736 sludinājumi pielikumā kaleidoskops - … · velga sutena, partijas sabiedrība citai...

J e lg av n i e k i . lv • 2009. g a da 18. m a i J S • n r . 19 ( 68 ) 1issn

169

1461

-462

7

n e d ē ļ a J e l g avā • n o t i k u m i p i l S ē tā u n r a J o n ā 2 0 0 9 . g a d a 1 8 . m a i J S • n r . 1 9 ( 6 8 )

736 sludinājumi pielikumā Ls 0,25

cena

9 771691 462002 1 9

ZEMGALEIKALEIDOSKOPS

Spīgo diriģente Līga CeLma:

mūziku mīLu visvairāk

sāk iekārtot vasaras terases

Cik drošas ir Jelgavas skolas

Lietoto apģērbu veikali Jelgavā

Ūdensslēpošana Ozolniekos

nakts – lielisks laiks

riepu maiņai

Indekss 3109

Ja gribi saņemt regulāri, tad abonē par latu!

Abonējam uz jūniju!Tikai par vienu latu mēnesī katru pirmdienu

savā pastkastē saņemsi nedēļas žurnāluNedēļa Jelgavā – Jelgavnieki.lv un lielāko

sludinājumu un reklāmas izdevumu ZemgalēKaleidoskops Zemgalei.

Abonēt var:• pa tālruni 67 00 80 01• redakcijas tālruni 63 09 05 00• interneta lapā www.pasts.lv• visās pasta nodaļās

Krāsains nedēļas žurnālspar notikumiem pilsētā un rajonā

>500sludinājumi nedēļā

J e lg av n i e k i . lv • 2009. g a da 18. m a i J S • n r . 19 ( 68 ) 3

Karstais tālrunis630 905 00

RedaKCiJaRedakcijas adrese: katoļu iela 2b, Jelgava, lv-3001, latvijaTālrunis: (+371) 63090500 Mobilais tālrunis: (+371) 29509033Fakss: (+371) 63090509e-pasts: [email protected] redaktors: māris papēdisReportieri: rolands Bartaševics un ilze lukstiņa (+371) 63090508Korektore: inga laizāneMaketētājs: igors Jefimovs

iZdevēJssia Nedēļa JelgavāMasu informācijas līdzekļa reģistrācijas nr. 000703206Pvn reģistrācijas nr. lv43603032643Konta numurs: lv24riko0002013131174Banka: aS DnB NORD BankaKods: rikolv2X

MāRKeTinga Un ReKlāMas daļaTālrunis: (+371) 63090504e-pasts: [email protected]

lasĪTāJU seRvissTālrunis: (+371) 63090500e-pasts: [email protected]

TiPOgRāFiJaaS Preses namsBalasta dambis 3, rīga, lv-1048

Tirāža 15 000

vāks: līga Celma, kora Spīgo diriģenteFoto: Mikus Medzinis

Nedēļas citāti

Redaktora sleja

Ar cieņu,Māris Papēdis,

portāla un žurnāla Jelgavnieki.lvgalvenais redaktors

gaidām savu lasītāju viedokli, nevis ķengasLīdz vēlēšanām 6. jūnijā būs ierobežota rakstu komentēšana portālā Jelgavnieki.lv – turpmāk katrs lietotājs par konkrētu rakstu varēs ievietot tikai vienu komentāru.

Pēdējā laikā aizvien biežāk bija gadījumi, kad politisko partiju angažēti, kā arī Jelgavas līdzšinējai pilsētas vadībai simpatizējoši profesionāli komentētāji izmantoja portālu, lai savā starpā ar dažādiem segvārdiem gānītos.

To, ka šādām, it kā diskusijām, kurās liela daļa komentāru atsūtīti no vienas konkrētas IP adreses, nav nekādas jēgas, piekrīt Jelgavnieki.lv īpašnieks Kristians Rozenvalds. Ar šādiem komentāriem ir izjaukta sākotnējā rakstu komentēšanas jēga.

K. Rozenvalds pieļauj, ka sākotnēji Jelgavnieki.lv komentāru skaits varētu arī sarukt, taču ar laiku tas atjaunosies, jo atgriezīsies tie komentētāji, kuri vēlas publiskot savu viedokli par konkrētu rakstu, nevis publiski gānīties. Ja šis ierobežojums būs sekmīgs, iespējams, tas turpi-nās darboties arī pēc vēlēšanām.

Apsvērām iespēju arī dublējošos komentārus dzēst, vai arī atslēgt konkrētos komentētā-jus. Taču tas būtu bijis pretrunā ar mūsu redakcijas uzstādījumu – komentārus necenzēt un arī nekādā veidā nejaukties komentāru plūsmā.

Zinu, ka citos medijos tekstu autoram ir pat pienākums pašam sekmēt savu rakstu ko-mentārus, tajā skaitā provocējot auditoriju ar paša rakstītu komentāru. Neslēpšu, iesākumā arī Jelgavnieki.lv tā darīja, taču līdz ar citām pārmaiņām pagājušā gada nogalē, nolēmām, ka rakstu autori paši nekomentē ne savus, ne arī kolēģu rakstus. Tāpēc jau žurnālistam ir iespēja rakstīt, lai varētu pilnībā uzrunāt un pārliecināt auditoriju.

Komentāri ikvienā portālā reizēm mēdz būt interesantāka lasāmviela par žurnālistu saga-tavotiem rakstiem. Tāpēc arī komentāru tapšanā un publicēšanā ir jābūt lasītājiem skaidri sa-protamiem noteikumiem, līdzīgi kā tie ir attiecībā pret žurnālistu rakstiem.

Komentāri ir arī labs veids, kā uzzināt lasītāju viedokli par rakstu vai tajā aprakstīto prob-lēmu, taču lasītājs tiek maldināts, jo neuzzina patieso ainu, ja salīdzinoši tik lielu daudzumu no komentāriem saraksta šādi profesionāli komentētāji.

Šādu komentāru ierobežošana nav nekas jauns, jo arī vairumā Latvijas interneta portālos rīkotajās aptaujās vienmēr bijis ierobežojums, ka no viena datora var balsot tikai vienu reizi.

Jelgavnieki.lv aizvien gaida savu lasītāju viedokli, nevis ķengas par konkrētā rakstā piemi-nētām personām un skartām problēmām.

Vēlētājiem galvas visbiežāk sajauc tieši pastiprinātā priekšvēlēšanu rosība – pēkšņie Jelga-vas domes delegāciju ceļojumi pa skolām, kādi nav notikuši citus gadus, negaidītie ceļu remonti un skaistie solījumi.

Velga Sutena,partijas Sabiedrība citai politikai Jelgavas nodaļas vadītāja

Interesanti, ka vairāk par pusi samazinājies apgrozījums second hand veikalos, par spīti vēl nesen izteiktām prognozēm, ka, ekonomikai ieejot recesijā, lietoto preču pircēju skaits palielināsies.

Olga Ertuganova,Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe

4 J e lg av n i e k i . lv • 2009. g a da 18. m a i J S • n r . 19 ( 68 )

Notikumi

Īsumā Jelgavas bigbends koncertē Brazīlijā un Peru

Kalnciems nosvin sešdesmito gadadienu60 gadu jubileju ar devīzi Nekur nav tik labi kā mājās un konkursiem, teātra izrādēm un kopīgu sportošanu kalnciemieši atzīmēja trīs dienu garumā – 14., 15. un 16. maijā.

sveic Jelgavas rajona labākos skolēnus Jelgavas rajona izglītības pārvalde 13. maijā godināja Jelgavas rajona skolēnus, kuri mācību priekšmetu olimpiādēs ieguvuši 1. vietu.tika sveikti ozolnieku vidusskolas, kalncie-ma pilsētas vidusskolas, elejas vidusskolas, līvbērzes vidusskolas, vircavas vidusskolas, Šķibes, Staļģenes, teteles, aizupes, Svētes, vilces un Zaļenieku pamatskolas audzēkņi, viņu skolotāji un vecāki.

labākie jaunie automehāniķi mācās Zaļeniekos otrajā profesionālās izglītības iestāžu audzēk-ņu meistarības konkursā Automehānika 2009, kas notika no 7. līdz 9. maijam Ķīpsalā, Zaļe-nieku arodvidusskolas audzēkņi mikus mu-rinskis un ainārs Silakaktiņš skolotāja elmāra antona vadībā konkursā ieguva trešo vietu.

Krīzes laikā bērni zūd mazāk2008. gadā Jelgavā un rajonā no 156 bezvēsts pazudušajām personām atrastas 144. no pa-zudušajiem 85 bija nepilngadīgie, kuri, par laimi, atrasti visi.«kopš ekonomiskās lejupslīdes valstī bezvēsts pazudušo bērnu skaits ir samazinājies. varbūt to ietekmē finansiālie apstākļi. nopelni ir arī policijas veiktajiem informatīvajiem pasā-kumiem, piemēram, skolās un presē,» stāsta Jelgavas pilsētas un rajona policijas pārval-des personu meklēšanas nodaļas vecākais in-spektors valentīns girdo.

sūdzību skaits no darba ņēmējiem Jelgavā samazināsŠā gada pirmajos četros mēnešos valsts darba inspekcijas Zemgales reģionālajā nodaļā ie-sniegtas 148 sūdzības, kuru lielākā daļa ir no Jelgavā strādājošajiem. tiesa, nodaļas vadī-tājs valdis dūms atzīst, ka aprīļa beigās to plūsma samazinājusies.visbiežāk saņemtas sūdzības, ka darba devējs nav izmaksājis visu algu, atbrīvoša-nas gadījumā nav izmaksāta kompensācija, kā arī nav apmaksātas slimības lapas. Šāda veida sūdzības pārsvarā iesnieguši darbinie-ki, kas strādājuši metālapstrādes, būvniecī-bas, tirdzniecības un transporta pakalpoju-mu uzņēmumos.

Raita Ašmaņa vadītais Jelgavas bigbends 14. maijā sāka koncertturneju četrās Latīņa-merikas pilsētās – Limā, Kusko, Sanpaulu un Nova Odesā.

15. maija vakarā Jelgavas bigbends kon-certēja prestižajā Sanpaulu džeza klubā Bourbon street Music Club. 16. maijā grupa piedalījās Nova Odesas pilsētas svētkos un sniedza koncertu brīvdabas estrādē. Jelgava un Nova Odesa parakstījusi sadarbības līgumu, kura mērķis ir pilsētu sadarbības sekmēšana un attiecību attīstība.

Kolektīvs turpināja koncerttūri 17. maijā ar ierašanos Peru vēsturiskajā pilsētā Kusko, kur to uzņēma Kusko Nacionālais kultūras institūts un Kusko pašvaldība. Kusko pa-redzēti divi koncerti – Kusko pašvaldības

teātrī un pilsētas brīvdabas estrādē 18. un 19. maijā, vēsta portāls nra.lv.

Orķestra koncerttūre noslēgsies Limā, kurā mūziķi plāno ierasties 20. maijā, lai piedalītos Limas starptautiskajā džeza fes-tivālā. Jelgavas bigbendam paredzētas divas nozīmīgas uzstāšanās festivāla ietvaros, no kurām viena plānota Limas džeza klubā Jazzone, Miraflores pašvaldības rajonā, un otra brīvdabas estrādē, kas paredzēta 2000 skatītājiem.

Limas starptautiskais džeza festivāls notiek jau astoto reizi un šogad vienko-pus pulcēs džeza grupas no ASV, Hon-kongas, Kolumbijas, Venecuēlas, Francijas un Peru. Latvija šajā festivālā piedalīsies pirmo reizi.

Latvijas Lauksaimniecības universitā-tes (LLU) Senāta stipendijas komisija 13. maijā no desmit stipendijas pretenden-tiem noteica trīs talantīgākos LLU studen-tus, kurus Senāts apstiprinās 10. jūnija sēdē, lai jaunieši varētu saņemt jau 18. reizi pie-šķirto Senāta stipendiju.

2009./2010. studiju gadā par 110 latu lielās stipendijas saņēmējiem izvirzī-ti Lauku inženieru fakultātes 4. kursa stu-dente Anda Gotlaufa, Pārtikas tehnoloģijas fakultātes 3. kursa studente Darja Krasju-ka un Meža fakultātes 3. kursa students Guntars Gulbis.

Jaunieši sevi labi parādīja komisijas

noskaidroti llU senāta stipendiju kandidāti

priekšā, akcentējot izcilās sekmes, veiktos zinātniskos pētījumus, to rezultātus un daudzveidīgās sabiedriskās aktivitātes universitātē.

Lai arī konkurence uz Senāta stipendiju šogad bija liela, komisija izvēlējās šos jau-niešus, jo viņi spējuši būt daudzpusīgi – ne tikai studijās gūt lieliskus panākumus, bet arī strādāt zinātnes un sabiedrības labā.

Pirmā Senāta stipendija piešķirta 1992. gada maijā un to var saņemt talantī-gi, perspektīvi studenti, kas spēj savienot studiju un pētniecisko darbu, un sabiedris-ko aktivitāti. Līdz šim bijuši 48 Senāta sti-pendiāti – 17 studentes un 31 students.

Raita ašmaņa vadītais Jelgavas bigbends pārstāv latviju limas starptautiskajā džeza festivālā.


J e lg av n i e k i . lv • F oto : l e l d e B r i ģ e , S a n t i S Z ī B e r g S u n m i k u S m e d Z i n i S

Ūdens apgādes traucējumos vaino viens otru

Jelgava 15. maijā vairākas stundas palika bez ūdens apgādes. SIA Jelgavas ūdens valdes loceklis Jānis Laizāns apgalvo, ka tā ir AS Lat-venergo vaina, savukārt AS Latvenergo ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis norāda, ka problēmas bijušas Jelgavas ūdens iekšējā elektrotīklā.

«Rīta pusē pēkšņi tika pārtraukta elektro-enerģijas piegāde sūkņu stacijas apkaimē, kur Latvenergo veikusi profilakses darbus. Līdz ar to, ja nav elektrības, nav arī ūdens,» skaidro Jānis Laizāns.

Latvenergo bija plānojis elektroenerģi-jas plūsmu pārslēgt no viena transformatora uz otru, taču pagaidām neskaidru iemeslu dēļ sanācis īssavienojums un pārdeguši drošinātā-ji. Jaunu drošinātāju uz vietas nav bijis un pa-gājusi vairāk nekā stunda, kamēr tika sagādā-ti jauni.

«Mēs esam atkarīgi no Latvenergo darba,» skaidroja J. Laizāns. Jautāts, vai Jelgavā šāda situācija varētu atkārtoties, J. Laizāns atbild apstiprinoši.

A.Siksnis pastāstīja citu versiju: «Jau nedēļas sākumā bijām ieplānojuši remont-darbus savā vidējā sprieguma transformatora apakšstacijā, taču Jelgavas ūdenim tuvumā bija darāmi citi darbi, tādēļ arī mēs darbus atlikām uz nedēļas nogali.»

«15. maijā, kad veicām remontdarbus, protams, atslēdzām strāvu. Taču jāpiebilst, ka šajā laikā nevienam patērētājam to nevajadzēja just, jo tādos gadījumos Jelgavas ūdenim mūsu līnija ir jāaizstāj ar savu zemsprieguma trans-formatora apakšstaciju, bet viņiem tur bija radies kaut kāds bojājumus, līdz ar to pazuda arī ūdens padeve. Turklāt Latvenergo darbinie-ki nedrīkstēja iesaistīties šā elektrotīkla sakār-tošanā, jo tas ir Jelgavas ūdens īpašums,» pa-skaidroja A. Siksnis.

veikalā nejauši ieslēdz apmeklētāju

12. maijā plkst. 19.40 veikalā MNL, Ganību ielā, sāka darboties signalizācija, – darbinieki tur nejauši bija ieslēguši kādu sievieti.

Pašvaldības policijas darbinieki notiku-ma vietā konstatēja, ka mēbeļu un būvma-teriālu veikala MNL telpās darbojas signa-lizācija un aiz aizslēgtajām durvīm iekšpusē atrodas sieviete.

Notikuma vietā ieradās Valsts policijas apsardzes darbinieki un veikala apkopēja, kura izlaida ieslēgto sievieti.

Sieviete paskaidroja, ka veikalā esot ap-skatījusi durvis, kuras vēlējusies iegādāties, un, kamēr to darījusi, veikala darbinieki ie-slēguši viņu veikalā un devušies projām.

14. maijā pulksten 12.45 Jelgavas pašvaldī-bas policijā saņemta informācija, ka Filozofu ielā 69 cilvēkiem uzbrūk vārna.

informācija nodota pilsētas pašvaldības aģentūrai Pilsētsaimniecība. iespējams, tā ir tā pati vārna, kuras dēļ iepriekšējo gadu pavasa-ros netālu no psihoneiroloģiskās slimnīcas Ģin-termuiža tika uzliktas brīdinājuma zīmes ar uz-rakstiem «uzmanību, agresīva vārna!».

Pilsētsaimniecības direktors andrejs Baļčūns informē, ka zīmes ziemas periodā no-ņemtas, bet agresīvā putna ligzda nojauk-ta. «taču, iespējams, putns atkal veido jaunu ligzdu un tādēļ uzturas šajā apvidū,» secina a. Baļčūns. Šā iemesla dēļ atkal izliktas divas brīdinājuma zīmes.

Trakā vārna atgriezusies

nepamanot automašīnu, izraisa sadursmi

Katoļu ielā, pie tirdzniecības centra Pil-sētas pasāža, 12. maijā notika neliela divu au-tomašīnu sadursme. Avārijas iemesls – auto-vadītāja neuzmanība. Negadījumā nedaudz bojāti abi spēkrati.

Notikuma vietā sastaptais sadursmes iz-raisītājs – minivena Chrysler Grand Voyager vadītājs apgalvoja, ka, braucot ārā no pagalma, nav pamanījis pa galveno ceļu braucošo Volkswagen Passat, jo viņa uzmanību novēr-sis kāds cits spēkrats – sarkana Honda Civic. Par tā klātbūtni Volkswagen Passat vadītājs un viņa pasažiere gan izrādīja izbrīnu, sakot, ka to nav redzējuši vai vismaz neatceras. Vienī-gais, kas palicis atmiņā – saņemtais nelielais trieciens no minivena.

aizturētas divas personas par narkotiku lietošanu

Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārval-des (PRPP) Kriminālpolicijas biroja darbinieki 12. maijā aizturējuši divas personas saistībā ar narkotisko vielu lietošanu.

1981. gadā dzimusī sieviete un vīrie-tis tika aizturēti Jelgavā un pašlaik nozīmētas ekspertīzes.

Šā gada četros mēnešos Jelgavas PRPP re-ģistrēti 27 noziedzīgi nodarījumi saistībā ar narkotiskajām vielām, kriminālvajāšanas uz-sākšanai nosūtīts 21 kriminālprocess.

Pērn šai laika periodā – četros mēnešos – bija reģistrēti 15 noziedzīgi nodarījumi saistī-bā ar narkotiskajām vielām.

Jelgavas PRPP Kriminālpolicijas birojs pastiprināti arī veic profilaktiskos reidus ar mērķi novērst un atklāt noziedzīgus nodarī-jumus, kas saistīti ar narkotisko vai psihotro-po vielu izplatīšanu, iegādāšanos, glabāšanu un lietošanu.

Profilaktiskie reidi notiek sadarbībā ar Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolici-jas pārvaldes (GKrPP) Zemgales Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP) darbiniekiem.

Pērnavas ielā attīra ūdens caurules

14. maijā saņēmām satrauktu iedzīvotāju zvanus par to, ka Pērnavas ielā notikusi ūdens-vada avārija. Sazvanot SIA Jelgavas ūdens dar-biniekus, tika paskaidrots, ka nekāda avārija nav notikusi, bet minētajā vietā caur hidran-tu tiek skalotas un attīrītas ūdens caurules. Šis esot vienīgais variants, kā caurules kārtīgi iz-skalot. Interesanti, kas par to maksās?


Ekonomika

terases – ērti klientam, izdevīgi uzņēmējamJelgavas uzņēmēji uzskata, ka vasaras terase ir labs veids klientu piesaistīšanai.

G a ļ i n a S t u b a i lo va

F oto : M i k u S M e d z i n i S

Tāpēc pie lielākajām Jelgavas kafejnīcām jau izveidotas vai tuvākajā laikā tiks uzstādītas vasaras terases.

vairākas terases jau atvērtas

Picorāna Tami-Tami pārstāvis Ainārs Ta-misārs stāsta, ka parasti vasaras terase atklāta 4. maijā Tami-Tami neatkarības svētku laikā, bet, tā kā tradīcija diemžēl neizdzīvoja, šogad terase paklusām sāka darboties jau aprīļa sākumā.

«Mūsu terase atrodas uz Latvijas Lauk-saimniecības universitātes zemes un mums ir nomas līgums uz 25 gadiem, tātad pašval-dības atļauja nav nepieciešama. Vasaras terasi apmeklētāji pārsvarā iecienījuši tad, kad ārā ir silts un jauks laiks. Ja ir pārāk karsts, vairums izvēlas iekštelpas ar kondicionētu gaisu. Terasi iecienījuši arī velosipēdisti un motociklisti, jo viņiem visu laiku gribas redzeslokā paturēt savus braucamrīkus. Arī māmiņas un tēti ar bērnu ratiņiem vasarā izvēlas terasi, kur iedzert kafiju, kvasu vai paēst, bet ratos guļo-šais to nemaz nepamana,» par vasaras terases plusiem stāsta A. Tamisārs.

