zin Ātnisk Ās darb Ības 2009. gada p Ārskats · izdevums „r īgas tehnisk ās universit ātes...

RĪGAS TEHNISKĀS UNIVERSITĀTES

ZINĀTNISKĀS DARBĪBAS

2009. GADA PĀRSKATS

LR IZM Zin ātniskās institūcijas reăistrācijas apliecība nr. 172039

izdota 2006. gada 17. janvār ī

RTU Izdevniecība RĪGA-2010

Izdevums „Rīgas Tehniskās universitātes zinātniskās darbības 2009. gada pārskats” izdots saskaĦā ar Latvijas Republikas Zinātniskās darbības likuma 19. panta 3. daĜu un 40. pantu, kā arī Ministru kabineta 2006. gada 16. maija noteikumiem nr. 397 „Noteikumi par zinātnisko institūciju reăistrā reăistrētā zinātniskā institūta gada publisko pārskatu”.

Autori: L. Ribickis, akadēmiėis, profesors, zinātĦu prorektors

B. Grasmanis, profesors, zinātĦu prorektora vietnieks J. Valeinis, asociētais profesors, Doktorantu studiju daĜas vadītājs M. Baltvilka, Patentu daĜas vadītāja L. EliĦa, Inovāciju un tehnoloăiju pārneses centra direktore L. LazdiĦa, Doktorantu studiju daĜas vadītāja vietniece S. Puškarjova, juriskonsulte L. Rudzīte, projektu vadītāja I. Šturca, Zinātniski pētniecisko darbu finanšu daĜas vadītāja

Rīgas Tehniskā universitāte

LR IZM Zinātnisko institūciju reăistrā ir reăistrētas sekojošas RTU struktūrvienības:

� Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloăijas institūts, reăistrācijas apliecība nr. 321059;

� Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultātes Būvzinātnes centrs, reăistrācijas apliecība nr. 324058;

� Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācija tehnoloăijas fakultātes Informācijas tehnoloăijas institūts, reăistrācijas apliecība nr. 321131;

� Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloăijas fakultātes Lietišėo datorsistēmu institūts, reăistrācijas apliecība nr. 321145;

� Rīgas Tehniskās universitātes Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes Radioelektronikas institūts, reăistrācijas apliecība nr. 321127;

� Rīgas Tehniskās universitātes Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes Telekomunikāciju institūts, reăistrācijas apliecība nr. 321129;

� Rīgas Tehniskās universitātes Enerăētikas un elektrotehnikas fakultātes Enerăētikas institūts, reăistrācijas apliecība nr. 321126;

� Rīgas Tehniskās universitātes Enerăētikas un elektrotehnikas fakultātes Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūts, reăistrācijas apliecība nr. 321092;

� Rīgas Tehniskās universitātes Enerăētikas un elektrotehnikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts, reăistrācijas apliecība nr. 321117;

� Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišėās ėīmijas fakultātes Lietišėās ėīmijas institūts, reăistrācijas apliecība nr. 321091;

� Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišėās ėīmijas fakultātes Polimērmateriālu institūts, reăistrācijas apliecība nr. 321122;

� Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišėās ėīmijas fakultātes Silikātu materiālu institūts, reăistrācijas apliecība nr. 321104;

� Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišėās ėīmijas fakultātes Tehniskās fizikas institūts, reăistrācijas apliecība nr. 321125;

� Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišėās ėīmijas fakultātes Tekstilmateriālu tehnoloăiju un dizaina institūts, reăistrācijas apliecība nr. 321124;

� Rīgas Tehniskās universitātes Transporta un mašīnzinību fakultātes DzelzceĜa transporta institūts, reăistrācijas apliecība nr. 321130;

� Rīgas Tehniskās universitātes Transporta un mašīnzinību fakultātes Mašīnbūves tehnoloăijas institūts, reăistrācijas apliecība nr. 321123;

� Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātes Ražošanas un uzĦēmējdarbības institūts, reăistrācijas apliecība nr. 321095;

� Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātes Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūts, reăistrācijas apliecība nr. 321096;

� Rīgas Tehniskās universitātes Telpiskās un reăionālās attīstības pētījumu centrs, reăistrācijas apliecība nr. 321116.

Atskaitē atspoguĜoti zinātniskās darbības rezultāti 2009. gadā visās RTU struktūrvienībās, kurās veic pētniecisko un zinātnisko darbu.

5

SATURS

Ievads ............................................................................................................................. 6

I RTU zinātniskās darbības 2009. gada pārskata kopsavilkums......................... 7

1. Kopsavilkums un attīstības plāni ................................................................................ 7

2. Darbības ilgtermiĦa un vidēja termiĦa mērėi ............................................................. 8

3. Galvenās funkcijas un uzdevumi ................................................................................ 8

4. Juridiskais statuss un struktūra.................................................................................... 9

5. ZiĦas par zinātniskās darbības rezultātiem RTU 2009. gadā.................................... 11

5.1. Īstenotie pētījumu projekti un to rezultāti ........................................................ 11

5.2. Zinātniskās publikācijas ................................................................................... 12

5.3. Dalība zinātniskajās konferencēs ..................................................................... 12

5.4. Aizstāvētie promocijas, maăistra un bakalaura darbi ..................................... 12

5.5. Izgudrojumi....................................................................................................... 13

5.6. Apbalvojumi...................................................................................................... 14

5.7. Sasniegumi zinātnē ........................................................................................... 15

6. Pārskats par saĦemto finansējumu un tā izlietojumu................................................ 15

7. Īstenotie RTU fundamentālo un lietišėo pētījumu projekti un to rezultāti ............... 17

II Inovāciju un tehnoloăiju pārneses centrs .......................................................... 39

III ZiĦas par zinātniskās darbības rezultātiem RTU struktūrvienībās 2009. gadā ............................................................................................................. 41

1. Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultāte ............................................................... 41

2. Būvniecības fakultāte ................................................................................................ 50

3. Datorzinātnes un informācijas tehnoloăijas fakultāte............................................... 90

4. Enerăētikas un elektrotehnikas fakultāte ................................................................ 136

5. Elektronikas un telekomunikāciju fakultāte............................................................ 182

6. Materiālzinātnes un lietišėās ėīmijas fakultāte ....................................................... 209

7. Transporta un mašīnzinību fakultāte....................................................................... 278

8. Inženierekonomikas un vadības fakultāte ............................................................... 343

9. Humanitārais institūts ............................................................................................. 406

10. Valodu institūts ....................................................................................................... 410

11. Zinātniskā bibliotēka............................................................................................... 418

12. Latvijas Ėīmijas vēstures muzejs............................................................................ 419

6

Ievads

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ir vecākā tehniskā universitāte Baltijas valstīs un otra lielākā universitāte Latvijā, kas veic zinātnisko pētniecību un piedāvā mācību programmas inženieru, tehnoloăiju, dabas un vides zinātnēs, kā arī arhitektūrā un inženierekonomikā.

RTU vēsture sākās 1862. gadā, kad tika nodibināta privātā augstskola – Rīgas Politehnikums. 1896. gadā Rīgas Politehnikums tika reorganizēts un kĜuva par Rīgas Politehnisko institūtu. 1919. gadā Latvijas Augstskola tika nodibināta uz bijušā Rīgas Politehniskā Institūta bāzes. 1922. gadā šī mācību iestāde ieguva Latvijas Universitātes (LU) nosaukumu. 1958. gadā atkal izveidoja Rīgas Politehnisko institūtu no LU inženiertehniskām fakultātēm. 1990. gadā Institūts ieguva mūsdienīgo nosaukumu - Rīgas Tehniskā universitāte. Šī nosaukuma maiĦa nav tikai formalitāte, bet pētniecības nepārtrauktas un mācību programmu ilgstošas reorganizācijas rezultāts, kura mērėis bija apliecināt mācību iestādes statusu, kas atbilstu Eiropas Universitātes augstākajiem standartiem.

Zinātniskā pētniecība universitātē ir mācību procesa sastāvdaĜa, realizēta visu mācību programmu ietvaros. RTU īstenotās fundamentālās un lietišėās pētniecības stratēăiskais mērėis ir analizēt un dot risinājumus pieprasītām tehniskām un sociālām problēmām. Fundamentālo un lietišėo zinātnisko pētījumu gaitā uzkrātais zināšanu potenciāls pakāpeniski tiek realizēts uzĦēmējdarbībā.

RTU prioritātes inženierzinātĦu un dabas zinātĦu jomās ir: materiālzinātne, enerăētika, datorzinātnes, informācijas tehnoloăijas un mašīnbūve; sociālo zinātĦu jomā: inženierekonomika. Prioritāte ir arī arhitektūra un vides zinātne.

Šobrīd Rīgas Tehniskajā universitātē ir sekojošas fakultātes un struktūrvienības: Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultāte, Būvniecības fakultāte, Datorzinātnes un informācijas tehnoloăijas fakultāte, Elektronikas un telekomunikāciju fakultāte, Elektrotehnikas un enerăētikas fakultāte, Materiālzinātnes un lietišėās ėīmijas fakultāte, Transporta un mašīnzinību fakultāte, Inženierekonomikas un vadības fakultāte, Humanitārais institūts, Valodu institūts, Rīgas Biznesa skola, Zinātniskā bibliotēka, Publiskā aăentūra „Neorganiskās ėīmijas zinātnes institūts”.

Pētnieciskajā darbā ir iesaistīti 969 RTU darbinieki, no kuriem 464 ir zinātniskais personāls (neskaitot Publisko aăentūru „Neorganiskās ėīmijas zinātnes institūts”).

Zinātniskā pētniecība tiek finansēta no dažādiem avotiem: no valsts budžeta, Latvijas Zinātnes padomes, valsts un nozaru programmām, vietējām un ārvalstu programmām, Eiropas Savienības un citām starptautiskajām programmām. Nozīmīgs finansējuma avots ir komercsabiedrības. RTU strādā pieredzējuši un prasmīgi speciālisti, tādēĜ RTU ir vadošajās pozīcijās visās inženierzinātĦu jomās, kā arī dabas un sociālās zinātnēs Latvijā.

RTU 2009. gada zinātniskās darbības pārskats sastāv no trīs daĜām, uzrakstīts uz 420 lapām, ietver 6 attēlus.

Pirmajā daĜā sniegta apkopota informācija par zinātnisko darbību RTU, doti RTU darbības ilgtermiĦa un vidēja termiĦa mērėi, galvenās funkcijas un uzdevumi, juridiskais statuss un struktūra, pārskats par saĦemto finansējumu un tā izlietojumu, kā arī informācija par īstenotajiem RTU fundamentālo un lietišėo pētījumu projektiem 2009. gadā un šo projektu rezultāti. Otrā daĜa sniedz ieskatu RTU Inovāciju un tehnoloăiju pārneses centra darbībā. Izdevuma trešā daĜa veltīta zinātniskās darbības atspoguĜojumam RTU struktūrvienībās. Tajā apkopota informācija par personālu, pētījumu virzieniem, dalību konferencēs, publikācijām, izdotajām monogrāfij ām, īstenotajiem projektiem, inovāciju aktivitātēm un tehnoloăiju pārnesi, patentiem, aizstāvētajiem bakalaura, maăistra un promocijas darbiem un iegādāto zinātnisko aparatūru.

RTU zinātniskā darbība 2009. gadā

7

I RTU zinātniskās darbības 2009. gada pārskata kopsavilkums

1. Kopsavilkums un att īst ības pl āni

Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki turpina pirms 147 gadiem iesāktās tradīcijas.

Šobrīd RTU ir Latvijas tehniskās un inženierizglītības centrs ar plašām augstākās izglītības iegūšanas iespējām, ar pārdomāti veidotu pētniecības attīstības bāzi (32 laboratorijām un centriem, 35 pētniecības institūtiem, 103 katedrām un profesoru grupām). RTU mērėis ir stimulēt un paaugstināt visu cilvēka intelektuālo formu attīstību – sākot no dabas un sociālajām zinātnēm līdz augstajām tehnoloăijām inženierzinātnēs.

RTU kopējais zinātnes un pētniecības finansējums 2009. gadā ir 7,26 miljoni lati.

Pārskata gadā RTU zinātnieki ir aktīvi strādājuši dažādos vietējos un starptautiska rakstura pētniecības projektos, kuru kopējais skaits ir 304.

