4.oktobrī par 4. sarakstu! augam gudri!
TRANSCRIPT
Sociālās un ienākumu nevienlīdzības mazināšana – VIENOTĪBAS prioritāte
Ministru prezidente Laimdota Straujuma par nākamās valdības būtiskākajiem darbiem
P O L I T I S K Ā S P A R T I J A S V I E N O T Ī B A O F I C I Ā L A I S I Z D E V U M S
Saraksts Nr. 4
3. lpp 5. lpp 6. lpp
VIENOTĪBAS deputātu kandidāti 12. Saeimas vēlēšanās
Drošība. Izaugsme. Pēctecība.
VIENOTĪBA ir partija, kas pēdējo gadu laikā ir kļu-vusi par valsts stabilitātes garantu. Tā ir sevi pierā-dījusi nevis labajos vai „treknajos gados”, bet gan krīzes apstākļos, mainot valsts attīstības kursu atkal augšup. Mūsu galvenais mērķis ir mērena, bet stabi-la un ilgtspējīga valsts attīstība. Lai gan ikviens no mums vēlētos straujāku valsts izaugsmi, pieredze liecina, ka lēnāka un pārdomātāka attīstība veido stingrāku pamatu pret ekonomiskajiem satricināju-miem pasaulē. VIENOTĪBA ir eiropeiska partija, kas Latvijas nākotnes attīstību redz, aktīvi iesaistoties
starptautiskajās organizācijās, tādējādi vairojot ietekmi un stiprinot mūsu valsts drošību. VIENOTĪBA ir visplašāk pārstāvētā un labāk zināmā Latvijas partija Eiropas Parlamentā un citās Eiropas Savienības institūcijās, tādēļ tai un tās pārstāvjiem ir lielākās iespējas pa-nākt Latvijai svarīgu lēmumu pieņemšanu Eiropas Savienībā. VIENOTĪBA turpina apvie-not arvien vairāk cilvēku, kuriem ir svarīgas eiropeiskās un latviskās vērtības, kuri spēj vadīt un nostiprināt valsti. VIENOTĪBA nav ideāla partija, taču es ticu, ka tās paveiktie darbi liecina par tās augsto kavlitāti, un tas ir galvenais iemesls, lai par to balsotu!
Ietekmēt to, kādi cilvēki lemj par mūsu valsts nākot-ni, var tikai vienā veidā – balsojot vēlēšanās. 12. Saei-mas vēlēšanas notiek laikā, kad redzam, kā Ukrainas tauta dara visu, lai saglabātu savu brīvību un brīvas izvēles iespējas, bet Putina Krievija cenšas to skaut aizvien ciešākos apkampienos. Mums ir sava neat-karīga valsts, un mums pieder mūsu brīva izvēle at-tīstīt un veidot to. Mēs nekad to nedrīkstam novērtēt par zemu, it īpaši ņemot vērā, ka Latvijā netrūkst arī tādu politiķu, kuri velk mūsu deķi uz Maskavas pusi. Vienlaikus mums ir jāturpina virzība uz mūsu galve-no mērķi – tautas labklājību. Ir svarīgi noturēt mūsu
valsts ekonomiskās attīstības kursu uz izaugsmi. Šobrīd aizvien aktīvāk sevi piesaka tie po-litiķi, kuri gatavi atkal spiest gāzi grīdā un maksimāli ātri iztukšot valsts kasi, aizmirstot rūgto pieredzi. Stabilitāte un paredzama politika ir recepte mūsu valsts izaugsmei, jaunām darbavietām un katra indivīda ienākumu pieaugumam.
Būtisks atskaites punkts Saeimas vēlēšanās ir tas, kādu Latviju gribam redzēt pēc četriem gadiem, no tā arī izriet atbilde – kuriem deputātiem uzticēsim savu balsi. Es Latviju pēc četriem gadiem redzu kā nacio-nāli spēcīgu valsti, kura pilnvērtīgi izmantojusi savas iespējas starptautiski, nostiprinot valsts ietekmi un aizsargājot to pret ārējiem draudiem, bet galvenais – nodrošinājusi tādus ieguvumus no dalības starptau-tiskajās organizācijās, kuri ceļ labklājību Latvijā. Lai to panāktu, Saeimā un valdībā nepieciešams kārtīgs komandas darbs, lai stingri turpinātu iesākto, veik-smīgi sadarbojoties ar Latvijas pārstāvjiem starptau-
tiskajās organizācijās, mūsu valsts draugiem un partneriem visā pasaulē. Otrs atskaites punkts ir deputātu kandidātu paveiktais, kas ar katrām vēlēšanām vēlētāju vērtējumā iegūst aizvien lielāku nozīmi, mazinot populisma un spilgtu mārketinga triku ietekmi uz vēlēšanu rezultātiem. Atceros 2009. gada sākumu, kad Latvijā bija finanšu krīze un tolaik valdošās partijas varu „nometa” mums pie kājām. Daudzi toreiz prognozēja, ka pēc krīzes pārvarēšanas un situācijas stabilizēšanas atkal būšot daudz gribētāju tikt pie varas. Tā arī ir noticis, tikai tagad vēlētājiem ir iespēja šos kandidātus un viņu solījumus izvērtēt pēc tā, ko viņi darīja laikā, kad Latvijai bija visgrūtāk un bija nepieciešama profesionāla pieredze, politiska drosme un atbildība par savu valsti. Mums, VIENOTĪBAI, ir skaidra atbilde uz šo jautājumu un ir komanda, kas šos gadus godīgi strādājusi. Latvijai šobrīd nevajag politis-kus vai ekonomiskus eksperimentus, mums jānostiprina sava valsts pret ārējiem draudiem un jāturpina nopietns darbs pie labklājības nodrošināšanas katrā ģimenē.
Man vissvarīgākais ir Latvijas drošība. Būs drošība, būs izaugsme, darbs un labklājība. Tāpēc 4. oktobra vēlēšanās es balsošu par VIENOTĪBU. Es lepojos, ka esmu vienā partijā ar Laimdotu Straujumu, kura mierīgi un nosvērti turpina Valda Dombrovska val-dības iesākto darbu. VIENOTĪBA darbos, nevis vār-dos ir apliecinājusi savu patriotismu un eiropeisku-mu, savu spēju uzņemties atbildību un prasmi vadīt valsti grūtos laikos. Kopš Krievija vairs neslēpj sa-vus impērijas atjaunošanas plānus, mani ar saldiem solījumiem un pastāstiņiem par desu un laimi, kas atrodama Kremļa pavēnī, neviens neievilinās jaunos
ģeopolitiskos slazdos. Es pārāk labi zinu vēsturi, lai noticētu kangaru straumēm vai daiļ-vārdības sudrabam.
Es kā savas valsts patriots vienmēr esmu piedalījies vēlēšanās un balsojis par valstij labāko redzējumu. Tas ir mans un mūsu pienākums, jo ar politiskās līdzdalības palīdzību mēs kopīgi varam mainīt noti-kumus valstī un uzlabot dažādus procesus. Paliekot malā, mums nav nekādu morālu tiesību kritizēt tos, kas ievēlēti. Ir pat teiciens, ka sliktus politiķus ievēl labi pilsoņi, kuri nepiedalās vēlēšanās. Tādēļ vēlos aicināt visus būt atbildīgiem un ievēlēt tādus politi-ķus, kuriem rūp mūsu valsts attīstība un iedzīvotāju labklājība. Var taču vairāku gadu garumā izsekot lī-dzi, kā kurš ir strādājis, kas mainījies. Balsojot par
politisko partiju VIENOTĪBA, ir skaidrs, ka savu balsi atdodam tādu cilvēku rokās, kuri ar lielu atbildību izturas pret savu vēlētāju izrādīto uzticību. Neskatoties uz to, ka esmu izlēmis nekandidēt nākamajās Saeimas vēlēšanās, varu apgalvot, ka VIENOTĪBAS rindās vienmēr bijuši augsta līmeņa dažādu nozaru profesionāļi, kuri ar savām zināšanām un entuziasmu spējuši panākt būtiskus uzlabojumus gan politiskajā, gan sociālekonomiskajā vidē. Un neaizmirsīsim, ka tas ir panākts, izejot cauri ļoti smagai ekonomiskajai krīzei un pārmaiņām visās jomās, stiprinot valsts neatkarību, ekonomiku un pārvaldi. Šajā priekš-vēlēšanu laikā aicinu politiskās partijas būt atbildīgām un neaizmirst par valsts prioritā-tēm, savukārt vēlētājus aicinu piedalīties vēlēšanās un būt atbildīgiem, lemjot par mūsu visu turpmāko nākotni.
Piedalīties vēlēšanās ir gan mūsu pilsoniskā atbil-dība un pienākums pret valsti, gan iespēja pašiem ietekmēt procesus, ko veido ne tikai politiķi, bet arī ikviens no mums. Es aicinu piedalīties vēlēšanās un izvēlēties mūsu valstsvīrus, neatstājot šo izvēli citu rokās. Es balsošu par partiju, kas ir pārbaudīta krī-zes apstākļos. VIENOTĪBA ir sevi pierādījusi, vadot valsti dziļas ekonomiskās krīzes laikā, kad no varas atteicās citas partijas. Turklāt valsts ir spējusi at-griezties pie ekonomiskās izaugsmes, kas dod iespēju
cilvēkiem atrast darbu un vairāk pelnīt. VIENOTĪBA piedāvā pieredzējušu un profesionālu komandu gan nacionālajā politikā, gan Eiropas līmenī.
P O L I T I S K Ā S P A R T I J A S V I E N O T Ī B A O F I C I Ā L A I S I Z D E V U M S2 12. SAEIMAS VĒLĒŠANAS
4. OKTOBRĪ – AR ATBILDĪBU PAR LATVIJU
Eiropas Parlamenta deputātsVALDIS DOMBROVSKIS
Eiropas Parlamenta deputāteSANDRA KALNIETE
Eiropas Parlamenta deputātsARTIS PABRIKS
finanšu ministrsANDRIS VILKS
Eiropas Savienības attīstības komisārs
ANDRIS PIEBALGS
Eiropas Parlamenta deputātsKRIŠJĀNIS KARIŅŠ
FOTO: PUBLICITĀTES FOTO
FOTO: EIROPAS KOMISIJA
FOTO: PUBLICITĀTES FOTO
FOTO: JĀNIS DEINATS
FOTO: JĀNIS DEINATS
FOTO: FINANŠU MINISTRIJA
P O L I T I S K Ā S P A R T I J A S V I E N O T Ī B A O F I C I Ā L A I S I Z D E V U M S 3INTERVIJA
Notikumi Ukrainā eskalējās ne-ilgi pēc jaunās valdības darba sākuma. Kā tas mainīja valdības prioritātes?Kļuva nepieciešams akcentēt valsts drošī-bu. Palielinājām tiešo finansējumu valsts aizsardzībai, nopietni pievērsāmies Latvijas informatīvās telpas aizsardzībai. Protams, esam pievērsuši īpašu uzmanību energodro-šības jautājumiem un meklējam risināju-mus Latvijas enerģētiskajai neatkarībai. Šobrīd arī aktīvi strādājam pie tautsaimnie-cības pārorientācijas, meklējot jaunus tir-gus, lai mazinātu ietekmi no Krievijas.
Šopavasar aizritēja desmit gadi, kopš esam iestājušies Eiropas Savienībā un NATO. Vai var teikt, ka tas bija pareizs solis?Kopš 2004. gada iekšzemes kopprodukts uz iedzīvotāju ir pieaudzis gandrīz trīs reizes, no Eiropas fondiem tautsaimniecībā iegul-dīti vairāk nekā seši miljardi eiro, kas deva papildu līdzekļus Latvijas attīstībai. Šobrīd mūsu piederība ietekmīgākajai mi-litārajai aliansei ir kļuvusi vēl nozīmīgāka. NATO klātbūtne Baltijas valstīs ir kļuvusi manāmāka nekā jebkad iepriekš, un es ticu, ka mūsu iedzīvotāji apzinās, cik tas ir svarī-gi mūsu visu drošībai.
Ko valdība ir paveikusi, lai ma-zinātu ienākumu nevienlīdzību Latvijā?Turpinājām uzsākto darbaspēka nodokļu samazināšanu, tostarp samazinot sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi, palielinot neapliekamo minimumu un arī atvieglo-
SPĒCĪGA LATVIJA IR MŪSU GALVENAIS MĒRĶISSaruna ar Latvijas Republikas Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu
jumu par apgādībā esošu personu. Esam palielinājuši minimālo algu, oktobrī indek-sēsim pensijas, pamazām ceļam zemāk atal-goto sabiedriskajā sektorā strādājošo algas. Šīs labās iestrādes ir jāturpina arī nākama-jai valdībai.
Pavasarī skolotāji protestēja pret zemajām algām. Vai ir at-rasts risinājums?Jau no 1. septembra nodrošināsim kvali-tātes piemaksas visiem pedagogiem. Lai saprastu, kā turpmāk visefektīvāk risināt pedagogu algu jautājumu, vairākās skolās pārbaudīsim divus pedagogu darba samak-sas modeļus, lai pēc praktiskās pārbaudes tos pilnveidotu un varētu ieviest jau pēc gada.
Jūs valsts pārvaldē augstākajā līmenī esat strādājusi 15 gadu, taču šī ir pirmā reize, kad kandi-dēsiet vēlēšanās. Kas jūs pamu-dināja pieņemt šādu lēmumu? Pieredze tautsaimniecībā, izpratne par po-litikas procesiem, vadošo Eiropas politiķu personīga pazīšana uzliek pienākumu šīs zināšanas izmantot cilvēku labā. Latvijas
sakārtošanai ir vēl daudz darāmā.
