AFGANISTĀNA ● Džamas minarets un arheoloģiskås liecības (Minaret and Archaeological Remains of Jam) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2002. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (III), (IV). 65 metrus augstais Džamas minarets ir gracioza, augsta celtne, kas datēta jau 12.gs. Tai ir smalka ķieģeļu apdare, un tås augšdaļå ir iekalts zilu dakstiņu uzraksts, kas ir ievērības cienīgs arhitektūras un rotåjumu dēļ. Tie simbolizē arhitektūras un måkslas uzplaukumu šajå reģionå. Džamas minaretu ieskauj dziļå upes ieleja, kas atrodas starp augstiem kalniem pašå Goras provinces sirdī, atståjot neaizmirstamu iespaidu. ● Bamijånas ielejas kultūrainava un arheoloģiskås liecības (Cultural Landscape and Archaeological Remains of the Bamiyan Valley) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2003. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (II), (III), (IV), (VI). Bamijånas ielejas kultūrainava un arheoloģiskås liecības ataino måkslas un reliģijas attīstību no 1.gs. – 13.gs. senajå Baktrijå, ko raksturo Gandåras budistu måkslas skolå apvienotå dažådu kultūru ietekme. Šajå apgabalå ir liels skaits budistu klosteru ansambļu un svētnīcu, kå arī nocietinåtas celtnes no islåma perioda. Atrašanås vieta ir arī liecība traģiskajai divu ståvošo Budas statuju sagraušanai, ko 2001. gada martå veica Taliban grupējums.

ALBĀNIJA

● Butrinta (Butrint) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1992. gadå, pamatojoties uz kritēriju (III). Apdzīvota jau aizvēstures periodå, Butrinta ir bijusi grieķu kolonijas, romiešu pilsētas un bīskapijas atrašanås vieta. Bizantijas valdīšanas laikå tå piedzīvoja uzplaukuma periodu, vēlåk īslaicīgu venēciešu okupåciju, bet vēlīnajos viduslaikos, kad šo teritoriju såka pårklåt dumbråjs, tå tika pamesta. Šobrīd arheoloģiskajå vietå ir drupas, kas simbolizē katru pilsētas attīstības periodu. ● Beratas un Ģirokastras vēsturiskie centri (Historic Centres of Berat and Gjirokastra) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2005. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (III), (IV).

Berata un Ģirokastra tiek uzskatītas par retiem Osmaņu impērijas arhitektūras piemēriem. Berata atrodas Albånijas centrålajå daļå, un tå liecina par reliģiski un kultūriski atšķirīgu kopienu līdzåspaståvēšanu gadsimtu gaitå. To raksturo pils, kas tuvåkajå apkårtnē pazīstama kå Kala, kuras lielåkå daļa tika uzbūvēta 13.gs., lai gan tå datēta jau 4.gs. pirms mūsu ēras. Citadeles laukumå ir vairåkas Bizantijas baznīcas, pårsvarå no 13.gs., kå arī dažas mošejas, kas tika uzbūvētas Osmaņu ēras laikå, såkot no 1417. gada. Ģirokastra, kas atrodas Drinas upes ielejå Albånijas dienvidos, glabå izcilu divståvu måju virkni, kas tika izveidota 17.gs. Pilsētå atrodas arī tirgus, 18. gadsimta mošeja un divas tå paša laika perioda baznīcas. ALŽĪRIJA ● Al Qal`a cietoksnis senajå pilsētå Beni Hammad (Al Qal'a of Beni Hammad) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1980. gadå, pamatojoties uz kritēriju (III). Kalnainå, neparasti skaistå vietå atrodas Hamadidu emīru pirmås galvaspilsētas drupas, kas attēlo autentisku nocietinåtu musulmaņu pilsētu. Tå dibinåta 1007. gadå un sagrauta 1152. gadå. Mošeja, kuras lūgšanu istabå ir 13 ejas ar 8 nišåm, ir viena no lielåkajåm mošejåm Alžīrijå. ● Djemila (Djémila) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1982. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (III), (IV). Pilsēta Djemila jeb Cuicula, kas atrodas 900 m virs jūras līmeņa, ar savu forumu, tempļiem, bazilikåm, triumfa arkåm un måjåm ir interesants romiešu pilsētas plånošanas piemērs, kas pielågots kalnainai atrašanås vietai. ● Mzabas ieleja (M`Zab Valley) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1982. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (III), (V). Tradicionålå cilvēku apdzīvotå vieta, kuru 10.gs. izveidoja ibadīti apkårt pieciem ksour (nocietinåtajåm pilsētåm), Mzabas ielejå ir saglabåjusies neskarta. Mzabas ielejas plånojums ir vienkåršs, funkcionåls un pielågots apkårtējai videi. Tås arhitektūra paredzēta dzīvošanai kopienå, tai pat laikå cienot ģimenes struktūru. Mzabas ieleja ir iedvesmas avots mūsdienu pilsētu plånotåjiem. ● Tasilinadžers (tulk. „Upju plakankalne”) # (Tassili n`Ajjer)

Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1982. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (III), (VII), (VIII). Tasilinadžers atrodas interesantå ainavå, kas ģeoloģiski atgådina mēness virsmu. Šeit atrodas viena no vissvarīgåkajåm alu zīmējumu grupåm pasaulē. Vairåk nekå 15 tūkstoši zīmējumu un gravējumu atspoguļo klimata izmaiņas, dzīvnieku migråciju un cilvēku evolūciju Sahåras tuksneša malå laika posmå no 6000. gadam pirms mūsu ēras līdz pirmajiem gadsimtiem mūsu ērå. Ģeoloģiskajåm figūråm ir arī måkslinieciska nozīme - erozijas ietekmēti, smilšakmeņi veido „akmeņu mežus”. ● Senå pilsēta Timgada (Timgad) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1982. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (III), (IV). Timgada atrodas Aures kalna ziemeļu nogåzēs. Mūsu ēras 100. gadå imperators Trajans to izveidoja kå militåru koloniju. Tas ir lielisks romiešu pilsētas plånošanas piemērs, ko raksturo teritorijas kvadråtveida forma un taisnleņķa plånojums, kas balstīts uz diviem perpendikulåriem ceļiem (cardo un decumanus), kas šķērso pilsētu. ● Senå pilsēta Tipasa (Tipasa) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1982. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (III), (IV). Vidusjūras krastos esošå Tipasa bija sens kartågiešu tirdzniecības punkts, kuru iekaroja Roma un pårvērta par stratēģisko båzi Mauretånijas karalistes iekarotajåm teritorijåm. Tajå ir unikåla feniķiešu, romiešu, paleokristiešu un bizantiešu drupu grupa, kuråm līdzås atrodas arī iezemiešu pieminekļi, piemēram, Kbor er Roumia, lielais karaliskais Mauretånijas mauzolejs. ● Alžīras Kasba (Kasbah of Algiers) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1992. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (V). Kasba ir unikåls medinas jeb islåma pilsētas veids. Tå atrodas vienå no skaiståkajåm Vidusjūras piekrastes vietåm, paceļoties påri salåm, kur 4.gs. tika izveidots kartågiešu tirdzniecības punkts. Šeit atrodas citadeles, senu mošeju un osmaņu tipa piļu drupas, kå arī saglabåjusies tradicionålå pilsētas struktūra, kas tiek saistīta ar dziļi iesakņojušos kopienas apziņu. ANDORA

● Madriu-Perafitu-Klaroras ieleja (Madriu-Perafita-Claror Valley) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2004. gadå, pamatojoties uz kritēriju (V). Ielejas kultūrainava piedåvå mikrokosmisku liecību par to, kå cilvēki apguvuši augsto Pireneju resursus vairåk nekå tūkstots gadus. Tås akmeņaino klinšu un glečeru dramatiski ledainås ainavas ar atklåtajåm ganībåm un ståvajåm mežu ielejåm aizņem 4 247 ha lielu platību, kas ir 9% no kopējås gråfistes platības. Madriu-Perafitu-Klaroras ieleja atspoguļo vēsturiskas izmaiņas klimatå, ekonomiskajå situåcijå un sociålajås sistēmås, kå arī apstiprina pastorålisma un spēcīgås kalnu kultūras stabilitåti, sevišķi komunålås zemes īpašuma sistēmas paståvēšanu jau kopš 13.gs. Šeit atradušås vasaras apmetes, par ko liecina vagotie lauki, akmens takas un dzelzs kausēšanas vietas. ARGENTĪNA ● Los Glasjares Nacionålais parks # (Los Glaciares) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1981. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VII), (VIII). Nacionålais parks Los Glaciares ir dabas skaistuma paraugs ar robotiem, augstiem kalniem un lielu skaitu ledus ezeru, tai skaitå Argentino ezeru, kas ir 160 km garš. Tå vistålåkajå galå satiekas trīs glečeri, lai izlaistu savus izgarojumus pienīgi pelēkajå ledus ūdenī, iegrūžot ezerå masīvus kupolveida aisbergus negaisa skaņåm līdzīgu šļakatu pavadījumå. ● Jezuītu misijas indiåņu Guarani zemēs: Sanignasio Mini, Santa Anna, Nuestra Senjora de Loreto un Santamarija Meijora (Argentīna), Sanmigela das Misos drupas (Brazīlija) * (Jesuit Missions of the Guaranis: San Ignacio Mini, Santa Ana, Nuestra Señora de Loreto and Santa María Mayor (Argentīna), Ruins of São Miguel das Missões (Brazil) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1983. gadå, pamatojoties uz kritēriju (IV). Sanmigela das Misos drupas Brazīlijå un Sanignasio Mini, Santa Anna, Nuestra Senjora de Loreto un Santamaria Meijora drupas Argentīnå atrodas tropiskå meža sirdī. Tås ir iespaidīgas drupas, kas atståtas Guarani indiåņu zemēs piecu jezuītu misiju laikå 17. un 18.gs. Katru no tåm raksturo specifisks izkårtojums un atšķirīga saglabåtības pakåpe. ● Igvasu Nacionålais parks (Iguazu National Park)

Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1984. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VII), (X). Pusloka ūdenskritums, kas atrodas pašå parka sirdī, ir 80 m augsts un diametrå sasniedz 2700 m platumu. Ūdenskritums ir novietots bazalta robežlīnijå, kas savienojo Argentīnu un Brazīliju. To veido vairåkas kaskådes, kas rada plašas ūdens šaltis, padarot to par vienu no iespaidīgakajiem ūdenskritumiem pasaulē. Ezeru aptverošajå subtropu mežå ir vairåk nekå 2000 vaskulåro augu sugu, un tas dod patvērumu šī reģiona tipiskajiem savvaļas dzīvniekiem: tapīriem, milzīgajiem skudrulåčiem, kliedzošajiem pērtiķiem, ocelotiem, jaguåriem un kaimaniem. ● Kueva de las Manos, Rio Pinturas (Cueva de las Manos, Rio Pinturas) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1999. gadå, pamatojoties uz kritēriju(III). Kueva de las Manos glabå izcilu alu måkslas liecības, kas radītas apmēram pirms 9500 līdz 13000 gadu. Kueva de las Manos (tulkojumå- plaukstu ala) nosaukumu ieguvusi no cilvēku plaukstu aprisēm uz alas sienåm, kuras rotå arī dzīvnieku attēlojumi, piemēram, savvaļas lamas (Lama guanicoe), kas joprojåm bieži sastopamas šajå reģionå, kå arī medību ainu zīmējumi. Cilvēki, kas radīja šīs gleznas, iespējams, bija Patagonijas vēsturiskås mednieku-lauksaimnieku kopienas priekšteči, kurus 19.gs. sastapa Eiropas kolonisti. ● Valdesa pussala (Península Valdés) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1999. gadå, pamatojoties uz kritēriju (X). Valdesa pussalai Patagonijå ir nozīmīga loma jūras zīdītåju sugu saglabåšanå uz Zemes. Tå ir izplatības vieta tådåm svarīgåm vairošanås populåcijåm kå apdraudētajam dienvidu pundurvalim, dienvidu ziloņronim, dienvidu jūraslauvåm. Šeit dzīvojošie plēsoņdelfīni ir attīstījuši unikålu medību stratēģiju, lai pielågotos vietējiem piekrastes apståkļiem. ● Isčigualasto un Talampaijas dabas parki (Ischihualasto/Talampaya Natural Parks) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2000. gadå, pamatojoties uz kritēriju (VIII). Šie divi blakusesošie parki, kas plešas vairåk nekå 275 300 ha platībå tuksneša reģionå gar centrålås Argentīnas Pampas grēdas rietumu robežu, glabå vispilnīgåko kontinentålo fosiliju paraugu no Triasa perioda (pirms 208 – 245 miljoniem gadu). Sešas parkå sastopamås ģeoloģiskås struktūras satur plašu

zīdītåju, dinozauru un augu priekšteču klåstu, atklåjot mugurkaulnieku evolūciju un paleovides dabu Triasa periodå. ● Jezuītu dzīvojamais masīvs un fermas Kordovå (Jesuit Block and Estancias of Córdoba) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2000. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV). Jezuītu dzīvojamais masīvs Kordovå, bijušås Paragvajas jezuītu provinces sirdī, glabå galvenås jezuītu arhitektūras ēkas: universitåti, Jēzus biedrības baznīcu un rezidenci, kå arī koledžu. Blakus piecåm fermåm (estancias) atrodas reliģiskås un laicīgås ēkas, kas atgådina par unikålo reliģisko, sociålo un ekonomisko „eksperimentu”, kas tika īstenots vairåk nekå 150 gadus 17. un 18. gs. ● Senais ceļš Kebrada de Umauaka (Quebrada de Humahuaca) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2003. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV), (V). Kebrada de Umauaka atrodas kultūrvēsturiskå ceļu līnijå, Kamino Inka, kas ved cauri iespaidīgajai Rio Grande ielejai no tås såkuma Andu kalnu tuksneša plakankalnē līdz tås saplūšanai ar Rio Leone ieleju aptuveni 150 km uz dienvidiem. Ieleja pēdējos 10 000 gadu ir bijusi galvenais tirdzniecības ceļš. Tajå redzamas aizvēstures mednieku-lauksaimnieku kopienu atståtås pēdas Inku impērijas laikå (15. un 16.gs), kå arī liecības no neatkarības cīņåm 19. un 20.gs. ARMĒNIJA ● Ahpatas un Sanainas klosteri (Monasteries of Haghpat and Sanahin) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1996. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV). Šie divi bizantiešu klosteri Tumanian reģionå uzplaukuma- Kjurikjan dinastijas valdīšanas (10. -13.gs.)- laikå bija nozīmīgi zinåšanu centri. Sanainå atradås slavena iluminatoru un kaligråfu skola. Abi klosteru kompleksi ir Armēnijas reliģiskajås arhitektūras uzplaukuma pieminekļi, kuru unikålais stils apvieno bizantiešu eklektiskås arhitektūras un kaukåziešu reģiona tradicionålås arhitektūras elementus. ● Ečmiadzinas katedråle un baznīcas, un Zvartnocas arheoloģiskå apkårtne (Cathedral and Churces of Echmiatsin and the Archaeological Site of Zvartnots) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2000. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (III).

Ečmiadzinas katedråle un baznīcas, kå arī arheoloģiskås drupas Zvartnocå grafiski attēlo Armēnijas tipa baznīcu (centra kupols un krustveida zåle) evolūciju un attīstību. Šåda tipa baznīcas ietekmēja arhitektūras un måkslas attīstību reģionå. ● Gegardas klosteris un Azatas augšteces ieleja (Monastery of Geghard and the Upper Azat Valley) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2000. gadå, pamatojoties uz kritēriju (II). Gegardas klosterī iekļauts liels skaits baznīcu un kapa vietu, no kuråm lielåkå daļa ir izcirstas klintī, apliecinot Armēnijas viduslaiku arhitektūras apogeju. Viduslaiku ēku kompleksu ieskauj pasakaina, klinšaina ainava Azatas ielejas såkumå. AUSTRĀLIJA ● Lielais Barjerrifs (Great Barrier Reef) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1981. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VII), (VIII), (IX), (X). Lielais Barjerrifs ir ievērojams dabas dažådības un skaistuma paraugs Austrålijas ziemeļaustrumu piekrastē. Šeit atrodas pasaules lielåkå koraļļu rifu dažådība, kurå ietilpst 400 koraļļu veidi, 1500 zivju un 4000 mīkstmiešu veidi. Barjerrifs ir zinåtnisks pētniecības objekts, jo dažåm šeit dzīvojošåm sugåm, tostarp dugongam („jūras govs”) un lielajam zaļajam bruņurupucim, draud izmiršana. ● Kakadu Nacionålais parks (Kakadu National Park) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1981. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (VI), (VII), (IX), (X). Šis unikålais arheoloģiskais un etnoloģiskais rezervåts, kas atrodas Ziemeļu teritorijå, ir apdzīvots jau vairåk nekå 40 000 gadu. Alu zīmējumi, grebumi klintīs un arheoloģiskås vietas apliecina šī reģiona iedzīvotåju iemaņu un dzīves veida pårmaiņas no mednieku-lauksaimnieku kopienåm līdz aborigēniem, kuri joprojåm šeit dzīvo. Tas ir unikåls ekosistēmu kompleksa paraugs, iekļaujot paisuma-bēguma sēkļus, applūstošos līdzenumus, zemienes un plakankalnes, kas ir måjoklis plašam lokam retu vai endēmisku sugu augiem un dzīvniekiem. ● Vilandras ezeru rajons (Willandra Lakes Region) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1981. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (III), (VIII).

Šajå reģionå atrodamas fosiliju atliekas ezeros un smiltīs, kas datējamas ar pleistocēna periodu, kå arī arheoloģiskas liecības par 45 – 60 tūkstošus gadus senåm cilvēku apdzīvotåm vietåm. Tas ir unikåls vēstures avots pētījumiem par Austrålijas kontinenta cilvēces evolūciju. Šeit ir atrastas arī vairåkas labi saglabåjušås somaiņu fosilijas. ● Lorda Hava salu grupa (Lord Howe Island Group) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1982. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VII), (X). Ievērojams izolēto okeåna salu piemērs, kas radies vulkåniskås aktivitåtes rezultåtå vairåk nekå 2000 m zem jūras līmeņa. Šīs salas lepojas ar iespaidīgu topogråfiju, kå arī dod patvērumu daudzåm endēmiskåm sugåm, it īpaši putnu sugåm. ● Tasmånijas neskartå daba (Tasmanian Wilderness) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1982. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (III), (IV), (VI), (VII), (VIII), (IX), (X). Tasmånijas reģiona parki un rezervåti ar ståvajåm aizåm klåj vairåk nekå 1 miljonu hektåru teritorijas, un tå ir viena no pēdējåm mēreno lietus mežu izplatības vietåm pasaulē. Atliekas, kas atrastas kaļķakmens alås, liecina par cilvēku apdzīvotību šajå reģionå vairåk nekå 20000 gadu garumå. ● Gondvanas lietus meži Austrålijå 1 (Gondwana Rainforests of Australia) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1986. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VIII), (IX), (X). Gondvanas lietus meži lielåkoties atrodas Lielajå nogåzē Austrålijas austrumu piekrastē un iekļauj vairåkas aizsargåjamås dabas teritorijas. Vulkånu kråteru apkårtnē atrodamajam ģeoloģiskajam materiålam un teritorijå esošajam lielajam skaitam reto un apdraudēto lietus mežu sugu ir starptautiska, zinåtniska vērtība. ● Uluru – Kata Tjuta Nacionålais parks 2 (Uluru-Kata Tjuta National Park) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1987. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (V), (VI), (VII), (VIII). Šis parks, agråk saukts par Uluru (Aiers klints – Olgas kalns) Nacionålo parku, glabå iespaidīgus ģeoloģiskos veidojumus, kas dominē plašajå centrålås Austrålijas sarkanajå un smilšainajå līdzenumå. Uluru, iegrimis monolīts, un Kata

Tjuta (latv. „daudz galvas”), klinšu veidojumi, kas atrodas uz rietumiem no Uluru, ir daļa no tradicionålås svētvietu sistēmas, kas raksturīga vienai no pasaulē vecåkajåm cilvēku sabiedrībåm. Tradicionålie Uluru – Kata Tjuta iemītnieki ir anangu aborigēni. ● Kvīnslendas mitrie tropu meži (Wet Tropics of Queensland) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1988. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VII), (VIII), (IX), (X). Šī platība, kas stiepjas gar Austrålijas ziemeļaustrumu piekrasti 450 km garumå, pårsvarå saståv no tropiskajiem lietus mežiem. Šis biotops dod patvērumu īpaši plašai un daudzveidīgai augu kopai, kå arī somaiņiem un dziedošajiem putniem, kå arī citåm retåm un apdraudētåm dzīvnieku un augu sugåm. ● Haizivs Līcis, Rietumaustrålija (Shark Bay, Western Australia) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1991. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VII), (VIII), (IX), (X). Haizivs līci, kas atrodas tålåkajå Austrålijas kontinenta rietumu punktå, ar tåm piederošajåm salåm un zemi, raksturo trīs izcilas dabas vērtības: plašå jūras zåļu gultne, kas ir pati lielåkå (4800 km2) un bagåtåkå pasaulē; dugongu („jūras govju”) populåcija; un stromatolīts (aļģu kolonijas, kas veido cietus, kupolveida nogulumu slåņus un ir starp vecåkajåm dzīvības formåm uz zemes). Haizivs līcī mīt arī piecas no apdraudēto zīdītåju sugåm. ● Freizera sala (Fraser Island) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1992. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VII), (VIII), (IX). Freizera sala atrodas netålu no Austrålijas austrumu krasta. Tå ir lielåkå smilšu sala pasaulē – 122 km dziļa. Sauszemes vidienē atrodas majeståtiskås smiltīs augošo lietus mežu paliekas un puse no visas pasaules saldūdens kåpu ezeriem. Staigåjošo kåpu, tropisko lietus mežu un ezeru savienojums šo vietu padara ļoti īpašu. ● Austrålijas zīdītåju fosiliju atradnes (Riversleita/Narakorte) (Australian Fossil Mammal Sites (Riversleigh/Naracoorte)) Iekļautas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1994. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VIII), (IX).

Riversleita un Narakorte atrodas Austrumaustrålijas ziemeļos un dienvidos, un tås ir iekļautas pasaules 10 labåko fosiliju atradņu sarakstå. Tås ir lielisks Austrålijas unikålås faunas evolūcijas galveno posmu piemērs. ● Hērda un Makdonalda salas (Heard and McDonald Islands) Iekļautas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1997. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VIII), (IX). Hērda sala un Makdonalda salas atrodas Dienvidu okeånå apmēram 1700 km no Antarktikas kontinenta un 4100 km uz dienvidrietumiem no Pērtas. Kå vienīgås vulkåniski aktīvås subantarktiskås salas tås „atver logu uz zemes iekšieni”, tådējådi nodrošinot iespēju novērot notiekošos ģeomorfoloģiskos procesus un ledåju virzošo spēku. Hērda un Makdonalda salu īpatnējås saglabåšanas vērtība – viena no pasaules retajåm neskartajåm ekosistēmåm - slēpjas pilnīgå atšķirtībå no citiem augiem un dzīvniekiem, kå arī cilvēku ietekmes. ● Makvorija sala (Macquarie Island) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1997. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VII), (VIII). Makvorija (garums 34 km, platums 5 km) ir sala Dienvidu okeånå, kas atrodas 1500 km dienvidaustrumu virzienå no Tasmånijas un apmēram pusceļå starp Austråliju un Antarktikas kontinentu. Sala ir atklåta Makvorija zemūdens klints kore, kas pacēlusies līdz savai tagadējai pozīcijai vietå, kur Austrålijas tektoniskå plåtne satiek Kluså okeåna plåtni. Makvorijas sala ir vienīgå vieta pasaulē, kur akmeņi no zemes mantijas (6 km zem okeåna dibena) ir izcēlušies virs jūras līmeņa, tådēļ tås saglabåšana ir īpaši nozīmīga. Šeit iespējams ieraudzīt izcilus spilvenbazalta un citu efuzīvo iežu piemērus. ● Lielo Zilo kalnu apgabals (Greater Blue Mountains Area) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2000. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (IX), (X). Lielo Zilo kalnu apgabalu veido 1.03 miljonus hektåru liela smilšakmens plakankalne, ståvas nogåzes un šauras aizas, kurås dominē mērenais eikaliptu mežs. Apgabalå atrodas astoņas aizsargåjamas dabas teritorijas, kur vērojama eikaliptu evolucionårå attīstība un sugu diversifikåcija, ko ietekmējusi nošķirtība Gondvanas periodå. Lielo Zilo kalnu apgabalå ir sastopama 91 eikaliptu suga. Apgabals ir ievērojams arī ar eikaliptu strukturålo un ekoloģisko dažådību, ko ietekmējusi tå plašå izplatība. Šeit vērojama Austrålijas bioloģiskå daudzveidība- vaskulåro augu valsts bagåtības, kå arī ievērojams skaits reto un apdraudēto sugu, tai skaitå endēmiskås un evolūcijas relikta sugas, piemēram, Volemi priede, kas eksistējusi retås mikrovietås.

● Purnululu Nacionålais parks (Purnululu National Park) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2003. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VII), (VIII). Purnululu Nacionålais parks atrodas Rietumaustrålijas štatå un aizņem 239 723 ha lielu platību. Tajå atrodas sīki izpētītås Devona perioda kvarca smilšakmeņa Bungle klintis, kas vairåk nekå 20 miljonu gadu laikå ir erodējušas un izveidojušas virkni bišu stropa formas torņus vai konusus, kuru smaili slīpo virsmu skaidri iezīmē regulårås tumši pelēko zilaļģu garozas horizontålås joslas. Šie izcilie karsta procesa konusi par savu eksistenci un unikalitåti var pateikties ģeoloģisko, bioloģisko, erozijas un klimatisko dabas fenomenu mijiedarbībai. ● Karaliskå izståžu zåle un Karltona dårzi (Royal Exhibition Building and Carlton Gardens) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2004. gadå, pamatojoties uz kritēriju (II). Karaliskå izståžu zåle un tai apkårt esošie Karltona dårzi tika projektēti grandiozajåm 1880. un 1888. gada starptautiskajåm izstådēm Melburnå. Ēkas un dårza projektētåjs bija Džozefs Rīds (Joseph Reed). Ēka ir celta no ķieģeļiem un kokmateriåliem, tērauda un šīfera. Tajå ir apvienoti bizantiešu, romåņu, lombardiešu un itåļu renesanses stilu elementi. Šis īpašums ir tipisks starptautisko izståžu kustības piemērs, kas laikå no 1851. – 1915. gadam organizēja vairåk nekå 50 izstådes Parīzē, Ņujorkå, Vīnē, Kalkutå, Kingstonå (Jamaika) un Santjago (Čīle). Tåm visåm bija kopīga ideja un mērķi – veidot izstådes, kas atspoguļo cilvēces industriålo progresu viså pasaulē. ● Sidnejas Operas nams (Sydney Opera House) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2007. gadå, pamatojoties uz kritēriju (I). Sidnejas Operas nams, kas atklåts 1973. gadå, ir lielisks 20.gs. arhitektūras piemērs, kas apvieno dažådus radošuma un jauninåjumu elementus gan arhitektūras formås, gan dizainå. Lieliskå pilsētnieciskå ēka ieskauta jūras ainavå pašå pussalas galå uz Hårboras tilta fona, un tå ir nozīmīgs un ietekmīgs arhitektūras objekts. Sidnejas Operas namu veido trīs savstarpēji savienotas un velvētas „gliemežvåku” grupas, kas savkårt veido divu galveno uzståšanås zåļu un restoråna jumtu. Šīs gliemežvåku struktūras ir novietotas uz plaša paaugstinåjuma, kuru ietver terašu zonas, kas kalpo kå cilvēku pastaigu laukums. Kad 1957. gadå Sidnejas Operas nama projektu, kuru izstrådåja dåņu arhitekts Jorns Utzons (Jørn Utzon), atzina starptautiska žūrija, tas iezīmēja radikåli jaunu pieeju ēku konstrukciju izstrådē.

● Austrålijas noziedznieku kolonijas (Australian Convict Sites) Iekļautas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2010. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (IV), (VI). Kolonijås ietilpts vienpadsmit soda izciešanas vietas, kas ir tikai neiels skaits no 18. un 19. gs. Britu impērijas izveidotajåm nometnēm uz Austrålijas zemes. Šīs vietas atrodas viså Austrålijå – no Fremantles Rietumaustrålijå līdz Kingstonas un Artura ielejai Norfolkas salas austrumos; no Sidnejai apkårt esošajåm teritorijåm Jaundienvidvelsas ziemeļos līdz Tasmånijas dienvidos esošajåm vietåm. Apmēram 166 tūkstoši vīriešu, sieviešu un bērnu vairåk nekå 89 gadus ilgå laika periodå no 1787. līdz 1868. gadam tika izsūtīti ar britu tiesas spriedumu uz Austrålijas noziedznieku kolonijåm. Ieslodzījuma vietu mērķis bija påraudzinåt ieslodzītos, liekot tiem strådåt un celt jaunas kolonijas. Saglabåjušås katorgu vietas liecina par Eiropas koloniålo pagåtni un koloniålås varas klåtbūtni Austrålijå. ● Ningalo piekraste (Ningaloo Coast) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2011. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VII), (X). Ningalo piekrastes 604 500 ha lielais jūras un sauszemes īpašums, kas atrodas attålajå Austrålijas rietumu piekrastē, glabå vienu no pasaulē garåkajiem piekrastes rifiem. Uz sauszemes atrodas plaša karsta procesu sistēma, kå arī pazemes alu un ūdensteču tīkls. Ningalo piekrastē måjo ļoti daudz jūras iemītnieku sugu, starp tåm arī liels skaits jūras bruņurupuču, bet katru gadu šajå piekrastē pulcējas vaļhaizivis. Sauszemes daļå raksturīgas ūdenstilpnes ar nozīmīgu alu, cauruļvadu un gruntsūdeņu plūsmu tīklu, kur sastopama jūras un sauszemes bioloģisko daudzveidību, ko raksturo dažådas retas augu un dzīvnieku sugas. AUSTRIJA ● Zalcburgas vēsturiskais centrs (Historic Centre of the City of Salzburg) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1996. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV), (VI). Zalcburga ir spējusi saglabåt neparasti bagåto pilsētas materiålu, kas veidojies periodå no viduslaikiem līdz 19. gs., kad tå bija brīvpilsēta, kuru pårvaldīja princis-arhibīskaps. Tås liesmojošå gotika piesaistīja daudzus amatniekus un måksliniekus pirms pilsēta guva atpazīstamību ar itåļu arhitektu Vinsento Skamozi (Vincenzo Scamozzi) un Santīni Solari (Santini Solari) darbiem, pateicoties kam tapis Zalcburgas barokålais centrs. Šis Ziemeļeiropas un Dienvideiropas satikšanås punkts, iespējams, iededza Zalcburgas paša slavenåkå

dēla – Volfganga Amadeja Mocarta – ģenialitåti, un kopš tå laika viņa vårds vienmēr ir bijis saistīts ar šo pilsētu. ● Šēnbrunnas pils un dårzi (Palace and Gardens of Schönbrunn) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1996. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (IV). No 18.gs. līdz 1918. gadam Šēnbrunna bija Håpsburgu imperatoru rezidence. Tås arhitekti bija Johans Bernhards Fišers fon Erlahs (Johann Bernhard Fischer von Erlach) un Nikolas Pakasi (Nicolaus Pacassi). Tajå ir daudz izcilu dekoratīvi lietišķås måkslas piemēru. Pils un tås dårzi, kas 1752.gadå bija pasaules pirmå zoodårza vieta, veido ievērojamu baroka ansambli un ir brīnišķīgs Gesamtkunstwerk piemērs. ● Halštate- Dahšteina / Zalckamergūtas kultūrainava (Hallstatt-Dachstein / Salzkammergut Cultural Landscape) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1997. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (III), (IV). Cilvēku aktivitåte brīnišķīgajå Zalzburgas dabas ainavå datēta jau aizvēstures laikå,. Šeit esošås såls nogulsnes tika izmantotas jau apmēram otrajå gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Såls resursi nodrošinåja šīs vietas labklåjību līdz pat 20.gs. vidum, kas atspoguļojås lieliskajå Halštates pilsētas arhitektūrå. ● Zemeringas dzelzceļš (Semmering Railway) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1998. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV). Zemeringas dzelzceļš ir 41 km garš kalnu dzelzceļš, kas tika uzcelts laika periodå no 1848. līdz 1854. gadam. Tas ir viens no iespaidīgåkajiem civilås celtniecības varoņdarbiem šajå dzelzceļu būves pionieru fåzē. Augstå tuneļu, viaduktu un citu būvdarbu kvalitåte ir nodrošinåjis paståvīgu dzelzceļa līnijas izmantošanu līdz pat mūsdienåm. Tas šķērso iespaidīgas kalnu ainavas. Ceļmalå esošås ēkas, kas plånotas aktīvås atpūtas nolūkiem, tika uzceltas pēc dzelzceļa transporta ierīkošanas. ● Gråcas vēsturiskais centrs un Egenbergas pils (City of Graz – Historic Centre and Schloss Eggenberg) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1999. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV). Gråcas vēsturiskais centrs un Egenbergas pils glabå liecību par Centråleiropas pilsētas kompleksu, kas ir dzīvå mantojuma paraugs un kuru ietekmējusi

gadsimtiem ilgå Håpsburgu klåtbūtne un kultūras un måkslas loma aristokråtu ģimenēs. Šī vieta ir harmonisks Centråleiropas un Viduseiropas arhitektūras un måkslas stilu sajukums no viduslaikiem līdz 18.gs. Tå sevī iemieso visaptverošu arhitektūras un dekoråciju ansambli, kas radies atšķirīgu kultūru mijiedarbības rezultåtå. ● Vahovas kultūrainava (Wachau Cultural Landscape) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2000. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV). Vahova ir Donavas ielejas posms starp Melkas un Kremzas pilsētåm. Skaistå ainava glabå neskartas arhitektūras, urbånås un agrårås vides bagåtības- klosterus, pilis, pilsētu plånojumu, vīnogulåjus. ● Fertē / Neizīdles ezera kultūrainava * (Fertö/Neusiedlersee Cultural Landscape) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2001. gadå, pamatojoties uz kritēriju (V). Fertē/Neizīdles ezers jau astoņus gadu tūkstošus ir dažådu kultūru krustpunkts. Ezera ainavas ir cilvēku darbības un fiziskås vides evolucionårås simbiozes rezultåts. Ezeru aptverošo ciematu lauku arhitektūra un vairåkas 18. un 19. gs. pilis palielina šīs teritorijas ievērojamo kultūrvērtību. ___ * kopā ar Ungāriju ● Vīnes vēsturiskais centrs (Historic Centre of Vienna) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2001. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV), (VI). No såkotnējåm ķeltu un romiešu apmetnēm Vīne pårtapa viduslaiku un baroka pilsētå, kļūstot par Austroungårijas galvaspilsētu. Tå spēlēja būtisku lomu Eiropas mūzikas vēsturē no Vīnes klasicisma laikmeta līdz pat 20.gs. såkumam. Vīnes vēstures centrs ir bagåtīgs arhitektūras piemineklis, kas ietver baroka pilis un dårzus, kå arī 19.gs. beigu perioda Ringstrasse, kurå atrodas grandiozas celtnes, pieminekļi un parki. ● Aizvēsturiskie uz påļiem būvētie måjokļi Alpos* (Prehistoric Pile dwellings around the Alps) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2011. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (IV), (V).