Jautāts, vai terases nerada papildus rūpes darbiniekiem, jo apmeklētājiem, atrodo-ties ārpus telpām, var rasties lielāks kārdinā-jums nesamaksāt par sniegto pakalpojumu, A. Tamisārs atklāj, ka gan telpās, gan ārpusē ir uzstādītas novērošanas kameras: «Operatī-vi varam identificēt problēmu radītājus un tos, kas gatavojas problēmas radīt. Pagaidām ne-maksāšanas problēma mūs nav skārusi un arī viesmīles, par to, ka vasarās ir divreiz lielāka darba fronte, ir tikai priecīgas.»

«Ceram, ka laiks būs vasarīgi silts un vasaras terase apmeklētājiem patiks arvien vairāk un vairāk, jo strādājam no pulksten 12 līdz 24, bet svētdienās – līdz 20,» piebilst A. Tamisārs.

Terase uzstādīta arī pie Čili picas Rīgas ielā 11a. «Pie picērijas tirdzniecības centrā Pilsētas pasāža vasaras terase tiks uzstādīta šā mēneša laikā. Šis ir laiks, kad vasaras terasēm jau vaja-dzētu būt uzstādītām, jo laiks paliek mīlīgāks, cilvēkiem patīk vairāk uzturēties svaigā gaisā, arī tūristi vairāk apmeklē Latviju un līdz ar to arī iegriežas sabiedriskās ēdināšanas objektos.

Protams, cilvēku pieplūdumu nevaram salīdzi-nāt ar iepriekšējo gadu, taču nedrīkstam atmest cerības. Viesmīļiem ir sadalīti galdiņi, kurus viņi apkalpo, tāpēc nekādas problēmas tas nerada. Ir bijuši gadījumi, kad viesis kārtīgi paēd un uzreiz ir prom, bet šādiem gadījumiem mums ir novē-rošanas kameras, ar kuru palīdzību ar tik lielām problēmām vairs nesaskaramies,» uzsver uzņē-muma pārstāve Monika Jankovska.

Šokolāde terasi iekārtos tuvākajā laikā

Arī pie Cepļa un Kvatro terases jau ir ierī-kotas un abu kafejnīcu pārstāvji atzīst, ka sau-lainajās un siltajās dienās apmeklētāju ir daudz vairāk, lai gan, protams, esošajā ekonomiskajā situācijā apmeklētāju skaits kopumā ir sarucis.

Terase strādā arī pie Silvas. «Vairāki klienti jau aprīlī prasīja, kad būs terase. Protams, vasarā jūtams lielāks klientu pieplūdums, jo ir atvaļinājumu laiks, spīd saule, tāpēc cilvēki labprātāk iziet no mājas un apsēžas kaut ko ieēst vai iedzert,» argumentus ierīkot terasi arī šogad atklāj ēdināšanas uzņēmuma va-dītāja Sandra Blūmane. Viņa min, ka dažreiz terasēs pazūd dažādi trauki vai karotes, taču lielas problēmas terases apmeklētāji nesagā-dā. «Esam uzstādījuši uzrakstu, ka terases ir domāta tikai mūsu klientiem. Ja apsēžas kāds cits, pieklājīgi izskaidrojam situāciju,» jautāta,

vai bieži gadās konflikti ar personām, kas nīku-ļojot uzturas Driksas ielā, atbild S. Blūmane.

Vairākas kafejnīcas vasaras terases ierīkos jau tuvāko dienu laikā. Piemēram, pie kafej-nīcas kokteiļbāra Chocolate & Pepper, terase parasti tiek atklāta jau pirmajās maija dienās, taču šogad nepieciešamo dokumentu kārtoša-na nedaudz aizkavējusi darbus. Tomēr klienti var neuztraukties – terase būs.

Restorānā Crash tuvākajā laikā ēkā tiks uzsākti remontdarbi, kurus cer pabeigt sep-tembrī, tāpēc terase šogad netiks ierīkota.

Uzņēmēji var pieteikties konkursam

Tie uzņēmēji, kuriem nav iespējams izvei-dot terases pie savas kafejnīcas, var pieteikties pašvaldības izsludinātajā konkursā.

Konkursa uzvarētāji tirgoties un apsaim-niekot tirdzniecības vietas varēs skvērā aiz kul-tūras nama 500 kvadrātmetru platībā, Raiņa parkā blakus bērnu un jauniešu centram Junda – 150 kvadrātmetru platībā un Pasta salā, kur ierādītas četras tirdzniecības vietas.

Pašvaldības izpilddirektors Gunārs Kurlo-vičs atzīst, ka uzņēmēji maz izmanto iespējas atvērt tirgotavas vai vasaras kafejnīcas, jo to ierīkošanas izmaksas ir lielas: «Uzņēmēji lab-prātāk izvēlas izvietot galdiņus līdzās saviem ēdināšanas uzņēmumiem.»

vasaras terases klientiem ir ērtas, jo tajās var atpūsties un ieēst svaigā gaisā. Uzņēmēji savukārt priecājas ar papildus pelņu.


Īsumā

Vasaras beigās literāri muzikālais klubs Jelga-vas baltie krekli pārtaps par mūzikas klubu Jel-gavas krekli, bet picorāns Tami-Tami par Jel-gavas kreklu kafejnīcu.

«Piecus gadus esam strādājuši un gribē-jām kādas jaunas pārmaiņas,» par nosaukuma un logo maiņu stāsta kluba līdzīpašnieks un direktors Ainārs Tamisārs.

Galvenais nosaukuma maiņas iemesls ir tas, ka Jelgavas klubs juridiski atdalās no Rīgas kluba Četri balti krekli. «Pirms pieciem gadiem, uzsākot darbību, strādājām tāpat kā Rīgas klubs, bet laika gaitā vajadzēja pie-skaņoties saviem klientiem. Tagad Četru baltu kreklu stilā Jelgavā ir tikai viens vakars nedēļā – piektdienas pieaugušajiem, bet pārējā laikā pie mums vairāk nāk studenti, jaunieši.

Igate pērn nopelnījusi vairāk nekā miljonu latuSia Ceļu būvniecības sabiedrības Igate peļņa pērn bijusi 1,1 miljons latu, kas ir par aptuveni 200 00 latu mazāk nekā iepriekšējā gadā.SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate finanšu direktors oskars plonis informē, ka uzņēmu-ma peļņa 2008. gadā bijusi 1 100 504 lati, bet 2007. gadā – 1 321 867 lati.Savukārt uzņēmuma apgrozījums ir audzis par aptuveni 2,5 miljoniem latu. 2008. gadā Igates apgrozījums bijis 15 086 894 lati, bet 2007. gadā – 12 524 539 lati.«Būtībā pagājušais gads vēl liecina, ka turpi-nās uzņēmuma izaugsme un attīstība,» aģen-tūrai leta teica Sia Ceļu būvniecības sabiedrī-ba Igate līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs māris peilāns.taču Igate ņēmusi apjomīgus kredītus jaunas tehnikas iegādei, un tāpēc uzņēmumam šis gads ir veltīts izdzīvošanai, lai censtos noturēt sasniegto.«mums ir parādsaistības, tāpat kā visiem. lai ap-kalpotu būvniecības attīstību treknajos gados, ieskaitot valsts un pašvaldību projektus, bijām spiesti iegādāties jaunu tehniku, kas atsaucies uz peļņu. Ļoti ceram, ka tā nebūs jāzaudē,» sacīja uzņēmējs.m. peilāns pastāstīja, ka uzņēmums uzvarē-jis virknē valsts un pašvaldību konkursu, taču cenu dempings ir tāds, ka nevarot būt runas par attīstību. «Ja esam reālisti, šeit nevar būt runa par jaunu darbavietu radīšanu, bet gan par esošo saglabāšanu,» sacīja māris peilāns.Igates vadītājs pauda cerību un novēlējumu pašvaldībām, lai tās nepazaudē eiropas Savie-nības finansējumu naudas – gan cukura rūp-niecības restrukturizācijas kompensācijas, gan eraF finansējumu, gan citus līdzekļus. Jo pat-laban konkursos daudzi projekti uzrāda ievē-rojami zemākas izmaksas, taču ietaupījums ne-paliks pašvaldību rīcībā, ja tās finansējumu ne-piesaistīs papildu projektiem. neizmantotais atlikums nonāks atpakaļ, eiropas Savienības fondos.taču ar uzvarām konkursos Igatei nepietiktu, un ir jāstrādā arī ārpus šiem projektiem.

as Lode ānē atsākusi keramisko celtniecības bloku ražošanuĶieģeļu un būvmateriālu ražotāja aS Lode atsā-kusi keramisko celtniecības bloku Keraterm ra-žošanu Jelgavas rajona ānē, kas lielo uzkrāju-mu dēļ un būvmateriālu pieprasījuma krituma dēļ nestrādāja pēdējos piecus mēnešus.ražotne ar 54 darba vietām turpinās darbu at-karībā no pieprasījuma. ar jaudu 160 000 kubik-metru gadā tā ir viena no lielākajām šāda veida rūpnīcām reģionā. Lode iecerējusi lielāko daļu produkcijas eksportēt uz lietuvu un poliju.

Jelgavas baltie krekli mainīs nosaukumu

Turpmāk, lai reģistrētu uzņēmumus, Jel-gavas un Jelgavas rajona uzņēmējiem būs jādodas uz Rīgu, jo budžeta samazinājuma dēļ no 3. jūlija tiks slēgta Uzņēmumu re-ģistra (UR) Bauskas reģionālā nodaļa, kas apkalpoja arī Jelgavas un Jelgavas rajona uzņēmējus.

UR preses sekretāre Līga Brice informē, ka reģionālo nodaļu slēgšana būtiski kavē reģionu attīstību, taču finanšu līdzekļu trūkums krīzes laikā ir neizbēgams, tāpēc UR ir pieņēmis lēmumu par šo reģionālo nodaļu slēgšanu.

«Reģionālās nodaļas esam spiesti slēgt, jo atbilstoši naudas samazinājumam jāsa-

Sanāca tā, ka nosaukums vairs neatbilst mūsu darbībai, tāpēc nolēmām to mainīt,» stāsta A. Tamisārs.

«Iedzīvotāji bieži vien nešķīra klubu un kafejnīcu, neuztverot, ka tās ir atšķirīgas firmas zīmes. Man pašam ir gadījies dzirdēt, kā kafejnīcas apmeklētāji, runājot pa telefonu, saka, ka atrodas Kreklos, nevis picorānā Tami-Tami. Piecu gadu laikā tā arī nespējām pārlie-cināt apmeklētājus, ka kafejnīca un klubs ir divas atšķirīgas firmas zīmes, tādēļ nolēmām ieviest vienu zīmolu, lai nejauktu galvu ne sev, ne apmeklētājiem,» uzsver A. Tamisārs.

Šovasar plānots labiekārtot arī kluba pagalmu, kopā ar to tiks uzliktas jaunās iz-kārtnes. A. Tamisārs sola, ka darbi tiks pa-beigti līdz augusta vidum.

Šovasar plānots labiekārtot arī kluba pagalmu, kopā ar to tiks uzliktas jaunās izkārtnes.

mazina arī strādājošo skaits. Gada sākumā darbinieku algas jau esam samazinājuši par 15 procentiem, tāpēc šoreiz neredzam citu iespēju, kā ietaupīt,» uzsvēra UR vadītājs, galvenais valsts notārs Ringolds Balodis.

«Pat ar samazinātu budžetu UR pilda visas valsts deleģētās funkcijas, ik mēnesi ie-kasējot valsts nodevas 184 000 latu apmērā (gadā – 2 208 000 latu) un iemaksājot valsts budžetā vidēji par 30 procentiem vairāk lī-dzekļu nekā UR budžeta resursos pieejams. Likvidējot kādu no deleģētajām funkcijām, par kuru tiek iekasēta nodeva, valsts papil-dus neiegūst līdzekļus vidēji par 30 procen-tiem,» stāsta Ringolds Balodis.

Jelgavniekiem uzņēmumus vajadzēs reģistrēt Rīgā

F oto : m i k u S m e d Z i n i S


J e Lg av N I e k I . Lv

F OTO : R O l a n d s B a R Ta Š e v i C s

Tie, kuri dodas uz Jelgavas centra pusi pa Bauskas ielu no Sieramuižas un apkārtējo privātmāju un mazdārziņu rajona puses, no-teikti ievērojuši ainu, kas paveras pa ceļam – atkritumu un būvgružu kaudzes, huligānu atstāti vēstījumi. Taču var teikt arī šādi – kas pirmais paveras iebraucēja skatam Jelgavā, iz-kāpjot no vilciena un tiekot otrpus sliedēm...

reālā JelgavaŽurnāls Jelgavnieki.lv turpina akciju Reālā Jelgava – tās gaitā publicēsim fotoattēlus, kuros kādreizējā Zemgales pērle redzama savā pašreizējā veidolā.

Akcija

Šīs zīmes prasības Bauskas un staļģenes ielu krustojumā gan tiek

ievērotas...

...taču iedzīvotāji ir pietiekami atjautīgi, jo bieži atkritumus izgāž pretim tai, otrpus ielai. nedaudz tālāk izveidots būvgružu un citu atkritumu poligons.

Huligānu roku darbs – izgāzts tilta bloks, kurš jau vairākus gadus netiek atjaunots. Katru gadu pie šī tilta Platonē sakrājas atkritumi.


vai piedalīsieties vēlēšanās 6. jūnijā?

Rasma, bibliotekāre

noteikti piedalīšos abās vēlēšanās, jo tas ir mans

pilsoņa pienākums. Zinu jau arī, par ko balsošu, bet pagaidām gan to

neteikšu.

Tālis, strādā Jelgavas

tipogrāfijāprotams, piedalīšos abās

vēlēšanās. pašvaldību vēlēšanās balsošu

par tagadējo pa-gasta vadītāju, lai strādā

atkārtoti, bet par eiroparlamenta vēlēšanām gan vēl jāpadomā. noteikti nebalsošu par tiem,

kuri tur jau tagad neko nedara, piemēram, Ždanoka, kas ne tik vien neko nedara latvijas

labā, bet vēl atļaujas pieprasīt sāpju naudas.

lolita, audzina bērniņu

par piedalīšanos vēlēšanās vēl domāju, jo ir ļoti grūti izšķirties,

par ko atdot savu balsi. Ja izdomāšu, tad iešu. eiroparla-

menta vēlēšanās gan droši vien nepiedalīšos, jo tās mani neinteresē, un līdz ar to šajās lietās

neorientējos.

evita, pašnodarbinātā

personaJā, piedalīšos abās

vēlēšanās, lai gan balsot par eiroparlamentu īsti jēgu neredzu. ir

ārkārtīgi grūti izlemt, par ko balsot, pagaidām arī partiju programmās

vēl neesmu nopietni iedziļinājusies. taču, ja nebalsosim mēs – kas tad? pareizi saka, ka krievi tagad ir tik vienoti, kā nekad, tātad mums jābūt tādiem pašiem. pašlaik drīzāk liekas, ka jābalso

par tiem, kuri jau ir bagāti – tie vismaz nepārdos valsti par 100 latiem.

Situāciju mainīs vēlētājilīdz pašvaldību un eiropas parlamenta vēlēšanām atlikušas nepilnas trīs nedēļas, bet daudzi vēl nav izlēmuši, vai dosies pie vēlēšanu urnām 6. jūnijā vai nē.

vai piedalīsieties vēlēšanās 6. jūnijā?

Jā, gan pašvaldību, gan eiroparlamenta vēlēšanās nē neesmu vēl izlēmis/-musiTikai pašvaldību vēlēšanāsTikai eiroparlamenta vēlēšanās

aptauja portālā Jelgavnieki.lv no 4. līdz 11. maijam

147

12687

203

i l z e lu k S t i ņ a


Mūsu eksperti uzskata, ka vēlēt jādodas no-teikti, jo tieši vēlētāji ir tie, kuri var mainīt gadu gaitā ierasto spēku samēru pašvaldībās un dot iespēju jauniem deputātiem daudz aktīvāk aiz-stāvēt Latvijas intereses Eiropā.

Partijas Pilsoniskā savienība Jelgavas pil-sētas nodaļas vadītāja un deputāta kandidā-te Dana Poļenčuka uzskata, ka joprojām ir sa-grauts politiķu tēls sabiedrības acīs, un cilvēki vairs netic solījumiem. «Situācija valstī nesa-skan ar to, kas tiek stāstīts, ar to, kas tiek solīts un pēc tam netiek pildīts. Cilvēki kļuvuši kūtri un neieinteresēti, jo neredz tam jēgu, taču es vienmēr uzsveru – ja gribat kaut ko mainīt, ir jābalso! Ir jāmēģina cīnīties par pārmaiņām. Es aicinu visus doties uz vēlēšanām, īpaši jau-niešus, jo tā ir kūtrākā sabiedrības daļa. Jaunie-ši pašlaik jūtas nevienam nevajadzīgi, jo dzīves līmenis krītas, bet studiju maksa aug – pazīstu vairākus ļoti gudrus jauniešus, kuri vienkārši nevar atļauties studēt. Līdz ar to nav brīnums, ka jaunieši nejūtas spējīgi ietekmēt proce-sus valstī. Līdzīgā situācijā pašlaik ir arī jaunās māmiņas. Man izdodas pret vēlēšanām skep-tiski noskaņotus cilvēkus tomēr pārliecināt par viņu balss nozīmi, un tāds loks ir apkārt katram pilsoniski atbildīgam cilvēkam – ir jāparāda sa-biedrībai, ka tieši tās rokās ir spēks mainīt situā-ciju valstī,» uzsver D. Poļenčuka.

Partijas Sabiedrība citai politikai depu-tāta kandidāte Gunda Balode uzskata, ka «at-tieksmi pret vēlēšanām spēcīgi iespaido esošā situācija – algu samazināšana, bezdarbs. Cilvē-kiem vienkārši ir liels stress, līdz ar to nav vairs vēlmes domāt par partiju solījumiem. Īpaši šo saspringumu palielina pašas partijas ar savām priekšvēlēšanu aģitācijām un pēkšņo problē-mu aktualizēšanu. Problēmas jau ir bijušas visu laiku, bet tikai pirms vēlēšanām tās tiek visai ag-

resīvi celtas gaismā. Tāpat arī, ja cilvēks paska-tās partiju sarakstus, bet tur – tie paši vecie vēži citā kulītē. Domāju, ka iedzīvotājiem pietrūkst tā saucamo jauno seju, jo vecie politiķi uzticī-bas kredītu ir jau iztērējuši. Tāpat bieži vien cil-vēkiem nav tik svarīgs partijas nosaukums, bet kāds labs kandidāts, kas gadu gaitā ir izpelnījies uzticību. Taču ikdienas rūpēs cilvēkiem ir vaja-dzīgs stimuls, kas rosinātu doties balsot. Poli-tiķu uzdevums būtu atgūt vēlētāju uzticību un rosināt vēlētājus ne tik vien balsot par sevi, bet balsot vispār. Stāvēt malā jau vienmēr ir vieglāk, bet neviens cits mūsu vietā neko nepaveiks.»

Partijas Sabiedrība citai politikai Jelga-vas nodaļas vadītāja Velga Sutena piebilst, ka «vēlētājiem galvas visbiežāk sajauc tieši pastip-rinātā priekšvēlēšanu rosība – pēkšņie Jelgavas domes delegāciju ceļojumi pa skolām, kādi nav notikuši citus gadus, negaidītie ceļu remonti un skaistie solījumi.»

Partijas LPP/LC deputāta kandidāts Jel-gavas novadā Juris Kļaviņš norāda, ka «visti-camāk, tuvojoties vēlēšanām, šie rādītāji tomēr uzlabosies. Cilvēkiem allaž bijis raksturīgi par piedalīšanos vēlēšanās izšķirties pēdējā brīdī, domāju – tā tas būs arī šoreiz. Tajā pat laikā skepsi pret vēlēšanām un kūtrumu nenolie-dzami rada pašreizējā ekonomiskā situāci-ja, kura kopā ar nepiepildītajiem solījumiem un vilšanos politiķos rada negatīvu noskaņu. Domāju, ka tie cilvēki, kuriem ir stabils darbs un dzīvē viss kārtībā, noteikti dosies vēlēt. Ne-aiziet varētu tie, kurus skārušas krīzes radītās grūtības, bet nedrīkst aizmirst, ka uz vēlēšanām jāiet, ja vēlamies ko mainīt. Protams, tā ir brīv-prātīga izvēle, un tieši pašlaik politiķim ir salī-dzinoši mazas iespējas pierunāt vēlētāju doties balsot – labākos laikos tas ir vieglāk. Īpaši kūtri cilvēki ir attiecībā uz Eiroparlamenta vēlēša-nām, jo daudzi pagaidām šajā savienībā ir vīlu-šies. Uzskatu, ka nākotnē arī pret Eiropas Savie-nību attieksme varētu kļūt pozitīvāka.»

Aktualitāte


Vēlēšanas

Jelgavā viesosies partijas Pilsoniskā savienība priekšsēdētājs Ģirts valdis Kristovskis21. maijā plkst. 17 Jelgavas rajona padomes zālē vēlētājus uz sarunu par pašlaik aktuālajām norisēm latvijā aicina partijas Pilsoniskā savie-nība priekšsēdētājs ģirts valdis kristovskis un Jelgavas nodaļas biedri. pasākumā piedalīsies arī Pilsoniskās savienī-bas deputātu kandidāti pašvaldību vēlēšanām Jelgavā, Jelgavas un ozolnieku novados.

