Boloņas process. Vēsture un pamatprincipi.

Dr. Juris DzelmeAugstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrs

Smilšu 8, Riga, LV1050; Ieeja birojā: Aldaru 2/4, 4.stāvs

tel.: (+371) 67213870, mob. tel. (+371) 29283214fakss: (+371) 67212558, e-pasts: aiknc@aiknc.lv

www.aiknc.lvLSA seminārs

Rīgā, 2010. gada 13. februārī

Tēmas Boloņas procesa vēsture un izveide –

mērķi, galvenie procesa virzītāji; Boloņas procesa un Eiropas

augstākās izglītības telpas attīstība; Boloņas process šobrīd, nākotnes

iespējas, mērķi.

Izmaiņas augstākajā izglītībā20. gs. beigāsKvalitātes nodrošināšanas un diplomu atzīšanas nozīme

palielinās, jo augstākajā izglītībā: 1) pāreja no elitārās uz masu izglītību; 2) izglītības formu un satura dažādošanās; 3) internacionalizācija, mobilitāte

Patērētāju (studentu) aizsardzība tikpat svarīga kā akadēmiskā brīvība.

Brīvība un autonomija - atbildība un atklātība. Standarti vajadzīgi kvalitātes pilnveidošanai

Augstākās izglītības kvalifikāciju atzīšana Eiropā

1997.gada 11.aprīļa Eiropas reģiona konvencija par to kvalifikāciju atzīšanu, kas saistītas ar augstāko izglītību - Lisabonas konvencija

ratificēta Saeimā 1999.gada 13.maijā

ENIC/NARIC pārstāvis Latvijā Nodibinājums „Akadēmiskās informācijas centrs”.

Augstākās izglītības kvalitātes vērtēšana

1) Kvalitātes pilnveidošana2) Kvalitātes kontrole

3) Savstarpēja uzticība dažādās valstīs iegūtām augstākās izglītības kvalifikācijām, to atzīšana

Eiropas savienības Padomes rekomendācija par sadarbību Eiropā augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanai

(dokuments 98/561/EC 1998. gada 24. septembrī) ENQA (Eiropas kvalitātes nodrošināšanas institūciju

asociācija) pārstāvis Latvijā Nodibinājums

„Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrs”

Boloņas process ir Eiropas augstākās izglītības telpas (EAIT) veidošanas process

1999. gada 19. jūnijā 29 Eiropas valstu izglītības ministri parakstīja Boloņas deklarāciju (tagad 33 valstis)

EAIT veidošana jāpabeidz līdz 2010.gadam. 2010. gadā : Eiropas augstākās izglītības sistēma ir caurskatāma un savstarpēji

viegli izprotama. Tā ir pamatā organizēta trijos galvenajos ciklos - pirmā (bakalaura), otrā cikla (maģistra) un trešā (Dr.)

grādi/diplomi, kas iegūti kādā Eiropas vienotās augstākās izglītības telpas daļās, tiek atbilstoši atzīti citās šīs telpas daļās - gan studiju turpināšanai, gan darba tirgum,

absolventi ir nodarbināmi Eiropas darba tirgū, gan studenti, gan mācībspēki EAIT ietvaros var brīvi pārvietoties, mūžizglītības ceļā iegūtās zināšanas un prasmes dod

kredītpunktus, kurus iespējams ieskaitīt studiju kopapjomā. Eiropas augstākā izglītība ir pievilcīga pasaules mērogā

Galvenie uzdevumi ieviest trīsciklu (B-M-Dr) grādu sistēmu, ieviest kvalifikāciju izprotamības veicināšanas instrumentus:

- Eiropas kredītpunktu sistēmu (ECTS) un - Eiropas vienoto diploma pielikumu,

Izpildīt kvalitātes nodrošināšanas standartus un vadlīnijas, izveidot nacionālās kvalifikāciju ietvarstruktūras, kuras ir

savietojamas ar Aptverošo kvalifikāciju ietvarstruktūru EAIT, atrisināt diplomatzīšanas problēmas, integrēt mūžizglītību augstākajā izglītībā, novērst praktiskos šķēršļus mobilitātei, risināt studentu un mācībspēku sociālās problēmas, veicināt sadarbību ar citām pasaules dalām.

Procesa vadība Ik pēc diviem gadiem Boloņas procesā iesaistīto valstu

ministri tiekas, lai - no jauna apstiprinātu procesa mērķus,

- izvērtētu iepriekšējā posma rezultātus un - noteiktu prioritātes un vadlīnijas nākošajam periodam.

Ministru konferenču starplaikā Boloņas procesu koordinē Boloņas procesa Starptautiskā vadības grupa (Bologna Follow-up group, BFUG).