RTU zinātniskās pētniecības un studiju darba rezultātā 2009. gadā ir aizstāvēti 1759 bakalaura un 956 maăistra darbi. Doktora grādu ir ieguvuši 30 jaunie zinātnieki.

Mūsu zinātniski-pētnieciskā darba aktivitāti un kvalitāti apstiprina 919 publicēti zinātniski raksti un 48 izdotas monogrāfijas un grāmatas. RTU pētnieki 2009. gadā ir izstrādājuši un iesnieguši Latvijas Patentu valdē 47 Latvijas patentu pieteikumus. Patentu valdē ir reăistrēts 51 RTU zinātnieku izgudrojums. RTU zinātnisko rakstu 13 sērijās 2009. gadā ir izdoti 20 zinātniskie žurnāli.

2009. gads ir bijis aktīvs arī mūsu zinātnieku starptautiskās sadarbības jomā. RTU personāls 2009. gadā ir piedalījies konferencēs ar 1969 ziĦojumiem, no kuriem 351 ir ziĦojumi konferencēs ārzemēs.

Mūsu zinātnieku devums tiek atzinīgi novērtēts. Tā 2009. gadā dažādos Latvijas zinātniskās pētniecības konkursos balvas ir ieguvuši vairāki zinātnieki, jaunie zinātnieki un studenti. Latvijas Zinātnes akadēmijas korespondētājlocekĜu rindas papildināja 1 korespondētājloceklis no RTU.

Jau ceturto gadu RTU konkursa kārtībā nosaka labāko zinātnieku un gada labāko jauno zinātnieku.

Apkopojot RTU zinātniskās darbības rādītājus 2009. gadā, var secināt, ka:

� Kopējā zinātnes un pētniecības finansējuma samazinājums 2009. gadā par 32% salīdzinot ar 2008. gadu ir būtiski ietekmējis zinātniskās darbības rezultātus 2009. gadā, kā arī tam ir negatīva ietekme uz RTU zinātnieku starptautisko konkurētspēju;

� Par 21% ir samazinājies zinātnisko publikāciju skaits salīdzinot ar 2008. gadu; � Par 28% ir samazinājies ziĦojumu skaits ārzemēs salīdzinot ar 2008. gadu; � Par 30% ir samazinājies zinātnisko grādu ieguvušo cilvēku skaits salīdzinot ar

2008. gadu;

� Neskatoties uz krasu finansējuma samazinājumu, zinātniskā personāla skaits ir saglabājies iepriekšējā gada līmenī un ir nedaudz virs 400 darbiniekiem;

� ĥemot vērā ERAF projekta finansējumu, par 24% ir palielinājies ir patentu pieteikumu skaits salīdzinot ar 2008. gadu;


8

� Turpmāks finansējuma samazinājums RTU var būtiski ietekmēt zinātniskās darbības rezultātus, jo katra nākamā gada rezultāti ir sasniegti balstoties uz vairāku iepriekšējo gadu zinātnisko darbu.

Nākotnes plāni 2010. gadam un turpmākajos gados:

� ĥemot vērā vispasaules finanšu sistēmas krīzi un ekonomisko depresiju Latvijā, RTU zinātnieku plāni 2010. gadā ir izdzīvot un vairāk sadarboties ar komercsabiedrībām un starptautiskajiem fondiem;

� 2010. gada sākumā jau ir realizēts RTU jauno tehnoloăiju projektu konkurss, kura galvenais nosacījums bija 1,5 reizes lielāka līdzfinansējuma piesaiste no komercsabiedrībām;

� Papildus esošajām prioritātēm, mūsu plānos ietilpst aktīvi darboties jauno kosmisko sistēmu izstrādes pētījumos sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aăentūru (European Space Agency), NASA (National Aeronautics and Space Administration) un Krievijas Kosmisko sistēmu pētījumu institūtu;

� Doktorantūras kvalitātes uzlabošanai RTU ir pieĦemts Senāta lēmums par pāreju uz 4-gadīgām doktora studijām. 2010. gadā ir plānots izveidot doktorantūras skolas visās RTU fakultātēs;

� Tiek veidots RTU Zinātnes atbalsta centrs ar mērėi maksimāli palīdzēt zinātniekiem iegūt starptautisko finansējumu zinātniskajai pētniecībai.

2. Darb ības ilgtermi Ħa un vid ēja termi Ħa mērėi

RTU stratēăiskie mērėi ir:

Zinātniskās darbības izcilība – kvalitatīvi zinātniskie pētījumi integrēti studiju procesā ar plašu iesaisti starptautiskajās, valsts un nozaru pētniecības programmās, kas sekmē tehnoloăiju pārnesi un inovāciju attīstību.

Studiju izcil ība – augstas kvalitātes, prestižas, starptautiski atzītas studijas, kas iemāca kritiski uztvert un radoši apstrādāt informāciju, analītiski domāt, attīstīt jaunrades spējas un pašizglītoties mūža garumā, sagatavojot starptautiskajā darba tirgū konkurētspējīgus speciālistus.

Organizācijas izcilība un atpazīstamība – demokrātiska, efektīva un moderna universitātes darba organizācija, kas veicina studiju un zinātniskās darbības izcilību, kā arī RTU atpazīstamību pasaulē.

Infrastrukt ūras izcilība – integrēts un moderns studiju un zinātnisko darbību veicinošs informatīvais un teritoriālais komplekss ar centru Ėīpsalā un attīstītu fili āĜu tīklu.

3. Galvenās funkcijas un uzdevumi

RTU galvenās funkcijas:

� Veikt zinātniski pētniecisko darbību inženierzinātnēs, dabas zinātnēs, arhitektūrā, sociālās zinātnēs, vides zinātnēs un pedagoăijā;

� Noteikt studiju saturu un formas, izstrādāt studiju programmas un nodrošināt to kvalitatīvu realizāciju, noteikt papildu uzĦemšanas noteikumus, imatrikulācijas kārtību, kā arī RTU zinātniskā darba pamatvirzienus;


9

� Piešėirt zinātniskos un akadēmiskos grādus un profesionālo kvalifikāciju, izsniegt RTU diplomus, veikt citās valstīs izdoto diplomu pielīdzināšanu. RTU nodrošina piešėirto grādu, nosaukumu, diplomu, profesionālās kvalifikācijas un apgūto studiju programmu daĜu atbilstību Latvijas izglītības standartiem;

� Informēt sabiedrību par savu darbību un piedāvā tai iegūtās zinātniskās, mākslinieciskās un profesionālās atziĦas, attīsta sadarbību ar citām augstskolām un zinātniskiem institūtiem, veicina studējošo un darbinieku apmaiĦu, nodrošina jauno zinātnieku sagatavošanu un to iekĜaušanos pasaules akadēmiskajos procesos.

RTU uzdevums ir gatavot starptautiska līmeĦa zinātniekus, inženierus, ekonomistus, pārvaldes un vadības speciālistus, arhitektus un pedagogus, nodrošināt studiju un pētnieciskā darba nedalāmību un attīstīt RTU profilam atbilstošās zinātnes nozares, īpašu uzmanību pievēršot Latvijas tautsaimniecības prioritārajām zinātnes nozarēm.

4. Juridiskais statuss un strukt ūra

RTU ir valsts dibināta atvasināta publiska persona ar autonomām pašpārvaldes tiesībām.

RTU ir zinātnisko institūciju reăistrā reăistrēta zinātniskā institūcija. LR IZM Zinātniskās institūcijas reăistrācijas apliecība nr. 172039 izdota 2006. gada 17. janvārī.

RTU STRUKTŪRA

Mācību prorektors

Rektora vietnieks saimnieciskajos

jautājumos

8 fakultātes ar 33 institūtiem, 3 filiāles, 2 ārpusfakultāšu institūti, Publiskā aăentūra „Neorganiskās ėīmijas zinātnes institūts”,

Rīgas Biznesa skola, saimnieciskais dienests, grāmatvedība, kā arī citas struktūrvienības

Rektors

SENĀTS

Akadēmiskā sapulce

Studentu parlaments

Fakultāšu studentu

pašpārvaldes

Padomnieku konvents

Revīzijas komisija

Satversmes tiesa

Rektora vietnieks IT jautājumos

Rektora vietnieks stratēăiskās attīstības

jautājumos

ZinātĦu prorektors

Kanclers

1. att. RTU struktūra


10

RTU fakultātes un fakultātēm pakĜautās struktūrvienības:

1. Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultāte (APF): � Arhitektūras un pilsētbūvniecības katedra; � Tēlotājas mākslas katedra; � Arhitektūras vēstures un kultūras pieminekĜu restaurācijas

profesora grupa;

2. Būvniecības fakultāte (BF): � Būvniecības un rekonstrukcijas institūts; � Būvražošanas institūts; � Materiālu un konstrukciju institūts; � Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloăijas institūts; � Transportbūvju institūts; � Būvzinātnes centrs; � RTU Ekoloăiskās būvniecības centrs; � Ēku un inženiertehnisko būvju zinātniski-pētnieciskā laboratorija;

3. Datorzinātnes un informācijas tehnoloăijas fakultāte (DITF): � Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūts; � Informācijas tehnoloăijas institūts; � Lietišėo datorsistēmu institūts; � Inženiermatemātikas katedra; � Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas katedra; � Vides modelēšanas centrs;

4. Elektronikas un telekomunikāciju fakultāte (ETF): � Radioelektronikas institūts; � Telekomunikāciju institūts; � Transporta elektronikas un telemātikas katedra; � Tālmācību studiju centrs;

5. Enerăētikas un elektrotehnikas fakultāte (EEF): � Enerăētikas institūts; � Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūts; � Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts;

6. Materiālzinātnes un lietišėās ėīmijas fakultāte (MLĖF): � Biomateriālu un biomehānikas institūts; � Latvijas zemes bagātību institūts; � Lietišėās kīmijas institūts; � Polimērmateriālu institūts; � Silikātu materiālu institūts; � Tehniskās fizikas institūts; � Tekstilmateriālu tehnoloăiju un dizaina institūts; � Bioloăiski aktīvo savienojumu ėīmijas tehnoloăijas katedra; � Vispārīgās ėīmijas tehnoloăijas katedra; � Degvielu ėīmijas zinātniskais centrs; � Materiālu sintēzes un tehnoloăijas centrs;

7. Transporta un mašīnzinību fakultāte (TMF): � Autotransporta institūts; � Aviācijas institūts; � Biomedicīnas inženierijas un nanotehnoloăiju institūts; � DzelzceĜa transporta institūts; � Mašīnbūves tehnoloăijas institūts; � Mehānikas institūts;


11

� Ražošanas kvalitātes institūts; � Transportmašīnu tehnoloăiju institūts; � Siltumenerăētisko sistēmu katedra;

8. Inženierekonomikas un vadības fakultāte (IeVF): � BūvuzĦēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūts; � Darba un civilās aizsardzības institūts; � Ražošanas un uzĦēmējdarbības institūts; � Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūts; � Tautsaimniecības un reăionālās ekonomikas institūts.

RTU ir 2 ārpusfakultāšu institūti: Humanitārais institūts un Valodu institūts.

RTU fili āles atrodas Daugavpilī, Liepājā un Venstpilī.

Publiskā aăentūra „Neorganiskās ėīmijas zinātnes institūts” atrodas Salaspilī un gatavo neatkarīgu zinātniskā institūta 2009. gada pārskatu.

2009. gadā būtiskas izmaiĦas RTU struktūrā nav notikušas.

5. ZiĦas par zin ātnisk ās darb ības rezult ātiem RTU 2009. gad ā

5.1. Īstenotie pētījumu projekti un to rezultāti

RTU zinātniskais personāls 2009. gadā ir darbojies 304 projektos.

ěoti būtisku īstenoto daĜu no īstenotajiem projektiem sastāda RTU pētniecības projekti, kuru finansēšanai 2009. gadā tika novirzīta daĜa no RTU valsts budžeta dotācijas zinātniskās darbības attīstībai. RTU pētniecības projektu rezultātā sadarbībā ar uzĦēmumiem tika radīti starptautiskajā zinātniskajā apritē un inovāciju darbībā nozīmīgi jauni risinājumi dažādām tehnoloăijām, veikti būtiski atklājumi un fiksētas jaunas tendences vairākās tautsaimniecības nozarēs. Rezultāti tika prezentēti RTU Inovāciju un jauno tehnoloăiju konferencē, kura notika stenda referātu formā. RTU pētniecības projekti un to rezultāti atspoguĜoti šī izdevuma 7. nodaĜā.

