gada atskaite 200 1...2 8 i e v a d s 3 lattelekom bütiski notikumi 2001. gadå vîzija nozîmé:...

2 0 0 1GADA ATSKAITE

1

s a t u r s

2 Ievads

3 Bütiski notikumi 2001. gadå

4 Lattelekom prezidenta ziñojums

6 Lattelekom loma informåcijas sabiedrîbas

veidoßanå

8 Mecenåtisma prioritåtes –

izglîtîba un kultüra

10 Lattelekom izpilddirektores ziñojums

12 Lattelekom darbîbas pårskats

13 Telekomunikåciju nozari reguléjoßå vide

14 Balss pakalpojumi

18 Datu pakalpojumi

21 Sadarbîba ar citiem telekomunikåciju

operatoriem

22 Interneta pakalpojumi

24 Informåcijas tehnolo©ijas (IT)

pakalpojumi

27 Operatoru centru pakalpojumi

28 Lattelekom Sakaru Sistémas

29 Latvijas Mobilais Telefons

30 Kapitålieguldîjumi

32 Uzñémuma attîstîba

34 Direktoru padome

36 Direktoru padomes ziñojums

40 Finanßu apskats

44 Revidentu ziñojums

45 Pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚ins

46 Bilance

47 Pårskats par izmaiñåm paßu kapitålå

48 Naudas plüsmas pårskats

49 Pielikumi finanßu pårskatam

66 Piecu gadu statistika

28

i e v a d s

3

b ü tis k i n oti k u m i 2 0 0 1 . g a d ål a t t e l e k o mv î z i j a

nozîmé:

• büt uzñémumam, kas attîsta

Latvijas telekomunikåciju

infrastruktüru, veidojot

informåcijas sabiedrîbu

• büt klientu izvélétam

pakalpojumu sniedzéjam

• büt uzticamam darîjumu

partnerim

• büt vértîgam uzñémumam

kapitåla da¬u turétåjiem

• büt labam darba devéjam

• büt cienîjamam

uzñémumam

büt vadoßajam

telekomunikåciju

un integrétas

informåcijas

tehnolo©ijas

uzñémumam latvijåLattelekom ir lielåkais telekomunikåciju uzñémums

Latvijå. Tas sniedz telekomunikåciju pamat-

pakalpojumus, datu pårraides, lîniju nomas,

interneta, kå arî informåcijas tehnolo©ijas pakal-

pojumus. Lattelekom piedåvå arî integrétus

informåcijas tehnolo©ijas un telekomunikåciju

risinåjumus gan uzñémumiem un valsts

institücijåm, gan privåtiem klientiem.

Saskañå ar Latvijas Republikas likumiem

Lattelekom lîdz 2003. gada 1. janvårim ir

monopoltiesîbas telekomunikåciju pamatpakal-

pojumu sniegßanai Latvijå, bet datu un

interneta pakalpojumu sniegßanå Lattelekom jau

ßobrîd darbojas konkurences apståk¬os.

Lattelekom meitas uzñémums SIA Lattelekom

Sakaru Sistémas Latvijas tirgü piedåvå

daudzveidîgas telekomunikåciju un informåcijas

tehnolo©ijas iekårtas.

Vairåkus pakalpojumus Lattelekom sniedz,

izmantojot atseviß˚as preçu zîmes. Lattelekom

izmanto Verdi Informåcijas sistémas un

konsultåcijas preçu zîmi informåcijas tehnolo©ijas

pakalpojumu sniegßanai, Apollo preçu zîmi –

interneta pakalpojumu sniegßanai un Uzziñu

dienesta 118 preçu zîmi – uzziñu pakalpojumiem.

I E V A D S

ieñémumi (LVL’000) 144 638 136 526ebitda (LVL’000) 68 595 63 280ebitda rentabilitåte 47% 46%pe¬ña no saimnieciskås darbîbas (LVL’000) 21 961 26 004darbîbas pe¬ñas rentabilitåte 15% 19%pe¬ña (LVL’000) 24 717 23 317pe¬ña uz vienu kapitåla da¬u (LVL) 169,20 159,62kapitåla atdeve procentos (ROCE) 12,1% 14,1%kapitålieguldîjumi (LVL’000) 54 215 43 790naudas ieñémumi no saimnieciskås darbîbas (LVL’000) 63 505 57 855

ciparizåcijas lîmenis 68,6% 52,2%darbinieku skaits gada beigås 4 375 4 335tålruña lîniju skaits (tükstoßos lîniju) 722 735tålruña lîniju skaits uz vienu darbinieku 165 170tålruña lîniju skaits uz 100 iedzîvotåjiem 30,7 31,0

2001 2000

• ciparu tîklam pieslégto tålruña lîniju îpatsvars pårsniedza divas treßda¬as tålruña lîniju

• ieviesti 47 jauni pakalpojumi

• uzñémums piedalîjies 14 re©ionålos informåcijas sabiedrîbas veidoßanasprojektos 13 latvijas rajonos un jürmalå

• ieviests åtrgaitas datu pårraides pakalpojums måjas dsl privåtiem klientiem

• izveidota jauna preçu zîme verdi informåcijas sistémas un konsultåcijas(verdi), kas tiek izmantota daudzveidîgu it pakalpojumu sniegßanai

• visi lattelekom abonenti var veikt iekßzemes un starptautiskås tålsarunas bezoperatora starpniecîbas

Tika izstrådåts jauns uzñémuma darbîbas modelis un veiktas organizatoriskas pårmaiñas, kas galvenokårtvérstas uz darbîbas efektivitåtes paaugstinåßanu un klientu apkalpoßanas uzlaboßanu.

Viens no uzñémuma darbîbai ¬oti nozîmîgiem jautåjumiem, kura risinåßanai bija nepiecießami vairåki gadi,ir reguléjoßås vides sakårtoßana telekomunikåciju nozaré. Lattelekom ir gandarîts, ka 2001. gadå darbusåka Sabiedrisko pakalpojumu reguléßanas komisija, kas pårñéma Telekomunikåciju tarifu padomesfunkcijas, un tika pieñemts Latvijas Republikas likums “Par telekomunikåcijåm”, kura izstrådé aktîvipiedalîjås arî Lattelekom speciålisti. Sakårtota likumdoßanas vide ir nozîmîgs priekßnoteikums un stabilspamats telekomunikåciju nozares attîstîbai Latvijå un jaunu investîciju piesaistîßanai.

2002. gadå uzñémumam veicami straté©iski svarîgi uzdevumi, kurus nosaka telekomunikåciju tirgusliberalizåcija 2003. gada 1. janvårî. Lai Lattelekom arî konkurences apståk¬os spétu saglabåt savas lîderpozîcijastelekomunikåciju pakalpojumu tirgü, Direktoru padomei, uzñémuma vadîbai un darbiniekiem nåkamajå gadåsagaidåms intensîvs un atbildîgs darba posms.

Pateicîbas vårdus ir pelnîjußi visi Lattelekom darbinieki par savu ieguldîjumu uzñémuma attîstîbå 2001. gadå.

Gribu pateikt îpaßu paldies visiem Direktoru padomes locek¬iem par labu darbu un konstruktîvu sadarbîbu,arî Duglasam Gustafsonam un Tapio Pårmam, kuri ir pårtraukußi darbu Direktoru padomé.

Gundars Strautmanis,

Lattelekom prezidents un Direktoru padomes priekßsédétåjs

Pårskata gadå tika mér˚tiecîgi turpinåta Latvijas fiksétå telekomunikåciju tîkla modernizåcija, un 2001. gadabeigås tîkla ciparizåcijas lîmenis bija 68,6%. 2001. gadå tika sasniegta visaugståkå ciparizåcijasdinamika kopß 1997. gada – pårskata gadå ciparizåcijas lîmenis pieauga par 16,4%. Telekomunikåciju un datupårraides tîkla infrastruktüras modernizéßanå veikti kapitålieguldîjumi LVL 54,2 miljonu apmérå, lîdz ar tokopéjå kapitålieguldîjumu summa kopß 1994. gada sasniedz LVL 405 miljonus.

Aktîvi piedaloties valsts méroga informåcijas sabiedrîbas veidoßanas projektu îstenoßanå, Lattelekom turpinåjaattîstît arî Latvijas telekomunikåciju tîkla infrastruktüru. Vienotais datu pårraides tîkls, kas izbüvéts 14 rajonupaßvaldîbåm un to iestådém, dos iespéju nodroßinåt sabiedrîbu ar paståvîgu pieeju internetam, savstarpéjudatu apmaiñu un kvalitatîviem balss pårraides sakariem. Lattelekom ieguldîjums informåcijas sabiedrîbasveidoßanå ir bütisks solis ce¬å uz informatizétas un müsdienîgas valsts pårvaldes izveidoßanu viså Latvijå.Lîdz ar tîkla infrastruktüras attîstîßanu arvien lielåkam skaitam iedzîvotåjugan pilsétås, gan lauku rajonos büs iespéja izmantot ne tikai tålruñapamatpakalpojumus, bet arî jaunus informåcijas tehnolo©ijas un datupårraides pakalpojumus.

Atbilstoßi informåcijas tehnolo©ijas attîstîbas tendencém unvietéjå tirgus prasîbåm Lattelekom saviem klientiem 2001. gadåpiedåvåja vairåk nekå 40 jaunu pakalpojumu. Uzñémums izstrådåjisjaunu klientu apkalpoßanas straté©iju, lai katrai klientu grupai bütuiespéja piedåvåt piemérotåkos pakalpojumus.

Pårskata gadå uzñémuma vadîba lîdz ar telekomunikåciju tîklamodernizåciju vislielåko uzmanîbu pievérsa uzñémuma attîstîbasstraté©ijai, lai nostiprinåtu savas pozîcijas un sagatavotos nozares tirgus liberalizåcijai 2003. gadå.

6

2001. gadå uzñémums Lattelekom strådåja sareΩ©îtos apståk¬os ekonomiskå, politiskå un

juridiskå ziñå, taçu, pateicoties uzñémuma Direktoru padomes un vadîbas sekmîgai sadarbîbai,

kå arî påréjo Lattelekom struktürvienîbu paßaizliedzîgam darbam, tika sasniegti labi darbîbas rezultåti.

Uzñémuma ieñémumi ir sasniegußi LVL 144,638 miljonus, bet gada pe¬ña – LVL 24,7 miljonus.

Lîdz ar to 2001. gadå uzñémums sevi apliecinåja kå vienu no lielåkajiem nodok¬u maksåtåjiem

valstî, daΩådos nodok¬os samaksåjot LVL 29,4 miljonus.

6 4

l a t t e l e k o m p r e z i d e n t a z i ñ o j u m s

5

7

Informåcijas sabiedrîbas pamatå ir attîstîtatelekomunikåciju infrastruktüra, érta piek¬uve publiskiemun komerciåliem pakalpojumiem, atbilstoßas iemañasdarbå ar müsdienîgåm telekomunikåciju ierîcém undatortehniku, kå arî iedzîvotåju vélme büt pilntiesîgieminformåcijas sabiedrîbas locek¬iem.

Lattelekom ir viens no galvenajiem informåcijassabiedrîbas veidotåjiem Latvijå.

Uzñémums büvé telekomunikåciju tîklu un veido datupårraides un interneta protokola vidi, tådéjådi attîstotmüsdienîgu telekomunikåciju infrastruktüru. Izmantojottålruña lîniju, taksofonu, internetu un citus risinåjumus,tiek nodroßinåta piek¬uve komerciåliem un publiskiempakalpojumiem. Lattelekom piedåvå müsdienîguse-komercijas, interneta, datu pårraides un cituspakalpojumus, kå arî dod iespéju darbiniekiem unklientiem attîstît un pilnveidot prasmi izmantotmüsdienîgu telekomunikåciju un informåcijastehnolo©iju.

Ievérojams informåcijas apjoma pieaugums,

kå arî datortehnikas, telekomunikåciju un

informåcijas tehnolo©ijas strauja attîstîba

veicina müsdienîgas komunikåcijas

tehnolo©ijas arvien plaßåku izmantoßanu

måcîbås, uzñéméjdarbîbå, valsts pårvaldé

un sadzîvé. Latvija tåpat kå lielåkå da¬a

Eiropas valstu par vienu no attîstîbas

prioritåtém atzinusi informåcijas sabiedrîbas

veidoßanu. Informåcijas sabiedrîbas galvenå

priekßrocîba ir informåcijas pieejamîba un

valsts pårvaldes procesu pårskatåmîba.

Pårskata gadå îpaßa uzmanîba tika pievérsta sabiedrîbasizglîtoßanai par müsdienîgu telekomunikåcijuun informåcijas tehnolo©ijas iespéjåm – tika organizétiinterneta popularizéßanas pasåkumi, rîkotas konferencesun seminåri, kå arî izdota interneta åbece “Çatiñß”.

Lattelekom aktîvi piedalås arî valsts méroga informåcijas sabiedrîbas veidoßanas projektu,pieméram, “Paßvaldîbu vienotås informåcijas sistémas”un “Latvijas izglîtîbas informatizåcijas sistémas”,îstenoßanå.

Lattelekom jau 2000. gadå såka informåcijassabiedrîbas projektu îstenoßanu Latvijå un tîklainfrastruktüras izbüvi paßvaldîbu iestådém. Íobrîd jauîstenoti 14 re©ionålie informåcijas sabiedrîbas projektiSaldus, Alüksnes, Rézeknes, Ventspils, Talsu, Gulbenes,Madonas, Jékabpils, Kuldîgas, Valmieras, Liepåjas,Ogres, Césu rajonå un Jürmalå.

2002. gadå uzñémums Lattelekom turpinås informåcijassabiedrîbas projektu îstenoßanu, piedåvåjot aizvienjaunus pakalpojumus un értus risinåjumus valstspårvaldes modernizåcijai tehnolo©ijas jomå.

Lattelekom lomainformåcijas sabiedrîbas

veidoßanå

6

Ar Lattelekom atbalstu izdoti vairåku LatvijasNacionålås operas solistu kompaktdiski. Uzñémums iratbalstîjis Operas svétkus Siguldå.

Uzñémums ir izdevis noteiktåm akcijåm veltîtastelekartes, un da¬a no ienåkumiem pieß˚irta labdarîbasmér˚iem. 2001. gadå no pårdotajåm telekartémnoteikta summa tika pårskaitîta Brîvîbas pieminek¬aatjaunoßanas fondam.

Lattelekom savå darbîbå aptver visus sabiedrîbasslåñus visos müsu valsts novados, un uzñémumsuzskata par pienåkumu palîdzét tåm sociålajåmgrupåm, kuras müsdienu ekonomikas apståk¬os irvisneaizsargåtåkås – bérniem båreñiem internåtskolåsun bérnu namos. Uzñémums regulåri sniedzfinansiålu atbalstu çetråm internåtskolåm un bérnunamiem Latgales novadå un to audzékñiem sadarbîbåar ßo skolu vadîbu organizé arî ekskursijas un svétkupasåkumus.

Lattelekom ir ziedojis lîdzek¬us arî daΩådu sportaveidu attîstîbai un popularizéßanai. Lîdzek¬i ziedotiLatvijas Basketbola savienîbai, Latvijas Hokejafederåcijai un Latvijas Riteñbraukßanas federåcijai.

Mecenåtisma prioritåtes –izglîtîba un kultüraLattelekom labdarîbas un sponsoréßanas mér˚iem katru gadu atvél ievérojamus lîdzek¬us, kå arî

bez maksas sniedz tehnisku atbalstu daΩådu nozîmîgu projektu îstenoßanå. Lai noteiktu sponsoréßanas

principus, uzñémumå ir izstrådåta sponsoréßanas straté©ija. Lattelekom sponsoréßanas prioritårie

virzieni ir izglîtîba, kultüra, sports un sociålå palîdzîba, kå arî pasåkumi, kas saistîti ar telekomunikåciju

un informåcijas tehnolo©ijas popularizéßanu. Lattelekom ir telekomunikåciju uzñémums, tåpéc viens

no atbalsta veidiem ir telekomunikåciju pakalpojumi: tehniskais aprîkojums daΩådås konferencés,

tålruña lînijas un interneta pieslégums.

Sadarbîbå ar Latvijas Izglîtîbas fonda mér˚programmu “Izglîtîbai, zinåtnei un kultürai” jau sesto gaduLattelekom par izciliem sasniegumiem pieß˚ir gada stipendijas Rîgas Tehniskås universitåtes studentiemun prémijas ma©istrantiem un zinåtnisko darbu vadîtåjiem. Íajå pårskata gadå Lattelekom iedibinåjisgada balvas zinåtniekiem, topoßiem zinåtniekiem un prakti˚iem telekomunikåciju nozaré un sociålihumanitårajås zinåtnés. Balvas par izcilu veikumu vai müΩa darba ieguldîjumu tiek pieß˚irtas sadarbîbå arLatvijas Zinåtñu akadémiju un Izglîtîbas fondu.

Otra lielåkå sabiedrîbas dzîves joma, kuru atbalsta Lattelekom, ir kultüra. Pårskata gadå Lattelekomatbalstîja Rîgas 800 gadu jubilejai veltîto pasåkumu norises.

8 9

2001. gadå tika ieviesti vairåki jauni pakalpojumi. Galvenokårt uzmanîba tika pievérsta progresîviemdatu pakalpojumiem, tådiem kå Måjas DSL un datorcentra pakalpojumi, ISDN pakalpojumiem, starp tiem arîISDN Birojs, Ekonomiskais ISDN un ISDN Birojs Pro. Tika turpinåta arî tålruña un datu pamatpakalpojumuattîstîba. Tika veikti sagatavoßanas darbi, lai 2002. gada såkumå varétu piedåvåt jaunu datu pårraidespakalpojumu – Radio DSL.

Modernizéjot Lattelekom tîklu, uzñémums îpaßu uzmanîbu pievérß informåcijas sabiedrîbas veidoßanai Latvijå.Sadarbîbå ar paßvaldîbåm tika izveidoti vienoti datu pårraides tîkli paßvaldîbu iestådém, skolåm un bibliotékåmvairåkos Latvijas rajonos: Saldus, Alüksnes, Rézeknes, Ventspils, Talsu, Gulbenes, Madonas, Jékabpils,Kuldîgas, Valmieras, Liepåjas, Césu, Ogres rajonå, kå arî Jürmalas pilsétå.

Vairåkus pakalpojumus Lattelekom sniedz, izmantojot atseviß˚as preçu zîmes. 2001. gadå papildus jauesoßajam interneta pakalpojumu sniedzéjam Apollo un Uzziñu dienestam 118 Lattelekom ieviesa jaunu preçuzîmi – Verdi Informåcijas sistémas un konsultåcijas (Verdi), ko izmanto, sniedzot informåcijas tehnolo©ijaspakalpojumus.

Íobrîd Verdi apkalpo gandrîz 40 uzñémumus. Verdi klientu vidü ir bankas (Hansabanka, Latvijas Unibanka,Latvijas Kråjbanka), ziñu a©entüra LETA, akciju sabiedrîba Latvijas Gåze, kå arî daudzas valsts iestådesun Saeima.

Pårskata gadå Verdi k¬uva par vairåku pasaulé plaßi pazîstamu informåcijas tehnolo©ijas aparatüras unprogrammatüras izgatavotåju – Cisco, Novell, Hewlett Packard, Navision – sadarbîbas partneri. Cießå sadarbîbaar tådiem informåcijas tehnolo©ijas uzñémumiem kå IBM, Alcatel, Sun Microsystems, Oracle, MicroLink,Accenture apliecina Verdi kompetenci.

Neraugoties uz aizståßanas efektu balss pårraides tirgü, kura rezultåtåda¬a patérétåju valstî påriet no fiksétå uz mobilo telekomunikåciju tîklu,un spécîgo konkurenci citås darbîbas jomås, Lattelekom 2001. gadåir panåcis ieñémumu pieaugumu par 6%, EBITDA pieaugumu par8% un par 6% augståku neto pe¬ñas rådîtåju nekå 2000. gadå.Íie skait¬i liecina, ka Lattelekom ir stabils uzñémums, kas spéjefektîvi darboties un turpinåt savu attîstîbu aizvien pieaugoßåskonkurences apståk¬os Latvijas tirgü.

Lattelekom vienmér ir pielicis lielas püles, lai apmierinåtuklientu prasîbas. Konkurences vide, kas piedzîvo pårvértîbas,izvirza uzñémumam jaunus uzdevumus. Cerot uz auglîguturpmåko darbu, pateicos visiem Lattelekomklientiem, partneriem un piegådåtåjiem par uzticîbuun sadarbîbu. Izsaku pateicîbu arî visiem müsudarbiniekiem par viñu darba ieguldîjumu.

Léna Suhonena,

Lattelekom izpilddirektore

1110

i z p i l d d i r e k t o r e s z i ñ o j u m s

2001. gads bija astotais Lattelekom darbîbas un Latvijas telekomunikåciju tîkla modernizåcijas

projekta gads.

2001. gadå péc vairåku gadu apsprießanas Saeima pieñéma jaunu likumu “Par telekomunikåcijåm”.

Tas bija gaidîts un nozîmîgs solis, jo nepiecießamîba sakårtot telekomunikåciju nozari atbilstoßi

müsdienîga tirgus nosacîjumiem bija acîmredzama.

Laiks, kas atlicis lîdz tirgus atvérßanai 2003. gadå, ¬auj Lattelekom tåpat kå citiem telekomunikåcijupakalpojumu sniedzéjiem plånot savu darbîbu, paredzot tirgus situåciju nåkotné.

ˆemot vérå jauno situåciju un apzinoties jau ßobrîd pieaugoßo konkurenci datu pårraides, internetapakalpojumu un lîniju nomas jomå, kå arî mobilo tålruña sakaru popularitåtes ietekmi uz fiksétotelekomunikåciju pakalpojumiem, Lattelekom 2001. gadå ieviesa jaunu darbîbas modeli un organizåcijasstruktüru. Jaunais organizåcijas modelis ir elastîgåks, tas ¬auj vieglåk pielågoties pårmaiñåm tirgü,koncentrét spékus jaunu uzñéméjdarbîbas virzienu attîstîßanai un noteiktu klientu grupu prasîbu apmierinåßanai,jo müsu klientu viedoklis un sadarbîba ar klientiem ir uzñémumam bütiskåkie jautåjumi.

Organizåcijas pårstrukturéßanas projekts ir da¬a no 500 dienu programmas, kuras îstenoßana tika såkta2001. gadå un kuras mér˚is ir uzñémuma konkurétspéjas stiprinåßana un sagatavoßanås liberalizétatelekomunikåciju tirgus videi.

