aptauja par publisko iepirkumu procedūrām valsts un pašvaldību iestādēs 2008
Post on 29-May-2015
1.107 Views
Preview:
DESCRIPTION
TRANSCRIPT
"APTAUJA PAR PUBLISKO IEPIRKUMU PROCEDŪRĀM
VALSTS UN PAŠVALDĪBU IESTĀDĒS"
GALA ZIŅOJUMS
Pētījuma pasūtītājs:
Latvijas investīciju un attīstības aģentūra
Pētījuma veicējs:
SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”
RĪGA, 2008
„Aptauja par publisko iepirkumu procedūrām valsts un pašvaldību iestādēs”/ 2008
SATURS
SATURS................................................................................................................................................................................................... 2
IEVADS..................................................................................................................................................................................................... 3
1. PĒTĪJUMA METODOLOĢIJA............................................................................................................................................................... 4
2. REALIZĒTĀS IEPIRKUMU PROCEDŪRAS UN LĪGUMU SUMMAS.................................................................................................... 5
2.1. Statistika par realizētajām iepirkumu procedūrām........................................................................................................................ 5
2.2. Realizēto iepirkumu procedūru veidi............................................................................................................................................. 5
2.3. Vidējais vienā iestādē realizēto iepirkumu skaits.......................................................................................................................... 6
2.4. Vidējā iepirkumu summa dažādos iepirkumu veidos..................................................................................................................... 7
3. IEPIRKUMU KOMISIJA......................................................................................................................................................................... 8
3.1. Pastāvīgā iepirkumu komisija........................................................................................................................................................ 8
3.2. Vidējais iepirkumu komisiju locekļu skaits..................................................................................................................................... 8
3.3. Tehniskie darbinieki iepirkumu procedūrās................................................................................................................................... 9
3.4. Vidējais piesaistīto tehnisko darbinieku skaits............................................................................................................................ 10
4. ELEKTRONISKĀS IEPIRKUMU SISTĒMAS IZMANTOŠANA............................................................................................................ 10
4.1. Elektroniskās iepirkumu sistēmas izmantošanas rādītāji............................................................................................................ 10
4.2. Iemesli elektroniskās iepirkumu sistēmas neizmantošanai......................................................................................................... 11
5. SLUDINĀJUMU NOSŪTĪŠANA IEPIRKUMU UZRAUDZĪBAS BIROJAM...........................................................................................12
6. IEPIRKUMU NOLIKUMU PIEEJAMĪBA.............................................................................................................................................. 12
6.1. Veidi, kādos pretendenti var iepazīties ar iepirkumu nolikumiem................................................................................................ 12
6.2. Maksas pieprasīšana par iepirkumu nolikumiem........................................................................................................................ 13
6.3. Pieprasītās maksas lielums par iepirkumu nolikumiem............................................................................................................... 13
7. UZŅĒMUMU AKTIVITĀTE PIEDĀVĀJUMU IESNIEGŠANĀ.............................................................................................................. 14
7.1. Uzņēmumu aktivitātes piedāvājumu iesniegšanā novērtējums................................................................................................... 14
7.2. Iemesli, kādēļ uzņēmumi nepiedalās publiskajos iepirkumos..................................................................................................... 14
7.3. Faktori, kas kavē uzņēmumu piedalīšanos iepirkumos............................................................................................................... 15
8. PRETENDENTIEM PIEPRASĪTĀ INFORMĀCIJA.............................................................................................................................. 16
8.1. Informācijas, kas ir citu valsts iestāžu rīcībā, pieprasīšana no iepirkumu pretendentiem............................................................16
8.2. Iepirkumu pretendentiem pieprasītie informācijas veidi............................................................................................................... 16
9. PIEDĀVĀJUMU NORAIDĪŠANAS IEMESLI........................................................................................................................................ 17
10. IESNIEGUMI PAR IEPIRKUMU PROCEDŪRĀM............................................................................................................................. 18
10.1. Iesniegumi IUB par iepirkumu procedūrām - statistika.............................................................................................................. 18
10.2. Apstrīdētās iepirkumu procedūras............................................................................................................................................. 19
11. PRIEKŠLIKUMI IEPIRKUMU PROCEDŪRU VIENKĀRŠOŠANAI.................................................................................................... 19
PIELIKUMI.............................................................................................................................................................................................. 21
Aptaujas anketa................................................................................................................................................................................. 22
Iemesli elektroniskās iepirkumu sistēmas neizmantošanai – atbilžu izvērsums.................................................................................26
Priekšlikumi iepirkumu procedūru vienkāršošanai – atbilžu izvērsums..............................................................................................28
Pētījuma datu tabulas........................................................................................................................................................................ 30
2
„Aptauja par publisko iepirkumu procedūrām valsts un pašvaldību iestādēs”/ 2008
IEVADS
Saskaņā ar Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2008.gadam (apstiprināts ar Ministru
kabineta 19.05.2008. rīkojumu Nr.263) 22.punktu „Administratīvā sloga samazināšana publiskajos iepirkumos”
valsts aģentūra „Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra” sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju veic
pētījumu par administratīvo slogu un administratīvajiem šķēršļiem uzņēmumu dalībai publiskajos iepirkumos, ar
mērķi izstrādāt priekšlikumus iepirkuma procedūru vienkāršošanai un administratīvā sloga mazināšanai.
Rekomendācijas tiks balstītas uz:
1) Ekonomikas ministrijas 2007.gadā veikto pētījumu „Latvijas uzņēmējdarbības vide: administratīvie kavēkļi un
ieteicamās reformas”, kurā tika noskaidrots uzņēmēju viedoklis par dalību publiskajos iepirkumos un valsts un
pašvaldību izvirzītajām prasībām dalībai publiskajos iepirkumos;
2) valsts un pašvaldību iestāžu aptauju par publisko iepirkumu procedūrām, kuras rezultāti sniegti dotajā
ziņojumā.
Valsts un pašvaldības iestāžu aptaujas mērķis bija noskaidrot un apkopot valsts un pašvaldību iestāžu praksi
iepirkuma procedūru organizēšanā, kāda informācija no uzņēmējiem tiek pieprasīta piedāvājumu sagatavošanai
un viedokli par uzņēmēju aktivitāti, piedaloties publiskajos iepirkumos, un iesniegto piedāvājumu kvalitāti.
3
„Aptauja par publisko iepirkumu procedūrām valsts un pašvaldību iestādēs”/ 2008
1. PĒTĪJUMA METODOLOĢIJA
Pētījuma mērķis: Pakalpojuma mērķis bija veikt valsts un pašvaldību iestāžu aptauju par publisko iepirkumu
procedūrām un noskaidrot un apkopot valsts un pašvaldību iestāžu praksi iepirkuma procedūru organizēšanā,
kāda informācija no uzņēmējiem tiek pieprasīta piedāvājumu sagatavošanai un viedokli par uzņēmēju aktivitāti,
piedaloties publiskajos iepirkumos, un iesniegto piedāvājumu kvalitāti
Pētījuma realizācija:
Pētījuma realizācijai tika izmantotas divas metodes: telefoniskas intervijas respondentu rekrutācijai un
elektroniskas anketas pamatjautājumu aizpildei.
Pētījuma lauka darbs tika organizēts laika posmā no 2008.gada 19.septembra līdz 21.oktobrim.
Dalībai pētījumā kopumā tika rekrutēti 474 pašvaldību pārstāvji un 328 valsts un pašvaldību institūciju
pārstāvji. Pētījuma atvēlētajā realizācijas laikā pamatjautājumu anketu aizpildīja 244 respondenti: 113
pašvaldību pārstāvji un 71 pašvaldību un valsts institūciju pārstāvju. Diemžēl, 60 respondenti nevēlējās
atklāt, kuru iestādi pārstāv, tādēļ šo respondentu sniegtā informācija izmantota tikai kopējo pētījumu
datu analīzē, neiekļaujot to apakšgrupās. Pētījuma lauka darba gaitā iegūtā informācija izmantota dotās
atskaites sagatavošanā. Datu papildināšanai izmantota Iepirkumu uzraudzības biroja sniegtā statistiskā
informācija.
Aptaujas respondenti bija valsts vai pašvaldības iestāžu pārstāvji, kas ir atbildīgi par iepirkuma
procedūras organizēšanu un veikšanu – jebkura līmeņa vadītājs, speciālists, iepirkuma komisijas
vadītājs vai loceklis.
Pētījuma lauka darbs tika realizēts divos posmos: (1) aptaujas dalībnieku rekrutācija (telefoniski), (2)
pamatanketas aizpilde (elektroniski word formātā vai programmētā anketā web vidē).
4
„Aptauja par publisko iepirkumu procedūrām valsts un pašvaldību iestādēs”/ 2008
2. REALIZĒTĀS IEPIRKUMU PROCEDŪRAS UN LĪGUMU SUMMAS
2.1. Statistika1 par realizētajām iepirkumu procedūrām
81% no 2007.gadā realizētajām iepirkumu procedūrām bijuši iepirkumi ‘zem 10 000 LVL’ – kopumā realizētas
33 186 procedūras par kopējo summu 145 121 878,00 LVL.
5% no realizētajām iepirkuma procedūrām bijuši atklātie konkursi (skaits - 2070), kuru līgumu kopsumma 1 836
250 597,00 LVL sastāda 80% no kopējās 2007.gadā noslēgto iepirkumu līgumu summas.
12% no iepirkumu procedūrām bijušas cenu aptaujas (skaits - 4880) un tajās noslēgto iepirkuma līgumu kopējā
summa ir 144 463 247,00 LVL, kas sastāda 6% no 2007.gada iepirkumu līgumu kopsummas.
Kopumā 2007.gadā realizētas 40 953 iepirkumu procedūras par kopējo līgumu summu 2 299 523 651,00 LVL
(neskaitot iepirkumus pēc “B” daļas nomenklatūras).1.tabula.
