi analizçt un prognozçt pârmantojamîbas sekas izglîtîbâ, kultûrâ un tautsaimniecîbâ. Nav izveidota izpçtes organizâcija. Ðo darbu uztic daþâdâm valsts aìentûrâm, kuras bieþi veidojuði caurkrituði politiíi vai viòiem lojâli cilvçki, daþkârt piesaistot ar uzòçmçjdarbîbas atbildîbu nesaistîtus pçtniekus.Kâdi ir rezultâti ðâdai attieksmei? Nozares vadoðâ partija uzklausa kâdu neparastâku, interesantâku ideju, kâ rezultâtâ izglîtîbas ministrs spiests iedarbinât ierçdòu aparâtu. Bûtîbâ nenotiek ne dziïi pçtîjumi, ne plaðas diskusijas ar sabiedrîbu, piemçram, ko sabiedrîba domâ par: nauda seko cilvçkam (A), vidçjâ izglîtîba visiem (B), Latvijâ kvalifikâcija nav vajadzîga (C), duâlâ izglîtîba Latvijâ nav pieòemama (D), profesionâlâ izglîtîba ir slikta (E), bezdarbnieki tiek apmâcîti ârpus tradicionâlâs profesionâlâs izglîtîbas sistçmas (F) utt., utt.Kâdas ir sekas?

A. Vietçjâs pamatskolas vienojas ar vietçjâm vidusskolâm naudu no reìiona neizlaist. Patlaban augstskolas ir tik pârpildîtas ar netalantîgiem studentiem! Daudzi ðie “tukðie pïâpas” bûtu izveidojuðies kâ lieliski strâdnieki un amatnieki, bet… divdesmit gadu vecumâ roku darbus vairs tikai retais spçj uzsâkt! Zelta rokas ir zaudçtas reìionâlâs mantkâres dçï.

B. Nopietna izglîtîbas sistçmas izpratne ïauj secinât, ka, tikai pieaugot valsts ekonomiskai varenîbai, pieaug pamatskolas ilgums. Ðî sakarîba var bût vienîgi kultûras un ekonomikas diktçta, nevis noteikta politiski. Pat visbagâtâkâs valstis neatïaujas ðâdus eksperimentus, jo lieka izglîtîba maksâ, bet nenes droðu labumu. Ekonomiski spçcîgâ Vâcija ir pagarinâjusi pamatizglîtîbu lîdz desmit klasçm, ìimnâziju pabeidzot trîspadsmitajâ klasç.

C. Ne jau Izglîtîbas un zinâtnes ministrija (IZM) izdomâja, ka Latvijâ kvalifikâcija nav vajadzîga. Ðî spoþâ ideja, ka katrs strâdnieks slçgs individuâlu lîgumu ar darba devçju un tas paliks kâ uzòçmuma komercnoslçpums, tika izauklçta politisko liberâïu un arodbiedrîbas vadoòu galvâs. Amatnieki tam nepiekrita, izveidoja savu likumu, veicot kvalifikâcijas procedûras, kas ïauj dârgi pârdot savu darbu. Amatnieki uz ârzemçm brauc strâdât tikai tad, ja grib pelnît vairâk nekâ paðmâju deputâti. Savukârt rûpniecîbâ iesaistîtie nekvalificçtie darbinieki dodas prom, jo ârzemçs nekvalificçti saòem “n” reiþu vairâk. Savukârt darba devçji nekvalificçtu darbu veikðanai aicina palîgâ ârzemniekus. Ðâdâ ceïâ Latvija tiek izskalota no labâkajiem latvieðiem.

D. Vairums Eiropas attîstîtajâs valstîs darbojas duâlâ profesionâlâ izglîtîba. Tâ izpauþas ðâdi: nâkamais profesionâlis vispirms noslçdz lîgumu ar darba devçju, tad piereìistrçjas profesionâlâ organizâcijâ kâ mâceklis un vienu dienu nedçïâ apmeklç arodskolu. Ðâdu apmâcîbu modeli neizmanto tikai 15% arodapmâcâmo. Tâdâ veidâ mâcâs arî daudzi nâkamie studenti, iegûstot profesijâs sakòotu pamatu savâm turpmâkâm studijâm. Latvijas darba devçji negrib “apdroðinât” savus topoðos darbiniekus, taupa naudiòu un lamâ sliktâs arodskolas, ka tâs neko prâtîgu

neiemâca, bet paði kopdarbâ neiesaistâs. Duâlâ izglîtîbas sistçma sevi ir pierâdîjusi simtgadçs, un mâceklis, saòemot atðíirîgu informâciju no teorçtiíiem skolâs un praktiíiem darbâ, sâk pats domât un salîdzinât. Ja neticat man, pajautâjiet Rûpniecîbas kameras speciâlistiem, Maðînbûves profesionâlâs

biedrîbas visaugstâkâ lîmeòa speciâlistam arî Vilnim Rantiòam, u. c. Tieði tâ sâkas personîbas veidoðanâs, rodas profesionâlisms un profesijas attîstîba. Mums to Latvijâ vajag, vai ne?

