ziņojums: «latvijas administratīvi teritoriālo struktūru ......katram līmenim ir savas...

Ziņojums: «Latvijas administratīvi teritoriālo

struktūru iesaistīšanās pieaugušo izglītības

pārraudzībā un īstenošanā»

Kristiāns Godiņš

Kurzemes plānošanas reģiona

administrācijas vadītājs

2013.09.06.

Ar Eiropas Savienības Mūžizglītības programmas atbalstu

Starpresoru forums «Latvijas administratīvi teritoriālo struktūru iesaistīšanās pieaugušo izglītības pārraudzībā un īstenošanā»

Prezentācijas struktūra

Par ziņojumu

Ievada informācija – mērķi un uzdevumi

Pieaugušo izglītība kā reģionālās attīstības virzītājs

Problēmas/izaicinājumi

Ieteikumi un priekšlikumi

Informācijas apmaiņas/aktualizācijas modelis

Lēmumu pieņemšanas modelis

Rīcība un atbildīgās puses

Jautājumi diskusijai

Par ziņojumu: «Latvijas administratīvi teritoriālo struktūru

iesaistīšanās pieaugušo izglītības pārraudzībā un īstenošanā»

Tiek izstrādāts IZM projekta „Eiropas programmas īstenošana pieaugušo izglītības jomā” (EK granta lēmums Nr. 2012-3753/001-001) ietvaros.

Ir veiktas intervijas, anketēšana, noskaidrojot gan pašvaldību, gan plānošanas reģionu, gan Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas brīvo arodbiedrību savienības, Nodarbinātības valsts aģentūras u.c. pārstāvju viedokļus un pieredzi.

Viedokļi par esošā perioda (2007.-2013.) ietvaros veiktajiem pasākumiem un to novērtējumu pieaugušo izglītošanā un pilnveidošanas iespējām.

Ziņojuma pamatā ir izmantoti aktuālākie pētījumi, normatīvie akti, dažādu projektu ietvaros sagatavotie ziņojumi un citi avoti.

ES 2020 stratēģija.

Eiropas izglītības programma pieaugušajiem.

Mūžizglītības politikas pamatnostādnes 2007–2013.

Informatīvie ziņojumi par Mūžizglītības politikas pamatnostādņu 2007–2013. īstenošanas gaitu.

Pieaugušo izglītība – mērķi un uzdevumi (1)

ES 2020 stratēģija

ES 2020 stratēģijā norādītie mērķi

Rādītāji Esošais līmenis (%) Sasniedzamais līmenis uz

2020.gadu (%)

Nodarbinātības līmenis (20 – 64

gadi)

66.3% (2011) 73%

Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā

(% no IKP)

0.7 % (2011) 1.5%

Priekšlaicīgi skolu un apmācības

pametušo skaits (% no 18-24 gadu

vecuma grupas)

10% (2012) 13.4%

Augstāko izglītību ieguvušie % no

iedz.skaita vecuma grupā no 30 –

34 gadiem

37% (2012) 34% (1)

Iedzīvotāju piedalīšanās izglītības

procesā, īpatsvars % no 25 – 64

gadu vecuma grupā

7% (2012) 15%

Nabadzības riskam pakļauto

iedzīvotāju īpatsvars

19.1% (2011) 21%

Pieaugušo izglītība – mērķi un uzdevumi (2)

ES 2020 stratēģija

Kā sasniegt 15% un vai tas ir iespējams? Kāpēc mēs esam pirmrindnieki augstākās izglītības ieguvēju vidū,

bet neesam aktīvi neformālajā izglītībā? Mācāmies diploma pēc? 2007.gadā 7.1% - 2012.gadā 7% - rezultāts (-) 0.1%) - kur ir palicis

finansējums? Projekti? Aktivitātes? 2010.gada mērķis pieauguši izglītībā – 12,5% - izpildīti – 5%!!! ES (27 valstis) vidējais rādītājs ir 9% (2012), bet virs 15% - Dānija,

Nīderlande, Somija, Zviedrija u.c. Dānijā – 33%, Zviedrija – 27%, Somija – 25%. Kuras ir ES bagātākās valstis?

