nodokļu sloga salīdzinošā analīze baltijas valstīs
DESCRIPTION
Nodokļu sloga salīdzinošā analīze Baltijas valstīs. Konference: Uzņēmējdarbības vide Baltijas valstīs Diāna Kļuškina Vecākā nodokļu menedžere 2011. gada 14. oktobris. Saturs. Salīdzinošā analīze par nodokļu ieņēmumiem Baltijā: Tiešie nodokļu, Netiešie nodokļi Nodokļu salīdzinājums - PowerPoint PPT PresentationTRANSCRIPT
Nodokļu sloga salīdzinošā analīze Baltijas valstīs
Konference: Uzņēmējdarbības vide Baltijas valstīs
Diāna KļuškinaVecākā nodokļu menedžere2011. gada 14. oktobris
Page 2
Saturs1. Salīdzinošā analīze par nodokļu ieņēmumiem Baltijā:
• Tiešie nodokļu,• Netiešie nodokļi
2. Nodokļu salīdzinājums3. Nodokļi kā instruments ekonomikas stimulēšanai:4. Inovatīvi risinājumi5. Diskusijas
Page 3
Baltijas valstu nodokļu ienākumi 1. pusgadā*
2,24 2,23 2,272,59
2,35
2,77
3,563,23
3,52
0
0,5
1
1,5
2
2,5
3
3,5
4
2009 2010 2011
Igaunija
Latvija
Lietuva
* Milj. EUR
Page 4
545
794865
601 610537
81 123
584 631
0
200
400
600
800
1000
2010 2011
IIN
UIN
PVN
VSAOI
Pārejie nodokļi
* Milj. EUR
Nodokļu ieņēmumi Latvijā (1. pusgadā)*
Page 5
Nodokļu ieņēmumi Latvijā (1. pusgadā)*
* Milj. EUR* Milj. EUR
2011.gads (1.pusgads)
545
123
630866
610
IIN
UIN
PVN
VSAOI
Pārējie nodokļi
Page 6
Nodokļi ienākumi Igaunijā (1.pusgadā)*
322 306
89 6797
923
839882
16 30 20
320358 347
322
621615565
0
100
200
300
400
500
600
700
800
900
1000
2009 2010 2011
IIN
UIN
PVN
VSAOI
NĪN
Pārējie nodokļi
* Milj. EUR
Page 7
Nodokļi ienākumi Lietuvā (1.pusgadā)*
91 97
1635
13971481
56 60 68
506446 440
155124156
198
1280
10991017
0
200
400
600
800
1000
1200
1400
1600
1800
2009 2010 2011
IIN
UIN
PVN
VSAOI
NĪN
Pārējie nodokļi
* Milj. EUR
Page 8
Nodokļu ieņēmumu salīdzinājumsTiešie nodokļi
UIN - ekonomikas lejupslīdes apstākļos samazinājās uzņēmumu peļņa, attiecīgi arī UIN ieņēmumi budžetā. 2011 neliela augšupeja. Būtu pārskatāma UIN atvieglojumu lietderība un zaudējumu izmantošanas ierobežojumi.
IIN - ekonomikas lejupslīdes apstākļos samazinājās atalgojuma apmērs, liels bezdarba procents, aplokšņu algas, attiecīgi samazinās ieņēmumi arī budžetā. Latvijas IIN slogs nav būtiski lielākais starp Baltijas valstīm, tomēr ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju pirktspēju, šī nodokļa sloga tālāka paaugstināšana nebūtu lietderīga. Tas izraisītu darbaspēka sadārdzināšanos un veicinātu ēnu ekonomikas attīstību.
NĪN – lai gan veiktas būtiskas izmaiņas, un visdrīzāk tā slogs palielināsies. Fiskālā ietekme no šī nodokļa kopumā nav īpaši liela.
Page 9
Nodokļu ieņēmumu salīdzinājumsNetiešie nodokļi
PVN – ietekmē patēriņa cenas un arī patēriņu apjomu. PVN likmes šobrīd ir vienas no augstākajām ES. Lai gan 2009.gadā tās tika paaugstinātas par 3 procentpunktiem, tas pilnība nespēja kompensēt nodokļa ienākumu kritumu, kas saistīts ar iekšējā pieprasījuma samazināšanos.
