Co-funded by the European Union

jaunumi EIROPĀ

Eirobarometra 2013

. gada rudens apta

uja:

pieaug ticība ekono

mikas atlabšanai

jaunumi LATVIJĀ

Eiropas Savienības mājā spriež par Eiropas Pilsoņu gadu 2013

Eiropas Savienības (ES) mājā 19.decembrī notika Eiropas Pilsoņu gada 2013 noslēguma pasākums, kurā tika sumināti gada aktīvākie cilvēki – nevalstisko organizāciju pārstāvji un biedrības, kas deva īpašu ieguldījumu Eiropas Pilsoņu gada 2013 veiksmīgā norisē. 2013.gads ES bija pasludināts par pilsoņu gadu. Gada galvenais mērķis bija veicināt Eiropiešu informētību par ES pilsoņu tiesībām, mudināt kļūt aktīvākiem un informētākiem par Eiropas pilsoņu priekšrocībām, tostarp tiesībām vēlēt un kandidēt Eiropas Parlamenta (EP) un pašvaldību vēlēšanās, kā arī informēt par iespējām ceļot, dzīvot, strādāt vai studēt kādā no citām ES dalībvalstīm.kā arī informēt par iespējām ceļot, dzīvot, strādāt vai studēt kādā no citām ES dalībvalstīm. Tikpat svarīgi, kā informēt iedzīvotājus par ES pilsonības priekšrocībām, ir arī pārliecināt cilvēkus, cik būtiski mūsdienu sabiedrībā ir pilsoniskums un kāpēc mūsdienu sabiedrībai ir svarīgi piedalīties šajos procesos un tos ietekmēt. Viens no gada mērķiem bija, lai Latvijas iedzīvotāji kļūtu aktīvāki un gūtu pārliecību, ka būt aktīviem un pilsoniskiem ir liela nozīme, lai panāktu izmaiņas vidē, kurā gūtu pārliecību, ka būt aktīviem un pilsoniskiem ir liela nozīme, lai panāktu izmaiņas vidē, kurā dzīvojam.Pateicoties nevalstisko organizāciju un biedrību pārstāvjiem, Eiropas pilsoņu gada vērtība Latvijā šogad ieguva plašāku skanējumu, jo šie cilvēki vērtības popularizēja, darbojoties konkrētos projektos un ini-ciatīvās. 2014.gadā būs pagājuši desmit gadi kopš Latvija ir iestājusies ES. Tas ir pietiekami ilgs laika posms, lai iz-darītu secinājumus un izvērtētu, ko Latvija ir darījusi, lai ES kopiena būtu stiprāka. “Mēs faktiski dzīvojam laikā, ko sauc par ļoti daudzšķautņainu un daudzdimensionālu identitāšu laiku. Mēs ilgu laiku esam dzīvoši vispirms ar domu, kas ir valstiskā identitāte, nacionālā identitāte. Mums katram ir sava personiskā identitāte, kas ir saistīta ar ģimeni, arī jūsu interesēm, kas veido jūs par unikālu per sonību. Mūsu identāte ir saistīta ar mūsu lokālo mūsu pilsētai, novadam, reģinam. Un šī Eiropeiskā identitāte ir salīdzinoši jauna. Identitāti nevar uzspiest, tā ir - kas es esmu un kam es piederu. Un veidot šo identitāti var piedaloties, iesaistoties. Acīmredzot, šī Eiropas pilsonības gada galvenā jēga ir panākt to, ka mēs nevis tikai skaitāmies Eiropas kopienas dalībnieki, bet vairāk piedalāmies šīs kopienas to, ka mēs nevis tikai skaitāmies Eiropas kopienas dalībnieki, bet vairāk piedalāmies šīs kopienas aktīvā veidošanā,” pasākumā uzsvēra Latvijas kultūras ministre Dace Melbārde. Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā un izglītības organizācijas palīdzēja veidot šo gadu, tomēr ir svarīgi atcerēties, ka papildus tiesībām, ko Latvijas iedzīvotāji iegūst ES – iespēju brīvi pārvie toties, dzīvot jebkurā ES dalībvalstī un ievērot dažāda veida katra valsts izvirzītos nosacījumus, katram ES pilsonim ir arī pienākumi, kas ir jāuzņemas. “Šī gada galvenais mērķis bija panākt aktīvu pilsoniskumu un Latvijas pilsoņu aktīvu līdzdalību. “Šī gada galvenais mērķis bija panākt aktīvu pilsoniskumu un Latvijas pilsoņu aktīvu līdzdalību. Ja mēs kopumā paskatāmies uz paveikto, jāsecina, ka padarītais ir vērā ņemams – esam pavirzī jušies uz priekšu, piemēram, tādā nozīmīgā jautājumā kā brīvprātīgā darba tiesiskā regulējuma sakārtošana. Vislielākais ieguldījums rezultāta sasniegšanā ir tieši pilso niskās sabiedrības organizācijām. Es gribēju pateikt paldies tām organizācijām, kuras iesaistīājās šā gada veidošanā un arī atsaucās uz mūsu aicinājumu kopā kuras iesaistīājās šā gada veidošanā un arī atsaucās uz mūsu aicinājumu kopā veidot Pilsoņu gada fonu, piedalījās Eiropas pilsoņu vadītās komitejas darbā, kā arī palīdzēja mums definēt mērķus un strādāt pie šo mērķu sasniegšanas,” sacīja Melbārde. (turpinājums nākošajā lappusē)

