112 ab gp makec lat pdf...times news worldw support travel custome nterview 02 04 07 16 18 22 24 26...
TRANSCRIPT
A B . N E W SA B . I N T E R V I E W
A B . T I M E SA B . C U S T O M E R SA B . W O R L D W I D E
A B . T R A V E LA B . S U P P O R TA B . F I N A N C E
G A D A P Å R S K A T S 2 0 0 6
numuratéma
C D I N S I D E
TIMESNEWS
WORLDWSUPPORTTRAVEL
CUSTOMENTERVIEW
02
04
07
16
18
22
24
26
2829
Gudro ce¬ßKatram no mums ejams savs ce¬ß. Gudri un veiksmîgi cilvéki dalås arpieredzi un zinåßanåm, ko guvußi savå dzîves gåjumå.
AB.NEWS
ZiñasAiz ßiem notikumiem – Aizkraukles bankas cilvéki.Müsu sasniegumu apkopojums.
Lielå intervija “Mans ce¬ß”Aizkraukles bankas Valdes locek¬i ståsta par savu profesionålo undzîves ce¬u. Ikvienam no ßiem augståkå lîmeña vadîtåjiem ir savapieredze, bet mér˚is kopîgs – bankas izaugsme.
P.S . No bankas PadomespriekßsédétåjaAleksandrs Bergmanis pirmais uzsåka ce¬u kopå ar Aizkraukles bankuun ir cilvéks, kas zina müsu panåkumu noslépumu, saredz likum-sakarîbas un labpråt izsaka savas domas.
AB.TIMES
VéstureÈsa informåcija par banku un tås darbîbu kopß nodibinåßanas.
AB.CUSTOMERS
KlientiKurß zina banku labåk nekå tås klienti?
AB.WORLDWIDE
Apkårt pasauleiBanka aug, un tås darbîba paplaßinås. Íodien esam pårståvéti daudzuvalstu skaistajås galvaspilsétås.
AB.TRAVEL
Ce¬ojumiAizkraukles bankas darbinieki ir pieredzéjußi ce¬otåji. Viñu fotokameråsiemüΩinåts müsu pasaules skaistums.
AB.SUPPORT
AtbalstsPar projektiem, kuros sponsoréßanas un mecenåtisma programmåslîdzdarbojas müsu banka.
Jüsu bizness un finansesAB.FINANCE
Konsolidétais pårskatsMüsu finanßu rezultåti: skait¬i, kas izsaka daudz.
saturs
CCiieennîîjjaammååss ddååmmaass uunn ggooddååjjaammiiee kkuunnggii!!
Noslédzies vél viens finanßu gads. Kå ierasts, més vélamies atskaitîties par kopîgåssadarbîbas rezultåtiem jums – müsu klientiem un AB.LV partneriem –, piedåvåjotiepazîties ar Aizkraukles bankas 2006. gada finanßu rådîtåjiem, kå arî paståstot parnozîmîgåkajiem notikumiem, jaunumiem un veiksmém bankas dzîvé aizvadîtajå gadå.Un turpinåt pagåjußajå gadå aizsåkto saziñu jaunajå formåtå. Jåteic, ka büt kådå jomåvai situåcijå pirmajiem, veidot jaunas tradîcijas vai pieñemt neierastus lémumus ir nevien patîkami un izdevîgi, bet arî ¬oti liela atbildîba. Katrs nåkamais solis, liels vai mazs,müsu dzîves ce¬å tiek sperts ik stundu un dienu. Izvélétås kustîbas virziens nosaka tålåkonotikumu gaitu, katra paßa veidoto dzîves notikumu vésturi.
Uz jaunå AB.LV Ωurnåla våka lasåms lakonisks ßå numura moto “Mans ce¬ß“. Tas lai ßaireizé arî kalpo par müsu sarunas “atslégas jédzienu“ un rosina pårdomas. Skaidrojoßajåvårdnîcå starp daudzåm definîcijåm un skaidrojumiem vårdam “ce¬ß” atrodami arî ßie:“gåjiens, dzîves laiks, veids kåda mér˚a sasniegßanai, josla, pa kuru notiek kåda kustî-ba,” un raksturojoßs piemérs: “Íis cilvéks ies pats savu ce¬u.” Patiesi, kådå mirklî irbütiski apståties un aizdomåties: kåds ir ce¬ß, pa kuru es eju? Vai tas ir manis radîts,manis uzsåkts? Un vai tas ir mans ce¬ß?
Ar jüsu at¬auju paståstîsim par müsu bankas ce¬u, kas aizsåkås 1993. gadå Aizkrauklé –nelielå omulîgå Latvijas provinces pilsétiñå – un kas nu jau otro gadu desmitu ved müspie izvirzîtajiem mér˚iem. Tas büs ståsts par cilvékiem, kas pirmie uzsåka ßo ce¬u unaicinåja sev lîdzi citus, spéjot pårliecinåt par izvélétå ce¬a pareizîbu. Ikviens no müsuvaroñiem ir spécîga individualitåte ar augståm personîgajåm ambîcijåm un krietniemmér˚iem, ar definétu dzîves kredo un noteiktu domåßanas veidu. Taçu tikai kopå –vienotå komandå – viñi spéjußi sasniegt bankas ßodienas statusu un panåkumus.
Rakstnieks André Moruå reiz sacîjis: “Bizness – tas ir kara un sporta apvienojums.” Mésbiznesu vairåk uzskatåm par komandas sportu, kur ikviens spélétåjs ir personîba un profesionålis, kas ienes nepårvértéjamu ieguldîjumu savas komandas uzvaras kaldi-nåßanå. Aizkraukles bankas komanda, pateicoties saviem akcionåriem un vadîbai,lîdzstrådniekiem, klientiem un partneriem, müsdienu asås konkurences apståk¬os darbojas veiksmîgi un pat spoΩi.
Fotogråfija atvérumå “Lielå intervija“ véstî par to, kå més izpro-tam komandas bütîbu un garu. Protams, golfs ir reti individuålaspéle. Taçu notiek arî komandu turnîri, kuros visu spélétåjurezultåti tiek skaitîti kopå, péc summårå rezultåta nosakotuzvarétåju komandu. Turklåt golfs ir augståkås raudzes spéle arîuzvedîbas un izturéßanås ziñå, sava veida ceremonija – sporta veidsar rüpîgi koptåm tradîcijåm, kas daudzo paståvéßanas gadsimtugaitå nav piedzîvojußas gandrîz nekådas izmaiñas. Golfsnozîmé arî nevainojamas manieres, cieñu pret partneriemun konkurentiem, kårtîbas uzturéßanu laukumå. Lîdzîgatiecîba piemît arî Aizkraukles bankai – ievérot labåkåstradîcijas banku jomå visås, arî vissareΩ©îtåkajås, situåci-jås; paßcieñas un uzticîbas saglabåßana godîgas part-nerîbas principiem; rüpes par savu uzñémumu un cil-vékiem, kas tajå strådå.
Vienmér patiesi Jüsu banka!
VViikkttoorriijjaa ÒÒaakkiißßeevvaa2006. gada pårskata redaktore,AB.LV Starptautiskås pårvaldesMårketinga noda¬as vadîtåja
FFoottooggrrååffiijjaass uunn iilluussttrrååcciijjaass::
Dmitrijs Po¬akovs
Viesturs Masteiko
Fotobanka “Scanpix Baltics“
Fotobanka “Poliindex“
Fotobanka “Getty image“
Fotogråfija no Innas Davidovas personîgå arhîva
Fotogråfijas no Aizkraukles bankas arhîva
RRaaddooßßåå ggrruuppaa::
Galvenå redaktore – Viktorija Òakißeva
Art-director – Ûanete Zariña
Radoßais direktors – Andris Romanovskis
Projekta måkslinieks – Dmitrijs Po¬akovs
Makets – Inta Eihmane
Projekta vadîtåja – Lîga Saidåne
Direktore – Ilze Apine
TTeekkssttuu aauuttoorrii::
Viktorija Òakißeva
Ernests Bernis
O¬egs Fi¬s
Aleksandrs PåΩe
O¬egs Sirotins
Påvels Ínejersons
Rolands Citajevs
Aleksandrs Bergmanis
Guntis Osis
Guntars Kraméns
Aivars Apkalns
Marina Ratñikova
Gotardo Ronîtis
Dmitrijs ˆikitins
TTuullkkoojjuummss,, kkoorreekkttüürraa::
Roberts Lîsmanis
Rihards Kalniñß
Antra Çigure
Natella Grigorjana
SIA IM tulki
Koncepcija, idejas autortiesîbas:
Rhino dizaina a©entüra SIA
Projekts, producéßana:
Rhino dizaina a©entüra SIA
Visas tiesîbas tiek aizsargåtas ar Latvijas
Republikas likumu “Par autortiesîbåm un
blakustiesîbåm”. Pårpublicéßana bez iepriekßé-
jas saskañoßanas ar AB.LV un citiem tiesîbu
turétåjiem aizliegta.
Iespiests ES
redaktores véstule
Ikkatras nozîmîgas, paståvîgas pårmaiñas aizsåkas iztélé un tikai tad k¬üst redzamas realitåté. Tåpéc izdoma ir svarîgåka par zinåßanåm. (A. Einßteins)
Karjeras såkums – Dieva dåvana;viss påréjais ir smags darbs. (N. Paganîni)
Cilvéka spékos ir veikt ce¬u céli, bet célu cilvéku veido ce¬ß. (Konfücijs)
Visnoderîgåkais dzîvé ir paßa pieredze. (V. Skots)
Dari, ko spéj, ar to, kas tev ir, un tur, kur tu esi. (T. Rüzvelts)
Seko savam ce¬am, lai ¬audis runå, ko tiem labpatîk. (Dante)
Ja vélaties augstu pacelties,izmantojiet savas paßa kåjas! Ne¬aujiet sevi nest, nesédieties uz citu pleciem vai galvas! (F. Nîçe)
Visi ce¬i ir vienådi: tie ved uz nekurieni. Vai ßim ce¬am ir sirds? Ja ir, tad tas ir labs ce¬ß; ja nav, tad no tå nav nekådas jégas. (K. Kastañeda)
Tevi uztrauc nåkotne? Veido to ßodien. Tu vari izmainît visu. Neauglîgå lîdzenumå tu vari izaudzét ciedru meΩu.Tikai svarîgi nenodarboties ar ßî meΩa konstruéßanu, bet – iesét séklas. (A. de Sent-Ekziperî)
Péc 20 gadiem jüs büsiet vairåk sarügtinåts par lietåm, kuras jüs nebüsiet izdarîjis, nekå par tåm, ko büsiet. Nu tad – atirieties no klusås pieståtnes, ¬aujiet ce¬avéjam püst burås, dodieties uz priekßu! Sapñojiet! Atklåjiet! (M. Tvens)
Påri jürai nevar tikt, vien ståvot un skatoties uz üdens klajumu. (R. Tagore)
Gudro ce§
Aizkraukles banka parakstîja lîgumu par sindicétå kredîtasañemßanu 50 miljonu eiroapmérå. Tå ir lielåkå debeta darîjuma
summa Baltijå starp bankåm bez årvalstu
un valsts kapitåla. Aizdevums tiks izman-
tots bankas pamatdarbîbas attîstîbai, kas
sekmés AB.LV pozîciju nostiprinåßanos
augstas tirgus konkurences apståk¬os.
19 bankas no 10 valstîm apstiprinåjußas
savu dalîbu pirmajå Aizkraukles bankas
sindicétajå kredîtå. �
AB.NEWS
No 1. jülija banka saviem klientiem såkapiedåvåt hipotéku kredîtu pirmå måjok¬aiegådei 100% apmérå no pirkuma summas.
ˆemot vérå, ka AB.LV ir specializéta kredîtu ban-
ka, ßo produktu saviem klientiem piedåvåjåm,
rüpîgi izpétot viñu
vajadzîbas un tirgus
situåciju. Jauni cilvé-
ki, kuriem iepriekß
nebija piederéjis
nekustamais
îpaßums un kuriem
nebija lîdzek¬u pir-
mås iemaksas veikßanai, varéja sañemt kredîtu
100% apmérå, lai nopirktu pirmo dzîvokli vai
måju. Savukårt paståvîgajiem klientiem AB.LV
ßådu iespéju piedåvåja ne tikai attiecîbå uz pirmo
dzîvesvietu, bet arî nåkamo nekustamo îpaßumu
iegådei. �
Èstenojot korporatîvostraté©iju, kas vérstaarî uz klientiempiedåvåto pakalpo-jumu spektra papla-ßinåßanu ieguldîjumuvadîbas jomå, 30. martå
Aizkraukles banka izveidoja
divas jaunas meitas kompå-
nijas: “AB.LV Capital
Markets” un “AB.LV Asset
Management”.
“Nepiecießamîbu péc brokeru servisa
ievießanas un péc pakalpojumiem finanßu
vadîbå noteica tirgus situåcija un müsu
klientu
intereses.
Atbilstoßi
bankas kor-
poratîvajiem
apkalpoßa-
nas standar-
tiem radîjåm
jaunu pakal-
pojumu izmantoßanas iespéjas, tå nodro-
ßinot savus klientus ar augstas kvalitåtes
individuålu servisu,” jaunievedumu bütî-
bu izskaidro Aizkraukles bankas lîdzîpaß-
nieks un Valdes priekßsédétåjs Ernests
Bernis. �
No 23. lîdz 25. mar-tam Sanktpéter-
burgas valdîba kopå arRîgas domi organizéja Sanktpéter-burgas dienas Rîgå. To pamatmér˚is
bija paplaßinåt pilsétas pie ˆevas un
Latvijas uzñémumu tirdzniecîbas, ekono-
miskos sakarus, kultüras un humanitåro
jomu sadarbîbu, kå arî sekmét türisma
attîstîbu. Sanktpéterburgas dienas Rîgå
izvértås par îstu notikumu, un Aizkraukles
banka atbalstîja ßo pasåkumu oficiålå part-
nera statuså. Rîdzinieki varéja tuvåk iepazît
Sanktpéterburgas kultüru un tås perso-
nîbas, bet delegåcijas dalîbnieki – veidot
jaunus, savstarpéji izdevîgus lietiß˚os kon-
taktus, apskatît Rîgu, tikties ar biznesa un
kultüras vides pårståvjiem. �
2006. gadå banka saviem klien-tiem såka piedåvåt jaunus uzkråju-mu produktus: Kråjkontu un Extra
Kråjkontu, kuru galvenå priekßrocîba –
daudz lielåka procentu likme péc ikdienas
atlikuma Kråjkontå salîdzinåjumå ar pro-
centiem par vidéjo ceturkßña atlikumu
noré˚inu kontå. Atbilstoßi biznesa
vajadzîbåm un klienta plåniem Kråjkonts
tiek atvérts latos, ASV dolåros vai eiro,
turklåt konta atvérßana ir bez maksas. �
AB.LV pårzina tirgus kon-junktüru un paplaßina
pakalpojumu sortimen-tu atbilstoßi klientuvajadzîbåm. Jülijå banka
saviem Latvijas klientiem såka
piedåvåt
patériña
kredîtu.
Jaunais
kredîtpro-
dukts ar
nosaukumu
AB.karte dod iespéju sañemt aizdevumu
çetru méneßalgu apmérå lîdz 6000 latiem.
AB.karte ir konkurétspéjîga, tai ir elastîga
atlaiΩu sistéma, un jo îpaßi izdevîga tå ir
AB.LV klientiem. Karti var izmantot gan
Latvijå, gan årzemés. �
Saredzot biznesa attîstîbas
perspektîvas re©ionå un
potenciålo klientüru, no
2006. gada oktobra AzerbaidΩånas galvas-
pilsétå Baku savu darbîbu uzsåka bankas
meitas uzñémuma “AB Konsultåcijas”
pårståvniecîba. Tajå var sañemt informåciju par
Aizkraukles banku, tås pakalpojumu portfeli, kå arî
speciålistu konsultåcijas par sadarbîbas iespéjåm.
13. novembrî Aizkraukles bankasvaldé darbu uzsåka RolandsCitajevs. Jaunå valdes locek¬a pårziñå ir
informåcijas un bankas tehnolo©iju sféras
attîstîba. Rolands Citajevs beidzis Latvijas
Universitåtes Ekonomikas fakultåti, jau
vairåk nekå 12 gadu strådå banku
jomå. Viña respektéjamå pieredze
un zinåßanas banku informåcijas
tehnolo©iju jomå, kå arî bankas
produktu un pakalpojumu attîstîbå
tagad sekmîgi tiek izmantotas
Aizkraukles bankå. �
BAKU
ALMATY
MINSK
MOSCOW
ST. PETERSBURG
RIGA
KIEV
Viens no efektîvåka-jiem veidiem, kå büttuvåk saviem klien-tiem, – pårståvniecîbu
atvérßana biznesam stra-
té©iski svarîgos re©ionos.
Sava årvalstu pårståvnie-
cîbas tîkla paplaßinåßana ir viens no
Aizkraukles bankas pédéjo gadu bütiskåka-
jiem uzdevumiem. 2006. gadå sañemtas
Baltkrievijas centrålås bankas, Ukrainas un
Kazahstånas centrålo banku at¬aujas par
AB.LV pårståvniecîbu atvérßanu ßo valstu
galvaspilsétås. Bankas årvalstu pårståvnie-
cîbu galvenås funkcijas: sekmét savstarpéji
izdevîgu kontaktu izveidi starp årvalstu un
Latvijas lietiß˚ajåm aprindåm, kå arî sniegt
konsultåcijas finanßu jautåjumos un infor-
mét par pakalpojumiem un produktiem,
ko piedåvå Aizkraukles banka. �
Aizkraukles bankasponsoréjaII Baltkrievijas–Lat-
vijas finanßu investîciju forumu, kas
25. oktobrî notika Minskå. Forums noritéja
ar moto “Baltkrievija–Latvija: dialogs
turpinås. Jaunas sadarbîbas iespéjas”.
Forumå tika apspriesti vairåki svarîgi
jautåjumi: Baltkrievijas Republikas investîci-
ju vides pievilcîba paßreizéjå nacionålås
attîstîbas posmå, perspektîvas un div-
puséjås sadarbîbas virzieni ar Latvijas
Republiku, kå arî Baltkrievijas un Latvijas
divpuséjå sadarbîba finanßu un banku sek-
torå un racionålåkais ce¬ß partnerîbas opti-
mizåcijai tranzîta un lo©istikas jomå. �
ziñas
Rolands CitajevsValdes loceklis
lpp.
4
100%
1. aprîlî Maskavas Centrålajåledus pilî notika hokeja turnîrsstarp årvalstu diplomåtukomandåm. Turnîrs ar simbolisku
nosaukumu “Mazais Pasaules hokeja
çempionåts 2006” notika lielå Pasaules
hokeja çempionåta Rîgå gaidås, un to
organizéja Latvijas véstniecîba Krievijå ar
daŽju Aizkraukles bankas atbalstu.
Mazajå PÇ piedalîjås seßas diplomåtu
komandas, pårståvot ASV, Kanådu,
Somiju, Çehiju, Slovåkiju un Latviju.
Latvijas komandu ßajå turnîrå stiprinåja
îsti “trieciennieki” – AB.LV korporatîvås
komandas spélétåji: O¬egs Fi¬s (bankas
lîdzîpaßnieks un Valdes priekßsédétåja
vietnieks) un Dainis Dårziñß (Starp-
tautiskås pårvaldes privåtbañ˚ieris), abi
turklåt ar superrezultatîvu devumu. Visas
ripas, kas turnîra spé¬u laikå tika iemestas
pretinieku vårtos, tur nonåca, pateicoties
O¬ega un Daiña sportiskajai meistarîbai
un azartam. Latvijas komanda turnîrå
ieguva otro vietu. �
Müsdienu tehnolo©ijaspieprasa aizvienjaunus risinåju-mus. Kopsolî ar
straujo tehnolo©iju
attîstîbu AB.LV saviem
klientiem pie-
dåvåja makså-
jumu kartes,
kurås iestrådåts
çips (çipkartes).
Lai nodroßinåtu
augståku kartes
droßîbas lîmeni, informåcija par kartes
îpaßnieku un maksåjumiem tiek ierakstîta
speciålå mikroprocesorå (çipå), kas salîdzi-
nåjumå ar magnétiskås joslas kartém
aizsargå no kråpßanas un viltojumiem.
Banka izdod starptautiskås maksåjumu
sistémas MasterCard International un
Visa International çipkartes. �
2006. gada pavasarî bankas darbiniekipiedalîjås fotogråfiju konkurså “Mana mî¬åRîga”. Labåkie iesütîtie fotodarbi ieñémußi goda
vietu lielajå albumå “Rîga telpå, laikå, izjütås”, kuru
izdevis apgåds “Jumava”.
Albuma påréjo fotogråfiju autors ir måkslinieks
Jånis Jaunaråjs, viña fotodarbos iemüΩinåtas Rîgas
daΩådu arhitektüras stilu skaiståkås ékas, turklåt
veselå atvérumå skatåma Aizkraukles bankas
centrålå éka Elizabetes ielå.
300 albuma eksemplåru iespiesti îpaßi bankai.
Pirmajås deviñås ßo eksemplåru lappusés tülît
péc bankas Valdes priekßsédétåja vietnieka
O¬ega Fi¬a ievadvårdiem publicéti müsu darbinieku fotodarbi.
Esam pårliecinåti, ka ßie brîniß˚îgie fotomirk¬i priecés klientus
un bankas partnerus, ieraugot Rîgu müsu – Aizkraukles bankas
darbinieku – acîm. �
2006. gadå banka saviem Latvijasklientiem piedåvåja jaunu pakalpo-jumu – E-SMS, kas nodroßina informåci-
jas sañemßanu par maksåjumu kartes veik-
tajåm operåcijåm. Íis jaunievedums aizså-
ka jaunu posmu bankas SMS sistémas
attîstîbå: tika izveidots jauns îsziñu
nosütîßanas kanåls – elek-
troniskais pasts, no kura arî
radås jaunå pakalpojuma
nosaukums. Svarîgi zinåt, ka
jaunais pakalpojums ir ¬oti
izdevîgs klientiem, jo tiem
vairs nebüs jåmakså par
katru paziñojumu. �
29. un 30. jülijå Sanktpéterburgå noti-ka Pasaules çempionåts üdensmotosportå “24 stundas Sanktpéterburgå”.Sacensîbas uz izturîbu ir vienîgås sacîkstes
tehnisko sporta veida vidü Krievijå, kas notika
bez pårtraukuma visu diennakti. Kopéjais
attålums, ko diennakts laikå veica sportisti, bija
vairåk nekå 1300 km ar vidéjo åtrumu påri par
100 km stundå. Vietåm vi¬ñu augstums sa-
sniedza 1,5 metrus, bet trases platums visßau-
råkajå vietå bija 5 metri.
Çempionåtå piedalîjås 28 komandas, to vidü
vairåkas Latvijas komandas. Aizkraukles banka
atbalstîja ELKO GROUP komandas lîdzdalîbu
sacensîbås, jo ßå uzñémuma darbinieki ir lieliski
sportisti un müsu bankas klienti. �
Decembrî Aizkraukles banka finan-siåli atbalstîja konferenci“Uzñémumu aktîvu aizsardzîba2006”, kas notika Kijevå un tika orga-
nizéta Ukrainas vidéjo un lielo uzñémumu
îpaßniekiem. Konferencé apsprieda aktîvu
un informåcijas aizsardzîbas aktualitåtes,
tostarp par starptautisko nodok¬u
plånoßanas instrumentiem, kå arî daΩå-
diem tehniskajiem lîdzek¬iem informåcijas
aizsardzîbai. ��
AB.LV saviem Latvijas klientiem ik gaduorganizé interesantus neformåluspasåkumus ar mér˚i stiprinåt partnerat-
tiecîbas, kå arî paaugstinåt savstarpéjo uzticîbu.
Viens no ßådiem pasåkumiem notika 8. jünijå
golfa klubå “Viesturi”. Jau pasåkuma
nosaukums bija daudzsoloßs – “Golfs un grils” –
un atbilstoßs pasåkuma norises raksturam un
vietai, dabas un laika apståk¬iem. Müsu klientiem
bija lieliska iespéja piedalîties daΩådås interesan-
tås sacensîbås, nogarßot uz grila pagatavotas
delikateses, atpüsties un baudît lielisku müziku
sievießu saksofonkvarteta “n[ex]t” izpildîjumå. �
�
Latvijas nekustamo îpaßumu asociåcijas rîkotajå konkurså“Atzinîba” Aizkraukles banka
pasniedza çeku par LVL 5000 nominåci-
jas “Labåkais LANÈDA måkleris – 2006”
uzvarétåjam. LANÈDA konkursa pamat-
mér˚is – måklera profesijas prestiΩa
paaugstinåßana, sabiedrîbas uzmanîbas
piesaistîßana izvirzîtajiem augstajiem
kvalitåtes standartiem nekustamå îpaßu-
ma tirgü, kå arî profesionålo svétku
organizéßana cilvékiem, kas strådå
sareΩ©îtå uzñéméjdarbîbas jomå. �
Mans ce§
lielå intervija
Kåda ir likteña loma jüsu dzîvéun karjerå?E.B. To, ka såku strådåt banku jomå, varsaukt par nejaußîbu. Kaut universitåtéstudéju Finanßu un kredîtu fakultåté, nekadiepriekß nebiju aizdomåjies par darbubankå. Bet 90. gadu såkumå såku strådåtkådå uzñémumå, kas noléma piedalîtiesLatvijas komercbankas izveidé. Idejapaßam k¬üt par savas bankas îpaßniekugan parådîjås stipri vélåk, kad ßåduiespéju skaidri saredzéju un nelaidu togaråm.
O.F. Atklåti sakot, nebija nekådupriekßnosacîjumu, lai es k¬ütu par bankasvadîtåju. Savulaik ieståjos universitåtesFinanßu un kredîtu fakultåté, taçu diezganvåji iztélojos, ko es tur darîßu. Íodien, kadman vaicå, vai ar ßo izglîtîbu pietiek, lai
vadîtu banku, atbildu: “Lai k¬ütu pargråmatvedi, pilnîgi pietiek. Bet bankasvadîtåjam – né.” Tießi nejaußîba saveda mani kopå arErnestu. Reiz katedrå ieraudzîju darbasludinåjumu, kåda nevienam nezinåmabanka aicinåja studentus darbå. Manikursabiedri nerea©éja, un es biju vienî-gais, kas piezvanîja pa norådîto tele-fona numuru. Klausuli pacéla Ernests.
Bankas vadîba viñam bija uzdevusi pie-saistît jaunus perspektîvus darbiniekusbankas biznesa attîstîbai. Tå divi jauniener©iski studenti finansisti ˚érås pie lietas.
A.P. Nekad iepriekß nedomåju, ka strådåßubankå, drîzåk biju pårliecinåts, ka nestrå-dåßu. Man ir juridiskå izglîtîba, un jurispru-dence vienmér ß˚itusi ¬oti interesantazinåtne, ar to arî plånoju saistît savu profe-sionålo gåjumu. Bet reiz 1995. gadå skolas-biedrs Ernests Bernis mani uzaicinåja uzbanku – sak', ienåc, paskaties. Bankas “pir-mås vizîtes laikå” biju vadoßais jurists kådånekustamo îpaßumu firmå, un, ja arî plånotuiet prom no darba, tad tikai ar mér˚i izvei-dot savu biznesu. Kad pirmo reizi atnåcu uz Aizkrauklesbanku, ieraudzîju 12 cilvékus, kas sédéja
vienå telpå. Ernests man izrådîja banku, unes pat îsti nesapratu, kåpéc. Noslégumåpiedåvåja man darbu. Ernests toreiz izteicaman ¬oti svarîgu fråzi: “Daudz juristunepazîstu, bet tev uzticos.” Péc diviem méneßiem pårnåcu strådåt uzbanku. Likteña pieskårienu redzu tießi cil-vékos, ko pazîstu, attiecîbås ar viñiem.Banka – tå jau ir ßo vértîbu izpausme.
O.S. Viss, kas notiek paßlaik un notiksnåkotné, gribétos ticét, vairåk ir saistîts arprofesionalitåti un jau mazåkå mérå – arlikteni un laimîgu gadîjumu.Iepriekß, neßaubîgi, man talkå nåcagadîjums. Universitåtes fakultåti studijåmizvéléjos diezgan nejaußi. 90. gadu såkumålielas izvéles arî nebija, zinåju, ka negribustrådåt par skolotåju, un jurisprudence maniarî neintereséja. Pastrådåju rüpnîcå, pat piekonveijera, sapratu, ka tåds darbs mantomér neder. Tå kå man jau bija zinåmapieredze gråmatvedîbas darbå, nodomåju,ka ekonomista profesija gan man atbilstu. Nejaußi nonåcu savå pirmajå darbavietåbankå, vadîju dîlinga noda¬u, lîdz sañémudarba piedåvåjumu no Aizkraukles bankas.Un nu jau 11 gadu mana profesionålå dar-bîba saistîta ar AB.LV.
P.Í. Viss aizsåkås jau 1995. gadå. TogadRîgå tika atklåta Aizkraukles bankas filiåle,kuru vadîja divi jauni cilvéki, paßreizéjieAB.LV galvenie akcionåri. Viñiem bijanepiecießams profesionålis, kas spétunodroßinåt bankas juridisko pakalpojumusniegßanu. Tajå laikå més ar AleksandruPåΩi strådåjåm vienå firmå. Ernests vérsåspie Aleksandra ar darba piedåvåjumu, betAleksandrs savukårt aicinåja mani ieñemtßîs paßas bankas jurista vietu. Péc izglîtîbasesmu jurists, taçu man nebija nåkotnesplånu, kas bütu saistîti ar darbu bankå. Varu paståstît atgadîjumu no savas dzîves.Pirms darba bankå, vél strådåjot nekustamoîpaßumu firmå, kåds toreizéjais kolé©is bijaarî viens no maniem kursabiedriem.Pusdienu pårtraukumos més ik pa laikamdevåmies uz gråmatnîcu aplükot jaun-
iznåkußås gråmatas. Un reiz ieraudzîjåmtiem laikiem ¬oti dårgu gråmatu BankingLaw. Es pie sevis nospriedu – kam man ßîgråmata, ja mans darbs saistîts ar nekusta-mo îpaßumu jomu, nav jédzîgi izdot par tonaudu. Bet kolé©is gråmatu nopirka. Pédé-jais, ko esmu dzirdéjis, ka viñß Murmanskasku©niecîbå vada juridisko da¬u, tåtad ßî grå-mata viñam diez vai kådreiz ir bijusivajadzîga. Man gan tå bütu noderéjusi...
R.C. Es îpaßi nedomåju par gadîjuma lomusavå dzîvé, lai arî aicinåjumu strådåtAB.LV sañému tießi gadîjuma péc. Pilnîginejaußi pagåjußajå vasarå izrådîjos vienålidmaßînå ar O¬egu Fi¬u, un més pavadîjåmlaiku aizraujoßå sarunå. Tå noslédzås Rîgåar aicinåjumu nåkt strådåt bankå. Tai laikåveiksmîgi strådåju lielas Krievijas bankasdirektoru padomé Maskavå, bet AB.LVakcionåri “aplipinåja” mani ar savåm ide-jåm un plåniem. Bet banku jomå såkustrådåt, vél büdams Ekonomikas fakultåtespiektå kursa students – tur nekådu nejaußîbunav. Lîdz ßim mans ce¬ß, kas noiets kopå arAB.LV, ir ¬oti îss, pievienojos komandaitikai 2006. gadå. Darbs man ß˚iet grüts,interesants un nepråtîgi aizraujoßs.
Vai jüs savå dzîves ce¬å esatizstrådåjußi principus, ko stingriievérojat?O.F. Pédéjå laikå turos pie viena principa –nekad nesaki “nekad”. Nereti satieku ¬audis,kuri apgalvo, ka nekad nemainîsies unnekådos apståk¬os nemainîs savus princi-pus. Uzskatu, ka müsdienu pasaulé, kurattîstîba norit tik dinamiski, tå nav gluΩipareiza pozîcija.
E.B. Ir pietiekami daudz principu, kurusievéroju, no otras puses – neviens no tiemnav neapgåΩami prioritårs. Viss mainås.Òoti bieΩi müsu lémumi un rîcîba izriet noapståk¬iem.
O.S. Vienmér cenßos büt godîgs. Savumér˚u sasniegßanai neesmu gatavs nemelot, ne izdomåt to, kå nav. Tas attiecasgan uz darba lietåm, gan dzîvi kopumå.Cenßos büt atklåts cilvéks un tiecos lîdzîguatvértîbu izraisît tuvåkajos vai man intere-santos cilvékos.
A.P. Godîgums, patiesums, kårtîgums uncilvékmîlestîba – tie ir mani dzîves principi.
Més visi daråm kopîgu darbu un vélamiesto veikt vél labåk. Lai arî mums katram irsavi priekßstati par to, ko nozîmé “izdarîtlabåk” – esam taçu ¬oti daΩådi cilvéki –,müs vieno tås cilvéciskås vértîbas, kurasiepriekß minéju.
R.C. Bez vispårcilvéciskiem principiem untåm likumsakarîbåm, kas jåievéro profe-sionåla vadîtåja darbå, ir viens nosacîjums:pirms izvirzu prasîbas kådam no padota-jiem, man paßam tåm jåatbilst un jåbütspéjîgam rådît pieméru. Viskritiskåkes pirmåm kårtåm attiecos pats pretsevi.
P.Í. BieΩi saviem darbiniekiem atkår-toju, ka ticu matérijas paßorganizåci-jas spéjai. Kå tas notiek, neviens nezi-na, bet rezultåts ir vienmér. Pieméram,kriståli vai sniegpårsliñas paßas nosevis pieñem skaistas un neatkårtojamasformas. Ja klienta bizness vai viñamorålais uzstådîjums rada ßaubas, tad,likumsakarîgi, noteikti radîsies problémas.Starp ßaubåm un konkréto izpausmi, kådu ar laiku piedzîvojam, it kå nav tießassaistîbas, tomér likumsakarîbas paståv.Un apstiprinåjums tam ir ne viennegatîvi gadîjumi, bet arî pozitîvipieméri. Pieñémåm jaunu darbinieci, noteicåmdarba pozîcijai maksimålu atalgojumu.Viñas tießais priekßnieks, redzot ßajådarbiniecé lielisku potenciålu,uztraucås, ka viñai nebüßot izaugsmesiespéju. Atbildéju – ja darbinieks labistrådå, viss nokårtosies pats no sevis. Unpéc salîdzinoßi neilga laika ßî spéjîgå sie-viete k¬uva par jaunizveidotas noda¬asvadîtåju. Turklåt ßådas noda¬as bankasstruktürå iepriekß nemaz nebija. Viss notikait kå pats no sevis.
Vai jüsu dzîvé ir bijis kåds îpaßs mir-klis, kad jutåties kå îsts vadîtåjs?O.F. Jau pirmajå darbadienå bankå esnodarbojos ar darba efektivitåtespaaugstinåßanu – pirmås iekßéjås telefon-centråles ierîkoßanu. Iekßéjå telefoncentråleßodien ir visiem saprotams un nepiecießamssaziñas lîdzeklis. Bet 1993. gadå, kad dar-bojos ar ßådiem tehniskiem risinåjumiem,tas bija kas jauns un pat izsauca bankasdarbinieku zinåmu pretestîbu, jo viñinesaprata, kåpéc viñiem jådala savs telefona
numurs ar citiem kolé©iem. Vajadzéja viñuspårliecinåt, pat kabe¬us vilku pats. Tomérgalvenais, ka projekts tika îstenots un cilvé-ki acîmredzot man noticéja.
R.C. Bérnudårzå es vadîju kosmiskå ku©alidojumu. Tas nekådå ziñå nebija vieglsuzdevums, un tå laikå radås vairåkas ne-standarta situåcijas: ra˚etes atvere unskafandri piebira ar smiltîm, bet atnåcéjs nokosmosa audzinåtåjas izskatå pårtraucalidojumu visinteresantåkajå vietå. Nopietnirunåjot, nespéju atceréties kådu îpaßu brîdivai izjütas ßai sakarå. Esmu centies büt labiorganizéts, ar paßiniciatîvu, un ßie centieninav palikußi bez ievérîbas – ne skolå ununiversitåté, ne armijå, ne darbå bankå.
lpp.
9
lpp.
8
Ernests BernisAB.LV lîdzîpaßnieks,
Valdes priekßsédétåjs
“Vadît pirmåm kårtåm nozîmé uzticétiestiem cilvékiem, ar kuriem kopå strådå.”
O¬egs Fi¬sAB.LV lîdzîpaßnieks, Valdes priekßsédétåja vietnieks
“Vadîtåja loma – no daudzåm piedåvåtajåm iespéjåm izvéléties vienu unuzñemties atbildîbu par tås îstenoßanu.”
Müsu Ωurnåla téma – “Mans ce¬ß”.Kå såkås jüsu un Aizkraukles bankaskopîgais ce¬ß?
lielå intervija
lpp.
11
lpp.
10
A.P. Såku strådåt bankå par Aizkrauklesbankas juridiskås da¬as vadîtåju. No pirmåsdienas esmu uzñémies lielu atbildîbu, tåpécvienå rîtå “nepamodos slavens”. Atbildîbapar manå pårziñå esoßo darbîbas jomuorganiski pieauga, tås lîmenis paaugstinåjås.Nav îsti salîdzinåms to lietu mérogs unsvarîgums, ar kuråm savulaik såku darbubankå, ar tåm lietåm un jautåjumiem, arkuriem nodarbojamies tagad.
Vadîtåjs atrodas starp divåmgaléjîbåm – sadarbîbu un vien-valdîbu. Kåds ir jüsu vadîbasstils?E.B. Büt par vadîtåju, manupråt, ir vis-grütåk. Müsu bankas pårvaldes struktüra ir
daudzlîmeñu, liels darbinieku skaits jåvadacaur viñu tießajiem vadîtåjiem, paståvîgijåapzinås sava atbildîba, jåspéj büt parpieméru padotajiem. Runåjot par stilu, jå-teic, ka izmantoju atß˚irîgu pieeju. Cilvékiir daΩådi, un rezultåta sasniegßanai arîjåmeklé efektîvåkå pieeja katram. No diktå-ta lîdz demokråtijai, no stingras kontroleslîdz plaßai pilnvaru dele©éßanai. Bet vadîtpirmåm kårtåm nozîmé uzticéties tiem, arko kopå strådå.
