zināšanu aprite augļkopības nozarē...audiovizuālo medijulietojums (tv un radio raidījumi),...

Zināšanu aprite augļkopības nozarē:

prakses piemēri un nākotnes iespējas

Dr.sc.soc. Anda Ādamsone-FiskovičaDr.sc.soc. Sandra ŠūmaneDr.sc.soc. Tālis Tisenkopfs

Dr.sc.soc. Miķelis Grīviņš

Šis projekts ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis 2020” līguma Nr. 727388 ietvaros

22017.04.20. Pavasara lauku diena, Dobele

PĒTĪJUMI PAR AUGĻKOPĪBAS NOZARI

Publikācijas par augļkopības nozares sociālekonomiskajiem aspektiem Latvijā, Lietuvā un Polijā (2006-2016)

2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 Kopā

LV 2 1 1 2 2 3 1 1 1 14

LT 2 2 1 1 6

PL 1 3 2 3 6 14 3 32

Kopā 4 1 3 4 1 4 2 6 7 15 5 52

Ražošanas

apjomi &

efektivitāte

Politika &

likumdo-

šana

Ražotāju

organizācijas

un

sadarbība

Pieprasī-

jums

Ekonomiskā

nozīmība

(imports/

eksports)

Zināšanu

pārnese un

inovācijas

Vide &

veselība

LV 12 7 5 5 5 6 2

LT 6 3 4 1 0 0 0

PL 16 13 9 12 12 2 6

Kopā 34 23 18 18 17 8 8


ZINĀŠANU JOMAS

▪ TEHNISKĀS- Audzēšanas tehnoloģijas- Ražas vākšana, glabāšana- Primārā un sekundārā pārstrāde

▪ VIDES- Vietējie agroekoloģiskie apstākļi

▪ TIRGUS- Produkta virzīšana tirgū- Piegādes ķēdes organizācija

▪ BIZNESA VADĪBA- Attīstības plānošana

▪ SOCIĀLĀS- Komunikācijas, sadarbības prasmes

▪ ADMINISTRATĪVĀS- Politikas un likumdošanas pārzināšana- Projektu izstrāde un īstenošana


ZINĀŠANU AVOTI

VALSTS IESTĀDES

• Ministrijas• Lauku tīkli• PVD• Pašvaldības• Attīstības aģentūras• ...

• Konsultanti• Pētnieki, institūti• Skolas, universitātes• Inovāciju pārneses centri• ...

FORMĀLĀ ZINĀŠANU SISTĒMA

TIRGUS DALĪBNIEKI

• Pārstrādātāji• Tirgotāji• Patērētāji

• Piegādātāji• Bankas

• ...

• Vietējās kopienas• NVO

• Ārpus saimniecības darbs

• Mediji• ...

CITI

ZEMNIEKI

Ģimene

Asociācijas

Kooperatīvi

Citi zemnieki

ZEMNIEKS

ZINĀŠANU APRITE

2017.04.20. Pavasara lauku diena, Dobele 5

Mācīšanās veidi:

- Individuāla mācīšanās: praktiķa personīgā pieredze un vērojumi

- Sociāla/neformāla mācīšanās: praktiķis--praktiķis

- Institucionalizēta mācīšanās: pētnieks/konsultants--praktiķis

- Pārrobežu mācīšanās: ārvalstu praktiķis/pētnieks--praktiķis

Vienpusēja

Divpusēja

Daudzpusēja


PĒTNIECĪBAS ORGANIZĀCIJU ZINĀŠANU NODOŠANAS VEIDI

▪ Klātienes zināšanu nodošanas formas

▪ Pamatzināšanām - apmācību kursi, lekcijas, semināri, individuālas konsultācijas

▪ Aktuālām zināšanām un inovācijām – konferences, atvērto durvju dienas, demonstrējumi, ekspozīcijas (lauku izmēģinājumi, laboratorijas eksperimenti, šķirnes), lauku dienas, saimniecību/uzņēmumu apmeklējumi

▪ Neklātienes zināšanu nodošanas formas

▪ Dažāda veida publikācijas (grāmatas, zinātniski raksti, profesionālie žurnāli, raksti laikrakstos, brošūras, informācijas lapas) drukas vai elektroniskā formātā

▪ Audiovizuālo mediju lietojums (TV un radio raidījumi), DVD, mobilās aplikācijas


ZINĀŠANU NODOŠANAS PRAKSES PIEMĒRI


ZINĀŠANU NODOŠANAS PRAKŠU TEMATIKA

▪ Augļu audzēšana

▪ Šķirnes, to īpašības

▪ Dārza ierīkošana un kopšana

▪ Augļu attīstības cikls

▪ Augu aizsardzība

▪ Tehnoloģijas

▪ Ražas novākšana un glabāšana

▪ Pārstrāde

▪ Ekonomiski jautājumi

▪ Pētniecības institūtu darbs


ZINĀŠANU NODOŠANAS MĒRĶAUDITORIJA

▪ Lauksaimnieki, augļkopji. Specifiskas mērķgrupas:▪ Lieli, mazi▪ Komerciāli, profesionāli, amatieri un hobijaudzētāji▪ Iesācēji▪ Tie, kuri vēlas dažādot ▪ Saimniecību strādnieki