RTU zinātnieki 2009. gadā īstenojuši 66 līgumdarbus, kuru pasūtītājs ir komercsabiedrības.

1

4

114

9

13

33

60

66

4

0 120

RTU pētniecības projekti

Līgumdarbi

LZP projekti

Starptautisko programmu projekti

Ministriju pasūtīti pētījumi

Valsts pētījumu programmu projekti

TOP

ESF projekti zinātnē

ERAF projekti

2.att. Īstenoto projektu struktūra


12

5.2. Zinātniskās publikācijas

RTU zinātnieki 2009. gadā zinātniskajos izdevumos ir publicējuši 919 anonīmi recenzētas publikācijas, kuras ir iekĜautas tādās starptautiski pieejamās vadošajās un nozaru datu bāzēs kā Engineering Village, EBSCO, SCOPUS, ISI Web of Knowledge, IEEE Xplore, Chemical Abstracts un citās. 2009. gadā RTU zinātnieki ir sagatavojuši 48 monogrāfijas un grāmatas.

2009. gadā ir izdoti 20 RTU zinātnisko rakstu žurnāli (krājumi). RTU zinātnisko rakstu krājumi ir atrodami EBSCO datu bāzē, CSA, PROQuest datu bāzē un Krievijas Zinātniskās un tehniskās informācijas institūta VINITY datu bāzē.

5.3. Dalība zinātniskajās konferencēs

2009. gadā RTU zinātnieki un studenti piedalījās konferencēs ar 1969 ziĦojumiem, no tiem:

� ZiĦojumi konferencēs Latvijā (neiekĜaujot ziĦojumus RTU 50. starptautiskajā zinātniskajā konferencē un RTU 50. studentu zinātniskajā un tehniskajā konferencē)

193

� ZiĦojumi RTU 50. starptautiskajā zinātniskajā konferencē 612

� ZiĦojumi RTU 50. Studentu zinātniskajā un tehniskajā konferencē 813

� ZiĦojumi konferencēs ārvalstīs 351

5.4. Aizstāvētie promocijas, maăistra un bakalaura darbi

2009. gadā RTU ir iegūti 1759 bakalaura grādi un 956 maăistra grādi.

RTU 2009. gadā ir aizstāvētas 30 doktora disertācijas, no kurām visvairāk ir aizstāvētas Informācijas tehnoloăijas nozarē un Materiālzinātnes nozarē – 4 katrā zinātnes nozarē. Aizstāvēto disertāciju skaits RTU promocijas padomēs pārējās zinātnes nozarēs:

� Arhitektūras nozarē – 1; � Būvzinātnes nozarē – 2; � Elektronikas un telekomunikāciju nozarē – 3; � Elektrotehnikas nozarē – 2; � Enerăētikas nozarē – 2; � Ėīmijas nozarē – 2; � Mašīnzinātnes nozarē – 2; � Transporta un satiksmes zinātnes nozarē – 1; � Vadībzinātnes nozarē – 3; � Vides zinātnes nozarē – 2 disertācijas.

RTU doktorantūras skaita dinamika no 2005. līdz 2009. gadam atspoguĜota 3. attēlā.


13

33.att. RTU doktorantūras studentu skaita dinamika no 2005. līdz 2009. gadam (dati uz katra gada oktobri)

5.5. Izgudrojumi

RTU pētnieki 2009. gadā ir izstrādājuši un iesnieguši Latvijas Patentu valdē 47 Latvijas patentu pieteikumus, no kuriem 26 jau ir akceptēti un izsniegti Latvijas patenti. Sadarbībā ar Tehnoloăiju pārneses kontaktpunktu ir noformēts un iesniegts viens starptautiskā patenta pieteikums, kuru izstrādājuši Būvniecības fakultātes pētnieki prof. V.Mironova vadībā.

Savu izstrādĦu tiesiskās aizsardzības jomā RTU joprojām ir viens no aktīvākajiem Latvijas patentu pieteicējiem, piesakot 19% no visiem Latvijas Patentu valdē gadā iesniegtajiem 248 patentu pieteikumiem.

Atskaites periodā ir saĦemti 65 Latvijas patenti, tas ir par 16% vairāk kā iepriekšējā gadā (38 patenti). Kopumā uz 2009. gada beigām tika uzturēti 122 Latvijas patenti.

RTU izstrādne, kura aizsargāta ar Latvijas patentu Nr. 13611 „Modificēts trūču ielāps”, autori V.Kancēviča, L.Ribickis, tika komercializēta, patents pārdots uzĦēmumam „Rīgas Tekstils”. Ir aktualizējusies nepieciešamība izstrādāt vērtēšanas kritērijus un metodoloăiju RTU intelektuālā īpašuma piedāvājumam tirgū.

Savu izgudrotājdarbību ir aktivizējuši Transporta un mašīnzinību fakultātes pētnieki, iesniegti 13 patentu pieteikumi (2008. gadā – 3 pieteikumi). Nedaudz aktivitāte samazinājusies Enerăētikas un elektrotehnikas fakultātē – 13 pieteikumi, pieaugusi aktivitāte arī Būvniecības un Materiālzinātnes un lietišėās ėīmijas fakultātēs, kuras iesniegušas katra 9 pieteikumus, Datorzinātnes un informācija tehnoloăijas fakultātei ir 2 pieteikumi, pa vienam pieteikumam iesnieguši Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes un Inženierekonomikas un vadības fakultātes pētnieki.

Analizējot fakultāšu saĦemto patentu skaitu, kā pirmie minami Enerăētikas un elektrotehnikas fakultātes pētnieki – saĦemti 28 patenti, 16 patentus saĦēmuši Materiālzinātnes un lietišėās ėīmijas fakultātes pētnieki, Būvniecības fakultātē saĦemti 12 patenti, Transporta un mašīnzinību fakultātē – 7 patenti, Datorzinātnes un informācijas tehnoloăijas fakultātē un Inženierekonomikas un vadības fakultātē katrā pa vienam patentam.

Patentu pieteikumu iesniegšanas un patentu uzturēšanas nodevām atskaites periodā ir izlietoti 12 060,34 lati.

377393

418 429 415

0

100

200

300

400

2005 2006 2007 2008 2009


14

5.6. Apbalvojumi

Lai sekmētu RTU zinātniskās darbības tālāku attīstību un veicinātu jaunu zinātnieku iesaisti pētniecībā, ikgadējā konkursā par RTU gada labākā zinātnieka un RTU gada labākā jaunā zinātnieka goda nosaukuma noteikšanu, goda nosaukums „RTU Gada zinātnieks” 2009. gadā tika piešėirts Materiālzinātnes un lietišėās ėīmijas fakultātes Lietišėās ėīmijas institūta direktoram, Latvijas ZinātĦu akadēmijas ăenerālsekretāram profesoram Dr.habil.chem. Valdim Kamparam. Goda nosaukums „RTU Gada jaunais zinātnieks” 2009. gadā tika piešėirts Datorzinātnes un informācijas tehnoloăijas fakultātes Lietišėo datorsistēmu institūta Lietišėo datorzinātĦu katedras profesorei Dr.sc.ing. Oksanai ĥikiforovai.

Citi piešėirti apbalvojumi un atzinība 2009. gadā:

� RTU profesors, Materiālzinātnes un lietiškās ėīmijas fakultātes dekāns Dr.chem. Valdis Kokars 2009. gadā tika ievēlēts par LZA korespondētājlocekli.

� Akadēmiėis, zinātĦu prorektors, RTU profesors Dr.habil.sc.ing. Leonīds Ribickis 2009. gadā saĦēma Valsts aizsardzības fonda „Lāčplēsis” bronzas goda zīmi.

� Par inovatīvu darbību Rīgas balvu 2009. gadā saĦēma RTU Tālmācības centra vadītājs Dr.phys. Atis Kapenieks.

� RTU Biotekstilmateriālu zinātniskās pētniecības laboratorijas vadošā pētniece Dr.sc.ing. Inga ěašenko saĦēma Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) apbalvojumu sieviešu-izgudrotāju izstādē-forumā (KIWIE 2009) Seulā.

� Latvijas ZinātĦu akadēmija, AS „Latvijas Gāze” un Latvijas Izglītības fonds 2009. gadā RTU doktorantei Tatjanai OdiĦecai piešėīra stipendiju gāzes un siltumtehnikas tehnoloăijās.

� Latvijas ZinātĦu akadēmijas, AS „Latvijas Gāze” un Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fonda 2009. gada balvu par darbu kopu „Ēku un inženiersistēmu energoefektivitātes paaugstināšanas nacionālo normatīvu izstrāde” piešėīra Būvniecības fakultātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloăiju institūta asociētajam profesoram Dr.sc.ing. Aldim Greėim.

� Gada balvas par panākumiem enerăētikā piešėirtas jaunajiem zinātniekiem Dr.sc.ing. Claudio Rochas par darbu „Saules kombisistēmas eksperimentālā

4.att. RTU pieteikto un uzturēto patentu un preču zīmju dinamika no 2005. līdz 2009. gadam

1913

1 2

2014

1 2

3530

1 2

64

38

1 2

122

48

1 20

30

60

90

120

2005 2006 2007 2008 2009

Uzturētie LR patenti Pieteikumi Ārzemju patenti Preču zīmes


15

analīze. Optimizācija.” un Dr.sc.ing. Jānim Zaėim par darbu „Reaktīvas jaudas nepārtrauktās kompensācijas iespējas ar regulējamu LC sistēmu palīdzību”.

� Par labākiem 2009. gadā aizstāvētajiem maăistra un promocijas darbiem astoĦiem RTU doktorantiem un studentiem piešėirtas Werner von Siemens Izcilības balvas. Vernera fon Sīmensa Izcilības balvas un stipendijas promocijas darbu kategorijā saĦēma RTU doktori: Gints Jēkabsons, Claudio Rochas (Klaudio Rošā) un Sergejs Gaidukovs. Vernera fon Sīmensa Izcilības balvas un stipendijas maăistra darbu kategorijā saĦēma RTU maăistri: Oskars OzoliĦš, Gundars Ašmanis, Aleksandrs ěvovs. Vernera fon Sīmensa veicināšanas balvas saĦēma Dr.sc.ing. Māris Tērauds un Mg.sc.ing. Māra Rēpele.

5.7. Sasniegumi zinātnē

Latvijas ZinātĦu akadēmija starp nozīmīgākajiem desmit Latvijas zinātnes 2009. gada sasniegumiem lietišėo pētījumu grupā ir iekĜāvusi trīs RTU zinātnieku izgudrojumus – tehnoloăiju porainas augsttemperatūras oksīdu keramikas iegūšanai, automātisku elektroiekārtu energosistēmu asinhronās gaitas novēršanai, kā arī tehnoloăiju jauna būvniecības siltumizolācijas materiāla iegūšanai no kārtainiem silikātiem un biodīzeĜdegvielas ražošanas blakusproduktiem.

Tehnoloăiju jaunas porainas augsttemperatūras oksīdu keramikas iegūšanai, kas izmantojama agresīvu un karstu šėidrumu filtrēšanai un arī kā augsttemperatūras siltumizolējošs materiāls, izstrādājuši RTU Silikātu materiālu institūta pētnieki: Visvaldis Švinka, Ruta Švinka, Ieva Zaėe, Andris Butlers.

Automātisko elektroiekārtu energosistēmu asinhronās gaitas novēršanai, kura būtiski samazina energosistēmu liela mēroga avāriju iespējas un kura tiek ražota un izmantota visā Baltijā, izstrādājis RTU Enerăētikas institūta un LZA Fizikālās enerăētikas institūta pētnieki: Antans Sauhats, Andrejs Utāns, Lilija Leite, Kārlis BriĦėis.