Iepirkuma procedūra Procedūru skaits Procedūru % sadalījumsNoslēgto līgumu summa
(LVL) bez PVNNoslēgto līgumu summu %
sadalījums
Iepirkumu procedūra 'zem 10 000 LVL'** 33186 81,0 145 121 878,00 6,3
Atklāts konkurss 2070 5,1 1 836 250 597,00 79,9
Slēgts konkurss 8 0,02 1 923 251,00 0,1
Cenu aptauja 4880 11,9 144 463 247,00 6,3
Sarunu procedūra 796 1,9 171 537 751,00 7,5
Metu konkurss 13 0,03 226 927,00 0,01
KOPĀ: 40953 100,0 2 299 523 651,00 100,0
Iepirkumi pēc "B" daļā minētās nomenklatūras
No LVL 10 000 545 - 53 420 658,00 -
No LVL 1 000-9 999 0 - 8 511 760,00 - ** Rezultātu paziņojumu skaits, ko pasūtītājs ievieto savā mājas lapā vai kādā preses izdevumā
2007.gadā realizētās iepirkumu procedūras un to līgumu kopsummas
2.2. Realizēto iepirkumu procedūru veidi
91% no visām institūcijām 2007.gadā ir realizējušas iepirkuma procedūras ‘zem 10 000 LVL’, 70% - cenu
aptaujas, 39% - atklātus konkursus un 23% - sarunu procedūras.
Salīdzinoši biežāk iepirkumu procedūras ‘zem 10 000 LVL’ un cenu aptaujas realizēts pašvaldībās, savukārt
atklāti konkursi – pašvaldību un valsts institūcijās2.
Aptaujas gaitā apzinātajās iestādēs nav realizēts neviens slēgtais konkurss, tādēļ šis iepirkumu veids
turpmākajos pētījuma rezultātos netiek attēlots.
1 Statistikas datu avots: IUB sniegtā informācija.2 Pētījumā dati analizēti griezumā pa pašvaldībām (iepirkumi, kurus veikušas pašvaldības) un pašvaldību un valsts institūcijām (iepirkumi, kurus veikušas valsts un pašvaldību pakļautībā esošas institūcijas).
5
„Aptauja par publisko iepirkumu procedūrām valsts un pašvaldību iestādēs”/ 2008
1.attēls.
91 39 0 70 23 1
94
37
79
23
1
90
44 62
23
0102030405060708090100
0102030405060708090
100
Iepirkuma procedūras
"zem 10 000 LVL"
Atklāts konkurss
Slēgts konkurss
Cenu aptauja Sarunu procedūra
Metu konkurss
2007.gadā realizēto iepirkumu procedūru veidi (%)
VISI
Pašvaldība
Institūcija
BĀZE: Visi respondenti, N=244; Pašvaldības, N=113, Institūcijas, N=71.
2.3. Vidējais vienā iestādē realizēto iepirkumu skaits
Iestādes, kuras 2007.gadā bija realizējušas iepirkumu procedūras ‘zem 10 000 LVL’, vidēji katra bija veikusi 22
šādus iepirkumus. Tās, kuras rīkojušas cenu aptaujas, vidēji pagājušajā gadā realizējušas 6 konkrētā veida
iepirkumus. Atklāti konkursi un sarunu procedūras rīkotas ievērojami retāk – iestādēs, kurās tādas bijušas, to
vidējais skaits gada laikā nav pārsniedzis 3.
Salīdzinoši biežāk iepirkuma procedūras ‘zem 10 000 LVL’ realizējušas valsts un pašvaldību institūcijas, kamēr
pārējo iepirkumu veidu rādītājos pašvaldību un institūciju rādītāji ir visai līdzīgi. Institūcijās nedaudz biežāk
rīkotas sarunu procedūras. 2.attēls.
22 3 6 3 10
5
10
15
20
25
0
5
10
15
20
25
Iepirkuma procedūras "zem
10 000 LVL"
Atklāts konkurss Cenu aptauja Sarunu procedūra
Metu konkurss
2007.gadā vidējais realizēto iepirkumu skaits (skaits)
VISI
Pašvaldība
Institūcija
BĀZE: Iestādes, kas realizējušas konkrētos iepirkumu veidus: Iepirkuma procedūras ‘zem 10 000 LVL’, N=219; Atklāti konkursi, N=92; Cenu aptaujas, N=169; Sarunu procedūras, N=56;
Metu konkursi, N=2.
2.4. Vidējā iepirkumu summa dažādos iepirkumu veidos
Vidējā iepirkumu procedūru ‘zem 10 000 LVL’ summa 2007.gadā bijusi 4633,04 lati – nedaudz augstāka
pašvaldībās (4725,11 LVL, bet zemāka – institūcijās (4688,44 LVL)).
6
„Aptauja par publisko iepirkumu procedūrām valsts un pašvaldību iestādēs”/ 2008
2.tabula.
VISI Pašvaldība Institūcija
Iepirkuma procedūras "zem 10 000 LVL" 4 633,04 4 725,11 4 688,44Atklāts konkurss 180 218,66 185 323,59 163 307,31Cenu aptauja 25 970,22 28 029,92 22 268,99Sarunu procedūra 75 476,09 66 399,92 112 267,32Metu konkurss 22 078,00 12 800,00 31 356,00
KOPĀ: 61 675,20 59 455,71 66 777,61
Vidējā realizētā iepirkuma summa sadalījumā pa iepirkumu veidiem (LVL)
BĀZE: Iestādes, kas realizējušas konkrētos iepirkumu veidus: Iepirkuma procedūras ‘zem 10 000 LVL’, N=219; Atklāti konkursi, N=92; Cenu aptaujas, N=169; Sarunu procedūras, N=56; Metu
konkursi, N=2.
Atklātu konkursu vidējā iepirkumu summa bijusi 180 218,66 LVL. Arī atklātos konkursos pašvaldībās vidējās
iepirkumu summas bijušas augstākas (185 323,59 LVL) un institūcijās – zemākas (163 307,31 LVL).
Cenu aptauju vidējā iepirkumu summa 2007. gadā bijusi 25 970,22 LVL – augstāka pašvaldībās (28 029,92
LVL) un zemāka – institūcijās (22 268,99 LVL).
Savukārt sarunu procedūrās vidējā iepirkumu summa tieši institūcijās bijusi augstāka nekā pašvaldībās – kopējā
vidējā iepirkuma summa sarunu procedūrās bijusi 75 476,09 LVL, pašvaldībās – 66 399,92 LVL, bet institūcijās
– 112 267,32 LVL.
Statistikas dati par vidējām iepirkumu summām uzrāda nedaudz atšķirīgus datus, jo vidējo summu aprēķinos
nav ņemtas vērā galēji atšķirīgās atsevišķo iepirkumu līgumu summas (ievērojami kā vidēji augstākas vai
zemākas). Pētījuma datos šīs atšķirīgās atsevišķās summas ‘izslēgtas’ no vidējā aprēķina ieguves, lai iegūtu
precīzākus rādītājus.3.tabula.
Iepirkuma procedūraVidējā noslēgto iepirkumu
līgumu summa
Iepirkumu procedūra 'zem 10 000 LVL' 4 372,98
Atklāts konkurss 887 077,58
Slēgts konkurss 240 406,38
Cenu aptauja 29 603,12
Sarunu procedūra 215 499,69
Metu konkurss 17 455,92
KOPĀ: 56 150,31
STATISTIKA: Vidējā realizētā iepirkuma summa sadalījumā pa iepirkumu veidiem, LVL, bez PVN
Statistikas datu avots: IUB sniegtā informācija.
3. IEPIRKUMU KOMISIJA
3.1. Pastāvīgā iepirkumu komisija
87% aptaujāto iestāžu ir pastāvīgās iepirkumu komisijas, kamēr 13% respondentu apgalvojuši, ka viņu
pārstāvētajās iestādēs nav pastāvīgās iepirkumu komisijas.
7
„Aptauja par publisko iepirkumu procedūrām valsts un pašvaldību iestādēs”/ 2008
3.attēls.
Ir; 87
Nav; 13
Pastāvīgā iepirkumu komisija (%)
BĀZE: Visi respondenti, N=244.
Gan pašvaldībās, gan institūcijās pastāvīgajās iepirkumu komisijās ir vidēji 4 locekļi.4.attēls.
4,19
4,08
4,03
3,95
4,00
4,05
4,10
4,15
4,20
4,25
VISI Pašvaldība Institūcija
Pastāvīgās iepirkumu komisijas locekļu vidējais skaits
BĀZE: Visi respondenti, kuru iestādēs ir pastāvīgā iepirkumu komisija, N=213; Pašvaldības, N=104, Institūcijas, N=59.
3.2. Vidējais iepirkumu komisiju locekļu skaits
Salīdzinoši visvairāk komisijas locekļu tikuši piesaistīti atklāto konkursu iepirkumu komisijās – vidēji 4,7 cilvēku.
Arī sarunu procedūrās komisijas locekļu skaits bijis salīdzinoši lielāks kā citos iepirkumu veidos – 4,6 cilvēki.
Cenu aptauju iepirkumu komisijās vidēji strādājuši 4,1 cilvēki, bet iepirkuma procedūrās ‘zem 10 000 LVL’ –
vidēji 3,2 cilvēki.
Visos iepirkumu veidos vidējais iepirkuma komisiju locekļu skaits pašvaldībās un institūcijās ir līdzīgs, vienīgi
sarunu procedūrās institūcijās vidējais iepirkumu locekļu skaits ir nedaudz augstāks kā pašvaldībās.5.attēls.
8
„Aptauja par publisko iepirkumu procedūrām valsts un pašvaldību iestādēs”/ 2008
3,28 4,71 4,16 4,66 9,000,00
1,00
2,00
3,00
4,00
5,00
6,00
7,00
8,00
9,00
10,00
0,00
1,00
2,00
3,00
4,00
5,00
6,00
7,00
8,00
9,00
10,00
Iepirkuma procedūras "zem
10 000 LVL"
Atklāts konkurss Cenu aptauja Sarunu procedūra
Metu konkurss*
*Mazs respodentu skaits (n=2)!