Jums pašai ir ekono-mikas zinātņu dok-tores grāds. Cik liela nozīme Latvijas veik-smīgā attīstībā ir iz-glītotai sabiedrībai? Nākamās valdības darbā
galvenajām prioritātēm jābūt veselības un izglītības nozarēm. Lai sabiedrībā būtu lab-klājība, valstij ir nepieciešama ekonomiskā izaugsme. Mēs vairs nebūsim lētā darba-spēka zeme. Mūsu izaugsmi var nodrošināt tikai izglītota, uzņēmīga, darboties griboša sabiedrība. Sabiedrība, kurai ir iespējas
iegūt izcilu izglītību. Šīs valdības laikā sa-gatavojām normatīvos dokumentus, lai re-formētu profesionālo izglītību, tuvinot to tautsaimniecības prasībām.
Vairākkārt esat izteikusies, ka jaunieši ir Latvijas nākotne. Ja jūs šobrīd būtu jauns cilvēks, kuram vēl visa dzīve priekšā, kā jūs to veidotu? Ceļš būtu līdzīgs – skola, augstskola. Man bija labi skolotāji tālajā Latgales ciemā. Latvijas Universitātes Fizikas un matemāti-kas fakultātē jau tajā laikā bija daži pasau-les līmeņa pasniedzēji, kuri lasīja kursus ASV augstskolās. Tomēr jaunajiem cilvē-kiem tagad ir nesalīdzināmi plašākas iespē-jas iepazīties ar pasaules praksi, ar pasaules zināšanām, izmantot internetu. Galvenais – pašam gribēt un saprast, ka neviens tavā vietā neko nedarīs. Ir nepieciešams noteikts mērķis un darbs, bieži vien ļoti neatlaidīgs darbs. Un Latvijā tagad ir ļoti daudz iespē-ju – tikai jāgrib tās izmantot.
Kas ir svarīgākais, kam jāpie-vērš uzmanība nākamajai valdī-bai, lai Latvijā turpinātos ekono-miskā izaugsme?Ir jānodrošina apstākļi inovāciju un ekspor-ta izaugsmei, lai uzņēmēji radītu jaunas un labāk apmaksātas darbavietas, tā motivējot cilvēkus palikt un strādāt šeit, strādāt mūsu valstī. Ņemot vērā, ka gudra izaugsme nav iespējama bez gudriem un izglītotiem cilvē-kiem, mums ir jāvelta visas pūles, lai rastu pietiekamu finansējumu Latvijas izglītības sistēmai. Runājot par izaugsmi, es runā-ju par visu Latviju, arī pašiem tālākajiem pierobežas punktiem. Mēs jau esam daudz ieguldījuši reģionu attīstībā. Taču, lai šis ieguldījums būtu pilnvērtīgs, mums īpaša uzmanība jāpievērš ceļu un transporta in-frastruktūras sakārtošanai, tā nodrošinot, ka cilvēki var ātri un ērti nokļūt viņiem va-jadzīgajā vietā. Spēcīga Latvija ir mūsu visu galvenais mērķis.
FOTO: GATIS ROZENFELDS
“ESAM PALIELINĀJUŠI MINIMĀ-LO ALGU, OKTOBRĪ INDEKSĒSIM PENSIJAS, PAMAZĀM CEĻAM ZE-MĀK ATALGOTO SABIEDRISKAJĀ SEKTORĀ STRĀDĀJOŠO ALGAS. ŠĪS LABĀS IESTRĀDES IR JĀTUR-PINA ARĪ NĀKAMAJAI VALDĪBAI”
“GUDRA IZAUGSME NAV IESPĒ-JAMA BEZ GUDRIEM UN IZGLĪ-TOTIEM CILVĒKIEM, MUMS IR JĀVELTA VISAS PŪLES, LAI RAS-TU PIETIEKAMU FINANSĒJUMU LATVIJAS IZGLĪTĪBAS SISTĒMAI”
FOTO: F64
P O L I T I S K Ā S P A R T I J A S V I E N O T Ī B A O F I C I Ā L A I S I Z D E V U M S4 IZAUGSME
Saeimas priekšsēdētāja, VIENOTĪBAS priekšsēdētāja
SOLVITA ĀBOLTIŅA
LATVIJAS NĀKOTNE – MŪSU KOPĪGĀ ATBILDĪBA UN IESPĒJA
smes pamatā ir valsts un sabiedrības attiecības un savstarpēja uzticēšanās.
Gudras, taisnīgas un godīgas politikas uzdevums ir radīt un uzturēt šo uz-ticēšanās līdzsvaru sabiedrībā, lai ar savu darbu, pieredzi, izglītību ikviens Latvijā justos vajadzīgs, piederīgs un drošs par savu nākotni, neļaut to vei-dot, pakāpjoties uz viena pleciem vai noniecinot otru, sargāt no iekšējiem vai ārējiem mēģinājumiem to izjaukt.
Valsts un sabiedrības attiecību vei-došana ir process, kuram ir vienojošs spēks, ja tajā iesaistās ikviens – Saei-
mas, valdības un pašvaldību pārstāvji, iedzīvotāji ikvienā Latvijas novadā – uzņēmēji un skolotāji, policisti un ār-sti, mākslinieki un zinātnieki, vecākā gadagājuma cilvēki un jaunieši. Pār-maiņas iespējamas tikai tad, ja tām ga-tavi esam visi kopā, ja tās ir savstarpēji pieņemamas, godīgas un taisnīgas. Tās var būt veiksmīgas, ja mēs katrs iesais-tāmies šajā darbā ne kā atsevišķā ak-cijā vai kampaņā, bet visus vienojošā misijā.
Mūsu vārdi un darbi, mūsu plāni un ieceres nosaka to, kāda ir mūsu sabied-rība, kāda ir un kāda nākotnē veidosies mūsu valsts. Tā ir vienlīdz mūsu kopī-ga atbildība un iespēja, un, tikai apzi-noties un izprotot, cik nesaraujama ir šī saikne, mēs spēsim veidot Latviju tādu, kādu gribam to redzēt, kādā gri-bam dzīvot, ar kādu gribam lepoties un par kuras panākumiem priecāties.
Mums ir visi priekšnosacījumi izaug- smei. Augam gudri!
“Latvija jau ir tie cilvē-ki, kas viņā dzīvo. Cik lieli un cēli būs šie cil-vēki, tik skaista un di-
žena būs Latvija,” „Mazajās piezīmēs” rakstījis Kārlis Skalbe.
Mēs visi gribam redzēt Latviju plauks-tošu, drošu un labklājīgu. Latviju, kura lepojas ar izglītotu un radošu sabiedrī-bu, ar pārtikušiem novadiem arī attā-lākajos Latvijas reģionos, ar augstiem izaugsmes un starptautiskās konkurēt-spējas rādītājiem, kuru pozitīvā ietek-me sasniedz ikvienu Latvijas ģimeni. Latviju, kurā katrs tās iedzīvotājs jūtas drošs par savu un bērnu nākotni, dar-bu un atbalstu grūtā brīdī, pārliecināts par valsts spēju aizsargāt savus iedzī-votājus un nacionālās intereses.
Tomēr, runājot par valsts izaugsmi un tās iedzīvotāju labklājību, mēs neva-ram runāt tikai par saprātīgu fiskālo politiku, labu pārvaldību, ekonomiku veicinošiem nodokļiem. Gan individu-ālā, gan kopīgā labklājība un izaugsme ir cieši un nesaraujami saistīta ar ticī-bu savai valstij. To veido vispārēja un katra cilvēka godīga attieksme un va-ras taisnīgums, vienlīdzīgas iespējas, principi un vērtības, kas tiek cienītas un ievērotas sabiedrībā. Latvijas izaug-
VIENOTĪBAS SVĒTKI LATVIJAS PILSĒTĀSSanākam! No rīta līdz vēlam vakaram pasākumi visai ģimenei - leļļu teātris, vecās labās multenes un jaunā latviešu spēlfilma „Mammu, es tevi mīlu”, koru sadziedāšanās un muzikālo strūklaku šovs. Varēsiet arī brīvā gaisotnē iztaujāt ministrus, deputātus un deputātu kandidātus. Sīkāka informācija notikuma vietās – ejam uz centrālo laukumu!
5.09.6.09.
12.0913.09.19.09.20.09.26.09.27.09.
JELGAVATUKUMSKULDĪGALIEPĀJAMADONAJĒKABPILSVALMIERACĒSIS
FOTO: GATIS ROZENFELDS
“PĀRMAIŅAS IESPĒJAMAS TIKAI TAD, JA TĀM GATAVI ESAM VISI KOPĀ, JA TĀS IR SAVSTARPĒJI PIEŅEMAMAS, GODĪGAS UN TAISNĪGAS. TĀS VAR BŪT VEIKSMĪGAS, JA MĒS KATRS IESAISTĀMIES ŠAJĀ DARBĀ NE KĀ ATSEVIŠĶĀ AKCIJĀ VAI KAMPAŅĀ, BET VISUS VIENOJOŠĀ MISIJĀ”
P O L I T I S K Ā S P A R T I J A S V I E N O T Ī B A O F I C I Ā L A I S I Z D E V U M S 5LABKLĀJĪBA
11. Saeimas deputāts
ARVILS AŠERADENS
Ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko kontekstu, par nākamā politis-kā cikla galveno izaicinājumu kļūs valsts iekšējās stabilitātes
un ilgtspējīgas attīstības no- drošināšana. Un tieši sabiedrības sociālās un ienākumu nevienlīdzības mazināšanas efektīvi risi-nājumi kļūs par svarīgāko priekšnoteikumu, lai iedzī-votāji uzticētos savai valstij un paļautos uz pašu spējām risināt globālo pārmaiņu un krīžu radītos izaicinājumus.
Partija VIENOTĪBA, ilgstoši būdama varas partija, vistie-šāk ir saskārusies ar krīzes laika uzstādījumiem, kuru galvenais uzdevums bija valsts makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšana, taču šobrīd, kad šis mērķis ir sasniegts, par augstāko politisko prioritāti kļūst valsts iedzīvotāju labklājība un drošība par savu un savas ģimenes nākotni.
Pēckrīzes pasaulē aizvien skaidrāk iezīmē-jas tendence: bagātie kļūst bagātāki, bet nabagie – nabadzīgāki. Džini koeficients, kas raksturo ienākumu nevienlīdzību sa-biedrībā, jau desmit gadus pieaug visās pasaules lielākajās ekonomikās. Arī Lat-vijai jau gadiem ilgi neizdodas izrauties no izteikta ienākumu nevienlīdzības loka. Lai arī, ekonomikas izaugsmei atgriežoties pirmskrīzes līmenī, situācija uzlabojas, Latvijā šis rādītājs joprojām ir augstākais ES. Nevienlīdzības jautājums aktualizējas tieši politisko risku ietekmē, jo bezdarbs un zemi ienākumi ir laba augsne politiska-jiem nemieriem un radikālismam.
SOCIĀLĀS UN IENĀKUMU NEVIENLĪDZĪBAS MAZINĀŠANA – PRIORITĀTE NR. 1
Latvijas izdevumi sociālajai aizsardzībai salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm, kā arī Baltijas valstu vidū ir vieni no ze-mākajiem. 2012. gadā Latvijas ieguldī-jums sociālajā aizsardzībā bija nedaudz lielāks par 15% no IKP. Tajā pašā laikā ES dalībvalstu ilgstošie vidējie rādītāji stabili svārstījušies 27–29% robežās.
Diskutējot par pēckrīzes politiska-jām prioritātēm, VIENOTĪBAS Dome 2013. gada septembra sēdē formulēja in-tegrētas ienākumu un sociālās nevienlī-dzības mazināšanas politikas pamatprin-cipus. Šie principi balstīti pieņēmumā, ka nepieciešami būtiski uzlabojumi ne tikai sociālās drošības politikā, bet arī pieejas maiņa nodokļu, veselības aizsardzības, izglītības, nodarbinātības un reģionālās attīstības politikā.
Par pagrieziena punktu var uzskatīt 2014. gada budžetu, kad tika panākts ie-vērojams minimālās algas pieaugums, kā arī palielinājums neapliekamajam minimumam un atvieglojumiem par apgādājamiem. Tas būtiski samazināja nodokļu slogu strādājošiem ar zemiem ienākumiem un palielināja ienākumus ģi-menēm ar bērniem.
VIENOTĪBA uzskata, ka arī nākamo čet-ru gadu laikā minimālās darba algas līme-nis ir konsekventi palielināms. Savukārt neapliekamais minimums nosakāms kā progresīvs, tādējādi samazinot nodokļu slogu personām ar zemiem ienākumiem līdz vidējam ES līmenim.
Veselības aprūpes sistēmā diemžēl būs jāsāk no pašiem pamatiem, lai risinātu sistēmas efektivitātes jautājumus – būs jā-veido jauns, starptautiskiem standartiem atbilstošs veselības aprūpes kvalitātes un pacientu drošības uzraudzības standarts, kā arī jāievieš jauns sistēmas finansēša-nas modelis, kas samazinās pacientu līdz-maksājumus līdz sociāli akceptējamam līmenim.
Makroekonomiskās stabilizācijas rezultā-tā panāktā ekonomiskā izaugsme un valdī-bas plānotie pasākumi izglītības sistēmas attīstībā, plānotie ieguldījumi inovāciju sistēmas attīstībā, kā arī konsekventa re-ģionālo attīstības programmu īstenošana ļauj pieņemt, ka Latvija ir gatava pārraut nabadzības apli un iekļauties attīstīto valstu saimē.