Akcīzes nodoklis - akcīzes nodokļa politika galvenokārt tika īstenota akcīzes nodokļa likmju saskaņošanai ar ES prasībām. Akcīzes likmju palielināšana sekmēja stabili augstu akcīzes nodokļa ieņēmumu pieauguma tempu 2008.gadā, tomēr akcīzes likmju palielinājums gandrīz visām akcīzes precēm, kā arī kopējā ekonomiskās situācijas pasliktināšanās ietekmēja preču realizācijas apjoma straujo kritumu, salīdzinot ar 2008.gada rādītājiem, kā rezultātā akcīzes nodokļa ieņēmumi samazinājās. Daļēji akcīzes preču realizācijas kritums ir izskaidrojams arī ar nelegālo akcīzes preču tirdzniecību.
Page 10
Nodokļu salīdzinājums
Standarta likme Samazinātā likme
Latvija 22% 12%
Lietuva 21% 9%
Igaunija 20% 9%
Pievienotās vērtības nodoklis Baltijas valstīs
Client name - Event - Presentation title
Ienākumu veidi
• Ienākums no komercdarbības – ražošana, tirdzniecība, pakalpojumi
• Pasīvie ienākumi – dividendes, procenti, samaksa par intelektuālo īpašumu
• Darba alga/individuālie pakalpojumi – fiziska persona saņem samaksu par darbu/pakalpojumiem
• Citi ienākumi
Page 12
Nodokļu salīdzinājumsUzņēmumu ienākuma nodoklis Baltijas valstīs
Standarta likmeSamazinātā
likme/mikrouzņēmumu ienākumu nodoklis
Zaudējumu pārnešana
Latvija 15% 9% 8 gadi
Lietuva 15%5%
mazie un vidējie uzņēmumi
Neierobežoti
Igaunija 0; 21 - -
Page 13
Nodokļu salīdzinājumsDarba algas nodokļi Baltijas valstīs
Darba ņēmēja VSAOI*
Darba devēja VSAOI*
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
Latvija 11% 24.09% 25%
Lietuva 3% 27.98% 15%
Igaunija 2.8% 34,4% 21%
Page 14
Nodokļu salīdzinājumsIedzīvotāju ienākuma nodoklis un nodoklis no kapitāla Baltijas valstīs
Standarta likme
Dividendes
Procentu ienākums
(tajā skaitā
depozītu %)
Ienākums no ieguldījumiem
privātajos pensiju fondos
Ienākums no dzīvības
apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu)
Latvija 25% 10% 10% 10% 10%
Lietuva
15% 20% 0%* / 15%
15% / 0% (ja līgums ar pensiju fondu ir
vismaz 5g; izmaksa notiek pēc vismaz pēc
5g.kad saņēmējs ir pensijas vecumā)
15% / 0% (ja ievēroti vairāki
nosacījumi)
Igaunija
21% 0%0%** / 21%
21%/ 10% (no ES vai EFTA valstīs reģistrētiem
pensiju fondiem)21%
*- procentiem no vērtspapīriem; kredītiestāžu depozītu procentiem; procentiem par aizdevumiem, kas atmaksāti ne ātrāk kā pēc 366 dienām.
** - procentiem, kas saņemti no ES vai EFTA valstīs reģistrētām kredītiestādēm vai no ārvalstu kredītiestāžu pastāvīgajām pārstāvniecībām, kas reģistrētas ES vai EFTA valstīs.