Tehnoloăiju jauna būvniecības siltumizolācijas materiāla iegūšanai no kārtainiem silikātiem un biodīzeĜdegvielas ražošanas blakusproduktiem izstrādājuši RTU Silikātu materiālu institūta pētnieki: Uldis Sedmalis, Laimonis Bīdermanis, Andris Cimmers, Gaida Sedmale, Ingunda Šperberga.

6. Pārskats par sa Ħemto finans ējumu un t ā izlietojumu

RTU saĦemtais zinātnes un pētniecības kopējais finansējums 2009. gadā ir Ls 7 255 760, kas salīdzinot ar 2008. gadu ir samazinājies par Ls 3 434 933 jeb 32%.

RTU 2009. gadā saĦemtā finansējuma struktūra atspogĜota 5. attēlā.

2009. gadā ir vērojams krass finansējuma samazinājums gandrīz visos finansējuma veidos:

� zinātnes bāzes finansējums ir samazināts par 41%;

� Latvijas Zinātnes padomes (LZP) finansējums fundamentālo un lietišėo pētījumu projektiem un sadarbības projektiem samazināts par 37%;

� Finansējums no starptautiskām programmām samazināts par 41%;

� Valsts atbalsts dalībai ietvarprogrammu projektos samazināts par 67%;

� Valsts pētījumu programmu projektiem finansējums samazināts par 39%.


16

ĥemot vērā ārēja finansējuma samazinājumu, Ĝoti būtiska nozīme 2009. gadā bija zinātniskās darbības attīstībai novirzītajam finansējumam Ls 690 500 apjomā RTU pētniecības projektu finansēšanai.

5.att. RTU saĦemtā zinātnes un pētniecības finansējuma struktūra 2009. gadā

23

605

349

602

423

101

1 113

497

281

0

500

1000

1500

Tūkstoši

AF BF DITF EEF ETF IeF MLĖF TMF Labor.*

*

* Zinātniski pētnieciskās laboratorijas zinātĦu prorektora pakĜautībā.

6.att. RTU zinātnes un pētniecības finansējuma izlietojums fakultātēs 2009. gadā, tūkst. Ls

(attēlotajā finansējuma izlietojumā nav iekĜauts RTU infrastruktūras atskaitījums, ESF doktorantūras grants)

RTU pētniecības

projekti

Ls 690 500

Valsts programmas

Ls 493 233

Līgumdarbi

Ls 974 800

TOP

Ls 90 750Bāzes finansējums

Ls 1 452 654

ES SF finansējums

zinātniskajai darbībai

728 000

LZP finansējums

Ls 420 208

ESF atbalsts doktora

studiju programmu

īstenošanai

Ls 1 743 659

Valsts atbalsts dalībai

starpt. projektos

Ls 43 656

Starptautiskās

programmas un

ārvalstu uzĦēmumi

Ls 618 300


17

7. Īstenotie RTU fundament ālo un lietiš ėo pētījumu projekti un to rezult āti

Lai sekmētu zināšanu ietilpīgu produktu izstrādi un ražošanu, nodrošinātu zinātniskās darbības attīstību universitātē, RTU zinātniskais personāls 2009. gadā īstenoja 52 RTU fundamentālo un lietišėo pētījumu projektus.

Projektu saraksts:

Arhitekt ūras un pilsētplānošanas fakultāte

1. Jānis BriĦėis Ainaviski telpisko elementu attīstības un ekoloăiskās kapacitātes modelēšanas publiskās pieejamības tīklam Baltijas jūras piekrastē

2. Jānis KrastiĦš Rīgas arhitektūras mantojums un arhitektūras meistari

Būvniecības fakultāte

3. Jānis Rubulis Nogulumu transporta modelēšana dzeramā ūdens apgādes tīklos

4. Modris Dobelis Koka paneĜu ēku būvelementu digitālo modeĜu izstrāde un datu bāzes izveide ražošanas procesam ar CNC darbagaldiem

5. Aleksandrs Korjakins

Jauni būvmateriāli ar stikla atkritumu pildvielām

6. Diāna Bajāre Augstas stiprības, porizēti keramiskie būvmateriāli no rūpniecības atkritumiem un vietējām izejvielām

7. Juris Naudžuns AutoceĜu satiksmes drošības automatizētās analīzes sistēmas izstrāde. Esošo un projektējamo ceĜu redzamības un vizuālo parametru automatizētas novērtēšanas sistēmas izstrāde

Datorzinātnes un informācijas tehnoloăijas fakultāte

8. JevgeĦijs Carkovs Stohastiskas modelēšanas asimptotisko metožu izstrāde

9. Jānis GrundspeĦėis Intelektuālās adaptīvas daudzaăentu zināšanu vērtēšanas sistēmas izstrāde, pamatojoties uz jēdzienu tīklu salīdzināšanas algoritmiem un jēdzienu tīklu līdzības noteikšanas matemātisko modeli

10. Oksana ĥikiforova Konceptuāla modeĜa izstrāde pārejai no tradicionālās programmatūras izstrāde MDA orientētajā

11. Agris ĥikitenko Autonoma robota platformas prototipa izstrāde

12. Marīte Kirikova Informācijas sistēmas pilotarhitektūra zināšanu prasību monitoringam organizāciju tīklos

Elektronikas un telekomunikāciju fakult āte

13. Pēteris Misāns Fī-funkciju izmantošanas jauna veida datu pārraides sistēmās

14. Guntars Balodis Elektrotehnisko un elektronisko ierīču elektromagnētiskās saderības parametru novērtēšanas metožu uzlabošana

15. Ăirts Ivanovs Spektrāli bl īvēto platjoslas pasīvo optisko tīklu realizāciju izpēte


18

Enerăētikas un elektrotehnikas fakultāte

16. Jānis Voitkāns Mainīga elektriskā lauka izstarotāja iekārtas ar slēgtiem, ievietotiem viens otrā elektrodiem izstrāde, izgatavošana un darbības pārbaude

17. Leonīds Ribickis Inovatīvu mūžizglītības apmācības moduĜu izstrāde ražošanas automatizācijā un mehatronisko sistēmu datorvadībā

18. Oskars Krievs Paralēlā aktīvā filtra izstrāde nelineāru patērētāju harmonisko kropĜojumu un jaudas koeficienta kompensēšanai

19. Vladimirs Čuvičins Energosistēmu pretavārijas vadības līdzekĜu darbības analīze izmantojot PASCAD programmatūru

20. Jānis Dirba DzelzceĜa transporta autonomo elektroapgādes sistēmu optimizācija ar induktorăenerātoriem

21. JeĜena Čaiko Elektroenerăijas patēriĦa samazināšana modeĜu eksperimentāla pārbaude elektroapgādes sistēmās

22. Dagnija Blumberga Periodiskas darbības Saules enerăijas modulis

23. IĜja Galkins Autonomas ārējās apgaismošanas sistēmas izstrāde un izpēte Latvijas apstākĜos

24. Viesturs Bražis Asinhronās vilces piedziĦas rekuperācijas enerăijas uzkrājēju darbības optimizācija ar intelektuālo vadības sistēmu

25. Anatolijs ěevčenkovs

Multiaăentu intelektuālo elektrotransporta sistēmu modelēšana

26. Ivars RaĦėis IT produkta «Virtuālo laboratorijas darbu pakete energoelektronikā un elektropiedziĦā» izveides principu izpēte, realizācija un pilnveidošana

Materi ālzinātnes un lietišėās ėīmijas fakultāte

27. Janīna SētiĦa E-tipa stikla šėiedras ėīmiskā sastāva, tehnoloăisko parametru un izstrādājumu kvalitātes korelācija

28. Aleksandrs Mičko X-staru detektora jutīgo elementu izgatavošana un pētīšana

29. Modris Roze VairākslāĦu šūnām izmantojamu ftalocinīnu sintēze un īpašību izpēte

30. Māris Turks Ar pagarinātu bistriazolu tiltiĦu saistītu disaharīdu sintēze

31. Remo Merijs-Meri Optisko disku otrreizējās pārstrādes tehnoloăijas izstrāde un iegūtā reciklāta modificēšana

32. Visvaldis Švinka Ugunsizturīga keramika ar Latvijas mālu piedevu

33. Gundars Mežinskis Nanostrukturētie sola-gēla pārklājumi stikla šėiedru un emalju virsmas modifikācijai

34. Daina Zicāne Aziridīna karbonskābes amīda ražošanas tehnoloăijas izstrāde

35. MārtiĦš KalniĦš Modificētas polimērsistēmas bioārdāma papīra iepakojuma pārklājumiem

36. Valdis Kampars PEG fragmentus saturošu mono un bināro nelineāru hromoforu sintēzes metožu izstrāde


19

Transporta un mašīnzinību fakultāte

37. Toms Torims Hidroiekārtu komponentu raksturlīkĦu pētījumi nosakot hidrosistēmu darbības matemātisko modeli

38. Jurijs Dehtjars Neorganisko nanodaĜiĦu un molekulāro kompleksu (kapsīdu) agregātu veidošanas iespējas potenciālajiem imunomodulatoriem un zāĜu piegādes līdzekĜiem

39. Pēteris Balckars Latvijas dzelzceĜa ritošā sastāva trokšĦa starojuma un izplatīšanas matemātiskā modelēšana un eksperimentālie pētījumi

40. Aleksandrs Januševskis

Metamodelēšana ar CAD/CAE līdzekĜiem projektētu mehānisko sistēmu formas optimizēšanai

41. Jānis Vība Robotizētas zivs kustības pētījumi

42. Valērijs Ušakovs Žāvēšanas iekārtas, kas paredzēta un sasmalcinātu materiālu intensīvai žāvēšanai pulsējošā gāzes plūsma datormodeĜa un termogāzdinamisko parametru aprēėina metodikas izstrāde

43. Olga Kononova Kompozīto materiālu dinamiskās īpašības armējošo karkasu dažādas topoloăijas gadījumā. Skaitliskā modelēšana un eksperimentāla pārbaude

44. Ludmila Sergejeva Intelektuālas e-studiju sistēmas izstrāde dzelzceĜa transporta speciālistu attālinātai sagatavošanai atestācijai un sertificēšanai un studentu apmācībai negraujošās kontroles jomā

45. Dijs Sergejevs No magnetērauda ar elektroloka uzkausēšanas metodi izgatavotu pārmiju elementu atjaunošanas izpēte

46. Jānis Rudzītis Ăeometrisko parametru noteikšana vakuuma nanopārklājumiem

47. Aleksandrs Urbahs Rūpniecisko ventilarotu vibroakustiskā diagnostika

Inženierekonomikas un vadības fakultāte

48. Nikolajs Sprancmanis

Loăistikas vadības pilnveidošana Latvijas mazā un vidējā uzĦēmējdarbībā

49. Elīna Gaile-Sarkane

SVID analīzes izmantošanas metodoloăija mazo un vidējo uzĦēmumu ilgtspējīgas attīstības stratēăijas izstrādāšana

50. Valērijs Skribāns Būvniecības nozares uzĦēmumu darbības efektivitātes paaugstināšanas iespējas

51. Remigijs Počs Latvijas nozaru produktivitātes un izmaksu struktūras analīze un prognozēšana, izmantojot modelēšanas instrumentāriju

Daugavpils filiāle

52. Raisa Smirnova CeĜš pie haotiskiem un retiem atraktoriem disipatīvās nelineārās sistēmās


20

Projektu rezultāti:

ARHITEKT ŪRAS UN PILSĒTPLĀNOŠANAS FAKULTĀTE

Ainaviski telpisko elementu attīstības un ekoloăiskās kapacitātes modelēšanas publiskās pieejamības tīklam Baltijas jūras piekrastē Projekta vadītājs: Jānis BriĦėis

Projektā ir izveidots pagastu teritoriju ăeogrāfiskajā sistēmā ArcGis 9.3. apvienots modelis, kā arī darba makets 1: 10 000 mērogā. No atsevišėiem teritoriju plānojumiem, datu un telpisko ietekmju vērtējuma ir izdalītas publisko funkciju un kultūrvides un dabas stratēăisko elementu kritiskās kombinācijas Baltijas jūras krasta pašvaldībām no Lietuvas robežas līdz Rojas novadam. Ieteikta konkrēta tehnoloăija telpisko datu veidošanai un pielietojumam digitālā sistēmā, to apmaiĦai un publikācijai. Izstrādāti pielietojuma demonstrācijas modeĜi konkrētām situācijām - ainavu rekonstrukcijai (Kolka, Užavas bāka), kā arī trīsdimensiju objektu pielietojuma iespējas sasaistē ar GoogleSketchupPro.