Šī teritorija, kas saståv no 111 atsevišķåm vietåm, iekļauj aizvēstures perioda uz påļiem būvēto måjokļu (vai kårts måju) apmetņu paliekas ezeru, upju un pårmitro zemju malås, kas būvētas Alpos un to apkårtnē laika posmå no 5000. gada līdz 500. gadam. Veiktie izrakumi sniedz ieskatu Eiropas Alpu aizvēsturē un kopienu dzīvesveidå vēlå akmens un bronzas laikmetå. 56 no šīm vietåm atrodas Šveicē. Šīs apmetnes ir unikåla labi saglabåjušos un arheoloģiski bagåtu vietu grupa, kas veido vienu no nozīmīgåkajiem resursiem pētījumiem par pirmajåm agrårajåm sabiedrībåm šajå reģionå. ___ * kopā ar Franciju, Vāciju, Itāliju, Slovēniju un Šveici AZERBAIDŽĀNA ● Baku vecpilsēta ar Širvanšaha pili un Jaunavas torni (Walled City of Baku with the Shirvanshah`s Palace and Maiden Tower) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2000. gadå, pamatojoties uz kritēriju (IV). Baku vecpilsēta uzbūvēta vietå, kas apdzīvota jau kopš paleolīta, un tå atklåj liecības par zoroastriešu, sasaniešu, aråbu, persiešu, širvanu, osmaņu un krievu klåtbūtni kultūras attīstībå. Iekšējå pilsēta (Icheri Sheher) ir saglabåjusi lielu daļu no saviem 12.gs. aizsargmūriem. Divpadsmitå gadsimta Jaunavas tornis (Giz Galasy) ir uzbūvēts uz senåkas ēkas pamatiem, kas datējama ar 6.-7. gadsimtu pirms mūsu ēras, bet 15.gs. celtå Širvanšaha pils ir viena no Azerbaidžånas arhitektūras pērlēm. ● Gobustånas klinšu zīmējumu kultūrainava (Gobustan Rock Art Cultural Landscape) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2007. gadå, pamatojoties uz kritēriju (III). Gobustånas klinšu zīmējumu kultūrainava iekļauj trīs klinšaino laukakmeņu plakankalnes teritorijas, kuras atrodas pustuksnesī Azerbaidžånas centrålajå daļå un ietver ievērojamu vairåk kå 6000 klinšu gravējumu lielu kopumu, kas liecina par klinšu zīmējumu 40 000 gadu ilgo mūžu. Šeit atrodamas arī kådreiz apdzīvotu alu, apmetņu un apbedījumu pēdas, kas pieråda, ka šīs platības iedzīvotåji intensīvi izmantojuši teritoriju pēc pēdējå Ledus laikmeta mitrå perioda laikå no Paleolīta beigåm līdz Viduslaikiem. Šī vieta, kas aizņem 537 ha, ir daļa no lielå aizsargåtå Gobustånas rezervåta. BAHREINA ● Bahreinas forts - senå osta un Dilmunu civilizåcijas galvaspilsēta (Qal`at al – Bahrain – Ancient Harbour and Capital of Dilmun) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2005. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (III), (IV).

Bahreinas forts ir tipisks uzkalns – måkslīgs paugurs, kas radies kultūrslåņu nogulsnēšanås rezultåtå. 300 x 600 m lielais uzkalna noslåņojums apliecina paståvīgu cilvēku klåtbūtni no apmēram 2300. gada p.m.ē. līdz 16.gs. m.ē. Veikti izrakumi atklåja dažådu veidu ēkas: apdzīvojamås, publiskås, rūpniecības, reliģiskås un militårås ēkas. Tås pieråda šīs vietas – tirdzniecības ostas – nozīmīgumu gadsimtu gaitå. 12 m augstå paugura augšå atrodas iespaidīgs portugåļu forts, no kura šī vieta ieguva savu nosaukumu – qal`a (forts). Šī vieta bija galvaspilsēta vienai no vissvarīgåkajåm senajåm civilizåcijåm šajå reģionå – Dilmuniem. Tå glabå bagåtåkos vēstures avotus par Dilmunu civilizåciju, kuri vēsta par notikumiem, kas līdz šim bija zinåma tikai no šumeru rakstiem. BANGLADEŠA ● Bageråtas vēsturiskå mošeju pilsēta (Historic Mosque City of Bagerhat) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1985. gadå, pamatojoties uz kritēriju (IV). Šī senå pilsēta, agråk pazīstama arī kå Kalifatabada, atrodas Bageråtas piepilsētå- vietå, kur satiekas Gangas un Bramaputras upes. To 15.gs. dibinåja turku ģenerålis Ulugs Khans Jahans (Ulugh Khan Jahan). Pilsētas infrastruktūra atklåj ievērojamu tehnisko meistarību un lielu skaitu mošeju un islåma pieminekļu, no kuriem daudzi celti no ķieģeļiem. ● Budisma klostera drupas Paharpurtå (Ruins of the Buddhist Vihara at Paharpurt) Iekļautas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1985. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (II), (VI). Līdz ar Mahåjånas budisma såkumu Bengålå 7.gs. Somapura Mahavira jeb Lielais klosteris bija slavens intelektuålais centrs līdz pat 12.gs. Tå plånojums pilnībå piemērots reliģiskajai funkcijai. Klostera pilsēta simbolizē unikålus måkslas sasniegumus, un tå vienkåršås, harmoniskås līnijas un izgrebto rotåjumu pårpilnība ietekmējusi budisma arhitektūru līdz pat Kambodžai. ● Sundarbanas mežs (The Sundarbans) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1997. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (IX), (X). Sundarbanas mangrovju mežs ir viens no lielåkajiem šåda veida mežiem pasaulē (140 000 ha), un tas atrodas Gangas, Bramaputras un Megnas upju deltå Bengålijas līcī. Tas ir tuvu Indijas Pasaules mantojumå iekļauto Sundarbanas mežu vietas robežai, kas iezīmēta 1987. gadå. Šo vietu šķērso sarežģīts paisuma-bēguma ūdensceļu, purvåju un mazu, pret såli izturīgu mangrovju mežu saliņu

tīkls. Šī vieta ir pazīstama ar plašo dzīvnieku valsti, tai skaitå 260 putnu sugåm, Bengålijas tīģeri un citåm apdraudētåm sugåm, piemēram, estuåru krokodilu un Indijas pitonu. BARBADOSA ● Vēsturiskå Bridžtauna un tås garnizons (Historic Bridgetown and its Garrison) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2011. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (III), (IV). Vēsturiskå Bridžtauna un tås garnizons ir izcils britu koloniålås arhitektūras piemērs, kas sevī ietver senu, labi saglabåjušos pilsētu, kura celta 17., 18. un 19.gs., kas ir liecība Lielbritånijas Atlantijas koloniålås impērijas izplatībai. Šajå teritorijå ietilpst arī tuvējais militårais garnizons, iekļaujot lielu skaitu vēsturisko ēku. Šī vieta ar savu līkumoto pilsētas izkårtojumu liecina par atšķirīgu koloniålå pilsētas plånojuma modeli, salīdzinot ar šajå reģionå esošajåm spåņu un holandiešu koloniålajåm pilsētåm, kuras tika būvētas pēc režģa plånojuma. BALTKRIEVIJA ● Belovežskaja pušča / Bjalovežas mežs * (Belovezhskaya Pushcha / Białowieża Forest) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1979. gadå, pamatojoties uz kritēriju (VII). Šī milzīgå mežu teritorija atrodas Baltijas jūras un Melnås jūras ūdensgūtves baseinå un saståv no mūžzaļajiem un platlapju kokiem. Tas ir patvērums nozīmīgai dzīvnieku valstij, tai skaitå tådiem retiem zīdītåjiem kå vilks, lūsis un ūdrs, kå arī kådiem 300 Eiropas bizoņiem, kuri no jauna ievesti šajå rezervåtå. ___ * kopā ar Poliju ● Miras pils komplekss (Mir Castle Complex) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2000. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV). Pils celtniecības såkås gotiskajå stilå 15.gs. beigås. Vēlåk tå tika paplašinåta un restaurēta renesanses un baroka stilå. Pēc tam, kad tå bija pamesta gandrīz veselu gadsimtu un piedzīvoja stiprus postījumus Napoleona periodå, pili atjaunoja 19.gs. beigås, papildinot ar daudziem citiem elementiem un iekårtojot apkårt esošo parku. Pils tagadējå forma ir liecība dažådu arhitektūras stilu attīstībai un pēctecībai reģionå. ● Radzivili ģimenes arhitektūras, rezidences un kultūras komplekss Nesvižå

(Architectural, Residential and Cultural Complex of the Radziwill Family at Nesvizh) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2005. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV), (VI). Šis komplekss atrodas centrålajå Baltkrievijå. No Radzivili dinastijas, kas uzcēla šo kompleksu un rūpējås par to no 16.gs. – 1939. gadam, nåkušas nozīmīgas personības Eiropas vēsturē un kultūrå. Pateicoties viņu pūlēm, Nesvižas pilsētai bija liela ietekme zinåtnē, måkslå, amatniecībå un arhitektūrå. Komplekså ietilpst rezidences pils un Corpus Christi kustības mauzoleja baznīca un tås apkårtne. Pilij ir desmit iekšēji savienotas ēkas, kas izvietotas apkårt sešstūrformas pagalmam. Šī pils un baznīca kļuva par vērtīgu prototipu arhitektūras attīstībai viså Centråleiropå un Krievijå. ● Strūves ģeodēziskais loks* (Struve Geodetic Arc) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2005. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (III), (VI). Strūves loks ir triangulåcijas mērīšanas ķēde, kas šķērso 10 valstis no Hammerfestas Norvēģijå līdz Melnajai jūrai vairåk nekå 2820 km garumå. Šie ir zemes mērīšanas punkti, kurus no 1816. – 1855. gadam noteica astronoms Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve (Friedrich Georg Wilhelm Struve) un kuri sniedza precīzus meridiåna segmenta mērījumus. Tas palīdzēja aprēķinåt planētas izmēru un formu, kå arī iezīmēja svarīgu soli zemes zinåtņu un topogråfiskås kartografēšanas attīstībå. Tas ir neparasts piemērs dažådu valstu pētnieku un monarhu sadarbībai zinåtnes labå. Oriģinålais loks saståvēja no 258 galvenajiem trīsstūriem un 265 galvenajiem staciju punktiem. Šajå sarakstå ir iekļauti 34 staciju punkti, kas atzīmēti dažådos veidos – akmenī izurbts caurums, dzelzs krusts, piramidåls akmens kråvums vai uzbūvēts obelisks. _______ * kopā ar Igauniju, Somiju, Latviju, Lietuvu, Moldovu, Norvēģiju, Krieviju, Zviedriju, Ukrainu BEĻĢIJA ● Flåmu begināži (Flemish Béguinages) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1998. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (III), (IV). Begini (Beguines) bija sievietes, kuras veltīja savu dzīvi Dievam, nenošķiroties no pasaules. 13. gs. viņas nodibinåja begināži (béguinages) - norobežotus mikrorajonus, kas tika plånoti tå, lai nodrošinåtu viņu garīgås un materiålås vajadzības. Flåmu begināži ir arhitektūras kompleksi, kuros ietilpst måjas, baznīcas, palīgēkas un parki un kuru pamatå ir pilsētas vai lauku plånojums, bet

tie ir būvēti tieši flåmu reģionam raksturīgajå kultūras stilå. Tas ir apburošs atgådinåjums par begini tradīciju, kas viduslaikos attīstījås Eiropas ziemeļrietumos. ● Lielais laukums Briselē (La Grand-Place, Brussels) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1998. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (IV). Lielais laukums Briselē ir ievērojami viendabīgs sabiedrisko un privåto ēku kopums, kas datēts jau 17.gs. beigås. Arhitektūra atspoguļo spilgtu šī perioda sociålås un kultūras dzīves līmeņa piemēru šajå svarīgajå politiskajå un komerciålajå centrå. ● Četri Centrålå kanåla celtņi un to apkårtne, Laluvjērå un Larulkså (Hainolta) (The Four Lifts on the Canal du Centre and their Environs, La Louvière and Le Roeulx (Hainault) ) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1998. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (III), (IV). Četri hidrauliskie laivu celtņi ir augståkås kvalitåtes industriålie pieminekļi īsajå Centrålå kanåla vēsturē. Tie kopå ar pašu kanålu un tå saistītajåm struktūråm råda pabeigtu un labi saglabåjušås 19.gs. beigu industriålås ainavas piemēru. No visiem astoņiem 19. gs. beigås un 20.gs. såkumå būvētajiem laivu celtņiem šie četri Centrålå kanåla celtņi ir vienīgie celtņi pasaulē, kas joprojåm darbojas. ● Zvanu torņi Beļģijå un Francijå * 3 (Belfries of Belgium and France) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1999. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV). Divdesmit trīs zvanu torņi Ziemeļfrancijå un Gembluksas zvanu tornis Beļģijå tika apvienoti vienå grupå, papildinot 32 beļģu zvanu torņus, kurus 1999. gadå iekļåva Flandrijas un Valonijas zvanu torņu grupå. Tie ir celti laika posmå no 11. līdz 17. gs., un tie pårståv romiešu, gotikas, renesanses un baroka arhitektūras stilus. Tie ir ļoti nozīmīgs apliecinåjums laicīgås kultūras attīstībai. Kad Itålijas, Våcijas un Anglijas pilsētås cēla råtsnamus, Eiropas ziemeļrietumos uzsvars tika likts uz zvanu torņu būvēšanu. Salīdzinot ar galveno pils torni (senjoru simbols) un baznīcas zvanu torni (baznīcas simbols), šis zvanu tornis bija trešais tornis pilsētas ainavå un simbolizēja pilsētas domnieka varu. Gadsimtu gaitå kļuva par pilsētu ietekmes un bagåtības simboliem. _______ * gan Beļģijā, gan Francijā ● Briges vēsturiskais centrs

(Historic Centre of Brugge) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2000. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV), (VI). Brige ir izcils viduslaiku apmetnes piemērs, kas ir saglabåjis vēstures liecības gadsimtu garumå. Tå ir unikåls gotiskås būvniecības paraugs un identitåtes nesēja. Brige, būdama viena no kultūras centriem Eiropå, attīstīja kultūras saiknes ar dažådåm vietåm viså pasaulē. Tå ir ļoti cieši saistīta ar Flåmu gleznošanas skolas attīstību. ● Arhitekta Viktora Ortå projektētås pilsētas ēkas (Major Town Houses of the Architect Victor Horta (Brussels) Iekļautas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2000. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (II), (IV). Briseles četras galvenås pilsētas ēkas – Tasela nams, Solveja nams, Van Ētvelda nams, Ortå måja un darbnīca - ir viens no ievērojamåkajiem 19.gs. beigu arhitektūras piemēriem, ko projektējis arhitekts Viktora Ortå, viens no jūgendstila aizsåcējiem. Stilistisko revolūciju, ko radījuši šie darbi, raksturo atvērtais plånojums, gaismas izkliedēšana un lieliskå izliekto rotåjumu līniju sapludinåšana ar ēkas uzbūvi. ● Spiennas neolīta laikmeta krama raktuves (Monsa) (Neolithic Flint Mines at Spiennes (Mons)) Iekļautas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2000. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (III),(IV). Spiennas neolīta laikmeta krama raktuves, kas aizņem vairåk nekå 100 ha, ir lielåkais un vecåkais seno raktuvju kopums Eiropå. Tås ir ievērojamas arī tehnoloģisko risinåjumu dēļ, kas tika izmantoti resursu ieguvei, un savienojumu ar tå paša laika apmetnes vietu. ● Dievmåtes katedråle Turnē pilsētå (Notre-Dame Cathedral in Tournai) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2000. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV). Dievmåtes katedråle Turnē pilsētå tika uzcelta 12.gs. pirmajå pusē. Tå ir ievērojama romånikas laika būve, ko raksturo neparasta skulptūru pårpilnība kapiteļos un pieci proto-gotiski transepta torņi. Kora daļa, kas pårbūvēta 13.gs., ir gotiskås arhitektūras piemērs. ● Plantina - Moretus måjas un darbnīcas muzeja komplekss (Plantin-Moretus House-Workshops-Museum Complex)

Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2005. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (III), (IV), (VI). Plantina – Moretus muzejs ir iespiešanas rūpnīca un izdevniecība, kas datējama jau ar renesanses un baroka periodu. Tå atrodas Antverpenē, vienå no trīs pirmajåm vadošajåm Eiropas iespiešanas pilsētåm līdztekus Parīzei un Venēcijai, un tå tiek saistīta ar tipogråfijas tradīcijas aizsåkumu. Muzeja nosaukums saistīts ar 16.gs. otrås puses pazīstamåko iespiedēju-izdevēju Kristofelu Plantinu (Christoffel Plantijn) (1520 - 1589). Šim piemineklim ir izcila arhitektoniskå vērtība. Tas glabå izsmeļošas liecības par dzīvi un darbu visbagåtåkajå iespiestuvē un izdevniecībå Eiropå 16.gs. otrajå pusē. Uzņēmuma ēkå, kas darbojås līdz 1869. gadam, ir saglabåjusies liela senå iespieddarbu aprīkojuma kolekcija, plaša bibliotēka, ļoti vērtīgi arhīvi un måkslas darbi, tai skaitå arī Rubensa glezna. ● Stokleta måja (Stoclet House) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2009. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (II). Kad baņķieris un måkslas kolekcionårs Ādolfs Stoklets (Adolphe Stoclet) 1905.gadå uzdeva uzcelt šo måju vienam no vadošajiem Vīnes secesijas kustības arhitektiem Jozefam Hofmanim (Josef Hoffmann), viņš nenoteica nekådus estētiskos vai finansiålos projekta ierobežojumus. Måja un dårzs tika pabeigti 1911. gadå, un to askētiskå forma iezīmēja pagrieziena punktu jūgendstilå, vēstot par dekoratīvå stila un modernås kustības ienåkšanu arhitektūrå. Stokleta måja ir viena no pilnveidotåkajåm un viendabīgåkajåm Vīnes secesijas ēkåm, un tajå atrodas Kolomana Mozera (Koloman Moser) un Gustava Klimta (Gustav Klimt) darbi, kas iemieso tiekšanos pēc „måkslas pilnības” (Gesamtkunstwerk). Måja izstaro iekšēju un årēju viendabību, saglabåjot lielåko daļu savas såkotnējås armatūras un måjas iekårtas. BELIZA ● Belizas barjerrifa rezervåta sistēma (Belize Barrier Reef Reserve System) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1996. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VII), (IX), (X). Belizas piekrastes teritorija ir ievērojama dabas sistēma, kuras saståvå ir lielåkais barjerrifs ziemeļu puslodē, jūras piekrastes zonas ar koraļļu salåm, dažiem simtiem smilšu sēkļu, mangrovju mežiem, piekrastes lagūnåm un estuåriem. Šīs septiņas sistēmas vietas paråda evolucionåro rifu attīstības vēsturi un ir måjoklis daudzåm apdraudētåm sugåm, ieskaitot jūras bruņurupučus, lamantīnus un Amerikas jūras krokodilus. BENINA

● Abomejas karaliskås pilis (Royal Palaces of Abomey) Iekļautas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1985. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (III), (IV). Laika posmå no 1625. līdz 1900. gadam Abomejas karalistē viens pēc otra valdīja 12 karaļi. Visi karaļi savas pilis būvēja vienå un tajå pašå ar måla mūri apjoztajå teritorijå, saglabåjot iepriekšēo piļu pamatus un materiålus, izņemot karali Akabu, kam bija pašam savs atsevišķs pils nožogojums. Abomejas karaliskås pilis ir unikåls vēsturisks zudušo karaļvalstu piemērs. BOLĪVIJA ● Potosi pilsēta (City of Potosí) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1987. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV), (VI). 16.gs. šī teritorija tika uzskatīta par lielåko industriålo kompleksu pasaulē. Hidraulisko dzirnavu kopa nodrošinåja sudraba iegūšanu. Šī teritorija saståv no Serro-Riko industriålå kompleksa, kur ūdens ieguvi nodrošina ar sarežģītu akveduktu un måkslīgo ezeru sistēmu; koloniålås pilsētas un valdības måjas (Casa de la Moneda); Sanlorenco baznīcas; vairåkåm patriciešu måjåm un barrios mitayos- platības, kurås dzīvoja strådnieki. ● Čikitos jezuītu misijas (Jesuit Missions of the Chiquitos) Iekļautas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1990. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (IV), (V). Laika posmå no 1696. līdz 1760. gadam jezuīti uzcēla sešus redusjones (kristianizēto indiåņu apmetnes) ansambļus katoļu arhitektūras un vietējo tradīciju apvienojuma stilå, iedvesmojoties no 16.gs. filozofu „ideålajåm pilsētåm”. Šie seši ansambļi – Sanfrancisko Havjēra, Konsepsjona, Santa Anna, Sanrafaels, Sanhosē, Sanmigels - uz kådreizējås Čikitos zemes ir dzīvås vēstures mantojums. ● Vēsturiskå pilsēta Sukre (Historic City of Sucre) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1991. gadå, pamatojoties uz kritēriju (IV). Pirmo Bolīvijas galvaspilsētu Sukri spåņi nodibinåja 16.gs. pirmajå pusē. Sukrē ir labi saglabåjušås reliģiskås ēkas, piemēram, Sanlazaro, Sanfrancisko un Santo

Domingo, kas attēlo vietējo arhitektūras tradīciju un Eiropas arhitektūras stilu sajaukumu. ● Samaipatas forts (Fuerte de Samaipata) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1998. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (III). Samaipatas arheoloģiskå vieta iekļauj kalnu un tå daudzos grebumus, kas, domåjams, bijis vecås pilsētas ceremoniju centrs (14. – 16.gs.), un teritorijas uz dienvidiem no kalna, kas veidoja administratīvo un apdzīvoto apgabalu. Milzīgå skulpturålå klints, kas atrodas årpus pilsētas un kuras skaistumam nekas nespēj līdzinåties ne Ziemeļamerikå, ne Dienvidamerikå, ir unikåla Latīņamerikas aizvēstures tradīciju un ticību liecība. ● Noela Kemfa Merkado Nacionålais parks (Noel Kempff Mercado National Park) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2000. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (IX), (X). Šis nacionålais parks ir viens no lielåkajiem (1 523 000 ha) un neskartåkajiem parkiem Amazones baseinå. Tå augstuma amplitūda ir no 200 m līdz gandrīz 1000 m un tajå ir liela dzīvotņu tipu dažådība – no savannåm un mežiem līdz pat mūžzaļajiem Amazones mežiem. Parks lepojas ar evolūcijas vēsturi, kuras aizsåkumi datējami pirms vairåk nekå miljards gadiem pirmskembrija periodå. Šajå parkå dzīvo vairåk nekå 600 putnu sugas, 4000 floras sugu un daudzas izmirstošu vai apdraudētu mugurkaulnieku sugu dzīvotspējīgas populåcijas. ● Tivanaku – garīgais un politiskais Tivanaku kultūras centrs (Tiwanaku: Spiritual and Political Centre of the Tiwanaku Culture) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2000. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (III), (IV). Tivanaku pilsēta bija galvaspilsēta varenajai Hispånijas impērijai, kas valdīja plašå Andu dienvidu teritorijå un sasniedza varas apogeju laika posmå no 500. Līdz 900. gadam mūsu ērå. Tås monumentålås drupas liecina par šīs civilizåcijas politisko nozīmi un kultūras unikalitåti. BOSNIJA un HERCEGOVINA ● Mostaras pilsētas Vecå tilta apkårtne (Old Bridge Area of the Old City of Mostar) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2005. gadå, pamatojoties uz kritēriju (VI).

Mostaras vēsturiskå pilsēta, kas atrodas Neretvas upes dziļajå ielejå, attīstījås kå Osmaņu impērijas pierobežas pilsēta 15. un 16. gs., kå arī Austroungårijas laikå 19. un 20. gs. Mostara ilgi bijusi pazīstama ar senajåm turku måjåm un Veco tiltu (Stari Most), pēc kura tå ieguvusi savu nosaukumu. Taču 20.gs. 90. gadu konflikta laikå lielåkå daļa vēsturiskås pilsētas un Vecå tilta, kuru projektējis slavenais arhitekts Sinans, tika iznīcinåta. Vecais tilts nesen tika pårbūvēts, un daudzas vecpilsētas ēkas ir atjaunotas vai pårbūvētas ar starptautiskas zinåtniskås komisijas palīdzību, kuru nodibinåja UNESCO. Vecå tilta apkårtne ar tås pirms osmaņu perioda, austrumosmaņu, Vidusjūras un Rietumeiropas arhitektūras iezīmēm ir izcils multikulturålas pilsētas piemērs. Atjaunotais Vecais tilts un Mostaras vecå pilsēta ir izlīgšanas, starptautiskas sadarbības un atšķirīgu kultūras, etnisko un reliģisko kopienu līdzåspaståvēšanas simbols. ● Mehmeda Paša Sokoloviča tilts Višegradå (Mehmed Paša Sokolović Bridge in Višegrad) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2007. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV). Mehmeda Paša Sokoloviča tilts Višegradå tika uzbūvēts påri Drinas upei Bosnijas un Hercegovinas austrumu daļå 16.gs. beigås. To projektēja arhitekts Mimars Koca Sinans (Mimar Koca Sinan), pildot lilvezīra Mehmeda Paša Sokoloviča pavēles. Tajå vērojamas osmaņu monumentålås arhitektūras un laikmetīgås celtniecības apogejas iezīmes – tiltam ir 11 mūra arkas platumå no 11m līdz 15m, un piekļuves rampa ar četråm arkåm upes kreisajå krastå. 179, 5 m garais tilts ir šedevrs, ko radījis Sinans, kas ir viens no labåkajiem klasiskå Osmaņu perioda arhitektiem un inženieriem un kas darbojås Itålijas renesanses laikå. Ainavas unikålå proporciju un monumentålå cildenuma elegance liecina par šī arhitektūras stila diženumu. BOTSVANA ● Tsodilo (Tsodilo) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2001. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (III), (VI). Tsodilo tiek saukts par „Tuksneša Luvru”, jo šeit ir viens no lielåkajiem klinšu zīmējumu kopumiem pasaulē. Vairåk nekå 4 500 gleznu ir saglabåjušås Kalahari tuksnesī, kas ir tikai 10km2. Šīs platības arheoloģiskås liecības glabå hronoloģiskas ziņas par cilvēku darbību un vides izmaiņåm vairåk nekå 100 000 gadu garumå. Vietējås kopienas šajå skarbajå vidē uzskata Tsodilo par pielūgsmes vietu, kuru bieži apmeklē priekšteču gari. BRAZĪLIJA ● Ouro Preto vēsturiskå pilsēta (Historic Town of Ouro Preto)

Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1980. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (III). Ouro Preto (Melnais zelts), kas dibinåta 17.gs. beigås, bija 18.gs. zelta drudža un Brazīlijas zelta laikmeta centrs. Līdz ar zelta raktuvju izsīkumu 19.gs. pilsētas ietekme mazinåjås, bet daudzas baznīcas, tilti un strūklakas liecina par tås kådreizējo labklåjību, kå arī par baroka tēlnieka Aleijadinjo (Aleijadinho) talantu. ● Olindas pilsētas vēsturiskais centrs (Historic Centre of the Town of Olinda) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1982. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV). Pilsētu 16.gs. dibinåjuši portugåļi, un tås vēsture saistīta ar cukurniedru rūpniecību. Tå ir pårbūvēta pēc tam, kad to izlaupīja holandieši, tådēļ tås vēsturiskais materiåls datējams ar 18.gs. Harmoniskais līdzsvars starp ēkåm, dårziem, 20 baroka baznīcåm, klosteriem un daudzåm mazåm passos (kapellas) veido Olindas pilsētas sevišķo šarmu. ● Jezuītu misijas indiåņu Guarani zemēs: Sanignasio Mini, Santa Anna, Nuestra Senjora de Loreto un Santamarija Meijora (Argentīna), Sanmigela das Misos drupas (Brazīlija) * (Jesuit Missions of the Guaranis: San Ignacio Mini, Santa Ana, Nuestra Señora de Loreto and Santa María Mayor (Argentīna), Ruins of São Miguel das Missões (Brazil) Iekļautas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1983. gadå, pamatojoties uz kritēriju (IV). Sanmigela das Misos drupas Brazīlijå un Sanignasio Mini, Santa Anna, Nuestra Senjora de Loreto un Santamaria Meijora drupas Argentīnå atrodas tropiskå meža sirdī. Tås ir iespaidīgas drupas, kas atståtas Guarani indiåņu zemēs piecu jezuītu misiju laikå 17. un 18.gs. Katru no tåm raksturo specifisks izkårtojums un atšķirīga saglabåtības pakåpe. _______ * gan Argentīnā, gan Brazīlijā ● Salvadoras vēsturiskais centrs (Historic Centre of Salvador de Bahia) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1985. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (IV), (VI). Salvadora bija pirmå Brazīlijas galvaspilsēta (1549. – 1763.g.), kuru ietekmējusi eiropiešu, afrikåņu un Amerikas indiåņu kultūra. Tajå kopš 1558. gada atradås pirmais vergu tirgus Jaunajå pasaulē, jo vergi ieradås strådåt cukurbiešu plantåcijås. Pilsēta ir spējusi saglabåt daudzas izcilas renesanses ēkas. Īpaša

vecpilsētas pazīme ir gaiši kråsotås måjas, kas bieži dekorētas ar smalku ģipša apmetumu. ● Bom Jēzus svētnīca Kongonjå (Sanctuary of Bom Jesus do Congonhas) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1985. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (IV). Šī svētnīca, kas atrodas Minasžeraisas štatå Belo Orizonti dienvidos, tika uzcelta 18. gs. otrajå pusē. Tå saståv no baznīcas, kurai ir grezns, itåļu iedvesmots rokoko interjers, no åra kåpnēm, kuras izgreznotas ar praviešu statujåm un septiņåm kapelåm, kuras simbolizē Jēzus krusta ceļu. Šeit atrodas arī Aleijadinjo daudzkråsainås skulptūras, kas ir baroka måkslas formas oriģinåls, aizkustinošs un izteiksmīgs meistardarbs. ● Igvasu Nacionålais parks (Iguaçu National Park) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1986. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VII), (X). Igvasu Nacionålajå parkå Argentīnå atrodas viens no pasaules lielåkajiem un iespaidīgåkajiem ūdenskritumiem, kas stiepjas vairåk nekå 2 700m garumå. Parks dod patvērumu daudzåm retåm un apdraudētåm floras un faunas sugåm, tostarp arī milzu ūdram un milzu skudrulåcim. Pilienu måkoņi, kurus rada ūdenskritums, veicina augu valsts attīstību. ● Brazilja (Brasilia) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1987. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (IV). Brazīlijas galvaspilsēta Brazilja dibinåta valsts centrå 1956. gadå, kļūstot par vēsturiski nozīmīgu pagrieziena punktu pilsētu plånošanå. Pilsētas projektētåjs Lusio Kosta (Lucio Costa) un arhitekts Oskars Nīmeijers (Oscar Niemeyer) iecerēja, ka ikvienam elementam – såkot ar dzīvojamo un administratīvo rajonu plånojumu (kas bieži tiek salīdzinåts ar lidojoša putna formu) un beidzot ar pašu ēku simetriju – jåbūt harmonijå ar pilsētas kopējo ainavu. Īpaši novatoriskas un iztēles bagåtas ir dienesta ēkas. ● Serra da Kapivara Nacionålais parks (Serra da Capivara National Park) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1991. gadå, pamatojoties uz kritēriju (III).

Serra da Kapivara Nacionålajå parka klintīs ir atrodami alu zīmējumi, daži vairåk nekå 25 tūkstošus gadu veci. Tie liecina par vienu no senåkajåm Dienvidamerikas cilvēku kopienåm. ● Sanluisas vēsturiskais centrs (Historic Centre of São Luís) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1997. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (III), (IV), (V). Sanluisas pilsēta ir pilnībå saglabåjusi oriģinålo 17.gs. taisnleņķa ielu plånojumu. Pilsētu dibinåjuši francūži, bet pirms portugåļu nåkšanas pie varas, to bija okupējuši holandieši. Daļa vēsturisko ēku ir saglabåjušås, veidojot izcilu ibēriešu koloniålås pilsētas piemēru. ● Atlantijas mežu dienvidaustrumu rezervåti (Atlantic Forest South-East Reserves) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1999. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VII), (IX), (X). Atlantijas mežu dienvidaustrumu rezervåti, kas atrodas Paranas un Sanpaulu apgabalos, glabå vienu no plašåkajiem Atlantijas mežu piemēriem Brazīlijå. 25 aizsargåtås teritorijas, kas veido šos rezervåtus (kopumå apmēram 470 tūkstoši ha), atklåj saglabåjušos Atlantijas mežu bioloģisko bagåtību un evolūciju. Šajå teritorijå bagåtajai dabiskajai videi piemīt gleznains skaistums – såkot ar kalniem, kas klåti ar bieziem mežiem, lejup līdz pårmitrajåm zemēm un beidzot ar piekrastes salåm un to izolētajiem kalniem un kåpåm. ● Atlantijas okeåna piekrastes mežu rezervåti (Discovery Coast Atlantic Forest Reserves) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1999. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (IX), (X). Atlantijas okeåna piekrastes mežu rezervåtus, kas atrodas Baijas un Espiritu Santu apgabalos, veido 8 atsevišķas aizsargåjamås teritorijas, kas saståv no 112 tūkstošu hektåru lielas Atlantijas mežu un krūmu briksnåju (restingas) platības. Brazīlijas Atlantijas piekrastes lietus meži bioloģiskås daudzveidības ziņå ir visbagåtåkie meži pasaulē. Šī vieta glabå īpatnēju endēmisko sugu dažådību un atklåj evolūcijas modeli, kam piemīt nozīmīga zinåtniskå vērtība. ● Diamantinas pilsētas vēsturiskais centrs (Historic Centre of the Town of Diamantina) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1999. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV).