Page 15
Nodokļu salīdzinājumsIedzīvotāju ienākuma nodoklis un nodoklis no kapitāla pieauguma
Standarta likme
IIN likme ienākumam no
nekustamā īpašuma
pārdošanas
IIN likme ienākumam no
kapitāldaļu pārdošanas
IIN likme ienākumam no
vērtspapīru pārdošanas
Latvija 25%
15%(izņemot no NĪ, kas
īpašumā 60 mēnešus un 12 mēnešus līdz atsavināšanai ir
deklarētā dzīvesvieta)
15%
15% (izņemot ienākumu no ES un EFTA valstu un
pašvaldību parādzīmēm)
Lietuva 15%
15%
(izņemot mājokļa pārdošanu un NĪ pārdošanu, kas īpašumā vismaz 3g. un NĪ pārdošana nav personas saimnieciskā darbība)
15%(izņemot, kas īpašumā
ilgāk par 366 dienām un personai ir piederējuši ne
vairāk kā 10% no attiecīgā uzņēmuma
kapitāla 3g.periodā pirms kapitāldaļu atsavināšanas
gada beigām)
15%(izņemot, kas īpašumā
ilgāk par 366 dienām un personai ir piederējuši ne vairāk kā 10% no attiecīgā uzņēmuma kapitāla 3g.periodā pirms vērtspapīru
atsavināšanas gada beigām)
Igaunija 21%
21%(izņemot mājokļa pārdošanu, kas ir
pastāvīgā dzīvesvieta, un vasarnīcu pārdošanu, kas īpašumā ilgāk nekā 2g.)
21%(izņemot ienākumu no kapitāla daļu apmaiņas
kompāniju reorganizācijas,
apvienošanās vai sadalīšanās rezultātā)
21%
Page 16
Nodokļu salīdzinājumsNekustamā īpašuma nodoklis Baltijā Objekts Nodokļa likme
Latvija
- Zeme, saimnieciskajā darbībā izmantojamās ēkas, inženierbūves
- Neapstrādāta lauksaimniecības zeme
- Dzīvojamās mājas un dzīvokļi
-1.5% no kadastrālās vērtības un minimālais nodokļa maksājums LVL 5 par katru objektu.
-3% no kadastrālās vērtības un minimālais nodokļa maksājums LVL 5 par katru objektu.
-0.2-0.6% no kadastrālās vērtības par dzīvojamām mājām un dzīvokļiem un minimālais nodokļa maksājums LVL 5 par katru objektu.
Lietuva
- Zeme- Saimnieciskajā darbībā izmantojamās ēkas
-Zeme: 1,5% no zemes vērtības, kuru nosaka valdība.
- Ēkas: 0,3%-1% no tirgus vērtības, nosaka pašvaldība savā administratīvajā teritorijā. Pašvaldībai ir tiesības noteikt samazinātu likmi vai atbrīvojumu no nodokļa.
Igaunija
-Zeme
0.1%-2.5% no tirgus vērtības, nosaka pašvaldība savā administratīvajā teritorijā. Zemei, uz kuras ir ierobežota saimnieciskā darbība, ar valdības lēmumu var tikt piemērots likmes samazinājums par 25%, 50% vai 75%.
Page 17
Nodokļu salīdzinājumsIeturējuma nodoklis no dividendēm
ES / EEZ
Valsts, ar kuru noslēgta nodokļu
konvencija
“Melnā saraksta” valsts
(ofšors)
Standarta likme
Latvija 0% 5% / 10% 10% 10%
Lietuva 0% 5 – 15% 15% 20%/0%
Igaunija* 0% 5 – 15% 21% 21%
•Igaunijā nepastāv ieturējuma nodoklis no dividendēm ierastajā izpratnē; dividenžu izmaksa tiek aplikta ar peļņas izmaksas nodokli, kas 2011.gadā ir 21% no bruto izmaksām.