jaunumi LATVIJĀ

Eiropas Savienības mājā spriež par Eiropas Pilsoņu gadu 2013

(turpinājums no iepriekšējās lappuses) Izvērtējot konkursa “Eiropas gada pašvaldība” dalībniekus, būtisku ieguldījumu sniegušas pašvaldības, kas atrodas tālu no Rīgas, tostarp to vietējās bibliotēkas, kultūras nami un aktīvi tautiskās mūzikas kolektīvi, kas katrā novadā un pilsētā darbojas kā vietēja mēroga sabiedriskie centri un sniedz iespējas aktīvai sabiedrības līdzdalībai un piedalās vietējās dzīves veidošanā.Latvijas pilsoniskās sabiedrības rādītāji saistībā ar citām ES dalībvalstīm liecina, ka Latvija ir jauna demokrātīja, kas vēl tikai mācās būt par pilsonisku sabiedrību.“Ja mēs skatāmies pēc rādītājiem, tad nevalstisko organizāciju skaits pēdējo gadu laikā strauji turpina “Ja mēs skatāmies pēc rādītājiem, tad nevalstisko organizāciju skaits pēdējo gadu laikā strauji turpina pieaugt. Nedēļas laikā vidēji tiek reģistrētas 30-40 jaunas organizācijas. Tomēr pētījumi liecina, ka kopējais līdzdalības līmenis Latvijā joprojām ir zems. Ja skatāmies pēc rādītājiem tikai 15% iedzīvotāju uzskata, ka viņi spēj ietekmēt lēmumu pieņemšanu valstī, līdz ar to šeit vēl ir pietiekami liela vieta mūsu vietē-jai izaugsmei,” uzsvēra Melbārde.Valsts pārvaldei ir jāmēģina uztvert pilsonisko sabiedību kā ekspertu lēmumu pieņemšanas procesā, savu-kārt pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem ir jāmācās veidot koordinētāku un vienotu, kopīgu viedokli, virzot to līdz likumdevējam.Eiropas gada norisēs ļoti būtiska loma bija Eiropas Komisijas pārstāvniecībām katrā dalībvalstī. Tā kā 2013.gads bija Eiropas pilsoņu gads, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā rosināju diskusiju par Latvijas iedzīvotāju piederību Eiropai.“ Mūsu galvenais mērķis, kā mēs to noformulējām, ir stirpināt Latvijas iedzīvotāju piederību Eiropai un pašapziņu, atgādinot par cilvēkiem, darbiem un lietām, kas ir unikāli Eiropas un visas pasaules mērogā,” uzsvēra Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka. Diskusija tika rosināta, sadarbojoties ar portālu draugiem.lv, kur Latvijas iedzīvotāji varēja balsot, atbil dot uz jautājumu “Kas mēs esam Eiropā”. Tāpat bija iespējams izteikt savu viedokli un komentārus par piederību Eiropā. Balsojums norisinājās no 2013.gada 9.maija līdz 18.novembrim un tajā piedalī jās vairāki tūkstoši balsotāju. Cilvēkiem bija iespēja izvēlēties arī vairākus atbilžu variantus, lai rakstur otu Latvijas identitāti Eiropā. Balsu vairākumu guva atbilde “skanīgā balss” un “zaļais stūrītis”. otu Latvijas identitāti Eiropā. Balsu vairākumu guva atbilde “skanīgā balss” un “zaļais stūrītis”. Tāpat Eiropas Pilsoņu gada 2013 ietvaros Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā veidoja arī televī zijas sižetus un raidījumus, lai uzsvērtu Latvijas izcilību Eiropas mērogā, kā arī rīkoja dažādus reģio nālos pasākumus, lai iedzīvotāji varētu aktīvi izteikt viedokli un piedalīties balsojumos, atbildot uz jautāj umu “Kas mēs esam Eiropā”. Kā lielākos ieguvus no dalības ES Latvijas iedzīvotāji balsojumā norādīja iespēju brīvi pārvietoties ES. Savukārt, lai padarītu Latvijas iedzīvotāju dzīvi labāku, ie norādīja iespēju brīvi pārvietoties ES. Savukārt, lai padarītu Latvijas iedzīvotāju dzīvi labāku, ie dzīvotāju skatījumā nepieciešams ES līmenī nepieciešams nodrošināt bezmak sas izglītību, medicīnu un plašākas sociālās garantijas. Eiropas Pilsoņu gada 2013. kulminācija bija dialogs, kurā piedalījās Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs un Aizsardzības ministrs Artis Pabriks, kā arī citi klātesošie.“ Pilsoņu gads turpināsies. Tāpēc, ka nākamis gads ir vēlēšanu gads. Mēs “ Pilsoņu gads turpināsies. Tāpēc, ka nākamis gads ir vēlēšanu gads. Mēs vēlēsim ne tikai Latvijas politiķus, bet arī Eiropas Parlamentu. Aktīvākie Eiro pas pilsoņi noteikti dosies uz vēlēšanu iecirkņiem un atdos savu balsi par uzticīgiem, nopietniem kandidātiem ar lielu kapacitāti, profesionālismu,” kandidātiem ar lielu kapacitāti, profesionālismu,” sacīja Šteinbuka.