Diamantina ir koloniåls ciems, kas kå dårgakmens rotå skarbos un klinšainos kalnus. Tas atsauc atmiņå dimantu meklētåju rosību 18.gs., kå arī liecina par cilvēku kultūras un måkslas uzvaru pår apkårtējo dabu. ● Amazones centrålås daļas dabas aizsardzības komplekss 4 (Central Amazon Conservation Complex) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2000. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (IX), (X). Amazones centrålås daļas dabas aizsardzības komplekss ir plašåkå aizsargåjamå teritorija Amazones baseinå (vairåk nekå 6 milj. ha), kå arī viens no planētas bagåtåkajiem reģioniem bioloģiskås daudzveidības ziņå. Šeit sastopami arī ievērojami varzea mežu ekosistēmu, igapó mežu, ezeru un kanålu paraugi. Ūdenstilpnes sniedz måjas plašåkajai elektrisko zivju kopai, kå arī citåm apdraudētåm sugåm, tostarp milzu arapaimas zivīm, Amazones lamantīniem, melnajiem kaimaniem un divåm saldūdens delfīnu sugåm. ● Pantanalas dabas aizsardzības apgabals (Pantanal Conservation Area) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2000. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VII), (IX), (X). Pantanalas dabas aizsardzības kompleksu veido četru aizsargåjamo teritoriju grupa, kas aizņem 187 818 ha. Tas atrodas Centrålbrazīlijas rietumos, Matugrosu apgabala dienvidrietumos un veido 1.3% no Brazīlijas pantanalas reģiona, kas ir viena no pasaules plašåkajåm saldūdens pårmitro zemju ekosistēmåm. Šeit plūst reģiona divas lielåkås upes, Kujaba un Paragvaja, un sastopama iespaidīga augu un dzīvnieku valsts dažåība. ● Brazīlijas Atlantiskås salas: Fernandu di Noronjas un Rokasas atola rezervåti (Brazilian Atlantic Islands: Fernando de Noronha and Atol das Rocas Reserves) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2001. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VII), (IX), (X). Tås ir Dienvidatlantijas zemūdens klints virsotnes no Fernandu di Noronjas arhipelåga un Rokasas atola līdz pat Brazīlijas piekrastei. Tås aizņem lielu daļu no Dienvidatlantijas salu virsmas, to bagåtie ūdeņi ir ļoti svarīgi tunču, haizivju, bruņurupuču un jūras zīdītåju vairošanås un barošanås procesiem. Salas dod patvērumu lielåkajai tropisko jūras putnu kopai Atlantijas okeåna rietumos. Delfīnu līcī (Baia de Golfinos) uzturas paståvīgi dzīvojošu delfīnu populåcija, bet bēguma laikå Rokasas atolå paveras iespaidīga jūras ainava – lagūnas un paisuma-bēguma baseini, kas ir pilni ar zivīm. ● Serado aizsargåjamås teritorijas: Šapada dos Veadeiros un Emas Nacionålie parki (Cerrado Protected Areas: Chapada dos Veadeiros and Emas National Parks)

Iekļautas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2001. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (IX), (X). Abi parki, kas iekļauti šajå nosaukumå, glabå floru un faunu, kas raksturo Serado – vienu no pasaules vecåkajåm un bagåtåkajåm tropiskajåm ekosistēmåm. Gadu tūkstoti šīs vietas kalpojušas par patvērumu daudzåm sugåm klimata izmaiņu laikå. To nozīme nåkotnē saglabåsies, sargåjot Serado reģiona daudzveidību klimata svårstību laikå. ● Gojas pilsētas vēsturiskais centrs (Historic Centre of the Town of Goiás) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2001. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV). Goja liecina par Brazīlijas centrålås daļas zemju okupåciju un kolonizåciju 18. un 19. gs. Pilsētas plånojums ir piemērs kalnrūpniecības pilsētas attīstībai, pielågojoties apkårtējås vides apståkļiem. Sabiedriskås un privåtås arhitektūras piemēri veido vienkåršu, bet harmonisku veselumu, pateicoties saskaņotai vietējo izejmateriålu un tehnikas izmantošanai. ● Sanfransisko skvērs Sankristavo pilsētå (São Francisco Square in the Town of São Cristovão) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2010. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV). Sanfransisko skvērs, kas atrodas Sankristavo pilsētå, ir četrstūrveida klajums, kuru ieskauj nozīmīgas senås celtnes kå, piemēram, Sanfransisku baznīca un klosteris, baznīca un Santa Kasa da Mizerikordija, provinces pils un dažådu vēsturisko periodu nami. Šis monumentålais ansamblis un 18. un 19. gs. måjas veido pilsētas ainavu, kas atspoguļo pilsētas vēsturi kopš tås pirmsåkumiem. Franciskåņu komplekss ir piemērs reliģiskå ordera tipiskajai arhitektūrai, kas attīstījås Brazīlijas ziemeļaustrumos. BULGĀRIJA ● Bojanas baznīca (Boyana Church) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1979. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (III). Bojanas baznīca, kas atrodas Sofijas piepilsētå, saståv no trīs ēkåm. Austrumu baznīca tika uzcelta 10.gs., bet 13.gs. såkumå to paplašinåja cars Kalojans, kurš pavēlēja tai blakus uzcelt otru divståvīgu ēku. Šajå ēkå atrodas 1259. gadå gleznotas freskas, kas ir viens no svarīgåkajiem viduslaiku gleznu kråjumiem. Ansamblī ietilpst vēl trešå baznīca, kas celta 19.gs. såkumå. Šis ir viens no

pilnīgåkajiem un vislabåk saglabåtåkajiem Austrumeiropas viduslaiku måkslas pieminekļiem. ● Madaras jåtnieks (Madara Rider) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1979. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (III). Madaras jåtnieks ir figūra, kas attēlo bruņinieka uzvaru pår lauvu, un tå ir iegrebta 100m augstå klintī netålu no Madaras ciemata Bulgårijas ziemeļaustrumos. Madara bija galvenå pirmås Bulgårijas impērijas svētvieta pirms Bulgårijas pievēršanas kristietībai 9.gs. Uzraksts blakus skulptūrai vēsta par notikumiem, kas risinåjås no 705. līdz 801. gadam mūsu ērå. ● Klinšu baznīcas Ivanovo ciematå (Rock-Hewn Churches of Ivanovo) Iekļautas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1979. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (III). Ivanovo ciemata apkårtnē attīstījås klintī cirstu baznīcu, kapelu, klosteru un ceļļu komplekss, kas atrodas Ruses Lomas upes ielejå, Bulgårijas ziemeļaustrumos. Šī ir vieta, kur pirmie vientuļnieki 12.gs klintīs izcirta celles un baznīcas. 14. gs. sienu gleznojumi apliecina måkslinieku izcilo meistarību, kuri piederēja Turnovo glezniecības skolai. ● Tråķiešu kapenes Kazanlikå (Thracian Tomb of Kazanlak) Iekļautas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1979. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (III), (IV). Šīs kapenes tika atklåtas 1944. gadå, tås datējamas jau ar Helēnisma periodu apmēram 4. gs. beigås pirms mūsu ēras. Tås atrodas netålu no Sevtopolisas, kas bija tråķiešu karaļa Sevtesa III galvaspilsēta, un ir liela daļa no Tråķijas nekropoles. Kapenēs ir šaurs koridors un apļa veida apbedījuma kamera, ko grezno sienu gleznojumi, kas attēlo tråķiešu apbedīšanas rituålus un kultūru. Šie gleznojumi ir Bulgårijas vislabåk saglabåtåkie måkslas meisterdarbi no Helēnisma perioda. ● Nesebras vēsturiskå pilsēta (Ancient City of Nessebar) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1983. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (III), (IV). Nesebra jau vairåk kå 3000 gadu atrodas uz akmeņainas pussalas Melnajå jūrå. Såkotnēji tå bija tråķiešu apmetne (Menebrija), bet 6.gs. såkumå pirms mūsu

ēras tå kļuva par grieķu koloniju. Pilsētas drupås, kas pårsvarå datējamas ar Helēnisma periodu, ir iekļauta akropole, Apolona templis, agora un siena no tråķiešu nocietinåjumiem. Arī citi pieminekļi, piemēram, bazilika Stara Mitropolija un cietoksnis, celti viduslaikos, kad šī bija viena no svarīgåkajåm Bizantijas pilsētåm Melnås jūras rietumu piekrastē. 19.gs. celtås koka måjas ir tipiski Melnås jūras perioda arhitektūras pieminekļi. ● Pirinas Nacionålais parks (Pirin National Park) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1983. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VII), (VIII), (IX). Tas aizņem vairåk nekå 27 000 ha un atrodas no 1008 m – 2914 m augstumå Pirinas kalnos, Bulgårijas dienvidrietumos. Šeit apskatåmas dažådas kaļķakmens kalnu ainavas ar ledåju ezeriem, ūdenskritumiem, alåm un skuju koku mežiem. To pievienoja Pasaules mantojuma sarakstam 1983. gadå. Pēc paplašinåšanas platība aizņem apmēram 40 000 ha lielu platību Pirinas kalnos, daļēji iekļaujot Pirinas Nacionålo Parku, izņemot divas tūrismam (slēpošanai) veidotas teritorijas. Šeit dominē augstkalnu teritorijas (vairåk nekå 2000 m augstumå), ko klåj alpīna pļavas, akmeņainas kalnu nobiras un virsotnes. ● Rilas klosteris (Rila Monastery) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1983. gadå, pamatojoties uz kritēriju (VI). Rilas klosteri 10.gs. dibinåja Rilas Svētais Ivans, eremīts, kuru kanonizēja pareizticīgo baznīca. Viņa askētiskais måjoklis un kaps kļuva par svētvietu, un to pårveidoja klostera komplekså, kas bija nozīmīga loma viduslaiku Bulgårijas sabiedriskajå un garīgajå dzīvē. 19.gs. såkumå kompleksu nopostīja ugunsgrēks, bet to atjaunoja laika posmå no 1834. līdz 1862. gadam. Šis piemineklis ir Bulgårijas renesanses (18. – 19.gs.) spilgts piemērs, kas simbolizē slåvu kultūras identitåtes apzinåšanos pretēji sekojošajiem okupåcijas gadsimtiem. ● Srebarnas dabas rezervåts (Srebarna Nature Reserve) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1983. gadå, pamatojoties uz kritēriju (X). Srebranas dabas rezervåts ir saldūdens ezers, kas atrodas blakus Donavai un aizņem vairåk nekå 600 ha lielu platību. Tå ir vairošanås vieta gandrīz simts putnu sugåm, no kuråm daudzas ir retas vai apdraudētas. Vēl 80 putnu sugas katru gadu šeit migrē un meklē patvērumu. Dažas no interesantåkajåm putnu sugåm ir Dalmåciešu pelikåns, lielais gårnis, nakts gårnis, violetais gårnis, spīdīgais ibiss un baltais ibiss.

● Tråķiešu kapenes Sveštarå (Thracian Tomb of Sveshtari) Iekļautas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1985. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (III). Šīs 3.gs. pirms mūsu ēras tråķiešu kapenes, kas atklåtas 1982. gadå netålu no Sveštaras ciemata, paråda fundamentålos tråķiešu kulta ēku struktūras principus. Kapenēs ir unikåli arhitektūras dekori ar polihromatiskåm pus cilvēka - pus augu kariatīdēm un sienu gleznojumiem. 10 sieviešu figūras, kuras izkaltas augstcilnī uz centrålås kameras sienåm, un lunetes dekors centrålås kameras velvē ir vienīgie šåda veida piemēri, kas līdz šim atrasti tråķiešu zemēs. Tas ir ievērojams atgådinåjums par getu kultūru, kas, balstoties uz seno ģeogråfu pieņēmumiem, bija tråķieši, kuri saistīti ar Helēnisma un hiperboriešu pasauli. BURKINAFASO ● Loropeni drupas (Ruins of Loropéni) Iekļautas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2009. gadå, pamatojoties uz kritēriju (III). Šī platība, kas aizņem 11 130 m2, bija pati pirmå teritorija, kas tika iezīmēta šajå valstī. Loropeni drupas ar saviem iespaidīgajiem akmens mūriem ir viens no desmit vislabåk saglabåtåkajiem cietokšņiem Lobi apgabalå, un tas veido arī daļu no 100 akmens iežogojumu lielas grupas, kas glabå liecības par Sahåras zelta tirdzniecību. Drupas atrodas netålu no Kotdivuåras, Ganas un Tobago robežåm. Nesen atklåts, ka tås ir vismaz 1000 gadu vecas. Apmetni okupēja Loronas vai Koulango cilvēki, kas kontrolēja zelta ieguvi un apstrådi šajå reģionå ekonomiskå uzplaukuma laikå no 14. līdz 17. gs. Izrakumiem turpinoties, tiek cerēts, ka šī vieta, kura tika pilnībå pamesta 19.gs. såkumå, nåkotnē sniegs vērtīgus vēsturiskus avotus. KAMBODŽA ● Ankora (Angkor) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1992. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (II), (III), (IV). Ankora ir viena no svarīgåkajåm arheoloģiskajåm vietåm Āzijas dienvidaustrumos. Ankoras arheoloģiskais parks, kas aizņem vairåk nekå 400 km2 un iekļauj arī mežu teritorijas, glabå brīnišķīgas liecības par dažådåm Khmeru impērijas galvaspilsētåm, kas datējamas ar 9. – 15. gs. Pie šīm liecībåm pieskaitåms slavenais Ankoras templis un Baiona templis ar tå neskaitåmajiem tēlniecības rotåjumiem Anghor – Thom pilsētå (Lielå pilsēta). UNESCO ir izveidojis plašu programmu, lai pasargåtu šo vietu un tås apkårtni.

● Preah Vihear templis (Temple of Preah Vihear) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2008. gadå, pamatojoties uz kritēriju (I). Preah Vihear templis, kas atrodas Kambodžas līdzenumå dominējošås plakankalnes augšmalå, ir veltīts Šivam. Templis saståv no svētnīcu rindåm, kuras savieno ietvju un kåpņu sistēma vairåk nekå 800 m garumå, un tås datējamas ar 11.gs. pirmo pusi mūsu ērå. Tomēr tempļa sarežģīto vēsturi iespējams izsekot līdz pat 9.gs., kad tika atrasta eremītu mītne. Templis ir ļoti labi saglabåjies, pårsvarå pateicoties tå tålajai atrašanås vietai. Templis ir ievērojams ar savu arhitektūras kvalitåti, kas ir pielågota dabiskajai videi, ar tempļa reliģisko funkciju, kå arī ar izcilo akmenī cirsto ornamentu kvalitåti. KAMERŪNA ● Dža dzīvnieku rezervåts (Dja Faunal Reserve) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1987. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (IX), (X). Šis ir viens no lielåkajiem un vislabåk aizsargåtajiem lietus mežiem Āfrikå, un 90% no tå teritorijas ir neskarta. Rezervåtu gandrīz pilnībå ieskauj Dža upe, kura veido dabisku robežu. Tas ir īpaši slavens ar bioloģisko daudzveidību un plašu primåtu sugu dažådību. Šeit atrodamas arī 107 zīdītåju sugas, no kuråm 5 ir apdraudētas. KANĀDA ● Lansomedouzas nacionålais vēstures parks (L`Anse aux Meadows National Historic Site) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1978. gadå, pamatojoties uz kritēriju (VI). 11.gs. vikingu apmetnes liecības, kas atrodas Ņūfaundlendas salas Lielås Ziemeļu pussalas pašå galå, pieråda pirmo eiropiešu klåtbūtni Ziemeļamerikå. Izrakumu laikå atrasto koka un kūdras velēnu måjokļu liecības ir ļoti līdzīgas tåm, kas atrastas Grenlandē un Īslandē. ● Nahanni Nacionålais parks (Nahanni National Park) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1978. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VII), (VIII).

Šajå parkå ir dziļi kanjoni, milzīgi ūdenskritumi, kå arī unikåla kaļķakmens alu sistēma. Parks atrodas blakus Dienvidu Nahanni upei, kas ir viena no iespaidīgåkajåm mežonīgajåm upēm Ziemeļamerikå. Parks ir patvērums tådiem taigå dzīvojošiem dzīvniekiem kå vilkiem, grizli låčiem un Kanådas ziemeļbriežiem, bet tå kalnainajå daļå ir sastopamas Dalla aitas un kalnu kazas. ● Provinciålais dinozauru parks (Dinosaur Provincial Park) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1979. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VII), (VIII). Provinciålais dinozauru parks atrodas ainaviski skaistå vietå –Albertas provinces pašå centrå. Tajå atklåtas vienas no nozīmīgåkajåm reptiļu fosilijåm, no kuråm ievērojamåkås ir 35 dinozauru sugas, kas datējamas ar laika periodu pirms 75 miljoniem gadu. ● Kluanes / Vrangel-Seintelias / Ledåju līča / Tatšenšini-Alsek parki un rezervåti # * 5

(Kluane / Wrangell-St Elias / Glacier Bay / Tatshenshini-Alsek) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1979. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VII), (VIII), (IX), (X). Šie parki veido iespaidīgu glečeru un augstieņu kompleksu abås robežas pusēs starp Kanådu (Jukonas teritorija un Britu Kolumbija) un Amerikas Savienotajåm Valstīm (Aļaska). Šīs iespaidīgås dabas ainavas dod pavērumu lielam skaitam grizli låču, Kanådas ziemeļbriežu un Dalla aitåm. Šeit atrodas arī lielåkais nepolårais leduslauks pasaulē. ______ * gan Kanādā, gan Amerikas Savienotajās Valstīs ● Sašķaidītås - galvas Bifeļu krauja (Head-Smashed-In Buffalo Jump) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1981. gadå, pamatojoties uz kritēriju (VI). Albertas dienvidrietumos esošås liecības par aborigēnu nometnēm, kå arī kapukalns, kurå vēl joprojåm ir atrodams liels daudzums bifeļu skeletu, råda Ziemeļamerikas prēriju aborigēnu piekoptås paražas gandrīz 6000 gadu garumå. Izmantojot savas zinåšanas par topogråfiju un bifeļu izturēšanos, viņi nogalinåja savu medījumu, nodzenot to no kraujas; vēlåk to sadalīja tålåk esošajå nometnē. ● Antonija sala (SGang Gwaay) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1981. gadå, pamatojoties uz kritēriju (III).

Ninstintas (Nans Dins) ciemats atrodas uz mazas salas Karalienes Šarlotes salu (Haida Gwaii) rietumu piekrastē. Måjokļu liecības, kå arī izkaltå kapliča un piemiņas stabi attēlo haida tautas måkslas tradīcijas un dzīvesveidu. Ciemats kalpo par piemiņas vietu haidu kultūrai un viņu attiecībåm ar zemi un jūru, kå arī piedåvå vizuålu ieskatu lokålajås mutvårdu tradīcijås. ● Meža bifeļu Nacionålais parks (Wood Buffalo National Park) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1983. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VII), (IX), (X). Šis parks (44 807 km2), kas atrodas prērijås Kanådas ziemeļu centrålajå apgabalå, dod patvērumu lielåkajai Ziemeļamerikas savvaļas bifeļu populåcijai. Šeit ir arī kliedzošo dzērvju dabīgå ligzdošanas vieta. Vēl saistoša vieta šajå parkå ir pasaules lielåkå iekšzemes delta, kas atrodas Miera un Atabaskas upju grīvå. ● Kanådas klinšaino kalnu parki # 6 (Canadian Rocky Mountain Parks) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1984. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VII), (VIII). Blakusesošie Banfas, Džespera, Kutenejas un Joho nacionålie parki, kå arī Robsona kalns, Asiniboines kalns un Hamberas provinciålais parks ar tå glečeriem, ezeriem, ūdenskritumiem, kanjoniem un kaļķakmens alåm veido pårsteidzošu kalnu ainavu. Šeit atrodas arī Bērdžesas slånekļa fosiliju atradnes vieta, kas pazīstama ar savåm jūras dzīvnieku fosilijåm. ● Kvebekas vēsturiskais apgabals (Historic District of Old Québec) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1985. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (IV), (VI). Kvebeku dibinåja franču pētnieks Šamplēns (Champlain) 17. gs. Såkumå. Tå ir vienīgå Ziemļamerikas pilsēta, kas ir saglabåjusi savus aizsargvaļņus, kå arī lielu skaitu bastionu, vårtu un aizsargmehånismu, kas joprojåm ieskauj veco Kvebeku. Pilsētas augšējå daļa, kas būvēta uz klints, joprojåm ir reliģiskais un administratīvais centrs, kurå atrodas baznīcas, klosteri un citi pieminekļi kå, piemēram, Dofina redute, Citadele un Frotenaka pils. Kopå ar pilsētas lejas daļu, kurå atrodas senie rajoni, tå veido urbånu ansambli, kas ir viens no labåkajiem nocietinåtas koloniålås pilsētas piemēriem. ● Grosmornas Nacionålais parks (Gros Morne National Park)

Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1987. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VII), (VIII). Šis parks, kas atrodas Ņūfaundlendas salas rietumu piekrastē, glabå retu kontinentålå dreifa procesa piemēru – okeåna dziļumå atsegtu bijušo garozu un zemes mantijas iežus. Pēdējo ledåja darbības procesu rezultåtå radusies iespaidīga ainava, kuru veido piekrastes zemiene, alpīnu plakankalne, fjordi, ledåju ielejas, kraujas klintis, ūdenskritumi un vairåki neskarti ezeri. ● Vēsturiskå Lundenbergas pilsēta (Old Town Lunenburg) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1995. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (IV), (V). Lundenberga ir vislabåk saglabåjies britu koloniålås nometnes plånojuma piemērs Ziemeļamerikå. Tå dibinåta 1753. gadå un joprojåm spējusi saglabåt oriģinålo izskatu un plånojumu, kas balstīts uz taisnstūra režģa shēmas. Iedzīvotåji ir måcējuši nosargåt pilsētas identitåti gadsimtu gaitå, saglabåjot koka måju arhitektūru, kas datējama pat ar 18. gs. ● Vatertonas glečeru starptautiskais miera parks (Waterton Glacier International Peace Park) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1995. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VII), (IX). 1932. gadå Vatertonas ezeru nacionålo parku (Alberta, Kanåda) apvienoja ar Glečeru nacionålo parku (Montana, ASV), lai izveidotu pasaulē pirmo Starptautisko miera parku. Šis parks, kas atrodas uz robežas starp divåm valstīm ainaviski brīnišķīgå vietå, var lepoties ar bagåtu augu un zīdītåju sugu daudzveidību, prērijåm, mežiem, kå arī ar kalniem un ledåjiem. ___ * gan Kanādā, gan Amerikas Savienotajās Valstīs ● Miguaša nacionålais parks (Miguasha National Park) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1999. gadå, pamatojoties uz kritēriju (VIII). Paleontoloģiskais Miguaša nacionålais parks, kas atrodas Kvebekas dienvidaustrumos Gaspe pussalas dienvidu piekrastē, tiek uzskatīts par izcilåko devona perioda (saukts arī par zivju laikmetu) piemēru. Eskuminakas apgabalå atrastas fosiliju liecības par piecåm no sešåm zivju sugåm, kas saistītas ar Augšdevona periodu pirms 370 miljoniem gadu. Parks ievērojams ar lielåko un vislabåk saglabåtåko fosiliju eksemplåriem, piemēram, daivspuru zivis, no kuråm attīstījås pirmie četrkåjainie, gaisu elpojošie sauszemes mugurkaulnieki – tetrapodi.

● Rido kanåls (Redeau Canal) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2007. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (IV). Rido kanåls ir monumentåla 19.gs. konstrukcija, kas stiepjas 202 km garumå pa Rido upi un Kataraki upi no Otavas dienvidiem līdz Kingstonas ostai Ontario ezerå. Tas tika būvēts stratēģiski militåriem mērķiem laikå, kad Lielbritånija un ASV sacentås par varu šajå reģionå. Tas ir arī viens no pirmajiem kanåliem, kas tika veidots speciåli tvaikoņiem, un tajå atrodas arī nocietinåjumi. ● Džoginsas fosiliju klintis (Joggins Fossil Cliffs) Iekļautas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2008. gadå, pamatojoties uz kritēriju (VIII). Džoginsas fosilås klintis, kas ir 689 ha liela paleontoloģiska teritorija gar Nova Skotijas piekrasti (Kanådas austrumos), tiek raksturotas kå „akmeņogļu laikmeta Galapagu salas”, pateicoties to fosiliju bagåtībai no karbona perioda ( pirms 290 – 354 miljoniem gadu). Šeit esošie ieži tiek uzskatīti par šī Zemes vēstures perioda ikonåm. Tie veido arī pasaules bagåtåko un plašåko liecību kopumu par Pensilvånijas perioda noslåņojumu (pirms 303 – 318 miljoniem gadu), atklåjot vispilnīgåko sauszemes organismu fosililås liecības no šī perioda. Tås ir liecības par pirmatnējiem dzīvniekiem, to atståtajåm pēdåm un lietus mežu, kurå tie dzīvoja in situ, neskarti un netraucēti. Šī 14, 7 km garå teritorija ar jūras klintīm, zemajiem ståvkrastiem, iežu platformåm un pludmalēm glabå trīs ekosistēmas – estuåru līci, palieņu mežus un mežotos sanesu līdzenumus (kuros ir ugunsgrēku risks) ar saldūdens baseiniem. Šeit atrasts bagåtåkais zinåmais fosiliju kopums, kas vispår sastopams šådås ekosistēmås - 96 ģintis, 148 fosiliju veidi un 20 pēdu nospiedumu grupas. Vieta glabå izcilas liecības, kas vēsta par galvenajiem Zemes vēstures posmiem. KABOVERDE ● Cidade Velha, vēsturiskais Ribeira Grandes centrs (Cidade Velha, Historic Centre of Ribeira Grande) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2009. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (III), (VI). Ribeira Grandes pilsēta, kas 18.gs. nosaukta par Cidade Velha, bija eiropiešu koloniålais priekšpostenis tropos. Pilsēta atrodas Santjago salas dienvidos, un tajå ir saglabåjušås dažas oriģinålå ielu plånojuma liecības, ieskaitot divas baznīcas, karalisko cietoksni un Kauna staba laukumu ar tå kråšņo 16.gs. marmora stabu.

CENTRĀLĀFRIKAS REPUBLIKA ● Manovo-Gounda Santflorisa nacionålais parks (Manovo-Gounda St Floris National Park) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1988. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (IX), (X). Šī parka nozīmīgums slēpjas tå floras un faunas bagåtībå. Bezgalīgås savannas dod patvērumu ļoti lielai sugu dažådībai; tur sastopami melnie degunradži, ziloņi, gepardi, leopardi, savvaļas suņi, gazeles un bifeļi. Ziemeļos esošås palienes raksturo liela ūdensputnu dažådība. ČĪLE ● Rapanui Nacionålais parks (Rapa Nui National Park) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1995. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (III), (V). Rapanui, iezemiešu dotais nosaukums - Lieldienu salas, glabå liecības par unikålu kultūras fenomenu. Polinēziešu izcelsmes cilvēki, kas šeit apmetås 300. gadå mūsu ērå, ieviesa spēcīgu, iztēles bagåtu un oriģinålu monumentålo skulptūru un arhitektūras tradīciju, kura bija pasargåta no jebkådas årējas ietekmes. Laikå no 10. – 16. gs. šī sabiedrība uzcēla svētnīcas un izvietoja milzīgas akmens figūras – moai – radot nepårspējamu ainavu, kas vēl mūsdienås turpina fascinēt cilvēkus viså pasaulē. ● Čiloe baznīcas (Churces of Chiloé) Iekļautas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2000. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (III). Čiloe baznīcas ir unikåls piemērs Latīņamerikå esošajam izcilajam sakrålås koka arhitektūras veidam. Tås attēlo Jezuītu ceļojošo misiju 17. un 18. gs. ieviesto tradīciju, kuru 19.gs. turpinåja un bagåtinåja franciskåņi un kura arī mūsdienås dominē šajå reģionå. Šīs baznīcas sevī iemieso Čiloe arhipelåga nemateriålo bagåtību un glabå liecību par veiksmīgu vietējås un Eiropas kultūras saplūšanu, par pilnīgu tås arhitektūras pielågošanos ainavai un apkårtējai videi, kå arī garīgås sabiedrības vērtības. ● Ostas pilsētas Valparaiso vēsturiskais kvartåls (Historic Quarter of the Seaport City of Valparaíso) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2003. gadå, pamatojoties uz kritēriju (III).

Koloniålå Valparaiso pilsēta ir lielisks 19.gs. beigu pilsētas un arhitektūras attīstības piemērs Latīņamerikå. Tå kå pilsētai raksturīgas kalna nogåzes, kas izraibinåtas ar baznīcu torņu smailēm, tås dabiskå apkårtne salīdzinåma ar amfiteåtri. Šeit dabas ģeometriskais izkårtojums kontrastē ar līdzenumu. Pilsētå ir labi saglabåjusies interesantå, agrīnå industriålå infrastruktūra, kå, piemēram, liels skaits „liftu” ståvajås kalnu nogåzēs. ● Salpetra ražotnes – Hamberstauna un Santa Laura (Humberstone and Santa Laura Saltpeter Works) Iekļautas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2005. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (III), (IV). Hamberstaunå un Santa Laurå ir vairåk nekå 200 bijušås salpetra atradnes, kur strådnieki no Čīles, Peru un Bolīvijas dzīvoja kopējås pilsētiņås un veidoja īpatnēju sabiedrisko pampinos kultūru. Šī kultūra izpaužas tås bagåtajå valodå, radošumå un solidaritåtē, bet påri visam ståv tås aizsåcēja loma cīņå par sabiedrības taisnīgumu, kas ietekmējusi sociålo zinåtņu vēsturi. Ražotnes atrodas netålu no Pampas zemienes, kas ir viens no sausåkajiem pasaules tuksnešiem. Tūkstošiem pampinos cilvēki dzīvoja un strådåja šajå bargajå vidē vairåk nekå 60 gadus, såkot ar 1880. gadu, lai radītu lielåkos salpetra kråjumus pasaulē, izgatavojot mēslojuma nåtrija salpetri, kas pårveidotu lauksaimniecības zemes Ziemeļamerikå, Dienvidamerikå un Eiropå, un sniegtu Čīlei milzu bagåtību. Šeit esošo struktūru trausluma un pēdējås zemestrīces grūdienu dēļ vieta iekļauta arī Apdraudētå Pasaules mantojuma sarakstå, lai spētu mobilizēt līdzekļus tås saglabåšanai. ● Kalnrūpniecības pilsēta Sjuela (Sewell Mining Town) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2006. gadå, pamatojoties uz kritēriju (II). Tå atrodas Andu kalnos vairåk nekå 2000 m augstumå, 60 km uz austrumiem no Ransaguas - vidē, kurai raksturīgi ekstrēmi klimata apståkļi. Šo kalnrūpniecības pilsētu saviem darbiniekiem 1905. gadå uzcēla kompånija „Braden Cooper”, lai tå kļūtu par pasaules plašåkajåm pazemes vara raktuvēm, Elteņente. Tas ir izcils piemērs uzņēmumu pilsētiņåm, kas radås daudzås pasaules nomalēs, apvienojoties industrializēto nåciju vietējam darbaspēkam un resursiem, lai iegūtu un apstrådåtu augstvērtīgus dabas resursus. Pilsēta tika uzbūvēta nogåzē, kas bija påråk ståva, lai izmantotu autotransportu, un tå pletås visapkårt lielajåm centrålajåm kåpnēm, kas veda no dzelzceļa stacijas. Gar ceļiem stiepås neregulåras formas skvēri, kas kopå ar dekoratīvajiem kokiem un augiem veidoja galvenås pilsētas sabiedriskås vietas vai laukumus. Ēkas, kas atrodas ielu malås, veidotas no koka un parasti kråsotas spilgti zaļå, dzeltenå, sarkanå vai zilå kråså. Sjuelas ziedu laikos šeit bija 15 tūkstoši iedzīvotåju, bet 19.gs. 70. gados tå lielå mērå tika pamesta.