E. Kâ sâkas “sliktâ profene”? Tikai viens fakts. Paðsaprotami, ka profesionâlo izglîtîbu realizç teorçtiski un praktiski pieredzçjuði speciâlisti. Tad kâpçc arodskolâs tika likvidçts MEISTARA amats? Rezultâts - arodskolotâjam vajag divas augstâkâs izglîtîbas, bet alga nespçj konkurçt pat ar strâdnieka algu. Skolas pazaudçja galveno - MEISTARUS! Vai kâds atceras idejas autorus, vai kaut viena direktoru padome vai direktors ir protestçjis pret ðo nejçdzîbu? Amatniecîbas kamera centâs - LAK kopâ ar Rîgas Tehnisko universitâti (RTU) izveidoja studiju programmu meistariem. Izlietu ûdeni nesasmelsi...

Kâpçc nestudçjam ES vadoðo valstu pieredzi? Tur notiek pârdomâti, gudri vadîti centralizâcijas un decentralizâcijas procesi, piemçram, profesionâlâs izglîtîbas vietu decentralizâcija. Austrijâ, Itâlijâ, Francijâ u. c. meistari ierîko meistarklases savos uzòçmumos un, izmatojot internetu, kïûst pasaulç slaveni.Protams, kopçjâs kvalitâtes sasniegðanas vârdâ notiek arî centralizâcijas procesi, tiek veidoti spçcîgi, no skolâm neatkarîgi centri, kuros visu skolu audzçkòi, arî uzòçmumu profesionâïi un pçtnieki no universitâtçm un, galvenais, klienti var ieraudzît jaunâko materiâlos, instrumentos, darba maðînâs, produktu tapðanâ. Procesus vada profesionâlo organizâciju deleìçti labâkie meistari un profilçjoðo augstskolu

pçtnieki un topoðie pçtnieki, galvenais - bez reklâmas klâtbûtnes.

LAK panâca, ka ðâds centrs tika iekïauts jau sen IZM amatizglîtîbas realizâcijas attîstîbas plânos, valsts likumâ “Par amatniecîbu”, kopâ ar Rîgas domi izstrâdâja nopietnu centra attîstîbas koncepciju, ieguldot ne mazas domes, LAK un ES naudiòas. Kalvîða valdîba ierakstîja ðo projektu savâ deklarâcijâ, Godmaòa kungs atsûtîja - paldies par labâm idejâm. Tâ kâ par maz... Jâturpina sekot, kâpçc nepârmanto (vçl iztirgos labo ideju bezdarbnieku apmâcîtâjiem).Tâpat jâbrînâs, kâdçï profesionâlâs skolas laukos neuzaicina pie sevis mâcîties Rîgas un citu pilsçtu jaunieðus. Ðâda paðsaprotama jaunieðu tuvinâðana lauku dzîvei rûdîtu viòu raksturu. Mûsu meistaru novçrojumi liecina, ka lauku skolu arodskolotâji bieþi ir labâki par pilsçtu lielkonveijeru un lielgrupu vadîtâjiem.

F. Vai Latvijâ kâds kâdreiz uzdroðinâsies noskaidrot visnejçdzîgâkâs idejas autorus - kas rosinâja bezdarbnieku profesionâlo apmâcîbu ârpus tradicionâlâs profesionâlâs izglîtîbas sistçmas? Un tai sekojoðo strâdnieku konkurçtspçjas un kvalifikâcijas jçdziena degradâciju, jo daþu mçneðu izglîtîba tiek pielîdzinâta bûtîbâ pilna cikla profesionâlajai izglîtîbai. Man neizdodas pârliecinât daudzus amatniekus un topoðos speciâlistus RTU, ka gâjiens ar bezdarbnieku apmâcîbu politiski nesmird. Problçmas jârisina nozares profesionâïiem

Darba devçjiem laikam tomçr nav paveicies ar savu organizâciju apvienoðanu Darba devçju konfederâcijâ, jo viòu vadîtâju runas nekad nav bijuðas saturîgas, pârliecinoðas. Tauta taèu nav muïíe un labi saprot, ka daïa darba devçju savu sâkotnçjo kapitâlu neieguva godîgâ ceïâ un diez vai godîgi cilvçki stûrçs ðâdas komandas kuìi.Tâdçï varbût darba devçju gaiðâkai un godîgâkai daïai vajadzçtu nevis apðaubît Tirdzniecîbas un rûpniecîbas kameras neaizvietojamo lomu Latvijas tautsaimniecîbas attîstîbâ, bet gan visdaþâdâkos veidos uzticçt rûpnieku un tirgotâju profesionâïiem paðiem risinât savai profesijai svarîgâs, ar darba tehnisko efektivitâti saistîtâs problçmas. Modernâ, attîstîtâ pasaulç jau sen vairs amatnieki ar rûpniekiem nestrîdas, bet maksimâli sadarbojas savu specifisko piedâvâjumu iespçjâs.Varbût ðad tad atcerçsimies: ir 21. gadsimts, nav 200 gadu senie rûpniecîbas uzplaukuma gadi, kas balstîjâs uz karos uzvarçjuðo tiesîbâm sagrâbt îpaðumus, nav sâkotnçjais tehnisko enerìiju atraisîðanas laiks, kas atvçra primitîvo rûpniecîbu un skaudru cilvçku un valstu sadalîðanu veiksminiekos un neveiksminiekos. Ir informâcijas uzplaukuma un demokrâtiju attîstîbas laiks, kas ïoti stipri maina daudzas it kâ paðsaprotamas tradicionâlâs lietas. Ïoti ceru, ka ministru prezidents sapratîs, ka viòa padomdevçju pulkâ sçþ daudzi “plikie karaïi”. Tad varbût viòð ieklausîsies, ko îsti runâ amatnieki... Veiksmi visiem!

