odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/jurnali 4 (20)-2011-t14773.i-internetistvis...  · web...

202
samecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific magazine “AUTHORITY AND SOCIETY (History, Theory, Practice)” Научный журнал “ВЛАСТЬ И ОБЩЕСТВО (История, Теория, Практика)” № 4 (20) 2011, tomi I ISSN 1512-374X 1 Ria diplomatiis asociaciis samecniero Jurnali Scientific magazine of The Open Diplomacy Association Научный журнал АССОЦИАЦИИ ОТКРЫТОЙ ДИПЛОМАТИИ

Upload: lecong

Post on 08-Jan-2019

226 views

Category:

Documents


0 download

TRANSCRIPT

Page 1: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

samecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba(istoria, Teoria, praqtika)”

Scientific magazine“AUTHORITY AND SOCIETY

(History, Theory, Practice)”

Научный журнал “ВЛАСТЬ И ОБЩЕСТВО(История, Теория, Практика)”

№ 4 (20) 2011, tomi I

ISSN 1512-374X

ჟურნალი დაარსებულია 2005 წელს საქართველოს ტექნიკური

1

Ria diplomatiis asociaciis

samecniero Jurnali

Scientific magazine ofThe Open Diplomacy

Association

Научный журнал АССОЦИАЦИИ ОТКРЫТОЙ ДИПЛОМАТИИ

Page 2: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

უნივერსიტეტის სახელმწიფო მართვის კათედრის მიერ

2

Page 3: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

UDC 378(479.22)(051.2)x. 402

saredaqcio kolegia:SoTa doRonaZe mTavari redaqtori

oTar qoCoraZe mTavari redaqtoris moadgile

oTar baRaTuria pasuxismgebeli mdivani

nana avaliani, rudiger andreseni, meufe abraami (garmelia), evgeni baraTaSvili, giorgi baRaTuria, oTar baRaTuria, rasa belokaite, anastasia ganiCi, iuri goricki, vaxtang guruli, SoTa doRonaZe, elun drake, harald vertci, genadi iaSvili, serjo kamizi, riCard maasi, roin metreveli, ioSika micui, badri nakaSiZe, lizaveta Jaxanina, budi nurani ruCjana, ramon pietro-suaresi, gert surmiuleni, qeTi qoqraSvili, oTar qoCoraZe, rusudan quTaTelaZe, maia CxeiZe, endriu lenuqs hardingsi

Jurnali xelmZRvanelobs Tavisufali presis principebiT. gamoqveynebuli masalebis sizusteze pasuxismgeblia

avtori. gamoqveynebuli masalebi gamoxatavs mxolod avtorTa pozicias da SesaZloa ar emTxveodes redaqciis

Sexedulebebs.redaqciis misamarTi:

saqarTvelo, Tbilisi, 0175, kostavas q. 77, VI korpusi,I sarTuli, tel. 236-45-14,

77 Kostava st., 0175 Tbilisi, Georgia.Tel. [+995 32] 2364514

e-mail: [email protected] gaformeba: daviT baRaTuria

Jurnalis eleqtronuli versia gamoqveynebulia vebgverdebze:http://www.odageorgia.ge/page=gamocemebi

http://www.gtu.edu.ge/katedrebi/kat124/Jurnalis referirebuli masala ganTavsebulia saerTaSoriso

samecniero eleqtronul biblioTekaSi: http://www.eLIBRARY.ru s a r C e v i

3

Page 4: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

Teoria

nunu ovsianikovasaxelmwifo samsaxurSi qcevis wesebis zogierTi aspeqti-----------------------------------------------------------------5

roza gafrindaSviliganwyobis Teoria da `crurwmenebis~ fsiqologia----------14

oTar qoCoraZeadamianuri resursebis marTvis Cinuri strategia-----------20

istoria

daviT paiWaZe“damoukideblobis” oci weli (gasazogadoebis problema Tanamedrove saqarTveloSi)------------------------------------------------32

qeTevan muxigulifixte istoriis Sesaxeb------------------------------------------------------63

irina kornilova marTlmadidebeli eklesiis istoriis siuJetebi v.f. kudriavcevis naSromSi “kamispireTis siZveleebi, Zeglebi, gadmocemebi da legendebi” (rusulad)---------------73

Eekonomika

gari gunia, zizi svaniZe, arCil gersamia, lili svaniZebunebrivi garemos kompleqsuri monitoringis sakiTxebisdamuSaveba qveynis sainvesticio garemos maRalisaimedobiT Sefasebis mizniT----------------------------------------------81

bela goderZiSvili biznes-procesebis reinJiniringi (inglisurad)------------------95

4

Page 5: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

sazogadoeba

nana gamyreliZe intersubieqturoba, subieqturoba da socialuri faqtori---------------------------------------------------------------99

mari banZelaZePR teqnologiebi, efeqturi marketingis - sazogadoebaSi da bazarze swori orientaciis saSualeba-----------------------104

kaxaber CinCalaZeantonimuri wyvilebi--------------------------------------------------------------112

badri cxadaZe, eka cxadaZeindoeTi qarTul lingvokulturologiur arealSi----------119

5

Page 6: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

T e o r i anunu ovsianikova

saxelmwifo samsaxurSi qcevis wesebis zogierTi aspeqti

saxelmwifo samsaxuri ganixileba rogorc saxelmwifo mosamsaxuris mimarT saxelmwifosa da sazogadoebis mxridan gansakuTrebuli ndobis gamoxatva da, bunebrivia, mis winaSe mniSvnelovan moTxovnebs wamoWris rogorc profesionaluri TvalsazrisiT, aseve zneobriv, eTikur da moralur aspeqtSi.

saxelmwifo mosamsaxure valdebulia imsaxuros patiosnad da miukerZoeblad saxelmwifo interesebis gaTvaliswinebiT; amisaTvis man Tavisi saqmianoba unda ganaxorcielos im wesebis Sesabamisad, romelic dadgenilia saxelmwifo samsaxuris erTiani samarTlebrivi institutis farglebSi da dafuZne-bulia konkretul iuridiul da moralur-eTikur moTxovnebze. saxelmwifo samsaxuri ganixileba rogorc saqmianobis iseTi sfero, sadac gamoricxul unda iqnes nebismieri saxis piradi an sxva finansuri interesis arseboba, romelic warmoSobs raime dabrkolebas, raTa saxelmwifo moxelem Rirseulad moixados vali saxelmwifosa da sazogadoebis winaSe.

amdenad, imisaTvis, rom uzrunvelyofil iqnes saxelmwifo mosamsaxuris mier sajaro funqciebis saTanado doneze Sesruleba, saxelmwifo samsaxurSi wesdeba qcevis standa-rtebi, eTikuri normebi, romlebic gansazRvraven saxelmwifo mosamsaxuris qcevisa da saqmianobis pirobebs.

saxelmwifo mosamsaxuris mimarT eTikur da samarTlebriv valdebulebaTa erToblioba misi qcevis regulirebis mniSvnelovani berketia.

eTikuri valdebulebebi, romlebic moicaven adamianTa urTierTobis specifikur pirobebSi gansazRvruli profesiis farglebSi moqmed moralur normebsa da principebs, zogadad ganixileba rogorc profesionaluri eTikis sfero, xolo saxelmwifo samsaxuris SemTxvevaSi es valdebulebebi saxelmwifo-samsaxurebriv eTikas Seadgenen.

6

Page 7: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

niSandoblivia, rom saxelmwifo mosamsaxuris mimarT zogadsocialuri da zogadsakacobrio moralur principebTan erTad moqmedebs profesionaluri sferos specifikidan gamomdinare moraluri principebi da normebi. cnobilia, rom profesiuli eTikis normebi warmoiqmneba mocemul profesionalur jgufSi da SinaarsiT analitikur-rekomendaciuli xasiaTisaa. aRsaniSnavia, rom zogierT SemTxvevaSi eTikuri normebi iZens savaldebulo xasiaTs da deontologiuri xdeba. am mizniT dgindeba moralur normaTa erToblioba, romelsac konkretul-imperatiuli mniSvneloba eniWeba. maTi meSveobiT xdeba saxelmwifo mosamsaxuris qcevis mkacri da unificirebuli reglamentacia. saerTo eTikuri normebisagan gansxvavebiT, igi aisaxeba administraciul-samarTlebriv dokumentebSi da uzrunvelyofilia Sesabamisi administraciuli sanqciebiT, saxelmwifo iZulebiT.

damkvidrebuli praqtika cxadyofs, rom saxelmwifo mosamsaxuris qcevis standartebi iuridiul formas samarTle-brivi normebis saxiT iZens da yalibdeba saxelmwifo samsaxurSi qcevis wesebis samarTlebrivi safuZveli. upiratesad qcevis zogad standartebze dayrdnobiT xelisu-flebis calkeul ganStoebebsa Tu dawesebulebebSi iqmneba qcevis gansxvavebuli normebi, romelic iTvaliswinebs sajaro samsaxuris konkretuli saxeobebis specifikas magaliTad, qcevis specifikuri normebi iqmneba aRmasrulebeli, sakanonmdeblo, sasamarTlo xelisuflebis organoebSi. SemdgomSi xdeba qcevis normebis diferencireba calkeuli saxelmwifo dawesebulebebis mosamsaxureTa mimarT. profesio-naluri sferos specifikidan gamomdinare, iqmneba aseve specialuri normebi. am normebis moqmedeba vrceldeba mxolod da mxolod gansazRvruli samsaxuris sferoSi, romelSic zogadi normebis Semdgomi detaluri reglamentacia xdeba.

amrigad, saxelmwifo mosamsaxuris qcevis wesebis erToblioba `piramiduli~ formiT warmogvidgeba da mimarTulia zogadidan erTeulisaken. praqtikaSi igi gvxvdeba `horizontaluri~ formiTac, roca saxelmwifo mosamsaxuris qcevis wesebi zogadi normebis saxiT ki ar yalibdeba, aramed iqmneba xelisuflebis calkeuli Stos moxeleebisaTvis.

mravali qveynis kanonmdeblobiT gansazRvrulia saxelmwifo mosamsaxuris qcevis standartebi, romelic Camoyalibebulia qcevis wesebis, qcevis kodeqsis, eTikis kodeqsis, eTikuri qcevis standartebis, qcevis ZiriTadi principebisa da sxva saxiT. mocemuli

7

Page 8: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

standartebi da kodeqsebi ZiriTadad moicavs eTikisa da profesiuli qcevis msgavs normebs.

saxelmwifo mosamsaxureTa qcevis standartebis SemuSavebisas didi yuradReba eqceva rogorc saxelmwifo mosamsaxureTa qcevis zogadi standartebis SemuSavebas, aseve saxelmwifo samsaxurSi Tanamdebobis pirTa qcevis standartebis Camoyalibebas.

1995 wels nolanis komisiam (didi britaneTi) gamoaqveyna moxseneba `sajaro moRvaweobis sferoSi standartebis Sesaxeb~. masSi Camoyalibebulia sajaro saqmianobis yvela sferosaTvis misaRebi 7 principi. es principebia:

umwikvloba – sajaro Tanamdebobis piri valdebulia miiRos gadawyvetileba mxolod da mxolod sajaro interesis gaTvaliswinebiT, mas ara aqvs ufleba imoqmedos finansuri Tu sxva materialuri sargebelis miRebis mizniT;

mousyidveloba – sajaro Tanamdebobis pirs ara aqvs ufleba sxva organizaciis an gareSe piris mimarT ikisros nebismieri finansuri an sxva saxis valdebuleba, romelmac SesaZloa zegavlena iqonios mis mier samsaxurebrivi valdebulebis ganxorcielebaze;

obieqturoba – sajaro Tanamdebobis piri valdebulia sajaro Tanamdebobaze daniSvnisas, xelSekrulebis gaformebisas, jildoze wardgenisas da sxva msgavsi gadawyvetilebebis miRebisas arCevani gaakeTos kandidatTa Rirsebebisa da damsaxurebebis gaTvaliswinebiT;

angariSvaldebuleba – sajaro Tanamdebobis piri samsaxurebrivi movaleobis Sesrulebisas angariSvaldebulia sazogadoebis winaSe da misi samsaxurebrivi saqmianoba unda eqvemdebarebodes yvelanairi saxis Semowmebas;

sajarooba – sajaro Tanamdebobis piri valdebulia maqsimalurad uzrunvelyos Tavisi saqmianobis Sesaxeb informaciis xelmisawvdomoba, informaciis sajaroobis SezRudva dasaSvebia mxolod im SemTxvevaSi, Tu amas moiTxovs sazogadoebris interesebi;

patiosneba – sajaro Tanamdebobis piri valdebulia ganacxados nebismieri piradi interesebis Sesaxeb, miiRos zomebi interesTa konfliqtis aRkveTisaTvis sazogadoebis interesis gaTvaliswinebiT;

xelmZRvaneloba – sajaro Tanamdebobis piri valdebulia piradi magaliTiTa da uSualo xelmZRvanelobiT xeli Seuwyos zemoT aRniSnuli principebis ganxorcielebas.

8

Page 9: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

Tanamdebobis piris qcevis wesebis specifikas ganapirobebs is faqtori, rom Tanamdebobis pirs rigiT moxelesTan SedarebiT, Tavisi movaleobis Sesasruleblad garkveuli damatebiTi uflebebi ekisreba, romelic abstraqtul aspeqtSi ki ar aris warmodgenili da romelsac ar gaaCnia praqtikuli gamoyeneba, aramed igi warmogvidgeba rogorc kanonis ZaliT miniWebuli specifikuri uflebamosilebebi, romlis ganxorci-elebisas Tanamdebobis piri SeiZleba xSirad aRmoCndes situaciaSi, sadac realuria an SesaZloa interesTa konfliqti pirad da saxelmwifo interesebs Soris. Sesabami-sad didia cduneba, raTa uzrunvelyofil iqnes piradi da ara saxelmwifo interesi. aqedan gamomdinare, Tanamdebobis pirTa qcevis wesebis reglamentaciisas maT SedarebiT mkacri moTxovnebi waeyenebaT, vidre saxelmwifo mosamsaxures zogadad.

amrigad, saxelmwifo moxele warmoadgens saxelmwifo administraciis mTavar rgols, mas gaaCnia gansakuTrebuli movaleobebi da valdebulebebi, rac uzrunvelyofil unda iqnes Sesabamisi samarTlebrivi garemos arsebobiT. Tavis mxriv, saxelmwifo moxelis mier masze dakisrebuli movaleobebis srulfasovani Sesruleba mniSvnelovani safu-Zvelia sazogadoebis ndobis damsaxurebisaTvis da, saboloo jamSi, gvevlineba demokratiuli saxelmwifos ganviTarebis, xelisuflebis legitimurobisa da sazogadoebis erTianobis umTavres winapirobad.

garda imisa, rom saxelmwifo moxelis qcevis standartebis arseboba saxelmwifo administraciis saqmianobis regulirebis saSualebas iZleva, mas mniSvnelovani adgili ukavia saxelmwifo samsaxurSi korufciis prevenciis RonisZiebaTa sistemaSi. msoflio Tanamegobrobis saerTaSoriso organi-zaciebis mier mravaljer iyo ganxiluli aRniSnuli sakiTxi, SemuSavebul iqna Sesabamisi rekomendaciebi, romelic iTvali-swinebs saxelmwifo moxelis qcevis standartebis ganmsa-zRvrel ZiriTad principebTan erovnuli kanonmdeblobis SesabamisobaSi moyvanas.

am mxriv aRsaniSnavia gaeros mier SemuSavebuli `saxelmwifo Tanamdebobis pirTa qcevis saerTaSoriso kodeqsi~ da evrosabWos mier miRebuli `saxelmwifo mosamsa-xureTa qcevis kodeqsi~. dasaxelebul dokumentebSi Camoyalibebulia Tanamdebobis pirTa da saxelmwifo mosamsa-xureTa qcevis zogadi principebi. maTi ZiriTadi debulebebi moicavs normebs, romelic moralur da praqtikul aspeqtSi gansaxorcielebel valdebulebaTa erTobliobaa. am dokumentis Sesabamisad,

9

Page 10: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

saxelmwifo mosamsaxureebma unda imoqmedon keTilsindisierad, gulisxmierad, samarTlianad da miukerZoeblad, eTikis umaRlesi standartebis dacviT; maTi saqmianoba unda iyos gamWvirvale da xelmisawvdomi, raTa sazogadoebis mxridan SesaZlebeli iyos zedamxedvelobisa da kontrolis ganxorcieleba. Tavisi funqciebis Sesrulebisas saxelmwifo moxele unda xelmZRvanelobdes kanonis uzenaesobisa da politikuri neitralitetis principebiT, gadawyvetilebebs unda iRebdes saxelmwifo interesebidan gamomdinare, ar unda gaaCndes kanoniT gaTvaliswinebuli interesebis garda finansuri an sxva kerZo interesebi, xolo misi arsebobis SemTxvevaSi igi ise unda warmarTos, rom Tavidan iqnes acilebuli interesTa faqtobrivi, potenciuri an aSkara konfliqtis warmoSoba. im SemTxvevaSi, Tu konfliqti saxelmwifo mosamsaxuris kerZo interesebsa da Tanamdebobriv movaleobebs Soris mainc warmoiSva, igi unda gadawydes sazogadoebriv interesTa sasargeblod. amavdroulad mas ekisreba pasuxismgebloba interesTa konfliqtis Tavidan acilebisa da interesTa koliziis aRmofxvrisaTvis. amasTan, igi valdebulia uzrunvelyos samewarmeo da finansuri interesebis mizniT gaweuli im saqmianobis deklarireba, romelmac SesaZloa gamoiwvios interesTa konfliqti. saxelmwifo mosamsaxurem ar unda miiRos sargebeli raime saxiT, maT Soris saCuqari, romelmac SesaZloa gavlena moaxdinos masze dakisrebuli funqciebisa da valdebulebebis Sesrulebaze. garda amisa, samsaxurebrivi mdgomareobis gamoyenebiT, piradi dainteresebis safuZvelze, mTavrobasTan urTierTobisas igi ar unda uqmnides SeRavaTian pirobebs kerZo gaerTianebebs an pirebs. saxelmwifo mosamsaxures aseve ara aqvs ufleba miiRos upiratesoba an sargebeli im informaciis gamoyenebiT, romelic misTvis samsaxurebrivi movaleobis Sesrulebisas gaxda cnobili; gamoiyenos saxelmwifo qoneba im miznebisaTvis, romelic ar aris dakavSirebuli mis samsaxurebriv saqmianobasTan. sayuradReboa, rom mkacrad reglamentirebulia saxelmwifo mosamsaxuris saxelmwifo samsaxuris Semdgomi _ `postsamsa-xurebrivi~ saqmianoba, raTa saxelmwifo samsaxuridan wasvlis Semdeg, miRebuli informacia, samsaxurebrivi kavSirebi ar iqces misTvis arakanonieri Semosavlis wyarod.

aseve, sayuradReboa, rom saxelmwifo mosamsaxure valdebulia, kanoniT dadgenili wesiT mimarTos xelmZRvanel Tanamdebobis pirs an kompetentur organos, warudginos

10

Page 11: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

maT mtkicebulebani, xolo safuZvliani eWvis SemTxvevaSi, gaacnos mosazrebebi mosamsaxuris mier ukanono, aramarTalzomieri, araeTikuri qmedebebis Cadenis an mosamsaxureTa mier samoxeleo danaSaulis an kodeqsis moTxovnaTa darRvevis Taobaze. amasTan, savaldebuloa ganxorcieldes ganmcxadebeli piris uflebebisa da kanonieri interesebis dacva.

aRniSnuli zogadi principebis garda, msoflio Tanamego-brobis organizaciebi rekomendaciebs iZleva saxelmwifo samsaxuris konkretul sferoSi dasaqmebuli mosamsaxureebis saqmianobis reglamentirebisaTvis. magaliTad, gaeros mier miRebulia `samarTaldamcvel Tanamdebobis pirTa qcevis kodeqsi~, romelic aregulirebs policiuri uflebamosilebiT aRWurvil yvela daniSnuli an arCeuli Tanamdebobis piris qcevas. kodeqsSi gamokveTilia is moTxovnebi da valdebulebebi, romelic saqmianobis specifikidan gamomdi-nare, ekisreba Tanamdebobis pirebs, raTa uzrunvelyofil iqnes adamianis Rirsebis, uflebebisa da valdebulebebis dacva. kerZod, Zalis gamoyeneba dasaSvebad miCneulia mxolod ukidures SemTxvevaSi, Tanac im farglebSi, romelsac moiTxovs movaleobis Sesruleba; dauSvebelia waqezeba an Semrigebloba nebismieri qmedebisadmi, romelic dakavSi-rebulia wamebasTan an sxva saxis araadamianur, damamcirebel mopyrobasTan. im SemTxvevaSic ki, roca arsebobs zemdgomi organos gankarguleba an Seqmnilia sagangebo situacia (mag., arsebobs omis saSiSroeba, Sidapolitikuri arastabiluroba, da a.S.). Tanamdebobis piri valdebulia uzrunvelyos dakavebulisa da aseve Zaladobis msxverplis janmrTelobis dacva; ar Caidinos korufciuli qmedeba; daicvas saidumloeba da kodeqsis romelime muxlis darRvevis dafiqsirebis SemTxvevaSi mimarTos zemdgom organos an pirs.

aRniSnuli naTlad miuTiTebs, Tu raoden didi mniSvneloba eniWeba profesiuli eTikis zogadi da specialuri normebis Camoyalibebis aucileblobas. igi arsebuli normebis farglebSi ufro akonkretebs im moTxovnebs, romelic saxelmwifo moxeles avaldebulebs imoqmedos gansakuTrebuli pirobebis dacviT da saqmianobis specifikis gaTvaliswinebiT.

amrigad, msoflio Tanamegobrobis organizaciebis mier gansazRvrulia saxelmwifo mosamsaxuris qcevis standartebi, romlebic rekomendebulia msoflio demokratiuli Tanamegobrobis

11

Page 12: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

qveynebisaTvis saxelmwifo moxeleTa saqmianobis institucionaluri da procesualuri meqanizmis gansaxorcieleblad.

niSandoblivia, rom aRniSnul rekomendaciebis mixedviT, ZiriTadi aqcenti keTdeba interesTa konfliqtis gamoricxvis prevenciaze, sajaroobasa da angariSvaldebulebebze. demokratiul sazogadoebaSi sajaro samsaxurSi qcevis wesebis gansazRvris zogadi principebi erTian kanonzomierebas eqvemdebareba da upiratesad urTierTgansxvavebulia misi realizaciis organizaciul-administraciuli meqanizmebi.

literaturaReferences:

1. Standarts in Public Life. Committe on Standarts in Public Life Annual Reports., Chairman Lord Nolan 1, London: HMSD., 1998., p1.2. United Nations General Assembly, Distr. General, A/RES/51/59, 28 January, 1997; Fifty-first session, agenda item 101; Resolution Adopted by the General Assembly [on the report of the Third Commettee (A/51/610; Annex - International Code of Conduct for Public Officials3. Council of Europe Committee of Ministers; Recommendation No.R(2000)10 of the Committee of Ministers to member States on codes of conducts for public officials (Adopted by the Committee of Ministers at its 106th session on 11 May 2000 )4. Principles for Managing Ethics in the Public Service, OSCD (Organization for Security and Co-opoeration in Europe) Recommendation; Puma Policy Brief No. 4, Public Management Service, May 19985. Code of Conduct for Law Enforcement Officials, Adopted by United Nations General Assembly, resolution 34/169 of 17 December, 19796. The Good Governance Standard For Public Services; The Independent Commission on Good Governance in Public Services, OPM (Office for Public Management Ltd) and CIPFA (The Chartered Institute of Public Finance and Accountancy), London 20047. Implementing Effective Ethics Standards in Government and the Civil Service, Howard Whitton, Transparency International, February 20018. Getting the Balance Right Implementing Standards of Conduct in Public Life, Sir Alistair Graham, Report, Presented to parliament by the Prime Minister to Command of Her Majesty, January 2005

Nunu Ovsyannikova

12

Page 13: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

Some aspects on the rules of behavior in the public service

Summary

Public servant must serve honestly and impartially, considering state interests. For this purpose he/she must fulfill his/her job according to the rules which are established within a scope of united law institute of public service and are based on a specific judicial and moral-ethical demands.

In this work recommendations are discussed, including “International code of state officials’ conduct” and “Model code of public servants’ conduct” drawn up by international organizations, in which general regulations of public servants’ conduct are defined.

According to recommendations, rules of conduct in public service are represented as complexity of obligations to be fulfilled in moral-practical aspects in public services. In the rules of public servants’ conduct the main emphasis is made on prevention of conflict of interest, and on publicity and accountability.

It is worth to mention that in democratic society formation of the rules of conduct in public service is made considering international demand, and national legislation is in accordance with the main principles, which define standards of public servants’ conduct. Therefore, the main principles of the rules of conduct in public service are subject to joint regularity and organizational-administrative mechanisms of its realization are mainly different.

Keywords: public service, public servant, rules of behavior, organizational-administrative mechanisms, international demand, national legislation.

Reviewer: Professor Shota Dogonadze, Georgian Technical University

Нуну Овсянникова Некоторые аспекты правил поведения на государственной службе

Резюме

13

Page 14: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

Государственный служащий обязан служить честно и непредвзято с учетом государственных интересов; вместе с тем он должен осуществлять свою деятельность в соответствии с теми правилами, которые определены рамками института единого права государственной службы и основываться на конкретных юридических и морально-этических требованиях.

В труде рассмотрены рекомендации, в том числе разработанные международными организациями мирового содружества "Международный Кодекс поведения государственных должностных лиц" и "Кодекс поведения государственных служащих", в которых определены общие положения поведения государственных должностных лиц и государственных служащих.

Согласно рекомендациям, правила поведения на государственной службе предстают как совокупность осуществляемых обязательств на государственной службе в моральном и практическом аспектах. В правилах поведения государственных служащих основной акцент делается на превенцию исключения конфликта интересов, гласности и подотчетности.

Показательно, что формирование правил в демократическом обществе происходит с учетом международных требований поведения на государственной службе и национальное законодательство соответствует основным принципам стандарта поведения государственных служащих. Соответственно, определение общих принципов правил поведения на государственной службе подчиняется единой закономерности и преимущественно отличаются друг от друга организационно-администртивные механизмы их реализации.

Ключевые слова: государственная служба, Государственный служащий, правил поведения, организационно-администртивные механизмы, международные требования, национальное законодательство.

Рецензент: профессор Шота Догонадзе. Грузинский технический университет.

roza gafrindaSviliganwyobis Teoria da `crurwmenebis~ fsiqologia

14

Page 15: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

ganwyobis Teoria, dimitri uznaZem qcevis mizanSewonilobis asaxsnelad SeimuSava.

ganwyoba qcevisadmi Sinagan mzaobas, mowesrigebulobas gamoxatavs da qcevis gansazRvrulobis safuZvelia.

ganwyobis cneba, eqsperimentul fsiqologiaSi, individis mizanmimarTuli aqtivobis asaxsnelad, sxvadasxva avtorTan sxvadasxva mniSvnelobiT gvxvdeba, romlebic problemis damajerebel axsnas, miTumetes eqsperimentul dasabuTebas ver iZlevian.

dimitri uznaZis mier SemuSavebuli ganwyobis cneba qcevisadmi Sinagan mzaobas, mowesrigebulobas gamoxatavs. qarTveli fsiqologebi, dimitri uznaZis mier Seqmnili originaluri eqsperimentebis gamoyenebiT, sxvadasxva zomis burTebiT cdis pirebs qcevis mimarT ganwyobas ramdenime wuTSi uqmnidnen:

cdis erT-erT variantSi, Tvalaxveul cdis pirebs, orive xelSi sxvadasxva zomis burTebi ramdenjerme miewodeboda; rva-aTiode seansis Semdeg, imave cdis pirebs, orive xelSi tol burTebs aZlevdnen; isini burTebs sxvadasxva zomisad aRiqvamdnen; im xelSi, romelSic patara burTi eWiraT, rogorc wesi, didi zomis burTis SegrZneba hqindaT, raki is ase SeigrZneboda, uwindeli ganwyobis fonze da piriqiT, did burTs patarad aRiqvamdnen, raki ufro didis aRsaqmelad iyvnen ganwyobilni.

ganwyobis eqsperimentulad Seqmnis sxva variantSi cdis pirebs, ekranze 3_5 wuTis ganmavlobaSi TeTr-ruxi ganaTebis cimcims aCvenebdnen (profesori barnab xaWapuriZe); amis Semdeg magidaze dawyobil sxvadasxva zomis, formis da feris geometriuli figurebidan erT-erTis amorCevas sTxovdnen; aRmoCnda, rom isini swored im figurebs irCevdnen, rasac ekranze ise `xedavdnen~, rom ar icodnen, rom `xedavdnen~ anu qvezRurblovani gamRizianeblis saxiT _ es figurebi ise iyo proeqcirebuli, rom cdis pirebi mas mxolod sinaTlis cimcimad aRiqvamdnen (`25_e kadris efeqtis~ msgavsad).

am eqsperimentebiT dadginda, rom moqmedi subieqtis mTlianobiTi mdgomareobis _ ganwyobis sfero, cnobierebis miRmac, aracnobieradac iqmneba da eqsperimentators SeuZlia

15

Page 16: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

cdis pirebs sasurveli qcevis, Tundac mcdaris, ganwyoba xelovnurad Seuqmnas.

rogorc Cans, fsiqikis es marTvadi buneba Cvenma winaprebma, mecnierebamdel periodSic icodnen da sasurveli qceva-moqmedebebis mimarT axalgazrda Taobas, garTobiTi, miTologiuri da saintereso formiT iseTi ritualebi da dResaswaulebi dauweses, rac saWirod da sargeblod miaCndaT; droTa ganmavlobaSi am ritualebisa da dResaswaulebis mimarT iseTi fiqsirebuli socialuri ganwyobebi Seiqmna, rom folkloris saxiT Cvenamdec moaRwia; sabWoTa ideologias ki aranairi aracnobieris aRiareba ar surda; amis dasturia im sibrZneebis ugulvebelyofa, rac kacobriobas uxsovari, mecnierebamdeli periodidan daugrovebia, maT did nawils `crurwmenebi~ uwoda da adamianTa mexsierebidan maT amoZirkvas Seecada.

meoce saukuneSi, fsiqoanalizma (mis Semqmnelad zigmund froidi iTvleba), fsiqikuri `saidumloebebis~ asaxsnelad berZnuli miTologia gamoiyena; ufro adre ki, sulxan-saba orbalianma folklorul sibrZneebs cnobili Sedevri _ `sibrZne sicruisa~ uZRvna.

folkloruli `cru sibrZneebis~ nimuSia dRemde xalxis mexsierebaSi SemorCenili zogierTi monoTeistur religiamdeli ritualiebi _ natvris xis, msxverplSewirvis, alternatiuli mkurnalobis, sulieri Tu usulo, ciuri Tu miwieri sagnebisa da arsebebis Tayvaniscema da TviT yvelaze `uazro~ sayofacxovrebo, yoveldRiur saqmianobasTan dakavSirebuli `crurwmenebi~.

yvela amaTganis saSualebiT adamianis fsiqikaSi Rirebulebebis Camoyalibeba da misi Sesatyvisi qceva-moqmedebisTvis mzaoba _ ganwyoba iqmneba, rac dadebiTi Sedegebis miRwevis didi albaTobaa.

`natvris xeze~ Sebmuli Wreli naWris `Sewirvisas~, am mSvenier `msxverpls~ morwmune adamiani, Tavisi cxovrebis uaxloesi miznis asrulebas Txovda; ritualis Sedegad adamianis cnobierebaSi Tavisi am miznis miRwevis ganwyoba fiqsirdeba, `gabatondeba~ (dominanti xdeba), rac am adamianis mTeli fsiqikuri energiis mobilizebas miznis miRwevisken mimarTavs da misi miRwevis did albaTobas qmnis.

`Wiakokonobis~ `crurwmenis~ namdvili daniSnuleba _ gazafxulze ezo-Semogarenis gasufTavebiT Segrovili, nazamTrali ekal-bardebiT (da ara Tanamedrove, rezinis saburavebiT) koconis gaCareba iyo; maSindeli xalxis rwmeniT, `romel ezoSic aRdgomis

16

Page 17: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

wina kviraSi Wiakokona ar dainTTeba, im ezo-garemos eSmakebi daepatronebian~; es rwmena, Cveni gagebiT, cru sulac araa, ramdenadac miTiuri `eSmakebi~ realuri ekal-bardebia, Tavisi mavne SedegebiT.

aseve, adamianis cnobierebaSi gabatonebuli, dominanturi mdgomareobis aracnobierad miRwevis meqanizmia msxverplSewirvac; risTvisac adamiani msxverpls wiravs, isaa am adamianis umTavresi Rirebuleba drois romeliRac garkveul monakveTSi; msxverplSewirvis Semdeg mis cnobierebaSi es Rirebuleba gabatondeba anu dominanti xdeba, rac `natvris xis crurwmenis~ msgavsad, mTel fsiqikuri energiis mobilizebas iwvevs da rac miznis miRwevis did Sanss qmnis.

amave rangis `crurwmenad~ anu `Ruza xumrobad~ SeiZleba CaiTvalos bavSvis `SeSineba~ _ Tu Wamis dros TefSze kerZs datoveb (bolomde ar SeWam), ulamazo coli (an qmari) Segxvdebao; am xumrobis xSir-xSirad Sexseneba bavSvs `lamazi meuRlis~ SerCevis survils da adamianis erT-erTi mTavari Rirebulebis _ silamazis ganwyobas ufiqsirebs.

dRemdea SemorCenili wveulebisas magidis kuTxeSi moxvedriT dauqorwinebeli axalgazrdebis saxumaro `SeSineba~ _ Svid weliwads ver daqorwindebio! marTalia dRes am `saSiSroebis~ aravis eSinia, magram es `crurwmenac~ droulad daqorwinebis xumrobiT Sexsenebis meTodi iyo da misi mizani aseve gaucnobiereblad, daqorwinebis ganwyobis Seqmna iyo.

`crurwmenebSi~ moiazreba agreTve, mozardi TaobisTvis warmatebisa da Tavis tolebSi pirvelobis mopovebis mastimulirebeli, aseve `SeSinebis~ meTodi _ Tu fexis dabanisas xelebis magier meore fexs iyenebdnen, ufrosebi SeniSvnas aZlevdnen _ ase nu gaakeTeb, Torem toli gajobebso.

aqve SeiZleba gavixsenoT socialisturi ideologiis mier `crud~ Seracxuli da dagmobili, saaRdgomod wiTlad kvercxis SeRebvisa da erTmaneTisTvis qristes aRdgomis milocvis lamazi tradiciac; albaT maSin veravin gabeda misi aSkarad dacva, miuxedavad imisa, rom am `sicruem~, dResaswaulis xiblTan erTad, didi samsaxuri gauwia.

asevea yvela sakulto dResaswauli Tu `uazro~ sayofacxovrebo `crurwmena~; isini adamianis fsiqikaSi raime Rirebulebis myarad Canergvas da mizanSewonili qcevis ganwyobas afiqsireben; miTiuri formiT gadmocema ki maT upiratesobaze ufro metyvelebs, vidre cruobaze, ramdenadac,

17

Page 18: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

mecnierebamdeli adamianebisTvis, gansakuTrebiT bavSvebisTvis, ase ufro saxaliso, dasamkvidrebeli da Sesasrulebelia, vidre gonebis karnaxiT an avtoritetismieri iZulebiT.

vfiqrob, rom `cru sibrZneebidan~ Cven dResac bevris swavla SegviZlia; maTi gacnobiereba da Tanamedroveobis Sesaferisi meTodebiT Sesruleba ki aravis avnebs.

rac Seexeba zogierTi imaTganis mavneobas, ver uarvyofT, ganwyobis Seqmnis meqanizmebi asocialuri mizniTac rom SeiZleba iqnas gamoyenebuli, magram amgvari saSiSroebisgan arc mecnieruli aRmoCenebia dazRveuli, ris gamoc maTze uaris Tqma, dRes azrad aravis mouva.

literaturaReferences:1. uznaZe d., ganwyobis fsiqologia, t. IV, `Tbilisis universitetis gamomcemloba~, 1986.2. froidi z., fsiqoanalizi, `ilia WavWavaZis universitetis gamomcemloba~ Sesavali azrovnebaSi~, 2000.3. gafrindaSvili r., fsiqologiamdeli `fsiqologia~ qarTul folklorSi, Jurn. saistorio vertikalebi # 22, `tu~, 2011.

Roza GaprindashviliThe theory of attitude and psychology of “superstition”

Summary

18

Page 19: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

Dimitri Uznadze, in order to explain behavior expediency, worked out the theory of attitude that became the subject of research for Georgian school of psychology.

Attitude expresses inherent availability to behavior, and it is the basis of behavior’s determinacy; according to the concept of Georgian psychologists the sphere of attitude – intact state of a subject creates beyond the cognition, non-consciously, too; but Soviet ideology didn’t want to recognize it. It is confirmed by the neglect of such whole wisdom that has been collected by mankind before the scientific period in the form of superstition.

Despite “falsehood”, the most part of it nevertheless came down to us and this wisdom has been “rediscovered” by psychology in the XX century.

Ancient, hieratic (cult) holidays or domestic “superstitions” serve to firm implementation of some values in humans’ mentality and creation of expedient behavior’s attitude that sets up a high probability of positive results achievement. Their exposition in the mythical form better testifies their advantages, then falsehood, since it is rather funny and easily to perform in such manner then at sense’s dictation or under authoritative compulsion.

Keywords: The theory of attitude, Dimitri Uznadze, Psychology of “superstition”.

Reviewer: Professor Vano Chiaureli, Georgian Technical University

Роза Гаприндашвили Теория установки и психология «суеверия»

19

Page 20: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

Резюме

Дмитрий Узнадзе для разъяснения целесообразности поведения разработал теорию установки, которая стала предметом исследования грузинской школы психологов.

Установка выражает внутреннюю готовность к поведению и является основой определенности поведения; согласно концепции грузинских психологов, сфера установки – целостного состояния субъекта, создается и за пределами сознания, неосознанно; однако советская идеология не желала признавать это. Свидетельством этому отрицание той мудрости, которая была накоплена человечеством до научного периода, в виде «суеверия».

Несмотря на «лживость», большая их часть дошла все же до нас и эта мудрость была «открыта заново» психологией в 20-м веке.

Древние, культовые праздники или бытовые «суеверия» служат прочному внедрению каких-либо ценностей в психику человека и созданию установки к целесообразному поведению, что дает большую вероятность достижения позитивных результатов. Их изложение в мифической форме говорит скорее об их преимуществах, нежели о лживости, поскольку осуществить это веселее и легче, чем под диктовку разума и авторитетным принуждением.

Ключевые слова: Теория установки, Дмитрий Узнадзе, психология «суеверия».

Рецензент: профессор Вано Чиаурели. Грузинский технический университет.

oTar qoCoraZe

20

Page 21: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

adamianuri resursebis marTvis Cinuri strategia

Zveli Cinuri kultura mdidaria mmarTvelobiTi urTierT-qmedebis tradiciebiT, romlebic ZiriTadad dafuZnebuli aris daosizmis (religiur-filosofiuri moZRvreba, romelic Seicavs filosofiis, religiis, mistikis, sameditacio praqti-kisa da mecnierebis elementebs) msoflmxedvelobriv warmodgenebze.