O.F. Pat nodarbojoties ar vienkårßåminovåcijåm, vienmér esmu centies apvienotcilvéciskos, darba un materiålos resursus.Par galveno faktoru tad kalpo pårliecîba,labåko cilvéku piesaiste, apvienoßana vienåkomandå kopîga mér˚a labå. Kådreiz esprofesionålå lîmenî spéléju futbolu, sargåjuvårtus. Paståv uzskats, ka vårtsargs – tå jauir puse no komandas, taçu bütîbå vårtsargsvar tikai un vienîgi atvairît bumbu, betbumbu iesist viñß nevar. Mani interesétießi tådi komandas sporta veidi, kurlîdzås individuålai meistarîbai, gatavîbaiuzñemties atbildîbu un izdarît k¬üdassvarîgi ir arî kopîgie püliñi.
Esmu kolektîvås pårvaldes piekritéjs,kas, manupråt, ir galvenais progresavirzîtåjs un ikvienas organizåcijasattîstîbas nosacîjums. Vadîtåja loma –no daudzåm piedåvåtajåm iespéjåm vairisinåjumiem izvéléties vienu unuzñemties atbildîbu par tå îstenoßanu.Te palîdz arî intuîcija. Un, ja izvélétajåce¬å nesokas tik labi, kå bija plånots,jåprot atrast veidu, kå iesåkto tomér
novest lîdz galam. Turklåt nebaidoties atzîtk¬üdas un turpinot virzîbu uz priekßu.
P.Í. Jåatzîmé, ka tas, ko teikßu par savuvadîbas stilu, var neatbilst manu padotouzskatiem. Bet domåju, ka müsdienås varaun autoritåte jau vairs nevar balstîties uz tovien, ka cilvéks kontrolé informåciju.Viñam paßam jåbüt informåcijas avotam, nokura var smelt citi. Vienkårßi sakot, tu esiîsts vadîtåjs, ja organizé darbus ne tikaiatbilstoßi ieñemamajam amatam un dotopilnvaru robeΩåm, bet ja palîdzi padotajiempieñemt lémumus, sniedz padomus un iedvesmo.
A.P. Esmu demokråtisks vadîtåjs. Bet mannav pieñemama nevérîga attieksme pretdarbu un acîm redzams slinkums. Slinkiem
cilvékiem müsu komandå nav vietas, unman ir vajadzéjis vienam otram darbinie-kam to arî tießi pateikt. Esmu pårliecinåts,ka vadîtåjam årkårtîgi svarîga ir motivåcija,un ßajå gadîjumå tas ir müsu akcionåru per-soniskais piemérs. Ar savu dzîvi un attiek-smi pret darbu viñi råda, kå vajag darboties.Ja més, Valde, strådåjam ßo cilvéku labå undarbs sagådå mums patiku un nes labumu –tas arî ir orientieris darbiniekiem.
Karavîrs – diplomåts – tirgotåjs.Kura no ßîm lomåm jums pieståvvisvairåk?E.B. Visas trîs un vél påris citu lomu.Vadîtåjam svarîga spéja un gudrîba uz-klausît citus. Un to var iemåcîties tikai arlaiku. Tå ir viena no galvenajåm pro-blémåm, ar kuråm saskaras vadîtåji.
R.C. Tirgotåjs, kas spéj ar ieroci rokåaizståvét savu karavånu.
O.S. Ja esmu pårliecinåts par savu taisnîbu,pieméram, diskusijå, kas jau påraug strîdå,un man ir skaidra noståja, tad ir ¬otisareΩ©îti piespiest mani to mainît. Jåbüt ¬otinopietniem argumentiem. Tåpéc jåteic –karot es protu.
A.P. Diplomåts, protams, un ne tikai tåpéc, ka esmu jurists. Mér˚a sasniegßanaiir jåmeklé kompromisi, jo més kå cilvékiesam daΩådi, vadîbas stils arî ir atß˚irîgs.
Vai jums daΩkårt “jåatsakås nosava aukléjuma” – produkta vaiprojekta, kurå personîgi esat ieguldîjußi daudz resursu?E.B. Protams, tå gadås. Turklåt tådos brîΩosizjütu atvieglojumu un prieku. Jo pirmåmkårtåm jåattîsta stiprås puses, nevis jåcenßasvilkt lîdzi våjås. Våjås vienkårßi jåatß˚e¬ –galamér˚a vårdå. Arî ja ieguldîtie resursi un püliñi jau ir notéréti. Nav vérts noΩélot.Savukårt par resursiem, kas vél jåpatéré, –sapråtîgi jåizvérté, cik lietderîgi tas ir, unjåpieñem atbilstoßs lémums.
O.F. Ikvienam uzñéméjam, kam laiks irnauda un kas grib sañemt attiecîgu atdevi,vienmér rodas jautåjums par investîcijuizvéles kritérijiem. Més ar Ernestu esamizstrådåjußi ßådu straté©iju: svarîgåka parvisu ir koncentréßanås uz müsu galveno
projektu – bankas vadîßanu un attîstîbu.Müsu uzñéméjdarbîbas laikå bijußasdaudzas un daΩådas iespéjas investîcijuizvietoßanai, piedåvåtas daudzas daΩådasbiznesa straté©ijas. Spéja atteikties nocitiem, iespéjams, ne mazåk ienesîgiem pro-jektiem un koncentréties uz bankas attîstîbu– viens no müsu galvenajiem pamatprincip-iem. Ja uzlükojam banku kå globålu unmums paßiem vissvarîgåko projektu, tadjautåjums par atteikßanos no tås vispårnepaståv.
R.C. Ikvienam projektam vai produktam irsavs dzîves cikls, un tas kaut kad beidzas.Tå kå beigas arî tiek plånotas, tad uztveru tokå normålu procesu, arî ja patéréts daudzspéka un laika. “Bérns” nav projekts, kasjau noticis un beidzies, bet gan tas, kas tiekîstenots tießi paßlaik.
O.S. Vairåkums projektu bijußi veiksmîgi,neveiksmes bijußas nenozîmîgas. Reizémaizraujos ar produktu, tas ß˚iet pati pilnîba,un vienu vai otru aspektu vairs neñemuvérå. DiemΩél statistika, kå zinåms, ir ne-pielüdzama, un tå atver acis uz reålo situå-ciju. Daudzi produkti noveco, més dzîvojamjaunu, nemitîgi progreséjoßu tehnolo©ijugadsimtå. No kaut kå jåatsakås. Jå, man irzinåma emocionåla piesaiste projektam, arkuru strådåju, taçu es ar to cînos. Laiks iet,un, neskatoties uz to, ka banku nozare irviena no konservatîvåkajåm, it viss ap manimainås – caurméra klients, viña pieprasîju-mi, situåcija tirgü, konkurences vide. Müsuuzdevums – uz visu rea©ét savlaicîgi. Uzlauriem dusét nedrîkstam.
Kå jüs domåjat, cik lielå méråjüsu profesionålå un cilvéciskåizaugsme saistîta tießi ar bankuun cik ilgi vél esat gatavi augt unpilnveidoties?E.B. Es joprojåm augu. Tas ir saistîts arpersonisko izaugsmi. Tas ir interesanti.
A.P. Augu kopå ar banku jau 13 gadu.Dzîvé ir bijußi brîΩi, kad esmu jutis noguru-mu. Gribéjies, iespéjams, uz laiku kaut kuraizbraukt, bet ne iet prom no bankas. Manaastrolo©iskå zîme ir MeΩåzis, esmu paradisstingri ståvét uz zemes un ar veselo sapråtuizvértét situåciju: ko esmu panåcis un kovél varu paveikt savas kompånijas labå.Man ir uzticéta jauna atbildîba, tå ir kå
jauns izaicinåjums. Izaugsmes iespéjaspaståv, tås ir reålas un daudzsoloßas. Konozîmé bankas reputåcija – saprotams bezpaskaidrojumiem. To nevar nopirkt ne parkådu naudu.
R.C. Pårtraukt izaugsmi nozîmé zaudétinteresi par darbu un pårståt strådåt. Espaståvîgi måcos un attîstos kopå ar saviemkolé©iem un banku.
P.Í. Viss atkarîgs no cilvéka. Cilvéks, javien gribés, vienmér atradîs izaugsmesiespéjas. Tas nenozîmé, ka darbavieta vaiieñemamais amats to noteikti nodroßinås.Vélme augt un pilnveidoties lielå méråsaistîta ar manis paßa izaugsmi, arinteresém un lietåm, kas mani saista.
Vai jüs sevi vairåk uzskatåtpar finansistiem vai parvadîtåjiem? Kas, jüsupråt,raksturo îstu finansistu?O.F. Finansistam raksturîgs apré˚ins,risks, un bez tådiem cilvékiem bankulietås nemaz nevar iztikt. Man galve-nais ir pårliecîba, saruna, saskarsme arklientu. Reizém, analizéjot kådu bizne-sa plånu, més saprotam, ka tas klientamnav izdevîgs. Tad galvenais ir spétpårliecinåt par to paßu klientu. No
vienas puses – klientam vienmér taisnî-ba. No otras – més esam profesionå¬i.Jåsaka, mums ir izdevies atrunåt klien-tus no nepareiziem so¬iem. Íai ziñånozîme ir ne vien tam, ka saglabåjåmbankas naudu, bet arî müsu kå profe-sionålu finansistu sniegto konsultåcijureputåcijai.
E.B. Manî apvienotas abas ßîs lomas.Turklåt es vadu bankas Valdi un küréjuda¬u no finanßu operåcijåm, kas saistîtas arinvestîcijåm. Neskatoties uz to, ka dvéselévairåk jütos kå finansists, strådåju parvadîtåju un respektéju starpîbu starp ßîmdivåm pozîcijåm. Un tomér lielåko da¬u nosavas darbadienas pavadu, vadot banku.Uzskatîsim, ka finanses – tå ir manaaizraußanås. Èsta finansista kvalitåtes ir:laba intuîcija, izlémîba, cietsirdîba, patneΩélîba, pieñemto lémumu seku apzinå-ßanås, gatavîba zaudéjumiem, panåkumureiboña izpalikßana, pråta skaidrîba.Vienlaikus tås ir arî vadîtåjam nepiecie-ßamås kvalitåtes, tå ka konflikta te nav.
O.S. Pirmåm kårtåm esmu menedΩeris.Neßaubîgi, ir jåpårzina konkrétais darbîbaslauks, taçu vadîbas metodes visås nozarés irlîdzîgas. Bütiski – ir jåpatîk darbam, kodari. Un man tas ¬oti patîk. Manupråt,finansists – tas nozîmé finanßu direktoru,kas nodarbojas ar uzñémuma finanßu plüs-mas plånoßanu, sniedz finanßu konsultåcijasutt. Da¬éji més, bankas vadîtåji, visi esamfinansisti, tomér bankas pårvalde – tas irmans pamatdarbs.
R.C. Neuzskatu sevi par finansistu, kautman ir ekonomista izglîtîba un es protusagatavot bilanci. Manupråt, spéjîgs finan-sists prot strådåt ar skait¬iem, izprot eko-nomiku, politiku un sabiedrîbu, kurå dzîvo-jam, prot analizét procesus, izdarît pareizus
lielå intervija
Påvels ÍnejersonsAB.LV Valdes loceklis,
Klientu pårvaldes vadîtåjs
Vada AB.LV kå specializétu kredîtu banku.“Ticu matérijas paßorganizéßanås spéjåm.”
O¬egs SirotinsAB.LV Valdes loceklis, Starptautiskås pårvaldes vadîtåjs
Atbildîgais par darbu ar årvalstu klientiem.“Müsu uzdevums – uz visu savlaicîgi rea©ét. Uz lauriem dusét nedrîkstam.”
lpp.
12lielå intervija
secinåjumus un pieñemt lémumus, kådinepiecießami tå finanßu uzñémuma attîstîbaiun palielinåßanai, kas atrodas viña rokås.Taçu bankas pårvaldîbå jåpiedalås ne tikaifinansistiem. Man bankå ir atvéléta noteiktaloma, kuru cenßos godîgi pildît.
Ja jüs abstrahétos un bankuiedomåtos kå dzîvu cilvéku, kåda,jüsupråt, AB.LV bütu? Vai varatto raksturot?O.S. Banka man ¬oti konkréti asociéjas artås îpaßniekiem. Un viñu personiskås kvali-tåtes, kas izpauΩas viñu uzvedîbå, attieksmépret banku, pret cilvékiem, pret dzîvi, vis-pårinåti atsaucas uz bankas télu. Un te nav
runa par konkréta vecuma cilvékiem, betpar dzîves principiem. Kaut vai tå patiatvértîba. Íî kvalitåte vienmér piemitusibankas îpaßniekiem, un tießi tå raksturo arîpaßu banku.
R.C. Man ß˚iet, banka ir kå cilvéks vidéjosgados, kam piemît izcilas zinåßanas,dinamiska ener©ija un jau respektéjamapieredze, kas rada pårliecîbu par rîtdienu.
A.P. Jauns vîrietis, nedaudz påri 30 gadiem,¬oti ambiciozs, profesionålis, pieklåjîgs,izglîtots, kurß reizém izdara ko negaidîtu –pozitîvå nozîmé. Sabiedrîba var tikt ßokéta,taçu ar tådu cilvéku nevar nelepoties.
Kopumå portrets ir lîdzîgs AB.LVvadîtåjiem.
Vai jüsu profesionålajå darbåir bijis posms, kad esat bijußi
gatavi aiziet no bankas?Teiksim, pékßñi apjautåt, ka
interesé pavisam kas cits. Un, jane banka, kas tad?O.F. Nespéju sevi iedomåties årpus bankas.Ir tik interesanti glabåt un vairot naudu.
Manas aizraußanås pamatå saistîtas arjaunå un interesantå iepazîßanu ungrütîbu pårvaréßanu. Taçu ßie hobijinetraucé manam profesionålajam dar-bam. Ja patîk tas, ko dari, kålab tiektiesuz ko citu? Manai dzîvei ir vértîbaikvienå tås nogrieznî. Netaisos atteik-ties no bankas, vél ir daudz plånu unuzdevumu.
E.B. Nekad.
O.S. Domåjot par nåkotni, pråtå nåkdaΩådas idejas, pieméram, ka jåuzsåk savsbizness. Taçu paßreizéjå dzîves posmå gributurpinåt iesåkto, jo man tas ¬oti patîk. Ejuuz darbu ne tåpéc, ka tas ir darbs un kajåpelna nauda. Man jåatzîst, ka darbs irmanas dzîves lielåkå aizraußanås.
R.C. Né, nekad neesmu gribéjis aiziet nobankas darba. Man ¬oti patîk tas, ko daru.Un, ja ne banka, tad strådåtu apdroßinåßanaskompånijå.
A.P. Es par to nedomåju. Tåpat kå iepriekß,no rîta vélos iet uz darbu bankå. Pat tie pro-jekti, kas “izspieΩ kå citronu” un pañemdaudz spéka un ener©ijas, galu galå dod
rezultåtu, kas ¬auj izjust gandarîjumu. Eslabi pårzinu savu darbu, un tas taçu neslabumu bankai un klientiem.
Kåda, jüsupråt, AB.LV büs péc10 gadiem? Vai jüs vél büsietkopå ar banku? E.B. Domåju un paredzu, ka mums priekßåir lieli panåkumi. Tirgus, kurå més strådå-jam, praktiski ir neierobeΩots. Tajå paßå lai-kå jåré˚inås ar to, ka instrumenti un veidi,kurus izmantojam ßodien, péc 10 gadiemvar büt pavisam citi. Banku bizness pirmåmkårtåm ir attiecîbu bizness. Ja ener©ijuiegulda attiecîbås, tås büs spékå arî vél péc10 gadiem. Müsu bizness neßaubîgi büs iz-audzis daudzkårt lielåks. Un kolektîvs arî.
O.F. Büsim lielåka un varenåka struktüra.Més strådåsim arî aiz Latvijas robeΩåm, ci-tos re©ionos, citås valstîs. Büs jådarbojasstarptautiskå komandå, jårisina psiholo©is-kas, cilvéciskas problémas. Darbs globålåkåorganizåcijå novedîs pie vadîbas stila mai-ñas. Jo vairåk büs biroju un lîdzstrådniekuårpus tießås kontroles, jo sareΩ©îtåks büsbankas pårvaldîßanas process. Domåsim, kåto visu paveikt. Darba büs daudz.
A.P. Es vélétos büt kopå ar AB.LV, mantas bütu interesanti. Un, protams, gribétos,lai tå banka, kåda tå büs péc 10 gadiem,bütu arî mana darba da¬a, tiktu radîta armanu lîdzdalîbu.
P.Í. Man nav viegli atbildét uz jautåjumu,kåda banka büs péc 10 gadiem. Paßlaik iz-skatåm daΩådas alternatîvas, jautåjums –kuru no tåm més izvélésimies. Kåds büßues, vai büßu kopå ar banku? Ja man ßådujautåjumu bütu uzdevußi pirms 10 gadiem,mana atbilde bütu tuvu reålajai situåcijai.Taçu es nemédzu domåt tik tålu uz priekßu.Tas nav produktîvi. Ko més vispår varamzinåt par nåkotni?
R.C. Esmu pårliecinåts, ka ar müsu bankupéc 10 gadiem büs kå ar izcilu vînu – tasbüs labi norüdzis, ar vislabåko garßas bu-˚eti. Un ar katru nåkamo gadu tas, kå jauaugstas kvalitåtes vîns, paliks aizvien gar-dåks un dårgåks. Es ar prieku piedzîvoßußos panåkumus.
O.S. Òoti grüts jautåjums, uz kuru praktiskineiespéjami atbildét. Tas, kådi més büsim,
atkarîgs no lémumiem, kuri jåpieñem jaußodien: kådå virzienå més darbosimies, tåarî attîstîsimies. Müsu bankå – gadîjumapéc vai mér˚tiecîgas personåla politikasdé¬ – ir patiesi unikåls kolektîvs, lieliskivadîtåji un nestandarta skatîjums uz lietåm.Müsu iespéjas, ja arî nav bez robeΩåm, to-mér noteikti ir plaßas. Varam izvérsties parlielu tîkla banku ar starptautisku kapitålu,varam palikt neliela privåta banka un kon-centréties uz ko citu. Vienu varu teikt droßi,ka péc 10 gadiem müsu banka jebkurå ga-dîjumå büs veiksmîga biznesa un finanßuinstitücija.
Müsdienås, kad ¬audis Ωélojas parlaika trükumu, cenßamies opti-mizét savu darbîbu tå, lai pagütuizdarît péc iespéjas vairåk. Kå jüstaupåt laiku? O.F. Plånoju savu laiku ar speciålas dator-programmas palîdzîbu. Tå kå organizåcijasvadîtåjs ir cilvéks, kas pårzina visu kopumå,bet nezina neko konkréti, kådå brîdî jåsåkpieturéties pie principa, ka vajag vairåkuzticéties saviem lîdzstrådniekiem un uz-klausît viñu profesionålos priekßlikumus.Un nodarboties tikai ar atbildîbas uzñem-ßanos – izvéléties to vai citu müsu tålåkåsrîcîbas virzienu. Katram cilvékam ir pråta,fizisko un citu spéju robeΩa. Es sliecos piln-varas dele©ét. Tas arî ir laika jautåjums,tåpéc svarîga nozîme ir personåla atlasei –lai bankå bütu mér˚tiecîgi darbinieki, kasstrådå kopéjå rezultåta labå.
E.B. Laika ir maz un vairåk büt nevar.Vienmér zinu, ka man ir noteikts laikadaudzums, ar kuru sapråtîgi jårîkojas. Taçuesmu spiests atzît – ne vienmér izdodas tå,kå gribétos.
O.S. Cenßos savu laiku plånot. Diennaktisgaråkas nepaliks, darba daudz, tåpéc dienasgaitå mé©inu lietderîgi izmantot katruminüti. Uzdevumi ir sakårtoti prioritåråsecîbå, tåpéc vissvarîgåkajiem veltu vairåklaika. DiemΩél ne vienmér iznåk pårß˚irstîtjaunåko presi, pårsvarå lasu darba e-pastasütîjumus. Cenßos ierasties bankå laikus unlaikus arî aiziet. Ir, protams, gadîjumi, kadséΩu lîdz “uzvaroßåm beigåm”, taçu nor-målå situåcijå un ar pårdomåtu plånoßanuvisu vajadzétu pagüt darbadienas laikå. Jadarbinieks séΩ darbå lîdz vélam vakaram,tad ir vai nu pårslogots, vai neprot strådåt.
A.P. Kuram müsdienås pietiek laika? Manataktika – precîza plånoßana, prioritåßuievéroßana. Bankas darbå svarîgi iemåcîtiesarî elastîgi rea©ét uz izmaiñåm. Agråk bijapasmagi atteikties no izvirzîtå plåna. Bankåiemåcîjos åtri un kvalitatîvi pårkårtoties.Plånoßana plus elastîgums, lük, mana for-mula cîñai ar laika trükumu.
R.C. Nespéju dzîvot bez laika plånotåja,tam jåbüt pieejamam 24 stundas diennaktî.Steidzamos jautåjumus cenßos risinåtuzreiz, neatliekot uz vélåku laiku. Tå kåievérojama laika da¬a parasti jåtérékomunikåcijai un organizatoriskiemjautåjumiem, cenßos izveidot tådu pro-cedüru sistému un kontroles mehånis-mu, kurå katrs sistémas elements såkpatståvîgu dzîvi vajadzîgajå virzienå.
Kåda, jüsupråt, ir ideålakomanda? Un kå vairåki lîderispéj sadarboties vienåkomandå, pieméram, bankasValdé?E.B. Nav viegli. Mums ir atß˚irîgi uzskatipar dzîvi, daΩådas gaumes un hobiji. Bettas, ka apkårt ir tik daΩådi cilvéki, ¬aujkatram paßam paskatîties uz sevi nocitas puses. Müsu komanda var lepo-ties, ka nav bijusi situåcija, ka mésnebütu atradußi izeju, ka nebütupieñemti lémumi, kas visus apmierina.Un tå ir viena no müsu bankas vadîtåjukomandas stiprajåm pusém. Ziniet, jajüs bütu klåt müsu Valdes sédés!...
R.C. Ideålu komandu raksturo lîdzsvarots nepiecießamås nozares pro-fesionå¬u saståvs. Ikvienu virzienu vada îstseksperts un lîderis. Strîdu un domstarpîbunav. Mijiedarbe rodas noteiktas procedürasce¬å, un darba proceså katrs tå dalîbnieksprecîzi zina savu lomu un viñam izvirzîtosuzdevumus.
A.P. Müsu komandå ir ¬oti daΩådi cilvéki,bet tas ir augstas kvalitåtes profesionå¬ukolektîvs. Un tießi atß˚irîgais pozitîvi “nostrådå” kopîgås lietas labå. Cilvékiem ir dele©étas daΩådas atbildîbas jomas, kasprasa atbilstoßas personiskås un profe-sionålås îpaßîbas. Uzskatu, ka ideålaskomandas profesionålisms izpauΩas tåsmér˚tiecîbå un atbildîbå. Un tå nevarpaståvét bez kårtîguma. Banka nedrîkst büt
pavirßa, tai tuvumå nevar laist pavirßus,nekårtîgus cilvékus. Tas attiecas ne tikai uzattieksmi pret naudu, bet arî uz attieksmipret cilvékiem. Komanda – gan müsuvadîtåju, gan izpildîtåju komanda – ßajå ziñåir vislabåkå. Lîderiem büt sazobé citam arcitu ir grüti, bet mums izdodas. Jå, ne vien-mér esam vienispråtis, esam gatavi strî-déties, mums médz büt atß˚irîgi viedok¬i,bet tå ir darba procesa saståvda¬a. Un mésvienmér nonåkam pie tåda lémuma, kas nåkpar labu bankai. �
lpp.
13
Rolands CitajevsAB.LV Valdes loceklis
Atbildîgais par informåcijas un bankastehnolo©iju attîstîbu.“Haosu nav iespéjams automatizét. Automatizét var tikai sistému.”
Aleksandrs PåΩeAB.LV Valdes loceklis
Ilgus gadus bijis atbildîgs par bankas personålaatlasi un piesaisti. Paßlaik strådå ar bankas klientu
politikas jautåjumiem un rüpéjas par bankasreputåciju starptautiskajå biznesa vidé.
“Nekårtîgus cilvékus bankai nedrîkst laist pat tuvumå.”
Es redzu, ka bankå attîstîba notiek pareizajå virzienå. Banka
aug un k¬üst labåka. Priecåjos redzét, ka uz banku nåk labi cil-
véki. Tas nozîmé, ka viñi arî redz müsu bankas vértîbu.
Domåju, ka ir laiks meklét jaunus izaicinåjumus. K¬üst par ßauru
vecajå çaulå. Man personîgi ir viens tåds neliels sapnis –
piedalîties bankas jaunås ékas celtniecîbå.
Par ce¬a såkumuIzskatås, ka es kopå ar banku esmu nogåjisvisgaråko ce¬a gabalu. Tå îsti to iespéjamsizprast, tikai ñemot vérå müsu valsts izvei-doßanås kontekstu. Íodien esam pédéjie,kas turpina strådåt uz savulaik privatizétåsLatvijas Bankas rajona noda¬as båzes. Betaizsåkums mekléjams 1993. gadå, kad tikapaziñots par iespéju privatizét LatvijasBankas rajonu noda¬as...
Neilgi pirms tam biju beidzis pildîtAizkraukles rajona padomes priekßsédétåjapienåkumus un kå padomju laika cilvéks,kurß gribéja ko paveikt – ßai gadîjumå –privatizét Latvijas Bankas Aizkrauklesre©ionålo noda¬u –, es mekléju ietekmîgulobiju. Bija nepiecießams kåds, kas spétusavåkt akcionårus un atrast lîdzek¬us pirku-mam. 250 000 latu tajå laikå bija milzunauda. Viens cilvéks neko tådu nevaréjaat¬auties. Biju ar mieru ˚erties pie ßîs lietas,un izdevås gan pårliecinåt vairåk nekå200 akcionåru, gan savåkt nepiecießamosummu. Atsaucos arî uz piedåvåjumu k¬ütpar bankas vadîtåju. Tå kå banku lietas manbija kas pilnîgi jauns – man pat nebija nekå-das kredîtu pieredzes, såku no baltas lapas.Péc pusgada apjautu lietu patieso ståvokli.
Sena paruna måca: ja îstajå laikå atradîsiesîstajå vietå, tad büsi zirgå. Tas attiecas ganuz darba lietåm, gan uz cilvékiem. Tai laikåiepazinos ar Ernestu Berni, un viñß ¬otivéléjås vadît banku. Interesanti, ka Ernestspat nepaprasîja bilanci, viñß man noticéjauz vårda. Pateica, kad var nåkt strådåt, kådasumma nepiecießama, lai viss izkustétos novietas. Més izrunåjåmies un paspiedåmviens otram roku. Un såkåm strådåt. Drîzmums pievienojås O¬egs Fi¬s. Tåds bija
Aizkraukles bankas såkums. Paveiktaisapliecina, ka visu esam izdarîjußi pareizi, jocitu banku ar 100% Latvijas kapitålu müsuvalstî vairs nav, esam palikußi vienîgie.
Mani principiPirmais princips: nedari otram to, konevélies, lai nodara tev. Latvijå esmu k¬uvispar liecinieku ¬oti nepatîkamai konkurencei,galvenokårt – negodîgam melnajam PR.Íåda konkurence man nav pieñemama, agrivai vélu viss atgrieΩas atpaka¬. Otrais princips: diplomåtija. Neatbilstumüsdienîga vadîtåja stereotipam, jo esmuun palieku liels diplomåts. Man ß˚iet,daudzi nevélas ieklausîties komandas biedruviedok¬os, bet darbinieki baidås, ka pateiksko gudråku un pareizåku nekå viñupriekßnieki. Savu var panåkt arî bezkaußanås. Labåk parunåßu ar cilvéku nosirds, centîßos viñu pårliecinåt. Reizémesmu bijis buferis starp Valdes locek¬iemvai starp banku un uzraudzîbas iestådém.Bet cepuri nost – més vienmér nonåkam piekopsaucéja! Treßais princips: punktualitåte. Uzskatu, kazaudéjam milzum daudz vértîgå laika, jamüsu partneris nav punktuåls. Ja irnorunåts, labåk atnåkt åtråk nekå likt sevigaidît.
Par laikuParadoksåli, bet man laika pietiek it visam.Visupirms tåpéc, ka strådåju tådå kolektîvå,kåds ir müsu bankas kolektîvs. Cenßosnedarît neko no tå, ko neprotu vai nesapro-tu, to es dele©éju citiem. Nav jégas piebåztgalvu ar to, kas tev nav vajadzîgs. Ja resursiat¬auj, atdod to tam, kas ir par tevi gudråksun åtråk sasniegs vajadzîgo rezultåtu.Uzskatu, ka sanåksmém un tikßanås reizém
P.S. No bankas Padomes priekßsédétåja
ir rüpîgi jågatavojas. Ja jautåjums navsagatavots, ja nav kårtîgi izpétîts attiecîgaismateriåls, diskusija nebüs produktîva. Untreßais, ko sapratu, jau måcoties institütå, –par jautåjumiem, kuros més labi orienté-jamies, més varam runåt stundåm, bet tiem,kurus ne visai izprotam un pårzinåm, åtriizskrienam cauri. Tåpéc – laika daudzumsatkarîgs no tå, cik lielå mérå esi gatavs dar-bam un vai cieni citus cilvékus.
Bankas menedΩerisÍodien bankas menedΩera ideålam tuvåks ircilvéks 25–35 gadu vecumå, ar ¬oti labuizglîtîbu, analîzes spéjåm, gatavîbuieklausîties citos cilvékos un viñuvértîgåkajås idejås, kurß spéj pareizi pozi-cionét sevi un nebaidås izklåstît savuspriekßlikumus augståkajai vadîbai. Tåds cil-véks, kas tiecas k¬üt par zinoßu speciålistusavå jomå un uztver to kå izaicinåjumu. �
Aleksandrs BergmanisAB.LV Padomes priekßsédétåjs
Viena no vadîtåju funkcijåm ir –pieñemt lémumus. Vai jums tas izdodas viegli?
Påvels Ínejersons: Atbildét uz ßo jautåju-mu nav vienkårßi. Labåk paståstîßu kådulîdzîbu. Pie psihoterapeita atnåk cilvéks unΩélojas, ka viñam ir ¬oti nervozs darbs, kaviñß visu laiku atrodas stresa ståvoklî.Psihoterapeits vaicå, ar ko pacients nodar-bojas? Tas atbild: “Es strådåju firmå, kasß˚iro apelsînus.” Årsts: “Bet kas jüsu darbåir tik nervozs? Paståstiet sîkåk!” Pacients:“Kå nu ne! Lielåkie apelsîni man jåliekvienå kasté, bet mazåkie – citå.” Årsts:“Un?” Pacients: “Man taçu visu laiku irjåpieñem lémumi!” Lük, da¬a lémumu tiekpieñemti viegli, citi – ¬oti smagi. �
Ko jüs domåjat par iekßéjokonkurenci? Vai tå palîdz izaugsmei vai to bremzé?
Aleksandrs PåΩe: Ja kompånijå ir perso-nîbas, ambîcijas, tas nozîmé – ir arî sacensî-ba. No vienas puses, tå uzlabo atdevi unrezultåtu, no otras – var pasliktinåt mikro-klimatu. Taçu bez konkurences nav izaug-smes. Més kopå ejam uz mér˚i un kopåaugam gan kå cilvéki, gan profesionå¬i.Protams, sacensîbas gars sapråtîgås propor-cijås paståv arî müsu bankå. Ziniet, manpatîk, ka ikvienam acîs ir uguntiña un kaviñam patîk strådåt. Tådus cilvékus es re-dzu ap sevi müsu komandå, müsu bankå. �
Ko nozîmé büt bankas publiskajai sejai?
O¬egs Fi¬s: Kopß esmu bankas publiskåseja, esmu såcis vairåk cienît televîzijasΩurnålistus. Tå tikai ß˚iet, ka cilvéki, lük,séΩ un kameras priekßå p¬åpå. Kad manpåris reiΩu vajadzéja piedalîties ßådåssarunås, apjautu, ka Ωurnålista profesijapelna dzi¬u cieñu. Kad man tagad jåizsakåskameras priekßå, vairs neizjütu bailes, daruto viegli. Jåteic, ¬oti interesanta sevisiepazîßanas metode – paskatîties uz sevi nomalas, noskatoties ierakstå savu uzståßanostelevîzijå. �
Cilvékam ir dabiski k¬üdîties. Ko jüs domåjat par k¬üdåm, kastiek pie¬autas vadîßanas proceså?
Ernests Bernis: Kas ir vadîtåjs? Cilvéks,kurß uzñemas atbildîbu gan par panåku-miem, gan par neveiksmém. Runåjot parmani – sareΩ©îtîba varbüt ir tajå, ka retikåds uzdroßinås mani kritizét un norådît uzmanåm k¬üdåm. Esmu pårliecinåts, kaspéju arî pats pietiekami skaidri izvértétpaßa pårré˚inåßanos. Ja vélies izdarît kolabu, vajag büt gatavam, ka vari izdarît arîko nepareizu. Kå veikalå, kurå tirgo mobi-los telefonus: 5 mode¬i ir ¬oti pieprasîti, 5 – tikai da¬éji, bet påréjie 30 mode¬inevienam nav vajadzîgi. Bet pårdoßanåjåbüt visiem. Pie mums, bankå, protams, ir citådi. Més uzskatåm, ka viss, ko dodamklientiem, tiem ir nepiecießams. Tomér neviss, ko piedåvåjam, vienmér “nostrådå”. Tas jåsaprot. �
Èpaßs jautåjums katram
lielå intervija
Kas motivé lîdzstrådniekus efektîvåkam darbam?
Rolands Citajevs: Motivåciju, manupråt,veido vesels komplekss, kurå ietilpst intere-sants darbs, apbalvojumi, sava nozîmîgumaapzinåßanås, rezultåti un jauni mér˚i.Svarîgi nodarboties ar to, kas tießåm patîk.Svarîgi sañemt atbilstoßu materiålu atalgo-jumu par savu darbu. Fikséts padarîtårezultåts un jaunu mér˚u izvirzîßana irnopietni emocionåli stimuli. Bet pamanîtrezultåtu un izvirzît jaunus mér˚us iespé-jams arî ikdienas rutînå. Savulaik veicudaΩådu rekordu uzskaiti – kåds ir dienåapstrådåto transakciju skaits, un novietojußos rezultåtus darbiniekiem redzamå vietå.Labu rezultåtu ir svarîgi pareizi prezentétne tikai uz årpusi, bet arî paßiem sev, laidarbinieki varétu apzinåties sava ieguldîju-ma svarîgumu un nozîmi kopîgå lietå. Tå irda¬a no iekßéjå mårketinga, kas sekmé ko-mandas vienotîbu un to, ka lîdzstrådniekiizjüt patiesu gandarîjumu par darbu. Bankåcenßamies motivét darbiniekus, izmantojotvisus iepriekßminétos motivåcijas elemen-tus, tådéjådi sekmîgi darbojas vesela sistéma. �
Izvértéjot bankas noieto ce¬u, kåjums ß˚iet – vai daΩkårt tomérnevajadzéja izvéléties citu ce¬apagriezienu?
O¬egs Sirotins: Ko nozîmé pagrieziens?Uzskatu, ka més no uzsåktå ce¬a neesamnogriezußies ne pa labi, ne pa kreisi.Pagriezieni, sazarojumi – tås ir problémas,ß˚ér߬i, ko esam sekmîgi pårvaréjußi. Betce¬a virzienu mainîjußi neesam. Iespéjams,vienå vai otrå situåcijå varéjåm bütagresîvåki. Taçu viss, kas ticis darîts, irpareizas izvéles, pareizu lémumu sekas.Tåtad noietais ce¬ß – arî ir pareizs. �
lpp.
17
AB.TIMESvésture
1993 Privatizéjot Latvijas BankasAizkraukles re©ionålo noda¬u, izveidotaneatkarîga banka, kurai tika dots“Aizkraukles bankas” vårds.
2005 Gads, kurå tika veiktasstrukturålas izmaiñas bankas vadîbå unpårvaldé. Èstenotais decentralizåcijasprocess sekméja finanßu un operåcijuplånoßanas un efektivitåtes paaugstinåßanu. Jünijå tika atvérta vél viena bankaspårståvniecîba Sanktpéterburgå. Savuårvalstu pårståvniecîbu tîklu banka plånoattîstît arî nåkamajos gados. Gada beigås tika nodibinåta atklåtasabiedriskå organizåcija “Latvijas–Ameri-kas finanßu forums” ar mér˚i sekmétLatvijas kå finanßu centra starptautiskåskonkurétspéjas attîstîbu. Aizkraukles bankabija viena no organizåcijas izveides iniciatorém. Tås dalîbnieki veicina Latvi-jas un ASV ekonomisko sadarbîbu, paverot jaunas iespéjas ASV uzñému-miem un investoriem Latvijå un nodroßinotjaunas priekßrocîbas Latvijas kapitåla dar-bîbai ASV.
2004 Vislielåkais Aizkrauklesbankas ßå gada lepnums – restaurétå cen-trålå biroja éka Elizabetes ielå 23. Tajåizvietoti biroji juridisko personuapkalpoßanai, kå arî bankas Starptautiskåpårvalde, kas ¬auj Latvijas un årvalstuklientiem értå, müsdienîgå atmosféråsañemt visaugståkås kvalitåtes servisu. Banka atvéra seßus jaunus apkalpoßanascentrus Rîgå un Jürmalå, nodroßinotvisaugståkos korporatîvos kvalitåtes stan-dartus serviså un pilnu pakalpojumu klåstu,pirmåm kårtåm – kredîtu pakalpojumus. 1. augustå tika atvérta pirmå Aizkrauklesbankas pårståvniecîba årzemés. Krievijasbankas akreditåcija AB.LV pårståvniecîbailika pamatu svarîgam posmam müsu bankaspozîciju stiprinåßanå starptautiskajå tirgü.