•Lietuvā likme atkarīga no īpašumā esošo daļu/akciju procenta un ilguma
•Ja konvencija paredz augstāku nodokļa likmi, piemēro likuma normu
Page 18
Nodokļu salīdzinājumsIeturējuma nodoklis no procentiem
ES / EEZValsts, ar kuru
noslēgta nodokļu konvencija
“Melnā saraksta”
valsts (ofšors) Standarta likme
Latvija
5%
0%(no 2013.gada
jūlija)
5% / 10%
0%(ar Lietuvu)
15%
0%(nesaistītiem)
5%(bankas – saistītiem)
10%(saistītiem)
Lietuva 0% 0/5/10% 10% 10%
Igaunija 0% 5/10% 0%
0%
21% (pārsniedzot tirgus likmi)
•Ja konvencija paredz augstāku nodokļa likmi, piemēro likuma normu
Page 19
Nodokļu salīdzinājumsIeturējuma nodoklis no samaksas par intelektuālo īpašumu
ES / EEZValsts, ar kuru
noslēgta nodokļu konvencija
“Melnā saraksta”
valsts (ofšors)
Standarta likme
Latvija
5%
0%(no 2013.gada jūlija)
5 -10% 15%
15%(par literāriem un mākslas darbiem)
5%(pārējie veidi)
Lietuva 0% 5 -10% 10% 10%
Igaunija 0% 5 - 10% 21%
21%(pārsniedzot tirgus
cenu)
•Ja konvencija paredz augstāku nodokļa likmi, piemēro likuma normu
Page 20
Nodokļi kā instruments ekonomikas stimulēšanaiEksportu un biznesu kopumā veicinošie citi aspekti: normatīvo aktu bāzes stabilitāte; normatīvo aktu bāzes prognozējamība;Normatīvo aktu interpretācija strīdu izskatīšanas efektivitāte; taisnīga, ātra tiesa.
Nodokļu lietu izskatīšanas ilgums:12-30 mēneši 1.instances tiesā 12-18mēneši apelācijas tiesā
Secinājums: rezultātā nodokļu lieta Senātā nonāk pēc aptuveni 36-42 mēnešiem. Nodokļu lietu izskatīšanas ilgums, salīdzinot pa gadiem, nesamazinās.
Page 21
Nodokļi kā instruments ekonomikas stimulēšanai stimuls peļņas ieguldīšanai uzņēmuma attīstībā:
- nodokļa maksātājs peļņu samazina par taksācijas periodā iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem latos izsniegto kredītu gada vidējās svērtās procentu likmes un pirms
taksācijas periodu nesadalītās peļņas reizinājumu. stimuls pamatlīdzekļu nomaiņai:
- Apliekamo ienākumu var samazināt par ienākumu no pamatlīdzekļa atsavināšanas, ja 12 mēnešu laikā pirms vai pēc atsavināšanas dienas tiek iegādāts funkcionāli līdzīgi izmantojams pamatlīdzeklis.
stimuls patentu un preču zīmju reģistrācijai Latvijā:- Pirms to nemateriālo ieguldījumu izveidošanas vai iegādes izmaksu norakstīšanas, kuru rezultātā pēc 2009.gada 1.janvāra reģistrēta preču zīme vai patents, šo ieguldījumu izveidošanas vai iegādes vērtību palielina, reizinot ar koeficientu 1,5.
stimuls jaunu tehnoloģisko iekārtu iegādei:- Jaunām ražošanas tehnoloģiskām iekārtām, kas iegādātas vai izveidotas no 2009.
līdz 2013.gadam, pirms taksācijas perioda nolietojuma summas aprēķināšanas iekārtas iegādes vai izveidošanas vērtību tajā taksācijas periodā, kurā attiecīgā iekārta iegādāta vai
izveidota, palielina, reizinot ar koeficientu 1,5. speciālās ekonomiskās zonas un brīvostas teritorijas.
Atlaides / atvieglojumi / stimuli:
Page 22
Atlaide 25% no ieguldījumu summas ieguldījumiem no 5-35 milj LVL;
Atlaide 15% no ieguldījumu summas ieguldījumiem virs 35 milj LVL.
Nosacījumi:
Atbalstāma nozare;
MK lēmums par ieguldījumu projektu pieņemts līdz 2013.gada 31.decembrim;
Ieguldījuma minimums 5 milj. 3.gadu laikā;
Atlaide jāizmanto 16.gadu laikā;
Tālākā «uzvedība» (nodokļu parādi, p/k samazināšana).