Komentârs publicçts “Latvijas Vçstnesis”, 11.novembris (2008)

DISKUSIJASDISKUSIJAS


VĒLĒJUMI GADU MIJĀVĒLĒJUMI GADU MIJĀ

Îsti amatnieki, cepot maizi, veidojot frizûras, ðujot tçrpus, taisot rotaïli-etas, mçbeles un mâjas, ir vistieðâk pa-saules dabÎgâs daudzveidÎbas izpratnei un nodroðinâðanai, tâdçï mûsu darbs ir bijis un bûs tik ilgi, kamçr cilvçki noturçs zemeslodi dabisku vçrtÎbu

radÎðanas kultûrâ. Vilnis

Lai ðie labie vârdi un vçlçjumi pavada Jûs visu nâkoðo gadu!Esam domâs un darbos iEgrimuði, bEt jau dzirdamas ziEmassvçtku dziEsmas un jaunâ gada smiEkli.

kâ pasakâs – nEskatîsimiEs atpakaï! var paiEt garâm, var nEiEraudzît,

var nEsadzirdçt un nEsajust. var viEgli paklupt.

satiEkas tiE, kuri skatâs uz priEkðu, kuriEm atvçrta sirds! mçs un visa latviEðu tauta,

pacElsim acis, paraudzîsimiEs visuma spogulî un mâcîsimiEs no zvaigznçm,- jo vairâk, jo gaiðâks.

priEks un darboðanâs,- tâ ir dzîvîba. lai katrâ no mums krît

radoðâ dzirksts, lai tâ viEno mûs, lai starojam, lai satiEkamiEs! mçs un latvija,- lai daudz mîlEstîbas

un gaismas! Valda

lai jums allaþ ir nodarboðanâs, kas sagâdâ apmierinâjumu kopâ

ar cilvçkiem, kuri jums patÎk, jûs atbalsta un dod jums drosmi ,

kuri iedvesmo un var bût jums par paraugu, kuri jums palÎdz tikt uz

priekðu! Maiznieki

svEicam savus kolçìus - dar-barûíus no latvijas amat-

niEcîbas kamEras ar tuvojoðosjauno gadu un vçlam, lai tas bûtu optimistisks, raþîgs un

naudîgs! Jumiíi

gaisma, kas cilvçkâ dzîvo,un siltums, ko izstaro sirds,

tas nEzûd,tas palîdz un cEï.

mîïus ziEmassvçtkus! anita

paveikt nepaveicamo,saglabât neiespçjamo,par spÎti ikdieniðíÎbai –

uzplaucçt brÎnumu dzÎvç,par spÎti grûtumam –

laimÎgiem bût. Gita

novçlu laimÎgu,cilvçkcienÎgu jauno gadu! ziGurds

meklçsim mieru sevÎ,jo pasaulç meklçt to velti.

meklçsim ticÎbu sevÎ,jo citos to neatrast.

meklçsim gaiðumu sevÎ,jo dot var tik to, kas ir paðos.

JolantapriEcîgus ziEmassvçtkus,

vEiksmîgu un darbîgu jauno gadu!

nav svarîgi, kur tu sâc,svarîgi ir, kur tu bEidz.

lai izdodas! arVîds

caur sniegpârslu debesÎm unzvaigþòu mezgliem –

kaut kur starp bijuðo un rÎtu...kaut kur starp atmiòâm un sapni...

ved ceïð uz cerÎbu baltu! rudîte

tEvî un manî...mûsos ir kâds logs, caur ko viEn-

mçr iEnâkt gaismai. un visbiEþâk

tâ ir mûsu sirds. dzîvo ar sirdi! Pârsla

lai nav apmulsums tEv sEjâ!dzîvE ðûpo augðâ – lEjâ.

tad, kad - lEjâ,skatiEs augðâ!

tad, kad – augðâ,skatiEs lEjâ!...

Edmunds

sirds lai piEpildâsbaltâm domâm,

un sapòus lai mirdzoðas zvaigznEskrîtot pârvçrð îstEnîbâ... rudîtE

tie, kas dzÎvo ar cerÎbu,redz tâlâk,

tie, kas dzÎvo ar mÎlestÎbu,redz dziïâk,

tie, kas dzÎvo ar ticÎbu,redz citâdâk.

nelliJa

cerÎbâm - zaïas egles sÎkstumu, darbiem - dvçseles mûþÎbu,

domâm - ziemassvçtku sniega baltumu!

svçtÎtus ziemassvçtkus, veselÎbas, mÎlestÎbas un prieka pilnu jauno gadu!

GundeGa

kad izðíiEstas visas krâsas, kad palEtE tukða kalst,kad nEzin, kur aizkavçjiEs sniEga

mâkonis palss,ak, nEticiEt tam, kurð tad sacîs,

ka tâs ir bEigas un gals,ka labâkais ir jau bijis,

ka nâks tikai tumsa un sals,ak, nEticiEt!

aldis

mEt savu gaismu prEt mani!un Es visiEm cEïu râdîðu.

skançs tâ gaisma kâ zvans, un Es visur tur klât gadîðos, kur

çnas no liEtâm bçg projâm un tumsa no virsmâm lobâs.

lai pasaulE gaismâ ganâs! lai gaisma kâ pulkstEns iEt,

kâ pulkstEns bEz apstâðanâs.lai pasaulE balta tiEk.