Zveli Cinuri mmarTvelobiTi Teoriis erT-erT saintereso nimuSs warmoadgens sun Zi-s (Cin., 孫子 ) traqtati “omis xelovneba” (Cin., 孫子兵法,).

es aris Zveli CineTis yvelaze cnobili traqtati, romelic eZRvneba politikasa da samxedro strategias. igi warmoadgens “samxedro filosofiis skolis” (bin-Zia-s) ZiriTad teqsts. Sedgeba 13 Tavisagan: 1. winaswari gaTvlebi ( 始計,始 计 ); 2. omis warmoeba (作戰,作战 ); 3. strategiuli Tavdasxma (謀攻,谋攻 ); 4.Fforma (軍行,军行); 5. Zlevamosileba (兵勢,兵势); 6. sisavse da sicariele (虛實,虚实 ); 7. brZola omSi (軍爭,军争 ); 8. cxra saxecvaleba (九變,九变 ); 9. laSqroba (行軍,行军 ); 10. adgilis formebi (地形); 11. cxra adgili (九地); 12. sacecxle Tavdasxma (火攻); 13. jaSuSebis gamoyeneba (用間,用间).

sun Zi-s zogadi meTodologia aerTianebs Tavis TavSi socialuri homeostazis SenarCunebis konfucianur safu-Zvlebsa da samyaroseuli dao-s daosistur dialeqtikas, in-ian-is skolis kosmiur ciklizms, legistur politikur mecnierebasa da mo-istebis marTvelobiT pragma-tizms.Mmocemuli sinTezi, romelic warmoadgens oms (bin-s), erTis mxriv, rogorc “saxelmwifos diad saqmes”, “sikvdilisa da sicocxlis niadags, arsebobisa da daRupvis gzas (dao-s)”, da meores mxriv “motyuebis gza”-s, ganzogadebulia 5 principSi: “gza” (xalxisa da mmarTvelis erTsulovneba); “ca” (drois Sesatyvisoba); “miwa” (adgilis Sesatyvisoba); “sardali” (swori xelmZRvaneloba, es ki aris goni, Wkua), miukerZoebloba (samarTlianoba), humanuroba, vaJkacoba, simkacre); “kanoni” (organizebuloba da disciplina).

sun Zi-s mixedviT mocemul cnebebs gaiazreben da maT realizebas axdenen Semdegi 7 gaTvliT: flobs Tu ara mmarTveli “dao”-s (gzas); gaaCnia Tu ara mxedarTmTavars unari; “cisa” da “miwis” Taviseburebebis gacnobiereba; kanonebisa da brZanebebis Sesrulebadoba; jaris siZliere; meTaurebisa da

21

Page 22: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

jariskacebis gawvrTnis (ganswavlulobis) xarisxi; dajildoebisa da dasjis samarTlianoba.

traqtatSi ganxiluli aris oponentebTan da xelqveiTebTan efeqtiani urTierTqmedebis organizaciis ZiriTadi principebi, romelTa codnac friad sasargeblo aris mmarTvelobiTi urTierTqmedebis procesSi.

mmarTvelobiTi principebidan, metaforuli saxiT warmodgenili traqtatSi, SeiZleba gamoiyos ramodenime ZiriTadi principi:

brZolis gareSe gamarjveba – es aris Zveli Cinuri mmarTvelobiTi tradiciis erT-erTi ZiriTadi principi. misi arsi mdgomareobs SemdegSi: moigo omi, misi warmoebis gareSe. mowinaaRmdegis ganadgurebis saukeTeso saSualebas warmoa-dgens, misi megobrad gadaqceva. Tu ar xerxdeba misi megobrad gadaqceva, unda mospo mowinaaRmdegis Canafiqri. ise Secvalo misi wamodgena konfliqtis SesaZlo Sedegebze, rom masze arc ifiqros. Tu ar xerxdeba misi Canafiqris mospoba, unda mospoT misi kavSirebi. rodesac dainaxavs, rom rCeba mokavSireebis gareSe, igi an uars ityvis Tavis ganzraxvaze, an kidev gadadebs mas situaciis garkvevamde. xolo, rodesac omi gardauvali xdeba, Tqveni yuradRebis obieqti unda gaxdes misi armia.

sun Zi wers: “1. ...: omis wesebis mixedviT yvelaze ukeTesia mowinaaRmdegis saxelmwifo SeinarCuno mTelad (mTlianad), meore adgilzea, daamxo es saxelmwifo. saukeTesoa SeinarCuno mowinaaRmdegis armia mTlianad, meore adgilzea – gaanadguro igi. saukeTesoa – SeinarCuno mowinaaRmdegis brigada, meore agdilzea gaanadguro igi. saukeTesoa SeinarCuno mowinaaRmdegis batalioni mTlianad, meore adgilzea – mospo is. saukeTesoa SeinarCuno mowinaaRmdegis aseuli mTlianad, meore adgilzea – gaanadguro igi. saukeTesoa SeinarCuno mowinaaRmdegis oceuli mTlianad, meore adgilzea gaandguro igi. amitom, asjer SeebrZolo da asjer gaimarjvo – es ar aris ukeTesis ukeTesi. yvelaze ukeTesia daamarcxo sxvisi armia ubrZolvelad.

2. amitom, yvelaze ukeTesi omi aris mospo mowinaaRmdegis Canafiqri; meore adgilzea, mospo misi mokavSireebi, Semdegia, mospo misi jarebi. yvelaze ukeTesia cixesimagris alyaSi moqceva. simagreebis alyis wesebis mixedviT. aseTi alya maSin unda xdebodes, roca igi gardauvalia. didi farebis, saalyo etlebis momzadebas, miwayrilebis mowyobas,

22

Page 23: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

aRWurvilobis momzadebas sami Tve dasWirdeba; magram sardali, romelsac ar SeuZlia Tavisi mouTmenloba daZlios, Tavis jars, rogorc WianWvelebs, agzavnis ieriSze; am dros jariskacebisa da oficrebis erTi mesamedi iRupeba, simagre ki auRebeli rCeba; aseTi aris alyis damRupveli Sedegebi.

3. amitom is, vinc icis omis warmoeba, ubrZolvelad inarCunebs sxvis armias; alyis gareSe iRebs sxvis simagreebs; anadgurebs sxvis saxelmwifos ise, rom Tavis jarebs didi xniT ar akavebs. igi usaTuod inarCunebs yvelafers mTelad da ibrZvis, raTa sruli uflebebi moipovos cisqveSeTSi. amitom, iaraRis daClungebis gareSe SeiZleba naxo sargebeli: swored es aris strategiuli Tavdasxmis wesi.

4. omis warmoebis wesi gveubneba: Tu Seni Zalebi aTjer aRemateba mowinaaRmdegisas, Semoewyve mas yoveli mxridan: Tu Seni Zalebi xuTjer aRemateba mowinaaRmdegisas - Tavs daesxi mas; Tu Zalebi Tanabaria, SesZeli SebrZoleba; Tu Zalebi naklebi gaqvs – SesZeli misgan Tavis dacva; Tu Sen Tundac raime mcire gaqvs uaresi – SesZeli Tavi aarido mas; amitom, is vinc mcire ZalebiT ibrZvis jiutad, Zlieri mowinaaRmdegis tyve xdeba.

5. sardali saxelmwifosaTvis igivea, rac samagri oTxTvalaze; Tu samagri mWidrod da kargad aris morgebuli, saxelmwifo usaTuod Zlieria. Tu samagri moiSala – saxelmwifo usaTuod dasustdeba...

6. amitom armia Tavis saxelmwifosagan iCagreba sam SemTxvevaSi:

- roca man ar icis, rom armia ar unda amoqmeddes da mainc ubZanebs mas gailaSqros; roca man ar icis, rom armiam ukan unda daixios da ubrZanebs ukuiqces – niSnavs, rom igi armias boWavs.

- roca man ar icis ras warmoadgens armia, igi mas imave wesebiT marTavs, romliTac marTavs saxelmwifos; maSin meTaurebi armiaSi ibnevian.

- maSin, roca man ar icis, Tu ra aris taqtika armiaSi, is dasaniSnavad iyenebs imave meTodebs, romelsac saxelmwifoSi iyeneben; am dros armiaSi meTaurTa aRelveba iwyeba.

7. roca armiaSi aRelveba da dabneuloba iwyeba, ubedureba modis Tavadebidan, es ki niSnavs: sakuTari armiis rRvevas da mowinaaRmdegisaTvis gamarjvebis gadacemas.

8. amitom cnobilia, rom gamarjveba modis 5 SemTxvevaSi: imarjveben, roca SeuZliaT gamoiyenon, rogorc didi, aseve mcire

23

Page 24: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

Zalebi; imarjveben iq, sadac ufrosebsa da umcrosebs erTi da igive survilebi aqvT; imarjveben maSin, roca TviTon frTxilni arian da moTminebiT elodebian gaufrTxileblobas mowina-aRmdegis mxridan; imarjvebs is, visac niWieri mxedarTmTavari hyavs da xelmwife ar xelmZRvanelobs mas.

9. amitom amboben: Tu icnob mowinaaRmdeges da icnob sakuTar Tavsac, ibrZole Tundac asjer, - safrTxe ar mogelis; Tu icnob sakuTar Tavs da mowinaaRmdeges ar icnob, gaimarjveb erTxel, meored damarcxdebi; Tu arc Tavs icnob da arc mas, - roca ki ibrZoleb yovelTvis damarcxdebi.” [1, 40-42]

brZolis gareSe gamarjvebis principis originaluri ilustracia mocemuli aqvs mark makneilis, naSromSi “sun Zi da biznesis xelovneba: menejerebis eqvsi strategiuli principi”. igi erTmaneTs adarebs Wadraks da uZveles tradiciul Cinur magidis TamaSs go-s (Cin., 围棋). Wadrakisagan gansxvavebiT igi iwyeba sruliad cariel dafaze. moTamaSeebi rigrigobiT deben dafaze TavianT qvebs, raTa xelSi Caigdon teritoria. saTamaSo qvis dadeba SeiZleba dafis nebismier monakveTze, unda gaafarTovo Seni samflobeloebi, da amavdroulad Tavi aarido sakuTari Zalebis uzomo gawelvas da maT datyvevebas metoqis mier. am TamaSis saukeTeso strategias warmoadgens – Tavisufali sivrcis dakaveba, xolo rodesac igi aRar darCeba, mowinaaRmdegis sust wertilebze ieriSi. TamaSis mogeba SeuZlebelia sakuTari teritoriis mcire nawilis pasiuri dacviT. yovelTvis igebs aqtiuri mxare, romelic aiZulebs metoqes mimarTos Tavdacvas. sabolood imarjvebs is, vinc SeZlebs xelSi Caigdos da SeinarCunos rac SeiZleba ufro didi teritoria saTamaSo qvebis minimaluri danaxarjiT. Serkinebis dasasrulisaTvis dafaze rCeba Zalebi, romelTac SeuZliaT gaakontrolon teritoriis udidesi nawili. aRsaniSnavia erTi saintereso garemoeba, rodesac TamaSoben didostatebi isini xelSi igdeben erTmaneTis sul ramodenime saTamaSo qvas. go-s filosofiis arsi mdgomareobs SemdegSi: mowinaaRmdegis ganadgurebis gareSe gamarjvebis unari, Ria konfrontaciisagan ostaturad Tavis arideba da upiratesobis miRweva strategiuli saSualebebiT. [2] Cveni azriT go-s warmodgenili filosofia sasargeblo iqneba mmarTvelobiTi urTierTqmedebis procesSi.

sun Zi-s kidev erT sakvanZo filosofiur ideas warmoadgens “eride sisavses da daikave sicariele”. ar iswrafo raTa yvelgan da yovelTvis iyo mowinaaRmdegeze Zlieri. ukeTeseia moZebno adgili, sadac, mocemul momentSi, metoqe Tqvenze sustia.

24

Page 25: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

xelovneba mdgomareobs myariT sicarieleze dartymis xelovnebaSi.

sun Zi aRniSnavda: “1.…... : vinc pirveli midis brZolaSi da mowinaaRmdeges elodeba, igi savsea ZalebiT; vinc Semdeg, dagvianebiT midis brZolis velze da ekveTeba mters, igi ukve daRlilia. amitom, vinc kargad ibrZvis, is marTavs mowinaaRmdeges da saSualebas ar aZlevs, rom marTos Tavisi Tavi.

2. SegeZlos, rom mowinaaRmdege TviTon movides – es niSnavs, Semoityuo igi sargeblisaTvis; SegeZlos, rom mowinaaRmdege Semovides – niSnavs, rom dapirde mas raime boroti zraxviT. amitom, mowinaaRmdege SeiZleba maSinac daqanco, roca igi savsea ZalebiT; SeiZleba maZRaric ki aSimSilo.

3. gailaSqro iqiT, saiTac is usaTuod gaemarTeba, TviTon gaemarTo iqiT, sadac is ar gelodeba. is, vinc aTasobiT mils gadis da ar iRleba, ukacur adgilebs gadis.

4. Tavs daesxa da amave dros usaTuod daipyro, niSnavs, rom Tavdasxma moxda im adgilze, sadac is Tavs ar icavda; Tavi daicva da amave dros poziciebi usaTuod SeinarCuno – niSnavs daicva adgili, romelsac is Tavs ver daesxmeba. amitom, visac Tavdasxma SeuZlia (misi upiratesobac amaSia), mowinaaRmdegem ar icis misgan Tavis dacva sad unda moxdes. vinc Tavis dacva icis, icis Tavs sad daesxmeba mowinaaRmdege, mowinaaRmdegem ki es ar icis. zedmiwevniT daxvewili xelovneba! mis gamosaxatavad formac ki ar arsebobs. RvTaebrivi xelovneba! mis gamosaTqmelad sityvebic ki ar arsebobs. amitom swored es SeiZleba gaxdes mowinaaRmdegis bedis mWedeli.

5. rodesac win midian da mters winaaRmdegobis gaweva aRar SeuZlia, - niSnavs, rom urtyaven mowinaaRmdegis sicarieles; roca ukan ixeven da mowinaaRmdeges aRar SeuZlia ukan mogdios, niSnavs, rom siswrafea iseTi, rom is veRar geweva.

6. amitom, Tu me minda gamoviwvio brZola, mowinaaRmdegem, rom aaSenos kidevac maRali sangrebi, amoTxaros Rrma Txrilebi, sul erTia, igi ver SeZlebs ar Caebas CemTan brZolaSi. es imitom, rom me Tavs vesxmi im adgils, romelic man usaTuod unda gadaarCinos. me Tu ar minda vibrZolo, - rom davikavo kidevac adgili da daviwyo misi dacva,

25

Page 26: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

sulerTia, mowinaaRmdege ver SeZlebs CemTan brZolaSi Cabmas. es imitom, rom me avacden mas im gzidan, saiTac modioda.

7. amitom, Tu me mowinaaRmdeges vuCveneb raime formas, xolo es forma me ar meqneba, maSin me mTlianobas SevinarCuneb, mowinaaRmdege ki nawilebad daiyofa. mTlianobis SenarCunebiT me viqnebi erTi, nawilebad daSlisas mowinaaRmdege iqneba aTi. maSin me Cemi aTiT Tavs davesxmi mis erTs. Cven bevrni viqnebiT, mowinaaRmdege ki cota. is, visac SeuZlia bevriT Tavs daesxas cotas, iseTebi, vinc maT ebrZvian, cotaa da maTi damarcxeba advilia.

8. mowinaaRmdegem ar icis sad ibrZolebs da radgan man es ar icis, mas bevri adgili aqvs, sadac mzad unda iyos. Tu aseTi adgili, sadac igi mzadyofnaSi unda iyos bevria, isini, vinc me mebrZvian, - cotani arian. amitom, Tu is mzadyofnaSi iqneba winidan, maSin mas cota Zalebi eyoleba ukan; Tu is mzad iqneba ukan, - maSin mas cota Zalebi eyoleba win; Tu is mzadyofnaSi iqneba marjvniv. maSin cota Zalebi eyoleba marcxniv; Tu is mzad iqneba marcxnidan, - cota Zalebi eyoleba marjvniv. bevri Zala hyavs mas, vinc sxvas aiZulebs, yvelgan iyos mzadyofnaSi.

9. amitom, Tu ici brZolis adgili, brZolis dRes SegiZlia aTasi milis iqiTac gadaxvide ieriSze. Tu ar ici brZolis adgili, ar ici brZolis dRe, - ver SeZleb marajvena flangiT daicva marcxena flangebi; ver SeZleb marcxena flangiT daicva marjvena flangebi; ver SeZleb ukanidan daicva wina mxare; ver SeZleb winidan daicva ukana mxare. es aris ase, Sors, ramdenime milis manZilze da axlosac, ramdenime milis siSoreze.

10. Tu CemsaviT imsjeleben, maSin iuselebs didi jaric rom hyavdeT, ras miscems es maT gamarjvebisaTvis. amitomac aris naTqvami: “gamarjvebas SeiZleba miaRwio”, mowinaaRmdeges romc hyavdes mravalricxovani jari, SeiZleba mas brZolaSi Cabmis saSualeba ar misce.

11. amitom, mowinaaRmdegis SefasebiT, mis gegmas yvela misi Rirseuli TvisebebiT da SecdomebiT aRiqvamen; mowinaaRmdegeze zemoqmedebiT ecnobian kanonebs, ris daxmarebiTac moZraobiTa da simSvidiT marTaven maT; Tu vaCvenebT maT ama Tu im formas, - gavigebT misi sikvdilisa da sicocxlis adgils; roca Seejaxebi maT gaigeb, sad aris siWarbe da sad aris nakleboba.

12. amitom, sakuTari jarebisaTvis formis micemis zRvari – es aris miaRwio imas, rom forma ar iyos. rodesac forma ar aris,

26

Page 27: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

maSin TviT Rrmad Sesuli mzveravic ki raimes gansjas ver SeZlebs. sargeblobs ra am formiT, igi gamarjvebis saqmes masas akisrebs, magram masas amis codna ar SeuZlia. xalxma is forma icis, romlis saSualebiTac me gavimarjve, da ar icis is forma, romliTac me movaxdine gamarjveba. amitom, brZolaSi gamarjveba ar meordeba erTi da imave saxiT. igi TviT formis saxeobaTa dauSretelobas Seesabameba.

14. jarebis forma wyals waagavs; wylis formaa – gaeqces simarTles da miedinebodes qveviT; jarebis formaa – aeridos sisavses da daartyas sicarieles. wyali Tavis dinebas adgilis mixedviT axdens; jari Tavis gamarjvebas mowinaaRmdegis mixedviT adgens.

15. amitom jarebs ara aqvT ucvleli Zala. wyals ara aqvs ucvleli forma. visac SeuZlia mowinaaRmdegis mixedviT flobdes saxecvlilebebsa da gardaqmnebs, imarjvebs kidevac. mas RvTaebas eZaxian.

16. amitom, bunebis xuT elements Soris, ar aris ucvlelad gamarjvebuli; weliwadis oTx dros Soris, arc erTi araa, romelic Tavis mdgomareobas inarCunebs. mzesac ki aqvs xanmokleoba da xangrZlivoba, mTvaresac aqvs sicocxle da sikvdili. [3, 47-49]

rusi fsiqologi o. evtixovi monografiaSi “liderobis treningi” aRniSnavs, rom am principis gamoyenebaSi araferi ar aris uweso an arasportuli. nadirobisas lomic ki irCevs ara yvelaze swraf antilopas, aramed yvelaze xelmisawvdoms. es principi sakmaod efeqtiania mmarTvelobiTi uerTierTqme-debebis dros. magaliTad, rodesac Tqven wamogiyeneben ramodenime braldebas, yvelaze kargi iqneba jer daamasxvrioT yvelaze susti argumenti. misi uaryofiT, Tqven SegeZlebaT eWvqveS daayenoT danarCenebi, gaaZlieroT Tqveni poziciebi da amiT moamzadoT momavali gamarjveba. msgavsi strategia efeqtiania biznesSic. xSir SemTxvevaSi menejerebi cdiloben sakuTari strategiuli problemebis gadawyvetas konkurentebis Zlier poziciebze ieriSiT (anu isini iswrafvian mibaZon konkurentebs imaSi, raSic maT warmatebas miaRwies, da surT miaRwion msgavs Sedegs imave saSualebebeiT). mibaZva – strategiis yvelaze uxeSi saxeobaa. warmatebis misaRwevad saWiroa ara konkurentis mier gamoyenebuli strategiuli sqemis kalkireba, aramed sakuTari unikaluri strategiis SemuSaveba. strategiuli xelovneba mTeli sisavsiT maSin vlindeba, Tuki adamiani SesZlebs mimarTos Tavisi Zala konkurentis sisustis winaaRmdeg. mxolod amgvarad

27

Page 28: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

SeiZleba maqsimaluri warmatebis miRweva, resursebis dazogva, srul gamofitvamde warmoebuli xangrZlivi da ZviradRirebuli brZolis Tavidan arideba. [4]

Zveli Cinuri mmarTvelobiTi urTierTqmedebis tradiciis kidev erTi margaliti aris egreT wodebuli 36 stratagema (Cin., 三十六計).

traqtati warmoadgens 36 idiomisagan (sul 138 ieroglifi) Semdgar sias da maT mokle ganmartebebs. staratagemebis komentarebi Sedgenilia Cinuri klasikuri literaturis nimuSis ’’gardasaxvaTa kanonis’’-a (Cin., 易經 ,ing., Book of Changes) da legistebis filosofiis magaliTebze. aTaswlovani dakvirvebis, analizisa da sinTezis saSualebiT Cinelebma Seqmnes rTuli situaciidan gonivrulad gamosvlis meTodika.

mis avtorobas svxadasxva dros miawerdnen xan sun Zi-s, xanac juge lian-s. igi istoriaSi pirvelad 1500 wlis win samxreT cin-Si gamoCnda. daaxloebiT 300 wlis win, min-is dinastiis dasasruls da cin-is dinastiis dasawyiss ucnobma swavlulma gadawyvita patara wignSi Tavi moeyara e.w. “36 stratagemisaTvis”, romelsac pirobiTad – “omis saidumlo xelovneba” ewoda. 36 stratagema vrceldeboda mxolod xelnaweris saxiT. stratagemebis gagebis gasaRebi pirvelsave ieroglifebSia Cadebuli:

六六三十六,數中有術,術中有數。陰陽變理,機在其中。機不可設,設則不中。

’’eqvsjer eqvsi tolia ocdaTeqvsmetis.gaTvlaSi _ daxelovnebaa, daxelovnebaSi _ gaTvla.in-i da ian-i erTmaneTs cvlian, maszea dafuZnebuli

(samxedro) xriki.saWiro fandis winaswar ganWvreta SeuZlebelia,

tlanq dagegmvaSi ar aris gamarjveba”.ganmarteba:gaTvaleT da kidev gaTvaleT da Zalianac nu geqnebaT

principebis imedi. es principebi TviTon gaixsnebian Tqvens gaTvlebSi, xolo gaTvlebis arsis gandoba (gaziareba) ar SeiZleba.

28

Page 29: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

xedavde omis xelovnebaSi mxolod xelovnebas da ar icode, rom es xelovneba dafuZnebulia zust gaTvlebze, - niSnavs, rom ar ici rogor isargeblo xelovnebiT.

fandebi da intrigebi omis xelovnebaSi yovelTvis gamomdinareoben movlenaTa bunebrivi dinebidan da adamianuri grZnobebidan.

TviT umciresi ugergiloba (mouxerxebloba) maT gamoyenebaSi warmoSobs eWvebs da gamoiwvevs ukmayofilebasa da mRelvarebas. maSin veRar gamoiyeneb vercerT magaliTs. tradiciulad 36 stratagema iyofa eqvs qvejgufad, eqvsi stratagema TiToeulSi. pirveli sami gamoiyeneba, roca erT mxares aqvs upiratesoba, xolo danarCeni sami, roca upiratesoba sxvis xelSia. Tumca msgavsi dayofa pirobiTia. 36 stratagemis aTaswleulebis manZilze gamoyenebam, Cinel strategebs erTi ram aswavla – 36 stratagemis mTavari upiratesoba mis moqnilobasa da efeqtianobaSi aris. 36 stratagemis originaluri teqsti Seicavs ramodenime azrobriv Sres: - oTxi, an, Zalian iSviaTad, sami ieroglifisagan Semdgari 36 gamonaTqvami, romlebic warmoadgenen staratagemebis saTaurebs; - mocemuli stratagebis principis mokle ganmarteba; - amonaridi Zveli Cinuri kanonidan ’’cvlilebaTa kanoni’’-dan (Cin., 易經,ing., Book of Changes), romelSic axsnilia stratagemis azri ’’cvlilebaTa kanoni’’-s terminebiT; - stratagemis vrceli komentari, sadac xSirad aris miTiTebebi misi gamoyenebis istoriul precedentebze. msgavsi kompozicia asaxavs kanonis tradiciul stuqturas, romelic sayovelTaod miRebuli teqstisagan gansxvavebiT imarTeba ara gadmocemis Tanmimdevruli logikiT, aramed swored rom formis TviTSezRudviT, azris gawyvetiT, mniSvnelobebis ukiduresobiT, anu Cinuri tradiciis eniT rom vTqvaT, swored gamocdilebaSi arsebuli im “sicarieliT”, romelic Seicavs qmedebis amouwurav potencials da Tavis TavSi moicavs yovelive arsobrivs, warmoadgens “aTi aTasi sagnis fesvs”. Cinuri kulturuli tradiciis Tanaxmad, saidumlo aris WeSmaritebis yvelaze utyuari niSani. amiT aixsneba, albaT, maTi didi daintereseba samxedro strategiiT _ motyuebis xelovnebiT par

29

Page 30: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

excellence-T, magram motyuebis ara dasavluri, evropuli, gagebiT, sadac igi gaigivebuli aris gamorCenasTan, mzakvrobasTan. gavixsenoT laroSfukos sayovelTaod cnobili 124-e maqsima: «Les plus habiles affectent toute leur vie de blâmer les finesses* pour s'en servir en quelque grande occasion et pour quelque grand intérêt». ‘’WeSmaritad gaqnili adamianebi mTeli cxovreba ise iqcevian, TiTqosda ezizRebaT eSmakoba, sinamdvileSi ki TadarigSi aqvT gadanaxuli gansakuTrebuli SemTxvevebisaTvis, romlebic gansakuTrebul sargebels uqadian’’. [5] Cinuri kulturuli tradiciis Tanaxmad motyueba dafuZnebuli aris realobis siRrmiseuli kanonebis codnaze, an ufro swored rom vTqvaT, xiluli samyaros orazrovani statusis gagebaze, romelic erTdroulad warmoadgens da ar warmoadgens realobas. rameTu motyueba SesaZlebelia mxolod iq, sadac bolomde SenarCunebuli aris mimdinare movlenebis sinamdvilis (utyuarobis) SegrZneba. garkveulwilad, xom swored rom iluzia aris simarTlis yvelaze utyuari sabuTi. [6, 7, 8]

Cveni azriT, Cinur stratagemebis filosofiuri arsi yvelaze kargad gamoixateba sun Zi-s Semdegi debulebiT: ‘’... Tavidan ise iyavi, rogorc ubiwo qalwuli, - maSin mowinaaRmdege gagiRebs karebs. Semdeg iyavi rogorc gamovardnili kurdReli. mowinaaRmdege TavdacvisaTvis zomebis miRebas ver moaswrebs’’. [9, 64]

daskvnis saxiT gvinda avRniSnoT, rom Zveli Cinuri mmarTvelobiTi urTierTqmedebis tradicia yvelaze kargad miesadageba saxelmwifos saSinao da sagareo politikas, diplomatias, biznessa da omis xelovnebas. mas iyenebdnen ara marto mxedarTmTavrebi, aramed saxelmwifo samsaxuris yvela rangis moxeleebi. isini daxelovnebuli iyvnen samoqalaqo sazogadoebis marTvaSi. Zvel CineTSi umaRlesi rangis moxeleebisaTvis swavlebis aucilebel Semadgenel nawils warmoadgenda mocemuli traqtatebis Seswavla.

marTvis principebis msoflio gamocdilebis gacnobierebuli Seswavla warmoadgens mmarTvelobiTi procesis gaazrebisa da xelmZRvanelis profesionaluri mmarTvelobiTi msoflmxedvelobis formirebis instruments. am ukanasknelSi ki Cadebuli aris misi profesionaluri warmatebisa da efeqtianobis gasaRebi.

gacnobierebuli mmarTvelobiTi saqmianobis dvritas xom marTvis principebi warmoadgens. marTvis principebi ki aris xelmZRvanelis piradi gamocdilebis safuZvelze Camoyalibebuli is

30

Page 31: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

sabazo debulebebi, romlebic gansazRvravs marTvis miseul individualur stils, mmarTvelobiTi gadawyvetilebebis miRebis Taviseburebebs, mis damokidebu-lebas mmarTvelobiTi moRvaweobisadmi, adamianebisadmi, zneobrivi normebisa da moralisadmi.

literaturaReferences:

1. n. konradi. sun Zi. traqtati samxedro xelovnebis Sesaxeb. Tbilisi, 2000, Tavi III, strategiuli Tavdasxma. - 432 gv.

2. Mark R. McNeilly. Sun Tzu and the Art of Business: Six Strategic Principles for Managers. Oxford University Press, 13 April 2000. - 261 pages

3. n. konradi. sun Zi. traqtati samxedro xelovnebis Sesaxeb. Tbilisi, 2000, Tavi VI, sisavse da sicariele. - 432 gv.

4. Евтихов О. В. Тренинг лидерства: Монография. — СПб.: Речь, 2007. - 256 с.

5. http://www.fp.ulaval.ca/GBoss/aap/Duc_de_La_rochefoucauld.html6. Тридцать шесть стратагем. Китайские секреты успеха (Перевод с

китайского В. В. Малявина) — М.: Белые альвы, 2000.7. Зенгер Х. фон. Стратагемы. О китайском искусстве жить и выживать

— М.: Эксмо, 2004. — Т. 1-2.8. Жюльен, Франсуа, Трактат об эффективности. М.; СПб.: Московский

философский фонд; Университетская книга, 1999.9. n. konradi. sun Zi. traqtati samxedro xelovnebis Sesaxeb. Tbilisi, 2000,

Tavi XI, cxra adgili. - 432 gv.

Otar KochoradzeChina's strategy of Human Resources

Summary

Considered “secrets" of the Chinese art of living and to survive in difficult conditions. They are based on a philosophical understanding of the process management of Human Resources. Their effectiveness is confirmed in time and space.

31

Page 32: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

Keywords: management, Human Resources, art of living and to survive, time and space.

Reviewer: Professor Shota Dogonadze, Georgian Technical University

Отар КочорадзеКитайская стратегия управления человеческими рессурсами

Резюме

Рассмотрены «секреты»китайского искусства жить и выживать в сложнейших условиях. Они основываются на философском осмыслении процесса управления человеческими рессурсами. Их эффективность подтверждено во времени и пространстве.

Ключевые слова: управление, человеческие рессурсы, искусство жить и выживать, время и пространство.

Рецензент: профессор Шота Догонадзе. Грузинский технический университет.

i s t o r i adaviT paiWaZe

“damoukideblobis” oci weli(gasazogadoebis problema Tanamedrove saqarTveloSi)

ama wlis 8 dekembers beloveJis xelSekrulebidan da sabWoTa kavSiris daSlidan 20 weli Sesruldeba. aRsaniSnavia, rom msoflios geopolitikuri konfiguraciis es Secvla dapirispirebul social-politikur

32

Page 33: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

sistemaTagan erTis marcxisa da meoris gamarjvebis Sedegia, rac Sesabamisad gamarjvebuli sistemis sicocxlisunarianobaze metyvelebs. saqarTveloc Sesabamisad 20 welia, rac gaTavisuflda sabWoTa okupaciisagan, rac logikurad saqarTveloSi sistemuri cvlilebebis momaswavebeli unda yofiliyo. Sesabamisad, rodesac sabWoTa imperiis daSlaze vsaubrobT Zalauneburad vgulisxmobT bevrad mets, vidre es sinamdvileSi moxda. realoba ki imaSi mdgomareobs, rom daiSala mxolod erTiani sakavSiro partiuli aparati, erTiani sakavSiro sabWoTa armia, xolo socialur-politikuri sistema ki imperiis sivrceSi isev ucvleli darCa. am realobas Tanamedrove politologiurma mecnierebam Sesabamisi termini - „postsabWoTa sivrce“ SeurCia.

es yovelive ki imis xarjze, rom sabWoTa kavSiris periferiaze aRmocenebulma saxelmwifoebma TavianTi ganviTarebis ukanaskneli 20 wlis manZilze, mravali erovnuli Taviseburebebis miuxedavad, jer kidev bevri ram saerTo SeinarCunes. ZiriTadad es ybadaRebuli „Homo Soveticus”- is mentaluri memkvidreoba gaxlavT. araviTar davas ar iwvevs is mosazrebac, rom ruseTi, rogorc sabWoTa imperiis gamgrZelebeli da memkvidre, romlis sagareo da saSinao politikis ZiriTad mizansa da sakralur amocanas 1991 wels Semdgari secesiis daZleva warmoadgens, sxva mravalTan erTad, swored am garemoebas iyenebs axal saxelmwifoebze zewolisa da praqtikulad maTi marTva-gamgeblobis saSualebad... ufro metic, swored es garemoeba unda miviCnioT politikuri sistemis SenarCunebis safuZvlad sabWoTa imperiis sazRvrebSi. aRniSnulma mentalurma memkvidreobam yovel xalxSi baltiis zRvidan CineTis sazRvramde istoriuli TviTmyofadobis gaTvaliswinebiT sxvadasxva gamovlineba hpova. da Tuki baltiis saxelmwifoebma es memkvidreoba SedarebiT advilad daZlies da postsabWoTa politikuri sivrcisa da sistemisaTvis Tavis daRweva SesZles, Sua aziis qveynebSi es sakiTxi jerac ar gamxdara gansjis sagani. am TvalsazrisiT saqarTvelo postsabWoTa sivrceSi gansakuTrebul SemTxvevas warmoadgens. am erTi SexedviT progresul kavkasiur respublikaSi, arsebuli formaluri da faqtiuri garemoebebis Seusabamoba mkafiod miuTiTebs mentalur „cvlilebebze“ da ruseTis strategiis Zliersa da sust poziciebze secesiis Sedegebis daZlevis TvalsazrisiT.

yovelive zemoTqmulidan gamomdinere saqarTvelos uaxlesi istoriis analizi uaRresad droul da saWiro saqmed gvesaxeba.

33

Page 34: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

ZiriTadi kiTxva ki rasac pasuxi unda gaeces imaSi mdgomareobs, Tu ratom rCeba saqarTvelo deklarirebuli sagareo kursis miuxedavad jer kidev e.w. „postsabWoTa sivrcis“ nawilad da ram ganapiroba baltiispireTis qveynebis warmatebuli gamijvna da Sesabamisad damoukideblobac? amitomac Segnebulad varidebT Tavs bolo ocwleulis naratiul gadmocemas da gvinda ZiriTadi yuradReba qarTul sazogadoebaSi mimdinare procesebis gaazrebas davuTmoT. imisaTvis ki, rom mimdinare procesis adekvaturi Sefaseba SevZloT, sociologiuri da istoriuli eqskursi mogviwevs. sociologiuri imdenad, ramdenadac, sociologia, rogorc istoriuli mecnierebis wiaRidan aRmocenebuli, dRes ukve damoukidebeli disciplina, dakavebulia awmyos SeswavliT, istoria ki warsulis. miuxedavad am gansxvavebisa, orive disciplina adamiansa da mis qmedebebs swavlobs. adamianis qmedeba ki warmoudgenelia drois kategoriis gareSe, amdenad drois kategoria aris is, rac am or disciplinas aerTianebs. sazogadod cnobilia, rom kiTxvebi warsulis mimarT awmyodan gamomdinareobs, awmyos Secnoba ki warsulis gareSe SeuZlebelia. sxva sityvebiT, istoria sociologiis gareSe brmaa, xolo sociologia istoriis gareSe carieli.

amitomac, Tanamedroveobis analizisaTvis Sesabamisad e.w. kvlevis Sereul meTodologias mivmarTeT. es empiriul dakvirvebaTa Sedegebis xarisxobrivi da raodenobrivi Sefasebis kriteriumebi gaxlavT. postsabWoTa sivrceSi mimdinare procesebis analizisas logikuri, SedarebiTi, induqciuri da deduqciuri meTodologiis meSveobiT vecdebiT maTi formisa da Sinaarsis urTierT zegavlenis ara marto gagebas, aramed kauzaluri axsnis moZebnasac.

saqarTvelos istoriis ukanaskneli ocwleulis umTavres Sedegad is garemoeba unda iqnas miCneuli, rom saxelmwifosaTvis damaxasiaTebeli atributikisa da garegani formebis miuxedevad, saqarTvelo dRes mxolod formalurad aris damoukidebeli da aseve formalurad warmoadgens saxelmwifos Tanamedrove gagebiT. igi arafriT pasuxobs saxelmwifoebrivad Sekruli sazogadoebis moTxovnebs. ufro marTebuli iqneboda gveTqva, rom leninizmis saukeTeso tradiciebSi igi permanentuli reformizmis mqadagebel „zedamxedvel saxelmwifod“ Camoyalibda.

amasTan, saqarTvelos istoriis ukanaskneli ocwleuli erTmniSvnelovnad dezintegraciis procesis istoriad unda iqnas

34

Page 35: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

Sefasebuli. dezintegraciis procesisa, romelic or ZiriTad mimarTulebaSi gamovlinda: politikuri, anu regionaluri dezintegracia - samoqalaqo omisa da konfliqtebis Sedegad Semdgari secesia. socialuri dezintegracia - gasazogadoebis problema.

am SemTxvevaSi ufro marTebuli iqneboda gvesaubra sazogadoebrivi, anu socialuri integraciis ararsebobaze, romlis Sedegebi jer regionalur konfliqtebSi, xolo mogvianebiT ki socialur anomiaSi gamovlinda. sociologiuri mecniereba integracias or safexurad ganixilavs. pirveli safexuri e.w. socialuri integraciaa, romlis ZiriTad produqtad socialuri sistema - sazogadoeba, xolo Semadgenel elementad da aseve procesis Semoqmedad pirovneba anu individi iTvleba. gasazogadoebis Teoriis fuZemdeblad „burJuaziul marqsad“ wodebuli, sociologiuri mecnierebis klasikosi maqs veberi (1864-1920)[1] aris miCneuli. individualizmisa ki aseve klasikosi sociologi norbert eliasi (1897-1990).[2]

meore safexuri e.w. sistemuri integracia anu struqturuli funqcionalizmi gaxlavT, romelic swavlobs urTierTobebs sazogadoebriv struqturebsa da sistemebs Soris. am Teoriis fuZemdeblebad modernistuli socio-logiuri skolis TvalsaCino warmomadgeneli - amerikeli talkot parsonsi (1902-1979)[3] da misi mowafe germaneli sociologi niklas luhmani (1927-1998)[4] iTvlebian.

amrigad Tanamedrove sociologiuri mecniereba integraciis cnebaSi gulisxmobs dialeqtikur urTierT-damokidebulebas socialursa da sistemur integracias Soris. „Tuki socialuri integraciis dros saqme gvaqvs erTi socialuri sistemis moqmedTa (anu individTa) mowesrigebulsa Tu konfliqtur urTierTobebTan, sistemuri integraciis SemTxvevaSi saqme gvaqvs mowesrigebulsa Tu konfliqtur urTierTobebTan erTi socialuri sistemis nawilebs (anu struqturebs) Soris“.[5]

saqme exeba urTierTmimarTebas nawilsa da mTels Soris. es mTeli, anu Tavad sistema aris sazogadoeba, romelic Sedgeba garkveuli raodenobis elementebisagan (pirovnebebisagan, individebisagan) da garkveuli raodenobis relaciebisagan (kontaqtebisagan, urTierTobebisagan).[6] amave dros sazogadoeba ganixileba mravlismomcvel sistemad, romelic Tavis mxriv funqcionalur sistemebSi diferencirdeba.