Iepirkumu komisijas vidējais locekļu skaits sadalījumā pa iepirkumu veidiem
VISI
Pašvaldība
Institūcija
BĀZE: Iestādes, kas realizējušas konkrētos iepirkumu veidus: Iepirkuma procedūras ‘zem 10 000 LVL’, N=219; Atklāti konkursi, N=92; Cenu aptaujas, N=169; Sarunu procedūras, N=56;
Metu konkursi, N=2.
3.3. Tehniskie darbinieki iepirkumu procedūrās
Lielākajā daļā iepirkumu procedūru tikuši piesaistīti arī tehniskie darbinieki – visbiežāk cenu aptaujās (95% bijuši
tehniskie darbinieki), sarunu procedūrās (77%) un atklātos konkursos (77%). Un arī iepirkumu procedūrās ‘zem
10 000 LVL’ 74% gadījumu tikuši piesaistīti tehniskie darbinieki.
Salīdzinoši biežāk tehniskos darbiniekus iepirkumu procedūrās ‘zem 10 000 LVL’ un cenu aptaujās
piesaistījušas institūcijas, kamēr atklāto konkursu un sarunu procedūru gadījumos – pašvaldības.6.attēls.
74 77 95 77 500
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
Iepirkuma procedūras "zem
10 000 LVL"
Atklāts konkurss Cenu aptauja Sarunu procedūra
Metu konkurss*
*Mazs respodentu skaits (n=2)!
Tehniskie darbinieki, kuri nav komisijas locekļi (%)
VISI Pašvaldība Institūcija
BĀZE: Iestādes, kas realizējušas konkrētos iepirkumu veidus: Iepirkuma procedūras ‘zem 10 000 LVL’, N=219; Atklāti konkursi, N=92; Cenu aptaujas, N=169; Sarunu procedūras, N=56;
Metu konkursi, N=2.
3.4. Vidējais piesaistīto tehnisko darbinieku skaits
Vidēji iepirkumu procedūras organizēšanai pašvaldībās un institūcijās tikuši piesaistīti 2 tehniskie darbinieki.
Salīdzinoši vairāk – atklātos konkursos (2,1) un sarunu procedūrās (2,0), bet mazāk – cenu aptaujās (1,9) un
iepirkumu procedūrās ‘zem 10 000 LVL’ (1,6).
9
„Aptauja par publisko iepirkumu procedūrām valsts un pašvaldību iestādēs”/ 2008
Sarunu procedūrās salīdzinoši vairāk tehnisko darbinieku piesaistījušas pašvaldības, kamēr pārējos iepirkumu
veidos – institūcijas.7.attēls.
1,61 2,14 1,86 2,02 7,000,00
1,00
2,00
3,00
4,00
5,00
6,00
7,00
8,00
0,00
1,00
2,00
3,00
4,00
5,00
6,00
7,00
8,00
Iepirkuma procedūras "zem
10 000 LVL"
Atklāts konkurss Cenu aptauja Sarunu procedūra
Metu konkurss*
*Mazs respodentu skaits (n=2)!
Vidējais tehnisko darbinieku skaits sadalījumā pa iepirkumu veidiem
VISI
Pašvaldība
Institūcija
BĀZE: Iestādes, kas realizējušas konkrētos iepirkumu veidus un kuras piesaistījušas tehniskos darbiniekus: Iepirkuma procedūras ‘zem 10 000 LVL’, N=162; Atklāti konkursi, N=72; Cenu
aptaujas, N=133; Sarunu procedūras, N=44; Metu konkursi, N=1.
4. ELEKTRONISKĀS IEPIRKUMU SISTĒMAS IZMANTOŠANA
4.1. Elektroniskās iepirkumu sistēmas izmantošanas rādītāji
Tikai 26% aptaujāto ir izmantojuši elektronisko iepirkumu sistēmu. Institūcijās elektroniskās iepirkumu sistēmas
izmantošanas rādītāji ir augstāki kā pašvaldībās – attiecīgi 44% un tikai 17%.8.attēls.
26
17
44
0
5
10
15
20
25
30
35
40
45
50
VISI Pašvaldība Institūcija
Elektroniskās iepirkumu sistēmas izmantošanas rādītāji (%)
BĀZE: Visi respondenti, N=244; Pašvaldības, N=113, Institūcijas, N=71.
4.2. Iemesli elektroniskās iepirkumu sistēmas neizmantošanai
Kā galvenie iemesli3, kādēļ iestādē netiek izmantota elektroniskā iepirkumu sistēma, tiek minēti: informācijas
trūkums, zināšanu trūkums par iespējām (21%), nepieciešamības trūkums (13%), pieredzes trūkums (12%), kā
arī nelielais iepirkumu apjoms (9%).
3 Atbilžu izvērsumu skatīt Pielikumā.
10
„Aptauja par publisko iepirkumu procedūrām valsts un pašvaldību iestādēs”/ 2008
Novērojams, ka institūcijas salīdzinoši biežāk kā iemeslus minējušas informācijas trūkumu, pieredzes trūkumu,
sarežģītību un mazo iepirkumu skaitu.
Pašvaldības salīdzinoši biežāk kā iemeslus minējušas nepieciešamības trūkumu, nelielus iepirkumu apjomus,
iespēju trūkumu, kā arī novērtējušas, ka sistēma nav droša, informācija nav droša, konfidenciāla.9.attēls.
21
13
12
9
6
4
4
4
3
3
2
2
2
2
1
1
1
1
1
1
1
28
20
17
9
13
6
1
5
5
2
5
2
1
2
2
1
1
1
1
0
0
1
21
25
8
18
5
5
10
3
3
10
0
0
5
3
3
3
0
0
0
3
3
0
30
Nav informācijas, zināšanas par tādām iespējām
Nav nepieciešams
Nav pieredzes
Nelieli iepirkumu apjomi
Darbietilpīgi, daudz laika aizņem, neizdevīgi
Pārāk sarežģīti
Nav iespēju
Nav elektroniskā paraksta
Mazs iepirkumu skaits
Nav droši, informācija nav droša, nav konfidenciāli
Jo pretendentiem tiek ierobežotas iespējas piedalīties
Nav laika
Nav pastāvīgas piekļuves internetam
Nav iespējas apskatīt preci
Sliktas kvalitātes iepirkumi
Ne visiem pretendentiem ir pieejams internets
Iepirkuma dokumentēšana vienalga jāveic papīra formā
Tas rada vairāk iespējas apstrīdēt iepirkuma procedūru
Neizdevīgāki piedāvājumi
Negatīvā pieredze (pašu vai citu stāstītā)
Piegādātais neatbilst prasībām
Nav atbildes
Iemesli, kādēļ nav izmantota elektroniskā iepirkumu sistēma (%)
VISI
Pašvaldība
Institūcija
BĀZE: Respondenti, kuri nav izmantojuši elektronisko iepirkumu sistēmu, N=180; Pašvaldības, N=94, Institūcijas, N=60.
11
„Aptauja par publisko iepirkumu procedūrām valsts un pašvaldību iestādēs”/ 2008
5. SLUDINĀJUMU NOSŪTĪŠANA IEPIRKUMU UZRAUDZĪBAS BIROJAM
48% iestāžu iepirkuma sludinājumus IUB visbiežāk nosūta pa faksu, 36% - elektroniski bez elektroniskā
paraksta.
Institūcijas sludinājumu nosūtīšanai salīdzinoši biežāk izmanto faksu, savukārt pašvaldības – elektroniski bez
elektroniskā paraksta.10.attēls.
48 36 5 47 0
10
20
30
40
50
60
0
10
20
30
40
50
60
Pa faksu Elektroniski (bez elektroniskā
paraksta)
Pa pastu (papīra formātā)
Elektroniski (ar elektronisko
parakstu)
Nav atbildes
Veidi, kā visbiežāk nosūta sludinājumus IUB (%)
VISI
Pašvaldība
Institūcija
BĀZE: Visi respondenti, N=244; Pašvaldības, N=113, Institūcijas, N=71.
6. IEPIRKUMU NOLIKUMU PIEEJAMĪBA
6.1. Veidi, kādos pretendenti var iepazīties ar iepirkumu nolikumiem
78% iestāžu pretendentiem ar iepirkumu nolikumiem ļauj iepazīties elektroniski (bez elektroniskā parakstā),
57% - papīra formātā un 43% - pa faksu. Aptuveni 1/3 aptaujāto iestāžu ar iepirkumu nolikumiem pretendentus
iepazīstina uz vietas iestādē.
Institūcijas salīdzinoši biežāk kā pašvaldības iepirkumu nolikumus izvieto arī savās mājas lapās.11.attēls.
78 57 43 30 9 6 0102030405060708090100
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
Elektroniski (bez
elektroniskā paraksta)
Papīra formātā
Pa faksu Uz vietas iestādē
Mājas lapā Elektroniski (ar
elektronisko parakstu)
Veidi, kādos pretendentiem ir iespējams iepazīties ar iepirkumu nolikumiem (%)
VISI
Pašvaldība
Institūcija
BĀZE: Visi respondenti, N=244; Pašvaldības, N=113, Institūcijas, N=71.
12
„Aptauja par publisko iepirkumu procedūrām valsts un pašvaldību iestādēs”/ 2008
6.2. Maksas pieprasīšana par iepirkumu nolikumiem
Lielākā daļa iestāžu maksu par iepirkumu nolikumu izsniegšanu nepieprasa – 31% atzinušas, ka tomēr
pieprasa.
Izteikti biežāk iepirkumu nolikumu izsniegšanas maksu pieprasa pašvaldības (45%), kamēr absolūtais
vairākums institūciju nekad nepieprasa (89%).
Tikai daži aptaujātie iepirkumu nolikumu maksu pieprasa vienmēr – maksu vienmēr pieprasa 4% pašvaldību.12.attēls.
2
4
18
25
7
11
17
4
69
55
89
VISI
Pašvaldība
Institūcija
Maksas pieprasīšana par iepirkumu nolikumu izsniegšanu (%)
Vienmēr Dažreiz Reti Nekad
BĀZE: Visi respondenti, N=244; Pašvaldības, N=113, Institūcijas, N=71.