Rīgas arhitektūras mantojums un arhitektūras meistari Projekta vadītājs: Jānis KrastiĦš

Izgatavota un izplatīta videofilma par Rīgas pilsētas arhitektu Reinholdu Šmēlingu un viĦa arhitektūru. Izdota grāmata par arhitektu Jāni Alksni. Par pētījuma tēmu publicēti 4 raksti RTU zinātnisko rakstu 10. sērijas „Arhitektūra un Pilsētplānošana” 3. sējumā un vairāki raksti citos izdevumos, tostarp enciklopēdijā „Saur allgemeines Künstler-Lexikon”. Nolasīti referāti par arhitektiem Jāni Alksni, Vilhelmu Neimani un Reinholdu Šmēlingu, kā arī Latvijas arhitektūru vairākās starptautiskās un vietējās zinātniskajās konferencēs. Izveidotas kartogrammas par R.Šmēlinga un J.AlkšĦa darbiem Rīgā. Veikts apjomīgs pētījums par Mežaparku - valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekli. Tā gaitā apstrādāti un sistematizēti 899 attēli - ēku vēsturiskās un mūsdienu fotofiksācijas un izgatavota Mežaparka apbūves ăenēzes kartogramma. Pētījumi veikti ciešā sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Valsts kultūras pieminekĜu aizsardzības inspekciju, Rīgas jūgendstila muzeju un Rīgas pašvaldības aăentūru „Rīgas pilsētas arhitekta birojs”, ar kuru noslēgts sadarbības līgums un saĦemts papildfinansējums.

BŪVNIEC ĪBAS FAKULT ĀTE

Nogulumu transporta modelēšana dzeramā ūdens apgādes tīklos Projekta vadītājs: Jānis Rubulis

Izmērīta duĜėainība pazemes ūdensguvēs un hidrantos pilsētas ūdensvadā ar nepārtraukta laika režīma iekārtām 25 vietās Rīgā un 5 – Ādažos. Veicot mērījumus, atsevišėos gadījumos dzeramā ūdens sagatavošanas stacijās konstatēta paaugstināta duĜėainība līdz pat 240 nefelometriskajām duĜėainības vienībām (NTU). Latvijas Republikas Ministru kabineta (MK) noteikumos maksimālā pieĜaujamā norma ir 3NTU. Problēma tika identificēta un novērsta. 17 no 26 dzeramā ūdens apgādes tīkla punktiem mērījumi nepārsniedza MK noteikumu prasības. Balstoties uz mērījumiem sastādīta nogulšĦu (duĜėainības izmaiĦas) masu bilance, kas parāda, ka lielākais nogulumu daudzums gadā abu apdzīvoto vietu ūdensvadā rodas no pazemes ūdensguvēm (C ieplūde), salīdzinot ar nogulumu daudzumu no metāla cauruĜvadu korozijas (C korozija).


21

Noteikts, ka salīdzināms nogulumu daudzums gadā var tikt izvadīts gan no ūdens apgādes uzĦēmumiem, veicot tīklu skalošanu (C skalošana), gan nogulsnēm izskalojoties pašattīrīšanās rezultātā (C patērētajiem), šo lielumu jāprecizē ar hidraulisko modeli, nosakot vai ūdens plūsmas vidējais ātrums ūdensvadā > 0.3 m/s.

Koka paneĜu ēku būvelementu digitālo modeĜu izstrāde un datu bāzes izveide ražošanas procesam ar CNC darbagaldiem Projekta vadītājs: Modris Dobelis

RTU Datorizētās inženiergrafikas katedra sadarbībā ar SIA „Līvas Grupa” ir izstrādājusi augstas tehnoloăijas ēku modeĜus. Lai paaugstinātu šo ēku projektēšanas produktivitāti un līdz ar to arī saīsinātu laiku līdz šo ēku būvdarbu izpildes beigām, ir izveidota speciāla būvelementu datu bāze, kas piemērota CNC darbagaldu izmantošanai Latvijas apstākĜos. Modificējot bezdelīgastes veida savienojumu, ir izveidoti pildrežău māju būvelementu savienojumu modeĜi. Ir veikta izstrādāto būvelementu konstrukciju stiprības noteikšanas skaitliskais eksperiments ar galīgo elementu metodi, modeĜu tehnoloăiskā ekspertīze un konvertācija. Projekts realizēts izmantojot profesionālo programkomplektu „SEMA” ar ANSYS programmatūru un kokapstrādes darba galda Hundegger K2 programmnodrošinājumu. Pareizi tehnoloăiski uzprojektēta māja Ĝauj saražot konstrukcijas ar augstu precizitāti, katrai detaĜai definētu vietu un loăiskām izmaksām. Uzstādot šādas konstrukcijas nav nepieciešami augsti kvalificēti darbinieki, tas pat Ĝauj individuālajam būvētajam pašam izpildīt daudzus darbus un tā paātrināt sava sapĦa piepildījumu.

Jauni būvmateriāli ar stikla atkritumu pildviel ām Projekta vadītājs: Aleksandrs Korjakins

Izmantojot datus par malta stikla atkritumu granulometrisko un ėīmisko sastāvu, tika izgatavota vairāku betona sastāvu paraugu sērija, lai noskaidrotu maltu stikla atkritumu ietekmi uz betona fizikāli-mehāniskajām īpašībām. Nosakot cementa saistīšanās laika izmaiĦas, portlandcementa I CEM 42,5N 20% aizvietošana ar stikla pulveri izraisīja saistīšanās laika pieaugumu, izmantojot rūpnieciski maltu stiklu, un samazinājumu, izmantojot papildus maltu stiklu . Izmantojot maltu stiklu kā mikropiedevu salīdzinājumā ar tradicionālajām mikropiedevām, rūpnieciski malts stikls neuzrāda betona spiedes stiprības uzlabojumus, savukārt papildus malts stikls ievērojami uzlabo betona spiedes stiprības rādītājus, salīdzinot ar tradicionālajām mikropiedevām. Portlandcementa I CEM 42,5N aizvietošana 0-40% apmērā ar rūpnieciski maltiem stikla atkritumiem samazina betona spiedes stiprību praktiski lineāri cementa samazināšanās daudzumam un apmierinošu rezultātu nesniedza, savukārt papildus malti stikla atkritumi, aizvietojot līdz 40% portlandcementa, samazināja spiedes stiprību līdz 13%. Izmantojot maltu stiklu kā mikropiedevu, iegūts pašblīvēšanas betona maisījums.

Augstas stiprības, porizēti keramiskie būvmateriāli no rūpniecības atkritumiem un vietējām izejvielām Projekta vadītāja: Diāna Bajāre

Projektā izvirzītie mērėi: 1. Izstrādāt tehnoloăiju augstas stiprības, porainu keramisko būvmateriālu ražošanai. 2. Risināt ekoloăiskos jautājumus, kas saistīti ar alumīnija metāllūžĦu pārstrādes

atkritumu uzglabāšanu un pārstrādi, kā arī apkārtējās vides piesārĦošanas riska novēršanu.

Projekta realizācijas laikā optimizētas porizētās keramikas produktu izejvielu kompozīcijas un izstrādātas tehnoloăijas keramiskās masas veidošanai un formēšanai laboratorijas apstākĜos.


22

Lai izstrādātu produktu apdedzināšanas tehnoloăiju, tika izgatavots produkta apdedzināšanas tehnoloăiskās iekārtas pilotmodelis (SIA Keramserviss) un daĜēji optimizēti produktu apdedzināšanas procesi. Papildus tam daĜēji veikta jauniegūto izstrādājumu testēšana saskaĦā ar ES standartiem, klasificējot to kā beramo siltumizolācijas materiālu, pildvielu augstas stiprības konstruktīvā vieglbetona izgatavošanai un augstas stiprības drenāžas materiālu. Lai izstrādātu porizētās keramikas ražošanas tehnoloăiju, kas piemērota rūpnieciskiem ražošanas apstākĜiem, nepieciešams pabeigt iesāktās produktu pārbaudes un uzsākt rūpnieciskos pētījumus.

AutoceĜu satiksmes drošības automatizētās analīzes sistēmas izstrāde. Esošo un projekt ējamo ceĜu redzamības un vizuālo parametru automatizētas novērt ēšanas sistēmas izstrāde Projekta vadītājs: Juris Rihards Naudžuns

Projekta realizācijas gaitā, analizējot līdz šim zināmās metodikas un algoritmus ceĜa vizuālo parametru novērtēšanai, tika radīts jauns algoritms autoceĜa redzamības attāluma noteikšanai. Tas balstīts uz apvidus skaitliskā modeĜa datiem, kas iegūstami ar salīdzinoši lētu un operatīvu metodi - apvidus lāzerskanēšanu, jeb LIDAR tehnoloăiju. Šādus datus iegūst skenējot vajadzīgo teritoriju no neliela augstuma, izmantojot mazizmēra vai bezpilota lidmašīnu. Informācija, kuru iegūst šāda skenējuma rezultātā, satur visus redzamības apstākĜus noteicošos datus - virsmas, apauguma elementus, koku lapotni, infrastruktūras elementus u.t.t. Lai noteiktu skata punkta trajektoriju, tiek izmantota ar GPS uztvērēju fiksēta automobiĜa pārvietošanās trajektorija. Apvienojot šādi iegūtus datus ar izstrādāta algoritma palīdzību, tiek aprēėināts faktiskais redzamības attālums no jebkura punkta automobiĜa trajektorijā. Metode raksturīga ar visaptverošu ceĜa izvērtēšanas iespēju un operatīviem datiem, kas īpaši noderīgi ekspluatācijā esošu ceĜu redzamības parametru novērtēšanai.

DATORZIN ĀTNES UN INFORMĀCIJAS TEHNOLO ĂIJAS FAKULT ĀTE

Stohastiskas modelēšanas asimptotisko metožu izstrāde Projekta vadītājs: JevgēĦijs Carkovs

Izstrādāts ātri oscilējošu laikrindu neparametriskas novērtēšanas regresijas modelis. Lietojot matemātiskās datortehnoloăijas (MatLab), izstrādātas šādu rindu analīzes programmas. Prognozes kĜūdu analīzei izmantoti GARCH tipa modeĜi. Izstrādāts un pierādīts analītisks difūzās aproksimācijas metodes algoritms un pāreja uz modeli ar nepārtrauktu laiku. Teorētiski iegūtie rezultāti pārbaudīti ar reāliem datiem. Iegūta laba atbilstība. Citi ar projekta tematiku saistīti iegūtie rezultāti:

1. Teorētiski pamatota V.Šnepa-Šneppes eksperimentāli novērota un aprakstīta griežĦa vibrāciju slāpēšanas metode virpošanas procesā.

2. eorētiski pamatots frekvences stabilizēšanas process mazu parametrisku traucējumu gadījumā frekvenču fāzu regulēšanas sistēmā ar kavējumu atgriezeniskajā saitē (Looped feedback).

Intelektuālās adaptīvas daudzaăentu zināšanu vērt ēšanas sistēmas izstrāde, pamatojoties uz jēdzienu tīklu salīdzināšanas algoritmiem un jēdzienu tīklu l īdzības noteikšanas matemātisko modeli Projekta vadītājs: Jānis GrundspeĦėis

1. Ir identificēti faktori, kas ietekmē studenta zināšanu vērtējumu izstrādātajā sistēmā („slēpto” attieksmju esamība, iespēja samazināt uzdevuma grūtības pakāpi, palīdzības veidi - jēdzienu skaidrojumu iegūšana, izveidoto attieksmju pārbaude, papildus jēdzienu ievietošana).


23

2. Ir izstrādāts matemātisks modelis studenta zināšanu vērtējuma aprēėinam. 3. Ir izstrādāts uzdevumu klāsts, kas ietver sevī 10 uzdevumus, no kuriem 6 ir realizēti

sistēmā. 4. Ir izstrādāts studenta rezultāta vizualizācijas modelis, kas ietver sevī vispārīgu

informāciju par uzdevuma izpildi, studenta zināšanu vērtējuma aprēėina detalizētu izklāstu, studenta rezultātu salīdzinājumu ar citu studentu rezultātiem dažādās grūtības pakāpēs, jēdzienu apgūšanas pakāpes un mācību vielas atkārtošanas individuālo plānu.