Rādītāji Esošais līmenis (%) Sasniedzamais līmenis uz

2020.gadu (%)

Augstāko izglītību ieguvušie % no

iedz.skaita vecuma grupā no 30 –

34 gadiem

37% (2012) LV - 34%

ES – 40%

Iedzīvotāju piedalīšanās izglītības

procesā, īpatsvars % no 25 – 64

gadu vecuma grupā

7% (2012) 15%

Mūžizglītības mērķi (IZM)

nodrošināt mūžizglītības pieejamību iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu

vecuma, dzimuma, iepriekšējās izglītības, dzīves vietas, ienākumu līmeņa,

etniskās piederības, funkcionāliem traucējumiem;

veidot pieaugušajiem kvalitatīvas izglītības piedāvājumu, kas nodrošina

ilgtspējīgas kompetences darbam, pilsoniskai līdzdalībai, personības

izaugsmei un sekmē uz augstām prasmēm balstītu konkurētspējīgas

zināšanu ekonomikas un demokrātiskas sabiedrības attīstību Latvijā;

izveidot saskaņotu normatīvo aktu sistēmu un efektīvu resursu (tai skaitā

finanšu) pārvaldi, ievērojot dalītās atbildības un nozaru politikas

mijiedarbības principus, vienotas mūžizglītības sistēmas attīstībai.

N.B. Kā to sasniegt? Kas ir sasniegts? Kas vēl jāsasniedz? Kas traucē? Kas

jāmaina?

ES 2020 stratēģijā noteiktie uzdevumi

atvieglot jauniešu ienākšanu darba tirgū;

gados vecāku cilvēku spēju uzlabošana, pielāgojoties darba tirgus prasībām;

attīstīt zemākas kvalifikācijas darbinieku prasmes;

veicināt neformālās un informālās izglītības rezultātu atzīšanu;

atvieglot darba ņēmēju mobilitāti;

veicināt sociālo iekļaušanu.

N.B. Precīzāki uzstādījumi un definētas mērķa grupas!

1) Esam gatavi sagatavot piedāvājumu paketes katrai grupai, lai precīzi reaģētu uz

grupas specifiku un vajadzībām?

2) Vai mūsu pieaugušo izglītība ir fleksibla vai apstākļi ļauj tai būt tādai?


(1)

Pieaugušo izglītības iespējas un spēja nodrošināt nepieciešamo pakalpojumu ir

būtisks nosacījums darba vietu saglabāšanai, jaunu radīšanai un konkurētspējas

celšanai gan reģionos, gan pašvaldībās. Tāpēc gan pašvaldības, gan reģioni ir

akcentējuši PI lomu un nozīmīgumu, tiesa praktiskais izpildījums ir ļoti atšķirīgs.

Esošais tiesiskais regulējums par plānošanas reģionu, novadu un pilsētu tiesībām un

pienākumiem saistībā ar pieaugušo izglītību ir neviennozīmīgi traktējams.

Likumā par pašvaldībām starp pašvaldību noteiktajām autonomajām funkcijām

izglītības jomā, ir jāatzīmē funkcija nr. 4. – gādāt par iedzīvotāju izglītību

(iedzīvotājiem noteikto tiesību nodrošināšana pamatizglītības un vispārējās

vidējās izglītības iegūšanā; pirmsskolas un skolas vecuma bērnu nodrošināšana

ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs; organizatoriska un finansiāla

palīdzība ārpusskolas mācību un audzināšanas iestādēm un izglītības atbalsta

iestādēm u.c.).

Autonomā funkcija paredz iespēju (palīdzība) pašvaldībām nodrošināt atbalstu

izglītības iestāžu darbībai, bet neatrunā pašvaldību atbildību pieaugušo

izglītības funkcijas nodrošināšanā.


(2)

Grozījumi Izglītības likumā, kas pieņemti 2012.gada 15.novembrī un stājās

spēkā ar 2013.gada 1.janvāri, to 59.panta 6.daļa paredz “(6) valsts finansiāli atbalsta un pašvaldība tās noteiktajā kārtībā un atbilstoši tās noteiktajiem kritērijiem var finansiāli atbalstīt pieaugušo izglītību, finansējot pieaugušo neformālās izglītības programmas, kā arī atbalstot darba devējus darbinieku papildu izglītošanā” attiecībā uz pašvaldību finansiālo atbalstu pieaugušo izglītībai stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī, bet attiecībā uz valsts finansiālo atbalstu pieaugušo izglītībai stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.