35

Page 36: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

Tanamedrove sociologiuri mecniereba swavlobs sazogadoebrivi sistemebis funqcionalur diferenciacias da maT urTierTdamokidebulebas, urTierT wesrigs. saubaria integraciaze diferenciaciis gziT. rodesac TiToeuli subsistema mniSvnelobas iZens mxolod mTelis arsebobis pirobebSi, magram diferencirdeba sxvebisagan. amis winapirobaa pluralizmi yvela sistemur doneze. Suamavlad ki interprenetraciis principi gvevlineba.[7]

Tuki sistemuri integraciisaTvis amosaval wertils sazogadoebrivi sistemebis diferencireba warmoadgens, maSin individualizacia SeiZleba socialuri integraciis winapirobad warmovidginoT (diferenciaciis gagebiT pirovnul doneze),[8] romlis mTavar elements adamiani - pirovneba warmoadgens. amgvari Sexeduleba efuZneba individualuri da sazogadoebrivi struqturebis ganviTarebas, romelnic ar arian erTmaneTisgan gancalkevebulni, aramed erTmaneTTan inderdependentul urTierTobaSi imyofebian da amdenad mudmivi cvlilebis process eqvemdebarebian.

amrigad sistemuri da funqcionaluri diferenciacia Tanamedroveobis anu modernizmis ZiriTad ganmsazRvrel niSnad unda iqnas miCneuli. individualizacia ki socialuri integraciis anu gasazogadoebis procesad. aqsiomaturad SeiZleba JRerdes, rom gasazogadoebis gareSe ver iarsebebs moderni, rom sazogadoebis ararsebobis pirobebSi, verc misi struqturebi da sistemebi iarsebeben. amrigad pirovneba, rogorc mTelis mikroelementi, mTeli konstruqciis safuZvlad unda iqnas Sefasebuli.

sxva sityvebiT, rodesac gasazogadoebaze vsaubrobT, saqme exeba pirovnebis integracias sistemaSi. dasavluri „individualisturi“ tradiciis Sesabamisad, pirovneba garkveuli mniSvnelobiT „TviTRirebulebaa“, es aris statusi, igi ara mxolod samarTlis subieqtia, aramed gadawyvetilebis mimRebi, moqmedi... ese igi saqme exeba qmedebis wess, moqmedis ekonomikursa da socialur racionalurobas. damoukidebeli da racionaluri qmedebis wesi ki mxolod ekonomikurad damoukidebeli pirovnebis Tvisebaa. mokled rom vTqvaT, saqme exeba individualuri da koleqtiuri identobis Tanxvedras. vinaidan individi iseve iZens mniSvnelobas mxolod koleqtivSi, socialuri integraciis dros, rogorc TiToeuli subsistema mTelis, anu sazogadoebis arsebobis pirobebSi sistemuri integraciis dros.

am TvalsazrisiT gansakuTrebulad mniSvnelovnad gvesaxeba TanamedroveobaSi moqalaqis ormagi mniSvnelobis

36

Page 37: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

gaTvaliswineba, rogorc Bourgeois Tu Citoyen.[9] qarTuli SesatyvisiT qalaqelisa Tu moqalaqis... rogorc ekonomikuri zrdis mauwyeblisa Tu rogorc saxelmwifos moqalaqisa, romelic monawileobis Tanabar Sansebs iTxovs.

am terminebis Tanamedrove gageba iseve, rogorc samoqalaqo sazogadoebisa „...orive mniSvnelobas erTmaneTSi urevs da amiT gaugebrobas iwevs, TumcaRa es Tavdapirvelad mxolod Zveli romauli „societas civilis“ Targmani iyo, rac dRevandel anglo-saqsonur civil Society-Si agrZelebs arsebobas“.[10]

am cnebebis aRreva da gaugebroba postsabWoTa sivrceSi gansakuTrebulad sagrZnobia. vinaidan uiniciativo moqalaqeebic saxelmwifos moqalaqeebi arian, romelTac ucilobeli moqalaqeobrivi ufleba gaaCniaT xeli miuwvdebodeT materialur dovlaTze zogadad, maT Soris: samuSao, sacxovrebelsa da samomxmareblo bazrebze, magram moklebulni arian SemoqmedebiT iniciativas. ar arsebobs sistema, romelic amas daaregulirebs, moawesrigebs - ar arsebobs sazogadoeba. ekonomikurad damokidebuli adamiani moklebulia Tavisufali qmedebis saSualebas, igi iZulebulia imoqmedos koniunqturis gaTvaliswinebiT, misi qmedeba emociuri da iracionaluria. amgvari qmedebis wesi ki gasazogadoebis process verafers Sematebs.

maSinac ki, rodesac saqme fizikur gadarCenas exeba, adamianebi ar arRveven socialur normebs, aramed TavianT mdgomareobas bediswerad aRiqvamen. aseT SemTxvevaSi erTad-erTi xsna socialuri yofis Zireul da erTbaSad cvlilebaSi mdgomareobs, revoluciebis permanentul molodinSi... revoluciebis molodini ki aseve iracionaluria. „raRaca iqneba“, „vinme gamoCndeba“ „viRac gaakeTebs“. es vinme - moqalaqe-mesakuTre socialuri integraciis mTavari elementi da Semoqmedi ki postsabWoTa sivrceSi jer kidev idevneba.. vinaidan misi damoukidebeli da racionaluri qmedebis wesi nebismieri diqtaturisaTvis umTavres safrTxes warmoadgens. amdenad postsabWoTa sivrcis ZiriTadi socialuri konfliqti aris konfliqti pirovnebasa da reJims Soris, moqmed subieqtsa da Camoyalibebul sistemas Soris.

modernizaciis Teoretikosebica da praqtikosebic ZiriTadad demokratizaciis sakiTxebiT arian dakavebulni, samarTlebrivi saxelmwifosaTvis damaxasiaTebeli procesualuri normebis uzrunvelyofiT, materialuri dovlaTis samarTliani ganawilebis problemiT. am saqmeSi ki isini postsabWoTa sivrceSi fsons

37

Page 38: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

arsebuli mTavrobebis progresulobaze deben. sistemis uSualo Semoqmedi ki moqalaqe-mesakuTre maT TvalTaxedvidan rCebad.

“Homo Soveticus”-is mentaliteti ki, swored xelisufalTa Soris aris saZiebeli. ubralo moqalaqes ar esaWiroeba rTuli sociologiuri konstruqciebisa da Teoriebis codna. mas mxolod Tavisufali qmedebis SesaZlebloba esaWiroeba. evropaSi aRmocenebuli „mesame wodeba“ ar icnobda rTul sociologiur Teoriebs, piriqiT, sociologiuri konstruqciebi mecnierebma burJuaziis qmedebis logikis Seswavlis Sedegad SeimuSaves.

postsabWoTa sivrceSi mesakuTris arsebobis SesaZlebloba jer-jerobiT gamoricxulia. swored es garemoeba migvaCnia modernizaciis mcdelobebis warumateblobis ZiriTad mizezad am sivrceSi.

amitomac aris, rom yoveli axali saxelisuflo wesrigi garkveuli drois Semdeg mosaxleobis mier aralegitimurad aRiqmeba. pirovneba emijneba sistemas, yoveli axali xelisufleba Sesabamisad aralegitimurad moqmedebs da ZiriTadad mosaxleobis yvlefiT aris dakavebuli. ase brunavs mojadoebuli wre.

Tanamedrove sociologiuri skolis erT-erTi yvelaze TvalsaCino warmomadgeneli ralf darendorfi, (1929-2009) Tavis 1992 w. gamocemul naSromSi „Tanamedrove socialuri konfliqti“, aRmosavlursa da afrikul diqtatorul reJimebze dakvirvebis Sedegad Seqmnil viTarebas CvenTvis erTob niSandoblivad axasiaTebs: „... lamazi sityvebi ukeTesi momavlis Sesaxeb umalve axali teroristuli reJimis gamarTlebad gardaiqmneba. es SeiZleba xangrZliv diqtaturas moaswavebdes. gaWirvebas gareSe saSiSroebis fonze, an ubralod qarizmas anomiis SuagulSi“. [11]

termini „anomia“ sociologiaSi franguli sociologiuri skolis klasikosis, emil durqhaimis (1853-1917) Semotanilia. igi „anomias“ adamianis umTavres socialur problemad miiCnevs.[12] anomia subieqturi da relatiuri deprivaciis Sedegia. subieqturi deprivacia individualur doneze TviTmkvlelobis mizezic ki xdeba xolme. koleqtiur doneze „anomia“ relatiuri deprivaciis Sedegad dgeba. anomia sazogadoebis mTavari problemaa da sazogadoebis erT-erTi umTavresi funqcia da amocana adamianis anomiisagan dacvaSi mdgomareobs. anomia durqhaimis mixedviT socialuri normebis rRvevasa da socialuri wesrigis

38

Page 39: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

ararsebobaSi mdgomareobs. socialuri normebis daweseba da socialuri wesrigis uzrunvelyofa ki swored sazogadoebis mTavari funqciaa. koleqtiur cnobierebas, rasac igi koleqtiur sindiss „conscience collective“ uwodebs durqhaimis TeoriaSi gansakuTrebuli adgili eTmoba. koleqtiuri grZnobebis gaTelva misi azriT sazogadoebis dezintegraciisa da aqedan gamomdinare anomiis sawindaria. Tu sazogadoebam ver moaxerxa socialuri uTanasworobis daZleva, misi arseboba aseve kiTxvis qveS dgeba. socialuri Tanasworobis radikalurad damyarebis mcdeloba misi SexedulebiT mkacr zomebs moiTxovs da integraciisaTvis ver gamodgeba. es gzac durqhaimis azriT anomiisaken midis. anomiis ZiriTadi niSani imaSi mdgomareobs, rom arsebuli saxelmwifo wesrigi mosaxleobisagan aralegitimurad aRiqmeba, xolo TiToeulis qmedeba ara racionaluri aramed egocentruli xdeba. socialuri wesrigi da normebi ki mxolod sayovelTaod aRiarebul moralur disciplinas unda eqvemdebarebodes.

anomia - durqhaimis mixedviT - yalibdeba maSin, rodesac Sromis ganawileba rutinaSi gadaizrdeba da TiToeulma Tavisi samuSaos mizani aRar icis; (sabWoTa imperiis bolo wlebis erT-erT damaxasiaTeblad unda miviCnioT); anomia Cndeba iqac, sadac Sromis ganawileba Zalismierad xdeba da poziciebis miniWeba reglamentirebulia; anomiaa iseTi garemoeba, rodesac mzardi saqonlis pirobebSi TiToeuli ver Rebulobs samarTlian wils saerTo jamidan.[13] vfiqrobT, bolo ori gansazRvreba upirobod esadageba socialur mdgomareobas Tanamedrove saqarTveloSi...

mokled rom vTqvaT anomia durqhaimis ganmartebiT sazogadoebis koleqtiuri Zalis deficitis pirobebSi Cndeba. sxva sityvebiT, anomia sufevs iq sadac ar arsebobs sazogadoeba.

Tanamedrove saqarTveloSi Seqmnili viTarebis mizezebi dualistur xasiaTs atarebs. imdenadve egzogenuria, ramdenadac endogenuri. rusuli okupaciis ganmavlobaSi es orive faqtori imdenad gadajaWvulia da erTmaneTze mibmuli, rom dRes maTi gancalkeveba sakmaod rTuli saqmea...

CvenSi integrirebuli sazogadoebis ararsebobis mizezebis dasadgenad ki amjerad mcire istoriuli da tipologiuri eqskursi mogviwevs...

sayovelTaod cnobilia, rom sazogadoeba da saxelmwifo Tanamedrove gagebiT wmindad evropuli movlenaa,[14] romelic saTaveebs evropuli feodalizmidan iRebs. dasavluri mecnierebis Tanaxmad evropeizmi sam ZiriTad movlenas efuZneba, es aris

39

Page 40: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

qristianoba, feodalizmi da berZnul-romauli samarTali. es ZiriTadad sakuTrebis sakralurad da xelSeuxeblad cnobas gulisxmobs. evropuli feodalizmis ganxilvisas bevrad ufro mravlis momcveli movlena unda warmovidginoT vidre „lenuri urTierTobebi“ anda „lenuri samarTali“. feodalizmis, rogorc wmindad evropuli movlenis ZiriTad maxasiaTeblad „lenuri sistemisa“ da „alodialuri sistemis“[15] urTierT Tanaarseboba da maTi urTierTdamokidebuleba gaxlavT. qarTuli SesatyvisiT Sesabamisad sakargavisa (igive feodi, beneficiumi) da mamulis (igive alodi, anu absoluturi sakuTreba).

„alodialuri Tavisufleba“, evropaSi imTaviTve centraluri xelisuflebisa da lenuri sistemis qmediT SezRudvad da pirovnebis Tavisuflebis, anu individualizmis safuZvlad aRiqmeboda. evropeli mecnierebis umravlesoba mesame wodebis aRmocenebis winapirobad swored „alodialur Tavisuflebebs“ miiCnevs.[16]

niSandoblivia, rom evropuli saxelmwifo mowyoba dasabamidan icnobs centraluri xelisuflisa da pirovnebis Tanaarsebobas. rac SesaniSnavad gamoixateba formulaSi primus inter pares. amgvar urTierTdamokidebulebas lenur samflobelo institutsa da Tavisufal anu absolutur sakuTrebas Soris, mniSvnelovani gavlena unda moexdina im dauwerel feodalur urTierTobebze, rac mecnierebaSi, „dasavluri lenuri (anu feodaluri) konstituciis“[17] saxeliT aris cnobili.

amrigad, swored dinamiuri balansi am institutebs Soris aris Sida integraciis mamoZravebeli Zala, ramac dasavluri sazogadoebis ganviTarebis etapebi ganapiroba: erTobidan sazogadoebisaken, sazogadoebidan „sazogadoebrivi xelSekru-lebisaken“, sazogadoebrivi xelSekrulebidan Tanamedrove saxelmwifomde. disbalansi ki radikalizacias iwvevs, erTis mxriv alodialuri Tavisuflebebis mZlavrobam SeiZleba anarqiaSi iCinos Tavi, xolo meores mxriv ki, alodialuri Tavisuflebebis nivelirebas calsaxad avtokratiul diqtaturamde mivyavarT. orive SemTxvevaSi integraciis procesi zaraldeba.

jer kidev antikuri xanis filosofosebi: platoni, aristotele, sokrate, ciceroni da seneka sakuTrebis sakiTxs saxelmwifos mowyobis TvalsazrisiT gadamwyvet mniSvnelobas aniWebdnen. isini imTaviTve asxvavebdnen kerZo sakuTrebisa (proprietas) da mflobelobis (prossessio) cnebebs. gadauWarbeblad SeiZleba iTqvas, rom swored am cnebebis gansazRvrebisa da maTi

40

Page 41: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

urTierTdamokidebulebis axsnis mcdelobebi daedo safuZvlad ZiriTad filosofiursa da iuridiul moZRvrebebs, mogvianebiT ki socialur-politikur Teoriebs saxelmwifos raobisa da misi mowyobis Sesaxeb. antikuri xanis sazogadoebis damokidebuleba sakuTrebis mimarT aisaxa Zv. w. aR. 450 w. romis samarTlis krebulSi, e.w. „TormetTavSi“ Leges duodecim tabularum, sadac kerZo sakuTreba sakralurad da xelSeuxeblad aris gamocxadebuli.

„axali drois“ moazrovneni, rogorc mag: Tomas hobsi (1588-1679), jon loki (1632-1704), Jan-Jak ruso (1712-1778) kerZo sakuTrebas individisa da misi qmedebis Tavisuflebis xarisxTan uSualo kavSirSi ganixilavdnen. antikuri formula ut suum cuique salvum sit (TiToeuls Tavisi) maTTvis sazogadoebis arsebobisa da daniSnulebis mTavar amocanas warmoadgenda. sxva sityvebiT, Tanamedrove ganviTarebuli samyaros mier ganvlili gza erTobidan sazogadoebamde adamianis rTul socialur urTierTobebs gulisxmobs, dafuZnebuls sakuTrebis Tavisufal flobasa da mis aseve Tavisufal gankargvaze. am garemoebas efuZneba kantis cnobili gamonaTqvami - sakuTrebis warmoqmnas ucilobeli logikiT respublikur saxelmwifomde mivyavarT-o. sazogadoebis wevrebis ZiriTadi uflebebi aseve romauli formulidan vita, membra, libertas iqna gamoyvanili da maTi dacvis institutad saxelmwifo iqna miCneuli. amrigad saxelmwifos funqcia „axali drois“ dasavluri filosofiuri moZRvrebebis mixedviT, sazogadoebis wevrebs Soris samarTliani urTie-rTobebis menejerobaSi gamoixateboda.Aamitomac, saxelmwifo „sazogadoebrivi SeTanxmebis“ Sedegia. niSando-blivia, rom „sazogadoebrivi SeTanxmebis“ orive klasikuri magaliTi - inglisuri Charter of Liberties (1100 w). da Bill of Rights (1689 w). - saTaurSive Tavisuflebebsa da uflebebs gulisxmobdnen. da Tuki pirvel SemTxvevaSi saqme exeboda didgvarovanTa Tavisuflebebs, meore SemTxvevaSi axlad aRmocenebuli „mesame wodebis“ politikur uflebebis dakanonebazea saubari.

erTi sityviT Tanamedrove filosofiuri da sociolo-giuri moZRvrebebi adamianis socialur ganviTarebaSi or ZiriTad safexurs gamoyofs: 1. erTobisa[18] da 2. sazogadoebis.

amaTgan pirvelis ganmsazRvreli is garemoeba gaxlavT, rom misi wevrebis socialuri qmedeba tradiciulad motivirebul emociebs emyareba, xolo maTi urTierTqmedeba ki meqanikuri solidarobis niSniT xasiaTdeba.

41

Page 42: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

maSin rodesac meoris SemTxvevaSi socialuri qmedeba racionalurad aris motivirebuli, xolo sazogadoebis wevrebis urTierTqmedeba ki organuli solidarobis xasiaTs atarebs.

amdenad sazogadoeba ganixileba, rogorc socialuri urTierTobebis sistema.

alodiumi dasavleT evropaSi sakuTrebis beneficiumze ufro adrindeli formaa da beneficiumis Seqmnis Semdegac ganagrZobs arsebobas. alodiumis mflobelebi iyvnen Zveli gvaris STamomavali feodalebi, eklesia da qalaqebi. amitomaa, rom dasavleT evropaSi aRmocenebuli e.w. „mesame wodeba“ swored, rom „qalaqelebi“ (les bourgeois) iyvnen, romelnic soflad mcxovreb feodalebs daupirispirdnen politikuri uflebebisa da TavisuflebebisaTvis brZolaSi, rogorc ekonomikurad SedarebiT gvian momZlavrebuli sazogadoebrivi fena. niSandoblivia, rom evropis axalsa da uaxles istoriaSi erovnuli moZraobebi, „qalaqelTa“, anu burJuaziuli moZraobebis sinonimia.

aRmosavleTSi sruliad sapirispiro movlenasTan gvaqvs saqme. alodialuri sakuTrebis forma faqtobrivad qreba. Sesabamisad ikveTeba centraluri xelisufalis avtorita-rizmic. individis roli ki sazogadoebis kulturulsa da politikur cxovrebaSi sul ufro nivelirdeba.

Tuki am garemoebas gaviTvaliswinebT, gasagebi gaxdeba, Tu ratom ver hpoves burJuaziuli ganviTarebis gza Tavis droze maRalganviTarebulma da feodaluri (anu calsaxad lenuri) urTierTobebiT gamorCeulma aziurma regionebma.[19]

qarTveli xalxis istoria gansakuTrebulia im TvalsazrisiT, rom geografiuli faqtoris gamo sagareo garemoebebi saqarTvelos sazogadoebrivi ganviTarebis saqmeSi ganmsazRvrel rols asrulebdnen da asruleben kidec. dasavleTSi ki sapirispirod - sagareo politika sazogadoebis Sida ganviTarebis gagrZelebas warmoadgens. Sida konsolida-ciisa da erovnuli integraciis procesi saqarTveloSi gamudmebulad ferxdeboda dampyroblebis mier.

am TvalsazrisiT, saqarTvlos istoriaSi gansakuTrebuli roli bizantiasTan da mogvianebiT ruseTTan mezoblobas unda mieniWos.

novalisis [20] sityvebiT rom vTqvaT, yoveli eri, rogorc idea, rogorc koleqtiuri individuumi eswrafvis ipovos Tavisi adgili gansazRvrul kulturul sivrceSi. saqarTve-loSi amgvar kulturad bizantiuri kultura iyo miCneuli, romelic antikuri memkvidreobisa da qristianobis sinTezad aRiqmeboda. gansakuTrebuli aRniSvnis

42

Page 43: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

Rirsia is garemoebac, rom Suasaukuneebis qarTveli moazrovneni da Teologebi bizantiidan ganurCevlad yvelafers ki ar iRebdnen, aramed iziarebdnen ioane damaskoelis princips filosofiis sargeblobis Sesaxeb TeologiisaTvis da seleqciis meTodis meSveobiT cdilobdnen ganesazRvraT Tu ra iqneboda msoflio filosofiidan sasargeblo qarTuli TeologiisaTvis.[21] inteleqtualebi asxvavebdnen fsevdo da originalur Txzulebebs, eklesia aRwevs avtokefalias, qarTuli feoda-luri sistema araTu gansxvavdeba bizantiurisagan,[22] romlisTvis absoluturad ucxoa sakuTrebis alodialuri sistema, aramed tipiurad dasavluri feodaluri sistemis nawils warmoadgens. sakuTrebis alodialuri[23] da benefici-uri formebis Tanaarseboba bizantiisagan gansxvavebiT saqarTvelos dasavluri tipis feodaluri sistemis kunZulad warmoaCens axlo aRmosavleTSi.

X saukune saqarTveloSi mZlavri integraciuli procese-biT xasiaTdeba. ramac logikuri dasasruli feodaluri erTeulebis erTi mmarTvelis - mefis mier gaerTianebaSi hpova, vinc aseve evropuli feodaluri samarTlis principiT iqna SerCeuli. integraciul procesebs saTaveSi qarTveli inteleqtualebi edgnen. giorgi merCules gansazRvreba „qarTlad friadi queyanai aRiricxebis, romelsaca Sina qarTuliTa eniTa Jami Seiwirvis da locvai yoveli aResrulebis, xolo kvirieleeison berZnulad iTqumis...“ - evropeizmis safuZvlebiT moazrovne adamianis naazrevia da Tamamad SeiZleba gviandeli evropuli ganmanaTleblebis winamorbedad CaiTvalos. sazogadoebrivi ganviTarebis Sedegebia: humanizmis ideebis qadageba qarTvel inteleqtualTa mier; politikuri TvalsazrisiT absoluturi monarqiis Camoyalibeba Tavisi wmindad evropuli maxasiaTebliT - episkoposiT, pirveli ministris rangSi; waru-matebeli da susti magram mainc parlamentis moTxovna, aSkarad miuTiTebs saqarTveloSi „mesame wodebis“ - uflebebis aRiarebis mcdelobaze. erTi sityviT saqarTvelos TavisTavadi ganviTareba tipiurad dasavluri scenariT mimdinareobda. rig sferoebSi saqarTveloSi mimdinare procesebi ki qronologi-urad win uswrebdnen evropaSi mogvianebiT momxdar movlenebs. integraciuli procesebis aRmavloba monRolTa gamoCenam daamuxruWa da metic, biZgi misca dezintegraciul procesebs.

rodesac qarTul feodalizmze vsaubrobT, rogorc gamonaklisze aRmosavlur sivrceSi da mas evropul fenomenad miviCnevT, upirveles yovlisa „alodialuri“ miwis mflobelobis sistemis arseboba

43

Page 44: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

gvaqvs mxedvelobaSi, romlis niSnebic jer kidev antikur xanaSi dasturdeba.[24] niSandoblivia, rom qarTuli „mamulic“ aseve tipologiur Tanxvedras amJRavnebs evropul „alodTan“.[25] aranakleb mniSvnelovania agreTve qveyanaSi absolutizmis ganviTareba da mesame wodebis - „qalaqelTa“ arsebobis pirveli niSnebic. amdenad sakuTrebis romauli samarTlebrivi gageba saqarTveloSi imTaviTve aRiarebulad unda miviCnioT. antikuri filosofiis gavlena ki saxezea saqarTveloSi ruseTTan SeerTebamde.[26]

miuxedavad imisa, rom bizantiis agresiuli imperiis mezobloba saqarTvelosaTvis damoukideblobisaTvis gamudme-bul brZolas niSnavda, bizantia Tavisi antikuri filoso-fiuri skoliT kulturuli sivrcis orientiri iyo da amdenad pozitiuri gavlena iqonia integraciul procesebze saqarTveloSi. xolo bizantiis dacemam da ori Zlieri muslimanuri saxelmwifos mezoblobam ki, dezintegraciuli procesebs gauxsnes gza. sakuTrebis alodialuri forma gaxldaT is, ramac mezobeli saxelmwifoebis ormagi wnexis miuxedavad, erTis mxriv qarTuli cxovrebis wesis SenarCunebas Seuwyo xeli xolo meores mxriv, dasabami daudo xelaxal feodalizacias anu feodalur daSlas. marTalia samefo saxli legitimurad iyo miCneuli, magram TiToeulis qmedeba ara racionaluri aramed egocentruli gaxda.

feodalizmis ganviTareba ruseTSi aseve Sors aris evropeizmis tradiciisagan, alodialuri sakuTrebis forma ruseTSi ar dasturdeba. marTalia dRevandel internet sivrceSi mravlad moipoveba naSromebi, sadac avtorebi „votCinis“ institutSi „alodialuri“ sakuTrebis niSnebis povnas cdiloben, magram es koniunqturiT aris nakarnaxevi da maTTan paeqrobas aq ver SevudgebiT. gardatexa rusul feodalur sistemaSi ivane mrisxanes politikis Sedegad daiwyo. „opriCnina“ swored boiarTa alodialuri miswrafebebis winaaRmdeg Catarebuli RonisZiebaa, swored opriCninis Sedegia ruseTSi miwis totalur beneficiumad gadaqceva. gviandel votCinebs ki alodTan mxolod saxelwo-deba Tu amsgavsebs, isini ukeTes SemTxvevaSi da isic pirobiTad, seniorias SeiZleba SevadaroT. ruseTis biurokratiuli centralizmi da xelisuflebis avtokra-tizacia xom swored ivane mrisxanisagan idebs saTaves. es gaxlavT ZiriTadi mizezi imisa, Tu ratom ver warmoiqmna boiarebisagan dasavluris msgavsi regionalurad damagrebuli wodebis dasayrdeni. erTi sityviT feodalizmi ruseTSi ivane mrisxanidan moyolebuli sul ufro da ufro avtokratizaciis instrumentad yalibdeba.[27]

44

Page 45: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

saqarTvelos ruseTTan SeerTebisTanave qarTuli aristo-kratia ruseTSi iqna gadasaxlebuli. qarTuli saxelmwifo-ebrioba da qarTuli feodalizmi anu mosaxleobisagan legitimurad miCneuli sistema gauqmda. feodaluri daqucmacebulobiTa da dezintegraciiT dasustebulma qarTulma mosaxleobam identurobisa da mniSvnelobis orie-ntirebi dakarga. skolebSi, eklesiasa da sasamarTloSi saqmis ucxo enaze warmoebam mospo komunikaciis SesaZlebloba mosaxleobasa da reJims Soris, romelic isedac aralegitimurad iyo aRqmuli. Taobebi darCnen uwignurni, es garemoeba gansakuTrebiT uwyobda xels dezintegraciis process.

ilia WavWavaZis moRvaweoba - anbanis reformireba, Tanamedrove literaturuli enis daxvewa, mas imdroindeli evropuli erovnuli moZraobebis gmirebis rigSi ayenebs. xolo lozungi „mamuli, ena sarwmunoeba“ qarTvelebisaTvis erovnuli integraciis orientirebis simbolo da maCvenebeli unda yofiliyo. socialuri problemebis mogvarebas ilia WavWavaZe saqarTveloSi erovnuli burJuaziis, qarTuli mesame wodebis aRmocenebaSi xedavda. sazogadod cnobilia, rom XIX s-is evropaSi mimdinare erovnuli moZraobebi miznad erovnuli saxelmwifoebis Seqmnas isaxavdnen da am procesis mamoZravebeli Zala „mesame wodeba“ anu burJuazia iyo. swored amitom iTxovda ilia WavWavaZe erovnul damoukideblobas, magram rogorc realisti politikuri avtonomiis formas jerdeboda. amrigad ilia WavWavaZisaTvis saqarTvelos erovnuli damoukidebloba - erovnuli „mesame wodebis“ mier dafuZnebul socialur wesrigs niSnavda. es gza ki ar pasuxobda imperiaSi mimdinare procesebs da modernizebuli imperiisaTvis gaTvaliswinebul socialur wesrigs. amitomac ilias moRvaweoba ruseTis imperiisaTvis realur saSiSroebas warmoadgenda.

ilias mkvlelobis Semdeg, erovnuli konsolidaciisa da integraciis ideam Semdgomi ganviTareba veRar hpova da erovnulma orientirebma gza sazogadod rusul problemas - socialuri orientirebis problemas dauTmo, romlis gadaWrac imperiis sivrceSi bunebrivia, rusuli qargiT unda momxdariyo. politikuri sarbieli saqarTveloSi ruseTis social demokratiuli partiis e.w. qarTul fraqcias daeTmo...

alodialuri Tavisuflebebis nivelirebam da saxelmwifo-ebriv mowyobaSi individualizmis deficitma Sedegad ruseTSi mesame wodebis ararseboba gamoiRo.

45

Page 46: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

aseT pirobebSi politikaSi monawileobis moTxovnilebas rusi moRvaweni ZiriTadad publicisturi da literaturuli saqmianobiT ikmayofilebdnen. XIX s. ruseTisaTvis damaxasiaTebelia inteleqtualTa garemos aRzeveba erTgvar Sua fenad. rasac ruseTSi „inteligencia“ ewoda da romelsac „mesame wodebis“ deficitis fonze „sazogadoeba“ daerqva. inteligencia ruseTSi imTaviTve Camoyalibda ideologiur da ara profesiul jgufad. arsebobdnen kulturuli adamianebi, magram ar arsebobda kulturuli garemo. Camoyalibda myari mentaluri formula - inteligencia „Cven“ da saxelmwifo - „isini“. amrigad inteligencia aRmoCnda saxelmwifosa da bnel masas Soris. aristokratiis saukeTeso nawilSi sufevda erTgvari danaSaulis grZnoba sakuTari xalxis winaSe. socialurad totalurad polarizebul romanovebis imperiaSi arsebuli ufskrulis amovsebis survilma isini antifeoda-lurad da amave dros antiburJuaziulad ganawyo.

omze orientirebuli feodaluri sazogadoebis Canacvleba mSvidobiani, Sromaze orientirebuli sazogadoebrivi wyobiT maTTvis ucxo iyo. amis nacvlad rusi inteleqtualebi samarTliani sazogadoebisa da am saqmeSi rusi xalxis istoriuli misiis ZiebiT iyvnen dakavebulni. amave dros gansakuTrebul mniSvnelobas marTlmadideblobas aniWebdnen. evropul racionalur decentralizms isini qristianuli aRmosavleTis mTlianobas upirispirebdnen. amis mTavari ganmsazRvrelebi ki rusuli „Temis“ da marTlmadideblobis nacionalizaciidan gamohyavdaT. religiis nacionalizacia, anu misi xelisuflebasTan Serwyma tipiurad aRmosavluri movlenaa, rac totalitarizms moaswavebs.

uaRresad sainteresoa pirveli sabWoTa emigraciis TvalsaCino warmomadgenlis nikolai berdiaevis dakvirveba. rodesac igi „mesame romis“ mesianistur ideas aanalizebs ambobs, rom ruseTSi eklesiis nacionalizacia ivane mrisxanes droidan daiwyo, rom rusi xalxis cnobierebaSi erovnuli da religiuri iseve Zlierad Seerwya erTmaneTs, rogorc Zveli ebraeli xalxis cnobierebaSi.[28] msoflio saeklesio cnobiereba rusuli eklesiisaTvis imdenad susti iyo, rom berZnul eklesias, romlisganac rusma xalxma marTlmadi-debloba miiRo, aRar cnobdnen WeSmarit marTlmadidebel eklesiad, masSi WeSmariti sarwmunoebis damaxinjebas xedavdnen. berZnuli eklesiis gavlenas aRiqvamdnen, rogorc garyvnilebas SeRweuls msoflioSi erTad-erT WeSmarit marTlmadidebel samefoSi. rusuli eklesiis TviTizolaciisa da totalitarizmis formula ase SeiZleba warmovidginoT -

46

Page 47: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

marTlmadidebeli sarwmunoeba aris rusuli sarwmunoeba, ararusuli sarwmunoeba - aramarTlmadidebluria. unda iTqvas, rom amgvari ganwyoba mxolod da mxolod politikuri zewo-liT iyo gamowveuli. „rusuli eklesis istoriaSi saukeTeso periodi, monRolTa batonobis xana iyo, rodesac igi xeli-suflebisagan sulierad bevrad ufro damoukidebeli iyo da masSi socialuri elementi mZlavrobda“.[29]

ar SeiZleba ar aRvniSnoT, rom saqarTvelos istoria, misi feodaluri wyoba da qarTuli Teologiuri skolis Tavisufali azrovnebis wesi,[30] imperiuli doqtrinis – qristianuli aRmosavleTis erTobisa rusuli primatis qveS - usafuZvlobis cocxali magaliTia, albaT es garemoeba unda miviCnioT imis ZiriTad mizezad, rom rusuli okupaciis dasawyisSive, swored qarTuli eklesia iqca rusuli „marTlmadideblobis“ yvelaze mrisxane Setevis obieqtad.

„slavofilebi“ safuZvelSive ewinaaRmdegebodnen sakuTre-bis romauli samarTlismier gagebas. isini sakuTrebas ar miiCnevdnen absoluturad da sakralurad. mesakuTre maTTvis iyo mxolod gamgebeli. sakuTrebis evropuli gageba ucxo iyo rusuli feodaluri aristokratiisTvisac ki. e.w. „zapadnikebi“ dasavleTidan mxolod social-demokratiuli ideologiiT ixiblebodnen. liberalebi ki ruseTSi Teoriulad ar moRvaweobdnen da Semoifarglnen ramdenime reformiT 60-ian wlebSi. rusi inteleqtualebis azrovnebis wesi iyo dogma-turi da totalitaruli.[31] mokled rom vTqvaT, rusi intele-qtualebi ZiriTadad dakavebulni iyvnen socialuri samarTlianobis damkvidrebis saqmeSi rusi xalxis amocanisa da funqciis ZiebiT. rusi inteleqtualebis socialisturma ganwyobebma da „mesame romis“ funqciis sakralizebam noyieri niadagi Seuqmna proletariatis „mesianisturi“ ideis xorcSesxmas.

es garemoeba unda miviCnioT imis mizezad, rom swored ruseTSi gaxda SesaZlebeli XX saukunis mTavari eqsperimentis - meoTxe wodebis, proletariatis diqtaturis - cxovrebaSi gatareba. rusuli miTi xalxis socialuri funqciis Sesaxeb advilad Caanacvla miTma proletariatis funqciis Sesaxeb.

rodesac nikolai berdiaevi rusuli komunizmis warmoSobasa da mniSvnelobas aanalizebs, rusi xalxis mentalitets axasiaTebs, rogorc individualizms moklebul koleqtiur cnobierebas. amas igi sakuTrebis romaul-evropuli gagebis deficitiT xsnis. ruseTSi iTvleboda, rom miwa uflis sakuTrebaa da yovel adamians aqvs misi damuSavebis ufleba. anu sxva sityvebiT adamiani mas mxolod ganagebs, igi mxolod mflobelia. unda iTqvas, rom

47

Page 48: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

amgvari midgoma Zveli aRTqmiseulia da „Tanaxis“ moZRvrebidan gamomdinareobs. sakuTrebis aseTma definiciam da marTlmadideblobis totalitarizmma ki rusul sazogadoebaSi tipiurad rusuli movlena - nihilizmi warmoSva, romelic Semdegnairad formulirdeba - saxelmwifo borotebaa da Zalmomreobis instituti. gansakuTrebul yuradRebas ipyrobs petre I-is modernizaciis moRvaweobis Sedegebis Sefasebac. misi SefasebiT, petres meTodebi tipiurad bolSevikuri iyo da reformebma socialuri polarizeba ruseTSi mxolod gaamwvava, vinaidan gamoiwvia gaucxoveba evropul yaidaze mcxovreb aristokratiasa da aRmosavlur yaidaze mcxovreb xalxs Soris. amis mizezad igi im garemoebas miiCnevs, rom reformebi mxolod aristokratiiT Semoifargla da sayovelTaod ar gatarebula.[32]

rodesac marqsizmis klasikosebi feodalizmze werdnen, isini im dogmis tyveobaSi rCebodnen, romelic feodalizmSi mxolod batonisa da ymis antagonizms xedavda. sxva sityvebiT, marqsizms feodalizmica da Semdeg kapitalizmic mxolod beneficialur urTierTobebad warmoedginaT am sityvis viwro gagebiT. mmarTvelobis ufro Zvel formebsa da principulad sxva urTierTobebs ki mniSvnelobas ar aniWebdnen. kapitalisturi sazogadoebis ekonomikuri struqtura ki feodaluri sazogadoebis ekonomikuri struqturidan gamohyavdaT.[33]

amgvari Sexedulebis tyveobaSi darCnen praqtikosi marqsistebica da maTi Semoqmedebis produqti - sabWoTa saxelmwifo - wmindad aRmosavlur feodalur, anu lenur urTierTobebze idga. warmoebis saSualebebis gasaxelmwifoebrioba ar wyvetda beneficiumis arsebobis problemas. amdenad, vfiqrobT, upriani iqneba sabWoursa da postsabWour problematikaSi pirobiTad feodaluri terminologiis gadmotana da Sesabamisad beneficialuri sakuTrebisa da Tavisufali anu sruli sakuTrebis urTierTobis sakiTxis dasmac.

unda vaRiaroT, rom rusi komunistebi beneficiumis arsebobas realobaSi ver gaeqcnen. axali sazogadoebis gariJraJze, „wminda proletaris“ xelfasi TveSi 75 maneTiT ganisazRvreboda, maSin, rodesac, saSualo moxelis xelfasi 1500 Seadgenda. sxva sityvebiT, proletari isev „ymobaSi“ darCa. amgvarad sabWoTa ruseTi dasabamidan „moxeleTa saxelmwifod“ Camoyalibda.