5. Ir pilnveidots zināšanu vērtēšanas sistēmas prototips, iebūvējot tajā matemātisko modeli, realizējot jaunus uzdevumus, integrējot studentu rezultātu vizualizācijas modeli un aptauju izveides moduli.

Konceptuāla modeĜa izstrāde pārejai no tradicionālās programmatūras izstrāde MDA orientētajā Projekta vadītāja: Oksana ĥikiforova

Projekts un projekta ietvaros izstrādātie rezultāti ir veidoti programmatūras izstrādes uzĦēmumiem, lai veicinātu un atbalstītu pāreju no ierastas („tradicionālās”) programmatūras izstrādes prakses MDA orientētajā. Darba rezultātā ir izstrādāts:

1. Programmatūras izstrādes procesa konceptuālais modelis, kurš definē programmatūras izstrādes procesa soĜus un artefaktus programminženierijā. Katram solim programmatūras izstrādes procesā tiek definēti šajā solī ieejoši artefakti un no soĜa izejošie artefakti. Šis modelis ir definēts gan „tradicionālās” programmatūras izstrādes jēdzienos, gan katram konceptuāla modeĜa elementam ir definēts atbilstošais modeĜvadāmas izstrādes komponents.

2. ModeĜvadāma konceptuāla modeĜa praktiskās aprobācijas programmatūras izstrādes projekta ietvaros apraksts. Rezultātā tiek definētas ieviešanas vadlīnijas un aprakstīts izstrādātais konceptuālais modelis, kuru var izmantot topošai kartēšanai „tradicionālam” un praksē izmantotam programmatūras izstrādes procesam.

3. Publikācijas, kurās ir atspoguĜoti projekta rezultāti.

Autonoma robota platformas prototipa izstrāde Projekta vadītājs: Agris ĥikitenko

1. Izstrādāts tehniskais risinājums kāpurėēžu un riteĦu autonomai robotizētai platformai, kas nodrošina augstu mobilitāti un spēju pārvarēt šėēršĜus. Tehniskie risinājumi reăistrēti kā Latvijas patenti.

2. Izstrādāts divu līmeĦu platformas vadības algoritms, kas par pamatu izmanto T-S izplūdušā kontroliera ideju un Ĝauj ērti realizēt nelineāras vadības stratēăijas, izmantojot IF-THEN izplūdušu likumu kopu.

3. Tehniskais risinājums un vadības algoritms realizēts robotizētas platformas prototipā, kas eksperimentu laikā Ĝāva pārvarēt šėēršĜus, kuru izmēri divas reizes pārsniedz riteĦa diametra izmērus un ir lielāki par pašu platformu. Šādu šėēršĜu pārvarēšana ir būtisks izaicinājums pat mūsdienu modernākajām ārvalstīs izstrādātajām platformām. Motoru vadībai tiek izmantoti platformā integrēti platformas elementu pozīcijas sensori, kā arī empīriski iegūtas matemātiskās funkcijas, kas Ĝauj efektīvāk vadīt motorus, Ħemot vērā platformas „vadības inerci”.

Inform ācijas sistēmas pilotarhitektūra zināšanu prasību monitoringam organizāciju tīklos Projekta vadītājs: Mārīte Kirikova

Ir izstrādāts sadarbības modelis starp industrijas pārstāvjiem un izglītības iestādēm. Rezultātā ir radīts jauns, inovatīvs zināšanu pieprasījuma monitoringa IT konceptuāls risinājums, kas paredz:


24

1. Tiešās, gan atgriezeniskās saites nodrošināšanu starp partneriem; 2. Sistēmā uzkrātās informācijas kopīgu izmantošanu.

Zināšanu pieprasījuma monitoringam ir izstrādāti algoritmi un programmatūras prototips, kas Ĝauj definēt un uzturēt saiknes starp studiju priekšmetiem un darba devēju pieprasītajām zināšanām jeb kompetencēm.

ELEKTRONIKAS UN TELEKOMUNIK ĀCIJU FAKULT ĀTE

Fī-funkciju izmantošanas jauna veida datu pārraides sistēmās Projekta vadītājs: Pēteris Misāns

1. Ir aprakstītas 2 jaunas, oriăinālas, parametrisku kompleksu ortogonālu fī-funkciju klases, kuras var būt perspektīvas un inovatīvas praktiski jebkurās, arī ar datu pārraidi nesaistītās, jomās. Funkciju izskatu var mainīt ar relatīvi nelielu parametru skaitu, kas Ĝauj veidot dažādas adaptīvas sistēmas.

2. Pirmo reizi ir izstrādāts oriăināls, uz FPGA balstīts, modificējams datu pārraides sistēmas makets-prototips-simulators, kurā ir realizēta vispārinātā ortogonālā nesinusoidālā frekvenčdale, kas Ĝauj veidot adaptīvas un optimizētas datu pārraides sistēmas, atkarībā no pārraidāmo datu satura un sakaru kanāla stāvokĜa. Makets ir domāts aparatūriskajai simulācijai (arī pilotprojekta prototipēšanai) un Ĝauj samazināt bitu kĜūdas viena mērījuma laiku no vairākiem desmitiem minūšu (stundas) līdz dažām sekundēm.

Elektrotehnisko un elektronisko ierīču elektromagnētiskās saderības parametru novērt ēšanas metožu uzlabošana Projekta vadītājs: Guntars Balodis

Sasniegto rezultātu zinātniskais nozīmīgums: Projekta izpildes rezultātā tiks papildināta elektromagnētiskās saderības parametru mērīšanas metodika, kura noderīga elektrotehniskās un elektroniskās aparatūras parametru testēšanai Latvijā, lai paaugstinātu Latvijā ražoto preču konkurētspēju tirgū. Sagaidāmo rezultātu praktiskais nozīmīgums: Projekta izpildes rezultātā tika pilnveidota LEITC laboratorijas aprīkojuma un mērīšanas tehnikas pirmseksperimenta sagatavošanas metodika elektrotehniskās un elektroniskās aparatūras elektromagnētiskās saderības traucējumu parametru mērīšanas ticamības uzlabošanai, lai Latvijā ražotās iekārtas ar līdzvērtīgiem parametriem būtu lētākas par ražotām citur Eiropā. Pēc mērījumu rezultātiem tika veidota izstaroto un konduktīvo traucējumu avotu modeĜi, veikta šo avotu modelēšana un rezultātu pielīdzināšana praktiski nomērītajiem. Šāda pieeja atvieglo jaunas produkcijas izstrādi, ekonomējot laiku un izejmateriālus.

Spektrāli bl īvēto platjoslas pasīvo optisko tīklu realizāciju izpēte Projekta vadītājs: Ăirts Ivanovs

Eksperimentāli izveidota HDWDM pārraides sistēma un iegūts minimāls kanāla intervāls ar pieĦemamu (BER


25

diapazonā (no 1450 līdz 1650) E, S, C un L un daĜēji U optiskās šėiedras caurlaidības joslās.

2. Eksperimenta rezultātā ir redzams, ka, samazinot kanāla intervālu līdz 18.75 GHz, tieši Kerra efekti galvenokārt degradē 2.5 Gbit/s HDWDM sistēmu un signāla acu diagramma pārklājas ar ITU standartizēto masku, kas nozīmē, ka signāla kvalitāte neatbilst noteiktajai BER vērtībai. No mērījumu rezultātiem noskaidrots, ka 2.5 Gbit/s HDWDM sistēmā kanālu intervāls jāizvēlas ne mazāks par 25 GHz, lai signāla kvalitāte atbilstu ITU noteiktajai BER vērtībai.

3. No eksperimentālajiem mērījumu rezultātiem redzams, ka 37.5 GHz kanālu intervāls nodrošina 10 Gbit/s HDWDM sistēmā atbilstošu signāla kvalitāti noteiktajai BER vērtībai, kas atbilst simulācijas rezultātiem iepriekšējos pētījumos.

ENERĂĒTIKAS UN ELEKTROTEHNIKAS FAKULT ĀTE

Main īga elektriskā lauka izstarotāja iekārtas ar slēgtiem, ievietotiem viens otrā elektrodiem izstrāde, izgatavošana un darbības pārbaude Projekta vadītājs: Jānis Voitkāns

Projekta ietvaros ir iegūta elektriskā lauka aina divu telpisku elektrodu sistēmai situācijā, kad viens elektrods tiek pakāpeniski iebīdīts otrā. Vienlaicīgi tiek kontrolēta elektrodos ieplūstošā strāva. Eksperimenti parādīja, ka iespējams izveidot apstākĜus, kuros ārējais novērotājs var konstatēt, ka vadošam ėermenim nenotiek elektriskā potenciāla izmaiĦas attiecībā pret apkārtējo telpu, kaut arī tam pievadītā elektriskā lādiĦa daudzums tiek izmainīts. Šāda situācija ir šėietamā pretrunā ar vispārzināmo formulu φ=q/C, kur φ-potenciāls, q-lādiĦš, C-kapacitāte.

Inovatīvu mūžizglītības apmācības moduĜu izstrāde ražošanas automatizācijā un mehatronisko sistēmu datorvadībā Projekta vadītājs: Leonīds Ribickis

Uz FESTO mini rūpnīcas komplekta (Micro FMS un Multi FMS) bāzes tika izstrādāti, pārbaudīti vairāki apmācības moduĜi: Modulis Nr.1. Apmācību kurss par mehatronisko sistēmu apkopi, kĜūdu meklēšanu un novēršanu, sensoriem, elektriskās piedziĦas elementiem, pneimatiskajiem izpildelementiem, cilindriem, industriālajiem devējiem, industriālajiem tīkla protokoliem ProfiBus, FieldBus, SysLink un DeviceNet, kā arī tīkla PLC uzbūvi. Modulis Nr. 2. Apmācību kurss par ražošanas procesu automatizāciju apstrādes rūpniecības ražošanas līnijās, to tehnoloăiskajām operācijām, darba stacijām un to kombinācijām elastīgu ražošanas sistēmu izveidošanā, kas ir maksimāli tuvas reālai ražošanas videi, un kas pilnībā atbilst industriālajiem standartiem vai arī tiek lietotas industrijā. Modulis Nr. 3. Apmācību kurss par ražošanas procesu automatizāciju un mehatronisko sistēmu datorvadību apstrādes rūpniecības ražošanas līnijās, izmantojot SCADA sistēmu. Modulis Nr. 4. Apmācību kurss par ražošanas procesu robotizētām sistēmām, industriālo robotu tehnoloăijas pamatprincipiem, vadību un programmēšanu, kustības teoriju un simulācijas programmatūru, distances vadību. Modulis Nr. 5. Apmācību kurss par CNC tehnoloăiju pielietošanu apstrādes un ražošanas procesos, industriālajiem CNC kontrolleriem, CNC virpošanas un frēzēšanas darbmašīnu darbību un simulāciju.


26

Paralēlā aktīvā filtra izstr āde nelineāru patērētāju harmonisko krop Ĝojumu un jaudas koeficienta kompensēšanai Projekta vadītājs: Oskars Krievs

1. Izstrādāts paralēlā aktīvā filtra sistēmas datormodelis un vadības algoritms Matlab/Simulink vidē trīsfāzu taisngrieža harmonisko kropĜojumu un jaudas koeficienta kompensēšanai.

2. Izstrādāts vadības algoritma C++ kods eksperimentālā prototipa vadības sistēmas aparatūras līdzekĜiem.

3. Uzbūvēts 10kVA aktīvā filtra sistēmas eksperimentālais prototips. 4. Uzsākta aktīvā filtra sistēmas prototipa eksperimentālā pārbaude un atkĜūdošana.