ĶĪNA ● Minu un Cjinu dinastiju imperatoru pilis Pekinå un Šeņjanå (Imperial Palaces of the Ming and Qing Dynasties in Beijing and Shenyang) Iekļautas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1987. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (II), (III), (IV). Aizliegtå pilsēta Pekinå, kas vairåk nekå piecus gadsimtus bija augståkås varas rezidence (1416. – 1911.), ar saviem daiļdårziem un daudzajåm ēkåm (gandrīz 10 tūkstoši mēbelētu istabu ar måkslas darbiem) veido nenovērtējamu liecību par Ķīnas civilizåciju Minu dinastijas un Cjinu dinastijas valdīšanas laikå. Cjinu dinastijas imperatora pils Šeņjanå saståv no 114 ēkåm un tå tika celta laika posmå no 1625. – 1626. gadam un 1783. gadå. Tajå atrodas svarīga bibliotēka, bet pati pils liecina par pēdējås Ķīnå valdošås dinastijas dibinåšanu pirms tå izvērsa savu varu valsts centrålajå daļå un pårcēlås uz galvaspilsētu Pekinu. Tad šī pils kalpoja par palīgēku kompleksu Pekinå esošajai imperatora pilij. Šī ievērojamå arhitektūras celtne glabå svarīgu vēsturisko liecību par Cjinu dinastijas vēsturi un Manču, kå arī citu Ķīnas dienvidos dzīvojošo cilšu tradīcijåm. ● Pirmå Cjiņu imperatora mauzolejs (Mausoleum of the First Qin Emperor) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1987. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (III), (IV), (VI). Nav šaubu, ka vēl tūkstošiem statuju joprojåm gaida brīdi, kad tås cels årå no zemes šajå arheoloģiskajå vietå, kura atklåja tikai 1974. gadå. Cjiņs (miris 210. gadå pirms mūsu ēras), pirmais Ķīnas apvienotåjs, ir apglabåts kompleksa centrå, kas veidots, lai atspoguļotu Sjaņjanas pilsētnieciskås arhitektūras plånojumu. Valdnieka kapenes ieskauj slavenå terakotas armija. Visas šīs figūras ir atšķirīgas, un kopå ar zirgiem, kaujas ratiem un ieročiem, tås veido meistardarbu, kam piemīt reålisms un liela vēsturiskå nozīme. ● Mogao alas (Mogao Caves) Iekļautas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1987. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (II), (III),(IV), (V), (VI). Šīs alas atrodas stratēģiski nozīmīgå vietå blakus Zīda ceļam - tirdzniecības, kå arī reliģiskas, kultūras un intelektuålas ietekmes krustcelēs. 492 celles un alu svētnīcas Mogao ir slavenas ar savåm statujåm un sienu gleznojumiem, aptverot 1000 gadus budistu måkslå. ● Taišana kalns (Mount Taishan)

Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1987. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (II), (III),(IV), (V), (VI), (VII). Svētais kalns Tai („shan” nozīmē „kalns”) bija impērijas kulta objekts gandrīz 2000 gadus, un šeit esošie meistardarbi ir absolūtå harmonijå ar dabas ainavu. Šis kalns vienmēr bijis Ķīnas måkslinieku un zinåtnieku iedvesmas avots, kas simbolizē Senås Ķīnas civilizåcijas un ticējumus. ● Pekinas cilvēka apmetne Čžoukoudanå (Peking Man Site at Zhoukoudian) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1987. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (III),(IV). Zinåtniskais darbs šajå vietå, kas atrodas 42 km dienvidaustrumu virzienå no Pekinas, joprojåm turpinås. Līdz šim ir atklåtas liecības par Sinanthropus pekinensis, kas dzīvoja vidējå pleistocēna periodå, kå arī liecības par Homo sapiens, kas datējamas ar 11. – 18. gadu tūkstoti, kå arī dažådi citi priekšmeti. Šī vieta ne tikai atgådina par Āzijas aizvēstures cilvēku sabiedrību, bet arī ilustrē evolūcijas procesu. ● Lielais Ķīnas mūris (The Great Wall) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1987. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (II), (III), (IV), (VI). Cjiņ Ši Huanga valdīšanas laikå 220.g. pirms mūsu ēras tika savienotas jau esošo nocietinåjumu daļas, lai izveidotu vienotu aizsardzības sistēmu pret iebrukumiem no ziemeļiem. Celtniecība turpinåjås līdz Minu dinastijai (1368. – 1644. gads), kad Ķīnas lielais mūris kļuva par pasaulē lielåko militåro struktūru. Mūra vēsturiskais un stratēģiskais svarīgums mērojams tikai tå arhitektūras nozīmīgumå. ● Huanšaņas kalns (Mount Huangshan) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1990. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (VII), (X). Huanšaņas kalns, kas dažkårt saukts par „Ķīnas pievilcīgåko kalnu”, nozīmīgu Ķīnas vēstures posmu tika cildinåts måkslå un literatūrå (piemēram, 16. gs. vidū izveidotais „šansui” jeb „kalna un ūdens” stils). Arī mūsdienås tas valdzina apmeklētåjus, dzejniekus, gleznotåjus un fotogråfus, kas uz šejieni dodas svētceļojumos. Kalns slavens ar savu brīnišķīgo ainavu, kuru veido granīta akmeņi un smailes, kas ik pa laikam paviz måkoņu jūrå. ● Huanluna ainaviskais un vēsturiskais apgabals (Huanglong Scenic and Historic Interest Area)

Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1992. gadå, pamatojoties uz kritēriju (VII). Huanluna ieleju, kas atrodas Sičuaņas provinces ziemeļrietumos, veido sniegotas virsotnes un vistålåk austrumos esošie Ķīnas glečeri. Neskaitot kalnu ainavas, šeit atrodas dažådu mežu ekosistēmas, kå arī iespaidīgi kaļķakmens veidojumi, ūdenskritumi un karstie avoti. Šajå teritorijå uzturas arī apdraudēto dzīvnieku populåcijas, ieskaitot milzu pandu un Sičuaņas zelta strupdeguna pērtiķi. ● Dzjužaigou ainaviskå un vēsturiskå ieleja (Jiuzhaigou Valley Scenic and Historic Interest Area) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1992. gadå, pamatojoties uz kritēriju (VII). Robainå Dzjužaigou ieleja, kas aizņem vairåk nekå 72 tūkstošus ha Sičuaņas provinces ziemeļu daļå, augståkajå vietå sasniedz vairåk nekå 4800 m, tådējådi aptverot dažådu mežu ekosistēmas. Tås lieliskås ainavas ir sevišķi interesantas, pateicoties smalkajåm karsta procesa izveidotajåm konusveida formåm un iespaidīgajiem ūdenskritumiem. Ielejå dzīvo apmēram 140 putnu sugas, kå arī liels skaits apdraudēto augu un putnu sugu, ieskaitot milzu pandu un Sičuaņas takinu. ● Uliņuaņa ainaviskais un vēsturiskais apgabals (Wulingyuan Scenic and Historic Interest Area) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1992. gadå, pamatojoties uz kritēriju (VII). Uliņuaņas teritoriju, kas aizņem vairåk nekå 26 tūkstošus ha lielu platību Hunaņas provincē, Ķīnå, pårsvarå klåj vairåk nekå 3000 smalki veidotu smilšakmens stabu un virsotņu, no kuråm daudzu augstums pårsniedz 200 m atzīmi. Starp virsotnēm esošajås aizås un dziļaizås atrodami kalnu strauti, ūdens baseini, ūdenskritumi, apmēram 40 alas un divi milzīgi, dabiski veidoti tilti. Šis reģions slavens ne tikai ar pårsteidzošo ainavas skaistumu, bet arī ar lielu skaitu apdraudēto augu un dzīvnieku sugåm, kas šeit rod patvērumu. ● Seno ēku komplekss Udanšaņa kalnos (Ancient Building Complex in the Wudang Mountains) Iekļautas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1994. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (II), (VI). Šīs pilis un tempļi, kas veido laicīgo un reliģisko ēku grupas pamatu, kalpo par paraugu Ķīnas Juaņu, Minu un Cjiņu dinastiju arhitektūras un måkslas sasniegumiem. Šis komplekss, kas atrodas Udanšaņa kalnu gleznainajås ielejås un nogåzēs Hubeijas provincē, tika celts kå organizēts komplekss Minu dinastijas valdīšanas laikå (14. – 17. gadsimts). Tur atrodas arī daoistu ēkas, kas datējamas

ar 7. gs. Seno ēku komplekss simbolizē Ķīnas måkslas un arhitektūras augstos standartus gandrīz 1000 gadu ilgå periodå. ● Potalas pils vēsturiskais ansamblis, Lhaså 7 (Historic Ensemble of the Potala Palace, Lhasa) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1994. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (IV), (VI). Potalas pils, kas kopš 7.gs. kalpo par Dalailamas ziemas pili, simbolizē Tibetas budismu un tå svarīgo lomu tradicionålajå Tibetas pårvaldīšanå. Komplekss, kas ietver Balto un Sarkano pili ar to palīgēkåm, ir uzcelts uz Sarkanå kalna, Lhasa ielejas centrå 3700 m augstumå. Džokangas tempļa klosteris, kas arī celts 7. gs., ir izcils un reliģiozs budisma ēku komplekss. 18. gs. celtå Norbulinka, kas bija Dalailamas vasaras rezidence, ir Tibetas måkslas meistardarbs. Šo vietu arhitektūras skaistums un oriģinalitåte, to bagåtie rotåjumi un harmoniskå saplūšana ar pårsteidzošo ainavu veido to vēsturisko un reliģisko nozīmīgumu. ● Kalna rezidence un tås tempļi , Čende (Mountain Resort and its Outlying Temples, Chengde) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1994. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV). Kalna rezidence (Cjiņu dinastijas vasaras pils) Heibeijas provincē tika uzcelta laika posmå no 1703. līdz 1792. gadam. Tas ir milzīgs piļu, administratīvo un ceremoniålo ēku komplekss. Tempļi, kas pårståv dažådus arhitektūras stilus, un imperatora dårzi harmoniski saplūst ar ezeru, ganību un mežu ainavåm. Kalna rezidencei piemīt ne tikai estētiskais nozīmīgumus, bet tå ir arī reta un vēsturiska Ķīnas feodålås sabiedrības augståkås attīstības simbols. ● Konfūcija templis un kapenes un Kunu ģimenes rezidence pilsētå Cjuifu (Temple and Cemetery of Confucius and the Kond Family Mansion in Qufu) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1994. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (IV), (VI). Konfūcijs bija izcils filozofs, politiķis un pedagogs 6. – 5. gs. pirms mūsu ēras. Konfūcija templis, kapenes un ģimenes muiža atrodas Cjuifu pilsētå, Šandoņas provincē. Templis, kuru 478. gadå pirms mūsu ēras uzcēla Konfūcija piemiņai, gadsimtu laikå ir ticis nopostīts un atkal atjaunots; mūsdienås tas aptver vairåk nekå 100 ēkas. Kapenēs atrodas Konfūcija apbedījuma vieta un vairåk nekå 100 tūkstoši viņa pēcteču mirstīgo atlieku. Mazå Kunu ģimenes måja pårvērtås par milzīgu aristokråtu rezidenci, no kuras vēl saglabåjušås 152 ēkas. Cjuifu pieminekļu komplekss ir saglabåjis savas izcilås måkslas un vēstures iezīmes, pateicoties veiksmīgo Ķīnas imperatoru entuziasmam vairåk nekå 2000 gadu garumå. ● Lušaņa Nacionålais parks

(Lushan National Park) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1996. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (III), (IV), (VI). Lušana kalns, kas atrodas Czjanci, ir viens no Ķīnas civilizåcijas garīgajiem centriem. Budisma un daoisma tempļi kopå ar konfūcisma ievērojamåkajåm vietåm, kur šīs måcības sludinåja paši izcilåkie filozofi, viegli saplūst ar pårsteidzoši skaisto ainavu. Tå iedvesmojusi neskaitåmus måksliniekus, kuri attīstīja estētisko pieeju Ķīnas kultūrainavai. ● Gleznainais Emeišaņa kalns un Lielås Budas statuja Lešanå (Mount Emei Scenic Area, including Leshan Giant Buddha Scenic Area) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1996. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (IV), (VI), (X). Pirmais budisma templis Ķīnå tika uzcelts Sičuaņas provincē 1.gs. mūsu ērå, skaistajå Emeišana kalna apkårtnē. Pårējo tempļu uzcelšana padarīja šo par vienu no svētåkajåm budisma vietåm. Gadsimtu gaitå kultūras dårgumu skaits palielinåjås. Visievērojamåkais darbs ir Lešanas Lielå Buda, kas 8.gs. izcirsta klints nogåzē un kas raugås lejup uz trīs upju sateku. Tå ir pasaulē lielåkå Budas statuja - 71 m augsta. Emeišana kalns ir ievērojams arī ar dažådo augu valsti, kas variē no subtropu mežiem līdz pat subalpīnu priežu mežiem. Daži no šeit esošajiem kokiem ir vairåk nekå 1000 gadus veci. ● Senå Piņjao pilsēta (Ancient City of Ping Yao) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1997. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (III),(IV). Piņjao pilsēta ir īpaši labi saglabåjies tradicionålås hanu ķīniešu pilsētas paraugs, kas dibinåta 14. gs. Tås urbånå uzbūve atspoguļo arhitektūras stilu un pilsētas plånošanas evolūciju imperiålajå Ķīnå vairåk nekå piecu gadsimtu ilgå laika posmå. Īpaša nozīme ir iespaidīgajåm ar banku darījumiem saistītajåm ēkåm, jo šo darījumu dēļ Piņjao pilsēta no 19. gs. līdz 20.gs. såkumam bija Ķīnas ekonomijas centrs. ● Klasiskie Sučžou pilsētas dårzi (Classical Gardens of Suzhou) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1997. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (II), (III), (IV), (V). Klasiskais Ķīnas dårzu plånojums, kas tiecas atdarinåt dabiskås ainavas miniatūrå, nekur nav tik labi attēlots kå deviņos dårzos vēsturiskajå Sučžou pilsētå. Tie ir plaši atzīti par šī žanra meistardarbiem. Šie dårzi, kas datējami ar

laika posmu no 11. – 19. gs., savå pedantiskajå plånojumå atspoguļo dziļo un metafizisko dabas skaistuma nozīmi Ķīnas kultūrå. ● Liczjanas vecpilsēta (Old Town of Lijiang) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1997. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV), (V). Liczjanas vecpilsēta, kas pilnībå pielågota šīs tirdznieciski un stratēģiski izdevīgås atrašanås vietas nelīdzenajai topogråfijai, ir saglabåjusi vēsturisku un autentisku augstas kvalitåtes pilsētainavu. Tås arhitektūra ir ievērības cienīga ar to, ka tajå vairåku gadsimtu laikå sajaukušies dažådu kultūru elementi. Liczjanå atrodas arī sena un sarežģīta ūdens apgådes sistēma, kas joprojåm efektīvi darbojas arī mūsdienås. ● Vasaras pils un imperiålais dårzs Pekinå (Summer Palace, an Imperial Garden in Beijing) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1998. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (II), (III). Vasaras pils Pekinå, kas uzcelta 1750. gadå, plaši nopostīta 1860. gada karå, bet 1886. gadå atjaunota uz tås oriģinålajiem pamatiem, ir Ķīnas ainavas dårzu plånojuma meistardarbs. Kalnu un atklåto ūdeņu dabas ainava ir apvienota ar tådåm måkslīgåm figūråm kå paviljoni, administratīvås ēkas, pilis, tempļi, radot harmonisku ansambli. ● Debesu templis – imperiålais upurēšanas altåris Pekinå (Temple of Heaven: an Imperial Sacrificial Altar in Beijing) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1998. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (II), (III). Debesu templis, kas uzcelts 15.gs. pirmajå pusē, ir cildens izsmalcinåtu sakrålo celtņu komplekss, kas atrodas parkå un kuru ieskauj seni priežu meži. Tempļa vispårējais un atsevišķu ēku izkårtojums simbolizē attiecības starp debesīm un zemi – Dieva un cilvēka pasaulēm – kas ir Ķīnas kosmogonijas pamatå, iezīmējot arī imperatoru lomu šajås debess-zemes attiecībås. ● Daczu klinšu grebumi (Dazu Rock Carvings) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1999. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (II), (III). Daczu apgabala ståvås nogåzes glabå izcilas klinšu grebumu grupas, kas datējamas ar 9. – 13. gs. Tie ir ievērojami ar savu estētisko vērtību, tematu dažådību (pasaulīgais un reliģiozais) un Ķīnas ikdienas dzīves attēlošanu šajå

periodå. Tie glabå izcilu liecību par budisma, daoisma un konfūcisma harmonisko sintēzi. ● Uišaņa kalns (Mount Wuyi) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1999. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (IIi), (VI), (VII), (X). Uišaņa kalns ir izcila bioloģiskås daudzveidības saglabåšanas teritorija Ķīnas dienvidaustrumos, kå arī patvērums lielam skaitam seno un relikta sugu, no kuråm daudzas ir endēmiskas tikai Ķīnai. Deviņu līkumu upes dramatisko aizu råmais skaistums ar daudzajiem tempļiem un klosteriem (no daudziem påri palikušas tikai drupas), nodrošinåja neokonfūcisma izplatībai un attīstībai nepieciešamo vidi. Neokonfūcisms kopš 11.gs. ir ietekmējis kultūras Āzijas austrumu daļå. 1.gs. pirms mūsu ēras Haņa dinastijas valdnieki uzcēla plašu administratīvo galvaspilsētu blakus Čenkuņei. Tås masīvie mūri apņem arheoloģiski nozīmīgu teritoriju. ● Senie ciemati Aņhuijas provinces dienvidos – Sidi un Huncuņa (Ancient Villages in Southern Anhui – Xidi and Hongcun) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2000. gadå, pamatojoties uz kritērijiem ( (III), (IV), (V). Divi tradicionålie ciemati - Sidi un Huncuņa - glabå ievērojamu skaitu lauku tipa apmetņu, kas izzudušas vai påreidotas pagåjušå gadsimta laikå. Ciematu ielu plånojums, arhitektūra un rotåjumi, kå arī måju integråcija visaptverošajås ūdens sistēmås ir unikåli saglabåjušies piemēri. ● Minu un Cjiņu dinastiju imperatoru kapenes (Imperial Tombs of the Ming and Qing Dynasties) Iekļautas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2000. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (II), (III), (IV), (VI). Tås apvieno Liaoniņå esošås trīs Cjiņu dinastiju imperatoru kapenes un Minu kapenes, kas iekļautas sarakstå 2000. un 2003. gadå. Trīs imperiålås Liaoniņas provincē esošås Cjiņu dinastijas kapenes ietver Junļinas, Fuļiņas un Čžaoļinas kapenes, kas celtas 17. gs. Šīs kapenes, kas būvētas pirmajiem Cjiņu dinastijas imperatoriem un to pēctečiem, seko tradicionålås Ķīnas ģeomantijas un fenšui teorijas paraugiem. Šeit atrodas bagåtīgi akmens statuju un akmens grebumu rotåjumi, kå arī kårniņi ar pūķu motīvu, kas attēlo Cjiņu dinastijas apbedījuma arhitektūras attīstību. Trīs kapeņu kompleksi un tiem piederošås ēkas apvieno no iepriekšējåm dinastijåm pårmantotås tradīcijas un jaunås Manču civilizåcijas iezīmes. ● Lunmeņas grotas (Longmen Grottoes)

Iekļautas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2000. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (II), (III). Lunmeņas grotas un alas glabå vislielåko un visiespaidīgåko vēlīno ziemeļu Veiju un Tanu dinastiju (316. – 907. gads) Ķīnas måkslas kolekciju. Šie darbi, kas ir pilnībå veltīti budisma reliģijai, attēlo Ķīnas akmens grebuma meistarības augståko punktu. ● Cinčenšaņa kalns un Duczjaņjaņas apūdeņošanas sistēma (Mount Qingcheng and the Dujiangyan Irrigation System) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2000. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV), (VI). Duczjaņjaņas apūdeņošanas sistēmas celtniecība tika uzsåkta 3. gs. pirms mūsu ēras. Šī sistēma joprojåm kontrolē Miņczjanas upes ūdeņus un apūdeņo auglīgås Čendu līdzenuma lauksaimniecības zemes. Cinčenšaņa kalnå radies daoisms, ko joprojåm cildina vairåkos senos tempļos. ● Juņganas grotas (Yungang Grottoes) Iekļautas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2001. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (II), (III), (IV). Juņganas grotas ar 252 alåm un 51 tūkstoti statuju, kas atrodas Datunas pilsētå, Šansi provincē, attēlo izcilos budisma alu måkslas sasniegumus Ķīnå 5. un 6. gs. Taņa Jao radītås Piecas alas, ko raksturo strikts izkårtojums un plånojums, ir klasisks meistardarbs, kas raksturo Ķīnas budisma måkslas apogeju. ● Nacionålais parks „Trīs paralēlås upes” Juņnaņas provincē (Three Parallel Rivers of Yunnan Protected Areas) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2003. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VII), (VIII), (IX), (X). Tå ir 1,7 miljonus ha liela platība, kas saståv no astoņåm ģeogråfiskåm aizsargåto teritoriju grupåm, kas atrodas Trīs paralēlo upju Nacionålå parka teritorijå - kalnos Juņnaņas provinces ziemeļrietumos. Šeit atrodas trīs lielu Āzijas upju augšteces; Jandzi (Jinsha), Mekonga un Salvina tek gandrīz paralēli virzienå no ziemeļiem uz dienvidiem cauri ståvåm aizåm. Tås sasniedz pat 3000 m dziļumu, bet dažviet ieskauj apledojušas klinšu virsotnes, kas atrodas vairåk nekå 6000 m augstumå. Šī vieta ir Ķīnas bioloģiskås daudzveidības epicentrs, kå arī viens no pasaules bagåtåkajiem mērenå klimata reģioniem bioloģiskås daudzveidības ziņå. ● Senås Kogurjo karalistes galvaspilsētas un kapenes (Capital Cities and Tombs of the Ancient Koguryo Kingdom)

Iekļautas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2004. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (II), (III), (IV), (V). Šajå vietå atrodamas arheoloģiskas liecības par trīs pilsētåm- Unu kalna pilsētu, Guoņeijas pilsētu un Vaņdu kalna pilsētu- un 14 imperatoru un 26 dižciltīgo kapenēm. Visi pieminekļi pieder Kogurjo kultūrai, kas nosaukta par godu dinastijai, kas valdīja dažås Ziemeļķīnas daļås un Korejas pussalas ziemeļu pusē no 277. gada pirms mūsu ēras līdz 668. gadam mūsu ērå. Unu kalnu pilsētå ir veikti tikai daļēji izrakumi. Guoņeijas pilsēta, kas atrodas modernås Ji`an pilsētas teritorijå, bija „atbalsta pilsēta” pēc tam, kad Kogurjo galvaspilsēta tika pårcelta uz Pjoņjaņu. Vaņdu kalna pilsēta, kas ir viena no Kogurjo karalistes galvaspilsētåm, glabå daudzas liecības, ieskaitot lielu pili un 37 kapenes. Dažås kapenēs griezti iestrådåti jumta vietå un balsta smagu akmeņu vai zemes kapu kalnu uzbērumu, kas novietots virs griestiem. ● Makao pilsētas vēsturiskais centrs (Historic Centre Of Macao) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2005. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (III), (IV), (VI). Makao pilsētå, kas ir ienesīga stratēģiska nozīmīguma osta starptautiskajå tirdzniecībå, no 16.gs. vidum līdz 1999. gadam valdīja portugåļi, bet vēlåk to såka pårvaldīt Ķīnas augståkå vara. Makao centrs ar tå vēsturiskajåm ielåm, dzīvojamajåm, reliģiskajåm un sabiedriskajåm portugåļu un ķīniešu ēkåm glabå unikålu liecību par austrumu un rietumu estētikas, kultūras, arhitektūras un tehnoloģijas ietekmju saplūšanu. Šeit atrodas arī cietoksnis un båka, kas ir visvecåkå viså Ķīnå. Tå glabå liecību par vienu no senåkajåm un ilgstošåkajåm sadursmēm starp Ķīnu un rietumiem, kas balstīta uz aktīvo starptautisko tirdzniecību. ● Sičuaņas Milzu pandas rezervåti – Voluņa, Mt. Sigunjaņa, Dzjaņdzinas kalni (Sichuan Giant Panda Sancturies – Wolong, Mt Siguniang and Jiajin Mountains) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2006. gadå, pamatojoties uz kritēriju (X). Sičuaņas Milzu pandas rezervåti dod patvērumu vairåk nekå 30% pasaules pandu, kas atrodas apdraudēto sugu kategorijå. Tas aizņem 924 500 ha lielu platību, iekļaujot septiņus dabas rezervåtus un deviņus ainavparkus Cjunlai un Dzjaņdzinas kalnos. Šie rezervåti veido lielåko vēl eksistējošo milzu pandas dzīvotni. Šī ir arī nozīmīgåkå nebrīvē esošås sugas vairošanås vieta. Rezervåti dod patvērumu arī tådiem globåli apdraudētiem dzīvniekiem, kå sarkanå panda, sniega leopards un dūmakainais leopards. Rezervåti ir viena no pasaulē botåniski bagåtåkajåm vietåm, kas atrodas årpus tropiskajiem mežiem, ar 5000 – 6000 floras sugåm un vairåk nekå 1000 ģintīm. ● Jiņsui (Yin Xu)

Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2006. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (III), (IV), (VI). Arheoloģiskås Jiņsui vieta, kas atrodas netålu no Anjaņas pilsētas, apmēram 500 km uz dienvidiem no Pekinas, ir senå vēlīnås Šaņu dinastijas (1300. – 1046. gads pirms mūsu ēras) galvaspilsēta. Tå liecina par agrīnås Ķīnas kultūras, amatniecības un zinåtņu zelta laikmetu, kas bija arī Ķīnas Bronzas laikmeta ziedu laiki. Liels skaits karalisko kapeņu un piļu, kas kalpo par prototipiem vēlåkajå Ķīnas arhitektūrå, ir atrastas, veicot izrakumus. Viena no tåm ir pils un Karaliskå senču relikviju šķirstu teritorija, kurå ir vairåk nekå 80 ēku pamati un vienīgås neskartås Šaņu dinastijas karaliskås ģimenes locekļu kapenes – Fuhao kapenes. Lielais skaits šeit atrasto apbedīšanas piederumu, ko raksturo izcila meistarība, glabå liecības par Šaņu daiļamatniecības industrijas augståko līmeni. Jiņsui atrastie uzraksti uz oråkula kauliem ir nenovērtējams avots vienas no pasaulē vecåkås rakstības sistēmas, seno ticību un sociålo sistēmu attīstības izpētē. ● Kaipingas diaolou un ciemati (Kaiping Diaolou and Villages) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2007. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (III), (IV). Daudzståvu ciematu aizsargēkas Kaipingå- diaolou- veido kompleksu, kas atspoguļo Ķīnas un rietumu strukturålo un dekoratīvo formu spilgto sajaukšanos. Tas noråda uz svarīgo emigrējušo Kaipingas iedzīvotåju lomu dažådu valstu attīstībå Dienvidåzijå, Austrålåzijå un Ziemeļamerikå 19. gs. beigås un 20.gs. såkumå. Šeit atrodas četras diaolou grupas, no kuråm 20 simboliskas ēkas ir iekļautas sarakstå. Šīm ēkåm ir trīs veidi: sabiedriskie torņi, kurus cēlušas vairåkas ģimenes un kuri izmantoti par pagaidu patvērumu; dzīvojamie torņi, kurus cēlušas atsevišķas bagåtås ģimenes un kuri kalpojuši par nocietinåtåm dzīvesvietåm; un sardzes torņi. Šie torņi, kas celti no akmens, pises, ķieģeļiem vai betona, råda sarežģītu un pårliecinošu Ķīnas un rietumu arhitektūras stilu sajaukšanos. Diaolou, kas saglabåjis harmoniskas attiecības ar apkårtesošo ainavu, liecina par pēdējiem celtniecības tradīciju ziedu laikiem, kas såkås Minu periodå kå atbildes reakcija vietējam bandītismam. ● Dienvidķīnas karsta veidojumi (South China Karst) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2007. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VII), (VIII). Dienvidķīnas karsta veidojumu reģions plešas vairåk nekå pusmiljona km2 lielå platībå pårsvarå Juņnaņas, Gaidžou un Guansji provincēs. Tas ir viens no pasaules iespaidīgåkajiem mitro tropu un subtropu karsta veidojumu piemēriem. Šilinas akmens meži tiek uzskatīti par vienu no nozīmīgåkajiem dabas fenomeniem, pateicoties plašåkai smaiļu dažådībai nekå citås karsta veidojumu ainavås ar smailēm, kå arī lielåkai formu un kråsu maiņu dažådībai. Libo

konusveida un torņveida karsta veidojumi, kas arī piesaistījuši pasaules mēroga uzmanību, pateicoties šådiem karsta veidojumiem, rada atšķirīgu un skaistu ainavu. Vulongas karsta veidojumi iekļauti sarakstå, pateicoties to milzīgajåm dolinåm (karsta kritenes), dabas veidotajiem tiltiem un alåm. ● Tulou Fuczjaņas provincē (Fujian Tulou) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2008. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (III), (IV), (V). Tulou Fuczjaņas provincē ir 46 ēku īpašums, kas celts laika posmå starp 15. un 20.gs Fuczjaņas provinces dienvidrietumos vairåk nekå 120 km no Taivånas jūras šauruma. Tulou, kas atrodas starp rīsu, tējas un tabakas laukiem, ir no måla veidotas måjas. Šīs måjas, kam ir vairåki ståvi, būvētas blakus viena otrai uz apļveida vai kvadråtveida pamata ar iekšupvērstu skatu, lai katra no tåm izmitinåtu līdz pat 800 cilvēkiem. Tås tika būvētas aizsardzības nolūkiem apkårt centrålam atvērtam pagalmam tikai ar vienu ieeju un uz åru vērstiem logiem tikai virs pirmå ståva. Izmitinot visu klanu, måjas funkcionēja kå ciemati un bija pazīstamas kå „ģimenes mazås karalistes” vai „mazå, rosīgå pilsēta”. Tajås atrodas augstas nocietinåtas måla sienas, kuras sedz dakstiņu jumti ar plašåm påri pårkårtåm dzegåm. Smalki izstrådåtås struktūras datējamas ar 17. un 18. gs. Ēkas tika vertikåli sadalītas ģimenēm, katrai atvēlot divas vai trīs istabas katrå ståvå. Pretēji ēku neizskatīgajai årienei, to interjers tika veidots ērtībai un dažkårt tas tika ļoti izgreznots. Tås iekļautas sarakstå kå izcili celtniecības tradīciju un funkciju piemēri, kas ir paraugs komunålås dzīvošanas un aizsardzības organizēšanas veidiem, kå arī izcils cilvēku apmetnes piemērs, balstoties uz to harmoniskajåm attiecībåm ar apkårtējo vidi. ● Saņcinšaņa kalna Nacionålais parks (Mount Sanqingshan National Park) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2008. gadå, pamatojoties uz kritēriju (VII). Saņcinšaņa kalna Nacionålais parks, kas aizņem 22 950 ha lielu platību un atrodas Huaju kalnu grēdas rietumos, Dzjansji provinces (Centrålķīnas austrumos) ziemeļaustrumos, iekļauts sarakstå, pateicoties ainaviskajai kvalitåtei, kuru iezīmē fantastiski veidotu pīlåru un smaiļu bagåtība – 48 granīta smailes un 89 granīta pīlåri, no kuriem daudzi atgådina cilvēka un dzīvnieka siluetus. 1817 m augstå Huaju kalna dabīgo skaistumu veido vienmēr mainīgå un pievilcīgå ainava ar spilgtiem oreoliem uz måkoņiem un baltåm varavīksnēm. Šī teritorija, ko ietekmē subtropiskie musoni un piejūras laikapståkļi, veido mērenå klimata mežu salu subtropu ainavå. Šeit atrodas arī meži un liels skaits ūdenskritumu, no kuriem daži ir pat 60 m augsti, kå arī ezeri un avoti. ● Vutaija kalns (Mount Wutai)

Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2009. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (III), (IV), (VI). Vutaija kalns ar piecåm plakanajåm virsotnēm ir svētais kalns budisma kultūrå. Šajå kultūrainavå atrodas 41 klosteris un Foguaņa tempļa austrumu galvenå halle, kas ir augståkå eksistējošås Taņu dinastijas koka celtne ar dabiskå lieluma måla skulptūråm. Šeit atrodas arī Minu dinastijas Šuksjaņa templis ar 500 statuju plašu kompleksu, kas attēlo budisma ståstus, kas ieausti trīsdimensiju kalnu un ūdens attēlos. Celtnes råda budisma arhitektūras attīstību un ietekmi uz piļu celtniecību Ķīnå vairåk nekå veselu gadu tūkstoti. Vutaija kalns, kas tiešajå tulkojumå nozīmē „piecu terašu kalns”, ir visaugståkais kalns Ziemeļķīnå. Tas ir ievērojams ar savu uzbūvi: ståvas nogåzes ar piecåm atklåtåm bezmežu virsotnēm. Šeit tempļi celti laikå no 1.gs. mūsu ērå līdz 20.gs. såkumam. ● Ķīnas daņsja (China Danxia) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2010. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VII), (VIII). Tå Ķīnå sauc ainavas, kas izveidojušås uz kontinentålajiem sarkano terigēno iežu nogulu slåņiem, kurus ietekmē endogēnie spēki (pacelšanås) un eksogēnie spēki (laika apståkļi un erozija). Šeit apvienotas sešas teritorijas, kas atrodas subtropiskajå zonå Ķīnas dienvidrietumos. Tås raksturo iespaidīgas sarkanas klintis un liela zemes erozijas formu daudzveidība, ieskaitot dramatiskos dabas veidotos pīlårus, torņus, aizas, ielejas un ūdenskritumus. Šīs skarbås ainavas ir saglabåjušas subtropiskos platlapju mūžzaļos mežus, kå arī devušas patvērumu lielam skaitam floras un faunas sugu, no kuråm apmēram 400 tiek uzskatītas par retåm vai apdraudētåm. ● Deņfeņa vēsturiskie pieminekļi „Debesu un Zemes centrs” (Historic Monuments of Dengfeng in „The Centre of Heaven and Earth”) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2010. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (III), (VI). Sonšaņa kalns tiek uzskatīts par galveno svēto Ķīnas kalnu. 1500 m augstå kalna pakåjē, tuvu Deņfeņa pilsētai Henaņas provincē un plašå, vairåk nekå 40 km2 lielå aplī atrodas astoņi ēku kompleksi, ieskaitot trīs Kehaņa vårtus – vecåko reliģisko ēku drupas Ķīnå -, tempļus, Czugoņes saules pulksteņa platformu un Deņfeņa observatoriju. Šīs ēkas, kas būvētas deviņu dinastiju valdīšanas laikå, atspoguļo dažådos uzskatus par debesīm, sauli un kalnu kå reliģisku centru. Denfeņa vēsturiskie pieminekļi ir vieni no nozīmīgåkajiem senås Ķīnas ēku piemēriem, kas veltītas rituåliem, zinåtnei, tehnoloģijai un izglītībai. ● Hančžou Rietumu ezera kultūrainava (West Lake Cultural Landscape of Hangzhou)

Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2011. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (III), (VI). Hančžou rietumu ezeru kultūrainava, kas ietver Rietumu ezeru un kalnus, kas to ieskauj to trīs pusēm, jau kopš 9.gs. ir iedvesmojusi slavenus dzejniekus, zinåtniekus un måksliniekus. Šeit atrodas liels skaits tempļu, pagodu, paviljonu, dårzu un dekoratīvo koku, kå arī dambju un måkslīgi veidoto salu. Šie papildinåjumi veikti, lai pilnveidotu ainavu no Hančžou pilsētas rietumiem līdz Jandzi upes dienvidiem. Rietumu ezers ir ietekmējis dårzu plånošanu Ķīnå, Japånå un Korejå gadsimtiem ilgi. Tas glabå izcilu liecību par ainavu pilnveidošanas kultūras tradīcijåm, veidojot ainavas, kas atspoguļo idealizētu cilvēku un dabas vides saplūšanu. KOLUMBIJA ● Kartahenas osta, cietoksnis un pieminekļu grupa (Port, Fortresses and Group of Monuments, Cartagena) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1984. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (IV), (VI). Kartahenå, kas atrodas Karību jūras līcī, ir visplašåkie nocietinåjumi viså Dienvidamerikå. Zonu sistēma iedala pilsētu trīs apgabalos: Sanpedro, kurå atrodas katedråle un daudzas Andalūzijas stila pilis; Sandjego, kurå dzīvoja lieltirgotåji un sabiedrības vidusslånis; un Gefsemani – „populårais kvartåls”. ● Loskatjos Nacionålais parks (Los Katios National Park) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1994. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (IX), (X). Loskatjos Nacionålais parks, kas Kolumbijas dienvidrietumos aizņem vairåk nekå 72 000 ha lielu platību, ietver zemus kalnus, mežus un mitrus līdzenumus. Šajå parkå sastopama izcila bioloģiskå daudzveidība, un dod måjas daudzåm apdraudētåm dzīvnieku, kå arī endēmisko augu sugåm. ● Santakrusas de Mompoksas vēsturiskais centrs (Historic Centre of Santa Cruz de Mompox) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1995. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (IV), (V). Mompoksa, kas 1540. gadå dibinåta Makdalēnas upes krastos, bija årkårtīgi nozīmīga pilsēta Dienvidamerikas ziemeļu daļas spåņu kolonizåcijas laikå. No 16. – 19. gs. pilsēta attīstījås paralēli upei, tås galvenå iela vienlaicīgi bija arī dambis. Vēsturiskais centrs ir saglabåjis pilsētas ainavas harmoniju un vienotību. Lielåkå

daļa ēku joprojåm tiek izmantotas to såkotnējiem nolūkiem, tådējådi sniedzot patiesu priekšstatu par to, kåda bija spåņu koloniålå pilsēta. ● Tjerradentro Nacionålais arheoloģiskais parks (National Archeological Park of Tierradentro) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1995. gadå, pamatojoties uz kritēriju (III). Parkå sastopamas vairåkas monumentålas cilvēku figūru statujas, kå arī milzīgas pazemes kapenes (daži apbedīšanas kambari ir pat 12 m plati), kas datējamas ar 6. – 10.gs. Šīs kapenes ir greznotas ar motīvu, kas atveido tå laika måju iekšējos rotåjumus. Tie atklåj Amerikas spåņu izcelsmes sabiedrības sarežģīto sociålo struktūru un kultūras bagåtību Ziemeļandos. ● Sanaugustina arheoloģiskais parks (San Augustin Archaeological Park) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1995. gadå, pamatojoties uz kritēriju (III). Lielåkå reliģisko monumentu un megalītisko skulptūru grupa Dienvidamerikå atrodas pašå dabas klēpī, kur tos ieskauj iespaidīga ainava. Dievības un mītiskie dzīvnieki ir prasmīgi attēloti dažådos stilos- gan abstrakti, gan reålistiski. Šie måkslas darbi demonstrē Ziemeļandu kultūras radošumu un izdomas bagåtību, kas piedzīvoja uzplaukumu no 1. līdz 8.gs. ● Maļpelo faunas un floras rezervåts (Malpelo Fauna and Flora Sanctuary) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2006. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VII), (IX). Šī vieta, kas atrodas 506 km no Kolumbijas krasta, ietver Maļpelo salu (350 ha) un apkårtējo jūras vidi (857 150 ha). Šis plašais jūras parks, kas ir lielåkå zona Kluså okeåna austrumu tropiskajå daļå, kurå ir aizliegta zvejniecība, nodrošina kritiski svarīgu dzīvotni starptautiski apdraudētajåm jūras sugåm, kå arī ir galvenais barības vielu un jūras bioloģiskås daudzveidības avots. Tas ir „rezervuårs” haizivīm, milzu jūras asarim un citåm zivīm. ● Kolumbijas kafijas kultūrainava (Coffee Cultural Landscape of Colombia) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2011. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (V), (VI). Kolumbijå esošais izcilais ilgtspējīgas, unikålas un produktīvas kultūrainavas piemērs ir spēcīgs, tradīciju raksturojošs simbols kafijas audzētavåm viså pasaulē. Šeit atrodas sešas lauksaimniecības ainavas, kuras aptver 18 pilsētu

centrus Andu Kordiljeru rietumu un centrålajås kalnu pakåjēs. Tas atspoguļo simtgadīgu kafijas audzēšanas tradīciju mazos lauciņos ļoti mežainos apgabalos un to, kå lauksaimnieki ir pielågojuši augsnes apstrådi skarbajiem kalnu apståkļiem. Pilsētas teritorijas, kas pårsvarå atrodas uz relatīvi līdzenåm kalnu virsotnēm virs nogåzenajiem kafijas laukiem, raksturo Antiokvanas kolonizåcijas arhitektūra ar jūtamo spåņu arhitektūras ietekmi. Kådreizējie celtniecības materiåli dažviet saglabåjušies arī mūsdienås – måla kleķis un niedres måjas sienåm, bet jumtam- måla dakstiņi. KOSTARIKA ● Talamanka Reindža un Lamistadas rezervåti / Lamistadas Nacionålais parks* (Talamanca range-La Amistad Reserves / La Amistad National ) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1983. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VII), (VIII), (IX), (X). Šo unikålo rezervåtu atrašanås vieta Centrålamerikå, kur savas pēdas atståjuši kvartårie ledåji, ir devusi iespēju krustoties Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas florai un faunai. Tropiskie lietus meži aizņem lielåko daļu teritorijas. Šo platību, kas gūst zinåmu labumu no ciešås sadarbības starp Kostariku un Panamu, apdzīvo četras dažådas indiåņu ciltis. ___ * gan Kostarikā, gan Panamā ● Kokosu salas nacionålais parks (Cocos Island National Park) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1997. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (IX), (X). Kokosu salas nacionålais parks, kas atrodas Klusajå okeånå 550 km no Kostarikas, ir vienīgå tropisko lietus mežu sala tropu joslå Kluså okeåna austrumos. Tås atrašanås vieta, kas ir pirmais saskarsmes punkts ar ziemeļu ekvatoriålo pretstraumi, un plašå mijiedarbību starp salu un tås apkårtesošo jūras ekosistēmu, liek šai teritorijai darboties kå ideålai bioloģisko procesu pētīšanas laboratorijai. Nacionålå parka zemūdens pasaule ir kļuvusi slavena, savaldzinot un piesaistot nirējus, kas to vērtē kå vienu no labåkajåm vietåm pasaulē, kur apskatīt lielu okeåna sugu dažådību - haizivis, rajas, tunčus un delfīnus. ● Guanakastes dabas aizsardzības teritorija (Area de Conservación Guanacaste) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1999. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (IX), (X). Guanakastes dabas aizsardzības teritorija (sarakstå iekļauta 1999. gadå) tika paplašinåta, pievienojot tai 15 000 ha lielu teritoriju – Santaelena. Šeit atrodas

svarīgas dabiskås dzīvotnes, kas nodrošina bioloģiskås daudzveidības saglabåšanu, ieskaitot sauso mežu dzīvotnes (no Centrålamerikas līdz Meksikai) un galvenås dzīvotnes apdraudētajåm vai retajåm augu un dzīvnieku sugåm. Šī teritorija paråda nozīmīgus ekoloģiskos procesus gan sauszemes, gan jūras-piekrastes vidē. ZILOŅKAULA KRASTS ● Nimbas kalna dabas rezervåts* (Mount Nimba Strict Nature reserve) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1981. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (IX), (X). Nimbas kalns, kas atrodas uz Gvinejas, Libērijas un Ziloņkalna krasta robežas, paceļas påri apkårtesošajåm savannåm. Tå nogåžu augšdaļå atrodas zålainas ganību pļavas, bet apakšdaļu klåj biezi meži. Tås dod patvērumu īpaši bagåtai florai un faunai, tostarp tådåm endēmiskåm sugåm kå dzīvdzemdētåja krupim un šimpanzēm, kas akmeņus izmanto par darbarīkiem. ___ * gan Ziloņkaula krastā, gan Gvinejā ● Tai Nacionålais parks (Taï National Park) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1982. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VII), (X). Šis parks ir viena no pēdējåm lielåkajåm primåro tropisko mežu liecībåm Rietumåfrikå. Bagåtīgå dabiskå flora un parkå sastopamås apdraudētås zīdītåju sugas, piemēram, pundurnīlzirgs un 11 pērtiķu sugas, piešķir šai vietai zinåtnisku nozīmību. ● Komoe Nacionålais parks (Comoé National Park) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1983. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (IX), (X). Šo parku, kas ir viena no lielåkajåm aizsargåjamajåm teritorijåm Rietumåfrikå, raksturo tå plašå augu daudzveidība. Pateicoties Komoe upes tuvumam, šeit atrodas augi, kuri parasti atrodas vairåk uz dienvidiem, piemēram, savannas krūmi un biezo lietus mežu augi. HORVĀTIJA ● Splitas vēsturiskais komplekss ar Diokletiåna pili (Historical Complex of Split with the Palace of Diocletian)

Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1979. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (III), (IV). Diokletiåna pils celta laika posmå no 3.gs. beigåm līdz 4.gs. såkumam mūsu ērå, un tås drupas atrodamas pilnīgi viså pilsētå. Katedråle tika uzcelta viduslaikos, otrreizēji izmantojot sena mauzoleja materiålus. 12.gs. un 13. gs. romånikas baznīcas, viduslaiku nocietinåjumi, 15. gs. gotikas pilis un renesanses un baroka stila pilis veido pårējo aizsargåjamo teritoriju. ● Dubrovnikas vecpilsēta (Old City of Dubrovnik) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1979. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (III), (IV). „Adrijas pērle”, kas atrodas Dalmåcijas krastå, kopš 13. gs. kļuvusi par svarīgu Vidusjūras pilsētu. Lai gan Dubrovniku 1667. gadå plaši izpostīja zemestrīce, tajå saglabåjušås skaistås gotikas, renesanses un baroka stila baznīcas, klosteri, pilis un strūklakas. Deviņdesmitajos gados tå cieta bruņotå sadursmē un šobrīd tiek restaurēta, saskaņojot ar UNESCO. ● Plitvices ezeru nacionålais parks # (Plitvice Lakes National Park) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1979. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VII), (VIII), (IX). Vairåk nekå tūkstoš gadus påri kaļķakmenim un krītam plūstošais ūdens ir nogulsnējis šūnakmens barjeras, radot dabiskus aizsprostus, kas savukårt izveidojuši daudz skaistu ezeru, alu un ūdenskritumu. Šie ģeoloģiskie procesi turpinås arī mūsdienås. Parkå esošajos mežos dzīvo låči, vilki un daudzas retas putnu sugas. ● Eifråzijas bazilikas bīskapa komplekss Porečas vēsturiskajå centrå (Episcopal Complex of the Euphrasian Basilica in the Historic Centre of Poreč) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1997. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (III), (IV). Reliģisko pieminekļu grupa Porečå, kur kristietība nostiprinåjås jau 4. gs., veido vispilnīgåko joprojåm paståvošo šåda veida kompleksu. Bazilika, iekšējais pagalms, baptistērija un bīskapa pils ir izcili reliģiskås arhitektūras piemēri, bet pašå bazilikå īpašå stilå apvienoti klasiskie un Bizantijas elementi. ● Vēsturiskå Trogiras pilsēta (Historic City of Trogir) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1997. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV).

Trogira ir ievērojams vēsturiskas pilsētvides attīstības paraugs. Šīs salas apmetnes ortogonålais ielu plånojums datējams ar hellēnisma periodu, bet valdnieki to izgreznoja ar izsmalcinåtåm aristokråtiskåm ēkåm, dzīvojamajåm ēkåm un nocietinåjumiem. Tås skaistås romånikas baznīcas papildina izcilås renesanses un baroka ēkas no Venēcijas perioda. ● Sv. Džeimsa katedråle Šibenikå (The Cathedral of St James in Šibenik) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2000. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (II), (IV). Sv. Džeimsa katedråle Šibenikå (1431. – 1535.), Dalmåcijas krastå, glabå liecības par ievērojamåm izmaiņåm monumentålås måkslas jomå Ziemeļitålijå, Dalmåcijå un Toskånå 15. gs. un 16. gs. Trīs arhitekti, kuri sekoja viens otram katedråles celtniecības laikå – Fransesko di Giasomo, Georgs Matejs Dalmatius and Nikolo di Džovanni Fiorentino – izveidoja celtni, kas būvēta pilnībå no akmens, izmantojot unikålas celtniecības tehnikas katedråles velvējumam un kupolam. Katedråles forma un dekoratīvie elementi, piemēram, ievērojamå frīze, kas rotåta ar 71 skulptūrå veidotu vīriešu, sieviešu un bērnu sejåm, attēlo veiksmīgo gotikas un renesanses måkslas saplūšanu. ● Vecpilsētas ieleja (Stari Grad Plain) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2008. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (III), (V). Vecpilsētas ieleja Hvaras salå Adrijas jūrå ir kultūrainava, kas saglabåjusies praktiski neskarta kopš to pirmo reizi kolonizēja joniešu grieķi no Parosas salas 4. gs. pirms mūsu ēras. Såkotnējå lauksaimnieciskå darbība šajå auglīgajå līdzenumå saglabåjusies no grieķu laikiem līdz pat mūsdienåm, pårsvarå koncentrējoties uz vīnogåm un olīvåm. Šī ieleja ir arī dabas rezervåts. Ainavå atrodas senas akmens sienas un mazas akmens patvertnes, un tå arī glabå liecības par chora - seno zemes dalīšanas ģeometrisko sistēmu-, ko izmantoja sengrieķi un kas saglabåjusies nemainīga vairåk nekå 24 gadsimtus. KUBA ● Vecå Havana un tås nocietinåjumi (Old Havana and its Fortifications) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1982. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (IV), (V). Havanu 1519. gadå nodibinåja spåņi. 17. gs. tå jau bija kļuvusi par vienu no svarīgåkajiem kuģubūves centriem Karību jūrå. Lai gan mūsdienås tå ir plaukstoša metropole ar 2 miljoniem iedzīvotåju, tås vecais centrs glabå

interesantu baroka un neoklasicisma monumentu sajaukumu, kå arī viendabīgu privåtmåju ansambli ar arkådēm, balkoniem, kaļamå dzelzs vårtiem un iekšpagalmiem. ● Trinidada un de los Inheņos ieleja (Trinidad and the Valley de los Ingenios) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1988. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (IV), (V). Pilsēta dibinåta 16. gs. såkumå par godu Svētajai Trīssavienībai. Tå kalpoja par placdarmu Amerikas kontinenta iekarotajåm teritorijåm. 18. gs. un 19. gs. ēkas, piemēram, Brunetas pils un Kantero pils tika būvētas pilsētas ziedu laikos, kurus nodrošinåja cukura tirdzniecība. ● Sanpedro de la Rokas pils, Santjago de Kuba (San Pedro de la Roca Castle, Santiago de Cuba) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1997. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (IV), (V). Komerciålå un politiskå konkurence Karību jūras reģionå 17.gs. veicinåja aktīvu nocietinåjumu būvēšanu uz klinšaina zemesraga, kas tika būvēts, lai aizsargåtu nozīmīgo Santjago ostu. Sarežģītais fortu, noliktavu, bastionu un divizionu komplekss ir vispilnīgåkais un vislabåk saglabåtais spåņu-amerikåņu militårås arhitektūras piemērs, kura pamatå ir itåļu un renesanses plånojuma principi. ● Desembarko del Granma Nacionålais parks (Desembarco del Granma National Park) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1999. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VII), (VIII). Desembarko del Granma Nacionålå parka paaugstinåtås jūras terases un ar to saistītå karsta procesa topogråfijas attīstība ir globålas nozīmes piemērs ģeomorfoloģiskajiem, fiziogråfiskajiem un ģeoloģiskajiem procesiem. Šajå teritorijå, kas atrodas Kubas dienvidaustrumos Kabokruzå un tås apkårtnē, slejas iespaidīgas klintis un terases, kå arī vienas no neskartåkajåm un izteiksmīgåkajåm klintīm, kas robežojas ar Atlantijas okeånu tå rietumu krastå. ● Viņjales ieleja (Viñales Valley) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1999. gadå, pamatojoties uz kritēriju (IV). Viņjales ieleju ieskauj kalni, un tås ainavå sastopamas skaistas, savrupas klintis. Lauksaimnieciskajå ražošanå joprojåm tiek izmantotas tradicionålås metodes, it īpaši tabakas kultivēšanå. Šīs kultūrainavas vērtību palielina vietējå fermu un

ciematu arhitektūra, kas atspoguļo Karību jūras salu un Kubas kultūras attīstību un kuru apdzīvo multietniska sabiedrība. ● Pirmo kafijas plantåciju arheoloģiskå ainava Kubas dienvidaustrumos (Archaeological Landscape of the First Coffee Plantations in the South-East of Cuba) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2000. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (III), (IV). Sjerra Maestra piekalnē esošås 19.gs. kafijas plantåciju liecības ir unikåls pierådījums pašåm pirmajåm lauksaimniecības formåm topogråfiski sarežģītajå teritorijå. Tås atklåj ievērojamus faktus par Karību un Latīņamerikas reģiona ekonomisko, sociålo un tehnoloģiju vēsturi. ● Alehandro de Humbolda Nacionålais parks (Alejandro de Humboldt National Park) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2001. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (IX), (X). Sarežģītå ģeoloģija un topogråfija ir radījusi tådu ekosistēmu un sugu daudzveidību, kas sastopama tikai Karību salås- vienå no bioloģiski daudzveidīgåkajåm tropiskajåm vietåm pasaulē. Daudzi no šeit esošajiem iežiem ir indīgi augiem, tådēļ sugåm bija jåpielågojas šiem bargajiem apståkļiem, lai spētu izdzīvot. Unikåla evolūcijas procesa rezultåtå šeit attīstījås daudz jaunu sugu, līdz ar to šis parks ir viena no svarīgåkajåm vietåm endēmiskås floras saglabåšanas ziņå rietumu puslodē. Arī mugurkaulnieku un bezmugurkaulnieku endēmisma līmenis ir ļoti augsts. ● Pilsētnieciskais Sjenfuegos vēsturiskais centrs (Urban Historic Centre of Cienfuegos) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2005. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (V). Koloniålå Sjenfuegos pilsēta tika dibinåta 1819. gadå spåņu teritorijå, taču to såkotnēji apdzīvoja franču izcelsmes imigranti. Tå kļuva par cukurniedru, tabakas un kafijas tirdzniecības vietu. Šī pilsēta, kas atrodas Kubas dienvidu centrålås daļas Karību jūras krastå, pašå valsts cukurniedru, mango, tabakas un kafijas ražošanas apgabala vidienē, vispirms attīstījås neoklasicisma stilå. Vēlåk tå kļuva eklektiska, taču saglabåja harmonisko pilsētas kopainu. Dažas no nozīmīgåkajåm ēkåm ir Valdības pils (pilsētas dome), Sanloreco skola, bīskapija, Fereras pils, bijušais licejs un atsevišķas dzīvojamås ēkas. Sjenfuegos pilsēta ir pats pirmais un izcilåkais arhitektūras ansamblis, kas simbolizē jaunås laikmetīguma, higiēnas un sabiedriskås kårtības idejas attīstību pilsētas plånojumå Latīņamerikå 19.gs. ● Vēsturiskais Kamagvejas centrs

(Historic Centre of Camagüey) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2008. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (IV), (V). Kamagveja, kas bija pirmais no septiņiem spåņu dibinåtajiem ciematiem Kubå, bija iekšzemes teritorijas centrålå pilsēta, kuras saimniecībå uzsvars tika likts uz lopkopību un cukura rūpniecību. Tagadējå atrašanås vietå tå nostabilizējås 1528. gadå un attīstījås uz nestandarta pilsētas plånojuma pamata. Plånojums ietvēra lielu un mazu skvēru, līkumotu ielu, aleju un dzīvojamo masīvu sistēmu, kas līdzinajås teritorijås esošajåm latīņamerikåņu koloniålajåm pilsētåm. 54 ha plašais Kamagvejas vēsturiskais centrs ir izcils piemērs tradicionålajai pilsētas apmetnei, kas ir relatīvi izolēta no galvenajiem tirdzniecības ceļiem. Spåņu kolonizētåji izmantoja Eiropas viduslaiku arhitektūras pilsētas plånojuma un tradicionålås celtniecības metodes, kas uz Amerikas kontinentiem atceļoja ar Eiropas brīvmūrniekiem un celtniecības meistariem. Pilsēta atspoguļo vairåku stilu ietekmi gadsimtu gaitå. Šeit sastopams neoklasicisms, eklektika, dekoratīvais stils, neokoloniålisms, kå arī jūgendstila un racionålisma elementi. KIPRA ● Pafosa (Paphos) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1980. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (III), (VI). Pafosa pilsēta ir apdzīvota jau kopš neolīta perioda. Tå bija Afrodītes un pirms hellēnisma perioda auglības dievību kulta centrs. Tiek uzskatīts, ka šajå salå bija Afrodītes leģendårå dzimšanas vieta, kur mikēnieši 12.gs. mūsu ērå uzcēla tai veltītu templi. Liecības par villåm, pilīm, teåtriem, cietokšņiem un kapenēm šai vietai piešķir izcilu vēsturisko un arhitektūras vērtību. Neapafos mozaīkas ir vienas no skaiståkajåm pasaulē. ● Izgleznotås baznīcas Trodos reģionå (Painted Churces in the Troodos Region) Iekļautas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1985. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (III), (IV). Reģionu raksturo viena no lielåkajåm bijušås Bizantijas impērijas baznīcu un klosteru grupåm. Ar sienu gleznojumiem bagåtais 10 monumentu komplekss, kas iekļauts Pasaules Kultūras mantojuma sarakstå, nodrošina ieskatu Bizantijas un pēc Bizantijas perioda glezniecībå Kiprå. To arhitektūra variē no mazåm baznīciņåm, kuru laucinieciskais arhitektūras stils spēcīgi kontrastē ar izsmalcinåtajiem rotåjumiem, līdz pat tådiem klosteriem kå Sv. Džona Lampadistisa klosteris. ● Hirokitija

(Choirokoitia) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1998. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (III), (IV). Hirokitijas neolīta perioda apmetne, kas tika okupēta no 7. – 4. gadu tūkstotim pirms mūsu ēras, ir viena no svarīgåkajåm aizvēsturiskajåm vietåm Vidusjūras austrumos. Izrakumu laikå atrastås liecības atklåj plašu informåciju par cilvēku sabiedrības evolūciju šajå reģionå. Tå kå izrakumi veikti tikai vienå teritorijas daļå, nåkotnē šeit paredzēti plaši arheoloģiskie pētījumi. ČEHIJA ● Vēsturiskais Čehu Krumlova centrs (Historic Centre of Český Krumlov) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1992. gadå, pamatojoties uz kritēriju (IV). Šī pilsēta, kas atrodas Vltavas upes krastos, tika uzcelta apkårt 13.gs. pilij, izmantojot gotikas, renesanses un baroka stila elementus. Tas ir izcils mazas Centråleiropas viduslaiku pilsētas piemērs, kuras arhitektūras mantojums ir saglabåjies neskarts, pateicoties mierīgajai attīstībai vairåk nekå piecu gadsimtu laikå. ● Prågas vēsturiskais centrs (HIstoric Centre of Prague) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1992. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV), (VI). Vecpilsēta, Lejaspilsēta un Jaunpilsēta, kas tika uzceltas laika posmå no 11.gs. – 18.gs., liecina par viduslaiku arhitektūras un kultūras ietekmi. Daudzi grezni pieminekļi, piemēram, Hradcani pils, Sv. Vitus katedråle, Kårļa tilts un liels skaits baznīcu un piļu pårsvarå celtas 14. gs. Svētås Romas imperatora, Kårļa IV, valdīšanas laikå. ● Telčas vēsturiskais centrs (Historic Centre of Telč) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1992. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (IV). Ēkas Telčå, kas atrodas kalna virsotnē, oriģinåli tika celtas no koka. Pēc ugunsgrēka 14.gs. beigås pilsētu pårbūvēja no akmens, to ieskåva mūri, bet tålåk nostiprinåja måkslīgo dīķu tīkls. Pilsētas gotisko pili atjaunoja 15. gs. beigås augstås gotikas stilå. ● Sv. Nepomukas Jåņa svētceļojuma baznīca Zelenå Horå

(Pilgrimage Church of St John of Nepomuk at Zelená Hora) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1994. gadå, pamatojoties uz kritēriju (IV). Baznīca, kas celta Sv. Nepomukas Jåņa piemiņai, atrodas Zelenå Horå, netålu no Zdarnad Sazavous pilsētas Moråvijå. Šī baznīca, kas uzbūvēta 18.gs. såkumå, izmantojot zvaigžņveida plånojumu, ir viens no neparaståkajiem izcilå måkslinieka Jana Blažeja Santini darbiem. Viņa oriģinålais stils variē starp neogotiku un baroku. ● Kutnå Hora: Vēsturiskais pilsētas centrs ar Sv. Barbaras baznīcu un Dievmåtes Katedråli Sedlecå (Kutná Hora: Historical Town Centre with the Church of St Barbara and the Cathedral of Our Lady at Sedlec) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1995. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV). Kutnå Hora attīstījås, pateicoties sudraba raktuvju izmantošanai. 14.gs. tå kļuva par karalisku pilsētu, un daudzie monumenti simbolizēja tås labklåjību. Sv. Barbaras baznīca, kas uzskatåma par vēlīnås gotikas dårgakmeni, un Dievmåtes katedråle Sedlecå, kas tika atjaunota saskaņå ar 18.gs. såkumå valdošo baroka stilu, ietekmēja Centråleiropas arhitektūru. Mūsdienås šie meistardarbi veido daļu no labi saglabåtå viduslaiku pilsētas materiåla ar dažåm īpaši ismalcinåtåm privåtmåjåm. ● Lednicas-Valticas kultūrainava (Lednice-Valtice Cultural Landscape) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1996. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (II), (IV). Laika posmå no 17. gs. līdz 20.gs. Lihtenšteinå valdošie hercogi savus Dienvidmoråvijå esošos īpašumus pårvērta pårsteidzošå kultūrainavå, kas savienoja baroka arhitektūru (galvenokårt Johanna Bernharda Fišera fon Erlaha darbos), klasisko un neogotisko Lednicas un Valticas piļu stilu ar angļu lauku romantisma stila ainavas arhitektūras principiem. Tå ir viena no plašåkajåm måkslīgi veidotajåm ainavåm Eiropå, aizņemot 200 km2 lielu platību. ● Kromjeržīžas dårzi un pils (Gardens and Castle at Kroměříž) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1998. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV). Kromeržīža atrodas kådreizējå brasla vietå påri Moråvas upei, Čribi kalnu grēdas pakåjē, kas dominē Moråvijas centrålajå daļå. Kromeržīžas dårzi un pils ir labi saglabåjies Eiropas baroka karaliskajås rezidencees un tås dårzu piemērs.

● Vēsturiskais Holašovicas ciems (Holašovice Historical Village Reservation) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1998. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV). Holašovica ir unikåls un labi saglabåjies Centråleiropas tradicionålå ciemata piemērs. Šeit atrodas liels skaits 18. gs. un 19.gs. vietējo ēku, kas pårståv tå saukto „Dienvidbohēmijas nacionålo baroka” stilu. Ciematå apskatåms arī pirmå ståva grīdas plånojums, kas saglabåjies no viduslaikiem. ● Litomišlas pils (Litomyšl Castle) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1999. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV). Litomišlas pils såkotnēji bija renesanses arkådes tipa pils. Šis tips vispirms attīstījås Itålijå, bet 16.gs. tas adaptēts un plaši izplatīts Centråleiropå. Pils dizains un dekoråcijas ir īpaši izsmalcinåtas, ieskaitot augstås gotikas elementus, kas pievienoti 18.gs. Pils saglabåjusi pilnīgi neskartas palīgēkas, kas raksturīgas šåda tipa aristokråtiskajåm rezidencēm. ● Olomouces Sv. Trīsvienības kolonna (Holy Trinity Column in Olomouc) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2000. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (IV). Šī piemiņas kolonna, kas uzstådīta 18.gs. såkumå, ir izcils piemērs šåda veida monumentam, kas raksturīgs Centråleiropai. Kolonna veidota raksturīgajå reģionålajå stilå, kas pazīstams kå Olomucas baroks. Tå ir 35 m augsta, un to rotå daudzas izcilas reliģiskås skulptūras, kas ir ievērojamå Moråvas måkslinieka Ondreja Zahnera darbs. ● Brno Tugendhata villa (Tugendhat Villa in Brno) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2001. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV). Brno Tugendhata villa, ko projektējis Mīss van der Roe (Mies van der Rohe), ir izcils Eiropas 20. gs. 20. gadu arhitektūras modernås kustības starptautiskå stila piemērs. Tå īpašå vērtība slēpjas inovatīvu telpisko un estētisko konceptu lietošanå, kas apmierina jaunå dzīvesstila vajadzības, izmantojot iespējas, kuras piedåvå mūsdienu rūpnieciskå ražošana. ● Tršebīcas ebreju kvartåls un Sv. Prokopa bazilika

(Jewish Quarter and St Procopius' Basilica in Třebíč) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2003. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (III). Ebreju kvartåla ēku ansamblis, vecå ebreju kapsēta un Sv. Prokopa bazilika Tršebīčå atgådina par ebreju un kristiešu kultūru līdzåspaståvēšanu kopš viduslaikiem līdz pat 20.gs. Ebreju kvartåls glabå izcilas liecības par dažådiem šīs kopienas dzīves aspektiem. Sv. Prokopa bazilika, kas 13.gs. celta kå daļa no benediktiešu klostera, ir ievērojams piemērs Rietumeiropas arhitektūras mantojuma ietekmei šajå reģionå. KONGO DEMOKRĀTISKĀ REPUBLIKA ● Virungas Nacionålais parks# (Virunga National Park) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1979. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VII), (VIII), (X). Virgunas Nacionålais parks (790 000 ha) apvieno neiedomåjamu dzīvotņu dažådību – no purviem un stepēm līdz Ruvenzori kalna sniegotajiem klajumiem vairåk nekå 5000 m augstumå, no lavas līdzenumiem līdz savannåm vulkånu nogåzēs. Parkå sastopamas kalnu gorillas, upēs dzīvo aptuveni 20 000 nīlzirgi, bet putni no Sibīrijas šeit ierodas pårziemot. ● Kahuzi-Biega Nacionålais parks (Kahuzi-Biega National Park) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1980. gadå, pamatojoties uz kritēriju (X). Šis parks ir plaša pirmatnējo tropisko mežu teritorija, kurå dominē divi iespaidīgi apdzisuši vulkåni – Kahuzi un Biega - un kurå ir dažåda un bagåtīga fauna. Viena no pēdējåm austrumu zemieņu (graueri) gorillu grupåm (saståv tikai no aptuveni 250 indivīdiem) dzīvo apmēram 2100 m līdz 2400 m augstumå virs jūras līmeņa. ● Garamba nacionålais parks (Garamba National Park) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1980. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VII), (X). Parka bezgalīgås savannas, zålaine un mežainie apgabali, kuros gar upju krastiem un purvainajåm ieplakåm stiepjas galeriju meži, dod patvērumu četriem lieliem zīdītåjiem: ziloņiem, žirafēm, nīlzirgiem un baltajam degunradzim. Lai gan baltais degunradzis ir daudz lielåks par melno degunradzi, tas ir nekaitīgs. Šeit dzīvo ap 30 indivīdiem.

● Salonga Nacionålais parks (Salonga National Park) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1984. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VII), (IX). Salongas Nacionålais parks ir Āfrikas lielåkais tropiskå lietus meža rezervåts. Parks, kas atrodas Kongo upes centrålå baseina vidienē, ir izolēts, un to var sasniegt tikai pa ūdeni. Tå ir dzīvotne vairåkåm endēmiskåm un apdraudētåm sugåm – punduršimpanzei, Kongo påvam, meža zilonim un Āfrikas gardeguna jeb „viltus” krokodilam. ● Okapu savvaļas rezervåts (Okapi Wildlife Reserve) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1996. gadå, pamatojoties uz kritēriju (X). Okapu savvaļas rezervåts aizņem apmēram vienu piektdaļu no Ituri meža Kongo Demokråtiskås Republikas ziemeļaustrumos. Gan rezervåts, gan mežs ir daļa no Kongo upes baseina, kas ir viena no lielåkajåm novadsistēmåm Āfrikå. Rezervåtå dzīvo apdraudētås primåtu un putnu sugas un apmēram 5000 no 30 000 savvaļå dzīvojošajiem okapiem. Šeit paveras arī iespaidīgas ainavas, ieskaitot Ituri un Epulu upju ūdenskritumus. Rezervåtå dzīvo tradicionålås nomadu pigmeju Mbuti un Efe mednieku ciltis. DĀNIJA ● Jelingas kapukalni, rūnakmeņi un baznīca (Jelling Mounds, Runic Stones and Church) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1994. gadå, pamatojoties uz kritēriju (III). Jelingas kapukalni un viens no rūnakmeņiem ir spilgts ziemeļu pagånu kultūras piemērs. Savukårt otrs rūnakmens un baznīca simbolizē Dånijas cilvēku kristinizåciju 10.gs. vidū. ● Roskildes katedråle (Roskilde Cathedral) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1995. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV). Šī katedråle, kas būvēta 12.gs un 13.gs., bija pirmå no ķieģeļiem būvētå Skandinåvijas gotiskå katedråle, un tå veicinåja šī stila izplatīšanos viså Ziemeļeiropå. Jau kopš 15.gs. tå kalpo par mauzoleju Dånijas karaliskajai

ģimenei. Lieveņu un sånu kapelu piebūve tika veikta līdz pat 19.gs. beigåm. Katedråle sniedz arī skaidru ieskatu Eiropas reliģiskås arhitektūras attīstībå. ● Kronborgas pils (Kronborg Castle) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2000. gadå, pamatojoties uz kritēriju (IV). Karaliskå Kronborgas pils Helsingorå (Elsinora) atrodas stratēģiski svarīgå vietå, starp Dåniju un Zviedriju esošajå Zundas šaurumå. Dånijas tautai pils ir simboliska vērtība, bet no 16.gs.-18.gs. tå spēlēja nozīmīgu lomu arī Ziemeļeiropas vēsturē. Šīs izcilås renesanses pils celšanas darbi såkås 1574. gadå, un tås nocietinåjumi tika nostiprinåti, vadoties pēc laikmeta militårås arhitektūras kanoniem 17.gs. otrajå pusē. Tå līdz pat mūsdienåm ir saglabåjusies neskarta. Pasaulē tå ir pazīstama kå Elsinora – Šekspīra Hamleta darbības vieta. ● Ilulisatas ledusfjords (Ilulissat Icefjord) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2004. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VII), (VIII). Grenlandes Ilulisatas ledusfjords, kas atrodas Grenlandes rietumkrastå, 250 km no Ziemeļu polårå loka, ir Sermeq Kujalleq ledåja mēle, kas iestiepjas jūrå. Sermeq Kujalleq ir viens no glečeriem, pa kuru Grenlandes ledus gabali sasniedz jūru, kå arī viens no åtråkajiem (19 m dienå) un aktīvåkajiem glečeriem pasaulē. Ik gadu tajå atdalås vairåk nekå 35km3 ledus, kas ir 10% no Grenlandes dreifējošajiem ledåjiem un lielåkais šådu ledåju apjoms årpus Antarktikas. Tas ir pētīts vairåk nekå 250 gadu un ir palīdzējis veicinåt mūsu izpratni par klimata izmaiņåm un attīstīt segledus glacioloģiju. Lielå ledus sega un åtri plūstošo glečeru ledus straumju radītås dramatiskås skaņas, ietriecoties fjordå, kas pårklåts ar aisbergiem, rada šo dramatisko un bijību iedvesošo dabas fenomenu. DOMINIKA ● Morne Trois Pitons Nacionålais parks (Morne Trois Pitons National Park) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1997. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VIII), (X). Šis nacionålais parks, kurå tropiskais mežs saplūst ar gleznainåm un zinåtniski nozīmīgåm vulkåna ainavåm, atrodas uz 1342 m augstå vulkåna, saukts par Morne Trois Pitons. Šī parka 7000 ha lielajå platībå esošås ståvås nogåzes un dziļi izgrebtås ielejas, 50 fumarolas, karstie avoti, trīs saldūdens ezeri, „verdošais ezers” un pieci vulkåni kopå ar bagåtåko bioloģisko daudzveidību Mazajås Antiļu salås rada Pasaules mantojuma vērtības cienīgu retu dabas parådību kopu.