48

Page 49: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

Sesabamisad sabWoTa kavSiris istoria pirobiTad sam etapad SeiZleba warmovidginoT: 1. „moxeleTa saxelmwifo“ da beneficiumis gankargva stalinamde, 2. stalinis epoqa da 3. „moxeleTa saxelmwifo“ da beneficiumis gankargva stalinis Semdeg.Aaqedan pirveli ori etapi koleqtiuri enTuziazmis aRmavlobiT xasiaTdeba.

stalinuri xana Zireulad gansxvavebul movlenad unda iqnas miCneuli, rodesac koleqtiuri enTuziazmi da „xalis mzrunveli mamis“ fxizeli Tvali beneficiums moxeleTagan xeluxleblad inaxavdnen da mas saxelmwifos sakuTrebaSi tovebdnen. ioseb stalinis samagaliTo radikaluri puritanizmi socialuri samarTlianobis simbolos ganasaxierebda.

alodialuri damoukideblobis yovelgvar miswrafebas samagaliTod uswordebodnen. mesakuTre-individi - ai bolSevizmis ZiriTadi safrTxe da amitom mTavari mteric. individualizmis niSnebi sabWoTa kavSirSi, mxolod ganaTlebulma fenam, e.w. „inteligenciam“ SeinarCuna. es wre identificirebuli iqna cneba sazogadoebasTan da Zveli rusuli tradiciis Sesabamisad aRiqmeboda, rogorc Sua da ara rogorc saSualo wodeba. aqedanve momdinareobs ZiriTadi Seusabamoba sazogadoebis arsis da cnebis gagebisa postsabWoTa moqalaqis „Homo Soveticus“ -is da dasavleTeli qalaqelis „Bourgeois“ mentalobaSi.

unda iTqvas, rom „diadi sabWoTa xalxi“ ormag Cagvras ganicdida: erovnulsa da socialurs. magram rusi sabWoTa inteleqtualebisaTvis erovnuli sakiTxi dRis wesrigSi ar mdgara. rusi disidentebisTvisac ki, aqtualuri mxolod socialuri usamarTlobis problematika iyo. saxarovisa da solJenicinis gamonaTqvamebi cxadyofen, rom erovnul sakiTxSi isini tradiciuli rusuli Sovinizmis poziciebze darCnen.

erovnulad ganwyobili qarTveli inteleqtualebi ki ZiriTadad emociebs eyrdnobodnen. apelirebdnen ilia WavWavaZis moRvaweobisadmi, magram amave dros misi erovnul-saxelmwifoebrivi moRvaweoba da burJuaziuli xedva mxedvelobis aredan hqondaT gamorCenili da mxolod individualizmis alegoriuli qadagebiT ifarglebodnen, rogorc xelovanni, mwerlebi da poetebi da naklebad, rogorc filosofosebi Tu sociologebi an politikosebi. 80-iani wlebis erovnuli moZraobac Sesabamisad damoukideblobis emociuri moTxovniT Semoifargla, xolo momavali damoukidebeli

49

Page 50: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

saxelmwifos saxelmwifo mowyoba da Sinaarsi „koleqtiuri cnobierebis“ miRma rCeboda da dRemde ver ixila dRis sinaTle.

erTi sityviT, „Homo Soveticus“-is patrimonialuri mentalitetisaTvis cnebebi - saxelmwifo, politika da politikosi - unitarizmsa da cezarizmTan arian gaigivebulni.

unda vaRiaroT, rom sabWoTa kavSiridan separirebis dros qarTvelebis qmedebis wesi ara „sazogadoebisaTvis“ damaxasiaTebeli racionalizmiT ganisazRvreboda, aramed „erTobisaTvis“ damaxasiaTebeli emociurobiT. gansakuTre-bulad aRsaniSnavia, rom es moxda sazogadoebrivi epoqisa da e.w. „modificirebuli individualizmis“ aRzevebis xanaSi. qarTvelTa socialuri qmedeba efuZneboda erTobis tradiciul ideas. erTobis Tema laitmotivad iqca. es efuZneboda saerTo mexsierebas, ojaxursa da megobrul erTsulovnebas. romelTa gamoxatva yoveldRiurobaSi xelo-vnebasa Tu istoriografiaSi umTavres amocanad iqca. 70-iani wlebidan igrZnoba axalgazrdobis interesis zrda eklesiis mimarT. qristianuloba aRiqmeboda protestad aTeisturi sabWoTa kavSiris mimarT da erovnuli kuTvnilebis niSnad.

sazogadoebriobis deficiti gansakuTrebulad mkafiod gamoCnda eTnikur umciresobebTan urTierTobaSi. afxazebis segregaciis politika afxazeTis ruseTTan SeerTebidan e.i 1863 wlidanve idebs saTaves. unda vaRiaroT, rom am garemoebam saqarTvelos mxridan veraviTari winaaRmdegoba ver hpova, piriqiT, qarTvelTa qmedeba wyals asxamda imperiis Canafiqrs. mizezi sakmaod martivia - qarTvelTa mxriv ar arsebobda e.w. „mimRebi sazogadoeba“ piriqiT qarTvel inteleqtualTa Zalisxmeva mimarTuli iyo qarTuli erTobi-dan afxazTa gariyvisaken. ilia WavWavaZis mcdelobebi saqarTveloSi e.w. „mimRebi sazogadoebis“ Seqmnisa saboloo jamSi marcxiT damTavrda da aseTi sazogadoeba ver Sesdga. marTalia qarTvelma social-demokratebma afxazeTis 1920 referendumis doneze konstituciurad SeerTeba moaxerxes, magram es imdenad xanmokle aRmoCnda, rom veraviTar doneze ver moxerxdeboda multieTnikuri socialuri kavSirebis Seqmna, rac momavali socialur-politikuri integraciisaTvis ZiriTad winapirobad da safuZvlad gamodgeboda.

qarTvelTa erTobis ideologebis SemoqmedebaSi afxazur eTnikur jgufs adgili ar eTmoboda.[34] piriqiT, afxazebi ucxo erTobad iqnen warmodgenilni. amdenad brZola afxazeTisaTvis

50

Page 51: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

qarTvel inteleqtualebs warmodgenili hqondaT brZolad ZirZveli qarTuli teritoriisaTvis, romelsac ucxo tomis mkvidrni daeuflnen da ara brZolad afxazuri eTnikuri jgufis qarTul sazogadoebaSi integri-rebisaTvis. sabWoTa kavSiris daSlisTanave uzomo energia iqna daxarjuli saerTaSoriso Tanamegobrobisadmi am apelaciiT. qarTulma istoriografiam didi gavlena moaxdina sazogado azris Camoyalibebaze da es garemoeba qarTuli sazogadoebis umniSvnelovanes Secdomad unda iqnas miCneuli.

amgvari midgomis mizezi ara mxolod qarTvel inteleqtua-lTa iracionalur fiqris wyobaSi unda veZioT, aramed reJimis politikaSic. imavdroulad afxazeTSi gamalebulad mimdi-nareobda paraleluri sazogadoebis Camoyalibeba. ruseTis politikis wyalobiT „afxazi“, romelic TviT afxazeTis avtonomiaSi sagrZnob umciresobas warmoadgenda, wodebad Camoyalibda. „afxazoba“ socialuri prestiJi gaxda. Taname-drove dezintegraciis Teoriis avtorebi amgvar mdgomareobas regionaluri dezintegraciis wina pirobad miiCneven.

amrigad, 1992 w. momxdari samxedro konfliqti karga xnis dagegmili da momzadebuli iyo. gadawyvetilebac Sesabamisad ukve miRebuli... mxolod teqnikuri sakiTxiRa rCeboda mosagvarebeli, kerZod, Tu vin aiRebda pasuxismgeblobas pirvel gasrolasa da afxazeTis dakargvaze?

ase, rom regionaluri dezintegracia „mimRebi sazogado-ebis“ deficitia da gagebul unda iqnas, rogorc saqarTvelos Sida sazogadoebrivi da socialur-politikuri problema. amdenad endogenuri faqtoria, magram amave dros egzogenur faqtorTan mWidro urTierTkavSirSi myofi. amgvari viTarebis mizezebisa da gamoxatvis tendenciebis kvleva qarTuli socialuri da istoriuli mecnierebis gadaudebel amocanad migvaCnia.

bolSevizmi ZirSive gamoricxavs socialuri qmedebis Tavisuflebas. yovelgvar individualizms. beneficiaruli gamgebloba marTvis teqnologiaa, sabWoTa imperiaSi araformalurad, postsabWoTa sivrceSi ki formalurad. es gansakuTrebulad kargad gamoCnda Cvens mier aRniSnul sabWoTa istoriis mesame pirobiT etapze anu „moxeleTa saxelmwifo“ da beneficiumis gankargva stalinis Semdeg.

yovelive aman TvalnaTliv iCina Tavi e.w. postsabWoTa sivrceSi... sadac marqsistul-leninuri dogmebi sruliad gauazrebelma, vegetatiurma, erovnuli interesebis efemerulma dogmebma Sescvala. cvlilebebi da demokratiuloba gagebul iqna

51

Page 52: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

feodaluri beneficiumis gankargvis amjerad Ria da legalur formad, romlis „privatizeba“ mmarTvelma jgufebma mTavar miznad daisaxes. saxelwifo sakuTreba warmoebis saSualebebze axla partiulad ganikargeba. da am mizans emsaxureba kanonebis subieqturi gamoyeneba, anda maTi miReba „post factum“. erTi sityviT saxelmwifo manqana monawileobs sakuTrebis ganawilebis procesSi, rogorc subieqti.

yvelaze sagangaSo ki is garemoebaa, rom mosaxleobis „koleqtiuri cnobiereba“ a priori Rebulobs am viTarebas. amgvari midgomis Sedegia, rom ai ukve oci wlis ganmavlobaSi, demokratizaciis lozungebiT gabruebuli „postsabWoTa moqa-laqeebi“, romelTac arCevanis ufleba miiRes, magram ar moupovebiaT, SesaSuri erTsulovnebiT irCeven ara saxelmwifo moRvaweebs, aramed beladebs, ufro swored ki patronebs, sxva sityvebiT gadawyvetilebis mimRebs, romelTagan isev patrimonialuri mentalobis gamo elian samsaxurs, socialur keTildReobas. SesaSuri erTsulovnebiT eZeben adgils mzis qveS, sakuTrebis sakargavi institutis safuZvelze. amitomaa, rom postsabWoTa sivrceSi sakuTrebis gadanawileba dResac ar damTavrebula, rom yoveli axali xelisufali xelaxal gadanawilebas iwyebs...

xelaxali feodalizaciis procesi, saxelmwifos marTva sakargavis institutis safuZvelze dasabams SevardnaZis xanidan iRebs. saxelmwifos sakuTreba warmoebis saSualebebze lenuri pirobebiT gadaecemoda moxeleebs droebiT sargeblobaSi. procesi calsaxad kapitalis dagrovebis niSniT mimdinareobda. aristoteles „xrematistika“, rasac igi „ekonomikisagan“ asxvavebs, bevrad ufro saxelmwifoebrivi mniSvnelobis terminia vidre is, rac im periodis saqarTve-loSi xdeboda. piradi gamdidreba saxelmwifos gaRatakebis xarjze. dRes am xanas dasavleli politologebi „klepto-kratiad“ moixsenieben.

amave dros iwyeba mosaxleobis totaluri socialuri polarizacia. moTxovnileba saSualo fenaze isev rusul-sabWouri meTodiT iqna gadawyvetili. arasamTavrobo organizaciaTa Seqmna, rogorc „mesame seqtorisa“, modernizaciis politikis SemoqmedTagan Cafiqre-buli iyo, rogorc meti demokratiis moTxovnis trendi ZiriTadad laTinuri amerikisa da afrikis qveynebisaTvis. maTi funqcia yvela moqalaqis sazogadoebrivi gadawyvetilebebis miRebis procesSi CarTva unda yofiliyo. sxva sityviT im „xvrelebis“ amosavsebad,

52

Page 53: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

rasac saxelmwifo institutebi ver axerxebdnen. Zireuli gansxvaveba burJuaziul sazogadoebasa da Tanamedrove arasaxelmwifo organizaciebis mier SemoRebul termins „samoqalaqo sazogadoebas“ Soris swored imaSi mdgomareobs, rom sazogadoeba burJuaziuli gagebiT, Tavad ayalibebs im saxelmwifoebriv wesrigs, romelic erovnuli saxelmwifos adgils ikavebs. mravali arasamTa-vrobo organizaciis mier damkvidrebuli termini „samoqalaqo sazogadoeba“ ki koniunqturiT aris nakarnaxevi da arasamTavrobo organizaciebis, rogorc damoukidebeli aqto-rebis saxelmwifosTan urTierTobas gulisxmobs. amdenad rodesac samoqalaqo sazogadoeba ar ixmareba burJuaziuli sazogadoebis sinonimad saqme cnebebis da funqciebis aRrevasa da koniunqturasTan gvaqvs. aman saqarTve-loSi specifiuri transformacia ganicada, „Citoyen“ -is moqalaqeobriv uflebebze zrunva Homo Sovetikus - is warmo-dgenaSi inteligenciis funqciasTan iqna gaigivebuli, anu rogorc inteleqtualTa garemosi, romelic gavlenas axdens sazogadoebrivi azris Camoyalibebaze da romelsac sazoga-doebas uwodeben. amgvarma midgomam ganapiroba zurab Jvanias pirmSos - qarTuli arasamTavrobo seqtoris ukiduresi komformizmic, gansakuTrebiT vardebis revoluciis mijnaze.

samoqalaqo sazogadoebis cnebisa da mniSvnelobis aRrevam qarTvel politikosTa da JurnalistTa leqsikonSic hpova asaxva. isini dRemde ureven cnebebs civiluri-rogorc macivilizebeli da civiluri - rogorc qalaquri. cneba samoqalaqo sazogadoeba - burJuaziuli mniSvnelobiT qarTul sazogadoebaSi dRemde ver damkvidrda.

SevardnaZis xanaSi mZvinvare socialuri usamarTloba, individualuri uflebebis ayra, mosaxleobam sakmaod did xans iTmina. mediaSi arsebuli TiTqmis absoluturi azris Tavisufleba marTalia axdenda gavlenas sazogadoebrivi azris formirebaze, magram sazogadoebriv azrs araviTari gavlena ar hqonda yofierebaze.

ganviTarebis erTobis safexurze mdgomi mosaxleoba, romlis socialuri qmedeba tradiciulad motivirebul emociebsa da sakuTrebis dakargvis SiSs emyareba moklebulia xelisuflebaze gavlenis yovelgvar instruments. mosaxleobis politikuri gavlena sakuTar xelisuflebaze SesaZlebelia mxolod imgvar pirobebSi, rodesac socialuri qmedebis mizanmimarTuloba racionalurad motivirebul interesTa Tanxvedras da aseve motivirebul interesTa

53

Page 54: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

urTierTkavSirs efuZneba.[35] sxva sityvebiT sazogadoebriv azrs politikuri gamoxatva da gavlena mxolod ganviTarebis sazogadoebriv doneze mdgar socialur erTobaSi SeiZleba hqondes,[36] romelSic cneba sazogadoeba socialur sistemad aRiqmeba da romelic, Tavis mxriv, xelisuflebisagan ekonomikurad damoukidebeli individebis, „gadasaxadebis gadamxdelebisagan“, Sesdgeba.

ukanaskneli oci wlis ganmavlobaSi saqarTveloSi Catarebuli arCevnebi cxadyofs, rom samive SemTxvevaSi qarTvelebi arCevnebs ukiduresad emociurad da ara raciona-lurad ekidebodnen. samive SemTxvevaSi erTsulovnad misces xma, magram ara vinmes sasargeblod aramed winaaRmdeg. komunistebis winaaRmdeg-gamsaxurdias, gamsaxurdias winaaRmdeg SevardnaZes, SevardnaZis winaaRmdeg saakaSvils... alternativa yovelTvis boloJams Cndeboda, arCevani ukve didi xniT adre iyo gakeTebuli, sadRac sxvagan, individis cnobierebis miRma...

Sedegad, ukanasneli oci wlis manZilze mosaxleobis gamudmebuli gaucxoebis grZnoba sul cota xniT adre erTsulovnad arCeuli xelisuflebisagan. sxva sityvebiT, xelisuflebis legitimurad aRqmis permanentuli problema, rac individualur doneze Sesabamisad egocentrul da ara racionalur socialur qmedebaSi poulobs asaxvas.

SevardnaZis xanisaTvis daxasiaTebulia: 1. sakuTrebis marqsistul-feodaluri gageba. 2. moqalaqeTa uflebriv - movaleobebrivi urTierTkavSiris subieqturi gageba xelisuflebis mxriv. 3. samarTlebrivi wesrigis problema da saxelmwifos Careva individualuri sakuTrebisa da individualur uflebebSi. 4. mmarTveli partia monawileobs sakuTrebis formirebis procesSi, rogorc subieqti.

saakaSvilis xanaSi es procesi dasrulda, moxda beneficiumis rogorc „Dominium directum” „apropriacia“, anu sakuTrebis ganawilebaSi monawileobis miRebis SesaZlebloba „Caiketa“. e.i exla saqme exeba xelisuflebis saSualebebisa da sakuTrebis monopolizacias. „Dominium utile” -s gankargvac ki SeuZlebelia Tavisuflad.

niSandoblivia, rom miuxedavad imisa, rom vardebis revoluciis gmirebi da Semoqmedni e.w. mesame seqtoris, e.i samoqalaqo sazogadoebidan iyvnen warmomavlobiT, maTi qmede-bis wesi kvlav orTodoqsaluri bolSevizmis tyveobaSi darCa.

54

Page 55: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

dRevandeli xelisufleba „diad miznad“ qveynis „modernizacias“ acxadebs. „tradiciulsa da sabWour mentalobas“ daundobeli brZola gamoecxada. „axali adamiani“ axali sazogadoebis sawindari unda iyos.

amgvari lozungebi kacobriobis istorias kargad axsovs da adamianis dehumanizacias moaswavebs... es maT Soris 1991 w. damarcxebuli sistemis lozungicaa. marqsma dasva sazogadoebis, magram ara pirovnebis sakiTxi. adamiani marqsizmis Tanaxmad - sazogadoebis funqciaa. axali sazogado-ebisa da axali adamianis Seqmnaze pretenzias komunizmi acxadebda. komunizmi adamians axali sazogadoebis organi-zebis saSualebad Tvlida da ara piriqiT sazogadoebis axal organizebas - saSualebad adamianisaTvis.[37] Tanamedrove sociologiuri mecniereba modernizacias sazogadoebis, rogorc socialuri sistemis ganviTarebis Semdgom etapad miiCnevs. aqsiomaa - SeuZlebelia imis modernizeba, rac ar arsebobs. ukeT, rom vTqvaT postsabWoTa sivrceSi modernizaciad mxolod gasazogadoeba SeiZleba CaiTvalos. am garemoebis ignorireba ki avtomaturad anomiamde migviyvans....

modernizacia saqarTvelos mTavrobas Taviseburad esmis: 1. sayovelTao inglisuris codna wera-kiTxvis ucodinrobis daZlevad aqvT warmodgenili. 2. mravalsarTuliani Senobebis mSenebloba - urbanizaciad. 3. xelisuflebis dabal eSelo-nebSi krufciis aRmofxvra - “Good Governance“. 4 .marTvis transparentuloba - policiis gamWvirvale Senobebad...

amave dros moderizaciis iseTi niSnebi, rogorc sabazro da socialuri ekonomika, samarTlebrivi saxelmwifo, moqala-qeTa politikuri Tanamonawileoba saxelmwifos marTvis procesSi da socialuri samarTlianoba adgils ver pouloben.

mokled rom vTqvaT, socialuri polarizacia bevrad ufro gaRrmavda vidre SevardnaZis dros.

mTavrobis Tvalsawieridan mosaxleoba orad iyofa „Tanamedroveni“ da “CamorCenilebi“. magram unda iTqvas, rom beneficiaruli sistemis pirobebSi „Tanamedroveni“ sagrZnob umciresobas warmoadgenen.

mTavroba xalxs dascilda da virtualuri komunikacia da virtualuri realoba airCia. avtoritaruli da virtualuri komunikacia ki modernizaciisaTvis damaxasiaTebel mosaxleobasTan uSualo siaxloves gamoricxavs. unda iTqvas, rom Tanamedroveoba

55

Page 56: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

virtualuri komunikaciis magaliTad berluzkonis mmarTvelobis stils miiCnevs.

aRsaniSnavia isic, rom sabWoTa kavSiris dacemis Semdeg, saqarTvelos samive prezidenti met naklebi warmatebiT qveynis avtoritaruli mmarTvelobis stils irCevs.

erTi sityviT, „damoukideblobis“ oci wlis Sedegi imaSi mdgomareobs, rom mTeli am drois ganmavlobaSi da gansakuTrebiT ki ukanaskneli 8 wlis manZilze deklari-rebuli reformebisa da mravalmxrivi ganviTarebis miuxedavad saqarTveloSi jerac ar arsebobs ekonomikurad damoukidebel moqalaqeTa fena. ver Seiqmna erovnuli burJuaziis Canasaxic ki. sxva sityvebiT saqarTvelom postsabWoTa sivrceSi „ubiwod“ Seinaxa Tavi gamarjvebuli „dasavluri“ sistemis gavlenisa da misi damkvidrebisgan Tavis teritoriaze.

kerZod ki alodialur Tavisuflebebs isev ebrZvian axla ukve stalinis dros miRebuli fizikuri angariSsworebisagan bevrad gansxvavebuli, Tanamedrove meTodebiT. es upirveles yovlisa pirovnebis absoluturi ignorireba, misi ekonomikuri izolireba da ekonomikuri ganadgurebaa, rac imas niSnavs, rom individi rCeba yovelgvari TviTrealizebis saSualebis gareSe. es ki uciloblad socialur degradacias, socialur sikvdils iwvevs.

gansakuTrebulad niSandoblivia mTavrobis Sida politika, rac faqtobrivad ruseTis Sida politikis analogs warmoadgens. mTavrobis mier deklarirebul dasavlur Rirebulebebs upirveles yovlisa marTvis demokratiul modelSi unda epovaT gamoxatva. es ki ewinaaRmdegeba mmarTve-lobis damkvidrebul avtoritarul, erTpirovnul, TviTnebur da erTpartiul stils. „demokratizacia“ bolSevizmis saukeTeso tradiciebSi ideologiad da sakralur miznad iqna gamocxadebuli. TumcaRa dRevandeli qarTuli politikuri elitis mesveurT mxedvelobidan martivi WeSmariteba rCebad. kerZod ki is garemoeba, rom demokratia ideologia ar aris. es mxolod gadawyvetilebis miRebis saSualebaa burJuaziuli sazogadoebebis mier damkvidrebuli socialuri wesrigis pirobebSi.[38]

Cvenis Rrma rwmeniT, qarTvel inteleqtualTa kvlevis ZiriTad sagans im mizezebis dadgena da Seswavla unda warmoadgendes, ramac ganapiroba saqarTvelos samive prezidentis mier avtoritaruli mmarTvelobis arCevani; sazogadoebaSi mimdinare procesebis Seswavla Tanamedrove samyaros dinamikisa da gansakuTrebiT ki ruseTis sazogadoebrivi problematikis fonze.

56

Page 57: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

dabolos aranakleb mniSvnelovania qarTuli realuri socialuri viTarebis gaanalizeba, rac erTmniSvnelovnad Sefasebul unda iqnas rogorc dezintegraciis procesi da socialuri anomia.

ZiriTadi kiTxva ki albaT ase SeiZleba iyos formuli-rebuli, ram ganapiroba modernizaciis mqadagebeli reforma-tori mTavrobis mier gasazogadoebis procesis ugulebelyofa da SiSi erovnuli burJuaziis winaSe?

dRevandeli inteleqtualebi ki gatacebulni arian kamaTiT neoliberalizmisa da social-demokratiuli Rirebulebebis saqarTveloSi damkvidrebis Sesaxeb. samwuxaroa, rom isini absoluturad ugulebelyofdnen im anbanur WeSmaritebas, rom evropuli social-demokratiuli ideologia liberalur saxelmwifoebSi aRmocenda, xolo neoliberalizmi ki welfare state e.i. ganviTarebuli saxelmwifoebis problemebs asaxavs; rom orive SemTxvevaSi safuZveli, SemoqmedebiTi da aRmSeneblobiTi Zala swored burJuaziuli sazogadoebis mier damyarebuli socialuri wesrigis pirobebSi devs. amrigad Cveni inteleqtualebisaTvis egzom momxibvleli axali terminologia, rom vixmaroT, orive SemTxvevaSi, anu saqarTveloSi socialuri demokratiisa Tu neoliberalizmis mixedviT sazogadoebisa da saxelmwifos mowyobis mcdeloba „neoleninizmi“ iqneba. es gza ki ai ukve oci welia, rac Secdomad iqna miCneuli....

anbanuri WeSmaritebaa, rom modernizebis politika, romelic demonstratiulad tlanqad, socialuri grZnobebis gaTelvis xarjze iwarmoeba, ganwirulia warumateblobisaTvis. mosaxleobaSi Cndeba eWvi modernizebis politikis progresulobaSi, rac Tavis gamoxatvas amgvari politikis kritikasa da mizanSewonilobis kiTxvis qveS dasmaSi poulobs.

saqarTvelos SemTxvevaSi modernizaciis politikis kraxi uciloblad gaamwvavebs arsebul socialur dezintegracias, rac didi albaTobiT regionaluri dezintegraciis procesis gavrcobaSi SeiZleba gamovlindes.

literaturaReferences:

1. Max Weber, Wirtschaft und Gesellschaft: Grundriss der verstehender Soziologie, Tübingen: J.B. Mohr (Paul Siebeck) 1922.2. Norbert Elias, Über den Prozess der Zivilisation, Soziogenetische und psychogenetische Untersuchungen, Bd.1 Wandlungen des Verhaltens in den

57

Page 58: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

weltlichen Oberschichten des Abendlandes. Bd.2, Wandlungen der Gesellschaft: Entwurf zu einer Theorie der Zivilisation, Basel, Verlag Haus zum Falken, 1939. 3. ix. Talcott Parsons, The Structure of Social Action, New York: McGraw-Hill, 1937; ix. agreTve Talcott Parsons, The System of Modern Societies, Englewood Cliffs, New Jersey: Prentice-Hall, 19714. ix. Niclas Luhmann, Soziale Systehme: Grundriss einer allgemeiner Theorie, Frankfurt/M: Suhrkamp, 1984. 5. David Lockwood, Sozialintegration und Systemintegration, krebulSi: Peter Imbusch, Wilhelm Heitmeyer, (Hrg), Integration – Desintegration. Ein Reader zur Ordnungsproblematik moderner Gesellschaften. ciklidan: Analysen zu gesellschaftlicher Integration und Desintegration. Wiesbaden 2008, gv. 36.6. Jurgen Frierdrichs, Wolfgang Jagodzinski, Theorien sozialer Integration, krebulSi:Peter Imbusch, Wilhelm Heitmeyer (Hrg) Integration - Desintegration, ein Reader zur Ordnungsproblematik moderner Gesellschaften, Wiesbaden, 2008, gv.. 95.7. Michael Opielka, Gemeinschaft in Gesellschaft, Soziologie nach Hegel und Parsons, 2 gadamuSavebuli gamocema, Wiesbaden, 2006, gv. 105-1068. Caterina Herold, Individuum und Gesellschaft, Norbert Elias und Max Weber im Vergleich, Studienarbeit, Nordestedt, 2007.9. Lothar Gall, Gemeinde und Staat in der politischen Theorie des frühen 19. Jahrhunderts, krebulSi Peter Blicke (Hrg), Theorien kommunaler Ordnung in Europa, seriidan: Schriften des Historischen Kollegs (36), München, 1996, gv. 63-74. 10. Ralf Dahrendorf, Der moderne soziale Konflikt, krebulSi: Peter Imbusch, Wilhelm Heitmeyer (Hrg) Integration Desintegration, ein Reader zur Ordnungsproblematik moderner Gesellschaften, Wiesbaden, 2008, gv. 355.11. Ralf Dahrendorf, Der moderne soziale Konflikt, Essay zur Politik der Freiheit, krebulSi: Peter Imbusch, Wilhelm Heitmeyer (Hrg) Integration Desintegration, ein Reader zur Ordnungsproblematik moderner Gesellschaften, Wiesbaden, 2008, gv. 354; 360. 12. Emile Durkheim, De la division du travail social: Etude sur l’organisation des societes superieures, Paris, Felix- Alkan, 1893; Émile Durkheim, Le Suicide: Etude de sociologie, Paris, Felix-Alcan, 1897.13. Jurgen Frierdrichs, Wolfgang Jagodzinski, Theorien sozialer Integration, krebulSi: Peter Imbusch, Wilhelm Heitmeyer (Hrg) Integration Desintegration, ein Reader zur Ordnungsproblematik moderner Gesellschaften, Wiesbaden, 2008, gv. 105.14. Wolfgang Reinhard, Geschichte der Staatgewalt. Eine vergleichende Verfassungsgeschichte Europas von den Anfängen bis zur Gegenwart, München, 1999, S.S. 14-22.

58

Page 59: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

15. ix. statia Allodium und Feodum, Staats-Lexikon oder Encyklopedie der Staatswissenschaften (Hrg. Carl von Rotteck & Carl Welcker), Bd. 1, Altona, 1834. gv. 468-492.16. ix. Otto Bruner, statia Feudalismus, in: Otto Brunner, Werner Conze, Reinhard Koselleck (Hrg) Geschichtliche Grundbegriffe, Historisches Lexikon zur politisch-sozialen Sprache in Deutschland, Bd. 2, Stuttgart, 1998, gv. 337-350.17. Marc Bloch, La societe feodale, vol. 3. Paris, 1939; Marc Bloch, Feodalite, Vassalite, Seigneurie: a propos de quelques travaux recents, krebulSi: Annales d’histoire economique et sociale, V. 3, Paris, 1931, გვ. 246-260; Michael Borgolte, Otto Hinzes Lehre vom Feudalismus in kritischen Perspektiven des 20. Jahrhunderts krebulSi,: Nathaly Fryde, Pierre Monnet, Otto Gerhard Oexle (Hrg), Die Gegenwart des Feudalismus, Göttingen, 2002, gv.. 247-270;18. Ferdinand Tönnies, Gemeischaft und Gesellschaft, Abhandlung des Communismus und des Sozialismus als Empirischer Culturformen, Leipzig, 1887, gv. 289-303.19. Chris Wickham, The Uniqueness of the East krebulSi,: Feudalism and Non-European Societies, T.J. Byres und H. Mukhia (Hrg), London, 1985, გვ. 18720. Novalis, Werke in einem Band, H. J. Mähl, R. Samuel (Hrg.), Wien, 1984, gv. 44421. Guram Tevzadze, Ideologie und Kommentar im Mittelalterischen Georgien, (10.-12. Jahrhundert) krebulSi: Der Kommentar in Antike und Mittelalter, neue Beiträge zu seiner Erforschung, Bd. 2. Leiden, 2004. გვ. 163-17722. bizantiis social-ekonomikuri sistemisaTvis ix. Carl Eduard Zachariä von Lingenthal, Zur Geschichte des römischen Grundeigentums krebulSi: Zeitschrift der Savigny-Stiftung für Rechtgeschichte, E.I. Bekker, A. Pernice, R. Schröder, H. Brunner. (Hrg). Bd. 9, (22), Weimar, 1888, gv. 261-285; Warren Treadgold, A History of a Byzantine State and Society, Stanford, 1997, gv 103-149; 371-417; 667-709; Eleutheria Papagianni, Byzantine Legislation on Economic Activity Relative to Social Class, krebulSi: Angeliki E. Laiou (Hrg), The economic History of Byzantium from the seventh trough the fifteenth Century, Bd. 3. Washington, 2002, gv. 1083-193; Peter Frankopan, Land and Power in the Middle and Later Period, krebulSi: John F. Haldon (Hrg) The Social History of Byzantium, Chichester, 2009, გვ. 112-143; John Haldon, Social Elites, Wealth and Power, iqve, gv. 168-212.23. ix. oTar lorTqifaniZe, samefo miwismflobelobis Sesaxeb antikuri xanis iberiaSi, saqarTvelos mecnierebaTa akademiis „moambe“ t.21. № 6, Tb. 1958, gv. 759-766, anri bogveraZe, qarTlis adrefeodaluri sazogadoebrivi urTierTobebis istoriidan, Tb. 1961, gv. 42-70; mariam lorTqifaniZe, miwaTmflobelobis formebis sakiTxisaTvis 9-10 saukuneebis saqarTveloSi, krebulSi: masalebi saqarTvelosa da kavkasiis istoriisaTvis, nakv. 34. Tb. 1962, gv. 3-23; Шота Месхия Города и

59

Page 60: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

городской строй средневековой Грузии в 17-18 вв. Тб. 1959; Мамука Думбадзе, Вассалитет в Грузии в 10-12 Веках, (кандидатская диссертация) Тб. 1982. 24. oTar lorTqifaniZe, samefo miwismflobelobis Sesaxeb antikuri xanis iberiaSi, saqarTvelos mecnierebaTa akademiis „moambe“ t.21. № 6, Tb. 1958, gv. 759-76625. mxedvelobaSi gvaqvs alodialuri sakuTrebis ori forma e.w. bona adquistita da bona aviatica. SedarebisaTvis ix: Мамука Думбадзе, Вассалитет в Грузии в 10-12 Веках, (Кандидатская диссертация) Тб. 1982.26. ix. platon ioseliani, cxovreba giorgi mecametisa, Tb. 1936. 27. Michael Borgolte, Otto Hinzes Lehre vom Feudalismus in kritischen Perspektiven des 20. Jahrhunderts, krebulSi: Nathaly Fryde, Pierre Monnet, Otto Gerhard Oexle (Hrg), Die Gegenwart des Feudalismus, Göttingen, 2002, gv. 268.28. ix. Н.А. Бердяев, Истоки и смысл русского коммунизма, М. 1990, გვ 10. (pirveli gamocema londoni, 1937)29. Г. Федотов, Святыя Древней Руси, Париж, 1931.30. Guram Tevzadze, Ideologie und Kommentar im Mittelalterischen Georgien, (10.-12. Jahrhundert) krebulSi: Der Kommentar in Antike und Mittelalter, neue Beiträge zu seiner Erforschung, Bd. 2. Leiden, 2004. გვ. 163-17731. Н.А. Бердяев, Истоки и смысл русского коммунизма, М. 1990 გვ. 14; 18-30.32. Н.А. Бердяев, Истоки и смысл русского коммунизма, М. 1990 გვ. 11-1733. Otto Bruner, Artikel Feudalismus, krebulSi: Otto Brunner, Werner Conze, Reinhard Koselleck (Hrg) Geschichtliche Grundbegriffe, Historisches Lexikon zur politisch- sozialen Sprache in Deutschland, Bd. 2, Stuttgart, 1998, gv. 347.34. pavle ingoroyva, giorgi merCule, TxzulebaTa krebuli 7 tomad, t. 2, Tb. 200935. Max Weber, Wirtschaft und Gesellschaft, Tübingen, 1922, gv. 21-2236. Ferdinand Tönnies, Gemeischaft und Gesellschaft, Abhandlung des Communismus und des Sozialismus als Empirischen Culturformen, Leipzig, 1887, gv. 289-303.37. ix.: Н.А. Бердяев, Истоки и смысл русского коммунизма, М. 1990 gv. 79-8338. Friedrich A. von Hayek, Die Verfassung der Freiheit, J.C.B.Mohr (Paul Siebeck), Tübingen, 1991, gv. 125-127

60

Page 61: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

David PaitschadseTwenty years of “independence” (a problem of socialization in modern Georgia)

Summary

The article is an attempt of critical analysis of Georgian latest history for last 20 years, since the break-up of the USSR. Developing processes unambiguously are assessed as processes of political and social disintegration. On the basis of empirical look-out and comparative analysis, as well as using method of qualitative and quantitative generalization, this work endeavours to explain the reasons for the deficiency of socialization in modern Georgia.

Keywords: modern Georgia, independence, socialization, empirical look, comparative analysis, method of qualitative and quantitative generalization, anomie, mechanical solidarity, organic solidarity.

Reviewer: Professor Otar Kochoradze, Georgian Technical University

Давид ПаичадзеДвадцать лет «независимости» (Проблема обобществления в современной Грузии)

Резюме

В статье предпринята попытка критического анализа новейшей истории Грузии, за последний 20 летний период, начиная с распада СССР. Происходящие процессы однозначно оцениваются как процессы политической и социальной дезинтеграции. Нa основе эмпирических наблюдений и сравнительного анализа, а так же, методом квалитативного и

61

Page 62: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

квантитавного обобщения в работе предпринята попытка обьяснения причин дефицита процесса обобществления в современной Грузии.

Ключевые слова: современная Грузия, независимость, обобществление, эмпирические наблюдения, сравнительный анализ, метод квалитативного и квантитавного обобщения, аномия, механическая солидарность, органическая солидарность.

Рецензент: профессор Отар Кочорадзе. Грузинский технический университет.

qeTevan muxigulifixte istoriis Sesaxeb

fixte Tavis filosofiaSi iZleva istoriulad warmoqnili sazogadoebrivi formebis cvlilebaTa filo-sofiur axsnas; cdilobs obieturi, adamianis cnobierebisa da nebisagan damoukidebeli istoriuli procesis da adamianTa Segnebuli mRvaweobis morigebas.

istoriis filosofiuri gaazrebis TvalsazrisiT, gansa-kuTrebiT saintereso da sayuradReboa misi “Tanamedrove epoqis ZiriTadi niSnebi”. fixtem am naSromSi SemogvTavaza istoriuli procesis originaluri periodizacia; Seecada filosofiurad aexsna istoriulad warmoqmnili sazogadoebis sxva sazogadoebiT Secvlis procesi; daeZlia wianaaRmdegoba, romelic Tavs iCens adamianis nebisagan damoukidebel istoriul processa da adamianuri moqmedebiT aRsavse istoriul process Soris. fixtem sakuTari istoriis filoso-fiis qvakuTxedad aqcia aucileblobisa da Tavisuflebis urTierTmamarTebis sakiTxi.

fixte gadamwyvet mniSvnelobas aniWebs empiriuli faqtebisa da cnobierebis faqtebis urTierTgamijvnas. kacobriobis ganviTarebis sakiTxis Seswavlisas, rogorc fixte fiqrobs, empirikosi iZleva mxolod “epoqis qrono-logias”, xolo filosofosi cdilobs “gadaaqcios es qronologia istoriad”. filosofosi “daadgens, rom cneba mocemuli epoqisa, rogorc cneba, ar SeiZleba mocemuli iyos rame gamocdilebaSi. filosofosi daadgens im saSualebebs, romlis meSveobiTac es cneba gamomJRavndeba gamocdilebaSi, rogorc mocemuli epoqis aucilebeli movlena. am kvlevaSi is amomwuravad gamoiyvanda movlenas Semecnebidan da

62

Page 63: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

aCvenebda, rom maTi kavSiris aucilebloba gamomdinareobs maTi saerTo cnebidan” [3.363].

fixte darwmunebulia, rom filosofosi ar unda gadiodes gonebis farglebidan, ar unda iTvaliswinebdes aranair gamocdilebas da sagnis mimarT ”aprioris mdgomareobSi” unda darCes. rogorc vxedavT, fixtesTvis, iseve rogorc kantisTvis, miuRebelia istoriuli procesis empiriuli ganxilva. isic kantiviT Tvlis, rom istoria, Tavisi empiriuli SinaarsiT, mxolod movlenebisa da TariRebis qronologiaa da “moklebulia Tavisuflebis SesaZleblobis aCrdilsac ki”[1. 273].

fixte amtkicebs, rom erTiani drois romelime epoqa “bunebis ZiriTadi cnebaa”, magram unda ganixilebodes ara calke, erTiani droidan amoglejilad, aramed kavSirSi erTian drosTan. aqve igi erTiani drois cnebas ganmartavs, rogorc “msoflio gegmas, romelic savsebiT gasagebia Tavis erTianobaSi da saidanac SesaZlebeli iqneboda adamianis miwieri cxovrebis ZiriTadi epoqebis gamoyvana da maTi axsna erTmaneTTan kavSirSi”[1. 365].

“msoflio gegma” kacobriobis miwieri cxovrebis erTianobis gegmaa. erTianobis cneba Tavis TavSi moicavs miwieri cxovrebis calkeuli epoqebis gagebas “mxolod erTmaneTTan kavSirSi, sadac erTi gamomdinareobs meorisgan”[3. 364]. kacobriobis miwieri cxovrebis epoqaTa ganxilvisas fixte msjelobs mxolod Taobebis ganviTarebaze. individebis ganviTarebas is ar exeba.

msoflio istoriis erTianobaSi mTavaria msoflio istoriis mizani – “kacobriobis miwieri cxovrebis mizani mdgomareobs imaSi, rom davadginoT yvela Cveni urTierToba Tavisuflad da gonebis Sesabamisad”[3. 366]. fixtes azriT, “es Tavisufleba unda gamoikveTos Taobis saerTo cnebidan da gamomJRavndes, rogorc am ukanasknelis sakuTari Tavisufleba”[3. 366]. kacobriobis miwieri cxovrebis mizani gonebis Tavisuflebaa. realur istoriul procesSi es mizani apriorulia jerarsia. amitom igi regulaturi anu momwesrigebeli principia da empiriulad arasodes xorcieldeba sruli saxiT

istoriis ganviTarebas fixte hyofs or periodad. pirvel periodSi “Taoba cocxlobs da arsebobs magram jer ara aqvs awyobili urTierToba Tavisuflad da gonebis Sesabamisad. meore periodSi Taoba Tavisuflad axorcielebs am gonebriv mowyobas[3. 370]. sxva sityvebiT, istoria iyofa Tavisuflebamdel da Tavisuflebis periodebad. pirvel etapze goneba moqmedebs,

63

Page 64: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

oRond ara Tavisuflebis, aramed bunebrivi kanonis saxiT. am dros is “cnobierebaSi aRmocenebulia safuZvlebis gaazrebis gareSe ... bundovan grZnobaSi”[3. 367]. is “bundovani instinqtia“. fixte meore periods ufro met mniSvnelobas aniWebs, vidre pirvels, radgan Tu pirvel periodSi “goneba meufeobs SiSveli instinqtis meSveobiT”, meore periodSi is meufeobs “Tavisuflebis meSveobiT”. erTi periodidan meoreze gadasvlis saSualeba egreT wodebuli “gonebis mecnierebaა” (Vernunftwissenschaft). fixte Tvlis, rom gonebis mecnierebis ganxorcieleba SesaZlebelia “mecnierebaTa swavlebaSi” da mas msoflio _ istoriuli mniSvneloba aqvs. erTi periodidan meore periodze gadasasvlelad aucilebelia Sualeduri mdgomareoba, roca xdeba gonebis instinqtisagan (garegani avtoritetisagan) gaTavisufleba. kacobriobis istoria TandaTanobiT miemarTeba gonebis instinqtidan gonebis Tavisuflebisaken. am or ZiriTad safexurs garda fixte kidev ramdenime Sualedur safexurs gamohyofs da sabolood msoflio istorias xuT epoqad hyofs:

kacobriobis miwieri cxovrebis pirvel epoqaSi adamianTa urTierTobebi pirvelyofilia, martivi instinqtebis donezea. magram es instinqtebi “gonivrulia”, ris gamoc es aris gonebis batonobis epoqa; meore epoqaSi ki goneba gadaiqceva avtoritetad: “pirvelyofili umankoeba sulisa ixSoba codvianobiT. ixSoba gonebis instinqtic. mxolod rCeulebi inarCuneben mas, inaxaven Tavis TavSi. Semdeg maT xelSi es ukanaskneli iqceva Zalauflebad, avtoritetad, romelic danarCenebisagan moiTxovs brma morCilebas. “individualuri gonebrivi instinqtis gadaqceva avtoritetad” aris “is Sualeduri safexuri, romelic ikavebs adgils gonieri instinqtis batonobasa da misgan gaTavisuflebul instinqts Soris”. gonebis instinqtisagan gaTavisuflebis Semdeg SesaZlebeli xdeba “gonebis mecniereba”. es aris mesame epoqa _ gardamavali periodi. dro avtoritetisagan da amasTanave gonebisagan ganTavisuflebisa, “upirobo gulgrilobisa yovelgvari WeSmaritebisadmi”, “aRviraxsnilobisa”. mesame epoqaSi kacobrioba win dgams nabijs, ramdenadac Tavisufldeba garegani avtoritetisagan da amkvidrebs me-s princips, TviTobas. swored amas vxedavT axali drois dasawyisSi _ gonebis Tavisuflebis bekoniseul da kartezianul principebSi. adamianma araferi ar unda miiRos, rac TviTon misTvis, kerZod, misi gonebisaTvis araa naTeli da cxadi. WeSmaritebis erTaderT kriteriumad amosavali gonebiseuli wesebis simartive da TavisTavadi sicxdea aRiarebuli.

