izglītības sistēmu attīstība eiropas valstīs 2. lekcija

Post on 01-Feb-2016

83 Views

Category:

Documents

0 Downloads

Preview:

Click to see full reader

DESCRIPTION

Izglītības sistēmu attīstība Eiropas valstīs 2. lekcija. Dr. A. Rauhvargers, Rektoru padomes ģenerālsekretārs telefons 7034338, 7034368 Raiņa bulvārī 19, 141 istaba (Rektoru padomes sekretariāts) e-mail: andrejs.rauhvargers@aic.lv informācija JUMS http://www.aic.lv/ar_stud. - PowerPoint PPT Presentation

TRANSCRIPT

Izglītības sistēmu attīstība Eiropas valstīs

2. lekcija

Dr. A. Rauhvargers,Rektoru padomes ģenerālsekretārstelefons 7034338, 7034368

Raiņa bulvārī 19, 141 istaba (Rektoru padomes sekretariāts)

e-mail: andrejs.rauhvargers@aic.lv

informācija JUMS http://www.aic.lv/ar_stud

2. Izglītības strukturējums pa pakāpēm (līdz augstskolai) – sākumskolas, pamatskolas un vidējā izglītība:

– skolēnu noslodze pa izglītības pakāpēm

– obligātie un izvēles priekšmeti pa izglītības līmeņiem

3. Raksturīgākās izglītības sistēmas

Francija

Pamata un vidējā izglītība – valsts vai privāta?

Valsts vai privāta? komentāri

• Grafiks skaidri parāda, ka pamata un vidējā izglītība praktiski ir valsts kontrolē

• vairumā valstu valsts sektors dominē un sasniedz līdz pat 95 un vairāk % skolu

• izņēmumi – vairāk par pusi no valsts atkarīgu (valsts finansētu) privātu skolu: Vācija (ap 55%), Nīderlande (>75%)

• Privātu no valsts neatkarīgu (un tātad valsts nefinansētu skolu) ir maz ,

• parasti zem 5%, maksimums Portugāle un Malta – ap 10%

Prognozējamais izglītības ilgums

School Expectancy – prognozējamais laiks, kādu izglītībā pavadīs iedzīvotājs, kurš pašlaik ir 5 gadus vecs, ja attiecīgās valsts izglītības struktūra saglabāsies tāda, kā pašlaikKey data, 2002

Svārstās no <14 (RO, CY) līdz >18 FIN, S, UK LV=15.6 gadi

Sākumskola un pamatskola: vienota

struktūra vai divas atsevišķas

daļas?

Tendences

• Vienotā struktūra ir raksturīga ziemeļvalstīm, Portugālei un lielai daļai ES kandidātvalstu

• Jāņem vērā, ka nodalīta sākumizglītība ir arī nodalītas skolas, tātad, ja vienotajā struktūrā vēlākajos gados var mainīties skolotāji, tad dalītajā struktūrā skolas darbības stils un skolotāji noteikti mainās.

Sākumskolas izglītība

• 11 ES valstīs - atsevišķs izglītības līmenis• Parasti ilgst 6 gadus. • Visīsākā (4 gadi) lielākajā daļā Vācijas un Austrijā. • Dānijā, Portugālē, Somijā un Zviedrijā, arī Islandē un Norvēģijā visa

obligātā izglītība ir vienā struktūrā• kandidātvalstis:

Bulgārija, Lietuva, Rumānija un Kipra atdala sākumskolu

Klašu lielums sākumskolā

Noteiktais MAKSIMĀLAIS skaits

parasti no 25 līdz 36 skolēniem, kandidātvalstīs vairāk nekā ES valstīs

maz: Bulgārija 22, Lihtenšteina, Lietuva 24

daudz: Igaunija 36, Polija, Latvija - 34

MINIMĀLAIS noteiktais skaits (NE visi nosaka !)