Likumā par pašvaldībām tik precīzs formulējums par saturiskā atbalsta

nodrošināšanu, kā tas ir noteikts Izglītības likumā, neparādās.

Pašvaldību attīstības plānošanas dokumentos lielākoties ir pievērsta uzmanība

pieaugušo izglītībai, taču tā izpilde, finansējuma plānošana un noteikšana ļoti

būtiski atšķiras.

Plānošanas reģioniem nav noteikta atbildība un deleģēta funkcija veicināt pieaugušo

izglītības attīstību reģionos, tomēr visu PR attīstības plānošanas dokumentos ir atrunāta

PI loma un nepieciešamība stiprināt PI, veidot vienotu PI tīklu ar PR kā

koordinatoriem, atbalsts mūžizglītības institūcijām un pakalpojumu sniedzējiem u.c.


(3)

Visi pieci plānošanas reģioni ir strādājuši pie finansējuma piesaistes arī pieaugušo

izglītības attīstībai. Ņemot vērā apstākli, ka PR nav bijusi noteikta funkcija vai

deleģēts pārvaldes uzdevums, kas būtu saistīts ar atbildību veicināt pieaugušo

izglītību, tad reģioni veiktie pasākumi un līdzšinējā pieredze pieaugušo izglītības

veicināšanā ir skatāma un vērtējama atsevišķi.

Kopīgas aktivitātes projektu ietvaros visos plānošanas reģionos ir īstenotas 2004.-

2007.ES Struktūrfondu plānošanas perioda ietvaros, ieviešot projektus, kas bija

tieši vērsti uz pieaugušo izglītošanu, pašvaldību un valsts institūciju (pieaugušo

izglītības centri, augstskolas un universitātes) kapacitātes stiprināšanu un reģionāla

līmeņa mūžizglītības rīcības plānu sagatavošanu. Plānošanas reģioni uzņēmās

koordinējošās institūcijas lomu, organizējot regulāru sadarbību un viedokļu

apmaiņu ar valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī kopīgi vērtējot iedzīvotāju

pieprasījumu pēc izglītības un iespējamo sasaisti ar darba tirgu. Tika nodrošināta

līdzsvarota finanšu līdzekļu sadale pa visu reģionu, iesaistot rajona līmeņa un

pilsētu pašvaldības.

Tika izveidotas sadarbības saites starp pieaugušo izglītībā iesaistītajiem, kas

kalpojis par pamatu papildus finansējuma un projektu piesaistei.


(4)

Esošajā situācijā, kad ir vērojamas lielas atšķirības pašvaldību teritoriju lielumā, iedzīvotāju skaita

ziņā, administratīvajā kapacitātē, uzņēmēju skaita un pārstāvēto nozaru, kā arī mācību

pakalpojuma sniedzēju ziņā, būtu nepieciešams koordinējošais atbalsts reģionu vai pašvaldību

līmenī.

Katram līmenim ir savas stiprās un vājās puses. (+) Pašvaldību līmenis spēj nodrošināt tiešāku saiti

ar iedzīvotāju un uzņēmējiem, ir precīzāka informācija par sociālekonomisko vidi un sabiedrības

gaidām, ir iespējams veidot ciešāku sadarbības saikni starp iesaistītajām institūcijām.

(-) Pašvaldību līmenis var būt par šauru situācijas, kad vienā pašvaldībā nav pieejamas visa

izglītības līmeņa institūcijas, kas nodrošinātu plaša profila mācību iespējas, nav liels skaits

uzņēmumu un vai to darbības profils ir salīdzinoši vienveidīgs, nav vai ir nedaudz vakanču u.c.

apstākļi, kas var radīt šķēršļus iedzīvotājiem saņemt apmācības interesējošā jomā un vai iegūt

darbu konkrētā pašvaldībā.