64

Page 65: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

magram, meore mxriv, adamianma dakarga zneobrivi kanoni. is ar aRmoCnda mTlad gasagebi cnobierebisaTvis. amitom daisadgura egosituri individis srulma TviTnebobam. fixte amas uwodebs dasrulebuli codvianobis mdgomareobas.

fixtesTan kacobriobis miwieri cxovrebis ganviTarebis gza ubrundeba sawyis safexurs, oRond _ gamdidrebuli SinaarsiT. moixazeba ganviTarebis Taviseburi wre. istoriuli procesis ganviTarebis es wriuli forma niSnavs sawyis poziciaze dabrunebas, magram _ axal simaRleze. sawyis mdgomareobaze dabruneba imis niSania, rom etapebi sworad iyo ganvlili.

fixtesTan kacobriobis istoriuli ganviTareba teleologiuri xasiaTisaa. misi yoveli wina epoqa momdevnos mizezia. “kacobriobam Tavisi pirvelsawyisi umankoeba gaxarja. magram aq mTavaria, ara “ratom”, aramed “risTvis”. es “risTvis” aris istoriis saboloo mizani, romlis gagebac, fixtes Tanaxmad, aris istoriuli ganviTarebis TiToeuli calkeuli etapis Semecnebis piroba”[2. 232].

kacobriobis ganviTarebis etapebis fixteseuli daxasiaTebidan Cans, rom istoria xorcieldeba meore, mesame da meoTxe epoqebSi. pirvel epoqaSi istoria jer ar dawyebula, mexuTeSi is ukve dasrulebulia. logikurad dgeba sakiTxi: Tu mexuTe epoqaSi kacobrioba aRwevs mizans, xom ar niSnavs es, rom istoria mTavrdeba? amis pasuxad unda iTqvas, rom fixtes mier moyvanili sqema idealuri konstruqciaa, da Seqmnilia empiriuli procesis gasagebad. Tavad fixte ki Tavis TxzulebaSi erTmniSvnelovnad ganmartavs, rom istoriuli miznis miRweva, gonebis idealis ganxorcieleba raRac sasrulo droSi SeuZlebelia. es mizani miiRweva, ese igi gonebis ideali ganxorcieldeba mxolod usasrulo procesSi. literaturaReferences:

1. Асмус В.Ф Проблема необходимости и свободы в истории Фихте. Москва. том 2. 19712. Гайденко П.П. Философия Фихте и современность, Москва «Мысль» 1991 3. И. Г. Фихте – Основные черты современной эпохи, Соч.в двух томах, том 2 (сост. и примечания В.В.Волжского) Спб, «Мифрл» 1993

65

Page 66: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

Ketevan MukhiguliFichte about History

Summary

In his philosophy Fichte puts forward a philosophical explanation of the transformation of historically created societal forms while trying to reconcile objective, independent from human consciousness and will, historical process with human conscious activity. From the standpoint of philosophically thought history his “Characteristics of the Present Age” are especially interesting and worth paying attention. In this work Fichte introduced the original chronology of historical process; attempted philosophical explanation of the substitution process of historically emerged society for another one; tried to overcome a contradiction taking place between the historical process independent from human will and the one full of human activity. Fichte made the issue of interaction between necessity and freedom a cornerstone of his philosophy of history. Fichte deems decisive the distinction between empirical facts and the facts of consciousness. In the course of studying the issue of mankind development as Fichte thoughts, the empiricist puts forward only “the chronology of age” while philosopher tries “to transform chronology into history”. A philosopher “ascertains that a concept of given age as a concept cannot be present in any experience. A philosopher identifies those means through which this concept reveals itself in experience as a necessary occurrence of given age. In this research he would thoroughly derive the occurrence from cognition and show that the necessity of their connectedness stems from their generic concept.” [3.363] Fichte is confident that a philosopher should not leave the confines of the mind, should not take into account any experience and should stay in the “a priori state” with regard to an object. As is seen for Fichte like for Kant, an empirical consideration of historical process is unacceptable. Like Kant he thinks that the history with its empirical content is only a chronology of occurrences and dates and is “deprived of even an appearance of the possibility of freedom.” [1. 273] Fichte argues that any single age of unified time is “a major concept of nature”; however, it should be considered not separately, taken out of the unified time, but as linked with the unified time. He here defines the concept of unified time as “universal plan entirely intelligible in its unity from which it would be possible to derive the main ages of mundane human life and explain them in their interconnectedness.” [1. 365]

66

Page 67: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

A “universal plan” is a plan for the unity of mankind’s mundane life. The concept of unity includes in itself the understanding of separate ages of mundane life “only in their interconnectedness where one derives from another.” [3. 364] While considering the ages of mankind’s mundane life Fichte is reasoning only about the development of generations, he does not deal with the development of individuals. In the unity of world history the main thing is the goal of world history – “The goal of mankind’s mundane life is to ascertain all our relations freely and according to reason.” [3. 366] According to Fichte, “This freedom should be crystallized from the generic concept of generation and revealed as the own freedom of the latter.” [3. 366] The goal of mankind’s mundane life is the freedom of mind. Within the real historical process this goal is a priori primordial essence. Therefore, it is a regulatory that is an organizing principle and is never fully empirically implemented. Fichte divides history development into two periods. In the first period “the generation lives and exists but yet to arrange relation freely and according to mind. In the second period the generation freely implements this intellectual arrangement“. [3. 370] In other words, the history is divided into pre-free and free periods. On the first stage the reason acts not in the form of freedom but as a natural law. “At this time it is “emerged in the consciousness without cognizing the foundations … within the vague feeling.” [3. 367] “It is dubious instinct.”

Fichte assigns higher significance to the second rather than first period because while in the first period the “the reason governs with the naked instinct” in the second period it governs “with the freedom”. The means for transition from the first to the second period is a so called “science of reason.” (Vernunftwissenschaft). Fichte reckons that the fulfillment of the science of reason is possible through “teachings of sciences” and that it has world-historical significance. In order to transition from one period to another the intervening state is necessary when the liberation of reason from instinct (external authority) occurs. The history of mankind gradually moves from the instinct of reason to the freedom of reason. Apart from these two main stages Fichte singles out yet several other intervening stages and finally divides the world history into five ages: In the first age of mundane life of mankind the human relations are prehistoric, at the level of simple instincts but these instincts are “intelligible” due to which this is the age of the dominance of reason; in the second age the reason transforms into authority: “The primordial spiritual innocence is subdued by sinfulness. The instinct of reason is subdued too. Only selected few keep it, preserve in themselves.” In their hands the latter then transforms into power, authority, demanding blind obedience from others. “The transformation of individual instinct of reason into authority” is “such an intervening stage that occupies a place

67

Page 68: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

between the dominance of intelligible instinct and the instinct freed from it.” After the liberation of reason from instinct “the science of reason” is becoming possible. This is a third age – transitional period, a time of the liberation from authority as well as from reason, of “unconditional indifference towards any truth”, and of “uncontrolled arbitrariness”. In the third age the mankind steps forward as long as is liberated from external authority and ascertains the principle of Ego, self-being. This is exactly what is seen at the beginning of new times – in the Baconian and Cartesian principles of the freedom of reason. A human must not accept anything that is not clear and vivid for himself, and particularly, for his reason. The simplicity and self-evidence of initial rules of reason are recognized as the only criterion for truth. However, on the other hand, a human lost the moral law. It didn’t prove entirely intelligible for consciousness. Therefore, a total arbitrariness of egotistic individual took a foothold. Fichte calls it a state of completed sinfulness. With Fichte, mankind’s mundane life development path returns back to initial stage, however, with enriched content. A sort of development circle is being drawn. This circular shape of historical development process means a return to the initial position - but at new altitude. Returning back to initial state is a sign that the stages have been passed correctly. With Fichte, mankind’s historical development has a teleological character. Each of his previous ages is a cause for the next. “The mankind has expended its primordial innocence. However, what is important here is not “why” but “what for”. This “what for” is an ultimate goal of history understanding of which – according to Fichte – is a precondition for cognizing every single stage of historical development.” [2. 232] It is seen from Fichtean characterization of mankind’s development stages that history is being accomplished in second, third, and fourth ages. In the first age the history has not started yet, in the fifth – it is already completed. The question arises logically: if in the fifth age the mankind achieved the goal does that mean the history is completed? In order to provide the answer it ought to be said that the scheme put forward by Fichte is an ideal construction designed to understand the empirical process. In his work Fichte himself unequivocally explains that it is impossible to achieve the historical goal, the fulfillment of the ideal of reason in some finite time. This goal is being achieved, that is, the ideal of reason fulfilled only through indefinite process.

Keywords: Fichte, Philosophy of history, “Characteristics of the Present Age”, Teachings of Sciences, Wissenschaftslehre, Doctrine of Science, Vernunftwissenschaft, freedom of mind

68

Page 69: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

Reviewer: Professor Zurab Khasaia, Georgian Technical University

Кетеван МухигулиФихте об истории

Резюме

Фихте в своей философии даёт философскую оценку историческим изменениям общественных форм; старается сопоставить объективное человеческое сознание и волю и незавсимые исторические процессы и осознаную деятельность людей. Особого интереса с точки зрения философской осознанности заслуживает его работа «Основные черты современной эпохи». В этом произведении он предлагает оригинальную периодизацию исторических процессов; постарался дать объяснение процессу смены одного исторического преобразоания общества другим. Преодолеть препятствия которые возникают в ходе исторческих процессов независящих от человеческой воли и исторических процессов происходящих в связи с непосреддствнной деятельностю человека. В центре философии Фихте ставится вопрос соотношения между необходимостью и свободой. Фихте придаёт особое значение различию эмпирических фактов от фактов сознания. Он утверждает, что при изучении истории эмпирик даёт только «хронологию эпохи» а философ старается превратить «эту хронологию в историю». Философ «установил бы что независимо от всякого опыта понятие данной эпохи, которое, как понятие, не может быть дано ни в каком опыте и представил бы те способы, посредством которых это понятие проявляется в опыте, в качестве необходимых явлений данной эпохи; в этом выяснении он вывел бы ищерпывающим образом явления из понятия, показав, как необходимость их взаимной связи вытекает из их общего понятия» [3.363]. Фихте убеждён в том что философ не должен выходить за пределы разума, учитывать опыт в отношении предмета и оставаться в «отношении a priori»

Для Фихте, как и для Канта, неприемлемо эмпирическое обсуждение исторического процесса. Он тоже считает, что история в своём эмпирическом содержании представляет собой исключительно хронологию дат и фактов и «лишена даже тени возможностисвободы»[1. 273].

69

Page 70: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

Фихте утверждает, что определённая эпоха единного времени «основное понятие природы», которе должно изучаться не раздельно а вместе с единым временем. Здесь же он даёт определение понятия «единое время» как «мировой план, который был бы вполне постижим в своём единстве и из которого можно было бы полностью вывести главные эпохи человеческой земной жизни и выяснить их происхождение и связь друг с другом». [3. 365].

«Мировой план» это совокупный план земной жизни человечества. Понятие совокупности заключает в себе понятие отдельных эпох земной жизни только в непосредственной связи друг с другом «в котором каждый член обусловливается предыдущим» [3. 365]. При обсуждении эпох земной жизни человечества Фихте рассуждает только о развитии рода человеческого и при этом он не касается развития индивидов.

В совокупности мировой истории главное - «цель земной жизни человечества заключается в том, чтобы установить в этой жизни все свои отношения свободно и сообразно с разумом» [3. 366]. По его мнению «эта свобода должна выражаться в общем сознании рода и проявляться, как собственная свобода последнего»[3. 366]. Цель земной жизни человечества это «свбода разума». В реальном историческом процессе эта цель априорна, поэтому она является регулятивным и упорядочивающим принципом, который эмпирически никогда не осуществляется полностью.

Фихте делит на два периода историческое развитие человечества. В первый период «когда род живёт и существует ещё не устроив своих отношений свободно и сообразно разуму и второй, когда он свободно осуществляет это разумное устроение» [3. 370]. Другими словами он делит историю на периоды «до свободы» и «свободы». На первом этапе разум действует не через свободу а по законам природы. В это время «он действует, как естественный закон и естественная сила; таким образом он проявляется и действенно обнаруживается в сознании, но без разумения оснований, то есть в смутном чувстве ........ смутном инстинкте» [3. 367].

Фихте большее значение придаёт второму периоду. Поскольку в первый период «разум царствует через голый инстинкт», а во втором периоде он царствует «через свободу». Переход из одного периода в другой происходит посредством «науки разума» (Vernunftwissenschaft). Фихте уверен в том, что осуществление «науки разума» возможно только в «Наукоучении» которое имеет историческое значение.

Для перехода из одного периода в другой необходимо переходное положение, когда происходит освобождение от «инстинкта разума» (внешнего авторитета). История человечества постепенно возвышается от «инстикта разума» к «свободе разума». Кроме основных периодов Фихте выделят пять эпох истории человечества: В первую эпоху отношения между

70

Page 71: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

людьми первобытные на уровне простых инстинктов но эти инстинкты «разумные», поэтому эта эпоха – «господства разума». Во вторую эпоху разум преврашается в авторитет. Первобытная невинность заглушается грешностью, заглушается и инстинкт разума, только избранные сохранняют его в себе, который впоследствии превращается в авторитет и требует слепого повиновения от остальных. «Индивидуальное превращение инсинкта разума в авторитет» и есть та самая «промежуточная ступень, которая занимает место между господством инстинкта разума и освобожженным от него инстинктом».

После освобождения инстинкта разума становится возможной «наука разума». Это и есть третьяя эпоха - переходный период. «Это время освобождения от авторитета и в то же время от разума. Эпоха абсолютного равнодушия ко всякой истине и полной разнузданности» [3.376]. В третюю эпоху человечество делает шаг вперёд, освобождается от внешнего авторитета и учереждает принцип «Я» , саммость.

Человек не должен принимать ничего, что является для него непонятным. Единственным критерием истины воспринимается простота правил мышления и самобытная ясность. Но с другой стороны человек потерял свой «закон нравственности» и над ним восторжествовли полная самовольность эгоистического индивида. Фихте называет это положением «законченной греховности».

Согласно Фихте, путь развития земной жизни человечества возвращается к исходной ступени но с обогощёным содержанием. Образуется своеобразный круг. Круговая форма развития исторических процессов символизирует возвращение к исходной позиции, но уже на другом уровне развития. А возвращение к исходной точке знак того, что все этапы пройдены правильно.

Фихте придаёт историческому развитию человечества телеологический характер. Для него каждая предыдущая эпоха является причиной следующей. Человечество утратило своё первоначальное состояние невинности не «почему» а «для чего» - конечная цель истории, понимание которой по Фихте является условием познания каждого отдельного этапа исторического развития» [2. 232].

Согласно убеждениям Фихте этапы развития человечества осуществляется во вторую, третью и четвёртую эпохи. В первую эпоху история ещё не начиналась а в пятую она уже закончена. Логически следует вопрос: если в пятую эпоху человечество достигает своей цели не означает ли это, что история заканчивается? В ответ можно сказать, что схема предложенная Фихте представляет идеальную конструкцию и создана для понимания эмпирических процессов. Сам же Фихте в своём произведении

71

Page 72: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

однозначно определяет, что достижение исторической цели, осуществление идеала разума в какой то определённый период времени невозможно. Эта цель достижима, а значит идеал разума можно осуществить только в процессе бесконечности.

Ключевые слова: Фихте, Философия истории, «Основные черты современной эпохи», Наукоучение ,наука разума, свбода разума

Рецензент: профессор Зураб Хасаиа. Грузинский технический университет.

Ирина КорниловаСюжеты истории православной церкви в работе В.Ф. Кудрявцева

«Старина, памятники, предания и легенды Прикамского края»

Среди исследователей древней и средневековой истории и культуры народов Прикамского края по праву должно быть имя Василия Филипповича Кудрявцева (1843-1910), богослова, этнографа, историка, архивиста, литератора, публициста, действительного члена Нижегородского и Вятского губернских статистических комитетов и члена Тверской ученой архивной комиссии. Делом всей его жизни стало исследование истории родного Вятского края. В конце XIX в., когда особенно остро ощущался недостаток исторических научных трудов, доступных массовому читателю, им были опубликованы исторические очерки «Старина, памятники, предания и легенды Прикамского края» (1897-1905), представляющие крайне ценный материал по истории, археологии, этнографии, экономической и бытовой жизни Прикамья. В работе прослеживаются интересы и взгляды ученого и в области православной религии.

В процессе исследования сюжетов истории Прикамья красной нитью сквозит идеальный образ православного священника, глубоко верующего и созидающего жизнь. Многие религиозные вопросы местной истории рассматриваются в историческом контексте той эпохи, когда наблюдается безусловное первенство православия в многонациональных районах Российской империи, которое утверждалось правлением Православной Церкви, особенно в период К.П. Победоносцева, обер-прокурора Святейшего Синода в 1880-1905 гг. Этим объясняется и стремление показать все преимущества православия.

Важную роль в духовном самоопределении Василия Филипповича сыграла атмосфера семьи, где религиозные идеалы и ценности были незыблемы. Религиозное чувство, воспитанное в нем с детства, носило почти природный, органически-стихийный характер. Однако для человека

72

Page 73: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

развитого сознания, живущего напряженной интеллектуальной жизнью, очевидно неизбежным являлось и осмысление этого чувства, обогащение веры знанием. Поэтому при рассмотрении многих сюжетов истории Прикамского края, наряду с историческими фактами присутствует и религиозная оценка описываемых событий, а в некоторых случаях она является преобладающей.

В силу целого ряда исторических причин сохранившиеся предания и легенды Прикамского края испытывали достаточно жесткое влияние со стороны христианского типа мышления. Особенности коренного населения, исповедовавшего язычество и ислам, привели к необходимости неканонического закрепления норм христианства. Поэтому наиболее распространенными темами сюжетного состава преданий и легенд были: об исцеляющих иконах, о явленных иконах и храмах, о явлении крестителя, о чудесной помощи святого человеку. Частота таких сюжетов свидетельствовала о том, что потребность в них диктовалась необходимостью закрепления догматов православной веры в Прикамском регионе.

С чудесным знамением, местом которого является г. Елабуга Вятской губернии и в честь которого с XII в. православной церковью установлено празднество, связана значительная часть духовной жизни Елабужского края. Об этом знамении повествуется в «Степенной книге» и Тверской летописи, в Прологах и Четь-Минеях. Рассказу о месте чудесного явления, празднуемого русской православной церковью 1 августа, предшествует у В.Ф. Кудрявцева экскурс в историю. Автор на основе сохранившихся легенд и преданий дал характеристики двух православных государей – греческого императора Мануила и русского князя Андрея Боголюбского, обращая внимание, прежде всего, на их религиозные качества, обусловившие даровитость обоих царей. Уделяя внимание различным преданиям, В.Ф. Кудрявцев прекрасно отдавал себе отчет в том, что это лишь молва, передававшаяся из уст в уста, отголоски возможных событий – ожидаемых или желаемых, указатели исторических вероятностей. Он критически подходил к описанию событий, связанных с этим празднеством 1 августа, считая, что оно страдает неопределенностью: в нем не указывается год самого события, как это делается в летописях, и только говорится: “в одно время воевали”. Во-вторых, в нем перепутаны имена российских иерархов, современных событию. В-третьих, в этом сказании упоминается о знамении от одной только иконы Спасителя, между тем как другие источники, в том числе и Четь-Минеи, указывают на знамение от двух других икон, – что всего и вероятнее. В.Ф. Кудрявцев критически подвергнул разбору это предание. Опираясь на выписки из русских летописей (Лаврентьевской и Тверской), он

73

Page 74: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

доказал, что знамение свершилось не на берегах Камы, а на берегах Волги: «…не жители Елабуги и не камские жители, ревнующие о славе Божией, должны… с благоговением присвоить себе такое чудо, а должны, по справедливости, присвоить оное поволжские жители, так как оно совершилось на берегах Волги, на среднем, по преимуществу, ее течении» [1].

В.Ф. Кудрявцев через исследование народного православия, стремился достичь понимания многих существенных особенностей традиционной русской культуры. На территории Прикамья поклонение местночтимым святыням исследовано слабо. Что же касается крестных ходов, то существовало поклонение Чудотворной иконе Спаса Нерукотворного – одной из главных святынь на Вятской земле. Поэтому особое внимание ученый уделил истории этой Чудотворной иконы и описанию крестного хода. О ее появлении существовало множество легенд и преданий. Икона с запечатленным на ней ликом Христа возникла не по воле художника, а как явленное чудо. Чудотворный образ был привезен в Елабугу в первой половине XVII в., в царствование Алексея Михайловича, и сначала был помещен в часовне на берегу р. Камы. Исцеления, получаемые перед этим образом, убедили жителей построить сначала небольшую холодную церковь, а в 1820 г. – Спасский собор. Согласно преданию, икона сама указала место постройки церкви, невидимою силою переносимая каждый раз на одно и то же место. В.Ф. Кудрявцев обнаружил сходство данной елабужской легенды с явлением Тихвинской иконы в Новгороде и шествием иконы преподобного Варлаамия в Нижнем Новгороде. Характерными сторонами этих легенд было глубокое почитание старинных священных предметов, доходящее до обожания и одухотворение их.

Василий Филиппович, воспитывавшийся при Спасском соборе г. Елабуги, где долгие годы служил его отец, передал свои личные впечатления о чудотворной иконе Спаса Нерукотворного. «Стиль письма иконы византийского образца… написана была красками, которые от времени настолько потемнели, что нельзя уже отыскать следов белизны убруса, ни различить цвета волос Спасителя. При всем том черты лика Спасителя живо сохранились. Очи Его устремлены вдаль и в то же время как бы видят и близко окружающих Его. Однако черты лица Его сохраняют более суровость, чем кротость и милосердие… Вся икона украшена золотом и драгоценными камнями» [2]. Икона считалась покровительницею г. Елабуги, почитали ее и соседние города, в которые ежегодно свершали крестные ходы с этой иконой [3]. Первый такой ход совершался в г. Мензелинск Уфимской губернии в мае, в память об избавлении города от неистовств башкир и других инородцев. Второй ход бывал в деревню

74

Page 75: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

Спасский починок Малмыжского уезда и в сам г. Малмыж Вятской губернии в течение июля и августа. Список с этой иконы пожелали иметь у себя и жители г. Екатеринбурга Пермской губернии, встретившие икону с крестным ходом.

Согласно народно-церковным легендам, жители Елабужского уезда Вятской губернии в прошлом связывали Спаса Елабужского с личным исцелением, со спасением, охранением, противодействием, избавлением от врагов, и, прежде всего, от опасных инородцев. Чудесное действие иконы в этих случаях проявлялось в вихревой буре и грозе, в ливне и граде, которые в свою очередь воспринимались как небесные битвы. Поэтому крестные ходы с этой иконой имели главным образом военно-охранительное значение [4].

По преданию, нерукотворный образ Спасителя помог жителям Трехсвятского в начале XVIII в. спастись от бунтовавших инородцев: подступавшие в ужасе бежали, завидев идущую от села грозную бурю с клубами черного дыма. То же самое произошло и с полчищами Пугачева, подступившими к Елабуге, жители которой, не надеясь на свои силы, носили по улицам Чудотворную икону Спасителя и служили перед нею молебны. И.В. Шишкин в «Истории города Елабуги» писал: «Поднялась вьюга, метель и буря, все это ударило в глаза осаждающих… они отряхали свои одежды от снега, протирали глаза, но по причине сильной бури на шаг ничего не могли видеть» [5]. Действительно, обстоятельства 28 июня 1774 г. оказались созвучными преданиям о событиях народного движения под предводительством Е.И. Пугачева. Несмотря на намерения Пугачева уничтожить Тресвятское за то, что в ноябре 1773 г. его жители не покорились ему и отразили натиск пугачевской армии, село осталось в неприкосновенности. Историк Восточного Закамья В.В. Ермаков пишет, что «по убеждению жителей, спасло их искреннее выражение покорности “императору Петру Федоровичу”, а также заступничество чудотворной иконы Спасителя, неоднократно помогавшей елабужанам в самых казалось бы безвыходных ситуациях» [6]. Вероятнее всего, предания о чудесах являются частью цикла агиографических сочинений, откровенно направленных против возвышения самодержавной власти и прославляющих православные святыни.

Образ Спаса пользовался в Вятском крае особой популярностью – ему было посвящено большее количество крестных ходов, его иконы чаще всего носили в крестных ходах. Самая известная из них – «Спас Колотый», данная иконе Преображения. По легенде в 1609 г. воинственные черемисы напали на с. Верховское, ограбили его и церковь, в которой находилась особо чествуемая икона Преображения Господня. В числе награбленных вещей

75

Page 76: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

оказался и образ Спаса. Но так как деревянная икона для черемис не представляла никакой ценности, то они ее раскололи на три части и использовали вместо мебели, за что были поражены слепотою. Испугавшись, они побросали доски в воду, в которой доски священной иконы как бы срослись, оставив шрамы только на колотых местах. Отсюда и произошло название «Спас Колотый». Таким образом, в данных легендах слепота выступала в качестве наказания за нарушение каких-либо ритуальных предписаний, в том числе относящихся к местным святыням, кладам и т.п.

В очерках прослеживается мысль об обязательной включенности икон в идеологию и быт жителей русской провинции. Необходимо заметить, что иконы были не только принадлежностью культа, но и предметами быта. Иконографические сюжеты сохраняли элементы местных пейзажей, антропологические типы населения, этнографические элементы одежды и убранства жилищ. Излюбленным, многолюдным и самым известным иконографическим сюжетом Вятского края был Николай Великорецкий и связанный с ним Великорецкий крестный ход, позволяющий выявить исключительно местные особенности русского православия, более полно представить менталитет вятских жителей, отличающихся, по мнению В.Ф. Кудрявцева, своею набожностью. Хотя, следует отметить, что эта икона имела важнейшее значение и для оживления церковных отношений между Вятской землей и митрополией, и связано это было с пребыванием вятской святой иконы в Москве в 1555 г. По преданию, Великорецкий образ Святителя Николая, находящийся в столице более года, совершил чудотворение – построение девятого придела собора Василия Блаженного. По указу царя Ивана IV с нее был написан точный список и поставлен в девятый придел собора, освещенного 29 июля 1555 г. в честь Великорецкой иконы [7]. Из всех впечатлений, производимых Великорецким ходом, В.Ф. Кудрявцев привел наиболее старинное, составленное ссыльным генерал-майором Н.Ф. Хитрово в 1811 г.: «Сия церемония… привлекает множество набожных людей и приносит церкви ежегодного дохода до несколько тысяч рублей. Каждый год в продолжение шести недель носят образ. Стечение народа, сопровождающего оный и приходящего ему во сретение, чрезвычайно велико. Иногда более 15 тысяч человек, движимых благочестием, приходят сюда в минуту отправления, составляющего великолепное зрелище на воде… Смею уверить, что картина сия может почесться единственною, и я не видал ни одной церемонии духовной, которая могла бы сравниться с ней. Положение места, разнообразные виды, река на версту разливающаяся, – все это приводило меня в такое восхищение, которого не может изобразить слабое перо мое» [8].

76

Page 77: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

Совершенно иные чувства вызывал этот крестный ход у людей глубоко религиозных. К таким людям В.Ф. Кудрявцев отнес вятского епископа Лаврентия Горку, считающего, что Великорецкий крестный ход лишен внутреннего содержания и идеи, положенной при установлении этого хода, а приобрел характер только внешнего зрелища, сопряженного с пиршеством. Архипастырь, заботясь о чистоте религии, настаивал на том, что крестный ход должен представлять собой «истинное моление для истинных богомольцев». Стремление Л. Горки исполнить Петровский указ о запрещении проведения крестных ходов, встретило неприятие со стороны вятчан. Попытка отменить Великорецкий ход не увенчалась успехом. В 1869 г. в «Вятских епархиальных ведомостях» было напечатано объяснение временного забвения Великорецкого хода: «До начала прошлого (18-го) столетия Великорецкий крестный ход как-будто был предоставлен самому себе; не видно в нём ни малейшего вмешательства со стороны администрации церковной и гражданской… Преосвещенный Лаврентий I воспретил совершать Великорецкий крестный ход. И с 1734 по 1736 гг. чудотворную икону из Кафедрального собора не выносили. Однако самовольные хождения на Великую продолжались… Из показанных обстоятельств открывается прежде всего то, что идти наперекор вековым народным учреждениям невозможно; их можно изменять, улучшать, но не отменять. Великорецкий крестный ход, по народному заявлению и распоряжению властей с 1737 г. делается учреждением официальным, «неотложным» и «непременным» всегда» [9].

Таким образом, несмотря на запрещения, крестный ход продолжался, иногда даже и без икон, и, надо полагать, ещё более расцвели «вредные суеверия» (заготовление съестных запасов и варение пива). Поэтому в 1830-1840-е гг., в связи с пробуждением общественного сознания, церковные власти решили возглавить древнюю традицию, но постепенно видоизменить её в правильном с точки зрения церковных законов направлении.

В.Ф. Кудрявцев много внимания в работе уделял вопросам иконографии, иллюстрируя это на примерах еще не введенных в оборот памятников культовой живописи. Иконописанием он занимался еще будучи учащимся Вятской духовной семинарии, хорошо изучил византийскую иконографию и ее историю, прежде всего икон Московского Успенского собора. Автором одной из них является греческий император Мануил, который, как и русский князь Андрей Боголюбский был государем даровитым и религиозным, посвящающим все свободное время иконописи. В.Ф. Кудрявцев поделился своими впечатлениями об увиденной им в Москве иконе: «На иконе этой Спаситель изображен сидящим на престоле, с евангелием и указующею долу десницею. По захваченному на этой иконе движению руки Спасителя

77

Page 78: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

полагают, что Мануил изобразил Спасителя в том виде, в каком он явился ему в сонном видении» [10].

По своему мировоззрению и взглядам В.Ф. Кудрявцев являлся «типичным» человеком для своего времени и для своего сословия. Он воспитывался и рос в среде православного духовенства, отсюда и его превалирующая религиозная оценка многих известных событий Российской истории. Его можно отнести к числу лиц, которые не вырабатывали новые идеи, характерные для времени второй половины XIX в., когда происходили перемены во всех областях общественной жизни, а лишь являлись «потребителями» этих новых взглядов и идей. Благодаря своему образованию, общей культуре, приверженности к православию, Василий Филиппович в своей работе одним из главных предназначений считал необходимость заинтересовать читателей православием, показать все его преимущества перед другими религиями. Это, а также религиозная оценка описываемых исторических событий, обозначило его заметный след в истории русской православной церкви.ПримечанияReferences:

1. Кудрявцев В.Ф. Старина, памятники, предания и легенды Прикамского края: Очерк: В IV вып. Вятка, 1898. Вып. II. Гл. XXVIII. С. 13.2. Там же. Гл. XVI. С. 19.3. Магсумов Т.А. «Земли родной минувшая судьба»: страницы истории Елабуги в работах краеведов [Рец. на кн.: Краеведы Елабуги / Авт.-сост. Н.М. Валеев, И.В. Корнилова. Елабуга: Изд-во ЕГПУ, 2007. 436 с.+40 с.: ил. // Вопросы гуманитарных наук. 2010. № 6. С. 22-24.4. Коршунков В.А. Спас Елабужский // Герценка: Вятские записки. Киров, 2004. Вып. 6. С. 200.5. Шишкин И.В. История города Елабуги. М., 1871. С. 65.6. Ермаков В.В. Обращение к истокам: История Набережных Челнов и региона Восточного Закамья: Ч. I. – Изд. 2-е, исп. и доп. – Казань: Казан. гос. ун-т, 2008. – С. 170-171.7. Гомаюнов С. Вятская земля в доепархиальный период // Православие на Вятской земле (к 350-летию Вятской епархии): Материалы Межрегиональной научной конференции. Вятка [Киров]: Буквица, 2007. С. 5.8. Кудрявцев В.Ф. Старина, памятники, предания и легенды Прикамского края: Очерк: В IV вып. Вятка, 1897. Вып. I. Гл. Х. – С. 61.9. Из села Великорецкого: [Официальное донесение о некоторых древних порядках и обычаях при празднестве в честь чудотворной иконы

78

Page 79: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

Свт. Николая] // Вятские епархиальные ведомости. Отд. неофиц. 1869. № 24. С. 493-504.10. Кудрявцев В.Ф. Старина, памятники, предания и легенды Прикамского края: Очерк: В IV вып. Вятка, 1901. Вып. III. Гл. XХVIII. С. 3.

irina kornilovarusuli marTlmadidebeli eklesiis istoriis siuJetebi v.f. kudriavcevis naSromSi “kamispireTis siZveleebi, Zeglebi, gadmocemebi da legendebi”

reziume

statiaSi ganxiluli da gaazrebuli aris marTlmadidebeli eklesiis istoriis siuJetebi v.f.kudriavcevis istoriul narkvevSi “kamispireTis siZveleebi, Zeglebi, gadmocemebi da legendebi” (1897-1905). warmoCenilia misi interesebi da Sexedulebebi marTlmadidebeli religiis sferodan.

sakvanZo sityvebi: rusuli marTlmadidebeli eklesia, kamispireTi, siZveleebi, Zeglebi, gadmocemebi da legendebi.

recenzenti: profesori giorgi baRaTuria, saqarTvelos teqnikuri universiteti

Irina Kornilova

79

Page 80: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

The plots of the Russian Orthodox Church in the work of V.F. Kudryavtseva «Old time, monuments, traditions and legends of Prikamsky region»

Summary

In the article was undertaken a try of review and comprehension of the Russian's subjects of Orthodox Church in the historical essay of V.F. Kudryavtsev «Old time, monuments, traditions and legends of Prikamsky region» (1897-1905). This work follows the interests and views of the scientist in the sphere of orthodox religion.

Keywords: Russian Orthodox Church, Prikamsky region, old time, monuments, traditions and legends.

Reviewer: Professor Giorgi Bagaturia, Georgian Technical University

e k o n o m i k agari gunia, zizi svaniZe, arCil gersamia, lili svaniZe

bunebrivi garemos kompleqsuri monitoringis sakiTxebisdamuSaveba qveynis sainvesticio garemos maRali

saimedobiT Sefasebis mizniT1. saqarTvelos bunebrivi resursebis Taviseburebani

saqarTvelo miekuTvneba iseT mcirericxovan qveyanaTa rigs, romelic Tavisi sainvesticio garemos mravalferovnebiT xasiaTdeba. qveynis teritoria klimatisa da bunebrivi garemos simdidriT da gansakuTrebuli mravalferovnebiT gamoirCeva. es Tavisebureba ganpirobebulia rigi maxasiaTebliT, maT Soris: - geografiuli mdebareobiT, reliefiT, garegani da adgilobrivi klimatwarmomqmneli faqtorebis Zalze rTuli urTierTSexamebiT. amis gamo aq erTmaneTisagan mkveTrad gansxvavebuli ramdenime klimaturi zona gamoiyofa.

80

Page 81: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

klimaturi resursebis Sesabamisad, mcenareuloba saqarTveloSi mdidari, mravalferovani da TviTmyofadia, metad saintereso cxoveluri samyaroTi. amasTan, saqarTvelos teritoriis udides nawils mTis tyis masivebi da rTuli orografiis mqone miwebi Seadgenen (daaxloebiT, misi teritoriis 3/4). soflis meurneobisaTvis gamosadegi noyieri miwebi, romelTa deficiti mkafiod SeiniSneba qveyanaSi, aq, umTavresad, mdinareTa xeobebis gaswvriv mdebare mdeloebzea ganlagebuli. kavkasiis es erT-erTi ulamazesi da RirsSesaniSnavi mxare, tradiciulad iyo mniSvnelovani turistuli centri yofil sabWoTa kavSiris sivrceSi da dResac erT-erT popularul turistul sivrces warmoadgens. zRvis da mTis kurortebis siaxlove, bunebis mravalferovneba, mdidari flora da fauna, uZvelesi kultura da tradiciebi metad mniSvnelovan upiratesobas aZlevs am regions. aq sxvadasxva tipis turizmis SesaZlebloba arsebobs: zRvaze dasveneba; istoriul-kulturuli Zeglebis monaxuleba; ekoturizmi da agroturizmi; nadiroba da Tevzaoba; samkurnalo turizmi da sxva [1]. saqarTveloSi, wylis resursebis kompleqsur gamoyenebasTan dakavSirebuli problemebis gadawyvetis ZiriTad saSualebad hidroeleqtrosadgurebis Senebaa miCneuli.M praqtikulad, naklebad gamoyenebuli hidroenergetikuli resursebis arseboba, Tbo-energetikuli balansis mniSvnelovani deficiti da hidroenergosadgurebis upiratesoba ekonomikurad xelsayrels da energetikulad mizanSewonils xdis maT mSeneblobas. garda amisa qveyanas wabla naxSirisa da qvanaxSiris resursebi gaaCnia. mTis mineralebis resursTa Soris didi mniSvneloba aqvs WiaTuris manganums, spilenZsa da polimetalebs. amasTan, igi warmoadgens navTobproduqtebis, aluminis, qimproduqtebis, mwarmoebel qveyanas. mis ekonomikaSi did rols asruleben sasoflo-sameurneo produqtebi: citrusi, Cai, teqnikuri kulturebi, xili, yurZeni da sx. am nedleuis gadamuSavebis bazaze dafuZnebulia msubuqi da kvebis mrewvelobis warmoeba. manganumis mopovebis bazaze ki saqarTveloSi daarsebulia eleqtrometalurgia zestafonis feroSenadnobTa qarxnis saxiT.

2. garemos ekologiuri datvirTvis Sefasebis sakiTxebi81

Page 82: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

is faqti, rom garemos dabinZureba axdens mavne zemoqmedebas klimatze, cocxal organizmebze da mcenareul safarze, aris erT-erTi umTavresi mizezi, romelic gvaiZulebs mivaqcioT seriozuli yuradReba ekologiuri monitoringis sakiTxebs. saqarTvelos bunebrivi resursebisa da ekonomikuri potencialis zemomotanili CamonaTvalidanac ki, kargad Cans, rom gansaxilvel sakiTxs qveynisTvis aqtualuri problemis xasiaTi gaaCnia. magaliTad, qveyanaSi turizmis farTo ganviTarebis erT-erT problemas, anTropogenuri zemoqmedebiT gamowveuli mikroklimatis cvlilebisa da sainvesticio garemoSi, mavne minarevTa emisiebis Sor manZilze gadatanis Sedegad miRebuli, ekologiuri mdgomareobis Sesaxeb adekvaturi informaciis uqonloba warmoadgens. garda amisa, me-XX-e saukunis bolo aTeuli wlebidan moyolebuli, eleqtrosadgurebis aSenebiT gamowveuli garemos cvlilebis problemebi farTod iZenen aqtualobas msoflioSi. eleqtrosadgurebis Seqmnis da eqspluataciis ekologiuri Sedegebi, upirveles yovlisa, dakavSirebulia: - wyalsacavebis araxelsayrel zemoqmedebasTan mimdebare teritoriis mikroklimatze; - hidrologiuri reJimis gauaresebasTan; - didi teritoriebis gariyvasTan da noyieri miwebisa da tyis masivebis datborvasTan, rac, xSirad, adgilobriv - aborigen mosaxleTa gadasaxlebas iwvevs; - florisa da faunis gauaresebasTan da sx [2]. Tanaxmad saqarTvelos soflis meurneobisa da sursaTis saministros 2002 w-is „saqarTvelos niadagebis dacvisa da nayofierebis amaRlebis saxelmwifo programis“ monacemebisa, saqarTvelos teritoria ukve didi xania ganicdis gaudabnoebis procesis mniSvnelovan zegavlenas. ufro metic, ukve gamovlenilia am procesis meti zegavlenis qveS myofi raionebic ki. garda amisa, ufro masStaburi xasiaTisaa miwis degradacia da igi sakmaod didi problemaa TiTqmis mTeli saqarTvelosaTvis. gaudabnoebisa da miwis degradaciis procesebis xelisSemwyobi faqtorebi or nawilad iyofa, maT Soris: - bunebrivi da anTropogenuri [3]. rogorc samecniero wyaroebidan irkveva, CvenTan, ZiriTadad, sakvlev problemaSi anTropogenuri zemoqmedebis fonze bunebrivi faqtorebis wilis Sefaseba warmoebda. aseTi midgoma ki, naTelia, arasrul suraTs qmnis, Tu gaviTvaliswinebT, rom bunebrivi garemos negatiur cvlilebebSi swored adamians

82

Page 83: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

miuZRvis udidesi wvlili. magaliTad, dedamiwis zedapiris mravali abioturi faqtori, maT Soris: mZime liTonebis Semcveloba, mineralizacia, gamlaSianeba, da mJavianoba bevradaa damokidebuli atmosferodan dedamiwis zedapirze dalaqili anTropogenuri warmoSobis aerozolebis koncentraciaze da qimiur Sedgenilobaze.