no 10 (Austrija, Čehija) līdz 20 (Polija)

maz: Itālija, Rumānija 10, Latvija 8

daudz: Polija 20, Luksemburga 18

Sākumskolā ar klasi galvenokārt nodarbojas viens skolotājs

viens skolotājs

viens skolotājs, ko atsevišķos priekšmetos aizstāj citi

dažādas metodes

Mācībstundu skaits gadā sākumskolā

EiropāES/

EEA Kand. Baltija Latvija

743 767 635 563 478

Rekordi ES valstīs: Daudz: Skotija, Francija, Itālija, Nīderlande –900 -950Maz: Somija – 626, Norvēģija 656, Dānija 670, Austrija 690

KandidātvalstīsDaudz: Lihtenšteina 822, Kipra, Malta - 795Maz: Latvija 478, Bulgārija 504, Lietuva 549

Kur tas rodas?(dati par 7 gadu vecumu)

• Dažāds stundu ilgums: rekords “uz augšu” Itālijai 60 min, parasti 45, bet ir arī 50 un 45

• Latvijā bērni iet skolā 170 dienas gadāvidēji Eiropā 184 dienas vidēji ES 190 dienas,rekords 212 dienas

Nedēļas slodze –

Beļģijā 28 stundas pa 50 minūtēm,

Latvijā 19-20 stundas pa 45 minūtēm

Obligāto priekšmetu īpatsvars sākumskolā

Dzimtā valoda

Matemātika Hum. un dabasz.

ES/ EEA 28% 17% 13%

kand. 37% 20% 9%

LV 38% 19% 9%

Rekords “+” DK, CZ, 45 Pl 24,CZ 23

Sc 25, It 17

Rekords “-” L 4,I 13

I 10, Gr 11 ISL 7,Gr 10

Obligāto priekšmetu īpatsvars sākumskolā

Svešvalo-das

Sports mākslaspriekšm.

reliģ.un ētika

Elastīgais māc. laiks

ES/ EEA 3% 8% 14% 7% 10%

kand. 0% 13% 17% 2% 3%

LV 7% 9% 18% 0% 0%

Rekords “+” L 39

MT 32

SI 15,D 14

Fin 22Li 25

Sc 15 S, FIN, Nl 100

Rekords “-” (daudz 0%)

Pt 3, IRL 5 GR 9 (daudz 0) 0

Pārcelšana uz nākamo klasi sākumskolā

Pamata un vidējā izglītībavispārējās un profesionālās plūsmas (I)

vispārējās un profesionālās plūsmas (II)

Skolēnu skaita sadalījums starp vidējās izglītības profesionālo un vispārējo plūsmu

Rekordi: visp 81% IRL, 67% EL, ESP (LV 58)prof 85% CZ, 81% SK, 76% D, A (LV 42)

Iesaiste vispārējā izglītībā vidusskolēnu % vispārējā izglītībā (pārējie prof.)

Mācībstundu skaits gadā pamatizglītībā

Obligāto priekšmetu īpatsvars pamatskolā

Dzimtā val. matemātika dabaszin. Humanit. zin.

ES/EEA 13% 12% 11% 11%

Kand. 14% 12% 13% 11%

Rekordi

Daudz25 Bnl, Cz

31 Cy19% Mt, 17% Be

16 Hu12 S 14 Bnl, CZ

Maz3% L

4% NL8% Esp8% Pt 5% Bnl 7% DK, Mt

LV 23% 17% 8% 13%

Obligāto priekšmetu īpatsvars pamatskolā

Svešval. Sports Māksla IKT

ES/EEA 15% 8% 9% 0.5%

Kand. 11% 7% 9% 0.6%

Rekordi

Daudz38% L13% D

12% D, Si

16% D,18 Cy

4.5% Ro,2.5% Fr

Maz6% Bfr0.9 % Ni

6% Pt, Ro

3% Mt, 1.2 Pl

0% daudzkur

LV 14% 8% 16% 0.4%

top related