Konkrētu jautājumu analīzei un diskutēšanai Eiropas mērogā BFUG - organizē Boloņas procesa oficiālos seminārus vai - dibina darba grupas, kuras par saviem rezultātiem iesniedz ziņojumus

Projekti (AIKNC)

TeaCamp Virtuālā mobilitāte (virtuālais kampuss)

Euro-Inf Spread Informātikas studiju programmu

vērtēšanas metodika Eiropas kvalitātes zīme

Kvalitāte ir atbilstība mērķim

Augstākās izglītības 4 galvenie mērķi

(Boloņas procesā) Demokrātiska sabiedrība Personība Darba tirgus Zināšanu vairošana

Kvalitāte un akreditācija

Kvalitātes nodrošināšanas sistēma:

Pašnovērtējums

Ekspertu vizīte

Akreditācija

Kvalitātes pilnveidošana

LR Augstskolu likums (1995. gadā) Augstskolu likuma 9.panta 1.daļa:

„Akreditācija notiek saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātiem akreditācijas noteikumiem, to organizē Izglītības un zinātnes ministrija /../”,

1998.gada 7.aprīlī starp IZM un AIKNC tika noslēgts līgums „Par sadarbību augstskolu un studiju programmu akreditācijā” (IZM Reģ.Nr. 1-33-26)

Juridiskais pamatojums - Augstskolu likuma 9.panta 1. un 2. daļa

„Standarti un vadlīnijas kvalitātes nodrošināšanai EAIT “ (ESG)ESG: Bergenā 2005.gada 20.maijā

parakstījaLondonā 2007.gada 19.maijā apstiprināja Sekmīgai Lisabonas konvencijas izpildīšanai ir

nepieciešams Boloņas process, tai skaitā ESGprasības

ESG veidošanas pamatprincipi: - studentu, darba devēju un plašākas sabiedrības

ieinteresētība kvalitatīvā augstākajā izglītībā;- izglītības iestāžu autonomijas (un atbildības) būtiskā

nozīme;- ārējā kvalitātes nodrošināšana izglītības iestādēm

uzliek tikai atbilstošu un nepieciešamu papildu slodzi

Kvalifikāciju ietvarstruktūra Bergenā, 2005. gada 19. – 20. maijā

Aptverošā kvalifikāciju ietvarstruktūra Eiropas Augstākās izglītības telpai: ietver trīs ciklus (B, M, Dr)ieskaitot arī īsākas augstākās izglītības iespēju Vispārēji, uz studiju rezultātiem un kompetencēm

balstīti deskriptori Kredītpunktu diapazons

Kvalifikāciju ietvarstruktūraapraksta vidēji sagaidāmos

studiju rezultātus (Learning Outcomes)

DefinīcijasKompetence (lietpratība) =

Zināšanu, prasmju un attieksmju kopums, kas kvalificē noteikta veida vai līmeņa uzdevumu veikšanai

Autonomija un atbildība Profils = (akadēmiska vai praktiska orientācija) IL 1.p. 4) izglītība - sistematizētu zināšanu un prasmju

apguves un attieksmju veidošanas process un tā rezultāts. Izglītības process ietver mācību un audzināšanas darbību. Izglītības rezultāts ir personas zināšanu, prasmju un attieksmju kopums;

Akadēmiskā un profesionālā izglītība

Akadēmiskā izglītība orientēta uz zināšanu radīšanu

balstās uz sintēzi, indukciju, vispārināšanu,

iekļauj mākslu un filozofiju.

Saturs strauji mainās.

Profesionālo studiju uzdevumi orientēti uz zināšanu izmantošanu,

balstās uz analīzi, dedukciju un konkretizāciju.

Standarti Profesiju standarti nosaka studiju

mērķus, rezultātus, bet ļauj izvēlēties ceļus to saniegšanai.

Izglītības standarti nosaka studiju“rāmjus” (apjomu, struktūru, vērtēšanas procedūras u.c.), papildina profesiju standartus.

Profesijas standarts un Studiju programma

Profesionālās izglītības likums PIL 24.pants.(1) Profesijas standarts nosaka

profesionālās kvalifikācijas pamatprasības, kā arī attiecīgās specifiskās prasības, kas nepieciešamas galveno darba uzdevumu veikšanai attiecīgajā profesijā.

Augstskolu likums AL 55.pants. (1) Studiju programma ietver visas viena

akadēmiskā grāda vai profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamās prasības ... atbilstoši izglītības pakāpei un veidam nosaka konkrētās programmas īstenošanas mērķi, uzdevumu un plānotos rezultātus, piedāvājamās izglītības saturu, programmu daļu apjomus

Kam vajadzīgi standarti? Darba devēji (LDDK) (pasūtījums darba tirgum) Darba ņēmēji (LBAS) (darba tirgus regulēšana) Studenti (LSA)(persona attīstība, mūžizglītība) Sabiedrība (IZM, AIP)(demokrātija, zinātne)

Uz pagātni orientēti detalizēti standarti bremzē attīstību, birokratizē vērtēšanu.