▪ Pārtikas uzņēmumi▪ Pārstrādātāji (uzņēmumi un mājražotāji)▪ Citi pārtikas uzņēmumi

▪ Lauksaimniecības zināšanu sistēmas organizācijas▪ Zinātnieki, lauksaimniecības konsultanti, eksperti, pasniedzēji,

studenti

▪ Publika▪ Patērētāji, NVO, interesenti, masu mediji

▪ Publiskā administrācija▪ Lauksaimniecības ministrijas, reģionālo lauksaimniecības

departamentu ierēdņi


ZINĀŠANU NODOŠANAS PRAKŠU IZNĀKUMI

▪ ZINĀŠANAS▪ Uzlabotas, papildinātas, atjauninātas zināšanas augļkopībā▪ Jaunu ideju radīšana

▪ PRAKTISKI REZULTĀTI▪ Zināšanu praktiskā pielietošana saimniecībās; uzlabotas

tehnoloģijas saimniecībās, uzņēmumos; atrisinātas aktuālas praktiskas problēmas

▪ EKONOMISKĀ IZAUGSME▪ Uzlabota ražība un kvalitāte, palielināti ienākumi un sekmēta

ekonomiskā attīstība▪ Augļu ražošanas un pārstrādes sektora attīstība ar pozitīvu

ietekmi uz reģiona ekonomiku

▪ SOCIĀLĀ TĪKLOŠANĀS – SADARBĪBA▪ Nodibināti jauni kontakti, uzlabota komunikācija, pieredzes un

zināšanu apmaiņa praktiķu vidū, starp praktiķiem un pētniekiem

▪ INSTITŪTU PUBLICITĀTE, ATPAZĪSTAMĪBA


ZINĀŠANU NODOŠANAS PRAKŠU GRŪTĪBAS

▪ Ierobežots interesentu loks▪ Nav motivācijas, intereses par piedāvātajām zināšanām vai

konkrēto zināšanu pārneses veidu

▪ Ierobežoti resursi▪ Finanšu (neregulārs, mazs finansējums)▪ Cilvēkresursi

▪ Informēšana, popularizēšana, piekļuve mērķauditorijai

▪ Darba un laikietilpība

▪ Organizācijas un vadības grūtības

▪ Atgriezeniskās saites trūkums

▪ Fiziski apstākļi▪ Attālumi, laikapstākļi, augļaudzēšanas sezona


ZINĀŠANU APRITE

IZAICINĀJUMI

▪ Grūtības sarežģītu un visaptverošu tēmu komunicēšanā pat mūsdienīgās lauksaimnieciskā atbalsta sistēmās

▪ Daudzveidīgas, bet ne līdz galam apzinātas un uzrunātas augļkopju zināšanu vajadzības

▪ Plaša un sistemātiska jaunu zināšanu pielietošanakomercdārzos un mazdārziņos

IESPĒJAS

▪ Zināšanu aprites procesi un mehānismi gan starp pētniekiem un praktiķiem, gan starp pašiem augļkopjiem, individuālām saimniecībām

▪ Demonstrējumu loma zināšanu apritē


LAUKSAIMNIECISKIE DEMONSTRĒJUMI

▪ Lauksaimniecisko demonstrējumu vēsture vismaz kopš 18. gs. beigām Eiropā (Lielbritānijā, Vācijā, Francijā, Šveicē), jo īpaši saistībā ar lauksaimniecisko biedrību veidošanos

▪ ASV lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumu sistēmas iedibināšana 19. gs. 2. pusē (praktiska mācīšanās uz reālu saimniecību piemēriem)

▪ Paraugsaimniecības jeb demonstrējumu saimniecības:➢ Zinātniskās pētniecības saimniecības (piem., LLU Mācību

un pētījumu saimniecība “Vecauce”; )➢ Bezpeļņas saimniecības➢ Komercsaimniecības (piem., SIA Krogzeme)

▪ Gan formāli reģistrētas, gan neformālas prakses!