FOTO: REINIS INKĒNS / SAEIMAS KANCELEJA
NEVIENLĪDZĪBAS MAZINĀŠANA
GARANTĒTĀ MINIMĀLĀ IENĀKUMU (GMI) LĪMEŅA PLĀNOTAIS PIEAUGUMS
DIFERENCĒTĀ NEAPLIEKAMĀ MINIMUMA (NM) IEVIEŠANA
MINIMĀLĀS DARBA ALGAS PALIELINĀŠANA
2014 2015 2016 2017
320€ 360€ 400€ 440€
49,80€ *129€
2014 2017
*40% no vidējā ienākuma valstī (prognoze par 2017. gadu)
€
€€
€
€
€
Ievērojama neapliekamā minimuma paaugstināšana ir veids, kā ieviest ienākumu nodokļa progresivitāti un sekmēt sociālās nevienlīdzības mazināšanos
ALGA 360€ 500€
NM 110€ NM 75€diferencētais NM
2015
ALGA 400€ 600€
NM 75€diferencētais NM
2016
ALGA 440€ 700€
NM 75€diferencētais NM
2017
NM 135€
NM 150€
€€€€€
€€€€€
€€€€€
“ARĪ NĀKAMO ČETRU GADU LAIKĀ MINIMĀLĀS DARBA ALGAS LĪMENIS IR KONSEKVENTI PALIE-LINĀMS. SAVUKĀRT NEAPLIEKA-MAIS MINIMUMS NOSAKĀMS KĀ PROGRESĪVS, TĀDĒJĀDI SAMAZI-NOT NODOKĻU SLOGU PERSO-NĀM AR ZEMIEM IENĀKUMIEM LĪDZ VIDĒJAM ES LĪMENIM”
P O L I T I S K Ā S P A R T I J A S V I E N O T Ī B A O F I C I Ā L A I S I Z D E V U M S / K U R Z E M E6 KANDIDĀTI
Saeimas priekšsēdētāja,VIENOTĪBAS priekšsēdētāja, juriste
SOLVITA ĀBOLTIŅA
Drošība par savu un bērnu nākotni, dar-bu un atbalstu grūtā brīdī, pārliecība par valsts spēju aizsargāt savus iedzīvotājus un nacionālās intereses ir drošas, labklājīgas un saliedētas valsts pamats. Latvijas nākot-ne ir mūsu kopīga atbildība.
Ministru prezidentes padomnieks, koncertzāles „Lielais Dzintars” vadītājs, mūziķis
INTS DĀLDERIS
Uzskatu, ka mana līdzšinējā pieredze kultū-ras ministra, Saeimas deputāta, Nacionālā attīstības plāna izstrādes vadītāja darbā var lieti noderēt jaunās Saeimas darbā.
Saeimas priekšsēdētājas biedre, LU docente, Dr. iur.
INESE LĪBIŅA-EGNERE
Latvija ir demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts. Tas nostipri-nāts Latvijas Republikas Satversmē. Mans pienākums pret Latviju kā manu valsti un pret nākamajām paaudzēm ir strādāt, lai šie principi būt dzīvi un sajūtami. Es to varu.
Satiksmes ministra padomniece, VIENOTĪBAS valdes locekle, juriste
KARINA KORNA
Mēs, kurzemnieki, esam vēju un jūras viļņu rūdīti. Mūsu neatlaidība un reizēm arī spī-tība dzinusi meklēt jaunus apvāršņus. Tāda pati neatlaidība un pamatīgums ir nepie-ciešami arī Latvijas politikā, lai mēs varētu turēt staltu stāju un būt lepni par padarīto.
Talsu novada domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks
NORMUNDS TROPIŅŠ
Vairāk nekā 18 gadus ilgo pieredzi pašval-dību darbā, kas gūta, gan izpilddirektora, gan domes priekšsēdētāja vietnieka amatos strādājot, kā arī četrus gadus vadot Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociāciju, vēlos izmantot, iesaistoties valstij un sabiedrībai svarīgu jautājumu risināšanā.
Kurzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs
ARTIS GUSTOVSKIS
Vēlos veidot jaunu, radošu un atraktīvu Kurzemi, tās tēlu, radot jaunas darbavietas un piesaistot investīcijas. Stipras pilsētas un novadi veido stipru Latviju. Būsim gud-ri, pozitīvi un izcili – katrs savā vietā un visi vienoti kopā – Kurzemē!
SIA „Liepājas autostāvvietas” izpilddirektors, IT speciālists
ARMĪNS ROBEŽNIEKS
Ar tādu atbildību, kāda ir pret ģimenes locekļiem, jāstrādā arī Saeimā. Tautas kalpam jājūt atbildība pret savu tautu, vei-cinot tās izaugsmi un pašattīstību. Ikvie-nam beidzot ir jāizjūt Latvijas ekonomiskā augšupeja.
Saeimas deputāta palīgs, VJO valdes loceklis un ārlietu sekretārs
EDGARS IKSTENS
Latvijas nākotne ir atkarīga no sabiedrī-bas, kura izprot demokrātijas principus un izmanto tos ikdienā. Jaunieši ir valsts dzi-nējspēks, tādēļ vēlos stiprināt jaunatnes un sporta politiku, kā arī veicināt sabiedrības kopējo uzticēšanos valsts pārvaldei.
1.
5.
3.
7.
2.
6.
4.
8.
P O L I T I S K Ā S P A R T I J A S V I E N O T Ī B A O F I C I Ā L A I S I Z D E V U M S / K U R Z E M E 7KANDIDĀTI
Saldus novada pašvaldības izpilddirektora otrais vietnieks
MĀRIS VĀRNA
Valstij jāatbalsta tie uzņēmēji reģionos, kuri veido jaunas darbavietas eksportspē-jīgu preču ražošanā. Jāpalielina nodokļu ieņēmumi, jāapkaro ēnu ekonomika. Jāin-vestē ceļu un transporta infrastruktūrā, no-drošinot ērtus, drošus un savstarpēji savie-tojamus pasažieru un kravu pārvadājumus.
11. Saeimas deputāts, ārlietu un starptautiskās drošības eksperts
JĀNIS JUNKURS
11. Saeimas laikā produktīvi strādāju Ārlie-tu komisijā un Eiropas lietu komisijā, kā arī ārlietu ministra Edgara Rinkēviča veidota-jā Ārpolitikas padomē, tādēļ vēlos uzsāktos darbus turpināt, īpaši ņemot vērā notiku-mus Krievijā un Ukrainā.
Durbes novada izpilddirektora vietnieksVILNIS DRAGUNAS
Man ir ilgstoša pieredze pašvaldību darbā, kas nozīmē pieredzi dažādu jautājumu ri-sināšanā. Manas prioritātes Saeimas dar-bam ir panākt straujāku tautsaimniecības attīstību un vienlīdzības principus visiem Latvijas iedzīvotājiem, veidot Latviju par augošu valsti.
Vēsturnieks, komandas vadītājs „EVRY Latvia”
MIKUS ŽAGATA
Mērķis Saeimā – atbalstīt ilgtspējīgu un sa-balansētu valsts attīstību. Latvija nav tikai Rīga! Nepieciešams veicināt uzņēmīgumu jauniešu vidū, īpaši ārpus pilsētām. Risinā-jums – arodizglītība.
Uzņēmējs, sertificēts būvdarbu vadītājsGUNTIS BŪMEISTERS
Mums ir jābūt gudriem un tālredzīgiem sa-vos lēmumos un darbos. Jāizveido ilgtspē-jīgas ekonomiskās stratēģijas, kas balstītas uz mūsu tradicionālajām ražošanas noza-rēm, jāprot argumentēt to nepieciešamī-bu mūsu valsts un iedzīvotāju labklājības vārdā.
SIA „Tolmets” izpilddirektorsGUNTIS ČUKURS
Varam lepoties ar galvaspilsētu Rīgu, taču neaizmirsīsim par dzimtajiem reģioniem. Esmu par to, lai uzņēmējdarbība un tū-risms attīstītos arī reģionos, lai tiktu ap-saimniekota zeme, nebūtu aizmirsts kultūr-vēsturiskais mantojums un attīstītos sporta aktivitātes.
Zinātniskā institūta „BIOR” zivju audzētavas filiāles vadītājs
VALDIS PLAUDIS
Šobrīd Latvijai nepieciešami cilvēki, kas spēj radīt inovatīvas idejas un realizēt tās. Esmu pierādījis, ka spēju vadīt un motivēt veiksmīgu un atbildīgu cilvēku kolektīvu. Šobrīd tieši tas nepieciešams Latvijai. Lat-vijas nākotnei ir svarīgs ikviens Latvijas iedzīvotājs.
Kooperatīvās sabiedrības „Dundaga” valdes priekšsēdētājs
GUNTIS PIRVITS
15 gadus vadu kooperatīvo sabiedrību „Dundaga”. No 2001. gada esmu Dundagas pašvaldības deputāts, arī kooperatīvās aso-ciācijas valdes loceklis. Iegūto pieredzi varu izmantot valsts un sabiedrībai svarīgu jau-tājumu risināšanai.
9.
13.
11.
15.
10.
14.
12.
16.
P O L I T I S K Ā S P A R T I J A S V I E N O T Ī B A O F I C I Ā L A I S I Z D E V U M S / L A T G A L E6 KANDIDĀTI
Satiksmes ministrs, inženierzinātņu maģistrs
ANRIJS MATĪSS
Kļuvu par politiķi un kandidēju vēlēšanās, lai uzlabotu un sakārtotu vairākas mūsu valstij svarīgas lietas. Par svarīgāko pavei-camo darbu uzskatu ceļu tīkla sakārtoša-nu, lai līdz 2020. gadam lielākā daļa valsts ceļu būtu labā stāvoklī. Vēlos nostiprināt Latgales kā Latvijas tranzīta vārtu pozīciju, strādāt, lai palielinātu kravu apjomu un da-žādotu to veidu un izcelsmes valstis.
Četrkārtējs Saeimas deputāts, frakcijas vadītājs
DZINTARS ZAĶIS
Šajās vēlēšanās piedalos tādēļ, ka vēlos pa-nākt praktiskus uzlabojumus tieši Latgales iedzīvotāju labklājībai. Melnais segums uz visiem lauku ceļiem, lopkopības un ziv-saimniecības attīstība visā reģionā, Dau-gavpils lidostas izveide – tās ir tikai dažas lietas, ko vēlos un spēju paveikt.
11. Saeimas deputāte, Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta vadītāja
LĪVIJA PLAVINSKA
Vairāk nekā 20 gadus esmu strādājusi par pašvaldības vadītāju, tāpēc labi pārzinu Latgales cilvēku ikdienas problēmas un vajadzības. Arī Saeimas darbā esmu guvusi priekšstatu par to, kas darāms, lai palīdzē-tu uzlabot dzīvi Latgales cilvēkiem. Man ir svarīga Latvija kā brīva un neatkarīga valsts, lai cilvēki te dzīvotu pārticīgi un būtu laimīgi, lai Latgale nav ekonomiski vājāk attīstīts reģions un lai cilvēkiem šeit ir darbs un sakārtota dzīves telpa.
Daugavpils Psihoneiroloģiskās slimnīcas valdes priekšsēdētāja, 8. un 9. Saeimas deputāte
SARMĪTE ĶIKUSTE
Esmu strādājusi ar veselības aprūpes jau-tājumiem 8. un 9. Saeimā. Situācija Lat-vijas medicīnā šobrīd ir saasināta, un tai steidzami jārod risinājums. Kā slimnīcas valdes priekšsēdētāja esmu spējusi motivēt kolektīvu strādāt tā, lai pagājušajā gadā sa-ņemtu augstāko apbalvojumu – Gada balvu medicīnā kā gada slimnīca. Esmu pārlieci-nāta, ka spēšu sniegt atbalstu arī Latvijas medicīnā.
Saeimas deputāta palīdze, VIENOTĪBAS Jaunatnes organizācijas biedre
MAIJA UPENIECE
Darbs Saeimā ir gan iespēja, gan pienā-kums īstenot sabiedrībā sen pieprasītas idejas. Piederu pie tiem cilvēkiem, kas ne-baidās no izaicinājumiem un smaga darba, man pietiek enerģijas, motivācijas un zinā-šanu, lai šīs idejas īstenotu.
Preiļu novada domes priekšsēdētājsALDIS ADAMOVIČS
Līdz šim gūtā pieredze devusi iespēju iepa-zīt gan pašvaldību darbu, gan darbu valsts pārvaldē, kas, manuprāt, ir vērtīga kombi-nācija tālākām gaitām politikā. Vēlos stip-rināt valsts un pašvaldību dialogu, tādējādi veicinot reģionālo attīstību.
Latgales partijas biedrs, Daugavpils pilsētas domes deputāts
AIVARS BROKS
Mans darbs vairākās biedrībās, kā arī Dau-gavpils pilsētas domē ir pierādījis, ka ir svarīgas lietas, ko var ietekmēt un risināt TIKAI Saeimā – ar atbilstošiem lēmu-miem un darbībām, ar politisku gribu un politisku atbalstu, ar finansējuma nodrošinājumu.
Dagdas novada domes deputāts, 6. Saeimas deputāts
VIKTORS STIKUTS
Strādāšu, lai Latvija pastāvētu kā brīva, neatkarīga un demokrātiska valsts ar ilgt-spējīgu izaugsmes un attīstības perspektī-vu visās dzīves jomās. Latvijas sabiedrības vienotības veicināšana ir pamats mierīgai dzīvei un laimīgai mūsu nākotnei.