3. bunebrivi garemos kompleqsuri monitoringis sistemismonacemTa Segrovebisa da damuSavebis koncefcia

“garemos dabinZurebis” TerminiT farTod aris miRebuli sxvadasxva minarev nivTierebaTa arsebobiT bunebriv garemoSi gamowveuli mdgomareoba, romelic cocxal organizmebze da mcenareulobaze uaryofiT zemoqmedebas da maTi ganviTarebis pirobebis gauaresebas, an materialur zarals iwvevs. aseTi gansazRvra, Cveni azriT, mxolod nawilobriv aris marTebuli, vinaidan bunebriv garemoze nivTierebaTa negatiuri zemoqmedebis drois sawyisi monakveTis dadgena SeuZlebelia. aqedan gamomdinare, mizanSewonilad migvaCnia, rom minarevTa arsebobiT gamowveuli garemos Sedgenilobis nebismieri cvlileba “garemos dabinZurebas” unda aRniSnavdes. am mosazrebis Tanaxmad “garemos dabinZureba” SeiZleba iyos dakavSirebuli, rogorc bunebaSi mimdinare procesebTan (vulkanuri amofrqvevebi, mtvriani qarbuqi, tyis xanZrebi da sx.), ise adamianis moRvaweobasTan. am moRvaweobis gavleniT raionebSi, romlebic gamonabolqvTa wyaroebis uSualo, lokaluri, zemoqmedebis qveS ar imyofebian atmosferos fonuri dabinZureba warmoiqmneba. atmosferos qimiuri Sedgenilobis cvlilebis monitoringis programis realizacia, Tanaxmad zemoaRniSnulisa, unda iTvaliswinebdes dakvirvebaTa sadgurebis qselis arsebobas, romelic Tavisi daniSnulebis mixedviT sabazo da regionalur sadgurebad daiyofa. amasTan sabazo saadgurebi unda emsaxurebodnen atmosferos sawyis (sabazo) mdgomareobaze informaciis mopovebas da amitomac unda iqnen ganlagebuli samrewvelo raionebis moSorebiT, adgilebSi sadac uSualo anTropogenuri zemoqmedeba ar warmoebs [4 aRsaniSnavia, rom sinjebis aRebis sadgurebis qseli mowodebuli unda iyos uzrunvelyos monacemTa bazis Seqmna: 1. sakvlevi komponentebis koncentraciebze; 2. mSrali da sveli naleqebis procesSi atmosferodan

83

Page 84: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

Camorecxili nivTierebaTa raodenobaze; 3. maTematikuri modelebis Sesamowmeblad. amasTan, gansakuTrebuli yuradReba unda daeTmos gasazom minarevTa SerCevas da qimiuri analizis xarisxis laboratoriaTSoris Semowmebis organizacias. sakvlev minarevTa ricxvi unda moicavdes, umTavresad, iseT nivTierebebs, rogoricaa atmosferul haerSi: aerozolebi (maT Soris mtveri), 3,4-benzapireni, sulfatebi, qlororganuli SenaerTebi, gogirdovani airebi, azotis Jangeulebi, CO, CO2, CH4, N2O, O3 , liTonuri mikrominarevebi da radionuklidebi; - mSral da svel atmosferul naleqebSi: 3,4-benzapireni, sulfatebi, qlororganuli nivTierebebi, mTavari anionebi da kaTionebi, liTonuri mikrominarevebi da radionuklidebi. programa, agreTve, unda iTvaliswinebdes meteorologiur dakvirvebebs haeris temperaturaze, Rrublianobaze, naleqebze, qaris siCaqareze da mimarTulebaze. garda amisa, unda sruldebodes atmosferosa da qvefenili zedapiris radiaciuli da siTburi balansis gamokvlevebi. garemos ekologiuri mdgomareobis Sesaxeb sakmarisi raodenobis mravalsaxovani sawyisi informaciis miRebis SemTxvevaSi am mdgomareobis swori Sefasebis mwvave moTxovna Rebulobs aqtualur xasiaTs. praqtikam dagvarwmuna, rom es Sefasebebi unda Seicavdnen, sxvadasxva periodisa da sivrculi masStabis gasaSualoebiT miRebul, informacias atmosferos minarevTa koncentraciebis sivrcul-droiTi ganawilebisa da maTi cvlilebebis Sesaxeb.magram am sakiTxis gadaWra dakavSirebulia rig mniSvnelovan siZneleebTan. erT-erTi maTgani ganpirobebulia imiT, rom, atmosferoSi mimdinare gadatanisa da turbulenturi difuziis procesebi minarevTa gavrcelebisas miwispira haeris fenaSi, maT araTanabar ganawilebas uwyoben xels. garda amisa, rig SemTxvevaSi, meteorologiuri pirobebis gauTvaliswineblad, ganlagebul wyaroebidan, teqnologiuri procesebis rRvevisa Tu sxva mizezebis gamo, gamonabolqv nivTierebaTa raodenobac xSirad ganicdis cvalebadobas. garda amisa, minarevTa koncentraciebis ganawileba atmosferoSi bevrad aris damokidebuli maTi fizika-qimiur Tvisebebzec. magaliTad, danarCen yvela sxva Tanabar pirobebSi, naxSirJangis koncentraciebis mniSvnelobebi atmosferoSi,

84

Page 85: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

ZiriTadad, miwispira fenaSi mimdinare haeris masebis gadatanisa da turbulenturi Serevis procesebiT regulirdeba. mtvris koncentraciis sidideebi atmosferoSi, igive pirobebSi, garda aRniSnulisa, gravitaciuli CamocveniT, xolo gogirdovani airis – JangviT da sxva SenaerTebSi transformaciiT regulirdebian. amasTan gogirdovani airis sxva SenaerTebSi gadasvlis siCqare mniSvnelovanwilad mzis radiaciis intensiobaze, azotis Jangeulebisa da ozonis arsebobaze da haeris tenianobaze aris damokidebuli. zemoaRniSnulis gamo dakvirvebaTa calkeul punqtebze da drois sxvadasxva monakveTebSi minarevTa koncentraciebis velis ganawilebaSi SeiZleba mniSvnelovani gadaxrebi iqnes aRricxuli. amasTan, atmosferos minarevebi xasiaTdebian koncentraciebis farTo diapazoniT: dawyebuli mikrogramis nawilebidan – aTeul miligramamde haeris 1m3

moculobaSi, rac xSirad maTi gansazRvris cdomilebis gazrdis mizezi xdeba. dakvirvebaTa masalis interpretaciisa da atmosferuli haeris ekologiuri mdgomareobis Sefasebis dakvirvebaTa masalis interpretaciis gasaadvileblad da zemoganxiluli pirobebiT warmoqmnili monacemTa araergvarovnebis aRmofxvris mizniT, iqna Semotanili atmosferos mocemuli nivTierebiT - Ki da saSualo jamuri (saerTo) – K dabinZurebis maCveneblebis cnebebi (Гуния,1985).

mocemuli nivTierebiT dabinZurebis maTi saangariSo formulebi Semdegnairad gamoisaxeba: qi

Ki = , (1) qix

Ki

K = (2) nsadac qi da qix –Sesabamisad, garkveul sivrcesa da droSi gasaSualoebuli i–uri nivTierebis koncentracia da misi Sesatyvisi manormirebeli sididea. ukanasknelis rangSi mocemuli minarevis saSualo mravalwliur koncentracias vRebulobT, xolo n – minarevTa ricxvia. rogorc praqtikam gviCven, Cvens mier Semotanili norbis meTodi monacemTa araerTgvarovnebis gamoricxvisa da atmosferos minarevTa jamuri zemoqmedebis Sedegad

85

Page 86: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

miRebulieklogiuri mdgomareobis (datvirTvis) Sefasebis saukeTeso saSualebas iZleva. garda amisa, umcires kvadratTa meTodis gamoyenebiT, minarevTa wliuri saSualo koncentraciebisa da emisiebis mniSvnelobaTa cvlilbebis gamomsaxveli wrfis gantoleba da am cvlilbaTa tendenciebis an trendis gansazRvra aris SesaZlebeli. amasTan ukanasknelis gamosaTvlel formulas, romelic xuTwlian ciklSi bolo wlis cvlilebebis Sefasebis saSualebas iZleva pirvel welTan SedarebiT, SeiZleba Semdgi saxe mivceT: 1 T = [(2M5 + M4) - (2M1 + M2)] 100% , (3) 10M1

sadac T – atmosferoSi moxvedrili minarevTa koncentraciebis (gamonabolqvTa raodenobis) cvlilebis tendenciaa, procentebSi, xolo M1 – M5 – gamonabolqvTa raodenobebia (atmosferos dabinZurebis maCveneblebi) 1 - 5-e wlebSi.

4. zogierTi praqtikuli Sedegi rogorc cnobilia, atmosferul haerSi liTonuri mikrominarevebis koncentraciis ganawilebisa da wyaroebis dadgenas didi mecnieruli da praqtikuli mniSvneloba gaaCnia. magaliTad, maTi codna atmosferosa da miwis zedapiris qimiuri Sedgenilobis cvlilebebis dadgenisa da prognozirebis saSualebas iZleva. kvlevis sawyis etapze sakiTxis dasamuSaveblad ganxiluli iqna minarevTa saSualoTviuri koncentraciebis ganawilebebi calkeuli wlebisa da maTi sezonebis intervalebSi. amasTan aRmoCnda, rom am SemTxvevisTvis gaangariSebuli variaciis koeficientebi 45-70% Seadgendnen. cxrili 1. statistikuri kavSirebi minarevTa saSualo Tviur koncentraciebs Soris, (mkg/m3; mg/m3)

statistikuri maxasiaTeblebi n `qPb `qCO `qm Pb CO m

55 0,46 6,0 0,5 0,37 1,54 0,17

n –saanalizo parametrTa rigebSi Semavali monacemTa ricxvia,`qPb, `qCO, `qm – Sesabamisad, tyviis, naxSirJangisa da mtvris n raodenobis saSualo Tviuri koncentraciebis saSualo mniSvnelobebia, Pb, CO da m – saSualo kvadratuli gadaxrebi.

86

Page 87: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

cxrili 2 atmosferos liTonuri minarevTa koncentraciebis (mkg/m3) Sidawliuri svlis statistikuri kavSirebis Sefasebebi minarevebi statistikuri maxasiaTeblebi

n n q q V V rMnCr rVCr

manganumi qromiv anadiumi tyvia

12 12 12 12

0,45 0,45 0,10 0,39

0,08 0,06 0,017 0,05

0,18 0,13 0,17 0,13

0,63 0,40

amitom, cdomilebebis Sesamcireblad, ganvixileT sakvlevi parametrebis mravalwliuri saSualo Tviuri sidideebi (cxr.2), ramac maTi mniSvnelobebis gabneva da cdomilebaTa albaToba mniSvnelovnad Seamcira, xolo variaciis koeficientebis 20% - mde Semcirebis saSualeba mogvca. am cxrilSi n – saanalizo parametrTa calkeuli rigis monacemTa ricxvia,`q – saSualo mravalwliuri koncentraciebi, - saSualo kvadratuli gadaxrebi, V – variaciis koeficientebi, xolo r – Sesabamisi korelaciis koeficientebia. amrigad, gansaxilveli sakiTxis damuSaveba, aRniSnuli minarevebis mravalwliuri saSualo Tviuri koncentraciebis garkveuli periodis, magaliTad, weliwadisa da misi sezonebis, intervalSi ganawilebis dadgenas gulisxmobda. SevecadeT, agreTve, dasabuTebulad dagvedgina am elementebis ZiriTadi wyaroebi, gansakuTrebiT ki, qalaqis sahaero sivrcis higienurad erT-erTi metad saSiSi nivTierebis - tyviis minarevebisa. amasTan dadginda, rom tyviis koncentraciebis ganawileba atmosferul haerSi mWidro kavSirSiა, rogorc msubuqi avtotransportis moZraobis intensiobasTan, ise mtvris minarevis koncentraciasTan atmosferul haerSi. saqarTvelos intensiuri anTropogenuri zemoqmedebis raionebis bunebrivi garemos mZime metalebiT dabinZurebis Seswavlam (cxr.3) gamoavlina, rom yvelaze ufro dabinZurebuli wylebi wiaRiseuli sabadoebis damuSavebis adgilebs ukavSirdeba.

87

Page 88: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

cxrili 3. md.kazreTulas mikrominarevebis koncentraciebis Semcvelobis Sepirispireba maT saSualo planetarul mniSvnelobebTan

minarevebi koncentraciebi, mg/l Sefardeba

C1 / С0 md.kazreTulaSi

C1

Pplanetis mdinareebSi

С0 Cu 280.0 0.007 4 0000 Zn 08.0 0.02 5400 Cd 0.72 0.0002 3600 Fe 75.0 0.07 1071 Mn 9.87 0.01 987 Co 0.09 0.0003 300 Ni 0.05 0.002 25 Pb 3.1 0.001 3100

sakvlevi minarevebis koncentraciebi 3 dan 10 zRvrulad dasaSveb koncentracias Seadgeneb, xolo rig SemTxvevaSi maTi mniSvneloba am ukanasknel zRvarsac ki, aRemateba. aRniSnulis Sedegad ekologiuri usafrTxoeba irRveva ara mxolod dabinZurebis wyaroebis siaxloves, aramed maTgan daSorebiTac ki, mdinaris dinebis gaswvriv mdebare soflebSi, sadac am wylebs mosaxleoba sasoflo sameurne nakveTebis mosarwyavad iyenebs.

cxrili 4. mZime metalebi WiaTuris samadno raionis niadagebSi

niadagis sinjis aRebis adgiliebi

Mmikrominarevebis Semcveloba, mg/kg

Mn Fe Cu Zn Pb Cd Co Ni

zegani sareki 1500 16

6 50 37 25 1.3 71 55

zegani perevisa

10500 65 32 12

0 31 1.3 45 40

q.WiaTuras parki

16250 70 28 68 27 1.3 56 60

q.WiaTura 1000 80 20 80 28 1.0 31 2688

Page 89: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

0 am samuSaoTa mizans warmoadgenda saqarTvelos ZiriTadi

samTo-samrewvelo raionebis bunebrivi garemos ekologiuri mdgomareobis Seswavla da dabinZurebis prevenciuli meTodebis (gasufTavebis) SemuSaveba. mxolod, es sxva Temaa.

Ddaskvna

amrigad, rogorc irkveva, qveynis sainvesticio garemos maRali saimedobiT Sefasebis mizniT saqarTvelosTvis regionuli klimatis SesaZlo cvlilebebis kvlevas aqtualuri problemis xasiaTi gaaCnia, xolo am problemaSi bunebrivi garemos qimiuri Semcvelobis cvlilebebze monitoringis warmoebas udidesi mniSvneloba eniWeba. amasTan, aRniSnuli monitoringis Sesruleba SesaZlebelia garemos kompleqsuri monitoringis saSualebiT, romelic iTvaliswinebs garemos obieqtebze (atmosfero, niadagi, miwisqveSa da zedapiruli wylebi) droSi da sivrceSi SeTanxmebul dakvirvebebis warmoebas. gaero-s egidiT moqmedi, msoflio meteorologiuri organizaciis rekomendaciis Tanaxmad, aRniSnuli monitoringis maRalxarisxovnad Sesrulebis erT-erTi ukeTesi pirobebi bionakrZalebis teritoriebze arseboben. amrigad, naTelia, rom saqarTvelos bionakrZalebis ekologiuri monitoringi, Tanamedrove pirobebSi, warmoadgens pirvelxarisxovan da umniSvnelovanes saero problemas, romelic saerTaSoriso ekologiuri problemebis gadawyvetasac mniSvnelovnad Seuwyobs xels.

literaturaReferences: 1. Gunia G., Svanidze Z.,Gersamia A., Svanidze L. Questions of an estimation of results of technogenic loading of environment of cultural tourism for the purpose of assistance to the policy of economic development of the country. - In: Proceedings of the Annual Scientific International Conference of Georgian Technical University, Open Diplomacy Association and Scientific Magazine “Authority and Society (History,Theory, Practice)”, 12.06.10., - Tbilisi, “Authority and Society”, 2010, #2(14), pp72-87.2. Gunia G.S., Tskvitinidze Z.I. Features of Influence of Water Basins in Mountain Regions on Microclimate of Adjoining Areas on the Background of

89

Page 90: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

Modern Effects of Global Climate Change – In: Proceedings of the 10-th Baku International Congress “Energy, Ecology, Economy”, Baku, Azerbaijan Republic – 23-25 September, 2009, pp. 218-223.3. Gunia G., Svanidze Z.,Ogbaidze Sh. On the Monitoring of the Environmental Abiotic Faktors Causing Desertification. - Bull. Georg. Acad. Sci., 2002, v.166, N.2, p.371-373. 4. Gunia G. Meteorological Aspects of Atmosphere Ecological Monitoring.- Tbilisi, Georg.Acad.Sci., Georg.Inst.Hydrometeorology, 2005, 265p. - (Georg.,Summ.:Rus.,Engl.).

Gunia G. S, Svanidze Z.S., Gersamia A.G., Svanidze L.S.Working out of questions of complex monitoring of environment for the purpose of an estimation of the investment environment with high reliability

Summary The territory of Georgia differs exclusive variety of a climate caused rather complex combinations of external and local factors forming a climate. This one of the most beautiful and noteworthy parties of Caucasus traditionally was the considerable tourist center in space of the former Soviet Union. Affinity of sea and mountain resorts, variety the prochildbirth, rich flora and fauna, the most ancient culture and traditions give to this region considerable advantage. Here there is a possibility of carrying out of various types of tourism: sea tour; survey of historical and cultural monuments; ecotourism and agro tourism; hunting and fishery; medical tourism and another. In Georgia building of hydroelectric stations is a basis for the decision of the problems connected with complex use of water resources. Presence practically few the used hydropower resources, considerable deficiency of fuel and energy balance and advantage of hydroelectric power stations do economic and energetically expedient their building in our country. However, for use of potential hydropower resources of the rivers creation of difference of water levels as in our country not so it is a lot of natural differences (falls) is required. In this connection, the construction of the majority of hydroelectric stations is connected with creation of the big or smaller hydroknots on a pressure that leads to formation different in the area and volume of water basins. Even from this incomplete list of natural resources and economic potential of Georgia it is well visible that for the country the case in point has character of an actual problem.

90

Page 91: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

For example, one of problems for wide development of tourism in the country is absence of the adequate information on anthropogenesis influence on change of a microclimate and an ecological condition in the investment space, the caused transboundary carryings over on the big distances of issues of harmful atmospheric impurity. Besides, since last tens years ХХ centuries, the big urgency in the world get questions of change of the environment, caused by building of power stations. Along with it, almost for all country problems of desertification and soil degradation are scale. Thus, apparently, for the purpose of an estimation of an ecological condition of investment space of the country with high reliability, problems of research of factors of change of a regional climate have actual character. In this problem to performance of monitoring of changes of a chemical compound of environments huge significance is attached. Thus realization of the specified monitoring probably by the carrying out coordinated in space and in time, complex ecological monitoring of objects of surrounding environment (atmosphere, soil, underground and a surface water). According to recommendations of the World Meteorological Organization, the best conditions for high-quality performance of the specified monitoring exist in territories of biological reserves. Thus, becomes clear that ecological monitoring in biological reserves of Georgia, in modern conditions, represents a paramount and most important state problem which will promote considerably to the decision and the international environmental problem.

Keywords: complex ecological monitoring, the investment environment

Reviewer: Tengiz Tsintsadze. A Dr.Sci.Tech.The director of Hydrometeorological institute of the Georgian technical university.

Гуния Г.С., Сванидзе З.С., Герсамия А.Г., Сванидзе Л.С.Разработка вопросов комплексного мониторинга природной средыс целью оценки инвестиционной среды с высокой надежностью

Резюме

Территория Грузии отличается исключительным многообразием климата обусловленного весьма сложными сочетаниями внешних и местных климатообразующих факторов.

91

Page 92: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

В соответствии с климатическими ресурсами, растительность Грузии богата, разнообразна и самобытна. На низинах он простирается от сухих полупустынь до влажно-субтропических лесов и от степей до высокогорных лугов и субнивальной растительности в горах. Этот один из красивейших и достопримечательнейших сторон Кавказа традиционно был значительным туристическим центром в пространстве бывшего Советского Союза. Он и на сегодняшний день представляет собой один из популярных туристических пространств. Близость морских и горных курортов, многообразие пророды, богатая флора и фауна, древнейшая культура и традиции дают этому региону значительное преимущество. Здесь существует возможность проведения различных типов туризма: отдых на море; осмотр историко-культурных памятников; экотуризм и агротуризм; охота и рыболовство; лечебный туризм и другое. В Грузии строительство гидроэлектростанций является основой для решения проблем, связанных с комплексным использованием водных ресурсов. Наличие практически малоиспользованных гидроэнергетических ресурсов, значительный дефицит топливно-энергетического баланса и преимущества гидроэлектростанций делают экономически выгодным и энергетически целесообразным их строительство в нашей стране. Однако, для использования потенциальных гидроэнергетических ресурсов рек требуется создание перепада уровней воды, поскольку естественных перепадов (водопадов) в нашей стране не так много. В связи с этим, сооружение большинства гидроэлектростанций связано с созданием больших или меньших по напору гидроузлов, что приводит к образованию разных по площади и объему водохранилищ. Даже и из этого неполного перечня природных ресурсов и экономического потенциала Грузии хорошо видно, что для страны рассматриваемый вопрос имеет характер актуальной проблемы. Например, одной из проблем для широкого развития туризма в стране является отсутствие адекватной информации об антропогенном воздействии на изменение микроклимата и экологическое состояние в инвестиционном пространстве, обусловленными трансграничными переносами на большие расстояния эмиссий вредных атмосферных примесей. Кроме этого, начиная с последних десятков лет ХХ столетия, большую актуальность в мире приобретают вопросы изменения окружающей среды, вызванные строительством электростанций. Наряду с этим, почти для всей страны масштабным являются проблемы опустынивания и деградации почвы.

92

Page 93: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

Таким образом, как видно, с целью оценки экологического состояния инвестиционного пространства страны с высокой надежностью, проблемы исследования факторов изменения регионального климата имеют актуальный характер. В этой проблеме выполнению мониторинга изменений химического состава природных сред придается огромное значение. При этом осуществление указанного мониторинга возможно путем проведения, согласованного в пространстве и во времени, комплексного экологического мониторинга объектов окружающей природной среды (атмосфера, почва, подземные и поверхностные воды). Согласно рекомендациям Всемирной Метеорологической Организации, наилучшие условия для высококачественного выполнения указанного мониторинга существуют на территориях биологических заповедников. Таким образом, становится ясным, что экологический мониторинг в биологических заповедниках Грузии, в современных условиях, представляет собой первостепенную и наиважную государственную проблему, который значительно будет способствовать решению и международной экологической проблемы.

Ключевые слова: комплексный экологический мониторинг, инвестиционная среда

Рецензент: Тенгиз Цинцадзе, доктор технических наук, директор Гидрометеорологического института Грузинского технического университета.

93

Page 94: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

Bela GoderdzishviliRE-engineering of business processes

Business engineering covers all activities necessary for independent business development and support. The aim of business engineering is formation of new future-oriented forms of business. It is connected with existing or created demands. Business engineering has tight connection with future technologies. Talking in general Business engineering unites whole new business organization with long-term business environment.

In Belgium universities offer academic programs in business engineering. Above mentioned studies unites management, business administration, finances, economics, mathematics, science and technologies; also computer sciences as well as social sciences (ethics and law) and foreign languages. Business process contains 2 elements: business and process. Business processes are logically connected actions, which transforms before out coming or incoming results.

Modern business technologies are highly dynamic and connected with permanently changeable demands of the market, orientation of individual demands of clients and customers, continuous improvement of technical abilities and hard competition.

In this circumstances in entrepreneurial management accent is divided between management of separate resources to organization of dynamic process.

Management of business processes is aimed at good quality service towards customers. Herewith all material, financial and informational streams of business management are considered in interaction.

Management of business processes started during Total Quality management and continuous process of improvement. It implies transparent management of business processes as one and whole, which is implemented by connected sub-divisions of the enterprise, for example before the client’s order.

It is advisable to consider management of business processes on the level of interaction of different enterprises, when in streams of logistical processes and commodity circulation the coordination of partnership enterprises are demanded.

94

Page 95: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

Logistics originated supply organizational methods due to just in time principals, the realization of above mentioned is inconceivable from management of business processes as undividable one. Enterprises separate the following as main business-processes:

Main activities of enterprises – production output and consumer services and commodity circulation and logistic processes

Coming out from position of satisfaction demands of potential consumer and, planning of entrepreneurial activities, strategic planning of manufacture, constructional and technological preparation of manufacture (projecting and engineering).

Infrastructural processes, which are oriented on support of able-bodied resources (preparing and training of human resources, maintenance and buy in of supplies, Social and cultural services of enterprise workers).

Achievements in informational technologies revolutionized in management of business management and the latter gives opportunity of implementation of engineering and re-engineering.

The aim of business engineering is modeling of whole system and simplification of organizational structure, distribution and usage of different resources and their minimization, reduction of terms necessary for implementation of client’s demands, reorganization of material, financial and informational streams aimed at service quality improvement.

Engineering of business processes covers re-engineering of business processes, which is held during determined periods, for example once in 5 or 7 years and in a way of adapting them to continuous improvement of business processes.

For companies that have high quality of business diversification and different partnerships re-engineering of business processes guarantees the implementation of the following issues:

Determination of optimal sequence of fulfilled functions, which causes to reduction of length of cycle of client’s services, commodity and service sell and preparation. Above mentioned causes rise of capital circulation and rise of all economic indexes of the firm;

Optimization of resources usage in different business processes which causes minimization of expenses of ebb and flow and production and ensuring of optimal combination of different activities;

Constructing of adapting business processes, is aimed at fast adaptation of market competition, entrepreneurial technologies, changeable demands of final usage of product and though to client service quality rise in dynamic terms of unknown environment;

95

Page 96: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

Defining of rational schemes of clients and partners interaction and a result of that growth of income and optimization of financial flows.

Peculiarity of business processes for which re-engineering is held: Service and commodity diversification causing diversity of business

processes ( orienting on different segments of the market); Working on individual orders, which demands high quality of adaptation

to market business processes ; Inculcation of new technologies (innovative projects) , which concerns all

main business processes of the enterprise; Diversity of operative connections with enterprise partners and material

suppliers, which guarantee alternatively construction of business processes; Non-rationality of organizational structures, mess of rotation of different

documents caused by operation of duplication of business processes.Re-engineering of business processes is implemented on the basis using of

engineering methods and joint efforts of consulting firms and teams of specialists of the company and also using modern instrumental programs.

Main terms for successful re-engineering of business processes are: 1. Right understanding of the issue by the management of the company

and their devotion towards the aims of the re-engineering and the control form the senior management;

2. Motivation of employees of the company, aimed at growth, widening of the activities of the firm, strengthening of personnel authority and creativity of the working process;

3. Right management of company activities, with the help of consultants and implementation of BPR;

4. Methodological basis for implementation of BPR, using the experience gained from consulting organizations and re-organization of the enterprise and also from usage of modern informational technologies.

literaturaReferences:

1.b. anderseni."biznes-procesebi (srulyofis instrumentebi)". moskovi, 2003.2.u. samadaSvili. biznesis safuZvlebi .Tb.20053.g. SublaZe. biznesis safuZvlebi, damxmare saxelmZRvanelo, Tb. 2000.4. A Praqtical Guide To Business Process Re-Engineering, Make Robson and Philip Ullah. 2002

96

Page 97: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

bela goderZiSvili biznes-procesebis reinJiniringi

reziume

biznes-inJineringi moicavs yvela qmedebebs, romlebic saWiroa damoukidebeli biznesis ganviTarebisaTvis da mxardaWerisaTvis. biznes-inJineringis mizania axali, momavlisaken orientirebuli biznesis formebis dafuZneba (Seqmna). is dakavSirebulia arsebul an warmoSobil moTxovnebTan.Bbiznes-inJineringi aerTianebs mTlianad axal biznes organizacias perspeqtiul biznes garemoSi.

biznes-procesebis inJiniringi moicavs: 1) biznes-procesebis reinJinirings, romelic tardeba

gansazRvruli periodiT, magaliTad, 5-7 weliwadSi erTxel;2) biznes-procesebis Semdgom ganuwyvetliv gaumjobesebas

cvalebad garemo pirobebTan maTi adaptaciis gziT.

sakvanZo sityvebi: biznes-procesebi, inJineringi, reinJiniringi adaptacia recenzenti: profesori evgeni baraTaSvili, saqarTvelos teqnikuri universitetiБелла ГодердзишвилиРеинжиниринг бизнес-процессов

Резюме

97

Page 98: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

Инжиниринг бизнес-процесов это: 1) реинжиниринг бизнес-процессов, который проводится в определенный период. На пример раз в 5-7 лет. 2) непреривное улучшение бизнес-процессов в условиах окружающей среды, которая постоянно меняется.

Инжиниринг бизнес-процессов содержит в себя все действия, которые требуются для развития независимого бизнеса.

Ключевые слова: бизнес-процессы, инжиниринг, реинжиниринг, адаптация.

Рецензент: профессор Евгений Бараташвили. Грузинский технический университет.

s a z o g a d o e b a nana gamyreliZe

intersubieqturoba, subieqturoba da socialuri faqtori

Sesavali: intersubieqturoba laTinuri sityvaa, romelic ori komponentisagan Sedgeba: inter- Soris da Subjekt- persona, individi, msaxiobi da a.S. intersubieqturoba farTo gagebiT filosofiuri kategoriaa da gulisxmobs sociumis mier mimdinare movlenebis arsis koleqtiur aRqmas, identifikacias, analizs, Sefasebas, azrTa Tanxvedras an gansxvavebas. sociumSi Tavis mxriv vgulisxmob saerTo niSnebis mqone erTmaneTTan dakavSirebul subieqtTa gaerTianebas, romelSic individis roli enis formirebisa da tranformirebis procesSi didia. ena adamianma - subieqtma Seqmna sociumSi, amdenad ena, subieqti da sociumi urTierTganpirobebuli cnebebia. sociumis ganviTarebis done pirdapirproporciulad aisaxeba enis ganviTarebis doneze, radgan enis ganviTarebas ganapirobebs sociumis wevri da am enaze molaparake TiToeuli subieqti. naSromis mizania intersubieqturobis arsis dadgena masSi socialuri faqtoris gaTvaliswinebiT. ZiriTadi teqsti: intersubieqturobis cnebis kvleva socialur mecnierebaTa mudmivi kvlevis sagans warmoadgens. kvleva gansakuTrebiT sainteresoa, Tu masSi gaviTvaliswinenebT socialur faqtors, radgan intersubieqturoba TavisTvad socialuri da

98

Page 99: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

Tanaziaria im sociumTan romelSic imyofeba subieqti anu TiToeuli Cvengani. germanelma filosofos-idealistma edmund huserlim jer kidev me -20 saukunis pirvel naxevarSi daafuZna transcendentaluri fenomenologiis moZRvreba da Seqmna Teoria absoluturi “me” – s Sesaxeb. man fenomenologiis centrSi moaqcia subieqti, subieqturoba da fenomenologias, rogorc moZRvrebas “transcendentaluri “ego” – s saxe misca. igi “ego” – s aRiqvamda mTeli Cveni azrovnebis safuZvlad, Tumca cxadia ar uaryofda garesamyaros arsebobas. igi mTlianad iyo fokusirebuli subieqturobaze cnobierebis farglebSi, anu transcendentalur egoze da transcendentalur fenomenologiaze [1.gv.10-19]. huserlis fenomenologiam safuZveli Cauyara SuTcis Teorias. sayuradReboa, rom orive moazrovne orientirebuli iyo subieqturobaze: huserli cnobierebis farglebSi, xolo SuTci socialur samyaroSi. Tumca mniSvnelovnad mimaCnia imis xazgasma, rom SuTcisaTvis huserlisagan gansxvavebiT amosavali principi iyo intersubieqturoba. mas SesaZleblad miaCnda fenomenologiur-fsiqologiuri xidis gadeba “ego”- sa da “alterego”-s Soris. SuTcisaTvis Cveni garemomcveli samyaro interubieqturia. codna romelsac vflobT intersubieqturi da Tanaziaria. misi dialeqtikis amosavali principia: “me davibade samyaroSi, romelic ar aris Cemi Seqmnili, magram me mas viyof sxva adamianebTan, amitom codna, romelsac me vflob intersubieqturi da socialuria”. codnis intersubieqturobas SuTci sami kriteriumiT asabuTebda:

1.codna intersubieqturia, radgan igi Tanaziaria. obieqti arsebobs Cvens garemomcvel samyaroSi da is nacnobia sociumis yvela wevrisaTvis.

2.codna intersubieqturia, radgan misi warmomavlobaa TavisTavad intersubieqturi. Cven cxovrebis manZilze vqmniT codnis Zalian mcire nawils. ZiriTadi nawili ki arsebobs gaziarebul codnaSi da is gadaecema socialuri interaqciiT.3.codna intersubieqturia, radgan arsebobs codnis socialuri distribucia. es ki niSnavs, rom codnis raodenoba da xarisxi, romelsac adamianebi floben icvleba imis mixedviT Tu ra pozicia uWiravT maT socialur struqturaSi [2 gv.111 – 164]. naSromis farglebSi marTebulad mimaCnia erTmaneTisagan gavmijno intersubieqturoba da subieqturoba. subieqturSi klasikuri gagebiT igulisxmeba movlenebis ara sazogadoebriv-

99

Page 100: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

koleqtiuri Sefaseba, aramed mxolod erTi subieqtis WrilSi erTi individis subieqtiseuli SemecnebiTi aRqma.

cxadia intersubieqturoba da intersubieqturi mimarTebebi unda ganvasxvavoT obieqturobisagan da obieqturi mimarTebe-bisagan. sayuradReboa, rom nebismieri obieqturi faqti, movlena da qmedeba eqvemdebareba mtkicebas, miuxedavad im garemo faqtorebisa da konteqstualuri situaciisa, romelSic igi mimdinarebs. magaliTisaTvis SeiZleba davasaxelo maTema-tikuri da logikuri aqsiomebi, WeSmaritebebi da mocemu-lobebi [3. gv. 176]. intersubieqturobis cneba sxvadasxvagvaradaa interpretirebuli filosofiaSi, sociologiaSi, lingvistikaSi, eTikaSi, politikur mecnierebebSi. TiToeuli maTganis detaluri aRwera ar warmoadgens naSromis mizans, Tumca mniSvnelovani am kuTxiT is saerTo definiciaa, romlis Tanaxmadac yvela zemoxsenebul mecnierebaSi intersubieqturoba ganmartebulia,rogorc damokidebuleba, mimarTeba sociumis wevr subieqtebs Soris, romelsac safuZvlad konkretuli enobrivi koleqtivis erovnul msoflxedvaze dafuZnebuli gamocdileba, pozicia, Sefaseba da Tvalsazrisi udevs. subieqtTa amgvari gamocdilebisa da poziciis Seswavlas emsaxureba rogorc politikur-sociologiuri da lingvistikuri mecnierebebi, ise eTikur-ritorikuli da msjeloba-diskursis Teoriebi. intersubieqturobisa da intersubieqturi mimarTebebis cneba filosofiis da socialur mecnierebaTa mudmivi kvlevis, kamaTisa da msjelobis sagania. aRniSnuli gansakuTrebiT aqtualuria, rodesac saubaria komunikaciis procesSi sametyvelo diskursSi mimdinare dadebiT, uaryofiT an neitralur enobriv Sefasebaze,rasac erovnul-msoflxedviTi, eTnokulturologiuri da kulturul-moraluri kriteriumebi gansazRvravs. cxadia, am SemTxvevaSi gasaTvaliswinebelia konkretuli kulturis an sub-kulturisTvis Tvisobrivi individualuri mentaluri markerebi [4. gv.29-51]. intersubieqturoba, romelsac subieqtis an subieqtebis individualuri pozicia, maTi subieqtiseuli Sefaseba da emocia udevs safuZvlad, ar unda gavaigivoT egocentrizmTan, romlis amosavali da sayrdeni principi konkretuli subieqti da e.w. „me“- faqtoria. intersubieqturobisa da egocentrizmis mkveTri gamijvna aucilebelia, radgan egocentrizmis SemTxvevaSi mimdinare movlenebis Sefasebis epicentrSi dgas erTi konkretuli subieqti, Semecnebisa da aRmis mxolod misTvis Tvisobrivi, individualuri

100

Page 101: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

kriteriumebiT. aq saxezea obieqturi realobis viwro subieqtiseuli Sefaseba mxolod „me“-s poziciidan. SeiZleba iTqvas, rom egocentrizmi intersubieqturi mimarTebebisaTvis erTgvar xelis SemSlel faqtorsac ki warmoadgens, radgan mxolod intersubieqturad gaziarebulimosazrebebi warmoadgenen Tanamedrove diskursis Teoriis amosaval wertils, rac warmatebuli da efeqturi komunikaciis sawindaria [5. gv. 215-217].

daskvna: intersubieqturi mimarTebebi, romlis sayrdeni baza intersubieqturobaa, Tavis mxriv warmoadgens sxvadasxva sociumis, gansxvavebuli eTno-kulturis, msoflxedvis, subieqtTa universaluri da individualuri cnobierebis formis erTgvar gamocdilebasa da sinTezs. igi yovel konkretul SemTxvevaSi verbalurad realizdeba erT-erT sub-kulturaze dayrdnobiT da adamianebs Soris urTierTobis, codnis gaziarebis, informaciis gacvlis, gamocdilebis gadacemis, socialuri interaqciis, fonuri codnis Senaxva-gaziarebis universaluri formaa. mniSvnelovania, rom mocemul gamocdilebas sociumis warmomadgenlebi komunikaciis procesSi uziareben erTmaneTs. swored es procesi ganapirobebs da uzrunvelyofs enobrivi niSnebis adekvatur aRqmas, komunikantTa gansxvavebuli komunikaciuri intenciis warmatebul realizebas sxvadasxva sociumis warmomadgenel individebs Soris.

literaturaReferences:

1.huserlie. ideebi wminda fenomenologiisa da fenomenologiuri filosofiisaTvis. Tbilisi mecn. akad. gamomcemloba 1961.gv. 10-192.Schutz A. Der sinnhafteAufbau der socialen Welt. Berlin 1967 S. 111 - 1643.Tsvasman, Leon: Intersubjektivitaet, in Tsvasman, L (Hrsg.) Das grosseLexikonMedien und Kommunikation. KompendiumInterdisziplinaerKonzepte. Wuerzburg. 2006, S. 1764.Kim, J. Philosophie des Geistes. Fuer eine klare Darstellung und Diskussion. Wien-New-York: Springer. 1998, S. 29-51 5.Davidson Donald: Subjektiv, intersubjektiv, objektiv,Frankfurt am Main: Suhrkampf. 2004, ISBN 3-518-583887-5 S. 215-217

101

Page 102: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

Nana GamkrelidzeIntersubjectivity, subjectivity and the social factor

Summary

Intersubjectivity in a broad sense is a philosophic category and mean collective perception of current event, identification, the analysis, an estimation, coincide or distinction of thoughts of society. Research ofIntersubjectivity is especially interesting if in process of research to include a social factor. Intersubjectivity relations which basis is Intersubjectivity, represents a certain experience universal and individual forms consciousness of the subject different social origin , ethno-cultures and world outlook (Weltanschauung).

Keywords: Intersubjectivity, subjectivity, objectivity, society, a social factor, transcendental phenomenology, consciousness, the social world, alter ego, egocentrism.

Reviewer: Professor Rusudan Tabukashvili, Georgian Technical University

Нана Гамкрелидзе Интерсубиективность, субиективность и социальный фактор

Резюме

Интерсубиективность в широком смысле является философической категорией и подрозумывает коллективное восприатиетекуших событии, идентификациу, анализ, оценку, совпадение или различие мыслей социума. Исследование интерсубиективности особенно интересно если в процессе исследованиа включить социальный фактор. Интерсубиективные отношения базай которой является интерсубиективность, представляет собой некий опыт универсального и индивидуального формы сознаниасубиектов разных социальных происхождениа, етно-культуры и мировозрениа.

Ключевые слова: Интерсубиективность, субиективность, обиективность, социум, социальный фактор, трансцендентальнаяфеноменологиа, сознание, социальный мир, альтерего, егоцентризм.

102

Page 103: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

Рецензент: профессор Русудан Табукашвили. Грузинский технический университет.

mari banZelaZePR teqnologiebi, efeqturi marketingis - sazogadoebaSi da

bazarze swori orientaciis saSualeba sabazro ekonomikis pirobebSi gansakuTrebuli adgili ukavia samizne jgufebTan, momxmarebelTan swori komunikaciis damyarebis process. praqtikam araerTxel uCvena, rom harmoniuli ganviTareba da sarfiani biznesi bevradaa damokidebuli sazogadoebasTan urTierTobis da komunikaciebis teqnologiebis xarisxze. ai ratom Tvlian marketings, rogorc sazogadoebasTan komunikaciis procesis erTian sistemas warmatebis teqnologiad, romelsac aucileblad unda flobdes is, vinc funqcionirebs rTul, mudmivad cvlad socialur-ekonomikur garemoSi.