▪ Nošķīrums starp demonstrējumu un eksperimentālajāmsaimniecībām – jau pārbaudītu zināšanu/prakšu demonstrēšana un jaunu zināšanu/prakšu testēšana

2017.04.20. Pavasara lauku diena, Dobele 14

• Infrastruktūra

• Finansējums

• Cilvēkresursi

RESURSI

• Ģeogrāfiskā

• Sociālā

• Ekonomiskā

PIEEJAMĪBA

• Metodes

• Saturs

• Mijiedarbes formas

PROCESS

• Tiešie rezultāti

• Vidēja termiņa iznākumi

• Ilgtermiņa iedarbība

IETEKME

DEMONSTRĒJUMU AKTIVITĀTES

SAIMNIECĪBU/

LAUKSAIMNIEKU

Ražīgums & ienesīgums

Dzīvotspēja

Vides ilgtspēja

Dzīves kvalitāte

Rīcībspēja


DEMONSTRĒJUMU VEIKSMES FAKTORI (I)

▪ SKAIDRĪBA - skaidri definēts mērķis/uzdevums

▪ AKTUALITĀTE - vietējām saimniecībām aktuāls (t.sk. sezonai, lokālajiem apstākļiem atbilstošs) un saistošs temats (vajadzību un problēmu savlaicīga apzināšana)

▪ LIETDERĪBA - uzskatāmi sniegti labumi saimniecību ikdienas praksēs (īstenojami, vienkārši, praktiski risinājumi)

▪ FOKUSS – viena objekta/prakses demonstrēšana vienā reizē

▪ PUBLICITĀTE – plaši pieejama informācija par demonstrējumu

▪ PIEEJAMĪBA – nodrošināta iespēja piedalīties dažāda vecuma, dzimuma, sociālā/ekonomiskā stāvokļa indivīdiem

▪ IESAISTE – agrīna mijiedarbe ar zemniekiem demonstrējuma veidošanas procesā, vietējās kopienas cilvēku iesaiste, atbildības sadale


DEMONSTRĒJUMU VEIKSMES FAKTORI (II)

▪ ATBILSTĪBA – demonstrējuma vietas (saimniecības) izvēle atbilstoši demonstrējuma veidam un potenciālo interesentu iezīmēm (uzticēšanās avotam!, attālums)

▪ REĀLUMS – demonstrējums faktiskos saimniekošanas apstākļos reālās saimniecībās

▪ SAMĒRĪBA – vienas demonstrējumu vietas samērīga izmantošana, vietu/demonstrētāju periodiska mija

▪ VADĪBA – demonstrējuma vadītāja piesaiste zināšanu nodošanai interesentiem

▪ KOMPETENCE – zinošs, pieredzes bagāts un progresīvs demonstrējuma vadītājs

▪ SAVĒJUMS – vietējā kopienā cienīts, vietējos apstākļus un cilvēkus pārzinošs, tuvējā apvidū savā saimniecībā praktizējošs demonstrāējuma vadītājs/asistents


DEMONSTRĒJUMU VEIKSMES FAKTORI (III)

▪ ELASTĪBA – iespējas pielāgot sniedzamo zināšanu saturu mācīšanās spēju un prasmju ziņā neviendabīgai auditorijai

▪ MIJIEDARBĪGUMS – kopīgas mācīšanās un zināšanu apmaiņas veicināšana gan starp konsultantu un zemniekiem, gan pašu zemnieku starpā

▪ ATVĒRTĪBA – dalībnieku vietējo, pieredzē balstīto zināšanu uzklausīšana un vērā ņemšana; diskusijas veicināšana

▪ UZSKATĀMĪBA – vizuālo līdzekļu plaša izmantošana demonstrējuma procesā

▪ LĪDZSVARS – jau esošu zināšanu nostiprināšanas salāgošana ar jaunu zināšanu sniegšanu; pasīvas un aktīvas mācīšanās pieeju apvienošana

▪ BRĪVPRĀTĪBA – vadītāja un dalībnieku brīvprātīga dalība

▪ TUPRINĀTĪBA – papildu informācijas pieejamība, pasākumi


SECINĀJUMI UN TURPINĀJUMS

▪ Lauksaimniekiem / augļkopjiem ir vajadzība pēc dažādām zināšanām, lai arī ražošanas jautājumi paliek centrālie

▪ Dažādi zināšanu avoti un mācīšanās veidi

▪ Daudz dažādas zināšanu nodošanas prakses (mērķi, mērķauditorijas, mediji)

▪ Tradicionālā zināšanu nodošana klātienē, tiešā mācīšanās no pieredzes arvien ļoti centrālas, bet informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) var pavērt jaunas iespējas zināšanu izplatīšanā un radīšanā

▪ INNOFRUIT projektā: ▪ Augļkopības demonstrējuma saimniecību un to īstenoto labo

prakšu apzināšana▪ Augļkopju (MVU) aptauja – zināšanu vajadzības▪ Demonstrējumu bāzes/objektu un demo saimniecību tīkla

izveide▪ Nozares politikas rekomendāciju izstrāde

zināšanu aprite augļkopības nozarē...audiovizuālo medijulietojums (tv un radio raidījumi),...

Documents