DOMINIKĀNAS REPUBLIKA ● Koloniålå Santodomingo pilsēta (Colonial City of Santo Domingo) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1990. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV), (VI). Pēc Kristofera Kolumba ierašanås salå 1492. gadå, Santodomingo kļuva par pirmo vietu Amerikas kontinentos, kurå tika uzcelta katedråle, slimnīca, muita un universitåte. Šī koloniålå pilsēta tika dibinåta 1498. Gadå, un tås plånojuma pamatå bija režģa shēma, kas kļuva par paraugu gandrīz visiem pilsētu projektētåjiem Jaunajå pasaulē. EKVADORA ● Kito pilsēta (City of Quito) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1978. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV). Ekvadoras galvaspilsēta Kito tika dibinåta 16.gs. uz inku pilsētas drupåm. Tå atrodas 2850 m augstumå. Neskatoties uz 1017. gada zemestrīci, pilsētai ir saglabåtåkais un vismazåk pårveidotais vēsturiskais centrs Latīņamerikå. Sanfransisko un Santodomingo klosteri, Lakompaņjas baznīca un Jezuītu koledža ar greznajåm iekštelpåm ir īsti piemēri „Kito baroka skolai”, kas ir spåņu, itåļu, mauru, flåmu un iezemiešu måkslas sajaukums. ● Galapagu salas (Galápagos Islands) Iekļautas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1978. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VII), (VIII), (IX), (X). Šīs 19 salas un tåm apkårt esošais jūras rezervåts, kas atrodas Klusajå okeånå, apmēram 1000 km no Dienvidamerikas kontinenta, tiek saukts par unikålu „dzīvo muzeju un evolūcijas parådi”. Tå kå Galapagu salas atrodas trīs okeåna straumju saplūšanas vietå, tås ir jūras sugu satikšanås vieta. Notiekošå seismiskå un vulkåniskå aktivitåte atspoguļo procesus, kas radījuši šīs salas. Šie procesi un milzīgå salu izolåcija veicinåja neparastas dzīvnieku valstības attīstību, kas 1835. gadå pēc salu apmeklēšanas iedvesmoja Čårlzu Darvinu radīt dabiskås atlases evolūcijas teoriju. Šeit måjo sauszemes iguåna, milzu bruņurupucis un daudzi žubīžu veidi. ● Sangaijas Nacionålais parks#

(Sangay National Park)

Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1983. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VII), (VIII), (IX), (X). Parka brīnišķīgais dabas skaistums un divi aktīvie vulkåni attēlo visu ekosistēmu spektru no tropu mežiem līdz ledåjiem ar pårsteidzošu kontrastu starp sniegotajåm virsotnēm un līdzenumu mežiem. Izolåcija ir veicinåjusi tådu vietējo sugu attīstību, kå kalnu tapīrs un Andu kondors. ● Santa Ana Delosrios Dekuenka vēsturiskais centrs (Historic Centre of Santa Ana de los Ríos de Cuenca) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1999. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV), (V). Santa Ana Delosrios Dekuenka atrodas Ekvadoras dienvidos, ielejå, kuru ieskauj Andu kalni. Šī iekšzemes koloniålå pilsēta (entroterra), kas mūsdienås ir valsts trešå pilsēta, tika dibinåta 1557. gadå, vadoties pēc stingrajåm plånošanas vadlīnijåm, kuras 30 gadus iepriekš izdeva Spånijas karalis Kårlis V. Kuenka jau 400 gadus saglabåjusi formålo ortogonålo pilsētas plånojumu. Tå ir viens no reģiona lauksaimniecības un administratīvajiem centriem, kas kalpojis arī kå satikšanås vieta vietējåm un imigrantu populåcijåm. Kuenkas arhitektūra, kura pårsvarå datējama ar 18.gs., tika „modernizēta” ekonomikas ziedu laikos 19.gs., jo pilsēta kļuva par hinīna, salmu cepuru un citu produktu eksportētåju. ĒĢIPTE ● Abu Mena (Abu Mena) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1979. gadå, pamatojoties uz kritēriju (IV). Baznīca, baptistērija, bazilikas, sabiedriskås celtnes, ielas, klosteri, måjas un darbnīcas šajå svētajå kristietības pilsētå tika uzceltas uz mocekļa Aleksandrijas Mena kapa vietas. Viņš nomira 296. gadå pirms mūsu ēras. ● Senås Tēbas un to nekropole (Ancient Thebes with its Necropolis) Iekļautas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1979. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (III), (VI). Tēbas, kas ir dieva Amona pilsēta, bija Ēģiptes galvaspilsēta Vidējås un Jaunås karalistes laikå. Tēbas ar Karnakas un Luksoras pilīm, Karaļu un Karalieņu ieleju nekropolēm ir spilgta Ēģiptes civilizåcijas uzplaukuma liecība. ● Vēsturiskå Kaira (Historic Cairo)

Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1979. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (V), (VI). Kairas teritorijå, paslēpta starp moderno un urbånisko kultūru, atrodas viena no pasaulē vecåkajåm islåma pilsētåm, kuru rotå mošejas, madrasas, hammams un strūklakas. Tå tika dibinåta 10.gs. un kļuva par islåma pasaules centru, savu zelta laikmetu piedzīvojot 14.gs. ● Memfisa un tås nekropole – piramīdu klajums no Gizas līdz Dahšurai (Mamphis and its Necropolis – the Pyramid Fields from Giza to Dahshur) Iekļautas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1979. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (III), (VI). Ēģiptes vecås karalistes galvaspilsētå ir neparasti apbedījuma pieminekļi, ieskaitot akmens kapenes, bagåtīgi rotåtas mastabas, tempļus un piramīdas. Senatnē šo vietu uzskatīja par vienu no Septiņiem pasaules brīnumiem. ● Nūbiešu pieminekļi no Abusimbelas līdz Filē (Nubian Monuments from Abu Simbel to Philae) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1979. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (III), (VI). Šī apbrīnojamå arheoloģiskå teritorija glabå tådus brīnišķīgus pieminekļus kå Ramzesa II templi, Abusimbelå un Izīdas svētnīcu Filē, kas tika paglåbta no Nīlas ūdens līmeņa celšanås, pateicoties starptautiskai kampaņai, kuru no 1960. – 1989. gadam vadīja UNESCO. ● Sv. Katrīnas apgabals (Saint Catherine Area) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2002. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (III), (IV), (VI). Sv. Katrīnas pareizticīgo klosteris atrodas Hereba kalna pakåjē, kur, kå teikts Vecajå derībå, Mozus saņēma likuma plåksnes. Arī musulmaņi pielūdz šo kalnu un sauc to par Jebel Musa. Šo apgabalu par svētu uzskata trīs pasaules reliģijas – kristietība, islåms un jūdaisms. Klosteris, kas dibinåts 6.gs., ir vecåkais kristietības klosteris, kas joprojåm pilda tås pašas funkcijas kå såkumå. Tå sienåm un ēkåm ir liela nozīme Bizantijas arhitektūras pētīšanå, bet klostera iekštelpås izvietotas izcilas agrīno kristiešu manuskriptu un ikonu kolekcijas. Nelīdzeni kalnainå ainava, kas glabå lielu skaitu arheoloģiskås, reliģiskås vietas un pieminekļus, veido nevainojamu fonu klosterim. ● Vadi Alhitan (Vaļu ieleja) (Wadi Al-Hitan (Whale Valley)

Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2005. gadå, pamatojoties uz kritēriju (VIII). Vadi Alhitan, Vaļu ieleja, kas atrodas Ēģiptes Rietumu tuksnesī, glabå nenovērtējamas fosiliju liecības par agrīno, tagad izmirušo vaļu apakškårtu – Archaeoceti. Šīs fosilijas attēlo vienu no galvenajiem evolūcijas ståstiem – vaļu pårvēršanos no sauszemes dzīvnieka okeåna zīdītåjå. Šī ir galvenå vieta pasaulē, kas attēlo šo evolūcijas posmu. Tå spilgti atspoguļo šo vaļu formu un dzīvi to pårejas periodå. Šåda veida fosiliju skaits, apkopojums un kvalitåte ir tikpat unikåla kå to pievilcīgå un aizsargåjamå apkårtnes ainava. Alhitanas fosilijas paråda jaunåkos Archaeoceti pēdējå stadijå, kad tie zaudēja pakaļkåjas. Pårējais fosiliju materiåls dod iespēju restaurēt tå laika apkårtējo vidi un ekoloģiskos apståkļus. SALVADORA ● Arheoloģisko atradumu vieta Hoija Deserena (Joya de Cerén Archaeological Site) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1993. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (III), (IV). Hoija Deserena bija spåņu lauksaimnieku apdzīvota vieta, kas tåpat kå Pompeja un Herkulånija Itålijå, tika aprakta Laguna Kaldera vulkåna izvirduma laikå 600. gadå mūsu ērå. Pateicoties izcilajam atståto liecību ståvoklim, tås sniedz ieskatu to Centrålamerikas iedzīvotåju ikdienå, kas tajå laikå apstrådåja zemi. IGAUNIJA ● Tallinas vēsturiskais centrs (vecpilsēta) (Historic Centre (Old Town) of Tallin) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1997. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV). Tallinas pirmsåkumi datējami ar 13.gs., kad Teitoņa ordeņa krusta kara bruņinieki šeit uzcēla pili. Tå kļuva par vienu no Hanzas savienības centriem, un tås bagåtību raksturo sabiedrisko ēku pårpilnība (it īpaši baznīcas) un tirgotåju måju arhitektūra. Tås ir spējušas saglabåt ievērojamu kvalitåti, neskatoties uz uguns un kara postījumiem gadsimtu laikå. ● Strūves ģeodēziskais loks* (Struve Geodetic Arc) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2005. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (III), (VI). Strūves loks ir triangulåcijas mērīšanas ķēde, kas šķērso 10 valstis no Hammerfestas Norvēģijå līdz Melnajai jūrai vairåk nekå 2820 km garumå. Šie ir

zemes mērīšanas punkti, kurus no 1816. – 1855. gadam noteica astronoms Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve (Friedrich Georg Wilhelm Struve) un kuri sniedza precīzus meridiåna segmenta mērījumus. Tas palīdzēja aprēķinåt planētas izmēru un formu, kå arī iezīmēja svarīgu soli zemes zinåtņu un topogråfiskås kartografēšanas attīstībå. Tas ir neparasts piemērs dažådu valstu pētnieku un monarhu sadarbībai zinåtnes labå. Oriģinålais loks saståvēja no 258 galvenajiem trīsstūriem un 265 galvenajiem staciju punktiem. Šajå sarakstå ir iekļauti 34 staciju punkti, kas atzīmēti dažådos veidos – akmenī izurbts caurums, dzelzs krusts, piramidåls akmens kråvums vai uzbūvēts obelisks. _______ * kopā ar Baltkrieviju, Somiju, Latviju, Lietuvu, Moldovu, Norvēģiju, Krieviju, Zviedriju, Ukrainu ETIOPIJA ● Simena Nacionålais parks (Simien National Park) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1978. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VII), (X). Plašie erozijas procesi Etiopijas plakankalnē gadu gaitå ir radījuši vienu no iespaidīgåkajåm ainavåm pasaulē – robainas kalnu smailes, dziļas ielejas un ståvas kraujas, kuru augstums sasniedz pat 1500 m. Parks dod patvērumu dažiem ļoti retiem dzīvniekiem – gelada paviånam, Simena lapsai un Valias kalnu åzim, kurš nav atrodams nekur citur pasaulē. ● Lalibelas akmenī cirstås baznīcas (Rock-Hewn Churces, Lalibela) Iekļautas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1978. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (II), (III). 11 viduslaiku monolītiskås alu baznīcas, kas tiek sauktas arī par 13.gs. „Jauno Jeruzalemi”, atrodas kalnainå reģionå pašå Etiopijas sirdī, netålu no tradicionålå ciemata ar apļveida måjokļiem. Lalibela ieņem nozīmīgu vietu Etiopijas kristietībå, arī mūsdienås tå ir svētceļojumu un lūgšanu vieta. ● Fasila Gebi, Gonderas reģions (Fasil Ghebbi, Gondar Region) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1979. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (III). 16.gs. un 17.gs. Fasila Gebi nocietinåtå pilsēta bija Etiopijas imperatora Fasilidesa un viņa pēcteču rezidence. Pilsētu apņem 900 m garš mūris, aiz kura slēpjas pilis, baznīcas, klosteri, unikålas sabiedriskås un privåtås ēkas, kurås redzama indiešu un aråbu ietekme, kuru vēlåk papildinåja jezuītu misionåru ievestais baroka stils.

● Aksūma (Aksum) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1980. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (IV). Senås Aksūmas pilsētas drupas atrodas tuvu Etiopijas ziemeļu robežai. Tås noråda senås Etiopijas vidienes atrašanås vietu, kad Aksūmas karaliste bija visspēcīgåkå valsts no Austrumromas impērijas līdz Persijai. Milzīgajås drupås, kas datējamas ar laika posmu no 1.gs.-13.gs. mūsu ērå, atrodas monolītiski obeliski, milzīgas stēlas, karaliskås kapenes un seno piļu drupas. Etiopijas imperatorus turpinåja kronēt šajå pilsētå arī pēc Aksūmas politiskå pagrimuma 10.gs. ● Avašas upes lejteces ieleja (Lower Valley of the Awash) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1980. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (III), (IV). Avašas upes ieleja glabå vienas no svarīgåkajåm paleontoloģisko ainavu grupåm Āfrikas kontinentå. Šeit atrastås vēstures liecības, no kuråm vecåkås datējamas ar laika periodu pirms 4 miljoniem gadu, apstiprina cilvēku evolūcijas procesu, kas pårveidojis mūsu sapratni par cilvēces vēsturi. Visiespaidīgåkais atklåjums notika 1974. gadå, kad 52 skeleta fragmenti ļåva atjaunot slaveno Lūsiju. ● Omo upes lejteces ieleja (Lower Valley of the Omo) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1980. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (III), (IV). Omo upes lejteces ieleja, kas ir vēsturiskas nozīmes vieta blakus Turkanas ezeram, ir pazīstama viså pasaulē. Daudzo fosiliju atrašana, it īpaši Homo gracilis, spēlējusi fundamentåli nozīmīgu lomu cilvēka evolūcijas pētīšanå. ● Tija (Tiya) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1980. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (IV). Tija ir viena no svarīgåkajåm aptuveni 160 arheoloģiskås nozīmes vietåm, kas līdz šim atklåtas Sodo reģionå, Adisabas dienvidos. Šeit atrodas 36 pieminekļi, ieskaitot 32 stēlas ar iegrebtiem simboliem, no kuriem lielåko daļu ir grūti atšifrēt. Tås ir senås Etiopijas kultūras liecības, kuru vecums vēl nav precīzi noteikts.

● Harara Džugola, nocietinåtå vēsturiskå pilsēta (Harar Jugol, the Fortified Historic Town) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2006. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (III), (IV), (V). Vēsturiskå nocietinåtå Hararas pilsēta atrodas valsts austrumu daļå, plakankalnē ar dziļåm aizåm, ko ieskauj tuksneši un savanna. Mūris, kas aptver šo svēto musulmaņu pilsētu, tika celts laika posmå no 13. līdz 16. gs. Harara Džugola, kas tiek uzskatīta par ceturto svētåko islåma pilsētu, glabå 82 mošejas, no kuråm trīs datējamas ar 10.gs., un 102 svētnīcas, bet pilsētas måjas ar to sevišķo interjera dizainu veido visiespaidīgåko Hararas kultūras mantojuma daļu. Āfrikåņu un islåma tradīciju ietekme ēku būvēšanas veida un pilsētnieciskå izkårtojuma attīstībå rada pilsētas īpašo tēlu un padara to vienreizēju. ● Konso kultūrainava (Konso Cultural Landscape) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2011. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (III), (V). Konso kultūrainava ir 55 km2 liela un sausa akmens sienu, terašu un nocietinåtu apmetņu teritorija, kas atrodas Etiopijas Konso kalnåjos. Tå ir iespaidīgs piemērs dzīvås kultūras tradīcijai, kuras vecums mēråms 21 paaudzē, vairåk nekå 400 gadu garumå, un kura pielågojusies sausajai un bargajai apkårtējai videi. Ainava atspoguļo kopienu kopīgås vērtības, sociålo kohēziju un zinåšanas par inženierzinåtni. Šeit atrodas arī antropomorfas koka statujas, kas sagrupētas, lai attēlotu cienījamos kopienu locekļus un sevišķi varonīgus notikumus. Šīs statujas ir īpašas dzīvås liecības mūsdienås izzūdošajåm bēru tradīcijåm. Pilsētå esošås akmens stēlas atspoguļo sarežģīto vadošo paaudžu aiziešanas atzīmēšanas sistēmu. SOMIJA ● Suomenlinas cietoksnis (Fortress of Suomenlinna) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1991. gadå, pamatojoties uz kritēriju (IV). Šis cietoksnis, ko 18.gs. otrajå pusē zviedri uzcēla uz salu grupas, kas atrodas Helsinku ostas ieejå, ir ļoti interesants tå laika Eiropas militårås arhitektūras piemērs. ● Vecå Raumas pilsēta (Old Rauma)

Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1991. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (IV), (V). Rauma, kas atrodas Botnijas līcī, ir viena no vecåkajåm oståm Somijå. Tå celta apkårt franciskåņu klosterim, kur joprojåm atrodas 15. gs. vidū būvētå Svētå Krusta baznīca. Rauma ir izcils piemērs vecajåm ziemeļu pilsētåm, kas celtas no koka. Neskatoties uz uguns postījumiem 17. gs. beigås, tå joprojåm saglabåjusi savu seno vietējås arhitektūras mantojumu. ● Vecå Petajavesi baznīca (Petäjävesi Old Church) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1994. gadå, pamatojoties uz kritēriju (IV). Vecå Petajavesi baznīca, kas atrodas Somijas centrålajå daļå, tika būvēta no baļķiem laika posmå no 1763. līdz 1765. gadam. Šī luteråņu lauku baznīca ir tipisks arhitektūras tradīciju piemērs, kas raksturīgs Skandinåvijas austrumiem. Tajå apvienota renesanses centråli plånotås baznīcas koncepcija ar vecåkåm formåm, proti, gotikas krusta velvēm. ● Verlas kokapstrådes fabrika (Verla Groundwood and Board Mill) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1996. gadå, pamatojoties uz kritēriju (IV). Verlas kokapstrådes fabrika un ar to saistītais dzīvojamais rajons ir izcils, labi saglabåjies piemērs maza izmēra lauku industriålajåm apmetnēm, kas saistītas ar celulozes, papīra un dēļu ražošanu. Tikai neliels skaits šådu apmetņu izdzīvo līdz mūsdienåm. ● Bronzas laikmeta apbedījuma vieta - Samalahdenmjaki (Bronze Age Burial Site of Sammallahdenmäki) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1999. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (III), (IV). Šajå bronzas laikmeta apbedījumu vietå atrodas vairåk nekå 30 granīta apbedījumu akmens kråvumi, kas sniedz unikålu ieskaitu Ziemeļeiropas apbedīšanas tradīcijås, sociålajås un reliģiskajås struktūrås pirms vairåk nekå trīs gadu tūkstošiem. ● Augstå krasta / Kvarkenas arhipelågs * (High Coast / Kvarken Archipelago) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2000. gadå, pamatojoties uz kritēriju (VIII).

Kvarkenas arhipelågs (Somija) un Augstais krasts (Zviedrija) atrodas Botnijas līcī, Baltijas jūras ziemeļu pagarinåjumå. Kvarkenas arhipelåga salås atrodas neparastas divslīpju morēnas, „De Greer morēnas”, kas izveidojås kontinentålås ledus segas kušanas rezultåtå pirms 10 līdz 24 tūksošiem gadu. Arhipelågs joprojåm atrodas virs jūras, pateicoties straujajam glečera-izostatiskajam celšanås procesam. Cietzeme, ko iepriekš nospieda ledåju smagums, ceļas ar vienu no vislielåkajiem åtruma koeficientiem pasaulē. Tå rezultåtå uzrodas un savienojas salas, paplašinås pussalas, bet no līčiem attīstås ezeri, kas kļūst par dumbråjiem un kūdras purviem. Augstå krasta veidošanos ļoti ietekmējis apledojuma process, ledåju atkåpšanås un jaunu cietzemes platību parådīšanås jūrå. Kopš ledåju atkåpšanås Augstajå krastå pirms 9600 gadiem cietzemes pacelšanås augstums sasniedzis 285 m, kas ir lielåkais no zinåmajiem „palēcieniem”. Šī vieta piedåvå lielisku iespēju izprast svarīgos cietzemes pacelšanås procesus. ___ * gan Somijā, gan Zviedrijā ● Strūves ģeodēziskais loks* (Struve Geodetic Arc) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2005. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (III), (VI). Strūves loks ir triangulåcijas mērīšanas ķēde, kas šķērso 10 valstis no Hammerfestas Norvēģijå līdz Melnajai jūrai vairåk nekå 2820 km garumå. Šie ir zemes mērīšanas punkti, kurus no 1816. – 1855. gadam noteica astronoms Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve (Friedrich Georg Wilhelm Struve) un kuri sniedza precīzus meridiåna segmenta mērījumus. Tas palīdzēja aprēķinåt planētas izmēru un formu, kå arī iezīmēja svarīgu soli zemes zinåtņu un topogråfiskås kartografēšanas attīstībå. Tas ir neparasts piemērs dažådu valstu pētnieku un monarhu sadarbībai zinåtnes labå. Oriģinålais loks saståvēja no 258 galvenajiem trīsstūriem un 265 galvenajiem staciju punktiem. Šajå sarakstå ir iekļauti 34 staciju punkti, kas atzīmēti dažådos veidos – akmenī izurbts caurums, dzelzs krusts, piramidåls akmens kråvums vai uzbūvēts obelisks. _______ * kopā ar Igauniju, Baltkrieviju, Latviju, Lietuvu, Moldovu, Norvēģiju, Krieviju, Zviedriju, Ukrainu FRANCIJA ● Šartras katedråle (Chartres Cathedral) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1979. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (II), (IV). Šartras katedråle, kuras celšana tika uzsåkta 1145. gadå, bet pēc 1198. gada ugunsgrēka 26 gadus turpinåjusies tås restauråcija, simbolizē augståko punktu franču gotiskajå måkslå. Plašais joms smailarku stilå, lieveņi, kas rotåti ar

smalkåm 12.gs. vidus skulptūråm, un lieliski saglabåjušies 12. gs , 13. gs. vitråžas logi, kopå rada šo meistardarbu. ● Senmišela kalns un tå līcis (Mont-Saint-Michel and its Bay) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1979. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (III), (VI). „Rietumu brīnums” – ercenģelim Mihaēlam veltītå gotikas stila benediktiešu abatija un ciemats, kas izveidojås abatijas lielo mūru ēnå, atrodas uz klinšainas saliņas smilšu sēkļu viducī un ir pakļauta spēcīgajåm straumēm starp Normandiju un Bretaņu. Šī abatija, kas būvēta laika periodå no 11.gs. līdz 16. gs. , ir prasmīgs un måksliniecisks varoņdarbs jeb tour de force, jo tai vajadzēja pielågoties problēmåm, kuras radīja šis unikålais dabas piemineklis. ● Versaļas pils un parks (Palace and Park of Versailles) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1979. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (II), (VI). Versaļas pils bija galvenå Francijas karaļu rezidence no Luija XIV līdz Luija XVI valdīšanas laikam. Šī pils, ko greznojuši vairåku paaudžu arhitektu, skulptoru, dekoratoru un ainavu arhitektu darbi, vairåk nekå gadsimtu bija ideålas karaliskås rezidences modelis Eiropå. ● Vezeras ielejas aizvēsturiskås vietas un alu zīmējumi (Prehistoric Sites and decorated Caves of the Vézère Valley) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1979. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (III). Vezeras ielejå ir 147 aizvēsturiskås vietas un 25 alas ar zīmējumiem, kas datējamas ar Paleolīta periodu. Ieleja ir interesanta no etnoloģiskå, antropoloģiskå, kå arī no estētiskå skatu punkta, pateicoties alu zīmējumiem, it īpaši tiem, kas atrodas Lasko alå, kuras atklåšanai 1940. gadå bija liela nozīme aizvēstures måkslas izpētē. Medību skati attēlo apmēram 100 dzīvnieku figūras, kas ir ievērojamas to detaļu, bagåtīgo kråsu un kvalitåtes dēļ. ● Amjēnas katedråle (Amiens Cathedral) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1981. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (II). Amjēnas katedråle, kas atrodas pašas Pikardijas sirdī, ir viena no lielåkajåm 13. gs. „klasiskajåm” gotikas baznīcåm. Tå ir ievērojama, pateicoties tås plåna

saskaņotībai, trīsrindu arhitektūras interjera paaugstinåjumam un īpaši izsmalcinåtajai skulptūru izstådīšanai galvenajå fasådē un dienvidu transeptå. ● Romiešu un romånikas pieminekļi Arlē pilsētå (Arles, Roman and Romanesque Monuments) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1981. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV). Arlē ir labs piemērs senajai pilsētai, kas pielågojusies viduslaiku Eiropas civilizåcijai. Šeit atrodas daži iespaidīgi romiešu pieminekļi, no kuriem paši senåkie – arēna, romiešu teåtris un cryptoporticus (pazemes galerijas) – datējami ar 1.gs. pirms mūsu ēras. 4.gs. Arlē piedzīvoja otro zelta laikmetu, par ko liecina Konstantīnas un Alikampas nekropoles pirtis. 11. un 12. gs. Arlē atkal kļuva par vienu no pievilcīgåkajåm Vidusjūras reģiona pilsētåm. Pilsētå esošå Sentrofimas baznīca ar klosteri ir viens no galvenajiem Provansas romånikas pieminekļiem. ● Fontenē cisterciešu abatija (Cistercian Abbey of Fontenay) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1981. gadå, pamatojoties uz kritēriju (IV). Šo burgundiešu klosteri 1119. gadå dibinåja Sv. Bernards. Baznīca, klosteris, ēdnīca, guļvietas, maiznīcas un čugunlietuve raksturo klostera pašpietiekamību, kuru izmantoja vienas no pirmajåm cisterciešu mūku kopienåm. ● Fontenblo pils un parks (Palace and Park of Fontainebleau) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1981. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (VI). Fontenblo viduslaiku karaliskais mednieku nams, ko jau 12.gs. izmantoja Francijas karaļi, atrodas Ildefranså, plaša mežå sirdī. 16.gs. to pårveidoja, paplašinåja un izgreznoja Francisks I, kurš gribēja no tås izveidot „Jauno Romu”. Šī pils, kuru aptver milzīgs parks, apvieno renesanses un franču måkslinieku tradīcijas. ● Romiešu teåtris, tå apkårtne un Triumfa arka Oranžas pilsētå (Roma Theatre and its Surroundings and the ”Triumphal Arch” of Orange) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1981. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (III), (VI). Senais Oranžas teåtris ar 103 m garo fasådi atrodas Ronas ielejå un ir viens no vislabåk saglabåtåkajiem lielajiem romiešu teåtriem. Romiešu arka, kas celta laika posmå no 10. līdz 25. gadam mūsu ērå, ir viena no visskaiståkajåm un visinteresantåkajåm vēl joprojåm paståvošåm provinciålajåm arkåm no Augusta

valdīšanas laika. Tå ir dekorēta ar bareljefu, atzīmējot Pax Romana (Romas miers) nodibinåšanu. ● No Lielås Salinas Lebēnas såls ražotnes līdz Karaliskajai Arkesenånas såls ražotnei, sålsūdens såls ražošana (From the Great Saltworks of Salins-les-Bains to the Royal Saltworks of Arc-et-Senans, the Production of Open-pan Salt) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1982. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (II), (IV). Karalisko Arkesenånas såls ražotni blakus Bezansonas pilsētai uzcēla Klods Nikolå Ledo (Claude Nicolas Ledoux). To såka celt 1775. gadå Luija XVI valdīšanas laikå. Ražotne bija pirmais svarīgais industriålås arhitektūras sasniegums, kas atspoguļoja apgaismības laikmeta progresa ideålus. Plašais pusloka komplekss tika plånots tå, lai radītu racionålu un hierarhisku darba organizåciju, kå arī uzceltu ideålu pilsētu – pilsētu, kas nekad netika uzcelta. Lielås Salinas Lebēnas såls ražotnes darbojås vismaz 1200 gadus līdz 1962. gadam. Laika posmå no 1780. līdz 1895. gadam tås sålsūdens tika laists pa 21 km garajiem koka cauruļvadiem līdz Karaliskajai Arkesenånas såls ražotnei. Tå tika uzcelta blakus biezajam Šo mežam, lai nodrošinåtu koka piegådi kurinåmajam. Salinas såls ražote glabå 13. gs. liecības, tostarp pazemes telpas un 19.gs. hidraulisko sūkni, kas joprojåm darbojas. Katlu telpa atspoguļo strådnieku grūtības un pūles, våcot „balto zeltu”. ● Sensavēnas Surgartånas abatijas baznīca (Abbey Church of Saint-Savin sur Gartempe) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1983. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (III). Sensavēnas abatijas baznīca, kas pazīstama kå „Romånikas Sistīnas kapella”, glabå daudzus 11. un 12. gs. sienu gleznojumus, kuri joprojåm ir årkårtīgi labi saglabåjušies. ● Porto līcis: Girolatas līcis, Skandolas rezervåts un „kalankas” klintis Pianas pilsētå # (Gulf of Porto: Calanche of Piana, Gulf of Girolata, Scandola Reserve) #

Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1983. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VII), (VIII), (X). Dabas rezervåts, kas ir daļa no Korsikas reģionålå dabas parka, aizņem Skandolas pussalu – iespaidīgu, porfīrveida akmens masu. Augu valsts ir izcils krūmåju mežu piemērs. Šeit var sastapt arī kaijas, jūras kraukļus un jūras ērgļus. Tīrie ūdeņi ar saliņåm un nepieejamås alas dod patvērumu bagåtīgai jūras valstij. ● Stanislas, Delakarjēras un Dalijånsas pilis Nansī pilsētå

(Place Stanislas, Place se la Carrière and Place d`Alliance in Nancy) Iekļautas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1983. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (IV). Nansī, kas bija pagaidu rezidence karalim bez karaļvalsts – Staņislavam Leščinskim, vēlåkajam Lotringas hercogam – paradoksåli ir vecåkais un tipiskåkais piemērs modernai pilsētai, kurå izglītots monarhs valdīja saskaņå ar sabiedrības vajadzībåm. Šī pilsēta, ko laika posmå no 1752. līdz 1756. gadam uzbūvēja talantīga, arhitekta Herē vadīta komanda, bija rūpīgi iecerēts projekts, veiksmīgi radot pilsētu, kas ne tikai cēla valdnieka prestižu, bet bija arī funkcionåla. ● Gardas tilts (romiešu akvedukts) (Pont du Gard (Roman Aqueduct)) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1983. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (IV). Gardas tilts tika uzbūvēts neilgi pirms kristietības ēras, lai Nimmes akvedukts (kas ir gandrīz 50 km garš) spētu šķērsot Gardas upi. Romiešu arhitekti un hidrauliskie inženieri, kas projektēja šo tiltu, kas atrodas apmēram 50 m augstumå un kam ir trīs līmeņi – sasniedzot tå augståko punktu 275 m augstumå, radīja tehnisku un måksliniecisku meistardarbu. ● Strasbūra – Grande île (Strasbourg – Grande île) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1988. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (II), (IV). Grande île (Lielå sala), kuru aptver divas Illes upes attekas, ir Elzasas pilsētas vēsturiskais centrs. Šeit diezgan nelielå teritorijå atrodas izcils pieminekļu komplekss. Katedråle, četras senås baznīcas un Roanas pils – kådreizējå valdnieku-bīskapu rezidence – nav atsevišķi pieminekļi, tie veido viduslaiku ciematam raksturīgu rajonu un atspoguļo Strasbūras evolūciju no 15. līdz 18. gs. ● Reimsas katedråle, bijusī Senremī abatija un To pils Reimså (Cathedral of Notre-Dame, Former Abbey of Saint-Rémi and Palace of Tau, Reims) Iekļautas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1991. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (II), (VI). Izcilå 13.gs. arhitektūras tehniku izmantošana, kå arī harmoniskå tēlniecisko dekoråciju apvienošana ar arhitektūru ir padarījusi Reimsas katedråli par vienu no gotikas måkslas meistardarbiem. Bijušajai abatijai joprojåm ir tås 9.gs. joms, kurå atrodas arhibīskapa Sv. Remī (440.-533.) mirstīgås atliekas. Viņš iedibinåja

Francijas karaļu Svēto iesvaidīšanu. Bijusī arhibīskapu pils, pazīstama kå To pils, kas bija nozīmīga reliģiskajås ceremonijås, 17.gs. tika gandrīz pilnībå pårbūvēta. ● Parīze, Sēnas krasti (Paris, Banks of the Seine) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1991. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (II), (IV). Parīzes evolūcija un tås vēsture lasåma Sēnas upes krastos: no Luvras līdz Eifeļtornim, no Konkordijas laukuma līdz lielåkåm un mazåkåm pilīm. Parīzes Dievmåtes katedråle un Svētå kapela ir arhitektūras meistardarbi, bet Osmana plašie kvartåli un bulvåri ietekmēja 19.gs. beigu un 20.gs. pilsētu plånošanu viså pasaulē. ● Burže katedråle (Bourges Cathedral) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1992. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (IV). Burže Santjēna katedråle, kas celta laika posmå starp 12.gs. un 13. gs. beigåm, ir viens no lieliskåkajiem gotiskås måkslas meistardarbiem, un to apbrīno tå plånojuma proporciju un viendabības dēļ. Īpaši pårsteidz tås timpåni, skulptūras un vitråžas logi. Katedråle nes ne tikai arhitektūras skaistumu, bet arī apliecina kristietības spēku viduslaiku Francijå. ● Aviņjonas vēsturiskais centrs: Påvesta pils, Bīskapa ansamblis un Aviņjonas tilts (Historic Centre of Avignon: Papal Palace, Episcopal Ensemble and Avignon Bridge) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1995. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (II), (IV). 14.gs. šī pilsēta Francijas dienvidos bija påvesta rezidence. Påvesta pils, kas ir Simones Martini un Mateo Džovaneti bagåtīgi izgreznots, askētiska izskata cietoksnis, ir dominējošå būve šajå pilsētå, ko raksturo apkårtesošie aizsargvaļņi un 12.gs. tilta drupas påri Ronas upei. Netålu no šī izcilå gotikas arhitektūras piemēra atrodas Mazå pils un romånikas Doma Dievmåtes katedråle, pilnveidojot brīnišķīgo pieminekļu grupu, kas apliecina Aviņjonas lomu 14.gs. kristietīgajå Eiropå. ● Dienvidu kanåls (Canal du Midi) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1996. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (II), (IV), (VI).