Reģionālais līmenis varētu nodrošināt plašāku „laukuma” redzējumu, koordināciju starp dažāda

līmeņa izglītības un mācību pakalpojuma sniedzējiem, visām pašvaldībām plānošanas reģionā,

vērtēt darba tirgus specifiku, izmaiņas un nepieciešamību pēc konkrēta profila speciālista reģionālā

līmenī.

Reģionālais līmenis būtu piemērotākais, ja salīdzina valsts un vietējo līmeni, jo tas ir optimāls

pieaugušo izglītības attīstības veicināšanai – programmu izvēle, finansējuma novirzīšana

konkrētām mērķa grupām, reaģēšana uz uzņēmēju, valsts un pašvaldību institūciju pieprasījumu

reģionā.

A Problēmas/izaicinājumi (1)

1) Trūkst skaidras pieaugušo izglītības sistēmas un «saimnieka» - kas ir atbildīgs, kā reaģēt uz izmaiņām,

kas ir pasūtījuma izvērtētājs, apkopotājs, lēmumu pieņēmējs?

Pārceļot finansējumu no IZM uz LM pazuda skaidrība, kas ir pieaugušo izglītības sistēmas saimnieks un vai varam runāt par

sistēmu kopumā. Daļas pašvaldību un reģionu viedoklis – «Dotajā momentā nav „vienotas mūžizglītības sistēmas”, kas ir par

iemeslu ne tikai nesistemātiskai resursu izmantošanai, bet arī sliktiem rezultatīvajiem rādītājiem gan nacionālajā, gan

Eiropas līmenī».

2) Esošā pieaugušo izglītības sistēma ir devusi jauninājumus (kuponu sistēma), bet trūkst/vai nav rīcībā

informācija par indikatoriem, kuri tiktu izmantoti, lai novērtētu kvalitatīvo rezultātu – nevis apmācīto

skaits, bet, kāds ir bijis rezultāts – darba meklētāju, darba devēju, darba ņēmēju (publiskais un privātais

sektors), NVO, bezpeļņas organizāciju mērķa grupu iesaistīšanai pieaugušo izglītībā. Nepieciešami

atšķirīgi kritēriji, lai novērtētu mācību programmu efektivitāti starp darba meklētājiem un darba

ņēmējiem.

3) Trūkst skaidra mehānisma un metodikas kā reaģēt uz darba tirgus izmaiņām, pieprasījuma un prasību

maiņu pašvaldībā vai reģionā nevis tikai valsts līmenī – darba grupa? Atbildīgās institūcijas? Informācijas

aktualizācija reizi ceturksnī/gadā? Operativitāte reaģējot uz pieprasījuma un situācijas izmaiņām. Pieaugušo

izglītība – efektīva un fleksibla, spējīga piemēroties un ātri reaģēt uz izmaiņām.


4) Kā veicināt publiskā sektora institūciju pakalpojumu/infrastruktūras izmantošanu

pieaugušo izglītībā. Bieži dzirdam, ka privātās kompānijas piedāvā savus

pakalpojumus un izkonkurē publiskā sektora piedāvājumu. Sūdzības par kvalitāti.

N.B. Veidot pakalpojumu sniedzēju katalogu? Naudas apsaimniekotājs ver un komplektē grupas

un izvēlas mācību nodrošinātāju? Konkurences jautājums?

5) Nepieciešams vērtējums par dažādas pieejas izmantošanu, nodrošinot pieaugušo

mācību pakalpojumu sniegšanā, starp publiskajā un privātajā sektorā

nodarbinātajiem.

N.B. Kā komplektēt grupas, izvēlēties mācību pakalpojuma sniedzējus – kas to izvēlas? Kā vērtēt

rezultātus? Katrai grupai sava specifika!

6) Būtiski jāmaina akcents uz darba tirgū esošo mērķauditoriju nevis darba

meklētājiem. Lai mācības būtu kā motivācija paaugstināt kapacitāti, kas ļautu

uzlabot darba efektivitāti – noturēties darba tirgū, „kāpt pa karjeras kāpnēm”,

efektīvi reaģēt uz izmaiņām darba vietā, nevis saņemt pabalstus.


7) Starp darba meklētāju grupām lielākam un tiešam uzsvaram ir jābūt uz jauniešu bezdarba

mazināšanu un mērķtiecīgi virzītas atbalsta programmas pirmspensijas vecuma cilvēku

atgriešanai darba tirgū.