SeiZleba Tamamad iTqvas, rom dRes marketingi yvelganaa - yoveldRur cxovrebaSi calkeuli adamianebic da organizaciebic axorcieleben mraval iseT moqmedebas, romelic SeiZleba CaiTvalos marketingul RonisZiebebad. cnobili amerikeli marketologi Ф. Котлер amtkicebs, rom „marketingis meTodika SeiZleba gamoiyenon eqimebma, iuristebma, samecniero muSakebma, politikosebma, saxelmwifo organizaciebma - yvelam visac surs realizeba gaukeTos aramarto Tavis produqcias, aramed ideebs, Sexedulebebs, programebs... yvelas unda SeeZlos gaigos Tavisi momxmareblis, klientis, pacientis, amomrCevelis moTxovnebi da daakmayofilos isini“.

marketingul komuniaciebSi erT-erTi wamyvani adgili ukavia Marketing Mix-is strategias:

marketinguli miqsi - esaa produqtis, distribuciis, promouSenisa da fasebis strategiis saukeTeso nakrebi (4 P-s strategia), romelic iqmneba samizne jufTan urTierTmomgebiani kavSirebis dasamyareblad.

produqtis strategia – „pirveli P“ esaa produqtis strategiis da SeTavazebis sawyisi wertili. warmoudgenelia daadgino fasi,

103

Page 104: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

SeimuSao promouSenis stategia da gayidvebis formebi, Tu ar viciT ra produqtze gvaqvs saubari.

garda uSualod produqtisa, produqtis cneba moicavs aseve SefuTvas, gayidvebis Semdgom serviss, brendis saxels, kompaniis imijs, garantias, faseulobas klientisTvis da mraval sxva faqtors. gasaTvaliswnebelia, rom klienti afasebs da yidulobs konkretul produqts ara mxolod misi daniSnulebis gamo, aramed imis mixedviTac Tu ras niSnavs misTvis es produqti.

adgilis (distribuciis) strategia - „meore P“ damokidebulia produqtis maxasiaTeblebze da SesaZleblobebze - Tu rodis da sad daWirdeba is klients. am strategiis mizani aris sworad ganisazRvros produqtis an momsaxurebis momxmareblisTvis miwodebis dro da adgili, raTa misi SeZena da gamoyeneba saWiro da drouli iyos.

promouSenis strategia - „mesame P“ gulisxmobs reklamas, sazogadoebasTan urTierTobas, gayidvebis promouSens da personaluri gayidvebs. promouSenis roli marketing miqsSi aris miaRwios gacvlis procesis mimarT orive mxaris kmayofielbas - es xorcieldeba momxmareblis informirebiT da mocemuli produqtis an momsaxurebis upiratesobebis SexsenebiT.

fasis strategia - „meoTxe P“ - fasi aris is, rac unda gadaixados myidvelma produqtis SesaZenad. marketing miqsis es komponenti aris yvelaze advilad da swrafad cvladi - fasis gazrda an Semcireba ufro advilia situaciis da garemoebis Sesabamisad, vidre marketing miqsis sxva komponentebis.

fasi aris konkurenciis mniSvnelovani iaraRi da didad mniSvnelovani biznesisTvis - imdenad ramdenadac masze mTlianad aris damokidebuli Semosavlebi da mogeba.

marketingis erT-erT ucxour saxelmZRvaneloSi, mocemulia suraTi romelzec daxatulia mindori junglebSi, romelzec aborigenebi dasdeven erTmaneTs fuliT da saqonliT xelSi. swored am process aris Sedarebuli marketingi - biznesis jungleSi aris savaWro mindori, romelzec momxmareblebi da mwarmoeblebi dasdeven erTmaneTs. maTi Tanxvedra mTel rig SemTxvevaSi orive mxaris kmayofilebiT mTavrdeba, Tumca aris SemTxvevebi da arcTu ise iSviaTad, rodesac momxmarebelic da gamyidvelic imedgacruebuli rCeba. ai swored am dros saWiroa, jadoqari e.w. magi, romelic jadosnobis meSveobiT moagvarebs am or mxares Soris situacias. swored am jadoqrad gvevlineba marketingi da PR

104

Page 105: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

teqnologiebi, romlis mizanicaa miaRwios SeTanxmebas mwarmoebelsa da momxmarebels Soris.

am yvelafers ki marketingi misi ZiriTadi funqciebis Tanmimdevruli da srulfasovani SesrulebiT axerxebs.

marketingis fuqnqciebimarketingis procesis ukeT dagegmvisa da

ganxorcielebisaTvis, aucileblad unda vicodeT marketingis ZiriTadi funqciebi.

1. marketingis analitikuri funqcia Tavis mxriv Sedgeba ori qvefunqciisagan: bazris kompleqsuri kvlevisa da kompaniis Sida garemos analizisgan.

bazris kompleqsuri kvleva moicavs: • sasaqonlo kvlevas;• momxmareblis da moTxovnis Seswavlas;• konkurentebis saqmianobis Seswavlas;• bazris koniunqturis prognozirebas;marketingis, analitikiuri funqciis meore mniSvnelovani

qvefunqciaa kompaniis Sida garemos analizi; gamokvlevebma uCvena, rom is kompaniebi gacilebiT did warmatebebs aRweven, visi TanamSromlebic TvianTi samsaxurebiT kmayofilebi arian - am mosazrebis mimdverebi Tvlian, rom rodesac dasaqmebulebi arian bednier, miTumetes bednierebi arian momxmareblebi.

2. marketingis sawarmoo-produqtiuli funqcia gulisxmobs:

• rekomendaciebis SemuSavebas produqtebis asortimentis Seqmnisa TvalsazrisiT; • produqtis konkurentunarianobis donis maCveneblebis modelirebas;3. marketingis gayidvebis funqcia

mas Semdeg rac produqti warmoebulia da xvdeba bazarze, amis Semdeg marketingis funqcia xdeba misi efeqturi gayidva - gasaReba. realurad, marketingis gayidvebis funqciis realizebisas sabolood mowmdeba produqti da aSkara xdeba, ramdenad xarisxianad iqna Sesrulebuli marketingis analitikuri da sawarmoo-produqtiuli funqciebi.

4. marketingis organizaciuli funqcia marketinguli saqmianobis dawyebamde aucilebelia ganisazRvros ris marketingTan gvaq saqme:

105

Page 106: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

Tavdapirvelad marketingi gaigeboda, rogorc fizikuri produqtis gayidvis saSualeba, dResdReobiT marketingi gamoiyeneba yvelafris mimarT, risi gayidvac SeiZleba.marketingis yvela da gansakuTrebiT gayidvebi funqciaSi, mniSvnelovan rols asrulebs - momxmareblebTan komunikaciis procesi.

dRemde arsebuli marketinguli komunikaciis formebad miCneulia:

• reklama - mas ganixilaven, rogorc biznesSi informaciis gadacemis erT-erTi saSualeba. reklamam unda moaxdinos momxmareblis informireba, xolo imisTvis, rom Seasrulos Tavisi ZiriTadi daniSnuleba, reklama cdilobs moZebnos klientis mozidvis saSualebebi da Semdeg ukve moipovos potenciuri momxmarebeli.

• sazogadoebrivi urTierTobebi; esaa marketinguli komunikacis kidev erTi mniSvnelovani forma. mas sxvadasxvagvarad gansazRvraven, kerZod ki esaa:

- dagegmili, gangrZobiTi Zalisxmeva, romelic mimarTulia organziaciasa da sazogadoebriobas Soris keTlganwyobis Sesaqmnelad an mxardasaWerad;

- tendenciebis analizis mecniereba da xelovneba, prognozirebis da mis safuZvelze rogorc organizaciis, aseve sazogadoebriobis interesebis sasargeblod moqmedebis gegmis SemuSaveba;

- marTvis fuqncia, romelsac SeuZlia sazogadoebasa da organizacias Soris urTerTTanamSromlobis da urTierTgagebis Camoyalibeba da am urTierTobis mxardaWeris stimulireba;

- srul simarTlesa da informirebulobaze dafuZnebuli harmoniis miRwevis mecniereba da xelovneba;

aRsaniSnavia, rom ra ganmartebac unda mieces sazogadoebriv urTierTobebs, misi mTavari amocanaa biznesisTvis, organizaciisTvis an ubralod movlenisTvis sasurveli, dadebiTi imijis Seqmna da mxardaWra.

miuxedavad imisa, rom sazogadoebrivi urTierTobebis Sinaarss sxvadasxvanairad ganmartaven, SegviZlia gamovyoT am saqmianobis ZiriTadi Semadgeneli elementebi:

propaganda (igive pablisiti), rasac erT-erTi wamyvai adgili ukavia sazogadoebrivi urTierTobebis sistemaSi; esaa konkretul produqtze an kompaniaze moTxovnis stimulireba maTze

106

Page 107: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

mniSvnelovani informaciebis gavrcelebT yvela im SesaZlo sainformacio wyaroSi, romelic miRwevadia samizne jgufamde.

sponsoroba (igive sponsoringi) - esaa dainteresebuli kompaniis mier cnobili adamianebisTvis an saqmianobis calkeuli sferoebis warmomadgenlebisTvis gadacemuli fuladi saxsrebi, romelic emsaxureba am kompaniis saerTo marketinguli miznebis gatarebas. realurad sponsoroba reklamis erT-erTi saxea, romlis mizania daukavSiros konkretuli kompaniis saxeli sazogadoebisTvis kargad cnobil an sayvarel sferos da adamianebs;

safirmo stilis Seqmna, rogor wesi moicavs - safirmo niSans (rac ganasxvavebs am firmis produqcias sxva firmisgan); logotips; safirmo bloks (rac aerTianebs safirmo niSans da logotops); safirmo lozungs (igive slogans); safirmo fers; safirmo Sriftebs; safirmo konstantebs (romelic moicavs teqstebis Caweris gansazRvrul formats da ilustraciebs); unda aRiniSnos, rom xandaxan safirmo stili moicavs grZnobis sxvadasxva organoebze zemomqmed saSualebebsac - aromatebs, himns, tansacmels da a.S.

zemoTCamoTvlili elementebis garda, sazogadoebasTan urTierToba xSirad moicavs kompaniis xelmZRvanel pirebTan interviuebs, Ria karis dReebs, pres-konferenciebs, saiubileo RonisZiebebs da a.S.

• gayidvebis stimulireba aris marketinguli komunikaciebis erT-erTi forma, romlis daniSnulebac, garda informirebisa, aris gayidvebis zrdis stimulireba. gayidvebis stimiulirebis RonisZiebebi mimarTulia momxmarebelze, Suamaval rgolebze da kompaniis savaWro personalze

• personaluri gayidvebi - aris uSualod momxmareblisTvis produqciis miyidvis procesi. marketinguli komunikaciis es forma gulisxmobs gayidvebis agentebis pirdapir kontaqts myidvelTan.

personaluri gayidvebi xorcieldeba myidvelsa da gamyidvels Soris piradi kontaqtis safuZvelze, rac garda gayidvebisa iwvevs maT Soris grZelvadiani da myari urTierTobebis Camoyalibebas.

marketingis da PR-s mniSvnelobarogorc davinaxeT, PR teqnologiebi marketinguli

komunikaciebis sistemaSi erT-erTi mniSvnelovani da gadamwyveti Semadgeneli rgolia – PR sazogadoebasTan urTierTobis xelovnebaa, igi miznobriv auditoriasTan xelsayreli

107

Page 108: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

urTierTobebis damyarebas gulisxmobs, rac marketniguli saqmianobis mTavari mizani da daniSnulebaa.

konkretuli biznesis an struqturis saqmianobaSi, marketingi da sazogadoebrivi urTierTobebi SeiZleba TamaSobdes gansxvavebul rolebs, Tumca yvela SesaZlo siatuaciaSi am saqmianobis ganxorcielebis ramedenime mniSvnelovani mizezi arsebobs: TamaSobs mniSvnelovan rols sazogadoebaSi, mniSvnelovania biznesebisTvis, gavlenas axdens Cvens yoveldRiur cxovrebaze.

isini, vinc sakuTari gamocdilebiT darwmundnen marketingis da sazogadoebrivi urTierTobebis aucileblobaSi aRiareben, rom esaa mTeli Cveni cxovreba! Tu Cven gvinda viyoT adeqvaturebi ese igi marketingi saWiroa yovel nabijze!

aqedan daskvna: marketingi aucilebelia biznesisTvis, magram mniSvnelovania yvelasTvis!

literaturaReferences:1. saqarTvelos marketingis asociacia - marketingis terminTa inglisur-qarTuli ganmartebiTi leqsikoni. Tbilisi 2005 w.2. Ф. Котлер, Л. Келлер – Маркетинг Менеджмент, изд. ПИТЕР – Москва 2009г.3. Голубков Е.П. - Маркетинговые исследования: теория, методология и практика, Изд. «Финпресс» Москва 1998.4. Андреева О.Д. Зайцев Л.Г. - Маркетинг и стратегический менеджмент, Модульная серия «Экономист-международник», Бизнес-курс МВА. 5. Андреева О. Д. - Технология бизнеса: маркетинг, "Инфра-М-Норма", М.: 1997 г.6. Маджаро С. - Международный маркетинг. М.: Международные отношения, 1979 г.7. Сэндидж Ч. Фрайбургер В. Ротуолл К. - Реклама: теория и практика. М.: Прогресс, 1989 г.8. Дейян Арм. - Реклама. Сер. "Деловая Франция". М.: Прогресс, 1993 г.9. Drucker P. - The Practice of Management. N.Y.: Harper and Row, 1954.10. Brown N., Wilbour B., Mathews J. - Problems in Marketing. N.Y., 1961. 11. Kotler Ph. - Marketing for Nonprofit Organization. N.Y., 197512. Levitt Th. - The Marketing Mode. Pathway to Corporate Growth. N.Y., 1969.13. Handbook for Marketing Machinery. L, 1970.14. Journal of Marketing. 1962. January.15. An Overview of Marketing - World of MarketingMary Bandzeladze

108

Page 109: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

PR technologies, the means of effective marketing – right orientation in the society and at the market

Summary

Under market economy conditions special place is taken by the process of strengthening of right communication with target groups, consumer, that is united in the united marketing system.

Famous American marketing specialist F. Kotler confirms that “marketing technique can be used by physicians, lawyers, scientists, politicians, state organizations – everybody that not only desires to sell its production, but also to realize its ideas, views, programs… everyone should be able to conceive the requirements of its customers, clients, patients, voters and to satisfy them”.

Marketing process is compared with “business jungles”, in which consumers and producers chase for each other. Their agreement in the large variety of cases tends to both parties’ entertainment, however there are cases when both the customer, and the producer remain disappointed. In this case so-called magician is necessary, who will settle the situation between two parties by means of the wizard. Marketing and PR technologies are just those magicians, aim of which is the achievement of consensus between producer and customer.

In the marketing’s function a key role is played by the process of communication with the consumer, in which leading position is taken by public relations as an important form of marketing communication.

Keywords: PR technologies, marketing, public relations, marketing communication

Reviewer: Professor Tariel Rekhviashvili, Georgian Technical University

109

Page 110: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

Мари БадзеладзеPR технологии, средство эффективного маркетинга-правильной ориентации в обществе и на рынке

Резюме

В условиях рыночной экономики особое место занимает процесс укрепления правильной коммуникации c целевыми группами, потребителем, что объединяется в единую систему маркетинга.

Известный американский маркетолог Ф. Котлер утверждает, что «методику маркетинга могут использовать врачи, юристы, научные работники, политики, государственные организации – все, кто желает реализовать не только свою продукцию, но и идеи, взгляды, программы... каждый должен уметь понять потребности своих потребителей, клиентов, пациентов, избирателей и удовлетворить их».

Процесс маркетинга сравнивают с «джунглями бизнеса», в которых потребители и производители гонятся друг за другом. Их согласование в целом ряде случаев заканчивается к удовольствию обеих сторон, впрочем есть случаи, когда как потребитель, так и продавец остаются разочарованными. В таком случае необходим т.н. маг, который с помощью волшебства урегулирует ситуацию, возникшую между двумя сторонами. Именно таким вот волшебником является маркетинг и PR технологии, целью которых является достижение согласия между производителем и потребителем.

В функциях маркетинга важную роль играет процесс коммуникации с потребителем, в котором ведущее место занимают именно общественные отношения, как важная форма маркетинговой коммуникации.

Ключевые слова: PR технологии, маркетинг, общественные отношения, маркетинговой коммуникации

Рецензент: профессор Тариел Рехвиашвили. Грузинский технический университет.

110

Page 111: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

kaxaber CinCalaZeantonimuri wyvilebi

garesamyaros obietqebsa da movlenebs Soris arsebuli mniSvnelovani gansxvavebebi adamianis mier dapirispirebebad aRiqmeba; zogierTi saxis dapirispirebebi enaSi antonimiis saxiT aRiqmeba. leqsikuri antonimebi (berZn. anti “winaaRmdeg”, onima “saxeli”) ewodeba erTnairi semantikuri valentobis mqone erTi da imave struqturuli klasis wevr leqsemebs, romelTa mniSvnelobebi dapirispirebulia erTmaneTTan[1], [2], [3]. antonimia enis erT-erTi umniSvnelovanesi semantikuri kategoriaa, romlis Tavisebureba mTeli rigi samecniero Sromebis sakvlev sagans warmoadgens. gansazRvreba "semantikuri" utyuari maCvenebelia imisa, rom antonimia enobrivi fenomenia da aqedan gamomdinare is dgindeba mxolod da mxolod enis doneze enobrivi elementebis Sinaarsobriv monacemTa dapirispirebis safuZvelze. antonimiuri mimarTebis dasafiqsireblad aucilebelia obieqtur realobasTan srul SesatyvisobaSi mocemuli saerTo sawyisis arseboba, romelic warmodgenil unda iqnes antonimiuri wyvilis semantikur struqturaSi erTi saerTo semiT. antonimTa rigebidan gamoiricxeba is elementebi, romelTa dapirispirebis safuZvels Seadgens realobis urTierTgansxvavebuli da ara erTmaneTTan ukumimarTebebiT dakavSirebuli movlenebi. aseTebad miiCneven e.w. leqsikur erTeulTa wyvilebs, rogoricaa: dRe-Rame, CrdiloeTi-samxreTi, wiwvnari-foTlovani da sxva misTanani. antonimiis movlena Tavisi raobiT srulad Seesabameba enis sayovelTaod aRiarebul gansazRvrebas, rogorc organizebuli sistemisa, organizebuli mTlianobisa, romlis elementebi urTierTmimarTebebsa da urTierTganpirobebulobas avlenen. es mimarTebebi warmodgenilia xSirad enobriv erTeulTa urTierTdapirispirebis saxiT, romelic "Rrmad iWreba enaSi da enis leqsikuri sistemis kuTvnilebas warmoadgens". am saxiT mimarTebebs gansakuTrebuli adgili ukavia sxva leqsikur-semantikur mimarTebebs Soris da asaxvas poulobs enobrivi kavSirebis saerTo TeoriaSi, romlebic "iTvaliswineben Sinaarsisa da gamoxatvis planis sxvadasxva Tanafardobebs". antonimiis arsis srulyofilad gaxsnisaTvis aucilebelia pirvel rigSi TviT "dapirispirebulobis" cnebis uzustesi interpretacia.

111

Page 112: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

SevecadeT, Camogveyalibebina "dapirispirebulobis" Cveneuli gageba. antonimiur wyvilTa dadgenisas mizanSewonilad miviCnieT pirvel rigSi erTmaneTisagan mkveTrad gagvemijna: "dapirispirebulobisa" da "gansxvavebis" cnebebi, rameTu am ori cnebis urTierTgatolebam gamoiwvia enaSi semantikis TvalsazrisiT gansxvavebuli da ara dapirispirebuli leqsemebis antonimebad aRiareba. Cveni azriT, antonimiuri wyvilis dasadgenad sakmarisi araa semantikis doneze sityvaTa Tundac maqsimaluri sxvaoba, aucilebelia wyvilis cali meoris srul uaryofas warmoadgendes, misi gamomricxveli iyos, masTan ukumimarTebaSi imyofebodes. sxvaobas unda gamoxatavdes dapirispirebul erTeulTa semur SemadgenlobaSi CarTuli uaryofis sema. aseTi mimarTeba uSualod aisaxeba antonimTa mniSvnelobebis semur SemadgenlobaSi, sadac uaryofis sema dominirebul semaTa kombinaciaSi Sedis. nebismier antonimur wyvilSi unda iyos winaaRmdegobrivi damokidebuleba, erTi fenomeni meoris uku mxares unda warmoadgendes. dapirispirebulobaSi igulisxmeba sagnisa Tu movlenis, moqmedebisa Tu mdgomareobis, Tvisebisa Tu raodenobis Sinagani winaaRmegoba. leqsikur antonimias ganvsazRvravT, rogorc erTmaneTTan logikur da semantikur ukumimarTebaSi myof leqsikur erTeulTa dawyvilebas saerTo-zogadkategoriuli-gvareobiTi semantikis farglebSi am erTeulTa konkretuli Sidakategorialuri saxeobiTi semantikis zRvrulobis safuZvelze. TviT antonimi ki aris erTi saxeobiTi semantikis safuZvelze dawyvilebul leqsikur erTeulTa erT-erTi wevri, romelic gamoxatavs wyvilis meore wevris mniSvnelobasTan dapirispirebul, am mniSvnelobis ukiduresad sawinaaRmdego da sruliad gamomricxav ukumniSvnelobas. antonimebis gansazRvrebis ZiriTad safuZvelad dapirispirebuloba gvevlineba. safuZvlis identuroba ganapirobebs yvela im definiciis msgavsebas, romelic lingvistur literaturaSi moiZieba. tradiciulad antonimebad iwodeba sityvebi, romlebic gamoxataven urTierTsapirispiro da imavdroulad erTmaneTis Sesatyvis cnebebs.zogierTi mkvlevaris azriT: "mizanSewonilia antonimiis, rogorc erT RerZze ganlagebuli sivrcis, drois, Tvisebis, niSnis, Sefasebis da a.S. aRmniSvnel or sapirispiro polusad ganxilva. yvelgan, sadac ar aRiniSneba calsaxa polaroba, SeuZlebelia antonimebis arseboba. amdenad uazroa antonimebis Zieba sagnis, avejis, Senobebis,

112

Page 113: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

xelsawyoebis aRmniSvnel sityvebSi, krebiT da nivTierebaTa saxelebSi." "opoziciuri mniSvnelobis mqone sityvebis realizacia xdeba am sityvebis dapirispirebisas maTTvis tipiur konteqstebSi" [8]. lingvistur SromebSi "dapirispirebulad iTvleba agreTve dialeqtikur da logikur winaaRmdegobaze dafuZnebuli is ori polusi, romelic absoluturad gamoricxaven erTmaneTs". antonimiur wyvilad aRiarebulia ara mxolod mniSvnelobis safuZvelze urTierTdapirispirebuli ori enobrivi erTeuli, aramed erTi sityviT semantikur struqturaSi ori mniSvnelobis opoziciuri urTierTmimarTebac. aRniSnuli saxis dapirispirebas aRniSnaven terminiT "enantiosemia", rac "sityvis Sida antonimiaze miuTiTebs da amiT antonimiis cnebas avrcobs". amgvarad, antonimebSi ZiriTadad igulisxmeba semantikuri dapirispirebulebis safuZvelze erTmaneTTan SeTavsebad sityvaTa dawyvileba, ris Sesabamisadac antonimiis arsebiT Tvisebad binaruloba saxeldeba. mkvlevarTa Soris arsebobs gansxvavebuli azri imis Taobaze, rom "ori sityvis antonimebad aRiarebisaTvis sakmarisi ar aris mxolod maTi erTgvari dapirispirebuleba rom mxolod "dapirispirebulebiT" Semofargvla ar unda iyos sakmarisi imisaTvis, rom ori sityva antonimebad iqnes aRiarebuli. dapirispirebulebis garda or erTeuls Soris aucilebelia aRiniSnebodes "interdependenturi" mimarTeba, ris Sesabamisadac antonimi unda ganisazRvros, rogorc "saerTo RerZis erT mxares moTavsebuli leqsikuri erTeuli, romelic upirispirdeba amave RerZis meore mxares moTavsebul erTeuls. RerZis ukidures boloebze ganlagebulia realobaSi arsebul dapirispirebaTa amsaxveli komponentebi. amgvarad antonimiuri wyvilis calad CaiTvleba RerZis erT mxares ganlagebuli enis doneze warmodgenili erTeuli, romelic kontrastul mimarTebaSia amave RerZis meore mxares fiqsirebuli identuri donis erTeulTan. ori fenomeni, romelsac ar aqvT saerTo niSniT warmodgenili "Sedarebis safuZveli," ar SeiZleba daupirispirdes erTmaneTs. "opoziciur or wevrs Soris, romelTagan erTi SesaZlebelia negatiuradac xasiaTdebodes, urTierTganpirobebuli mimarTeba unda aRiniSnebodes" [9]. Semdegi, rac antonimebs unda axasiaTebdes, esaa binaruloba da zRvruloba. amdenad, antonimebad miviCnevT mxolod or erTeuls, romelTa mniSvnelobebi uSualod, yovelgvari Sualeduri

113

Page 114: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

elementebis gareSe upirispirdebian, erTmaneTs, mag. axalgazrda (xanSiSesuli – xnieri) – moxuci.cnebebi, romelTac antonimebi gamoxataven, garkveulwilad fardobiTia, maT saerTo hipersema da urTierTsapirispiro hiposemebi aqvT. magaliTad, zamTari “weliwadis yvelaze civi dro” – zafxuli “weliwadis yvelaze cxeli dro”; gasvla “gareTa mimarTulebiT svla” – Sesvla “SigniTa mimarTulebiT svla”. antonimebi qmnian Caketil mikrosisitemebs, romelTac antonimuri wyvilebis saxe aqvT. antonimebi erTsa da imave semantikur velSi Sedian. teqstSi isini xSirad gverdigverd ixmareba dapirispirebis Sesaqmnelad, magaliTad: es sulac ar aris Zneli, advilia; Zviri ki ara, iafia. antonimuri leqsemebis semantikuri klasifikacia daaxloebiT Seesabameba im cnebaTa klasifikacias, romlebsac es leqsemebi aRniSnaven.; sxvadasxva enaSi isini msgavs klasebs qmnian. antonimia universaluri movlenaa, igi yvela enaSi arsebobs. amave dros unda aRiniSnos, rom antonimia calsaxad ar ganisazRvreba gareenobrivi realiebisaTvis damaxasiaTebeli sapirispiro niSnebiT – enaSi mxolod zogierTi aseTi niSani aisaxeba[4], [5]. semantikuri mimarTebebi antonimebs Soris ZiriTadad Semdegi tipis opoziciebze daiyvaneba [6], [7].

1. “dawyeba – Sewyveta”, magaliTad, alaparakda – dadumda. amave tips ganekuTvneba urTierTsapirispirod mimarTuli faqtebis (moqmedebis, mdgomareobis, Tvisebis) gamomxatveli leqsemebi, magaliTad, Sefrena - gamofrena;2. “moqmedeba – moqmedebis Sedegis gauqmeba”, magaliTad, SeerTeba – gancalkeveba;3. “meti – naklebi”, magaliTad, maRali – dabali;4. “P - ara P” (sadac “P” raRac movlenaa), magaliTad, sasruli – usasrulo;5. “kargi – cudi”, magaliTad, lamazi – maxinji.

“meti-naklebi”tipis antonimebi Tvisebis aRmniSvneli leqsemebia, romelnic gradualuri (xarisxobrivi) opoziciis wevrebs warmoadgenen; magaliTad: rTuli-advili (arsebobs “saSualo sirTulec”), Zleri-susti (arsebobs “saSualo siZlierec”), qveda-zeda (arsebobs “Suac”) da sxv. zogjer aRniSnaven, rom aseT SemTxvevaSi gvaqvs “nulovani wertili”, norma, romlis mimarT ganisazRvreba antonimebis mniSvneloba, magram es yovelTvis ase ar aris. aq garkveuli “semantikuri sivrcis” polariazaciasTan gvaqvs saqme – cnebebi kontrastulia anu sapirispiro. Sualeduri

114

Page 115: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

wevrebi “Serbilebul”, Sesustebul Tvisebas aRniSnaven da namdvil dapirispirebas ar gamoxataven. erTmaneTis mimarT damatebiTi, kontradiqtoruli (laT. contradictio “winaaRmdegoba”), urTierTgamomricxavi cnebebis aRmniSvneli antonimebi “P - ara P” tipisaa. aseT SemTxvevaSi opozicia privatulia, misi wevrebi avseben erTmaneTs erT mTlianobamde – gvarobiT cnebamde; erTi wevris uaryofa meores iZleva: WeSmariti – yalbi, samarTliani – usamarTlo, coliani – ucolo. am tipis antonimebis msgavsia iseTi wyvilebi, rogoricaa Zma-da, qmari-coli, Tumca erTi cnebis uaryofa aq meores ar gvaZlevs. eseni kohoponimebia: da da Zma – dedmamiSvilebi, coli da qmari – meuRleebi.“dawyeba-damTavreba” tipis antonimebSi erT-erTi wevris uaryofa meore wevrs ar gvaZlevs. igive iTqmis “moqmedeba – moqmedebis Sedegis gauqmeba” opoziciaze: magaliTad, arSeerTeba ar aris ganclkeveba, argaReba ar aris daxurva. sxvadasxva tipis antonimuri wyvilebis erT-erTi wevris mniSvnelobaSi semantikur komponentad Sedis “zRvruli uaryofis arseboba” [1, 2, 3]. ase, magaliTad, yalbi (WeSmariti - yalbi wyvilSi) aris “WeSmaritebis zRvrulad uarmyofi”.

literaturaReferences:

1. gamyreliZe T., kiknaZe z., Saduri i., Sengelaia n. Teoriuli enaTmecnierebis kursi. Tbilisis universitetis gamomcemloba, Tbilisi, 2003. gv. 3692. Lehrer, Adrienne. 2002. Paradigmatic relations of exclusion and opposition I: gradable antonymy and complementarity. In Cruse, D.A., F. Hundsnurcher, M. Job and P.R. Lutzeier, eds. Handbook of Lexicology. Berlin: de Gruyter. p.498-5083. Lehrer, Adrienne and K. Lehrer. 1982. Antonymy. Linguistics and Philosophy. Ljung, Magnus. p. 483-501 4. Raybeck, Douglas, and Douglas Herrmann.1996. Antonymy and semantic relations: the case for a linguistic universal. Cross-Cultural Research 30. p.154-835. Wirth, Jessica R. 1983. Toward universal principles of word formation: a look at antonyms. In Shiroh Hattori and Kazuko Inoue, eds. Proceedings of the XIIIth International Congress of Linguists (Tokyo 1982). Tokyo: CIPL. p.67-71 6. gamyreliZe T., kiknaZe z., Saduri i., Sengelaia n. Teoriuli enaTmecnierebis kursi. Tbilisis universitetis gamomcemloba, Tbilisi, 2003. gv. 370-371

115

Page 116: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

7. Herrmann, D.J., R.J.S. Chaffin, M.P. Daniel and R.S. Wool. 1986, The role of elements of relation definition in antonymy and synonym comprehension. Zeitschrift fur Psychologie. p.133-1538. Murphy, M. Lynne. 2000. Knowledge of words versus knowledge about words: the conceptual basis of lexical relations. In Bert Peeters (ed.). (Current research in the semantics-pragmatics interface 5.) Amsterdam: Elsevier. p.317-148.9. Edmonds, O. P. and Hirst, G. (2002). "Near-Synonymy and Lexical Choice". Computational Linguistics, Vol.28, Number 2. p.105-144.

Kakhaber ChinchaladzeAntonymous couples

Summary

The article discusses those contrasts in a language, which are perceived as antonymy. Antonymy is one of the most important semantic categories.

The main basis of definition of antonyms is – contrasting. Traditionally we call antonyms the words, which express contrasting and at the same time equivalent conceptions.

Antonyms form closed microsystems, which have a shape of antonymous couples. Antonyms are in the same semantic field.

Antonymy is a universal phenomenon, it exists in every language. Therefore, the semantic classification of antonyms is always an interesting topic.

Keywords: Antonymy, semantics, sema, hipersema, hiposema, antonymous couples, lexical antonyms, semantic classification.

Reviewer: Professor Maia Chkheidze, Georgian Technical University

Кахабер ЧинчаладзеАнтонимные пары

Резюме

116

Page 117: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

В статье рассматриваются те противопоставления в языке, которые воспринимаются как антонимия. Антонимия одна из наиболее важных семантических категории языка.

Главной основой в определении антонимов является противопоставление. Традиционно антонимами называют слова, которые выражают противоречивые и в тоже время соответствующие понятия.

Антоними образуют замкнутую микросистему, которые имеют вид антонимных пар. Антоними входят в одто и тот же семантическое поле.

Антонимия универсальное явление. Она существует в любом языке. Таким образом, семантическая классификация антонимов всегда интересная тема.

Клучевые слова: Антонимия, семантика, сема, хипосема, хиперсема, антонимные пары, семантическая классификация.

Рецензент: профессор Майя Чхеидзе, Грузинский технический университет

badri cxadaZe, eka cxadaZeindoeTi qarTul lingvokulturologiur arealSi

117

Page 118: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

indoeTi da saqarTvelo ori uZvelesi qveyana da ori uZvelesi kulturis mqone saxelmwifoa. orive aziaSi mdebareobs: ukeT: pirveli aziis ukidures samxreT-aRmosavleT nawilSi, meore _ Crdilo-dasavleTiT _ azia-evropis gasayarze.

samwuxarod, dRemde, es indoeT-saqarTvelos istoriul-kulturuli urTierTobebi monografiulad aravis ukvlevia da Seuswavlia.

daismis kiTxva: hqonda Tu ara am or qveyanas erTmaneTTan istoriuli urTierToba? da Tu hqonda, rodis? qristianobamdel-warmarTul Tu qristianobisSemdegdroindel xanaSi? es kiTxva araerT mkvlevars gasCenia, Tumca damajerebeli pasuxisgan bevrs Tavi Seukavebia, radgan: 1. sakiTxi martivi gadasawyveti araa: saqme indoeT-saqarTvelos urTierTobiTs problemebs exeba, amas ki, rogorc miuTiTeben, istorizmis principis gareSe sarwmuno pasuxi ver gaecema [1, 332]. n. kenWoSvilis varaudiT, erTmaneTisagan metad daSorebul or qveyanas _ indoeTsa da saqarTvelos Soris _ pirdapiri, farTo masStabebi _ politikuri Tu kulturul-ekonomikuri urTierTobebi ar yofila, magram is urTierTobebi, romlebic am qveynebs Soris arsebobda, ragind fragmentuli ar unda yofiliyo, udavod mainc seriozuli kvlevis sagania [1, 332].

jer kidev m. brose werda, rom indoeTsa da saqarTvelos Soris urTierToba gacilebiT adre daiwyo, magram matianeSi asaxva gvian povao [2. 129]. aseT urTierTobas Tundac elinistur xanaSi ar gamoricxavs n. lomouri, romlis azriT, iberiis gavliT sanaosno gziT saqoneli indoeTidan Sav zRvaze SemohqondaTo. amdenad, am ori uZvelesi kulturis mqone qveynebs Soris, gansakuTrebiT istoriul xanaSi, erTgvari makavSirebeli xidis funqcias mudam asrulebda saqarTvelos samxreTiTa da samxreT-aRmosavleTiT mdebare qveynebi (TurqeTi, somxeTi, irani da sxv.) [3, 100-107].

adamianebi, geografiuli saxelebi, qveynebi sxva saxelebisagan personalurobiT (anTroponimiTa da toponimiT) wodebiTa da TviTwodebiTac ganirCeva. rogor ixseniebs saqarTvelos indoelebi da rogor, ra terminologiiT vixseniebT da vixseniebdiT Cven, Zvelad Tu axla, qarTvelebi indoeTsa da indoelebs?

Zvelad indoelebi Cvens qveyanas, mis regionebs arc ,,iberiaTi’’, arc ,,georgiaTi’’ da arc ,,kolxidaTi’’ ar icnobdnen. Dda Tu icnobdnen, mainc ver SemorCeboda, radgan, rogorc miuTiTeben: 1. Zvel indoeTSi qveynis metad notio klimaturi pirobebis gamo werilebiTi Zeglebi (dokumentebi) Znelad

118

Page 119: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

inaxeboda; TviT klasikuri induri Zeglebis SenarCuneba pirvel xanebSi zepirsityvierebaze dayrdnobiT xdeboda da maTi Cawera (vedebis mahabharatasi da sxv.) gacilebiT gvian ganxorcielda. 2. meore mizezi ki is iyo, rom indoeTSi, mahmad dampyrobTa gamoCenamde, ar arsebobda mematianeobis (JamTaaRmwerlobis) tradicia [1, 233]. amitomac varaudoben, rom saqarTvelo, rogorc qveynisa da saxelmwifos, pirveli gacnobiereba indoelTa gonebaSi indostanSi islamuri kulturis damkvidrebas unda ukavSirdebodes, islamuri qveynebi ki saqarTvelos ,,gurjistaniT’’ icnobdnen. es termini indoeTSi unda gaCeniliyo maSin, roca gaxSirda mahmadian dampyrobTa Tavdasxmebi saqarTvelosa da indoeTze [4, 40], qarTvelTa monebad wasxma indoeTSi [5], [6], rac TiTqmis XVIII s-sis miwurulamde xdeboda. amrigad, indoeTSi XVIII s-mde gurji, gurjistani qarTvelisa da saqarTvelos aRmniSvneli ,,islamuri’’ terminebia. mogvianebiT, meore terminad gaCnda ,,jarjia’’, romelic indoeTSi XVIII saukunis Semdeg ikidebs fexs, mas Semdeg, rac es qveyana inglisma daipyro. dRes, rogorc indologi n. kenWoSvili wers, indoeTSi ufro gavrcelebulia jarjia (jorjia), vidre gurjistani da gurji [1,334].

amrigad, rogorc irkveva, Cven indoeTTan urTierToba Zvelad gaSuamavlebuli gziT gvqonia (mahmadianuri qveynebi: irani, avRaneTi.... inglisi) da Cveni intensiuri mWidro kontaqtebi istoriulad naklebsavaraudebelia.

Zveli qarTuli tradicia, werilobiTi Zeglebi, marTalia, indoeTs, indos, indoWabuks.... kargad icnobs, magram am terminebiT sxvadasxva qveyana da eTnosi aRiniSneboda: erT SemTxvevaSi igi indoeTs da indoels udris, meore SemTxvevaSi _ eTiopias da eTiopiels:

hindo¡ = indoeli, eTiopeli: ,,aha-esera hindo¡ erTi saWurisi’’ (saq. moc. 8, 28) ,,ukueTu cvalos hindoman tyavi T¢si da vefxman siWrele T¢si’’ I. ierem. 13, 29[7, 576]hindoeTi: =indoeTi: ,,hxedvides.... piloTa hindoeTiT da spaseTiT momavalTa’’ saq. moc. 8,27;

,,qililada damanaSi’’-c indo eTiopels, abisiniels (abaSels), Savkanians niSnavs: ,,ecade, indos laSqarma guls ar mistacos cnobani’’ [7, 616,34];

Cans, am sityvaSi Tavkiduri h Tanxmovani qarTulSi adreve dakargula (es qarTulSi bunebrivi, organuli procesia: sityvis Tavkidur poziciaSi h bgera ver Zlebs da ikargeba), rasac cxadyofs

119

Page 120: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

sxva SemTxvevebic: indouri (<_ hindouri), Sdr. ax. qarT. indauri. s-s orbeliani indour (qaTami) formas icnobs, Tumca misTvis arc hindur sityvaformaa ucxo [9].rogorc Cans, Cvenc, qarTvelebsac, istoriulad, arc ise axlo urTierToba hqonia indoeTis xalxTan da mis TviTwodebasTan (terminTan), radgan misiT ori qveyana _ afrikuli da aziuri aRgviniSnavs.