2001. gadå, tåpat kå iepriekßéjos gados, uzñémuma galvenais uzdevums bija telekomunikåciju tîklamodernizåcija. Konsekventi pildot Jumta lîguma nosacîjumus, Lattelekom ßajå gadå uzlaboja savupakalpojumu kvalitåti un sekmîgi turpinåja sakaru tîkla modernizåciju. Vél nekad lîdz ßim Lattelekomnav pårslédzis uz ciparu tîklu tik daudz lîniju kå pagåjußajå gadå. Tika uzstådîti un paplaßinåti 54 ciparu centrå¬uiznesumi 35 apdzîvotås vietås, un ciparu tîklam pieslégto tålruña lîniju skaits pårskata gadå pårsniedzaiepriekßéjå gada rådîtåju par 112 tükstoßiem, kopskaitå sasniedzot gandrîz pusmiljonu. Ciparizåcijas apjoms2001. gadå ir pieaudzis no 52,2% lîdz 68,6% fiksétå tålruña lîniju kopskaita.

Deviños no divdesmit seßiem Latvijas rajoniem (Rîgas, Ventspils, Kuldîgas, Ogres, Liepåjas, Daugavpils,Rézeknes, Césu un Jelgavas rajonå) ciparu tîklam ir pieslégta lielåkå da¬a tålruña lîniju.

Lîdz ar tîkla modernizåciju 2001. gadå samazinåjies bojåjumu un bojåjumu pieteikumu skaits, un tas bijaattiecîgi 3,4 pieteikumi un 2,4 bojåjumi uz 100 privåto klientu tålruña lînijåm. Pateicoties augsti profesionålajamLattelekom speciålistu darbam, noteiktajå kontroles laikå novérsto bojåjumu îpatsvars pieaudzis no95% lîdz 96,7%.

Pårskata gadå tika turpinåta kabe¬u tîkla rekonstrukcija un paplaßinåßana, lai nodroßinåtu klientiem iespéjuizmantot tådus müsdienîgus telekomunikåciju pakalpojumus kå Ultra DSL, Måjas DSL u.c.

Viens no galvenajiem priekßnoteikumiem müsdienîgiem telekomunikåciju pakalpojumiem ir optiskokabe¬u tîkls, kas nodroßina augstas kvalitåtes tålruña sakarus un datu pårraidi. Pårskata gadå Lattelekomir ieguldîjis vairåk nekå 630 kilometrus optisko kabe¬u, 90 kilometri optisko lîniju tika izbüvéti, attîstotpiek¬uves tîklu, kas ¬auj apmierinåt lielu uzñémumu, pieméram, banku, prasîbas péc platjoslas datu pårraidespakalpojumiem ar datu pårraides åtrumu lîdz 1 000 megabitiem sekundé. Lattelekom optisko kabe¬u tîklakopéjais garums ir sasniedzis 3 497 kilometrus.

1312

Lattelekom sniedz telekomunikåciju pamat-

pakalpojumus, datu pårraides, lîniju nomas,

interneta un informåcijas tehnolo©ijas

pakalpojumus. Lattelekom piedåvå arî integrétus

informåcijas tehnolo©ijas un telekomunikåciju

risinåjumus gan uzñémumiem un valsts institücijåm,

gan privåtiem klientiem, kå arî nodroßina

telekomunikåciju pakalpojumu piegådi sabiedriski

nozîmîgu pasåkumu laikå.

Lattelekom ir monopoltiesîbas fikséto balss

telefonijas pakalpojumu, nomåto lîniju un taksofonu

pakalpojumu sniegßanai. Datu un interneta

pakalpojumu sniegßanå Lattelekom jau ßobrîd

darbojas konkurences apståk¬os. Turklåt arî balss

pakalpojumu jomå Lattelekom darbojas

konkurences apståk¬os ar abiem mobilå tîkla

operatoriem – Latvijas Mobilo Telefonu (LMT)

un Tele 2.

Lai nostiprinåtu uzñémuma konkurétspéju,

Lattelekom izstrådåjis straté©iju, kas balstîta uz

daΩådu klientu grupu vajadzîbåm. Uzñémums

galveno uzmanîbu pievérß klientu interesém

un aktîvi ievieß müsdienîgu tehnolo©iju un

jaunus pakalpojumus.

l a t t e l e k o m d a r b î b a s p å r s k ats

2001. gadå ir bütiski mainîjusies telekomunikåciju nozari reguléjoßå vide. Latvijas Republikas Saeimair izveidojusi Sabiedrisko pakalpojumu reguléßanas komisiju (SPRK), kas darbojas saskañå ar 2000. gadanogalé pieñemto likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”. SPRK ir valsts institücija, kas atrodasEkonomikas ministrijas pårraudzîbå. Tå izveidota valsts reguléjamo nozaru (ener©étikas, telekomunikåciju,pasta un dzelzce¬a transporta) sniegto sabiedrisko pakalpojumu reguléßanai. Lîdz ar SPRK izveidoßanu tikalikvidéta Telekomunikåciju tarifu padome (TTP).

2001. gada 1. novembrî LR Saeima pieñéma likumu “Par telekomunikåcijåm” jaunå redakcijå, kas aizvieto1993. gadå pieñemto likumu. Likums nosaka telekomunikåciju uzñémumu darbîbu un pakalpojumusniegßanas nosacîjumus brîva telekomunikåciju tirgus apståk¬os un paredz pårejas periodu lîdz2003. gada 1. janvårim saskañå ar 1998. gadå ratificéto starptautisko lîgumu par Latvijas pievienoßanosPasaules Tirdzniecîbas organizåcijai. Likums “Par telekomunikåcijåm” pamatå atbilst EiropasSavienîbas standartiem.

Likums paredz nåkamo divu gadu laikå izveidot pilnu sekundårås likumdoßanas båzi, kas noteikspakalpojumu kvalitåtes prasîbas, licencéßanas noteikumus, pakalpojumu tarifus un citus jautåjumus.

Saskañå ar jauno telekomunikåciju likumu lîdz 2002. gada jünijam visiem telekomunikåciju uzñémumiem,arî Lattelekom, büs jåpårre©istré vai jåsañem jauna licence telekomunikåciju pakalpojumu sniegßanai.

2002. gadå Latvijå tiek plånota jauna mobilå operatora (UMTS un 1800 MHz diapazonå) licences izsole,kå arî sarunu slégßana ar Eiropas Savienîbu telekomunikåciju un informåtikas sada¬å.

2001. gada pirmajå pusé TTP apstiprinåja Lattelekom ierosinåtås taksofonu pakalpojumu tarifu izmaiñas.Kopß 1999. gada pavasara påréjie tålruña pakalpojumu tarifi nav mainîti.

Jaunå likuma “Par telekomunikåcijåm” pårejas nosacîjumi paredz, ka lîdz 2003. gada 1. janvårimfiksétås balss telefonijas pakalpojumu, nomåto lîniju un taksofonu pakalpojumu tarifi tiks lîdzsvaroti,tos tuvinot faktiskajåm izmaksåm. Likumå noteikts, ka ir jåizstrådå un jåievieß izmaksu un tarifu apré˚inåßanasmetodika. Saskañå ar SPRK lémumu visåm nozarém, ko tå regulé, tiks izmantota vienota tarifu apré˚inåßanasmetodika, un tå büs Lattelekom ierosinåtå tarifu griestu metode, kas veiksmîgi tiek izmantota lielåkajå da¬åEiropas Savienîbas valstu. Paredzams, ka ßî metode tiks izstrådåta un ieviesta lîdz 2002. gada aprîlim.

t e l e k o m u n i k å c i j u n o z a r ir e g u l é j o ß å v i d e

2001. gadå bija vérojama tålruña lîniju skaita samazinåßanås par 1,8%. Tålruña lîniju skaita

samazinåßanås iemesli ir izskaidrojami ar jaunas tehnolo©ijas ienåkßanu Latvijå, kå arî mobilo

tålruñu cenu un pakalpojumu tarifu samazinåjumu un arvien plaßåku biroja centrå¬u izmantoßanu

iestådés un uzñémumos. 2001. gadå nedaudz samazinåjås arî tålruña lîniju skaits uz 100 iedzîvotåjiem,

un tas bija 30,7 tålruña lînijas.

2001. gadå par 23,5% samazinåjås tålruña lînijas gaidîtåju skaits. Gada såkumå tålruña lînijas

ierîkoßanu gaidîja 19 197 potenciålie klienti, bet gada beigås 14 682.

2001. gadå kopéjås izejoßo sakaru plüsmas apjoms Lattelekom tîklå bija par 1,1% lielåks nekå

2000. gadå. No tåm 77,0% bija vietéjås sarunas. Par 33,5% palielinåjås sarunu minüßu skaits ar

mobilå tålruña abonentiem, un to var izskaidrot ar ievérojamu mobilå tålruña lietotåju skaita

pieaugumu 2001. gadå.

Kopß 2001. gada marta tålruña lîniju var ierîkot arî uz bezprocentu nomaksu.

b a l s s p a k a l p o j u m i

14 15

2001. gada 31. decembrîLattelekom tålruña lîniju skaits

sasniedza 721 752 lînijas.

No tåm vairåk nekå divastreßda¬as jeb 68,6%

ir pieslégtas ciparu tîklam.

735

1997

1998

Tålruña lîniju skaits (tükst.)

732742

740

722

300 400 500 600 7002001000

2000

2001

1999

800

2001. gadå pårdota 13 861 Zvanu karte par kopéjosummu Ls 45 875, un kopéjais sarunu minüßu skaits ir478 542, no tåm 18% – starptautiskås sarunas.Izmantojot Zvanu karti årvalstîs, kopéjais sarunuapjoms sasniedz 4 812 minütes jeb 1%. Íis pakalpojumsir ieviests 2000. gada beigås. Izmantojot Zvanu karti,sarunas no Latvijas ar abonentiem årvalstîs ir par10% létåkas.

Tålruña papildpakalpojumi. Ciparu tîklampieslégto tålruña lîniju îpatsvara pieaugums ¬auj arvienlielåkam skaitam Lattelekom klientu izmantot tålrunisarunåm, sütît un sañemt faksa ziñojumus, lietotinternetu, kå arî izmantot Lattelekom piedåvåtostålruña papildpakalpojumus. No tiem klientu vidüvispopulåråkie ir Balss pasta grupas pakalpojumi.2001. gadå tos lietoja 14 049 klienti un salîdzinåjumåar 2000. gadu lietotåju skaits pieauga par 20%.

Lattelekom piedåvå arî Tålrunis+ grupas papildpakalpo-jumus. Íajå grupå ietilpst daΩådi påradresåcijaspakalpojumi, parole tålruña lînijas izmantoßanai un citipakalpojumi. 2001. gadå Tålrunis+ pakalpojumuslietoja 10 923 klienti un salîdzinåjumå ar 2000. gadulietotåju skaits pieauga par 32%.

Tarifu plåni. 2001. gadå Lattelekom uzñémumiemun iestådém såka piedåvåt Starptautisko tarifu plånu.Jaunais tarifu plåns ir izdevîgs tiem klientiem,kuri bieΩi zvana darîjumu partneriem uz vienu noteiktuvalsti. Tas ir jau ceturtais tarifu plåns, ko Lattelekompiedåvå saviem klientiem. Tarifu plånus Profi unPubliskais lieto tie klienti, kas bieΩi zvana mobilåtålruña abonentiem. Vispopulåråkais tarifu plåns Izvéle Nr. 1 ir izdevîgs klientiem, kuri vietéjåm sarunåmménesî nepatéré vairåk kå 50 minütes. Tas tiekizmantots 12,4% tålruña lîniju.

16

ISDN pakalpojumi. ISDN grupas pakalpojumu attîstîbai 2001. gadå tika pievérsta îpaßa uzmanîba. ISDN lînijaiatß˚irîbå no parastås tålruña lînijas var pieslégt vairåkas telekomunikåciju iekårtas, arî biroja centråli, un tå varnodroßinåt ne tikai lielåku datu pårraides åtrumu, bet arî vairåkus vienlaicîgus savienojumus. Lattelekom irizstrådåjis daΩådåm klientu grupåm piemérotus ISDN pakalpojumus.

2001. gadå tika ieviesti trîs jauni ISDN pakalpojumi daΩådåm klientu grupåm – Ekonomiskais ISDN, ISDN Birojsun ISDN Birojs Pro. Ío pakalpojumu ierîkoßanas un izmantoßanas izmaksas un tehniskås iespéjas ir atß˚irîgas,un tie atbilst daΩådu klientu grupu vajadzîbåm.

Aprîlî par 30% tika samazinåta ISDN pakalpojumu ierîkoßanas maksa, un tådé¬ 2001. gadå par 50% palielinåjåsISDN pakalpojumu lietotåju skaits. Vispopulåråkie ISDN pakalpojumi bija ISDN 2 un ISDN 2+.

Taksofoni. 2001. gadå Lattelekom taksofonu skaits palielinåjås par 3,8% un sasniedza 3 845. No tiem 94% irçipkarßu taksofoni, kuros par sarunåm var noré˚inåties ar çipkartém, bet 6% – kombinétie taksofoni, kurospar sarunåm var noré˚inåties gan ar monétåm, gan ar çipkartém. Taksofonos par tålruña sarunåm iriespéjams noré˚inåties arî ar VISA un EuroCard/MasterCard kredîtkartém un Zvanu kartém.

Pieaugot mobilå tålruña lietotåju skaitam, tika pårdots par 12,7% telekarßu mazåk nekå pérn. Pårskata gadåkopéjais sarunu ilgums no taksofoniem bija par 15,6% mazåks nekå 2000. gadå. Savukårt zvanot uz taksofoniem,kopéjais sarunu ilgums bija par 4,0% mazåks nekå pirms gada.

2001. gada maijå Lattelekom pazeminåja tarifus tålruña sarunåm no taksofoniem – par 12,5% tikapazeminåts pamata tarifs vietéjåm sarunåm un par 30% iekßzemes tålsarunåm, turklåt sarunåm Latvijas robeΩåstika noteikts vienåds tarifs.

Bezmaksas un paaugstinåtas maksas tålruña pakalpojumi. 2001. gadå par 32% pieauga minüßuskaits sarunåm ar bezmaksas tålruña numuru (tålruña numuri, kas såkas ar cipariem 800) abonentiem. Íos tålruñanumurus Lattelekom piedåvå abonét uzñémumiem, iestådém un organizåcijåm, kuras tos izmanto klientuapkalpoßanas uzlaboßanai, pasütîjumu vai informåcijas sañemßanai. Arvien vairåk uzñémumu Latvijå izmantoßo pakalpojumu, un 2001. gadå bezmaksas tålruña numuru skaits ir pieaudzis par 27%.

Pårskata gadå samazinåjås paaugstinåtas maksas tålruña numuru popularitåte, tåpéc minüßu skaits sarunåmar paaugstinåtas maksas tålruña numuru (tålruña numuri, kas såkas ar cipariem 900, 909, 901) abonentiemir samazinåjies par 34%. Lattelekom klienti paaugstinåtas maksas tålruña numurus izmanto informatîvuun izklaides pakalpojumu sniegßanai, ziedojumu våkßanai un telebalsoßanai.

Zvanu karte. Pårskata gadå tika turpinåta pakalpojuma Priekßapmaksas zvanu karte (Zvanu karte) pilnveidoßana.Izmantojot Zvanu karti, par sarunu noré˚inås kartes îpaßnieks, nevis tålruña lînijas abonents, un to var izmantotgan sarunåm Latvijå, gan årvalstîs. 2001. gada beigås Zvanu karti varéja izmantot 30 valstîs, turklåt ne tikaiEiropå, bet arî Amerikå, Austrålijå, Dienvidaustrumåzijå un citur pasaulé.

17

2001. gads iezîméja strauju ADSL (Asymetric Digital Subscriber Line) tehnolo©ijas pakalpojumu attîstîbu.

Pårskata gadå pakalpojums Ultra DSL ir k¬uvis par standarta interneta pieslégumu uzñémumiem,

bet arvien lielåku popularitåti güst privåtiem klientiem paredzétais pakalpojums Måjas DSL.

ADSL tehnolo©ija tiek izmantota arî uzñémumu vai ieståΩu filiå¬u savienoßanai vienotå biznesa tîklå.

ADSL pakalpojumi ir pieejami 63% Lattelekom tålruña lîniju abonentu, un gada laikå ADSL pieslégumu

skaits palielinåjås vairåk nekå desmit reiΩu.

2001. gadå tika veikti priekßdarbi, lai 2002. gada såkumå ieviestu jaunu bezvadu tehnolo©iju

Radio DSL, kas vietås, kur ADSL tehnolo©ijas pielietoßana nav racionåla, nodroßinås tai lîdzvértîgus

datu pakalpojumus.

2001. gadå Lattelekom turpinåja pilnveidot jaunås paaudzes datu pakalpojuma Vienotais biznesa tîkls

jeb IPVPN (Internet Protocol Virtual Privat Network) piedåvåjumu. Pårskata gada martå tika atklåts

datorcentrs, kas kopå ar pakalpojumu Åtrgaitas datu tîkls un iespéju pieslégties tîklam neatkarîgi

no datu pårraides piesléguma tehnolo©ijas padara Vienoto biznesa tîklu par ¬oti izdevîgu risinåjumu

maziem un vidéjiem uzñémumiem.

Lattelekom turpinåja piedåvåt arî tradicionålos datu pårraides pakalpojumus – Ciparu nomåtå lînija,

Biroju savienoßana, Frame Relay, X.25 un citus. Íos pakalpojumus veiksmîgi izmanto uzñémumi,

kuriem ir plaßs filiå¬u tîkls un kuriem datu pårraides åtruma, kvalitåtes un droßîbas ziñå ir îpaßi

augstas prasîbas. Íobrîd tie ir visplaßåk pieejamie datu pårraides pakalpojumi Latvijå, jo tos uzñémums

sniedz ne tikai lielåkajås pilsétås un rajonu centros, bet arî citås apdzîvotås vietås Latvijå. 2001. gadå

tradicionålo datu pårraides pakalpojumu pieslégumu skaits pieauga par 20%.

Íobrîd åtrgaitas interneta pieslégumi ir pieejami arî privåtiem klientiem, tåpéc Lattelekom

nåkotné plåno veicinåt interneta satura pilnveidoßanu, lai tradicionålajiem iezvanpieejas pieslégumiem

paredzéto statisko informåciju internetå nomainîtu dinamiska multimediju informåcija, kas

izmanto åtrgaitas pieslégumu sniegtås iespéjas.

d a t u p a k a l p o j u m i

18 19

Viens nosvarîgåkajiem

uzñémuma Lattelekomdarbîbas virzieniem ir

datu pakalpojumusniegßana.

1520

Lattelekom jau kopßuzñémuma dibinåßanas veidotelekomunikåciju tîklainfrastruktüru,lai nodroßinåtu sakaru plüsmas un pakalpojumu apmaiñu ar telekomunikåciju operatoriem Latvijå

un årvalstîs. Paredzams, ka lîdz ar Latvijas fikséto telekomunikåciju tirgus liberalizåciju 2003. gadå ßî

darbîbas joma, daΩkårt saukta arî par vairumtirdzniecîbu, k¬üs par vienu no svarîgåkajåm uzñémuma

darbîbå. Lattelekom ir ieguvis uzticama, profesionåla un veiksmîga uzñémuma slavu iekßzemes

un årvalstu telekomunikåciju operatoru vidü.

Attîstoties telekomunikåciju tirgum, pieaug to uzñémumu skaits, kas nodarbojas ar telekomunikåcijupakalpojumu sniegßanu. Ío uzñémumu sekmîga darbîba nav iedomåjama bez sakaru plüsmas apmaiñasstarp daΩådu telekomunikåciju operatoru tîkliem. Íî diezgan specifiskå un sareΩ©îtå darbîbas jomaietver savstarpéji savienojoßa tîkla infrastruktüras izveidoßanu, ienåkoßo, izejoßo un tranzîta sakaru plüsmasnodroßinåßanu, sakaru plüsmas marßrutizåciju un sakaru kanålu rezervéßanu, kå arî sakaru plüsmasapjoma uzskaiti un noré˚inus starp telekomunikåciju pakalpojumu sniedzéjiem.

2001. gadå sekmîgas darbîbas rezultåtå no årvalstîm ienåkoßås balss sakaru plüsmas apjoms palielinåjås par23,8%, bet izejoßå starptautiskå sakaru plüsma palielinåjås par 12,1%. Savukårt sakaru plüsmas apgrozîjums ariekßzemes telekomunikåciju operatoriem palielinåjås par 22%. 2001. gadå starptautiskås sakaru plüsmas tranzîtaapjoms palielinåjås par 26%. Lattelekom saskañå ar iegüto International Simple Voice Resale (ISVR) licencisåka sakaru plüsmas apmaiñu, izmantojot pakalpojumu sniegßanas punktu (PoP) Londonå.

2001. gadå Latvijå notika strauja attîstîba starptautiskå interneta pakalpojumu vairumtirzniecîbå, kur Lattelekompårliecinoßi saglabåja lîderpozîcijas. Pakalpojumu apjoms palielinåjås vairåk nekå divas reizes, bet kopéjåpårraides jauda to nodroßinåßanai pårsniedza 100 megabitus sekundé. Ir izveidota laba sadarbîba ar vienuno lielåkajiem interneta pakalpojumu sniedzéjiem pasaulé Worldcom (UUNet).

Lai arî turpmåk Lattelekom saglabåtu augstu konkurétspéju brîva tirgus apståk¬os, 2001. gadå uzñémumssåka müsdienîgas, jaunåkajåm tirgus prasîbåm atbilstoßas starpoperatoru noré˚inu sistémas ievießanu,ko plånots pabeigt 2002. gadå.

2001. gadå Lattelekom speciålisti såka izstrådåt starpsavienojumu standartpiedåvåjumu. Péc Sabiedriskopakalpojumu reguléßanas komisijas apstiprinåjuma sañemßanas to paredzéts pielietot 2003. gadå.

sadarbîba ar citiem telekomunikåciju operatoriem

212 434

1997

1998

Starptautisko sakaru kanålu skaits

2 3462 555

2 201

2 605

1500 2000 2500 300010005000

2000

2001

1999

16

Lattelekom sniedzinterneta pakalpojumus

kopß 1997. gada,izmantojot Apollo

preçu zîmi.

i n t e r n e t a p a k a l p o j u m i

22

Apollo darbojas konkurences apståk¬os un ir k¬uvis

par vienu no populåråkajiem un lielåkajiem

interneta pakalpojumu sniedzéjiem Latvijå.

Iedzîvotåjiem, uzñémumiem un organizåcijåm

Apollo piedåvå gan paståvîgos, gan iezvanpieejas

interneta pieslégumus.

2001. gadå Apollo darbîba galvenokårt bija

vérsta uz interneta piek¬uves risinåjumu

pilnveidoßanu un jaunu tießsaistes (on-line) reΩîma

pakalpojumu izstrådi.