Energosistēmu pretavārijas vadības līdzekĜu darbības analīze izmantojot PASCAD programmatūru Projekta vadītājs: Vladimirs Čuvičins

Darba mērėis bija analizēt pretavārijas automātikas darbības algoritmu, izmantojot PSCAD programmatūru. Darbā tika risināti šādi uzdevumi:

1. Izstrādāts Baltijas valstu apvienotas energosistēmas matemātiskais modelis, izmatojot PSCAD programmatūru.

2. Pielietota energosistēmas deficīta noteikšanas metodika, izmantojot PSCAD programmatūru.

3. Pārbaudīta metodikas efektivitāti, izmantojot dažādas pretavārijas automātikas darbības paĦēmienus.

Darba rezultātus var izmantot Latvijas energosistēmā, analizējot energosistēmas darba režīmus, kā arī studējošiem, izpildot bakalauru, maăistru un doktorantu darbu. Ja aplūko PSCAD programmas trūkumus, tad tos nevar uzskaitīt negatīvā nozīmē. Šīs programmas vēsture iesākas jau 1976. gadā un kopš tā laika programma ir nepārtraukti pilnveidota un uzlabota starptautiski atpazīstamā izpētes centrā - Manitoba HVDC Research Center. Programma tiek izmantota vairāk kā 70 valstīs dažādās mācību un pētnieciskās iestādēs, uzĦēmumos u.c.

DzelzceĜa transporta autonomo elektroapgādes sistēmu optimizācija ar induktor ăenerātoriem Projekta vadītājs: Jānis Dirba

Projekta izstrādes laikā iegūti šādi galvenie rezultāti: 1. Balstoties uz magnētiskā lauka aprēėiniem, noteikti induktorăeneratora optimālie

parametri – statora un rotora zobu attiecība un rotora rievas platums. 2. Izgatavots ăeneratora rotors ar optimāliem parametriem. 3. Veikta induktorăeneratora ar jauno rotoru eksperimentāla pārbaude. Iegūtie rezultāti

parādīja, ka ăeneratora EDS palielinās par 17%, salīdzinot ar veco paraugu. 4. Noformulēti jautājumi un uzdevumi, kas jārisina, tālāk uzlabojot induktorăeneratoru

tehniski ekonomiskos rādītājus.

Elektroenerăijas patēri Ħa samazināšana modeĜu eksperimentāla pārbaude elektroapgādes sistēmās Projekta vadītāja: JeĜena Čaiko

Projekta rezultātā ir izstrādāts stends ar regulatoru, kas nodrošina elektroapgādes sistēmas darba raksturlielumus. Stends ir fiziski strādājošs modelis. Elektroenerăijas patēriĦa samazināšanas regulators EP-05, maksimālā patēriĦa jauda 170-240V/5A,1fāze.Tā sistēma Ĝauj veikt elektroenerăijas patēriĦa dažādos regulatora darba režīmos. Ieviešot sistēmu,


27

priekšrocības ir acīmredzamas - samazinās elektroenerăijas zudumi līnijā, jo samazinās aktīvās strāvas noslodze (vidēji l īdz 10%) un, kā likums, paaugstinās kvalitātes rādītāji - sprieguma līmenis līnijas galā un normējamā gaismas plūsmas lieluma stabilitāte. Regulatora darbības princips attēlots grafikos. Dotā regulatora izmantošana dos šādus rezultātus:

1. Apgaismes elektroenerăijas patēriĦa samazinājums, saglabājot normatīvās prasības (vidēji 25%);

2. Elekrtisko spuldzīšu, kā arī citu apgaismes ierīču darbības laika palielināšanās (1-2 reizes).

Periodiskas darbības Saules enerăijas modulis Projekta vadītāja: Dagnija Blumberga

Darba izpildes laikā tika veikti šādi uzdevumi: 1. Iegūts problēmu apkopojums par esošo situāciju ēkās ar periodisku apkuri. 2. Modelēts iekštelpu klimats objektā, kurā tiek izmantots saules kolektors. 3. Uz vakuuma cauruĜu kolektora bāzes tika izveidots periodiskās darbības apsildes

modulis ar automātisko vadības sistēmu. 4. PilotmoduĜa testēšana reālam objektam, iegūstot eksperimentālos datus, kas Ĝāva

izstrādāt patentpieteikumu, autortiesību aizsargāšanai. Uzrakstīts un iesniegts patenta pieteikums (skat. Kompakta saules moduĜa vasaras mājām shēmu).

Autonomas ārējās apgaismošanas sistēmas izstrāde un izpēte Latvijas apstākĜos Projekta vadītājs: IĜja Galkins

1. Esošie nātrija augstspiediena un LED gaismekĜi tika salīdzināti Rīgas apgaismošanas tīklos. Tika nomērīti enerăētiskie parametri (aktīvā jauda, jaudas un strāvas harmoniku koeficienti) un apgaismojums. Tika secināts, ka esošo LED gaismekĜu pārmērīgus ir iespējams būtiski uzlabot, kā arī samazināt cenu. Bez tam gaismas dimēšanas funkcija netika konstatēta nevienam no esošiem gaismekĜiem.

2. LED gaismekĜu gaismas plūsmas regulēšanas metožu (barošanas sprieguma IPM, strāvas lieluma regulēšana un atsevišėu LED sekciju ieslēgšana) eksperimentāla salīdzinājuma rezultātā turpmākai izmantošanai tika izvēlēta strāvas metode.

3. Tika izstrādāts 150W ielas LED gaismekĜa barošanas bloks (ar Power Integrations DER-212 dizainu pamatā) ar ieejas spriegumu 144…275V, izejas spriegumu 48V un bloka jaudas automātiskas samazināšanas iespēju pārslodzes gadījumā. Pārveidotāja jaudas koeficienta korektors nodrošina šī koeficienta vērtību 0.97. Ir iespējams papildināt bloku ar dimēšanas funkciju.

Paralēli tika veikti saules enerăijas potenciāla ilgstošie mērījumi, kas provizoriski neĜauj rekomendēt to autonomu sistēmu barošanai.

Asinhronās vilces piedziĦas rekuperācijas enerăijas uzkrājēju darb ības optimizācija ar intelektuālo vadības sistēmu Projekta vadītājs: Viesturs Bražis

Izstrādāts jaunas kombinētā enerăijas uzkrājēja iekārtas stends, kas nodrošina maksimālu bremzēšanas enerăijas uzkrāšanas un izmantošanas efektivitātes uzlabošanu ar šīs enerăijas pārdali starp tīklu un patērētāja kombinētā enerăijas uzkrājēja superkondensatoru un akumulatoru baterijām. Inteliăentā vadības sistēma nodrošina uzkrājēja vadību pēc transportlīdzekĜa kustības režīmu prognozes, lai ievērojami lētākā un ietilpīgākā lēni uzlādējamā akumulatoru baterija nodrošinātu ātri uzlādējamā salīdzinoši mazākas ietilpības superkondensatora atslodzi no ilgstošas liela apjoma enerăijas uzkrāšanas, tā palielinot šī uzkrājēja energoefektivitāti.


28

Enerăijas apmaiĦa starp uzkrājēju baterijām tiek organizēta ar tādu aprēėinu, lai atbrīvotu superkondensatorā vietu rekuperatīvās bremzēšanas enerăijai pirms bremzēšanas un uzkrātu enerăiju pirms palaišanas, novēršot lielus palaišanas jaudas triecienus tīklā un akumulatorā.

Multia ăentu intelektuālo elektrotransporta sistēmu modelēšana Projekta vadītājs: Anatolijs ěevčenkovs

1. Izdota mācību grāmata - A.ěevčenkovs, M.Gorobecs, L.Ribickis. Programmēšanas tehnoloăijas industriālā elektronikā. UDK 004.42 (075.8), ěe888p. Rīga: RTU, 2009 – 72 lpp.

2. Patents LV 13798. Vilciena avārijas bremzēšanas iekārta. M.Gorobecs, J.Greivulis, A.ěevčenkovs, P.Balckars, L.Ribickis, 14.05.2009. Publicēts 20.11.2009.

3. 6 starptautiskās publikācijas, starp tām publikācija China-USA Business review žurnālā А.Levchenkov, М.Gorobetz, L. Ribickis, P. Balckars „Generating of Multi-Criteria Alternatives for Decision-Making in Electric Light Rail Control”, December 2009, pp. 49-55.

4. Iekārtas funkcionālais prototips transporta elektriskā dzinēja bremzēšanas un luksoforu vadībai ar programmējamu kontrolleru.

5. Iebūvēto intelektuālo vadības iekārtu tīkli Ĝauj adaptēt sistēmu specifiskiem apstākĜiem un optimizēt vilcienu vadību.

6. Bezvadu komunikācijas pielietošana iebūvēto intelektuālo vadības iekārtu tīklos piedāvā papildus drošības līmeni dzelzceĜa transporta sistēmai.

7. II vieta bakalauru grupā Rīgas domes Satiksmes departamenta konkursā “Par labāko doktorantu, maăistrantu, studentu un skolēnu pētniecisko darbu, saistītu ar Rīgas pilsētas satiksmes problēmām” Dmitrijam Ivanovam par darbu «Trīsfāzu asinhronā dzinēja vadības neironu tīkla kontrollera modelēšana Simulink vidē». Darba vadītāji A.ěevčenkovs, M.Gorobecs.

8. Vecināšanas balva bakalauru grupā Rīgas domes Satiksmes departamenta konkursā “Par labāko doktorantu, maăistrantu, studentu un skolēnu pētniecisko darbu, saistītu ar Rīgas pilsētas satiksmes problēmām” MārtiĦam Reigulim par darbu «Ăenētiskā algoritma turnīra selekcijas procedūra elektriskā transporta optimālai vadībai ». Darba vadītāji, M.Gorobecs, A.ěevčenkovs.

IT produkta „Virtu ālo laboratorijas darbu pakete energoelektronikā un elektropiedziĦā” izveides principu izpēte, realizācija un pilnveidošana Projekta vadītājs: Ivars RaĦėis

2009. gadā iepriekš uzsāktā programmu pakete Virtuallab papildināta ar jauniem modelēšanas objektiem – pamatā sarežăītu trīsfāžu energoelektronisko pārveidotāju un dažu elektropiedziĦu datormodeĜiem C++ valodā ar ērtu apkalpes metodoloăiju, kurus pielietojot var ātri (sekudes daĜās) noteikt visus nepieciešamos parametrus pie dažādiem elementu raksturojumiem. Šī programmu pakete Virtuallab izvietota Interneta vietnē www.virtuallab.sk6.ru. lai studenti patstāvīgi mājas apstākĜos varētu veikt nepieciešamos laboratorijas pētījumus pēc pasniedzēja uzdotajiem datiem. Programmu pakete pašlaik sastāv no kopējās izvēlnes divās apakšpaketēs v1.0 (25 modelēšanas objekti) un v2.0 (20 modelēšanas objekti), individuālo darbu teorētiskā apraksta, darba uzdevuma un paša laboratorijas darba ar shēmu, ievadāmajiem datiem, iegūtajām momentāno vērtību līknēm un mērījumu rezultātiem. Pakete izveidota angĜu valodā, tā veidojot starptautiski atpazīstamu produktu. Pagaidām sagatavoto programmu izmantojuši vismaz 300 EEF studenti, lai pārbaudītu teorētiskos aprēėinus, kā arī veiktu laboratorijas darbus. Taču nepieciešams vēl paplašināt pētāmo shēmu sarakstu, kā arī plašāk iesaistīt elektropiedziĦas objektu modeĜus.


29

Izveidoto produktu var plaši pielietot studentu apmācībā praktiski visā pasaulē, bez tam, izmantojot datormodeĜus, var veikt objektu zinātnisku izpēti, piemēram, veikt parametru optimizāciju.

MATERI ĀLZIN ĀTNES UN LIETIŠĖĀS ĖĪMIJAS FAKULT ĀTE

E-tipa stikla šėiedras ėīmiskā sastāva, tehnoloăisko parametru un izstrādājumu kvalit ātes korelācija Projekta vadītāja: Janīna SētiĦa

Noteikts E-tipa stikla šėiedras pamatsastāva ėīmiskais sastāvs, EDAX spektra enerăētisko impulsu skaits Ca/Si = 0.755 un īpašības: d = 2.60, g/cm3; nD = 1.55; λ20C = 0.037 W/mK; Tmīkst.- 650

0C, LTIK – 56.10-7, grad-1; η = 12800C - 250...290, Pa.s; 11000C – 5700...5860, Pa.s., kas saglabājas konstantas visos bezdefektu paraugos. Veicot šėiedras notrūkuma vietu optisko un elektronmikroskopo (SEM) izpēti, ėīmisko elementu sadalījuma profila EDAX analīzi, DTA, Rtg fāžu analīzi, konstatēts, ka stikla šėiedras notrūkumu izsauc divu veidu defekti:

- piemaisījumu klātbūtne, galvenokārt, korodējušo ugunsturīgo krāsns materiālu kristāliskie savienojumi, Cr2O3;

- stikla masas ėīmiskā sastāva neviendabība, kas izsauc viskozitātes izmaiĦas, kristālisko ieslēgumu veidošanos, Ca/Si=1.39.