RaF mikrorajona iedzīvotājus uztrauc iekšpagalmiraF mikrorajona iedzīvotāju galvenās problē-mas ir iekšpagalmu iekārtošana, ūdens kvali-tāte un siltumapgādes problēmas.to iedzīvotāji uzsvēra 13. maija sapulcē, kuru organizēja partijas lpp/lC deputātu kandi-dāti pašvaldību vēlēšanām Jelgavā – nodar-binātības valsts aģentūras Jelgavas filiāles va-dītājs māris narvils un aS AMO Plant eiropas Savienības struktūrfondu projektu vadītājs armands krūze.

lPP/lC Jelgavas reģionālā nodaļa

aicina uz pasākumiem

Īsumā

M a r ta F r ī M a n e

Ozolnieku novada Būvvalde iesaistās pirmsvē-lēšanu spēlītēs, klaji apmelojot pašvaldību vēlē-šanu deputātu kandidātus. Savukārt laikraksts Zemgales Ziņas šādas spēlītes atbalsta.

Sestdien, 16. maijā, Zemgales Ziņas (ZZ) ar lielu virsrakstu un bildi trešajā un pieteikumu pirmajā lapaspusē raksta, ka politiķim un uz-ņēmējam Dainim Liepiņam (LPP/LC) piedero-šā zemes īpašumā, iespējams, notiek nelikumīgi būvdarbi. Jau tas fakts vien, ka pašas ZZ raksta – iespējams – konstatētas nelikumības, liecina, ka runa ir par nepārbaudītām un nepierādītām aiz-domām, nevis konstatētu faktu, kas būtu plašas publikācijas cienīgs materiāls. Bet, kas trakāk, arī pats apsūdzētais Dainis Liepiņš par šo apsū-dzību faktiski uzzina tikai no publikācijas, nevis Būvvaldes amatpersonām, kā tam, ievērojot li-kumīgo, administratīvo un galu galā – loģisko kārtību vajadzētu būt. «Tikai šodien (sestdien

Būvvalde iesaistās pirmsvēlēšanu spēlītēs

– aut. piebilde) saņēmu ierakstītu vēstuli, kurā Ozolnieku novada Būvvalde mani aicina uz pār-runām, par, iespējams, atklātām pretlikumīgām darbībām uz man piederošā zemes gabala. Tam klāt nav nekādu apskates aktu, nav nekādu slē-dzienu – nekā! Tikai aicinājums pēc nedēļas – 22. maijā – ierasties Būvvaldē uz pārrunām. Noprotu, ka amatpersonām ir radušās kaut kādas aizdomas, taču vismaz līdz šim nekas ne-liecina, ka tās ir pamatotas. Ar kādām tiesībām Būvvalde vēršas presē un kaut kādas savas aiz-domas publicē, turklāt pirmsvēlēšanu laikā – es nesaprotu!» sašutis ir uzņēmējs un politiķis. Viņš vien piebilst, ka šis gājiens klaji parāda, ka Ozol-nieku novada Būvvalde aktīvi iesaistās pirmsvē-lēšanu cīņās un cenšas panākt sev acīmredzami netīkamu kandidātu nomelnošanu. «Runājot par Ziņām (Zemgales Ziņām – aut. piebilde) jā-secina, ka šis gājiens pierāda – konkrētajā izde-vumā korektas un profesionālas žurnālistikas pamati nav apgūti,» rezumē D. Liepiņš.

Jelgavas mēra amata kandidāts dainis liepiņš

aicina iedzīvotājus uz tikšanos

18. maijā no pulksten 17 līdz 19 lpp/lC birojā, Skolotāju ielā 3-27,

19. maijā pulksten 19 boulinga Crash kafejnīcā,

akadēmijas ielā 21,

20. maijā pulksten 19 kafejnīcā Pie mednieka,

vecpilsētas ielā 9.

tālrunis 28396388 vai 63025655, e-pasts: [email protected].

M a r ta F r ī M a n e

Publiski izskanējusi informācija, ka partijas LPP/LC kandidāts Rīgas mēra amatam Ainārs Šlesers vēlas pārņemt varu Jelgavā.

Sarunā ar Jelgavnieki.lv A.Šlesers gan uzsvēra, ka varu Jelgavā vēlas pārņemt nevis viņš personiski, bet viņa pārstāvētā partija LPP/LC: «LPP/LC stratēģiskais mērķis pašval-dību vēlēšanās ir pārņemt varu Jelgavā, lai sa-vienotu Jelgavu un Rīgu, veidojot vienotu Rīgas un Jelgavas politiku. Es kā Rīgas mērs redzu stratēģiski ļoti nozīmīgu sadarbību ar Jelgavu, tieši ekonomikas un industriālās ražošanas vir-zienā. Esmu par to, lai starp Rīgu un Jelgavu tiek noslēgts īpašs starppilsētu sadarbības līgums, no kā iegūs gan Rīga, gan arī Jelgava,» uzsver A. Šlesers.

Viņš uzskata, ka Jelgavai ir laba infra-struktūra industriālās zonas paplašināšanai – ir dzelzceļš, ir ceļi, kas, A. Šlesera aktīvās dar-bības dēļ satiksmes ministra amatā, pēdējos gados ir uzlaboti un perspektīvā tiks uzlaboti vēl būtiskāk.

«Esmu pārliecināts, ka Jelgavai ir vaja-dzīgs jauns, enerģisks, uzņēmīgs, profesionāls un zinošs vadītājs. Visas šīs īpašības redzu sava partijas biedra Daiņa Liepiņa personā, kurš vēlēšanās tiek virzīts kā Jelgavas mēra amata

kandidāts no mūsu partijas. Man nav bail no skaļiem paziņojumiem, jo zinu, ka tiem visiem sekos arī darbi. Ticu, ka D. Liepiņš kļūs par Jel-gavas mēru un pilsēta beidzot uzsāks strauju at-tīstību, bet sadarbība ar Rīgu to tikai veicinās,» tā A. Šlesers.

Dainis Liepiņš uzsver, ka partija nedar-bojas lokāli – ar dažādām, būtiski atšķirīgām programmām dažādos reģionos vai pilsētās: «Partijai ir definēti uzstādījumi par attīstību un ir saprotams, ka vienas partijas pārstāv-jiem, strādājot dažādu pilsētu vadībā, ir vien-kāršāk nonākt līdz aktīvai sadarbībai. Mums ir līdzīgas idejas un vīzijas un nebūtu nepiecie-šams tērēt laiku potenciālo sadarbības partne-ru pārliecināšanai.»

D. Liepiņš vērtē, ka industriālās zonas ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas jau vēs-turiski ir veiksmīgi pastāvējis Jelgavā un per-spektīvā pilsētai ļautu strauji attīstīties. «Mums ir ražotnes un teritorijas, kurās var izvietot jaunas ražotnes. Jelgava var kļūt par pilsētu, uz kuru brauc strādāt, nevis no kuras katru dienu tūkstošiem cilvēki spiesti braukt uz Rīgu. Fakts vien ir tas, ka enerģiski jāstrādā, lai šo vīziju īs-tenotu. Sevī un savos partijas biedros jūtu spēku strādāt tā, lai vīzijas kļūst par īstenību.»

lpp/lC panāks rīgas un Jelgavas sadarbību


J ā n i S S t u n d i ņ š , l e ta

ZZsJelgavas pašvaldības izpilddirektora viet-

nieks un centriskās partijas Latvijas Zemnie-ku savienība (LZS) Jelgavas nodaļas priekš-sēdētājs Vilis Ļevčenoks pauda, ka arī Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) plānos ielu un ceļu uzlabošana ir prioritāte. Turklāt ie-dzīvotāji jau tagad varot vērtēt agrāko solī-jumu izpildi, lai gan līdz šim ielas renovē-tas vairāk par pašvaldības līdzekļiem, bet nākotnē plānots piesaistīt vairāk Eiropas Sa-vienības fondu finansējuma.

ZZS pašvaldības vadībā iecerējuši tur-pināt ielu rekonstrukciju projektus un ES finansējuma programmu konkursos pie-dalīties ar ielu un ceļu rekonstrukciju projektiem.

Šogad Jelgavas ielu sakārtošanā plānots ieguldīt gandrīz septiņus miljonus latu, piesaistot ES un pašvaldības līdzekļus, un starp veicamajiem darbiem ir Lielās ielas un Dobeles šosejas posmu un sešu Zemga-les olimpiskajam centram blakus esošo ielu rekonstrukcija. Jau pabeigts projekts jaunā Atmodas ielas turpinājuma izbūvei – no Dobeles ielas līdz Lapskalna ielai, kur tālāk tā vedīs uz plānoto Ziemeļu tiltu, stāstīja ZZS pārstāvis.

«Gaidām konkursa rezultātus Satiksmes ministrijas tranzīta ielu programmā. Pa-redzams, ka Jelgavas projekts šai konkursā gūs atbalstu, un varbūt rudenī vai nākam-gad sāksim Dobeles šosejas rekonstrukciju, pēc kuras Dobeles ielu paredzēts pārveidot līdzīgu Rīgas ielai – ar četrām joslām, ve-loceliņiem, apgaismojumu un pārējo labie-kārtojumu. Pilsētvides programmā iekļautas ielas gar nākotnes satiksmes termināli, kurā būtu apvienota autoosta un dzelzceļa stacija. To īstenojot, paredzēta Zemgales prospekta, Palīdzības ielas un citu ielu rekonstrukcija,» skaidroja V. Ļevčenoks.

Izmantojot ekonomiskās krīzes blakus-efektu, kas veicinājis ceļu būves izmaksu pa-zemināšanos, ZZS pašvaldības darbā plāno uzsākt projektu, kurā pēc ūdensvada re-konstrukcijas projekta pabeigšanas iece-rēts renovēt Raiņa ielu visā tās garumā, kā arī Čakstes bulvāri un Lielo ielu no tilta līdz

Dambja ielai. ZZS turēs pie vārda Vides mi-nistriju, kas, novēršot bijušās atkritumu iz-gāztuves Kosmoss sekas, apņēmusies īstenot 5. līnijas asfaltēšanu no Maža ceļa līdz Dobeles šosejai. Galvenās vadlīnijas patla-ban ielu uzlabošanas politikā ir maksimā-la Eiropas finansējuma piesaiste un ar to saistītā projektu gatavošana un iesniegšana konkursos.

lPP/lCPartijas LPP/LC Jelgavas reģionā-

lās nodaļas vadītājs un mēra amata kandi-dāts pašvaldību vēlēšanās Dainis Liepiņš uzskata, ka naudas pašvaldībai pietiek un ir jārisina, kādiem mērķiem tā tiek izmantota. 600 000 latu ir iegūstami, likvidējot Jelga-vas Vēstnesi un maksājot par privātas halles ledus īri sporta skolai 70 latu stundā, nevis 163 latus. Tas jau būs gandrīz divas reizes vairāk nekā tie 326 000 latu, kurus domes deputāti ir atvēlējuši 2009. gada budžetā ielu remontam, precizēja D. Liepiņš.

LPP/LC Jelgavas līderis apšauba, ka pil-sētniekiem, maksājot vienu no lielākajām maksām Latvijā par sadzīves atkritumu iz-vešanu (aptuveni 7,50 latus par kubikmet-ru, ja Rīgā ir aptuveni 4,80 lati par kubik-metru), domei ir jāmaksā dažādu ar atkritu-mu biznesu saistītu darbību uzturēšanai vēl 2,8 miljoni latu gadā.

«Esmu pārliecināts, ka pilsētas budžetā vēl ir slēptās vietas, kuras būtu jāpārskata, tāpēc apgalvojumam, ka galīgi nav naudas, nevaru piekrist. Ir jāmaina ielu remontu tehnoloģijas – pašlaik koncentrēšanās bijusi uz īsiem ielu posmiem ar maksimāli dziļu rakšanos zem zemes, bet tas ir dārgi, un ļoti bieži negodīgie būvētāji, uzraugi un/vai pa-sūtītāji tā var manipulēt ar patiesajām būves izmaksām. Mēs vispirms pilsētas centrā-lajā daļā uzskatām par nepieciešamību sa-kārtot ielu virskārtas, kas kalpos piecus līdz astoņus gadus un tad, ja tas ir nepieciešams, veikt ielas padziļinātu rekonstrukciju,» par tehnoloģiju skaidroja D. Liepiņš.

Mēra amata kandidāts piedāvā privāt-māju rajonos aizstāt asfaltbetona klājumu ar jaunu tehnoloģisku risinājumu, kurš no-drošina stingru virskārtu un kalpo piecus līdz astoņus gadus, bet ir vidēji trīsreiz

lētāks materiāls. To pašu varot izman-tot iekšpagalmos, kā arī – ne visur ir ne-pieciešams bruģēt un asfaltēt, jo Eiropas bagātās valstis mazas noslodzes vajadzībām izmanto skalotos oļus, granīta šķembas un citus materiālus.

Tautas partijaTautas partijas (TP) Jelgavas nodaļas

vadītāja un domes priekšsēdētāja vietnie-ce Irēna Škutāne saskata nepieciešamību saistīt risinājumus, paužot, ka krīzes aps-tākļos politiķiem ir jāizvērtē prioritātes ļoti atbildīgi un ieguldītiem līdzekļiem jādod maksimāli liela atdeve. Tādēļ TP uzskata, ka pirmā prioritāte šajā laikā ir uzņēmējdar-bības atbalsts, kas rada IKP pieaugumu. Ja nekas netiks darīts šajā jomā, nav ko cerēt uz ekonomikas atveseļošanos. Līdz ar to in-frastruktūras uzlabošana un jaunas radīšana ir visreālākie priekšnoteikumi uzņēmējdar-bības uzsākšanai Jelgavā. Ielas un ceļi ir ļoti būtisks elements infrastruktūrā.

Arī bedrīšu labošana ir nepieciešama, lai automašīnas nebojātu, tomēr ir nepie-ciešami arī lieli finansiāli ieguldījumi kār-tīgiem remontiem. Vienīgais finanšu avots šādiem darbiem ir ES struktūrfondu līdzek-ļi. Tādēļ sistemātiski pašvaldībā tika strā-dāts pie tehnisko projektu izstrādes ielu re-konstrukcijām, lai savlaicīgi varētu iesniegt projektu pieteikumus ES programmās. Arī 2009. gadā turpināsies vērienīgi ielu re-konstrukcijas darbi, pauda mēra vietniece finanšu jautājumos.

Šādā veidā pašvaldība var tieši izman-tot savas iespējas jaunu darba vietu ra-dīšanā un papildināt Iedzīvotāju ienāku-ma nodokļa iekasējumu budžetā. Jelga-vas pašvaldības prakse pierādījusi, ka in-frastruktūras izveidošana ražošanas zonu attīstībai (Aviācijas un Langervaldes ielu rajonā) ir ļoti labs stimuls uzņēmējiem sākt uzņēmējdarbību.

«Par Ceļu fonda līdzekļiem, kas nonāk pašvaldības rīcībā, iespējama tikai ielu un ceļu ikdienas uzturēšana kārtībā un nelieli remontu darbi. Uzskatām, ka ir mērķtiecīgi jāstrādā pie ES fondu līdzekļu apguves, kas dos iespēju kārtīgi saremontēt pilsētas ielas un ceļus,» skaidroja I. Škutāne.

Jelgavas politiķi par pilsētas ielu sakārtošanuvisas Jelgavas domes vēlēšanās kandidējošās partijas savās programmās akcentējušas ielu un ceļu problēmu pilsētā. Šoreiz uzklausījām trīs partiju pārstāvjus.


Komentāri

r e i n i S z i e M e ļ n i e k S ,

l S d S P d e P u tāta k a n d i d āt S Pa š va l d ī b u

v ē l ē š a n ā S J e lG avā , i n ž e n i e r z i n āt ņ u

d o k to r a n t S , l lu l e k to r S

Labie laiki un kopējie enerģijas resursu krājumi pasaulē pamazām izsīkst. Vēlme šos resursus pārdot pēc iespējas vairāk un dārgāk rada neizmērojamu apetīti resursu piegādātā-jiem, bet patērētājiem samazina iespēju iegūt komforta sajūtu. Ikdienā to izjūtam ar saviem maciņiem, saņemot kārtējo rēķinu par sil-tumenerģijas izmantošanu. Diemžēl Jelgavas domes vadība neko labāku par pašvaldības siltumtīklu infrastruktūras nodošanu ilgter-miņa nomā līdz tam mazpazīstamam uzņē-mumam nav spējusi veikt.

ēku siltināšanaPar dārgu naudu no jelgavnieku līdzek-

ļiem savulaik nomainītā siltumtrase praktis-ku labumu jelgavnieku maciņiem nav sniegu-si. Lai arī samazinājušies siltuma zudumi un nav plīsuši maģistrālie vadi, vēl arvien daudzi dzīvokļi ziemā ir auksti un mitri, kamēr citos ir par karstu un ziemā logi tiek turēti vaļā. Lai gan ir būtiskas atšķirības, jelgavnieki spiesti maksāt vienlīdzīgi kā par salšanu, tā arī pār-lieku silto mājokli. Pieaugot gāzes piegādes tarifiem pasaules tirgū un attiecīgi maksai par saņemto siltumu, sāk likties, ka siltums mūsu klimatiskajos apstākļos ir zelta vērts.

Labvēlīgu skaudību rada siltināto pri-vātmāju īpašnieki. Neiespējami salīdzināt maksu par siltumu vairākas reizes lielākai privātmājai un tipveida 2-3 istabu dzīvok-lim. Maksa par siltumu privātmājā pat ne-pietuvojas kosmiskajai maksai par centrālap-kuri Jelgavā. Pareizi regulējot siltumapgādes sistēmu katrā daudzdzīvokļu ēkā, salīdzino-ši apkures izmaksas privātmājās būtu krietni lielākas. Dzīvot mazā platībā, kuru ieskauj siltās kaimiņa sienas, griesti un grīdas, jābūt ekonomiski izdevīgāk. Tā ir vienkārša loģika.

Lai panāktu pozitīvu risinājumu jelgav-nieku maciņiem, būtu jāsāk nevis ar pilsē-tas katlu māju rekonstrukciju un siltumtra-šu maiņu, bet jāsamazina siltuma zudumi pie tā patērētājiem. Jelgavas domei būtu jāiegul-da daudz lielāka enerģija, konsultējot iedzī-votājus par iespējām siltināt daudzdzīvok-ļu ēkas (pamatus, ārsienas, jumtu), mainīt logus, sakārtot un modernizēt ēku individu-ālos siltummezglus, kā arī balansēt un mo-dernizēt ēkas radiatoru sistēmas, izmantojot

Cik daudz maksāsim par siltumu

Eiropas Savienības līdzekļus. Veicot ēku re-konstrukciju, samazināsies arī nepieciešamā katlu māju jauda. Līdz ar to zustu arī vaja-dzība tērēt papildu elektroenerģiju, dzenājot dārgo siltumu pa lielām un neekonomiskām siltumtrašu caurulēm, tādējādi samazinot siltuma izmaksas.

dabasgāzeDabasgāze sniedz zināmu komfortu sa-

līdzinājumā ar citiem kurināmā veidiem. De-viņdesmitajos gados, paaugstinoties maksai par siltumenerģiju, turīgākie pilsētnieki nolēma rīkoties individuāli. Daudzdzīvok-ļu namu dzīvokļi tika siltināti no iekšpuses, bet padomju ražojuma koka logus nomainī-ja pakešu stiklojums un individuālie gāzes katli. Tādējādi tika izjaukta dzīvojamo māju neregulējamā un morāli novecojušā siltum-apgādes sistēma, būtiski palielinot maksu par siltumu pārējiem nama iemītniekiem. No masveidīgas pārejas uz individuālu gāzes apkuri jelgavniekus attur daudzie dokumen-tu saskaņojumi, kā arī esošo daudzdzīvokļu namu gāzes stāvvadu jaudas ierobežojums. Tie paredzēti vienīgi gāzes plīts darbināšanai. Stāvvada nomaiņa individuālam pasūtītājam nav finansiāli izdevīga.

Turklāt Latvijā nav dabasgāzes atradņu, bet piegādātājs ir tikai viens – Krievijas uz-ņēmums Gazprom. Kā zinām no pasaules pieredzes, monopolists vienmēr spēj noturēt cenas visaugstākajā ie-spējamā līmenī. Turklāt jāņem vērā, ja nespēsim konkurēt ar citu valstu piedāvātajām iepirkuma cenām, spēlēt ar mums (lasi: tirgot gāzi) var kļūt ļoti neinteresanti. Nesa-ņemot papildu energoresursus, neiespējami attīstīt ražošanu vai pat saglabāt esošo. Šādā situācijā būtiski tiek apdraudēta arī jaunu dar-bavietu radīšana un esošo saglabāšana. Tie ir iemesli, kādēļ mums – jelgavniekiem – jānod-rošinās ar pašu energoresursu un finanšu ie-spējām uzturēt siltumsaimniecību pilsētā.

alternatīvais kurināmaisJāpanāk dabasgāzes izmantošanas

apjomu samazināšana Jelgavas siltumsaim-niecībā. Straujā tehnoloģiju attīstība sniedz plašas iespējas izmantot Latvijā pieejamus al-ternatīvā kurināmā veidus. Pazīstamākos var

minēt niedres, kūdru, koksni (malku, šķeldu, skaidas, granulas) u.c. Eiropā lielās pilsētas ir attīstījušas lietderīgu enerģijas nozari – ku-rināmā iegūšana no notekūdeņu attīrīšanas iekārtu atkritumu galaproduktiem. Cietā ku-rināmo resursu izmantošanu centralizētajās katlumājās var kontrolēt automātiskā režīmā atkarībā no nepieciešamās jaudas. Kopā ar LLU mācībspēkiem, zinātniekiem Jelgavā ie-spējams attīstīt un veidot arī jaunas biomasas kultūras. Izmantojot šos energoresursus mēs kļūsim energoneatkarīgi un pašpietiekami. Tas ļautu samazināt siltumenerģijas izmaksas pilsētā un stimulētu jaunu darbavietu rašanos Jelgavas apkārtnes uzņēmumos, ražojot bio-masas kurināmo. Esošie gāzes katli būtu iz-mantojami vienīgi tad, kad gaisa temperatū-ra strauji samazinātos un nebūtu finansiāli izdevīgi izmantot Latvijā pieejamos bioma-sas produktus. Lielāka enerģiskā patstāvība radītu arī priekšnoteikumus Jelgavas kā Lat-vijas rūpniecības centra atjaunošanai.