ziņas AUSTRUMLATGALĒ

Notika apmācību seminārs “Komunikācijas psiholoģija” projekta BELLA CUISINE ietvaros

ES Krāslavas novadā

Nominācijā „Gada tirgotājs” tika pieteikti 7 pretendenti. Par „Gada tirgotāju Ludzas pilsē-tā” tika atzīta SIA „Solo & Partneri”, bet par „Gada tirgotāju Ludzas novada lauku teritori-jā” kļuva SIA „Gaišezers” Istras pagastā.

„Gada ražotāja” nosaukumam tika izvirzīti 7 pretendenti, bet balvu saņēma SIA „Ludzas maiznīca”.Nomināciju „Jaunais uzņēmējs Ludzas pilsētā” saņēma individuālais ko-mersants „ZOVI” un „Jaunais uzņēmējs Ludzas novada lauku teritorijā” — zemnieku saimniecība „Lazdas” Pureņu pagastā.Konkursa komisija piešķīra vienu specbalvu par Ludzas novada tēla po-pularizēšanu SIA „Peat Export LLC”. Šis uzņēmums nodarbojas ar kūdras ieguvi un dzērveņu audzēšanu Briģu pagastā.

Mūža darbs ir vienmēr veidot sevi,

Augšup tiekties, patiesīgam būt.

Lai it viss, ko citiem projām devi,

Būtu tas, ko vēlies pats sev gūt!

Nominācijā „Gada pakalpojums” tika pieteikti 6 pretendenti, bet balvu saņēma SIA „LEAN”.„Gada amatnieka” godpilnajam nosaukumam tika pieteikti 4 pretendenti. Par „Gada amatnieku” kļuva audēja un rokdarbniece Anita Lukača.