ZEltîtE

miers virs zemes un...saki to tâlâk ar vârdiem

vai bez vârdiem.saki to ar smaidu,ar rokasspiedienu,ar atzinÎgu vârdu,

ar apskâvienu, ar skûpstu,

ar zvaigznçm savâs acÎs! diâna

PORTRETSPORTRETS


Labs speciâlists, sava amata pratçjs un pârzinâtâjs, ir bijis pieprasîts vien-mçr. Profesionâlim jâprot pamanît to, ko citi neievçro, jâprot to parâdît savâ darbâ. Fotografçðana, manuprât, nav darbs, bet dzîvesveids, un to pilnîbâ varçtu apliecinât fotogrâfa amata meistars, foto dizaina darbnîcas “J.Zçberga Meistardarbnîca” direktors jelgavnieks Juris Zçbergs.Katram fotogrâfam ir savs redzçjums uz pasauli, un tâds ir arî Jurim.

Kâdi ir pirmie soïi ceïâ uz mçríi kïût par labu fotogrâfu? J.Zçbergs: «Taisnîba ir grieíiem, kuru valodâ vârds “fotogrâfija” nozîmç - gaismas raksts. Ðis patiesi ir vienî-gais mâkslas veids, kur var perfekti strâdât ar gaismu. Te galvenais ir mâka saskatît un parâdît emocijas, jo jebkurai bildei ir savs vçstîjums. Maldîgs ir uzskats, ka kvalitatîvai bildei nepiecieðams dârgs fotoaparâts un dators. Bildei vispirms jârada vçlme ik pa brîdim to paskatîties, nevis glabât albumâ un vairs neatcerçties. Ja esmu þûrijâ, kur jâvçrtç bildes, òemu vçrâ tehnisko kvalitâti un siþetu. Fotogrâfijâ jâieliek daïa no sevis. Ja fotografçðana ir tikai hobija lîmenî, tad bildç tas ir uzreiz redzams.

“Uzskatu, ka prakse medijos ir visla-bâkâ skola. Arî es sâku ar darbu par report-ieri. Tikai aktîvi darbojoties, bûs rezultâts. Es joprojâm daudz mâcos paðmâcîbas ceïâ. Piemçram, datorgrafiku man neviens nav mâcîjis, apgûstu to pats un mâcu citiem. Tâpat kâ jebkuras profesijas pârstâvis, arî par fotogrâfu nepiedzimst. Tikai ar grib-asspçku mâcîties un darît var gût rezultâ-tus. Piemçram, foto sesijâ, kur galarezultâtâ ir bildes ar diviem cilvçkiem, darbu un laiku ieguldîjuði daudzi. Tie ir modeïi, fotogrâfs, stilists, asistenti un pat cilvçki no ielas. Tomçr pçdçjo vârdu pasaka fotogrâfs.”

Juris ir nemiera gars, un ilgâka bezdar-bîba viòam nav raksturîga. Savas darbnîcas izveide, fotogrâfa darba iemaòu mâcîðana Pieauguðo izglîtîbas centrâ, amata zeïïu un meistaru kvalifikâcijas eksâmenu pieòemða-na, nu arî mûsu “Amata Ziòas” salicçjs,- tâ ir tikai daïa no J.Zçberga ikdienas.“Pçdçjos trîs gadus mazliet biju nogâjis pa-grîdç, taèu ðogad esmu pieòçmis daudzus lçmumus, un viens no tiem – atgriezties ra-doðajâ pasaulç. Saòçmos, un nu bûs vairâ-kas personâlizstâdes daþâdâs vietâs pilsçtâ. Varu teikt, ka esmu atgriezies formâ. Var jau bût, ka manas bildes ir naivisms, bet tautai patîk, jo ðajâ trakajâ laikmetâ visi vçlas redzçt ko skaistu.”

Pirmâ no trim izstâdçm, ko pçc «klu-suma perioda» ðoruden sagatavojis Ju-ris Zçbergs, ir «Putekïu diriìente» - foto

stâsts ar pievienoto vçrtîbu,- kas bija skatâma Ì. Eliasa Jelgavas Vçstures un mâkslas muzejâ. Kâdçï ðâds nosaukums? «Ikviens mâkslinieks ir savas idejas ra-doðais diriìents. Izzinot pagâtni, spçjam veidot citâdu nâkotni, norauðot putekïus no klasiskajâm vçrtîbâm, apzinâmies, ka

pagâtnç slçpjas mûsu nâkotne. Putekïi simbolizç pagâtni, kuru izzinot un gûstot impulsu, radam savu personîgo skatîjumu uz nâkotni,» teic Latvijas Kultûras koledþas diplomande A.Roga, kuras veidotâ “pievi-enotâ vçrtîba” – no metâla drâtîm darinâti râmji, katrai bildei individuâli, – papildina J.Zçberga melnbaltâs fotogrâfijas.

Alunâna muzejâ Jelgavâ fotogrâfiju retrospekcijas izstâdç J.Zçbergs apkopojis savas spilgtâkâs un atzîtâkâs fotogrâfijas vairâku gadu garumâ. Starp bildçm ir arî tâs, kas apceïojuðas pasauli un palîdzçjuðas J.Zçbergam nopelnît foto mâkslinieka vârdu. «Visus vecos darbus ieskançju un apstrâdâju, tagad tie ir vidçjâ toòu gammâ – pa vidu starp melnu un baltu. Ðî ideja aizgûta Bratislavâ – izstâdç, kurâ bija redza-mas milzîgas ainavas vidçjâ toòu gammâ,» tâ J.Zçbergs. “Vispâr jau bildei nav laiks un vecums – vai nu ir vai nav ...” Ðajâ izstâdç eksponçti 30 savulaik tapuði darbi, to vidû arî Jura Zçberga pirmâ izstâdes bilde, kurâ redzamas Jelgavas muzeja toròa kâpnes. Tâ reiz fotoklubâ ieguvusi otro vietu. No tâ brîþa “âíis lûpâ” un gribçjies piedalîties arî citos konkursos un izstâdçs.