Šis 360 km garais kuģojamo ūdensceļu tīkls, kas savieno Vidusjūru un Atlantijas okeånu, izmantojot 328 struktūras (slūžas, akveduktus, tiltus, tuneļus utt.), ir viens no ievērojamåkajiem civilås celtniecības varoņdarbiem modernajå laikmetå. Tas celts laika posmå no 1667. līdz 1694. gadam, „nobruģējot ceļu” industriålajai revolūcijai. Pūles, ko tå radītåjs Pjērs-Pauls Rikē ielika kanåla plånošanå, un tas, kå kanåls saplūst ar apkårtējo vidi, pårvērta tehnisku sasniegumu måkslas darbå. ● Vēsturiskå, nocietinåtå Karkasones pilsēta (Historic Fortified City of Carcassonne) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1997. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV). Jau pirms romiešu laikiem kalnå, kur tagad atrodas Karkasone, bijusi nocietinåta apmetne. Tagadējå formå tå ir izcils viduslaiku nocietinåtås pilsētas piemērs, par ko liecina milzīgi nocietinåjumi, kas apņem pili un apkårt esošås ēkas, kå arī ielas un gotikas katedråle. Karkasones pilsētas restauråcijai ir īpaša nozīme, jo šo kampaņu vada Viole Ledjūka, viena no modernås restauråcijas zinåtnes dibinåtåjåm. ● Pireneji – Perdju kalns * (Pyrénées – Mont Perdu) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1997. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (III), (IV), (V), (VII), (VIII). Šī brīnišķīgå kalnu ainava, kas savieno mūsdienu Francijas un Spånijas robežas un vijas apkårt Perdju kalna virsotnei, ir kaļķakmens masīvs, kas paceļas līdz 3352 m. Šīs vietas kopējå platība ir 30 639 ha, un tå sevī ietver divus Eiropas lielåkos un dziļåkos kanjonus Spånijas pusē un trīs lielåkos cirka vaļņus ståvåajås ziemeļu nogåzēs Francijå, veidojot klasisku šo ģeoloģisko zemes formu piemēru. Šī vieta ir arī pastoråla ainava, kas atspoguļojo agråro dzīves veidu, kas reiz bija ļoti izplatīts Eiropas kalnieņu reģionos, bet tagad eksistē tikai šajå Pireneju daļå. Tådējådi tå sniedz īpašu ieskatu pagåtnes Eiropas sabiedrībå, atklåjot ainavu, ko veido ciemati, fermas, augstieņu ganības un kalnu ceļi. _______ * kopā ar Spāniju ● Vēsturiskå Lionas pilsēta (Historic Site of Lyons) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1998. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV). Liona, ko 1.gs. mūsu ērå romieši dibinåjå kå Trīs gallu galvaspilsētu, kopš tå laika turpinåjusi spēlēt nozīmīgu lomu Eiropas politiskajå, kultūras un ekonomiskajå attīstībå. Pilsētas vēsturi ļoti spilgti atspoguļo tås pilsētnieciskais materiåls un daudzås vēsturiskås ēkas no dažådiem periodiem.

● Santjago de Kompostelas ceļi Francijå (Routes of Santiago de Compostela in France) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1998. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV), (VI). Santjago de Kompostela bija galvenais mērķis neskaitåmiem tūkstošiem svētceļinieku, kuri viduslaikos šeit saplūda no visas Eiropas. Lai sasniegtu Spåniju, svētceļiniekiem vajadzēja šķērsot Franciju, un vēsturiskie pieminekļi, kas iekļauti sarakstå, atzīmē četrus ceļus, pa kuriem svētceļinieki devås uz Spåniju. ● Zvanu torņi Beļģijå un Francijå * 8 (Belfries of Belgium and France) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1999. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV). Divdesmit trīs zvanu torņi Ziemeļfrancijå un Gembluksas zvanu tornis Beļģijå tika apvienoti vienå grupå, papildinot 32 beļģu zvanu torņus, kurus 1999. gadå iekļåva Flandrijas un Valonijas zvanu torņu grupå. Tie ir celti laika posmå no 11. līdz 17. gs., un tie pårståv romiešu, gotikas, renesanses un baroka arhitektūras stilus. Tie ir ļoti nozīmīgs apliecinåjums laicīgås kultūras attīstībai. Kad Itålijas, Våcijas un Anglijas pilsētås cēla råtsnamus, Eiropas ziemeļrietumos uzsvars tika likts uz zvanu torņu būvēšanu. Salīdzinot ar galveno pils torni (senjoru simbols) un baznīcas zvanu torni (baznīcas simbols), šis zvanu tornis bija trešais tornis pilsētas ainavå un simbolizēja pilsētas domnieka varu. Gadsimtu gaitå kļuva par pilsētu ietekmes un bagåtības simboliem. _______ * gan Beļģijā, gan Francijā ● Sentemiljona (Jurisdiction of Saint-Emilion) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1999. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (III), (IV). Romieši šo auglīgo Akvitånijas reģionu iepazīstinåja ar vīnkopību, kuras attīstība šeit uzplauka viduslaikos. Sentemiljona guva labumu no savas atrašanås vietas – uz ceļa, kas svētceļiniekus veda uz Santjago de Kompostelu. Šeit såkot no 11. gs. tika uzceltas vairåkas baznīcas, klosteri un viesnīcas. Angļu valdīšanas laikå 12.gs. tai tika piešķirts īpašs „jurisdikcijas” statuss. Sentemiljonå ir īpaša ainava, kas pilnībå veltīta vīnogu audzēšanai, ar vairåkiem vēsturiskiem pieminekļiem tås pilsētås un ciematos. ● Luåras ieleja starp Suli Suluåru un Šalonu (The Loire Valley between Sully-sur-Loire and Challonnes)

Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2000. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (II), (IV). Luåras ieleja ir apburoši skaista ainava, kurå ietilpts vēsturiskas pilsētas un ciemati, brīnišķīgi arhitektūras pieminekļi (pilis) un apstrådåtås zemes, kuras veidojusi gadsmitu ilga mijiedarbība starp tås iedzīvotåjiem un apkårtējo vidi, galvenokårt ar Luåras upi. ● Provansa – viduslaiku tirgus pilsēta (Provins, Town of Medieval Fairs) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2001. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV). Viduslaiku nocietinåtå Provansas pilsēta atrodas bijušajå Šampaņas vareno gråfu teritorijå. Tå glabå liecības par såkotnējiem notikumiem starptautiskås tirdzniecības organizåcijå un vilnas industrijå. Provansas pilsētnieciskå struktūra, kas tika speciåli veidota, lai rīkotu gadatirgus un ar tiem saistītos pasåkumus, ir ļoti labi saglabåjusies. ● Havra – Ogista Perē atjaunotå pilsēta (Le Havre, the City Rebuilt by Auguste Perret) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2005. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV). Havras pilsēta, kas atrodas Normandijå pie paša Lamanša, Otrå pasaules kara laikå tika plaši bombardēta. Laika periodå no 1945. līdz 1964. gadam izpostītå teritorija tika pårbūvēta, balstoties uz plånu, ko bija sagatavojusi Ogista Perē vadītå grupa. Šī teritorija veido Havras administratīvo, rūpniecisko un kultūras centru. Havra izceļas starp pårējåm atjaunotajåm pilsētåm viendabības un integritåtes dēļ. Tå apvieno kådreizējo pilsētas plånu un vēsturisko struktūru ar jaunajåm pilsētas plånošans un celšanas tehnoloģijas idejåm. Pilsēta ir izcils pēckara pilsētas plånošanas un arhitektūras piemērs, kas balstīts uz metodoloģijas vienotību un rūpnieciskås ražošanas izmantošanu, sistemåtisku modulårås energosistēmas izmantošanu un inovatīvu betona potenciåla izmantošanu. ● Bordo – Mēness osta (Bordeaux, Port of the Moon) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2007. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV). Bordo ostas pilsēta jeb Mēness osta, kas atrodas Francijas dienvidrietumos, sarakstå ir iekļauta kå apdzīvota vēsturiskå pilsēta un izcils pilsētas un arhitektūras ansamblis, kas radīts Apgaismības laikmetå. Šeit atrodas tik daudz aizsargåjamo ēku kå nevienå citå Francijas pilsētå, izņemot Parīzi. Tå ir pazīstama arī ar savu vēsturisko nozīmi: Bordo bija kultūras vērtību apmaiņas

vieta vairåk nekå 2000 gadus, it īpaši kopš 12.gs., pateicoties tirdzniecības saitēm ar Lielbritåniju un Nīderlandi. Pilsētas plånojums un arhitektūras ansamblis kopš 18.gs. šo pilsētu ierindo starp izciliem inovatīvi klasiskiem un neoklasisko tendenču piemēriem un piešķir tai īpašu arhitektūras vienotību un saskaņotību. Tås pilsētnieciskå forma simbolizē to filozofu panåkumus, kuri vēlējås pårsvērst pilsētas par humånisma, universålisma un kultūras sastapšanås vietu. ● Vubo nocietinåjumi (Fortifications of Vauban) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2008. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (II), (IV). Vubo nocietinåjumi saståv no 12 nocietinåtu ēku un vietu grupåm gar Francijas rietumu, ziemeļu un austrumu robežåm. Tie attēlo nozīmīgåkos darbus, ko radījis Sebastjans Lepresto de Vubo (1633.-1707.), karaļa Luija XIV militårais inženieris. Šajås grupås ietilpst Vubo uzceltås pilsētas, citadeles, pilsētas bastiona mūri un bastiona torņi, kå arī kalnu forti, jūras forti, kalnu noliktava un divas kalnu sazinåšanås struktūras. Šie nocietinåjumi iekļauti sarakstå, jo glabå liecības par klasiskajiem nocietinåjumiem, kas tipiski rietumu militårajai arhitektūrai. Vubo spēlēja nozīmīgu lomu nocietinåjumu vēsturē Eiropå: Francijas un citås pilsētås līdz pat 19.gs. vidum. ● Jaunkaledonijas lagūnas: rifu daudzveidība un ar to saistītås ekosistēmas (Lagoons of New Caledonia: Reef Diversity and Associated Ecosystems) Iekļautas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2008. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VII), (IX), (X). Šī vieta apvieno sešas jūras pieminekļu grupas, kas atspoguļo koraļļu rifu dažådību un ar tiem saistītås ekosistēmas Jaunkaledonijas Francijas Kluså okeåna arhipelågå, kå arī vienu no trīs visplašåkajåm rifu sistēmåm pasaulē. Šīs lagūnas glabå neizsakåmu dabas skaistumu. Šeit sastopama īpaši liela koraļļu un zivju sugu dažådība, kå arī dzīvotņu daudzveidība no mangrovēm līdz jūraszålēm ar visdažådåkajåm rifu struktūråm pasaulē. Jaunkaledonijas lagūnas atklåj neskartas ekosistēmas ar veselīgåm lielo plēsēju populåcijåm un lielo zivju milzīgo skaitu un dažådību. Tås sniedz patvērumu lielam skaitam tådu apdraudēto jūras sugu kå bruņurupuči, vaļi vai dugongi, kuru populåcija ir trešå lielåkå pasaulē. ● Bīskapa pilsēta Albī (Episcopal City of Albi) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2010. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (IV), (V). Albī vecpilsēta, kas atrodas Tarnas upes krastos Francijas dienvidrietumos, atspoguļo viduslaiku arhitektūras kulminåciju un pilsētniecisko ansambli. Mūsdienås Vecais tilts (Pont-Viex), Sansalvi laukums un tå baznīca liecina par

pilsētas såkotnējo attīstību (10.-11. gadsimts). Drīz pēc albiešu krusta kara pret kataru ķeceriem (13.gs.) Albī kļuva par spēcīgu bīskapa pilsētu. Augstå un nocietinåtå katedråle (13.gs. beigas), kas būvēta unikålajå franču gotikas stilå no vietējiem ķieģeļiem raksturīgajå sarkanajå un oranžajå kråså, ir dominējošå būve šajå pilsētå, attēlojot varu, ko ieguva romiešu katoļu garīdzniecība. Blakus katedrålei atrodas plašå bīskapa Berbī pils, kas paceļas påri upei un ko ieskauj viduslaiku dzīvojamais kvartåls. Bīskapa pilsēta Albī veido saskaņotu un homogēnu pieminekļu un kvartålu ansambli, kas cauri gadsimtiem lielåkoties palicis nemainīgs. ● Rejunjonas salas smailes, cirkas un vaļņi (Pitons, cirque and remparts of Reunion Island) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2010. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VII), (X). Rejunjonas salas smailes, cirkas un vaļņi atrodas Rejunjonas Nacionålå parka vidusdaļå. Tie aizņem vairåk nekå 100 000 ha, kas ir 40% no kopējås Rejunjonas salas platības. Uz šīs salas atrodas divi blakusesoši vulkånu masīvi, kas novietoti Indijas okeåna dienvidrietumos. Šajå vietå dominē divas vulkåniskas smailes, masīvi vaļņi un trīs klinšu ieskautas cirkas. Šeit sastopama arī liela šķēršļotu apvidus un iespaidīgu nogåžu dažådība, mežainas aizas un baseini, kas veido vizuåli pårsteidzošu ainavu. Tå ir dabiskå dzīvotne plašai tådu augu dažådībai, kas pårståv augstu endēmisma līmeni. Šeit atrodas arī subtropu lietusmeži, måkoņu meži un virsåji, kas veido ievērojamu un vizuåli piesaistošu ekosistēmu un dabasainavu mozaīku. ● Aizvēsturiskie, uz påļiem būvētie måjokļi Alpos* (Prehistoric Pile dwellings around the Alps) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2011. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (IV), (V). Šī teritorija, kas saståv no 111 atsevišķåm vietåm, iekļauj aizvēstures perioda uz påļiem būvēto måjokļu (vai kårts måju) apmetņu paliekas ezeru, upju un pårmitro zemju malås, kas būvētas Alpos un to apkårtnē laika posmå no 5000. gada līdz 500. gadam. Veiktie izrakumi sniedz ieskatu Eiropas Alpu aizvēsturē un kopienu dzīvesveidå vēlå akmens un bronzas laikmetå. 56 no šīm vietåm atrodas Šveicē. Šīs apmetnes ir unikåla labi saglabåjušos un arheoloģiski bagåtu vietu grupa, kas veido vienu no nozīmīgåkajiem resursiem pētījumiem par pirmajåm agrårajåm sabiedrībåm šajå reģionå. ___ * kopā ar Austriju, Vāciju, Itāliju, Slovēniju un Šveici ● Kosē un Sevēnu kalni, Vidusjūras agropastorålå kultūrainava (The Causses and the Cévennes, Mediterranean agro-pastoral Cultural Landscape)

Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2011. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (III), (V). Šī 302 319 ha lielå platība, kas atrodas Francijas centrålås daļas dienvidos, ir kalnu ainava, kurå izkaisītas dziļas ielejas, attēlojot saikni starp agropastorålåm sistēmåm un to biofizikålo vidi, īpaši ganåmpulku ceļos. Ciemati un ievērojamas akmens fermeru måjas Kosē kalnu dziļajås terasēs atspoguļo lielo abatiju izveidošanu 11. gadsimtå. Lozēra kalns, kas atrodas šajå teritorijå, ir viena no pēdējåm vietåm, kurå vasaras kalnu ganības (transhumance) organizētas tradicionålå veidå, izmantojot speciålus ganību ceļus - drailles. GABONA ● Lope Okandas ekosistēma un reliktå kultūrainava (The Ecosystem and Relict Cultural Landscape of Lopé-Okanda) Iekļautas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2007. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (III), (IV), (IX), (X). Lope Okandas ekosistēma un reliktå kultūrainava attēlo neparastu mijiedarbību starp blīvo un labi saglabåto tropisko lietusmežu un relikto savannas vidi ar lielo dzīvotņu un sugu daudzveidību, ieskaitot apdraudētos lielos zīdītåjus. Šī vieta atspoguļo ekoloģiskos un bioloģiskos procesus – sugu un dzīvotņu pielågošanos klimata izmaiņåm pēc ledus laikmeta. Šeit atrodamas liecības par ilgstošu cilvēku klåtbūtni, ko apliecina plašie un labi saglabåjušies måjokļi kalnu virsotnēs un alås, liecības par dzelzs apstrådi un ievērojama, apmēram 1800 petroglifu (klinšu grebumu) liela kolekcija. Neolīta un Dzelzs laikmeta vietas kopå ar šeit atrodamo klinšu måkslu atspoguļo galveno bantu un citu cilvēku grupu migråcijas ceļu no Rietumåfrikas gar Ogoves upes ieleju uz biezo, mūžzaļo Kongo mežu ziemeļiem un Āfrikas centrålaustrumiem un dienvidiem. Šie migråcijas ceļi veicinåjuši visas Subsahåras Āfrikas attīstību. GAMBIJA ● Kuntas Kinteha sala un ar to saistītås ievērojamås vietas (Kunta Kinteh Island and Related Sites) Iekļautas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2003. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (III), (VI). Džeimsa sala un ar to saistītås ievērojamås salas glabå liecības par galvenajiem notikumiem sadursmēs starp Āfrikas un Eiropas kultūru Gambijas upes krastos, kas bija process, kas såkås jau pirms koloniålisma un verdzības laika, un ilga līdz pat neatkarībai. Šī vieta ir ievērojama, pateicoties tås saistībai ar vergu tirdzniecības såkumiem un tås atcelšanu. Tå arī liecina par pirmatnējo piekļuvi Āfrikas iekšzemei. ● Senegambijas akmens apļi * (Stone Circles of Senegambia)

Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2006. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (III). Šī ievērojamå vieta saståv no četråm plašåm akmens apļu grupåm, kas attēlo årkårtīgi neparastu vairåk nekå 1000 pieminekļu lielu kopumu 100 km platumå un aptuveni 350 km garumå gar Gambijas upi. Šīs četras grupas – Sine Ngajene, Vanara, Vassu un Kerbača – glabå 93 akmens apļus un lielu skaitu kapukalnu, apbedījumu uzbērumu, no kuriem dažos veikti izrakumi, lai atklåtu materiålus, kas datējami ar laika periodu no 3.gs. pirms mūsu ēras līdz 16. gs. mūsu ērå. Akmens laterīta stabu apļi kopå ar saistītajiem kapukalniem rada plašu un svētu ainavu, kas veidota vairåk nekå 1500 gadu. Tå atspoguļo pårticīgu, ļoti organizētu un noturīgu sabiedrību. ___ * kopā ar Senegālu GRUZIJA ● Bagrati katedråle un Gelati klosteris (Bagrati Cathedral and Gelati Monastery) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1994. gadå, pamatojoties uz kritēriju (IV). Bagrati katedråle nosaukta par godu Bagrati III, pirmajam apvienotås Gruzijas karalim, bet tås celšana uzsåkta 10.gs. beigås un pabeigta 11. gs. såkumå. Lai gan 1691. gadå turki to daļēji izpostīja, tås drupas vēl joprojåm atrodas Kutaisi pilsētå. Gelati klosteris, kura galvenås ēkas tika uzceltas laika periodå no 12. līdz 17.gs., ir labi saglabåjies komplekss ar brīnišķīgåm mozaīkåm un sienu gleznojumiem. Katedråle un klosteris atspoguļo viduslaiku arhitektūras uzplaukumu Gruzijå. ● Mchetas pilsētas vēsturiskie pieminekļi (Historical Monuments of Mtskheta) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1994. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (III), (IV). Vēsturiskås baznīcas, kas atrodas bijušajå Gruzijas galvaspilsētå Mtskhetå, ir izcili viduslaiku reliģiskås arhitektūras piemēri Kaukåzå. Tie atspoguļo augstu måkslas un kultūras līmeni, ko sasniegusi šī senå karaliste. ● Augšējå Svanētija (Upper Svaneti) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1996. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (IV), (V).

Kaukåza Augšējås Svanētijas reģions, kurš saglabåjies, pateicoties tå nošķirtībai, ir izcils kalnu ainavas piemērs ar viduslaiku tipa ciematiem un torņu måjåm. Chazaši ciematå joprojåm ir vairåk nekå 200 šīs neparastås måjas, kas tika izmantotas gan kå måjokļi, gan kå aizsardzības posteņi pret iebrucējiem, kas šajå reģionå ienesa mēri. VĀCIJA ● Āhenes katedråle (Aachen Cathedral) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1978. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (II), (IV), (VI). Pfalcgråfa kapelas un tås astoņstūru bazilikas un kupola celšana såkås apmēram 790. – 800. gadå imperatora Kårļa Lielå valdīšanas laikå. Såkotnēji tås būvētåji iedvesmojås no Svētås Romas impērijas austrumu daļas baznīcåm, bet viduslaikos tå tika ievērojami paplašinåta. ● Špeieras katedråle (Speyer Cathedral) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1981. gadå, pamatojoties uz kritēriju (II). Špeieras katedråli, kas ir bazilika ar četriem torņiem un diviem kupoliem, 1030. gadå dibinåja Konråds II, bet 11. gs. beigås tå tika pårveidota. Tas ir viens no vissvarīgåkajiem romånikas pieminekļiem no Svētås Romas impērijas laikiem. Katedråle vairåk nekå 300 gadus bija Våcijas imperatoru apbedīšanas vieta. ● Vurcburgas rezidence ar pagalma dårzu un rezidences laukumu (Würzburg Residence with the Court Gardens and Residence Squar) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1981. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (IV). Šī greznå broka pils, kas ir viena no lielåkajåm un skaiståkajåm pilīm Våcijå un ko ieskauj brīnišķīgi dårzi, tika radīta Lotåra Franca un Frīdriha Karla fon Šonborna vadībå. To 18. gs. uzcēla un izgreznoja starptautiska arhitektu, gleznotåju (ieskaitot Tjepolo), skulptoru un apmetuma ģipša strådnieku komanda, kuru vadīja Baltazårs Neimanis. ● Vīsas svētceļojuma baznīca (Pilgrimage Church of Wies) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1983. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (III).

Vīsas baznīca (1745 – 1754), kas ir brīnumaini saglabåjusies Alpu ielejas vidē, ir arhitekta Dominika Cimermaņa (Dominikus Zimmermann) radīts meistardarbs Bavårijas rokoko stilå, ko raksturo pårpilnība, kråsainība un līksmība. ● Augustburgas un Falkenlustes pilis Brīlē (Castles of Augustusburg and Falkenlust at Brühl) Iekļautas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1984. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV). Augustburgas pils (grezna Ķelnes kūrfirstu-arhibīskapu rezidence) un Falkenlustes mednieku nams, kas atrodas idilliskå dårza ainavå, ir vieni no pirmajiem rokoko arhitektūras piemēriem 18. gadsimta Våcijå. ● Sv. Marijas katedråle un Sv. Mihaila baznīca Hildesheimå (St Mary`s Cathedral and St Michael`s Church at Hildesheim) Iekļautas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1985. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (II), (III). Sv. Mihaila baznīca celta laika posmå no 1010. līdz 1020. gadam, balstoties uz simetrisku plånu ar divåm apsīdåm, kas bija raksturīgi osmaņu romånikas måkslai Vecajå Saksijå. Tås interjers, it īpaši koka griesti un kråsotais apmetuma ģipsis, tås slavenås bronzas durvis un Bernvarda bronzas kolonna kopå ar Sv. Marijas katedråles dårgumiem ir izcili Svētås Romas impērijas romånikas baznīcu piemēri. ● Romiešu pieminekļi, Sv. Pētera katedråle un Dievmåtes baznīca Trīrē (Roman Monuments, Cathedral of St Peter and Church of Our Lady in Trier) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1986. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (III), (IV), (VI). Trīre, kas atrodas Mozeles upes krastå, kopš 1.gs. mūsu ērå bija Romas kolonija, bet, såkoties nåkamajam gadsimtam, tå kļuva par ievērojamu tirdzniecības centru. Trīre kļuva par vienu no Tetrarhijas galvaspilsētåm 3. gadsimtå, kad tå bija pazīstama kå „otrå Roma”. Pieminekļu skaits un kvalitåte ir izcils Romas civilizåcijas piemērs. ● Romas impērijas robežas * 10 (Frontiers of the Roman Empire) Iekļautas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1987. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (III), (IV). Romas robežas (Roman Limes) attēlo Romas impērijas robežlīniju, kad tå bija sasniegusi lielåko apjomu 2.gs. mūsu ērå. Tå stiepås vairåk nekå 5000 km garumå no Lielbritånijas ziemeļu Atlantijas piekrastes cauri Eiropai līdz pat Melnajai jūrai, un no turienes līdz Sarkanajai jūrai cauri Ziemeļåfrikai līdz

Atlantijas okeåna piekrastei. Mūsdienås par robežåm liecina būvētie mūri, gråvji, forti, cietokšņi, sargtorņi un iedzīvotåju nometņu liecības. Dažos robežlīnijas posmos ir veikti izrakumi, daži ir atjaunoti, bet vairåki iznīcinåti. Divas Våcijå esošås robežlīnijas daļas sasniedz 550 km garumu, stiepjoties no valsts ziemeļrietumiem līdz Donavai valsts dienvidaustrumos. 118 km garå Adriana siena (Apvienotå Karaliste) tika uzcelta pēc imperatora Adriana pavēles apmēram mūsu ēras 122. gadå uz Lielbritånijas Romas provinces vistålåk ziemeļos esošås robežas. Tas ir pårsteidzošs militårås zonas organizēšanas piemērs, kas attēlo Senås Romas aizsardzības metodes un ģeopolitisko stratēģiju. Antonija sienu, 60 km garu nocietinåjumu Skotijå, mūsu ēras 142. gadå uzsåka būvēt imperators Antons Pius kå aizsardzību pret ziemeļu „barbariem”. Tå veido vistålåk ziemeļrietumos esošo Romas robežu daļu. ___ * kopā ar Apvienoto Karalisti un Ziemeļīriju ● Hanzas pilsēta Lībeka (Hanseatic City of Lübeck) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1987. gadå, pamatojoties uz kritēriju (IV). Lībeka – bijusī Hanzas savienības karaliene – tika dibinåta 12. gs., un līdz 16.gs. tå piedzīvoja ziedu laikus kå galvenais tirdzniecības centrs Ziemeļeiropå. Tå joprojåm ir jūras tirdzniecības centrs, it īpaši ar ziemeļvalstīm. Par spīti postījumiem, ko tå piedzīvoja Otrå pasaules kara laikå, vecpilsētas pamatuzbūve ir palikusi nemainīga, ko veido 15. un 16. gadsimta patriciešu rezidences, tautas pieminekļi (slavenie Holstentoras ķieģeļu vårti), baznīcas un såls noliktavas. ● Potsdamas un Berlīnes pilis un parki (Palaces and Parks of Potsdam and Berlin) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1990. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (II), (IV). Potsdamas piļu un parku komplekss – 500 ha liela parku platība un 150 ēkas, kas būvētas laika posmå no 1730. līdz 1916. gadam – veido måkslas kopumu, kura eklektiskå daba pastiprina tå unikalitåti. Tas iekļaujas Berlīnes-Cēlendorfas rajonå, kur Havelas upes un Glenikes ezera krastos atrodas pilis un parki. Sansusī pilī, kas celta laika posmå no 1745. līdz 1747. gadam Frederika II valdīšanas laikå, uzturējies Voltērs. ● Loršas abatija un vecå klostera baznīca (Abbey and Altenmünster of Lorsch) Iekļautas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1991. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (III), (IV).

Abatija un tås milzīgå ieeja – slavenå Karaļu zåle (Torhall) - ir reta Karolingu ēras liecība. Šī perioda skulptūras un gleznojumi joprojåm ir saglabåjušies ļoti labå ståvoklī. ● Ramelsbergas raktuves, Goslåras vēsturiskå pilsēta un Harca kalnu ūdenssaimniecības sistēma (Mines of Rammelsberg, Historic Town of Goslar and Upper Harz Water Management System) Iekļautas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1992. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (II), (III), (IV). Harca kalnu raktuvju ūdenssaimniecības sistēma, kas atrodas uz dienvidiem no Ramelsbergas raktuvēm un Goslåras pilsētas, attīstījusies vairåk nekå 800 gadu ilgå periodå, lai palīdzētu rūdas iegūšanas proceså un kråsaino metålu ražošanå. Tås celtniecību viduslaikos vispirms uzņēmås cisterciešu mūki, un laika periodå no 16. līdz 19. gadsimtam tå plaši attīstījås. To veido ļoti sarežģīta, bet pilnībå saskaņota måkslīgo dīķu, mazu kanålu un pazemes notekcauruļu sistēma. Tas ļåva attīstīt ūdens enerģijas izmantošanu kalnrūpniecības un metalurģiskajos procesos. Šī ir nozīmīgåkå kalnrūpniecības inovåciju vieta rietumu pasaulē. ● Maulbronnas klostera komplekss (Maulbronn Monastery Complex) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1993. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV). Cisterciešu Maulbronnas klosteris, kas dibinåts 1147. gadå, tiek uzskatīts par vispilnīgåk un vislabåk saglabåto viduslaiku klostera kompleksu Alpu ziemeļos. Galvenås ēkas, kuras ieskauj nocietinåti mūri, celtas laika periodå no 12. līdz 16. gadsimtam. Jauktå gotikas stila klostera baznīcai bija liela ietekme gotikas arhitektūras izplatīšanå Ziemeļeiropå un Centråleiropå. Izcilo Maulbronnas ūdenssaimniecības sistēmu raksturo rūpīgi izstrådåts notekcauruļu tīkls, apūdeņošanas kanåls un ūdenskråtuves. ● Bambergas pilsēta (Town of Bamberg) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1993. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV). 10. gadsimtå šī pilsēta kļuva par nozīmīgu kultūras apmaiņas vietu ar slåvu cilvēkiem, it īpaši no Polijas un Pomerånijas. Pilsēts ziedu laikos, kas såkås jau 12. gadsimtå, Bambergas arhitektūra ļoti stipri ietekmēja Ziemeļvåciju un Ungåriju. 18. gadsimta beigås tå bija apgaismības centrs Dienvidåcijå, kur dzīvoja tådi ievērojami filozofi un rakstnieki kå Hēgelis un Hofmans. ● Kvedlinburgas koledžas baznīca, pils un vecpilsēta (Collegiate Church, Castle, and Old Town of Quedlinburg)

Iekļautas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1994. gadå, pamatojoties uz kritēriju (IV). Kvedlinburga, kas atrodas Saksijas-Anhaltes federålajå zemē, bija Austrumfranku Våcijas impērijas galvaspilsēta Saksijas Osmaņu dinastijas laikå. Kopš viduslaikiem tå ir veiksmīga tirdzniecības pilsēta. Kvedlinburga, pateicoties ar koku apšūto ēku skaitam un augstajai kvalitåtei, ir izcils viduslaiku Eiropas pilsētas piemērs. Sv. Servatiusa koledžas baznīca ir viens no romånikas arhitektūras meistardarbiem. ● Felklingenes tēraudlietuve (Völklingen Ironworks) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1994. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV). Tēraudlietuve, kas aizņem apmēram 6 ha lielu platību, ir dominējošå būve Felklingenes pilsētå. Lai gan tå nesen beigusi darbību, tå ir vienīgais neskartais tēraudlietuves komplesa piemērs Eiropå un Ziemeļamerikå, kas celta un aprīkota 19. un 20. gadsimtå. ● Meselas akmeņlauztuves fosiliju atradne (Messel Pit Fossil Site) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1995. gadå, pamatojoties uz kritēriju (VIII). Meselas akmeņlauztuves ir labåkå vieta pasaulē, lai izprastu eocēna laikmeta vidi pirms apmēram 36 – 57 miljoniem gadu. Šeit atrodama unikåla informåcija par pirmajiem zīdītåju evolūcijas posmiem, kå arī izcili saglabåjušås zīdītåju fosilijas no pilnībå savienotiem skeletiem līdz dzīvnieku kuņģa saturam no šī perioda. ● Bauhaus un tås objekti Veimårå un Desavå (Bauhaus and its Sites in Weimar and Dessau) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1996. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV), (VI). Bauhaus skola, kas dibinåta laika posmå no 1919. līdz 1933. gadam, vispirms Veimårå un pēc tam Desavå, radikåli izmainīja arhitektūras un estētikas priekšstatus un metodes. Ēkas, kuras uzcēla un iekårtoja skolas profesori (Valters Gropius, Hannes Meiers, Laslo Moholi-Nadī un Vasilijs Kandinskis), uzsåka moderno kustību, kas ietekmēja lielu daļu 20.gadsimta arhitektūras. ● Ķelnes katedråle (Cologne Cathedral)

Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1996. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (II), (IV). Šī gotiskå meistardarba celtniecība, kas såkås 1248. gadå, noritēja vairåkos posmos, un tå netika pabeigta līdz pat 1880. gadam. Gadsimtiem ilgi katedråles celtniekus iedvesmoja enerģija un ticība absolūtai såkotnējo plånu izpildei. Ķelnes katedråle ne tikai glabå vērtīgus måkslas meistardarbus, bet arī apliecina Eiropas kristietības nezūdošo spēku. ● Lutera pieminekļi Aislēbenå un Vitenbergå (Luther memorials in Eisleben and Wittenberg) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1996. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (IV), (VI). Šīs vietas Saksijå-Anhaltē ir saistītas ar Mårtiņa Lutera un viņa laikabiedra reformatora Melanhtona dzīvi. Šajås vietås atrodas Melanhtona måja Vitenbergå, måjas Aislēbenå, kurås Mårtiņš Luters 1483. gadå piedzima un 1546 gadå nomira, viņa istaba Vitenbergå, vietējå baznīca un pils baznīca, kurå 1517. gadå Mårtiņš Luters izsludinåja savas slavenås „95 Tēzes”, kas aizsåka reformåciju un jaunu ēru rietumu pasaules reliģiskajå un politiskajå vēsturē. ● Klasiskå Veimåra (Classical Weimar) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1998. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (III), (VI). 18. gadsimta beigås un 19. gadsimta såkumå Tīringenes mazå pilsēta Veimåra piedzīvoja ievērojamu kultūras uzplaukumu, piesaistot daudzus rakstniekus un zinåtniekus, tai skaitå Gēti un Šilleru. Šis periods atspoguļojas ēku un tåm apkårt esošo parku augstajå kvalitåtē. ● Muzeju sala (Museumsisland) Berlīnē (Museumsisland (Museum Island), Berlin) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1999. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV). Muzeja kå sabiedrības fenomena veidošanås raksturīga Apgaismības laikmetam 18. gadsimtå. Pieci Muzeju salå esošie muzeji, kas celti laika posmå no 1824. līdz 1930. gadam, ir īstenots sapņu projekts. Tie attēlo 20. gadsimta muzeju dizaina evolūciju. Katrs muzejs tika plånots tå, lai izveidotu dabisku saikni ar måkslu, kas konkrētajå muzejå tika pårstēvēta. Muzeju kolekcijas atspoguļo civilizåcijas attīstību gadsimtu gaitå, un to nozīmības vērtību ceļ ēku pilsētnieciskå un arhitektūras kvalitåte. ● Vartburgas pils (Wartburg Castle)

Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1999. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (III), (VI). Vartburgas pils teicami saplūst ar mežaino apkårtni, un tå godam pelna „ideålås pils” titulu. Lai gan tå ir saglabåjusi dažas såkotnējås daļas no feodålå perioda, forma, ko tå ieguva restaurēšanas laikå 19. gadsimtå, sniedz priekšstatu par to, kåds šis cietoksnis bijis, piedzīvojot tå militårås un feodålås varas kulminåciju. Tieši savas trimdas laikå Vartburgas pilī Mårtiņš Luters iztulkoja Jauno derību våcu valodå. ● Desavas-Verlicas karaliskie dårzi (Garden Kingdom of Dessau-Wörlitz) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2000. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV). Desavas-Verlicas karaliskie dårzi ir izcils ainavas dizaina un plånošanas piemērs Apgaismības laikmetå 18. gadsimtå. To dažådie komponenti – brīnišķīgås ēkas, ainaviskie angļu stila dårzi un parki, kå arī smalki pårveidotie lauksaimniecības zemju plašumi –kalpo estētiskiem, izglītojošiem un ekonomiskiem mērķiem. ● Klostera sala Reihenavå (Monastic Island Reichenau) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2000. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (III), (IV), (VI). Klostera sala Bodenezerå glabå pēdas no 724. gadå dibinåta benediktiešu klostera, kas radīja ievērojamu garīgu, intelektuålu un måksliniecisku ietekmi. Sv. Marijas un Markusa, Sv. Paula, Sv. Pētera un Sv. Georga baznīcas, kas pårsvarå būvētas laika posmå no 9. līdz 11.gs., veido Centråleiropas agrīno viduslaiku klosteru arhitektūras panoråmas skatu. To sienu gleznojumi glabå liecības par iespaidīgu måkslieniecisko darbību. ● Colferainas akmeņogļu raktuvju rūpniecības komplekss Esenē (Zollverein Coal Mine Industrial Complex in Essen) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2001. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (III). Colferainas rūpniecības komplekss, kas atrodas Ziemeļreinas-Vestfålenes federatīvajå zemē, saståv no vēsturisko akmeņogļu raktuvju infrastruktūras un dažåm 20. gadsimta ēkåm, kam piemīt izcila arhitektūras vērtība. Tas sniedz ievērojamus lietišķos pierådījumus industrijas evolūcijai un pagrimumam pēdējo 150 gadu laikå. ● Štrålzundes un Vismåras vēsturiskie centri (Historic Centres of Stralsund and Wismar)

Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2002. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV). Vismåras un Štrålzundes viduslaiku pilsētas, kas atrodas Ziemeļvåcijå, Baltijas jūras piekrastē, 14. un 15. gadsimtå bija galvenie Hanzas savienības tirdzniecības centri. 17. un 18. gadsimtå tås kļuva par zviedru administratīvajiem un aizsardzības centriem våcu teritorijås. Tie ietekmēja ķieģeļu gotikas celtniecības un metožu attīstību Baltijas reģionå. Tas izpaudås vairåkås nozīmīgås no ķieģeļiem celtås katedrålēs, piemēram, Štrålzundes råtsnamå, un lielå skaitå ēku, kas tiek izmantotas dzīvošanas, tirdzniecības un amatniecības nolūkiem, tådējådi attēlojot ķieģeļu gotikas evolūciju vairåku gadsimtu garumå. ● Augšējås Vidusreinas ieleja (Upper Middle Rhine Valley) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2002. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV), (V). 65 km garå Vidusreinas ieleja ar tås pilīm, vēsturiskajåm pilsētåm un vīna dårziem grafiski attēlo dramatisko cilvēku un dabas mijiedarbību. Tå ir cieši saistīta ar vēsturi, leģendåm, atståjot iespaidu uz rakstniekiem, måksliniekiem un komponistiem gadsimtiem ilgi. ● Elbas ieleja Drēzdenē (Dresden Elbe Valley) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2004. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (III), (IV), (V). Kopš 2009. gada vairs neatrodas sarakstā. Elbas ielejas 18. un 19. gadsimta kultūrainava Drēzdenē stiepjas 18 km garumå gar upes piekrasti no Jūbigau pils un Ostragehēges laukiem ziemeļrietumos līdz Pilnicas pilij un Elbas upes salai dienvidaustrumos. Ielejå atrodas zemås pļavas, un to rotå Pilnicas pils un Drēzdenes centrs ar lielu skaitu pieminekļiem un 16. – 20. gadsimta parkiem. Ainavå iekļaujas arī 19. un 20. gadsimta priekšpilsētas villas, dårzus un vērtīgas dabas iezīmes. Dažas terašu nogåzes upes krastå joprojåm tiek izmantotas vīnkopībai, un vecie ciemati ir saglabåjuši to vēsturisko struktūru un elementus no industriålås revolūcijas laikiem, piemēram, 147 m garais tērauda tilts „Zilais brīnums” (1891-1893), viensliedes troses dzelzceļš (1898-1901) un funikulers (1894-1895). Pasažieru tvaikoņi (vecåkais no 1879. gada) un kuģu būvētava (apmēram 1900. gads) joprojåm tiek izmantota. ● Muskavas parks * (Muskauer Park/ Park Mużakowski) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2004. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (IV).