6.3. Pieprasītās maksas lielums par iepirkumu nolikumiem
Tie, kuri pieprasa maksu par iepirkumu nolikumu izsniegšanu, visbiežāk – 51% gadījumu – prasa maksu no 21
līdz 50 latiem. 1/3 pieprasa summas līdz 20 latiem.13.attēls.
33 51 12 1 1 1 0
10
20
30
40
50
60
0
10
20
30
40
50
60
Līdz 20 Ls 21- 50 Ls 51-100 Ls Vairāk kā 101 Ls
Maksa tiek noteikta kā % no iepirkuma
summas
Nav atbildes
Maksas lielums par iepirkuma nolikuma izsniegšanu (%)
VISI
Pašvaldība
Institūcija
BĀZE: Respondenti, kuri pieprasa iepirkumu nolikumu izsniegšanas maksu, N=76; Pašvaldības, N=51, Institūcijas, N=8.
Novērojams, ka salīdzinoši lielāku iepirkumu nolikumu izsniegšanas maksu prasa pašvaldības, kamēr
institūcijas salīdzinoši biežāk pieprasa summas tikai līdz 20 latiem.
13
„Aptauja par publisko iepirkumu procedūrām valsts un pašvaldību iestādēs”/ 2008
13% no aptaujātajiem par nolikumu izsniegšanu mēdz prasīt arī summas virs 51 lata: 12% - līdz 100 latiem, bet
1% - arī virs 100 latiem.
1% aptaujāto apgalvojuši, ka maksa tiek noteikta kā procenta maksājums no iepirkuma summas.
7. UZŅĒMUMU AKTIVITĀTE PIEDĀVĀJUMU IESNIEGŠANĀ
7.1. Uzņēmumu aktivitātes piedāvājumu iesniegšanā novērtējums
Uzņēmumu aktivitāte piedāvājumu iesniegšanā iepirkumu konkursos vērtēta kā visumā pietiekoša.
Respondentu vērtējumā pilnīgi pietiekoša ir pretendentu aktivitāte atklātajos konkursos un sarunu procedūrās,
salīdzinoši pietiekama arī cenu aptaujās (11% novērtējuši, ka nav pietiekama).
Savukārt attiecībā uz iepirkumu procedūrām ‘zem 10 000 LVL’ pretendentu aktivitāte, lai arī vērtēta kopumā kā
pietiekoša (74%), tomēr atsevišķos gadījumos (1/4 aptaujāto) novērtēta kā nepietiekama.14.attēls.
24
5
11
5
50
74
93
88
89
50
Iepirkuma procedūras "zem 10 000 LVL"
Atklāts konkurss
Cenu aptauja
Sarunu procedūra
Metu konkurss*
*Mazs respodentu skaits (n=2)!
Uzņēmumu aktivitāte piedāvājumu iesniegšanā (%)Nepietiekoša Pietiekoša
BĀZE: Iestādes, kas realizējušas konkrētos iepirkumu veidus: Iepirkuma procedūras ‘zem 10 000 LVL’, N=219; Atklāti konkursi, N=92; Cenu aptaujas, N=169; Sarunu procedūras, N=56;
Metu konkursi, N=2.
7.2. Iemesli, kādēļ uzņēmumi nepiedalās publiskajos iepirkumos
Aptaujātie respondenti kā galvenos iemeslus, kādēļ uzņēmēji nepiedalās publiskajos iepirkumos, min sarežģīto
dokumentāciju (11%), mazos darījumu apjomus (9%) un informācijas trūkumu (7%).
Jāuzsver, ka 77% aptaujāto nav snieguši savu viedokli un bieži savu atbildi pamatoja ar norādījumu, ka par
iemesliem ir jājautā pašiem uzņēmējiem.
14
„Aptauja par publisko iepirkumu procedūrām valsts un pašvaldību iestādēs”/ 2008
15.attēls.
11
9
7
7
4
77
Sarežģīta dokumentācija nepieciešama
Mazi darījumu apjomi
Pārāk maz informācijas
Pietiek darba, nevajag papildus darbu
Nav laika
Nav atbildes
Iemesli, kādēļ uzņēmumi nepiedalās iepirkumos (%)
BĀZE: Respondenti, kuri uzņēmumu aktivitāti novērtēja kā nepietiekamu, N=57; Pašvaldības, N=25, Institūcijas, N=18.
7.3. Faktori, kas kavē uzņēmumu piedalīšanos iepirkumos
Visbiežāk kā galvenais kavēklis uzņēmumu dalībai publisko iepirkumu konkursos identificēti: uzņēmumu
neatbilstība izvirzītajām prasībām (20%), dalība iepirkumu procedūrās ir pārāk garš un laikietilpīgs process
(16%) un pārāk lielas administratīvās prasības (11%).16.attēls.
16
20
7
6
11
5
5
4
1
47
39
47
46
31
25
20
18
11
19
20
25
27
36
37
28
20
42
7
6
5
6
10
18
31
43
30
11
14
15
14
12
15
16
14
16
Dalība iepirkuma procedūrās ir pārāk garš un laikietilpīgs process
Uzņēmums neatbilst izvirzītajām prasībām
Nav pietiekamas kompetences/zināšanas piedāvājumu sagatavošanā
Nav pieredzes piedāvājumu sagatavošanā
Pārāk lielas administratīvās prasības (dažādu izziņu sagatavošana)
Pārāk sarežģītas, nesaprotamas izvirzītās prasības tehniskajās specifikācijās
Neticība, ka iepirkuma procedūra noritēs atklāti
Trūkst informācijas par izsludinātajiem iepirkumiem
Pārāk īsi termiņi piedāvājumu sagatavošanai
Faktori, kas kavē uzņēmumu piedalīšanos publiskajos iepirkumos (%)
Galvenais kavēklis Nozīmīgs kavēklis Nenozīmīgs kavēklis Nav kavēklis Nav atbildes
BĀZE: Visi respondenti, N=244.
Bez jau minētajiem kā būtiski kavēkļi novērtēti arī: uzņēmumiem nav pietiekamas kompetences/ zināšanas
piedāvājumu sagatavošanā (47% novērtē kā nozīmīgu kavēkli), nav pieredzes piedāvājumu sagatavošanā
(46%).
15
„Aptauja par publisko iepirkumu procedūrām valsts un pašvaldību iestādēs”/ 2008
Kā nenozīmīgi šķēršļi novērtēti: pārāk sarežģītas, nesaprotams izvirzītās prasības tehniskajās specifikācijās
(37% novērtē kā nenozīmīgu kavēkli), neticība, ka iepirkumu procedūra noritēs atklāti (28%).
Savukārt informācijas trūkumu un pārāk īsos termiņus piedāvājumu sagatavošanai absolūtais vairākums
neuzskata par būtiskiem kavēkļiem uzņēmēju aktivitātei piesakoties iepirkumos.
8. PRETENDENTIEM PIEPRASĪTĀ INFORMĀCIJA
8.1. Informācijas, kas ir citu valsts iestāžu rīcībā, pieprasīšana no iepirkumu pretendentiem
Vairāk kā puse (57%) aptaujāto atzīst, ka vienmēr pieprasa no iepirkumu pretendentiem informāciju, kas ir citu
valsts iestāžu rīcībā un vēl 27% - dažreiz pieprasa. Tādu iestāžu, kuras nekad nepieprasa šādu informāciju, ir
tikai 9%.
Salīdzinoši biežāk šādu informāciju pieprasa pašvaldības: 61% vienmēr pieprasa un 26% - dažreiz, tikai 8% -
nekad.
Arī institūcijas gandrīz vienmēr lūdz iesniegt informāciju, kas ir citu valsts iestāžu rīcībā: 51% institūciju vienmēr
pieprasa, 30% - dažreiz, kamēr 10% - nekad.17.attēls.
57
61
51
27
26
30
5
4
8
9
8
10
1
1
1
VISI
Pašvaldība
Institūcija
Informācijas, kas ir citu valsts iestāžu rīcībā, pieprasīšana no iepirkumu pretendentiem (%)
Vienmēr Dažreiz Reti Nekad Nav atbildes
BĀZE: Visi respondenti, N=244; Pašvaldības, N=113, Institūcijas, N=71.
8.2. Iepirkumu pretendentiem pieprasītie informācijas veidi
Iepirkumu rīkotāji no pretendentiem lielākajā daļā gadījumu pieprasa: izziņas no VID (92%), sertifikātus (89%),
licences, atļaujas (88%) un izziņas no Uzņēmuma reģistra (87%).
Kā trīs visbiežāk pieprasītie informācijas veidi identificēti: VID izziņas (88% atzīst, ka tās pieprasa visbiežāk),
UR izziņas (72%) un sertifikāti (59%). Tie ir primārie informācijas veidi, kas tiek visbiežāk pieprasīti no iepirkumu
pretendentiem.
Kā salīdzinoši bieži pieprasīta informācija jāmin arī ziņas no būvkomersantu reģistra – 19% apgalvo, ka
visbiežāk pieprasa šādu informāciju un 54% kopumā atzīst, ka izziņas no reģistra tiek prasītas.
16
„Aptauja par publisko iepirkumu procedūrām valsts un pašvaldību iestādēs”/ 2008
Retāk pieprasīta tiek informācija no PVD, atsauksmes no klientiem, ziņas no VDI un informācija par profesionālo
pieredzi.18.attēls.
88
59
53
72
19
1
92
89
88
87
54
10
5
4
4
2
1
1
Izziņas no Valsts Ieņēmumu dienesta
Sertifikāti
Licences, atļaujas
Izziņas no Uzņēmumu reģistra
Ziņas no Būvkomersantu reģistra
Ziņas no Pārtikas un veterinārā dienesta
Atsauksmes no klientiem
Ziņas no Valsts darba inspekcijas
Informācija par profesionālo pieredzi
Izziņa par apgrozījumu
Ziņas no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
Kvalifikāciju apliecinoši dokumenti
Iepirkumu pretendentiem pieprasītie informācijas veidi (%)
Visbiežāk pieprasītās Pārējās pieprasītās
BĀZE: Respondenti, kuri pieprasa no pretendentiem informāciju, kas ir citu valsts iestāžu rīcībā, N=218.