Treðâ foto izstâde – skaistumkopðanas salonâ «Donna Bella». J.Zçbergs: “Skaist-umkopðanas salonâ «Dona Bella» jau gadu eksponçtas manas fotogrâfijas, kas drukâ-tas uz lietâ papîra. Arî tur bija vajadzîgs kas jauns un krâsains, tâpçc ðîs sievietes nomainîju pret krâsainâm mistçrijâm - 15 jauniem darbiem. Arî tajos redzamas sievi-

etes, taèu bildçs tâs miksçtas ar daþâdiem skatiem no ielas – mâjâm, fermu, atspulg-iem un citiem.”

Izstâdes ir arî Jelgavas reìionâlajâ Pieauguðo izglîtîbas centrâ, kur savus dar-bus apskatei izlikuði J.Zçberga fotokursu dalîbnieki.

Paralçli izstâþu sagatavoðanai Juris Zçbergs ir izveidojis jaunu uzòçmumu -sabiedrîbu ar ierobeþotu atbildîbu «W & D». “Tas bûs reklâmas uzòçmums,” komentç Juris Zçbergs. “SIA «W & D» vadîs jaunu reklâmas portâlu, kura palaiðanu plâno-jam janvârî. Tas bûs reklâmas portâls ar çrti ðíirojamu informâciju par uzòçmumiem un to pakalpojumiem. Tâpat uzòçmums pçc pasûtîjuma izstrâdâs mâjaslapas, veiks ðo mâjaslapu uzturçðanu, nodarbosies ar WEB dizaina pakalpojumiem. Bûtîbâ dçï ðâdu pakalpojumu vajadzîbas arî dzima ðî SIA.”“Mçs esam divi îpaðnieki – es un Inese Krûmiòa, ilgstoða darîjumu partnere di-zaina pasûtîjumos. Un, apsprieþot kârtçjo jauno ieceri, secinâjâm, ka ðim nolûkam ir vçrts izveidot kopîgu uzòçmumu,” stâsta J.Zçbergs.

Ideju Jurim netrûkst, lîdz ar to – arî dar-ba ne. Taèu visa pamatâ ir fotografçðana.“Fotografçt nozîmç neapstâties. Arî jau-

nieðiem mâcu: ja kâda bilde paðam patîk un liekas, ka nu jau visu proti, svarîgi iet uz priekðu. Un nevajag kopçt citus. Tad nekas nesanâks, ” tâ J.Zçbergs.

Sagatavoja Diâna Karaða

Mirkïa iemûþinâtâjs


BIEDRĪBU ZIŅASBIEDRĪBU ZIŅAS

No 4. lîdz 7. novembrim Prâgâ norisinâjâs 21. Pasaules èempionâts, kurâ savas prasmes un meistarîbu râdîja jaunie jumiíi. Latvijas duets Ilgonis Buls un Vitâlijs Duòecs ieguva godpilno treðo vietu disciplînâ ”Metâla valcprofila jumti”.

Ðogad Latviju pasaules mçrogâ pârstâvçja nacionâlâ èempionâta uzvarçtâji. Ðis èempionâts notika maija beigâs Jelgavâ pilsçtas svçtku ietvaros.

Pasaules èempionâtâ piedalîjâs divas mûsu komandas. Disciplînâ “Slîpie jumti” (cementa-smilðu un keramiskie dakstiòi) Latviju pârstâvçja Artûrs Maès un Jânis Zauers, bet disciplînâ ”Metâla valcprofila jumti” – Ilgonis Buls un Vitâlijs Duòecs. Konkurence Prâgâ bija diezgan augsta: 16 valstu komandas dakstiòu jumtu ieklâðanas klasç un 9 komandas metâla jumtu klasç. Jâpiebilst, ka ðogad tika pacelta iespçjamo èempionâta dalîbnieku vecuma ierobeþojuma latiòa - sacensîbâs drîkstçja piedalîties jumiíi lîdz 26 gadu vecumam, nevis lîdz 24 gadu vecumam, kâ lîdz ðim.

Jaunajiem jumiíiem bija jâveic sareþìîtas konstrukcijas jumta klâjuma montâþa speciâlos stendos, kas imitçja reâlas mâjas fragmentu. Darbu izpildîjuma kvalitâti vçrtçja tiesneðu komanda, kuru veidoja daþâdu valstu pârstâvji. Gala rezultâtâ mûsu duets ieòçma godpilno treðo vietu metâla

Latvijas jumiíiem – bronzaklâjumu disciplînâ.