23

Apollo ir lîderis interneta iezvanpieejas pakalpojumu tirgü.2001. gadå pieauga gan Apollo iezvanpieejas lietotåju (par58%), gan Apollo iezvanpieejas minüßu skaits (par 86%).Uzñémumi un iestådes arvien vairåk izmanto Apollo piedåvåtosinterneta pakalpojumus, un pårskata gadå paståvîgo internetapieslégumu skaits biznesa klientiem palielinåjås trîs reizes.

2001. gadå Apollo turpinåja pilnveidot pakalpojumus, kurostiek lietota ADSL tehnolo©ija. Lîdzås jau 2000. gadåieviestajiem Apollo Ultra DSL pakalpojumiem, kas paredzétinelieliem uzñémumiem, pårskata gadå privåtiem klientiemtika piedåvåts pakalpojums Apollo Måjas DSL. Paståvîgointerneta piesléguma pakalpojumu grupa Apollo Zvaigznestika izveidota uzñémumu un organizåciju vajadzîbåm, betlielajiem uzñémumiem, kam ir nepiecießams îpaßi liels datupårraides åtrums, Apollo såka piedåvåt fiksétas maksasinterneta pakalpojumu ar Åtrgaitas datu tîkla pieslégumu.

Visi Apollo pakalpojumi tiek sniegti, izmantojot Lattelekomfikséto datu pårraides tîklu. Apollo ir arî savi neatkarîgistarptautiski pieslégumi, kas garanté optimålu internetapieslégumu un jebkura pakalpojumu kompleksa izmantoßanupéc klientu izvéles. 2001. gadå Apollo vairåkas reizespalielinåja starptautiskå interneta kapacitåti, un gada beigåstå sasniedza 30 megabitus sekundé. Tå ir vislielåkåstarptautiskå interneta kapacitåte, ko piedåvå Latvijasinterneta pakalpojumu sniedzéji.

Pårskata gadå Apollo sevi pårliecinoßi pieteica arîe-komercijas tirgü. 2001. gadå elektroniskajå lielveikalåApolloPlaza tika veikti ap 10% no visiem e-komercijasdarîjumiem Latvijå. Apollo turpinåja nostiprinåt savaspozîcijas – gada beigås pårñéma interneta izso¬u portåluPerc.lv un sekmîgi såka Latvijas elektroniskå reklåmas tirgusapgüßanu, ievießot interneta reklåmas vadîbas sistémuDouble Click, kas nodroßina ap 30 mediju a©entüru unindividuålo reklåmdevéju reklåmkarogu izvietoßanuinterneta måjas lapås un portålos.

2001. gads bija otrais Apollo darbîbas gads elektroniskomediju vidé. Apollo portåla www.apollo.lv attîstîbai untå satura pilnveidoßanai tika pievérsta îpaßa uzmanîba.Tika izveidotas vairåkas jaunas tematiskås sada¬as un såktasadarbîba ar vairåkiem Latvijå populåriem vortåliem.2001. gadå Apollo portåla un vortålu apmeklétåju skaitspalielinåjås trîs reizes.

15

I T p a k a l p o j u m i

24

ir uzkråjußi zinåßanas un pieredzi, kas deva

iespéju 2000. gadå såkt IT pakalpojumu sniegßanu

arî åréjiem klientiem. Informåcijas tehnolo©ijas

pakalpojumi ir viens no potenciålajiem Lattelekom

uzñéméjdarbîbas attîstîbas virzieniem, un

2001. gadå Lattelekom izveidoja îpaßu preçu

zîmi – Verdi Informåcijas sistémas un konsultåcijas

(Verdi). Verdi sniedz plaßa spektra IT

pakalpojumus, biznesa konsultåcijas uzñémuma

resursu un klientu attiecîbu pårvaldîbas jomå,

kå arî veic specializétas programmatüras izstrådi

un sistému integråciju.

25

Lattelekominformåcijas tehnolo©ijas (IT)speciålisti, izstrådåjot un pilnveidojotLattelekom IT sistémas,

Verdi sniedz pakalpojumus gandrîz 40 uzñémumiem Latvijå.Verdi klientu vidü ir bankas (Hansabanka, Latvijas Unibanka,Latvijas Kråjbanka), ziñu a©entüra LETA, uzñémums LatvijasGåze, kå arî daΩådas valsts organizåcijas un iestådes, to vidü arî Saeima.

Pårskata gadå Verdi izpildîja visas prasîbas, lai k¬ütu parvairåku pasaulé lielåko IT iekårtu un programmatüras raΩotåju(Cisco, Novell, Hewlett Packard, Navision) sadarbîbas partneri.Verdi speciålistu kompetenci un augsto profesionalitåtiapliecina cießå sadarbîba ar tådiem IT uzñémumiem kå IBM,Alcatel, Sun Microsystems, Oracle, MicroLink, Accenture.

Verdi izstrådåtås Lattelekom informåcijas sistémas irizveidojußas uzñémumu par vienu no müsdienîgåkajiemuzñémumiem Latvijå – izveidots korporatîvais datu pårraidestîkls, kam pieslégts gandrîz 4 000 datoru viså Latvijå.Divos datu centros ir izvietots vairåk nekå 100 serveru.Uzñémumå tiek lietota unificéta un tikai licencétaprogrammatüra, turklåt notiek plånveidîga darbstacijuinfrastruktüras, programmatüras un citu informåcijas sistémuelementu modernizåcija.

Pårskata gadå tika såkta jaunas klientu un starpoperatorunoré˚inu sistémas ievießana, ko plånots pabeigt 2002. gadå.Konsekventi tika turpinåta arî pårdoßanas atbalsta sistémasSIEBEL pilnveidoßana. Lattelekom ir izveidojis droßas,müsdienîgas un ekonomiski izdevîgas informåcijas sistémas,kas uzñémumam ¬auj nostiprinåt konkurétspéju Latvijastelekomunikåciju pakalpojumu tirgü.

1526

Lattelekom sniegtie operatorucentru pakalpojumi ir vienino müsdienîgåkajiem ne tikaiBaltijas, bet arî visås Baltijasjüras re©iona valstîs.

27

o p e r a t o r u c e n t r u p a k a l p o j u m i

Uzziñu dienests 118 ir viens no populåråkajiem

uzziñu dienestiem Latvijå. Tas ne tikai sniedz

uzziñas, bet arî piedåvå daΩådus papildpakalpoju-

mus. 2001. gadå, pateicoties nepårtrauktai

uzziñu dienesta attîstîbai, zvanu skaits Uzziñu

dienestam 118 pieauga par 14%. Zvanu skaits

dienå sasniedz 35 000. Uzziñu dienests piedåvå

arî interneta uzziñas, bet interneta måjas lapa

www.118.lv ir visvairåk apmeklétå informatîvå

måjas lapa Latvijå. Uzziñu dienests 118 izdod

arî tålruñu katalogus.

Operatoru centriem ir nozîmîga vieta arî Lattelekom klientuapkalpoßanas straté©ijå. 2001. gadå LattelekomKlientu apkalpoßanas dienests 8008040 pilnîbå pårñémaKlientu apkalpoßanas centru funkcijas. Zvanu skaits ménesîpieauga no apméram 50 000 gada såkumå lîdz 110 000gada beigås.

2001. gadå veiksmîga izrådîjås jauna pakalpojumaTelebalsoßana ievießana. Ío pakalpojumu pårsvarå izmantotelevîzijas sabiedrîbas.

Operatoru centri nodroßina tradicionålos operatorupakalpojumus – iekßzemes un starptautisko tålsarunusavienoßanu, starptautiskås uzziñas, telekonferencessavienoßanu, bojåjumu pieteikßanu, kå arî jaunus pakalpo-jumus – Telemårketings, Makså zvana sañéméjs un citus.

Lattelekom ir çetri operatoru centri, kas atrodas Rîgå,Rézekné, Césîs un Liepåjå. 2001. gadå kopéjå operatorucentru pakalpojumu platformå tika integréts Rézeknesoperatoru centrs, ßobrîd integréßanai tiek gatavots Rîgasoperatoru centrs. Ir automatizéti vairåki pakalpojumi, un tas ¬aujefektîvåk izmantot operatoru centru resursus.

12,0

1997

1998

Operatoru centros apkalpoto zvanu skaits (milj. zvanu)

10,79,7

6,8

13,1

6 8 10 12 14420

2000

2001

1999

16

Pårskata gadå Lattelekom Sakaru Sistémas såkamazumtirdzniecîbas veikalu tîkla izveidi ar nosaukumuTelering. Tika atvérti pieci veikali – trîs Rîgå un pavienam Jürmalå un Liepåjå. Telering veikalu tîkls tiek veidotssadarbîbå ar Somijas uzñémumu Telering Ltd. Veiksmîgåsadarbîbå ar Somijas speciålistiem tika izstrådåta veikaluiekårtojuma un piedåvåjuma koncepcija, kå arî apgütasnepiecießamås pårdoßanas prasmes. Veikalu koncepcija irunikåla, un tas nodroßina uzñémuma konkurétspéju ßajådarbîbas jomå.

Telering veikalos tiek piedåvåtas augstas kvalitåtestelekomunikåciju un informåcijas tehnolo©ijas iekårtas unpakalpojumi. Klienti var pasütît Lattelekom un Latvijas MobilåTelefona pakalpojumus. Telering veikalos plaßå izvélé tiekpiedåvåti Latvijå un årvalstîs pazîstamu uzñémumu raΩotietålruña aparåti, mobilie tålruñi, datori, programmatüra,kå arî biroja tehnika.

Piemérojot Telering veikalu koncepciju Latvijas tirgusîpatnîbåm, mazumtirdzniecîbas veikalu tîkla nosaukums tikamainîts uz Teleparks.

Uzñémuma Lattelekom Sakaru Sistémas darbinieki irlietpratéji savå nozaré un, labi pårzinot fikséto telekomunikåci-ju tîklu, palîdz klientiem izvéléties piemérotåko tehniskorisinåjumu. Uzñémums sadarbojas ar daΩådiem Latvijå unpasaulé pazîstamiem telekomunikåciju un informåcijastehnolo©ijas iekårtu raΩotåjiem.

Uzñémuma Lattelekom Sakaru Sistémas klientu vidü iruzñémumi un valsts organizåcijas ar daΩådiem darbîbas virzie-niem – Latvijas Republikas Prokuratüra, Tieslietuministrija, Izglîtîbas un zinåtnes ministrija, Valsts Sociålåsapdroßinåßanas a©entüra, ASV véstniecîba, vairåkas Latvijaspaßvaldîbas, Latvijas Unibanka, banka Parekss un citi.

SIA LattelekomSakaru Sistémas

ir pirmaisLattelekom meitas

uzñémums.

l a t t e l e k o m s a k a r u s i s t é m a s

28

Tas tika izveidots 2000. gadå. Lattelekom Sakaru

Sistémas mazumtirdzniecîbas veikalos piedåvå

daudzveidîgas telekomunikåciju un informåcijas

tehnolo©ijas iekårtas un pakalpojumus gan

uzñémumiem un iestådém, gan privåtiem

klientiem. Klientiem tiek piedåvåti arî integréti

telekomunikåciju un informåcijas tehnolo©ijas

risinåjumi. Iekårtas un pakalpojumi tiek pårdoti gan

tießi klientiem, gan arî sadarbîbå ar uzñémumu

Lattelekom.

29

l a t v i j a sm o b i l a i st e l e f o n s

Uzñémumam Lattelekom pieder 23% SIA Latvijas

Mobilais Telefons (LMT) pamatkapitåla. LMT ir viens

no diviem mobilo telekomunikåciju pakalpojumu

sniedzéjiem Latvijå.

Uzñémums izveidots 1992. gadå un ir pirmais

mobilo sakaru operators valstî. LMT ir vienîgais

NMT450I tîkla un lielåkais GSM mobilo sakaru

ßünveida tîkla operators Latvijå.

2001. gadå LMT abonentu skaits palielinåjås

par 80 000, un gada beigås LMT pakalpojumus

izmantoja 14,8% Latvijas iedzîvotåju. Pårskata

gadå LMT par 15,6% palielinåja båzes staciju

skaitu un lîdz ar to tîkla pårklåjums sasniedza

91,7%, un LMT pakalpojumi bija pieejami 94,7%

Latvijas iedzîvotåju. 2001. gadå LMT veiksmîgå

darbîba uzñémumam ¬åva ne tikai saglabåt, bet

arî nostiprinåt savas lîderpozîcijas Latvijas mobilo

telekomunikåciju tirgü.

1919

k a p i t å l i e g u l d î j u m i

30

2001. gadå Lattelekomkapitålieguldîjumu apjomsbija 54,2 miljoni latu.Kopß uzñémuma dibinåßanas 1994. gadå kopumå ir veikti kapitålieguldîjumi 405 miljonu latu apmérå.

Pårskata gadå lielåkå da¬a no kapitålieguldîjumiem – 43,4 miljoni latu – ir investéti telekomunikåciju

tîkla attîstîbå.

Telekomunikåciju tîkla modernizåcija. Telekomunikåciju tîkla attîstîbas pamatå ir tå modernizåcija unpaplaßinåßana, tålruña lîniju pieslégßana ciparu tîklam, jaunu pakalpojumu un tehnolo©ijas ievießana, kå arî pakalpojumukvalitåtes uzlaboßana.

Pårskata gadå, lai varétu turpinåt tålruña lîniju pårslégßanu uz ciparu tîklu, tika paplaßinåta vairåku ciparu centrå¬uietilpîba un uzlabota to programmatüra.

2001. gada beigås ciparu tîklam pieslégto tålruña lîniju îpatsvars sasniedza 68,6% no kopéjå tålruña lîniju skaita, kas irvérå ñemams pieaugums salîdzinåjumå ar iepriekßéjå gada 52,2%. Kopumå 35 apdzîvotås vietås Latvijå tika uzstådîtivai paplaßinåti 54 ciparu centrå¬u iznesumi, un ciparu tîklam pieslégto tålruña lîniju skaits pårskata gada beigås bijapar 112 tükstoßiem lielåks nekå 2000. gadå un sasniedza gandrîz pusmiljonu.

Deviños no 26 Latvijas rajoniem (Rîgas, Ventspils, Kuldîgas, Ogres, Liepåjas, Daugavpils, Rézeknes, Césu un Jelgavas rajonå)vairåk nekå puse tålruña lîniju bija pieslégtas ciparu tîklam.

Pårskata gadå tika turpinåta kabe¬u tîkla rekonstrukcija un sakårtoßana, lai abonentiem bütu iespéjams izmantotmüsdienîgus telekomunikåciju pakalpojumus, pieméram, Ultra DSL, Måjas DSL un citus.

Lîdz ar telekomunikåciju tîkla modernizåciju un sakaru kvalitåtes uzlaboßanu visi Lattelekom abonentivar piezvanît abonentiem Latvijå un årvalstîs bez operatora starpniecîbas. 1997. gadå ßåda iespéja bija nedaudzvairåk nekå pusei, bet 1994. gadå apméram 2% Lattelekom abonentu.

Paplaßinåts optiskås ß˚iedras kabe¬u tîkls. Optiskås ß˚iedras kabe¬u tîkls ir viena no müsdienîga telekomunikåcijutîkla galvenajåm saståvda¬åm. Tas var nodroßinåt liela apjoma sakaru plüsmu un datu pårraidi, kå arî augstu sakaru kvalitåti.Optiskås ß˚iedras ma©istrålais kabe¬u tîkls ar starptautiskiem pieslégumiem tika såkts büvét jau 1994. gadå.Íobrîd Lattelekom ir izveidojis ma©istrålo tîklu, kas balstås tikai uz ciparu tehnolo©ijas pårraides sistémåm, optiskåsß˚iedras kabe¬iem un mikrovi¬ñu lînijåm. Ir izveidoti arî pieci starptautiskie pieslégumi.

Pårskata gadå Lattelekom turpinåja optiskås ß˚iedras kabe¬u tîkla paplaßinåßanu. Tika izbüvéti vairåk nekå 630 kilometrioptiskås ß˚iedras kabe¬u, turklåt 90 kilometri no tiem tika izbüvéti, attîstot piek¬uves tîklu. Tas ¬auj nodroßinåt lieluuzñémumu, pieméram, banku, vajadzîbas péc platjoslas datu pårraides pakalpojumiem ar datu pårraides åtrumu lîdz pat1 000 megabitiem sekundé. Lattelekom optisko ß˚iedru kabe¬u tîkla kopéjais garums ir 3 497 kilometri.

Jaunas tehnolo©ijas ievießana. Müsdienu informåcijastehnolo©ijas un komunikåcijas attîstîba turpina izvirzît jaunasprasîbas telekomunikåciju tîkliem. Lai Lattelekom saviemklientiem varétu piedåvåt müsdienîgus pakalpojumus,nepiecießams ieviest jaunu un pilnveidot esoßo tehnolo©iju.

Optiskås ß˚iedras kabe¬u, kå arî ADSL, ATM un GigabitEthernet tehnolo©ijas izmantoßana telekomunikåciju tîklå¬auj uzñémumam Lattelekom piedåvåt klientiem tådusmüsdienîgus pakalpojumus kå Ultra DSL, Måjas DSL,Åtrgaitas datu tîkls u.c.

Jaunas noré˚inu sistémas ievießana. 2001. gadåLattelekom strådåja arî pie savu laiku nokalpojußåsnoré˚inu sistémas ATLAS nomaiñas pret daudz müsdienîgåkuklientu apkalpoßanas un noré˚inu sistému Unicorn.Tå ir droßåka par iepriekßéjo, kå arî pietiekami elastîgajaunu pakalpojumu, tarifu plånu un atlaiΩu ievießanai.

Lai arî turpmåk Lattelekom saglabåtu augstu konkurétspéjupiesåtinåta tirgus apståk¬os, 2001. gadå uzñémums såkamüsdienîgas, jaunåkajåm tirgus prasîbåm atbilstoßasstarpoperatoru noré˚inusistémas InterconnectTievießanu. To plånotspabeigt 2002. gadå.

31

52,2

1997

1998

Ciparu tîklam pieslégto tålruña lîniju îpatsvars (%)

42,937,1

27,3

68,6

60 80 10040200

2000

2001

1999

ciparu tîklam pieslégto tålruña lînijuîpatsvars rajonos

Rézekne

84%

58%

52%

61%

83%

76%

94%

65%

46%19%

14%

22%

17%

17%

5%

12%9%

14%

13%

15%

66%

15% 4%

12%

3% 6%

Ciparu centrå¬uiznesumi rajonu centros

1919

u z ñ é m u m a a t t î s t î b a

32

Lai labåk sagatavotos fiksétotelekomunikåciju tirgusliberalizåcijai 2003. gada 1. janvårî, Lattelekom 2001. gada beigås ieviesa jaunu organizåcijas darbîbas modeli un struktüru.

Jaunais organizåcijas modelis ir elastîgåks, ¬auj pielågoties tirgü notiekoßajåm pårmaiñåm,

lielåku uzmanîbu pievérst daΩådu klientu grupu vajadzîbåm un jaunu uzñéméjdarbîbas jomu attîstîßanai.

Pateicoties efektîviem procesiem, jaunais organizåcijas modelis ¬auj labåk izmantot uzñémumam

svarîgåkos resursus, turklåt uzñémuma darbîbas rådîtåji ir labåk pårskatåmi.

Lattelekom darbinieku skaita ziñå ir viens no lielåkajiem uzñémumiem Latvijå. 2001. gadå

Lattelekom strådåja 4 375 darbinieki. Salîdzinåjumå ar 2000. gada beigåm darbinieku skaits

gandrîz nav mainîjies.

Måcîbu centrs. Lattelekom Måcîbu centrs darbojas kopß uzñémuma dibinåßanas. Tajå darbinieki iegüst zinåßanasun iemañas, kas nepiecießamas darbam Lattelekom. 2001. gadå katrs uzñémuma darbinieks Måcîbu centrå, kå arî citåsmåcîbu komercfirmås ir måcîjies vidéji piecas dienas.

Lattelekom Måcîbu centrs sniedz pakalpojumus ne tikai uzñémuma darbiniekiem, bet arî åréjiem klientiem.

Lattelekom Måcîbu centrs nepårtraukti attîstås. Sadarbîbå ar Accenture, Komercizglîtîbas centru un citåm måcîbuiestådém tiek veidotas jaunas måcîbu programmas, kursi un rîkoti seminåri. Måcîbu centra klientu vidü ir tådi uzñémumikå Aldaris, Latvijas Mobilais Telefons, Shell Latvia, Latvenergo, Hansabanka, Vereinsbank Rîga, Latvijas RepublikasUzñémumu re©istrs, Valsts Informåcijas tîkla a©entüra un daudzi citi.

2001. gadå tika izstrådåts Lattelekom Måcîbu centra nolikumsun sagatavoti citi nepiecießamie dokumenti, lai re©istrétuLattelekom Måcîbu centru kå izglîtîbas iestådi LR IzglîtîbasieståΩu re©istrå. Pårskata gadå Måcîbu centrå notikasagatavoßanås ISO 9000 kvalitåtes sertifikåta iegüßanai.Måcîbu centrs ieståjås Latvijas Biznesa Konsultantu asociåcijå.

Darbinieku labklåjîba. Lattelekom veiksmîgas uzñéméjdar-bîbas pamats ir tå darbinieki, tåpéc uzñémums îpaßu uzmanîbupievérß personåla politikai. Ir svarîgi, lai uzñémuma darbiniekisañemtu pienåcîgu atalgojumu, bütu sociåli aizsargåti,saskatîtu profesionålås izaugsmes un sevis pilnveidoßanasiespéjas. Uzñémumå Lattelekom ir ieviesta progresîvapréméßanas sistéma, tiek apdroßinåta darbinieku veselîba unveikti citi sociålås aizsardzîbas pasåkumi.

1999. gadå Lattelekom izveidoja pirmo slégto pensijufondu Latvijå, kurå par katru darbinieku ménesî tiek ieskaitîti5% no viña darba algas. 2001. gadå par vienu no akcionåriemlîdzås uzñémumiem Lattelekom un Lattelekom SakaruSistémas k¬uva VAS Latvenergo. Íobrîd Pirmais slégtaispensiju fonds ir lielåkais pensiju fonds Baltijas valstîs.

Lattelekom aktîvi un veiksmîgi sadarbojas arî ar LatvijasSakaru darbinieku arodbiedrîbu un atbalsta darbiniekuaktivitåtes sporta, kultüras, måkslas un citås jomås.

Uzñémuma Lattelekom darbîba aptver visu Latviju. Laiinformétu darbiniekus, kas strådå daΩådos re©ionos, parnotiekoßo uzñémumå un veidotu dialogu starp darbiniekiemun uzñémuma vadîbu, tiek izmantoti daΩådi saziñaslîdzek¬i – elektroniskais pasts, intranets, uzñémuma laikraksts“Lattelekom Ziñas” un citi. Daudzveidîgås saziñas iespéjasun plaßå pieeja informåcijai par notiekoßo uzñémumåun telekomunikåciju nozaré palîdz veidot piederîbas sajütuuzñémumam un uzñémuma kultüru.