2013.gada 2.ceturksnī Latvijā bija 17 600 jauniešu darba meklētāju, kas veidoja 15,4% no kopējā

darba meklētāju skaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Lielākā daļa jeb 79,9% no šiem jauniešiem

bija vecumā no 20 līdz 24 gadiem. Ar katru gadu pieaug pirmspensijas vecuma cilvēku īpatsvars: ja

pirms diviem gadiem bezdarbnieku vidū bija 10,5% cilvēku virs 50 gadiem, tad divu gadu laikā šis

rādītājs jau sasniedzis vairāk kā 13%. Arī Pasaules Banka, veiktajā pētījumā par bezdarba

problēmām Latvijā, aicinājusi arvien vairāk uzmanības pievērst tieši gados vecākajiem darba

meklētājiem.

Kopumā līdz 2030. gadam paredzamas būtiskas izmaiņas iedzīvotāju vecuma struktūrā. Sagaidāms,

ka iedzīvotāju skaits vecuma grupā no 15 līdz 64 gadiem samazināsies par 142 tūkst. jeb 10%, bet

iedzīvotāju skaits virs 64 gadiem palielināsies par gandrīz 41 tūkst. jeb aptuveni 11%.

Specifiski mērķēti pasākumi, mācību programmas, „atlaižu politika” u.c. Īpašs portfolio katrai no

grupām. Kā uzrunāt šīs grupas?


8) Esošā sistēma nav vērsta uz darba vietu saglabāšanu/atrašanu pēc iespējas tuvāk darba vietai.

Tas ir būtiskākais arguments pret esošo pieaugušo izglītības mācību sistēmu no pašvaldību un reģionu

puses – nacionālais līmenis ir pārāk plašs, lai efektīvi reaģētu uz konkrēto pašvaldību, darba devēju un

reģionu darba tirgus svārstībām, pieprasījuma/piedāvājuma dinamiku, mācību resursu

kapacitāti/materiāltehnisko nodrošinājumu un piedāvājumu teritoriālajā līmenī.

N.B.! Reģionālais līmenis, pašvaldību līmenis? Sadarbība starp valsti un reģionu?

9) Vienas vienības cenas definēšana mācību programmām. Tas būtu liels risks kvalitātes noturēšanai.

Vai var būt vienāda vienības cena mācību programmai CNC darbagaldu operatoru sagatavošanai un

latviešu valodas apmācībām? Kvalitāte vs vieglāka iepirkuma sistēma?

10) Individuāla pieeja pieaugušo izglītībā. Vai esam gatavi Somijas modelim? – reģionālais līmenis veic

regulāru darba tirgus monitoringu, sadarbību ar izglītības pakalpojumu sniedzējiem, tiek izstrādātas

individuālas programmas uzņēmumiem, darba devējiem – pretī prasot atbildību par darba vietu

saglabāšanu, jaunu veidošanu, valsts un pašvaldību politiku savstarpēja integrācija – virzība uz vienotu

mērķi.

B Stiprās puses

Ir PI iestrādne un tradīcijas ES kontekstā (2004-2007.; 2007-2013) ;

Paplašinās pieaugušo izglītības programmu piedāvājums;

Veiktas pieaugušo izglītības vajadzību izpētes;

Detalizēta un aktuāla datu bāze par darba meklētājiem;

Pieredze nacionālo un starptautisko projektu izstrādē un realizācijā;

Neformālās izglītības lomas pieaugums;

Formālās izglītības iestādes ir interesētas iesaistīties pieaugušo izglītībā;

Plānots 2014.-2020.gada ES Struktūrfondu plānošanas perioda finansējums;

Valsts, reģionālā un pašvaldību līmeņa dokumentos ir akcentēta pieaugušo

izglītības loma un nozīmīgums;

Vēlme nākošajā plānošanas periodā (2014 – 2020) pilnveidot esošās sistēmu un

veicināt pieaugušo iesaisti.