Nominācija „Gada lauksaimnieks” tika piešķirta trīs dažādās lauksaimniecības nozarēs. Par „Gada lauksaimnieku” puķkopībā kļuva Galina Rudoviča no Cirmas pagasta, „Gada lauksaimnieks lopkopībā” — saimnieciskās darbības veicēja Aina Breidaka no Isnaudas pagasta, un par „Gada lauksaimnieku” graudkopībā — kooperatīvā sabiedrība „Sūnupļava” Rundēnu pagastā.

ziņas AUSTRUMLATGALĒES Ludzas novadā

20. decembrī Ludzas novada pašvaldībā notika konkursa „Ludzas novada uzņēmēju gada balva 2013” uzvarētāju godināšana. Ikviens novada iedzīvotāju tika aicināts izvirzīt pretendentus astoņām šā konkursa nominācijām. Tika iesniegti 30 nominācijām. Tika iesniegti 30 pieteikumi, un speciāli izveidotā komisija izvērtēja ikviena pretendenta atbilstību konkursa nosacījumiem un noteica uzvarētājus. Komisijas sastāvā bija novada domes priekšsēdētāja Alīna Gendele, priekšsēdētājas vietnieks Aivars Meikšāns, deputāte Jevgeņija Kušča, Uzņēmēju konpriekšsēdētājas vietnieks Aivars Meikšāns, deputāte Jevgeņija Kušča, Uzņēmēju kon-sultatīvās padomes priekšsēdētāja Inga Ostrovska un Attīstības un nekustamā īpašuma nodaļas vadītāja Mārīte Romanovska.šķērsošanas vietā.

ES Rēzeknes novadā

Lapene pie Dricānu vidusskolas – mācībām un atpūtai

ziņas Austrumlatgalē

„Vēl nesen demokrātija nozīmēja vārda, uzskatu, pulcēšanās un preses brīvību, iedzīvotāju tiesības vēlēt, pašu pā„Vēl nesen demokrātija nozīmēja vārda, uzskatu, pulcēšanās un preses brīvību, iedzīvotāju tiesības vēlēt, pašu pārvaldības procesu atstājot politiķu rokās. Modernu demokrātiju raksturo augsts pilsoniskās līdzdalības līmenis un attīstīta politiskā kultūra”. (S.Āboltiņa)Iespēja līdzdarboties politikas veidošanas procesā ir ikvienam sabiedrības pārstāvim. Tomēr lielākas iespējas ietek-mēt lēmumu sagatavošanas procesu ir aktīvākajiem iedzīvotājiem, tiem sabiedrības pārstāvjiem, kuri ir apvienojušies nevalstiskajās organizācijās.Pašvaldībai jākļūst atvērtākai pret sabiedrību un tās iniciatīvām, jāuztver tā kā līdzvērtīgs partneris ne tikai dažādu ak-tivitāšu īstenošanā, bet arī pašvaldībai nozīmīgu lēmumu pieņemšanā un funkciju veikšanā. Savukārt sabiedrībai jā-kļūst zinošākai, gudrākai un aktīvākai, lai par tādu partneri kļūtu. Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) padome š.g. 20.jūnija sēdē apstiprināja 75 projektu iesniegumus Eiropas Ekono-mikas zonas finanšu instrumenta 2009.-2014.gada perioda programmas „NVO fonds" apakšprogrammā „NVO dar-bības atbalsta programma", kuras mērķis ir stiprināt pilsonisko sabiedrību Latvijā un atbalstīt nevalstisko organizāciju darbību.Atklātu projektu iesniegumu konkursā „Nevalstisko organizāciju darbības atbalsta programma” kopumā saņemti 206 projektu iesniegumi, no kuriem SIF padome apstiprināja 30 mikroprojektus un 45 makroprojektus. Atbalstu saņēma arī biedrības ”Preiļu NVO centrs” izstrādātais makro projekts „Līdzdalības demokrātijas attīstības veicināšana Preiļu, Aglonas, Vārkavas, Riebiņu un Līvānu novados” (projekta iesnieguma Nr.2012.EEZ/DAP/MAC/203). Projekta ietva-ros tika izstrādāta organizācijas darbības programma 2,5 gadiem. Jūlijā tiek uzsākta 2013. gada darbības program-mas īstenošana, kuras mērķis ir pilsoniskās sabiedrības stiprināšana Preiļu, Aglonas, Līvānu, Vārkavas un Riebiņu

ES Preiļu novadā