Zemnieku saimniecības „Ziediņi” īpašniece, Daugavpils novada deputāte
JANĪNA KURSĪTE
Vēlme būt lietderīgai un uzticīgai, paaug-stinot katra Latgales iedzīvotāja labklājību!
Psiholoģijas doktors, strādā Daugavpils Universitātē, pētniecībā
VALERIJS MAKAREVIČS
Saeimā es veltīšu darbu sociālām un izglītī-bas problēmām. Viena no Latgales partijas prioritātēm ir pensionāru dzīves kvalitātes paaugstināšana, cilvēkiem ar īpašām vaja-dzībām draudzīgas vides veidošana. Plāno-ju pirmkārt aizsargāt šīs sociālās grupas intereses. Nepieciešams arī optimizēt pro-fesionālās un augstākās izglītības sistēmu, gatavojot pieprasītus speciālistus.
1.
5.
3.
7.
9.
2.
6.
4.
8.
10.
P O L I T I S K Ā S P A R T I J A S V I E N O T Ī B A O F I C I Ā L A I S I Z D E V U M S / L A T G A L E 7KANDIDĀTI
Viļānu slimnīcas vadītājs, Viļānu novada domes deputāts
JURIS GALERIJS VIDIŅŠ
Ar savu lielo pieredzi politikā un saimnie-ciskajā darbā varu dot vērā ņemamu ie-guldījumu Latvijas valsts uzplaukumam, izskaužot korupciju un aizstāvot vienkāršo iedzīvotāju intereses, it sevišķi veselības aizsardzības jomā.
Uzņēmuma vadītājs. 30 gadus ilga pieredze pasažieru pārvadājumos
VASILIJS SMUĻS
Dzīves pieredze un zināšanas jānodod jau-nai politiķu paaudzei. Likumiem un MK no-teikumiem ir jāatbilst darba devēju un dar-ba ņēmēju prasībām un attīstībai. Mans mērķis ir nodrošināt Latvijas ilgtspējīgu attīstību un draudzīgu nodokļu politiku uzņēmējiem.
Uzņēmējs, z/s „Celmiņi” īpašnieks, uzņēmējdarbības un vadības maģistrs
AIVARS BERNĀNS
Pieredzi pašvaldības un izglītības iestādes darbā, kā arī komercdarbībā, vēlos likt lietā Saeimas deputāta darbā. Mans uzde-vums ir atrast risinājumus pārdomātai un efektīvai Latvijas reģionu attīstībai, rosinot jaunu attīstības programmu ieviešanu un apgūšanu, kā arī meklēt risinājumus lab-vēlīgas komercdarbības vides attīstībai, lai veicinātu jaunu komersantu veidošanos un stiprinātu jau pieredzējušo uzņēmumu darbību.
Uzņēmējs, Latvijas patriots. Rietumu vērtību atbalstītājs
KASPARS VIDIŅŠ
Jānodrošina latviešu nācijas, valodas un kultūras pastāvēšana un attīstība. Jāsakār-to uzņēmējdarbības vide. Jāizskauž naudas ietekme politikā.
Mg. sc. soc., projektu vadītāja, eksperteSANITA PUTNIŅA
Vēlos piedalīties godīgas un taisnīgas po-litikas veidošanā, kas uz kopējā Latvijas attīstības fona arī Latgalei ļautu ieņemt tai pienākošos vietu. Vēlos veltīt savas zināša-nas valsts iedzīvotājiem nozīmīgu likumdo-šanas iniciatīvu virzībai.
Daugavpils novada Kultūras pārvaldes vadītāja
INĀRA MUKĀNE
Jāīsteno tāda politika, kas jūtami mazinātu reģionu „sarukšanas” tendences, sniedzot pieejamu atbalstu un zināšanas iedzīvotā-jiem, kā aktīvāk izmantot tradicionālo kul-tūru, citus resursus vietējai attīstībai un darbavietu radīšanai.
Riebiņu novada deputāts, z/s „Vairogs” īpašnieks. LLA inženieris
JĀNIS KUPRIS
Stiprai Latgales un Latvijas izaugsmei, kuras pamatā ir darbs un stipras ģimenes, nepieciešama kvalitatīva izglītība mūža garumā, kvalitatīva veselības aprūpe un cienīgas vecumdienas, valsts aizsardzība, droša un sakārtota vide, uzņēmējdarbību veicinoša infrastruktūra, daudzveidīgas iespējas visām paaudzēm un sociālajām grupām. Mūsu galvenā vērtība ir Latvijas iedzīvotāji.
Jauniešu centra direktore, mazpulku koordinatore
ELEONORA OBRUMĀNE
30 darba gados esmu pārliecinājusies, ka mūsu jaunieši vēlas un spēj veidot valsts nākotni. Uzskatu, ka viens no vissvarīgāka-jiem Latvijas valsts uzdevumiem ir visiem mūsu bērniem nodrošināt vienlīdzīgas ie-spējas izglītoties, radoši attīstīties un veidot karjeru Latvijā. Mana pieredze var lieti no-derēt jautājumos, kas saistīti ar izglītību un audzināšanu. Latvijai, nevis Lielbritānijai vai Īrijai ir jābūt mūsu bērnu iespēju zemei!
11.
15.
13.
17.
12.
16.
14.
18.
P O L I T I S K Ā S P A R T I J A S V I E N O T Ī B A O F I C I Ā L A I S I Z D E V U M S / Z E M G A L E6 KANDIDĀTI
Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs
JĀNIS REIRS
Mūsu mērķis ir tāda Latvija, kur cilvēkiem ir radītas iespējas sabalansēt darbu un per-sonisko dzīvi tā, lai paspētu gan nopelnīt un uzkrāt, gan veidot ģimeni, pilnveidoties un atrast savu vietu sabiedrībā. VIENOTĪBA nozīmē gudru politiku un spēku, uz kuru vērts paļauties!
11. Saeimas deputāts, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors
ATIS LEJIŅŠ
Mani mērķi ir mazināt ēnu ekonomiku un celt labklājību līdz vismaz vidējam ES līme-nim, lai nodrošinātu budžeta ieņēmumus un uzņēmēju taisnīgu konkurenci, uzlabo-tu demogrāfisko situāciju – un lai izaugsmi justu pēc iespējas plašāks cilvēku loks.
Latvijas Republikas ekonomikas ministrsVJAČESLAVS DOMBROVSKIS
Kandidēju, lai palīdzētu uzņēmējiem radīt jaunas darbavietas, atbalstītu tos, kas cieta Krievijas sankciju dēļ, ieviestu Obligātā ie-pirkuma komponentes atlaides lielajiem ra-žotājiem, uzlabotu enerģētisko drošību un izveidotu saprotamu un pieejamu atbalstu inovācijām.
Kandavas novada domes deputāte, Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja
INGA PRIEDE
Vēlos panākt, lai plaisa starp valsts pārval-di un reģioniem mazinās, lai pašvaldībām, nododot valsts pārvaldes funkcijas, sekotu arī finansējums. Misija – rūpes par iedzī-votāju labklājību un problēmu risināšana. Valstij jākalpo sabiedrībai!
Zemnieks, Pļaviņu novada domes deputāts, 10. Saeimas deputāts
ANSIS SALIŅŠ
Savu pieredzi pašvaldības un parlamentāra-jā darbā 10. Saeimā, kā arī doktora izglītību un zemnieka darba mīlestību vēlos ieguldīt valsts ekonomiskās attīstības veicināšanā un lauku ilgtspējīgā attīstībā.
Tukuma novada domes priekšsēdētājsJURIS ŠULCS
17 gadus vadot Tukuma pašvaldību, esmu guvis milzīgu pieredzi iedziļināties, saprast un atrisināt dažādus un sarežģītus jautāju-mus. Uzskatu, ka tas uzliek par pienākumu savu pieredzi ieguldīt tālākā valsts un paš-valdību attīstībā. Principi – godprātība, at-bildība, zināšanas
Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs
JĀNIS OZOLIŅŠ
Esmu pieredzējis finanšu nozares pārstāvis, tāpēc arī turpmāk cīnīšos par ekonomikas izaugsmi – mērķtiecīgi veidotu, stabilu un drošu. Tas iedzīvotājiem radīs darbavietas ar konkurētspējīgu un godprātīgi apmaksā-tu atalgojumu
11. Saeimas deputāts, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs
VIKTORS VALAINIS
11. Saeimas laikā ir daudz paveikts mājokļu un apsaimniekošanas jautājumu sakārto-šanā, Zemgales ceļu un tiltu uzlabošanā, kā arī iesākts darbs pie nolikto atslēgu princi-pa ieviešanas Latvijā! Daudz ir izdarīts, bet daudz kas vēl darāms!
Ekonomists, Konrāda Adenauera fonda pētnieks
KRIŠJĀNIS BUŠS
Zemgales iedzīvotāji vislabāk saprot teicie-nu: „Ko sēsi, to pļausi!” Šī teiciena morāli var attiecināt arī uz politiku. Kandidēju, jo vēlos būt pārliecināts, ka valstī lēmumi tiek pieņemti tā, lai Latvija būtu spēcīga un ga-tava arī nākotnes izaicinājumiem.
Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre, juriste, trīs bērnu mamma
EVIKA SILIŅA
Uzskatu, ka Latvijā valsts iekšējai drošī-bai un cilvēkiem, kas ik dienu rūpējas par mūsu drošību, jāpievērš prioritāra nozīme, tad sagaidāma izaugsme arī citās jomās.
1.
5.
3.
7.
9.
2.
6.
4.
8.
10.
P O L I T I S K Ā S P A R T I J A S V I E N O T Ī B A O F I C I Ā L A I S I Z D E V U M S / Z E M G A L E 7KANDIDĀTI
Lauku atbalsta dienesta Lauksaimniecības pārvaldes vadītājs, Dobeles novada domes deputāts
VIESTURS REINFELDS
14 gadus biju Apguldes arodvidusskolas di-rektors, nu jau 15. gadu Lauksaimniecības pārvaldes vadītājs, kopš novadu dibināša-nas – Dobeles novada deputāts. Mani mērķi ir uzņēmējdarbības attīstība laukos un ie-dzīvotāju labklājības uzlabošana.
Izglītības jomas speciālists, Izglītības un zinātnes ministrijas resora informācijas un komunikācijas tehnoloģiju vadītājs
AINĀRS SVIKLIS
Gan skolotāja un direktora, gan liela mēro-ga izglītības informatizācijas un e-pārval-des projektos iegūtās zināšanas un piere-dzi veltīšu, lai ikviens var lepoties ar savu valsti, iegūt labu izglītību, justies drošs par sevi un tuvākajiem.
Juriste, LU un RSU lektore, Kokneses novada domes deputāte
GITA RŪTIŅA
Būt Saeimas deputātam, protams, ir liels gods. Vienlaikus tas ir pamatīgs darbs. Iz-mantojot savu jurista pieredzi, gribu un varu strādāt, piedaloties lēmumu pieņem-šanā, kas palīdzēs Latvijai līdzsvaroti attīs-tīties un būt gudri pārvaldītai.
Studente, VIENOTĪBAS Jaunatnes organizācijas valdes locekle
ELĪNA PĻAVIŅA
Kandidēju, lai veicinātu sadarbību starp valsti un jauniešiem, mazinot bezdarbu un emigrēšanas procentuālo statistiku. Ir jārod risinājumi, lai neveidotos profesiju pārprodukcija un jauniešiem būtu iespēja strādāt Latvijā.
Autobusu parka vadītājs, Bauskas novada domes deputāts
ULDIS KOLUŽS
Esmu ieguvis inženiera mehāniķa kvalifi-kāciju, vadu pasažieru pārvadājumu uzņē-mumu un Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociāciju. Vēlos savu pieredzi izmantot 12. Saeimā, palīdzot sakārtot ceļu un pasažieru pārvadājumu nozari.
Projektu vadītājs, saimnieks, pedagogs un Latvijas patriots
ANDRIS ULĀNS
Vēlos palīdzēt sakārtot izglītības un sporta jomu Latvijā, definējot, vadot, kontrolējot, bet pats galvenais – sasniedzot izvirzītos iz-glītības un sporta politikas mērķus.
Zemnieks, Jelgavas novada domes deputāts
MADARS LASMANIS
Daudz esmu strādājis pie mikrouzņēmumu nodokļa sistēmas ieviešanas Latvijā. Uzska-tu, ka līdzīga atbalsta sistēma ir jāizstrādā arī mazajiem zemniekiem un mājražotā-jiem, lai lauku ģimenes un sētas var dzīvot labklājībā un drošībā par nākotni!
11.
15.
13.
17.
12.
16.
14.
P O L I T I S K Ā S P A R T I J A S V I E N O T Ī B A O F I C I Ā L A I S I Z D E V U M S / V I D Z E M E6 KANDIDĀTI
Latvijas Republikas Ministru prezidenteLAIMDOTA STRAUJUMA
Pieredze tautsaimniecībā, izpratne par politikas procesiem, vadošo Eiropas politiķu personīga pazīšana uzliek pienākumu šīs zināšanas izmantot cilvēku labā. Latvijas sakārtošanā vēl ir daudz darāmā, un esmu gatava tajā sniegt arī savu artavu.
Saeimas deputāts, frakcijas VIENOTĪBA priekšsēdētāja vietnieks, jurists, Mg. iur.