Papildu siltuma jaudu ieguvei jāizman-to arī jaunākie inženierrisinājumi. Viens no interesantākajiem risinājumiem jāmin siltuma atgūšana no karstā ūdens un kanali-zācijas sistēmas cauruļvadu plūsmas, izman-tojot siltumsūkņa sniegtās iespējas. Vasaras periodā iedzīvotājiem ir iespēja būtiski ie-taupīt karstā ūdens izmaksas, uzsildot ūdeni ar saules kolektoru palīdzību. Šī metode

ir populāra daudzās Eiropas valstīs un gada laikā Latvijā praktiski būtu izmantojama 5-6 mēnešu periodā. Viens no daudz dzirdētajiem siltumenerģijas ieguves veidiem ir koģenerāci-jas stacijas, kas līdzīgi kā katlu mājas var dar-

boties ar dažāda veida kurināmā resursiem. Tās, diennakts temperatūrai svārstoties, ļauj iegūto siltumjaudu neierobežot un arī ne-iznīcināt, sildot atmosfēru, bet gan ražot papildproduktu – elektroenerģiju.

Tikai attīstoties un nemitīgi domājot par jelgavnieku labklājību, iespējams samazināt maksu par siltumu pilsētas mājokļos. Šajā darbā nepieciešamas arī inženiertehniskas zināšanas un pieredze. Jelgavas sociāldemo-krāti ir gatavi pārņemt pilsētas vadību, lai sa-mazinātu iedzīvotāju izdevumus par siltumu, radītu jaunas darba vietas un nodrošinātu energoneatkarību.

Jelgavā var veidot un attīstīt jaunas biomasas

kultūras.


F oto : m i k u S m e d Z i n i S

d a i n i S l i e P i ņ š ,

l P P / lC M ē r a a M ata k a n d i d āt S

Pa š va l d ī b u v ē l ē š a n ā S J e lG avā

Jelgavā ir ap 1800 bērnu, kas gaida rindā uz bērnudārzu un tas notiek laikā, kad bērnu-dārzu, jo īpaši privāto dārziņu, noslodze ir tikai daļēja. Kāpēc pašvaldība pieļauj šādu situāciju – varu tikai minēt. Tāpat es nesaprotu, kādēļ ir tik būtiska atšķirība starp maksu privā-tajā un pašvaldības bērnudārzā – esmu pārlieci-nāts, ka vietvaras kompetencē un iespējās ir si-tuāciju labot un visiem radīt līdzīgus apstākļus.

Pēdējo mēnešu laikā esmu organizējis vai-rākas tikšanās ar dažādu pilsētas mikrorajo-nu iedzīvotājiem. Katrā no tām, lai cik atšķi-rīgi arī nebūtu mikrorajoni, viens no sāpīgāka-jiem jautājumiem, ko izceļ iedzīvotāji, ir bēr-nudārzi. Šobrīd vecākiem jau pirmajās dienās pēc mazuļa piedzimšanas ir jāreģistrējas rindā un tāpat nav zināms, vai vieta dārziņā tiks atrasta. Arī tagad ir ap 1800 bērnu, kuri sa-snieguši bērnudārznieka vecumu, taču vietu grupiņā tā arī neatrod. Un tas notiek laikā, kad esošās pirmsskolas izglītības iestādes nav pilnā mērā noslogotas. Pat ja tagad šķiet, ka pašval-dībām bērnudārzos uzņemt vairāk bērnu nekā līdz šim būtu sarežģīti, esmu pārliecināts, ka darbu ir iespējams optimizēt un apjomus pa-lielināt. Bet privātie dārziņi arī tagad ir noslo-goti tikai daļēji – to man vairākkārt apstipri-nājuši vairāku privāto pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāji. Viņi nosaukuši arī galveno problēmas iemeslu – nepietiekams pašvaldī-bas līdzfinansējums. Proti, pat ja šobrīd paš-valdība par katru bērnu privātajā dārziņā dotē

vairāk nekā 60 latus, summa, no kuras vecā-kiem tāpat ir jāšķiras, lai bērns tajā varētu iet, ir pat trīs un četras reizes lielāka nekā maksa pašvaldības bērnudārzā. Nesaprotu, kādēļ viena bērna izmaksas pašvaldības bērnudārzā ir ap 110 latiem, no kuriem vecākiem jāmaksā ap 30 līdz 40 latiem, bet privātajā dārziņā – vismaz divas reizes augstākas, bet vecāku iz-maksas ir ap simtu! Taču esmu pārliecināts, ka pašvaldības kompetencē un iespējās ir panākt šo maksu izlīdzināšanos.

rindas uz bērnudārziem Jelgavā ir likvidējamas

Taču tā vietā pašvaldība pieņem nesa-protamus lēmumus par finanšu līdzekļu ziņā milzīgu apmēru projektu realizāciju, no kura ieguvums ir neliels. Proti, man nesaprotams ir lēmums vairāk nekā divus miljonus latu iegul-dīt viena bērnudārza (pirmsskolas izglītības iestādes Sprīdītis, Tērvetes ielā) piebūves celša-nai, kas ļaus uzņemt vēl kādus 100 bērnus. Vai šāda naudas apmēra un iegūtā rezultāta attie-cība ir saprātīga laikā, kad rindā gaida gandrīz divi tūkstoši bērnu – šaubos. Meklēt loģisku pamatojumu, kādēļ pie tik lielām problēmām ar bērnudārziem pašvaldība atļaujas investēt fantastiskus līdzekļus aizvien jaunām sporta būvēm, vispār šķiet neiespējami.

Tāpat es nesaprotu, kādēļ pašvaldība tā arī nav pieņēmusi lēmumu par auklīšu dienes-ta izveidi pilsētā, kas vecākiem ļautu iespēja-mi ātri atgriezties darba tirgū – nav jāskaid-ro, cik svarīgi tas ir pašreizējos ekonomiskajos apstākļos. Nav nemaz jāmeklē Eiropā – tepat Latvijā ir pilsētas, kas parāda: auklīšu dienests ir laba alternatīva, taču Jelgavas līdzšinējai vadībai tas acīmredzot nav bijis svarīgi.

Man nav saprotams, kādēļ Jelgavā daudzi projekti – arī ar bērnudārziem saistītie – tiek turēti lielā slepenībā un lēmumi par to reali-zāciju tiek pieņemti šaurā lokā, neļaujot savu viedokli paust pilsētas iedzīvotājiem. Ir pienā-cis pēdējais laiks visām ieinteresētajām pusēm, arī māmiņām un tētiem, sēsties pie kopīga dis-kusiju galda, lai problēmas precīzi definētu un beidzot arī skaidri noteiktu ceļus, kādus ejot, tās atrisināmas. Bet par to, ka milzīgās rindas uz bērnudārziem ir likvidējamas, esmu pārlie-cināts.

Pašvaldība grib ieguldīt vairāk nekā divus miljonus latu bērnudārza Sprīdītis piebūvē.


Drošība

M a d a r a l e z d i ņ a


u n S a n t i S z ī b e r G S

Tomēr, cik droši ir mācīties skolās, un kādi ir drošības pasākumi, kurus nosaka skolas iekšējie kārtības noteikumi – atbildi uz šiem jautājumiem palīdzēja rast Spīdolas ģimnā-zijas vadība un pašvaldības policija.

Skolēnu drošību skolās nosaka un regulē skolas iekšējās kārtības noteikumi. Katra skola tos izstrādā individuāli, saska-ņojot ar Ministra kabineta noteikumiem nr. 492. – Kārtība, kādā nodrošināma izglītoja-mo drošība izglītības iestādēs un to organi-zētajos pasākumos un Bērnu tiesības aizsar-dzības likumu. Ministru kabineta noteikumi nr. 492 ir galvenais normatīvais akts, kas regulē jautājumus par to, kas atbild par drošību skolās.

Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas direktores vietniece audzināšanas darbā Ritma Tīrum-niece Jelgavnieki.lv izteicās, ka sastādīt skolas iekšējās kārtības noteikumus ir laikietilpīgs darbs un ne katra skola ir gatava dalīties ar šo informāciju. Tomēr ģimnāzijas mājasla-pā visi interesenti var aplūkot skolas iekšējos kārtības noteikumus un iepazīties ar darba organizāciju, skolas drošību, skolēnu tiesī-bām un pienākumiem. Noteikumi izstrādāti ļoti pārdomāti, informējot ne tikai par rīcību skolas ekskursijās, bet arī par skolēnu uzve-dību un attieksmi pret citiem skolēniem un skolas personālu.

svešiniekam iekļūt skolās ir viegli

Nereti plašsaziņas līdzekļi vēsta baisus stāstus par to, kā ārzemēs nelīdzsvaroti cilvēki, iekļuvuši skolā, izdzēš ne vienu vien dzīvību. Dažkārt gadās, ka pie šādām slepka-vām pieskaitāmi paši skolēni, kuri nolēmu-ši atriebties dažādu nesaskaņu dēļ. Tomēr Jelgavā situācija nav tik dramatiska un ne-kārtības skolas teritorijā lielākoties izraisa skolēnu savstarpējā nesaprašanās. Sliktākajā gadījumā strīdi tiek risināti ar fizisku spēku, tomēr nav gadījies dzirdēt, ka domstarpības izraisītu letālu iznākumu.

Ja kādam svešiniekam kārojas iekļūt skolā, to sagaida skolas administrācija, lai uzzinātu apciemojuma iemeslu. Spīdolas

ģimnāzijas iekšējos kārtības noteikumos, piemēram, teikts, ka skolas telpās bez ad-ministrācijas atļaujas aizliegts ienākt ne-piederošām personām. Šīs personas reģis-trējamas žurnālā, kas atrodas pie ģimnā-zijas dežuranta. Tomēr mani žurnālā ne-piereģistrēja un ceļu neaizšķērsoja. Lai uz-zinātu, cik viegli vai grūti ir iekļūt skolās, apciemoju vairākas Jelgavas ģimnāzijas un vidusskolas.

Trīs dežuranti nolūkojās, kā es grozījos Jelgavas 1. ģimnāzijas vestibilā, tomēr nepū-lējās uzzināt mana nāciena iemeslus. Izmetu-si loku pa skolu, netraucēti devos laukā. Jel-gavas Valsts ģimnāzijā devos mierīgā pastai-gā pa skolas gaiteņiem, dežurantes vērīgā ska-tiena pavadīta. Diemžēl arī Spīdolas ģimnāzi-jā es iekļuvu bez problēmām un neviens mani neapturēja, lai noskaidrotu manu personību un ierašanās mērķi. Apmeklējot Jelgavas 1. pa-matskolu, varēju iekļūt gan skolā, gan aizstai-gāt līdz blakus esošajam sporta laukumam.

Mana āriene, visticamāk, neatbilst ti-piskam noziedzniekam, tādēļ iekļūt skolā bija diezgan viegli, tomēr bieži vien smagus noziegumus pastrādā cilvēki, no kuriem to gaida vismazāk. Ja skolas administrācijai ir aizliegts skolā ielaist nepiederošas personas, tad dežurantiem būtu attiecīgi jārīkojas un jāpārbauda arī mazāk aizdomīgi cilvēki.

skolēni skolās jūtas droši

Tomēr Jelgavas Valsts ģimnāzijas 12. klases skolniece Zane saka, ka drošība skolā viņu apmierinot. «Skolā svešie it kā var iekļūt, bet lejā dežūrē policiste un dežurante. Teritorijā nedzer. Ja pīpē, tad drošā attālu-mā no skolas,» stāsta Zane. Jautāta par ne-kārtībām skolas teritorijā, viņa atbildēja, ka puiši mēdzot kauties, bet pietiekami reti un visai nenozīmīgi. Līdzīgs viedoklis ir Ievai, kura mācās Jelgavas 1. ģimnāzijā. «Ja runa ir par to, vai skolā var ienākt kāds ļaundaris, tad jājautā, kur gan viņi nevar ienākt. Tad jau nevaram būt pasargāti pilnīgi nekur. Bet pie skolas ieejas ir gan dežurante, gan policis-te. Esmu novērojusi, ka viņa tomēr pamana tos, kas nemācās, un pajautā, ko apmeklētājs vēlas,» skaidro Ieva. Jelgavas pašvaldības po-licijas priekšnieka palīdze sabiedrisko attiecī-bu un juridiskajos jautājumos Sandra Reksce informēja, ka Jelgavas pašvaldības policijas Patruļpolicijas nodaļas skolu inspektori no-drošina sabiedrisko kārtību skolās sadarbībā ar skolas personālu. «Nepilngadīgo likum-pārkāpumu prevencijas grupas inspektores skolās veic preventīvo darbu, kuru laikā tiek izskatīti bērnu pieļautie pārkāpumi,» skaidro Sandra Reksce.

Vairākās Jelgavas skolās starpbrīdī sa-

Cik drošas ir Jelgavas skolasSkolēna mācību diena lielākoties sākas ap septiņiem rītā, kad nozvana modinātājs. ap astoņiem bērni atvadās no vecākiem un dodas uz skolu. līdz pat pēcpusdienai vecāki var nesatraukties par savu bērnu drošību, jo skolas vadība ir uzņēmusies rūpes par skolēniem.

Par drošību Jelgavas 1. ģimnāzijā rūpējas gan dežurante, gan policiste, taču skolā var brīvi ienākt un pastaigāties ikviens.


staptie skolēni izbaudīja pavasara saulīti, sēžot uz skolas kāpnēm vai uzturoties tās tuvumā. Jautājot Jelgavas Spīdolas ģimnāzi-jas vadībai par to, cik liela drošība tiek ga-rantēta saules mīļotājiem, ieguvu atbildi, ka iekšējās kārtības noteikumi neaizliedz starp-brīžos pamest skolas teritoriju. Jautājums par skolas slēgšanu starpbrīžos ir izskatīts vecāku sapulcē. Vecāki esot kategoriski un uzskata, ka skolēniem jānodrošina iespēja iet laukā. Tas tiek pamatots ar skolas ēdnīcas cenām, kuras ne katram ir pa prātam. Ja skolēnam ir vēlme, viņš var aiziet uz Rimi un nopirkt, piemēram, salātiņus. Tomēr skolēniem tik un tā būtu jādodas laukā no skolas, jo sporta nodarbības notiek Jelgavas Sporta hallē.

skolas tuvumā skolēni nepīpē

Par vienu no izplatītākajām problē-mām skolās tiek uzskatīts alkohols un pī-pēšana. Tomēr, kā atzina skolu vadība un paši skolēni, skolu telpās netiek novērots, ka, paslēpies tualetē, skolēns vilktu dūmu vai dzertu no plastmasas maisiņā ietītas pudeles. Skolas iekšējās kārtības noteiku-mi šajā jautājumā esot stingri un pārkāpē-ji tiekot sodīti. Tomēr, ne vienmēr ir iespē-jams kontrolēt skolas teritorijā notiekošo.

Spīdolas ģimnāzijas pārstāvji atzina, ka skolēni nemēdz pīpēt tiešā skolas teritorijā. Ja rodas šāda nepieciešamība, ir visas iespē-jas izmantot Raiņa parku vai kādu no tuvā-kajiem pagalmiem. Skolas pārstāvji, sadarbī-

bā ar policiju, mēdzot apstaigāt pīpētāju ie-cienītās vietas un vainīgos sodīt. Lai novēr-stu jauniešu tieksmi pēc alkohola un ciga-retēm, mācību spēki ne tikai soda pārkāpē-jus, bet arī izglīto par atkarību izraisošajām vielām. Skolās tiek rīkotas akcijas un lasītas lekcijas, lai sods nebūtu vienīgais veids, kā ierobežot kaitīgo vielu lietošanu.

Katram skolēnam apsargu nepielikt

Tomēr, samazinot draudu iespējamību līdz nullei, paliek paši skolēni, kuri ar savu uzvedību un attieksmi mēdz nodarīt pāri viens otram ne sliktāk par svešinieku, kurš iekļuvis skolā. «Neesmu saskāru-sies ne ar vardarbību, ne ar kādiem citiem pāri darījumiem... Varbūt varu tā teikt tikai tāpēc, ka mācos jau vidusskolā, kur cilvēki vairāk piedomā par savas rīcības sekām. Bet pieļauju, ka pamatskolā ir dažādi bērni, kuri nezina, kā citādāk izpausties, kā vien nodarīt citiem sāpes vai kādu aizvainot,» stāsta Māra, Jelgavas 1. ģimnāzijas 12. klases skolniece. Nereti skolās var redzēt skolēnu bariņu, kuri izmisīgi plūcas. Sliktākajā gadījumā bariņa vidū ir viens skolēns, kuram pārējie uzbrūk. Tomēr skolotāji cenšas savlaicīgi pamanīt, ja

skolēni ir sākuši kauties. Arī vecāko klašu skolēni mēdzot izšķirt mazākos.

Cita lieta, ja skolā radušās nesaskaņas skolēni kārto pēc stundām. Skolotāji var strīdu nemanīt. Ja tuvumā nav citi cilvēki, nebūs kas izšķir strīd-niekus. Būtu labāk, ja skolo-tāji laicīgi pamanītu skolēna noskaņojumu, bet ne vienmēr tas ir iespējams. «Skolotāji savu darbu, manuprāt, pārāk neapgrūtina ar šādiem gadīju-miem, jo skolā tam ir domāts psihologs un sociālais darbi-nieks. Tāpēc no viņiem īpašu aizsardzību var sagaidīt tikai tad, ja tas tiešām ir kas vairāk nekā parasts kašķis,» ikdienu skolā raksturo Māra. Tomēr, nav iespējams katram skolē-nam izsekot līdzi. Ja skolēns pats nevēršas pēc palīdzības, negatīvas sekas ne vienmēr var novērst.

Lai skolēni spētu saprast, kā jūtas apceltie skolas biedri, Jelgavas 1. ģimnāzijā demons-trēja Jelgavas pašvaldības po-

licijas filmu Joka pēc. Īsfilma atainoja trīs meiteņu neiecietīgo izturēšanos pret saviem vienaudžiem, kuri tika pazemoti citu klases biedru priekšā. Pašvaldības policijas inspek-torei Daigai Antonovai ideja par filmas izveidi radās pēc kāda reida, kura laikā ģimnāzijas teritorijā tika aizturēti vairāki skolēni, kuri netraucēti pīpēja un pat necentās aizbēgt. In-spektore atzina, ka strīdu laikā ne vienmēr klāt būs skolotājs, tādēļ ir ļoti svarīgi, lai pūlī ir vismaz viens skolēns, kurš iedrošinātos aiz-stāvēt apceltos skolas biedrus. Skolēni tika ai-

cināti savas problē-mas nepaturēt pie sevis, bet izrunā-ties ar vecākiem vai skolas psihologu. «Ja situācija vairs nebūs kontrolējama, ie-jauksies pašvaldības policija,» informēja policijas inspektore.

Ceļš līdz mājām ir skolēna ziņā

Nereti vecākus vairāk par drošību skolās uztrauc bērnu drošība mājupceļā. Pašval-dība ir parūpējusies par satiksmes ierobe-žošanu skolu priekšā, realizējot projektus Drošais ceļš uz skolu un Satiksmes drošība pie skolām. Projektu ietvaros izbūvēti guļošie policisti pie piecām Jelgavas skolām. Gar ielu malām izvietotas metāla barjeras, lai skolēni pa taisno no skolas neskrietu uz ielas. Tomēr ceļš no skolas līdz mājām ir skolēna paša ziņā. Tādēļ skolās tiek rīkotas informatī-vas akcijas, kuru laikā skolēnus iepazīstina ar ceļu satiksmes noteikumiem un māca tos lietot praksē.

Martā skolās notika Drošības nedēļa, kuras ietvaros 1.–4. klašu skolēni apguva dažādus ar elektrodrošību saistītus jautā-jumus. Bet 5.–6.klašu (arī 4. klašu) skolēni tika aicināti piedalīties īpašās Ceļu satik-smes drošības direkcijas un portāla drau-giem.lv rīkotajās aktivitātēs. Savukārt 7.–9. klašu skolēni piedalījas Katastrofu me-dicīnas centra organizētajās aktivitātēs. Kā pasargāt sevi, atrodoties uz ielas vai dodo-ties uz mājām, skolēnus informē gan sko-lotāji, gan vecāki. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, situācija skolās nav īpaši mainījusies – ne krasi uzlabojusies, ne pasliktinājusies.