33

11

Gundars Strautmanis ir uzñémuma Lattelekomprezidents un Direktorupadomes priekßsédétåjs,Direktoru padomesloceklis kopß uzñémumadibinåßanas. Strautmañakungs ir Rîgas Tehniskåsuniversitåtes profesors,uzñémuma LatvijasMobilais telefons unNorvé©ijas–LatvijasUzñéméjdarbîbas fondaDirektoru padomesloceklis, LatvijasTirdzniecîbas unrüpniecîbas kamerasprezidija loceklis, LatvijasUnibankas Uzraudzîbaspadomes loceklis,Latvijas Darba devéjukonfederåcijas padomesloceklis, StarptautiskåsTelekomunikåcijuakadémijas akadémi˚is,Latvijas valsts pårståvisEiropas starpvalstusatelîtu telekomunikåcijuorganizåcijas EUTELSATdalîbvalstu padomé unJunior Achievement –Latvia goda loceklis.

Duglass Gustafsonsir Direktoru padomesloceklis kopß 1999. gada.Gustafsona kunga darbsvisu müΩu bijis saistîts arStarptautisko Finanßukorporåciju. Íobrîd,büdams pensijå, viñß irneatkarîgais konsultantsun strådå vairåku Eiropasuzñémumu valdés parneatkarîgo direktoru.

Olli Ranta ir Direktoru padomesloceklis kopß 2001. gadamarta. Viñß ir uzñémumaSonera Telecom Ltd.direktors un atbild parfikséto telekomunikåcijulîniju operatoriemuzñémumå Sonera.Rantas kungs ir arî TILTSCommunications A/S unSonera Carrier NetworksLtd. valdes loceklis.

Tapio Pårma ir Direktoru padomesloceklis kopß 2001. gadamarta. Pårmas kungs såkasavu karjeru uzñémumåSonera 1971. gadå. No1988. lîdz 1992. gadamviñß bija uzñémumaTelecom Vaasa direktors,no 1992. lîdz 1993. gadamstrådåja parReorganizåcijas da¬asdirektoru uzñémumåSonera un tajå paßå laikåuzñémumå North-WestGSM par Skandinåvijasvalstu projektu vadîtåju.No 1993. lîdz 1994.gadam Pårmas kungs bijauzñémuma Soneradirektors un viña pårziñåbija jaunås darbîbas jomas.No 1994. gada lîdz 1998.gadam viñß strådåjauzñémumå LattelekomSIA, 1994. gadå bijaCentrålås zonas direktors,no 1995. gada janvåra lîdzjünijam strådåja paruzñémuma darbîbasdirektoru un no 1995. gadajülija lîdz 1998. gadajülijam bija galvenåizpilddirektora vietnieks.Kopß 1998. gada jülijaPårmas kungs ir LietuvosTelekomas prezidents un©eneråldirektors.

Valdis Lokenbahsir Direktoru padomesloceklis kopß 1997. gada.Lokenbaha kungs ir a/sDATI Grupa prezidentsun valdes priekßsédétåjs.Viñß ir arîa/s Hansabankaun Rîgas Informåcijas un tehnolo©iju institütapadomes loceklis, kå arîLatvijas Izglîtîbas fondamér˚programmas“Izglîtîbai, zinåtnei unkultürai” padomesloceklis. Viñß ir LatvijasInformåcijas tehnolo©ijuun telekomunikåcijuasociåcijas biedrs.

Kristers Nîkops ir bijis Direktoru padomesloceklis no 1994. lîdz1997. gadam un atkårtotiievéléts 1998. gadå.Nîkopa kungs ir TILTSCommunications A/Svaldes priekßsédétåjs.Viñß strådå uzñémumåSonera kopß 1982. gada –såkumå par frekvençuspektra vadîtåju, bet vélåkpar galveno inΩenieri unRadio izpétes birojavadîtåju. No 1986. gadaNîkopa kungs vadîjisuzñémuma Sonerastarptautisko darbîbu, no1990. gada vadîjisårvalstu telekomunikåcijuuzñémumu pårñemßanuun piedalîjies topårvaldîßanå.

Indra Såmîte ir Direktoru padomeslocekle kopß 1994. gada.Såmîtes kundze ir privåtåpensiju fonda Unipensijaviceprezidente,Norvé©ijas–LatvijasUzñéméjdarbîbas fondaDirektoru padomeslocekle, a/s RîgasSlimokase padomespriekßsédétåja un RîgasJuridiskås augstskolaspadomes locekle. Såmîteskundze ir bijusi finanßuministre, Saeimasdeputåte un Rîgas pilsétasdomes deputåte.

Guntis Bérziñßir Direktoru padomesloceklis kopß uzñémumadibinåßanas. Kopß 1994.gada Bérziña kungs ir arîviens no Latvijas valstspilnvarniekiemuzñémumå Lattelekom.Pirms tam viñß bijaSatiksmes ministrijasSakaru departamentadirektors. Bérziñakungam ir daudzu gadudarba pieredzetelekomunikåciju nozaréAustrålijå unLielbritånijå. Bérziña kungs no 2001.lîdz 2002. gadam irprezidents nevalstiskåsabiedriskå organizåcijåRîgas Hanzas Rotariklubs.

Timo Sakari Virtanensir Direktoru padomesloceklis kopß 2000. gada.No 2000. gada Virtanenakungs ir tehniskå atbalstadirektors uzñémumåSonera un atbild parfikséto telekomunikåcijuoperatoriem Baltijasvalstîs. No 1998. lîdz1999. gadam Virtanenakungs strådåja parizpilddirektoru Sonerauzñémumå Våcijå, pirmstam ieñéma vadoßusamatus uzñémumåSonera.

Viktors Kulbergsir Direktoru padomesloceklis kopß 1998. gada.Kulberga kungs ir SIAAuto Rîga prezidents ungalvenais direktors unSIA Auto Paleteprezidents, kå arî a/sLatvijas Unibanka un SIAHouse of Prince Latviapadomes loceklis unLatvijas Tirdzniecîbas unrüpniecîbas kamerasprezidents.

Ivars Bi¬inskis ir Direktoru padomesloceklis kopß 1994. gada.Profesors I. Bi¬inskis vadaLatvijas UniversitåtesElektronikas undatorzinåtñu institütu, kåarî zinåtnieku grupu, kaspéta modernotelekomunikåciju teorijasun tehnolo©ijasjautåjumus. Viñß ir arîSIA SIPRO valdespriekßsédétåjs, kå arîLatvijas Zinåtñuakadémijas pilntiesîgsloceklis un vairåk nekå160 zinåtnisku untehnisku publikåcijuautors.

2 0 0 1

3534

d i r e k t o r u p a d o m e

3736

DDiirreekkttoorruu ppaaddoommeess zziiññoojjuummss

GADA DARBÈBAS REZULTÅTI

Ziñas par Lattelekom SIA un koncerna darbîbas finanßu rezultåtiem 2001. gadå atrodamas finanßu apskatå no 40. lîdz43. lappusei, kas ir ßî ziñojuma saståvda¬a.

PRIEKÍLIKUMS PAR PEÒˆAS SADALI

2000. gads bija pirmais gads, kad uzñémumam bija iespéjams piedåvåt dividendes tå dalîbniekiem, tomér Dalîbniekusapulce nav pieñémusi lémumu par pe¬ñas sadalîßanu. Lattelekom Direktoru padome ierosina izmaksåt dividendésdalîbniekiem LVL 5,702 miljonus par 2001. gadu, bet atlikußo sadalåmås pe¬ñas da¬u par 2000. un 2001. gadu (péciepriekßéjo periodu zaudéjumu segßanas un atskaitîjumu obligåtajås rezervés izveidoßanas) iek¬aut uzñémumanesadalîtås pe¬ñas rezervé.

DIREKTORU PADOMES LOCEKÒI

2001. gadå Direktoru padomes locek¬u pienåkumus veica:

G. Strautmanis (Direktoru padomes priekßsédétåjs), I. Såmîte, I. Bi¬inskis, V. Kulbergs (visi atkårtoti ievéléti 2001.gada 29. maijå), G. Bérziñß, V. Lokenbahs, K. Nîkops (atkårtoti ievéléts 2001. gada 9. martå), T. Pårma (ievéléts 2001.gada 9. martå), Olli Ranta (ievéléts 2001. gada 9. martå), D. Gustafsons un T. Virtanens.

Direktoru padomes locek¬i K. Oitinens un T. Holopainens atståja amatu 2001. gada 9. martå.

Ziñas par Direktoru padomes locek¬iem 2001. gadå atrodamas 34. un 35. lappusé.

UZRÅDÅMÅ IEINTERES‰TÈBA

Lattelekom Direktoru padomes locek¬iem un to ©imenes locek¬iem vai to pårvaldîßanå esoßiem uzñémumiemnepieder da¬as vai da¬u opciju lîgumi uzñémumå Lattelekom vai tå meitas uzñémumos. Direktoru padomes locek¬iemnav ieinteresétîbas ar Lattelekom saistîtos lîgumos vai vienoßanås, izñemot V. Lokenbahu – a/s Dati prezidentu,T. Pårmu – Lietuvos Telekomas prezidentu, V. Kulbergu – SIA Auto Rîga prezidentu, I. Bi¬inski – LU Elektronikasun datorzinåtñu institüta direktoru, kuru vadîto uzñémumu veikto darîjumu apjomi ar Lattelekom ir atspogu¬otifinanßu pårskata 23. pielikumå. Visi darîjumi ar saistîtajiem uzñémumiem bijußi komerciåla rakstura un veiktiatbilstoßi tirgus likmém.

DIREKTORU PADOMES ATBILDÈBA SAKARÅ AR GADA PÅRSKATU

Direktoru padome ir atbildîga par koncerna un måtes uzñémuma finanßu pårskatu sagatavoßanu, pamatojoties uzkoncerna uzñémumu såkotnéjo gråmatvedîbas uzskaiti par pårskata gadu. Finanßu pårskatiem patiesi jåatspogu¬okoncerna un måtes uzñémuma finansiålais ståvoklis pårskata gada beigås, darbîbas rezultåti un naudas plüsma parpårskata gadu.

Direktoru padome apstiprina, ka 2001. gada finanßu pårskatu no 45. lîdz 65. lappusei sagatavoßanå tika konsekventiizmantotas atbilstoßas gråmatvedîbas uzskaites metodes, kå arî tika izdarîti piesardzîgi vértéjumi un prognozes.Direktoru padome apstiprina, ka tika ievéroti atbilstoßie Starptautiskie gråmatvedîbas standarti un finanßu pårskatisagatavoti saskañå ar darbîbas turpinåßanas koncepciju.

Direktoru padome ir atbildîga par atbilstoßu gråmatvedîbas uzskaiti un pasåkumu veikßanu, lai saglabåtu koncernauzñémumu lîdzek¬us, atklåtu un novérstu kråpßanu un citas neatbilstîbas.

Saskañå ar Vadîbas lîgumu, kas noslégts starp Lattelekom SIA un TILTS Communications A/S, uzñémuma ikdienasvadîbu, darbîbu, tå lîdzek¬u izlietoßanu un pårvaldi, personåla politiku un apmåcîbu, kå arî uzñémuma pårstrukturéßanuveic TILTS Communications A/S.


Lattelekom SIA (Lattelekom) Direktoru padome sniedz savu ziñojumu par koncerna konsolidéto finanßu pårskatu parsaimnieciskås darbîbas gadu, kas beidzås 2001. gada 31. decembrî.

PÅRSKATS PAR UZˆ‰M‰JDARBÈBU

2001. gadå Lattelekom saglabåja savu pozîciju kå lielåkais telekomunikåciju pakalpojumu sniedzéjs Latvijåapgrozîjuma un klientu skaita ziñå.

2001. gadå Lattelekom îpaßu uzmanîbu pievérsa informåcijas sabiedrîbas veidoßanai, piedaloties valsts nozîmestelekomunikåciju un informåcijas tehnolo©ijas infrastruktüras attîstîbå. Sadarbîbå ar paßvaldîbåm, to iestådém, skolåmun bibliotékåm tika izveidots vienots datu pårraides tîkls vairåkos Latvijas rajonos: Saldus, Alüksnes, Rézeknes,Ventspils, Talsu, Gulbenes, Jékabpils, Kuldîgas, Valmieras, Madonas, Liepåjas, Césu, Ogres rajonå, kå arî Jürmalå un‰rg¬os. Paredzams, ka nåkamgad ßî sadarbîba turpinåsies.

2001. gadå Lattelekom saviem klientiem såka piedåvåt vairåkus jaunus pakalpojumus: datu pakalpojumus Måjas DSLun Datorcentrs, ISDN pakalpojumus ISDN Birojs, Ekonomiskais ISDN un ISDN Birojs Pro, kå arî pilnveidoja esoßospakalpojumus. Pårskata gadå tika veikti nepiecießamie priekßdarbi, lai 2002. gada såkumå varétu ieviest datu pårraidespakalpojumu Radio DSL.

Pårskata gadå Lattelekom ieviesa jaunu preçu zîmi Verdi Informåcijas sistémas un konsultåcijas (Verdi), kuruuzñémums izmanto, sniedzot informåcijas tehnolo©ijas pakalpojumus. Lattelekom turpina sniegt internetapakalpojumus, izmantojot Apollo preçu zîmi.

Kopéjais tålruña lîniju skaits 2001. gada beigås bija 721 752, un tas ir par 1,8% mazåk nekå iepriekßéjå gadå. Tålruñalîniju skaita samazinåßanås iemesls galvenokårt ir skaidrojams ar apståkli, ka da¬a iekßzemes sarunu no fiksétotelekomunikåciju tîkla ir pårvietojusies uz mobilo tålruñu tîkliem. Ciparu tîklam pieslégto tålruña lîniju îpatsvars2001. gada beigås sasniedza 68,6% (2000. gadå – 52,2%). Kopéjå sakaru plüsma 2001. gadå bija par 1,1% lielåka nekå2000. gadå.

PAMATKAPITÅLS

Uzñémuma Lattelekom pamatkapitåls ir LVL 196 281 000, un to veido 196 281 da¬a ar katras da¬as vértîbuLVL 1 000. Pårskata gadå nav re©istrétas nekådas izmaiñas Lattelekom îpaßnieku saståvå. BO VAS Privatizåcijasa©entüra ir Latvijas Republikas kapitåla da¬as turétåjs, un tås rîcîbå ir 100 100 da¬as, kas veido 51% nopamatkapitåla. TILTS Communications A/S pieder 96 181 da¬a jeb 49% no pamatkapitåla. TILTS CommunicationsA/S akcionåri 2001. gadå bija Sonera Holding B.V. ar 90% akciju un Starptautiskå Finanßu korporåcija ar 10%akciju.

Direktoru padome ir ierosinåjusi uzñémuma B un C da¬u atpirkßanas uzsåkßanu, taçu galîgais lémums par ßo jautåjumuvél nav pieñemts.

DAÒAS CITÅS UZˆ‰M‰JSABIEDRÈBÅS

Lattelekom pieder 23% pamatkapitåla SIA Latvijas Mobilais Telefons, lielåkajå no abiem mobilotelekomunikåciju pakalpojumu operatoriem, kå arî 100% pamatkapitåla SIA Lattelekom Sakaru Sistémas, kuraspamatdarbîba ir klientu telekomunikåciju iekårtu un ar informåcijas tehnolo©iju saistîtu iekårtu pårdoßana unuzturéßana.

A/s Lattelekom Slégtais pensiju fonds mainîja savu nosaukumu uz a/s Pirmais slégtais pensiju fonds sakarå ar jaunaakcionåra – VAS Latvenergo – pievienoßanos. Lattelekom pieder 48% pensiju fonda akciju, taçu ar pensiju fondadarbîbu saistîtie riski un ieguvumi attiecas tikai uz pensiju plåna dalîbniekiem – Lattelekom un Latvenergodarbiniekiem. Íis pensiju fonds ir lielåkais privåtais pensiju fonds ne tikai Latvijå, bet viså Baltijå.

3938


Tîkla modernizåcija un lîdz ar to datu un platjoslas pakalpojumu attîstîba un bezvadu piek¬uves nodroßinåßana irgalvenie faktori, kas palîdzés saglabåt klientus, nodroßinås jaunu, müsdienîgu pakalpojumu sniegßanu klientiem unjaunu klientu piesaistîßanu.

Tiks veikti pasåkumi, lai uzlabotu darba efektivitåti un gütu maksimålu pe¬ñu no uzñémuma pamatbiznesa, kå arî laisaglabåtu visienesîgåko uzñéméjdarbîbas jomu. Lai nodroßinåtu turpmåku attîstîbu, Lattelekom meklé jaunas iespéjasuzñéméjdarbîbai.

REVIDENTI

Finanßu pårskatu, kas ietverts no 45. lîdz 65. lappusei, revîziju atbilstoßi Latvijas Republikas likumiem unStarptautiskajiem revîzijas standartiem veica revidentu firma PricewaterhouseCoopers SIA.

Direktoru padomes vårdå

Gundars Strautmanis,

Lattelekom SIA prezidents un Direktoru padomes priekßsédétåjs

Guntis Bérziñß,

Direktoru padomes loceklis

Rîgå, 2002. gada 23. aprîlî

NOZARES REGUL‰ÍANA

2001. gadå spékå ståjås jaunais likums “Par telekomunikåcijåm” kas, såkot ar 2003. gada 1. janvåri, ierobeΩo lîdz ßimnoteiktås Lattelekom ekskluzîvås tiesîbas nodroßinåt telekomunikåciju pamatpakalpojumus valstî. Lattelekom 2001.gadå nopietni gatavojås darbam konkurences apståk¬os un sekmîgi konkuréja arî tådu telekomunikåciju pakalpojumusniegßanå, uz kuriem neattiecas ekskluzîvås tiesîbas.

2001. gadå pieñemtais likums “Par telekomunikåcijåm” paredz bütiskas pårmaiñas telekomunikåciju pakalpojumusniegßanai juridiskajos aspektos Latvijas Republikå – konkurences veicinåßanå, licencéßanå, nozares uzraudzîbå,tarifu reguléßanå u. c.

Likumdoßanas ietekmi uz uzñémuma darbîbu nav iespéjams pilnîbå novértét, jo nav izstrådåta likumå “Partelekomunikåcijåm” minétå sekundårå likumdoßana.

Kopß 2001. gada, kad ståjås spékå likums “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, Lattelekom makså jaunu valstsnodevu – reguléßanas nodevu, kas noteikta 0,2% apmérå no uzñémuma iepriekßéjå gadå sniegto reguléjamopakalpojumu neto apgrozîjuma. Reguléßanas nodeva par 2001. gadu samaksåta LVL 0,2 miljonu apmérå.

ÍÈR‰JTIESA

2001. gadå turpinåjås starptautiskås ß˚îréjtiesas process starp TILTS Communications A/S un Latvijas Republiku parLattelekom kopuzñémuma dibinåßanas Jumta lîguma izpildi. 2001. gada rudenî, pusém vienojoties, ß˚îréjtiesa lémapar Lattelekom iesaistîßanu lietå, kurå pret Lattelekom nav vérsti prasîjumi. Lattelekom Direktoru padome noléma atzîtß˚îréjtiesas jurisdikciju, akceptét tås lémumus, kas taisîti par labu Lattelekom, tomér aktîvi neiesaistîties proceså unnenozîmét Lattelekom pårståvjus lietå. Í˚îréjtiesas turpmåkås sédes vairåkkårt atceltas, pusém vienojoties.

No ß˚îréjtiesas procesa iespéjami izrietoßås saistîbas un riskus attiecîbå uz uzñémuma darbîbu paßreiz nav iespéjamsnoteikt, jo ß˚îréjtiesas un citu iespéjamo vienoßanos rezultåti nav prognozéjami. Turklåt visa informåcija, kas saistîtaar ß˚îréjtiesu, nav publiski pieejama un nekådå mérå nav arî ietekméjusi uzñémuma finansiålå ståvok¬a raksturojumupar pårskata gadu.

BËTISKI NOTIKUMI P‰C PÅRSKATA GADA BEIGÅM

2002. gada janvårî Starptautiskå Finanßu korporåcija izmantoja savstarpéjå opciju lîgumå iek¬autås tiesîbas pårdot taipiederoßås TILTS Communications A/S kapitåla da¬as otram akcionåram – Sonera Holding B.V.

Sonera Holding B.V. måtes uzñémums Sonera Corporation un Telia AB 2002. gada 26. martå paziñoja par saviemapvienoßanås plåniem. Íie darîjumi Lattelekom darbîbu tießi neietekmé.

Lîdz 2002. gada 14. janvårim saskañå ar kopuzñémuma dibinåßanas Jumta lîguma nosacîjumiem ciparu sistémastîklam bija jåpieslédz 100% Lattelekom abonentlîniju. Faktiskå saistîbu izpilde 2002. gada janvårî bija 69,28%.

2002. gada 8. martå Lattelekom kårtéjå dalîbnieku sapulce noléma atcelt Tapio Pårmu un Duglasu Gustafsonu noLattelekom Direktoru padomes locek¬u pienåkumu pildîßanas un viñu vietå ar 2002. gada 9. martu apstiprinåt AntiKoivisto un Janni Ili-Eihi par Lattelekom Direktoru padomes locek¬iem uz trîs gadiem.

Kopß pårskata gada beigåm nav bijußi citi notikumi, kas bütiski ietekmétu uzñémuma finansiålå ståvok¬a raksturojumupar pårskata gadu, kas beidzås 2001. gada 31. decembrî.

UZˆ‰MUMA TURPMÅKÅ ATTÈSTÈBA

Uzñémuma Lattelekom galvenais uzdevums büs gatavoßanås telekomunikåciju tirgus liberalizåcijai Latvijå, lai tirguskonkurences apståk¬os saglabåtu vadoßå uzñémuma vietu tradicionålo telekomunikåciju, datu pakalpojumu uninformåcijas tehnolo©ijas jomå.

Organizatoriskå mode¬a izveidoßana, jaunas uzñéméjdarbîbas prakses ievießana un kompetençu attîstîba ir uzklientiem orientétas uzñémuma kultüras tålåkas attîstîbas virzîtåjspéki.

4140

1997 1998Kapitålieguldîjumi (LVL milj.)

80

20

40506070

30

100

1999 2000

43,847,8

71,6

45,7

2001

54,2

DARBÈBAS REZULTÅTS

EBITDA (pe¬ña no saimnieciskås darbîbas pirms nolietojuma un zaudéjumiem no pamatlîdzek¬u izslégßanas) bija LVL68,6 miljoni (2000. gadå LVL 63,3 miljoni). EBITDA rentabilitåte uzlabojås no 46% 2000. gadå lîdz 47% 2001. gadå.