Nodokļi kā instruments ekonomikas stimulēšanaiLielo investīciju atlaide
Page 23
Nodokļi kā instruments ekonomikas stimulēšanaiUIN izmaiņas - Latvijas konkurētspēja ES ietvaros:
UIN likmes salīdzinājums ES valstīs:
Valsts
Latvija
Lietuva
Igaunija
Malta Kipra Lielbritānija
Nīderlande
UIN likme
15% 15% 26,6% (peļņas sadales gadījum
ā)
5% (efektīvā
likme)
10% 21- 29,75%
atkarībā no apliekamā ienākuma apmēra
20 – 25,5%
atkarībā no apliekamā ienākuma apmēra
Nepieciešamās izmaiņas, lai Latvija kļūtu pievilcīga no UIN viedokļa: UIN likmes samazināšana līdz min. līmenim Eiropā, piem. Kipra 10% (opcija 12,5%); Pakāpeniski atcelt UIN maksāšanu avansā; Atlaides uzņēmumiem, kas investē R&D (šobrīd ir tikai koeficients radīto nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšanaiHoldinga režīma ieviešana, samazinot nodokli kas maksājams saņemot dividendes, procentus, maksājumus par intelektuālo īpašumu, akciju atsavināšanas ienākuma atbrīvojums no nodokļa
Page 24
Inovatīvu risinājumu trūkumsEiropas mazo valstu nodokļu politikas pozitīvs piemērs
Nīderlande Kipra
Malta Luksembur
ga
KAS KOPĪGS VISĀM VALSTĪM ???
Attīstīta ražošana / rūpniecība?
Ekonomiskā/finanšu krīze ?
HOLDINGA REŽĪMS!!!
SvarīgiSvarīgi - jāvērtē Eiropas mazo valstiņu nodokļu politikas veiksmes atslēgas! - jāvērtē Eiropas mazo valstiņu nodokļu politikas veiksmes atslēgas!
Inovatīvu risinājumu trūkumsIenākumu no holdinga režīma budžetā aprēķins
Page 25
Izmaksas, EUR
Nīderlandes
Malta KipraLuksemburg
a
Uzturēšanās izmaksas
15 000 8 000 7 000 17 000
Kompānijas ar ārzemju kapitālu
> 13 000 ~51 320(~2 800
katru gadu)
~105 000 (~5 000
katru gadu)
15 535
Ienākumu apjoms
195 000 000410 560
000735 000 000 233 025 000
Nodokļa likme 25%
(virs 200 000 EUR)
35% 10% 28,6% (iekļaujot
municipālo)
Nodoklis 48 750 000143 696
00073 500 000 66 645 150
Datu avots: Internet vidē publiski pieejamie resursi
Page 26
Inovatīvu risinājumu trūkumsLīdzīgu valstu nodokļu politikas pieredze
Neizmantota iespēja pelnīt
miljonus nodokļu ieņēmumos!!!
Holdinga režīma neesamība Latvijā
Page 27
Diskusijas
Page 28
Atbildība
Šajā prezentācijā ietvertā informācija ir balstīta uz vispārpieņemtajiem profesionālajiem standartiem, kā arī šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Lūdzam ņemt vērā, ka šajā prezentācijā sniedzam vispārīgu informāciju un neatsaucamies uz īpašiem apstākļiem, par kuriem mums nav precīzas informācijas, Attiecīgi šī prezentācija var tikt izmantota tikai kā norāde, un ir pielietojama kā vispārīga norāde.
Ja Jums ir pamats uzskatīt, ka mūsu izmantotā informācija nav pilnīga vai mūsu secinājumi nav precīzi, dariet to mums zināmu nekavējoties.
Mēs ceram, ka šī prezentācija sniedz atbildes uz Jūs interesējošiem jautājumiem. Gadījumā, ja Jums rodas papildus jautājumi vai ir nepieciešama palīdzība, lūdzu dariet to mums zināmu, un mēs labprāt Jums palīdzēsim.
Page 29
Kontakti
Diāna Kļuškina
Vecākā nodokļu menedžere
“BDO Zelmenis & Liberte”Zvērinātu advokātu birojsAlberta 1-2, Rīga, LV-1010Tel: (+371) 67222237E-mail: [email protected]