559, 9 ha plašo ainavas parku, kas atrodas Neisas upes krastos un abås Polijas-Våcijas robežas pusēs, laika posmå no 1815. – 1844. gadam izveidoja princis Hermanis fon Piklers-Muskavs. Šis parks, kas viendabīgi saplūdis ar apkårtējo saimniecisko ainavu, radīja jaunu pieeju ainavu plånošanå un ietekmēja ainavu arhitektūras attīstību Eiropå un Amerikå. Tas plånots kå „glezna ar augiem”, kas vairo eksistējošo ainavu īpašības, izmantojot vietējos augus, nevis veidojot klasiskås ainavas, paradīzi vai zudušu pilnību. Šī saskaņotå ainava iekļaujas Muskavas pilsētå ar zaļåm pårejåm, kas veidoja pilsētas parkus, tådējådi radot platības tålåkai attīstībai. Tå pilsēta kļuva par dizaina komponentu utopiskå ainavå. Šeit atrodas arī atjaunota pils, tilti un dendrårijs. ___ * kopā ar Poliju ● Råtsnams un Rolanda statuja Brēmenes tirgus laukumå (Town Hall and Roland on the Marketplace of Bremen) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2004. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (III), (IV), (VI). Råtsnams un Rolanda statuja Brēmenes tirgus laukumå Våcijas ziemeļrietumos ir apbrīnojams pilsoņu un augståkås varas attiecību attēlojums, kas radīti Eiropå Svētås Romas impērijas laikå. Vecpilsēta tika celta gotikas stilå 15. gadsimta såkumå pēc tam, kad Brēmene ieståjås Hanzas savienībå. 17. gadsimta såkumå ēka tika atjaunota t.s. Vēzeres renesanses stilå. 20. gadsimta såkumå blakus vecajai råtsnama ēkai tika uzcelta jaunå ēka kå daļa no ansambļa, kas izdzīvoja pēc Otrå Pasaules kara uzlidojumiem. Rolanda statuja ir 5,5 m augsta un datējama ar 1404. gadu. ● Rēgensburgas vecpilsēta ar Štåtamhofas rajonu (Old town of Regensburg with Stadtamhof) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2006. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (III), (IV). Šajå viduslaiku pilsētå, kas atrodas Donavas krastos Bavårijå, slejas daudzas izcilas kvalitåtes celtnes, kas liecina par tås kå tirdzniecības centra nozīmi vēsturē un ietekmi šajå reģionå 9. gadsimtå. Ievērojams skaits vēsturisko struktūru vieno divus gadu tūkstošus un Senås Romas, romånikas un gotikas celtnes. Rēgensburgas 11.-13. gadsimta arhitektūra – tai skaitå tirgus, råtsnams un katedråles – joprojåm veido pilsētas kontūras, ko iezīmē augstas celtnes, tumšas un šauras ielas un stipri nocietinåjumi. Pie celtnēm pieskaitåmas viduslaiku patriciešu måjas un torņi, liels skaits baznīcu un klosteru ansambļu, kå arī Vecais tilts, kas datējams ar 12. gadsimtu. Pilsēta ir ievērojama arī pateicoties atståtajåm pēdåm, kas liecina par tås bagåto vēsturi, esot vienam no Svētås Romas impērijas centriem, kas ieståjås pret protestantismu. ● Karpatu pirmatnējie dižskåbaržu meži un Våcijas senie dižskåbaržu meži * (Primeval Beech Forests of the Carpathians and the Ancient Beech Forests of Germany)

Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2007. gadå, pamatojoties uz kritēriju (IX). Våcijas senie dižskåbaržu meži ir piemērs pēc leduslaikmeta joprojåm notiekošajai sauszemes ekosistēmu ekoloģiskajai un bioloģiskajai evolūcijai, un tie nepieciešami, lai izprastu dižskåbaržu izplatību dažådås ziemeļu puslodes vidēs. Jaunais ieraksts reprezentē piecu mežu (4 391 ha) papildinåjumu 29 278 ha lielajai Slovåkijas un Ukrainas dižskåbaržu mežu platībai, kas Pasaules mantojuma sarakstå iekļauta 2007. Šis trīs valstu kopīpašums pazīstams kå Karpatu pirmatnējie dižskåbaržu meži un Våcijas senie dižskåbaržu meži (Slovåkija, Ukraina, Våcija). ___ * kopā ar Slovākiju un Ukrainu ● Berlīnes modernisma dzīvojamais masīvs (Berlin Modernism Housing Estates) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2008. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV). Šis rajons saståv no sešiem dzīvojamajiem masīviem, kas liecina par inovatīvu dzīvokļu nodrošinåšanas politiku no 1910. līdz 1933. gadam, it īpaši Veimåras Republikas laikå, kad Berlīne bija progresīva sociålajå, politikas un kultūras jomå. Dzīvojamais masīvs ir brīnišķīgs celtniecības reformu kustības piemērs, kas veicinåja dzīves apståkļu uzlabošanu cilvēkiem ar zemiem ienåkumiem, izmantojot jaunu pieeju pilsētas plånošanai, arhitektūrai un dårza dizainam. Šajå rajonå atrodas arī izcili jaunås pilsētas un arhitektūras tipoloģijas piemēri, atklåjot novatīvus dizaina risinåjumus, kå arī tehniskas un ēstētiskas inovåcijas. Bruno Tauts, Martins Vågners un Valters Gropius bija vieni no vadošajiem arhitektiem šajos projektos, kas ietekmēja dzīvokļu celtniecības attīstību viså pasaulē. ● Vatu jūra * (The Wadden Sea) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2009. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VIII), (IX), (X). Vatu jūra ietver Nīderlandes Vatu jūras saglabåšanas teritoriju un Våcijas Vatu jūras nacionålos parkus Lejassaksijå un Šlēsvigå-Holšteinå. Tå ir plaša mērenå klimata, relatīvi plata piekrastes pårmitro zemju apkårtne, ko veidojusi sarežģīta fizisko un bioloģisko faktoru mijiedarbība ar paisuma-bēguma ūdensceļiem, smilšu sēkļiem, jūraszåļu pļavåm, divvåku gliemežu slåņiem, smilšu sēkļiem upes grīvås, dubļu laukumiem, solončakiem, estuåriem, pludmalēm un kåpåm. Sarakstå iekļautå teritorija aizņem vairåk nekå 66% no visas Vatu jūras platības, sniedzot patvērumu lielam skaitam augu un dzīvnieku sugåm, ieskaitot tådus jūras zīdītåjus kå ostas roni, pelēko roni un ostas cūkdelfīnu. Tå ir arī vairošanås un pårziemošanas platība vairåk nekå 12 miljoniem putnu katru gadu, kas ir

10% no 29 sugåm. Šī ir viena no pēdējåm dabiskajåm, liela mēroga plūdmaiņu ekosistēmåm, kurå dabas procesi joprojåm notiek netraucēti. ___ * kopā ar Nīderlandi ● Fagusa rūpnīca Alfeldå (Fagus Factory in Anfeld) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2011. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV). Fagusa rūpnīca Alfeldå ir 10 ēku komplekss, kura celtniecība såkta apmēram 1910. gadå pēc Valtera Gropiusa plåna, kas ir stūrakmens modernås arhitektūras un industriålå dizaina attīstībå. Komplekss, kas joprojåm darbojas arī mūsdienås, atrodas Alfedå, Lejassaksijå. Tas nodrošina visus ražošanas posmus, ietver noliktavu un veic veidoļu nosūtīšanu, ko izmanto apavu rūpniecībå. Komplekss, kas ar plašajiem stikla paneļiem un funkcionålo estētiku bija Bauhaus skolas paraugs, ir arhitektūras attīstības stūrakmens Eiropå un Ziemeļamerikå. ● Aizvēsturiskie uz påļiem būvētie måjokļi Alpos* (Prehistoric Pile dwellings around the Alps) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2011. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (IV), (V). Šī teritorija, kas saståv no 111 atsevišķåm vietåm, iekļauj aizvēstures perioda uz påļiem būvēto måjokļu (vai kårts måju) apmetņu paliekas ezeru, upju un pårmitro zemju malås, kas būvētas Alpos un to apkårtnē laika posmå no 5000. gada līdz 500. gadam. Veiktie izrakumi sniedz ieskatu Eiropas Alpu aizvēsturē un kopienu dzīvesveidå vēlå akmens un bronzas laikmetå. 56 no šīm vietåm atrodas Šveicē. Šīs apmetnes ir unikåla labi saglabåjušos un arheoloģiski bagåtu vietu grupa, kas veido vienu no nozīmīgåkajiem resursiem pētījumiem par pirmajåm agrårajåm sabiedrībåm šajå reģionå. ___ * kopā ar Franciju, Vāciju, Itāliju, Slovēniju un Šveici GANA ● Voltas nocietinåjumi un pilis, lielå Akra, centrålie un rietumu reģioni (Forts and Castles, Volta, Greater Accra, Central and Western Regions) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1979. gadå, pamatojoties uz kritēriju (VI). Liecības par nocietinåto tirdzniecības vietu, kas celta laika periodå no 1482. līdz 1786. gadam, joprojåm var apskatīt Ganas piekrastē starp Ketu un Beinu. Tas bija tirdzniecības ceļš, ko izveidoja portugåļi vēsturiskajå jūras izpētes periodå. ● Ašanti tradicionålås ēkas

(Asante Traditional Buildings) Iekļautas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1980. gadå, pamatojoties uz kritēriju (V). Šīs ir pēdējås materiålås liecības par lielo Ašanti civilizåciju, kuras sasniedza uzplaukumu 18. gadsimtå, un tås atrodas uz ziemeļaustrumiem no Kumasi pilsētas. Tå kå måjokļi ir būvēti no zemes, koka un salmiem, tie ir viegli ievainojami cīņå ar laiku un laikapståkļiem. GRIEĶIJA ● Epikūra Apolona templis Baså (Temple of Apollo Epicurius at Bassae) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1986. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (II), (III). Šis slavenais dziedinåšanas un saules dievam veltītais templis tika būvēts aptuveni 5. gs. vidū pirms mūsu ēras vientuļajås Arkådijas kalnu augstienēs. Templis, kam pieder līdz šim vecåkå zinåmå korintiešu galvaspilsēta, apvieno arhaisko stilu un doriešu stila mierīgumu ar dažåm pårdrošåm arhitektūras iezīmēm. ● Atēnu akropole (Acropolis, Athens) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1987. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (II), (III), (IV), (VI). Atēnu akropole un tås pieminekļi ir universåli klasicisma vērtību un civilizåcijas simboli, un tie veido diženu arhitektūras un måkslas kompleksu, ko mūsdienu pasaulei mantojumå atståjusi grieķu antīkå pasaule. Piektå gadsimta otrajå pusē pirms mūsu ēras pēc uzvaras pår persiešiem un demokråtijas nodibinåšanas Atēnas ieņēma vadošo pozīciju starp citåm antīkås pasaules brīvpilsētåm. Pēcklasicisma periodå īpaša måkslinieku grupa īstenoja Atēnu valstsvīra Perikla ambiciozos plånus – skulptora Feidija iedvesmoti un vadīti viņi klinšaino kalnu pårvērta unikålå måkslas piemineklī. Nozīmīgåkie pieminekļi tika būvēti tieši tajå laikå – Partenons, ko būvēja Iktins, Erehteons, Propileji, monumentålå Akropoles ieeja, ko plånoja Mnesikls un mazais Atēnas Nīkes templis. ● Delfu arheoloģiskie pieminekļi (Archaeological Site of Delphi) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1987. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (II), (III), (IV), (VI). Panhelēnisma Delfu svētnīca, kurå runåja Apolona oråkuls, bija omphalos – „pasaules naba”. Delfu pilsēta, kas harmoniski saplūst ar lielisko ainavu un ko

piepilda svētå būtība, 6. gadsimtå pirms mūsu ēras patiešåm bija senås grieķu pasaules reliģiskais centrs un vienotības simbols. ● Viduslaiku pilsēta Roda (Medieval City of Rhodes) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1988. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV), (V). Sv. Jåņa Jeruzalemes ordenis okupēja Rodas pilsētu no 1309. līdz 1523. gadam un uzsåka pilsētas pårvēršanu cietoksnī. Pēc tam tå nonåca turku un itåļu pakļautībå. Pilsētas augšējå daļa ar Lielmeistaru pili, Lielo slimnīcu un Bruņinieku ielu ir viens no skaiståkajiem gotikas perioda pilsētas ansambļiem. Pilsētas apakšējå daļå gotiskå arhitektūra paståv līdzås mošejåm, sabiedriskajåm pirtīm un citåm ēkåm, kas datējamas ar osmaņu periodu. ● Meteora (Meteora) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1988. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (II), (IV), (V), (VII). Såkot ar 11. gadsimtu mūki apmetås šajås „debesu kolonnås” - gandrīz nepieejamu smilšakmens smaiļu reģionå. Neskatoties uz ievērojamajåm grūtībåm, divdesmit četri no šiem klosteriem tika uzcelti eremētisko ideålu atmodas laikå 15. Gadsimtå. To 16. gadsimta freskas iezīmē galveno posmu pirms Bizantijas glezniecības attīstībå. ● Atosa kalns (Mount Athos) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1988. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (II), (IV), (V), (VI), (VII). Atosa kalns kopš 1054. gada ir pareizticīgo garīgais centrs, kas kopš Bizantijas laikiem baudījis autonomus statūtus. „Svētais kalns”, kas ir liegts sievietēm un bērniem, ir atzīta måkslinieciskås nozīmes vieta. Klosteru izkårtojumam bija ietekme pat Krievijå, un to glezniecības skola ietekmēja pareizticīgo måkslas vēsturi. Pašreiz apmēram 20 klosteros dzīvo aptuveni 1400 mūku. ● Saloniki pilsētas paleokristiešu un bizantiešu pieminekļi (Paleochristian and Byzantina Monuents of Thessalonika) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1988. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (II), (IV). Saloniki provinces galvaspilsēta un jūras osta, kas dibinåta 315. gadå pirms mūsu ēras, bija viens no pirmajiem atbalsta punktiem kristietības izplatīšanai. Starp tås kristiešu pieminekļiem atrodas iespaidīgas baznīcas, no kuråm dažas celtas pēc

grieķu krusta plåna, bet citas pēc trīs jomu bazilikas plåna. Tå kå baznīcas celtas ilgå laika periodå no 4. līdz 15. gadsimtam, tås rada diahroniski tipoloģiskas virknes, kam bija ievērojama ieteme bizantiešu pasaulē. Sv. Demētra un Sv. Dåvida rotondas mozaīkas ir viens no lieliskåkajiem agrås kristietības måkslas meistardarbiem. ● Asklēpija svētnīca Epidaurå (Sanctuary of Asklepios at Epidaurus) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1988. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (II), (III), (IV), (VI). Mazå Peleponesas ielejå esošå medicīnas dieva Asklēpija svētnīca attīstījås 6. gadsimtå pirms mūsu ēras no daudz senåkå Apolona (Maleatas) kulta un kļuva par oficiålo Epidauras brīvpilsētas kultu. Tå galvenie pieminekļi – Asklēpija templis, toloss un teåtris- tiek uzskatīti par vienu no pilnīgåkajiem grieķu arhitektūras meistardarbiem, kas datējami ar 4. gadsimtu. Šī plašå teritorija ar tempļiem un slimnīcas ēkåm, kas veltītas dziedniecības dieviem, sniedz ieskatu grieķu un romiešu laiku dziedniecības kultos. ● Arheoloģiskå pilsēta Mistra (Archeological Site of Mystras) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1989. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (III), (IV). Mistra, „Moreas brīnums”, tika celta kå amfiteåtris apkårt cietoksnim, ko 1249. gadå uzcēla Ahajas princis Villeharduinas Viljams. Pēc bizantiešu ienåkšanas un vēlåk pēc turku un venēciešu okupåcijas pilsēta tika pamesta 1832. gadå, atståjot tikai elpu aizraujošas un skaistå ainavå iekļautas viduslaiku drupas. ● Arheoloģiskå pilsēta Olimpija (Archaeological Site of Olympia) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1989. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (II), (III), (IV), (VI). Olimpija, kas atrodas Peleponēsas ielejå, apdzīvota jau kopš aizvēstures laikiem. 10. gadsimtå pirms mūsu ēras Olimpija kļuva par Zeva pielūgšanas centru. Altiss – dieviem veltītå svētnīca – glabå vienu no lielåkajiem Senås Grieķijas meistardarbiem. Bez tempļiem šeit atrodas arī liecības par visåm sporta struktūråm, kas celtas Olimpiskajåm spēlēm, kas såkot ar 776. gadu pirms mūsu ēras notika ik pēc četriem gadiem Olimpijå. ● Dēlas sala (Delos) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1990. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (III), (IV), (VI).

Saskaņå ar grieķu mitoloģiju Apolons piedzima nelielajå saliņå Kiklådu arhipelågå. Apolona svētnīca piesaistīja svētceļiniekus no visas Grieķijas, un Dēlas sala bija pårticīga tirdzniecības osta. Sala glabå vienu otrai sekojošo civilizåciju pēdas Egejas kultūrå no 3. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras līdz paleokristiešu ērai. Šī arheoloģiskås nozīmes vieta ir īpaši plaša un bagåta, un tå glabå diženi kosmopolītiskas Vidusjūras ostas veidolu. ● Dafnes, Osios Lukasa un Nea Moni klosteri (Monasteries of Daphni, Hosios Loukas and Nea Moni of Chios) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1990. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (IV). Lai arī ģeogråfiski šie trīs klosteri atrodas patålu viens no otra (pirmais atrodas blakus Atēnåm – Atikå, otrais – Fokidå, netålu no Delfi pilsētas, trešais atrodas uz salas Egejas jūrå, blakus mazajai Āzijai), tie pieder vienai tipoloģiskajai kopai un glabå vienas un tås pašas estētiskås iezīmes. Baznīcas būvētas pēc krusta kupola plåna ar plašu kupolu, ko balsta arkas, veidojot astoņstūra telpu. 11. un 12. gadsimtå tie bija rotåti ar pirmšķirīgu marmoru un mozaīkåm uz zelta fona. Tås ir „Bizantijas måkslas otrajam zelta laikmetam” raksturīgås iezīmes. ● Pitagorija un Hēras templis Samas salå (Pythagoreion and Heraion of Samos) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1992. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (III). Jau kopš 3. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras šo mazo Egejas jūras salu apdzīvojušas vairåkas civilizåcijas. Liecības par Pitagoriju, senu nocietinåtu ostu ar grieķu, romiešu pieminekļiem un iespaidīgu tuneļa akveduktu, kå arī Hēras templi (Heraion) joprojåm ir apskatåmas. ● Arheoloģiskå pilsēta Aigai (mūsdienu nosaukums Vergina) (Archaeological Site of Aigai (modern name Vergina)) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1996. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (III). Aigai pilsēta, pirmå senås Maķedonijas karaļvalsts galvaspilsēta, tika atklåta 19. gadsimtå netålu no Verginas pilsētas, Grieķijas ziemeļos. Tajå atrodamas nozīmīgåkås liecības par monumentålo pili, kas bagåtīgi rotåta ar mozaīkåm un apgleznotu apmetuma ģipsi, kå arī apbedījumu platībåm ar vairåk nekå 300 kapu kalniem, no kuriem daži datējami ar 11. gadsimtu pirms mūsu ēras. Ir noskaidrots, ka viens no karaliskajiem kapiem Lielajå kapukalnå pieder Filipam II, kas iekaroja visas grieķu pilsētas, bruģējot ceļu savam dēlam Aleksandram un veicinot hellēnisma pasaules izplatību. ● Arheoloģiskås pilsētas Mikēnas un Tīrinta

(Archaeological Sites of Mycenae and Tiryns) Iekļautas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1999. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (II), (III), (IV), (VI). Arheoloģiskie pieminekļi Mikēnås un Tīrintå ir iespaidīgas liecības par divåm lielåkajåm pilsētåm mikēniešu civilizåcijå, kas valdīja Vidusjūras austrumu pasaulē no 15. – 12. gadsimtam pirms mūsu ēras, kå arī spēlēja izšķirošu lomu klasiskås grieķu kultūras attīstībå. Šīs divas pilsētas ir cieši saistītas ar Homēra eposiem – „Illiådu” un „Odiseju” –, kas vairåk nekå trīs gadu tūkstošus ieteikmējusi Eiropas måkslu un literatūru. ● Vēsturiskais centrs (Hora) ar Sv. Jåņa klosteri (Historic Centre (Chorá) with the Monastery of Saint John) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1999. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (III), (IV), (VI). Mazå Patmosa sala Dienvidsporådu salu arhipelågå tiek uzskatīta par vietu, kur teologs Sv. Jånis uzrakstīja darbu „Evaņģēlijs” un „Apokalipse”. Klosteris, kas tika veltīts „mīļotajam måceklim”, šeit tika dibinåts 10. gadsimta beigås, un kopš tå laika tå ir svētceļojumu un grieķu pareizticības måcīšanås vieta. Lieliskais klostera komplekss ir dominējošå būve šajå salå, bet ar to saistītå senå Horas apmetne glabå daudzas reliģiskas un pasaulīgas celtnes. ● Korfu vecpilsēta (Old Town of Corfu) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2007. gadå, pamatojoties uz kritēriju (IV). Korfu vecpilsēta atrodas stratēģiski svarīgå vietå pie ieejas Adrijas jūrå Korfu salå netålu no Albånijas un Grieķijas rietumu piekrastes. Tås vēsture aizsåkås 8. gadsimtå pirms mūsu ēras. Trīs pilsētas forti, kurus plånoja slaveni venēciešu inženieri, četrus gadsimtus tika izmantoti, lai no Osmaņu impērijas aizsargåtu Venēcijas Republikas jūras tirdzniecības intereses. Laika gaitå forti tika laboti un dažas reizes arī daļēji pårbūvēti, pēdējoreiz britu valdīšanas laikå 19. gadsimtå. Daļa no galvenå neoklasiskå vecpilsētas dzīvojamå masīva ir būvēts venēciešu periodå, otra daļa celta vēlåk, pårsvarå 19. gadsimtå. Pilsētas un ostas ansamblis Korfu pilsētå, nocietinåtå Vidusjūras ostå, ir ievērojams tå autentiskuma dēļ. GVATEMALA ● Antigva Gvatemala (Antigua Guatemala) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1979. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (III), (IV).

Antigva, senå Gvatemalas galvaspilsēta, tika dibinåta 16. gadsimtå. Šo pilsētu, kas uzcelta seismiski aktīvå zonå, 1500 m virs jūras līmeņa, 1773. gadå plaši nopostīja zemestrīce, bet tås galveno pieminekļu drupas joprojåm ir saglabåjušås. Trīs gadsimtu laikå pilsēta, kuras plånojums aizgūts no itåļu renesanses rūtiņu plånojuma, iemantoja lielu skaitu grandiozu pieminekļu. ● Tikalas Nacionålais parks (Tikal National Park) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1979. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (III),(IV), (IX), (X). Pašå džungļu sirdī, varenas augu valsts ieskauta, atrodas viena no nozīmīgåkajåm Maiju civilizåcijas vietåm, kas bija apdzīvota no 6. gadsimta pirms mūsu ēras līdz 10. gadsimtam mūsu ērå. Ceremoniålajå centrå atrodas brīnišķīgi tempļi un pilis, kå arī sabiedriskie laukumi, kuriem varēja piekļūt pa speciålåm rampåm. Dzīvojamo måju drupas izkaisītas pa visu apkårtējo lauku apvidu. ● Kviriguas arheoloģiskais parks un drupas (Archaeological Park and Ruins of Quirigua) Iekļauti UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1981. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (II), (IV). Kvirigua, kas apdzīvota kopš 2. gadsimta mūsu ērå, kļuva par autonomas un turīgas valsts galvaspilsētu Kauaka Ski (723-784) valdīšanas laikå. Kviriguas drupas glabå izcilus 8.gs. pieminekļus un iespaidīgu izgrebtu stēlu kopu, kå arī skulpturålus kalendårus, kas ir nozīmīgi Maiju civilizåcijas pētniecības avoti. GVINEJA ● Nimbas kalna dabas rezervåts* (Mount Nimba Strict Nature reserve) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1981. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (IX), (X). Nimbas kalns, kas atrodas uz Gvinejas, Libērijas un Ziloņkalna krasta robežas, paceļas påri apkårtesošajåm savannåm. Tå nogåžu augšdaļå atrodas zålainas ganību pļavas, bet apakšdaļu klåj biezi meži. Tås dod patvērumu īpaši bagåtai florai un faunai, tostarp tådåm endēmiskåm sugåm kå dzīvdzemdētåja krupim un šimpanzēm, kas akmeņus izmanto par darbarīkiem. ___ * gan Ziloņkaula krastā, gan Gvinejā HAITI ● Nacionålais vēstures parks – citadele, Sansusī, Ramjērs

(National History Park – Citadel, Sans Souci, Ramiers) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1982. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (IV), (VI). Šie Haiti pieminekļi datējami ar 19. gs. såkumu, kad Haiti pasludinåja neatkarību. Sansusī pils, celtnes Ramjērå un īpaši citadele ir universåli brīvības simboli, jo tie bija pirmie pieminekļi, kurus cēla brīvību izcīnījušie melnådånie vergi. SVĒTAIS KRĒSLS (Holy See) ● Romas vēsturiskais centrs, Svētå Krēsla īpašumi, ieskaitot eksteritoriålås tiesības un Sanpaolo Fuori Lemura baznīcu * 11

(Historic Centre of Rome, the Properties of the Holy See in that City Enjoying Extraterritorial Rights and San Paolo Fuori le Mura) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1980. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (II), (III), (IV), (VI). Roma, ko, balstoties uz leģendåm, 753. gadå dibinåja Romuls un Rems, vispirms bija Romas Republikas centrs, tad Romas impērijas centrs, bet 4.gadsimtå tå kļuva par kristietības pasaules galvaspilsētu. Šī Pasaules mantojuma vieta, ko 1990. gadå paplašinåja līdz Urbåna VIII mūriem, glabå vienus no iespaidīgåkajiem antīkås pasaules pieminekļiem – forumus, Augusta mauzoleju, Adriana mauzoleju, Panteonu, Trajåna kolonnu un Marka Aurēlija kolonnu, kå arī Romas påvesta reliģiskås un sabiedriskås ēkas. ● Vatikåna pilsēta (Vatican City) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1984. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (I), (II), (IV), (VI). Vatikåna pilsēta ir viena no kristīgås pasaules svētvietåm un garīgajiem centriem. Šajå nelielajå teritorijå atrodas unikåla måkslas un arhitektūras meistardarbu kolekcija. Tås centrå ir Sv. Pētera bazilika, kuras priekšå slejas dubultå kolonåde un apaļš laukums, bet tai apkårt atrodas pilis un dårzi. Bazilika, kas uzcelta virs apustuļa Sv. Pētera kapa, ir lielåkå reliģiskå celtne pasaulē – Bramantes, Rafaela, Mikelandželo, Bernīnī un Maderna ģenialitåtes apvienojuma auglis. HONDURASA ● Maiju pilsēta Kopana (Maya Site of Copan) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1980. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (IV), (VI).

Kopanas drupas, ko 1570. gadå atklåja Djego Garsija de Palasio, ir viena no svarīgåkajåm Maiju civilizåcijas vietåm, un tajå līdz pat 19. gadsimtam netika veikti izrakumi. Sagruvusī citadele un iespaidīgie sabiedriskie laukumi atklåj trīs galvenos attīstības posmus līdz 10. gadsimta såkumam, kad pilsēta tika pamesta. ● Rio Platano biosfēras rezervåts (Río Plátano Biosphere Reserve) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1982. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (VII), (VIII), (IX), (X). Rezervåts, kas atrodas Rio Platano upes baseinå, ir viens no nedaudzajiem tropiskajiem lietusmežiem Centrålamerikå, kas glabå bagåtīgu un daudzveidīgu augu un dzīvnieku valsti. Tå kalnainajå ainavå, kas sliecas lejup līdz Karību jūras piekrastei, vairåk nekå 2000 iezemiešu ir saglabåjuši savu tradicionålo dzīves veidu. UNGĀRIJA ● Budapešta: Donavas krasti, Budas pils kvartåls un Andraši bulvåris (Budapest, including the Banks of the Danube, the Buda Castle Quarter and Andrássy Avenue) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1987. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (II), (IV). Budapeštå atrodas liecības par tådiem pieminekļiem kå senås Roms pilsēta Akvinkuma un gotiskå Budas (pilsēta) pils, kurai bijusi būtiska ietekme uz dažådu periodu arhitektūru. Tå ir viena no izcilåkajåm pasaules pilsētainavåm, kas atspoguļo diženos periodus Ungårijas galvaspilsētas vēsturē. ● Vecais Holoko ciemats un tå apkårtne (Old Village of Hollokö and its Surroundings) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1987. gadå, pamatojoties uz kritēriju (V). Holoko ir izcils piemērs rūpīgi saglabåtai tradicionålajai apmetnei. Šis ciemats, kas galvenokårt attīstījås 17. un 18. gadsimtå, ir dzīvs piemērs dzīvei laukos pirms 20. gadsimta lauksaimniecības revolūcijas. ● Agletekas un slovåku karsta alas * (Caves of Aggtelek Karst and Slovak Karst) Iekļautas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1995. gadå, pamatojoties uz kritēriju (VIII).

712 dažådås, liegumå esošås alas veido tipisku mērenås joslas karsta veidojumu sistēmu. Alås atrodamås retås tropiskå klimata un ledåju radītås ietekmes pēdas sniedz ieskatu desmitiem miljonu gadu garajå ģeoloģijas vēsturē. ___ * gan Ungārijā, gan Slovākijā ● Panonhalmas Tūkstošgadu benediktiešu abatija un tås apkårtne (Millenary Benedictine Abbey of Pannonhalma and its Natural Environment) Iekļauta UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1996. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (IV), (VI). Pirmie benediktiešu mūki šeit apmetås 996. gadå. Viņi centås pievērst ungårus savai ticībai, nodibinot pirmo skolu valstī un 1055. gadå sagatavojot pirmos dokumentus ungåru valodå. Jau kopš pašas klostera dibinåšanas šī mūku kopiena ir sekmējusi kultūras attīstību viså Eiropå. Tå tūkstoti garå vēsture redzama klostera ēku arhitektūras stilu maiņå (vecåkå ēka datējama ar 1224. gadu), bet ēkås joprojåm mitinås mūku kopiena, kå arī atrodas skola. ● Hortobåģas Nacionålais parks - Pušta (Hortobágy National Park – the Puszta) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 1999. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (IV), (V). Hortobåģas parka kultūrainavå iekļaujas plašs līdzenums un pårmitro zemju teritorijas Ungårijas austrumos. Tådi tradicionålie zemes izmantošanas veidi, kå måjdzīvnieku ganības, šajå pastorålajå sabiedrībå paståvējuši jau vairåk nekå divus gadu tūkstošus. ● Agrīnå kristiešu nekropole Pēčas pilsētå (Sopiåna) (Early Christian Necropolis of Pécs (Sopianne)) Iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstå 2000. gadå, pamatojoties uz kritērijiem (III), (IV).