Par to, lai bērni jūstos droši, ir atbildī-ga ne tikai skola, bet paši bērni, viņu vecāki, radinieki, draugi un sabiedrība kopumā. Skolēna dzīve neaprobežojas tikai ar skolu un mājām – bērnam būtu jājūtas aizsargā-tam, ejot cauri parkam, staigājot pa pilsētu un apciemojot draugus. Bērni vēro pieaugušo un pamazām sāk rīkoties tāpat kā viņi. Tādēļ katram no mums būtu jāsniedz palīdzīga roka, jābūt sabiedriskiem, jo vienaldzība un nepareiza rīcība rada bērnos nedrošību.

nekārtības skolās izraisa galvenokārt

skolēnu savstarpējās nesaprašanās.

guļošais policists izbūvēts arī pie Jelgavas valsts ģimnāzijas Mātera ielā.


Jelgavā netrūkst lietoto apģērbu jeb humpalu veikalu, kuros iepērkas dažādu sociālo slāņu pārstāvji. Šajos veikalos var atrast labas drēbes un citas mantas par samērā zemām cenām.



Taču, kā atklājās, ekonomiskās dižķibeles laikā arī šiem veikaliem neklājas viegli.

Kad karalis nodod vasalim apmetni

Lietoto apģērbu jeb second hand veikali Latvijā parādījās deviņdesmi-to gadu vidū. Pastāv versija, ka second hand jēdziena pirmsākumi meklējami XVII gadsimta Anglijā, kad šīs valsts ka-raļiem bija ierasts dāvināt visuzticamāka-jiem vasaļiem savu apģērbu. Taču viens no karaļa garderobes priekšmetiem – ka-raliskais apmetnis – tolaik tika nodots tikai pagaidu lietošanā. Kamēr favorīts valkāja karaļa apmetni, viņš tika uzskatīts par karaļa uzticības personu, otro roku, kas tulkojumā no angļu valodas nozīmē second hand. Vēlāk visus karaļa dāvinā-tos tērpus sāka dēvēt par second hand. Kad šo terminu pārņēma un sāka lietot Ame-rikas Savienotajās Valstīs, ar to apzīmēja jebkādu pirms tam valkātu apģērbu.

Lietoto apģērbu Latvijā sauc arī par humpalām. Valsts valodas aģentūras kon-sultāciju daļā paskaidroja, ka vārds hum-palas, kas Latvijā tiek lietots, lai apzīmētu jau lietotas mantas, atvasināts no jēdziena humānā palīdzība – apģērbiem, kas ievesti no ārvalstīm un kurus pagājušā gadsim-ta beigās sāka dalīt mazāk nodrošinātiem valsts iedzīvotājiem. Vēlāk ar humpalām sāka apzīmēt arī veikalus, kuros tirgoja lie-totās drēbes.

Lieloto apģērbu veikalu sortimen-tu veido lietoti, nocenoti vai laikus ne-pārdotie apģērbi. Galvenokārt tie ievesti no Eiropas valstīm, ASV vai Kanādas, kur ir speciālie uzņēmumi, kuri veic valkātu apģērbu vākšanu, apstrādā tos un piegādā veikaliem vai eksportē uz citām valstīm.

Pēdējā laikā Latvijā un Jelgavā ienāk arī Outlet jeb Brand Stock veikali, kuros tirgo ārzemju ražotāju un pazīstamo zīmolu ne-izpārdotu kolekciju apģērbu.

lietoto apģērbu veikali pircējus piesaista ar kvalitatīvām un samērā lētām precēm: apģērbu, aizkariem, gultas veļu, apaviem un citām lietām.

lietotie apģērbi – kvalitāte par zemākām cenām

Sadzīve


iepērkas ar dažāda biezuma maciņiem

Lielākais lietoto apģērbu piedāvājums Jelgavā ir veikalos Degas Zemgales pros-pektā un Rūpniecības ielā. Degas veikali at-šķiras arī ar labu drēbju kvalitāti un zemām cenām. Apmeklētāju plūsma ir vienmērīga un nav izjūtams liels apmeklētāju pieplū-dums sakarā ar ienākumu pazemināšanos, pastāstīja veikala Degas Zemgales prospek-tā pārdevējas. Vairāk pircēju ir atlaižu laikā, kad par desmit latiem var nopirkt veselu drēbju komplektu.

Brand Stock veikala pārdevēja Lielajā ielā Inita Didriksāne atzīst, ka apgrozījums pat ir krities. «Protams, mums veicas labāk nekā dažiem citiem veikaliem, jo prece ir lētāka, taču pircēju skaits ir samazinājies. Tie, kas iepērkas mūsu veikalā, saprot, ka par zemāku cenu var iegūt kvalitatīvu preci,» novērojusi pārdevēja. Viņa stāsta, ka iepēr-kas dažāda biezuma maciņu turētāji – gan pensionāri, gan tie, kuriem maciņš biezāks.

Uzņēmuma Ligor Ltd vadītājam Igoram Šmeļovam gan ir pavisam negatīva piere-dze. «Mums bija veikals Rūpniecības ielā, kurā tirgojām jaunas drēbes. Kad tirdz-niecības centrā ienāca Degas, mainījās arī pircēju kontingents, tāpēc sākām tirgot arī lietotu apģērbu, taču neizturējām kon-kurenci un maijā veikalu vajadzēja slēgt,» atklāj vadītājs, piebilstot, ka uzņēmumam ir veikals Olainē, kur tirdzniecība sokas diezgan raiti. I. Šmeļovs novērojis, ka jaunu un lietotu apģērbu veikalos iepērkas dažādi cilvēki un tas noteikti ir atkarīgs no viņu ienākumiem.

Kāda neliela humpalu veikala pārdevē-ja, kura gan nevēlējās atklāt sava veikala no-saukumu, stāsta, ka cilvēku skaits veikalā nav tik liels kā gribētos, arī tāpēc, ka telpas ir ļoti mazas un apģērbi sakrauti kaudzēs, nevis sakarināti pakaramos. «Bieži vien pircējs ienāk, taču redzot kaudzes un sajūtot smaku no līdzekļiem, ar kuriem apstrādā apģērbus pirms tos nogādā veikalos, iziet ārā. Par kādu klientu skaita palielināšanos tad var runāt?» skeptiska ir pārdevēja.

Par kritumu lietoto apģērbu segmentā marta beigās stāstīja arī Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova: «Interesanti, ka vairāk par pusi samazinājies apgrozījums second hand vei-kalos, par spīti vēl nesen izteiktām progno-zēm, ka, ekonomikai ieejot recesijā, lietoto preču pircēju skaits palielināsies.»

Humpalās – ne tikai karnevāla tērpi

Veikalā Īriss Mātera un Raiņa ielas krustojumā sastaptā Inese Baikova atzīst, ka ir bieža humpalu apmeklētāja. «Agrāk šādus veikalus neapmeklēju, uzskatot, ka

labāk dārgāk, toties labāk, jo valkāts ir un paliek valkāts. Bet meitai skolā bija nepie-ciešams tērps karnevālam, tāpēc devāmies pa humpalu bodēm, kura atradām ne tikai karnevāla tērpu. Tagad esmu kļuvusi par lietotu apģērbu fani,» atzīst jelgavniece.

Viņa atklāj, ka Īriss un Degas ir labi ar to, ka tajos var piemeklēt apģērbu arī vīrie-šiem, jo mazajos veikalos atrodamās vīriešu drēbes parasti ir ļoti novalkātas. «Dažkārt labas mantas atrodu arī tajā veikala daļā, kur saliktas lētākas drēbes. Esmu ievēroju-si, starp šīm drēbēm parasti meklē apģērbu mājām vai darbam dārzā,» stāsta Inese, kura iesaka jelgavniekiem jautāt pārdevējiem, kurās dienās ir jauns preču pievedums, jo ikreiz var atrast ko jauku.

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka iepirkšanās lietotu apģērbu veikalā ir naudu taupoša alterna-tīva jaunu apģērbu iegādei. Taču asociācija, iepērkoties lietotu apģērbu veikalā, iesaka uzmanīgi aplūkot, vai apģērbos nav traipu un defektu, pielaikot, lai pārbaudītu izmēru, jo, iespējams, ka iepriekšējais īpašnieks to ir pāršuvis. Tāpat asociācija brīdina, ka lie-lākoties lietoto apģērbu veikalos ir atpakaļ nepieņemam un nemainām politika, tāpēc tiešām jābūt pārliecinātam par savu izvēli. Asociācija iesaka nepirkt personiskas lietas, piemēram, apakšveļu.

Katram ir izvēle, kur iepirkties, taču jā-secina, ka lietoto apģērbu veikali ir iespēja atrast sev ko interesantu un ekskluzīvu un


Studentu spēles atgriežas Jelgavā

J ā n i S t i lt i ņ š

F oto : J ā n i S t i lt i ņ š u n M i k u S M e d z i n i S

Spēļu oficiālā atklāšana notiks 21. maijā plkst. 19 Jelgavas pils pagalmā. Savukārt noslēguma ceremonija paredzēta 24. maijā plkst. 15.30.

studenti sacenšas kopš 1923. gada

Par SELL (Somijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas) studentu sporta spēļu pirmsākumu uzskata 1923. gadā notikušās studentu sporta sacensības Tērbatā. Tajās piedalījās Igauni-jas, Latvijas un Polijas studenti. Pēc diviem gadiem poļu studentu vietā nāca somu un lie-tuviešu studenti, tāpēc arī nosaukumā ir šo valstu pirmie burti. Līdz 1939. gadam SELL spēles tika organizētas kādā no četrām Balti-jas jūras valstīm. 1940. gadā spēles pārtrauca padomju okupācija. 1997. gadā Tartu Somijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas pārstāvji pa-rakstīja deklarāciju par SELL spēļu atjauno-šanu. Jelgavā pirmo reizi šie sporta svētki tika sarīkoti 2000. gadā.

Par medaļām cīnīsies 1200 sportisti

«Šogad, atšķirībā no 2000. gada, mainītas vairākas spēļu norises vietas. Pirms deviņiem gadiem vēl nebija uzbūvēta Jelgavas sporta halle, kur notiks sieviešu un vīriešu basket-bola turnīri. Savukārt volejbola mači tiks aiz-vadīti pat četras zālēs – Svētes sporta hallē, Ozolnieku vidusskolas zālē, Ozolnieku sporta namā un LLU sporta namā,» stāsta Latvijas Lauksaimniecības universitātes Sporta kluba vadītāja Zilvija Poča. «Diemžēl mūsu pilsētā nav kvalitatīva un spēlēm atbilstoša stadiona, tādēļ vieglatlētikas sacensības notiks Jūrmalā, Kauguru stadionā, kurš uzbūvēts nesen un atbilst visām prasībām.»

Džudo sacensības notiks Rīgā, Olim-piskajā centrā, bet galda tenisa turnīrs pare-dzēts Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultā-tes telpās Rīgā. LLU Meža fakultātes telpās notiks šaha turnīrs, minifutbola turnīrs tiks aizvadīts Ozolnieku vidusskolas stadionā, orientēšanās sacensības risināsies Kalnciemā pie Ložmetējkalna, bet peldētāji par medaļām sacentīsies LLU sporta nama baseinā, kur arī notiks estētiskā vingrošana. Labākās florbo-

la komandas tiks no-skaidrotas LLU sporta zālē Tērvetes ielā 91d. Iepriekšējo spēļu pie-redze liecina, ka sporta veidu sacensības notiek vairākās vietās. Ar ēdi-nāšanu sportisti tiks ap-gādāti sacensību vietās. Jelgavas viesi tiks izgul-dīti LLU dienesta vies-nīcās, kā arī Ozolnieku mācību centrā.

«Spēļu rīkošanas izmaksas tiek segtas ar dalībnieku iemaksām, kas katrai personai veido 18 latus. Par šo summu sportistam no-drošina ēdināšanu trīs reizes dienā, naktsmīt-ni (gulēšana notiek uz grīdas), informatīvos materiālus, braukšanu bez maksas Jelgavas sa-biedriskajā transportā, sporta pasākumu ap-meklēšanu bez maksas, kā arī bezmaksas ieeju

no 21. līdz 24. maijam Jelgava uzņems Sell studentu sporta spēļu dalībniekus. Šogad 25. Sell spēlēs piedalīsies aptuveni 1200 sportisti no 11 eiropas valstu 53 augstskolām.

latvijas lauksaimniecības universitātes komanda sell spēļu atklāšanā 2008. gadā somijas pilsētā espo.

Sports

2008. gada sell spēlēs divas medaļas ieguva llU studente laura ludevika.


no 4. jūlija līdz 15. augustam grupa Prāta vētra organizēs latvijas amatieru minifut-bola turnīru Mītava Open 2009.

amatieru čempionātā varēs piedalīties jebkurš vīriešu kārtas pārstāvis, kurš būs sa-sniedzis 16 gadu vecumu, taču čempionāta da-lībnieki nedrīkst būt futbola profesionāļi.

«mēs gribam dot iespēju tādiem pašiem sētas puikām, kādi bijām un joprojām esam mēs, uzspē-lēt futbolu. lai motivētu iesaistīties šajā čempionā-tā, amatieru futbolistiem ir sagatavots brīnišķīgs balvu fonds – 3000 lati –, kas tiks sadalīts starp trīs stiprākajām amatieru komandām,» stāsta grupas Prāta vētra bundzinieks kaspars roga.

«laikā, kad cilvēki ir pārņemti ar dižķibeli, ir nepieciešam dot iespēju nodarboties ar kaut ko labu, kura laikā var iegūt arī pozitīvas emoci-jas,» uzsvēra mūziķis.

ideja par amatieru čempionāta mini futbolā rīkošanu nav nejauša, jo Prāta vētra ar sportu vienmēr bijusi uz tu. «Bērnībā esam piedalījušies daudzos un dažādos sporta veidos, taču viens no mīļākajiem sporta veidiem mums ir futbols, kuru uzspēlējam dažkārt arī savu turneju laikā,» atklāja k. roga, minot, ka Prāta vētra, iespējams, arī amatieru čempionāta fināla spēlē varētu piedalīties ar paraugspēli.

vienā komandā varēs pieteikties 12 spēlē-tāji. Čempionāta posmos spēle notiks desmit minūtes, taču izslēgšanas spēles, tāpat kā fināla spēle, varētu būt nedaudz garākas. amatieru mi-nifutbola spēles pārsvarā notiks vienā puslaikā, bet finālā spēlei būs paredzēti divi puslaiki.

Spēļu norisi uzraudzīs tiesneši, kuri skatīsies, lai spēle notiktu godīgi. nekādas rupjības netiks pieļautas, uzsvēra k. roga.

Čempionāts notiks sešos posmos ar fināla sacensībām. Čempionāta posmi notiks rīgā, kurzemē, Zemgalē, latgalē, vidzemē un Ziemeļ-austrumlatvijā, bet čempionāta fināls, vistica-māk, notiks rīgā. katrā posmā piedalīties varēs ne vairāk kā 32 komandas, kuras tiks sadalītas pa grupām ar izlozes palīdzību, vēsta leta.

«komandām dalības maksa būs 50 lati, tas tādēļ, lai kaut kā disciplinētu arī komandas. Ja netiktu noteikta dalības maksa, tad, iespējams, pieteiktos visa latvija, bet uz spēli tā arī neviens neierastos,» sacīja k. roga.

Šis būs pirmais gads, kad notiks atklātais amatieru čempionāts minifutbolā Mītava Open 2009, taču čempionāta rīkotāji pieļauj iespēju, ka tas varētu tikt rīkots arī turpmākos gadus. «Ja šogad redzēsim, ka ir liela atsaucība un intere-se, iespējams, nākamajā gadā varētu piedalīties arī meitenes un dalībnieki, kuri ir jaunāki par 16 gadiem,» informēja kaspars roga.

SELL spēļu kultūras pasākumos,» informē Zilvija Poča.

«2009. gada SELL spēlēs Jelgavā iera-dīsies 53 augstskolu pārstāvji no 11 Eiropas valstīm – Somijas, Igaunijas, Lietuvas, Krie-vijas, Norvēģijas, Čehijas, Vācijas, Itālijas, Francijas, Slovēnijas un Latvijas. 11 sporta veidos sieviešu un vīriešu konkurencē sa-centīsies aptuveni 1200 studenti. Salīdzi-not ar 2000. gada mačiem, šoreiz dalībnie-ku skaits ir pieaudzis, taču, salīdzinot ar 2008. gadā notikušajām spēlēm Espo, dalīb-nieku skaits ir mazāks. Tas skaidrojams ar to, ka Somijā ļoti kuplā skaitā tika pārstāvētas vietējās augstskolas,» stāsta Z. Poča. Sacen-sībās drīkst piedalīties pilna laika augstskolu un koledžu studenti, maģistranti, doktoran-ti un attiecīgās mācību iestādes 2008. gada absolventi.

Pēc kārtīgas sportošanas visiem sacen-sību dalībniekiem tiks rīkotas dejas Jelgavas pils saliņā. Sacensību dalībnieki ar akreditā-cijas kartēm varēs arī bez maksas apmeklēt Jelgavas naktsklubus.

sell spēļu līmenis ir augsts

2008. gada spēlēs Somijas pilsētā Espo triumfēja LLU vieglatlēte Laura Ludevika, kura lodes grūšanā un augstlēkšanā izcīnī-

pieteikšanās atklātajam amatieru čem-pionātam minifutbolā Mītava Open 2009 sāksies 20. maijā interneta mājaslapā www.mitavaopen.lv, kur būs atrodams sacen-sību plāns un spēles noteikumi, kā arī cita no-derīga informācija.

Čempionāta fināla spēles varēs noskatīties interneta portāla eSports.lv mājaslapā. turnīru Mītava Open 2009 organizē grupa Prāta vētra sadarbībā ar Untitled.

Prāta vētra rīkos minifutbola turnīru

ja pa medaļai, turklāt Laura bija vienīgā lat-viete, kas izcīnīja cēlmetālu vieglatlētikas sektorā.

Pērn arī LLU badmintona trenera Vla-dislava Ruļuka audzēkņi tika pie medaļām. Lauku inženieru fakultātes (LIF) students Matīss Miezis vīriešu dubultspēlēs ieguva 2. vietu. Sudraba godalga tika arī badmin-tonistam Aigaram Pinkovskim (LIF), kurš 2. vietu izcīnīja jauktajās dubultspēlēs. Bronzas medaļu vienspēlēs izcīnīja Ekono-mikas fakultātes studente Elīna Dzalbe.

Veiksmīgus rezultātus uzrādīja arī vairāki citu mūsu pārstāvji, kuri spēja iekļūt labāko desmitniekā. Minifutbola un vīriešu basket-bola komanda ieguva dalītu 5. līdz 8. vietu. Sporta veidos, kuros mūsējie palika ārpus labāko desmita, LLU studenti atzina, ka to līmenis ir ļoti augsts.

«Arī šogad uz basketbola sacensībām ieradušās spēcīgas komandas no Lietuvas (Šauļu universitāte), un Slovēnijas (Ļubļanas universitāte),» stāsta LLU basketbola trene-ris un SELL spēļu basketbola galvenais ties-nesis Jānis Vītols. «Komandai, kas šajā sezonā startēja Studentu Basketbola līgā, pievieno-sies BK Zemgale saspēles vadītājs Ainis Lagz-diņš un Juris Brūveris, kurš sezonu aizvadīja Pērkons SK komandā. Mums patlaban sastāvā ir trīs saspēles vadītāji (trešais – Gatis Justo-

vičs), taču ceturtā un piektā numura pozīcijā ir pamatīgs robs. Mūsu komandā trūkst garu spēlētāju, taču pielāgosimies šiem apstākļiem un esam gatavi cīņai.»

Dalībnieku sastāvs SELL spēlēs katru gadu mainās. Ir vairākas augstskolas, kas pie-dalās regulāri, taču ir arī augstākās mācību iestādes, kas SELL spēlēs piedalās neregulā-ri, tādēļ grūti prognozēt LLU studentu startu šāgada spēlēs.

Par šādām medaļām no 21. līdz 24. maijam sell spēlēs Jelgavā cīnīsies aptuveni 1200 sportisti no 11 valstu 53 augstskolām.


Jelgavniekiem– sudrabs

J ā n i S t i lt i ņ š

F oto : M i k u S M e d z i n i S u n

e M ī l a k i z i k a a r h ī v S

līderu divcīņā uzvar rīdzinieki

1995. gadā dzimušo zēnu komanda, kuru trenē basketbola speciālists Jānis Vītols, regu-lāro čempionātu iesāka ar četru uzvaru sēriju, kuru pārtrauca zaudējums ar 46:68 pašreizē-jiem Latvijas čempioniem – basketbola skolas Rīga basketbolistiem. Abas komandas arī bija galvenās favorītes cīņā par Latvijas čempio-na titulu. Gan rīdzinieki, gan Zemgale/BJSS komanda regulāro turnīru noslēdza ar div-desmit uzvarām un diviem zaudējumiem. Jel-gavnieki sezonas laikā paklupa pret Alfrēda Kraukļa VEF basketbola skolas vienaudžiem, savukārt BS Rīga/1188 zaudēja Jāņa Vītola va-dītajai komandai ar 50:54, bet otru zaudējuma rūgtumu rīdzinieki izjuta cīņā pret Ķeizarme-žu. Kopvērtējumā 1. vietu pēc 22 aizvadītiem mačiem uzvaru regulārajā čempionātā svinēja Nikolaja Mazura trenētie BS Rīga audzēkņi, kuri apsteidza Jelgavas komandu.

Finālspēlē pietrūkst pārliecības

No 9. līdz 10. maijam Rīgā, sporta namā Daugava, risinājās C2 vecuma grupas fi-nālspēles zēniem, kurās piedalījās arī Zemgale/BJSS audzēkņi.