“Ðogad mçs pirmo reizi sagatavojâm un nosûtîjâm uz Pasaules èempionâtu jaunos meistarus metâla valcprofila disciplînâ. Un lûk, rezultâts – 3. vieta! Latvijas komanda apsteidza pat pârstâvjus no tâdâm valstîm, kurâs ir ïoti senas un izteiktas jumiíu meistarîbas tradîcijas”, - sacîja Aleksandrs Sautins, Latvijas Jumiíu biedrîbas valdes loceklis.Nâkamajâ gadâ Pasaules jauno jumiíu èempionâts norisinâsies Krievijâ, savukârt 2010. gadâ – Belfâstâ, Ziemeïîrijâ (Lielbritânijâ).Pârçjie rezultâti:

Disciplîna “Slîpie jumti” 1. Ðveice2. Nîderlande3. Vâcija

Disciplîna ”Metâla valcprofila jumti”1. Francija2. Èehija3. Latvija

Aleksandrs Sautins LJA valdes loceklis

LAK INFORMÂCIJAAmata meistaru un zeïïu diplomu izsniegðana notiks

2009.gada 16.janvârî plkst. 17.00. “Otrajâ daïâ” – MASKU BALLE !

Ieejas kartes uz balli: maskâm – Ls 5,00 bez maskas – Ls 10,00

biedrîbai galdiòa rezervçðana Ls 10,00Lai nepaliktu kaunâ, biedrîbâm vçlams sagatavot priekðnesumus.

Bufete nav paredzçta, òemam lîdzi “groziòus”.

Teorçtiskie kursi topoðiem amata meistariem no 2009.gada 27.februâra – 24.aprîlim

Maksa Ls 200,00. Lûdzam pieteikties lîdz 20.februârim, tâlr.: 67213007, 67358573, 29192884

MĀCĪBASMĀCĪBAS


Latvijas Amatniecîbas kamera sadarbîbâ ar SIA KNAUF rîko seminârus bûvniekiem par

energoefektivitâti

1. Çku siltinânâðana, ievçrojot Energoefiktivitâtes likumu 2008. * Energoefektivitâtes likums * Siltumizolâcijas pamati *Siltumizolâcijas darbu veikðanas piemçriSeminâra programmâ ietilpst apmâcîba ar siltumizolâcijas/mitrumizolâcijas aprçíinuprogrammâm, kâ arî iespçja izmantot informatîvo materiâlu internetâ. Seminâra dalîbniekiem, kuri vçlçsies saòemt sertifikâtu par kursa apguvi, bûs jâkârto eksâmens (2 stundas).Seminâra cenâ ietilpst: informatîvie materiâli, kafijas pauzes, siltumizolâcijasprogramma/kalkulators.

Minimâlais dalîbnieku skaits - 10 cilvçkiMaksimâlais dalîbnieku skaits - 20 cilvçkiApmâcîbu ilgums -12 stundas

Seminâra cena – Ls 150,00 . SIA KNAUF korporatîviem partneriem 20% atlaide.

2. Bûvakustika * LBN 016-03 bûtiskâs prasîbas * Bûvakustikas pamati * Telpu akustikas pamati , aprçíina piemçri * Kas jâòem vçrâ celtniekam (mezgli, sistçmas, risinâjumi)Seminâra programmâ ietilpst apmâcîba (iepazîstinâðana) ar aprçíinu programmâm, kâ arî iespçja izmantot informatîvo materiâlu internetâ.Seminâra dalîbniekiem, kuri vçlçsies saòemt sertifikâtu par kursa apguvi, bûs jâkârto eksâmens.Seminâra cenâ ietilpst: informatîvie materiâli, kafijas pauzes

Minimâlais dalîbnieku skaits - 10 cilvçkiMaksimâlais dalîbnieku skaits - 20 cilvçkiApmâcîbu ilgums - 7 stundas

Seminâra cena – Ls 100,00. SIA KNAUF korporatîviem partneriem 20% atlaide.Seminâri paredzçti, sâkot ar novembri. Seminâri, atbilstoði dalîbnieku iespçjâm, paredzçti Latvijas Amatniecîbas kameras telpâs Mazajâ ìildç,Amatu ielâ 5 vai arî LAK Amatu apmâcîbas skolâ Jaunciema gatvç 8.Informâcija un pieteikðanâs: tâlruòi: 67213007, 67358570, e-pasts: [email protected]@knauf.lv

Latvijas Amatniecîbas kamera (LAK)iesâcçjiem un interesentiem piedâvâ160 stundu apdares darbu kursus:

* Apmeðana – 40 stundas * Çku sausâ bûve - 40 stundas * Flîzçðana - 40 stundas * Çku krâsoðana (iekðçjie apdares darbi) - 40 stundas

Minimâlais grupas lielums – 5 dalîbnieki, maksimâlais – 10 dalîbnieki. Par nodarbîbu laikiem vienosimies pçc grupu nokomplektçðanas.Kursu noslçgumâ ir iespçja kârtot eksâmenu, lai saòemtu amatnieka karti – LAK izsniegtu kvalifikâcijas dokumentu.Iespçjamie nodarbîbu varianti:1) nodarbîbas notiek vienu reizi nedçïâ. Maksa: Ls 90,00 mçnesî;2) nodarbîbas notiek divas reizes nedçïâ. Maksa: Ls 180,00 mçnesî.Maksâ ietilpst materiâlu izmaksas. Ir iespçja apgût arî konkrçta amata daïu.