2003 17. septembrî Aizkrauklesbanka atzîméja savas paståvéßanas 10 gadujubileju. Íajå gadå banka arî pieñéma jaunoattîstîbas straté©iju laika periodam lîdz2007. gadam. Latvijas klientiem tika piedåvåti vairåkijauni kredîtprodukti: Celtniecîbas kredîts,Kredîts pirmå måjok¬a iegådei un citi. Tikaatvérti jauni klientu apkalpoßanas centri:“Vairogs” un kredîtu centrs “Domina”.
2002 Banka ieviesa jauno korpo-ratîvo stilu, kurß balstås uz bankas pamat-vértîbåm – dinamiska izaugsme, indivi-duåla pieeja un müsdienu tehnolo©ijas.Tirgü startéja jaunais zîmols AB.LV.Vérienîga reklåmas un sabiedrisko attie-cîbu kampaña sekméja jaunå zîmola atpa-zîstamîbas forméßanos gan vietéjå, ganstarptautiskajå tirgü. Gads ar daudziem jaunievedumiem: jaunainternetbankas versija – InternetbankAB.LV, virtuålå maksåjumu karteEurocard/MasterCard, kå arî jauna bankasmåjaslapa internetå. Klientiem såkåmpiedåvåt finanßu operåcijas ar vértspa-pîriem. Tika iekårtots müsdienîgs jaunåkajåmtehnolo©ijåm atbilstoßs centrålais klientuapkalpoßanas birojs Rîgå, Elizabetesielå 21 a. Atvérts arî jauns klientu apkalpo-ßanas centrs Purvciemå. Turpinåjås vérienî-ga galvenås ékas rekonstrukcija Elizabetesielå 23.
2000 Klientu båzespalielinåßanås un pakalpojuma spektrapaplaßinåßanås sekméja ievérojamu bankasikdienas operåciju apjomu pieaugumu,izveidojås nepiecießamîba péc strukturålåmizmaiñåm. Reorganizéjot bankas iekßéjostruktüru, tika izveidoti trîs pamatsektori:klientu apkalpoßana (Front Office), riskuvadîba (Middle Office) un bankas darbîbasnodroßinåßana (Back Office).Bankas centrålais birojs tika pårcelts uzRîgu, un ekonomiski aktîvajos pilsétasrajonos izveidoti jauni noré˚inu centri:“Imanta” un “Motors”. Aizkraukles bankaierîkoja savus pirmos piecus bankomåtusun noslédza lîgumus par citu bankubankomåtu izmantoßanu.
1999 Bankas straté©iskie spékitika koncentréti privåtpersonu kreditéßanasattîstîbai vietéjå tirgü. Tika piedåvåti jauni kredîtu veidi åtrajå unmér˚a kreditéßanå, kå arî izsniedzot kredî-tus pret ˚îlu. Såkås hipotekåro kredîtu pro-grammas izstråde. Rîgå tika atvértshipotekåro kredîtu centrs ar specializåci-ju – privåtpersonu apkalpoßana. Íîs inici-atîvas nesa aug¬us – gada laikå izsniegtokredîtu apjoms pieauga trîs reizes.
2001 Intensîvå bankas attîstîbaun personåla skaita palielinåßanås diktéjajaunus lémumus. Såkås bankas galvenåbiroja Rîgå, Elizabetes ielå, rekonstrukcijaun ékas paplaßinåßana. Rîgas vésturiskajå centrå tika atvérts jaunsklientu apkalpoßanas centrs “Råtslaukums".
1995 Paplaßinot darbîbas jomasun paaugstinot konkurétspéju atbilstoßi gal-vaspilsétas banku pakalpojumu standar-tiem, Aizkraukles banka atvéra pirmo filiåliRîgå. Tika ieviesta sistéma“Banka–Klients”, kas deva Aizkrauklesbankas klientiem piek¬uvi attålinåtai mak-såjumu kontu vadîbai, izmantojot modemasavienojuma starpniecîbu.
1994 Såkås bankas izaugsme arorientåciju uz re©ionålo attîstîbu. Jékabpilîtika atvérta Aizkraukles bankas filiåle.
1998 Pateicoties savlaicîgam unlabi pårdomåtam diversifikåcijas riskam,Aizkraukles banka sekmîgi pårvaréjaKrievijas ekonomiskås un finanßu krîzessekas. Rüpîgi apsvérta bankas pårvalde unpareiza politika veicinåja savlaicîgu visusaistîbu izpildi klientiem un nepiecießamorezervju izveidi krîzes radîto zaudéjumusegßanai.
1997 Viena no pirmajåm LatvijåAizkraukles banka saviem klientiempiedåvåja iespéju veikt maksåjumus inter-netå, izmantojot Internet Banking program-mu kompleksu.Latvijas Banka izdeva bankai licenci artiesîbåm strådåt ar privåtpersonu noguldîju-miem, tådéjådi apstiprinot bankas cerîbaspar stabilitåti finanßu tirgü Latvijå. Aizkraukles banka arî k¬uva par pilntiesîguEuropay locekli ar tiesîbåm izdot unapkalpot starptautiskås maksåjumu kartesEurocard/Mastercard un Maestro.
1996 Gadu raksturo bankaspamatrådîtåju un aktîvu straujå izaugsme,tika arî izveidots savs pieslégumsS.W.I.F.T. sistémai.
lpp.
18
AB. CUSTOMERS
cnh.
19
Guntis OsisSIA “Büvniecîbas Dizaina Grupa”Valdes loceklisSadarbojas ar banku kopß 04.11.2005.
Savu ce¬u bizneså uzsåku diezgan skaudrosapståk¬os. Man vienkårßi apnika dzîvot nosievasmåtes pensijas, un es nolému uzsåktsavu lietu. Bet godîgi. Kådreiz biju profe-sionåls sportists, bobslejists. Kad beidzukarjeru lielajå sportå, bija jåmeklé darbs.Vienkårßi sédét måjås nebija jégas, un esbraucu pe¬ñå uz Våciju. Agråkais sportistarüdîjums deva teicamu fizisku formu, un esstrådåju celtniecîbas objektos, pelnîju tiemlaikiem lielu naudu – 1000 marku nedé¬å!Par ßiem lîdzek¬iem varéju at¬auties nor-målu dzîvi Latvijå. Tå divus gadus braukåjuuz Våciju, iegådåjos maßînu (tiem laikiemlielu vértîbu), atvedu datoru. Tå bija manapirmå nauda...
Aizkraukles banku man ieteica viens pa-ziña. Bet lîdz tam ar savu projektu paguvuapstaigåt vairåkas bankas. Projektu bijukårtîgi iznésåjis, izaukléjis, viss bija rüpîgiizplånots, tå bütîba – neliela lo©istikas cen-tra celtniecîba. Celtniecîbas uzsåkßanaimekléjåm partneri, kas bütu gatavs finansétda¬u projekta. Piecas seßas bankas mumsatteica, uzskatot, ka projekts ir ¬oti riskants.Kad atnåcu uz Aizkraukles banku, jau bijunoguris no tås situåcijas un analîti˚u armi-
klienti
No kreisås uz labo: Guntars Kraméns, Guntis Osis, Marina Ratñikova, Aivars Apkalns, Gotardo Ronîtis, Dmitrijs ˆikitins
Guntars KraménsSIA “Vecozolu nami”Uzñémuma lîdzîpaßnieksSadarbojas ar banku kopß 12.01.2005.
Savu profesionålo darbîbu nekustamoîpaßumu jomå såku no nulles kå måklerapalîgs. Izgåju cauri daΩådiem posmiem, bijupat “ielas måkleris”, tad strådåju celt-niecîbas firmå, kur vadîju nekustamo îpaßu-mu da¬u. Ap 2000. gadu nodibinåju patssavu uzñémumu “Averts”, kas ßodiennekustamo îpaßumu tirgü vairs nav nekådsjaunienåcéjs. Septiñu gadu laikå esam dar-bojußies gandrîz visås nekustamo îpaßumutirgus sférås: ar denacionalizåcijas jautåju-miem un ar zemes reformas lietåm.
Aizkraukles banka bija müsu pirmå lielåpartnerbanka, tå mums, uzñéméjiemiesåcéjiem, uzticéja tiem laikiem ganaievérojamu naudas summu. Müsu pirmaiskredîts bija 80 000 dolåru. Pirms atnåcu piejums, biju apstaigåjis vairåkas citas bankas.Protams, noteiktå brîdî ikvienai bankai,pateicoties bankas mårketinga politikai,pozicionéjumam tirgü, ir izveidojies savstéls – Aizkraukles bankai bija un joprojåmir tådas bankas téls, kas ieintereséta jaunuprojektu attîstîbå. Tå més savulaik arîsåkåm ar jums sarunas par kreditéßanasiespéjåm, tå aizsåkås müsu sadarbîba.
Runåt ar klientu – “par lietu” vai vienkårßi no sirds – tå ir müsu biznesa
saståvda¬a. No tå, vai måcésim atrast ar klientiem kopéju valodu, izvei-
dot kontaktus, ir atkarîgi müsu panåkumi. “Aprunåsimies!” – més ieros-
inåjåm daΩiem no müsu bankas klientiem. Un viñi ar prieku piekrita
atbildét uz jautåjumiem un paståstît, kå uzsåkußi biznesu, kå arî par to
ce¬u, kas iets kopå ar Aizkraukles banku.
� Jüsu ce¬ß biznesa pasaulé. Kå tas såkås? Iespéjams, par to jau sacerétas le©endas, bet varbüt tas ir patiess ne mazåk interesants ståsts?
� Kå jüs nonåcåt Aizkraukles bankå? Vai jums kåds ieteica müsu banku, jüs uzrunåja müsu reklåma vai banka vienkårßi
“bija pa ce¬am”?
� Sadarbîbas laikå ar AB.LV jums noteikti ir izveidojusies diezgan noteikta attieksme pret müsu banku.
Ja banka bütu jåraksturo kå cilvéks, kåda AB.LV bütu jüsu skatîjumå?
� Lüdzu, nosauciet tås kvalitåtes vai vértîbas, kuras, péc jüsu domåm, parastu banku atß˚ir no labas bankas.
Kuras no tåm piemît AB.LV?
� Kåds, jüsupråt, büs banku serviss péc 10 gadiem? Vai vél büs vajadzîga “dzîvå” banka vai arî visus finansiålos jautåjumus
kårtosiet internetå?
� Vai esat lojåls AB.LV? Kåpéc?
jas, kas, ß˚iet, to vien darîja, kå püléjåsmanå projektå atrast trükumus. Cînoties parnaudu, kaut ko pierådot bankåm, jau bijåmzaudéjußi pusgadu. AB.LV müsu ståstslaimîgi beidzås.
Bankas personîba? Grüti teikt. Banka irbanka. Priekßstatu par banku veidoju no cil-vékiem, ar kuriem tajå kontaktéjos. Ziniet,mums ir savas problémas, bankai – savas.Galvenais, ka müsu bankå müs saprot. Arattieksmi pret klientu més esam apmierinåtiun augstu novértéjam tos cilvékus, arkuriem bankå sadarbojamies. Més ejam uzbanku un atrisinåm savu vajadzîbu. Mumsnav bijis ilgi jåskaidro, kåpéc esam atnå-kußi, ko îsti gribam. Tas ir tießs kontakts –ar vienu cilvéku, ar kuru es runåju, un, parlaimi, nevajag iet pie vél pieciem citiemdarbiniekiem, lai sañemtu nepiecießamoatbildi. Attieksmé pret mums paståv no-teikts uzticéßanås lîmenis, un més to jütam.
Kåda banka büs péc 10 gadiem? Esmu ¬otikonservatîvs cilvéks. Man patîk dzîvs, cil-vécisks kontakts. Es nevaru iedomåties, kådators manå vietå pieñems lémumus. Kotad darîs cilvéki?
Manu lojalitåti pret AB.LV galvenokårt vei-do jüsu attieksme pret klientu. Man svarî-gåka par visu ir cerîga partnerîba, tad ir visivajadzîgie nosacîjumi normålam darbam.
Témas pårdomåm
lpp.
21
lpp.
20
Pamé©inåßu aprakstît banku kå cilvéku. Kåzinåms, par cilvéku lielåkå vai mazåkåmérå sprieΩ péc viña ap©érba, lîdzîgi sprieΩarî par banku. Pieméram, péc bankas tel-påm. Nedrîkst nenovértét, cik nopietnifinanßu lîdzek¬i ir ieguldîti Elizabetes ielasbiroju interjeros un arî citos bankas klientucentros. Izjütama îpaßa attieksme pret lie-tåm, izsmalcinåtîba. Vél viens faktors, konevar neredzét, – bankas vélme strådåt tirgüpamatîgi un ilgi. Mazsvarîgi nav arî cilvéki,kas vada banku, arî viñi savu ce¬u biznesåsåkußi no nulles un lieliski zina, ko nozîméuzñemties atbildîbu, riskét. Tießi iepriekß-minétås kvalitåtes es visvairåk cienuAizkraukles bankå. Protams, visa pamatå irdarbinieki un viñu attieksme – ieinteresét,uzturét kontaktus ar klientiem. Vispår esvarétu salîdzinåt banku ar intelektuåliapdåvinåtu sievießu dzimtes bütni...
Diez vai més nodzîvosim lîdz tam laikam,kad saskarsme ar banku büs tikai virtuåla.Ikvienå bizneså vienmér svarîgs ir klåt-bütnes efekts. Un es nekådå gadîjumånepiekrîtu tiem, kas apgalvo, ka “dzîvåbanka” nåkotné izmirs. Protams, regulårosmaksåjumus, ikdieniß˚as bankas operåcijas,tås var un pat vajag veikt caur internetu. Betnopietnu lietu risinåßanai vajadzîgs per-soniskais kontakts, attiecîbas.
Kå jau teicu, mana lojalitåte pret jüsu bankupamatojas uz bankas darbinieku attieksmipret klientu un viña projektiem. ˆemot vérååtri augoßo hipotekåro tirgu, kredîtu atdotvairs nav probléma. Jåsaprot, ka agråk vaivélåk tirgus stabilizésies un pe¬ñas apjomsvairs nebüs tik iespaidîgs kå ßodien. Betsadarbîbai starp banku un klientiemvajadzés k¬üt vél stipråkai. Tåpéc, jaAB.LV turpinås attîstîties tajå virzienå, kuråattîstås ßobrîd, ar banku, kå vienmér, vissbüs kårtîbå. Ziniet, attiecîbu vésturi pårrak-stît nevar. Jüs esat pirmå banka, kas nåcaman pretim, uzticéjås man un manam uzñé-mumam.
Aivars ApkalnsSIA “Karlo Motors”Valdes priekßsédétåjsSadarbojas ar banku kopß 2002. gada
Teikßu atklåti, skaistas le©endas par biznesapirmsåkumiem man nav. Savu biznesu –automobi¬u pårdoßanu – såkåm 1995. gadå.
Vairåki jauni puißi savåcåmies un izveido-jåm lietoto automobi¬u pårdoßanas firmu.Maßînas pårsvarå tika vestas no Våcijas –Audi, BMW, VW, Mercedes. Biznesspamazåm attîstîjås, gåja kalnup, lîdz2001. gada såkumå kopå ar vienu no müsujaunajiem partneriem (kurß tagad ir ßî biz-nesa îpaßnieks) parådîjås iespéja piedalîtieskonkurså Prågå, ko organizéja çehu kon-cerns Íkoda. Més apliecinåjåm savu vélmipårdot ßîs markas jaunås automaßînas. Pécdaudzkårtéjåm pårrunåm un tikßanås reizémgan Íkoda rüpnîcå Prågå, gan Rîgå méstießåm uzvaréjåm ßajå konkurså. Rezultåtåizveidojåm jaunu uzñémumu ar nosaukumuKarlo Motors, kas noslédza kontraktu arÍkoda autorüpnîcu par jaunu automobi¬upårdoßanu. Såkumå müsu firma neatbildavisåm nepiecießamajåm prasîbåm jaunumaßînu pårdoßanai, pieméram, mums nebijasava autocentra, nebija servisa. Més aktîvireklaméjåmies un piedalîjåmies daΩådossporta pasåkumos, bet ar to bija par maz.Paraléli domåjåm par autocentra celt-niecîbu. Izgatavojåm projekta skices unbijåm gatavi büvniecîbai.
Protams, centra celtniecîbai, ßåda nopietnabiznesa attîstîbai mums nepietika lîdzek¬u,problému bija daudz. Mums vajadzéjabankas palîdzîbu. Atnåcåm tießi uzAizkraukles banku – apzinåti, nevis garåm-ejot. Viens no müsu uzñémuma lîdzîpaß-niekiem, kuram jau bija sadarbîbas pieredzear jüsu banku, deva labas rekomendåcijas.2001. gadå més ar banku noslédzåm pirmolîgumu un turpinåm strådåt kopå lîdz pat ßaidienai. Teikßu godîgi, més sadarbîbas part-nerus bieΩi nemainåm. Kaut tirgus ekono-mika ir tirgus ekonomika, més ilgi izsveramun analizéjam citu banku piedåvåjumus. Bet jüsu banka vienmér bijusi atsaucîga pretmums kå pret klientiem, sadarbîba bijusikorekta, iespéjas nopelnît ir abåm pusém.Un ikreiz atrasts sapråtîgs kompromiss. Par Aizkraukles banku varu teikt tikai tolabåko.
Banka da¬éji jau arî ir cilvéks. Visi esamcilvéki. Kaut vai tå pati elektronika: aizvisiem datoriem un tehnolo©ijåm ståv cilvé-ki, citådi – kå gan tas viss darbotos? Bankuuzlükoju kå dzîvu cilvéku, ar kuru iespé-jams satikties un dalîties domås, noskaidrotjautåjumus, problémas. Un es esmu bankåvismaz reizi nedé¬å, kårtoju savas lietas gan
laiku atceros tikai no labåkås puses. Tursastapu savu “pilotu” – debesîs arî iepazi-nåmies. Mans vîrs, péc profesijas aviåcijasinΩenieris, ir tießi saistîts ar aviåciju unvada firmu Konkors. Savukårt mans biznesace¬ß izriet no müsu ©imenes dzîves. Såkumåbija iecere veidot slégtu klubu lidotåjiem,taçu ar to îsti neveicås. Tad radås doma parrestorånu, kas drîz vien pårvértås stilizétårestorånå ar saviem paståvîgajiem klien-tiem. Tå piedzima ideja par klubu. Kampievienojåm sporta kompleksu (müsu©imene aizraujas ar tenisu), trenaΩieru zåli,rehabilitåcijas saunu un infrasarkano kabî-ni – galu galå iznåca vesels atpütas, izklai-des un sporta komplekss. Bet noslégumåvisam – vél viesnîca – tåda bija pamatideja,lîdz kuras îstenoßanai bija jåiet ¬oti ilgs ce¬ß.Pilotu klubs ir müsu kopîgais bérns. Taçusavu lîdzek¬u visam projektam nepietika, unmés véléjåmies ñemt kredîtu kådå bankå.
Uz Aizkraukles banku atnåcu, sekojot vîraieteikumam. Müsu projekts tobrîd saståvéjano viesnîcas büves celtniecîbas stadijå, kåarî restoråna un sporta kompleksa, ko taibrîdî jau bijåm uzcélußi saviem spékiem.2006. gada maijå såkåm sadarbîbu ar jüsubanku.
Jüsu banka man asociéjas ar vîrieti spékuplaukumå. Tas ir nopietns cilvéks, varbütatseviß˚os gadîjumos pat pårlieku ciets unnepiekåpîgs, tomér vienlaikus elastîgs. Tåes vértéju AB.LV.
Kas labu banku atß˚ir no parastas bankas?Pirmåm kårtåm noteiktîba – lîgumos, lému-mos. Elastîgums daΩådu jautåjumu izska-tîßanå. Manå gadîjumå, kad sakarå arnepabeigtu viesnîcas celtniecîbu bija jålüdzatlikt kredîta pamatsummas atmaksas ter-miñu. Banka izprata situåciju un mainîjaatmaksas grafiku. Man bija prieks, ka bankaizråda klientam pretimnåkßanu – tas ir ¬otisvarîgi.
Gribétos, un ceru, ka tå arî notiks, – laidzîvå saskarsme ar banku paståv arî péc10 gadiem. Protams, internets ir ¬oti értsåtriem noré˚iniem un maksåjumiem, bettießu kontaktu ar cilvéku neviena maßînaneaizstås. Un, ja vél iedomåjas, ka elek-trotîklos reizém rodas pårslodze, kå tasnotika Amerikå... Es augstu vértéjuAizkraukles bankas cilvécisko saskarsmes
kultüru. Redziet, daudzus darbus pasauléiespéjams veikt, distancéjot no tiem savusirdi un dvéseli; diemΩél bez emocionålåspiesaistes arî nebüs tås pilnîguma izjütas,ko tomér gribas sañemt ikvienå lietå – arîsadarbîbå ar banku. Més skatåmies viens uzotru, més patîkam viens otram, un radußåssimpåtijas – tå jau ir da¬a no risinåjuma.
Mana lojalitåte Aizkraukles bankai izskaid-rojama vienkårßi: man patîk bankas darbastils, kårtîba, precizitåte un, galvenais, cil-véki.
Gotardo RonîtisSIA “PLAZA”Valdes priekßsédétåjs
Dmitrijs ˆikitinsSIA “PLAZA”Valdes loceklisSadarbojas ar banku kopß 10.03.1997.
90. gadu såkumå, kad Latvijå tikko såkåsstihiskais bizness, visi kå tådas atspolesbrauca uz Poliju. Tur arî més aizguvåmideju – vest uz Latviju preces, kuru ßeit nav.No viena veikala sañémåm nelielu pasütîju-mu atvest lampas. Vedåm no Polijas ar vil-cienu, lampas vienkårßi sapakojåm somå.Åtri vien sapratåm, ka ßim biznesam irpotenciåls, un nåkamo pasütîjumu jauvedåm ar maßînu, tad iegådåjåmies piekabi.Såkumå iepirkåmies veikalå, péc tamatradåm rüpnîcu, kas apgaismes ˚ermeñusraΩoja. Tad bija pirmais kredîts ar likmi60% gadå, par kuru nopirkåm mikroauto-busu... Viss notika pamazåm, nebija tådauzråviena, kad tå vienå mirklî izdotosnopelnît daudz naudas.
Pirmo kredîtu kådå komercbankå bijåmpañémußi uz ¬oti augstiem procentiem, unbija jåmeklé citas finanséßanas iespéjas.Tajå laikå més jau sadarbojåmies ar nopiet-niem apgaismes ˚ermeñu raΩotåjiemKrievijå, savu lîdzek¬u mums vairs nepieti-ka, bet biznesa attîstîbai vajadzéja papildufinanßu plüsmu. Palîdzéja kåds kopîgaispaziña, kurß müs atveda uz Aizkrauklesbanku. Jåsaka, arî bankai ßî bija pirmå tådaveida pieredze – més pañémåm kredîtu,nopirkåm preci, ie˚îlåjåm preci bankå,izmantojot akreditîvus. Íî operåcija kalpojapar nopietnu atspériena punktu müsu bizne-
telefoniski, gan tiekoties Elizabetes ielå.Jüsu banka patießåm ir uzmanîga pret klien-tu. Visi darba jautåjumi tiek risinåti sekmî-gi, es personîgi neesmu piedzîvojis situåci-ju, ka kaut kas buksétu vai nekustétos uzpriekßu. Man ß˚iet, ka banka, télaini runå-jot, vairåk ir sieviete – laba, atsaucîga, îstsbiznesa partneris.
Aizkraukles banka tiek augstu vértéta ganLatvijå, gan aiz tås robeΩåm. Bankaveiksmîgi sadarbojas ar klientiem un part-neriem, risina problémas, piedåvå labas pro-centu likmes (îpaßi mums, jo esam ilggadéjisadarbîbas partneri). Banka nåk mums pre-tim. Atnåkot uz banku, izjütu labvélîguauru, îpaßu attieksmi pret klientiem. Rodasnepårejoßs iespaids, ka tießi mani ßeit gaida.Ir pat bijußas situåcijas, ka esmu atnåcis jaupirms darbadienas såkuma un bankå maniielaidis kåds no Valdes locek¬iem.
Esmu pårliecinåts, ka péc 10 gadiem bankajoprojåm büs “dzîva”. Protams, da¬a bankaspakalpojumu sadarbîbas operativitåtespaaugstinåßanai tiks piedåvåti internetå. Bet més turpinåsim tikties bankå, sekmîgirisinåt problémas un situåcijas.
Més patiesi esam lojåli AB.LV. Mums iratvérta kredîtlînija par ievérojamu naudassummu, kurai pateicoties esam iegådåjußiesjaunu zemes gabalu vél viena autocentrabüvniecîbai. Domåju, esam arî pierådîjußibankai, ka müsu kolektîvs prot strådåt untiecas virzîties tikai uz priekßu. Un, ja mésuzplauksim un güsim pe¬ñu, tad arî bankanopelnîs, un tas nåks tai par labu. Ja izvei-dojußås tik labas, savstarpéji izdevîgasattiecîbas, tad doma par bankas maiñu patnenåk pråtå.
Marina RatñikovaSIA “Pilots club”Valdes locekleSadarbojas ar banku kopß 26.05.2006.
Esmu ¬eñingradiete. Esmu beigusiVozñesenska Òeñingradas Finanßuekonomikas institütu un trîs gadus péc tåbeigßanas strådåju ßajå profesijå. Bet manvienmér bijis sapnis lidot. Septiñus gadusnostrådåju Aerofloté par stjuarti, un tieaizskréja kå viens mirklis. Mums bijabrîniß˚îgs, draudzîgs un sirsnîgs kolektîvs,bijåm savstarpéji izpalîdzîgi – Aeroflotes
klienti
sa tålåkai attîstîbai. Tikai nedaudzas bankastajå laikå aizdeva naudu, par ˚îlu pieñemotpreci vai biznesa plånu. Més spéjåm vieno-ties ar Aizkraukles banku, såkåm savu lietukårtîgi attîstît un veiksmîgi to turpinåm jau10 gadu.
Banka kå cilvéks... Grüts un interesantsjautåjums. Laikam tas ir jauns cilvéks, visaisportisks, bet ne agresîvs, taçu pårliecinåtspar sevi. Visumå – uz ßo cilvéku varpa¬auties.
Laba banka pirmåm kårtåm atß˚iras arklienta vajadzîbu izpratni. Atsaucîba, åtrareakcija uz tirgü notiekoßo, elastîgumsattieksmé pret klientu, pret situåciju.Manupråt, banku nevar izvéléties tikaitåpéc, ka tå piedåvå zemus kredîtprocentus.Svarîgs ir vairåku faktoru kopums. Mumsuzkråjußies daudzi piedåvåjumi no citåmbankåm, bet més esam lojåli AB.LV, saistîtiar cießåm, gandrîz draudzîgåm attiecîbåm –ar vadîbu, ar daudziem darbiniekiem.Vienvårdsakot, més saprotam cits citu,banka müs atbalsta, un més par banku arîneaizmirstam.
Iespéjams, péc 10 gadiem vairåk sazinå-simies no attåluma, taçu arî bez personiskakontakta neiztiks. Més gribétu, lai ßîs per-sonîgås attiecîbas paliek – kå iespéja atnåktun parunåt. Samaksåt ré˚inu par dzîvoklivar arî internetå, bet, kad runa ir par bizne-su, – tås galvenokårt ir attiecîbas starp cil-vékiem. Sarunas, risinåjumu mekléjumi,varianti un kompromisi – ar datoru to nevarizdarît.
Müsu véléjums bankai – plaukt un plaukt,iet uz priekßu, vienmér büt modrai, elastî-gai, atsaucîgai un izprast klientu vajadzîbas.Nepårvérsties milzu monstrå, kur cilvékik¬üst vienkårßi par cipariem pårskatos.Vienmér büt bankai, kas rüpéjas par klientu,pazîst to péc izskata. Mums patîkAizkraukles banka! �
DEAB.WORLDWIapkårt pasauleihttp//www.ab.lv/about/abroad/
Müsu årvalstu biroju tîklam Maskavå un Sanktpéterburgå 2006. gadå
piepulcéjußås arî AB.LV pårståvniecîbas Kijevå, Minskå un Almati, kå arî
meitas uzñémuma “AB Konsultåcijas” pårståvniecîba Baku.
Íajås kultürvésturiskajås un skaistajås pilsétås dzîvo un strådå müsu klienti.
Priecåjamies, ka esam k¬uvußi tuvåki, un ceram, ka, pateicoties tam, müsu
sadarbîba k¬üs vél stipråka un cießåka.
Sena un apburoßa pilséta, kuras haotiskajå dzîves karuselî tradîcijas savijas armüsdienåm, Austrumi ar Rietumiem, Eiropa ar Åziju. Pirms islåma
AzerbaidΩånå bija izplatîta pravießa Zoroastras sludinåtå reli©ija – uguns pielügsmes kults.Müsdienås azerbaidΩåñi ir saglabåjußi cieñas pilnu attieksmi pret uguni un bieΩi vien savuvalsti dévé par “ugunszemi”. Uguns pielüdzéjutemplis arî müsdienås ir viena no Bakuvizîtkartém. Vésturiski izveidojies, ka Baku irviena no multinacionålåkajåm pilsétåm pa-saulé. Íeit lîdzås ir dzîvojußi un joprojåm dzîvocilvéki, kas pårståv 72 daΩådas tautîbas. Íaurås, cietokßñu müra ieskautås vecpilsétasieliñas (“Icseri Sheker”) rada mierîgu, nestei-dzîgu austrumu pilsétåm raksturîgu noskañu.Moßejas, pirtis, tirgus laukumi, XII gadsimtavaldnieku Íirvanßahu pils un, protams,Jaunavas tornis, kas pace¬as augstu virsKaspijas jüras, vienaldzîgi noskatås uz stikla unbetona jaunceltném, ßîm jaunå naftas buma lieciniecém. Tießi te varizjust senås Baku pilsétas atmosféru, péc garas pastaigas baudot téjuar vî©u vai cidoniju ievårîjumu, riekstiñiem un rozîném. Tießi ßajåmutu¬ojoßajå, darîjumu piesåtinåtajå atmosférå, kurå atdzimußås aus-trumu tirgus tradîcijas savijußås ar globålå kapitålisma vissmalkåkajåmniansém, més atvéråm savas bankas pårståvniecîbu.
Gaidåm jüs Baku vecpilsétå, Golla ielå 16!
Baku
Pilsétas nosaukums célies no kazahu vårda “alma”,kas tulkojumå nozîmé “åbols”. Ío neparasto pilsétusmaragdza¬ås Tjanßana kalnu grédas pakåjé ne veltisauc par “pilsétu dårzu”. Pavasarî, kad tås dienvidunomales slîgst ziedoßu åbe¬u, aprikoΩu un ˚irßujürå, pilséta lîdzinås pasakai. Kråßñå za¬å rota unkalnu majeståtiskå panoråma Almati pieß˚irneatkårtojamu ßarmu, kådu nav iespéjamsizbaudît nevienå citå pilsétå. Dårzi, birzis, bulvåri,pu˚u dårzi aizñem vairåk nekå 8000 hektåru pil-sétas teritorijas. Almati ieskauj Alatau kalni, kas
tulkojumå no kazahu valodas nozîmé “kråsainie kalni”.Ío kalnu pakåjé augstkalnu slidotavå “Medeo” ir uzstådîti120 pasaules rekordi. Par vienu no pilsétas simboliem tiekuzskatîts Neatkarîbas monuments. Ío neatkårtojamo uniespaidîgo piemiñas zîmi, kas rotå Republikas laukumu, pilsé-tas iedzîvotåjiem dåvåjis radoßais autoru kolektîvs Íotas Vali-hanova vadîbå. Majeståtisks, Ωilbinoßås debesîs lidojoßs“zelta” cilvéks, kas vada spårnotu sniega leopardu, betskulptürås ap viñu atspogu¬ota visa senås kazahu tautas vésture.
2006. gada novembrî Kazahstånas Republikas dienvidu galvaspilsétå, kå tiek sauktaAlmati, tika atvérta AB.LV pårståvniecîba. Müsu birojs atrodas pilsétas darîjumuzonå, biznesa centrå “Kulan” (Dostik prospekts 188). Íî skaistå müsdienîgå ékaatrodas pilsétas augßéjå da¬å, no logiem paveras lielisks skats uz Alatau kalniem.
Atbrauciet un izbaudiet ßo skatu paßi!
Pilsétas lîdzinås cilvékiem. DaΩas ir bagåtas un ietekmî-gas jau “no dzimßanas”, citåm jåuzkråj spéks unautoritåte daudzu gadsimtu garumå. Minska pieder pieotråm. Dibinåta kå Polockas kñazistes pierobeΩascietoksnis, Minska savå gandrîz tükstoß gadupaståvéßanas vésturé paspéjusi büt gan par kñazistesun vojevodistes centru, gan par guberñas pilsétu, lîdzk¬uvusi par galvaspilsétu valstij ar 10 miljoniemiedzîvotåju. Savas paståvéßanas laikå Minska
vairåkkårt tikusi sagrauta, taçu vienmér atdzimusi, k¬üstot arvienskaiståka. Péc atbrîvoßanas 1944. gadå tås vadîba nopietni apsvéraiespéju Baltkrievijas galvaspilsétu pårcelt uz Mogi¬evu vai vispår såktpilnîgi jaunas pilsétas celtniecîbu tukßå laukå, drupas saglabåjotneskartas. Taçu pilséta vélreiz atdzima no jauna, no jauna radåstrokßñainås ielas un énainie skvéri. Tåds ir Minskas savdabîgais vei-dols. Tå nelîdzinås nevienai citai pazîstamai galvaspilsétai.Senatnîgais te labi sadzîvo ar moderno un jauno, pieméram,visvecåkå Minskas celtne – 1611.–1613. gadå celtais
Petropavlovskas cietoksnis – un jaunais modernås Minskas simbols – Nacionålå bibliotéka. Íîmilzîgå celtne, ko nevar nepamanît, iebraucot Minskå, jau k¬uvusi par pilsétas müsdienuarhitektüras simbolu. Iespaidîga, monumentåla celtne, kas formas ziñå atgådina dimantu,ideåli iek¬aujas apkårtéjå ainavå un neapßaubåmi ir viena no high-tech stila ievérojamåkajåmékåm.
Müsu pårståvniecîbas birojs Minskå, Neatkarîbas prospektå 11/2, 306. telpå, vienmér ir atvértsklientiem, partneriem un müsu draugiem!
Onoré de Balzaks reiz teicis: “Kijeva – müΩîbas pilséta. Tå ir Zieme¬uRoma.” Uz müΩîgiem laikiem ßî pilséta slavena kå “krievu pilsétu måte”.
Ja esat viesojußies Kijevå, noteikti esat apmekléjußi arî tås ievérojamåkås vietas: Sofijas un Vladimira katedråles, Svétå Andreja baznîcu, Peçeru klosteri, Mihaila laukumu. Taçu,novirzoties no galvenajåm “türistu takåm”, nonåkat pilsétnieku îpaßi iemî¬otås vietås.Pieméram, Andreja nogåze, Kijevas iedzîvotåji uzskata, ka ßî vieta vél joprojåm glabåatmiñas par seno Kijevu. Tås izjütamas namu arhitektürå unieliñu bru©akmenî. Vai atceraties filmu “Dzenoties péc diviemza˚iem” ($Pf ldevz pfqwfvb$)? Tießi Svétå Andreja baznîcå paßånogåzes såkumå laulåjås Proña Prokopovna. Netålu no ßîs vietasérti apskatåmi viñas un Sverida Petroviça bronzå atlietie téli. Lîdzar ßo nemirstîgo varoñu skulptüru parådîßanos jaunie påri såkapie tiem veidot rindas, lai tikai izdotos iemüΩinåt kåzu mirkli tofonå. Nav iespéjams runåt par Andrejanogåzi un nepieminét MihailuBulgakovu. Bulgakovs dzîvoja namåNr.13 un to aprakstîja arî savå romånå“Turbinu dienas”. Müsdienås te ierîkotsmuzejs. Un cik neaprakståmi skaistaKijeva ir pavasarî un vasarå, kad viss za¬o,zied baltås un rozå kastañas (tießi kas-tañzieds rotå pilsétas ©erboni), visursmarΩo ceriñi un pilséta grimst ziedujürå! Atbrauciet un baudiet ßo skaistumupaßi savåm acîm!
Pie reizes apmekléjiet arî AB.LV birojuKijevå, Íelkoviçnaja ielå 42-44. Vienmértiksiet laipni uzñemti!
Minska
Almati
http//www.ab.lv/about/abroad/
Kijeva
AB.TRAVEL
Foto autori
A. Trofimovs L. LüseE. BernisI. Avdoñina
ce¬ojumi
ValstisKambodΩaînaVjetnamaBrazîlijaArgentînaMeksika
Dzîves ce¬i AB.LV darbiniekus aizved uz vistålåkajiem un eksotiskåkajiem
müsu planétas nostüriem. Müsu kaislîba uz ce¬oßanu nav tikai alkas péc
spilgtiem iespaidiem, negaidîtåm tikßanås reizém un vértîgas pieredzes,
tas ir arî sevis iepazîßanas ce¬ß. Ce¬å més k¬üstam vecåki, gudråki un
stipråki. Més atklåjam sev jaunu pasauli un atveramies paßi tås priekßå.
Lük, ßie ir ce¬i, kurus més izvélamies...
KubaÍveiceBulgårijaJapånaBolîvija
AB.SUPPORT
pils restauråcijas turpinåßanai, sekméjot pilsbibliotékas telpas atdzimßanu – hercogaErnsta Johana darba kabineta unikålo gries-tu gleznojumu restauråciju. AB.LV lîdz-îpaßnieks un Valdes priekßsédétåja viet-nieks O¬egs Fi¬s uzskata, ka “iespéja pie-dalîties Latvijas kultürvésturiskå simbolaatjaunotné ir liels gods un privilé©ija. Esam gandarîti, ka müsu bankas atbalsts¬auj turpinåt grandiozås pils restauråciju.Ticu, ka kådudien ieraudzîsim to såkotnéjåkråßñumå un Rundåles pils Latvijas kultür-vidé ieñems vietu, kas tai arî pienåkas – tå büs nozîmîgs Latvijas kultüras dzîvescentrs”.