EDVARDS SMILTĒNS
Mums ir izdevies īstenot daudz nozīmīgu iniciatīvu, lai attīstī-tu ražošanu tieši Latvijas reģionos, radītu jaunas darbavietas un noturētu Latvijas zemes resursus vietējo ražotāju rokās. Ir daudz iesāktu darbu, kuri būs jāpabeidz nākamās – 12. Saeimas sasaukuma laikā.
Saeimas deputāts. Aizsardzības komisijas priekšsēdētājsAINARS LATKOVSKIS
Profesionāla armija un tās cieša sadarbība ar labi apmācītu, valsts līmenī atbalstītu zemessardzi, kā arī ikvienam jaunie-tim pieejama patriotiska un militārā izglītība ir tie Latvijas valsts stūrakmeņi, kuru pilnveidošanu uzskatu par savu gal-veno mērķi. Gods kalpot Latvijai!
Salaspils novada domes priekšsēdētājs, advokātsRAIMONDS ČUDARS
Praktisks darbs novados rada izpratni par to, kas cilvēkiem „sāp”. Tieši šī darba pieredze, risinot konkrētu cilvēku indivi-duālas problēmas, ļauj piedāvāt efektīvus risinājumus reģio-nālajā attīstībā, enerģētikā un tieslietās.
Bijušais izglītības ministrs, Saeimas un EP deputāts, profesors, matemātikas doktors
KĀRLIS ŠADURSKIS
Savas zināšanas un lielo Latvijas un Eiropas politiskā darba pieredzi gribu un varu likt lietā, neatlaidīgi strādājot, lai, kā teicis Jānis Ruģēns, pienāk latviešiem tie laiki, ko citas tautas tagad redz. Strādāšu Latvijas gudrai izaugsmei.
Saeimas deputāte, pirms tam Smiltenes Centra vidusskolas direktore
ILZE VERGINA
Mana paaudze savu pieaugušā cilvēka dzīvi uzsāka reizē ar valsts brīvības atgūšanu. Pieredzi ieguvām kopā ar valsts veik-smēm un neveiksmēm. Vēlos piedalīties Latvijas izglītības sis-tēmas pilnveidošanā, valsts attīstībā kopumā.
Ministru prezidenta padomniece jaunatnes politikas jautājumos
LINDA MEDENE
Mums jāstrādā, lai jauni cilvēki nebrauktu prom, bet varētu nodrošināt un veiksmīgi veidot savu nākotni Latvijā – iegūt kvalitatīvu izglītību, būt konkurētspējīgi darba tirgū, uzsākt paši savu uzņēmējdarbību un dibināt ģimeni.
Saeimas deputāte. Darbojas sociālajā jomāLIENE LIEPIŅA
Iesaistos politikā galvenokārt tāpēc, ka man rūp tās cilvēku grupas, kas pašas nevar par sevi iestāties. Redzu Latviju kā iespēju zemi. Kopā mēs varam radīt tādu vidi, kurā ir gan izai-cinājumi, tomēr nav nepārvaramu grūtību. Savu zemi!
Valmieras mērs, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, Mg. ing.INESIS BOĶIS
Izmantošu savu pieredzi, lai veicinātu Latvijas iedzīvotāju lab-klājību pilsētās un īpaši lauku reģionos, attīstot uzņēmējdar-bību, inovācijas, konkurētspējīgu visu līmeņu izglītību, kā arī kvalitatīvu, pieejamu veselības un sociālo aprūpi.
19 gadu pieredze Ogres pašvaldības vadītāja un LPS darbāEDVĪNS BARTKEVIČS
Vēlos, lai pašvaldības, kam ir vistiešākā saikne ar iedzīvotā-jiem, sadzirdētu valdībā un Saeimā. Panākt tiesību normu pārskatīšanu ar mērķi mazināt birokrātijas un normatīvisma negatīvo ietekmi, kas sadārdzina vai kavē uzņēmējdarbības un pašvaldību darba efektivitāti, pakalpojumu attīstību.
Saeimas deputāte, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja, Dr. sc. admin.
ZANDA KALNIŅA-LUKAŠEVICA
Pieredze un zināšanas Eiropas lietās, pašvaldību un reģionu at-tīstībā, sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām un Latvijas interešu aizstāvībā Eiropas Savienībā – tas, ko vēlos dot gudrai Latvijas izaugsmei. Vēlos, lai Latvija būtu droša, pārtikusi un eiropeiska valsts.
Saeimas deputāts, ekonomikas un finanšu jomas ekspertsVILNIS ĶIRSIS
Kā biznesa konsultants palīdzēju izaugt vairākiem pazīsta-miem pārstrādes uzņēmumiem, to turpināju darīt kā Saeimas deputāts un Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekre-tārs. Latvijas veiksmes atslēga ir konkurētspējīgi vietējie ražotāji.
Izglītības un zinātnes ministre, profesore, valodnieceINA DRUVIETE
Latvijas kā nacionālas valsts nākotnei nav svarīgāku uzdevu-mu par jaunās paaudzes izglītošanu, latviešu valodas un kul-tūras uzturēšanu, mūsu pašapziņas celšanu. Šo pilsonisko un zinātnisko pārliecību vēlos īstenot arī politiskajā darbībā.
Saeimas deputāts, Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs, ārsts
ROMUALDS RAŽUKS
Darbības prioritāte: drošība atbildīgam cilvēkam un Latvijas valstij visas jomās – no aizsardzības līdz sociālajām garantijām un veselības aprūpei.
Saeimas deputāts, Inovāciju un zinātnes apakškomisijas priekšsēdētājs
ARVILS AŠERADENS
Saeimā es vēlos turpināt iesākto darbu pie Latvijas inovāciju un zinātnes sistēmas attīstības. Esmu pārliecināts, ka uzņēmējiem, zinātniekiem un augstskolu pasniedzējiem jāsēžas pie viena gal-da un jālemj par Latvijas tautsaimniecības nākotni. Tikai efektī-va zināšanu izmantošana padarīs Latviju par labklājības valsti.
Saeimas deputāts, ekonomikas un finanšu jomas ekspertsJĀNIS UPENIEKS
11. Saeimas laikā ir izcīnīti līdzekļi vidzemniekiem svarīgas in-frastruktūras attīstībai, augstas klases sporta centra būvniecī-bai un iedzīvotāju labklājības uzlabošanai. Mana prioritāte ir Vidzemes attīstība, tādēļ esmu gatavs iesākto turpināt.
1.
3.
5.
7.
9.
11.
13.
15.
2.
4.
6.
8.
10.
12.
14.
16.
P O L I T I S K Ā S P A R T I J A S V I E N O T Ī B A O F I C I Ā L A I S I Z D E V U M S / V I D Z E M E 7KANDIDĀTI
Apes novada vadītāja. Prioritāte uzņēmēji un sociālā drošībaASTRĪDA HARJU
Manas prioritātes ir Latvijas reģionu attīstība, uzņēmējus atbalstošas valsts un pašvaldības partnerattiecības, jo katra uzņēmēja individuālā nozare veicina novada izaugsmi un soci-ālās labklājības drošību. Atbalsts reģionu uzņēmējiem stabili-zēs valsts ekonomiku!
Informācijas tehnoloģiju speciālists VSAA. Mg. sc. comp.ALIS BALBĀRZDIS
Par nodokļu politikas maiņu, ieskaitot neapliekamā minimu-ma celšanu. Par valsts un pašvaldību līdzdalību uzņēmējdar-bībā, radot valsts apmaksātas darbvietas. Par pensiju sistēmas pilnveidi, lai tā spētu nodrošināt cilvēka cienīgas vecumdienas.
Jūrmalas pilsētas domes deputāte, Izglītības komitejas vadītāja
IVETA BLAUA
Man nepatīk politikas taisīšana ķēķa līmenī – ja vari, tad dari, ja ne, tad ne. Apzinos, ka darbs Saeimā ir liela atbildība, bet arī zinu, ka ar savu izglītību un pieredzi skolas, pašvaldības un valsts uzņēmuma darbā es varu šai valstij dot vēl vairāk.
Jūrmalas Aizsardzības biedrības aktīvists (sabiedrības interešu aizstāvība)
GUNTIS GRŪBA
Ilgstoši darbojoties Jūrmalas Aizsardzības biedrībā, pieredze liecina, ka nepieciešams veidot tādu tiesisko regulējumu, kurā tiktu ņemtas vērā sabiedrības intereses un viedoklis. Aktīvi darbojoties kopā ar saviem domubiedriem, virzu referendumu likumu ieviešanu dzīvē.
Ķekavas novada domes deputāts, uzņēmējsROBERTS JURĶIS
Pieredze, kas iegūta, strādājot pašvaldībā, valsts pārvaldē un uzņēmējdarbībā, palīdzēs Saeimas darbā pieņemt saprotamus un valsts attīstību veicinošus likumus. Esmu cilvēks, kas dara!
Politologs, publicists, Latvijas Universitātes pasniedzējsGATIS PURIŅŠ
Plašāk izprast notikumu kontekstu, prognozēt iespējamos attīstības scenārijus, piedāvāt labākos risinājumus – tas viss ir labas politikas uzdevums, kas veicams, praktisku pieredzi papildinot ar pamatīgām teorētiskām zināšanām. Mēs esam pelnījuši labu politiku!
Gulbenes novada izglītības, kultūras un sporta jomas vadītājs. Pedagogs
ARNIS ŠĶĒLS
Ņemot vērā manu pieredzi valsts pārvaldē un pašvaldībā, Sa-eimā es spētu sniegt konkrētus priekšlikumus attīstībai jomās, kurās darbojos šobrīd. Cilvēkiem jāsajūt, ka viņos ieklausās un tiek veikti konkrēti darbi. Moto: vienmēr censties saskatīt pozitīvo!
Bērnu zinātnes centru „Z(in)oo”, „Zili Brīnumi” un „Lielvārdi” veidotājs, ekonomists
PAULS IRBINS
Pasaules pieredze rāda, ka izglītība ir katras valsts pārticības, drošības un attīstības stūrakmens. Strādājot Saeimā, cīnīšos par Latvijas izglītības un zinātnes attīstību.
Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja vietniece. Mg. iur.DACE KĻAVIŅA
Esmu gatava atbildīgi un nesavtīgi ieguldīt savas zināšanas, pieredzi un prasmes stabilas Latvijas izaugsmes nodrošināša-nā tautas interesēs, vienotā profesionāļu komandā mērķtiecīgi un droši īstenojot partijas programmā ietvertos uzdevumus.
Politikas zinātnes studenteKINTIJA SPARĀNE
Uzskatu, ka politikā ir jānāk jauniem cilvēkiem ar zināšanām un pārliecību, kas veicinātu valsts attīstību. Cilvēku labklā-jību esmu noteikusi par prioritāti, un tikai vēlētāju piešķirtā iespēja kalpot Latvijas tautai sniegs iespēju rīkoties un īstenot mērķus.
Ogres novada Pensionāru, invalīdu un neredzīgo biedrības valdes priekšsēdētājs
JĀZEPS JANIŠEVS
Kā Ogres novada Pensionāru, invalīdu un neredzīgo biedrības valdes priekšsēdētājs būšu pensionāru un cilvēku ar īpašām vajadzībām pārstāvis un tiesību aizstāvis. Darīšu visu, lai uzla-botu viņu dzīves kvalitāti.
Mārupes novada domes deputāts. Uzņēmējs. „Ghetto Games”
RENĀRS FREIBERGS
Es mīlu savu zemi un cienu mūsu tautu. Es ticu, ka mēs katrs varētu dzīvot vēl labāk. Apzinos, ka, ieguldot smagu darbu, būs rezultāts. Esmu gatavs to ieguldīt, lai mēs katrs varētu le-poties ar sevi!
Enerģētikas nozares speciālistsVILNIS MEŠKINIS
Vēlos izveidot enerģētikas sektora politisko plānošanu, kas ir komplicēts daudzpakāpju process un ļauj spriest par enerģēti-kas politikas izstrādes kvalitāti, kas vislabāk atbilst Latvijas tautas un valsts interesēm.
17.
19.
21.
23.
25.
27.
29.
18.
20.
22.
24.
26.
28.
P O L I T I S K Ā S P A R T I J A S V I E N O T Ī B A O F I C I Ā L A I S I Z D E V U M S / R Ī G A6 KANDIDĀTI
Ārlietu ministrsEDGARS RINKEVIČS
Vēlos, lai Latvija arī turpmāk būtu eiropeiska un droša valsts. Uzskatu, ka manas zināšanas un pieredze ārlietu un aizsardzības jomā šajos trauksmainajos laikos mūsu valstij noderēs.
11. Saeimas deputāts, Dr. iur., krimināltiesību ekspertsANDREJS JUDINS
Vēlos turpināt iesākto, veidojot vienotu Latvijas tiesību sistēmu, kas efektīvi aizsargātu cilvēku intereses. Kriminālpolitikai ir jā-garantē sabiedrības drošība, sodiem jābūt taisnīgiem un samērī-giem, bet tiesvedībai – ātrai un efektīvai.
Rīgas domes deputāts, VIENOTĪBAS Rīgas nodaļas vadītājsOLAFS PULKS
Strādājot Rīgas domē, esmu novērsis plānotās miljonu lielās iz-šķērdības, tā turpināšu arī Saeimā! Vēlos aizstāvēt katra Latvijas pilsoņa tiesības un labklājību; manas prioritātes būs drošība, so-ciālā vienlīdzība, darbs un izglītība!
Rīgas domes deputāts, Rīgas Latviešu biedrības valdes loceklisVALDIS GAVARS
Kā Rīgas domes deputāts esmu guvis pārliecību par likumu uzla-bojumiem. Jāpārtrauc dalītā īpašuma radītās nejēdzības, jāuzlabo Īres likums, jānosaka taisnīgs nekustamā īpašuma nodoklis, jāie-robežo lauksaimniecības zemju izpārdošana ārzemniekiem.