EBITDA ßeit ir minéts kå telekomunikåciju nozaré un investoru aprindås plaßi lietots rådîtåjs, lai gan tas navvispårpieñemts gråmatvedîbas termins un to nevajadzétu skaidrot kå alternatîvu darbîbas pe¬ñai un naudas plüsmai.

EBITDA pieaugumu ierobeΩoja par LVL 3,0 miljoniem lielåki starpsavienojuma maksåjumi vietéjiem mobilotelekomunikåciju tîkla operatoriem, kas izrietéja no sarunu apjoma pieauguma no fikséto uz mobilo telekomunikåcijutîklu, un par LVL 3,3 miljoniem lielåkas påréjås darbîbas izmaksas. Tajå skaitå lîdz ar iekårtu pårdoßanas apjomapieaugumu par LVL 2,0 miljoniem palielinåjås pårdoto preçu paßizmaksa, par LVL 1,2 miljoniem vairåk tika iztérétstehniskåm izmaksåm tîkla uzturéßanai, un par LVL 0,8 miljoniem pieauga administråcijas izmaksas galvenokårt saistîbåar vairåkåm uzñémuma attîstîbas un reorganizåcijas programmåm, kuru mér˚is bija sagatavot koncernu konkurencei.Ío pieaugumu da¬éji atsvéra izmaksu ietaupîjums salîdzinåjumå ar iepriekßéjo gadu par LVL 0,4 miljoniem éku îrei unuzturéßanai un par LVL 0,3 miljoniem lielåks kapitalizéto izmaksu apjoms modernizåcijas projektiem.

EBITDA pieaugumu pozitîvi ietekméja personåla izmaksu samazinåßanås par LVL 2,3 miljoniem jeb 9%, kuras iemeslibija darbinieku skaita samazinåßana 2000. gadå, kå arî lielåks kapitalizéto cilvékstundu skaits tîkla celtniecîbas projektos,kur iepriekß vairåk tika izmantoti darbuzñéméju pakalpojumi. Kopéjais darbinieku skaits bütiski nemainîjåssalîdzinåjumå ar 2000. gadu. Bez tam vadîbas un tehnolo©ijas nodoßanas maksa, kas tiek maksåta TILTSCommunications, bija par LVL 0,5 miljoniem mazåka nekå iepriekßéjå gadå, jo uzñémumå strådåja mazåks skaitsårvalstu vadîtåju.

Koncerna darbîbas pe¬ña samazinåjås par 16% lîdz LVL 22,0 miljoniem. Tå iemesls bija par LVL 9,6 miljoniemlielåkas nolietojuma izmaksas nekå 2000. gadå. Tajå skaitå LVL 6,7 miljoni bija lietderîgå kalpoßanas laikapårskatîßanas efekts atseviß˚åm pamatlîdzek¬u kategorijåm. Nolietojuma normu pårskatîßana bija nepiecießamatelekomunikåciju nozares tehnolo©ijas straujo attîstîbas tempu dé¬. Nolietojuma normas tika pielîdzinåtas tåm, kådaslieto citi telekomunikåciju uzñémumi tuvåkajå re©ionå. Lîdz ar nolietojuma izmaksåm darbîbas pe¬ñu ietekméja topaßu faktoru pårmaiñas, kas ietekméja EBITDA lîmeni.

Minéto pårmaiñu rezultåtå koncerna atdeve no izmantotå kapitåla bija 12,1% salîdzinåjumå ar 14,1% 2000. gadå.

KAPITÅLIEGULDÈJUMI

Kopéjais kapitålieguldîjumu apjoms gada laikå bija LVL 54,2 miljoni (2000. gadå LVL 43,8 miljoni). Tajå skaitå LVL51,2 miljoni tika iztéréti pamatlîdzek¬u iegådei un LVL 3,0 miljoni nemateriålo aktîvu iegådei. Ieguldîjuminemateriålajos aktîvos ir saistîti ar uzñémuma pamatdarbîbai nepiecießamo datorprogrammu iegådi un ievießanu.Galvenie informåcijas sistému ievießanas projekti, kas tika såkti 2001. gadå, ir jaunås noré˚inu sistémas projekts, kasdos iespéju Lattelekom veidot daΩådus tarifu piedåvåjumus atbilstoßi daΩådu klientu grupu vajadzîbåm, unstarpoperatoru noré˚inu sistéma darîjumiem ar vietéjiem un årvalstu sakaru operatoriem. Kapitålieguldîjumipamatlîdzek¬u iegådei atspogu¬o ieguldîjumus tîkla tålåkai izvérßanai un modernizåcijai un novecojußo aktîvuaizvietoßanai. Kopß modernizåcijas programmas såkuma 1994. gadå lîdz 2001. gada beigåm kapitålieguldîjumukopsumma sasniegusi LVL 405 miljonus.

55,5

EBITDA (pe¬ña no saimnieciskås darbîbas pirms nolietojuma unzaudéjumiem no pamatlîdzek¬u izslégßanas; LVL milj.)

52,763,3

38,230405060

20100

1997 1998 1999 2000 2001

68,6

FFiinnaannßßuu aappsskkaattss

Lattelekom kå valsts méroga telekomunikåciju operatoru, kas sniedz pakalpojumus plaßam privåto un juridisko klientulokam, ievérojami ietekmé vispåréjå ekonomiskå situåcija Latvijå.

Neskatoties uz pasaules ekonomisko krîzi, 2001. gads Latvijå bija ekonomiski veiksmîgs, un tiek prognozétsiekßzemes kopprodukta (IKP) pieaugums apméram 7%, bezdarba lîmenis saglabåjås stabils – 7,7%.

Pieaugums bija gan iekßzemes patériñå, gan eksportå, kaut gan åréjås tirdzniecîbas bilance saglabåjås negatîva.Inflåcija pieauga no 1,8% 2000. gadå lîdz 3,2% pårskata gadå, kas médz büt raksturîgi straujas ekonomiskås attîstîbasperiodos. Tomér pakalpojumu jomå cenas pieauga tikai par 1,6% un reguléjamås nozarés – tikai par 0,7%.

Sakaru nozaré cenas pazeminåjås vidéji par 4,2%, ko galvenokårt ietekméja mobilå tålruña pakalpojumu maksaspazeminåßanås. Telekomunikåciju nozare Latvijå dinamiski attîstås, un tås îpatsvars Latvijas IKP ir apméram 5%. Laigan tika turpinåta ciparu tîkla modernizåcija, fiksétå tålruña lîniju skaits uz 100 iedzîvotåjiem nedaudz samazinåjås no31 lînijas lîdz 30,7 lînijåm. Da¬a iekßzemes patériña ir pårvietojusies uz mobilo tålruñu tîkliem, jo sarunas fiksétotelekomunikåciju tîklos ir aizvietojamas ar sarunåm mobilo tålruñu tîklos. 2001. gada beigås mobilo tålruñu lietotåjuîpatsvars sasniedza aptuveni 25% no visiem iedzîvotåjiem (2000. gada beigås 16,6%). Lattelekom saskårås ar sîvukonkurenci to pakalpojumu sniegßanå, kas nav saistîti ar balss telefoniju, – datu, interneta piegådes, interneta satura untîkla piek¬uves pakalpojumu nodroßinåßanå.

Lattelekom 2001. gadå sasniedza ieñémumu pieaugumu par 6%, EBITDA pieaugumu par 8% un par 6% lielåku netope¬ñas rezultåtu nekå iepriekßéjå gadå. Neto naudas ieñémumi no saimnieciskås darbîbas uzlabojås par 9,7% jebLVL 5,6 miljoniem, dodot iespéju pazeminåt koncerna aizñémumu lîmeni un veikt ievérojamus ieguldîjumus LVL54,2 miljonu apmérå modernizåcijas programmas îstenoßanai.

IEˆ‰MUMI

Koncerna kopéjie ieñémumi 2001. gadå bija LVL 144,6 miljoni, tas ir par LVL 8,1 miljonu jeb 6% vairåk nekåiepriekßéjå gadå. Ieñémumu struktürå turpinåja pieaugt vietéjo pakalpojumu îpatsvars (66%) un citu telekomunikåcijupakalpojumu îpatsvars (16%) un samazinåjås starptautisko pakalpojumu da¬a (18%).

Kopß 1999. gada nav notikußas pårmaiñas regulétajos tarifos, izñemot nebütiskas pårmaiñas 2001. gada maijå, kad tikapazeminåti vietéjo un iekßzemes tålsarunu tarifi sarunåm no sabiedriskajiem taksofoniem, vienlaikus palielinot maksupar savienojumu.

Gada laikå kopéjais sakaru plüsmas apjoms Lattelekom tîklå nedaudz palielinåjås – par 1,1%, taçu minüßu skaitssarunåm ar mobilå tålruña abonentiem pieauga par 33%, bet internetå pavadîto minüßu skaits pieauga vairåk nekådivas reizes, savukårt vietéjo un starptautisko sarunu apjoms nedaudz samazinåjås.

Ieñémumi no påréjiem telekomunikåciju pakalpojumiem palielinåjås par 3,9 miljoniem jeb 20%. Tajå skaitå lielåkopieaugumu deva interneta un datu pakalpojumi, telekomunikåciju iekårtu pårdoßana un ar informåcijas tehnolo©ijusaistîtie pakalpojumi.


127,6

Ieñémumi (LVL milj.)

114,895,0

150

255075100125 136,5

0

144,6

1997 1998 1999 2000 2001

70

4342

MEITAS UZˆ‰MUMS

SIA Lattelekom Sakaru Sistémas (LSS), kurå Lattelekom pieder visas kapitåla da¬as, 2001. gads bija pirmais pilnaisdarbîbas gads. LSS tas bija attîstîbas un izaugsmes gads. Tika atvérti pieci mazumtirdzniecîbas veikali, kå arî daudzasbiroju sakaru sistémas tika pårdotas tießi korporatîvajiem klientiem. LSS kopéjie ieñémumi sasniedzaLVL 2,7 miljonus (LVL 0,5 miljoni 2000. gada çetros darbîbas méneßos). LSS darbîbas neto rezultåts 2001. gadå bijaLVL 0,1 miljonu lieli zaudéjumi (2000. gadå – pe¬ña LVL 1,5 tükstoßi).

NAUDAS PLËSMA

Atß˚irîbå no gada pe¬ñas naudas plüsmu neietekméja tådi gråmatvedîbå pieñemti novértéjumi kå nolietojums un atliktånodok¬a saistîbas. Neto naudas ieñémumi no saimnieciskås darbîbas uzrådîja veselîgu izaugsmi par LVL 5,7miljoniem un sasniedza LVL 63,5 miljonus. 2001. gada laikå LVL 58,3 miljoni tika izlietoti darbîbås ar ieguldîjumiemun papildus tika atmaksåti aizñémumi LVL 8,5 miljonu apmérå.

2001. gada 31. decembrî koncerna rîcîbå bija naudas un îstermiña ieguldîjumu atlikumi LVL 7,2 miljonu vértîbå. Íajålaikå îstermiña aizñémumu atlikums bija LVL 11,5 miljoni. Papildus koncernam bija neizmantotas îstermiñakredîtlînijas LVL 3,0 miljonu apjomå.

Direktoru padome pamatoti uzskata, ka koncerna rîcîbå ir pietiekami daudz resursu, lai turpinåtu darbîbu pårskatåmånåkotnes periodå, tådé¬ tå balstås uz darbîbas turpinåßanas pieñémumu finanßu pårskatu sagatavoßanå.

NAUDAS LÈDZEKÒU PÅRVALDÈÍANA UN FINANS‰ÍANAS OPERÅCIJAS

Koncerna centralizétå naudas lîdzek¬u pårvalde nodroßina koncerna likviditåti un finanséjumu, kå arî pårvalda finanßurisku saistîbå ar valütas un procentu likmju svårstîbåm, kå arî darîjumu partneru kredîtrisku. Visi aizñémumi undarîjumi ar årvalstu valütu tiek veikti, lai atbalstîtu koncerna biznesa plåna îstenoßanu. Koncerns neveic nekådusspekulatîvus darîjumus, kuri varétu palielinåt valütas vai procentu likmju risku.

Koncerna politika ir piesaistît vidéja termiña kredîtresursus ar noteiktu saistîbu maksu, kuri nodroßina tå biznesa plånåparedzéto finanséjumu, kå arî uztur pietiekamu likviditåti. Daudzvalütas påratjaunojamå kredîtlînija USD 60 miljonuapmérå, ko starptautisks banku sindikåts pieß˚îris koncernam uz çetriem gadiem, beidzås 2001. gada decembrî, unpårrunås par jaunu kredîtlîniju ir sasniegts vérå ñemams progress.

Finanßu lîgums ar Eiropas Investîciju banku dod Lattelekom iespéju sañemt aizñémumu EUR 50 miljonu apmérå.Ío finanßu resursu izmantoßanu var såkt tikai péc atbilstoßu komercgarantiju sañemßanas, par kuråm vél nav panåktavienoßanås. Resursi ir pieejami sañemßanai lîdz 2002. gada beigåm.

Tå kå naudas ieñémumi no saimnieciskås darbîbas ir galvenokårt latos, priekßroka tiek dota aizñémumiem latos. Gadabeigås Lattelekom aizñémumu kopsumma bija LVL 16,5 miljoni (2000. gada beigås – LVL 25,0 miljoni), unneizmantoto ilgtermiña kredîtresursu ar saistîbu maksu kopsumma bija LVL 10 miljoni. Èstermiña likviditåte tieknodroßinåta ar overdraftu palîdzîbu. Pårskata gadå visi Lattelekom aizñémumi un pieejamie kredîtresursi bija latos.

Lattelekom darbîba ir pak¬auta tirgus riskam, ko izraisa procentu likmju un årvalstu valütas kursa svårstîbas, kas varnelabvélîgi ietekmét koncerna darbîbas rezultåtus un finansiålo ståvokli. Lattelekom samazina ar procentu likmju unårvalstu valütas kursa svårstîbåm saistîto risku ar savåm ikdienas pamatdarbîbas un finanßu aktivitåtém,nepiecießamîbas gadîjumos izmantojot arî atvasinåtos finanßu instrumentus. 2001. gadå årvalstu valütå veiktie darîjumibija galvenokårt valütas maiñas spot darîjumi eiro, ASV dolåros un britu mårciñås, kas bija saistîti ar maksåjumiempiegådåtåjiem.

Koncerns ir pak¬auts procentu likmju svårstîbu riskam saistîbå ar tå kredîtresursiem. Lielåkajai da¬ai Lattelekomaizñémumu un kredîtresursu ir mainîga procentu likme. Vidéjå svértå kredîtprocentu likme bija 8,45%, 2000. gadå –7,40%. Íåda pieauguma pamatå bija vispåréjå starpbanku kredîtprocentu likmju lîmeña kåpums vietéjå tirgü.

Naudas depozîti un citi finanßu instrumentu darîjumi izraisa ar darîjuma partneri saistîtu kredîtrisku attiecîbå uzsañemamajåm summåm. Koncerns stingri uzrauga un ierobeΩo kopéjo kredîtu un noré˚inu risku, kåds pie¬aujams arkatru atseviß˚u darîjumu partneri. Brîvie naudas lîdzek¬i tiek izvietoti uzticamås bankås Latvijå.


LÈDZDALÈBA ASOCI‰TAJOS UZˆ‰MUMOS

Lattelekom ieñémumi no ieguldîjumiem asociétajå uzñémumå Latvijas Mobilais Telefons (LMT), kas atbilst 23%îpaßuma da¬ai un apré˚inåti péc paßu kapitåla metodes, palielinåjås par 17% salîdzinåjumå ar iepriekßéjo gadu.LMT klientu skaits gada laikå pieauga par vairåk nekå 80 tükstoßiem un 2001. gada beigås sasniedza 348 tükstoßus,bet kopéjie ieñémumi sasniedza LVL 105,3 miljonus. 2001. gadå Lattelekom dividendés no LMT sañémaLVL 3,0 miljonus (2000. gadå LVL 1,6 miljonus).

FINANÍU IZMAKSAS

Koncerna neto finanßu izmaksas 2001. gadå bija LVL 3,5 miljoni, bet 2000. gadå LVL 3,8 miljoni. Aizñémumuprocentu izmaksas samazinåjås par LVL 0,7 miljoniem, tådé¬ ka 2001. gadå vidéjais aizñémumu lîmenis bija zemåksnekå 2000. gadå un vairåk procentu izmaksu tika kapitalizéts kapitålieguldîjumu projektos. Zemåkas procentuizmaksas da¬éji atsvéra par LVL 0,4 miljoniem lielåki zaudéjumi no valütas kursa svårstîbåm pamatå no aizñémumospårvérßamå da¬u kapitåla, kas izteikts USD un kura svårstîbu risku nebija iespéjams efektîvi nodroßinåt.

NODOKÒI

2000. un 2001. gadå Lattelekom izmantoja 50% uzñémumu ienåkuma nodok¬a atvieglojumus kå uzñémums arievérojamu årvalstu ieguldîjumu. 2001. gads bija pédéjais, kad ßådi atvieglojumi uzñémumam bija pieejami.Maksåjamå uzñémumu ienåkuma nodok¬a izmaksas pieauga par LVL 1,0 miljonu salîdzinåjumå ar 2000. gadu lîdzar EBITDA pieaugumu un daΩu pagaidu atß˚irîbu izlîdzinåßanos starp aktîvu vértîbåm gråmatvedîbå un nodok¬uapré˚inos.

Atliktå ienåkuma nodok¬a saistîbas samazinåjås nolietojuma likmju pårskatîßanas rezultåtå, kå arî tådé¬, ka Latvijasvaldîba noléma pazeminåt uzñémumu ienåkuma nodok¬a likmi no 25% 2001. gadå lîdz 22% 2002. gadå. Kopumåuzkråjumi atliktå nodok¬a saistîbåm tika samazinåti par LVL 3,3 miljoniem.

Minéto izmaiñu neto rezultåts bija tikai LVL 0,6 miljonus lielas nodok¬u izmaksas pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚inåsalîdzinåjumå ar LVL 4,7 miljoniem 2000. gadå.

Lattelekom ir viens no lielåkajiem nodok¬u maksåtåjiem Latvijå. 2001. gadå naudas izteiksmé daΩådos nodok¬ostika samaksåti vairåk nekå LVL 29,4 miljoni, tajå skaitå LVL 6,7 miljoni, kas ieturéti no darbiniekiem, un ieturéjumanodoklis LVL 0,3 miljonu apmérå no nerezidentiem.

GADA PEÒˆA

Minéto izmaiñu rezultåtå koncerna 2001. gada pe¬ña bija LVL 24,7 miljoni, kas ir par 6% vairåk nekå iepriekßéjå gadå.

21,3

Gada pe¬ña (LVL milj.)

20,8

9,2

25

05101520

23,3

1997 1998 1999 2000 2001

24,7


4544

LLaatttteelleekkoomm KKoonncceerrnnaa

konsolidétais pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚ins par 2001. gadu

2001 2000

Pielikumi LVL ’000 LVL ’000

Ieñémumi 1 144 638 136 526

Påréjie uzñémuma saimnieciskås darbîbas ieñémumi 1 2 141 1 920

Maksåjumi citiem telekomunikåciju uzñémumiem 2 (19 788) (17 287)Personåla izmaksas 3 (24 549) (26 830)Nolietojums un amortizåcija 8,9 (46 361) (36 741)Vadîbas un tehnolo©ijas nodoßanas izmaksas 23b (1 836) (2 351)Citas saimnieciskås darbîbas izmaksas 4 (32 011) (28 698)Zaudéjumi no pamatlîdzek¬u izslégßanas (273) (535)Kopå darbîbas izmaksas (124 818) (112 442)

Pe¬ña no saimnieciskås darbîbas 21 961 26 004

Neto finanßu izmaksas 5 (3 471) (3 800)Ieñémumi no ieguldîjumiem asociétajos uzñémumos 10 6 846 5 837

Pe¬ña pirms nodok¬iem 25 336 28 041

Uzñémuma ienåkuma nodoklis 6 (619) (4 724)

Gada pe¬ña 24 717 23 317

Pe¬ña uz vienu kapitåla da¬u (LVL) 7 169,20 159,62

Pielikumi, kas ietverti no 49. lîdz 65. lpp., ir finanßu pårskata neatñemama saståvda¬a.

RReevviiddeennttuu zziiññoojjuummss

Lattelekom SIA dalîbniekiem

Més esam veikußi klåtpievienoto Lattelekom SIA (Uzñémums) un tå meitas uzñémuma (Koncerns) 2001. gadakonsolidéto finansu pårskatu no 45. lîdz 65. lappusei revîziju. Kå norådîts 39. lappusé, par ßiem konsolidétajiemfinansu pårskatiem ir atbildîga Uzñémuma vadîba. Més esam atbildîgi par atzinuma sniegßanu par ßiemkonsolidétajiem finansu pårskatiem, pamatojoties uz müsu veikto revîziju.

Més veicåm revîziju atbilstoßi Starptautiskajiem revîzijas standartiem. Íie standarti nosaka, ka mums ir jåizplåno unjåveic revîzija ar mér˚i iegüt pietiekamu pårliecîbu, ka konsolidétie finansu pårskati nesatur bütiskas neatbilstîbas.Revîzija ietver konsolidétajos finansu pårskatos norådîto summu un paskaidrojumu pamatojumu pårbaudi uz izlasespamata. Revîzija ietver arî pielietoto gråmatvedîbas principu un nozîmîgu Uzñémuma vadîbas izdarîto pieñémumu, kåarî kopéjo konsolidéto finansu pårskatu izklåsta formas izvértéjumu. Més uzskatåm, ka müsu veiktå revîzija dodpietiekoßu pamatojumu müsu atzinumam.

Müsupråt, minétie konsolidétie finansu pårskati sniedz patiesu un skaidru priekßstatu par Koncerna finansiålo ståvokli2001. gada 31. decembrî, tå darbîbas rezultåtiem un naudas plüsmu pårskata gadå saskañå ar Starptautiskajiemgråmatvedîbas standartiem.