� No 17. lîdz 20. novembrim Kijevå notikaklasiskås müzikas festivåls “Kultürudialogs”, kurå piedalîjås izcilå Latvijasér©elniece Jevgéñija Òisicina un Ukrainastautas måksliniece Jevgéñija Basalåjeva.Projekts tika îstenots ar festivåla patrona
Andra Vilcåna, LatvijasRepublikas véstnieka Ukrainå,atbalstu. Aizkraukles bankauzñémås festivåla ©enerålsponsoralomu. “Kultüru dialogs” savå ziñå bijaunikåls klasiskå akadémiskåizpildîjuma apvienojums ardaudzveidîgiem müsdienu måkslaspañémieniem (te jåmin reΩijasîpaßie risinåjumi, måkslu sintézeu. tml.). Piekrîtot k¬üt par festivåla©enerålsponsoru, AB.LV véléjåsdot iespéju ukraiñu klausîtåjiemiepazîties ar spilgtåm müsdienu
Latvijas müzikas parådîbåm un sekmétUkrainas kamermüzikas attîstîbas procesu.Protams, arî stiprinåt kultüras saites starpUkrainu un Latviju.
attiecîbåm un “Ledus” – par iedomåtåspasaules pårradîßanu realitåté (péc VladimiraSorokina romåna). Aizkraukles banka ar lepnumu atzîst, ka vies-izrådém bija fantastiski panåkumi un tås arneviltotu atsaucîbu uzñéma ganMaskavas teatrå¬i, gan profe-sionålie kriti˚i, aprakstot izrådeskrievu plaßsaziñas lîdzek¬os. Izrådi“Garå dzîve” Maskavas kriti˚i at-zina par “Labåko aizrobeΩu izrådi2006. gadå”, un teåtra måkslinie-ciskais vadîtåjs Alvis HermanisMaskavå tika apbalvots ar prestiΩokrievu teåtra balvu “Zelta maska”.
� 24. maijå 270 gadu jubilejuatzîméja Latvijas slavenais baro-ka un rokoko arhitektüras unmåkslas ansamblis – Rundålespils, kuras atjaunotnes procesamAizkraukles banka jau sniegusi ievérojamufinansiålo atbalstu. Arî aizvadîtajå gadåAB.LV atvéléja pråvus lîdzek¬us Rundåles
tie varétu k¬üt par bañ˚ieriem, inΩenieriem,årstiem un labiem cilvékiem, tiem, kasveido un attîsta müsu valsti.
� Èpaßu uzdevumu ministra sabiedrîbasintegråcijas lietås sekretariåts un Aiz-kraukles banka finansiåli atbalstîja lieliskusabiedriskås organizåcijas “Gråmatas bér-niem” un SIA “Rîdzene-1” 250 lappußubiezås ilustrétås gråmatas "Cnb[b lkz ltntq"izdoßanu. Tajå apkopots vairåk nekå350 dzejo¬u, ko pédéjo 20 gadu laikå uzrak-stîjußi krievu rakstnieki. Pirms diviem gadiem tika nodibinåta krievubérnu rakstnieku asociåcija Latvijå, kurasvadîbu uzñémås dzejnieks, prozai˚is unmåkslinieks Vladimirs Novikovs. Viñß arîbija ßî unikålå izdevuma iniciators, kurasastådîtåjs rakstnieks Nikolajs Gudañecsizvéléjås labåkos Latvijas, Baltkrievijas unKrievijas autoru dzejo¬us bérniem.
� 11. decembrî uz viesnîcas “Gütenbergs”jumta notika audiodiska “Brålîtis unKarlsons, kas dzîvo uz jumta” prezentåcija.1969. gada lugas ieraksta atjaunoßana noti-ka ar Aizkraukles bankas lîdzdalîbu.2006. gadå més arî finansiåli atbalstîjåmunikålå pasaku diska “Labvakar, mazaisdraudziñ!” izdoßanu. Divos albuma diskosapkopotas 10 tautu pasakas, kuras HarijsMisiñß ståstîja Latvijas Radio mazajiemklausîtåjiem laikå no 1960. lîdz1989. gadam. Diskos ierakstîtas arî10 bérnu iemî¬otas dziesmas. �
Pateicoties AB.LV finansiålajam atbalstam, Latvijå ir par vienu
gaisa balonu vairåk. Lielais, kråßñais “gaisa ku©is” tika
nosaukts Aizkraukles bankas vårdå un, protams, nokråsots
bankas korporatîvajå oranΩajå kråså ar bankas logotipu.
Balona îpaßnieki ir sporta klubs “99 gaisa baloni”. Íis gaisa
balons ir viens no lielåkajiem Latvijå, tå maksimålå celtspéja –
trîs pasaΩieri un pilots.
� 30. aprîlî un 1. maijå teåtra festivåla NET(Jaunais Eiropas teåtris) ietvaros Maskavånotika Jaunå Rîgas teåtra viesizrådes. JaunaisRîgas teåtris jau labu laiku atrodas Eiropasteåtra aprindu îpaßas intereses un uzmanîbaslokå. Pateicoties NET un bankas sniegtajamatbalstam, maskavießi redzéja Jaunå Rîgasteåtra izrådes – hitus, kas tiek izrådîti visosnozîmîgåkajos Eiropas teåtru festivålos.
Krievuskatîtåjuvértéßanaitika nodotasdivas izrådes:“Garå dzî-ve” – parvecu cilvékuun müsdienusabiedrîbas
atbalsts
� Aizkraukles banka bija ©enerålsponsorskoncertam, ko organizéja Latvijas véstniecî-ba Taßkentå par godu Latvijas neatkarîbasdienai. Bankai bija tas gods iepazîstinåtuzbeku klausîtåjus ar kråßñåm Latvijaskultüras personîbåm – 17. novembrî Alißera
Navoja vårdå nosauktajåValsts Akadémiskajåoperas un baleta teåtrîkoncertéja operdziedåtåjaAntra Bigaça un pianisteInna Davidova. Bankas vadîba ir pår-liecinåta, ka, sniedzotatbalstu muzikåliaugstvértîgiem pasåku-miem, tådéjådi sekmékultüras sakarustiprinåßanu starpUzbekistånu un Latviju.Spilgti kultüras iespaidikalpo arî par stimulusadarbîbai biznesa unfinanßu jomå.
� Spilgtu müzikas projek-tu atbalstîßana jau k¬uvusipar Aizkraukles bankasvizîtkarti. 2006. gads nebi-ja izñémums. AB.LV gan-darîta atzîmé savu lîdz-
dalîbu grupas Gotan Project – nepårspé-jamo tango izpildîtåju, lielisku müzi˚u unaranΩétåju – koncertos; banka sniegusipalîdzîgu roku arî vienai no labåkajåmKrievijas rokgrupåm Bi-2 un virtuozajiemkubießu müzi˚iem Buena Vista Masters. �
sabiedrîba� Jau divus gadus Aizkraukles banka sadar-bîbå ar telekompåniju TV3 un laikrakstu“Diena” îsteno kopîgu projektu “Latvijaslepnums”. Ikviens Latvijas iedzîvotåjs varatsütît savu véstuli tå organizétåjiem unpaståstît par cilvéku, kas daudzus gaduspaßaizliedzîgi palîdzéjis citiem, sniedzisroku nelaimé, dåvåjis cerîbu sirdîm unîstenojis citu sapñus. Projekta mér˚is –paståstît par ßådiem cilvékiem péc iespéjasplaßåkai sabiedrîbai un tådéjådi stiprinåt
2006. gadå tika uzsåkti vél trîs projekti
bérnu rota¬laukumu izveidei Rîgas dzîvoja-
majos rajonos, un més ceram, ka tie jau
tuvåkajå laikå tiks arî sekmîgi îstenoti.
sabiedrîbå cilvécisko attiecîbu svarîgumuun vértîbu, beznosacîjumu mîlestîbu unpatiesas rüpes citam par citu. Aizkrauklesbanka arî turpmåk sniegs atbalstu ßimsabiedrîbai tik vajadzîgajam un nozîmîga-jam projektam. �
bérni� Pateicoties Aizkraukles bankas ziedoju-mam, Bérnu kardiolo©ijas klînika varéjaiegådåties Latvijå pirmo ultraskañas transe-zofageålo zondi, kas ¬auj diagnosticét unårstét sirds-asinsvadu slimîbas bérniem unjaundzimußajiem. Unikålå ierîce – TEEmini multi – ¬auj îpaßi efektîvi izmekléthroniski slimos mazos pacientus, kå arîårstét akütas sirds slimîbas.
� 2006. gadå Rîgas domes priekßsédétåjavietnieks Jånis Birks un AB.LV lîdzîpaß-nieks un Valdes priekßsédétåja vietnieksO¬egs Fi¬s svinîgå atmosférå parakstîja pro-tokolu par bérnu rota¬u laukumu izgata-voßanu un uzstådîßanu Rîgas mikrorajonos. Pirmais spé¬u laukums jau ierîkots Espla-nådé pie Valsts måkslas muzeja, un tas ir nevien lielåkais bérnu rota¬u laukums pilsétascentrå, bet arî viens no lielåkajiem visåRîgå. Vienlaikus tika labiekårtots skvérslîdzås laukumam. Kopéjais bankas iegul-dîjums ßajå projektå – vairåk nekå31 000 latu. Jånis Birks izteica cerîbu, kaAB.LV sniegtais atbalsts kalpos par labassadarbîbas pieméru citiem Rîgas uzñémé-jiem, kå arî sekmés lîdzîgu sabiedrîbas unprivåtå sektora sadarbîbu gan Rîgå, ganLatvijå. Bérnu smiekli – tå ir vislabåkå motivåcijainvestîcijåm pilsétas infrastruktürasattîstîbå. Més no sirds palîdzam müsubérniem izaugt fiziski un garîgi, lai nåkotné
kultüra
AB.FINANCEkonsolidétais
pårskats
30
33
34
35
35
36
37
38
39
40
72
Bankas padomes un valdes ziñojums
Bankas padome un valde
Paziñojums par Bankas padomes un valdes atbildîbu
Finanßu pårskati
Pe¬ñas un zaudéjumu apré˚ins
Bilance un årpusbilances posteñi
Bankas kapitåla un rezervju izmaiñu pårskats
Koncerna kapitåla un rezervju izmaiñu pårskats
Naudas plüsmas pårskats
Pielikumi
Revidentu ziñojums
Auns Lai nu kur, betnaudas lietås jums viss büsO.K. Turklåt, jo mazåka büsjüsu vajadzîba péc naudas, jovairåk jüs spésiet to nopelnît.
Un runa nav par algas pielikumu 5% apmérå,ar kuru pietiktu, lai nopirktu braukßanas kartîtivisu veidu transportam. Zvaigznes runå skaidruvalodu – NAUDA büs (bet, ja nu tås tomér navtik daudz, kå solîts, uzmanîgi paverieties ap-kårt, vai jüsu tuvumå nav kåds, kas to izß˚ér-dé, un parunåjiet ar viñu nopietni). Ja jumskaut kå ßogad trüks, tad tas büs laiks naudastéréßanai. Jüs påråk dzi¬i nodosieties apcerei,kur un kå térét naudu. Tik dzi¬i, ka tad, kadvisbeidzot to büsiet izlémis, gads jau tuvosiesizskañai.
Svari Ja jums radusieskåda ©eniåla biznesa ideja,nesteidzieties to tülît îste-not – apspriedieties ar kådu,kas ar to saistîts. Zvaigznes
îpaßi jums iesaka ar savåm iecerémiepazîstinåt priekßniecîbu. Pretéjå gadîjumå –jüs tås realizésiet, bet viñiem péc tam to visunåksies izstrébt. Ar ko tas jums varétubeigties?! Pareizi, tießi tå, kå nupat nodomå-jåt. Visiem zinåms, ka iniciatîva bieΩi vien irsodåma lieta. Tiem, kas vélas iegüt vairåk,nekå tiem ßobrîd pieder, vispirms jåapsver,ko vajadzétu zaudét. K¬üdainas paßreizéjåssituåcijas un darîjumu novértéßanas dé¬ lielair iespéja, ka tåds çiks vien sanåk.
MeΩåzis Darîjumusférå jüsu galvenais sabiedro-tais un palîgs büs sakari. Joto ir vairåk, jo labåk virzåslietas. Ieklausieties padomos!
Pat tajos, kas jums ß˚iet pilnîgi nepråtîgi, irkåds racionåls kodols. Visus ieteikumus, ja nevairåk, tad vismaz apsveriet. Kas attiecas uzdzîves finansiålo pusi – nauda büs tiem, kaspratîs to nopelnît. Uz karjeras izaugsmi nece-riet, toties mekléjumi nopelnît vienmérvainagosies panåkumiem – jums pat büsiespéja izvéléties no vairåkiem nebüt ne slik-tiem darba piedåvåjumiem.
Vérsis Darîjumujomå jüs büsiet neaizvie-tojams kå ideju ©enera-tors, taçu ßaubîgs kånopietns biznesa partne-
ris. Gadîjumå, ja vél lîdz ßim neesat iesédies©eneråldirektora kréslå, varat at¬auties grez-nîbu – neuztraukties par savu karjeru. Íobrîd ßînav jüsu ambîcija, jo padzît jau nepadzîs. Ne-skatoties ne uz ko, jüsu profesionalitåte tiksnovértéta. DaΩreiz. Finanßu feja gan påråkbieΩi ar savu klåtbütni jüs neapgrütinås. Naudaturésies tikai tiem, kas büs garå îpaßi stipri, vaitiem, kam ßajå lietå palîdzîgu roku sniegs tu-vinieki un draugi. Taçu jüs kå filozofu diez vaitas spés uztraukt.
Lauva Darîjumosjums nevajadzétu pa¬autiesuz citu pieredzi. Ja nepår-baudîsiet jüsu rîcîbå esoßåsinformåcijas patiesumu, jüsu
tålåkå darbîba var ievest dzi¬i purvå. Sakåm-vårdå “Uzticies, bet pårbaudi” jums svarîgåkair otrå da¬a. Zinåmu risku, protams, at¬autiesvar, taçu tikai tad, kad veikti rüpîgi sagata-voßanås priekßdarbi. Påråk neuzticieties arîsavai atmiñai – tå ar jums var izspélét ¬aunujoku, pievi¬ot paßå atbildîgåkajå brîdî. Katramgadîjumam parüpéjieties par to, lai tiktu izga-tavotas jums vértîgås informåcijas un datu ko-pijas, îpaßi tådu, kas jums ir finansiåli svarîgas.
SkorpionsGada såkumå jåstrådå bütutikai gadîjumå, ja jums par ßodarbu tiek solîta samaksa. Ja
par to ßaubåties – mekléjiet, kam citam ziedotsavus spékus. Pretéjå gadîjumå nav izslégts, kajüs tiksiet izmantots. Labåk dariet kaut ko parpliku «paldies», nekå gaidiet kådu pateicîbuno tiem, kå labå esat püléjies. Panåkumi kar-jerå mîsies ar tikpat ievérojamiem kritieniem:kådu brîdi varésiet sildîties priekßniecîbas lab-vélîbas saulîté, un cerîbas attiecîbå uz jaunusavas karjeras virsotñu sasniegßanu neap-tumßos pat vismazåkås ßaubu énas, taçu gaidî-tais piepildîsies tikai da¬éji. Turklåt ßåda situåci-ja gada garumå iespéjama ne reizi vien.Izdariet secinåjumus!
ËdensvîrsDarîjumos jums büs jåpa¬aujastikai uz saviem spékiem, un tasvar nedaudz mazinåt perspektî-vas. No vienas puses, minimålair iespéja, ka jüs pievils partneris
(kolé©is, padotais), no otras puses – nevaraptvert neaptveramo. Zvaigznes iesaka pieliktvisas püles un såkt uzticéties cilvékiem. Vaja-dzîbu pårbaudît tas, starp citu, neizslédz. Visijüsu naudas tériñi un ieguldîjumi büs veiksmî-gi. Problémas var rasties tikai savstarpéjåsattiecîbås – jüs ne vienmér büsiet sajüsmå parto, kå ar naudu rîkojas citi, un gribésietiesaistîties ßajå proceså, dodot norådîjumus.Tas var novest pie lielåm nesaskañåm.
Dvîñi Jums büs ¬oti grütiizß˚irties par risku bizneså, un,iespéjams, tå arî labåk. Risksßogad – tå nav jüsu prioritåte.Påråk daudz nervu ßünu büs
jåziedo, risinot pat vismaznozîmîgåkos jautåju-mus. Í˚iesties ar naudu diez vai jüs gribésiet,taçu, ja tå notiks, vélåk jüs sevi tå nomocîsiet,ßaustoties pårmetumos par izdarîto, ka aizpaßsaglabåßanås apsvérumiem vairs neat¬au-sieties izcelties ßådå veidå. Panåkumi karjeråiespéjami tiem, kas nodarbojas ar zinåtniskopétniecîbu un analîzi. Jüsu darba rezultåtiembüs raksturîga îpaßa ticamîbas pakåpe. Íogadjums ir iespéja iegüt zinåtnisku grådu.
Jaunava Vislielåkospanåkumus darîjumu sférå sagai-da tås Jaunavas, kas neslinkos unsavu brîvo laiku ziedos sevis izglî-toßanai. Ja jüs jau tåpat esat vis-
augståkås klases profesionålis un pilnveidotiestålåk vairs nav kur, atrodiet sev jaunu va¬as-prieku un nododieties tam. Parådîsies jaunspaziñu loks, büs jaunas tikßanås, kas nåkotnévar büt noderîgas. Gada otrajå pusé vairåkuzmanîbas jåpievérß droßîbas pasåkumiem –gan komercnoslépuma saglabåßanai, gan savamaciña pasargåßanai no kabatzag¬iem. Tådåveidå jums izdosies izvairîties no lieliem naudaspapildu izdevumiem.
Strélnieks Íogadzvaigznes jums neiesaka darbavai darîjumu sféras maiñu.Joma, kurå jüs ßobrîd strådåjat,nodroßinås jums pietiekamus
ieñémumus. Ja jums kaut kå trükst, pacen-tieties apvienot savu darbu ar vél kådu. Bet, jajütat, ka esat kå vairåk vérti, atrodiet sevîspékus kam lielåkam un prasiet to. Dienåmk¬üstot vésåkåm, arî naudas tériñi k¬üs neizde-vîgåki jums. Tåpéc uzmanîgi vérojiet termo-metra stabiñu – kad gaisa temperatüra krîtas,atdodiet savu naudasmaku sievai/vîram/måtei,ieslédziet to seifå un neejiet uz veikaliem, jotas draud ar kådas lielåkas lietas iegådi, kasjums tajå brîdî vispår nav vajadzîga.
Zivis Zvaigznes jumssola paaugstinåtu ambicio-zitåtes pakåpi, kas izpaudîsieskå tîkojumi péc panåkumiemkarjerå. Nenåktu par ¬aunu
papildinåt zinåßanu bagåΩu, pat ja tam bütujåziedo zinåms daudzums naudas un laika.Pavasara beigås jums büs jårisina uzdevumi,kas saistîti ar lielåkåm vai mazåkåm mîklåm.No jüsu panåkumiem ßajå laukå atkarîga turp-måkå finansiålå situåcija. Rudens – veiksmîgslaiks jauna va¬asprieka izvélei. Jau drîz tas nesîspe¬ñu – lai arî nelielu, taçu tå büs lieta, kasdarîs jüs lepnu.
Vézis Neticiet vårdiem,ja tie nav uzrakstîti uz papîraun apliecinåti ar parakstu, –mutiski solîjumi darîjumosdiemΩél netiks pildîti. Ne gluΩi
tå, ka jums îpaßi draudétu tikßanås ar kråp-niekiem, bet piesardzîba lieti noderés. Finanßuproblémas liks sevi manît gada pirmajå pusé,taçu tuvåk rudenim situåcija nostabilizésies,turklåt pat pårspés ceréto. Tomér zvaigznesiesaka, kamér naudas lietus pår jums vél navnolijis, ierobeΩot savas pastaigas pa veikaliem.Kaut arî gada otrajå pusé jüsu pirkumi nebüsatzîstami par påråk racionåliem, taçu tad jaujüs varésiet at¬auties påråk neuztraukties partériñiem.
Jüsu bizness un finanses
lpp
. 31
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I BA
NK
AS
PAD
OM
ESU
NV
ALD
ES Z
IˆO
JUM
S
Vietéjais tirgusArî 2006. gadå viens no straujåk augoßajiem komercbanku
biznesa sektoriem bija hipotekårå kreditéßana. Aizkraukles
banka pårskata periodå nostiprinåjås starp vadoßajåm Latvijas
komercbankåm hipotekårås kreditéßanas jomå.
Lîdz 2006. gada 31. decembrim hipotekårajos kredîtos Banka
izsniegusi 363,5 miljonus latu, kas ir praktiski divas reizes
vairåk nekå gadu iepriekß. Måjok¬u kredîtos Banka lîdz 2006.
gada beigåm izsniegusi 298 miljonus latu, tådéjådi palîdzot
vairåk nekå 8500 klientiem iegådåties savu måjokli.
Ar katru gadu palielinås pieprasîjums péc jauniem un kvali-
tatîviem måjok¬iem. Savu artavu jaunu måjok¬u radîßanå
sniegusi arî Aizkraukles banka. Kopumå 2006. gadå Banka
pieß˚îrusi kredîtus 16 jaunu måjok¬u projektu îstenoßanai par
kopéjo summu 36,5 miljoni latu.
Aizvadîtajå gadå Banka paplaßinåja savu pakalpojumu klåstu
privåtpersonåm, piedåvåjot ne tikai hipotekåro, bet arî
patériña kredîtu. Aizkraukles banka klientiem piedåvå jaunu
kredîtu produktu “AB.karte”, ar kuru var sañemt aizdevumu
lîdz pat çetru méneßalgu apmérå.
Banka aizvadîtajå gadå saviem klientiem såka piedåvåt arî
“Ce¬ojumu kartes” – tås ir starptautiskas kredîtkartes
MasterCard Classic un VISA Classic privåtpersonåm, kas dod
iespéju to îpaßniekiem ce¬ojuma laikå justies érti, droßi un
brîvi, sañemot daΩådus pakalpojumus un attiecîgu servisu.
Visi “Ce¬ojumu karßu” lietotåji bez maksas k¬üst par ce¬ojumu
apdroßinåßanas polises îpaßniekiem, kura sedz neparedzétus
medicînas un vairåkus citus izdevumus, kas var rasties
ce¬ojumu laikå uz årvalstîm.
Hipotekårås kreditéßanas rezultåti apliecina, ka klienti uzticas
Aizkraukles bankai kå specializétai kreditéßanas bankai un ir
to novértéjußi. Attaisnojot klientu vélmes, Banka turpinås
pilnveidot savu pakalpojumu klåstu kreditéßanas jomå arî
turpmåk.
InvestîcijasPar Bankas pårdomåtås darbîbas straté©ijas un risku
izvértéßanas pareizîbu liecina arî sasniegtie rezultåti investîciju
bizneså.
Bankas likviditåtes portfe¬a vidéjais atlikums 2006. gada
beigås bija 20,5 miljoni latu, gada ienesîgums – 4,74%.
Likviditåtes portfeli veido Latvijas centrålås valdîbas, kå arî
Latvijas un OECD valstu kredîtieståΩu paråda vértspapîri.
Savukårt investîciju uz nenoteiktu laiku portfe¬a gada
ienesîgums bija 10,7%, tå vidéjais apjoms 2006. gadå bija
68 miljoni latu. Investîciju uz nenoteiktu laiku portfeli veido
Latvijas centrålås valdîbas, Latvijas, OECD un citu valstu
kredîtieståΩu paråda vértspapîri, kå arî citu (ne-OECD) valstu
valsts, paßvaldîbu un privåtuzñémumu paråda vértspapîri.
Tirdzniecîbas portfe¬a gada ienesîgums bija 9,4% gadå, vidé-
jais portfe¬a apjoms – 2,3 miljoni latu. Bankas tirdzniecîbas
portfeli veido ieguldîjumi citu (ne-OECD) valstu kredîtieståΩu
un privåtuzñémumu paråda vértspapîros.
Aizkraukles banka sabiedrîbaiPateicoties veiksmîgai finansiålai darbîbai, Aizkraukles banka
arî 2006. gadå varéja turpinåt aktîvi iesaistîties daΩådu
Latvijas sabiedrîbai nozîmîgu projektu îstenoßanå, atvélot tam
vairåk nekå 1 miljonu latu.
Viens no prioritårajiem sabiedriski nozîmîgiem darbiem
Aizkraukles bankå ir atbalsts bérnu veselîbas un izglîtîbas
veicinåßanai. Tå, pieméram, pateicoties Aizkraukles bankas
ziedojumam 19,5 tükstoßu latu apmérå, Bérnu kardiolo©ijas
klînikå ßobrîd pieejama Latvijå pirmå bérniem un jaundzi-
mußajiem piemérotå ultrasonogråfijas transezofageålå zonde,
ar kuru iespéjams diagnosticét un årstét sirds saslimßanas.
Sadarbojoties ar Rîgas domi, ar Aizkraukles bankas finansiålu
atbalstu paßå Rîgas centrå – Esplanådé, aiz Valsts måkslas
muzeja – tika atklåts bérnu rota¬u laukums. Tas ir vislielåkais
bérnu rota¬laukums pilsétas centrå un viens no lielåkajiem
Rîgå. Vienlaikus ar rota¬laukuma uzstådîßanu tika labiekårtots
tam blakus esoßais skvérs.
Ar Bankas atbalstu Latvijas bérniem dota iespéja noklausîties
viñu vecåkiem no bérnîbas labi pazîstamus ståstus un
pasakas. Sadarbîbå ar vienu no vecåkajåm Latvijas radiostaci-
jåm Latvijas Radio tika izdoti divi unikåli kompaktdiski –
Harija Misiña ierunåtås pasakas dubultdiskå “Labvakar,
mazais draudziñ!” un atjaunots 1969. gada radioieraksts
“Brålîtis un Karlsons, kas dzîvo uz jumta”.
Vél bérnu veselîbai tika ziedoti 2006. gadå Aizkraukles
bankas plånotie, bet neizmantotie lîdzek¬i darbinieku
veselîbas apdroßinåßanai. Kopumå daΩådu bérnu årstéßanai
un viñu veselîbas uzlaboßanai ziedots 21 tükstotis latu.
lpp
. 30
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I BA
NK
AS
PAD
OM
ESU
NV
ALD
ES Z
IˆO
JUM
SBankas padomes un valdes ziñojumsCienîjamie Aizkraukles bankas akcionåri,klienti un sadarbîbas partneri!
Lîdz ar kopéjo Latvijas ekonomikas izaugsmi arî Aizkraukles
banka 2006. gadå sasniedza jaunas finanßu virsotnes.
Aizvadîtajå gadå Bankas aktîvu lielums pårsniedza 1 miljardu
eiro, kå arî iegüta Bankas paståvéßanas vésturé lielåkå
pe¬ña – 25 miljoni latu.
Pie nozîmîgåkajiem gada notikumiem minama sindicétå
kredîta piesaistîßana. Aizkraukles banka jünija beigås parak-
stîja lîgumu par sindicétå kredîta sañemßanu 50 miljonu eiro
apmérå. Savu lîdzdalîbu Aizkraukles bankas pirmajam sindi-
cétajam aizdevumam apstiprinåja 19 bankas no 10 daΩådåm
valstîm. Viens no ßå darîjuma mér˚iem bija piesaistît poten-
ciålo sadarbîbas partneru uzmanîbu sekmîgai Latvijas ko-
mercbanku darbîbai, veicinot turpmåkas sadarbîbas iespéjas
ar Aizkraukles banku.
Ne mazåk nozîmîgs notikums Bankas dzîvé bija divu jaunu
akciju sabiedrîbu dibinåßana – ieguldîjumu brokeru akciju
sabiedrîba “AB.LV Capital Markets” un ieguldîjumu pår-
valdes akciju sabiedrîba “AB.LV Asset Management”. Meitas
uzñémumi dibinåti, sekojot Bankas attîstîbas straté©ijai un
realizéjot nodomu paplaßinåt klientiem sniegto pakalpojumu
klåstu ieguldîjumu pårvaldîßanas jomå.
Finanßu lîdzek¬u pårvaldîßanas un brokeru pakalpojumu
ievießanas nepiecießamîbu noteica klientu un tirgus
pieprasîjums. Attaisnojot klientu vélmes, arî ßo pakalpojumu
sniegßanå Banka nodroßinås individuålu un augstas kvalitåtes
apkalpoßanas servisu.
Finanßu rezultåtiPateicoties konsekventai Bankas darbîbas straté©ijas îsteno-
ßanai, veiksmîgai un pårdomåtai darbîbai gan vietéjå, gan
starptautiskajå tirgü, Bankas sasniegtie finanßu rezultåti
2006. gadå ir ievérîbas cienîgi.
Aizkraukles bankas pe¬ña 2006. gadå sasniedza 25 miljonus
latu, kas ir par 39% vairåk nekå gadu iepriekß.
Savukårt Bankas aktîvi 2006. gada decembra beigås bija
811,9 miljoni latu. Salîdzinot ar 2005. gada beigåm, Bankas
aktîvi pieaugußi par 48%. Bankas bruto kredîtportfelis 2006.
gada beigås sasniedza 493,8 miljonus latu, kas ir 1,8 reizes
vairåk nekå 2005. gada beigås.
Bankai kapitåla atdeve ROE (tiek mérîta kå gada pe¬ña pret
vidéjo Bankas kapitålu) 2006. gada 31. decembrî sasniedza
45,04%, bet aktîvu atdeve ROA (tiek mérîta kå gada pe¬ña
pret aktîvu vidéjo gada vértîbu) bija 4,01%.
Bankas valde ieteica Bankas akcionåru pilnsapulcei pieñemt
lémumu par dividenΩu izmaksu akcionåriem 60 latu apmérå
par akciju.
Uzturot augstu klientu apkalpoßanas servisu un turpinot
darbu pie Bankas modernizåcijas, 2006. gada beigås Banka
iegådåjås jaunu Íveices kompånijas “Temenos” piedåvåto
banku sistému T24. Banku sistému tirgü kompånija “Teme-
nos” ir viena no vadoßajåm. Jauniegådåtås sistémas ievie-
ßanu Bankas darbîbå plånots såkt jau 2007. gada pavasarî.
Starptautiskais tirgusAizvien vairåk årvalstu klientu novérté Aizkraukles bankas
sniegtos konkurétspéjîgos un kvalificétos pakalpojumus.
Nozîmîgu vietu Bankas savstarpéjo attiecîbu veidoßanå ar
klientiem ieñem augsts apkalpoßanas serviss, åtrums, konfi-
dencialitåte, kå arî jaunåko un modernåko tehnolo©iju
izmantoßana. Ievérojot ßos principus, Bankai izdodas pie-
saistît aizvien vairåk jaunu klientu.
Müsu darbs, uzturot augstus kvalitåtes standartus, ir devis
labus rezultåtus – piesaistîto noguldîjumu apjoms, salîdzinot
ar 2005. gada beigåm, ir palielinåjies par 38%, sasniedzot
661 miljonu latu.
Savukårt nerezidentiem izsniegto bruto kredîtu apjoms
2006. gada decembra beigås bija 45,2 miljoni latu, kas ir par
55% vairåk nekå gadu iepriekß.
Paplaßinot savu pakalpojumu klåstu, Banka saviem årvalstu
klientiem, uzñémumiem un privåtpersonåm kopß 2006. gada
såkuma piedåvå jaunu produktu – kråjkontu. Kråjkonta gal-
venå priekßrocîba ir augståki procenti ikdienas atlikumam,
salîdzinot ar noré˚ina konta vidéjå ceturkßña atlikuma pro-
centiem.
Izvérßot savu darbîbu starptautiskajå tirgü, aizvadîtajå gadå
Banka atvéra vairåkas jaunas pårståvniecîbas årvalstîs –
Baltkrievijå, Ukrainå un Kazahstånå. Galvenais Bankas pår-
ståvniecîbu uzdevums ir nodibinåt abpuséji izdevîgus biznesa
kontaktus starp årvalstu un vietéjiem uzñéméjiem, kå arî
ieintereséto personu konsultéßana finanßu jautåjumos un
informéßana par Aizkraukles bankas piedåvåtajiem produk-
tiem un pakalpojumiem.
Bankas valde:
Valdes priekßsédétåjs:
EErrnneessttss BBeerrnniiss
Valdes priekßsédétåja vietnieks:
OO¬¬eeggss FFii¬¬ss
Valdes locek¬i:
PPååvveellss ÍÍnneejjeerrssoonnss
AAlleekkssaannddrrss PPååΩΩee
OO¬¬eeggss SSiirroottiinnss
RRoollaannddss CCiittaajjeevvss
Padomes priekßsédétåjs
Aleksandrs Bergmanis
Valdes priekßsédétåjs
Ernests Bernis
Rîgå, 2007. gada 15. februårî
lpp
. 33
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I BA
NK
AS
PAD
OM
EU
NV
ALD
E
Bankas padome un valde
Bankas padome:
Padomes priekßsédétåjs:
AAlleekkssaannddrrss BBeerrggmmaanniiss
Padomes priekßsédétåja vietnieks:
JJåånniiss KKrrîîggeerrss
Padomes loceklis:
VVllaaddiimmiirrss KKuuttoovvoojjss
2006. gada 13. novembrî Bankas padome par Valdes locekli
ievéléja Rolandu Citajevu.
Sadarbîbå ar labdarîbas fondu “Ziedot” atbalstîßanai tika
izvéléti divi labdarîbas projekti – “Mazo sirsniñu cerîbas” un
“Palîdzîba Nikolai Rotbergai”.
Jau par tradîciju k¬uvusi Aizkraukles bankas, laikraksta
“Diena” un televîzijas kompånijas TV3 rîkotå akcija “Latvijas
lepnums”. Ar aicinåjumu uz labiem darbiem “Latvijas lepnu-
ma” ietvaros ikviens Latvijas iedzîvotåjs tiek aicinåts sütît vés-
tules un ståstît par cilvékiem, kuri gadiem ilgi nesavtîgi
palîdzéjußi, sniegußi palîdzîgu roku nelaimé, devußi cerîbu vai
piepildîjußi kådu ilgi lolotu sapni.
2006. gadå ar Aizkraukles bankas atbalstu Latvijas iedzîvotåji
ir varéjußi noklausîties vairåku izcilu müzi˚u koncertus –
lpp
. 32
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I BA
NK
AS
PAD
OM
ESU
NV
ALD
ES Z
IˆO
JUM
S
tango projektu “Gotan Project”, Krievijas rokgrupas “Bi-2”,
kå arî Kubas müzi˚u “Buena Vista Masters” koncertu.
Jau vairåkus gadus Aizkraukles banka aktîvi iesaistås handbo-
la dzîvé Latvijå, atbalstot Latvijas Handbola federåciju.
Atbalsts tiek sniegts arî vadoßajam handbola klubam Latvijå
ASK/AB.LV, kå arî jaunajiem handbolistiem no Skrîveriem,
Aizkraukles un Jürmalas.
Aizkraukles bankas vadîba ir pateicîga par Jüsu uzticîbu un
lojalitåti Bankai!
Padomes priekßsédétåjs
Aleksandrs Bergmanis
Valdes priekßsédétåjs
Ernests Bernis
Rîgå, 2007. gada 15. februårî
Bankas padomes un valdes ziñojums
lpp
. 35
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I PEÒ
ˆA
S V
AIZ
AU
D‰J
UM
U A
PR‰
INS
Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.
Interest income
Interest expense
Net interest income
Income from securities
Commission and fee income
Commission and fee expense
Net commission and fee income
Profit on trading with financial instruments
Other operating income
Operating income
Administrative expense
Depreciation of fixed assets and their value adjustmentsredit losses
Release of previously established provision
Extraordinary expense
Profit before corporate income tax
Corporate income tax
Net profit for the period
Procentu ienåkumi
Procentu izdevumi
DividenΩu ienåkumi
Komisijas naudas ienåkumi
Komisijas naudas izdevumi
Neto realizétå pe¬ña no pårdoßanai pieejamajiem finanßu aktîviem
Neto pe¬ña no tirdzniecîbas nolükå turétiem finanßu aktîviem
Årvalstu valütu tirdzniecîbas un pårvértéßanas pe¬ña
Uzkråjumu nedroßiem parådiem veidoßanas rezultåts
Izdevumi uzkråjumu veidoßanai
Uzkråjumu samazinåßanas ienåkumi
Pamatdarbîbas ienåkumi
Èpaßuma, iekårtu un aprîkojuma, ieguldîjumu îpaßuma
un nemateriålo aktîvu atzîßanas pårtraukßana (zaudéjumi)/ pe¬ña
Administratîvie izdevumi
Nolietojums
Påréjie ienåkumi
Påréjie izdevumi
Pe¬ña pirms uzñémumu ienåkuma nodok¬a apré˚inåßanas
Uzñémumu ienåkuma nodoklis
Pårskata gada pe¬ña
Pe–a uz vienu akciju
Notes
31.12.02.
Pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚ins par 2006. un 2005. gadu
Pielikums
4
4
5
5
6
11
11
11
7
9
21, 22
8
10
12
Koncerns
2006
LVL '000
34 412
(12 313)
37
8 689
(1 240)
1 736
424
12 356
259
(285)
544
44 360
(15)
(16 124)
(1 659)
792
(1 064)
26 290
(3 768)
22 522
0,23
Koncerns
2005
LVL '000
24 383
(6 091)
14
6 944
(1 164)
3 030
413
5 891
397
(420)
817
33 817
(4)
(11 607)
(1 643)
413
(385)
20 591
(2 590)
18 001
0,18
Banka
2006
LVL '000
34 412
(12 279)
37
8 655
(1 231)
1 736
424
12 348
259
(285)
544
44 361
2 220
(15 824)
(1 649)
804
(1 062)
28 850
(3 768)
25 082
0,25
Banka
2005
LVL '000
24 383
(6 091)
14
6 944
(1 164)
3 030
413
5 891
397
(420)
817
33 817
(4)
(11 606)
(1 643)
411
(385)
20 590
(2 590)
18 000
0,18
Padomes priekßsédétåjs
Aleksandrs Bergmanis
Valdes priekßsédétåjs
Ernests Bernis
Rîgå, 2007. gada 15. februårî
lpp
. 34
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I PA
ZIˆ
OJU
MS
PAR
BAN
KA
SPA
DO
MES
UN
VA
LDES
ATB
ILD
ÈBU
Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.