9. PIEDĀVĀJUMU NORAIDĪŠANAS IEMESLI
87% aptaujāto apgalvo, ka galvenais iemesls pretendentu piedāvājumiem ir augstā cena, bet 78% - ka
neatbilstība tehniskajai specifikācijai.
Salīdzinoši bieži minēts arī iemesls, ka piedāvājums nav bijis saimnieciski visizdevīgākais (42%).
Uz piedāvājumu noformējuma problēmām norādījuši 29% respondentu, bet vēl 28% - vērtējuši, ka
pretendentiem nav bijusi atbilstoša kvalifikācija.
Tikai 7% apgalvo, ka piedāvājumi ir noraidīti nepamatoti lētu cenu dēļ.
Novērojams, ka pašvaldībās salīdzinoši biežāk kā piedāvājumu noraidīšanas iemesli minēta augstāka cena,
neatbilstošs piedāvājuma noformējums un neatbilstoša pretendenta kvalifikācija, savukārt institūciju pārstāvji
salīdzinoši biežāk norādījuši uz saimniecisko neizdevīgumu kā noraidīšanas iemeslu.19.attēls.
17
„Aptauja par publisko iepirkumu procedūrām valsts un pašvaldību iestādēs”/ 2008
87 78 42 29 28 70
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
Augstāka cena Neatbilstība tehniskajai
specifikācijai
Nav saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums
Piedāvājums nav atbilstoši
noformēts
Pretendentam nav atbilstošas
kvalifikācijas
Nepamatoti lēts piedāvājums
Galvenie iemesli piedāvājumu noraidīšanai (%)
VISI
Pašvaldība
Institūcija
BĀZE: Visi respondenti, N=244; Pašvaldības, N=113, Institūcijas, N=71.
10. IESNIEGUMI PAR IEPIRKUMU PROCEDŪRĀM
10.1. Iesniegumi IUB par iepirkumu procedūrām - statistika
2007.gadā IUB kopumā saņēmis 501 iesniegumu par iepirkumu procedūrām (neskaitot iepirkumus pēc “B”
daļas nomenklatūras), no tiem lielākā daļa bijusi par atklātajiem konkursiem (289) un cenu aptaujām (187).
Par pamatotiem atzīti kopumā 33,1% iesniegumu: atklāto konkursu gadījumos 34,3%, cenu aptaujās 33,7%, bet
sarunu procedūrās – 27,3%.
Jāpiebilst – rēķinot par pamatotiem atzīto iesniegumu attiecību tikai pret izskatīšanai pieņemto iesniegumu
kopsummu (331), par pamatotiem atzīto iesniegumu īpatsvars veido 50,1%. Kā redzams – izskatīšanai tikuši
pieņemti 66% no visiem IUB saņemtajiem iesniegumiem un par pamatotiem atzīta tikai puse no tiem.4.tabula.
Procedūra Iesniegumu skaitsPar pamatotiem* atzīto
iesniegumu skaits
Par pamatotiem atzīto iesniegumu īpatsvars**
Cenu aptaujas 187 63 33,7Atklāts konkurss 289 99 34,3Sarunu procedūras 11 3 27,3Metu konkurss 3 0 0,0Iepirkumi pēc "B" daļā minētās nomenklatūras 11 1 9,1
KOPĀ: 501 166 33,1* Ar IUB iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmumu ir aizliegts slēgt līgumu vai tika atcelts iepirkumu komisijas lēmums
** Īpatsvars aprēķināts pret visiem saņemtajiem iesniegumiem! No izskatītajiem iesniegumiem (skaits - 331) par pamatotiem atzīti 50,1%.
IUB saņemtie iesniegumi par iepirkumu procedūrām 2007.gadā
10.2. Apstrīdētās iepirkumu procedūras
Lielākajā daļā iepirkumu procedūru nav tikuši saņemti apstrīdēšanas iesniegumi. Iepirkuma procedūras
apstrīdētas 5% iepirkumos ‘zem 10 000 LVL’ (lai gan par tiem nav paredzēta apstrīdēšanas procedūra IUB),
24% atklāto konkursu, 13% cenu aptauju un 6% sarunu procedūru gadījumos.
18
„Aptauja par publisko iepirkumu procedūrām valsts un pašvaldību iestādēs”/ 2008
Salīdzinoši biežāk iepirkumu procedūras tikušas apstrīdētas institūciju rīkotajos iepirkumos.
Lielākajā daļā gadījumu, kad iepirkumu procedūras tikušas apstrīdētas, iesniegumi atzīti par nepamatotiem:
12% no atklāto konkursu iesniegumiem, 9% no cenu aptaujām un 4% no sarunu procedūras apstrīdēšanas
gadījumiem.
Salīdzinoši biežāk par pamatotiem atzīti atklāto konkursu apstrīdēšanas iesniegumi (pašvaldībās lielākā daļa no
apstrīdēšanas gadījumiem atzīti par pamatotiem).20.attēls.
0
0
0
12
14
10
4
2
5
2
0
6
5
5
6
12
5
10
9
7
11
4
4
6
95
95
94
77
81
81
88
91
84
95
96
88
VISI
Pašvaldība
Institūcija
VISI
Pašvaldība
Institūcija
VISI
Pašvaldība
Institūcija
VISI
Pašvaldība
Institūcija
Iepi
rkum
a pr
oced
ūras
"zem
10
000
LVL
"At
klāts
kon
kurs
sC
enu
apta
uja
Saru
nu
proc
edūr
a
Apstrīdētās iepirkumu procedūras (%)
Ir bijuši pamatoti iesniegumi Ir bijuši nepamatoti iesniegumi Iesniegumi nav bijuši
BĀZE: Iestādes, kas realizējušas konkrētos iepirkumu veidus: Iepirkuma procedūras ‘zem 10 000 LVL’, N=219; Atklāti konkursi, N=92; Cenu aptaujas, N=169; Sarunu procedūras, N=56. Piezīme: pārāk mazās respondentu bāzes dēļ, nav attēlota kategorija
‘Metu konkursi’.
11. PRIEKŠLIKUMI IEPIRKUMU PROCEDŪRU VIENKĀRŠOŠANAI
Vairākums aptaujāto (61%) nav snieguši nekādus konkrētus ieteikumus iepirkuma procedūru vienkāršošanai.
Savukārt, tie, kuriem bijuši ierosinājumi4, visbiežāk ieteikuši palielināt ‘mazo iepirkumu’ cenu slieksni (21%),
atcelt iepirkumu procedūru iepirkumiem ‘zem 10 000 LVL’ (10%) un atvieglot informācijas ieguvi no dažādām
valsts institūcijām (3%).
Kopumā novērojamas trīs ieteikumu grupas: cenu sliekšņu izmaiņas (iepirkumu procedūras atcelšana
iepirkumiem līdz 10 000 LVL, minimālo cenu sliekšņu palielināšana), informācijas apmaiņas starp dažādām
valsts institūcijām optimizācija (lai informāciju nebūtu nepieciešams pieprasīt no pretendentiem) un dažādas
vēlmes attiecībā tieši uz iepirkuma procesu (termiņu saīsināšana, iespēja izvērtēt piedāvājumu kvalitāti ‘mazajos
iepirkumos’, vienotu informācijas formu ieviešana u.c.).
4 Atbilžu izvērsumu skatīt Pielikumā.
19
„Aptauja par publisko iepirkumu procedūrām valsts un pašvaldību iestādēs”/ 2008
Atsevišķi jāmin aptaujāto ieteikums (2%) ieviest materiālu atbildību par nepamatotu iepirkumu apstrīdēšanu.21.attēls.
21
10
3
2
2
2
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
61
Palielināt mazo iepirkumu cenu slieksni
Atcelt iepirkumu procedūru līdz 10 000 LVL
Atvieglot informācijas ieguvi no dažādām institūcijām (VID, UR u.c.), lai komersantiem tā nebūtu jāiesniedz
Pretendentiem paredzēt materiālu atbildību par nepamatotu sūdzību iesniegšanu
Iepirkumu procedūru piemērot tikai iepirkumiem virs 5000 LVL
Saīsināt iepirkumu procedūras termiņus
Paredzēt vienkāršoto iepirkumu procedūru summām līdz 25 000 LVL
Paaugstināt iepirkumu summas slieksni līdz 20 000 LVL
Cenu aptaujās ļaut ņemt vērā arī kvalitātes aspektus
Vienkāršot iepirkuma procedūru
Atcelt iepirkumu procedūru līdz 50 000 LVL
Saīsināt laiku, kas paredzēts apstrīdēšanas iesniegumiem
Ieviest vienotas informācijas pieprasījuma formas pretendentiem
Samazināt obligāti iesniedzamo dokumentu skaitu
Uzlabot IUB darbu (nelaipni, nekompetenti)
Ātrāk ieviest e-parakstu, elektroniski iesniegtos piedāvājums atzīt par atbilstošiem, pieņemamiem
Nav ieteikumu
Ieteikumi iepirkuma procedūru vienkāršošanai (%)
BĀZE: Visi respondenti, N=244. Piezīme: attēlotas tikai tās atbildes, kuras minējuši vismaz 1% aptaujāto.
20
„Aptauja par publisko iepirkumu procedūrām valsts un pašvaldību iestādēs”/ 2008
PIELIKUMI
21
„Aptauja par publisko iepirkumu procedūrām valsts un pašvaldību iestādēs”/ 2008
Aptaujas anketa
Aptauja par publisko iepirkumu procedūrām valsts un pašvaldību iestādēsSākumā sniedziet, lūdzu, informāciju par Jūsu iestādes veiktajām iepirkuma procedūrām 2007.gadā.