PricewaterhouseCoopers SIA

Rîga

2002. gada 23. aprîlî

4746


konsolidétais pårskats par izmaiñåm paßu kapitålå par 2001. gadu

Nesadalîtå

pe¬ña /

Da¬u (nesegtie

Pielikumi kapitåls Rezerves zaudéjumi) Kopå

LVL ’000 LVL ’000 LVL ’000 LVL ’000

2000. gada 31. decembrî

Atlikums 1999. gada 31. decembrî 146 079 – (9 917) 136 162Rezervju izveidoßana 20 – 3 910 (3 910) –2000. gada pe¬ña – – 23 317 23 317

Atlikums 2000. gada 31. decembrî 146 079 3 910 9 490 159 479


Atlikums 2000. gada 31. decembrî 146 079 3 910 9 490 159 479Rezervju izveidoßana 20 – 3 908 (3 908) –2001. gada pe¬ña – – 24 717 24 717

Atlikums 2001. gada 31. decembrî 146 079 7 818 30 299 184 196



konsolidétå bilance 2001. gada 31. decembrî

2001 2000


AKTÈVI

Ilgtermiña ieguldîjumi

Nemateriålie ieguldîjumi 8 9 304 9 617Pamatlîdzek¬i 9 227 603 219 691Ieguldîjumi asociétajos uzñémumos 10 18 026 14 131Pårdoßanai pieejamie ieguldîjumi 266 218Debitoru parådi 11 92 33

255 291 243 690

Apgrozåmie lîdzek¬i

Kråjumi 12 2 225 2 805Debitoru parådi un avansa maksåjumi 13 22 423 20 001Nauda un naudas ekvivalenti 14 7 179 10 457

31 827 33 263

Aktîvi kopå 287 118 276 953

SAISTÈBAS UN KAPITÅLS

Paßu kapitåls

Da¬u kapitåls 15 146 079 146 079Rezerves 20 7 818 3 910Nesadalîtå pe¬ña 30 299 9 490

184 196 159 479

Ilgtermiña saistîbas

Aizñémumos pårvérßamais da¬u kapitåls 15 51 760 50 735Aizñémumi 16 5 000 16 500Atliktå nodok¬a saistîbas 6 10 253 13 505Påréjås saistîbas 17 661 498

67 674 81 238

Èstermiña saistîbas

Kreditoru parådi 18 19 718 23 194Aizñémumi 16 11 500 8 500Uzñémuma ienåkuma nodoklis 469 1 288Uzkråtås saistîbas 19 3 561 3 254

35 248 36 236

Saistîbas un kapitåls kopå 287 118 276 953


Finanßu pårskatu no 45. lîdz 65. lappusei apstiprinåja Lattelekom SIA Direktoru padome 2002. gada 23. aprîlî.Direktoru padomes vårdå tos parakstîja:

Gundars Strautmanis Guntis Bérziñß

Lattelekom prezidents un Direktoru padomes priekßsédétåjs Direktoru padomes loceklis

4948


pielikumi konsolidétam finanßu pårskatam

VISPÅR‰JA INFORMÅCIJA

Lattelekom Koncerna galvenie darbîbas veidi ir fiksétå tîkla telekomunikåciju pakalpojumu sniegßana (tålruña unoperatoru centru pakalpojumi, datu pårraides un interneta pakalpojumi), ar informåcijas tehnolo©iju saistîtiepakalpojumi, telekomunikåciju un datu pårraides iekårtu pårdoßana un apkalpoßana uzñémumiem un privåtajiemklientiem Latvijå. Koncerna darbinieku skaits pårsniedz 4 tükstoßus.

Koncerna måtes uzñémums – Lattelekom SIA (Måtes uzñémums) tika dibinåts 1994. gada 14. janvårî kå sabiedrîba arierobeΩotu atbildîbu ar re©istråcijas adresi: Va¬ñu iela 30, Rîga, LV-1050, Latvija. Re©istréjot Måtes uzñémumu,Lattelekom SIA tika pieß˚irtas îpaßas tiesîbas fiksétå tîkla telekomunikåciju pakalpojumu sniegßanai Latvijas teritorijålîdz 2013. gadam. Neskatoties uz to, 2001. gadå tika pieñemts likums “Par telekomunikåcijåm”, kurå noteikta Latvijastelekomunikåciju tirgus pilnîga liberalizåcija, såkot ar 2003. gada 1. janvåri.

SIA Lattelekom Sakaru Sistémas (Meitas uzñémums) ir nodibinåta 2000. gada 16. augustå ar re©istråcijas adresi:Dzirnavu iela 16, Rîga, LV-1010, Latvija kå 100% Lattelekom SIA meitas uzñémums. Meitas uzñémuma darbîbasrezultåti tika iek¬auti konsolidåcijå, såkot ar tå dibinåßanas datumu.

UZSKAITES UN NOV‰RT‰ÍANAS METODES

Konsolidéto finanßu pårskatu sagatavoßanå izmantotås uzskaites un novértéßanas metodes ir izklåstîtas turpmåk.

(a) Gråmatvedîbas pamatprincipi

Konsolidétie finanßu pårskati ir sagatavoti saskañå ar Starptautiskajiem gråmatvedîbas standartiem (SGS) un atbilstßiem standartiem. Finanßu pårskatos ietvertås summas ir iegütas, pamatojoties uz Koncerna uzñémumu gråmatvedîbasuzskaiti, kas tiek veikta saskañå ar Latvijas gråmatvedîbas likumdoßanu. Finanßu pårskati ir sagatavoti, balstoties uzsåkotnéjo izmaksu novértéßanas principu. Visas finanßu pårskatå ietvertås summas ir izteiktas tükstoßos Latvijas latu(LVL), ja nav norådîts citådi. Kontu atlikumi 2001. gada 31. decembrî atspogu¬o Koncerna finansiålo ståvokliattiecîgås dienas beigås.

2001. gadå Koncerns ieviesa ßådus jaunus Starptautiskos gråmatvedîbas standartus:

39. SGS “Finanßu instrumenti – atzîßana un uzskaite”;

40. SGS “Nekustamais îpaßums ieguldîjumu mér˚iem”.

Iepriekßminétås pårmaiñas uzskaites metodés nav bütiski ietekméjußas Koncerna finansiålo ståvokli un tå darbîbasrezultåtus.

(b) Konsolidåcija

(i) Ieguldîjumi meitas uzñémumu kapitålå

Konsolidétajos finanßu pårskatos tiek iek¬auti Meitas uzñémumi, kurus kontrolé Måtes uzñémums. Par kontroli tiekuzskatîta situåcija, kad Måtes uzñémums kontrolé vairåk nekå pusi balsstiesîgå kapitåla vai citådi ir spéjîgs noteiktuzñémuma darbîbu. Sagatavojot konsolidétos finanßu pårskatus, visi Koncerna uzñémumu savstarpéjie darîjumi,atlikumi un nerealizétå pe¬ña vai zaudéjumi no darîjumiem starp Koncerna uzñémumiem tiek izslégti.

(ii) Ieguldîjumi asociéto uzñémumu kapitålå

Ieguldîjumi asociétajos uzñémumos tiek uzskaitîti saskañå ar paßu kapitåla metodi. Tie ir ieguldîjumi uzñémumos,kuros Koncernam ir bütiska ietekme, bet nav tiesîbu kontrolét otra uzñémuma darbîbu, un pieder 20–50% balsstiesîgåkapitåla.

Ieguldîjumu uzskaite péc paßu kapitåla metodes paredz pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚inå uzrådît Koncernam pienåkoßosda¬u no asociétå uzñémuma pe¬ñas vai zaudéjumiem, izslédzot nerealizéto pe¬ñu vai nerealizétos zaudéjumus nodarîjumiem starp Koncernu un asociéto uzñémumu. No asociétå uzñémuma sañemtås dividendes attiecîgi samazinaieguldîjumu uzskaites vértîbu. Lîdzdalîba asociétajos uzñémumos Koncerna bilancé tiek uzrådîta vértîbå, kas irvienåda ar tå da¬u no asociétå uzñémuma neto aktîvu summas, iek¬aujot nemateriålo vértîbu, kas radusies, veicot


konsolidétais naudas plüsmas pårskats par 2001. gadu

2001 2000


Naudas ieñémumi no saimnieciskås darbîbas

Pe¬ña no saimnieciskås darbîbas 21 961 26 004Korekcijas par:

nolietojumu un amortizåciju 8,9 46 361 36 741zaudéjumiem no pamatlîdzek¬u izslégßanas 54 394valütas kursa svårstîbåm 88 82

Pe¬ña no saimnieciskås darbîbas pirms izmaiñåm apgrozåmajå kapitålå 68 464 63 221

Debitoru paråda (palielinåjums) / samazinåjums (2 290) 41Kråjumu samazinåjums / (pieaugums) 160 (24)Kreditoru parådu palielinåjums / (samazinåjums) 2 928 (56)

No saimnieciskås darbîbas iegütie naudas lîdzek¬i 69 262 63 182

Sañemtås dividendes 10 2 952 1 566Sañemtie procenti 509 396Samaksåtie procenti (ieskaitot kapitalizétos) (4 528) (5 683)Samaksåtie nodok¬i (4 690) (1 606)

Neto naudas ieñémumi no saimnieciskås darbîbas 63 505 57 855

Naudas plüsma no darbîbas ar ieguldîjumiem

Nemateriålo ieguldîjumu iegåde (3 066) (1 822)Pamatlîdzek¬u iegåde (55 388) (38 200)Påréjo ieguldîjumu iegåde (53) (73)Ieñémumi no pamatlîdzek¬u un ieguldîjumu pårdoßanas 224 141

Neto naudas izlietojums no darbîbas ar ieguldîjumiem (58 283) (39 954)

Naudas plüsma no finansiålås darbîbas

Sañemti aizñémumi – 12 000Atmaksåti aizñémumi (8 500) (24 925)

Neto naudas izlietojums no finansiålås darbîbas 16 (8 500) (12 925)

Neto naudas un tås ekvivalentu (samazinåjums) / palielinåjums (3 278) 4 976

Nauda un tås ekvivalenti pårskata gada såkumå 10 457 5 481

Nauda un tås ekvivalenti pårskata gada beigås 14 7 179 10 457


5150



(f) Pamatlîdzek¬i

Visi pamatlîdzek¬i tiek uzskaitîti to iegådes izmaksås, atskaitot uzkråto nolietojumu. Pamatlîdzek¬u nolietojums tiekapré˚inåts péc lineårås metodes, attiecinot pamatlîdzek¬u iegådes izmaksas vienådås da¬ås lîdz to paredzamajaiizslégßanas vértîbai uz pamatlîdzek¬u prognozéto kalpoßanas laiku gados:

Kalpoßanas laiks

gados

‰kas 20–40Sakaru lînijas un büves 20–40Komutåcijas iekårtas 5–8Citas telekomunikåciju iekårtas 3–8Påréjie pamatlîdzek¬i 3–7

Zeme netiek amortizéta, jo tiek uzskatîts, ka tås kalpoßanas laiks ir neierobeΩots.

Ja pamatlîdzek¬a uzskaites vértîba ir lielåka nekå tå prognozétå atgüstamå vértîba, tad pamatlîdzek¬a uzskaites vértîbatiek nekavéjoties samazinåta lîdz atgüstamajai vértîbai, starpîbu iek¬aujot pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚inå.

Nomåtå îpaßuma uzlabojumi ir atspogu¬oti pozîcijå “Zeme un ékas” un tiek amortizéti îsåkajå no ékas kalpoßanas laikavai nomas periodiem.

Procenti par pamatlîdzek¬u celtniecîbas finanséßanai izmantotajiem aizñémumiem tiek kapitalizéti pamatlîdzek¬uuzskaites vértîbå kå da¬a no attiecîgo pamatlîdzek¬u izmaksåm laika posmå, kas ir nepiecießams pamatlîdzek¬uceltniecîbas pabeigßanai un nodoßanai ekspluatåcijå. Saimnieciskås darbîbas izdevumi, kurus var tießi attiecinåt uzpamatlîdzek¬u celtniecîbu, tiek kapitalizéti tajå paßå periodå, kad procentu izmaksas, izmantojot stundu likmi, kas irpielîdzinåma darbîbas izmaksu proporcijai, kura attiecas uz nepabeigtås celtniecîbas projektiem.

Nozîmîgu rekonstrukciju un uzlabojumu izmaksas, kas paildzina pamatlîdzek¬a lietderîgås kalpoßanas laiku vaipalielina tå raΩoßanas potenciålu, tiek kapitalizétas un amortizétas to lietderîgås kalpoßanas laikå. Påréjås remontu unuzturéßanas izmaksas tiek ietvertas pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚inå to raßanås brîdî.

(g) Nekustamais îpaßums ieguldîjumu mér˚iem

Uz gada beigåm Koncernam nebija tådu îpaßumu objektu, kuru izmantoßanas vienîgais mér˚is bütu güt nomasienåkumus vai nopelnît no ßî îpaßuma vértîbas pieauguma.

(h) Nomas lîgumu uzskaite

Lîzinga darîjumi, kuri péc bütîbas nodod lîzinga ñéméjam visus riskus un atlîdzîbu, kas raksturîgi îpaßumtiesîbåm uzaktîvu objektu, tiek klasificéti kå finanßu lîzinga darîjumi. Visi citi lîzinga darîjumi tiek klasificéti kå operatîvaislîzings.

(i) Koncerna uzñémums ir iznomåtåjs

Ja Koncerna uzñémumu aktîvi tiek iesaistîti operatîvajå lîzingå, lîzinga ieñémumi tiek ietverti pe¬ñas vai zaudéjumuapré˚inå péc lineårås metodes lîzinga perioda laikå. Såkotnéjås tießås izmaksas, kas radußås, lai gütu ieñémumus nolîzinga, tiek iek¬autas pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚inå tajå periodå, kurå tås radußås.

Ja Koncerna uzñémums ir finanßu lîzinga devéjs, uzñémums iznomåto aktîvu atspogu¬o bilancé kå debitoru parådu,kas vienåds ar lîzinga maksåjumu paßreizéjo vértîbu. Ieñémumus no lîzinga ietver pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚inålîzinga darîjuma termiña laikå, izmantojot konstantu periodisku procentu likmi par prasîbu atlikumu.

(ii) Koncerna uzñémums ir nomnieks

Operatîvo lîzinga lîgumu ietvaros veiktie maksåjumi tiek norakstîti pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚inå péc lineåråsmetodes lîzinga lîguma periodå.



attiecîgos ieguldîjumus. Péc paßu kapitåla metodes uzskaitîtie ieguldîjumi Koncerna bilancé tiek klasificéti kåilgtermiña ieguldîjumi.

(c) Påréjie ieguldîjumi

Såkot ar 2001. gada 1. janvåri, Koncerns ieviesa 39. SGS un klasificéja tå ieguldîjumus citu uzñémumu kapitålå, kuriveidoja mazåk par 20% no to balsstiesîbåm, kå pårdoßanai pieejamos finanßu aktîvus. Tie ir ieguldîjumi, kas tiek turétinenoteiktu laiku, un tiem nav noteikta atmaksas termiña. Íådi ieguldîjumi tiek klasificéti kå ilgtermiña aktîvi.Pårdoßanai pieejamie finanßu instrumenti tiek uzskaitîti to patiesajå vértîbå. Pe¬ña vai zaudéjumi no pårdoßanaipieejamo ieguldîjumu vértîbas pårvértéßanas patiesajå vértîbå tiek ietverti pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚inå periodå, kuråtie radußies.

Pirms 39. SGS ievießanas Koncerns uzskaitîja ßos ieguldîjumus iegådes izmaksås, veidojot uzkråjumu îslaicîginepårejoßam vértîbu samazinåjumam. Zaudéjumi no vértîbas samazinåßanås tika ietverti pe¬ñas vai zaudéjumuapré˚inå. 39. SGS ievießana neprasîja izmaiñas Koncerna finanßu pårskatos. Koncerns nav veicis ieguldîjumus, kuribütu klasificéjami kå tirdzniecîbas vai ilgtermiña ieguldîjumi.

(d) Årvalstu valütas novértéßana

Visi darîjumi årvalstu valütå tiek konvertéti latos péc darîjuma dienå spékå esoßå Latvijas Bankas noteiktå valütaskursa. Pe¬ña vai zaudéjumi, kas radußies ßo darîjumu rezultåtå, kå arî no årvalstu valütå esoßo monetåro aktîvu unsaistîbu pårvértéßanas vietéjå valütå, tiek uzskaitîti pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚inå. Gada beigås årvalstu valütå esoßiefinanßu aktîvi un saistîbas tiek pårvértétas péc Latvijas Bankas noteiktå valütas kursa, kåds ir spékå 31. decembrî, unvisas attiecîgås valütas kursa svårstîbas tiek uzskaitîtas pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚inå.

Lata maiñas kurss attiecîbå pret USD un EUR pédéjo divu gadu laikå bija ßåds:

2001 2000

Vidéjais valütas kurss (USD:LVL) LVL 0,6278 LVL 0,6063Valütas kurss 31. decembrî (USD:LVL) LVL 0,6380 LVL 0,6130

Vidéjais valütas kurss (EUR:LVL) LVL 0,5627 LVL 0,5600Valütas kurss 31. decembrî (EUR:LVL) LVL 0,5609 LVL 0,5700

(e) Nemateriålie ieguldîjumi

Izmaksas, kas tießi saistîtas ar datorprogrammu produktu izveidoßanu un ietver sevî nåkotné sagaidåmus ekonomiskuslabumus, kas pårsniegs izmaksas periodå, kas ilgåks par vienu gadu, tiek atzîtas par nemateriåliem ieguldîjumiem unamortizétas péc lineårås metodes to lietderîgås izmantoßanas laikå (3–5 gados). Nemateriålajos ieguldîjumos tiekiek¬autas datorprogrammu licences, kapitalizétås projektu grupu personåla izmaksas un ar datorprogrammu ievießanusaistîtas pakalpojumu izmaksas.

Visi nemateriålie ieguldîjumi tiek uzskaitîti péc to iegådes izmaksåm, atskaitot uzkråto amortizåciju.

Ja nemateriålå ieguldîjuma uzskaites vértîba ir lielåka nekå tå prognozétå atgüstamå vértîba, tad tå uzskaites vértîbatiek nekavéjoties samazinåta lîdz atgüstamajai vértîbai, starpîbu iek¬aujot pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚inå.

Gadîjumos, ja datorprogramma ir iekårtas neatñemama saståvda¬a un tå nevar darboties bez ßîs speciålås programmas,datorprogramma tiek uzskaitîta pamatlîdzek¬os.

5352



(o) Atliktå ienåkuma nodok¬a saistîbas

Atliktais ienåkuma nodoklis tiek apré˚inåts, piemérojot pilnu saistîbu metodi visåm pagaidu atß˚irîbåm starp aktîvuun saistîbu vértîbåm, kas tiek izmantotas nodok¬u apré˚iniem, un to vértîbu gråmatvedîbas uzskaité. Lai noteiktuatliktå nodok¬a aktîvu un saistîbu apjomu, tiek izmantotas nodok¬u likmes, kas sagaidåmas periodos, kad attiecîgaisaktîvs tiks izmantots vai saistîba nokårtota, pamatojoties uz bilances datumå noteiktajåm nodok¬u likmém.

Pagaidu atß˚irîbas veidojas galvenokårt pamatlîdzek¬u nolietojuma un uzkråto saistîbu dé¬. Atlikto nodok¬u saistîbuapré˚inå ir ñemti vérå nodok¬u atvieglojumi, kas Måtes uzñémumam pieß˚irti saskañå ar likumu “Par årvalstuieguldîjumiem Latvijas Republikå”.

(p) Aizñémumos pårvérßamås da¬as

Aizñémumos pårvérßamås da¬as tiek klasificétas kå ilgtermiña saistîbas. Kuponu maksåjumi par ßîm da¬åm tiek ietvertipe¬ñas vai zaudéjumu apré˚inå kå procentu izmaksas.

(r) Ieñémumu atzîßana

Ieñémumi tiek atzîti preçu piegådes vai pakalpojumu sniegßanas brîdî. Ieñémumi par sniegtajiem telekomunikåcijupakalpojumiem tiek atzîti ßo pakalpojumu sniegßanas brîdî, pamatojoties uz patéréto telekomunikåciju tîkla un iekårtulietoßanas laiku, bet ieñémumi, kas güti no telekarßu pårdoßanas, tiek atzîti pårdoßanas brîdî, nevis to lietoßanasperiodå. Ieñémumi, kas güti par abonenta lînijas pieslégßanu telekomunikåciju tîklam un pakalpojumu ierîkoßanu, tiekatzîti péc pakalpojuma aktivizéßanas. Ieñémumi ietver maksu par tålruña sarunåm, par kuråm vél nav izrakstîts ré˚ins,ciktål tås var tikt identificétas. Ieñémumi no årvalstu telekomunikåciju uzñémumiem tiek noteikti, pamatojoties uzlikmém, par kuråm ar katru no ßiem uzñémumiem ir panåkta vienoßanås.

Ieñémumi ir uzrådîti bez PVN, atskaitot atlaides.



Ja Koncerna uzñémums ir finanßu lîzinga ñéméjs, uzñémums ietver bilancé gan pamatlîdzekli, gan saistîbas zemåkajåno patiesås vértîbas lîzinga såkumå vai minimålo lîzinga maksåjumu paßreizéjås vértîbas. Katrs lîzinga maksåjums tieksadalîts saistîbu samazinåjumå un finanßu maksåjumå, kuru apré˚ina, pielietojot paståvîgu procentu likmi atlikußajaisaistîbu vértîbai. Procentu maksåjumi tiek ietverti pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚inå lîzinga termiña laikå. Nomåtopamatlîdzekli amortizé îsåkajå no lîzinga termiña vai lietderîgås izmantoßanas laika.

(i) Kråjumi

Kråjumi tiek vértéti péc zemåkås no iegådes izmaksåm vai neto pårdoßanas vértîbas. Iegådes vértîbu nosaka,izmantojot vidéjo svérto kråjumu novértéßanas metodi. Gadîjumos, kad kråjumu neto pårdoßanas vértîba ir zemåka parvidéjo svérto iegådes cenu, ßiem kråjumiem tiek izveidoti attiecîgi uzkråjumi to vértîbas samazinåßanai lîdz netopårdoßanas vértîbas lîmenim.

(j) Debitoru parådi

Debitoru parådus veido summas, kuru atmaksåßanas termiñß nepårsniedz vienu gadu un kuras bilancé tiek uzrådîtas,atskaitot uzkråjumus ßaubîgiem un bezcerîgiem parådiem. Uzkråjumu apjoms ir starpîba starp debitoru bruto vértîbuun to atgüstamo vértîbu. Uzkråjumi ßaubîgajiem parådiem tiek veidoti gadîjumos, kad uzñémuma vadîba uzskata, kaßo debitoru parådu atgüßana ir apßaubåma. Bezcerîgie parådi tiek norakstîti, kad to atgüßana tiek uzskatîta parneiespéjamu. Uzkråjumi ßaubîgiem un bezcerîgiem parådiem ietver arî zaudéjumus, kad paståv objektîvi pierådîjumi,ka ßådi zaudéjumi radîsies no debitoru parådiem bilances datumå. Íådi zaudéjumi novértéti, balstoties uz iepriekßéjupieredzi.

(k) Nauda un naudas ekvivalenti

Nauda un naudas ekvivalenti ir atlikumi banku noré˚inu kontos, nauda kasé, nauda ce¬å un banku depozîti, kurutermiñß nepårsniedz trîs méneßus.