Paziñojums par Bankas padomes un valdes atbildîbu
Bankas padome un valde (turpmåk tekstå – vadîba) ir atbildîga
par Bankas finanßu pårskatu sagatavoßanu, kå arî par Bankas
un tås meitas uzñémumu (turpmåk tekstå – Koncerns) kon-
solidéto finanßu pårskatu sagatavoßanu. Finanßu pårskati
sagatavoti saskañå ar Latvijas Republikas KredîtieståΩu likumu,
Finanßu un kapitåla tirgus komisijas norådîjumiem un citåm uz
kredîtiestådém attiecinåmåm Latvijas Republikas likumdoßanas
prasîbåm.
Finanßu pårskati, kas atspogu¬oti no 35. lappuses lîdz 71. lap-
pusei, ir sagatavoti, pamatojoties uz attaisnojuma dokumen-
tiem un sniedz patiesu priekßstatu par Bankas un Koncerna
finansiålo ståvokli 2006. un 2005. gada 31. decembrî, kå arî
par to 2006. un 2005. gada darbîbas rezultåtiem, kapitåla un
rezervju izmaiñåm un naudas plüsmu.
Iepriekßminétie finanßu pårskati ir sagatavoti, konsekventi lietojot
Eiropas Savienîbå apstiprinåtos Starptautiskos finanßu pårskatu
sagatavoßanas standartus un tiem atbilstoßos uzskaites principus
un pamatojoties uz uzñéméjdarbîbas turpinåßanas principu.
Ío finanßu pårskatu sagatavoßanas gaitå vadîbas pieñemtie
lémumi un izdarîtie novértéjumi ir bijußi piesardzîgi
un pamatoti.
Bankas vadîba ir atbildîga par atbilstoßas uzskaites sistémas
nodroßinåßanu, Koncerna aktîvu saglabåßanu, kå arî par
kråpßanas un citu Koncernå izdarîtu pårkåpumu atklåßanu un
novérßanu. Bankas vadîba ir atbildîga arî par Latvijas Republikas
KredîtieståΩu likuma, Finanßu un kapitåla tirgus komisijas
norådîjumu un citu uz kredîtiestådém attiecinåmu Latvijas
Republikas likumdoßanas prasîbu ievéroßanu.
Padomes priekßsédétåjs
Aleksandrs Bergmanis
Valdes priekßsédétåjs
Ernests Bernis
Rîgå, 2007. gada 15. februårî
lpp
. 37
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I BA
NK
AS
KA
PITÅ
LA U
NRE
ZERV
JU IZ
MA
IˆU
PÅ
RSK
ATS
Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.
Pårdoßanai
Akciju pieejamo finanßu
Apmaksåtais emisijas Rezerves aktîvu pårvérté- Nesadalîtå Kopå kapitåls
pamatkapitåls uzcenojums kapitåls ßanas rezerve pe¬ña un rezerves
LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000
01.01.2005.
Izmaksåtås dividendes
Pårdoßanai pieejamo finanßu aktîvu
pårvértéßanas rezerves izmaiñas
Iek¬auts pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå
vértspapîru pårdoßanas rezultåtå
Izmaiñas atliktajå uzñémumu ienåkuma nodoklî
2005. gada pe–a
31.12.2005.
Izmaksåtås dividendes
Pårdoßanai pieejamo finanßu aktîvu
pårvértéßanas rezerves izmaiñas
Iek¬auts pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå
vértspapîru pårdoßanas rezultåtå
Izmaiñas atliktajå uzñémumu ienåkuma nodoklî
2006. gada pe–a
31.12.2006.
Bankas kapitåla un rezervju izmaiñu pårskats par 2006. un 2005. gadu
15 000
–
–
–
–
–
15 000
–
–
–
–
–
15 000
255
–
–
–
–
–
255
–
–
–
–
–
255
1 500
–
–
–
–
–
1 500
–
–
–
–
–
1 500
1 570
–
2 789
(2 775)
(2)
–
1 582
–
1 826
(1 657)
(25)
–
1 726
11 526
(2 000)
–
–
–
18 000
27 526
(3 000)
–
–
–
25 082
49 608
29 851
(2 000)
2 789
(2 775)
(2)
18 000
45 863
(3 000)
1 826
(1 657)
(25)
25 082
68 089
lpp
. 36
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I BIL
AN
CE
UN
ÅRP
USB
ILA
NC
ES P
OST
EˆI
Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.
Aktîvi
Kase un prasîbas uz pieprasîjumu pret centrålajåm bankåm
Prasîbas pret kredîtiestådém
Tirdzniecîbas nolükå turétie finanßu aktîvi
Paråda vértspapîri un citi vértspapîri ar fiksétu ienåkumu
Atvasinåtie lîgumi
Pårdoßanai pieejamie finanßu aktîvi
Paråda vértspapîri un citi vértspapîri ar fiksétu ienåkumu
Akcijas un citi vértspapîri ar nefiksétu ienåkumu
Kredîti
Nåkamo periodu izdevumi un uzkråtie ienåkumi
Pamatlîdzek¬i
Ieguldîjumu îpaßums
Nemateriålie aktîvi
Ieguldîjumi radniecîgo un asociéto uzñémumu pamatkapitålå
Påréjie aktîvi
Kopå aktîvi
Saistîbas
Saistîbas uz pieprasîjumu pret kredîtiestådém
Tirdzniecîbas nolükå turétås finanßu saistîbas
Atvasinåtie lîgumi
Amortizétajå iegådes vértîbå vértétås finanßu saistîbas
Noguldîjumi
Termiñsaistîbas pret kredîtiestådém
Pakårtotås saistîbas
Nåkamo periodu ienåkumi un uzkråtie izdevumi
Atliktais uzñémumu ienåkuma nodoklis
Uzñémumu ienåkuma nodok¬a saistîbas
Påréjås saistîbas
Kopå saistîbas
Kapitåls un rezerves
Apmaksåtais pamatkapitåls
Akciju emisijas uzcenojums
Rezerves kapitåls un påréjås rezerves
Pårdoßanai pieejamo finanßu aktîvu pårvértéßanas rezerve
Iepriekßéjo gadu nesadalîtå pe¬ña
Pårskata perioda nesadalîtå pe¬ña
Kopå kapitåls un rezerves
Kopå saistîbas un kapitåls un rezerves
Årpusbilances posteñi
Aktîvi pårvaldîßanå
Iespéjamås saistîbas
Galvojumi (garantijas)
Påréjås iespéjamås saistîbas
Årpusbilances saistîbas pret klientiem
Bilance un årpusbilances posteñi 2006. gada 31. decembrî un 2005. gada 31. decembrî
Pielikums
13
14
16
18
16
17
15
22
21
22
19, 20
23
24
18
25
24
29
26
12
12
27
30
28
28
28
Koncerns
31.12.2006.
LVL '000
56 674
163 999
3 684
2 493
1 191
71 247
64 841
6 406
491 210
101
6 604
14 217
1 583
12
1 834
811 165
8 780
3 512
3 512
728 206
659 745
49 131
19 330
3 072
635
273
1 158
745 636
15 000
255
1 500
1 726
24 526
22 522
65 529
811 165
5 250
8 528
6 699
1 829
58 065
Koncerns
31.12.2005.
LVL '000
40 801
99 716
2 147
1 033
1 114
102 905
101 212
1 693
276 703
258
7 483
15 736
1 205
12
343
547 309
8 155
742
742
488 499
480 268
500
7 731
1 499
601
1 038
912
501 446
15 000
255
1 500
1 582
9 525
18 001
45 863
547 309
4 099
6 895
4 562
2 333
43 236
Banka
31.12.2006.
LVL '000
56 674
163 988
3 684
2 493
1 191
71 247
64 841
6 406
491 210
90
6 510
14 217
1 572
2 462
247
811 901
8 780
3 512
3 512
726 409
660 950
46 129
19 330
3 053
635
273
1 150
743 812
15 000
255
1 500
1 726
24 526
25 082
68 089
811 901
3 995
8 528
6 699
1 829
58 065
Banka
31.12.2005.
LVL '000
40 801
99 716
2 147
1 033
1 114
102 905
101 212
1 693
276 703
258
7 483
15 036
1 205
719
343
547 316
8 155
742
742
488 506
480 275
500
7 731
1 499
601
1 038
912
501 453
15 000
255
1 500
1 582
9 526
18 000
45 863
547 316
4 099
6 895
4 562
2 333
43 236
lpp
. 39
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I NA
UD
AS
PLË
SMA
S PÅ
RSK
ATS
Naudas plüsma pamatdarbîbas rezultåtå
Pe¬ña pirms uzñémumu ienåkuma nodok¬a apré˚inåßanas
Nemateriålo aktîvu un pamatlîdzek¬u nolietojums
Uzkråjumu nedroßiem parådiem (samazinåjums)
Årvalstu valütas pozîciju nerealizétie zaudéjumi
Naudas un tås ekvivalentu pieaugums pamatdarbîbas rezultåtå
pirms izmaiñåm aktîvos un pasîvos
Kredîtu (pieaugums)
Pårdoßanai pieejamo finanßu aktîvu samazinåjums/ (pieaugums)
Tirdzniecîbas nolükå turéto finanßu aktîvu vértîbas (pieaugums)/ samazinåjums
Nåkamo periodu izdevumu un uzkråto ienåkumu samazinåjums/ (pieaugums)
Påréjo aktîvu samazinåjums
Prasîbu pret kredîtiestådém samazinåjums
Noguldîjumu no påréjiem klientiem pieaugums
Saistîbu pret kredîtiestådém pieaugums
Tirdzniecîbas nolükå turéto finanßu saistîbu vértîbas pieaugums/ (samazinåjums)
Nåkamo periodu ienåkumu un uzkråto izdevumu pieaugums
Påréjo saistîbu pieaugums/ (samazinåjums)
Naudas un tås ekvivalentu pieaugums/ (samazinåjums)
pamatdarbîbas rezultåtå pirms uzñémumu ienåkuma nodok¬a
(Samaksåtais uzñémumu ienåkuma nodoklis)
Naudas un tås ekvivalentu pieaugums/ (samazinåjums)
pamatdarbîbas rezultåtå
Naudas plüsma ieguldîjumu darbîbas rezultåtå
Pamatlîdzek¬u un ieguldîjumu nekustamajos îpaßumos (iegåde)
Pamatlîdzek¬u un nemateriålo aktîvu pårdoßana
Lîdzdalîbas uzñémumu pamatkapitålå (iegåde)
Naudas un tås ekvivalentu (samazinåjums) ieguldîjumu
darbîbas rezultåtå
Naudas plüsma finanséßanas darbîbas rezultåtå
Pakårtoto saistîbu piesaistîßana
DividenΩu (izmaksas)
Naudas un tås ekvivalentu pieaugums/ (samazinåjums)
finanséßanas darbîbas rezultåtå
Naudas un tås ekvivalentu pieaugums/ (samazinåjums)
Nauda un tås ekvivalenti pårskata perioda såkumå
Årvalstu valütas pozîciju pårvértéßanas (zaudéjumi)/ pe¬ña
Nauda un tås ekvivalenti pårskata perioda beigås*
* Naudas un tås ekvivalentu saståvda¬as skatît 33. pielikumå.
Naudas plüsma no sañemtajiem un izmaksåtajiem procentiem
Sañemtie procenti
Izmaksåtie procenti
Naudas plüsmas pårskats par 2006. un 2005. gadu
Koncerns
2005
LVL '000
20 591
1 643
(631)
751
22 354
(138 159)
(3 898)
279
(173)
467
2 616
97 407
–
(566)
804
(13 488)
(32 357)
(1 186)
(33 543)
(5 325)
27
–
(5 298)
–
(2 000)
(2 000)
(40 841)
159 215
253
118 627
Banka
2005
LVL '000
20 590
1 643
(631)
751
22 353
(138 159)
(3 898)
279
(173)
467
2 616
97 408
–
(566)
804
(13 488)
(32 357)
(1 186)
(33 543)
(5 325)
27
–
(5 298)
–
(2 000)
(2 000)
(40 841)
159 215
253
118 627
Koncerns
2006
LVL '000
26 290
1 659
(456)
3 185
30 678
(214 051)
31 827
(1 537)
157
14
210
179 477
38 793
2 770
1 573
15
69 926
(4 293)
65 633
(1 323)
179
–
(1 144)
11 599
(3 000)
8 599
73 088
118 627
(3 185)
188 530
Banka
2006
LVL '000
28 850
1 649
(456)
3 185
33 228
(214 051)
31 827
(1 537)
168
96
210
180 675
35 791
2 770
1 554
7
70 738
(4 293)
66 445
(1 223)
1 699
(2 443)
(1 967)
11 599
(3 000)
8 599
73 077
118 627
(3 185)
188 519
Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.
Koncerns
2005
LVL '000
20 511
(4 714)
Banka
2005
LVL '000
20 511
(4 714)
Koncerns
2006
LVL '000
28 543
(10 110)
Banka
2006
LVL '000
28 543
(10 069)
lpp
. 38
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I KO
NC
ERN
A K
API
TÅLA
UN
REZE
RVJU
IZM
AIˆ
U P
ÅRS
KA
TS
Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.
Koncerna kapitåla un rezervju izmaiñu pårskats par 2006. un 2005. gadu
Pårdoßanai
Akciju pieejamo finanßu
Apmaksåtais emisijas Rezerves aktîvu pårvérté- Nesadalîtå Kopå kapitåls
pamatkapitåls uzcenojums kapitåls ßanas rezerve pe¬ña un rezerves
LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000
01.01.2005.
Izmaksåtås dividendes
Pårdoßanai pieejamo finanßu aktîvu
pårvértéßanas rezerves izmaiñas
Iek¬auts pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå
vértspapîru pårdoßanas rezultåtå
Izmaiñas atliktajå uzñémumu ienåkuma nodoklî
2005. gada pe–a
31.12.2005.
Izmaksåtås dividendes
Pårdoßanai pieejamo finanßu aktîvu
pårvértéßanas rezerves izmaiñas
Iek¬auts pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå
vértspapîru pårdoßanas rezultåtå
Izmaiñas atliktajå uzñémumu ienåkuma nodoklî
2006. gada pe–a
31.12.2006.
15 000
–
–
–
–
–
15 000
–
–
–
–
–
15 000
255
–
–
–
–
–
255
–
–
–
–
–
255
1 500
–
–
–
–
–
1 500
–
–
–
–
–
1 500
1 570
–
2 789
(2 775)
(2)
–
1 582
–
1 826
(1 657)
(25)
–
1 726
11 525
(2 000)
–
–
–
18 001
27 526
(3 000)
–
–
–
22 522
47 048
29 850
(2 000)
2 789
(2 775)
(2)
18 001
45 863
(3 000)
1 826
(1 657)
(25)
22 522
65 529
lpp
. 41
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.
Procentu ienåkumi/ izdevumi finanßu aktîviem/ saistîbåm, kas tiek
novértétas amortizétajå vértîbå, tiek atzîti pe¬ñas vai zaudéjumu
apré˚inå saskañå ar faktiskås procentu likmes metodi.
Komisijas naudas ienåkumi un izdevumi tiek gråmatoti pe¬ñas vai
zaudéjumu apré˚inå attiecîgå darîjuma veikßanas brîdî, izñemot komisi-
jas ieñémumus/ izdevumus, kas tießi attiecinåmi uz finanßu aktîviem/
saistîbåm, kas tiek uzrådîtas amortizétajå vértîbå, – ßiem aktîviem/
saistîbåm komisijas ieñémumi/ izdevumi tiek iek¬auti faktiskås procentu
likmes apré˚inå.
f) Uzkråjumi darbinieku atva¬inåjumu apmaksaiUzkråjumi darbinieku atva¬inåjumu apmaksai tiek apré˚inåti, summéjot
katra Bankas darbinieka neizmantoto atva¬inåjumu darba dienu skaitu,
kas reizinåts ar dienas vidéjo izpe¬ñu atva¬inåjuma apmaksai saskañå ar
LR Darba likumu, un pieskaitot darba devéja valsts sociålås
apdroßinåßanas obligåtås iemaksas.
g) Årvalstu valütu pårvértéßanaDarîjumi årvalstu valütå tiek pårvértéti latos péc darîjumu dienå spékå
esoßå Latvijas Bankas noteiktå årvalstu valütas maiñas kursa. Monetårie
aktîvi un pasîvi årvalstu valütå tiek pårvértéti latos péc gada beigås
spékå esoßå Latvijas Bankas noteiktå årvalstu valütas maiñas kursa.
Årvalstu valütas maiñas kursa turpmåko izmaiñu rezultåtå iegütå pe¬ña
vai zaudéjumi tiek iek¬auti pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚inå kå pe¬ña vai
zaudéjumi no årvalstu valütas pozîcijas pårvértéßanas.
Nozîmîgåkie Koncerna un Bankas bilances sagatavoßanå izmantotie
Latvijas Bankas noteiktie valütas maiñas kursi (lati par vienu årvalstu
valütas vienîbu) bija ßådi:
Pårskata periodu beigu datums USD EUR RUB
2006. gada 31. decembrî 0,536 0,7028 0,0203
2005. gada 31. decembrî 0,593 0,7028 0,0206
h) Uzñémumu ienåkuma nodoklisSaskañå ar Latvijas Republikas nodok¬u likumdoßanas prasîbåm uzñé-
mumu ienåkuma nodoklis tiek apré˚inåts 15% (15%) apmérå no
attiecîgajå nodok¬u periodå gütajiem ar nodokli apliekamajiem ienåku-
miem.
Atliktie nodok¬i, kas radußies no îslaicîgåm atß˚irîbåm, iek¬aujot atse-
viß˚us posteñus nodok¬u deklaråcijås un ßajos finanßu pårskatos, ir
apré˚inåti, izmantojot saistîbu metodi. Atliktie nodok¬i attiecas uz
nåkotné iespéjamajåm nodok¬u prasîbåm un saistîbåm par visiem
darîjumiem un notikumiem, kas atzîti finanßu pårskatos vai nodok¬u
deklaråcijås. Atliktås nodok¬u saistîbas tiek noteiktas, pamatojoties uz
nodok¬u likmém, kuras ir paredzéts piemérot tad, kad izzudîs îslaicîgås
atß˚irîbas. Galvenås îslaicîgås atß˚irîbas laika ziñå rodas no atß˚irîgajåm
gråmatvedîbas un nodok¬u vajadzîbåm lietotajåm nolietojuma likmém
pamatlîdzek¬iem, portfe¬a uzkråjumiem nedroßiem parådiem un
uzkråjumiem darbinieku atva¬inåjumu apmaksai, kå arî bilances aktîva
posteñu, t.sk. vértspapîru un pårdoßanai pieejamo finanßu aktîvu
pårvértéßanas.
i) KredîtiAizñémumi un debitoru parådi ir neatvasinåti finanßu aktîvi ar fiksétu
vai nosakåmu maksåjumu grafiku, kuri netiek kotéti aktîvajå tirgü. Íådi
aktîvi tiek uzskaitîti amortizétajå vértîbå, izmantojot efektîvo procentu
metodi, atskaitot uzkråjumus nedroßiem parådiem (vértîbas sama-
zinåjums), kå parådîts 11. pielikumå. Pe¬ña un zaudéjumi tiek atzîti
pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚inå ßo aktîvu atzîßanas pårtraukßanas vai to
vértîbas samazinåßanås brîdî, kå arî amortizåcijas proceså.
Ío finanßu pårskatu vajadzîbåm no finanßu nomas lîgumiem izrietoßås
prasîbas ir klasificétas kå kredîti.
Kredîtus bilancé atspogu¬o brîdî, kad naudas lîdzek¬i tiek pårskaitîti uz
klienta noré˚inu kontu.
j) Finanßu noma, kur Banka ir iznomåtåjsNo finanßu nomas lîgumiem izrietoßås prasîbas tiek uzrådîtas kå aktîvi,
kas atspogu¬oti zemåkajå no iznomåtå îpaßuma patiesås vértîbas vai
minimålo nomas maksåjumu paßreizéjås vértîbas. Ienåkumi no finanßu
nomas tiek atzîti visa nomas lîguma garumå, nodroßinot vienlîdzîgu un
regulåru atdevi no neatmaksåtås summas.
Maksåjumi, kas izriet no aktîvu nomas, tiek iek¬auti pe¬ñas vai zaudéju-
mu apré˚inå visa nomas lîguma laikå, izmantojot lineåro metodi.
k) Uzkråjumi Uzkråjumi tiek atzîti, kad Koncernam ir paßreizéjs pienåkums (juridisks
vai prakses radîts), ko izraisîjis kåds pagåtnes notikums, un paståv var-
bütîba, ka ßo saistîbu izpildei büs nepiecießama ekonomiskos labumus
ietveroßu resursu aizplüßana no Koncerna, un saistîbu apjomu iespéjams
pietiekami ticami novértét. Gadîjumå, kad bütiska ietekme ir naudas
laika vértîbai, uzkråjumi tiek apré˚inåti, diskontéjot paredzamo
nåkotnes naudas plüsmu, izmantojot pirmsnodok¬u likmi, kas atspogu¬o
naudas laika vértîbas paßreizéjo novértéjumu tirgü un riskus, kas
attiecas uz konkrétajåm saistîbåm, ja tådi bütu.
Par nedroßiem parådiem, ieskaitot kredîtiestådém izsniegtos aizdevu-
mus, tiek uzskatîti kredîti un citi kredîtu atlikumi, par kuriem lîgumå
paredzétie pamatsummas maksåjumi ir nokavéti ilgåk par 30 dienåm,
procentu maksåjumi ir nokavéti ilgåk par 90 dienåm, kå arî tie kredîti,
par kuru procentu un pamatsummas atmaksas iespéjamîbu Bankas
vadîbai ir radußås ßaubas.
Banka pieß˚ir klientiem hipotekåros, komerciålos un patériña kredîtus.
Nosakot uzkråjumu lielumu nedroßiem parådiem (vértîbas samazinåju-
mu), Bankas vadîba ir ñémusi vérå gan vispåréjo (portfe¬a), gan speci-
fisko risku. Speciålie uzkråjumi nedroßiem parådiem tiek izveidoti, atse-
viß˚i izvértéjot katru kredîtu un ñemot vérå aizñéméja finansiålo ståvok-
li, kredîta nodroßinåjuma vértîbu, kredîtlîguma nosacîjumu ievéroßanu
un Finanßu un kapitåla tirgus komisijas noteikto riska darîjumu lieluma
ierobeΩojuma ievéroßanu. Portfe¬a uzkråjumi tiek veidoti tikai
paståvoßiem kredîtu zaudéjumiem, kå arî zaudéjumiem no vértîbas
samazinåßanås, kas ir “radußies, bet nav zinåmi”. Izstrådåtå metodika
dod iespéju katru kredîtu grupu saistît ar pagåtnes zaudéjumu
pieredzes informåciju kredîtu aktîvu grupåm ar lîdzîgiem raksturlielu-
miem un atbilstoßiem tirgus noteiktiem datiem, kas atspogu¬o
paßreizéjos apståk¬us.
Atzîstot parådu par nedroßu, tam tiek izveidoti uzkråjumi novértétås
neatgüstamås summas apmérå. Uzkråjumu apjoms tiek noteikts atbil-
stoßi nåkotnes naudas plüsmas tagadnes vértîbai, ñemot vérå bütiskus
faktorus, kas ietver ne tikai Bankas iepriekßéjo pieredzi kredîtu zaudéju-
mu atzîßanå un uzkråjumu veidoßanå, vadîbai zinåmos kredîtportfelî
paståvoßos riskus, nelabvélîgus apståk¬us, kas varétu ietekmét
aizñéméju spéju atmaksåt to parådus, ˚îlas vértîbu un esoßos
ekonomiskos apståk¬us, bet arî citus bütiskus faktorus, kas ietekmé iz-
sniegto kredîtu atmaksu un ˚îlu vértîbu. Faktiskie kredîtu zaudéjumi var
atß˚irties no to paßreizéjåm aplésém.
lpp
. 40
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.
Finanßu pårskatu pielikumi
1. Pamatinformåcija
AS “Aizkraukles banka” (turpmåk tekstå – Banka) tika re©istréta kå
akciju sabiedrîba Aizkrauklé, Latvijas Republikå, 1993. gada 17. septem-
brî. Íobrîd Bankas juridiskå adrese ir Rîga, Elizabetes iela 23.
Bankai ir divi kredîtu centri, viens kredîtu birojs, seßi klientu
apkalpoßanas centri Rîgå, Aizkrauklé un Jürmalå, kå arî piecas
pårståvniecîbas Maskavå, Sanktpéterburgå, Minskå, Kijevå un Almati.
2006. gadå Banka nodibinåja divas jaunas akciju sabiedrîbas: ieguldîju-
mu brokeru akciju sabiedrîbu “AB.LV Capital Markets” un ieguldîjumu
pårvaldes akciju sabiedrîbu “AB.LV Asset Management”, kå arî
sabiedrîbu ar ierobeΩotu atbildîbu “Elizabetes 21a”.
Bankas galvenie darbîbas virzieni ir kreditéßana, maksåjumu pårvedumi,
årvalstu valütas maiñas operåcijas un finanßu resursu pårvaldîßana.
Banka darbojas saskañå ar LR likumdoßanu un Latvijas Bankas izsniegto
licenci, kas ¬auj veikt visus KredîtieståΩu likumå paredzétos finanßu
pakalpojumus.
Finanßu pårskatu pielikumos iekavås sniegtå informåcija atbilst salîdzi-
noßiem 2005. gada rådîtåjiem, ja vien nav norådîts citådi.
2. Ziñas par lietotajåm svarîgåkajåm gråmatvedîbas metodém
Íajå pielikumå ir atspogu¬oti nozîmîgåkie 2006. un 2005. gada laikå
konsekventi (ja vien nav norådîts citådi) lietotie uzskaites principi.
Salîdzinåjumå ar gråmatvedîbas uzskaites metodém, kuras tika izmanto-
tas, sagatavojot iepriekßéjo periodu finanßu pårskatus, 2006. gada
finanßu pårskatu sagatavoßanå izmantotås gråmatvedîbas uzskaites
metodes nav mainîtas.
Jauno vai grozîto standartu un interpretåciju pieméroßana Ar 2006. gada 1. janvåri tika grozîti un ståjås spékå vairåki jauni
Eiropas Savienîbå apstiprinåti Starptautisko finanßu pårskatu standarti
(SFPS) un Starptautiskås finanßu pårskatu interpretåcijas komitejas
(SFPIK) interpretåcijas. Standarti un interpretåcijas jåpieméro uz gada
periodu, kas såkas 2006. gada 1. janvårî vai péc ßå datuma.
– 19. SGS “Darbinieku pabalsti” – aktuårie guvumi un zaudéjumi,
grupas plåni un skaidrojumi (grozîjumi).
– 6. SFPS “Minerålresursu izpéte un novértéßana”.
– 4. SFPIK Interpretåcija “Noteikßana, vai vienoßanås ietver nomu”.
– 5. SFPIK Interpretåcija “Tiesîbas uz likvidåcijas, atjaunoßanas un
vides rehabilitåcijas fondu procentu maksåjumiem”.
– 4. SFPS “Apdroßinåßanas lîgumi” – finanßu garantiju lîgumi
(grozîjumi).
39. SGS “Finanßu instrumenti: atzîßana un novértéßana” (grozîjumi).
– Patiesås vértîbas iespéja (spékå no 2006. gada 1. janvåra).
– Finanßu garantijas (spékå no 2006. gada 1. janvåra).
Koncerns un Banka uzskata, ka iepriekßminéto 39. SGS grozîjumu
pieñemßanai ir tießa ietekme uz Koncerna ikdienas darbîbu, bet to
såkotnéjå pieméroßanas periodå nav nozîmîgas ietekmes uz finanßu
pårskatiem.
Standarti un interpretåcijas, kam ir tießa ietekme uz Koncerna un
Bankas pårskata periodiem, kas såkas 2007. gada 1. janvårî un vélåk,
un ko Koncerns nav piemérojis ar agråku datumu:
7. SFPS “Finanßu instrumenti: informåcijas atklåßana”. 7. SFPS nosaka
informåcijas atklåßanas prasîbas, lai uzlabotu informåciju par finanßu
instrumentiem. 7. SFPS pieméroßanas rezultåtå büs jåsniedz kvalitatîva
un kvantitatîva informåcija par riskiem, kas izriet no finanßu instrumen-
tiem, ieskaitot noteikto minimålo informåciju par kredîtrisku, likviditåtes
risku un tirgus risku, t.sk. analîzi attiecîbå uz jutîgumu pret tirgus risku.
1. SGS “Finanßu pårskatu sniegßana“ – informåcijas atklåßana par
kapitålu (grozîjumi). Saskañå ar 1. SGS grozîjumiem jåatspogu¬o
Koncerna kapitåla pårvaldîbas mér˚i, politika un lîdzek¬i.
Koncerns 7. SFPS un 1. SGS såks piemérot, såkot ar 2007. gada
1. janvåri.
a) Uzskaites pamatprincipiFinanßu pårskati ir sagatavoti, pamatojoties uz likumdoßanå noteiktajå
kårtîbå sastådîtajiem uzskaites re©istriem. Íie uzskaites re©istri ir saga-
tavoti saskañå ar såkotnéjås vértîbas uzskaites pamatprincipu, ietverot
atseviß˚u bilances posteñu pårvértéßanu un korekcijas, kas izdarîtas, lai
ßie atbilstoßi Starptautiskajiem finanßu pårskatu standartiem (SFPS) un
Finanßu un kapitåla tirgus komisijas prasîbåm sagatavotie finanßu
pårskati sniegtu patiesu priekßstatu.
Finanßu pårskati ir sastådîti tükstoßos latu (LVL '000), ja vien nav
norådîts citådi.
b) Finanßu pårskatu sagatavoßanas principiÍie finanßu pårskati ir sagatavoti saskañå ar Eiropas Savienîbå apstip-
rinåtajiem SFPS un Finanßu un kapitåla tirgus komisijas “Banku, iegul-
dîjumu brokeru sabiedrîbu un ieguldîjumu pårvaldes sabiedrîbu gada
pårskata un konsolidétå gada pårskata sagatavoßanas noteikumiem”.
c) KonsolidåcijaMeitas uzñémumi ir sabiedrîbas, ko kontrolé cita sabiedrîba (måtes
uzñémums). Måtes uzñémums ir uzñémums, kuram ir viens vai vairåki
meitas uzñémumi. Kontrole paståv tådå gadîjumå, ja Koncerna måtes
uzñémums tießi vai netießi ietekmé meitas uzñémumu finanßu un dar-
bîbas politiku, lai gütu labumu no to darbîbas.
Meitas uzñémumi tiek ietverti konsolidåcijå, såkot ar brîdi, kad kontrole
nonåk Koncerna rîcîbå, un tiek izslégti no konsolidåcijas brîdî, kad
meitas uzñémums tiek pårdots.
Bankas meitas uzñémumi ievéro Bankas politikas un risku ierobeΩo-
ßanas metodes, ja nav norådîts citådi.
Bankas un tås meitas uzñémuma finanßu pårskati tiek konsolidéti
Koncerna finanßu pårskatos péc pilnas konsolidåcijas metodes, apvieno-
jot lîdzîga veida aktîvus un saistîbas perioda beigås, kå arî ienåkumus
un izdevumus. Konsolidåcijas nolükos Koncerna uzñémumu savstarpéjie
atlikumi un darîjumi, ieskaitot procentu ienåkumus un izdevumus, kå
arî nerealizétå pe¬ña un zaudéjumi no darîjumiem Koncerna ietvaros
tiek savstarpéji izslégti.
d) Finanßu aktîvu un saistîbu atzîßanaFinanßu aktîvi vai saistîbas tiek atzîti bilancé tikai un vienîgi brîdî, kad
Koncerns vai Banka k¬üst par lîgumslédzéja pusi saskañå ar instrumenta
lîguma nosacîjumiem.
e) Ienåkumu un izdevumu atzîßanaVisi nozîmîgie ienåkumi un izdevumi tiek uzskaitîti, pamatojoties uz
uzkråßanas principu.
lpp
. 43
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.
q) Pamatlîdzek¬i Pamatlîdzek¬i tiek uzskaitîti to iegådes vértîbå, no kuras atskaitîts uzkrå-
tais nolietojums. Nolietojums tiek apré˚inåts viså pamatlîdzek¬u liet-
derîgås izmantoßanas laikå, izmantojot lineåro metodi. Pamatlîdzek¬iem
un nomåtå îpaßuma uzlabojumiem to celtniecîbas vai sagatavoßanas
laikå nolietojums netiek apré˚inåts. Zemes vértîba nav pak¬auta no-
lietojuma apré˚inam.
Koncerns un Banka pamatlîdzek¬iem ir piemérojußi ßådas nolietojuma
likmes:
Pamatlîdzek¬u veids Gada likme
‰kas un îpaßuma uzlabojumi 5,5%
Transporta lîdzek¬i 20%
Datortehnika un programmnodroßinåjums 16–33%
Biroja aprîkojums 10–33%
Pamatlîdzek¬u uzturéßanas un remontu izdevumi, kas nepalielina jaudu
vai nepagarina lietoßanas laiku, tiek iek¬auti pe¬ñas vai zaudéjumu
apré˚inå to raßanås brîdî.
Nomåtå îpaßuma uzlabojumi tiek kapitalizéti un turpmåk amortizéti viså
atlikußajå nomas lîguma laikå, izmantojot lineåro metodi.
r) Ieguldîjumu îpaßumiIeguldîjumu îpaßumus veido zeme un ékas, kuras Koncerns un Banka
neizmanto savåm vajadzîbåm, bet kuras tiek turétas ar galveno mér˚i
güt nomas un îres ienåkumus, kå arî güt pe¬ñu no to vértîbas
palielinåßanås. Íådi ieguldîjumi tiek klasificéti kå ieguldîjumu îpaßumi,
un to uzskaite tiek veikta péc izmaksu mode¬a. Ieguldîjumu îpaßumus
atzîst bilancé péc iegådes vértîbas, atskaitot uzkråto nolietojumu.
Ieguldîjumu îpaßumu gada nolietojuma likme ir 5%.
s) Vértîbas samazinåßanåsUz katru pårskata datumu tiek izvértéts, vai paståv pazîmes, kas noråda
uz iespéju, ka nefinanßu aktîva vértîba ir samazinåjusies, vai arî notiek
izmaiñas vai citi notikumi, kam var sekot nefinanßu aktîvu vértîbas
samazinåßanås. Ja tiek konstatétas minétås pazîmes, tiek noteikta nefi-
nanßu aktîva atgüstamå vértîba. Aktîva uzskaites vértîba tiek samazinåta
lîdz tå atgüstamajai summai tikai tad, ja aktîva atgüstamå summa ir
mazåka par tå uzskaites vértîbu. Íis samazinåjums ir zaudéjumi no
vértîbas samazinåßanås.
Nefinanßu aktîviem, izñemot nemateriålo vértîbu (goodwill), novérté-
jums tiek veikts uz katru pårskata datumu, lai noteiktu, vai ir kådas
pazîmes, kas liecinåtu, ka agråk atzîtie zaudéjumi, kas saistîti ar vértîbas
samazinåjumu, ir mazinåjußies vai vairs nepaståv. Ja minétås pazîmes
tiek konstatétas, nosaka aktîva atgüstamo vértîbu.
Agråk atzîtie zaudéjumi, kas saistîti ar vértîbas samazinåjumu, tiek
atgriezti tikai tad, ja péc pédéjås zaudéjumu atzîßanas reizes ir notikußas
apléßu izmaiñas, uz kuru pamata tika noteikta aktîva atgüstamå
summa. Ja izmaiñas ir veiktas, tad nefinanßu aktîva uzskaites vértîba
tiek palielinåta lîdz atgüstamajai vértîbai. Íis palielinåjums ir zaudéjumu
no vértîbas samazinåßanås apvérse. Atzîtos zaudéjumus no vértîbas
samazinåßanås turpmåkajos periodos nedrîkst apvérst.
t) Atvasinåtie lîgumi un citi årpusbilances finanßu darîjumiAtvasinåtie lîgumiIkdienas uzñéméjdarbîbå Banka ir iesaistîta valütu mijmaiñas (swaps)
darîjumos, birΩas vértspapîru nåkotnes (futures) un årpusbirΩas valütas
maiñas nåkotnes (forwards) darîjumos.
Noslégtie atvasinåtie finanßu darîjumi tiek uzskaitîti to patiesajå vértîbå,
kas noteikta atbilstoßi tirgus cenåm, un atspogu¬oti atseviß˚å bilances
postenî “Atvasinåtie lîgumi” attiecîgi gan aktîvos, gan saistîbås. Patieså
vértîba tiek noteikta péc kotétåm tirgus cenåm un diskontétås naudas
plüsmas mode¬iem. Atvasinåto finanßu instrumentu pårvértéßanas
rezultåtå radusies pe¬ña vai zaudéjumi tiek atzîti pe¬ñas vai zaudéjumu
apré˚ina postenî “Neto pe¬ña/ (zaudéjumi) no tirdzniecîbas nolükå turé-
tajiem finanßu aktîviem”.
Citi årpusbilances finanßu darîjumiIkdienas uzñéméjdarbîbå Banka ir iesaistîta årpusbilances finanßu darîju-
mos, kas saistîti ar kredîtu pieß˚irßanu, galvojumu izsniegßanu un akre-
ditîvu noforméßanu. Íiem darîjumiem nav raksturîga ekonomisko labu-
mu aizplüde no Bankas, tådé¬ tie netiek uzskaitîti kå Bankas saistîbas.