SeniSvna: indoeTi, rogorc geografiuli termini, SedarebiT axalia. mas indur puranebSi (,,Zveli indoeTis saliteraturo Zeglebi’’) bharatavarSa’d bharat-is qveynad moisxenieba (warmomdgaria am mxaris mflobel-mbrZaneblis saxelisagan). III s. C. w. aR-mde adrebudisturi wyaroebi am jambudvipa’Ti moixseniebs. amJamindeli termini indo, indoeTi, indostani gaCnda mas Semdeg, rac es mxare sparselebma da berZnebma daipyres: mdinare indi an hindi’sgan warmoiSva gamoTqma sindhis miwa. sparselebi am sityviseul ,,s’’ ,,h’’–d warmoTqvamdnen: sindhi // _> hindhi _> hindi // indi. SuasaukuneebSi, mahmadianTan xmarebuli es termini, dRemde SemorCa am naxevarkunZuls [10, 7]. SeiZleba davaskvnaT, rom indo, indoeTi (ornairi mniSvnelobiT) Zvel saqarTveloSi, Zvel qarTul werilobiT ZeglebSi, damkvidrebulia sparselebis zegavleniTa da maTi kulturis meSveobiT.

indoeTSi mravali aTaswleulis win mkvidrobdnen adamianebi _ xalxebi, msoflios sxvadasxva kuTxidan mosulni. axla Zneli gasarCevia sad iwyeba erTi rasa...., romelia ufro adre mosuli da a. S.

specialur literaturaSi gamoyofen indoeTSi mcxovreb xalxTa sxvadasxva jgufs anu tips. esenia: 1. Turqul-iranuli (belujebi, brasguebi, avRanelebi); 2. indoariuli tipi (gavrcelebulia penjabSi, rajputanSi, qaSmirSi); 3. skviTur-draviduli tipi (sindSi, gujareTsa da mombeis StatSi); 4. ariul-draviduli tipi (gangis veli, penjabis, rajasthanis da bihris raionebi); 5. mongolur-draviduli tipi (bengaliaSi, oriseSi); 6. mongoloiduri tipi (asamSi, nepalSi, butanSi, pradeSis, penjabis, qaSmiris StatebSi). 7. draviduli tipi (gavrcelebulia kunZul ceilonidan gangis velamde (madrasis, haiderabaTis, madhia pradeSis da Cxota nagpuris CaTvliT). rogorc fiqroben, es ukanaskneli tipi aris swored indoeTis upirvelesi mkvidrni, romlebic axla, ariuli, skviTuri, monRoluri elementebiT garemocvaSi myofni, Zlier saxecvlilan.

120

Page 121: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

doqtori r. C. majumdari indoeTis xalxebs oTx jgufad yofs: pirvelyofilni, mongoloidebi, dravidebi da arielebi [10, 22].

ra saxeliT uxmobdnen Zveli berZnebi qarTvelebs, qarTul saxelmwifoebs, qarTvelur tom-gaerTianebebs, yvelasaTvis cnobilia, magram aris zogi iseTi iSviaTi da nakleb cnobili (jer ucnobi) SemTxveva, roca qarTvel-kolxebi berZen avtorTa mier sruliad sxva saxeldebiTaa moxseniebuli. magaliTad, berZeni avtoris likifronis poemaSi or adgilas (174 da 887) naxsenebia `kჳtaieli asuli~, romlis Sesaxeb cece msjelobs: `kჳtaia, kolxidis qalaqi, ris mixedviTac TviT medeas (poetma) kჳtaieli uwoda, xolo kolxebi indoeli skviTebi arian; maT lazebic ewodebaT. isini cxovroben abasgTa maxloblad, uwin rom masagetebi iyvnen~... [11, 36-37]. es ubralo cnobad an damaxinjebul faqtad ar unda gavigoT. garda imisa, rom kolxi medea kvitaiaeli asulia, aq aranakleb meore cnobac gvimaxvilebs yurs _ ,,kolxebi indoeli skviTebi arian’’. ramdenad marTalia da WeSmariti kolxebis indoelebTan gaigiveba? Cveni uZvelesi sacxovrisi indoeTsac swvdeboda? marTalia, es Cveni kvlevis amJamindel sferos scildeba, magram kolxebis indoelebTan gaigiveba dResac yuradsaRebia da angariSgasawevi _ es SemTxveviTi cnoba ar unda iyos. indoeTi bevr rames inaxavs da malavs, Tundac qarTuls. Cveni piradi survili, erT-erTi auxdeneli ocneba, indoeTis movlaa ,,mecnieris mantiiT’’ (specialuri samecniero mivlinebiT) _ iq bevri ram gveguleba qarTul-qarTveluri _ adaTobrivi, rasobrivi, enobrivi. sabWour wlebSi, XX saukunis 70-80-ian aTwleulSi, samsaxurebrivi garemoebebis gamo, indoeTs araiSviaTad stumrobda qarTveli mkvlevari, Jurnalisti da mwerali lado baxtrioneli (vladimer alfeniZe), romelic ufro Jurnalisturi da mwerluri cnobiswadiliT daeZebda am mxariseul qarTvelur-memkvidreobiT gadanaSTebs.

indoeTs, rogorc terminsa da qveyanas, qarTuli samyaro klasikur, oqros xanaSi ufro ukeT icnobs. amis naTeli dadasturebaa mose xonelis ,,amirandarejaniani’’ da SoTa rusTavelis ,,vefxistyaosani’’. rogorc Cans, am epoqaSi, kulturul-ekonomikuri da politikuri Tvalsawieri qarTveli kacisa ise gafarTovda, rom SoTa rusTavelma Tavisi originaluri poemis mTavar sabatalio-samoqmedo asparezad (arabeTTan, CineTTan.... erTad) indoeTi, misi mefeebi farsadani da saridani, aseve mTavar moqmed pirad, gmirad da raindad indoeli, vefxis tyaviT mosili Wabuki, amirbari tarieli gamoiyvana. vfiqrobT, es

121

Page 122: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

realiac iranul-sparsuli kulturis gavlenis faqtobrivi anareklia da CvenSi iranis gziTaa Semosul-gavrcelebuli.

rom ara Cveni eris, qarTveluri tomebis ZvelTaZveloba-ZirZveloba, Zvel samyarosTan kulturuli ziareba, Cven sakuTari qveynis Sesaxeb bevri ram ar gvecodineboda. am mxriv yvelaze faseuli CvenTvis elinisturi xanaa, kerZod, Zveli berZnebis _ Zveli samyaros ,,inteleqtualuri gonis’’ monacemebi cxadyofen da aTvalsaCinoeben qarTvelTa didebul warsuls.

swored berZnebs unda vumadlodeT Cveni istoriis analebis Semonaxvas, radgan berZnebi axlac dRemde ,,gvimxelen’’ jerjerobiT ,,aRmouCenel-aRmosaCen saidumlosac’’, Tundac is, rom Zvel kolxebs anbani hqondaT, magram rogori iyo es anbani, ieroglifuri, lursmuli, silaburi, sakuTriv kolxur-iberiuli Tu ucxouri, samwuxarod, araferi viciT. Cven piradad eWvi ar gvepareba imaSi, rom dadgeba dro aseTi aRmoCenebisa.

marTalia, Cven araerTi qarTveli indologi gvyavs, magram sakuTriv qarTveluri kuTxiT maT ena, literatura da kultura TiTqmis aravis ukvlevia. da ai, 2010 wels qarTul mecnierebas moevlina wigni ,,arian-qarTlidan mosulni’’, romlis avtoria filologi nugzar wulukiZe. wigni baTumSia gamocemuli. TviT wignis saTauri, gansakuTrebiT wigniseuli anotacia, Sesavali da Tavad es monografiuli gamokvleva sruliad uCveulo, moulodnel da gansxvavebul axsna-midgomas gvTavazobs. avtoris azriT, arian-qarTlidan mosulni, azo da misi saxleulni, warmoSobiT qarTvelebi ki ar iyvnen, aramed _ indoelebi. es indoarielebi, avtorisave TqmiT, ,,aleqsandre makedonelma Tavisi cnobili proeqtis (evropa-aziis daaxloeba) ganxorcielebis mizniT indoeTis istoriuli Crdilo-dasavleTi teritoriebidan gadmoasaxla didi saqaravne gzis mniSvnelovan monakveTze, saqarTveloSi’’ [12, 2].

asea marTlac?am sakiTxis irgvliv (n. wulukiZemdel) qarTvel istorikosTa da

mecnierTa saerTo Sexeduleba da Tvalsazrisi aseTia:erT-erTi ,,bolodroindeli’’ gamokvleviT, samxeTiT (arian-

qarTlidan) qarTlSi mosuli azon ,,warmogvidgeba dawinaurebuli qarTuli mxaris mamasaxlisad, romelSic aqemenidebis imperiasTan xangrZlivma kontaqtma moamwifa saxelmwifos Camoyalibebis niadagi. azonis moqmedebiT qarTulma politikurma azrovnebam seriozuli metamorfoza ganicada: gaCnda tomebad daqucmacebuli saqarTvelos gaerTianebis idea’’ [13, 62-63] amrigad, aleqsandre makedonelis gamogzavnili ,,kaci’’ azon,

122

Page 123: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

miuxedavad imisa, igi warmoSobiT qarTvelia Tu ara, qarTuli saxelmwifoebriobis safuZvlis ideis Camyrelad gvevlineba, TviT qarTuli saxelmwifos ideis xorcSesxma-ganxorcieleba mefe farnavazs ergo [13, 120]. qarTvelia Tu ara azo, amis xelaRebiT mtkiceba an uaryofa Znelia _ Zveli qarTuli werilobiTi da istoriul-wyaroTmcodneobiTi Zeglebis Cvenebidan es ar Cans.

n. wulukiZis ,,radikaluri’’ da originaluri azriT, ,,indoeTi iraniviT ariuli qveyanaa, magram arian-qarTli iq aravis uZebnia, miuxedavad imisa, rom saamiso safuZveli arsebobs. didi xania SemCneulia saocari, auxsneli damTxvevebi indur da qarTul toponimebSi, onomastikaSi, eTnonimebSi, zog wes-CveulebaSi, RvTaebaTa saxelebSi, sityvebSi. indis auzis mosaxleobasTan gvanaTesavebs kavkasiuri Tavis qalebic da sxv. miCneulia, rom es aris qarTuli kvali indoeTSi. magram indostanis naxevarkunZulze odesRac didi raodenobiT qarTvelTa SeRweva-gansaxlebis Ziebas warmatebebi ar mohyolia. rogorc etyoba, imitom, rom upirvelesad saZiebelia induri kvali saqarTveloSi. arsebobs safuZveli vifiqroT, rom arian-qarTlidan mosulni indoarielebi iyvnen, romlebic sparsTa mflobelobaSi myofi induri teritoriebidan aleqsandre makedonelma gadmoasaxla iberiaSi’’ [12, 4].

n. wulukiZis mtkicebiT (mtkicebuleba varaudis donezea, romelsac araviTari argumentacia ar axlavs), TviT saqarTvelos aRmniSvneli terminebi, arc meti arc naklebi, rogoricaa: iberia, qarTli, induria da indur toponimiasTan amJRavnebs siaxloves. magram es Zalian Tavsmoxveuli kolafsuri idead gamoCans _ am axsna-hipoTezas kompleqsuri argumentacia esaWiroeba; Tu es ase iyo, maSin ra erqva istoriul saqarTvelos qarTlis an iberiis ,,indoelTa wodebulobamde’’? mefe farnavazamde ras vuwodebdiT qarTvelebi sakuTar Tavsa da Cvens qveyanas? ra vuyoT Zvel berZen avtorTa ,,berZnul-qarTvelur’’ monacemebs?

avtoris azriT, azon da misi saxleuli indoelebi anu arian-qarTlelebi arian da eTinikurad isini qarTvelur samyaros ar ganekuTvnebodnen. es unda momxdariyo Zv. w. 329-323 wlebs Soris periodSi, aleqsandre makedonelis nebiT, mis daqvemdebarebaSi myofi berZnuli da sparsul-baqtriuli samxedro Zalis mxardaWeriT. isini adre sparsTa mflobelobaSi myofi induri teritoriebidan gadmosaxldnen kavkasiaSi, saqarTveloSi [12, 121].

Cveni azriT, sanam ar gairkveva, vin iyvnen istoriulad indoeTis naxevarkunZulze mcxovrebi pirveli indoelebi (maTi

123

Page 124: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

indoevropelebad an arielebad saxeldeba da moxmoba ar kmara), an qarTlis aRmosavleT nawilSi im dros damkvidrebuli bunTurqebi (rogorc migraciulad, ise genetikurad), mosulni Tu adgilobrivni, qarTuli Tu tomobrivad araqarTvelni, manam Znelia Tqma imisa, rom ,,arian-qarTlelebi’’ azo da misi saxleuli eTnikur-tomobrivad indoarielebi anu baqtrielebi iyvnen.

n. wulukiZis daskvniT, indoarielTa saqarTveloSi mosvla da maT mier datovebuli kvali mravalmxrivi da Rrmaa. misi saboloo postulatebiT:

a) qarTuli warmarTuli RvTaebebi didwilad induri warmomavlobisaa. Zvel qarTul zepirsityvierebaSi, miTologiaSi metad moculobiTi plasti indoariulia;

b) kavkasielTa, qarTvelTa eTnofsiqologiis Seswavlisas gasaTvaliswinebeli unda iqnes am regionSi Zv. w. aR. IV s-is bolo meoTxedidan mZlavri indoariuli eTTnokulturuli talRis SemoWris faqti. am droidan aq Zlieri poziciebi sWeria vedur brahmanizms, viSnuizmsa da Sivaizms. qarTuli kulturis, filosofiis fesvebi veduri, Zvelinduri religiur-filosofiuri SexedulebebiTac aris nasazrdoebi;

g) qarTuli damwerlobis saTaveebSi SemCneuli sparsuli mimarTulebis arameulisa da elinisturi xanis berZnuli damwerlobis elementebTan erTad, qarTuli anbanis moxazulobis ZvelindurTan msgavseba (klaproTi, brose, yifiani), zogic sxva sagulisxmo damTxveva, qmnis safuZvels mtkicebisaTvis, rom qarTuli damwerlobis Seqmna indoarielTa gamosvlis Semdeg, maTi monawileobiTac moxda, farnavazis epoqaSi, rogorc amas qarTuli da somxuri saistorio wyaroebi miuTiTeben.

d) kavkasiaSi, saqarTveloSi warmomamovlobadaudgeneli mravali toponimi induri (mciredi sparsul-baqtriuli) Zirebisaa da miuTiTebs arian-qarTlelTa gansaxlebis adgilebze. Cveni eTnosisa da qveynis saxelic, Cans, rom induri warmomavlobisaa, qarTvelTa eTnarqad miCneuli qarTlosis prototipi induri miTosis brwyinvale gmiri arjuna kartaviria unda iyos;

e) warmomavlobamiukvleveli uZvelesi wes-Cveulebebi, maT Soris xatobebi, wawloba-sworfroba, nebsiT glaxakoba, micvalebulebTan dakavSirebuli ritualebi, mokluli vefxvis datirebis, nadirobasTan dakavSirebuli Cveulebebi da sxv, SeuZlebelia aixsnas indur samyarosTan kavSiris gareSe [12, 122-123].

Cveni SefasebiT: n. wulukiZis aseTi daskvnebi erTob gadaWarbebulia; istoriidan cnobilia saqarTveloSi ebraelTa mosvlisa da damkvidrebis, ambavi, magram aseTi ram

124

Page 125: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

(eTnokulturuli Serwyma) ar momxdara. saqarTveloSi saxldebodnen arabebi, berZnebi, sparselebic, yivCaRebic, somxebic...., magram maTi kultura, zne-Cveuleba, adaT-wesebi Cven ar gadmogviRia. TviT cecxlTayvanismcemlobis damkvidrebis da masTan ,,cecxliTa da maxviliT xatmbrZolobis’’ ambavic cnobilia _ qarTvelma kacma ucxour-sparsuli cxovrebis wesi ver igua (gavixsenoT iakob xucesis ,,SuSanikis wameba’’ da sxv.). Tu ucxotomelT CvenTvis saxeli (eTnonimi) Seurqmevia, paralelurad dRemde SemorCenia Cvens istoriul yofas, analebs (iberi, iberia, kolxi, Ggurji, gurjistani....).is postulatebi da arqefaqtebi, rac n. wulukiZis ,,indoariul samoselSia’’ gaxveuli, Cveni daskvniT, Zvel ariel-sparselTa (midia, parTia.... irani) Semonatania qarTul eTnosivrceSi. am kerZo xasiaTis werilSi Znelia pasuxi gavceT da SevafasoT, amovwuroT yvela is problema, rac n. wulukiZis wignSia dasmuli, samomavlo perspeqtiuli kvlevisgan gamomdinare ki davZenT, rom unda Seiqmnas qarTvel da indoariel mecnier-mkvlevarTa sakvlevaZiebo jgufi (anTropologi, qarTvelolog-kavkasiologi, enaTmecnieri, eTnologi, indologi), romelic sabolood gadawyvets ,,arian-qarTlelebis’’ vinaobis problemas. safiqrebelia, berZeni avtoris likifronis Cvens welTaRricxvamdeli poemiseuli (poemaSi naxsenebi) ,,kolxebis indoel skviTebad’’ moxsenieba qarTveluri rasis (istoriul sacxovrisad _ kavkasiis _ mcire aziis _ SavizRvispireTisa da xmelTaSuazRvis _ indoeTis teritoriebze ganfena) sasargeblod gadawydes.literaturaReferences1. kenWoSvili n., termin ,,saqarTvelos’’ gagebisaTvis indoeTSi. kreb.: saqarTvelosa da qarTvelebis aRmniSvneli ucxouri da qarTuli terminologia, Gg. paiWaZis redaqciiT. gamomcemloba ,,mecniereba’’, Tb., 1993 (Georgian)2. brose m., qarTlis cxovreba, Tb., 1949 (Georgian)3. lomouri n., gruzino-rimskie v zaimootnoSenia Tb., 1981 (Russian)4. batoniSvili vaxuSti, qarTlis cxovreba. 4, Tb., 1973 (Georgian)5. bernie v., istoria poslednix politiCeskix perevorotov v gosudarstve velikix mongolov, М., 1963 (Russian)6. Catopadxaia b., rajsa singx, М., 1960 (Russian)7. abulaZe i., Zveli qarTuli enis leqsikoni (masalebi), Tb., 1973 (Georgian)8. qilila da damana, sparsulidan Targmnili mefe vaxtang meeqvsisa da sulxan-saba orbelianis mier. teqsti daadgina, Sesavali, komentarebi da leqsikoni daurTo m. Toduam, Tb., 1975 (Georgian)

125

Page 126: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

9. orbeliani s-s., leqsikoni qarTuli, Txzulebani. t. IV. avtografuli nusxebis mixedviT gamosacemad moamzada i. abulaZem, Tb., 1965 (Georgian)10. lunia b.n., istoria indiiskoi kultruri s drevnix vekov do naSei dnei. sokraSCionnii perevod angliiskogo v. a. tiurina. pod redaqciei e. n. komarova. М., 1960 (Russian)11. berZeni mwerlebi saqarTvelos Sesaxeb. IV. Zveli berZnulidan Targmna, gamokvleva da saZieblebi daurTo T. yauxCiSvilma, Tb., 1980 (Georgian)12. wulukiZe n., arian-qarTlidan mosulni, s. gogitiZis redaqciiT. baTumi, 2010 (Georgian)13. qavTaria g., farnavazi, r. baramiZis redaqciiT. Tb., 1999 (Georgian)B. Tskhadadze, E. TskhadadzeIndia in Georgian Lingvo-Culturological Space

Summary

India and Georgia are two countries and two states with ancient culture. As we have found out the first recognition of Georgia as a country and state by the Indians is related to the introduction of Islamic culture in Hindustan, for Islamic countries knew Georgia by the name of “Gurjistan”. This term must have appeared in India in times when the invasions of Georgia and India by the Muslims became more and more frequent. Thereby up to the 18th century “Gurji,” “Gurjistan” were “Islamic” terms in India, denoting Kartveli and Sakartvelo. Later on another term “Jarjia” emerged, introduced in India after the 18th century following its invasion by England. Currently the term “Jarjia” (“Jorjia”) is more widespread than “Gurjistan” and “Gurji”.

Thus in the earlier period in our relations with India there were intermediaries such as Muslim countries: Iran, Afghanistan, as well as England, and active close contacts between us were less probable from historical viewpoint.

Our interest was attracted by the book published in 2010 by the philologist N. Tsulukidze: “The Newcomers from Arian-Kartli”, in which the Kartvelian origin of Azon and his family is denied. In the author’s opinion the people who came to Georgia from Arian-Kartli in the times of Alexander Macedonian were the Indo-Arians rather than the Kartvelis residing to the south of Aria.

In our opinion N. Tsulukidze’s conclusions are somewhat overestimated: history tells how the Jews arrived and settled in Georgia, but no ethnic-cultural merging had ever occurred. Other nations, such as the Arabs, Greeks, Persians, Polovtsians, Armenians had also settled in Georgia, but we never adopted their culture, customs and rites.

The postulates and archefacts wrapped by N. Tsulukidze in “Indo-Arian clothes,” as we concluded, were introduced into the Georgian ethnic space by the

126

Page 127: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

ancient Arians-Persians (Media, Parthia ... Iran). As regards the investigation supposedly to be conducted in future it should be noted that a study group should be created composed of the Kartvelian and Indo-Arian scientists-researchers (with the participation of an anthropologist, specialist in Kartvelian culture, specialist in Caucasian culture, linguist, ethnologist, specialist in Indian culture) in order to finally solve the problem of the identity of the “Arian-Kartlels”. It is unlikely that the allusion to “the Colchis as Indian Scythians” in the poem of the Greek author Likiphron could be resolved in favor of the Kartvelian race (with settlements on the territories of their historical habitation such as Caucasus – Asia Minor – the Black Sea and the Mediterranean – India).

Keywords: India, Hindustan, Georgia, Georgian, lingvo-Culturological Space, ,,Gurji”, ,,Gurjistan”, Islam, Muslim, ,,Kartveli’’, ,, Sakartvelo’’, “Jarjia” (“Jorjia”), England, Iran, Afghanistan, ,,Arian-Kartli”, Arabs, Greeks, Persians, Polovtsians, Armenians, Arians-Persians (Media, Parthia ... Iran), Kartvelian and Indo-Arian scientists-researchers, Caucasian culture, the Kartvelian race, Caucasus – Asia Minor – the Black Sea and the Mediterranean – India.

Reviewer: Professor Avtandil Songhulaisvili, Georgian Technical University

Б.А. Цхададзе, Э.Г. ЦхададзеИндия в грузинском лингвокультурологическом ареале

Резюме

Индия и Грузия – две страны и два государства с древнейшей культурой. Как было выяснено нами, первое осознание индийцами Грузии как страны и государства связано с насаждением исламской культуры в Индостане, ведь исламские страны знали Грузию под именем «Гурджистан». Данный термин должно быть появился в Индии в то время, когда участились нападения мусульман-завоевателей на Грузию и Индию. Таким образом, до XVIII века в Индии «гурджи», «Гурджистан» были «исламскими» терминами, означавшими картвели и Сакартвело. Позднее появился второй термин «Джарджия», который распространился в Индии с XVIII века, после ее завоевания Англией. В настоящее время в Индии более распространен термин «Джарджия» («Джорджия»), чем «Гурджистан» и «гурджи».

Таким образом, в ранний период наши отношения с Индией реализовывались через посредство мусульманских стран, таких как Иран, Афганистан .., и Англию, и исторически менее вероятны интенсивные тесные контакты между нами.

127

Page 128: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

Наш интерес привлекла книга, выпущенная в 2010 году филологом Н. Цулукидзе: «Пришлые из Ариан-Картли», в которой отрицается картвельское происхождение Азона и его семейства. По мнению автора, люди, пришедшие в Грузию из Ариан-Картли во времена Александра Македонского, являются индо-арианцами, а не картвелами к югу от Арии.

По нашей оценке подобные заключения Н. Цулукидзе несколько преувеличены: история рассказывает о том, как евреи пришли и поселились в Грузии, однако этнокультурного слияния не произошло. В Грузии селились также арабы, греки, персы, половцы, армяне .., однако их культуру, нравы, обычаи и обряды мы не перенимали.

Постулаты и архефакты, завернутые Н. Цулукидзе в «индо-арийскую одежду», как мы заключили, были внесены в грузинское этнопространство древними арийцами-персами (Мидия, Парфия ... Иран). Учитывая исследование, которое предположительно будет проведено в будущем, следует отметить, что необходимо создать исследовательскую группу в составе картвельских и индо-арийских ученых-исследователей (в составе антрополога, картвелолога, специалиста по Кавказу, языковеда, этнолога, индолога), с целью окончательно решить проблему идентификации «ариан-картлелов». Вряд ли следует полагать, что упоминание «колхов как индийских скифов» в поэме греческого автора Ликифрона будет решено в пользу картвельской расы (с расселением на территориях исторического проживания, таких как Кавказ – Малая Азия – Черноморье и Средиземноморье – Индия).

Ключевые слова: Индия, Индостан, Грузия, «гурджи», «Гурджистан», картвели, Сакартвело, Англия, «Джарджия» («Джорджия»), мусульманских стран , Иран, Мидия, Парфия, Афганистан, «Ариан-Картли», Азон, Александр Македонский, арабы, греки, персы, половцы, армяне, греческий автор Ликифрон, картвельскые расы. Кавказ – Малая Азия – Черноморье и Средиземноморье – Индия.

Рецензент: профессор Автандил Сонгулашвили, Грузинский технический университет

128

Page 129: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

CONTENTS

THEORY

Nunu OvsyannikovaSome aspects on the rules of behavior in the public service--------------5

Roza GaprindashviliThe theory of attitude and psychology of “superstition”------------------14

Otar KochoradzeChina's strategy of Human Resources---------------------------------------20

HISTORYDavid PaitschadseTwenty years of “independence” (a problem of socialization in modern Georgia) ---------------------------32

Ketevan MukhiguliFichte about History ------------------------------------------------------------63

Irina KornilovaThe plots of the Russian Orthodox Church in the work of V.F. Kudryavtseva “Old time, monuments, traditions and legends of Prikamsky region”-----------------------------------------------------------73

ECONOMICS

129

Page 130: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

Gunia G. S, Svanidze Z.S., Gersamia A.G., Svanidze L.S.Working out of questions of complex monitoring of environment for the purpose of an estimation of the investment environment with high reliability------------------------------------------------------------------------ 81

Bela GoderdzishviliRE-engineering of business processes---------------------------------------95

SOCIETY

Nana Gamkrelidze, Intersubjectivity, subjectivity and thesocial factor-------------------------99

Mary BandzeladzePR technologies, the means of effective marketing – right orientation in the society and at the market -------------------------------------------------104

Kakhaber ChinchaladzeAntonymous couples -----------------------------------------------------------112

Badri Tskhadadze, Eka TskhadadzeIndia in Georgian Lingvo-Culturological Space----------------------------119

130

Page 131: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

СОДЕРЖАНИЕ

ТЕОРИЯ

Нуну Овсянникова Некоторые аспекты правил поведения на государственной службе-----------------------------------------------------5

Роза Гаприндашвили Теория установки и психология «суеверия» ----------------------------14

Отар КочорадзеКитайская стратегия управления человеческими рессурсами--------20

ИСТОРИЯДавид ПаичадзеДвадцать лет «независимости» (Проблема обобществления в современной Грузии)----------------------------------------------------------32

Кетеван МухигулиФихте об истории--------------------------------------------------------------63

Ирина КорниловаСюжеты истории православной церкви в работе В.Ф. Кудрявцева «Старина, памятники, предания и легенды Прикамского края»-----73

131

Page 132: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

ЭКОНОМИКА

Гуния Г.С., Сванидзе З.С., Герсамия А.Г., Сванидзе Л.С.Разработка вопросов комплексного мониторинга природной среды с целью оценки инвестиционной среды с высокой надежностью -----81

Белла ГодердзишвилиРеинжиниринг бизнес-просесов---------------------------------------------95

ОБЩЕСТВО

Нана Гамкрелидзе Интерсубиективность, субиективность и социальный фактор------99

Мари БадзеладзеPR технологии, средство эффективного маркетинга-правильной ориентации в обществе и на рынке--------104

Кахабер ЧинчаладзеАнтонимные пары------------------------------------------------------------112

Бадри Цхададзе, Эка Цхададзе Индия в грузинском лингвокультурологическом ареале-------------119

132

Page 133: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

avtorebi

mari banZelaZe saqarTvelos teqnikuri universitetis doqtoranti

nana gamyreliZe saqarTvelos teqnikuri universitetis profesori

bela goderZiSvili saqarTvelos teqnikuri universitetis doqtoranti

roza gafrindaSvili saqarTvelos teqnikuri universitetis profesori

gari gunia stu hidrometeorologiis institutis bunebrivi garemos dabinZurebis monitoringisa da prognozebis ganyofilebis mTavari mec. TanamSr.

arCil gersamia saqarTvelos teqnikuri universitetis doqtoranti

irina kornilova yazanis federaluri universitetis docenti (filiali q. elabugaSi) (ruseTi)

qeTevan muxiguli saqarTvelos teqnikuri universitetis doqtoranti

nunu ovsianikova saqarTvelos teqnikuri universitetis profesori

daviT paiWaZe istoriis mecnierebaTa doqtorilili svaniZe fizika – maTematikis mecnierebaTa

Ph. D. 133

Page 134: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

zizi svaniZe saqarTvelos teqnikuri universitetis profesori

oTar qoCoraZe saqarTvelos teqnikuri universitetis profesori

kaxa CinCalaZe saqarTvelos teqnikuri universitetis doqtoranti

badri cxadaZe saqarTvelos SoTa rusTavelis saxelobis Teatrisa da kinos saxelmwifo universitetis profesori

eka cxadaZe saqarTvelos SoTa rusTavelis saxelobis Teatrisa da kinos saxelmwifo universitetis profesori

Authors

Mari Bandzeladze Doctoral Candidate, Georgian Technical University

Kakhaber Chinchaladze Doctoral Candidate, Georgian Technical University

Roza Gaprindashvili Professor of Georgian Technical UniversityNana Gamkrelidze Professor of Georgian Technical UniversityGarry Gunia The Chief Scientific Collaborator of

Department of the Forecast and Monitoring of Pollution of an Environment of Institute of hydrometeorology of the Georgian technical university

Archil Gersamia Doctoral Candidate, Georgian Technical University

Bela Goderdzishvili Doctoral Candidate, Georgian Technical University

Otar Kochoradze Professor of Georgian Technical UniversityIrina Kornilova Ph.D. in History.

Kazan (Volga) federal university (branch of the Elabuga town) (Russia)

Ketevan Mukhiguli Doctoral Candidate, Georgian Technical University

134

Page 135: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

Nunu Ovsyannikova Professor of Georgian Technical UniversityDavid Paitschadse Doctor of Historical SciencesLili Svanidze The Ph.D. in Physics and Mathematics

Sciences Zizi Svanidze Professor of Georgian Technical UniversityBadri Tskhadadze Professor, Shota Rustaveli Theatre and Film

State UniversityEka Tskhadadze Professor, Shota Rustaveli Theatre and Film

State University

Авторы

Мари Бандзеладзе Докторант Грузинского технического университета

Нана Гамкрелидзе Профессор Грузинского технического университета

Гарри Гуния Главный научный сотрудник отдела мониторинга и прогнозов загрязнения природной среды Института гидрометеорологии Грузинского технического университета

Арчил Герсамия Докторант Грузинкого технического университета

Роза Гаприндашвили Профессор Грузинского технического университета

Белла Годердзишвили Докторант Грузинского технического университета

Ирина Корнилова К.и.н., доцент кафедры отечественной и всеобщей истории.Казанский (Приволжский) федеральный университет (филиал в г. Елабуга) (РФ)

Отар Кочорадзе Профессор Грузинского технического университета

135

Page 136: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

Кетеван Мухигули Докторант Грузинского технического университета

Нуну Овсянникова Профессор Грузинского технического университета

Давид Паичадзе Доктор исторических наукЛили Сванидзе Kандидат физико-математических наук

Зизи Сванидзе Профессор Грузинского технического университета

Бадри Цхададзе Профессор Тбилисского государственного университета театра и кино им. Шота Руставели

Ека Цхададзе Профессор Тбилисского государственного университета театра и кино им. Шота Руставели

Каха Чинчаладзе Докторант Грузинского технического университета

Jurnalis redkolegia

nana avaliani istoriis mecnierebaTa doqtori, egvipteSi saqarTvelos saelCos despani (saqarTvelo)

rudiger andreseni berlinis universitetis profesori ekonomikis dargSi, saqarTvelos teqnikuri universitetis sapatio doqtori (germania)

meufe abraami (garmelia)

dasavleT evropis mitropoliti (saqarTvelo)

evgeni baraTaSvili saqarTvelos teqnikuri universitetis profesori, ekonomikisa da biznesis marTvis departamentis xelmZRvaneli (saqarTvelo)

giorgi baRaTuria saqarTvelos teqnikuri universitetis profesori (saqarTvelo)

oTar baRaTuria pasuxismgebeli mdivani, politikis doqtori (saqarTvelo)

rasa belokaite vitautas didis universitetis profesori (litva)

anastasia ganiCi ruseTis mecnierebaTa akademiis centraluri aziis, kavkasiisa da ural-

136

Page 137: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

volgispireTis Semswavleli centris mecnier-muSaki, docenti (ruseTi)

iuri goricki moskovis energetikuli institutis profesori (ruseTi)

vaxtang guruli ivane javaxiSvilis sax. Tbilisis saxelmwifo universitetis profesori (saqarTvelo)

SoTa doRonaZe mTavari redaqtori, saqarTvelos teqnikuri universitetis profesori, saxelmwifo marTvis mimarTulebis xelmZRvaneli (saqarTvelo)

elun drake evropis sabWos eqsperti (safrangeTi)harald vertci sorbonas universitetis `pari-8~-is

profesori informatikis dargSi (safrangeTi)genadi iaSvili saqarTvelos teqnikuri universitetis

profesori, ekonomikisa da samarTlis saerTaSoriso germanulenovani institutis xelmZRvaneli (saqarTvelo)

serjo kamizi “la sapienZa”-s universitetis profesori. (italia)

riCard maasi notrdamis universitetis profesori (niderlandebis samefo)

roin metreveli saqarTvelos mecnierebaTa akademiis akademikosi (saqarTvelo)

ioSika micui iokohamas erovnuli universitetis (iaponia)

badri nakaSiZe m. lomonosovis saxelobis moskovis universitetis saxelmwifo marTvis fakultetis profesori (ruseTi)

lizaveta Jaxanina kanzasis saxelmwifo universitetis profesori (amerikis SeerTebuli Statebi)

budi nurani ruCjana pajajaranis universitetis profesori. (indonezia)

ramon pietro-suaresi evropis sabWos eqsperti (espaneTigert surmiuleni doqtori, lojistikuri kompaniis prezidenti

(germania)qeTi qoqraSvili saqarTvelos teqnikuri universitetis

profesori, administraciis xelmZRvaneli (saqarTvelo)

oTar qoCoraZe mTavari redaqtoris moadgile, saqarTvelos teqnikuri universitetis profesori (saqarTvelo)

rusudan quTaTelaZe saqarTvelos teqnikuri universitetisprofesori, biznes-injineringisfakultetis dekani (saqarTvelo)

137

Page 138: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

maia CxeiZe saqarTvelos teqnikuri universitetismowveuli profesori (saqarTvelo)

endriu lenuqs hardingsi

kingskolejis profesori (didi britaneTi)

EDITORIAL BOARD

NANA AVALIANI PhD of History, Counselor-envoy of Georgia in Egypt (Georgia)

RUDIGER ANDRESEN Professor of Economics of Berlin University, Doctor of Honour of Georgian Technical University (Germany)

His Eminence ABRAHAM (GARMELIA)

Metropolitan of Western Europe (Georgia)

EVGENI BARATASHVILI Professor of Georgian TechnicalUniversity, Head of Department ofEconomics and Business Managemnt (Georgia)

GIORGI BAGATURIA Professor of Georgian Technical University (Georgia)

OTAR BAGATURIA Responsible Editor, Ph.D. (Georgia)RASA BELOKAITE Professor of the University of Vitautas the

Great (Litva)MAIA CHKHEIDZE Professor of Georgian Technical University

(Georgia)ELUN DRUCKE Expert of European Council (France)SHOTA DOGONADZE Chief Editor, Professor of Georgian

Technical University, Head of PublicAdmimstration Department (Georgia)

ANASTASIA GANICH Docent, Scientific worker of Central Asia,

138

Page 139: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

Caucasus and Ural-Volga researcher center of the Avcademy of Sciences of Russia (RF)

YURI GORITSKIY Professor of Moscow Power Engineering Institute (RF)

VAKHTANG GURULI Professor of Ivane Javakhishvili Tbilisi State University (Georgia)

ANDRU LENUKS HARDINGS Professor of King’s college (UK)GENADI IASHVILI Professor of Georgian Technical University,

Head of the International German Institute (Georgia)

SERGIO CAMIZ Professor of the University of Roma „La Sapienza“ (Italia)

KETI KOKRASHVILI Professor of Georgian Technical University, Head of the Administration (Georgia)

OTAR KOCHORADZE Deputy Editor-in-Chief, Professor of Georgian Technical University (Georgia)

RUSUDAN KUTATELADZE Professor of Georgian Technical University, Dean of Business-Enginering faculty (Georgia)

RICHARD MAAS Professor of the University of Notrdam (The Netherlands)

ROIN METREVELI Academy of Science of Georgia, Academician (Georgia)

IOSHIKA MITSUI Professor of National University of Yokohama (Japan)

BADRI NAKASHIDZE Professor of M.Lomonosov Moscow State University (RF)

RAMON PIETRO-SUARES Expert of European Council (Spain)BUDI NURANI RUCHJANA Professor of the University of Padjadjaran

(Indonesia)GERT SURMIULEN Doctor, preident of Logistic company

(Germany)LIZAVETA DJAKHANINA Professor of Kanzas State University (USA)HARALD WERTZ Professor of Informatics of Sorbona

University ”Pari-8” (France)

139

Page 140: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

РЕДКОЛЛЕГИЯ

НАНА АВАЛИАНИ Посол по особым поручениям МИД Грузии, доктор исторических наук (Грузия)

Владыко АВРААМ (ГАРМЕЛИЯ Митрополит Западной Европы (Грузия)РУДИГЕР АНДРЕСЕН Профессор экономики Берлинского

университета, почетный доктор Грузинского технического университета (Германия)

ГЕОРГИЙ БАГАТУРИЯ Профессор Грузинского технического университета (Грузия)

ОТАР БАГАТУРИЯ Ответственный секретарь, Ph.D. (Грузия)ЕВГЕНИЙ БАРАТАШВИЛИ Профессор Грузинского

технического университета, руководитель департаменгта экономики и управления бизнесом (Грузия)

РАСА БЕЛОКАЙТЕ Профессор университета Витаутаса Великого (Литва)

ХАРАЛЬД ВЕРТЦ Профессор информатики Сорбонского университетета «Пари-8» (Франция)

АНАСТАСИЯ ГАНИЧ Доцент, научный сотрудник исследовательского центра Центральной Азии, Кавказа и Урал-привольжия АН РФ (РФ)

140

Page 141: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

ЮРИЙ ГОРИЦКИЙ Профессор Московского энергетического института (РФ)

ВАХТАНГ ГУРУЛИ Профессор Тбилисского государственного унивесритета им. Ив.Джавахишвили (Грузия)

ЕЛУН ДРАКЕ Эксерт Совета Европы (Франция)ШОТА ДОГОНАДЗЕ Главный редактор, профессор

Грузинского технического университета, руководитель направления государственного управления (Грузия)

СЕРДЖИО КАМИЗ Профессор Римского Университета «Ла Сапиенза» (Италия)

КЕТЕВАН КОКРАШВИЛИ профессор Грузинского технического университета, глава администрации университета (Грузия)

ОТАР КОЧОРАДЗЕ Заместитель главного редактора, профессор Грузинского технического университета (Грузия)

РУСУДАН КУТАТЕЛАДЗЕ Профессор Грузинского технического университета, декан факультета Бизнес-инжинеринга (Грузия)

РИЧАРД МААС Профессор университета Нотрдам (Нидерланды)

РОИН МЕТРЕВЕЛИ Академик АН Грузии (Грузия)ИОШИКА МИЦУИ Профессор национального университета

Йокогамы (Япония)БАДРИ НАКАШИДЗЕ Профессор МГУ им. М.Ломоносова (РФ)РАМОН ПЬЕТРО-СУАРЕС Эксперт Совета Европы (Испания)БУДИ НУРАНИ РУЧДЖАНА Профессор университета Паджаджаран

(Индонезия)ГЕРТ СУРМЮЛЕН Доктор, президент логистической

компании (Германия)МАЙА ЧХЕИДЗЕ Профессор Грузинского технического

университета (Грузия)ЛИЗАВЕТА ЖАХАНИНА Профессор государственного

университета Канзас (США)ЭНДРЮ ЛЕНУКС ХАРДИНГС Профессор кингсколледжа

(Великобритания)ГЕННАДИЙ ЯШВИЛИ Профессор Грузинского технического

университета, руководитель Международного Германоязычного института экономики и права (Грузия)

141

Page 142: odageorgia.geodageorgia.ge/downloads/JURNALI 4 (20)-2011-T14773.I-internetistvis...  · Web viewsamecniero Jurnali ,,xelisufleba da sazogadoeba (istoria, Teoria, praqtika)” Scientific

142