Q1 Iepirkuma procedūras veids Kopējais realizēto iepirkumu skaits
Kopējā realizēto iepirkumu summa, LVL
01 Iepirkuma procedūras „zem 10 000 LVL”
02 Atklāts konkurss
03 Slēgts konkurss
04 Cenu aptauja
05 Sarunu procedūra
06 Metu konkurss
Q2 Cik darbinieku Jūsu iestādē nodarbojas ar iepirkumu veikšanu?
Locekļu/ Darbinieku skaitsQ2.1. Pastāvīgā iepirkumu komisija
Q2.2. Vidējais iepirkuma komisijas locekļu skaits...
01 ...iepirkumu procedūrās „zem 10 000 LVL”
02 ...atklātos konkursos
03 ...slēgtos konkursos
04 ...cenu aptaujās
05 ...sarunu procedūrās
06 ...metu konkursos
Q2.3. Vidējais tehnisko darbinieku skaits (darbinieki, kuri piedalās iepirkuma tehniskajā un saturiskajā sagatavošanā, bet kuri nav iepirkuma komisijas locekļi)
01 ...iepirkumu procedūrās „zem 10 000 LVL”
02 ...atklātos konkursos
03 ...slēgtos konkursos
04 ...cenu aptaujās
05 ...sarunu procedūrās
06 ...metu konkursos
Q3 Vai Jūsu iestāde ir izmantojusi elektronisko iepirkumu sistēmu? JāNē
12
Q5 Q4
Q4 uzdot tiem, kuri Q3 snieguši atbildi „Nē” [2]! Pārējiem – pāriet pie Q5!Q4 Kādi ir galvenie iemesli, kādēļ neesat izmantojuši
elektronisko iepirkumu sistēmu? ..............................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................
Q5 Lūdzu, atzīmējiet to veidu, kādā Jūsu iestāde visbiežāk nosūta iepirkuma sludinājumus Iepirkumu uzraudzības birojam.Iespējama tikai viena atbilde!
Pa pastu (papīra formātā)Pa faksu
Elektroniski (ar elektronisko parakstu)Elektroniski (bez elektroniskā paraksta)
1234
22
„Aptauja par publisko iepirkumu procedūrām valsts un pašvaldību iestādēs”/ 2008
Q6 Atzīmējiet tos veidus, kādos pretendentiem ir iespējams iepazīties ar Jūsu iestādes iepirkumu nolikumiem.
Papīra formātāElektroniski (ar elektronisko parakstu)
Elektroniski (bez elektroniskā paraksta)Pa faksu
Cits veids (lūdzu, ierakstiet): ....................................................................................................................................................................................................
.................
1,2,3,4,
5,
Q7 Vai Jūsu iestāde pieprasa maksu par iepirkumu nolikumu izsniegšanu?
VienmērDažreiz
RetiNekad
1234
Q8 uzdot tiem, kuri Q7 snieguši atbildes „Vienmēr/Dažreiz/Reti” [1,2 vai 3]! Pārējiem – pāriet pie Q9!Q8 Cik lielu maksu par iepirkumu nolikumu
izsniegšanu Jūsu iestāde parasti pieprasa?Līdz 20 Ls21- 50 Ls51-100 Ls
Vairāk kā 101 LsMaksa tiek noteikta kā % no iepirkuma
summas
1234
5
Q9 Kā Jūs novērtētu uzņēmumu aktivitāti piedāvājumu iesniegšanā...
Atzīmē tikai vienu atbildi katrā rindiņā! Pilnīgi pietiekoša
Drīzāk pietiekoša
Drīzāk nepietiekoša
Pilnīgi nepietiekoša
01 ...iepirkuma procedūrās „zem 10 000 LVL”? □ □ □ □02 ...atklātos konkursos? □ □ □ □03 ...slēgtos konkursos? □ □ □ □04 ...cenu aptaujās? □ □ □ □05 ...sarunu procedūrās? □ □ □ □06 ...metu konkursos? □ □ □ □
Q10 uzdot tiem, kuri Q9 vismaz vienā iepirkumu veidā snieguši atbildi „Pilnīgi nepietiekoša” vai „Drīzāk nepietiekoša” [3 vai 4]! Pārējiem – pāriet pie Q11!
Q10 Jūsuprāt, kādi ir galvenie iemesli, kādēļ uzņēmumi nepiedalās publiskajos iepirkumos?
......................................................................................
......................................................................................
......................................................................................
......................................................................................
......................................................................................Q11 uzdot visiem!
Q11 Novērtējiet, lūdzu, cik būtiski sekojoši faktori kavē uzņēmumu piedalīšanos publiskajos iepirkumos.
Atzīmē tikai vienu atbildi katrā rindiņā! Galvenais kavēklis
Nozīmīgs kavēklis
Nenozīmīgs kavēklis
Nav kavēklis
01 Trūkst informācijas par izsludinātajiem iepirkumiem □ □ □ □
02 Dalība iepirkuma procedūrās ir pārāk garš un laikietilpīgs process □ □ □ □
03 Nav pieredzes piedāvājumu sagatavošanā □ □ □ □04 Nav pietiekamas kompetences/zināšanas
piedāvājumu sagatavošanā □ □ □ □
05 Neticība, ka iepirkuma procedūra noritēs atklāti □ □ □ □
06 Uzņēmums neatbilst izvirzītajām prasībām □ □ □ □07 Pārāk īsi termiņi piedāvājumu sagatavošanai □ □ □ □08 Pārāk lielas administratīvās prasības (dažādu
izziņu sagatavošana) □ □ □ □
09 Pārāk sarežģītas, nesaprotamas izvirzītās prasības tehniskajās specifikācijās □ □ □ □
Q12 Vai Jūsu iestāde pieprasa no iepirkumu pretendentiem informāciju, kas ir citu valsts iestāžu rīcībā (izziņas, licences, sertifikāti u.tml.)?
VienmērDažreiz
RetiNekad
1234
Q13 uzdot tiem, kuri Q12 snieguši atbildes „Vienmēr/Dažreiz/Reti” [1,2 vai 3]! Pārējiem – pāriet pie Q15!
23
„Aptauja par publisko iepirkumu procedūrām valsts un pašvaldību iestādēs”/ 2008
Q13 Lūdzu, atzīmējiet tos TRĪS informācijas veidus, kādus Jūsu iestāde visbiežāk pieprasa iepirkumu pretendentiem.
Izziņas no Uzņēmumu reģistraIzziņas no Valsts Ieņēmumu dienesta
SertifikātiLicences, atļaujas
Ziņas no Būvkomersantu reģistraZiņas no Pārtikas un veterinārā dienesta
Ziņas no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Ziņas no Konkurences padomes
Ziņas no Valsts darba inspekcijasZiņas no citiem reģistriem (ierakstiet, kādiem):
...................................................................................Cita informācija (ierakstiet, kāda):
...................................................................................
1,2,3,4,5,6,7,8,9,
10,
11,Q14 uzdot tiem, kuri Q12 snieguši atbildes „Vienmēr/Dažreiz/Reti” [1,2 vai 3]! Pārējiem – pāriet pie Q15!
Q14 Un tagad atzīmējiet pārējos informācijas veidus, kādus Jūsu iestāde pieprasa iepirkumu pretendentiem.
Programmēšanai: nerādīt uz ekrāna tos, kuri atzīmēti Q13.
Izziņas no Uzņēmumu reģistraIzziņas no Valsts Ieņēmumu dienesta
SertifikātiLicences, atļaujas
Ziņas no Būvkomersantu reģistraZiņas no Pārtikas un veterinārā dienesta
Ziņas no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Ziņas no Konkurences padomes
Ziņas no Valsts darba inspekcijasZiņas no citiem reģistriem (ierakstiet, kādiem):
...................................................................................Cita informācija (ierakstiet, kāda):
...................................................................................
1,2,3,4,5,6,7,8,9,
10,
11,
Q15 Lūdzu, atzīmējiet TRĪS galvenos piedāvājumu noraidīšanas iemeslus.
Neatbilstība tehniskajai specifikācijaiAugstāka cena
Nav saimnieciski visizdevīgākais piedāvājumsPiedāvājums nav atbilstoši noformēts
Pretendentam nav atbilstošas kvalifikācijasNepamatoti lēts piedāvājums
Cits iemesls (ierakstiet, kāds):...................................................................................
1,2,3,4,5,6,
7,
Tagad sniedziet, lūdzu, informāciju par apstrīdētajām iepirkuma procedūrām Jūsu iestādē 2007.gadā.
Q16 Saņemto iesniegumu par iepirkumu procedūras pārkāpumiem skaits 2007.gadā...
01 ...iepirkumu procedūrās „zem 10 000 LVL”
02 ...atklātos konkursos
03 ...slēgtos konkursos
04 ...cenu aptaujās
05 ...sarunu procedūrās
06 ...metu konkursos
Q17 Saņemto iesniegumu par iepirkumu procedūras pārkāpumiem procentuālais īpatsvars no visām veiktajām iepirkumu procedūrām iestādē 2007.gadā kopā
Q18 Par pamatotiem atzīto iesniegumu (kuru rezultātā tika noteikts aizliegums slēgt iepirkumu līgumus) skaits 2007.gadā...
01 ...iepirkumu procedūrās „zem 10 000 LVL”
02 ...atklātos konkursos
03 ...slēgtos konkursos
24
„Aptauja par publisko iepirkumu procedūrām valsts un pašvaldību iestādēs”/ 2008
04 ...cenu aptaujās
05 ...sarunu procedūrās
06 ...metu konkursos
Q19 Par pamatotiem atzīto iesniegumu (kuru rezultātā tika noteikts aizliegums slēgt iepirkumu līgumus) procentuālais īpatsvars no visiem saņemtajiem iesniegumiem 2007.gadā
Q20 Ja Jums ir priekšlikumi iepirkuma procedūru vienkāršošanai un administratīvā sloga samazināšanai komersantiem, miniet tos, lūdzu, šeit:................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................
Q21 Un nobeigumā, lūdzu, sniedziet dažas ziņas par Jūsu pārstāvēto iestādi.
01 Iestādes nosaukums: ................................................................................................................................................................................
02 Jūsu vārds, uzvārds: ................................................................................................................................................................................