Íie finanßu darîjumi tiek atspogu¬oti finanßu pårskatu årpusbilancé
attiecîgo lîgumu noslégßanas brîdî. Uzkråjumu veidoßanas principi
årpusbilances finanßu darîjumiem ir atbilstoßi k) skaidrojumå aprakstîta-
jiem uzkråjumu veidoßanas principiem nedroßiem parådiem.
u) Aktîvi pårvaldîßanåAktîvi pårvaldîßanå ir lîdzek¬i, kurus Koncerns un Banka pårvalda savå
vårdå klientu uzdevumå. Íie lîdzek¬i netiek uzskatîti par Koncerna un
Bankas aktîviem, un lîdz ar to tie netiek atspogu¬oti Koncerna un
Bankas bilancé.
v) Finanßu aktîvu un saistîbu patieså vértîbaFinanßu aktîvu un saistîbu patieså vértîba atspogu¬o naudas lîdzek¬u
daudzumu, par kådu aktîvs varétu tikt pårdots vai saistîbas varétu tikt
dzéstas, balstoties uz vispårpieñemtiem principiem. Ja, péc Bankas
vadîbas domåm, finanßu aktîvu un saistîbu patieså vértîba bütiski
atß˚iras no to bilancé uzrådîtås vértîbas, tad ßo aktîvu un saistîbu
patieså vértîba tiek atseviß˚i atspogu¬ota finanßu pårskatu pielikumos.
w) Nauda un tås ekvivalentiPar naudu un tås ekvivalentiem tiek uzskatîts skaidras naudas atlikums
Bankas kasé, prasîbas uz pieprasîjumu un prasîbas ar atlikußo termiñu
lîdz trîs méneßiem pret centrålajåm bankåm un citåm kredîtiestådém.
Naudas atlikumu samazina par saistîbåm pret minétajåm institücijåm uz
pieprasîjumu un prasîbåm ar atlikußo termiñu lîdz trîs méneßiem. Par
naudu un tås ekvivalentiem tiek uzskatîti augsti likvîdi îstermiña aktîvi,
kurus îså laika periodå var pårvérst naudå, un paståv maza iespéja, ka
to vértîba bütiski mainîsies (skatît 33. pielikumu).
x) Apléßu izmantoßanaSagatavojot finanßu pårskatu saskañå ar Eiropas Savienîbå apstiprinåta-
jiem SFPS, vadîbai nåkas pamatoties uz zinåmåm aplésém un pieñému-
miem, kas ietekmé atseviß˚us pårskatos atspogu¬otos bilances un
pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚ina posteñu atlikumus, kå arî iespéjamo
saistîbu apméru. Nåkotnes notikumi var ietekmét pieñémumus, pama-
tojoties uz kuriem veiktas attiecîgås apléses. Íådas apléses un pieñému-
mi ir balstîti uz vadîbai pieejamo ticamåko informåciju par attiecîgajiem
notikumiem un darbîbåm. Jebkåda apléßu izmaiñu ietekme tiek at-
spogu¬ota finanßu pårskatå to noteikßanas brîdî. Bütiskåkås apléses un
pieñémumi attiecas uz pamatlîdzek¬u, nemateriålo aktîvu un ieguldîju-
mu îpaßumu nolietojuma likmém, uzkråjumu apjoma noteikßanu, kå arî
ieguldîjumu îpaßumu vértîbas noteikßanu.
lpp
. 42
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.
Kredîta nodroßinåjumam pieñemtås ˚îlas vértîba tiek noteikta, balstoties
uz tås iespéjamo realizåcijas vértîbu. Íî vértîba tiek ñemta vérå, nosakot
paredzamo naudas plüsmu un attiecîgi nepiecießamo kredîtu uzkråjumu
lielumu.
Izveidotie uzkråjumi tiek regulåri pårskatîti. Lîdzko rodas nepiecießamîba
ßos uzkråjumus kori©ét, pårskata perioda pe¬ñas vai zaudéjuma
apré˚inå tiek iek¬auti attiecîgi labojumi. Bankas vadîba ir ¬oti uzmanîgi
izvértéjusi iespéjamos kredîtu zaudéjumus un, ñemot vérå pieejamo
informåciju, uzskata, ka ßajos finanßu pårskatos atspogu¬otie uzkråjumi
nedroßiem parådiem ir pietiekami.
Ja izsniegtos kredîtus nav iespéjams atgüt, tos noraksta årpusbilances
kontos, vienlaikus samazinot uzkråjumu nedroßiem parådiem atlikumu.
Kredîti netiek norakstîti, kamér nav veikti visi nepiecießamie juridiskie
pasåkumi un noteikts zaudéjumu galîgais apjoms.
l) Paråda vértspapîri un citi vértspapîri ar fiksétu ienåkumuParåda vértspapîri ar fiksétu ienåkumu tiek iedalîti divos pamatportfe¬os:
– tirdzniecîbas nolükå iegådåtie paråda vértspapîri (tirdzniecîbas
portfelis);
– pårdoßanai pieejamais portfelis:
• likviditåtes portfelis,
• investîciju uz nenoteiktu laiku portfelis.
Vértspapîru ar fiksétu ienåkumu atbilstoßo sadalîjumu portfe¬os Bankas
vadîba nosaka to iegådes brîdî. Visi vértspapîru ar fiksétu ienåkumu
pirkßanas un pårdoßanas darîjumi bilancé tiek atzîti noré˚inu dienå.
Tirdzniecîbas portfelisTirdzniecîbas portfe¬a vértspapîrus ar fiksétu ienåkumu Banka tur pår-
doßanas nolükå un/vai iegådåjas ar mér˚i tuvåkajå laikå güt pe¬ñu no
gaidåmås starpîbas starp to pirkßanas un pårdoßanas cenu. Íajå portfelî
iek¬aujamos finanßu aktîvus un saistîbas nosaka atseviß˚a Bankas
politika.
Tirdzniecîbas nolükos iegådåtie vértspapîri såkotnéji tiek uzskaitîti to
iegådes vértîbå un vélåk pårvértéti to patiesajå vértîbå, kas tiek
noteikta, pamatojoties uz Bloomberg kotétajåm tirgus cenåm. Pe¬ña vai
zaudéjumi, kas rodas no vértspapîru ar fiksétu ienåkumu pårvértéßanas
atbilstoßi to tirgus vértîbai, un pe¬ña vai zaudéjumi, kas rodas no ßo
vértspapîru atsavinåßanas, tiek iek¬auti pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚ina
postenî “Neto pe¬ña/ (zaudéjumi) no tirdzniecîbas nolükå turétiem
finanßu aktîviem”.
Pårdoßanai pieejamais portfelisPårdoßanai pieejamos paråda vértspapîrus ar fiksétu ienåkumu Banka
iegådåjas, lai turétu nenoteiktu laiku un gütu procentu ienåkumus
un/vai pe¬ñu no vértspapîru cenas pieauguma.
Pårdoßanai pieejamie paråda vértspapîri ar fiksétu ienåkumu såkotnéji
tiek uzskaitîti péc to iegådes cenas un turpmåk tiek pårvértéti patiesajå
vértîbå. Patiesås vértîbas pårvértéßanas rezultåts tiek atspogu¬ots
kapitålå un rezervés kå patiesås vértîbas pårvértéßanas rezerve.
Pårdoßanai pieejamajiem vértspapîriem, kuri ir iegådåti ar diskontu
(prémiju), pakåpeniski amortizé diskonta (prémijas) summu, izmantojot
efektîvo procentu likmi. Amortizétås summas tiek iek¬autas pe¬ñas vai
zaudéjumu apré˚inå kå procentu ienåkumi no paråda vértspapîriem.
Kad vértspapîri tiek pårdoti, attiecîgå uzkråtå patiesås vértîbas
pårvértéßanas rezerve tiek iek¬auta pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚ina
postenî “Neto realizétå pe¬ña/ (zaudéjumi) no pårdoßanai pieejamajiem
finanßu aktîviem”.
Bankas pårdoßanai pieejamo paråda vértspapîru portfeli veido likvi-
ditåtes portfelis un investîciju uz nenoteiktu laiku portfelis.
Likviditåtes portfelis Likviditåtes portfe¬a mér˚is ir izveidot Bankas likviditåtes rezervi ar mini-
målu procentu risku un kredîtrisku. Likviditåtes portfeli veido paråda
vértspapîri ar augstu kredîtreitingu, ar augstu likviditåti tirgü un mainîgu
procentu likmi vai procentu likmi, kas fikséta ne ilgåk kå uz vienu gadu.
Investîciju uz nenoteiktu laiku portfelisPortfe¬a mér˚is ir güt maksimålu pe¬ñu no investîcijåm finanßu aktîvos
ilglaicîgå laika periodå. Portfeli veido paråda vértspapîri ar augstu
kredîtrisku un/vai fiksétu procentu likmi, kas fikséta uz periodu, kas
ilgåks par gadu, ievérojot Bankå noteiktos ierobeΩojumus un pårvaldot
ar investîcijåm saistîtos riskus.
m) Akcijas un citi vértspapîri ar nefiksétu ienåkumuAkcijas un citus vértspapîrus ar nefiksétu ienåkumu, kas iegådåti ar
nolüku turét tos nenoteiktu laiku un güt pe¬ñu no vértîbas pieauguma,
iek¬auj pårdoßanai pieejamo vértspapîru portfelî un uzskaita péc to
iegådes cenas, turpmåk pårvértéjot patiesajå vértîbå.
Pe¬ña vai zaudéjumi, kas radußies no birΩå kotétu akciju uzskaites to
patiesajå vértîbå, un pe¬ña vai zaudéjumi, kas rodas no ßo vértspapîru
atsavinåßanas, tiek iek¬auti pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚ina postenî
“Neto realizétå pe¬ña/ (zaudéjumi) no pårdoßanai pieejamajiem finanßu
aktîviem”.
Tirdzniecîbas nolükos izdarîtie ieguldîjumi birΩå kotétås akcijås tiek
uzskaitîti to tirgus vértîbå.
n) Lîdzdalîba asociéto uzñémumu pamatkapitålåIeguldîjumi asociétos uzñémumos, kuros Bankai tießå vai netießå veidå
pieder vairåk nekå 20%, bet mazåk nekå 50% akciju un balsstiesîbu,
tiek uzskaitîti, izmantojot paßu kapitåla metodi.
o) Ieguldîjumi radniecîgajos uzñémumos2006. gada 31. decembrî Bankai bija ieguldîjumi radniecîgajos uzñému-
mos, kuros Bankai tießi piederéja 100% no pamatkapitåla un kopéjåm
balsstiesîbåm un lîdz ar to iespéjas kontrolét ßos uzñémumus
(skatît 20. pielikumu).
Radniecîgais uzñémums ir meitas uzñémums, t.i., uzñémums, pår kuru
Banka îsteno kontroli vai arî kurå Bankai tießi vai netießi pieder vairåk
nekå 50 procentu no kopéjå balsstiesîgo akciju skaita.
Bankas finanßu pårskatå lîdzdalîba meitas uzñémumu pamatkapitålå
tiek uzskaitîta atbilstoßi izmaksu metodei.
Radniecîgå uzñémuma iegådes cena tiek attiecinåta uz ßå radniecîgå
uzñémuma aktîvu un saistîbu patiesajåm vértîbåm iegådes brîdî.
Iegådes cena, kas pårsniedz radniecîgå uzñémuma aktîvu un saistîbu
patieso vértîbu, tiek uzskaitîta kå ßå radniecîgå uzñémuma nemateriålå
vértîba.
p) Nemateriålie aktîvi Nemateriålos aktîvus veido iegådåtais programmnodroßinåjums, kas nav
datortehnikas neatñemama saståvda¬a, un licences. Nemateriålie aktîvi
tiek amortizéti iegüto tiesîbu izmantoßanas laikå vai to apléstajå liet-
derîgås izmantoßanas laikå, izmantojot lineåro metodi.
Nemateriålajiem aktîviem Koncerns un Banka ir piemérojußi nolietojuma
gada likmi 20%.
lpp
. 45
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.
Emitenti, kas re©istréti kådå valstî tikai lîdzek¬u piesaistes nolükå, atspogu¬oti atbilstoßi tai valstij vai re©ionam, kurå atrodas ßo saistîbu galvotåji.
Nåkamå tabula atspogu¬o Bankas bilances aktîvu un årpusbilances saistîbu kredîtriska koncentråcijas analîzi péc ©eogråfiskiem re©ioniem.
Eiropas Påréjås
Savienîbas OECD re©iona Citås
Latvijå ASV dalîbvalstîs valstîs valstîs Kopå
Aktîvi LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000
Kase un prasîbas uz pieprasîjumu
pret centrålajåm bankåm
Prasîbas pret kredîtiestådém
Tirdzniecîbas nolükå turétie finanßu aktîvi
Paråda vértspapîri un citi
vértspapîri ar fiksétu ienåkumu
Atvasinåtie lîgumi
Pårdoßanai pieejamie finanßu aktîvi
Paråda vértspapîri un citi
vértspapîri ar fiksétu ienåkumu
Akcijas un citi vértspapîri ar
nefiksétu ienåkumu
Kredîti
Påréjie aktîvi
Kopå aktîvi
Årpusbilances saistîbas
Kopå aktîvi un årpusbilances saistîbas
©eogråfisko re©ionu dalîjumå
2005. gada 31. decembrî
Kopå aktîvi
Årpusbilances saistîbas
Kopå aktîvi un årpusbilances saistîbas
©eogråfisko re©ionu dalîjumå
55 285
5 722
1 649
722
927
11 049
10 920
129
451 450
25 095
550 250
54 077
604 327
317 073
38 534
355 607
447
10 853
188
–
188
–
–
–
599
–
12 087
585
12 672
29 516
437
29 953
929
122 937
76
–
76
3 734
3 326
408
477
–
128 153
508
128 661
81 609
688
82 297
13
4 349
–
–
–
1 351
1 351
–
53
–
5 766
296
6 062
19 709
12
19 721
–
20 127
1 771
1 771
–
55 113
49 244
5 869
38 631
3
115 645
11 127
126 772
99 409
10 460
109 869
56 674
163 988
3 684
2 493
1 191
71 247
64 841
6 406
491 210
25 098
811 901
66 593
878 494
547 316
50 131
597 447
b) Likviditåtes risksLikviditåte ir Koncerna un Bankas spéja nodroßinåt vai apmierinåt
sagaidåmo (ikdienas) vai negaidîti radußos (kritisko) nepiecießamîbu péc
naudas plüsmas aktîvu pieauguma finanséßanai un savlaicîgai finansiålo
saistîbu izpildîßanai. Ar to saprot spéju pårvérst aktîvus skaidrå naudå ar
minimåliem zaudéjumiem vai arî aizñemties naudu par sapråtîgu
samaksu. Bankas valde, pamatojoties uz aktîvu un saistîbu struktüru,
likviditåtes pårvaldîßanas politikå ir noteikusi augstu tekoßås likviditåtes
lîmeña uzturéßanu.
Riska vadîbas pårvalde veic likviditåtes riska novértéßanu un kontroli.
Finanßu tirgus pårvalde ir atbildîga par likviditåtes nodroßinåßanu un
noteikto limitu ievéroßanu.
Ikdienas likviditåtes riska pårvaldîßanå tiek izmantoti ßådi rådîtåji:
– likviditåtes neto pozîcijas kopå visås valütås un atseviß˚u valütu
griezumå;
– likviditåtes rådîtåji daΩådåm termiñu grupåm;
– lielo noguldîjumu uz pieprasîjumu attiecîba pret likvîdiem aktîviem uz
pieprasîjumu;
– viena klienta (savstarpéji saistîtu klientu grupas) termiñnoguldîjumu
summa.
Visiem minétajiem rådîtåjiem ir noteikti ierobeΩojumi. Årkårtas situåciju
novértéßanai tiek izmantoti stresa testi.
Likviditåtes nodroßinåßanai Bankå izveidots vértspapîru likviditåtes port-
felis, kurå iek¬autie vértspapîri atbilst ßådiem kritérijiem: augsta likvidi-
tåte tirgü, augsts kredîtreitings, mainîga procentu likme vai procentu
likmes fiksétas ne ilgåk kå uz vienu gadu. Påréjo vértspapîru portfe¬u
likviditåte tiek novértéta ne retåk kå reizi ceturksnî.
lpp
. 44
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.
Nåkamå tabula atspogu¬o Koncerna bilances aktîvu un årpusbilances saistîbu kredîtriska koncentråcijas analîzi péc ©eogråfiskiem re©ioniem.
Eiropas Påréjås
Savienîbas OECD re©iona Citås
Latvijå ASV dalîbvalstîs valstîs valstîs Kopå
Aktîvi LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000
Kase un prasîbas uz pieprasîjumu
pret centrålajåm bankåm
Prasîbas pret kredîtiestådém
Tirdzniecîbas nolükå turétie finanßu aktîvi
Paråda vértspapîri un citi
vértspapîri ar fiksétu ienåkumu
Atvasinåtie lîgumi
Pårdoßanai pieejamie finanßu aktîvi
Paråda vértspapîri un citi
vértspapîri ar fiksétu ienåkumu
Akcijas un citi vértspapîri ar
nefiksétu ienåkumu
Kredîti
Påréjie aktîvi
Kopå aktîvi
Årpusbilances saistîbas
Kopå aktîvi un årpusbilances saistîbas
©eogråfisko re©ionu dalîjumå
2005. gada 31. decembrî
Kopå aktîvi
Årpusbilances saistîbas
Kopå aktîvi un årpusbilances saistîbas
©eogråfisko re©ionu dalîjumå
55 285
5 733
1 649
722
927
11 049
10 920
129
451 450
24 348
549 514
54 077
603 591
317 066
38 534
355 600
447
10 853
188
–
188
–
–
–
599
–
12 087
585
12 672
29 516
437
29 953
929
122 937
76
–
76
3 734
3 326
408
477
–
128 153
508
128 661
81 609
688
82 297
13
4 349
–
–
–
1 351
1 351
–
53
–
5 766
296
6 062
19 709
12
19 721
–
20 127
1 771
1 771
–
55 113
49 244
5 869
38 631
3
115 645
11 127
126 772
99 409
10 460
109 869
56 674
163 999
3 684
2 493
1 191
71 247
64 841
6 406
491 210
24 351
811 165
66 593
877 758
547 309
50 131
597 440
3. Riska vadîba
Riska pårvaldîßana ir viena no Koncerna un Bankas straté©iskajåm
vértîbåm. Koncerns un Banka, veicot savu uzñéméjdarbîbu, ir pak¬auti
daΩådiem finanßu riskiem, no kuriem nozîmîgåkie ir kredîtrisks, likvi-
ditåtes risks un tirgus riski, kurus izraisa izmaiñas procentu likmés, valü-
tas maiñas kursos un citi faktori. Ío risku pårvaldîßanas nolükå ir
izstrådåtas risku vadîbas politikas, kuras apstiprina Bankas valde un
îsteno attiecîgås struktürvienîbas. Riska vadîbas politiku îstenoßanu
Koncernå un Bankå uzrauga Riska vadîbas pårvalde un Kredîtu admi-
nistréßanas pårvalde.
Riska vadîba nozîmé potenciålo risku noteikßanu, novértéjumu un kon-
troli. Riska vadîbas pårvalde ir neatkarîga, un tås funkcijas ir nodalîtas
no biznesa struktürvienîbu funkcijåm.
Riska vadîbas sistéma nepårtraukti tiek pilnveidota, ievérojot Koncerna
un Bankas darbîbas un finanßu tirgus attîstîbu. Íå procesa regulåru kon-
troli veic Iekßéjå audita noda¬a.
a) KredîtrisksKredîtrisks ir iespéja ciest zaudéjumus, ja Koncerna vai Bankas darîjumu
partneris vai parådnieks nepildîs lîgumå noteiktås saistîbas pret
Koncernu vai Banku.
Kredîtriska novértéßanai pirms sadarbîbas uzsåkßanas ar klientu Banka
veic visaptveroßu klienta maksåtspéjas un piedåvåtå nodroßinåjuma
novértéjumu. Aizñéméju finanßu ståvoklis tiek novértéts vismaz reizi
gadå. Privåtpersonu novértéßanas vajadzîbåm Bankå ir izstrådåta reitin-
gu pieß˚irßanas sistéma. Paßreiz tiek turpinåts darbs, lai tåda tiktu ievies-
ta arî uzñémumiem.
Banka nosaka ierobeΩojumus viena aizñéméja, kå arî ©eogråfiskå
re©iona vai nozares segmenta riska apméram. Riskam pak¬autie darîju-
mi ar jebkuru aizñéméju, tajå skaitå banku vai brokeru sabiedrîbu, tiek
pak¬auti tålåkiem ierobeΩojumiem, nosakot limitus.
Efektîvai kredîtriska pårvaldîßanai Aktîvu novértéßanas komiteja regulåri
veic aktîvu un årpusbilances saistîbu novértéßanu, t.i., to atgüstamås
vértîbas noteikßanu. Atbilstoßi novértéßanas rezultåtiem tiek noteikti
uzkråjumu apjomi.
Banka uzskata, ka lielåkais kredîtrisks piemît kredîtiem, ieguldîjumiem
paråda vértspapîros ar fiksétu ienåkumu un prasîbåm pret kredît-
iestådém.
Uzsåkot iekßéjå kapitåla novértéßanu un apré˚inåßanu, Bankas vadîba ir
pieñémusi lémumu kredîtiem, kam péc Bankas viedok¬a piemît lielåka
potenciålå nedroßîba, kapitåla pietiekamîbas apré˚inå piemérot
paaugstinåtu riska pakåpi 150% apmérå. Banka ir izvéléjusies ßådu
paaugstinåtå riska atspogu¬oßanas metodi, jo minétajiem kredîtiem nav
maksåtnespéjas pazîmju, tomér baΩas par lielåku potenciålo nedroßîbu
saglabåjas.
lpp
. 47
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.
Termiñß Uz pie- Lîdz 1–6 6–12 1–5 Vairåk ne- Bez Ie˚îlåtie
nokavéts prasîjumu 1 mén. mén. mén. gadi kå 5 gadi termiña aktîvi Kopå
Aktîvi
Kase un prasîbas uz pieprasîjumu
pret centrålajåm bankåm
Prasîbas pret kredîtiestådém
Tirdzniecîbas nolükå turétie finanßu aktîvi
Paråda vértspapîri un citi vértspapîri
ar fiksétu ienåkumu
Atvasinåtie lîgumi
Pårdoßanai pieejamie finanßu aktîvi
Paråda vértspapîri un citi vértspapîri
ar fiksétu ienåkumu
Akcijas un citi vértspapîri
ar nefiksétu ienåkumu
Kredîti
Nåkamo periodu izdevumi un uzkråtie ienåkumi
Pamatlîdzek¬i
Ieguldîjumu îpaßumi
Nemateriålie aktîvi
Ieguldîjumi radniecîgo un asociéto
uzñémumu pamatkapitålå
Påréjie aktîvi
Kopå aktîvi
Termiñß Uz pie- Lîdz 1–6 6–12 1–5 Vairåk ne- Bez Ie˚îlåtie
nokavéts prasîjumu 1 mén. mén. mén. gadi kå 5 gadi termiña aktîvi Kopå
Saistîbas
Saistîbas uz pieprasîjumu pret kredîtiestådém
Tirdzniecîbas nolükå turétås finanßu saistîbas
Atvasinåtie lîgumi
Amortizétajå iegådes vértîbå vértétås
finanßu saistîbas
Noguldîjumi
Termiñsaistîbas pret kredîtiestådém
Pakårtotås saistîbas
Nåkamo periodu ienåkumi un uzkråtie izdevumi
Atliktais uzñémumu ienåkuma nodoklis
Uzñémumu ienåkuma nodok¬a saistîbas
Påréjås saistîbas
Kapitåls un rezerves
Kopå saistîbas un kapitåls un rezerves
Årpusbilances posteñi
Galvojumi (garantijas)
Akreditîvi
Neizmantotås kredîtlînijas
Maksåjumu karßu neizmantotie limiti
Pieß˚irtie, bet vél neizmaksåtie kredîti
Lîgumi par aktîvu pirkßanu
Kopå årpusbilances posteñi
Likviditåtes neto pozîcija
Likviditåtes kopéjå pozîcija
2005. gada 31. decembrî
Kopå aktîvi
Kopå saistîbas un kapitåls un rezerves
Årpusbilances saistîbas
Likviditåtes neto pozîcija
LVL '000
–
–
–
–
–
–
–
–
499
–
–
–
–
–
–
499
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
337
–
–
LVL '000
56 674
145 193
1 191
–
1 191
–
–
–
9 951
90
–
–
–
–
–
213 099
8 780
3 512
3 512
374 177
370 568
3 609
–
3 053
635
273
1 150
–
391 580
96
214
14 049
2 821
40 833
362
58 375
(236 856)
(236 856)
135 466
352 437
43 719
(260 690)
LVL '000
–
6 762
2 429
2 429
–
63 549
63 549
–
7 226
–
–
–
–
–
–
79 966
–
–
–
118 991
114 606
4 343
42
–
–
–
–
–
118 991
33
202
–
–
–
–
235
(39 260)
(276 116)
104 046
52 351
742
50 953
LVL '000
–
8 763
51
51
–
1 085
1 085
–
64 918
–
–
–
–
–
–
74 817
–
–
–
114 791
112 159
2 632
–
–
–
–
–
–
114 791
2 706
1 361
–
–
–
–
4 067
(44 041)
(320 157)
55 942
58 966
2 472
(5 496)
LVL '000
–
2 989
13
13
–
6 581
206
6 375
63 330
–
–
–
–
–
–
72 913
–
–
–
87 786
52 241
35 545
–
–
–
–
–
–
87 786
920
52
–
–
–
–
972
(15 845)
(336 002)
44 924
20 391
713
23 820
LVL '000
–
281
–
–
–
1
1
–
111 683
–
–
–
–
–
–
111 965
–
–
–
26 556
11 376
–
15 180
–
–
–
–
–
26 556
1 358
–
–
–
–
1 358
84 051
(251 951)
67 945
16 207
1 478
50 260
LVL '000
–
–
–
–
–
–
–
–
233 603
–
–
–
–
–
–
233 603
–
–
–
4 108
–
–
4 108
–
–
–
–
–
4 108
–
–
–
–
–
–
229 495
(22 456)
113 360
–
–
113 360
LVL '000
–
–
–
–
–
31
–
31
–
–
6 510
14 217
1 572
2 462
247
25 039
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
68 089
68 089
–
–
–
–
–
–
(43 050)
(65 506)
24 817
46 464
–
(21 647)
LVL '000
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
479
500
–
LVL '000
56 674
163 988
3 684
2 493
1 191
71 247
64 841
6 406
491 210
90
6 510
14 217
1 572
2462
247
811 901
8 780
3 512
3 512
726 409
660 950
46 129
19 330
3 053
635
273
1 150
68 089
811 901
5 113
1 829
14 049
2 821
40 833
362
65 007
547 316
547 316
49 124
Nåkamå tabula atspogu¬o Bankas aktîvu, saistîbu un årpusbilances saistîbu sadalîjumu pa attiecîgajåm dzéßanas termiñu grupåm, pamatojoties uz
bilances datumå atlikußo periodu lîdz paredzétajam dzéßanas termiñam.
lpp
. 46
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.
Termiñß Uz pie- Lîdz 1–6 6–12 1–5 Vairåk ne- Bez Ie˚îlåtie
nokavéts prasîjumu 1 mén. mén. mén. gadi kå 5 gadi termiña aktîvi Kopå
Aktîvi
Kase un prasîbas uz pieprasîjumu
pret centrålajåm bankåm
Prasîbas pret kredîtiestådém
Tirdzniecîbas nolükå turétie finanßu aktîvi
Paråda vértspapîri un citi vértspapîri
ar fiksétu ienåkumu
Atvasinåtie lîgumi
Pårdoßanai pieejamie finanßu aktîvi
Paråda vértspapîri un citi vértspapîri
ar fiksétu ienåkumu
Akcijas un citi vértspapîri
ar nefiksétu ienåkumu
Kredîti
Nåkamo periodu izdevumi un uzkråtie ienåkumi
Pamatlîdzek¬i
Ieguldîjumu îpaßumi
Nemateriålie aktîvi
Ieguldîjumi radniecîgo un asociéto
uzñémumu pamatkapitålå
Påréjie aktîvi
Kopå aktîvi
Termiñß Uz pie- Lîdz 1–6 6–12 1–5 Vairåk ne- Bez Ie˚îlåtie
nokavéts prasîjumu 1 mén. mén. mén. gadi kå 5 gadi termiña aktîvi Kopå
Saistîbas
Saistîbas uz pieprasîjumu pret kredîtiestådém
Tirdzniecîbas nolükå turétås finanßu saistîbas
Atvasinåtie lîgumi
Amortizétajå iegådes vértîbå vértétås
finanßu saistîbas
Noguldîjumi
Termiñsaistîbas pret kredîtiestådém
Pakårtotås saistîbas
Nåkamo periodu ienåkumi un uzkråtie izdevumi
Atliktais uzñémumu ienåkuma nodoklis
Uzñémumu ienåkuma nodok¬a saistîbas
Påréjås saistîbas
Kapitåls un rezerves
Kopå saistîbas un kapitåls un rezerves
Årpusbilances posteñi
Galvojumi (garantijas)
Akreditîvi
Neizmantotås kredîtlînijas
Maksåjumu karßu neizmantotie limiti
Pieß˚irtie, bet vél neizmaksåtie kredîti
Lîgumi par aktîvu pirkßanu
Kopå årpusbilances posteñi
Likviditåtes neto pozîcija
Likviditåtes kopéjå pozîcija
2005. gada 31. decembrî
Kopå aktîvi
Kopå saistîbas un kapitåls un rezerves
Årpusbilances saistîbas
Likviditåtes neto pozîcija
LVL '000
–
–
–
–
–
–
–
–
499
–
–
–
–
–
–
499
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
337
–
–
LVL '000
56 674
145 204
1 191
–
1 191
–
–
–
9 951
101
–
–
–
–
–
213 121
8 780
3 512
3 512
373 822
370 213
3 609
–
3 072
635
273
1 158
–
391 252
96
214
14 049
2 821
40 833
362
58 375
(236 506)
(236 506)
135 466
352 430
43 719
(260 683)
LVL '000
–
6 762
2 429
2 429
–
63 549
63 549
–
7 226
–
–
–
–
–
–
79 966
–
–
–
118 991
114 606
4 343
42
–
–
–
–
–
118 991
33
202
–
–
–
–
235
(39 260)
(275 766)
104 046
52 351
742
50 953
LVL '000
–
8 763
51
51
–
1 085
1 085
–
64 918
–
–
–
–
–
–
74 817
–
–
–
113 941
111 309
2 632
–
–
–
–
–
–
113 941
2 706
1 361
–
–
–
–
4 067
(43 191)
(318 957)
55 942
58 966
2 472
(5 496)
LVL '000
–
2 989
13
13
–
6 581
206
6 375
63 330
–
–
–
–
–
–
72 913
–
–
–
87 786
52 241
35 545
–
–
–
–
–
–
87 786
920
52
–
–
–
–
972
(15 845)
(334 802)
44 924
20 391
713
23 820
LVL '000
–
281
–
–
–
1
1
–
111 683
–
–
–
–
–
–
111 965
–
–
–
29 558
11 376
3 002
15 180
–
–
–
–
–
29 558
1 358
–
–
–
–
1 358
81 049
(253 753)
67 945
16 207
1 478
50 260
LVL '000
–
–
–
–
–
–
–
–
233 603
–
–
–
–
–
–
233 603
–
–
–
4 108
–
–
4 108
–
–
–
–
–
4 108
–
–
–
–
–
–
229 495
(24 258)
113 360
–
–
113 360
LVL '000
–
–
–
–
–
31
–
31
–
–
6 604
14 217
1 583
12
1 834
24 281
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
65 529
65 529
–
–
–
–
–
–
(41 248)
(65 506)
24 810
46 464
–
(21 654)
LVL '000
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
–
––
–
–
–
–
–
–
479
500
–
LVL '000
56 674
163 999
3 684
2 493
1 191
71 247
64 841
6 406
491 210
101
6 604
14 217
1 583
12
1 834
811 165
8 780
3 512
3 512
728 206
659 745
49 131
19 330
3 072
635
273
1 158
65 529
811 165
5 113
1 829
14 049
2 821
40 833
362
65 007
547 309
547 309
49 124
Nåkamå tabula atspogu¬o Koncerna aktîvu, saistîbu un årpusbilances saistîbu sadalîjumu pa attiecîgajåm dzéßanas termiñu grupåm, pamatojoties uz
bilances datumå atlikußo periodu lîdz paredzétajam dzéßanas termiñam.
lpp
. 49
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.
Påréjås
LVL USD EUR RUB valütas Kopå
Aktîvi LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000
Kase un prasîbas uz pieprasîjumu
pret centrålajåm bankåm
Prasîbas pret kredîtiestådém
Tirdzniecîbas nolükå turétie finanßu aktîvi
Paråda vértspapîri un citi vértspapîri
ar fiksétu ienåkumu
Atvasinåtie lîgumi
Pårdoßanai pieejamie finanßu aktîvi
Paråda vértspapîri un citi vértspapîri
ar fiksétu ienåkumu
Akcijas un citi vértspapîri
ar nefiksétu ienåkumu
Kredîti
Nåkamo periodu izdevumi un uzkråtie ienåkumi
Pamatlîdzek¬i
Ieguldîjumu îpaßumi
Nemateriålie aktîvi
Ieguldîjumi radniecîgo un asociéto
uzñémumu pamatkapitålå
Påréjie aktîvi
Kopå aktîvi
Saistîbas
Saistîbas uz pieprasîjumu pret kredîtiestådém
Tirdzniecîbas nolükå turétås finanßu saistîbas
Atvasinåtie lîgumi
Amortizétajå iegådes vértîbå vértétås finanßu saistîbas
Noguldîjumi
Termiñsaistîbas pret kredîtiestådém
Pakårtotås saistîbas
Nåkamo periodu ienåkumi un uzkråtie izdevumi
Atliktais uzñémumu ienåkuma nodoklis
Uzñémumu ienåkuma nodok¬a saistîbas
Påréjås saistîbas
Kopå saistîbas
Kapitåls un rezerves
Kopå saistîbas un kapitåls un rezerves
(Èså)/ garå bilances pozîcija, neto
Årpusbilances årvalstu valütas maiñas
darîjumi, (saistîbas)/ prasîbas
Atklåtå (îså)/ (garå) valütas pozîcija, neto
Procentos no paßu kapitåla (%)
2005. gada 31. decembrî
Kopå aktîvi
Kopå saistîbas un kapitåls un rezerves
Årpusbilances årvalstu valütas
maiñas darîjumi, (saistîbas)/ prasîbas
Atklåtå garå/ (îså) valütas pozîcija, neto
Koncerna aktîvi, saistîbas, kapitåls un rezerves, kå arî atvasinåto finanßu instrumentu naudas plüsmas pa valütåm 2006. gada 31. decembrî:
55 285
203
927
–
927
10 145
10 016
129
38 835
65
6 604
14 217
1 070
12
1 800
129 163
7 013
3 512
3 512
56 848
45 991
10 857
–
2 636
635
273
374
71 291
65 529
136 820
(7 657)
(2 451)
(10 108)
(13,8%)
93 619
74 254
(11 621)
7 744
447
134 044
1 959
1 771
188
50 437
46 190
4 247
41 689
13
–
–
–
–
8
228 597
1 464
–
–
474 307
457 349
–
16 958
387
–
–
341
476 499
–
476 499
(247 902)
249 642
1 740
2,4%
217 535
370 544
153 427
418
809
10 445
798
722
76
4 101
3 832
269
410 669
10
–
–
513
–
23
427 368
291
–
–
178 047
137 401
38 274
2 372
39
–
–
217
178 594
–
178 594
248 774
(241 970)
6 804
9,3%
224 472
90 852
(140 621)
(7 001)
–
13 829
–
–
–
6 098
4 803
1 295
–
12
–
–
–
–
2
19 941
–
–
–
13 848
13 848
–
–
4
–
–
223
14 075
–
14 075
5 866
(6 752)
(886)
(1,2%)
7 766
8 625
173
(686)
133
5 478
–
–
–
466
–
466
17
1
–
–
–
–
1
6 096
12
–
–
5 156
5 156
–
–
6
–
–
3
5 177
–
5 177
919
92
1 011
1,4%
3 917
3 034
(108)
775
56 674
163 999
3 684
2 493
1 191
71 247
64 841
6 406
491 210
101
6 604
14 217
1 583
12
1 834
811 165
8 780
3 512
3 512
728 206
659 745
49 131
19 330
3 072
635
273
1 158
745 636
65 529
811 165
–
547 309
547 309
lpp
. 48
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.
Aktîvu, saistîbu un årpusbilances posteñu termiñstruktüra tiek veidota,
pamatojoties uz ßådiem nosacîjumiem:
– aktîvus uzråda atbilstoßi atlikußajam atmaksas vai iespéjamam pår-
doßanas termiñam;
– aktîvus, kas ieguldîti ar tiesîbåm tos sañemt péc pieprasîjuma, uzrå-
da termiña grupå “uz pieprasîjumu”;
– aktîvus vai to da¬u, kuru samaksas kavéjums ir ilgåks par 14 dienåm,
uzråda kå nokavétus aktîvus;
– aktîvus vai to da¬u, kå arî visus maksåjumu karßu izsniegtos kredîtus
un noré˚inu kontu debeta atlikumus (overdraftus), kuru samaksas
kavéjums ir mazåks par 14 dienåm, uzråda kategorijå “uz pieprasîju-
mu”;
– par beztermiña aktîviem uzskata aktîvus, kuriem darîjuma bütîba
neparedz noteiktu beigu termiñu vai atmaksas vai pårdoßanas ter-
miñß nevar büt precîzi noteikts;
– visi likviditåtes portfe¬a paråda vértspapîri tiek uzskatîti par augsti
likvîdiem un uzrådîti termiña grupå “lîdz 1 ménesim”;
– lai novértétu laiku, kådå bez ievérojamiem zaudéjumiem iespéjams
realizét vértspapîru, kas pe¬ñå vai zaudéjumos tiek uzskaitîti péc
patiesås vértîbas, portfe¬a un investîciju uz nenoteiktu laiku portfe¬a
paråda vértspapîrus, tiek aplükota starpîba (spread) starp pirkßanas
un pårdoßanas cenåm, kå arî vértspapîru cenas un to vésturiskås
svårstîbas. Sadalîßana pa termiñstruktüras grupåm tiek veikta, bal-
stoties uz ßo vértéjumu;
– saistîbas un årpusbilances posteñus atspogu¬o atbilstoßi atlikußajam
lîguma izpildes termiñam;
– saistîbas ar nenoteiktu izpildes termiñu vai ar pienåkumu tås izpildît
péc pieprasîjuma tiek uzrådîtas termiña grupå “uz pieprasîjumu”;
– netiek uzrådîtas izsniegto galvojumu vai cita veida garantiju radîtås
saistîbas, kas nodroßinåtas ar ßajå kredîtiestådé izvietotu noguldîju-
mu.