11. Saeimas deputāts, Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētājs
ALEKSEJS LOSKUTOVS
Jurista zināšanas, augstskolas pasniedzēja un Saeimas deputāta, Korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja pieredzi izman-tošu darbam pie likumprojektiem, īpašu uzmanību veltot Latvijas valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai.
11. Saeimas deputāteILZE VIŅĶELE
Pēdējos četrus gadus Saeimā un Labklājības ministrijā esmu strā-dājusi, lai risinātu sociālās problēmas un mazinātu nevienlīdzību. Uzsāktais sekmīgi jāpabeidz, izveidojot taisnīgu sociālās drošības sistēmu, kas ikvienam Latvijas iedzīvotājam garantē atbalstu grūtā brīdī.
Rīgas domes deputāts, Pasaules Dabas fonda valdes priekšsēdētājsUĢIS ROTBERGS
Vēlos savas zināšanas izmantot drošas, modernas un videi drau-dzīgas Latvijas attīstībai. Politikā veicināšu tās atklātību, lai cil-vēki labāk varētu piedalīties savas valsts dzīvē un mazinātu soci-ālo nevienlīdzību.
Rīgas domes deputāts, sporta ārsts, osteorefleksoterapeitsKĀRLIS STRĒLIS
Izmantojot 8. Saeimas un Rīgas domes deputāta darba pieredzi, gribu palīdzēt pilnveidot likumus veselības, zinātnes, sporta un vides attīstības nozarē, kā primāro jautājumu izvirzot cilvēka ve-selības uzlabošanu Latvijas ekonomikas sekmīgai attīstībai.
Ārsts gastroenterologsHOSAMS ABU MERI
Latvijā dzīvoju 21 gadu. Esmu ārsts un ikdienā satieku cilvēkus no visas valsts. Uzklausu viņu stāstus, priekus un bēdas, uzklau-su problēmas. Kā ārsts palīdzu, cik varu. Zinu, ka spētu palīdzēt daudz vairāk, ja piedalītos arī politisko lēmumu pieņemšanā.
11. Saeimas deputāts, Ārlietu komisijas priekšsēdētājsOJĀRS ĒRIKS KALNIŅŠ
Latvijas izaugsmei ir nepieciešama stabilitāte, drošība un pēctecī-ba. Uzskatu, ka mana pieredze ārpolitikā un komunikācijas spējas var turpināt kalpot šiem mērķiem, it īpaši sadarbībā ar citu valstu diplomātiem, parlamentāriešiem, žurnālistiem un uzņēmējiem.
Iekšlietu ministrsRIHARDS KOZLOVSKIS
Kā iekšlietu ministrs kopā ar komandu ministrijā un iekšlietu sistēmas dienestos esam sagatavojuši nopietnas iniciatīvas, kas nodrošinās motivētu un profesionālu iekšlietu dienestu darbu. Vēlos, lai iesāktais turpinās un mūsu cilvēki dzīvo drošā Latvijā.
Rīgas domes deputāte, bij. kultūras ministre, V. Dombrovska padomnieceSARMĪTE ĒLERTE
Man rūp drošība: pienācīgs finansējums aizsardzībai un Latvi-jas informācijas telpas nostiprināšana pret Kremļa propagandu. Mērķtiecīga kultūras politika un latviešu valodas pozīciju stipri-nāšana kā ieguldījums nācijas drošībā. Tā labā strādāšu.
Ārlietu ministrijas padomnieksVEIKO SPOLĪTIS
Vēlos stiprināt Latvijas valsts aizsardzības spējas. Akadēmiska-jā vidē un valsts pārvaldē uzkrātās iemaņas ļauj man pilnvērtīgi piedalīties likumdevēja darbā, lai kvalitatīvi uzlabotu Latvijas po-litikas kvalitāti un vairotu iedzīvotāju pārticību.
11. Saeimas deputāte, Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāreLOLITA ČIGĀNE
Četri Saeimas gadi pārliecinājuši: darbīgs, atvērts deputāts var uzlabot kā kopējos procesus, tā atsevišķu cilvēku dzīvi. Labu pār-maiņu panākšanai ir svarīgi klausīties, meklēt sabiedrotos, pa-matot viedokli. Tās ir prasmes, ko vēlos likt lietā arī turpmākajā darbā.
Vēsturnieks, lektors, dokumentālo filmu scenāristsEDGARS ENGĪZERS
Vēsturiskā apziņa un identitāte nosaka cilvēku un tautu likteni. Saeimā strādāšu pie izglītības un kultūras politikas veidošanas, stiprinot latviskās un eiropeiskās vērtības, nacionālo drošību un izglītības kvalitāti, kas ir pamats veiksmīgai nākotnei.
Neiroķirurgs, Veselības ministrijas parlamentārais sekretārsRENĀRS PUTNIŅŠ
Esmu ārsts. Latvijā ir izcili ārsti, un gribu, lai būtu arī izcila me-dicīna. Jo vairāk Saeimā būs ārstu, jo labāk veselības aprūpei. Jo spēcīgāks medicīnas lobijs, jo augstvērtīgāka medicīna. Cīnos par cilvēkam visdārgāko – veselību.
11. Saeimas deputāts, juristsKĀRLIS EŅĢELIS
Šīs vēlēšanas parādīs, kādu mūsu valsts identitāti vēlas Latvijas tauta. Tā ir laba iespēja turpināt drošu Eiropas integrācijas un noturīgas izaugsmes politiku. Ar savu izglītību, politisko un pro-fesionālo pieredzi es stiprināšu eiropeisku Latviju.
Vēsturnieks, VDK dokumentu izpētes komisijas loceklisGATIS LIEPIŅŠ
Latvijas tautas panākumu atslēga vienmēr bijusi izglītība un dar-ba mīlestība. Atbalstīšu zinātni, kuras sasniegumi un idejas ļaus mums radīt labi apmaksātas darbavietas un veicinās lepnumu par latviešu valodu, kultūru un vēsturi.
1.
5.
9.
13.
3.
7.
11.
15.
17.
2.
6.
10.
14.
4.
8.
12.
16.
18.
P O L I T I S K Ā S P A R T I J A S V I E N O T Ī B A O F I C I Ā L A I S I Z D E V U M S / R Ī G A 7KANDIDĀTI
Juriste, LU lektore, SIA „Consentes” direktoreINESE KALNIŅA
Cilvēks ir visu lietu mērs. Cilvēktiesību ievērošana jānodrošina visos līmeņos. Jāpanāk, lai katrs valsts iedzīvotājs ir drošs par to, ka valsts aizstāvēs viņa tiesības un cilvēktiesības tiks ievērotas likumdošanā, valsts pārvaldē un tiesvedībā.
Uzņēmējs, publicistsNILS JOSTS
Likumdošanas jomā nepieciešams ieviest taisnīgāku nodokļu sadali starp turīgākajiem un mazāk nodrošinātajiem, pilnveidot sociālā atbalsta sistēmu, it īpaši ģimenēm, stiprināt neatkarīgu informācijas telpu, nodrošināt pieaugošu finansējumu ceļiem.
Kurzemes raj. Politiski represēto biedrības vadītājs, atvaļināts virsnieksBIERANTS IGNĀTS
Jāaizstāv un jāpaplašina politiski represēto personu tiesības. Jā-panāk pensiju palielināšana, jāpaaugstina Latvijas aizsardzības spējas, tostarp stiprinot zemessardzi.
IT eksperts, konsultantsDMITRIJS GOLUBEVS
Vēlos veicināt valsts pārvaldes kompetenci, caurskatāmību un atvērtību; cīnīties par taisnīgākiem nodokļiem, reformām pensi-ju sistēmā, liberālajām vērtībām, racionālu un analītisku pieeju, valsts vienotības stiprināšanu ap latviešu valodu.
Baltijas Baleta festivāla direktore, horeogrāfe, Mg. paed.LITA BEIRE
Kultūras vērtība ir izglītot sabiedrību, kas labvēlīgi ietekmē soci-ālo, ekonomisko un politisko vidi. Pieredze un zināšanas ļauj man teikt: es zinu, kā virzīt kultūrizglītības un mākslas procesus ba-lansā ar ekonomisko pamatojumu Latvijā un Eiropas Savienībā.
Bērnu vides skolas vides izglītības projektu vadītājsKRIŠJĀNIS LIEPIŅŠ
Mana galvenā prioritāte darbam Saeimā ir izglītības sistēmas uzlabošana, jo tā ir ļoti būtiska Latvijas ekonomiskajai attīstībai. Mūsu galvenais ekonomiskais resurss ir cilvēki, un pasaules eko-nomikā konkurēt varam tikai ar šī resursa kvalitāti.
Biedrības „RASA” valdes locekleANNA PLAUČA
Katras valsts labklājību nosaka attieksme pret sabiedrības ne-aizsargātāko daļu – bērniem un veciem cilvēkiem. Es vēlos, lai tā būtu arī Latvijā. Uzkrātā pieredze motivē mani startēt Saeimas vēlēšanās un veidot atbildīgāku valsts sociālo politiku.
JuriskonsultsKĀRLIS IRBE
Vēlējos kandidēt jau pirms četriem gadiem, taču tad pietrūka tieši vienas dienas, lai man būtu 21 gads. Lai efektīvi strādātu Saeimā, vecums nav noteicošais – to es pierādīšu ar svaigu pieeju, apķērī-gumu, uzstājību un veselīgu paškritiku.
Arhitekts, uzņēmējs, mārketinga komunikāciju speciālistsGUNTIS STIRNA
Atbalsts uzņēmējdarbībai jālīdzsvaro ar sociālo atbildību. Cilvēki nedzīvo tirgū, bet sabiedrībā. Kā mazais uzņēmējs redzu, ka jā-maina politikas uzsvars no fiskālā uz sociālo rezultātu. Tā ir mana motivācija kandidēt.
Zvērināta advokāteEVIJA KOLBERGA
Politikā ir jānāk jauniem cilvēkiem. Likumdošanas process ir ra-došs un paver man iespējas realizēt ar advokāta zvēresta nodoša-nas brīdi iegūto misiju: veltīt savu darbu sabiedrības interesēm, rast līdzsvaru starp dažādu interešu paudējiem.
Uzņēmējs, sabiedriskais darbinieksJĀNIS LAZDĀNS
Kā tēvs zinu, kas vajadzīgs ģimenēm. Kā uzņēmējs darīšu visu, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi. Kā bijušais Talsu pašvaldības darbinieks saprotu vietvaras vajadzības. Kā 12. Saeimas deputāta kandidāts apsolos, ka mani darbi runās vārdu vietā.
Veselības aprūpes administrēšanas speciālisteVIJA TIRZMALE
Daudz dzirdam, ka bērni ir mūsu nākotne. Startēju vēlēšanās, lai panāktu pozitīvas pārmaiņas bērnu veselības aprūpes sistēmā. Vairāk nekā 13 gadu pieredze starptautiskos uzņēmumos un NVO, kas tieši saistīti ar veselības aprūpi, man palīdzēs šajā darbā.
Kurzemes raj. Politiski represēto biedrības valdes locekleLAIMDOTA PODZE
Skaidrs redzējums, saprātīgi risinājumi. Patriotisms – cilvēka cieņu neaizskarošs, ieaudzināts skolā, nostiprināts dzīvē. Cieņu senioriem un politiski represētajiem, uzlabojot dzīves kvalitāti – pienācīgas vecuma pensijas, rehabilitācija un aprūpe.
Pirmā Latvijas Lūcija, Lūcijas fonda Latvijā prezidenteANNA BUŠA
Strādājot ANO un dažādās valstīs, esmu sapratusi, ka vairāku-mam cilvēku visā pasaulē ir tikai viena vēlēšanās: lai beigtos kara šausmas, lai būtu iespējams miers un uz kopīgām humānām vēr-tībām balstīta dzīve. Mans darbs ir veltīts šī mērķa sasniegšanai.
UzņēmējsAIVARS SILIŅŠ
Ģimenes ieinteresēt bērnu skaita pieaugumā. Uzņēmīgiem senio-riem – valsts dotētu uzņēmējdarbību. Ar gudru attīstību, godīgu uzņēmējdarbību, Eiropas fondu pilnīgu apguvi tuvināt dzīves lī-meni Eiropas vidējam.
Zvērināts advokātsZIGFRĪDS BEREZOVSKIS
Mans mērķis ir uzlabot Latvijas tiesu sistēmu: paātrināt lietu izskatīšanu, samazināt birokrātiju tiesu darbā. Valsts pārvaldē jāizvērtē katras iestādes lietderība un jāsamazina ierēdņu skaits.
Biznesa vadības maģistrs, Rīgas domes Revīzijas komisijas loceklisAINARS LODZIŅŠ
Es mīlu šo zemi un valsti. Valsts nav ideāla, mums visiem daudz darāmā, lai Latvijai piederīgs justos katrs iedzīvotājs. Es protu lie-tām likt notikt, un, ja tāda būs vēlētāju griba, savas spējas virzīšu visu valsts iedzīvotāju drošībai un labklājībai.
19.
23.
27.
31.
21.
25.
29.
33.
35.
20.
24.
28.
32.
22.
26.
30.
34.
Vēl premjera Dombrovska laikā dzirdējām par politisku uzstā-dījumu – būvēt ceļus lētāk, bet vairāk. Vai šāda orientācija sa-glabājas, tiek realizēta?