C Ieteikumi un priekšlikumi (1)

Savstarpēji saskaņotas sistēmas veidošana;

Politikas veidotāji - IZM, LM, EM

IZM virsatbildība par:

a) pieaugušo izglītības politikas un attīstības dokumentu izstrādi – virsmērķu

un virsuzdevumu noteikšanu un saskaņošanu;

b) pieaugušo izglītību un tās papildinātību un sasaisti ar formālo izglītību/

izglītības infrastruktūru – veicināt esošās infrastruktūras izmantošanu;

c) pieaugušo izglītības veicināšanu, popularizēšanu – mācību iespējas, valsts

un citu finanšu līdzekļu piesaiste un piešķiršana;

d) publiskā, NVO sektora, bezpeļņas organizāciju pieprasījuma

apstiprināšana vai līdzatbildība ar starpinstitūciju darba grupu (SDG) un

pasūtījuma noteikšana;

e) vienotas datubāzes izstrāde, ietverot informāciju par piedāvājumu un

pieprasījumu – koordinēt gan privātā, gan publiskā sektora piedāvājuma

iekļaušanu, gan sasaisti ar LM darba meklētāju datubāzēm.



EM virsatbildība:

a) veicināt un popularizēt pieaugušo izglītību – mācību iespējas privātā

sektorā nodarbināto vidū, gan starp darba devējiem, gan ņēmējiem;

b) privātā sektora pieprasījuma apstiprināšana/līdzatbildība ar

starpinstitūciju darba grupu (SDG) un pasūtījuma noteikšana;

c) metodikas izstrāde kā virzīt mācību piedāvājumu privātajam sektoram –

( vai tas ir nozaru pasūtījums (prioritārākām nozarēm (lielāks

skaitliskais pieprasījums pēc darbaspēka) lielāka fondu līdzfinansējuma

proporcija vai cits), labāk atalgotām darba vietām priekšrocības u.c.;

d) sadarbība ar nozaru asociācijām, LDDK, LBAS;

e) definēt virsuzdevumus kā reaģēt uz izmaiņām privātajā sektorā, cik bieži

un, kas veic situācijas izvērtējumu;

f) ievada vai uzrauga informācijas ievadīšanu IZM izstrādātajā datubāzē

par privātā sektora darba devējiem.


Savstarpēji saskaņotas sistēmas veidošana; LM virsatbildība:

a) veicināt un popularizēt pieaugušo izglītību – mācību iespējas bezdarbnieku/darba meklētāju vidū;

b) nodefinēt atbalsta uzsvarus mērķa grupām (prioritārās grupas/īpaša atlaižu un atbalsta politika);

c) izstrādāt metodiku par nepieciešamo izglītības minimumu (programmas, kas ir obligātas??) visām grupām vai specifiski atbilstoši mērķa grupai;

d) privātā sektora, publiskā sektora darba devēju pieprasījuma sasaiste ar darba meklētāju profilu (interese, līdzšinējā darba pieredze, izglītības līmenis, bezdarbnieka statuss (cik ilgi atrodas darba meklētāja statusā) u.c.

e) saglabāt uzsvaru – reaģēt pirmkārt uz darba devēju pieprasījumu pēc konkrētām profesijām un kvalitātēm – visi darba meklētāji neder visiem darba piedāvājumiem;

f) mācību iespējas ārpus darba tirgus esošajiem (seniori) – pašrealizācijas iespējas – vai neesam aizmirsuši šo grupu, ja nu rodas nepieciešamība atgriezties darba tirgū?;

g) ievada vai uzrauga informācijas ievadīšanu IZM izstrādātajā datubāzē.


Savstarpēji saskaņotas sistēmas veidošana; Pieaugušo izglītības sistēmas pārraudzība un vadība: starpinstitūciju darba grupas (SDG) pieaugušo izglītībā izveide – vada IZM; starpinstitūciju darba grupas uzdevumu un atbildības noteikšana; institūciju sadarbības mehānisma izstrāde un atbildību noteikšana; starpinstitūciju darba grupas darba koordinācija un atbalsta nodrošināšana.