Tiem aktîviem, kuriem ir izveidoti uzkråjumi nedroßiem parådiem, atlikumi
ir uzrådîti neto vértîbå.
Atbilstoßi Finanßu un kapitåla tirgus komisijas prasîbåm Bankai jåuztur
likvîdie aktîvi saistîbu izpildei pietiekamå apjomå, bet ne mazåk kå 30%
apmérå no Bankas tekoßo saistîbu kopsummas. 2006. gada 31. decembrî
saskañå ar Finanßu un kapitåla tirgus komisijas noteikumiem apré˚inåtais
Bankas likviditåtes rådîtåjs bija 48,4% (50,7%).
c) Valütas risksKoncerns un Banka ir pak¬auti riskam, ka årvalstu valütas kursu svårstîbas
varétu ietekmét tås finanßu pozîcijas un naudas plüsmu. No darîjumiem
izrietoßais valütas risks tiek apré˚inåts katrai valütai atseviß˚i un ietver
årvalstu valütå denominétos aktîvus un saistîbas, kå arî no atvasinåtajiem
finanßu instrumentiem izrietoßås naudas plüsmas.
Bankas Limitu politika nosaka vispårîgos limitu pieméroßanas un kontroles
principus, ierobeΩojumi katrai valütai un kopéjai atvértai pozîcijai tiek
noteikti atvérto valütas pozîciju limitos un tiek kontroléti katru dienu.
lpp
. 51
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
Latvijas Republikas KredîtieståΩu likums paredz, ka atseviß˚as årvalstu
valütas atklåtå pozîcija nedrîkst pårsniegt 10% no paßu kapitåla un
kopéjå årvalstu valütu atklåtå pozîcija nedrîkst pårsniegt 20% no paßu
kapitåla.
Såkot ar 2005. gadu, saskañå ar FKTK lémumu ierobeΩojumi EUR valütas
atklåtajai pozîcijai nepaståv.
2006. gada 31. decembrî Koncerns un Banka bija ievérojusi minétås
KredîtieståΩu likuma prasîbas.
d) Procentu likmju risksProcentu likmju risks ir nelabvélîga tirgus likmju izmaiñu ietekme uz
Bankas finanßu ståvokli.
Riska vadîbas pårvalde veic procentu likmju riska kontroli un novértéßanu.
Finanßu tirgus pårvalde ir atbildîga par procentu likmju riska uzturéßanu
noteikto limitu ietvaros.
Procentu likmju riska novértéßana tiek veikta tå, lai péc iespéjas plaßåk
aptvertu visas procentu likmju riska saståvda¬as – pårcenoßanas risku,
ieñémumu lîknes risku, båzes risku un opciju risku.
Procentu likmju riska novértéßana tiek veikta gan no ienåkumu perspektî-
vas, gan no ekonomiskås vértîbas perspektîvas. Ar terminu “ekonomiskå
vértîba” apzîmé paßu kapitåla ekonomisko vértîbu, kas ir starpîba starp
prasîbu ekonomisko vértîbu un saistîbu ekonomisko vértîbu. Årkårtas
situåciju novértéßanai tiek izmantoti procentu likmju stresa testi.
Lai ierobeΩotu procentu likmju risku, ir noteikti limiti pie¬aujamajam
ekonomiskås vértîbas samazinåjumam, kå arî investîciju uz nenoteiktu
laiku portfe¬a modificétajam ilgumam (modified duration). Procentu lik-
mju riska ierobeΩoßanai tiek izmantoti risku ierobeΩojoßi atvasinåtie
finanßu instrumenti.
Aktîvu, saistîbu un årpusbilances saistîbu sadalîjums noteiktos termiñu
intervålos atbilstoßi:
– îsåkajam termiñam no atlikußå atmaksas/ izpildes/ dzéßanas
termiña – finanßu instrumentiem ar fiksétu procentu likmi;
– termiñam lîdz nåkamajam procentu likmju izmaiñas datumam vai
procentu likmju pårcenoßanas termiñam – finanßu instrumentiem ar
mainîgo procentu likmi.
Atlikumu noré˚inu kontos sadalîßana pa termiñstruktüras grupåm tiek
veikta, balstoties uz Bankas vésturisko pieredzi par noré˚inu kontu atliku-
mu jutîgumu pret izmaiñåm procentu likmés. Atvasinåtie lîgumi tiek
uzrådîti ar diviem ierakstiem – pirmais ieraksts ir nosacîtå båzes aktîva
vértîba, otrais ir kompenséjoßs ieraksts ar pretéju vértîbu.
Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.lpp
. 50
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.
Påréjås
LVL USD EUR RUB valütas Kopå
Aktîvi LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000
Kase un prasîbas uz pieprasîjumu
pret centrålajåm bankåm
Prasîbas pret kredîtiestådém
Tirdzniecîbas nolükå turétie finanßu aktîvi
Paråda vértspapîri un citi vértspapîri
ar fiksétu ienåkumu
Atvasinåtie lîgumi
Pårdoßanai pieejamie finanßu aktîvi
Paråda vértspapîri un citi vértspapîri
ar fiksétu ienåkumu
Akcijas un citi vértspapîri
ar nefiksétu ienåkumu
Kredîti
Nåkamo periodu izdevumi un uzkråtie ienåkumi
Pamatlîdzek¬i
Ieguldîjumu îpaßumi
Nemateriålie aktîvi
Ieguldîjumi radniecîgo un asociéto
uzñémumu pamatkapitålå
Påréjie aktîvi
Kopå aktîvi
Saistîbas
Saistîbas uz pieprasîjumu pret kredîtiestådém
Tirdzniecîbas nolükå turétås finanßu saistîbas
Atvasinåtie lîgumi
Amortizétajå iegådes vértîbå vértétås finanßu saistîbas
Noguldîjumi
Termiñsaistîbas pret kredîtiestådém
Pakårtotås saistîbas
Nåkamo periodu ienåkumi un uzkråtie izdevumi
Atliktais uzñémumu ienåkuma nodoklis
Uzñémumu ienåkuma nodok¬a saistîbas
Påréjås saistîbas
Kopå saistîbas
Kapitåls un rezerves
Kopå saistîbas un kapitåls un rezerves
(Èså)/ garå bilances pozîcija, neto
Årpusbilances årvalstu valütas maiñas
darîjumi, (saistîbas)/ prasîbas
Atklåtå (îså)/ garå valütas pozîcija, neto
Procentos no paßu kapitåla (%)
2005. gada 31. decembrî
Kopå aktîvi
Kopå saistîbas un kapitåls un rezerves
Årpusbilances årvalstu valütas
maiñas darîjumi, (saistîbas)/ prasîbas
Atklåtå garå/ (îså) valütas pozîcija, neto
Bankas aktîvi, saistîbas, kapitåls un rezerves, kå arî atvasinåto finanßu instrumentu naudas plüsmas pa valütåm 2006. gada 31. decembrî:
55 285
203
927
–
927
10 145
10 016
129
38 835
58
6 510
14 217
1 059
2 462
213
129 914
7 013
3 512
3 512
58 053
47 196
10 857
–
2 617
635
273
369
72 472
68 089
140 561
(10 647)
(2 451)
(13 098)
(17,9%)
93 626
74 261
(11 621)
7 744
447
134 044
1 959
1 771
188
50 437
46 190
4 247
41 689
10
–
–
–
–
8
228 594
1 464
–
–
474 307
457 349
–
16 958
387
–
–
341
476 499
–
476 499
(247 905)
249 642
1 737
2,4%
217 535
370 544
153 427
418
809
10 434
798
722
76
4 101
3 832
269
410 669
9
–
–
513
–
23
427 356
291
–
–
175 045
137 401
35 272
2 372
39
–
–
214
175 589
–
175 589
251 767
(241 970)
9 797
13,4%
224 472
90 852
(140 621)
(7 001)
–
13 829
–
–
–
6 098
4 803
1 295
–
12
–
–
–
–
2
19 941
–
–
–
13 848
13 848
–
–
4
–
–
223
14 075
–
14 075
5 866
(6 752)
(886)
(1,2%)
7 766
8 625
173
(686)
133
5 478
–
–
–
466
–
466
17
1
–
–
–
–
1
6 096
12
–
–
5 156
5 156
–
–
6
–
–
3
5 177
–
5 177
919
92
1 011
1,4%
3 917
3 034
(108)
775
56 674
163 988
3 684
2 493
1 191
71 247
64 841
6 406
491 210
90
6 510
14 217
1 572
2 462
247
811 901
8 780
3 512
3 512
726 409
660 950
46 129
19 330
3 053
635
273
1 150
743 812
68 089
811 901
–
547 316
547 316
lpp
. 53
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.
e) Darbîbas jeb operacionålie riskiBankas darbîbå tiek identificéti arî nefinanßu riski, kas var radît negaidîtus
zaudéjumus. Íådu risku célonis var büt, pieméram, cilvéku k¬üdas vai
kråpßana, informåcijas sistému darbîbas traucéjumi, nepietiekama iekßéjå
kontrole un procedüras u.tml. Banka cenßas saglabåt iespéjamo zemåko
riska lîmeni, vienlaikus tiecoties nepårsniegt sapråtîgu izmaksu lîmeni.
Iekßéjå kontrole Bankas struktürvienîbås un kontrole no Riska vadîbas pår-
valdes puses ir viens no iespéjamo zaudéjumu novérßanas lîdzek¬iem.
Operacionålå riska pårvaldîßanå liela nozîme tiek pieß˚irta automåtiskås
darîjumu kontroles sistémas pilnveidoßanai. Izstrådåjot uzskaites un kon-
troles procedüras, tiek noteikti pasåkumi operacionålo risku mazinåßanai.
Procentu
likmju
Lîdz 1–3 3–6 6–12 1–5 Vairåk ne- riskam ne-
1 mén. mén. mén. mén. gadi kå 5 gadi pak¬autie Kopå
Aktîvi LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000
Kase un prasîbas uz pieprasîjumu
pret centrålajåm bankåm
Prasîbas pret kredîtiestådém
Tirdzniecîbas nolükå turétie finanßu aktîvi
Paråda vértspapîri un citi vértspapîri
ar fiksétu ienåkumu
Atvasinåtie lîgumi
Pårdoßanai pieejamie finanßu aktîvi
Paråda vértspapîri un citi vértspapîri
ar fiksétu ienåkumu
Akcijas un citi vértspapîri
ar nefiksétu ienåkumu
Kredîti
Pamatlîdzek¬i
Ieguldîjumi nekustamajå îpaßumå
Nemateriålie aktîvi
Påréjie aktîvi
Kopå aktîvi
Saistîbas
Saistîbas uz pieprasîjumu pret kredîtiestådém
Tirdzniecîbas nolükå turétås finanßu saistîbas
Atvasinåtie lîgumi
Amortizétajå iegådes vértîbå vértétås
finanßu saistîbas
Noguldîjumi
Termiñsaistîbas pret kredîtiestådém
Pakårtotås saistîbas
Påréjås saistîbas
Kopå saistîbas
Kapitåls un rezerves
Kopå saistîbas un kapitåls un rezerves
BirΩå tirgotie nåkotnes lîgumi, pårdotie
Procentu likmju pårcenoßanas
termiña atß˚irîbas
2005. gada 31. decembrî
Kopå aktîvi
Kopå saistîbas un kapitåls un rezerves
BirΩå tirgotie nåkotnes lîgumi, pårdotie
Procentu likmju pårcenoßanas
termiña atß˚irîbas
54 475
151 735
–
–
–
1 336
1 336
–
9 979
–
–
–
–
217 525
8 768
–
–
483 592
475 582
8 010
–
–
492 360
–
492 360
–
(274 835)
154 290
118 693
–
35 597
–
6 803
–
–
–
2 452
2 452
–
13 571
–
–
–
–
22 826
–
–
–
92 659
90 689
1 970
–
–
92 659
–
92 659
36 512
(33 321)
32 795
261 135
38 413
(189 927)
–
1 391
–
–
–
4 647
4 647
–
368 758
–
–
–
–
374 796
–
–
–
28 054
27 397
657
–
–
28 054
–
28 054
–
346 742
235 191
37 434
–
197 757
–
2 989
–
–
–
1 016
1 016
–
34 866
–
–
–
–
38 871
–
–
–
87 558
52 218
35 340
–
–
87 558
–
87 558
–
(48 687)
23 153
20 391
–
2 762
–
281
1 817
1 817
–
30 392
30 392
–
62 830
–
–
–
–
95 320
–
–
–
26 550
11 370
–
15 180
–
26 550
–
26 550
(23 748)
45 022
34 229
55 739
(20 363)
(41 873)
–
–
609
609
–
23 380
23 380
–
163
–
–
–
–
24 152
–
–
–
4 107
–
–
4 107
–
4 107
–
4 107
(12 500)
11 652
31 160
–
(18 177)
12 983
2 199
789
1 258
67
1 191
8 024
1 618
6 406
1 043
6 510
14 217
1 572
2 799
38 411
12
3 512
3 512
3 889
3 694
152
43
5 111
7 413
68 089
75 502
–
(37 091)
36 498
53 924
–
(17 426)
56 674
163 988
3 684
2 493
1 191
71 247
64 841
6 406
491 210
6 510
14 217
1 572
2 799
811 901
8 780
3 512
3 512
726 409
660 950
46 129
19 330
5 111
743 812
68 089
811 901
264
547 316
547 316
(127)
Nåkamajå tabulå tiek uzrådîts Bankas aktîvu, saistîbu un årpusbilances saistîbu sadalîjums noteiktos termiñu intervålos:
lpp
. 52
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.
Procentu
likmju
Lîdz 1–3 3–6 6–12 1–5 Vairåk ne- riskam ne-
1 mén. mén. mén. mén. gadi kå 5 gadi pak¬autie Kopå
Aktîvi LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000
Kase un prasîbas uz pieprasîjumu
pret centrålajåm bankåm
Prasîbas pret kredîtiestådém
Tirdzniecîbas nolükå turétie finanßu aktîvi
Paråda vértspapîri un citi vértspapîri
ar fiksétu ienåkumu
Atvasinåtie lîgumi
Pårdoßanai pieejamie finanßu aktîvi
Paråda vértspapîri un citi vértspapîri
ar fiksétu ienåkumu
Akcijas un citi vértspapîri
ar nefiksétu ienåkumu
Kredîti
Pamatlîdzek¬i
Ieguldîjumi nekustamajå îpaßumå
Nemateriålie aktîvi
Påréjie aktîvi
Kopå aktîvi
Saistîbas
Saistîbas uz pieprasîjumu pret kredîtiestådém
Tirdzniecîbas nolükå turétås finanßu saistîbas
Atvasinåtie lîgumi
Amortizétajå iegådes vértîbå vértétås
finanßu saistîbas
Noguldîjumi
Termiñsaistîbas pret kredîtiestådém
Pakårtotås saistîbas
Påréjås saistîbas
Kopå saistîbas
Kapitåls un rezerves
Kopå saistîbas un kapitåls un rezerves
BirΩå tirgotie nåkotnes lîgumi, pårdotie
Procentu likmju pårcenoßanas
termiña atß˚irîbas
2005. gada 31. decembrî
Kopå aktîvi
Kopå saistîbas un kapitåls un rezerves
BirΩå tirgotie nåkotnes lîgumi, pårdotie
Procentu likmju pårcenoßanas
termiña atß˚irîbas
54 475
151 746
–
–
–
1 336
1 336
–
9 979
–
–
–
–
217 536
8 768
–
–
483 241
475 231
8 010
–
–
492 009
–
492 009
–
(274 473)
154 290
118 616
–
35 674
–
6 803
–
–
–
2 452
2 452
–
13 571
–
–
–
–
22 826
–
–
–
92 359
90 389
1 970
–
–
92 359
–
92 359
36 512
(33 021)
32 795
261 135
38 413
(189 927)
–
1 391
–
–
–
4 647
4 647
–
368 758
–
–
–
–
374 796
–
–
–
27 504
26 847
657
–
–
27 504
–
27 504
–
347 292
235 191
37 434
–
197 757
–
2 989
–
–
–
1 016
1 016
–
34 866
–
–
–
–
38 871
–
–
–
87 558
52 218
35 340
–
–
87 558
–
87 558
–
(48 687)
23 153
20 391
–
2 762
–
281
1 817
1 817
–
30 392
30 392
–
62 830
–
–
–
–
95 320
–
–
–
29 552
11 370
3 002
15 180
–
29 552
–
29 552
(23 748)
42 020
34 229
55 739
(20 363)
(41 873)
–
–
609
609
–
23 380
23 380
–
163
–
–
–
–
24 152
–
–
–
4 107
–
–
4 107
–
4 107
–
4 107
(12 500)
11 652
31 160
–
(18 177)
12 983
2 199
789
1 258
67
1 191
8 024
1 618
6 406
1 043
6 604
14 217
1 583
1 947
37 664
12
3 512
3 512
3 885
3 690
152
43
5 138
7 409
65 529
72 938
–
(35 274)
36 491
53 994
–
(17 503)
56 674
163 999
3 684
2 493
1 191
71 247
64 841
6 406
491 210
6 604
14 217
1 583
1 947
811 165
8 780
3 512
3 512
728 206
659 745
49 131
19 330
5 138
745 636
65 529
811 165
264
547 309
547 309
(127)
Nåkamajå tabulå tiek uzrådîts Koncerna aktîvu, saistîbu un årpusbilances saistîbu sadalîjums noteiktos termiñu intervålos:
lpp
. 55
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.
8. Påréjie ienåkumi
Ienåkumi no lîgumsodiem
Ienåkumi no telpu nomas
Ienåkumi no kredît˚îlu realizåcijas
Citi parastie ienåkumi
Kopå citi parastie ienåkumi
Banka
2006
LVL '000
403
248
9
144
804
Koncerns
2006
LVL '000
403
276
9
104
792
Banka
2005
LVL '000
271
108
–
32
411
Koncerns
2005
LVL '000
271
110
–
32
413
9. Administratîvie izdevumi
Padomei un valdei izmaksåtais atalgojums
Personåla atalgojums
Sociålås apdroßinåßanas obligåtås iemaksas
Ziedojumi
Telpu nomas un uzturéßanas izdevumi
Reklåmas un mårketinga izdevumi
Tehnikas apkalpoßanas izdevumi un kancelejas preces
Starpbanku un citi sakaru izdevumi
Nekustamå îpaßuma apsaimniekoßanas izdevumi
Izdevumi darbinieku kvalifikåcijas celßanai
Citi administratîvie izdevumi
Kopå administratîvie izdevumi
2006. gadå vidéjais Koncernå un Bankå strådåjoßo darbinieku skaits bija 491 (467) un 484 (466).
Koncerna un Bankas darbinieku skaits 2006. un 2005. gada beigås:
Koncerns Banka Koncerns Banka
31.12.2006. 31.12.2006. 31.12.2005. 31.12.2005.
Vadîba 13 9 9 8
PårvalΩu un noda¬u vadîtåji 84 81 75 75
Påréjie darbinieki 409 404 391 391
Kopå 506 494 475 474
10. Påréjie izdevumi
Koncerns Banka Koncerns/Banka
2006 2006 2005
LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000
Izdevumi par starpnieku pakalpojumiem 907 907 312
Citi parastie izdevumi 157 155 73
Kopå citi parastie izdevumi 1 064 1 062 385
Koncerns
2006
LVL '000
788
7 312
1 619
1 077
993
969
735
399
261
187
1 784
16 124
Koncerns
2005
LVL '000
270
5 099
1 214
745
1 063
813
507
467
164
177
1 088
11 607
Banka
2006
LVL '000
690
7 236
1 577
1 077
993
969
735
383
261
182
1 721
15 824
Banka
2005
LVL '000
270
5 098
1 214
745
1 063
813
507
467
164
177
1 088
11 606
lpp
. 54
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.
5. Komisijas naudas ienåkumi un izdevumi
Komisijas naudas ienåkumi
par maksåjumiem klientu uzdevumå
par servisa pakalpojumiem klientiem
par maksåjumu kartém
par skaidras naudas operåcijåm
par dokumentårajåm operåcijåm
påréjie komisijas naudas ienåkumi
Kopå komisijas naudas ienåkumi
Komisijas naudas izdevumi
par korespondentbanku pakalpojumiem
par maksåjumu kartém
påréjie komisijas naudas izdevumi
Kopå komisijas naudas izdevumi
6. Årvalstu valütas tirdzniecîbas darîjumu un pårvértéßanas rezultåts
Pe¬ña no årvalstu valütas maiñas darîjumiem
(Zaudéjumi) no årvalstu valütas pozîciju pårvértéßanas
Årvalstu valütas tirdzniecîbas un pårvértéßanas pe¬ña
7. Èpaßuma, iekårtu un aprîkojuma, ieguldîjumu îpaßuma un nemateriålo aktîvuatzîßanas pårtraukßanas pe¬ña/ (zaudéjumi)
Banka
2006
LVL '000
5 725
1 039
872
283
187
549
8 655
714
448
69
1 231
Koncerns
2006
LVL '000
5 725
1 039
872
283
187
583
8 689
714
448
78
1 240
Koncerns/Banka
2005
LVL '000
4 590
849
771
238
130
366
6 944
649
452
63
1 164
Banka
2006
LVL '000
15 533
(3 185)
12 348
Koncerns
2006
LVL '000
15 533
(3 177)
12 356
Koncerns/Banka
2005
LVL '000
6 642
(751)
5 891
4. Procentu ienåkumi un izdevumi
Koncerns Banka Koncerns/Banka
2006 2006 2005
Procentu ienåkumi LVL ‘000 LVL ‘000 LV ‘000
no kredîtiem
no paråda vértspapîriem un citiem vértspapîriem ar fiksétu ienåkumu
no prasîbåm pret kredîtiestådém
no prasîbåm pret Latvijas Banku
påréjie procentu ienåkumi
Kopå procentu ienåkumi
Procentu izdevumi
par nebanku noguldîjumiem
par saistîbåm pret kredîtiestådém un centrålajåm bankåm
påréjie procentu izdevumi
par pakårtotajåm saistîbåm
Kopå procentu izdevumi
24 050
6 209
3 343
810
–
34 412
9 281
1 213
1 010
775
12 279
24 050
6 209
3 343
810
–
34 412
9 270
1 258
1 010
775
12 313
13 945
6 203
3 837
386
12
24 383
4 665
82
881
463
6 091
Saskañå ar 27. SGS prasîbåm Koncerna pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚inå
netika atspogu¬ota pe¬ña 2,235 tükst. latu apmérå, kas radusies no
Bankas nekustamå îpaßuma pårdoßanas meitas uzñémumam
SIA “Elizabetes 21a”. Íî summa konsolidétajå pe¬ñas vai zaudéjumu
apré˚inå tiks iek¬auta péc tam, kad meitas uzñémums ßo nekustamo
îpaßumu realizés årpus Koncerna.
lpp
. 57
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.
Atliktå uzñémumu ienåkuma nodok¬a apré˚ins:
Koncerns/Banka Koncerns/Banka
31.12.2006. 31.12.2005.
Nodok¬a apré˚ina Nodok¬a apré˚ina
summa, kas pak¬auta Nodok¬a summa, kas pak¬auta Nodok¬a
laika atß˚irîbåm likme laika atß˚irîbåm likme
LVL ‘000 LVL ‘000
Pamatlîdzek¬u atlikußås vértîbas starpîba finanßu
gråmatvedîbå un nodok¬u vajadzîbåm 2 733 15% 2 948 15%
Pårdoßanai pieejamo finanßu aktîvu pårvértéßanas rezerve 2 031 1 861
Portfe¬a uzkråjumi un citas uzkråtås saistîbas (779) (710)
Bilances aktîva posteñu pårvértéßana, neto 251 (89)
Atliktå uzñémumu ienåkuma nodok¬a saistîbas 4 236 635 4 010 601
Koncerns/Banka Koncerns/Banka
2006 2005
LVL ‘000 LVL ‘000
Atliktais uzñémumu ienåkuma nodoklis pårskata gada såkumå 601 458
Palielinåjums, kas iek¬auts pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚inå 9 141
Palielinåjums, kas attiecinåts uz pårvértéßanas rezervi paßu kapitålå 25 2
Atliktais uzñémumu ienåkuma nodoklis pårskata gada beigås 635 601
Bankas nodok¬u kustîbas pårskats:
Uzñémumu Iedzîvotåju Valsts sociålås Pievienotås Nekustamå
ienåkuma ienåkuma apdroßinåßanas vértîbas îpaßuma
nodoklis nodoklis obligåtås iemaksas nodoklis nodoklis
LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000
01.01.2005. nodok¬a pårmaksa/ (saistîbas)
Apré˚inåts
Korekcija par iepriekßéjiem periodiem
Samaksåts/ (atgüts)
31.12.2005. nodok¬u (saistîbas)/ pårmaksa
Apré˚inåts
Korekcija par iepriekßéjiem periodiem
Samaksåts
31.12.2006. nodok¬u (saistîbas)
Koncerna nodok¬u kustîbas pårskats:
Uzñémumu Iedzîvotåju Valsts sociålås Pievienotås Nekustamå
ienåkuma ienåkuma apdroßinåßanas vértîbas îpaßuma
nodoklis nodoklis obligåtås iemaksas nodoklis nodoklis
LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000
01.01.2005. nodok¬a pårmaksa/ (saistîbas)
Apré˚inåts
Korekcija par iepriekßéjiem periodiem
Samaksåts/ (atgüts)
31.12.2005. nodok¬u (saistîbas)/ pårmaksa
Apré˚inåts
Korekcija par iepriekßéjiem periodiem
Samaksåts
31.12.2006. nodok¬u (saistîbas)/ pårmaksa
224
(2 477)
29
1 186
(1 038)
(3 596)
68
4 293
(273)
–
(1 059)
–
1 059
–
(1 542)
–
1 542
–
(136)
(1 493)
–
1 526
(103)
(1 917)
1 907
–
(113)
262
92
(39)
(301)
14
(134)
50
65
(5)
–
(113)
(1)
114
–
(108)
(3)
111
–
224
(2 477)
29
1 186
1 038
(3 597)
68
4 294
(273)
–
(1 059)
–
1 059
–
(1 580)
–
1 580
–
(136)
(1 493)
–
1 526
(103)
(1 973)
1 963
–
(113)
262
92
(39)
(301)
14
(129)
50
66
1
–
(114)
(1)
115
–
(139)
(3)
142
–
lpp
. 56
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.
11. Uzkråjumu nedroßiem parådiem veidoßanas rezultåts
Speciålie uzkråjumi pårskata gada såkumå
Portfe¬a uzkråjumi pårskata gada såkumå
Kopå uzkråjumi pårskata gada såkumå
Pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚inå iek¬autie speciålie uzkråjumi
Pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚inå iek¬autie portfe¬a uzkråjumi
Aktîvu norakstîßanas izdevumi
Kopå uzkråjumi, kas iek¬auti pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚inå
Speciålo uzkråjumu samazinåßanas ienåkumi
Portfe¬a uzkråjumu samazinåßanas ienåkumi
Iepriekß norakstîto aktîvu atgüßana
Kopå uzkråjumu samazinåßanas ienåkumi
Izdevumi uzkråjumiem nedroßiem parådiem, neto
Aktîvu norakstîßanas (izdevumi)/ norakstîto aktîvu atgüßana
Uzkråjumu (samazinåjums)/ pieaugums valütas kursa svårstîbu rezultåtå
Speciålo uzkråjumu (samazinåjums) aktîvu norakstîßanas rezultåtå
Kopå uzkråjumu izmaiñas pårskata gadå
Speciålie uzkråjumi pårskata gada beigås
Portfe¬a uzkråjumi pårskata gada beigås
Kopå uzkråjumi nedroßiem parådiem pårskata gada beigås
Kopéjo uzkråjumu nedroßiem parådiem struktüra:
Koncerns/Banka Koncerns/Banka
31.12.2006. 31.12.2005.
Speciålie Portfe¬a Speciålie Portfe¬a
uzkråjumi uzkråjumi uzkråjumi uzkråjumi
LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000
Kredîti 490 358 876 429
Uzkråtie ienåkumi 1 – – –
Kopå 491 358 876 429
12. Nodok¬i
Koncerns Banka Koncerns Banka
2006 2006 2005 2005
LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000
Pe¬ña pirms uzñémumu ienåkuma nodok¬a 26 290 28 850 20 591 20 590
Koncerna pe¬ñas korekcija uzñémumu ienåkuma nodoklim 2 560 – – –
Teorétiski apré˚inåtais uzñémumu ienåkuma nodoklis 4 328 4 328 3 089 3 089
Paståvîgås atß˚irîbas 176 176 149 149
Nodok¬a atlaides (899) (899) (619) (619)
Faktiskie uzñémumu ienåkuma nodok¬a izdevumi
par pårskata gadu 3 605 3 605 2 619 2 619
Iepriekßéjå gada uzñémumu ienåkuma nodok¬a korekcija 163 163 (29) (29)
Kopå uzñémumu ienåkuma nodok¬a izdevumi 3 768 3 768 2 590 2 590
Koncerns/Banka
2006
LVL '000
876
429
1 305
277
–
8
285
(467)
(71)
(6)
(544)
(259)
(2)
(12)
(183)
(456)
491
358
849
Koncerns/Banka
2005
LVL '000
910
1 026
1 936
414
–
6
420
(207)
(597)
(13)
(817)
(397)
7
74
(315)
(631)
876
429
1 305
lpp
. 59
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.
Prasîbu pret kredîtiestådém koncentråcijas risks:
Koncerns Banka Koncerns/Banka
31.12.2006. 31.12.2006. 31.12.2005.
Atlikumi virs LVL 15 000 000 skaits skaits skaits
OECD re©iona valstîs re©istrétås kredîtiestådes 4 4 1
Atlikumi no LVL 5 000 000 lîdz 15 000 000
OECD re©iona valstîs re©istrétås kredîtiestådes 1 1 6
Citu valstu kredîtiestådes 1 1 1
Atlikumi lîdz LVL 5 000 000
OECD re©iona valstîs re©istrétås kredîtiestådes 29 29 19
Citu valstu kredîtiestådes 22 22 26
Latvijå re©istrétås kredîtiestådes 9 8 6
Kopå
Citu valstu kredîtiestådes 34 34 26
OECD re©iona valstîs re©istrétås kredîtiestådes 23 23 27
Latvijå re©istrétås kredîtiestådes 9 8 6
Koncerna prasîbu pret kredîtiestådém sadalîjums pa re©ioniem un prasîbu veida:
OECD Citås Kopå Kopå
re©ionå Latvijå valstîs 31.12.2006. 31.12.2005.
Prasîbas uz pieprasîjumu pret kredîtiestådém LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000
Korespondentkontu atlikumi
Diennakts noguldîjumi
Kopå prasîbas uz pieprasîjumu pret kredîtiestådém
Påréjås prasîbas pret kredîtiestådém
Droßîbas depozîti
Termiñnoguldîjumi
Kopå påréjås prasîbas pret kredîtiestådém
Kopå prasîbas pret kredîtiestådém
16 172
108 151
124 323
11 290
–
11 290
135 613
902
1 271
2 173
878
2 682
3 560
5 733
18 708
–
18 708
–
3 945
3 945
22 653
35 782
109 422
145 204
12 168
6 627
18 795
163 999
38 658
47 230
85 888
12 300
1 528
13 828
99 716
lpp
. 58
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.
13. Kase un prasîbas uz pieprasîjumu pret centrålajåm bankåm
Koncerns/Banka Koncerns/Banka
31.12.2006. 31.12.2005.
LVL ‘000 LVL’000
Kase 2 199 3 671
Prasîbas pret Latvijas Banku 54 475 37 130
Kopå kase un prasîbas uz pieprasîjumu pret centrålajåm bankåm 56 674 40 801
14. Prasîbas pret kredîtiestådém
Koncerns Banka Koncerns/Banka
31.12.2006. 31.12.2006. 31.12.2005.
LVL ‘000 LVL ‘000 LVL’000
Prasîbas pret OECD re©iona valstîs re©istrétåm kredîtiestådém 135 613 135 613 78 637
Prasîbas pret citu valstu kredîtiestådém 22 653 22 653 18 391
Prasîbas pret Latvijå re©istrétåm kredîtiestådém 5 733 5 722 2 688
Kopå prasîbas pret kredîtiestådém 163 999 163 988 99 716
Bankas prasîbu pret kredîtiestådém sadalîjums pa re©ioniem un prasîbu veida:
OECD Citås Kopå Kopå
re©ionå Latvijå valstîs 31.12.2006. 31.12.2005.
Prasîbas uz pieprasîjumu pret kredîtiestådém LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000
Korespondentkontu atlikumi
Diennakts noguldîjumi
Kopå prasîbas uz pieprasîjumu pret kredîtiestådém
Påréjås prasîbas pret kredîtiestådém
Droßîbas depozîti
Termiñnoguldîjumi
Kopå påréjås prasîbas pret kredîtiestådém
Kopå prasîbas pret kredîtiestådém
2006. gada 31. decembrî Banka bija nodibinåjusi korespondentattiecîbas
ar 27 (23) OECD re©iona valstîs re©istrétåm kredîtiestådém, 5 (5) Latvijå
re©istrétåm kredîtiestådém un 25 (28) citås valstîs re©istrétåm kredît-
iestådém.
16 172
108 151
124 323
11 290
–
11 290
135 613
891
1 271
2 162
878
2 682
3 560
5 722
18 708
–
18 708
–
3 945
3 945
22 653
35 771
109 422
145 193
12 168
6 627
18 795
163 988
38 658
47 230
85 888
12 300
1 528
13 828
99 716
Prasîbas pret Latvijas Banku veido korespondentkonta atlikums
2006. gada 31. decembrî.
Péc Latvijas Bankas norådîjumiem apré˚inåtais vidéjais korespondentkon-
ta atlikums Latvijas Bankå nedrîkst büt mazåks par Latvijas Bankas
padomes noteikto 8% (8%) rezervju prasîbu apméru, kas tiek noteikts
atbilstoßi piesaistîto lîdzek¬u apméram. 2006. gada 31. decembrî Banka
bija izpildîjusi ßîs rezervju prasîbas.
lpp
. 61
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.
Uzñémumiem izsniegto kredîtu sadalîjums péc tautsaimniecîbas nozarém:
Koncerns/Banka Koncerns/Banka
31.12.2006. 31.12.2005.
Tautsaimniecîbas nozare* LVL ‘000 LVL ‘000
Tirdzniecîba
Büvniecîba
Nekustamå îpaßuma pårvaldîßana
Finanßu starpniecîba
Transports un sakari
Rüpniecîba
Citas pakalpojumu nozares
Lauksaimniecîba un meΩsaimniecîba
Påréjås nozares
Uzñémumiem izsniegtie kredîti kopå, bruto
* Kredîtiem, kuru såkotnéjais atmaksas termiñß ir lîdz 1 gadam, tautsaimniecîbas nozaru dalîjumu Banka nosaka péc aizñéméja darbîbas veida, savukårt
kredîtiem, kuru såkotnéjais atmaksas termiñß ir ilgåks par 1 gadu, – péc izsniegtå aizdevuma mér˚a (péc tås nozares, kuras attîstîbai tas izsniegts).
51 206
38 905
30 467
12 517
7 004
6 946
4 289
617
8 283
160 234
31 616
15 599
24 138
9 285
3 553
3 783
873
1 834
1 914
92 595
Bankas îpaßumå esoßo paråda vértspapîru sadalîjums péc ieguldîjuma veida:
Koncerns/Banka Koncerns/Banka
31.12.2006. 31.12.2005.
Pårdoßanai Tirdzniecîbas Pårdoßanai Tirdzniecîbas
pieejamie nolükå turétie pieejamie nolükå turétie
vértspapîri vértspapîri vértspapîri vértspapîri
LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000
Latvijas centrålås valdîbas paråda vértspapîri
Latvijas kredîtieståΩu paråda vértspapîri
OECD re©iona valstu emitenti
KredîtieståΩu paråda vértspapîri
Privåtuzñémumu paråda vértspapîri
Citu valstu emitenti
KredîtieståΩu paråda vértspapîri
Privåtuzñémumu paråda vértspapîri
Centrålo valdîbu un centrålo banku paråda vértspapîri
Valsts uzñémumu paråda vértspapîri
Paßvaldîbu paråda vértspapîri
Finanßu institüciju vértspapîri
Kopå paråda vértspapîri un citi vértspapîri
ar fiksétu ienåkumu
16. Paråda vértspapîri un citi vértspapîri ar fiksétu ienåkumu
10 016
904
4 678
–
24 117
13 238
6 476
2 211
1 970
1 231
64 841
–
722
–
–
1 089
483
199
–
–
–
2 493
2 089
615
39 418
1 031
23 975
20 865
8 015
2 539
1 860
805
101 212
–
–
–
99
623
–
247
–
–
64
1 033
lpp
. 60
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.
15. Kredîti
Koncerns/Banka Koncerns/Banka
31.12.2006. 31.12.2005.
Kredîti LVL ‘000 LVL ‘000
Hipotekårie kredîti privåtpersonåm måjok¬a iegådei
Påréjie hipotekårie kredîti
Izmantoto kredîtlîniju atlikumi
Klientu noré˚inu kontu debeta atlikumi
Maksåjumu karßu debeta atlikumi
Finanßu lîzings
Droßîbas depozîti
Citi kredîti
Kopå kredîti
Atskaitot uzkråjumus nedroßiem parådiem
Kredîti, neto
Visas finanßu lîzinga prasîbas 335 (687) tükst. latu apmérå izriet no transporta lîdzek¬u lîzinga. Finanßu lîzinga prasîbas uzrådîtas atbilstoßi noslégta-
jiem lîguma termiñiem.