Izstrādātas rekomendācijas tehnoloăisko parametru optimizācijai, kas samazinātu stikla šėiedras defektu rašanās iespējas:

1. Galveno stikla šihtas izejvielu smilts (SiO2) kontroli, šihtas receptūras korekciju, saĦemot jaunu izejvielu partiju;

2. Tehnoloăisko parametru, t.i., temperatūras režīma un oksidējošās – reducējošās vides kontrole, analizējot Fe3+/Fe2+ attiecību; 3. hromu saturošo ugunsturīgo materiālu papildus apsekošana un ekspluatācijas laika izvērtēšana.

X-staru detektora jut īgo elementu izgatavošana un pētīšana Projekta vadītājs: Aleksandrs Mičko

Tika izpētīts nanostruktūru veidošanas mehānisms uz trīskomponentu pusvadītāju CdZnTe virsmas. Nanostrukturu veidošanas mehānisma pamātā ir modificētais Stranskova-Krastanova modelis. Nanostruktūras veidošanas procesu var paskaidrot ar TGE efektu un izmantojot piedāvāto modeli. Noteikti lāzera starojuma optimālie parametri nanostruktūru veidošanai. Starojuma intensitātei jābūt robežas no 4MW/cm2 līdz 12MW/cm2, impulsa garumam ir jābūt no 10 līdz 15ns, lai nodrošinātu virsmas slāĦos notekošajam procesam adiabatisku raksturu, viĜĦa garums – jāizmanto stipri absorbējamu lāzera starojumu dotajam materiālam. Tika noskaidrota virsmas nanostruktūru ietekme uz CdZnTe detektora parametriem: spektrālo fotojutību un virsmas rekombinācijas ātrumu. Tika piedāvātas jaunas tehnoloăijas detektora jūtīgā elementa izgatavošanai ar aizliegtas zonas gradientu nanostruktūru galotnēs un režăa kvalitātes uzlabošanai.

Vair ākslāĦu šūnām izmantojamu ftalocinīnu sintēze un īpašību izpēte Projekta vadītājs: Modris Roze Sintezēti 6 jauni perifērijā aizvietoti ftalocianīni, kas satur dažādus centrālos atomus. Sintezētie ftalocianīni satur hloru un karboksipiperidil grupu perifērijā un kā centrālie atomi ievadīti gallijs, svins, varš un niėelis.

Ftalocianīni, kas satur karboksipiperidilgrupu, viegli šėīst parastos organiskajos šėīdinātājos.


30

Pierādīts, ka mikroviĜĦu radiācija ir izmantojama ftalocianīnu sintēzē. Šādos apstākĜos reakcijas notiek pie zemākām temperatūrām un ātrāk. Lai varētu prognozēt aizvietotāju ietekmi uz ftalocianianīnu fizikoėīmiskajām īpašībām, kā arī uz lādiĦu sadalījumu molekulā, veikti kvantu ėīmiskie aprēėini. Fizikāli enerăētiskajā institūtā sākti pētijumi vairākslāĦu kompozīcijai, kas uznesta uz indija-alvas oksīda (ITO) stikla, kurā ietilpst hloru saturošs gallija ftalocianīns, fullarēna atvasinājums un poliheksiltiofēns. RTU fizikas institūtā veikti varu saturoša ftalocianīna vadītspējas pētījumi. SIA „Biolars” sintezējis 4-nitroftālamīdu un 4-nitroftalodinitrilu, izejvielas aizvietotu ftālocianīnu sintēzēm. 4-Nitroftālimīda iegūšanas metode pārbaudīta uz pilotiekārtas. Izpētīta nitrogrupas nuklefīlās aizvietošanas reakcijas īpatnības reakcijā ar etilnipekotātu un etilizonipekotātu. Darba gaitā izstrādātas jaunu ftalocianīnu iegūšanas metodes.

Ar pagarinātu bistriazolu tilti Ħu saistītu disaharīdu sintēze Projekta vadītājs: Māris Turks

Zināms, ka triazola gredzens kā farmakofors ietilpst virknē bioloăiski aktīvu savienojumu. Tā vienkāršākiem cukuru konjugātiem novērotas daudzas bioloăiskās aktivitātes. Piemēram, triazolilmonosaharīdiem atklāti leikēmijas skartu šūnu dalīšanās un glikozidāzes inhibējoši efekti. Tāpat vienkāršas triazola-cukura platformas pētītas kā antivirāli un prettuberkulozes savienojumi. Projekta izpildes gaitā jaunizstrādātā daudzpakāpju sintēzē no glikozes kā izejvielas iegūti desmit jauni disaharīdi. Tika arī izstrādāta un optimizēta to attīrīšanas tehnika, lietojot apgrieztās fāzes hromatogrāfiju. Visi savienojumi iegūti ūdenī šėīstošā formā. Sadarbībā ar SeviĜas universitāti (prof. I. Robina, prof. A. Moreno) tiem pārbaudīta glikozidāzes inhibējošā/aktivējošā iedarbība. Pārsteidzoši atklāts, ka minētie savienojumi selektīvi aktivē β-galaktozidāzi no E. coli. (EC 3.2.1.23). Par sintēzes procesa optimizāciju saĦemts Latvijas patents (LV13957), iegūtie rezultāti prezentēti sešās starptautiskās konferencēs, divās studentu konferencēs un vienā publikācijā.

Optisko disku otrreizējās pārstr ādes tehnoloăijas izstrāde un iegūtā reciklāta modificēšana Projekta vadītājs: Remo Merijs Meri Projektā izstrādātas 2 dažādas tehnoloăijas nolietoto OD mehāniskajai reciklēšanai, Ĝaujot iegūt reciklēto PK ar metālisku pildvielu, un bez tās. Projektā konstatēts, ka no nolietotajiem OD iegūto polimērmateriālu īpašības ievērojami atšėiras no pirmējā PK, it īpaši DVD matricu gadījumā, kuras saturēja faktiski neatdalāmu metālisku starpslāni. Lai palielinātu no nolietotā OD materiāla izgatavojamo izstrādājumu ekspluatācijas drošumu, tika veikta reciklāta modificēšana, kam izmantoja etilēna-oktēna kopolimēra (EOK) termoplastisko elastomēru, kura saturu kompozīcijās mainīja no 5 līdz 30 m. %. Tika uzĦemtas šādu kompozīciju viskozitāšu atkarības no bīdes ātrumiem un svārstību frekvencēm, kas Ĝāva konstatēt, ka EOK ievadīšanas rezultātā ir iespējams tuvināt „dzīves cikla” laikā norisušo otrreizējā OD materiāla uz molekulmasas samazināšanās rēėina samazināto viskozitāti pirmējā PK līmenim. EOK ievadīšana uzlaboja arī pētāmo kompozīciju stigrību un izturību pret cikliskā slogojuma iedarbību. Vienlaicīgi svarīgi atzīmēt, ka projekta ietvaros sintezēti atsevišėi nanostrukturēti organiskas un neorganiskas dabas modifikatori, kuri izmantojami, lai piešėirtu PK kompozītiem specifiskas īpašības (t.sk., magnētiskas).

Ugunsizturīga keramika ar Latvijas mālu piedevu Projekta vadītājs: Visvaldis Švinka

Laboratorijas apstākĜos izstrādāts un rūpnieciski aprobēts termiski apstrādāta keramikas granulāta (Ø 1-3 mm) iegūšanas paĦēmiens. Kā izejvielas pārbaudīti Latvijas māli no Lielauces un Liepas atradnēm. Keramiskais granulāts izmantots ugunsizturīgas, šamotu


31

saturošas keramikas veidošanai ar plastisko paĦēmienu par saistvielu izmantojot neapdedzinātu mālu. Iegūtajam ugunsizturīgajam kompozītam noteikta ugunsizturība ≤ 1250°C un spiedes izturība ≥ 12 MPa. Keramiskais granulāts pēc termiskās apstrādes 700-1000°C temperatūrā pārbaudīts kā virsmas aktīvs sorbents ūdens attīrīšanas tehnoloăijām. Izstrādāts tehnoloăisks paĦēmiens augsti porainas (porainība 90–95%) siltumizolējošas kompozītkeramikas iegūšanai, kombinējot filosilik ātu izejvielas un ugunsizturīgas piedevas. Noteikta siltumizolējošās keramikas ugunsizturība pēc dilatometriskās mīksttapšanas, kas ir ≥ 1400°C. Noteikta porainās siltumizolējošās keramikas lieces izturība (3 MPa) un termiskā izturība siltumapmaiĦas ciklos 20 - 1200°C. Šī kordierītu saturošā augsti porainā keramika pēc laboratorijā izstrādātas tehnoloăijas pārbaudīta filtra iekārtā dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanai pēc ūdens cietības, Fe-jonu satura un ėīmiskā skābekĜa patēriĦa.

Nanostruktur ētie sola-gēla pārkl ājumi stikla šėiedru un emalju virsmas modifikācijai Projekta vadītājs: Gundars Mežinskis

RTG analīzes rezultāti liecina, ka anataza nanodaĜiĦas iespējams iegūt uz A/S „Valmieras stikla šėiedra” šėiedru virsmas pēc rūpīgas šėiedru virsmas ėīmiskās dehidroksilācijas. Piemeklējot termiskās apstrādes režīmu, iespējams aizkavēt gan anataza nanodaĜiĦu augšanu, gan rutila fāzes kristalizāciju. Sola-gēla pārklājumu ieguvei uz sistēmas Me2O-Me2O3-SiO2-B2O3 augsttemperatūru izturīgas emaljas tika pētīti pārklājumi sistēmās SiO2, TiO2, SiO2-TiO2, un SiO2-TiO2-ZrO2. Noskaidrots, ka apdedzinot sola-gēla pārklājumus, optimālais temperatūras celšanas režīms ir l°C/min. Poroskopijas rezultāti Ĝauj secināt, ka trīs slāĦu pārklājumi ievērojami samazina emaljas virsmas porainību, kā arī veido nanodaĜiĦas saturošu, sakārtotu struktūru, ko pierāda ASM un SEM analīžu rezultāti.

Azirid īna karbonskābes amīda ražošanas tehnoloăijas izstrāde Projekta vadītājs: Daina Zicāne

Literatūrā zināmas vairākas leakadīna iegūšanas metodes, taču katrai no tām ir konkrēti trūkumi, kuru dēĜ nav iespējams uz to pamata izveidot labu sintēzes metodi, kas piemērota ražošanas apstākĜiem. Modificējot literatūras sintēzes, eksperimentējot ar dažādu reakcijas apstākĜu maiĦu, kā arī rūpīgi izvērtējot pozitīvus momentus zināmajās metodikās, mums izdevās izveidot jaunu aziridīna karbonskābes amīda ražošanas metodiku, kas piemērota tā ražošanai rūpnieciskos apstākĜos. Savienojumu sintezē vienā stadijā no 2,3-dihlorpropionāta un amonjaka spiediena reaktorā 65-700C temperatūrā. Aziridīna karbonskābes amīda sintēzes metodika Metanolu (300 ml; 235g) 20 minūšu laikā ielej reaktorā un atdzesē līdz -400C. Atdzesētajā reaktorā iepilda gāzveida amonjaku (340g; 20 mol). Noslēgto reaktoru uzsilda līdz +550C (15 atm) un silda 30 minūtes. Atsevišėi izšėīdina 75 g (0,468 mol) 2,3-dihlorpropionāta 100 ml metanola un zem spiediena (15 atm) iesūknē reaktorā.

zin Ātnisk Ās darb Ības 2009. gada p Ārskats · izdevums „r īgas tehnisk ās universit ātes...

Documents