Detalizētu rezultātu aprakstu jāietver

studiju programmā (tās mērķos un uzdevumos)

Profesijas standartu veidošana

Specifiskās prasmes un zināšanas

(kas balstās uz analīzi, dedukciju, konkretizāciju) apraksta studiju programmas rezultātos.

Viens profesijas standarts kalpo kvalifikāciju un grādu grupas reglamentēšanai.

Viena kvalifikācija dod tiesības ieņemt daudzus amatus (minētus Profesiju klasifikatorā).

ECTS

Kredītpunkti - studiju “valūta” Maiņa (mobilitātei) Inflācija Uzkrāšana, apvienošana

(kvalifikācija, diploms) Kredītpunktu līmeņi ?!

Augstskolu, koledžu un augstākās izglītības

programmu akreditācijas kārtība

18. Novērtēšanas komisijas sastāvā ir vismaz 3 eksperti, no kuriem vismaz 1 eksperts ir no ārvalstīm.

Koledžas novērtēšanas komisijā un 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu novērtēšanas komisijā visi eksperti var būt no Latvijas.

19. Novērtēšanas komisijas darbā bez balsstiesībām piedalās vismaz viens LSA deleģēts novērotājs.

LSA novērotāju AIP vai akreditācijas komisija apstiprina reizē ar novērtēšanas komisijas sastāvu.

Augstākās izglītības programmas vērtēšanas kritēriji (1)

6. Augstākās izglītības programmas mērķi un uzdevumi, to skaidrība, sasniedzamība un pārbaudāmība.

7. Studiju saturs un organizācija:

7.1. atbilstība Latvijas izglītības un profesiju standartiem, citiem normatīvajiem aktiem un ES prasībām un rekomendācijām;

7.2. studiju programmas un tās atsevišķu daļu saskaņotība ar Eiropas kopējās izglītības telpas veidošanas prasībām, izmantojot salīdzinājumu ar vismaz 2 ES dalībvalstu studiju programmām;

7.3. akadēmiskā personāla kvalifikācija.

Augstākās izglītības programmas vērtēšanas kritēriji (2)

8. Pasniegšana un zināšanu novērtēšana:

8.1. modernas pasniegšanas metodes, studijās sagaidāmo rezultātu skaidrs izklāsts, problēmu risināšana;

8.2. palīdzība studentiem, pasniedzēju konsultācijas, akadēmiskā vadība un studēšanas motivācijas paaugstināšana;

8.3. zināšanu, prasmju un attieksmju novērtēšanas metožu objektivitāte un izmantošana studiju procesa pilnveidošanai.

9. Studiju nodrošinājums un vadība:

9.1. demokrātijas ievērošana augstākās izglītības programmas vadīšanā, skaidri noteiktas administrācijas pārstāvju, akadēmiskā personāla un studentu savstarpējās attiecības;

9.2. sadarbība ar citām augstskolām vai koledžām, akadēmiskā personāla un studentu apmaiņa ar citām augstskolām;

9.3. augstākās izglītības programmas metodiskais, informatīvais un materiāltehniskais nodrošinājums.

Augstākās izglītības programmas vērtēšanas kritēriji (3)

10. Personāla un studentu zinātniskās pētniecības (radošais) darbs.

11. Kvalitātes nodrošinājums un garantijas:

11.1. ikgadēja augstākās izglītības programmas pozitīvo un negatīvo iezīmju, izmaiņu, attīstības iespēju un plānu apspriešana, iekšējās pašnovērtēšanas un kvalitātes pilnveidošanas sistēmas nepārtraukta darbība;

11.2. augstākās izglītības programmas absolventu veiksmīga iekārtošanās darbā atbilstoši apgūtajai specialitātei;

11.3. studiju turpināšanas iespējas un finansiālās garantijas gadījumā, ja tiek likvidēta vai reorganizēta augstākās izglītības programma vai notiek citas izmaiņas.

Vērtēšanas kritēriji studentu pārstāvim

Sociālās problēmas:

dzīvošana

ēdināšana

kultūra, sports

mācību maksa

darba iespējas Studiju organizācija un kvalitāte

Larry Ellison speaks to Yale Grads

I, Lawrence "Larry" Ellison, second richest man on the planet, am a college dropout, and you are not. ... You've absorbed too much, think you know too much. ...

Pack your things and your ideas and don't come back. Drop out. Start up. For I can tell you that a cap and gown will keep you down…

Paldies par uzmanību!

www.aiknc.lv

www.aic.lv