Kredîtu sadalîjums péc aizñéméja veida:
Koncerns/Banka Koncerns/Banka
31.12.2006. 31.12.2005.
Aizñéméja veids LVL ‘000 LVL ‘000
Privåtuzñémumi
Bankas darbinieki
Paßvaldîbu uzñémumi
Citas privåtpersonas
Kopå kredîti
Atskaitot uzkråjumus nedroßiem parådiem
Kredîti, neto
298 313
65 149
55 517
8 014
891
335
155
63 685
492 059
(849)
491 210
152 617
35 295
37 713
2 078
495
687
128
48 995
278 008
(1 305)
276 703
160 234
5 629
–
326 196
492 059
(849)
491 210
92 453
4 232
142
181 181
278 008
(1 305)
276 703
Atbilstoßi Latvijas kredîtieståΩu likumdoßanai kopéjais riska darîjumu
apjoms ar vienu personu vai savstarpéji saistîtu personu grupu, kas nav
saistîta ar kredîtiestådi, nedrîkst pårsniegt 25% no kredîtiestådes paßu
kapitåla. Savukårt visåm ar kredîtiestådi saistîtåm personåm riska darîjumu
kopéjå summa nedrîkst pårsniegt 15% no kredîtiestådes paßu kapitåla.
2006. gada 31. decembrî Banka bija izpildîjusi iepriekßminétås prasîbas
par saistîto un nesaistîto personu kreditéßanu.
Kredîtu sadalîjums péc procentu uzkråßanas (atzîßanas) principa:
Koncerns/Banka Koncerns/Banka
31.12.2006. 31.12.2005.
Procentu uzkråjumu princips LVL ‘000 LVL ‘000
Kredîti, kuriem procenti bija uzkråti 491 775 277 153
Kredîti, kuriem procentu uzkråßana pårtraukta 284 855
Kopå kredîti 492 059 278 008
Atskaitot uzkråjumus nedroßiem parådiem (849) (1 305)
Kredîti, neto 491 210 276 703
lpp
. 63
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.
Nåkamå tabula atspogu¬o årvalstu valütas maiñas darîjumu un påréjo
finanßu instrumentu nosacîto pamatvértîbu un patieso vértîbu. Årvalstu
valütas maiñas darîjumu nosacîtå pamatvértîba ir no ßiem darîjumiem
sañemamå summa. Påréjo finanßu instrumentu nosacîtå pamatvértîba ir
ßo instrumentu båzes aktîva vértîba.
2006. gadå Banka nodibinåja divas jaunas akciju sabiedrîbas – ieguldîju-
mu brokeru akciju sabiedrîbu “AB.LV Capital Markets” un ieguldîjumu
pårvaldes akciju sabiedrîbu “AB.LV Asset Management”. Katras jaundi-
binåtås sabiedrîbas pamatkapitåls ir 700 000 latu. Ieguldîjumu brokeru
akciju sabiedrîbas “AB.LV Capital Markets” darbîbas mér˚is ir brokeru
pakalpojumu sniegßana, savukårt ieguldîjumu pårvaldes akciju sabiedrîbas
“AB.LV Asset Management” darbîbas galvenais mér˚is ir ieguldîjumu
fondu pårvaldîßana un ieguldîtåju finanßu instrumentu individuåla pår-
valdîßana.
2006. gadå Banka nodibinåja arî meitas uzñémumu SIA “Elizabetes
21a”, kura darbîbas veids ir operåcijas ar nekustamo îpaßumu un kura
pamatkapitåls ir 1,050,000 latu. Banka pårdeva jaundibinåtajam uzñému-
mam sev piederoßå nekustamå îpaßuma Elizabetes ielå 21a domåjamås
da¬as par lîguma summu 3,738 tükst. latu ar mér˚i veikt ßå îpaßuma
uzlabojumus un turét to pårdoßanai parastå uzñéméjdarbîbas gaitå.
Pårskata periodå ir likvidéts Bankas meitas uzñémums SIA “Hanzas 16a”.
18. Atvasinåtie lîgumi
Nosacîtå pamatvértîba Patieså vértîba
Prasîbas Saistîbas
Koncerns/ Koncerns/ Koncerns/ Koncerns/ Koncerns/ Koncerns/
Banka Banka Banka Banka Banka Banka
31.12.2006. 31.12.2005. 31.12.2006. 31.12.2005. 31.12.2006. 31.12.2005.
Årvalstu valütas
maiñas darîjumi LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000
Atvasinåtie lîgumi
Nåkotnes valütas maiñas lîgumi 10 438 1 056 20 5 68 2
Valütas mijmaiñas darîjumi 246 757 154 890 907 1 107 3 444 610
Kopå årvalstu valütas
maiñas darîjumi 257 195 155 946 927 1 112 3 512 612
Procentu likmju atvasinåtie lîgumi
BirΩå tirgotie nåkotnes
lîgumi, pårdotie 36 512 38 413 264 2 – 130
Kopå procentu likmju
atvasinåtie lîgumi 36 512 38 413 264 2 – 130
19. Lîdzdalîba asociéto uzñémumu pamatkapitålå
Koncerna un Bankas lîdzdalîba asociéto uzñémumu pamatkapitålå pårskata gada beigås:
Uzñéméjdarbîbas Iegådes Kapitåla Iegådes Kapitåla
veids vértîba da¬a vértîba da¬a
31.12.2006. 31.12.2005.
Lîdzdalîba saistîto uzñémumu pamatkapitålå LVL ‘000 (%) LVL ‘000 (%)
A/s “AB Konsultåcijas” Konsultatîvie pakalpojumi 12 30% 12 30%
Kopå lîdzdalîba saistîto
uzñémumu pamatkapitålå 12 12
20. Ieguldîjumi radniecîgo uzñémumu pamatkapitålå
Bankas da¬a
Re©istråcijas Uzñéméjdarbîbas Paßu (% no kopéjå
Uzñémums valsts nozare Pamatkapitåls kapitåls pamatkapitåla)
LVL ’000 LVL ’000
IPAS AB.LV Asset Management LV Finanßu pakalpojumi 700 578 100
IBAS AB.LV Capital Markets LV Finanßu pakalpojumi 700 562 100
Operåcijas ar
SIA Elizabetes 21a LV nekustamo îpaßumu 1 050 985 100
Kopå 2 450 2 125
2006. gada 31. decembrî Bankai piederéja lîdzdalîba ßådu radniecîgo uzñémumu pamatkapitålå:
lpp
. 62
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.
Koncerns/Banka Koncerns/Banka
31.12.2006. 31.12.2005.
Likviditåtes Investîciju uz neno- Likviditåtes Investîciju uz neno-
portfelis teiktu laiku portfelis portfelis teiktu laiku portfelis
LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000
Latvijas emitenti
Latvijas centrålås valdîbas paråda vértspapîri
Latvijas kredîtieståΩu paråda vértspapîri
OECD re©iona valstu emitenti
KredîtieståΩu paråda vértspapîri
Privåtuzñémumu paråda vértspapîri
Citu valstu emitenti
KredîtieståΩu paråda vértspapîri
Privåtuzñémumu paråda vértspapîri
Centrålo valdîbu un centrålo banku paråda vértspapîri
Valsts uzñémumu paråda vértspapîri
Paßvaldîbu paråda vértspapîri
Finanßu institüciju vértspapîri
Kopå paråda vértspapîri un citi vértspapîri
ar fiksétu ienåkumu
Pårdoßanai pieejamo paråda vértspapîru portfe¬a sadalîjums:
2006. gada 31. decembrî birΩås netika kotéti Bankas pårdoßanai pie-
ejamie 1,633 tükst. citu valstu uzñémumu emitétie un 823 tükst. citu val-
stu kredîtieståΩu, kå arî 109 tükst. Bankas tirdzniecîbas portfelî esoßie citu
valstu uzñémumu emitétie paråda vértspapîri ar fiksétu ienåkumu.
2005. gada 31. decembrî visi Bankas paråda vértspapîri un citi vértspapîri
ar fiksétu ienåkumu tika kotéti birΩås.
2006. gada vidéjå likme paråda vértspapîriem ar fiksétu ienåkumu bija
7,02% (6,02%).
4 049
548
2 749
–
–
–
–
–
–
–
7 346
5 967
356
1 929
–
24 117
13 238
6 476
2 211
1 970
1 231
57 495
–
615
37 354
–
–
–
–
–
–
–
37 969
2 089
–
2 064
1 031
23 975
20 865
8 015
2 539
1 860
805
63 243
17. Akcijas un citi vértspapîri ar nefiksétu ienåkumu
2006. un 2005. gada 31. decembrî visi Bankas ieguldîjumi akcijås ir klasificéti
kå pårdoßanai pieejamie finanßu aktîvi.
Koncerns/Banka Koncerns/Banka
31.12.2006. 31.12.2005.
BirΩå kotétås BirΩå nekotétås BirΩå kotétås BirΩå nekotétås
akcijas akcijas akcijas akcijas
LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000
Årvalstu uzñémumu akcijas 3 566 31 1 662 31
Årvalstu finanßu ieståΩu akcijas 2 680 – – –
Latvijas uzñémumu akcijas 129 – – –
Kopå akcijas un citi vértspapîri
ar nefiksétu ienåkumu 6 375 31 1 662 31
lpp
. 65
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.
Izmaiñas Bankas nemateriålajos aktîvos un pamatlîdzek¬os, izñemot ieguldîjumus nekustamajos îpaßumos:
Kopå,
‰kas un Nomåtå atskaitot
Nemateriålie îpaßuma îpaßuma Transporta Biroja avansa
aktîvi Zeme uzlabojumi uzlabojumi lîdzek¬i aprîkojums maksåjumus
LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000
2006. gada 1. janvårî
Pårskata gadå iegådåtie
Pårskata gadå pårdotie un norakstîtie
2006. gada 31. decembrî
2006. gada 1. janvårî
Pårskata gadå apré˚inåtais nolietojums
Nolietojuma norakstîßana
2006. gada 31. decembrî
2006. gada 1. janvårî
2006. gada 31. decembrî
Nolietojuma likme
(lineårå metode)
1 668
340
(2)
2 006
675
334
(1)
1 008
993
998
20%
129
–
–
129
–
–
–
–
129
129
–
4 861
6
–
4 867
537
224
(4)
757
4 324
4 110
5,5%
756
12
(47)
721
212
69
(11)
270
544
451
10–25%
620
124
(133)
611
252
122
(93)
281
368
330
20%
5 166
285
(364)
5 087
3 091
846
(296)
3 641
2 075
1 446
10–33%
13 200
767
(546)
13 421
4 767
1 595
(405)
5 957
8 433
7 464
Izmaiñas Koncerna nemateriålajos aktîvos un pamatlîdzek¬os, izñemot ieguldîjumus nekustamajos îpaßumos:
Kopå,
‰kas un Nomåtå atskaitot
Nemateriålie îpaßuma îpaßuma Transporta Biroja avansa
aktîvi Zeme uzlabojumi uzlabojumi lîdzek¬i aprîkojums maksåjumus
LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000
2006. gada 1. janvårî
Pårskata gadå iegådåtie
Pårskata gadå pårdotie un norakstîtie
2006. gada 31. decembrî
2006. gada 1. janvårî
Pårskata gadå apré˚inåtais nolietojums
Nolietojuma norakstîßana
2006. gada 31. decembrî
2006. gada 1. janvårî
2006. gada 31. decembrî
Nolietojuma likme
(lineårå metode)
1 668
352
(2)
2 018
675
335
(1)
1 009
993
1 009
20%
129
–
–
129
–
–
–
–
129
129
–
4 861
6
–
4 867
537
224
(4)
757
4 324
4 110
5,5%
756
12
(47)
721
212
69
(11)
270
544
451
10–25%
620
212
(133)
699
252
130
(93)
289
368
410
20%
5 166
285
(349)
5 102
3 091
847
(296)
3 642
2 075
1 460
10–33%
13 200
867
(531)
13 536
4 767
1 605
(405)
5 967
8 433
7 569
Årpusbilances saistîbas par noslégtajiem lîgumiem par nemateriålo aktîvu un pamatlîdzek¬u iegådi atspogu¬otas 28. pielikumå.
lpp
. 64
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.
21. Ieguldîjumu îpaßumi
Izmaiñas Koncerna un Bankas ieguldîjumos nekustamajå îpaßumå:
Koncerns Banka
Zeme ‰kas Kopå Zeme ‰kas Kopå
LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000
Såkotnéjå vértîba 2006. gada 1. janvårî
Pårskata periodå iegådåtie
Pårskata periodå pårdotie un norakstîtie
Pårklasificéti meitas uzñémuma likvidåcijas proceså
Pårskata periodå pårklasificétie uz påréjiem aktîviem
Såkotnéjå vértîba 2006. gada 31. decembrî
Uzkråtais nolietojums 2006. gada 1. janvårî
Pårskata periodå apré˚inåtais nolietojums
Nolietojuma norakstîßana
Pårskata periodå pårklasificétie uz påréjiem aktîviem
Uzkråtais nolietojums 2006. gada 31. decembrî
Atlikusî vértîba 2006. gada 1. janvårî
Atlikusî vértîba 2006. gada 31. decembrî
14 054
55
(53)
–
(133)
13 923
–
–
–
–
–
14 054
13 923
1 915
38
–
–
(1 626)
327
233
54
–
(254)
33
1 682
294
15 969
93
(53)
–
(1 759)
14 250
233
54
–
(254)
33
15 736
14 217
13 375
55
(186)
679
–
13 923
–
–
–
–
–
13 375
13 923
1 894
38
(1 626)
21
–
327
233
54
(254)
–
33
1 661
294
15 269
93
(1 812)
700
–
14 250
233
54
(254)
–
33
15 036
14 217
2006. gada 31. decembrî Koncerna ieguldîjumu nekustamajos îpaßumos
tirgus vértîba bija 76,488 (52,372) tükstoßi latu un Bankas ieguldîjumu
nekustamajos îpaßumos tirgus vértîba bija 76,488 (50,758) tükstoßi latu.
Péc Bankas vadîbas ieskatiem, nekustamå îpaßuma ticamåkå tirgus vértîba
tika noteikta, pamatojoties uz neatkarîga nekustamå îpaßuma vértétåja
iesniegtajiem novértéjumiem. Nekustamo îpaßumu pårdoßanas vértîba var
atß˚irties no noteiktås tirgus vértîbas, jo ßådu nekustamo îpaßumu tirgus
nav pietiekami attîstîts.
Nomas un îres ienåkumi 2006. gadå no ieguldîjumiem nekustamajå
îpaßumå bija 243 (164) tükstoßi latu, apsaimniekoßanas izdevumi 261
(165) tükstotis latu, t.sk. izdevumi ienåkumus nenesoßu ieguldîjumu
nekustamajos îpaßumos uzturéßanai – 30 (26) tükstoßi latu.
22. Nemateriålie aktîvi un pamatlîdzek¬i
Koncerns Banka Koncerns/Banka
31.12.2006. 31.12.2006. 31.12.2005.
LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000
Nemateriålie aktîvi
Avansa maksåjumi par nemateriålajiem aktîviem
Kopå nemateriålie aktîvi
Zeme
‰kas un îpaßuma uzlabojumi
Nomåtå îpaßuma uzlabojumi
Transporta lîdzek¬i
Biroja aprîkojums
EDA iekårtas
Påréjie pamatlîdzek¬i
Avansa maksåjumi par pamatlîdzek¬iem
Kopå pamatlîdzek¬i
Kopå nemateriålie aktîvi un pamatlîdzek¬i to atlikußajå vértîbå
998
574
1 572
129
4 110
451
330
435
1 011
44
6 510
8 082
1 009
574
1 583
129
4 110
451
410
439
1 021
44
6 604
8 187
993
212
1 205
129
4 324
544
368
680
1 395
43
7 483
8 688
Bankas un tås radniecîgo uzñémumu finanßu pårskati ir konsolidéti
Koncerna finanßu pårskatos, apvienojot attiecîgus aktîvu, saistîbu, ienåku-
mu un izdevumu posteñus.
Ieguldîjumu pårvaldes akciju sabiedrîbas “AB.LV Asset Management”
klientu aktîvi, kurus tå pårvalda saskañå ar klientu pilnvarojumu,
2006. gada 31. decembrî bija 1,255 tükst. latu. Ieguldîjumu brokeru akci-
ju sabiedrîbas “AB.LV Capital Markets” klientu finanßu instrumentu vértî-
ba 2006. gada 31. decembrî bija 25,080 tükst. latu.
lpp
. 67
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.
25. Noguldîjumi
Koncerns Banka Koncerns Banka
31.12.2006. 31.12.2006. 31.12.2005. 31.12.2005.
Noguldîtåja veids LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000
Privåtuzñémumi
Privåtpersonas
Valsts uzñémumi
Paßvaldîbas
Finanßu institücijas
Privåtpersonas apkalpojoßås bezpe¬ñas institücijas
Kopå noguldîjumi
Koncerns Banka Koncerns Banka
31.12.2006. 31.12.2006. 31.12.2005. 31.12.2005.
Noguldîtåju rezidences vieta LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000
Latvija 84 882 86 087 49 183 49 190
Eiropas Savienîbas valstis 131 093 131 093 67 779 67 779
Citas OECD re©iona valstis 144 683 144 683 149 189 149 189
Påréjås valstis 299 087 299 087 214 117 214 117
Kopå noguldîjumi 659 745 660 950 480 268 480 275
26. Nåkamo periodu ienåkumi un uzkråtie izdevumi
Koncerns Banka Koncerns/Banka
31.12.2006. 31.12.2006. 31.12.2005.
LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000
Uzkråjumi darbinieku prémiju apmaksai 1 718 1 711 650
Uzkråjumi darbinieku atva¬inåjumu apmaksai 421 421 281
Påréjie uzkråtie izdevumi 933 921 568
Kopå nåkamo periodu ienåkumi un uzkråtie izdevumi 3 072 3 053 1 499
27. Påréjås saistîbas
Koncerns Banka Koncerns/Banka
31.12.2006. 31.12.2006. 31.12.2005.
LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000
Nenoskaidrotås summas 465 465 282
Nauda ceŒ 343 343 77
Påréjås nodok¬u saistîbas 113 118 103
Maksåjamås dividendes 1 1 1
Citas saistîbas 236 223 449
Kopå påréjås saistîbas 1 158 1 150 912
578 191
62 422
11 715
4 674
3 028
920
660 950
578 030
62 422
11 715
4 674
1 984
920
659 745
427 836
46 980
3 652
1 100
509
191
480 268
427 843
46 980
3 652
1 100
509
191
480 275
lpp
. 66
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.
24. Saistîbas pret kredîtiestådém un centrålajåm bankåm
Saistîbu pret kredîtiestådém un centrålajåm bankåm iedalîjums péc darîjuma partnera rezidences:
Koncerns Banka Koncerns/Banka
31.12.2006. 31.12.2006. 31.12.2005.
LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000
Saistîbas pret OECD valstîs re©istrétåm kredîtiestådém 32 437 32 437 –
Saistîbas pret Latvijas Republikå re©istrétåm kredîtiestådém 25 088 22 086 6 016
Saistîbas pret citu valstu kredîtiestådém 386 386 2 139
Saistîbas pret Latvijas Banku – – 500
Kopå saistîbas pret kredîtiestådém un centrålajåm bankåm 57 911 54 909 8 655
Saistîbu pret kredîtiestådém un centrålajåm bankåm sadalîjums péc to atmaksas termiña:
Koncerns Banka Koncerns/Banka
31.12.2006. 31.12.2006. 31.12.2005.
LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000
Citas termiñsaistîbas 49 131 46 129 –
Saistîbas uz pieprasîjumu pret kredîtiestådém: 8 780 8 780 8 155
Diennakts depozîti 3 392 3 392 2 200
Uz pieprasîjumu dzéßamås saistîbas 5 388 5 388 5 955
Repo darîjums – – 500
Kopå saistîbas pret kredîtiestådém un centrålajåm bankåm 57 911 54 909 8 655
Citås termiñsaistîbås ir iek¬auts sindicétais aizñémums 50 milj. EUR apmérå.
23. Påréjie aktîvi
Koncerns Banka Koncerns/Banka
31.12.2006. 31.12.2006. 31.12.2005.
LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000
Pårdoßanai paredzétais îpaßums 1 651 70 35
Spot darîjumu rezultåts 41 41 53
Maksåjumu karßu klîringa atlikumi 2 2 194
Citi îstermiña aktîvi 140 134 61
Påréjie aktîvi 1 834 247 343
Saskañå ar 2. Starptautisko gråmatvedîbas standartu zeme un cits
îpaßums, kurß tiek turéts tålåkpårdoßanai, ir klasificéjams kå kråjumi.
Tådéjådi Bankas meitas uzñémumam SIA “Elizabetes 21a” piederoßais
nekustamais îpaßums tiek klasificéts kå kråjumi un Koncerna bilancé
uzrådîts postenî “påréjie aktîvi” 1,581 tükst. latu apmérå.
SIA “Elizabetes 21a” piederoßais nekustamais îpaßums ir dzîvojamais
nams, kuru paredzéts rekonstruét, sadalot pa dzîvok¬iem, un péc celt-
niecîbas darbu pabeigßanas dzîvok¬us pårdot. ‰kas rekonstrukcija tiks
uzsåkta 2007. gada pavasarî un plånotais rekonstrukcijas termiñß ir
1,5 gadi, bet dzîvok¬u pårdoßana plånota gada laikå péc ékas
rekonstrukcijas pabeigßanas.
lpp
. 69
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.
30. Apmaksåtais pamatkapitåls
Bankas lielåkie akcionåri un saistîto akcionåru grupas:
31.12.2006. 31.12.2005.
Apmaksåtais % no visa apmaksåtå Apmaksåtais % no visa apmaksåtå
pamatkapitåls pamatkapitåla pamatkapitåls pamatkapitåla
LVL ‘000 LVL ‘000
O¬egs Fi¬s 7 053 47,02 6 967 46,45
Saistîto akcionåru grupa
Ernests Bernis 6 899 45,99 6 813 45,42
Nika Berne 154 1,03 154 1,03
Kopå saistîto akcionåru grupa 7 053 47,02 6 967 46,45
31. Apré˚inåtås un izmaksåtås dividendes
Koncerns/Banka Koncerns/Banka
2006 2005
LVL ‘000 LVL ‘000
Apré˚inåtås dividendes 3 000 2 000
Izmaksåtås dividendes 3 000 2 000
Koncerns/Banka Koncerns/Banka
2006 2005
LVL LVL
Apré˚inåtås dividendes uz vienu akciju 30 20
Izmaksåtås dividendes uz vienu akciju 30 20
Bankas valde ieteica Bankas akcionåru pilnsapulcei pieñemt lémumu par dividenΩu izmaksu akcionåriem 60 latu apmérå par akciju, kas saståda
6,000,000 latu.
2006. gada 31. decembrî Bankas re©istrétais un apmaksåtais pamatkapi-
tåls bija 15 milj. (15 milj.) latu. Bankas pamatkapitålu veido tikai parastås
akcijas ar balsstiesîbåm. Vienas akcijas nominålvértîba ir 150 (150) latu.
2006. gada 31. decembrî Bankai bija 110 (119) akcionåru, tajå skaitå 21
(22) juridiskå un 89 (97) privåtpersonas ar kopéjo akciju skaitu 100 000.
Bankas valdes locek¬iem tießå veidå pieder 93,30% (92,13%) no Bankas
pamatkapitåla un padomes locek¬iem – 3,35% (4,35%) no Bankas
pamatkapitåla.
lpp
. 68
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.
29. Pakårtotås saistîbas
% no pakårtoto Lîguma Lîguma
Aizdevuma Uzkråtie saistîbu Procentu noslégßanas atmaksas
apmérs procenti kopsummas likme Valüta datums datums
Aizdevéjs LVL ‘000
Multicross LLC
Euro swiss LLC
Reynolds holding Ltd
Kopå lielåkie aizdevéji
Påréjie aizdevéji
rezidenti
nerezidenti
rezidenti
nerezidenti
Kopå påréjie aizdevéji
Kopå
Påréjo aizdevéju da¬a (katram aizdevéjam atseviß˚i) nepårsniedz 10% no pakårtoto saistîbu kopsummas. Påréjo aizdevéju vidéjais svértais lîgumu atmak-
sas termiñß ir 5,74 gadi.
Banka ir sañémusi subordinétos aizdevumus 31,6 (13) milj. ASV dolåru un
3,4 (0) milj. EUR apmérå. Subordinétie aizdevumi ir iek¬auti Bankas paßu
kapitåla apré˚ina otrajå lîmenî. Aizdevéjiem saskañå ar noslégto subor-
dinétå aizdevuma lîgumu nosacîjumiem nav tiesîbu prasît ßo aizdevumu
pirmstermiña atmaksu un nav tiesîbu pårvérst subordinétos aizdevumus
Bankas pamatkapitålå.
2 680
2 680
2 680
8 040
590
8 290
35
2 333
11 248
19 288
1
11
5
17
2
19
–
4
25
42
13,89
13,89
13,89
41,67
3,06
42,99
0,18
12,10
58,33
100
6,30
5,50
7,40
7,50–8,39
7,4–8,39
7,14
6,3–7,14
USD
USD
USD
USD
USD
EUR
EUR
24/08/2004
28/10/2004
09/11/2006
27/08/2009
01/12/2009
20/11/2011
28. Årpusbilances posteñi
Koncerns/Banka Koncerns/Banka
31.12.2006. 31.12.2005.
Iespéjamås saistîbas LVL ‘000 LVL ‘000
Galvojumi un garantijas
Akreditîvi
Kopå iespéjamås saistîbas
Saistîbas pret klientiem
Pieß˚irtie, bet vél neizmaksåtie kredîti
Neizmantotås kredîtlînijas
Maksåjumu karßu neizmantotie limiti
Noslégtie lîgumi par nemateriålo aktîvu iegådi
Noslégtie lîgumi par påréjo pamatlîdzek¬u iegådi
Kopå saistîbas pret klientiem
Kopå iespéjamås saistîbas un saistîbas pret klientiem
6 699
1 829
8 528
40 833
14 049
2 821
276
86
58 065
66 593
4 562
2 333
6 895
23 030
17 982
2 197
27
–
43 236
50 131
Koncerna aktîvos pårvaldîßanå ir 5,250 (4,099) tükstoßi latu, savukårt
Bankas aktîvos pårvaldîßanå ir 3,995 (4,099) tükstoßi latu. Bankas aktîvi
pårvaldîßanå iek¬auj kredîtus, kas izsniegti, izmantojot klientu uzticétos
lîdzek¬us. Savukårt Koncerna aktîvos pårvaldîßanå iek¬auti arî ieguldîjumu
pårvaldes akciju sabiedrîbas ”AB.LV Asset Management” klientu aktîvi,
kurus tå pårvalda saskañå ar klientu pilnvarojumu.
Par kredîtrisku un citiem riskiem, kas saistîti ar ßiem aktîviem, atbild
klients, kurß ßos lîdzek¬us uzticéjis Koncernam un/vai Bankai.
lpp
. 71
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.
34. Kapitåla pietiekamîba
Koncerna un Bankas kapitåla pietiekamîbas rådîtåjs ir apré˚inåts saskañå ar Finanßu un kapitåla tirgus komisijas noteikumiem par banku kapitåla
pietiekamîbas rådîtåja apré˚inåßanu.
Koncerns Banka Koncerns Banka
31.12.2006. 31.12.2006. 31.12.2005. 31.12.2005.
Paßu kapitåla pirmå lîmeña elementi LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000
Apmaksåtais pamatkapitåls
Akciju emisijas uzcenojums
Rezerves kapitåls
Iepriekßéjo gadu nesadalîtå pe¬ña
Nemateriålie aktîvi
Pårskata perioda auditétå pe¬ña
(kas nav paredzéta dividenΩu izmaksai)
Kopå paßu kapitåla pirmå lîmeña elementi
Paßu kapitåla otrå lîmeña elementi
Pårdoßanai pieejamo finanßu aktîvu
pårvértéßanas rezerve (55%)
Subordinétais kapitåls (saskañå ar atlikußo atmaksas termiñu
ar korekcijas pakåpi no 40% lîdz 100%)
Kopå paßu kapitåla otrå lîmeña elementi
Kopå paßu kapitåls
Bankas portfe¬a kredîtriska kapitåla prasîba
Årvalstu valütas riska kapitåla prasîba
Pozîcijas riska kapitåla prasîba
Darîjuma partnera riska kapitåla prasîba
Tirgus risku kapitåla prasîbu kopsumma
Kapitåla prasîbu kopsumma, 8%
Kapitåla pietiekamîbas rådîtåjs (%)
Minimålais kapitåla pietiekamîbas rådîtåjs (%)
35. Finanßu instrumentu patieså vértîba
15 000
255
1 500
9 525
(1 202)
15 001
40 079
870
4 625
5 495
45 574
29 704
755
1 154
16
1 925
31 629
11,53
8,00
15 000
255
1 500
24 526
(1 572)
19 082
58 791
949
13 464
14 413
73 204
44 193
981
1 082
13
2 076
46 269
12,66
8,00
15 000
255
1 500
24 526
(1 583)
16 522
56 220
949
13 464
14 413
70 633
44 131
981
1 082
13
2 076
46 207
12,23
8,00
15 000
255
1 500
9 526
(1 202)
15 000
40 079
870
4 625
5 495
45 574
29 705
755
1 154
16
1 925
31 630
11,53
8,00
Koncerns un Banka ir novértéjusi, ka tås aktîvu un saistîbu patieså vértîba
bütiski neatß˚iras no bilances vértîbas, izñemot ieguldîjumu îpaßumus
(skatît 21. pielikumu).
Parastås komercdarbîbas gaitå Banka ir iesaistîjusies atseviß˚os tiesvedîbas
procesos, kas ir saistîti ar parådu piedziñu, nodroßinåjuma saglabåßanu
kreditéßanas ietvaros, atseviß˚iem darîjumiem. Vadîba ir pårliecinåta, ka
lîdz 2006. gada 31. decembrim ierosinåtås tiesvedîbas neizraisîs bütiskus
zaudéjumus Bankai un/vai Koncernam.
36. Tiesvedîbas
Laika posmå no pårskata gada pédéjås dienas lîdz ßå konsolidétå finanßu
pårskata parakstîßanas datumam nav bijußi nekådi notikumi, kuru
rezultåtå ßajå konsolidétajå finanßu pårskatå bütu jåveic korekcijas vai kuri
bütu jåpaskaidro ßajå konsolidétajå finanßu pårskatå.
37. Notikumi péc bilances datuma
lpp
. 70
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I FIN
AN
ÍU P
ÅRS
KA
TU P
IELI
KU
MI
Pielikumi ir ßo konsolidéto finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.
32. Darîjumi ar saistîtåm personåm
31.12.2006. 31.12.2005.
Summa Nosacîjumi Summa Nosacîjumi
Saistîtåm personåm izsniegtie kredîti LVL ‘000 LVL ‘000
Vadîbai 538 5–13% 600 3–10%
Saistîtåm juridiskåm personåm 1 940 5–18% 1946 6–18%
Citåm saistîtåm privåtpersonåm 614 5–21% 518 3–24%
Kopå kredîti saistîtåm personåm 3 092 3 064
Pieß˚irtie, bet vél neizmaksåtie kredîti
un citas årpusbilances saistîbas 2 195 5–21% 310 3–24%
Atskaitot uzkråjumus nedroßiem parådiem – (187)
Kopå kredîti, pieß˚irtie, bet vél neizmaksåtie
kredîti un citas årpusbilances saistîbas, neto 5 287 3 187
Procentos no paßu kapitåla, % (skat. 34. pielikumu) 7,22 6,99
Par saistîtåm personåm tiek uzskatîti akcionåri, kuri var bütiski ietekmét
Koncerna darbîbu, padomes un valdes locek¬i, vadoßie darbinieki, viñu
tuvi radinieki, kå arî viñu kontrolé esoßås uzñéméjsabiedrîbas un
Koncerna radniecîgie un saistîtie uzñémumi.
2006. gada 31. decembrî saistîto personu noguldîjumi Bankå bija
3,344 (1,488) tükst. latu.
Visiem no saistîtåm personåm piesaistîtiem noguldîjumiem procenti tiek
maksåti atbilstoßi Bankas piedåvåtajai standarta procentu likmei.
Procentu ienåkumi un izdevumi darîjumos ar saistîtåm personåm:
2006 2005
LVL ‘000 LVL ‘000
Procentu ienåkumi 157 135
Procentu izdevumi 77 23
32. Nauda un tås ekvivalenti
Koncerns Banka Koncerns/Banka
31.12.2006. 31.12.2006. 31.12.2005.
LVL ‘000 LVL ‘000 LVL ‘000
Kase un prasîbas pret Latvijas Banku 56 674 56 674 40 801
Prasîbas pret kredîtiestådém 150 974 150 963 86 481
Saistîbas pret kredîtiestådém un centrålajåm bankåm (19 118) (19 118) (8 655)
Kopå nauda un tås ekvivalenti 188 530 188 519 118 627
cnh.
73
lpp
. 72
AAIIZZ
KKRRAA
UUKK
LLEESS
BBAANN
KKAA
I REV
IDEN
TUZI
ˆO
JUM
S
SIA “Ernst & Young Baltic”11. novembra krastmala 23
Rîga, LV-1050Latvija
Tålr.: +371 7043801Fakss: +371 7043802
AS "Aizkraukles banka" akcionåriem
Ziñojums par finanßu pårskatuMés esam veikußi AS „Aizkraukles banka” un tås meitas uzñémumu (turpmåk tekstå – Koncerns) 2006. gada konsolidétå finanßu
pårskata un AS „Aizkraukles banka” (turpmåk tekstå – Banka) 2006. gada finanßu pårskata, kas atspogu¬ots pievienotå 2006. gada
konsolidétajå pårskatå no 35. lîdz 71. lappusei, revîziju. Revidétais finanßu pårskats ietver Koncerna un Bankas 2006. gada 31.
decembra bilanci, 2006. gada pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚inu, paßu kapitåla izmaiñu pårskatu un naudas plüsmas pårskatu, kå arî
nozîmîgu gråmatvedîbas uzskaites principu kopsavilkumu un citu paskaidrojoßu informåciju pielikumå.
Vadîbas atbildîba par finanßu pårskata sagatavoßanuUzñémuma vadîba ir atbildîga par ßå finanßu pårskata sagatavoßanu un tajå sniegtås informåcijas patiesu atspogu¬oßanu saskañå ar
Starptautiskajiem finanßu pårskatu standartiem, kas apstiprinåti lietoßanai Eiropas Savienîbå. Íî atbildîba ietver tådas iekßéjås kon-
troles izveidoßanu, ievießanu un uzturéßanu, kas nodroßina finanßu pårskata, kas nesatur ne kråpßanas, ne k¬üdu izraisîtas bütiskas
neatbilstîbas, sagatavoßanu un patiesu atspogu¬ojumu, atbilstoßu gråmatvedîbas uzskaites principu izvéli un pieméroßanu, kå arî
apståk¬iem atbilstoßu gråmatvedîbas apléßu sagatavoßanu.
Revidenta atbildîbaMés esam atbildîgi par atzinumu, ko, pamatojoties uz müsu veikto revîziju, izsakåm par ßo finanßu pårskatu. Més veicåm revîziju
saskañå ar Starptautiskajiem revîzijas standartiem. Íie standarti nosaka, ka mums jåievéro étikas prasîbas un jåplåno un jåveic revî-
zija tå, lai iegütu pietiekamu pårliecîbu par to, ka finanßu pårskatos nav bütisku neatbilstîbu.
Revîzija ietver procedüras, kas tiek veiktas, lai gütu revîzijas pierådîjumus par finanßu pårskatå uzrådîto summu un atklåtås informå-
cijas pamatotîbu. Procedüras tiek izvélétas, pamatojoties uz revidenta profesionålu vértéjumu, ieskaitot kråpßanas vai k¬üdu izraisîtu
bütisku neatbilstîbu riska novértéjumu finanßu pårskatå. Veicot ßo riska novértéjumu, revidents ñem vérå iekßéjo kontroli, kas izvei-
dota, lai nodroßinåtu finanßu pårskata sagatavoßanu un tajå sniegtås informåcijas patiesu atspogu¬oßanu, ar mér˚i noteikt
apståk¬iem piemérotas revîzijas procedüras, bet nevis lai izteiktu atzinumu par kontroles efektivitåti. Revîzija ietver arî pielietoto grå-
matvedîbas uzskaites principu un nozîmîgu uzñémuma vadîbas izdarîto pieñémumu pamatotîbas, kå arî finanßu pårskatå sniegtås
informåcijas vispåréju izvértéjumu.
Uzskatåm, ka müsu iegütie revîzijas pierådîjumi ir pietiekami un atbilstoßi müsu revîzijas atzinuma izteikßanai.
AtzinumsMüsupråt, iepriekß minétais konsolidétais finanßu pårskats sniedz skaidru un patiesu priekßstatu par Koncerna un Bankas finansiålo
ståvokli 2006. gada 31. decembrî, kå arî par to finanßu rezultåtiem un naudas plüsmåm 2006. gadå saskañå ar Starptautiskajiem
finanßu pårskatu standartiem, kas apstiprinåti lietoßanai Eiropas Savienîbå.
Ziñojums par vadîbas ziñojuma atbilstîbuMés esam iepazinußies arî ar vadîbas ziñojumu par 2006. gadu, kas atspogu¬ots pievienotajå 2006. gada konsolidétajå pårskatå no
30. lîdz 32. lappusei, un neesam atklåjußi bütiskas neatbilstîbas starp ßajå vadîbas ziñojumå un 2006. gada konsolidétajå finanßu
pårskatå atspogu¬oto finanßu informåciju.
Ernst & Young Baltic SIA
Licence Nr. 17
Rîgå, 2007. gada 15. februårî
Neatkarîgu revidentu ziñojums
Diåna Krißjåne
Personas kods: 250873-12964
LR zvérinåta revidente
Sertifikåts Nr. 124
With complimentsfrom AB.LV
Aizkraukles banka
Elizabetes iela 23, Rîga
LV-1010, Latvija
Klienta lînija: +371 6777 5555
Tålr.: +371 6777 5222
Fakss.: +371 6777 5200
www.ab.lv e-pasts: [email protected]
: 67775555