«Regulārajā čempionātā finišējām otrajā

vietā, tāpēc mums nebija jāspēlē pusfināla spēles – uzreiz iekļuvām finālmačos,» stāsta Jelgavas komandas galvenais treneris Jānis Vītols. «Pirmajā mačā pretim stājās Liepājas basketbola skola/Liepājas vanagi, kuru mēs uzveicām, taču finālspēlē bez ierunām piekā-pāmies Rīgas basketbola skolas audzēkņiem. Mūsu puiši bija nedaudz sabijušies un spē-lētāji nespēja realizēt daudz brīvu metienu, kas ir viens no lielākajiem zaudējuma iemes-liem. Regulārajā čempionātā spējām ar BS Rīga/1188 komandu cīnīties līdzvērtīgi un pat uzvarēt. Šoreiz rīdzinieki bija labāki.»

U-14 izlasē – trīs jelgavnieki

Pēc veiksmīgi aizvadītās sezonas Latvijas U-14 izlases treneru uzmanības lokā nonākuši trīs Jelgavas basketbola skolas audzēkņi – Emīls Kiziks, Kristaps Pļavnieks un Kaspars Kalniņš. Pēdējais no minētajiem regulārā turnīrā bija komandas rezultatīvākais spēlētājs un devītais visā līgā, caurmērā gūstot 15,4 punktus.

«Trīs mūsu basketbolisti iekļauti Latvijas U-14 izlases rindās, kura BS Rīga/1188 galvenā trenera Nikolaja Mazura vadībā gatavosies Baltijas kausa turnīram, – tas paredzēts maija otrajā pusē,» stāsta Jānis Vītols.

Jelgavas basketbola skola starp labākajām

Līdz ar aizvadītajām C2 grupas finālspē-lēm, noslēdzies arī Swedbank Jaunatnes Bas-ketbola līgas čempionāts. Visveiksmīgāk šo sezonu aizvadīja C1 grupas (1994. gadā dzimu-

šie) zēni, kuri triumfēja regulārajā čempionātā un finālspēlēs. A grupas (1990. un 1991. gadā dzimušie) zēni finālspēlēs spēja izcīnīt bronzas medaļas. Savukārt B1 un B2 grupas komandas šogad palika ārpus medaļnieku skaita.

«Izvērtējot visu sezonu kopumā, esam no-startējuši veiksmīgi. Visu Latvijas sporta skolu vērtējumā mūsu basketbola skola ierindojās 4. vietā, savukārt pilsētu konkurencē Jelgava ieņēma 3. vietu,» par Jelgavas basketbola skolas sasniegumiem 2008./2009. gada sezonā stāsta Jānis Vītols. «Labākie Jelgavas spēlētāji pēc ne-lielas atelpas sāks gatavoties nometnēm Latvi-jas kadetu un jauniešu izlases rindās. Izlases kandidātu pulkā iekļuvuši arī vairāki Pētera Lagzdiņa trenētās C1 vecuma grupas koman-das basketbolisti, U-20 izlases sastāvā centī-sies nostiprināties Andris Justovičs un Kalvis Krūminš, bet Jānis Bērziņš turpinās cīnīties par iekļūšanu U-18 izlasē.»

Swedbank Jaunatnes Basketbola līgas čempionātā Zemgale/BJSS C2 vecuma grupas zēni izcīnīja sudraba godalgas.

latvijas sJBl vicečempioni C2 vecuma grupā – Zemgale/BJSS.

spēlē Zemgale/BJSS C2 grupas rezultatīvākais spēlētājs Kaspars Kalniņš.

Basketbols

C2 grupas noslēguma tabula1. Rīga/1188 20-22. Zemgale/BJSS 20-23. liepāja 14-84. Ķeizarmežs 13-95. Sporta nams Daugava 12-106. ventspils 12-107. ogre 11-118. rīdzene 10-129. veF 10-12,10. valmiera/rūjiena/Strenči 8-1411. Cēsis 2-2012. gulbene 0-22


Sports

sporta afiša no 18. līdz 24. maijam 19. maijā plkst. 17 latvijas Universi-

tātes stadionā – latvijas Jaunatnes vasaras olimpiādes priekšsacīkstes futbolā. Jelgavas rajons – rīga. 21. maijā plkst. 16 Cenās – orientēša-

nās kluba Alnis sacensības, 7. kārta. no 21. līdz 24. maijam Jelgavā – Balti-

jas jūras valstu Studentu sporta spēles (Sell). 23. maijā plkst. 9.30 Rullīša kartinga

trasē Jelgavā – vasaras autosprinta 2. posms. 23. maijā plkst. 16 valmie-

rā – latvijas 1. līgas čempionāts futbolā. Valmiera FK/LFKA – Fk Jelgava. 23. maijā Jelgavas sporta halles sta-

dionā – pilsētas sporta diena.Plkst. 10 – kāpšana pa mākslīgo klinšu

sienu, plkst. 10 – bruģa bumbas turnīrs (pie-teikšanās no plkst. 9.30), plkst. 11 – spēkavī-ru turnīrs Latvijas spēkavīrs 2009, plkst. 11 – šautriņu mešana mērķī, plkst. 12 – roku cīņas, plkst. 15 – sievu nešanas sacensības, noslē-gumā – loterija, kā arī aktivitātes bērniem visas dienas garumā.

BasketbolsKrievijas A Superlīga. Latvie-

šu basketbolista Kaspara Kamba-las pārstāvētā Krasnojarskas Jeņisej

vienība Krievijas A Superlīgas čempionātu no-slēdza 8. vietā. Cīņā par 7. vietu Kambalas klubs tikās ar Rostovas Lokomotīvi, kur vajadzēja atzīt pretinieku pārākumu ar 61:68. Kambala spēli iesāka pamatsastāvā un laukumā pavadī-ja nepilnas 17 minūtes, kuru laikā guva deviņus punktus.

BeisbolsLatvijas Beisbola līga. Val-

mierā 10. maijā pirmā apļa spēlē beisbola klubs Jelgavas Hercogi ar 22:7 apspēlēja vietējo Valmieras

komandu.

BMXLietuvas atklātais čempio-

nāts. 15 līdz 17 gadus veco zēnu grupā krūzeru klasē Roberts

Bāriņš izcīnīja 1. vietu, savukārt ekspertos (15 līdz 16 gadus veci zēni) viņš ierindojās uzreiz aiz goda pjedestāla. Astoņgadīgajiem zēniem nervus pakutināja jelgavniece Vanesa Buldinska, kura finālā tika līdz 3. vietai, bet Rihards Buldinskis 12 gadus veco zēnu kon-kurencē ieguva 9. vietu.

FutbolsLatvijas 1. līgas čempio-

nāts. Regulārā turnīra otrajā spēlē futbola klubs Jelgava izbraukumā no-spēlēja neizšķirti 3:3 ar līgas debitantiem Preiļu BJSS. Mūsu komandas rindās ar vārtu guvumiem izcēlās Vugars Askerovs, Pāvels Bormakovs un Kārlis Kinderēvičs.Turnīra tabula 1. Fk Tukums-2000 6 p. 2. FC Daugava 6 p. 3. FK Jelgava 4 p. 4. FK Jaunība 4 p. 5. Skonto FC-2 4 p. 6. Liepājas metalurgs-2 3 p. 7. FK Spartaks 3 p. 8. Valmiera FK/LFKA 1 p. 9. Fk Kauguri/PBLC 1 p. 10. FS Metta/lu 1 p. 11. preiļu BJSS 1 p. 12. Fk Auda 1 p. 13. JRC/JRSS Jēkabpils 0 p. 14. FC Jūrmala 0 p.

lakrossLatvijas čempionāts. Jelgavā

stadionā Daugava tika aizvadīts Latvijas lakrosa čempionāta otrais sabraukums. Pirmo uzvaru čem-

pionātā izcīnīja jelgavnieki. Mītavas lakrosa kluba sportistiem bija jātiekas ar čempionā-ta debitantiem – Valmieras puikām, kuri tika uzvarēti ar 13:0.

Latvijas čempionāta pirmajā sabraukumā mītavieši bija spiesti atzīt Druvas Dynamite pārākumu ar 2:25. Jelgavas kluba labā abus vārtus guva Edgars Tauteris.Turnīra tabula 1. lk Rīga 1-0 2. lk Druvas Dynamite 1-0 3. Mītavas lK 1-1 4. valmieras lk 1-1

volejbolsLatvijas kausa izcīņa sie-

vietēm. Jelgavas sporta hallē 10. maijā finālspēlē Jelgava/LU komanda spraigā spēlē ar 2:3 piekāpās SVK Rīga komandai. Lat-vijas kausa izcīņa volejbolā sievietēm notika pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas.

MotosportsLatvijas kausa izcīņas

2. posms kvadricikliem. Tukumā 3. vietu izcīnīja jel-

gavnieks Agris Neija. Sezonas kopvērtējumā jelgavnieks joprojām ieņem otro vietu.

MX1 pasaules čempionāts. Portugālē 10. maijā tika aizvadīts pasaules čempionā-ta piektais posms. Uz starta pirmajā brau-cienā stājās tikai 27 sportisti un Ivo Štein-bergam izdevās finišēt 23. vietā. Uzvarētā-jam viņš zaudēja vienu apli. Cerīgi varēja beigties otrā sacīkste, kad Šteinbergs jau ierindojās 21. vietā – uzvarētājam spor-tists šoreiz zaudēja divus apļus, taču no pirmā punkta sezonā viņu šķīra vairs tikai 12 sekundes.

skriešanaHanzas maiznīcas pava-

sara kross. Vislabāk jelgavnie-kiem veicās ģimnāziju grupā, kurā 1. ģimnāzija izcīnīja

1. vietu. Lielāko punktu bagāžu kopvērtēju-mā deva 1989.- 1990. gadā dzimušās meite-nes – 1500 metru distancē 2. vietu izcīnī-ja Margarita Muzičuka, bet 3. vietu – Inga Valdmane. Labs rezultāts arī bija 1991.- 1992. gadā dzimušajām meitenēm – 1500 metru distancē 4. vietu izcīnīja Santa Muižniece.

Vidusskolu grupā –5. vidusskola kop-vērtējumā ierindojās 6. vietā. Labi rezultāti bija arī 1997.-1998. gadā dzimušajām meite-nēm. 500 m distancē 2. vietu izcīnīja Vero-nika Židuļina. Nedaudz līdz medāļām pie-trūka 5. vietas ieguvējai Katrīnai Hofmanei.

Pamatskolu grupā Jelgavas 4. pamat-skola kopvērtējumā 15 komandu konkuren-cē ierindojās 9. vietā.

Jelgavnieku uzvaras un zaudējumi

Mītavas lakrosa klubs savā laukumā izcīnīja uzvaru pret valmieras komandu.


Skvošs

noskaidroti spēcīgākie Jelgavas skvošotājipar pirmo Jelgavas čempionu skvošā kļuvis Sia Pinus mēbeļu konstruktors Juris Čūders, kurš finālspēlē ar 3:1 pārspēja kompānijas ALD Automotive pārdošanas vadītāju rolandu vāceru.

J e Lg av N I e k I . Lv

F OTO : J ā n i s T i lT i ņ Š

Trešo vietu, spēlējot ar vīriešiem, izcīnīja Ne-atkarīgās Rīta Avīzes komentētāja Baiba Lulle, kas ir arī sporta un fitnesa centra Fitland skvoša trenere. Viņa sīvā cīņā ar 3:2 pārspēja SIA Pē-terkoks vadītāju Pēteri Bumbieri. Gandrīz visas pirmo vietu ieguvēju pusfināla un fināla spēles noritēja punkts punktā, un jebkurš no pirmā četrinieka varēja pretendēt uz uzvaru.

Uzvarētājs Juris Čūders panākumus daļēji skaidro ar veiksmīgu izlozi, taču pamatā tomēr ir paša sniegums un salīdzinoši ilgā spēles un sacensību pieredze. Skvošu Juris Čūders spēlē sešus gadus, kā pats saka, «lai neiesēdētos pie datora».

Rolands Vācers skvošu spēlēt sācis tieši pirms diviem gadiem, un spēli būtiski uzlabojis pēdējā gada laikā. Kopš Jelgavā atklāti Fitland skvoša korti, viņš aktīvi iesaistījies te rīkota-jos skvoša vakaros. Rolandam Vāceram šīs bija pirmās sacensības, bet par pievēršanos Latvijas mēroga skvoša sacensībām godalgas ieguvējs nav tik pārliecināts. «Netrenējos tik nopietni, skvošoju vairāk savam priekam un veselībai,» teic Rolands Vācers.

Baiba Lulle skvošu ar pārtraukumiem spēlē aptuveni piecus gadus, ir pēdējā Latvijas skvoša čempionāta bronzas medaļas ieguvēja sieviešu līgā, pārstāvējusi Latviju arī Eiropas Nāciju iz-aicinājuma kausā. Baiba Lulle bija arī Jelgavas 1. skvoša čempionāta iniciatore un rīkotāja.

Ar Ceļu būvniecības sabiedrības Igate finan-siālo atbalstu, uzvarētāji un arī ceturtās vietas

ieguvējs balvās saņēma teicamas skvoša raketes un skvoša somas, bet visi pārējie dalībnieki tika apbalvoti ar skvoša inventāru, Fitland, resto-rāna Ceplis un populārā kluba Jelgavas baltie krekli dāvanu kartēm.

«Ja mēs paši savā pilsētā neko nedarī-sim, neatbalstīsim, un tikai gaidīsim, ka atnāks laimes lācis, nekas nenotiks. Igate ir atbalstīju-si ļoti daudzus sporta veidus un nepārtrauc to darīt arī šajā ekonomiski grūtajā laikā, jo sports un aktīva darbošanās novērš no sliktām domām par apkārt notiekošo. Igate labprāt uzņemtos skvoša krusttēva lomu arī turpmāk,» teic Igates

šefs Māris Peilāns, kurš arī pats piedalījās sacen-sībās un ieguva 6. vietu, paliekot uzreiz aiz pie-redzējušā skvošotāja Mareka Šīranta.

«Sacensības rīkojām apmēram gadu pēc Fitland skvoša kortu atklāšanas Jelgavā, lai dotu iespēju savu spēles līmeni pacelt iesācējiem, un daudzi pāris mēnešus praktizējoši spēlētā-ji tiešām rādīja skatāmu sniegumu. Daudzas spēles bija ļoti sīvas. Prieks, ka sacensībās izdevās pulcēt stiprākos zināmos spēlētājus un iesaistīt tajās vēl nespēlējušus sportistus,» atzīst B. Lulle, izsakot cerību, ka nākamajās sacensī-bās dalībnieku skaits būs vēl kuplāks.

Turnīra uzvarētājs Juris Čūders (no labās) un otrās vietas ieguvējs Rolands vācers.

Jelgavas Bērnu un jaunatnes sporta skolas basketbola nodaļas audzēkņu vecāki tiek aicināti uz diskusiju 20. maijā plkst. 18 laps-kalna ielā 18b.

pašlaik pilsētā aktīvi notiek pašvaldības amatpersonu organizētas tikšanās ar vecākiem, kurās runā par izglītības attīstības tendencēm Jelgavā, taču ļoti svarīga loma bērnu un jau-niešu personības attīstībā ir sportam, kas arī zināmā mērā ir izglītība.

Basketbolistu vecākus aicina uz diskusiju

Jelgavas Bērnu un jaunatnes sporta skolas basketbola nodaļas vecāki sagatavo-juši atklātu vēstuli Jelgavas domes priekš-sēdētājam a. rāviņam un Jelgavas Bērnu un jaunatnes sporta skolas direktoram g. malējam par nepieciešamību organizēt vecāku sanāksmi, lai diskutētu par bērnu un jauniešu sasniegumiem pagājušajā sezonā, treneru paveiktā darba statistikas rādītājiem un kopējo viedokli, gaidāmās vasaras sporta

aktivitātēm, gatavojoties nākamajai basket-bola sezonai, bērnu un jaunatnes sporta at-tīstības tendencēm nākotnē Jelgavā un citiem jautājumiem.

Jelgavas domes priekšsēdētājs a. rāviņš, Jel-gavas Bērnu un jaunatnes sporta skolas direktors g. malējs un basketbola nodaļas treneru kolektīvs piekrita tikties ar jauno basketbolistu vecākiem 20. maijā plkst.18 Jelgavas Bērnu un jaunatnes sporta skolā, lapskalna ielā 18b.


Atpūta

r u ta lo G i n a

F oto : r a i v o k r ū M i ņ š

Jānis Rudzutaks, SIA Ritums ūdens slēpošanas trošu sistēmas pārvaldnieks ar trasi ir apmie-rināts un stāsta, ka «tas ir lie-lisks veids, kā aizvietot ziemas slēpošanu, kamēr pie mums nav sniega.»

Uzņēmums apsaimnie-ko Ozolnieku ezeru un piedāvā ūdensslēpošanas iespējas. Ritums pašlaik izvērtē savas nākotnes perspektīvas, tiek plānoti vēl papildus ieguldījumi Ozolnie-ku ezera infrastruktūras uzla-bošanai, kā arī uzņēmējdarbī-bas papildināšana ar jauniem projektiem.

Iespēja braukt ar ūdensslē-pēm Ozolnieku ezerā bijusi jau sen, slēpotgribētājus šeit kādreiz vizināja neliela motorlaiva. Iz-klaides veids izrādījās ļoti pie-prasīts un tādēļ uzņēmums sāka interesēties, kā apkalpot vairākus ūdensslēpotājus vienlaicīgi. Ideja tika aizgūta Horvātijā, kur kādā tūrisma braucienā uzņēmuma īpašnieki pamanīja ūdensslēpo-šanas trošu sistēmu.

2003. gada 10. septembrī Ozolnieku ezerā tika pabeigta iekārtas montāža un tā uzsāka darbību testa režīmā, desmit dienas vēlāk šī sistēma tika oficiāli atklāta. Pēc pāris gadiem tika uzcelta Ezerkrastu ēka, kurā ir telpas ģērbtuvēm, sabiedriskajām tualetēm, pirtij, kafejnīcai, veikalam, kā arī administrācijai un noliktavai.

ieteikumi ūdensslēpotājiem

Galvenais ieteikums – uzdrīkstēties! Pirms došanās uz ūdensparku, ieteicams sa-zvanīties ar administratori, kura pastāstīs par trošu sistēmas noslogojumu, laika apstākļiem un sniegs citu aktuālu informāciju, kas palī-dzēs izvairīties no nepatīkamiem pārsteigu-miem ezerā.

Slēpošanas sistēmu drīkst izmantot no 14 gadu vecuma, ir jāievēro instruktoru un operatoru norādījumi un citi noteikumi, kurus var izlasīt gan uz vietas, gan mājaslapā,

bet pats galvenais – alkohola reibumā nekāda jautrība nesanāks, jo koordinācijai, slēpojot ar ūdensslēpēm, nav otršķirīga nozīme.

Līdzi jāņem vien peldkostīms vai peld-bikses, pārējo aprīkojumu var noīrēt uz vietas. Apmeklētāji var rēķināties, ka slēpoša-na būs ļoti aizraujošs piedzīvojums, kas vien-aldzīgu neatstās nevienu.

No klienta tiek prasīta tikai prasme peldēt. Ūdensparkā pieejami instruktora pa-kalpojumi, par kuriem papildus maksa netiek iekasēta. Slēpotāji un veikbordisti šeit ir ļoti draudzīgi un vienmēr padalīsies savā pie-redzē, un palīdzēs apgūt iemaņas arī jauna-jiem aktīvistiem. Instruktāžā tiek paskaidrota pareiza startēšanas un braukšanas tehnika.

Trošu sistēmas priekšrocības ir tās, ka vienlaicīgi var slēpot vairāki cilvēki. Ja iesā-cējs vēl nav gatavs startam, viņš var izlaist savu kārtu un pieķerties nākamajai vietiņai.

Teorētiski trošu sistē-mas ātrums ir no 18 līdz 56 ki-lometriem stundā, bet opti-mālais ātrums ir 30-33 km/h. Pāris dienas nedēļā uz dažām stundām trošu sistēma tiek ie-griezta raitāk, lai palielinātu ad-renalīna devu tiem, kuriem 30 km/h šķiet nedaudz par lēnu.

sistēmas būvētājs nogremdē laivu

Kuriozākais notikums Rituma praksē gadījies, kad vācieši būvēja šo parku. Motor-laivai gadījās tehniskas problē-mas, bet tā bija ļoti nepiecieša-ma, tāpēc vajadzēja izlīdzēties ar mazu stikla šķiedras laivu, kurai tika piekārts četru zirgspēku motors. Viss šķitis labi, vienīgi laivas aizmugure smagā motora dēļ atradusies tikai dažus centi-metrus virs ūdens, tāpēc braukt vajadzējis ļoti uzmanīgi.

Viens no vāciešiem iesēdās laivā un aizbrauca pāris desmi-tus metru no krasta, pēc neilga brītiņa krastā stāvošie izdzir-dēja uz mirkli skaļāk ierūca-mies motoru un bļāvienus vācu valodā. Būvnieks, vēlēdamies ātrāk nokļūt līdz galamērķim, nolēma strauji palielināt ātrumu, tāpēc strauji pacēlās laivas

priekšgals, un astes gals, kurā atradās motors, novilka laivu zem ūdens.

Tā arī šis motors tika sabojāts, un visi instrumenti, kuri atradās laivā, vēl šobaltdien guļ sešu metru dziļumā.