03 Amats: ................................................................................................................................................................................
04 Tālrunis: ................................................................................................................................................................................
05 E-pasts: ................................................................................................................................................................................
Q22 Ja Jums ir kādas piebildes vai komentāri par anketā minētajiem jautājumiem, tos varat ierakstīt šeit:................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................................
Paldies Jums par atsaucību!
25
„Aptauja par publisko iepirkumu procedūrām valsts un pašvaldību iestādēs”/ 2008
Iemesli elektroniskās iepirkumu sistēmas neizmantošanai – atbilžu izvērsumsValstī nav radīta vienlīdzīga iespēja izmantot elektroniskos sakaru līdzekļus Svārstīgas, specifiskas prasības attiecībā uz tehniskajām specifikācijām Pretendentiem tiek ierobežota iespēja piedalīties, jo ne visiem ir pieejams elektroniskais paraksts Lielākoties iepirkumi saistīti ar būvdarbu un pakalpojumu iepirkumu organizēšanu Nav laika tajā iedziļināties, jo paralēli jādara citi darbi Informācijas drošībaIepirkuma apjomi nelieliIepērkamo preču daudzums ir neliels
Saņemot pirmo vēstuli no EIVA par piedāvātajiem iepirkuma priekšmetiem, līgumus par iepirkuma procedūrām bijām jau noslēguši
Nav pieredzes Darbietilpīga Uzskatām reālajā periodā var iegādāties daudz lētāk preces un pakalpojumus nekā pasūtot tās lielu periodu iepriekšNav informācijas par to Nav bijusi vai arī nav saskatīta nepieciešamība Darbiniekam, kurš veic sagatavošanas darbus, nav pastāvīga piekļuve internetam Nav zināšanu par šo iepirkumu sistēmuNav bijusi liela nepieciešamība Slikti pārzinām elektronisko iepirkumu sistēmu Nav liels iepirkumu skaits Savu darbu organizējam pašiMūsu pasūtījumu nelielie apjomi, jo ir liels minimālā pasūtījuma apjomsZināšanu un prasmes un laika trūkums Sarežģīta sistēma, vienkāršāk ir pašiem veikt cenu aptauju
Preces ir jāpasūta līdz 50 vienībām, kā arī ne vienmēr viss pasūtījums ir no vienas firmas, tāpēc sanāk, ka mēs savu pasūtījumu nevaram saņemt (esam maza pašvaldība, kā arī atrodamies tālu no galvaspilsētas
Pieredzes trūkums Pārāk sarežģīta procedūra Pārāk mazs nepieciešamo iepirkumu īpatsvars (mazs interesējošo preču sortiments) Pārāk maz iepirkumu, lai sarežģītu jau tā sarežģīto procedūru. Nav lieku darbinieku Pašvaldībā nav pieejama šāda sistēma
Pašvaldība tādējādi izslēgtu no iespējamas konkurences vietējos uzņēmumus, kas nevar "pacelt" centralizētajos iepirkumos noteikto apjomu
Nevaram nodrošināt piedāvājuma konfidencialitāti no saņemšanas laika līdz atvēršanaiNevar apskatīt preci Neuzskatām, ka tā atvieglotu mūsu darbuNeērta lietošanā Visiem darbiniekiem nav elektroniskā paraksta Neapmierina tas, ka vērā tiek ņemti tikai kvantitatīvie un izmaksu kritēriji, ignorējot kvalitatīvos kritērijus Neapmierina piedāvājums Nav tādu tehnisku iespēju Nav speciālistu šajā jomā Nav nepieciešamības, firmas neizrāda interesi sadarboties ar "mazajām" pašvaldībām Nav iespējas redzēt preci dabāNav droši Nav darbinieka, kas ar to nodarbotosNav darbinieka kurš nodarbotos ar elektronisko iepirkumu Nav beigušies noslēgto līgumu termiņi Laikam pieradums Laika trūkums Komisijas locekļi nav tam sagatavoti Informācijas un pozitīvas reklāmas trūkuma dēļIerobežots piedāvājumu klāsts
26
„Aptauja par publisko iepirkumu procedūrām valsts un pašvaldību iestādēs”/ 2008
Domāju, ka tā nav tik saprotama kā rakstiskāDarba pieredze - ērtāk un ātrāk ir strādāt ar tiešajiem menedžeriem, ar kuriem ir noslēgts piegādes/pakalpojuma līgums Aizpildījām pieteikuma veidlapu, bet neesam saņēmuši nekādu atbildi par iespējām veikt šādus iepirkumus2008.gadā iepirkumu komisijas locekļi bijuši apmācībās par šīs sistēmas darbību, šajā gadā iespējams šo sistēmu izmantot Iepirkuma procedūras dokumentēšana gala rezultātā vienalga ir papīra formātā Iesniegto piedāvājumu dokumentu konfidencialitātes nodrošināšana līdz piedāvājuma atvēršanas datumam un laikamTrūkst informācijas par elektronisko iepirkuma sistēmu Nav pārliecības par preču kvalitāti, kuras var iegūt caur šo iepirkumu sistēmu. Kļūdaini dati datu bāzēProduktiem un precēm nepieciešamas regulāras piegādes, vairākas reizes nedēļāVeiktās iepirkumu procedūras liecina, ka tuvāk atrodošos uzņēmumu cenu piedāvājumi ir zemākiPiedāvātās preces, kuras ir nepieciešamas, ir mazā skaitā e-sistēmā Nav laika un cilvēkresursu, lai izpētītu šo iepirkumu sistēmuMazi iepirkumu apjomi Citu uzņēmumu negatīvā pieredze (dažādas nianses - nepiegādā vajadzīgo krāsu utt.) Apmierina parastā iepirkumu procedūra Rada vairāk iespēju apstrīdēt procedūru, kā rezultātā var būt ilgāka nokļūšana līdz līgumamPārāk maz informācijas par šīs sistēmas priekšrocībāmIr dzirdētas sliktas atsauksmes par nekvalitatīvu preču piegādi
27
„Aptauja par publisko iepirkumu procedūrām valsts un pašvaldību iestādēs”/ 2008
Priekšlikumi iepirkumu procedūru vienkāršošanai – atbilžu izvērsums
Zemas cenu robežas - par 10 000 latiem nevar izremontēt dzīvokli, bet nepieciešama ilgstoša procedūra - laiks ir nauda
Vajadzētu pacelt slieksni, līdz kuram iepirkuma procedūras varētu veikt vienkāršotā veidā
Vajadzētu atcelt iepirkuma procedūru līdz 10 000,00. Tas tiešām ir lieks birokrātisks darbs, kas sarežģī un sadārdzina vienkārši veicamas lietas.
Uzskatām, ka iepirkuma procedūras mazā pašvaldībā ar gada budžetu 200 tūkstoši LVL ir naudas lieka izšķērdēšana, jo tie iepirkumi, ko realizējam mēs dotu vismaz 20% ekonomiju bez iepirkuma procedūras organizēšanas
Sākt mazos iepirkumus no 3000 Ls
Sākt iepirkuma procedūras no 2000 - 10 000 vai no 3000 - 10 000
Samazināt iesniegšanas termiņus un paaugstināt iepirkumu "griestus" katrai iepirkuma procedūrai
Sakarā ar inflāciju paaugstināt vienkāršoto iepirkumu summu līdz 25 000 LVL
Saīsināt iepirkuma procedūras termiņus
Publisko iepirkumu likumā paredzētās iepirkumu procedūras vajadzētu piemērot iepirkumiem virs Ls 10 000
Publiskajā sektorā būtu nepieciešams nodrošināt savstarpēju informācijas apmaiņu, kas ļautu pasūtītājam īsā laikā, vienkāršā procedūrā iegūt informāciju par komersantiem (no UR, no VID, par būvkomersantu reģistru u.c. gadījumos)
Praktiski netiek aizstāvētas pasūtītāja intereses pret negodīgiem komersantiem. Administratīvo slogu gan vajadzētu nevis palielināt, bet pilnveidot - melnie saraksti utt. Pie mūsdienu cenām, inflācijas un neskaidrās nākotnes ekonomikas attīstībā, būtu lietderīgi iepirkumu procedūru veikt, ja paredzamais iepirkums ir virs 50 000 LVL bez PVN. Uzlikt uzņēmējiem nest materiālu atbildību par nepamatotu sūdzību iesniegšanu. Pavērojot IUB mājaslapā publicēto Sūdzību skaitu rodas iespaids ka liela daļa uzņēmēju to vien tik dara kā sūdzas. Finālā cieš pašvaldības
Uzlikt uzņēmējiem nest materiālu atbildību par nepamatotu sūdzību iesniegšanu. Pavērojot IUB mājas lapā publicēto sūdzību skaitu rodas iespaids, ka liela daļa uzņēmēju to vien tik dara kā sūdzas. Finālā cieš pašvaldības.
Patreizējam inflācijas līmenim neatbilstoši augsta minimālā līgumcena, no kuras sākas iepirkuma procedūras
Palielināt slieksni, no kura piemērojamas Publiskā iepirkuma likumā minētās iepirkumu procedūras: būvdarbiem - 50 000, pakalpojumiem, piegādēm - 20 000. No 1000 līdz 10 000 Ls vajadzētu ļaut veikt iepirkumus, nepublicējot paziņojumus iestādes mājas lapā.
Palielināt slieksni "mazajiem" iepirkumiem (pašlaik līdz 1000 Ls) līdz 10 000, kā arī pašreizējo Ls10 000 robežu līdz apm.Ls 20 000
Palielināt iepirkuma slieksni no 10 000 uz 20 000
Palielināt iepirkuma summu "zem 10 000 LVL" līdz "zem 30 000 LVL"
Palielināt griestus, no kuriem sākas iepirkuma procedūra ( sākt no LVL 10 000)
Palielināt cenu aptaujas cenu limitu līdz 10 000.00 latiem
Padomāt par iepirkumu procedūru robežās no 1000 - 10 000 Ls - pašreiz izstrādātie MK noteikumi ir īsi, bet, rezultātā vienalga ir jātaisa nolikums un process ir tāds pats kā CA vai AK, tikai īsāks laikā
Sākt pielietot iepirkumu procedūru no 5000LVL
Atvieglot iepirkumu procedūras veikšanas formas pašvaldībām.