Naudas plüsmas pårskats tiek sagatavots saskañå ar netießo metodi, veicot korekcijas, lai saskañotu pe¬ñu nosaimnieciskås darbîbas ar naudas plüsmu no saimnieciskås darbîbas.

(l) Aizñémumi

Visi Koncerna aizñémumi ir banku aizdevumu veidå. Såkotnéji aizñémumi tiek atzîti sañemto naudas lîdzek¬u apjomå.Turpmåkajos periodos aizñémumi tiek atspogu¬oti iegådes vértîbå, atskaitot atmaksåtås pamatsummas. Aizñémumuda¬a, kuras atmaksas termiñß pårsniedz 12 méneßus, tiek iek¬auta ilgtermiña saistîbås.

(m) Uzkråjumi

Uzkråjumi tiek veikti gadîjumos, kad Koncernam pagåtnes notikumu rezultåtå ir radußås paßreizéjas juridiskas vailo©iskas saistîbas, kå arî tad, ja ir paredzams, ka ßo saistîbu nokårtoßana prasîs ekonomisko vértîbu pelnoßu resursuaizplüßanu un var tikt noteikta ticama ßo saistîbu vértîba.

Bilancé uzkråjumi tiek vértéti, iespéjami precîzi nosakot to izdevumu summu, kas ir nepiecießama, lai saistîbas dzéstutådå apmérå, kådas tås ir bilances datumå. Uzkråjumi var tikt izmantoti tikai attiecîbå uz izdevumiem, kuriem tiesåkotnéji tikußi izveidoti, un tie tiek samazinåti gadîjumå, ja iespéjamå resursu aizplüßana vairs nav paredzama.

(n) Pensiju fonds

Koncerna uzñémumos ir izveidots fikséta ieguldîjuma pensiju fonds.

Katru ménesi a/s Pirmais slégtais pensiju fonds (iepriekßéjais nosaukums a/s Lattelekom Slégtais pensiju fonds,turpmåk – Pensiju fonds) tiek veikti maksåjumi 5% apmérå no katra pensiju programmas dalîbnieka algas. Maksåjumifikséta ieguldîjuma pensiju fondå tiek uzskaitîti izdevumos tajå periodå, kad attiecîgais darbinieks ir sniedzis darbalîgumå paredzétos pakalpojumus Koncernam.

5554



4. PIELIKUMSCITAS SAIMNIECISKÅS DARBÈBAS IZMAKSAS

2001 2000

LVL ’000 LVL ’000

Pårdoßanas un noré˚inu izmaksas 9 064 7 112Telpu noma, uzturéßana un komunålie pakalpojumi 5 799 6 169Telekomunikåciju tîkla tehniskås izmaksas 9 266 8 092Administråcijas izmaksas 8 059 7 230Zemes un îpaßuma nodoklis 548 490

32 736 29 093

Kapitalizétas ilgtermiña ieguldîjumos (8. un 9.b pielikums) (725) (395)

Kopå 32 011 28 698

5. PIELIKUMSNETO FINANÍU IZMAKSAS

2001 2000

LVL ’000 LVL ’000

Procentu ieñémumi (498) (387)

Procentu izmaksaspar C klases da¬åm (15. un 23.d pielikums) 2 585 2 490par aizñémumiem 1 952 2 229citi 2 (1)kapitalizétas ilgtermiña ieguldîjumos (8. un 9.b pielikums) (1 491) (1 027)

3 048 3 691

Neto zaudéjumi no valütas kursa svårstîbåm 921 496

Kopå 3 471 3 800

6. PIELIKUMSUZˆ‰MUMA IENÅKUMA NODOKLIS

2001 2000

LVL ’000 LVL ’000

Uzñémuma ienåkuma nodoklis 3 871 2 894Atliktais nodoklis (3 252) 1 830

Kopå 619 4 724

Saskañå ar likumu “Par årvalstu ieguldîjumiem Latvijas Republikå” Lattelekom SIA izmantoja 100% nodok¬u atvieglojumuspirmajos trîs gados kopß apliekamå ienåkuma güßanas, ñemot vérå no iepriekßéjiem periodiem pårnestos zaudéjumus un 50%nodok¬u atlaidi turpmåkajos divos gados. 2001. gads ir pédéjais gads, kad uzñémums izmantoja samazinåto nodok¬a likmi. Nodok¬uatvieglojumi neattiecas uz Meitas uzñémumu.

2001. gadå Lattelekom SIA tika pabeigts plånotais Valsts Ieñémumu dienesta nodok¬u audits, kas aptvéra periodu no 1997. lîdz 1999.gadam. Nodok¬u audita rezultåti neradîja uzñémumam papildu nodok¬u saistîbas par auditéto periodu.



1. PIELIKUMSIEˆ‰MUMI

2001 2000

LVL ’000 LVL ’000

Ieñémumi no starptautiskiem telekomunikåciju pakalpojumiem (1) 25 884 26 626Ieñémumi no iekßzemes telekomunikåciju pakalpojumiem (2) 95 269 90 311Ieñémumi no påréjiem telekomunikåciju pakalpojumiem (3) 23 485 19 589

Kopå 144 638 136 526

Påréjie saimnieciskås darbîbas ieñémumi (4) 2 141 1 920

Kopå ieñémumi 146 779 138 446

(1) Ieñémumi no starptautiskiem telekomunikåciju pakalpojumiem aptver visus ieñémumus no sakaru pakalpojumiem starptautiskåtelekomunikåciju tîklå, kå arî ieñémumus, kas attiecas uz iekßzemes sakaru sistému, bet veidojas ienåkoßo starptautisko sarunurezultåtå, un 2001. gadå sasniedza LVL 10,434 miljonus (2000. gadå – LVL 10,994 miljoni). Íie ieñémumi ir uzrådîti bruto vértîbåpirms maksåjumiem citiem telekomunikåciju uzñémumiem.

(2) Ieñémumi no iekßzemes telekomunikåciju pakalpojumiem ietver ieñémumus no iekßzemes tålruña sarunåm, taksofoniem, kå arîtålruña sakaru ierîkoßanas un abonéßanas.

(3) Ieñémumi no påréjiem telekomunikåciju pakalpojumiem ietver starpsavienojuma ieñémumus no vietéjiem mobilo sakaruuzñémumiem, ieñémumus no interneta pakalpojumiem un lîniju nomas, un ar informåcijas tehnolo©iju saistîtiem pakalpojumiem,telekomunikåciju un datu pårraides iekårtu pårdoßanas un apkalpoßanas.

(4) Påréjos saimnieciskås darbîbas ieñémumos ietverti ieñémumi no telpu nomas, ieñémumi no pamatlîdzek¬u un citu ilgtermiñaieguldîjumu pårdoßanas, kå arî soda nauda par laikå nesamaksåtiem klientu ré˚iniem.

2. PIELIKUMSMAKSÅJUMI CITIEM TELEKOMUNIKÅCIJU UZˆ‰MUMIEM

2001 2000

LVL ’000 LVL ’000

Maksåjumi årvalstu telekomunikåciju uzñémumiem 6 823 7 284Maksåjumi vietéjiem telekomunikåciju uzñémumiem 12 965 10 003

Kopå 19 788 17 287

3. PIELIKUMSPERSONÅLA IZMAKSAS

2001 2000

LVL’000 LVL’000

Darbinieku algas 22 101 22 086Sociålå apdroßinåßana 5 832 6 060Pensijas – fiksétå ieguldîjuma fonds 962 981Pensiju pabalsta sistémas pårtraukßanas efekts – (675)Citi pabalsti 860 972

29 755 29 424

Kapitalizéts ilgtermiña ieguldîjumos (8. un 9.b pielikums) (5 206) (2 594)

Kopå 24 549 26 830

2001 2000

Darbinieku skaits 31. decembrî 4 375 4 335Gada vidéjais paståvîgo un pagaidu darbinieku skaits 4 394 4 747

5756



7. PIELIKUMSPEÒˆA UZ VIENU KAPITÅLA DAÒU

Pe¬ña uz vienu kapitåla da¬u ir apré˚inåta, izdalot pårskata gada pe¬ñu ar vidéjo svérto parasto kapitåla da¬u skaitu pårskata gadå(15. pielikums).

2001 2000

Gada pe¬ña (LVL ‘000) 24 717 23 317 Parasto kapitåla da¬u skaits 146 079 146 079Pe¬ña un kori©étå pe¬ña uz vienu parasto kapitåla da¬u (LVL) 169,20 159,62

Uzñémumå nav paredzama pamatkapitåla parasto da¬u emisija, kuras rezultåtå notiktu apré˚inå izmantojamå da¬u skaita korekcija,tådé¬ kori©étås pe¬ñas apjoms uz vienu kapitåla da¬u ir vienåds ar pamata pe¬ñu uz vienu kapitåla da¬u.

8. PIELIKUMSNEMATERIÅLIE IEGULDÈJUMI

Datorprogrammas

un datorprogrammu Datorprogrammu

licences izveidoßana Kopå

LVL ’000 LVL ’000 LVL ’000


Iegådes cenås 14 386 1 660 16 046Uzkråtå amortizåcija (6 429) – (6 429)

Atlikusî vértîba 2000. gada 31. decembrî 7 957 1 660 9 617

Atlikusî vértîba 2000. gada 31. decembrî 7 957 1 660 9 617Papildinåjumi 2 734 309* 3 043Izslégti pårskata periodå (12) – (12)Amortizåcija (3 368) – (3 368)Pårklasifikåcija no pamatlîdzek¬iem 24 – 24

Atlikusî vértîba 2001. gada 31. decembrî 7 335 1 969 9 304


Iegådes cenås 16 713 1 969 18 682Uzkråtå amortizåcija (9 378) – (9 378)

Atlikusî vértîba 7 335 1 969 9 304

* Datorprogrammu izveidoßanas papildinåjumi ir uzrådîti neto vértîbå péc datorprogrammu nodoßanas ekspluatåcijå.

Nemateriålo ieguldîjumu papildinåjumos ietvertas darbîbas izmaksas, kas tießi saistîtas ar datorprogrammu ievießanu un tiekkapitalizétas, balstoties uz ßajos projektos ieguldîto darba stundu skaitu. Kopéjo kapitalizéto izmaksu apjoms 2001. gadå bijaLVL 329 tükstoßi (2000. gadå – LVL 177 tükstoßi; 3. pielikums).



Gråmatvedîbas pe¬ñas salîdzinåjums ar apliekamo ienåkumu un uzñémuma ienåkuma nodok¬a analîze

2001 2000

LVL ’000 LVL ’000

Pe¬ña pirms nodok¬iem 25 336 28 041

Apré˚inåtais ienåkuma nodoklis péc 25% likmes 6 324 7 010Nodok¬u korekcijas par:

izdevumiem, kas nav atskaitåmi, nosakot apliekamo ienåkumu 2 061 1 349ieñémumiem, kas nav apliekami ar nodokli (1 712) (1 458)nodok¬a atvieglojumu ietekmi uz atliktå nodok¬a saistîbåm (793) 715nodok¬a likmju izmaiñu ietekmi uz atliktå nodok¬a saistîbåm (1 496) –nodok¬a atvieglojumu ietekmi uz ienåkuma nodokli (3 775) (2 892)

Kopå 619 4 724

2000. gadå atliktå nodok¬a saistîbas tika apré˚inåtas, izmantojot spékå esoßo pilno nodok¬a likmi 25% apmérå ilgtermiña laikaatß˚irîbåm un 12,5% apmérå îstermiña pagaidu atß˚irîbåm, ñemot vérå samazinåto nodok¬a likmi 2001. gadam sakarå ar uzñémumampieß˚irtajiem atvieglojumiem. Pårskata gada beigås likumå tika noteiktas ßådas uzñémumu ienåkuma nodok¬a likmes:

2002. gadam 22%2003. gadam 19%2004. gadam un turpmåk 15%

Uzñémuma vadîba uzskata, ka vairåku faktoru ietekmé paßreiz noteiktås nodok¬a likmes laika posmam péc 2002. gada var nåkotnémainîties. Tådé¬ atliktå nodok¬a apré˚inå 2001. gada 31. decembrî izmantota 2002. gadam noteiktå 22% nodok¬a likme, kas piemérotavisåm pagaidu atß˚irîbåm.

Atliktå nodok¬a saistîbu izmaiñas:

2001 2000

LVL ’000 LVL ’000

Atlikums pårskata gada såkumå 13 505 11 675Atliktå nodok¬a (ienåkumi) / izdevumi (3 252) 1 830

Atlikums pårskata gada beigås 10 253 13 505

Atliktå ienåkuma nodok¬a aktîvi un saistîbas ir savstarpéji izslégti, jo ienåkuma nodoklis attiecas uz vienu un to paßu nodok¬uadministråciju.

Bilancé ir ietvertas ßådas summas:

2001 2000

LVL ’000 LVL ’000

Atliktå nodok¬a saistîbas:

no pagaidu atß˚irîbåm starp pamatlîdzek¬u vértîbu bilancé un nodok¬u apré˚ina mér˚iem 11 761 14 432Atliktå nodok¬a aktîvi:

no uzkråtajåm saistîbåm (1 508) (927)

Neto atliktå nodok¬a saistîbas 10 253 13 505

5958



(c) Pilnîbå nolietoti pamatlîdzek¬i

Koncerns savå saimnieciskajå darbîbå izmanto vairåkus pilnîbå nolietotus pamatlîdzek¬us. Ío pamatlîdzek¬u såkotnéjå iegådes vértîbair LVL 44,929 miljoni, un tos pakåpeniski nomaina saskañå ar modernizåcijas plånu.

(d) Èpaßumtiesîbas uz nekustamo îpaßumu

Èpaßumtiesîbas uz da¬u no Måtes uzñémumam piederoßå nekustamå îpaßuma objektu vél nav re©istrétas Zemes gråmatå. 2001. gadåZemes gråmatå tika re©istréti 282 objekti (2000. gadå – 97 objekti). Kopumå uz 2001. gada 31. decembri Zemes gråmatå bijare©istréti 55,8% no kopéjå Måtes uzñémumam piederoßå nekustamå îpaßuma objektu skaita. ˆemot vérå grütîbas sagatavot atbilstoßudokumentåciju par katru atseviß˚u objektu, Måtes uzñémuma îpaßumtiesîbu re©istråcija péc Latvijas Republikas Civillikumanoteikumiem var aizñemt ievérojamu laiku. Vadîba uzskata, ka tas netraucés Koncerna darbîbu nåkotné.

10. PIELIKUMSIEGULDÈJUMI ASOCI‰TAJOS UZˆ‰MUMOS

2001 2000

LVL ’000 LVL ’000

Uzskaites vértîba pårskata perioda såkumå 14 131 9 860Da¬a no asociétå uzñémuma pe¬ñas pirms nodok¬iem 9 205 7 188Da¬a no asociétå uzñémuma nodok¬iem (2 358) (1 351)

Da¬a no asociétå uzñémuma pe¬ñas péc nodok¬iem 6 847 5 837

Sañemtås dividendes (2 952) (1 566)

Uzskaites vértîba pårskata perioda beigås 18 026 14 131

Lattelekom SIA pieder 23% no SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) da¬u kapitåla. 2000. un 2001. gadå nekådas pårmaiñaslîdzdalîbå nav notikußas.

LMT ir viens no diviem mobilo telekomunikåciju operatoriem Latvijå. LMT galvenie darbîbas veidi ir mobilo sakaru pakalpojumusniegßana, mobilo tålruñu tîklu un sistému izveidoßana un uzturéßana (23. pielikums).

11. PIELIKUMSDEBITORU PARÅDI

Summa LVL 92 tükstoßi (2000. gadå – LVL 33 tükstoßi) atspogu¬o ilgtermiña debitoru parådus no finanßu lîzinga lîgumiem aratmaksas laiku no 1 lîdz 5 gadiem. Lîzinga objekti ir klientu telekomunikåciju iekårtas un datori. Da¬a no finanßu lîzinga parådiemar atmaksas laiku lîdz 1 gadam ir iek¬auta îstermiña debitoru parådos (13. pielikums).

12. PIELIKUMSKRÅJUMI

2001 2000

LVL ’000 LVL ’000

Kråjumi saimnieciskajai darbîbai 2 237 2 833Preces pårdoßanai 469 255Uzkråjumi novecojußiem un lénas apgrozîbas kråjumiem (481) (283)

Kopå kråjumi 2 225 2 805



9. PIELIKUMSPAMATLÈDZEKÒI

Påréjås

Sakaru telekomu- Påréjie Nepabeigtås

Zeme un lînijas Komutåciju nikåciju pamat- celtniecîbas

ékas un büves iekårtas iekårtas lîdzek¬i objekti Kopå

LVL ’000 LVL ’000 LVL ’000 LVL ’000 LVL ’000 LVL ’000 LVL ’000


Iegådes cenås 20 079 96 401 94 992 75 985 37 140 23 658 348 255

Uzkråtais nolietojums (4 831) (23 854) (53 707) (25 767) (20 327) (78) (128 564)

Atlikusî vértîba 15 248 72 547 41 285 50 218 16 813 23 580 219 691

Atlikusî vértîba 2000. gada 31. decembrî 15 248 72 547 41 285 50 218 16 813 23 580 219 691

Papildinåjumi 3 162 18 211 8 106 19 062 5 256 (2 625)* 51 172

Izslégti pårskata gadå (4) (34) (32) (100) (73) – (243)

Nolietojums (790) (5 230) (11 997) (16 616) (8 389) 29 (42 993)

Pårklasifikåcija (29) 28 (154) 154 (23) – (24)

Atlikusî vértîba

2001. gada 31. decembrî 17,587 85,522 37,208 52,718 13,584 20,984 227,603


Iegådes cenås 23 116 114 290 100 868 92 489 40 451 21 033 392 247

Uzkråtais nolietojums (5 529) (28 768) (63 660) (39 771) (26 867) (49) (164 644)

Atlikusî vértîba 17 587 85 522 37 208 52 718 13 584 20 984 227 603

* Nepabeigtås celtniecîbas objektu papildinåjumi ir uzrådîti neto vértîbå péc gatavo pamatlîdzek¬u nodoßanas ekspluatåcijå.

Såkot ar 2001. gada 1. janvåri, atseviß˚u kategoriju pamatlîdzek¬iem tika pårskatîts un mainîts lietderîgås kalpoßanas laiks, kå arîattiecîgi tika kori©étas nolietojuma likmes. Ja tiktu pielietotas iepriekßéjås nolietojuma likmes, tad 2001. gadå nolietojuma izmaksasbütu LVL 36,321 miljons, kas ir par LVL 6,672 miljoniem mazåk.

Sakaru lîniju un büvju atlikußajå vértîbå ir ietvertas starptautisko kabe¬u tilpuma ilgtermiña nomas izmaksas, kuru atlikusî vértîba2001. gada 31. decembrî bija LVL 0,953 miljoni (2000. gadå – LVL 1,027 miljoni).

(a) Nomåto pamatlîdzek¬u rekonstrukcija

Kategorijå “Zeme un ékas” ir ietvertas nomåto pamatlîdzek¬u rekonstrukcijas izmaksas:

2001 2000

LVL ’000 LVL ’000

Iegådes cenas 1,893 1 812Uzkråtais nolietojums (439) (303)

Atlikusî vértîba 1 454 1 509

22. pielikumå ir atspogu¬ota informåcija par Koncerna saistîbåm attiecîbå uz îpaßuma nomas tiesîbåm.

(b) Paßu uzñémuma kapitålieguldîjumiem izpildîtie darbi

Pamatlîdzek¬u papildinåjumos ietvertas kapitalizétås izmaksas, kas ir daΩådu uzñémuma struktürvienîbu radîtas izmaksas, kassaistîtas ar kapitålieguldîjumu projektiem un ir kapitalizétas, balstoties uz ßajos projektos ieguldîto stundu skaitu. Procentu izdevumipar modernizåcijas projektos ieguldîtajiem aizñémumiem ir iek¬auti nepabeigtås celtniecîbas objektu izmaksås. Vidéjå kapitalizétoprocentu likme 2001. gadå bija 8,50% (2000. gadå – 7,13%). Kopéjå kapitalizéto izmaksu summa 2001. gadå bija LVL 7,093 miljoni(2000. gadå – LVL 3,839 miljoni; 3., 4. un 5. pielikums).

6160



Saskañå ar Jumta lîguma ietvaros panåkto vienoßanos B un C klases da¬u emisijas noteikumi paredz:(1) C klases da¬u procentu likme ir 10% gadå (23.d pielikums), un péc Lattelekom SIA izvéles tås var tikt pårvérstas 41 miljonu ASVdolåru lielå aizñémumå. Péc C klases da¬u pårvérßanas aizñémumå tå procentu likme bütu vienåda ar attiecîgajå brîdî pieejamo tirgusprocentu likmi, un tå atmaksåßanas termiñß bütu 2003. gada 31. decembris vai arî agråk péc Lattelekom SIA ieskatiem, ja naudaslîdzek¬i bütu pietiekami; (2) par B klases da¬åm procenti netiek maksåti, bet tås var tikt pårvérstas aizñémumos vienlaikus ar C klases da¬åm. Íî parådaatmaksåßanas termiñß bütu 2013. gada 31. decembris, un lîdz 2003. gada 31. decembrim ßîs klases da¬as procentus nepelnîtu, bet péctam lîdz 2013. gada 31. decembrim par ßo parådu tiktu maksåti procenti tirgus likmes apmérå.

Saskañå ar spékå esoßo Latvijas likumdoßanu visas da¬as ir vienådas, uzñémuma likvidåcijas gadîjumå tås visas ir subordinétasjebkuriem kreditoru prasîjumiem. ˆemot vérå apståkli, ka B un C da¬as ir pårvérßamas aizñémumos, kå to paredz Jumta lîgumanosacîjumi, vadoties péc Starptautiskajiem gråmatvedîbas standartiem, tås tiek klasificétas kå aizñémumi. Kapitåla da¬u pårvérßanaaizñémumos var notikt, samazinot pamatkapitålu saskañå ar likumu “Par sabiedrîbåm ar ierobeΩotu atbildîbu”.

Kopéjå C klases da¬u summa, kas bütu jåatmakså saskañå ar Jumta lîgumu péc tås pårvérßanas aizñémumå, ir noteikta ASV dolåros41 miljona apmérå. Íî summa tiek apré˚inåta latos, ñemot vérå USD/LVL kursu uz pårskata gada beigåm, kå rezultåtå 2001. gadåsaistîbu summa pieauga par LVL 1,025 miljoniem (2000. gadå – par LVL 533 tükstoßiem). Saistîbu palielinåjums, kas radies novalütas kursa svårstîbåm, neietekmé aizñémumos pårvérßamo da¬u kapitåla nominålo vértîbu vai da¬u procentuålo attiecîbu starp da¬uturétåjiem.