Informâcija un pieteikðanâs: tâlruòi: 67213007, 67358570, 20218381 e-pasts: [email protected]

Amatu apmâcîbas skola

Latvijas Amatniecîbas kameras Amatu apmâcîbas skola piedâvâ iespçju apgût ðâdu amatniecisko profesiju pamatus:- mûrnieks- apmetçjs - flîzçtâjs- çku krâsotâjs- çku sausâs bûves montieris- pinçjs- galdnieks- âdas priekðmetu izgatavotâjs- drçbnieks

Informâcija un pieteikðanâs: tâlr. 67213007, 67358570, 29192884, 26577136e-pasts: [email protected] ; [email protected] http://www.lak.lv

Redakcijas adrese: Latvijas Amatniecības kamera, Amatu iela 5, 410. kab., tālrunis / fakss: 6713927, e - pasts: [email protected] un izdots: “J.Zēberga MEISTARDARBNĪCA” SIA (tālr.: 63080121; 29491294; tālr./fakss: 63080124)

Avīzi var abonēt vai iegādāties LAK

8 Nr.11 , 2008.gada decembris AMATU ziņas

IZSTĀDES SLUDINĀJUMI ZIŅASIZSTĀDES SLUDINĀJUMI ZIŅASKAS KUR KAD KAS KUR KADKAS KUR KAD KAS KUR KADKAS KUR KAD

Izstâde “Koks un amatniecîba Jûrmalâ”No 4. – 14.decembrim Jûrmalas pilsçtas muzejâ (Tirgoòu ielâ 29) apskatâma izstâde «Koks un amatniecîba Jûrmalâ».Tâ vienlaikus bûs gan Jûrmalas pilsçtas Domes Bûvvaldes Kultûrvçsturiskâ mantojuma nodaïas atskaite par paveikto darbu tâs fondos savâkto zuduðo koka çku bûvdetaïu atjaunoðanâ, gan Jûrmalas pilsçtvides vçrtçjums. Kâ ik gadu, starp Jûrmalas pilsçtas Domes Bûvvaldes Kultûrvçsturiskâ mantojuma nodaïas aktivitâtçm viena no pamanâmâkajâm ir Jûrmalas pilsçtas muzejâ rîkotâ izstâde, kuras mçríis ir aizvien no jauna atgâdinât par Jûrmalas kultûrvçsturiskâ mantojuma bagâtîbu, ik reizi cenðoties izcelt citas bieþi agrâk nepamanîtas vai aizmirstas kûrortpilsçtas arhitektûras un kultûras tradîcijas.Arhitektûra, koka amatniecîba, kultûrvide — tie ir atslçgas vârdi, kas raksturo ekspozîciju Jûrmalas pilsçtas muzejâ.Izstâde akcentç Jûrmalas arhitektûras pamatelementa — koka — estçtisko paðvçrtîbu. Vçl Kurzemes hercogistes laikos iesçjusies priede 19./20. gs. mijâ kïuva par lietaskoku, no kura prasmîgi meistari un arhitekti izveidoja Jûrmalas pilsçtvides tçlu. Ekspozîcijas centrâlais objekts ir stilizçta modes skates mçle, pa kuru defilçs rûpîgi atjaunotie koka vasarnîcu dekoratîvo bûvelementu fragmenti. Ekspozîcija papildinâta arî ar vairâkiem lielformâta fotodarbiem.Izstâdes kurators un idejas autors — Jûrmalas pilsçtas Domes Bûvvaldes Kultûrvçsturiskâ mantojuma nodaïas vecâkais speciâlists Gundars Ûíis. Izstâdes mâkslinieks — Gints Ozoliòð.Vides radoðâ darbnîca Tçrvetes dabas parkâNo 27. novembra lîdz 19. decembrim Tçrvetes dabas parkâ atvçrta Vides radoðâ darbnîca bçrniem “Mans meistarstiíis Tçrvetes rûíu darbnîcâ”.Pirmsskolas un sâkumskolas skolçni kopâ ar rûíiem uzposîs meþu gada baltâkajiem svçtkiem - Ziemassvçtkiem, ciemojoties pie Meþa un Pazemes rûía, Rûía Namdara un maïot piparus piparkûkâm Rûíu dzirnavâs. Ikvienu mazo dabas draugu gaida aktîva, radoða un meþa vidi izzinoða darboðanâs, kâ arî dziesmas, dejas, rûíiska jautrîba un citi pârsteigumi pie svçtku eglîtes.Izzinoðâs aktivitâtes balstîsies uz AS “Latvijas valsts meþi” (LVM) izstrâdâto programmu “Izzini meþu”. Vides radoðâs darbnîcas atvçrtas LVM un SIA “Zaïais tirgus” sadarbîbas rezultâtâ, kas dos iespçju bçrniem plaðâk iepazîties ar tçmas “Putni ziemâ” izklâstu.Tâ kâ mazie dabas draugi izrâdîjuði lielu interesi par iespçju darboties vides radoðajâ darbnîcâ pirms Ziemassvçtkiem, tad ðobrîd pieteikumi netiek pieòemti. Bçrnu grupâm papildus darbnîcas tiks atvçrtas no 8. janvâra lîdz 9. aprîlim. Lûgums grupâm pieteikties iepriekð, zvanot pa tâlruni 63726212 (Tçrvetes tûrisma informâcijas centrâ).

Izstâde “Ventspils muzeja vçsture”Ventspils muzejâ Livonijas ordeòa pilî no 8.novembra lîdz 30.decembrim apmeklçtâjiem ir apskatâma vizuâli informatîva izstâde Îsâ Ventspils muzeja vçsture , kura ir izveidota no Ventspils muzeja krâjumiem.