Paaugstināt slieksni mazajiem iepirkumiem - iedalījums no 1000 -10 000 Ls inflācijas dēļ vairs neatbilst sākotnēji noteiktajam, vai izdalīt kategorijās pa pakalpojumu summām un būvniecības summām
Noteikt nepamatotu sūdzību iesniedzējiem materiālo atbildību, ja līguma noslēgšanas aizkavēšana radījusi pasūtītājam pierādāmus zaudējumus
Laiks pēc lēmuma par iepirkuma rezultātiem publicēšanas līdz līguma noslēgšanai (apstrīdēšanai) ir pārāk ilgs iepirkuma veicējam
Komersantiem varētu būt sarežģīti tas, ka katrs pasūtītājs izstrādā savu piedāvājuma formu un pieprasa daudz dažādus dokumentus. Bet pasūtītājam ir tiesības pieprasīt informāciju, lai izvēlētos ekonomiski izdevīgāko piedāvājumu.
Izziņām un licencēm jābūt pieejamām internetā, kaut vai ar daļēju informāciju, lai nebūtu jāiesniedz tik daudz dokumentu cenu aptaujās un konkursos. Noteikti jāpalielina MK noteiktais cenu slieksnis. Jāsamazina iesniegšanas termiņi, jo tie ļoti kavē iepirkumus, it sevišķi, ja nav pieteikušies pretendenti.
Izvirzīt augstākas prasības uzņēmumiem, kas tiek reģistrēti Būvkomersantu reģistrā, tādējādi nodrošinot mazāku vajadzīgo izziņu ( licenču, sertifikātu) skaitu katrā iepirkuma procedūrā.
Ieviest sankcijas pret tiem, kas iesniedz nepamatotas sūdzības un vilcina līguma noslēgšanu. Samazināt obligāti nepieciešamo iesniedzamo dokumentu skaitu. Iepirkumu uzraudzības birojā liela birokrātija, nekompetence, pavirša un nelaipna darbinieku attieksme - tas ir liels traucēklis operatīvai rīcībai.
Uzņēmējiem tiek pieprasīts liels skaits dažādu institūciju atzinums, kuru vajadzētu racionalizēt, piemēram iepirkuma organizētājam dodot iespēju pašam pieslēgties datu bāzēm un pārbaudīt informāciju elektroniski.
Atcelt kritēriju "zemākā cena" jo bieži vien pierādās princips "skopais maksā divreiz"
Piekļuve dažādiem reģistriem, lai pārliecinātos par atbilstību prasībām
Izglītotāki darbinieki par attiecīgā pakalpojuma specifikāciju aprakstīšanu, kā arī pretendentu kvalifikācijas celšana
28
„Aptauja par publisko iepirkumu procedūrām valsts un pašvaldību iestādēs”/ 2008
Elektroniski atsūtīto piedāvājumu atzīšana par atbilstošiem mazajos iepirkumos.
Izveidot kopējo datu bāzi iepirkumiem, kur tos izsludināt.
Ciešāka sadarbība ar IUB, jo viņu konsultācijas, izskaidrojot neskaidro, ir galvenais, lai uzņēmums ātrāk un pareizāk spētu sagatavot pieteikumus Cenu aptaujām dot iespēju saīsināt piedāvājumu iesniegšanas termiņu, citādi tās ne ar ko neatšķiras no atklāta konkursa un rīkošanai nev nekādas nozīmes
Ātrāk ieviest e-parakstu, lai iepirkumus varētu veikt elektroniski. Iepirkuma procedūras uzsākšanu ļoti kavē apstrīdētie iepirkumi. Cenu aptaujās arī vajadzētu ļaut izvēlēties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, nevis tikai lētāko.
Iepirkuma procedūras uzsākšanu ļoti kavē apstrīdētie iepirkumi.
Cenu aptaujās arī vajadzētu ļaut izvēlēties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, nevis tikai lētāko
Atļaut veikt cenu aptauju līdz 50 000 LVL
Atkarībā no procedūras, komersantiem tiek pieprasīta informācija, lai valsts vai pašvaldību iestādes nodrošinātos pret komersantiem, kuri nespēs izpildīt noteiktās prasības. Ja, atvieglojot administratīvā sloga ietekmi uz komersantiem, tiks samazināts pieprasītās informācijas apjoms, varētu rasties izdevīgāki nosacījumi negodīgiem komersantiem, kas nebūtu pieļaujams.
Iekasēt valsts nodevu par sūdzību iesniegšanu IUB
Stingrāk definēt jēdzienu "nepamatoti lēts piedāvājums"
Samazināt termiņus līguma noslēgšanai
Izstrādāt MK noteikumus, kuri regulētu tieši iepirkuma komisijas darbu
Jānodrošina iepirkuma veicēja elektroniska pieeja visbiežāk no citām iestādēm pieprasītajām ziņām, lai tās iepirkuma veicējs varētu saņemt tieši, neiesaistot piedāvājuma iesniedzēju
29
„Aptauja par publisko iepirkumu procedūrām valsts un pašvaldību iestādēs”/ 2008
Pētījuma datu tabulas
1.1. tabula. Q1. Sākumā sniedziet, lūdzu, informāciju par Jūsu iestādes veiktajām iepirkuma procedūrām 2007.gadā - Iepirkuma
procedūras veids..................................................................................................................................................................................... 31
1.2. tabula. Q1. Sākumā sniedziet, lūdzu, informāciju par Jūsu iestādes veiktajām iepirkuma procedūrām 2007.gadā - Kopējais
realizēto iepirkumu skaits – Vidējais ...................................................................................................................................................... 31
1.3. tabula. Q1. Sākumā sniedziet, lūdzu, informāciju par Jūsu iestādes veiktajām iepirkuma procedūrām 2007.gadā - Vidēja summa
par vienu realizēto iepirkumu , LVL......................................................................................................................................................... 31
2.1a. tabula. Q2. Cik darbinieku Jūsu iestādē nodarbojas ar iepirkumu veikšanu? - Pastāvīgā iepirkumu komisija..............................32
2.1b. tabula. Q2. Cik darbinieku Jūsu iestādē nodarbojas ar iepirkumu veikšanu? - Pastāvīgā iepirkumu komisija - Vidējais skaits.....32
2.2a. tabula. Q2. Cik darbinieku Jūsu iestādē nodarbojas ar iepirkumu veikšanu? - Vidējais iepirkuma komisijas locekļu skaits..........32
2.3a. tabula. Q2. Cik darbinieku Jūsu iestādē nodarbojas ar iepirkumu veikšanu? - Vidējais tehnisko darbinieku skaits (darbinieki, kuri
piedalās iepirkuma tehniskajā un saturiskajā sagatavošanā, bet kuri nav iepirkuma komisijas locekļi)..................................................33
2.3b. tabula. Q2. Cik darbinieku Jūsu iestādē nodarbojas ar iepirkumu veikšanu? - Vidējais tehnisko darbinieku skaits - Vidējais
skaits....................................................................................................................................................................................................... 33
3. tabula. Q3. Vai Jūsu iestāde ir izmantojusi elektronisko iepirkumu sistēmu?......................................................................................34
4. tabula. Q4. Kādi ir galvenie iemesli, kādēļ neesat izmantojuši elektronisko iepirkumu sistēmu?........................................................34
5. tabula. Q5. Lūdzu, atzīmējiet veidu, kādā Jūsu iestāde visbiežāk nosūta iepirkuma sludinājumus Iepirkumu uzraudzības birojam...35
6. tabula. Q6. Atzīmējiet tos veidus, kādos pretendentiem ir iespējams iepazīties ar Jūsu iestādes iepirkumu nolikumiem...................35
7. tabula. Q7. Vai Jūsu iestāde pieprasa maksu par iepirkumu nolikumu izsniegšanu?..........................................................................36
8. tabula. Q8. Cik lielu maksu par iepirkumu nolikumu izsniegšanu Jūsu iestāde parasti pieprasa?.......................................................36
9. tabula. Q9. Kā Jūs novērtētu uzņēmumu aktivitāti piedāvājumu iesniegšanā...?................................................................................37
10. tabula. Q10. Jūsuprāt, kādi ir galvenie iemesli, kādēļ uzņēmumi nepiedalās publiskajos iepirkumos?.............................................37
11. tabula. Q11. Novērtējiet, lūdzu, cik būtiski sekojoši faktori kavē uzņēmumu piedalīšanos publiskajos iepirkumos...........................38
12. tabula. Q12. Vai Jūsu iestāde pieprasa no iepirkumu pretendentiem informāciju, kas ir citu valsts iestāžu rīcībā (izziņas, licences,
sertifikāti u.tml.)?..................................................................................................................................................................................... 40
13. tabula. Q13. Lūdzu, atzīmējiet tos TRĪS informācijas veidus, kādus Jūsu iestāde visbiežāk pieprasa iepirkumu pretendentiem
Q14. Un tagad atzīmējiet pārējos informācijas veidus, kādus Jūsu iestāde pieprasa iepirkumu pretendentiem.....................................40
14. tabula. Q15. Lūdzu, atzīmējiet TRĪS galvenos piedāvājumu noraidīšanas iemeslus.........................................................................41
15. tabula. Q16. Tagad sniedziet, lūdzu, informāciju par apstrīdētajām iepirkuma procedūrām Jūsu iestādē 2007.gadā Saņemto
iesniegumu par iepirkumu procedūras pārkāpumiem skaits 2007.gadā / Q18. Par pamatotiem atzīto iesniegumu (kuru rezultātā tika
noteikts aizliegums slēgt iepirkumu līgumus) skaits 2007.gadā.............................................................................................................. 41
16. tabula. Q20. Priekšlikumi iepirkuma procedūru vienkāršošanai un administratīvā sloga samazināšanai komersantiem...................42
30
top related