Direktoru padome ir ierosinåjusi uzñémuma B un C da¬u atpirkßanas uzsåkßanu, taçu galîgais lémums par ßo jautåjumu vél navpieñemts.

16. PIELIKUMSAIZˆ‰MUMI

2001 2000

LVL ’000 LVL ’000

Èstermiña aizñémumi

Èstermiña aizñémumi no bankåm 11 500 8 500

Kopå îstermiña aizñémumi 11 500 8 500

Ilgtermiña aizñémumi

Aizñémumi no bankåm ar atmaksas termiñu no 1 lîdz 2 gadiem 5 000 11 500Aizñémumi no bankåm ar atmaksas termiñu ilgåku par 2 gadiem – 5 000

Kopå ilgtermiña aizñémumi 5 000 16 500

Kopå aizñémumi 16 500 25 000

Lattelekom sindicétå kredîtlînija USD 60 miljonu apmérå, kuru uz çetriem gadiem bija pieß˚îris banku sindikåts Sumitomo MitsuiBanking Corporation vadîbå, beidzås 2001. gada decembrî.

2001. gada 31. decembrî Lattelekom bija neizmantoti ilgtermiña kredîtresursi LVL 10 miljonu apmérå un îstermiña kredîtresursiLVL 3 miljonu apmérå.

Visi aizñémumi 2000. un 2001. gada beigås bija latos un tika sañemti no Latvijas bankåm.

Lattelekom SIA aktîvi nav ie˚îlåti kå aizñémumu nodroßinåjums.

2001 2000

Vidéjås svértås procentu likmes:

Banku kredîtlînijas (overdrafti) – 6,57%Aizñémumi no bankåm 8,45% 7,40%

Latvijas latos sañemto aizñémumu likmes bija robeΩås no 6,25% lîdz 9,40% un tika noteiktas galvenokårt kå RIGIBOR (RigaInterbank Offered Rate) plus fikséta likme. Izmaiñas aizñémumu procentu likmés sakrît ar vispåréjåm svårstîbåm finanßu tirgü.Banku aizñémumu atmaksas termiñi ir robeΩås no 2002. gada lîdz 2004. gadam.



13. PIELIKUMSDEBITORU PARÅDI

2001 2000

LVL ’000 LVL ’000

Pircéju un pasütîtåju parådi 17 685 16 668Citu telekomunikåciju operatoru parådi 9 223 7 609Citi debitoru parådi 2 336 2 355Finanßu lîzings – lîdz 1 gadam (11. pielikums) 62 –Nåkamo periodu izdevumi 475 545Uzkråjumi ßaubîgiem parådiem (7 358) (7 176)

Kopå debitoru parådi 22 423 20 001

Izmaiñas uzkråjumos ßaubîgiem un bezcerîgiem debitoriem:

2001 2000

LVL ’000 LVL ’000

Atlikums pårskata gada såkumå 7 176 6 791Pårskata gadå izveidotie uzkråjumi 2 092 1 389Norakstîti bezcerîgie parådi (1 910) (1 004)

Atlikums pårskata gada beigås 7 358 7 176

14. PIELIKUMSNAUDA UN NAUDAS EKVIVALENTI

2001 2000

LVL ’000 LVL ’000

Naudas lîdzek¬i kasé un bankås 5 762 1 890Èstermiña banku depozîti 1 417 8 567

Kopå nauda un naudas ekvivalenti 7 179 10 457

2001. gadå vidéjå svértå îstermiña depozîtu procentu likme bankås bija 5,12% (2000. gadå – 4,95%) un vidéjais termiñß 8 dienas(2000. gadå – 8 dienas; 24. pielikums).

15. PIELIKUMSDAÒU KAPITÅLS

2001 2001 2000 2000

Da¬u skaits LVL ’000 Da¬u skaits LVL ’000

Parasto da¬u kapitåls (A klases da¬as) 146 079 146 079 146 079 146 079

B klases da¬as (2) 25 602 25 602 25 602 25 602C klases da¬as (1) 24 600 26 158 24 600 25 133

Aizñémumos pårvérßamais da¬u kapitåls 50 202 51 760 50 202 50 735

Kopå da¬u kapitåls 196 281 197 839 196,281 196,814

2000. un 2001. gadå nekådas pårmaiñas da¬u kapitålå nav notikußas.

Saskañå ar uzñémuma statütiem Lattelekom SIA da¬u kapitåls saståv no 196 281 da¬as ar katras da¬as nominålvértîbu LVL 1 000.Saskañå ar Jumta lîgumu starp Latvijas Republiku un TILTS Communications A/S nosacîjumiem ßîs da¬as tiek iedalîtas A klases da¬ås(146 079), B klases da¬ås (25 602) un C klases da¬ås (24 600).

6362



22. PIELIKUMSÅRPUSBILANCES SAISTÈBAS

(a) Kapitålieguldîjumu saistîbas

Iekårtu un datorprogrammu iegådes darîjumi, par kuriem ir noslégti lîgumi, bet kuri finanßu pårskatos nav ietverti saistîbås, ir ßådi:

2001 2000

LVL ’000 LVL ’000

Nemateriålo ieguldîjumu iegåde 2 459 83Pamatlîdzek¬u iegåde 2 928 3 872

Kopå 5 387 3 955

(b) Èpaßuma nomas saistîbas

Koncernam pieder îpaßuma nomas tiesîbas. Kopéjie nomas izdevumi 2001. gadå bija LVL 0,923 miljoni (2000. gadå – LVL 1,002miljoni). 2001. gada 31. decembrî minimålais saistîbu apjoms neatsaucamos îpaßuma nomas darîjumos ar maksåjuma termiñu lîdz vienamgadam ir LVL 137 tükstoßi (2000. gadå – 152 tükstoßi) un no 1 lîdz 5 gadiem – LVL 197 tükstoßi (2000. gadå – LVL 182 tükstoßi).

23. PIELIKUMSDARÈJUMI AR SAISTÈTAJÅM PUS‰M

TILTS Communications A/S pieder 49% no Lattelekom SIA emitétå parasto da¬u kapitåla. Darîjumi starp TILTS Communicationsun Uzñémumu tiek veikti saskañå ar Jumta lîguma nosacîjumiem, kas ir noslégts starp Latvijas Republiku un TILTSCommunications.

Uzñémumam Sonera pieder 90% no TILTS Communications, tådéjådi netießå veidå tam pieder 44% no Lattelekom SIA da¬u kapitåla.Sonera pieder arî 24,5% no SIA Latvijas Mobilais Telefons da¬u kapitåla.

Latvijas Republikai pieder 51% no Lattelekom SIA emitétå parasto da¬u kapitåla. Parastie tirdzniecîbas darîjumi ar Latvijas valdîbu,ieskaitot ministrijas un a©entüras, saskañå ar 24. SGS kontekstu nav uzskatåmi par darîjumiem ar saistîtåm personåm.

SIA Latvijas Mobilais Telefons (Lattelekom SIA pieder 23% kapitåla da¬u) ir Lattelekom SIA asociétais uzñémums no 1997. gadajünija (10. pielikums).

AB Lietuvos Telekomas, a/s Dati, SIA Auto Rîga, LU Elektronikas un datorzinåtñu institüts ir uzñémumi, kuros vismaz vienam noLattelekom Direktoru padomes locek¬iem ir bütiska ietekme.

Darîjumi ar saistîtajåm pusém tika veikti, balstoties uz komerciåliem noteikumiem. Lattelekom SIA darîjumi ar saistîtajiemuzñémumiem ir ßådi:

(a) Ieñémumi no sniegtajiem pakalpojumiem

2001 2000

LVL ’000 LVL ’000

LMT (starpsavienojumu pakalpojumi) 7 377 7 423Sonera (starptautisko tålruña sakaru plüsma) 623 515TILTS Communications (telekomunikåciju pakalpojumi) 3 3Lietuvos Telekomas (starptautisko tålruña sakaru plüsma) 962 –Dati (telekomunikåciju pakalpojumi) 158 143Auto Rîga (telekomunikåciju pakalpojumi) 20 15LU Elektronikas un datorzinåtñu institüts (telekomunikåciju pakalpojumi) 3 4

9 146 8 103



17. PIELIKUMSPÅR‰JÅS SAISTÈBAS

Ilgtermiña saistîbås LVL 661 tükstoßa apmérå (2000. gadå – LVL 498 tükstoßi) ir ietvertas lîgumå noteiktås Koncerna saistîbasatbalstît Pensiju fonda administratîvo izmaksu segßanu. Íådu saistîbu atlikums 2001. gada 31. decembrî bija LVL 377 tükstoßi(2000. gadå – LVL 498 tükstoßi).

18. PIELIKUMSKREDITORU PARÅDI

2001 2000

LVL ’000 LVL ’000

Parådi telekomunikåciju uzñémumiem 5 829 4 528Parådi par kapitålieguldîjumiem 2 406 8 586Parådi påréjiem piegådåtåjiem un darbuzñéméjiem 7 732 5 497Nodok¬i un sociålås apdroßinåßanas maksåjumi 1 506 1 884Atliktais ienåkums – avansa maksåjumi no klientiem 511 677Påréjie kreditori un uzkråjumi 1 734 2 022

Kopå kreditoru parådi 19 718 23 194

19. PIELIKUMSUZKRÅTÅS SAISTÈBAS

Atlikumu uz 2001. gada 31. decembri LVL 3,561 miljona apmérå veido uzkråtås saistîbas darbinieku gada prémijåm, atva¬inåjumapabalstiem un ar to saistîtiem nodok¬iem (2000. gadå – LVL 3,254 miljoni).

Uzkråtås saistîbas darbinieku prémiju izmaksåßanai tiek veidotas, pamatojoties uz novértéjumu par to, cik lielå mérå ir sasniegtiuzñémuma un individuålie mér˚i, saskañå ar Koncerna uzñémumos ieviesto préméßanas shému.

20. PIELIKUMSREZERVES

2001 2000

LVL ’000 LVL ’000

Likumå noteiktås rezerves 1 935 913Nerealizétie ieñémumi no ieguldîjumiem asociétå uzñémumå 5 883 2 997

Kopå 7 818 3 910

Saskañå ar Latvijas Republikas likumu “Par sabiedrîbåm ar ierobeΩotu atbildîbu” uzñémumam ir jåveido likumå noteiktå rezerve 5%apmérå no gada neto pe¬ñas, lîdz ßî rezerve sasniegs vienu treßo da¬u no uzñémuma pamatkapitåla.

Saskañå ar Latvijas Republikas likumu “Par uzñémumu gada pårskatiem” summa, kas güta pårskata gadå, pårvértéjot ieguldîjumuasociétajå uzñémumå, atskaitot sañemtås dividendes, nåkamajå gadå tiek iek¬auta nesadalåmå rezervé “Nerealizétie ieñémumi noieguldîjumiem asociétå uzñémumå”.

21. PIELIKUMSTIESVEDÈBA

Veicot uzñéméjdarbîbu, laiku pa laikam Koncerna uzñémumi sañem prasîbas no klientiem un treßajåm pusém. Íådas prasîbas vadîbair pårskatîjusi un uzskata, ka nav paredzami bütiski zaudéjumi.

6564



(e) Vadîbas atalgojums

Direktoru padomes locek¬iem, viñu ©imenes locek¬iem vai viñu pårvaldîßanå esoßiem uzñémumiem da¬as vai da¬u opciju lîgumiuzñémumå Lattelekom SIA nepieder.

Lattelekom prezidenta un Direktoru padomes locek¬u kopéjais atalgojums, ieskaitot gada prémijas un citus pabalstus, 2001. gadå bijaLVL 92 tükstoßi (2000. gadå – LVL 83 tükstoßi).

24. PIELIKUMSFINANÍU RISKU VADÈBA

(a) Kredîtrisks

Finanßu lîdzek¬i, kuri potenciåli pak¬auj Koncernu zinåmai kredîtriska koncentråcijas pakåpei, galvenokårt ir naudas lîdzek¬i,îstermiña banku depozîti, pircéju un pasütîtåju parådi un veiktie avansa maksåjumi. Koncerna rîcîbå esoßie naudas ekvivalenti tiekuzglabåti Latvijas komercbankås ar atbilstoßu kredîtriska novértéjumu. Pircéju un pasütîtåju parådi tiek uzrådîti péc ßaubîgo paråduvértîbas atskaitîßanas. Kredîtrisks attiecîbå uz pircéju un pasütîtåju parådiem ir ierobeΩots Koncerna plaßå klientu loka dé¬.Vislielåkais Måtes uzñémuma debitors ir Krievijas fikséto telekomunikåciju tîkla operators Rostelecom, kura neto paråda summa pécstarpoperatoru noré˚iniem par savstarpéjiem pakalpojumiem uz 2001. gada 31. decembri bija LVL 2,331 miljons (2000. gada 31.decembrî – LVL 1,263 miljoni).

(b) Procentu risks

Koncerna îstermiña banku depozîtu procentu likme ir fikséta, un ßo depozîtu termiñß ir îsåks kå viens ménesis (14. pielikums).

Lattelekom SIA aizñémumi ir sañemti latos (16. pielikums). Lielåka da¬a banku aizñémumu un pieejamo kredîtresursu ir ar mainîgåmprocentu likmém.

(c) Patieså vértîba

Koncerna finanßu instrumentu uzskaites vértîba 2001. gada 31. decembrî un 2000. gada 31. decembrî aptuveni sakrita ar to patiesovértîbu. 2001. gadå Koncerns neizmantoja nekådus atvasinåtos finanßu instrumentus.

(d) Valütas risks

Kreditoru parådi årvalstu valütå 2001. gada 31. decembrî veido parådu summu LVL 3,420 miljonu apmérå (2000. gadå – LVL 5,325miljoni), kas ir nodroßinåti ar naudas lîdzek¬u atlikumiem årvalstu valütå. Naudas lîdzek¬u atlikuma pårsniegums årvalstu valütåLVL 1,558 miljonu apmérå (2000. gadå – LVL 1,009 miljoni) ir uzkråts plånoto nåkotnes darîjumu aizsardzîbai pret valütas kursusvårstîbåm, bet nav norådîts kå risku ierobeΩojoßs instruments, tådé¬ efekts no valütas pårvértéßanas tiek ietverts pe¬ñas vaizaudéjumu apré˚inå.



(b) Sañemto preçu un pakalpojumu izmaksas

2001 2000

LVL ’000 LVL ’000

LMT (mobilå tålruña pakalpojumi, starpsavienojuma maksa) 10 436 7 972

Sonera (starptautisko tålruña sakaru plüsma, daΩådi pakalpojumi un iekårtas) 479 397

TILTS Communications (vadîbas, tehnolo©ijas nodoßanas un sagådes pakalpojumi) 1 912 2 404

Lietuvos Telekomas (starptautisko tålruña sakaru plüsma) 1 002 –Dati (datortehnikas piegåde un

programmatüru uzturéßana) 962 1 437Auto Rîga (autoservisa pakalpojumi) – 1LU Elektronikas un datorzinåtñu institüts (telekomunikåciju izgudrojumu

patentéßana un licencéßana) 25 25

14 816 12 236

Vadîbas maksa LVL 1,819 miljonu apmérå (2000. gadå – LVL 2,327 miljoni) un tehnolo©ijas nodoßanas maksa LVL 17 tükstoßuapmérå (2000. gadå – LVL 24 tükstoßi) tika samaksåta TILTS Communications saskañå ar noslégto lîgumu starp TILTSCommunications un Lattelekom. Íî maksa sedz TILTS Communications izmaksas par vadîbas un tehnolo©ijas nodoßanaspakalpojumu sniegßanu Måtes uzñémumam. Sagådes maksa LVL 76 tükstoßu apmérå (2000. gadå – 53 tükstoßi) tika samaksåtaTILTS Communications par starpniecîbas pakalpojumiem saskañå ar noslégto Piegådes lîgumu starp TILTS Communications unLattelekom.

(c) Kreditoru/debitoru parådu atlikumi

2001 2000

LVL ’000 LVL ’000

Saistîto uzñémumu debitoru parådi:LMT 576 720Sonera 44 51TILTS Communications 1 –Dati 14 13Auto Rîga 1 –

636 784

Kreditoru parådi saistîtajiem uzñémumiem:LMT 1 107 761Sonera – 12TILTS Communications 228 182Lietuvos Telekomas 2 –Dati 1 271

1 338 1 226

(d) Aizñémumos pårvérßamås da¬as

C klases da¬u kapitåls, kas pieder TILTS Communications, saskañå ar Jumta lîguma nosacîjumiem var tikt pårvérsts 41 miljonu ASVdolåru lielå aizñémumå. Latvijas Republikai pieder B klases da¬u kapitåls, kas var tikt pårvérsts LVL 25,602 miljonu lielå aizñémumå(15. pielikums). Uzñémumam TILTS Communications tika samaksåti C klases da¬u procenti ar 10% likmi par 2001. gadu LVL 2,585miljonu apmérå saskañå ar Jumta lîguma nosacîjumiem (5. pielikums). 2000. gadå tika samaksåti LVL 2,490 miljoni.

67


piecu gadu statistika

pe¬ña pirms nodok¬iem + procenti + citas finanßu izmaksasizmantotais kapitåls (kopå aktîvi – bezprocentu saistîbas; vidéjais pårskata gadå)

Kapitåla atdeve procentos =

Galveno finanßu rådîtåju definîcijas

EBITDA = pe¬ña no saimnieciskås darbîbas pirms nolietojuma un zaudéjumiem no pamatlîdzek¬u izslégßanas

2001 2000 1999 1998 1997

Galvenie finanßu rådîtåji

EBITDA rentabilitåte 47% 46% 43% 46% 40%Darbîbas pe¬ñas rentabilitåte 15% 19% 17% 23% 17%Kapitåla atdeve procentos (ROCE) 12,1% 14,1% 12,3% 15,1% 11,2%

Pe¬ña uz vienu kapitåla da¬u (LVL) 169,20 160,62 145,48 142,48 63,09Paßu kapitåla îpatsvars 64% 58% 52% 46% 48%

Darbîbas rådîtåji

Darbinieku skaits gada beigås 4 375 4 335 4 814 5 293 5 574Ieñémumi uz vienu darbinieku (LVL) 33 060 31 494 26 514 21 685 17 045Darbîbas pe¬ña uz vienu darbinieku (LVL) 5 020 5 999 4 611 4 919 2 924Ieñémumi uz vienu tålruña lîniju (LVL) 200 186 174 155 128

Ciparizåcijas lîmenis 68,6% 52,2% 42,9% 37,1% 27,3%Tålruña lîniju skaits uz 100 iedzîvotåjiem 30,7 31,0 30,2 30,1 30,0Tålruña gaidîtåju rinda (tükst. klientu) 15 19 20 40 72Tålruña lîniju skaits (tükst. lîniju) 722 735 732 742 740Tålruñu lîniju skaits uz vienu darbinieku 165 170 152 140 133Montétais ciparu centrå¬u tilpums (tükst. lîniju) 559 422 382 313 219

66


piecu gadu statistika

PIECU GADU STATISTIKApar pårskata gadu 31. decembrî

Koncerns Koncerns Måtes uzñémums un Koncerns2001 2000 1999 1998 1997

LVL '000 LVL '000 LVL '000 LVL '000 LVL '000

Finanses

Pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚ins

Ieñémumi

Starptautiskie telekomunikåciju pakalpojumi 25 884 26 626 28 724 31 877 36 375Iekßzemes telekomunikåciju pakalpojumi 95 269 90 311 82 429 69 906 49 297Påréjie telekomunikåciju pakalpojumi 23 485 19 589 16 483 12 997 9 336

Kopå ieñémumi 144 638 136 526 127 636 114 780 95 008

Påréjie saimnieciskås darbîbas ieñémumi 2 141 1 920 1 659 1 869 889

Ieñémumi 146 779 138 446 129 295 116 649 95 897

Darbîbas izmaksas

Maksåjumi citiem telekomunikåciju uzñémumiem (19 788) (17 287) (17 368) (10 178) (9 498)Personåla izmaksas (24 549) (26 830) (25 907) (21 678) (21 925)Vadîbas un tehnolo©ijas nodoßanas izmaksas (1 836) (2 351) (2 593) (3 756) (3 341)Citas saimnieciskås darbîbas izmaksas (32 011) (28 698) (27 923) (28 342) (22 888)

Kopå darbîbas izmaksas bez nolietojuma (78 184) (75 166) (73 791) (63 954) (57 652)

EBITDA 68 595 63 280 55 504 52 695 38 245

Nolietojums un zaudéjumi no pamatlîdzek¬u izlégßanas (46 634) (37 276) (33 307) (26 660) (21 946)

Pe¬ña no saimnieciskås darbîbas 21 961 26 004 22 197 26 035 16 299

Neto finanßu ieñémumi/izdevumi 3 375 2 037 208 (911) (4 273)Uzñémuma ienåkuma nodoklis (619) (4 724) (1 153) (4 310) (2 810)

Gada pe¬ña 24 717 23 317 21 252 20 814 9 216

Bilance

Aktîvi

Nemateriålie ieguldîjumi un pamatlîdzek¬i 236 907 229 308 223 033 208 751 164 621Ieguldîjumi 18 384 14 382 10 006 5 602 3 333Apgrozåmie lîdzek¬i 31 827 33 263 28 357 33 443 27 898

Kopå aktîvi 287 118 276 953 261 396 247 796 195 852

Paßu kapitåls 184 196 159 479 136 162 114 336 93 522

Saistîbas

Aizñémumos pårvérßamais da¬u kapitåls 51 760 50 735 50 202 50 202 50 202Ilgtermiña aizñémumi 5 000 16 500 13 000 15 100 20 700Èstermiña aizñémumi 11 500 8 500 24 925 26 369 -Atliktå nodok¬a saistîbas 10 253 13 505 11 675 10 522 6 212Èstermiña saistîbas 24 409 28 234 25 432 31 267 25 216

Kopå saistîbas 102 922 117 474 125 234 133 460 102 330

Kapitålieguldîjumi 54 215 43 790 47 843 71 570 45 715Naudas ieñémumi no saimnieciskås darbîbas 63 505 57 855 46 551 50 311 33 146

68

Izdevéjs: Lattelekom SIA Korporatîvås komunikåcijas da¬a

Dizains un makets: Dizaina Straté©ija SIA, Egîls Pårups

Iespiests: McÅbols AS

Rîga 2002

Lattelekom SIA Va¬ñu ielå 30, Rîgå, LV-1050, Latvija

Tålrunis: +(371) 7055000Telefakss: +(371) 7055114www.lattelekom.lv

2 0 0 1GADA ATSKAITE

gada atskaite 200 1...2 8 i e v a d s 3 lattelekom bütiski notikumi 2001. gadå vîzija nozîmé:...

Documents