Ballīte sākas pēc +16 grādiem

Darbiniekiem sezona Ritumā sākās jau tad, kad uz ezera vēl ir ledus, apmeklētā-jiem – aptuveni aprīlī. Sajūtot pirmās siltās pavasara brīzes, daudzi zvana un jautā, kad beidzot varēs paslēpot. Pirmie entuzias-ti iesāk sezonu jau pie aptuveni +6˚C, bet īstā ballīte sākās tad, kad ūdens ir iesilis līdz +16˚C un vairāk.

Cenas orientējoši ir no 5 līdz 10 latiem par stundu. Detalizēts cenu izklāsts pieej-ams mājaslapā www.udenssleposana.lv vai arī zvanot pa tālruni 28366699.

Ūdensslēpošana ozolniekos

Triku ar ūdensslēpēm izpilda vadims Makars.

ozolniekos ar ūdensslēpošanu un veikbordu var nodarboties Sia Ritums trošu sistēmā, par kuru aizvien lielāku interesi izrāda gan jelgavnieki, gan iebraucēji.


Atgriežoties pie publicētā

i l z e lu k S t i ņ a

F oto : l e l d e b r i ģ e

Jelgavā vēja ģeneratoru uzstādīt līdzās pri-vātmājai nav iespējams. Šoreiz par to, kādi varētu būt risinājumi, lai jau iegādātā iekārta tomēr tiktu izmantota, un privātmāju īpaš-nieki alternatīvās enerģijas ražošanai varētu izmantot vēju.

Uz izmaiņām var cerēt šā gada beigās

Jelgavas pašvaldības izpilddirektors Gunārs Kurlovičs skaidro, ka par iespēju vēja ģeneratoru uzstādīt dzīvojamās apbūves te-ritorijā pagaidām interesējies viens iedzīvo-tājs, taču saskaņot šādas būves uzstādīšanu, atbilstoši spēkā esošajiem pašvaldības sais-tošajiem noteikumiem, iespējams vien in-dustriālās apbūves zonās. Šajās zonās šobrīd spēkā esošajā pilsētas teritorijas plānojumā un apbūves noteikumos nekādi jaudas ie-robežojumi nav noteikti. Taujāts par iespē-jām risināt U. Glāzīša situāciju, G. Kurlovi-čs atbild: «Diemžēl Uldis Glāzītis pašvaldībā joprojām nav iesniedzis ražotāja sagatavotu iekārtas tehniskās pases kopiju, līdz ar to paš-valdība nevar izskatīt Ulda Glāzīša iesniegtos dokumentus par vēja ģeneratora uzstādīša-nu.» Izpilddirektors vien iesaka vēja ģenerato-ru kārotājiem iesniegt savus priekšlikumus ie-kļaušanai jaunajā teritorijas plānojumā, kura galīgā versija un apbūves saistošie noteikumi varētu tikt pieņemti 2009. gada otrajā pusē.

Jelgavas pašvaldības Attīstības un pilsēt-plānošanas pārvaldes vadītāja Gunita Osīte pastāstīja, ka līdz šim joprojām pārvaldē par šo jautājumu saņemts tikai viens iesniegums. Taču pašlaik sabiedriskajā apspriešanā nodo-tajos Jelgavas pilsētas apbūves noteikumos ir iestrādātas prasības vēja ģeneratoru uzstādīša-nai gan rūpnieciskajās, gan dzīvojamās zonās.

Tās ir šādas: vēja ģeneratorus ar maksi-mālo jaudu 20 kW un vairāk atļauts izvietot tikai rūpnieciskās apbūves zonā.

Vēja ģeneratorus ar maksimālo jaudu līdz 20 kW atļauts izvietot savrupmāju teritorijas apbūves zonā, ja:

• vēja ģeneratora masta augstums nepār-sniedz 12 metrus;

• zemesgabala robežās ir iespējams no-

nu arī Jelgavā varēs ķert vējuFebruārī žurnālā publicējām Jelgavas iedzīvotāja uģa glāzīša bēdu stāstu par skaisto ieceri ar vēja palīdzību ražot pašam sev elektrību, kura lemta neveiksmei.

drošināt vēja ģeneratora aizsargjoslu, kas vienāda ar – masta augstums x 1,5 vai, ja panākta vieno-šanās ar blakus esošā ne-kustamā īpašuma īpašnie-ku par apgrūtinājuma – aizsargjoslas uzlikšanu ze-mesgabalam, kas reģistrēta Zemesgrāmatā.

Tas nozīmē, ka U. Glāzīša 20 kW jaudas ģeneratoru dzīvojamās apbūves teritorijā uzstā-dīšanu saskaņot joprojām nebūs iespējams, taču vad-motīvi citiem zaļās ener-ģijas tīkotājiem būs. Maz-dārziņos vēja ģeneratorus uzstādīt nevarēs, taču arī pilsētā gana plašās vietās, kur tas netraucēs kaimi-ņiem, ģeneratoru uzstādī-šanu saskaņot varēs. Tas, vai šādas jaudas un augstu-ma vēja ģeneratori Jelga-vas apstākļos spēs pienācīgi darboties, jau ir cits jautā-jums, kas jāizvērtē pašiem ģeneratoru uzstādītājiem.

Pieredzes nav arī citur

Arī Liepājas galvenā arhitekte Iveta Ansone piekrīt, ka līdz šim pieredzes ar vēja ģeneratoru būvniecību blakus dzīvojamām mājām ir tiešām maz. «Arī Liepājā būvējam tikai lielos ģeneratorus, un tas notiek rūp-nieciskajās zonās. Dzīvojamo māju terito-rijā šāda būvniecība nav paredzēta arī teri-torijas plānojumā. Lai sāktu to darīt, būtu jāveic izmaiņas tajā. Runājot atklāti, es ne-uzskatu, ka tā ir labākā ideja – uzstādīt vēja ģeneratorus pie privātmājām. Jāņem vērā, ka tie rada gan troksni, gan vibrācijas. Ja nu tiešām tā vēlme ir tik liela, pirmkārt, būtu jāsaņem visu kaimiņu piekrišana,» skaidro I. Ansone.

Kā protests visam iepriekš teiktajam kādu laiku cēli pret debesīm slējās vēja ģe-nerators pie privātmājas Svētē. Nu arī tas

ir pazudis. Arī šajā gadījumā īpašniekam nav izdevies ģeneratora uzstādīšanu saska-ņot. «Šajā gadījumā gan arī izrādījās, ka ģe-nerators neatmaksājas, jo tas bija par zemu un daudzstāvu mājas aizvējā, līdz ar to nespēja saražot vajadzīgo daudzumu enerģi-jas. Turklāt šajā gadījumā ģenerators tiešām bija par tuvu dzīvojamai mājai, taču galve-nās problēmas īpašniekam bija ģenerato-ra uzstādīšanai saņemt atļauju no Latve-nergo, kas to nedeva,» stāsta Svētes pagasta padomes priekšsēdētāja Sandra Viniarska. Viņa norāda arī, ka pašlaik valsts likumdo-šana attiecībā uz alternatīvo energoresursu izmantošanu privātmāju vajadzībām ir ie-dzīvotājiem ārkārtīgi neizdevīga, jo vienmēr to darīt jālūdz atļauja monopolistam Latve-nergo, kas šīs atļaujas dodot nelabprāt.

Uģa glāzīša iegādātais vēja ģenerators guļ sētmalē, jo saskaņot vēja ģeneratora uzstādīšanu, atbilstoši spēkā esošajiem pašvaldības saistošajiem noteikumiem, iespējams vien industriālās apbūves zonās.




Alerģija nav mūsdienu modernā slimība, kaut gan ar katru gadu palielinās to cilvēku skaits, īpaši mazuļu, kurus skar dažādas alerģijas. Sta-tistika rāda, ka 25 procenti mazuļu jau pie-dzimst ar alerģiskām nosliecēm. Alerģiju iz-platību veicina pārtikai pievienotie konservan-ti, krāsvielas, gaisa piesārņojums. Tā var gan iedzimt, gan parādīties dzīves laikā, alerģijas gadījumā imūnsistēma izteikti reaģē uz agrāk nekaitīgu vielu. Kādēļ imūnsistēma pārmērī-gi reaģē, nav pilnībā noskaidrots. Alerģisku slimību diagnostikai izmato alerģijas testus un rūpīgu pacienta iztaujāšanu par slimību, dzīves apstākļiem un citiem jautājumiem.

alerģija atkārtojas noteiktā gadalaikā

Pediatre un pulmonoloģe Ingrīda Bud-rēvica stāsta, ka alerģija pret ziedputekšņiem un augiem lielākoties ir pārmantota un visbie-žāk tai ir sezonāls raksturs. Ja abiem vecākiem ir alerģija, bērniem alerģijas risks svārstās no 50 līdz 75 procentiem. Ja tā ir tikai vienam no vecākiem, risks ir 25-50 procenti. Taču mūs-dienās arvien vairāk ir tādu cilvēku, kuru ra-

dinieku vidū nevar atrast alerģijas slimniekus.

Ja divus gadus pēc kārtas noteiktā gadalaikā atkārtojas izteikta šķau-dīšana, ūdeņainas iesnas, acu asarošana un apsār-tums, jāmeklē speciālista palīdzība. Pie ārsta jāiet arī tad, ja ar līdzīgiem simptomiem ir aizdomas par saaukstēšanos, bet lī-dzekļi pret to nepalīdz. Ziedputekšņu izraisītās alerģijas samazinās tikai rudenī.

Jautāta, kā alerģis-kiem cilvēkiem pārciest papeļu ziedēšanas laiku, speciāliste atbild, ka papeles ir ne tik daudz alerģisks, bet mehānisks kairinājums: cilvēki šķauda, jo lido pūkas.

Sākoties siltajam gadalaikam, kad āda vēl nav pieradusi pie saules, parādās alerģija pret sauli. Ar to visbiežāk slimo 16 līdz 60 gadus vecas sievietes. Uz sejas un dekoltē rajonā, uz rokām, retāk uz plaukstu virspuses un augš-stilbiem āda kļūst sārta, veidojas čulgas vai mezgliņi.

«Šogad palielinājies apmeklētāju skaits, kas sūdzas par alerģijas simptomiem, jo pavasa-ris ir vējains un saulains, kas palielina iespēju kļūt alerģiskam pret ziedputekšņiem,» atklāj I. Budrēvica.

Ziemā aktuālas citas alerģijas – pret mitrumu, pelējumu, mājas putekļiem.

Jāierobežo saskarsme ar izraisītājiem

Protams, alerģijas formu ikviens var padarīt vieglāku.

Piemēram, ziedputekšņu koncentrāci-ja gaisā rīta pusē lielāka ir lauku rajonos, bet vakaros palielinās pilsētā.

Arī uz matiem dienas laikā, īpaši, ja tā pavadīta dabā, sakrājas ļoti daudz kairinā-tāju, tāpēc ieteicams matus mazgāt katru vakaru.

Putekļu ērcītes pilnībā iznīcināt nevar, bet var samazināt to skaitu, neaizraujoties ar pa-klājiem, mīkstām mēbelēm, spilveniem un lī-dzīgiem interjera priekšmetiem, regulāri tīrot putekļus.

Lai tiktu vaļā no alerģijas, I. Budrēvica

iesaka ārstēt simptomus. «Organisms attīstās un bieži alerģija pati izzūd, tikai jāizvairās no tās izraisītājiem. Medikamentus var lietot īsu brīdi pirms alerģija parādās un arī pašā slimo-šanas periodā,» dod padomu ārste, uzsverot, ka pēc iespējas jāierobežo saskarsme ar alerģijas izraisītājiem.

Taču, ja radušās aizdomas par slimības alerģisko izcelsmi, nav vēlams mēģināt izārs-tēt sevi pašam. Izvēlēties pareizu ārstēšanas lī-dzekli palīdzēs alergologs.

alerģija pret dzīvniekiem

Ir arī citi alerģijas veidi, kas nav sezonāli. Piemēram, pārtikas alerģija parādās jau agrā vecumā. Ja vecāki neierobežo konkrētā pro-dukta patēriņu, alerģija var pāriet bronhiālā astmā. Visbiežāk alerģija ir pret pienu, olām, baltajiem kviešu miltiem, zivīm, vistas gaļu, riekstiem, pētersīļiem, tomātiem, zemenēm un citrusaugļiem.

Bet īpaši grūti ir sadzīvot ar alerģiju pret dzīvniekiem. I. Budrēvica skaidro, ka cilvēks nejūtas komfortabli dzīvoklī, kurā ir dzīv-nieks. Arī tad, ja tas telpā bijis pirms kāda laika, jo paliek spalviņas, sīkas pūciņas, siekalu daļas, kuras alerģisks cilvēks jūt pat pēc lielās tīrīšanas.

Kritiska speciāliste ir pret smēķētājiem. Tabakas izgarojumi iesūcas apkārtējā vidē – mēbelēs, drēbēs – un ļoti ietekmē alerģiskus cilvēkus. Ļoti reti ir gadījumi, kad cilvēks atmet smēķēšanu alerģijas dēļ.

alerģijas izraisītāji• Ziedputekšņi• dzīvnieku izcelsmes alergēni• istabas putekļi, mājas ērcītes• pelējuma sēņu sporas• kukaiņu inde• pārtikas produkti• ultravioletais starojums• medikamenti

alerģiskas reakcijasāda – nieze, izsitumi, nātrene, ādas

pietūkums.elpceļi – aizlikts deguns, iesnas, šķaudī-

šana, klepus, elpas trūkuma lēkmes.acis – asarošana, grauzoša sajūta acīs,

plakstiņu pietūkums, apsārtums.sirds un asinsvadu sistēma – paātrināta

sirdsdarbība, arteriālā spiediena krišanās.Kuņģa un zarnu trakts – gastrīts,

vemšana, caureja vai arī aizcietējumi.nervu sistēma – galvassāpes, galvas rei-

bonis, uzbudinājums, apātija.locītavu sāpes, pietūkums.

alerģijas mazinās rudenīVeselība

Pavasara alerģijas laiks sākas martā ar alkšņu ziedēšanu, tad zied lazdas, bērzi, nezāles, vēlāk – labība un citi vasaras augi. Tikai uz rudeni ziedputekšņu izraisītās alerģijas samazinās.

ir cilvēki, kuriem pavasara iestāšanās, saule un ziedošie krūmi prieku nenes, jo kņudoņa degunā, graušana acīs un elpas trūkums aizēno visus priekus par silto laiku.


nakts – lielisks laiks riepu maiņai un remontam

Riepu montāžas serviss nakts laikā var palīdzēt arī tad, ja bojāta automašīnas ritošā daļa.

nakts ir labs, ja ne labākais laiks, lai mainītu riepas vai novērstu tehniskus bojājumus mašīnas ritošajā daļā. par to pārliecināti divu riepu maiņas un autoservisu vadītāji, kuru uzņēmumi Jelgavā pakalpojumus piedāvā visas diennakts garumā.

Auto

z a n e au z i ņ a


To, ka neparastais, 24 stundu garais darba laiks daudziem naksnīgiem braucējiem bijis īsts glābiņš, kad vakarā gadījušās likstas ar pārdur-tām riepām, vispār lieki pieminēt.

SIA Roto 4 riepu montāžas serviss, kas Pulkveža Brieža ielā klientus arī naktī gaida jau gandrīz desmit gadus. Viss ar nelielu kiosku, kas darbojās naktī un pamatā peļņu nodroši-nāja ar iedzīvotāju kāri pēc grādīgiem dzērie-niem. «Vēl deviņdesmito gadu pašā sākumā, laikā, kad naudā mums bija repsīši, man bija kiosks tirgū. Tajā tika piedāvāta arī pārtika, bet – saprotiet paši, ne jau maizes vai siera gabala dēļ cilvēks naktī iet uz veikalu...» stāsta SIA Roto 4 valdes loceklis Egils Riekstiņš. Tā kā bizness tolaik gājis uz urā, vēl viens kiosks tika atvērts 4. līnijā. Tiesa pamazām darbības profils tika mainīts: «No kioskiem atteicāmies, bet sākām saimniekot Pulkveža Brieža ielā, kur atvērām diennakts autostāvvietu. Tajā laikā arī vairāk sāku pievērsties riepu servisam, pats braukāju pēc precēm uz ārzemēm. Tika atvērts riepu montāžas serviss un šķita loģiski, ka tas strādā visu diennakti – ja reiz kādam jābūt augšā un jāuzmana stāvvietā atstātās mašīnas, turklāt, lielākoties tas kāds ir riepu montāžas servisa meistars, kāpēc gan viņš paralēli neva-rētu piedāvāt arī palīdzību tiem cilvēkiem, kas iekūlušies nepatikšanās ar pārdurtu, pārsistu vai kā citādi apskādētu riepu?»

Klients guļ, bet riepas tiek nomainītas

Naktī visbiežāk riepu servisa pakalpoju-mi nepieciešami operatīvajiem dienestiem, kā arī taksometru vadītājiem. Taču gadās, ka naktī atbrauc arī vienkārši šoferīši, kam gadī-jusies ķibele, iebraucot bedrē vai uzbraucot uz naglas. Bet vislielākais klientu pieplūdums ir rudenī un pavasarī – pirms sezonas, attiecīgi arī riepu maiņas. «Pie mums ir ļoti daudz pa-stāvīgo klientu, kas tur savas mašīnas stāvvietā un viņiem riepu maiņa notiek gandrīz nema-nāmi. Vakarā īpašnieks atdzen mašīnu uz stāv-vietu, atstāj atslēgas servisa meistariem un viņi pa nakti nomaina riepas, tā, ka no rīta var, kā

ierasts, nākt pēc mašīnas un bez jebkādas gai-dīšanas braukt savās gaitās.» Taču netrūkst arī jelgavnieku, kas strādā Rīgā, bet uz Jelgavu no darba tiek tikai vēlu vakarā. Protams, arī šie cilvēki ir priecīgi, ka bez raizēm var laikus pie-rakstīties uz rindu riepu maiņas servisā sev ēr-tākajā laikā – pat ja tas ir 12, vienos vai divos naktī.

Klienti mudina darba laiku noteikt bez ierobežojuma

Tieši klientu pieprasījuma dēļ savus pakal-pojumus jau pāris mēnešus naktī piedāvā vēl viens riepu montāžas serviss Lietuvas šosejā 5, kas turklāt nakts laikā var palīdzēt novērst arī mašīnas ritošās daļas bojājumus. Uzņēmu-ma pārstāvis Dzintars Smikārsts skaidro, ka ļoti daudzi servisa klienti ir Rīgā strādājoši jel-gavnieki: «Viņi bieži vienkārši nevarēja pagūt atbraukt uz servisu līdz astoņiem vakarā, kad mums beidzās darba laiks. Daudzi arī lūdza, vai nav iespējas viņus pieņemt ap pulksten 23, 24. Tā loģiski tika pieņemts lēmums darba laiku noteikt visas diennakts garumā. Naktī mūsu pakalpojumi vajadzīgi arī taksometru vadītā-jiem, kuriem ķibeles gadās gan ar riepām, gan

arī ritošo daļu. Servisā visu diennakti maiņās strādā meistari, kas jebkuru no šīm problēmām var novērst, ja bojājums nav pārāk nopietns.» Dzintars Smikārsts neslēpj, ka šobrīd klientu naktī neesot daudz – šis pakalpojums nav arī nekā īpaši reklamēts un pamatā uzņēmums orientējoties uz pastāvīgajiem klientiem.

Jelgavniekiem ļaundari uzglūn ar naglām

Abu servisu pārstāvji gan atklāj arī kādas neparastas lietas, par ko jelgavniekiem vajadzē-tu zināt. Proti, pilsētā laiku pa laikam uzdarbo-jas huligāni, kas apzināti bojā mašīnu riepas. Dzintars Smikārsts stāsta, ka vēl nesen bijis gadījums, kad apmēram desmit mašīnām bija pārdurtas riepas pie daudzdzīvokļu namiem Pasta ielā: «Visticamāk tie bija huligāni, taču ir arī dzirdēts par to, ka stāvlaukumos pie liel-veikaliem, mašīnu riteņiem apzināti tiek liktas klāt naglas, tādēļ riepu nepārdurt ir gandrīz neiespējami.» Par naglām lielveikalu stāv-laukumos īpaši daudz zina stāstīt SIA Roto 4 riepu montāžas servisa meistari Ģirts Ēver-sons un Ēvalds Zīle: «Bijušas dienas, kad viena pēc otras pie mums atbrauc mašīna ar naglu


ritenī un visām ķibele notikusi pie lielveikala Valdeka. Kad naglas vilkām ārā, atklājām, ka tās visas ir vienādas un esmu pārliecināts, ka tās pie riteņa apzināti bija nolikuši vieni un tie paši cilvēki. Klīst baumas, ka šādi sev klientus mēģina piesaistīt tuvumā esošie riepu tirdznie-cības veikali un montāžas servisi, bet pierādī-jumu tam nav, tāpēc arī mēs neko neapgalvo-jam,» spriež meistari. Viņi piebilst, ka apzinā-ta riepu bojāšana ar naglām, lai arī nenotiek katru dienu, tomēr pilsētā ir raksturīga: «Taču jāteic, ka arī Jelgava ar sliktajām ielām un dzi-ļajām bedrēm riepu servisiem palīdz uzturēt biznesu – mūsu pilsētā pārsist riepu vai apskā-dēt disku ir ļoti vienkārši. Un gadās klienti, kas bedrē trāpa pat katru otro nedēļu..»

no riepām velk ārā pat suņu zobus

Stāstot par to, ar kādiem bojājumiem riepas nonāk viņu rīcībā, meistari pavēsta daudz in-teresanta. «Protams, Jelgavā visbiežāk riepa tiek sabojāta bedrē – par to nav pat vērts runāt. Tāpat kā nebeidzami ir stāsti par sievietēm – lai piedod man daiļais dzimums –, kuru vidū ir tādas, kas ar mašīnu šķiet nekad neiemācīsies pareizi braukt. Protams, to nevar teikt par visām sievietēm, bet ir mums tādas pastāvīgās klien-tes, kas katru otro nedēļu brauc ar tukšu riepu, jo kārtējo reizi to pārsitušas, uzbraucot uz ietves apmales,» par klienšu nevērīgumu neizpratnē ir SIA Roto 4 meistars Ēvalds Zīle. Meistari stāsta, ka no pārdurtajām riepām gadās vilkt ārā īstus nažu asmeņus, suņu zobus, no bremzēm atlū-zušas dzelzs detaļas, skrūves, stiklus.