Tāda ir arī mana pārliecība. Latvijā tik dār-gi projekti kā Tīnuži–Koknese (miljons par kilometru) var būt attaisnojami tikai retos gadījumos. Mums svarīgāki ir 1000 km ceļu labā vai kaut vai ciešamā stāvoklī nekā 50 km ekstra klases būvju. Pat galvenajos ceļos cenšamies vairāk iztikt ar vienkāršo-tiem virskārtas remontiem, pilnu „dziļo” rekonstrukciju izvēloties tikai galējas ne-pieciešamības gadījumā.
Ceļubūves nozares pārstāvji gan uzskata, ka šādi remontēti ceļi nekalpos pietiekami ilgi, bet, manuprāt, mēs šobrīd neko dārgā-ku atļauties nevaram. Mums jācenšas sa-glabāt visu Latvijas ceļu tīklu kaut vai tikai apmierinošā stāvoklī. Un tikai tad varēsim skatīties, kur varam un kur vajag augstāka līmeņa projektus.
Vai nav pārspīlēta ziņa, ka vairāk nekā 100 tiltu draud sabrukt?
Tiešām – no aptuveni 1000 mūsu autoceļu tiltiem gandrīz puse ir sliktā vai ļoti sliktā
P O L I T I S K Ā S P A R T I J A S V I E N O T Ī B A O F I C I Ā L A I S I Z D E V U M S16 CEĻI
Stājoties amatā, ceļu tīkla sa-kārtošanu nosaucāt par „priori-tāti nr. 1”...
2014. gads ir bijis saudzīgs un labvēlīgs gan mūsu ceļiem, gan to uzturēšanai paredzēta-jam budžetam. Vajadzēja mazāk tīrīt snie-gu un kaisīt ceļus, bedres asfalta segumos veidojušās mazāk. Ietaupījumu – aptuveni septiņus miljonus – varam novirzīt vietējo, arī grants seguma, ceļu pielabošanai. Galve-nokārt izvēlēsimies vietas, kur ceļi rudeņos un pavasaros sabrūk, tā radot apkārtējiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem lielas problē-mas. Bedru un bedrīšu remontā siltais pava-saris ļāvis šogad gandrīz nemaz neizmantot dārgo „auksto ielāpu” metodi. Atkal līdzek-ļu ietaupījums un lielāka labojumu izturība piedevām.
FOTO: GATIS ROZENFELDS
stāvoklī. Bet tas nenozīmē, ka kustība pa tiem jau ir bīstama. Katru gadu tiek veikta apsekošana; ja konstatējam pilnas slodzes bīstamību, satiksme pār tiem tiek ierobe-žota, piemēram, slēgta vienā joslā. Vistuvā-kajā laikā šis jautājums tiks skatīts valdībā. Paredzēts visus 400 tiltus savest kārtībā septiņu gadu laikā. Naudas izteiksmē tie ir 150 miljoni eiro.
Tātad patlaban tiešas bīstamības uz tiltiem nav. Ja tāda parādīsies, nāksies attiecīgos ceļa posmus daļēji vai pilnībā slēgt. Bīsta-mu tiltu ekspluatāciju mēs nepieļausim.
Kā vērtējat ieceri izveidot Autoceļu padomi, kura koordi-nētu visas Latvijas ceļu saim-niecības uzturēšanu? Vai tāda tiešām nav vajadzīga, ja Satik-smes ministrijas tiešā pārziņā ir nepilna trešdaļa visu mūsu ceļu?
Priekšlikumu izveidot darba grupu, kura koordinētu visus šos jautājumus, vērtēju pozitīvi. Tāda būtu vajadzīga – ar lielo pilsē-tu, pašvaldību savienības, VARAM, „Latvi-jas valsts mežu” pārstāvju līdzdalību. Kaut kas līdzīgs (skaitliski mazliet mazāks) Sa-tiksmes drošības padomei, kura satiksmes ministra vadībā darbojas jau desmit gadu. Tāpēc esmu piedāvājis atjaunot savulaik likvidēto Autoceļu konsultatīvo padomi, kurā bez satiksmes ministra piedalās arī finanšu, vides un reģionālās aizsardzības un ekonomikas ministrs. Būtībā tas atbilst biedrības priekšlikumam izveidot ministru padomi. Kas attiecas uz finansēšanas jautā-jumiem – nez, vai šāda veida spiediens uz Ministru kabinetu un Ministru prezidentu pašlaik ir pareizs. Valstij ir daudz citu neat-liekamu jautājumu. Autoceļu fonda tūlītēja izveide diez vai ir iespējama. Turklāt mums taču jau ir valdības atbalstīta ceļu uzturēša-nas programma, kura paredz šim nolūkam izdalāmo līdzekļu pakāpenisku palielināša-nu. Līdz 2020. gadam tie būs līmenī, kuru autoceļu fonda tūlītējas atjaunošanas pra-sītāji vēlas nekavējoties.
To solīt tagad būtu nepiedodams populisms. Protams – ja valsts ekonomiskā situācija strauji uzlabosies, varēsim rosināt straujā-ku ceļiem atvēlamo līdzekļu palielināšanu.
“MUMS SVARĪGĀKI IR 1000 KM CEĻU LABĀ VAI KAUT VAI CIEŠAMĀ STĀVOKLĪ NEKĀ 50 KM EKSTRA KLASES BŪVJU”
Uz sarunu aicinājām satiksmes ministru Anriju Matīsu
CEĻU ATJAUNOŠANAI JĀBŪT PĀRDOMĀTAI
CEĻU SAKĀRTOŠANASPROGRAMMA
2014–2020
LĪDZ 2020. GADAM
VALSTS CEĻI SLIKTĀ STĀVOKLĪKOPĒJAIS FINANSĒJUMS CEĻU SAKĀRTOŠANAI
SATIKSMESDROŠĪBAS PROJEKTI44
206 TILTIREKONSTRUĒTI UN ATJAUNOTI
5900 KMKOPĀ RESTAURĒTI, IZBŪVĒTIUN ATJAUNOTI
2020. GADS
0%
2012. GADS
46%
INFORMĀCIJAS AVOTS: SATIKSMES MINISTRIJA
1033 MLJ EIRO
455 MLJ EIRO
285 MLJ EIRO
536 MILJ EIRO VALSTS BUDŽETS
CITI AVOTI
PUBLISKĀS UN PRIVĀTĀSPARTNERĪBAS PROJEKTI
ES FONDI
2 310 MLJ EIRO
P O L I T I S K Ā S P A R T I J A S V I E N O T Ī B A O F I C I Ā L A I S I Z D E V U M S 17UZŅĒMĒJDARBĪBA
Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs, VIENOTĪBAS valdes loceklis
JĀNIS REIRS
Alberta Einšteina skolnieks Leo-polds Einfelds ir teicis – lai stu-dētu matemātiku, nav jābūt trīs-stūrim. Ar to viņš domāja, ka
zināšanas ir pieejamas visiem, ne tikai izre-dzētajiem, un ka cilvēkam nav jābūt apveltī-tam ar kādām pārdabiskām vai reti sastopa-mām īpašībām, lai izprastu dabas procesus.
Šo domu var pārfrazēt un attiecināt arī uz valsts ekonomisko izaugsmi. Es teiktu tā – lai ieraudzītu dzīves kvalitātes pieaugumu, cilvēkam nav jābūt izcilam finansistam vai makroeko-nomikas speciālistam. Neno-liedzami, ekonomikas aug-šupeja balstās gudrā politikā un to raksturo neskaitāmi finanšu un ekonomiskie rā-dītāji. Un tomēr tā nav nekā-da izaugsme, ja to redz tikai eksperti vai tā ir ieraugāma, tikai studējot lapām garas ta-bulas. Uz Latvijas ekonomisko izaugsmi un cilvēku labklājību ir jāraugās daudz plašāk.
Kas ir laba dzīve? Vai vēl precī-zāk – kas ir laba dzīve Latvijā?
Visbiežāk ekonomisti un politiķi, un pie abām šīm grupām piederu arī es, runā par labklājību un izaugsmi veidā, kas nav viegli pārtulkojams cilvēku ikdienas pie-redzē. Un tad to sauc par „pazušanu tulko-jumā” – it kā runājam par labu dzīvi, bet mērām to IKP.
Vai jūsu ģimene, kaļot nākamā gada plānus, bieži atsaucas uz IKP? Visticamāk, iespē-
LATVIJAS IZAUGSME IR JĀSAJŪT IKVIENAM
ju un vajadzību salāgošana tomēr notiek citādāk. Visticamāk, domājot par labu dzī-vi, mūsu iztēlē pazib ainas par vecāku un vecvecāku mīlestību, sasniegumiem un uz-varām, brīvību no rūpēm un raizēm, gaišu bērnību, pasaules iepazīšanu un visiem sev mīļajiem cilvēkiem.
Un tādēļ, vienlaikus nepazeminot mak-roekonomisko un izaugsmes radītāju no-zīmi, es vēlos uzsvērt – lai cilvēka dzīves kvalitāte paaugstinātos, ienākumu palie-lināšanās ir tikai pirmais nepieciešamais solis. Lai cilvēki Latvijā justos ar dzīvi apmierināti, svarīgi ir arī justies tiesiski aizsargātiem, fiziski drošiem, jābūt pārlie-cībai par savu ienākumu un darba stabi-litāti un veselības pakalpojumu kvalitāti un pieejamību.
Tāpat par valsts izaugsmi liecina efektīva sociālās aizsardzības sistēma, plaša pilso-niskās sabiedrības iesaiste, augsts sabiedrī-bas izglītotības līmenis un pat tāds rādītājs kā iespējas cilvēkam sabalansēt personisko dzīvi un darbu tā, lai paspētu gan nopelnīt, ieguldīt un uzkrāt, gan veidot ciešas ģime-niskās saites, izaudzināt bērnus un maz-bērnus, pilnveidoties un atrast savu vietu sabiedrībā.
Gudra, līdzsvarota izaugsme
VIENOTĪBA nozīmē gudru politiku un spē-ku, uz kuru ir vērts paļauties. Mēs apvieno-jam dažādus novadus un reģionus, mums ir spilgti līderi un, pats galvenais, gudra politi-ka. VIENOTĪBA nesola Laimes lāča atnāk-šanu; mūsu nākotnes prognozes ir balstītas reālos makroekonomiskos aprēķinos un ilggadējā pieredzē valdības, parlamenta, ār-lietu, aizsardzības, zemkopības, finanšu un ekonomikas un citu jomu vadībā.
Mūsu pieeja valsts attīstībai ir līdzsvarota, paredzot instrumentus gan nevienlīdzības mazināšanai, sociālajai politikai un dro-šības sektoram, gan nozīmīgus līdzekļus uzņēmējdarbības veicināšanai. Būtiski, ka VIENOTĪBAI ir skaidra un vienota ģeopoli-tiskā nostāja attiecībā uz Krievijas agresiju Ukrainā, uz Latvijas piederību Rietumu de-mokrātisko valstu saimei un dalību Eiropas Savienībā un NATO. Mēs nekoķetējam jautā-jumā par starptautiskajiem partneriem; jeb-kura svārstīšanās šajā jautājumā apdraud mūsu valsts pamatus un tās pastāvēšanu.
VIENOTĪBA ir spēks, uz kuru ir vērts paļauties.
“MŪSU PIEEJA VALSTS ATTĪSTĪ-BAI IR LĪDZSVAROTA, PAREDZOT INSTRUMENTUS GAN NEVIENLĪ-DZĪBAS MAZINĀŠANAI, SOCI- ĀLAJAI POLITIKAI UN DROŠĪBAS SEKTORAM, GAN NOZĪMĪGUS LĪDZEKĻUS UZŅĒMĒJDARBĪBAS VEICINĀŠANAI”
FOTO: PUBLICITĀTES FOTO
ES FONDU AKTIVITĀTES UZŅĒMĒJDARBĪBAS VEICINĀŠANAI
7MLJ
INOVĀCIJAS VAUČERI 49,5MLJ
102,3MLJ
TEHNOLOĢIJU PĀRNESE
4,8MLJ
29,9MLJ
KOMPETENCES CENTRI INOVĀCIJU MOTIVĀCIJA
NODARBINĀTO APMĀCĪBAS
61,4MLJ
FINANŠU PIEEJAMĪBA(AIZDEVUMI, GARANTIJAS)
31,8MLJ
31MLJ
ĀRĒJO TIRGU APGŪŠANA
BIZNESA INKUBATORI
20MLJ
45MLJ
LATVIJAS TŪRISMAATPAZĪSTAMĪBASVEICINĀŠANA
RISKA KAPITĀLS
6,2MLJ
KLASTERU PROGRAMMA
21,7MLJ
INDUSTRIĀLO ZONU ATTĪSTĪBA
20MLJ
TEHNOLOĢIJU AKSELERATORI
MAZO UNVIDĒJO KOMERSANTU
KONKURĒTSPĒJASVEICINĀŠANA
237,1mlj
2014–2020
INOVĀCIJAS
193,5mlj
€€€
430,6mlj
INFORMĀCIJAS AVOTS: EKONOMIKAS MINISTRIJA
Kopš Otrā pasaules kara beigām Eiropa vēl nekad nav nonākusi tādā krīzē kā pašlaik. Krievijas īstenotā Krimas aneksija, cen-
tieni destabilizēt Ukrainas austrumu reģi- onus, atbalstot separātistus un teroristus, skarbāk nekā jebkad atgādina par mūsu
P O L I T I S K Ā S P A R T I J A S V I E N O T Ī B A O F I C I Ā L A I S I Z D E V U M S18 VALSTS DROŠĪBA
ārlietu ministrs
EDGARS RINKĒVIČS
SOLIDĀRA RĪCĪBA – PAMATS DROŠĪBAI UN ATTĪSTĪBAI
Eiropas Savienības rīcības piekritējiem. Mums ir svarīgi, lai starptautiskā sabiedrī-ba stingri iestātos par starptautisko tiesību ievērošanu, tādēļ mums ir svarīga kopīga enerģiska rīcība ar pārējām Baltijas un Zie-meļvalstīm, Poliju. Tikai vienota Eiropas Savienības nostāja, solidāra rīcība kopējās ārpolitikas un drošības politikas veidošanā ir pamats mūsu reģiona ilgtermiņa drošībai un attīstībai.