Izstâdes Ventspils muzeja îsâ vçsture kontekstâ ir sagatavota arî muzejpedagoìiskâ programma Mans muzejs –mana pils atðíirîgâm auditorijâm. Interesenti ðajâ programmâ varçs iepazîties ar muzeja un Livonijas ordeòa pils vçsturi. Iepriekð pieteikties pa tâlr.63621309 pie muzeja pedagoga Ilvas Buntikas.Papildu informâcija: Ieva Rupenheite, Ventspils muzeja projektu vadîtâja, tâlrunis: 63621309Ziemassvçtku tirdziòiValmierâ – 20.decembrî no plkst. 10.00 – 14.00 laukumâ pie Valmieras Kultûras centraCçsîs- 13.decembrî Ziemassvçtku tirdziòð Roþu laukumâNo 19.lîdz 20.decembrim Cçsu Tirgus laukumâ lielais gadatirgus. (Uzvaras bulvârî 22)23.decembrî Roþu laukumâ, ekoloìiskâs produkcijas un amatnieku izstrâdâjumu tirdziòð.Valmiera1. janvâris – no plkst. 00:00 – 3:00 Jaungada balle Valmieras Kultûras centrâ. Spçlç grupa “Kantoris 04” .No 4.decembra - Dþemmas Skulmes gleznu izstâde Valmieras Novadpçtniecîbas muzejâ.Lîdz 18.decembrim - Vçsmas Uðpeles gleznu izstâde, Initas un Vitauta Straupes rotu izstâde Mâkslas galerijâ “Laipa”.No 19.decembra - Ziemassvçtku izstâde “Ainava” Mâkslas galerijâ “Laipa”.

Cçsis21. decembris - Cçsu Kultûras centrâ plkst.18.00 Koncerts “...un dziïi tumsâ sçs...”. programmâ mûzika Adventa un Ziemassvçtku laika noskaòâs. Piedalîsies Lorija Cinkuss,Ivars Cinkuss un Uìis Prauliòð.7.,14.,21.decembris – Seno lukturu iedegðanas ceremonija.Cçsnieki un viesi katru Adventes svçtdienu plkst. 17.00 ir aicinâti vçrot muzikâlu seno petrolejas lukturu iedegðanas ceremoniju Cçsîs, Baznîcas laukumâ pie Matiasa Jansona skulptûras “Gadsimtiem ejot”. Pilsçtai satumstot, tos iededzinâs senâ tçrpâ ìçrbies lukturu dedzinâtâjs.13.decembris - Plkst. 19.00 Cçsu Kultûras centrâ koncerts “Mazu brîdi pirms...”, Jâòa Lûsçna dziesmas ar latvieðu dzejnieku vârdiem dziedâs solisti Kristîne Zadovska un Ingus Pçtersons. Koncertprogramma piedâvâ komponista Jâòa Lûsçna radîtas dziesmas, kuru pamatâ latvieðu dzejnieku Kârïa Skalbes un Viïa Plûdoòa mîlas lirika – par dzimteni, mâti, ìimeni, bçrnu un Dievu, smalkâ un pârdomâtâ izpildîjumâ, kas tuvojoties Ziemassvçtkiem radîs balto noskaòu un svçtku sajûtu. 1. janvâris - plkst. 00.30 Gadumijas balle Cçsu kultûras centrâ. Lustes kopâ ar grupu “Dakota” un populârâkajâm disko melodijâ. Biïetes cena Ls 5,00.RîgaStarptautiskais izstâþu centrs Íîpsalas ielâ 8Baltijas grâmatu svçtki:12. starptautiskâ grâmatu un izdevniecîbu izstâdeNo 26. februâra lîdz 1. martam. Izdevniecîbas, apgâdi, grâmattirgotâji, vairumtirgotâji. Bibliotçkas. Antikvariâti, muzeji. Nozares asociâcijas.Starptautiskais izstâþu centrs Íîpsalas ielâ 8Dârzs. Flora. Dârza un floristikas izstâde.No 16. aprîïa lîdz 19. aprîlimAinavu arhitektûra, apzaïumoðana un labiekârtoðana. Sçklas un stâdi. Ziedi un floristika. Dârza tehnika, inventârs. Augsnes uzlabotâji.Starptautiskais izstâþu centrs Íîpsalas ielâ 8Meþs un koks. 9. starptautiskâ meþsaimniecîbas un koksnes produktu izstâde-forumsNo 16. aprîïa lîdz 19. aprîlimMeþu apsaimniekoðana, meþa un meþizstrâdes tehnika, kokmateriâlu pirmapstrâde, kokmateriâlu zâìçðanas un sagatavoðanas iekârtas. Darba aizsardzîba un darba apìçrbi. Konsultâcijas un prezentâcijas. Tehnikas demonstrâcijas, sacensîbas. Nozarç strâdâjoðo izglîtîba. Starptautiskais izstâþu centrs Íîpsalas ielâ 8No 16. aprîïa lîdz 19. aprîlimRIGAAGRO. 7. starptautiskâ lauksaimnieciskâs raþoðanas un infrastruktûras izstâde.Lauksaimniecîbas, lopkopîbas, dârzkopîbas, zivsaimniecîbas tehnika un tehnoloìijas. Infrastruktûra. Pârvalde lauku raþoðanâ, saimniekoðanas jaunumi un konsultâcijas. Loìistika, finanses, jaunâkâs zinâtniskâs izstrâdnes.

ziņas - lak · 2008-12-05 · adventes noskaòâ raiþu pilnajâ krîze situâcijâ novçlu celt...

Documents