Starpinstitūciju darba grupa veic sekojošus uzdevumus: apstiprina virsmērķus/ virsuzdevumus pieaugušo izglītībā – prioritārās grupas,

sektors u.c. lemj par finanšu sadali, t.sk. starp nozaru ministrijām (IZM, LM, EM) – iespējams

kvotē pa periodiem – pārskatīšanas iespējas atbilstoši vajadzībām; veic regulāru darbības rezultātu novērtējumu; uzklausa un akceptē ieviesēju atskaites par PI ieviešanu un nepieciešamības

gadījumā veic korekcijas; akceptē nozaru/reģionu/pašvaldību pieprasījumu profesiju apguvei, lemj par

naudas sadales proporcijām, atbalsta apjomiem un īpašām atbalsta programmām.



Starpinstitūciju darba grupu veido pārstāvji no:

IZM, LM, EM, LDDK, LBAS, LPS, Plānošanas reģioniem, Pārresoru

koordinācijas centra u.c.

Noteikt nepieciešamo darba apjomu un izpildes termiņus (laika grafiks)

sistēmas izveidošanai.

Izveidot saskaņotu normatīvo aktu sistēmu un efektīvu resursu (tai skaitā finanšu)

pārvaldi (IZM definēts mērķis).


Savstarpēji saskaņotas sistēmas veidošana; Ieviešanas līmenis veic sekojošas darbības:

a) apzina reģiona/pašvaldības darba tirgus vajadzības;

b) balstoties uz pieprasījumu definē finanšu pieprasījumu;

c) sniedz sadalījumu pa mērķa grupām, nozarēm, darba devēja tipa (privāts, publisks), veic vai iesaka grupu veidošanu un komplektāciju;

d) veic mērķa grupu profilēšanu, vajadzību apzināšanu;

e) veic regulāru piedāvājuma kvalitātes uzraudzību un kontroli;

f) sniedz informāciju un atskaitās starpinstitūciju darba grupai;

g) atbild par koordināciju starp iesaistītajām pusēm;

h) nodrošina informācijas apmaiņu starp PI iestādēm reģionā/pašvaldībā;

i) ievada un aktualizē vai sniedz IZM datus un informāciju par pieprasījumu un piedāvājumu;

j) līdzdarbojas pieaugušo izglītības attīstības dokumentu izstrādē un koordinācijā u.c.


Saskaņotas sistēmas veidošana;

Ieviešanā iesaistītie – pakalpojuma sniedzēji:

a) izglītības iestādes – jo īpaši profesionālās vidējās izglītības iestādes un augstākās izglītības iestādes;

b) profesionālās izglītības kompetenču centri (PIKC);

c) pašvaldību pieaugušo izglītības centri;

d) privātie izglītības pakalpojuma sniedzēji.

Pakalpojuma sniedzēji nodrošina:

a) informācijas sniegšanu par piedāvātajiem pakalpojumiem un nosacījumiem;

b) grupu komplektāciju atbilstoši norādījumiem;

c) atskaites, kvalitātes novērtējuma veikšana un iesniegšana ieviesējam;

d) mācību programmu izstrāde, aktualizācija un īstenošana;

e) materiāltehniskās bāzes nodrošināšana;

f) pēc mācību novērtējuma veikšana – kāds kvalitatīvais rezultāts- ilgtermiņa un tūlītējais novērtējums.

Informācijas

apmaiņas/

aktualizācijas

modelis

(pieprasījuma

apzināšana un

noteikšana)

Lēmumu

pieņemšanas

modelis

(kā organizēt

lēmumu

pieņemšanu PI)

Jautājumi diskusijai

Kādas būtu pieaugušo izglītības prioritātes 2014. – 2020.g. plānošanas

periodā?

Kā panākt, ka pieaugušo izglītība spēj reaģēt uz iedzīvotāju izglītības

vajadzībām konkrētā teritorijā?

Kā organizēt pieaugušo izglītībā iesaistīto institūciju darbības

koordinēšanu?

Kā uzrunāt darba devējus? Atsevišķa pieeja publiskajam un privātajam

sektoram?

Uzsvars uz atbalstu darba tirgū esošo mācību nodrošināšanai vai

bezdarbniekiem?

Kā virzīt finansējumu – gala pakalpojuma saņēmējam pa tiešo vai caur

pakalpojumu sniedzējiem?

Paldies par uzmanību!

ziņojums: «latvijas administratīvi teritoriālo struktūru ......katram līmenim ir savas...

Documents