Mums ir jāpanāk būtiska un ilglaicīga NATO sabiedroto spēku klātbūtne uz ze-mes, jūrā un gaisā Baltijas reģionā. Tikai ievērojama NATO klātbūtne būs nopietns
“LATVIJAI PĒC IESPĒJAS ĀTRĀK JĀPALIELINA AIZSARDZĪBAS IZ-DEVUMI LĪDZ 2% NO IEKŠZEMES KOPPRODUKTA, GALVENO UZ-MANĪBU PIEVĒRŠOT ZEMESSAR-DZES NOSTIPRINĀŠANAI, PRET-GAISA AIZSARDZĪBAS SPĒJU UN KIBERAIZSARDZĪBAS ATTĪSTĪBAI”
bieds un atturēšanas mehānisms jebku-rām impēriskām ambīcijām. Vienlaikus Latvijai pēc iespējas ātrāk jāpalielina aiz-sardzības izdevumi līdz 2% no iekšzemes kopprodukta, galveno uzmanību pievēršot zemessardzes nostiprināšanai, pretgaisa aizsardzības spēju un kiberaizsardzības at-tīstībai. Gan NATO, gan Latvijai jāņem vērā Ukrainas krīzes mācība un jāiekļauj savos aizsardzības plānošanas dokumentos. Ne mazāk svarīga ir arī iekšējās drošības – policijas, robežsardzes, valsts drošības ies-tāžu – stiprināšana, kā arī iedzīvotāju soci-ālā drošība.
Mēs darīsim visu, lai valsts uzņēmējiem pa-līdzētu pārorientēties uz jauniem eksporta tirgiem – valstij ir jānodrošina, ka uzņēmu-mi saņem atbalstu, lai turpinātu savu dar-bību, saglabātu darbvietas un, ņemot vērā pēdējo nedēļu rūgto pieredzi, diversificētu savu darbību. Jau šogad darbu sāka mūsu vēstniecības Indijā un Apvienotajos Arābu Emirātos, tāpat turpināsim attīstīt vēstnie-cību tīklu perspektīvajos reģionos, piemē-ram, Dienvidkorejā, lai atbalstītu Latvijas uzņēmējus jaunu tirgu apzināšanā.
ZEMESSARDZES STIPRINĀŠANA
2015
20202016
20172018 20191%
2%1,1% 1,3%
1,5% 1,75%
NĀKAMO ČETRU GADU LAIKĀZEMESSARDZES SASTĀVS PIEAUGS PAR 50%
FINANSĒJUMS VALSTSAIZSARDZĪBAI
PROCENTI NO IKP
20172014
255MLJ EIRO
356MLJ EIRO
*Pieņemot, ka IKP reālais pieaugums ir 3,5%.
*Zemessardzes sastāva prognozētais pieaugums
2015
2018
2017. GADĀ VALSTS AIZSARDZĪBAI PLĀNOTS ATVĒLĒT 356 MLJONUS EIRO*
INFORMĀCIJAS AVOTS : ĀRLIETU MINISTRIJA
pašu drošību. Maldīgi domāt, ka šī krīze Uk-rainā ir kas tāls un mūs neskar – jau pašlaik daudzi „krievu pasaules” atdzimšanas ideo-logi runā par Krievijas impērijas vai PSRS atjaunošanu, dažreiz to saucot par Eirāzijas savienību. Šajā formātā viņi redz arī Balti-jas valstis, tostarp Latviju. Mūsu valsts jau desmit gadus bauda priekšrocības, ko dod dalība Eiropas Savienībā un NATO, Latviju sargā NATO 5. pants, kas paredz militārās palīdzības sniegšanu mili-tārā uzbrukuma gadījumā. Šķiet, ka Latvija varētu mie-rīgi raudzīties, gudri klusēt un tirgoties ar Krieviju, it kā nekas nebūtu bijis.
Tā būtu liela kļūda – Eiro-pas, arī Latvijas, drošība un nākotne pašlaik ir atkarīga no tā, cik efektīvi un aktīvi Eiropas Savienība un starp-tautiskā sabiedrība kopumā spēs reaģēt uz Krievijas rīcību Ukrainā, to apturot un nodrošinot Ukrainas teritoriālo vienotību. Latvijas drošība pašlaik izšķiras Ukrainā, tāpēc mums ir svarīgi būt aktīvas
FOTO: MATĪSS MARKOVSKIS
Visaptveroša un ļoti nozīmīga loma mūs-dienīgas nacionālas valsts pastāvēšanā ir tās izglītības sistēmai. Mazo lauku skolu atbalsta programmai, jaunās pedagogu sa-maksas sistēmas ieviešanai, latviešu valo-das stiprināšanai mazākumtautību izglītībā no bērnudārza līdz vidusskolai, reģionālo vidusskolu tīkla pilnveidei, uzsāktās arod-izglītības kvalitātes un pievilcības uzlabo-šanas programmas turpināšanai, kā arī ar augstskolu un zinātnes institūciju darbību
saistīto jautājumu risināša-nai jābūt valdības ikdienas darba kārtībā.
Strādājot pie Latvijas Na-cionālā attīstības plāna un diskutējot ar daudzu nozaru ekspertiem par mūsu valsts un sabiedrības labklājību vei-cinošiem pasākumiem tuvā-kajos gados, gandrīz vienmēr
nonācām pie secinājuma, ka tikai mierīgs, profesionāls, pacietīgs un mērķtiecīgs darbs, nevis kāda unikāla brīnumlīdzekļa meklēšana ļaus mums visiem kopīgi īste-not Satversmes preambulā formulēto valsts mērķi.
2014. gada 19. jūnijā Saeima apstipri-nāja Satversmes preambulu, kurā teiktais: „Latvijas valsts ir dibināta [..], lai garantētu latviešu nācijas,
tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem,” nepārprotami norāda, ka Latvija ir nacionāla valsts, ku-
P O L I T I S K Ā S P A R T I J A S V I E N O T Ī B A O F I C I Ā L A I S I Z D E V U M S 19KULTŪRA UN IZGLĪTĪBA
Ministru prezidenta padomnieks humanitārajos un ES fondu jautājumos
INTS DĀLDERIS
DROŠU NĀKOTNI LATVIJAS NACIONĀLAJĀM BAGĀTĪBĀM
manības – augusta beigās tiks atklāta ilgi gaidītā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka, jau skan un vēl top jaunas koncertzāles Rē-zeknē, Cēsīs un Liepājā, brīnišķīgi restau-rēts Rīgas biržas muzejs, pabeigta Rundāles pils restaurācija un atklāts Marka Rotko mākslas centrs Daugavpilī. Šobrīd ar tiešu valsts finansiālu līdzdalību tiek restaurēta Rīgas pils, Nacionālā mākslas muzeja ēka un Rakstniecības muzejs. Ir piešķirti lī-dzekļi Okupācijas muzeja un Jaunā Rīgas
teātra rekonstrukcijas un paplašināšanas darbiem. Vairākus gadus ilgās pārrunās ar Eiropas Komisiju ir panākta vienota saprat-ne par Eiropas Struktūrfondu piešķīrumu Laikmetīgās mākslas muzeja, Akustiskās koncertzāles un stadiona izveidošanai Rīgā.
“LATVIJA IR NACIONĀLA VALSTS, KURAS IEDZĪVOTĀJI ĪPAŠI RŪ-PĒJAS PAR NENOVĒRTĒJAMA VISAS CILVĒCES MĒROGA DĀR-GUMA – LATVIEŠU VALODAS UN KULTŪRAS – SAGLABĀŠANU UN ATTĪSTĪBU”
ras iedzīvotāji īpaši rūpējas par nenovērtē-jama visas cilvēces mēroga dārguma – lat-viešu valodas un kultūras – saglabāšanu un attīstību. Neatkarīgai Latvijas valstij kā starptautisko tiesību subjektam nav cita lo-ģiski pamatojama mērķa.
„Vienoti daudzveidībā” – tā skan Eiropas Savienības moto. Līdzīgi kā mums tuvajām Skandināvijas valstīm, arī Latvijai atra-šanās Eiropas nacionālo valstu saimē dod labas iespējas nodrošināt savas identitātes saglabāšanu nākamajām paaudzēm.
Kā svarīgākos šī brīža uzdevumus šī mērķa sasniegšanai es redzu Latvijai lojālas medi-ju telpas nostiprināšanu, kā arī visnopiet-nāko atbalstu latviešu valodā jaunradītiem tekstiem literatūrā un zinātnē. Jāturpina Dziesmu svētku procesa atbalsts, Kultūrka-pitāla fonda finansējuma sistēmas pilnvei-došana, valsts dibinātajās kultūras iestādēs strādājošo atlīdzības palielināšana, kā arī kultūras infrastruktūras sakārtošana.
Pēdējos gados valdība šī iepriekš minētā mērķa sasniegšanai ir veltījusi daudz uz-
FOTO: JĀNIS VIDMANTS KALNIŅŠ
JAUNA DARBA SAMAKSAS MODEĻA IEVIEŠANA
8,12 mlj € 11,67 mlj € 15,55 mlj € 16,06 mlj €
FINANSĒJUMS MĀCĪBU LĪDZEKĻU IEGĀDEI (EIRO UZ VIENU SKOLĒNU)
BRĪVPUSDIENAS 1., 2., 3. KLAŠU SKOLĒNIEMUZSĀKOT ŠO MĀCĪBU GADU, ARĪ 3. KLASES SKOLĒNI SAŅEMS VALSTS APMAKSĀTAS BRĪVPUSDIENAS
PEDAGOGU ATALGOJUMA PIEAUGUMS
12,80€ 18,50€ 20,00€
398,4€PAR VIENU LIKMI
420€PAR VIENU LIKMI
462€PAR VIENU LIKMI
508,2€PAR VIENU LIKMI
INFORMĀCIJAS AVOTS: IZGLĪTĪBAS MINISTRIJA
VAIRĀK NAUDAS IZGLĪTĪBAI
2013. gads 2014. gads 2015. gads 2016. gads 2017. gads
SENIORIEM Atsākta visu pensiju indeksācija 1. oktobrī, mazo pensiju indeksācija jau 2013. gadā
Ģimenēm Palielināti bērna kopšanas pabalsti un ieviestas izmaiņas vecāku pabalsta piešķiršanā. Atbalsts ģimenēm pirmā mājokļa iegādei
Jauniešiem Atjaunoti vasaras nodarbinātības pasākumi skolēniem vecumā no 15 līdz 18 gadiem
Uzņēmējiem Nodokļu atvieglojumi komersantiem par veiktajiem ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā
Darba ņēmējiem Palielināta minimālā alga un neapliekamais minimums, samazināts nodokļu slogs, plašāki atvieglojumi par apgādībā esošajiem. Paaugstināts atalgojums pedagogiem, mediķiem, policijas, ugunsdzēsības, tieslietu jomas, kā arī kultūras nozares speciālistiem
LauksaimniekiemIerobežota lauksaimniecības zemju tirdzniecība ar mērķi saglabāt Latvijas zemi vietējo ražotāju rokās. Panākts papildus miljards eiro Latvijas zemniekiem no ES lauksaimniecības budžeta
Patērētājiem
Patriotiem
Ierobežoti nesamērīgi līgumsodi un ieviestas stingrākas prasības kredītdevējiem
Apņēmība palielināt finansējumu valsts aizsardzībai līdz 2% no IKP, piešķirts atbalsts zemessardzes kaujas spēju attīstīšanai. Latvijas Republikas Satversme papildināta ar preambulu, norādot tajā Latvijas valsts mērķus, kā arī galvenās vērtības, uz kurām balstās Latvijas valsts un sabiedrība
€
mums!*
kas strādā
valsts,
INFORMĀCIJAS AVOTS:VALSTS KANCELEJA,
SAEIMAS PRESES DIENESTS
Sabiedrībai Latvijā ieviests eiro, veicinot Latvijas kredītreitingu paaugsināšanu. Veikti grozījumi Pilsonības likumā, atzīstot dubulto pilsonību un sakārtojot valsts attiecības ar saviem pilsoņiem
*BŪTISKĀKAIS VIENOTĪBAS VEIKUMS 11. SAEIMĀ UN VALDĪBĀ
Izdod un apmaksā: Politiskā partija VIENOTĪBA Reģ. nr.: 40008158358. Redakcijas adrese: Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 12-3, Rīga, LV 1050. Tālr. 67205472. Fakss 67205473. E-pasts: [email protected] © Anotāciju un citēšanas gadījumā atsauce uz VIENOTĪBA ir obligāta, pārpublicēšana iespējama, tikai iepriekš rakstveidā vienojoties ar politisko partiju VIENOTĪBA.
P O L I T I S K Ā S P A R T I J A S V I E N O T Ī B A O F I C I Ā L A I S I Z D E V U M S20 INFOGRAFIKS