Īstais laiks riepu un disku pirkšanai

Izrādās, ka abos riepu maiņas servisos pa-kalpojumiem naktī nav paaugstinātas cenas – darbs un pakalpojumi maksā tieši tik pat daudz, cik dienā. Turklāt meistari neslēpj, ka tagad, ja vien makā ir kaut nedaudz naudas, ir pats labā-kais laiks pirkt kvalitatīvas, labu zīmolu riepas vai diskus, bet par neticami zemām cenām. «Jūtam jau mēs, ka klientus krīze ir skārusi – daudzi riepas meklē nevis pēc to kvalitātes vai zīmola, bet pēc to cenas. Kopumā palieli-nās to šoferīšu skaits, kas jaunu riepu pirkšanu cenšas novilcināt un braukā ar gandrīz gludām riepām. Turklāt joprojām ir arī tādi šoferi, kas pretēji likumam arī tagad – vasaras sākumā turpina brauk ar radžotām riepām – tā viņi gan riepas nobeidz, gan asfaltu bojā, bet, ko tu padarīsi, ja riepu maiņai naudas nav..?» spriež Ēvalds. Bet vērtējot šobrīd pieprasītākās riepas, meistars atzīst, ka būtiski palielinājusies intere-se par lietotām riepām.

Jāpiebilst, ka papildus jau minētajiem pa-kalpojumiem, abi riepu montāžas servisi klien-tiem par lētu naudu piedāvā pie viņiem riepas arī glabāt līdz nākamajai sezonai vai vēl ilgāk – ja tas nepieciešams. Sarunas noslēgumā meis-tari vien iesaka riepas neiegādāties lielveika-

los – Rimi vai Maxima, kas īpaši pirms ziemas sezonas piedāvā iegādāties riepas pat par padsmit vai divdesmit latiem – jauna riepa šādā cenā nevar garantēt kvalitāti.

Klienti pakalpojumus naktī novērtē

Uzrunātie jelgavnieki atklāj, ka iespēja no-mainīt riepu jebkurā diennakts laikā ir vajadzī-ga un viņi to bieži izmanto. Ilggadējs taksomet-ra vadītājs Ainārs Jelgavnieki.lv neslēpj – lai arī taksometra vadītāja darbs liek teicami pārzināt pilsētas ielas – arī bīstamākās bedres uz tām, no nepatīkamām situācijām neviens nav pasar-gāts. «Ziniet, Jelgavā bedres aug tādos fantas-tiskos ātrumos, ka pat cilvēks, kas katru dienu pa tām ielām braukā, var kādu jaunu nepama-nīt un riteni sabojāt. Protams, man mašīnā ir rezerves ritenis, ko varu arī pats nomainīt, bet, saprotiet – ar tā saucamo ķerras jeb rezer-

ves riteni, es varu aizbraukt līdz servisam, kur uzmontē jaunu riepu, bet turpināt vadāt klien-tus ir neiespējami. Ja naktī man nebūtu vietas, kur šādā reizē aizbraukt un riepu nomainīt, man zudumā ietu gan konkrētā nakts, kas nedēļas nogalēs tomēr ir klientiem bagātākais laiks, gan arī puse nākamās dienas. Šobrīd man šādu problēmu nav,» stāsta Ainārs. Bet jelgav-nieks Māris strādā Rīgā un parasti no darba mājās netiek agrāk par astoņiem vai deviņiem vakarā. Ja darba ir īpaši daudz, gadās mājup atbraukt tikai pēc 12 naktī: «Es jau gadiem iz-mantoju iespēju riepas mainīt naktī un esmu pateicīgs, ka diennakti strādājošo riepu mon-tāžas servisu dēļ, pa dienu man nav jāsatrau-cas – pagūšu tās riepas nomainīt vai nē. Turklāt naktī, kad nav rindas, tas obligātais riepu maiņas pasākums pat ir patīkamāks. Noteikti arī turpmāk riepas mainīšu laikā, kad citi guļ un man nav jāstāv rindā.»


Privāti



«Olimpiādi, kas notiks no 7. līdz 17. jūlijam, var uzskatīt par pasaules koru meistarsa-cīkstēm. Uz olimpiādi aicina korus, kas jau guvuši panākumus starptautiskā līmenī. Mēs divreiz esam uzvarējuši savas kategorijas kon-certos Venēcijā un Vīnē, arī XXIV Dziesmu svētkos. Olimpiādei jāsagatavo pusstundu ilga programma. Tās nav tika divas trīs dziesmas, kuras var sagatavot arī vājš koris. Pusstun-das programma ir sarežģīta un ir pa spēkam korim, kas ir profesionāli sagatavots un ar lielu pieredzi. Jārēķinās arī, ka nevar rādīt ļoti vienkāršas dziesmas,» par sacensībām stāsta L. Celma, piebilstot, ka biļetes uz koncertu iz-pērkot ātri un atsaucība ir ļoti liela.

«Tas nozīmē, ka šajā laikā cilvēkiem gribas pozitīvas emocijas, gribas ar cerību skatīties nākotnē. Meitenes, kuras dzied korī, ir 15 līdz 18 gadu vecas un tieši viņās ir mūsu nākotne, kurā ir jāiegulda,» ir pārliecināta vadītāja.

ar kori jau deviņus gadus L. Celma nāk no ģimenes, kas dau-

dziem jelgavniekiem pazīstama ar savu uz-ticību mūzikai. Tieši Līgas tēvs Agris Celms 1977./78. mācību gadā pēc Jelgavas 4. vidus-skolas toreizējās direktores Ilgas Rudzes uz-aicinājuma sāka strādāt skolā un kopā ar sievu Lienu izveidoja pirmo mūzikas klasi. Viņi skolā iedibināja mūzikas novirzienu, kas devis būtisku ieguldījumu Jelgavas kultūras dzīvē.

Līga Spīgo vada kopš 2000. gada. «Kopā pavadītais laiks un piedzīvotie braucieni ne-noliedzami satuvina. Ar lielo kori, protams, ir daudz tuvākas attiecības, jo ar mācību kori ir lielāka distance. Diriģentam jābūt gan labam vadītājam, gan mūziķim. Viņam jāredz vir-ziens, vīzija, kā izskatīsies un izklausīsies ko-lektīvs. Ja vīzija ir, arī dalībnieki to saredz un cenšas piepildīt. Ļoti svarīga ir arī muzikali-tāte – lai diriģents spēj radīt dažādas muzikā-las interpretācijas, veidot interesantu reper-tuāru. Taču jāpiemīt arī vēl daudzām citām kvalitātēm,» uzskata Līga.

Viņasprāt, ja kolektīvs ir tikai tāds draugu kolektīvs, tad tas ir ansamblis. Par labu un augsta līmeņa kori tas pārvēršas tikai tad, kad parādās profesionāls vadītājs.

Jautāta, kādi darbi plānoti pēc dalības

olimpiādē, L. Celma stāsta, ka meitenes gatavo dubultdisku. Vienā tiks ierakstītas a capella latviešu dziesmas, bet otrā – lielas formas darbi un muzikālie cikli ar pavadīju-mu. Pirmais albums bez pavadījuma jau ir gandrīz gatavs, bet otrā ierakstīšanai pamatī-gāk pievērsties varēs tikai nākamajā pavasarī.

iedvesmu smeļas dabāArī atpūtas brīžus Līga pavada ar mūziku.

«Tradicionālu hobiju man nav, jo mūzika ir tas, ko es visvairāk mīlu un protu darīt. Man ir divas izglītības, esmu gan diriģente, gan komponiste. Kad nav daudz koncertu un ne-notiek gatavošanās skatēm, es komponēju. Ir daudzi pasūtījuma darbi, bet, kamēr ir kon-certēšanas laiks, nav laika ļauties komponē-šanai. Pēc koncerta un olimpiādes noteik-ti būs ko darīt, jo sakrājies darbiņu saraks-tiņš,» stāsta diriģente, kas pēdējos Dziesmu svētkos ieguva labākās sieviešu koru diriģen-tes titulu.

«Iedvesmu smeļos dabā, ja izdodas iz-braukt brīvā dabā, jūtos atpūtusies. Meklēju prieku mazās ikdienas lietās, jo dzīve ir krā-saina un interesanta. Atpūšos kā jebkurš cits cilvēks, diriģenta ikdienas prieki neatšķiras no pārdevēja ikdienas priekiem,» smaidot atzīst Līga.

Jautāta, cik viegli dzīvot muzikan-tu ģimenē, Līga atbild, ka jāprasa māsai Dainai, kas ieguvusi juristes izglītību. «Viņa gan ir teikusi, ka mēs ar vecākiem visu laiku

runājam par aktuāliem mūzikas jautājumiem un viņas sfēra mums šķiet cita pasaule. Bet tas ir labi, ka runājam vienā valodā. Diri-ģenti ir ļoti organizēti – ja strādā ar orķestri, jābūt ļoti precīzam, arī pedagoga un direkto-ra darbs to prasa. Lielas bohēmas mūsu mājās nav. Man gan piemīt zināma izklaidība, kas pārņem pirms koncertiem,» tā Līga.

Gan Līga, gan Daina darbojās grupā Māsas, kura izveidojās 1998. gadā. Jau savos pirmajos koncertos grupa krasi izcēlās ar savu neordināro skanējumu un dziesmām, kas neraksturīgi jaunai grupai. Grupa pastā-vēja līdz 2003. gadam.

nākotnē – bitenieku kursiLīga ir pārliecināta, ka dziedāt var ie-

mācīties ikviens. «Mēs strādājam ar vidu-vējām dzirdēm, konkurss ir daudz mazāks nekā mūzikas skolā, un gandrīz ikviens spēj pilnvērtīgi dziedāt korī, taču, protams, darbs jāsāk jau ar pirmo klasi. Pieredze uz skatu-ves ir neatsverama, jo jaunieši spēj savāk-ties, koncentrēties, aizmirt par to, ka ir vē-dergraizes vai citas problēmas. Jebkurā darbā koncentrēšanās un sevis vadīšana pēc tam noder,» par ieguvumiem, darbojoties korī, stāsta diriģente.

Līga atklāj, ka viņai ir sapnis iziet bitenie-ku kursus, jo vecmammas māsa, kas nu jau ir aizsaulē, darbojās ar bitēm. «Mani fascinē bišu organizētība, tāpēc to noteikti darīšu!» uzņēmības pilna ir talantīgā jelgavniece.

dziedāt var ikviens

Kora Spīgo diriģente

līga Celma: «Mūzika ir tas, ko es visvairāk

mīlu un protu darīt.»

trešdien skanēs meiteņu kora Spīgo koncerts Palīdzi Spīgo aizbraukt uz Pasaules koru olimpiādi Dienvidkorejā. ielūgumu izpirkšanas ātrums liecina, ka jelgavnieki tiešām lepojas ar savām meitenēm, atklāj kora Spīgo diriģente līga Celma.


F oto : m i k u S m e d Z i n i S u n k r i S ta p S H e r C S Fotohronika

skolēni iesildās kopā ar aigaru Ciprusu.kombuļu ēriks.

Jelgavas baltajos kreklos uzstājās trio kombuļi no Kombuļu pagasta Krāslavas rajonā, kas plašu pazīstamību ieguva, piedaloties lnT šovā Zelta talanti. Šoreiz Jelgavā uzstājās tikai divi grupas dalībnieki – inese ar savu vīru apdrošināšanas speciālistu ēriku, jo ilona bija palikusi mājās risināt ģimenes problēmas un apkopt lopiņus.

vairāk nekā simts konkursa Sakoptākais pagasts dažādu gadu un nomināciju laureāti pulcējās Jelgavas rajona padomes zālē, lai kavētos atmiņās par šo tradicionālo sarīkojumu, kas turpmāk vairs nenotiks. Pasākumā piedalījās arī sia Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis ameriks un līvbērzes pagasta priekšsēdētāja ilze vītola.

Jelgavas speciālās internātpamatskolas audzēkņi izmantoja izdevību un Ozo ledus hallē no sirds uzspēlēja hokeju ar latvijas izlases spēlētājiem. Kopā ar skolēniem slidoja arī žurnālists un sia Mediju nams valdes priekšsēdētājs armands Puče, advokātu biroja grunte un Cers līdzīpašnieks ivars Cers, hokejists Miķelis Rēdlihs, jaunais hokeja talants, daudzsološais vārtsargs denijs Romanovskis un hokejists aigars Cipruss.


Afiša no 18. līdz 24. maijam

informāciju par izklaides iespējām Jelgavā un Jelgavas rajonā sūtiet uz e-pastu nj@jelgavn ieki.lv

JelgavāOTRdien, 19. MaiJā Plkst. 18 Jelgavas kultūras namā –

Bērnu un jaunatnes centra Junda deju studi-jas Benefice 10 gadu jubilejas izrāde Princeses uz zirņa.

Mākslinieciskā vadītāja Annika Andersone.

Biļešu cena Ls 3 un 2.

TReŠdien, 20. MaiJā Plkst. 19 Jelgavas kultūras namā –

XXIV Vispārējo Latviešu Dziesmu svētku sieviešu koru uzvarētājs meiteņu koris Spīgo, Raimonds Pauls un draugi ielūdz uz labdarī-bas koncertu Palīdzi Spīgo aizbraukt uz Pa-saules koru olimpiādi Dienvidkorejā.

Piedalīsies grupas Prāta vētra solists Renārs Kaupers un ģitārists Jānis Jubalts, kora absolvente Lily jeb Linda Kalniņa, tenors Jānis Kurševs un citi.

Koncertā tiks atskaņots tautas mūzikas repertuārs, kas vienmēr ir iemīļots un repre-zentējošs ārpus Latvijas, izskanēs arī Pētera Butāna cikls tango ritmos ar Friča Bārdas dzeju.

Koncerta otrā daļa tiks balstīta uz Rai-monda Paula daiļradi un pašu maestro pie klavierēm. Dziesmās no cikla Pērļu zvej-nieks tenora solo izpildīs Jānis Kurševs, izskanēs skaņdarbs arī kora absolventes, tagad dziedātājas Lily sniegumā. Pārstei-gums Prāta vētras cienītājiem būs divas īpaši šim gadījumam pāraranžētas dzies-mas no grupas repertuāra, kas tiks izpil-dītas kopā ar Renāru Kauperu un Jāni Jubaltu.

Jelgavas 4. vidusskolas meiteņu koris Spīgo, diriģentu Līgas Celmas un Lienas Celmas vadībā šobrīd nes Latvijas sievie-šu koru uzvarētāja vārdu. Kora panākumus aizsāka izcīnītais Grand Prix 2005. gada Skolu jaunatnes dziesmu svētkos, nozīmīgais XXIV Vispārējo Latviešu Dziesmu svētku sieviešu koru uzvarētāju tituls, kā arī uzvaras un god-algotas vietas starptautiskos koru konkursos un festivālos.

Kora uzturēšanās izmaksas pasaules koru meistarsacīkstēs sedz organizatori, taču ne-pieciešams segt ceļojuma biļetes. Šobrīd trūkstošā summa ir 10 000 latu, tādēļ sākta ziedojumu vākšana, ar kuras palīdzību cer savākt nepieciešamo finansējumu. Jelgavas baltajos kreklos – Jenny May.

Dj Jax.

CeTURTdien, 21. MaiJā Plkst. 18 Jelgavas Svētās Annas kated-

rālē – Jelgavas mūzikas vidusskolas audzēk-ņu Pavasara koncerts. Plkst. 19 Jelgavas baltajos kreklos –

jauno grupu konkurss Roks un rullis.

PieKTdien, 22. MaiJā Plkst. 19 Jelgavas kultūras namā –

bērnu un jauniešu deju kolektīva Vēja zirdziņš koncerts Manā bērnības lodziņā.

Mākslinieciskā vadītāja Alda Skrastiņa.Biļešu cena Ls 1,50 un 1. Jelgavas baltajos kreklos – Normunds

Rutulis. Dj Andris Ozols.

sesTdien, 23. MaiJā Plkst. 18 Ozolnieku tautas

namā – koncerts Raibumi no visa kā. Piedalās Dailes teātra aktieris Andris Bērziņš, Ozolnieku tautas nama māksliniecis-kās pašdarbības kolektīvi deju kopas Ozol-nieki un Zemgaļi, jauktais koris Līga un bērnu un jauniešu muzikālais teātris Nianse. Ieeja Ls 2, pensionāriem un skolēniem Ls 1. Plkst. 19 Jelgavas kultūras namā –

Andra Ērgļa solokoncerts Sirdspuksti.Piedalās Jānis Strazds (taustiņinstrumen-

ti), Māris Kupčs (solo un akustiskā ģitāra), Aivars Meijers (basģitāra) un Gundars Lintiņš (bungas).

Pirmajā daļā skanēs dziesmas no albuma Sirdspuksti, otrajā daļā – dažādas klausītāju ie-mīļotas dziesmas.

Pēc koncerta klausītājiem būs iespējams nofotografēties kopā ar mākslinieku un iegūt viņa autogrāfu.

Biļešu cena Ls 6, 5 un 4.

Jelgavas baltajos kreklos – astoņdesmi-to gadu disko ballīte. Dj Bonis.

iZsTādes Jelgavas kultūras namā – Haralda

Smilgas fotogrāfiju izstāde Par prieku sev. Jelgavas kultūras namā – Harija

Liepiņa fotogrāfiju izstāde Jelgava. Pilsēta diennakts tumšajā laikā. Jelgavas kultūras namā – Ulda Rogas

vadītās zīmēšanas studijas audzēkņu darbu gada noslēguma izstāde. Līdz 23. maijam modes namā Tēma –

jaunās modes mākslinieces Līvas Ķauķes-Sau-les izstāde Viens, divi, daudz. Tērpu kolekcijas Pāvu dumpis skices, stila fotogrāfijas un tērpi. Līdz 24. maijam Ģederta Eliasa Jelga-

vas Vēstures un mākslas muzejā – Jelgavas mākslinieku ikgadējā izstāde Pavasaris 2009.

Līdz maija beigām galerijā Suņa taka, Dobeles ielā 68, – izstāde Plakāti. Līdz maija beigām AS Swedbank

filiālē, Pasta ielā 47, – Jelgavas Mākslas skolas audzēkņu darbu izstāde. Līdz maija beigām Jelgavas Mākslas

skolas izstāžu zālē – izstāde Portrets latviešu glezniecībā.

Skatāmi B. Baumanes, J. Baklāna, N. Bras-liņa, J. Dobrāja, L. Eglītes, H. Henriksones, I. Iltneres, A. Kļaviņa, M. Tabakas, I. Zariņa, A. Melderes un E. Romānes darbi. Līdz 6. jūnijam Ozolnieku tautas

namā – Indara Grasberga fotogrāfiju izstāde Krāsa, forma un faktūra ap mums.

RĪgā 20. maijā plkst. 21 Arēnā Rīga – Limp

Bizkit.Grupu Limp Bizkit 1995. gadā Floridā iz-

veidoja dziedātājs Freds Dērsts, ģitārists Vess Borlands, basģitārists Sems Riverss un bun-dzinieks Džons Oto. Drīz viņiem pievieno-jās arī emigrants no Latvijas – dīdžejs Leors Dimants ar skatuves vārdu DJ Lethal – un jauns mūzikas virziens bija dzimis. Apvieno-jot rokmūziku un hiphopu, Limp Bizkit kļuva par nu-metal pionieriem un 2000. gadā izdeva savu izcilāko sasniegumu – albumu Chocolate Starfish and the Hot Dog Flavored Water.

Kā jau slavenām grupām gadās, pēc dažiem gadiem Limp Bizkit dalībnieki sāka strīdēties. Vispirms grupu pameta Vess Borlands, pēc tam DJ Lethal. Mūziķu domstarpības vairākus gadus bija mediju uzmanības centrā, bet grupas fani tikmēr turpināja atbalstīt savus varoņus – četri Limp Bizkit studijas ieraksti visā pasaulē pārdoti vairāk nekā 50 miljonos eksemplāru.

2009. gadā Limp Bizkit pierāda, ka drau-dzība uzvar visus strīdus. Vess Borlands pametis ģitārista vietu Merilina Mensona pa-vadošajā grupā un DJ Lethal atstājis produ-centa krēslu savā ierakstu studijā, lai dotos Limp Bizkit turnejā un no jauna spēlētu saviem faniem hitus My Generation, Rollin’, My Way, Re-Arranged un daudzus citus. Pirmo reizi – arī Latvijā.

Limp Bizkit.

andris ērglis.

736 sludinājumi pielikumā kaleidoskops - … · velga sutena, partijas sabiedrība citai...

Documents