profesionālo radošo organizāciju un personu statuss

Profesionālo radošo organizāciju un personu

statuss

DeklarācijaDeklarācija par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru

kabineta iecerēto darbību - 130. Veidosim radošo profesiju statusam un darbības specifikai atbilstošu politisko un normatīvo vidi, tajā skaitā pilnveidosim vispārējās sociālās aizsardzības garantijas radošajās profesijās individuāli nodarbinātajiem.

Valdības rīcības plāns- 130.1. Izstrādāsim priekšlikumus radošo profesiju statusam un darbības specifikai atbilstošas politiskās un normatīvās vides uzlabošanai, tajā skaitā pilnveidosim vispārējās sociālās aizsardzības garantijas radošajās profesijās individuāli nodarbinātajiem (termiņš- 30.11.2014.).

3

Situācija- likumprojekta nepieciešamība apspriesta ilgstoši (vismaz kopš

2000.gada)- vienotas prakses Eiropā nav - atšķiras arī Igaunijas un Lietuvas

risinājumi- galvenā problēma – brīvmākslinieku (freelance) sociālās garantijas

to specifiskā nodarbinātības modeļa dēļ- pastāvošā nodokļu režīmu struktūra- komplicēta- nehomogēna nozare (salīdzinoši labākā situācijā

izpildītājmākslinieki un arhitekti; zemāk atalgotā – vizuālā māksla un literatūra)

- raksturīgi - projektu un gadījuma nodarbinātība, neregulāri un neprognozējami ienākumi, neatalgots izpētes un sagatavošanas darbs, materiālu iegāde

- zems un/vai neregulārs VSAOI iemaksu līmenis; rezultāts – zems sociālās aizsardzības līmenis

4

Loks7 nozares - arhitektūra, dizains, kino, literatūra, mūzika,

vizuālā māksla, teātra (skatuves) māksla

Radošā persona – (LKA, LRSP pētījums, 2013) kultūras/radošajā nozarē nodarbinātais, kas rada vai piedalās kāda kultūras produkta izveidē, ko nodod sabiedrības vērtējumam un saņem par to finansiālu atlīdzību/autoratlīdzību. Grūti nospraužamas robežas - piemēram – žurnālisti?

Piederība pie profesionālajām radošajām organizācijām – vairāk kā 3000 biedru

5

Eiropas pieredze IValsts Speciāls/vispārējs regulējums Bezdarbs Pensija

Austrija Law on Social Security for Artists Ir Ir

Beļģija Nav atsevišķa likuma, bet nodokļu sistēma pielāgota freelance kopš 2003.gada

Ir Ir

Dānija Vispārējs regulējums Nav Nav

Igaunija Act on Creative Artists and Creative Artists’ Unions (2004)

Ir Nav

Somija Act on the Pensions of Artists and Some Particular Groups of Short-Time Workers (1985)

Ir Ir

Francija Social Security Scheme for Self-Employed Artists (1977)

Nav Ir

Vācija Artists’ Social Insurance Act (1981) Nav Ir

Ungārija The EKHO Law (Act CXX/1995) Nav Ir

Īrija Vispārējs regulējums Ir Nav

Itālija Vispārējs regulējums Nav Nav

6

Eiropas pieredze IIValsts Speciāls/vispārējs regulējums Bezdarbs Pensija

Latvija Vispārējs regulējums Nav Ir

Lietuva The Law on the Status of Art Creators and their Organization (2004)

Nav Ir

Nīderlande Artists Income Scheme Act (1988) Ir Nav

Norvēģija Vispārējs regulējums Ir Nav

Polija Vispārējs regulējums Nav Ir

Slovākija Vispārējs regulējums Nav Nav

Slovēnija Vispārējs regulējums Nav Ir

Spānija Vispārējs regulējums Nav Nav

Zviedrija Vispārējs regulējums Nav Ir

Lielbritānija Vispārējs regulējums Nav Nav

7

Igaunija IIndividuāls mākslinieks var strādāt kā darbinieks, individuālais

komersants vai kā brīvmākslinieks

Atsevišķs likums spēkā kopš 2005.gada 1.janvāra - Act on Creative Artists and Creative Artists’ Unions – tiešā dotācija radošajām savienībām

Dotācijas apmērs- viena piektā daļa no vidējās mēnešalgas Igaunijā uz katru radošās savienības biedru mēnesī

- var izmantot: 1) pabalstiem brīvmāksliniekiem periodos bez ienākumiem, 2) radošās darbības izdevumiem un papildizglītības stipendijām, 3) administrēšanai (ne vairāk kā 10% no piešķirtā atbalsta)

- KM var 5 % no dotācijas rezervēt pabalstiem tām personām, kuras nav nevienas radošās savienības biedri

- dotācijas apmērs 2011.gadā bija 414 000 Ls

8

Igaunija IIVar saņemt pabalstu periodā, kurā negūst ieņēmumus no radošās

darbības šādas personas:

-no 16 gadiem līdz pensijas vecumam;

-nav bijuši ieņēmumi vismaz vienu mēnesi pirms pieprasīšanas;

-nemācās pilna laika mācību iestādē;

-nedien bruņotajos spēkos/alternatīvajā dienestā;

-nesaņem valsts vai ārvalsts pensiju;

-nesaņem vecāku pabalstu;

-pirms tam – jāreģistrējas uzņēmumu reģistrā (īpašs statuss- brīvmākslinieks);

-var atteikt, ja nav reģistrēts uzņēmumu reģistrā vai trīs pēdējos gados nav radīti jaundarbi un/vai nav publiskoti sabiedrībai

Apjoms- minimālā mēnešalga + VSAOI

Ilgums- 12 mēneši (kopš 2009.gada)

9

Lietuva IRadošo darbinieku un radošo darbinieku organizāciju statusa

likums ir spēkā kopš 1996. gada (grozījumi 2010. gadā).Radošajiem darbiniekiem – jāapstiprina statuss un jāatbilst vismaz

vienam no šādiem kritērijiem:1) darbība ir pozitīvi novērtēta kā profesionālā māksla (piem., -

monogrāfijās, recenzijās, rakstos, izdevumos, recenzijās u.c.);2) daiļrade ir iekļauta oficiālajās izglītības programmās;3) ir piešķirta Lietuvas Nacionālā kultūras un mākslas prēmija,

valdības, Kultūras ministrijas vai starptautiska mākslas prēmija, citu radošo savienību, izpildītāju konkursu u.c. apbalvojumi;

4) darbus iegādājušies Lietuvas vai ārvalstu nacionālie muzeji;5) vismaz 5 gadus ir publicēti raksti un recenzijas vai attiecīgajā

mākslas nozarē piešķirts zinātņu doktora vai mākslas doktora grāds;

6) pasniedz mākslas studiju priekšmetus (profesors vai docents) augstskolā, kur gatavo profesionālus māksliniekus;

7) individuāli vai ar kolektīvu pārstāvējusi Lietuvu starptautisku atzinību ieguvušos profesionālās mākslas pasākumos.

10

Lietuva IIValsts atbalsts – likuma 11.pants- “Atbalsts

radošajiem darbiniekiem tiek piešķirts no Radošo darbinieku sociālās programmas, ko apstiprina Valdība”.

Mērķis- piešķirt atbalstu radošajiem darbiniekiem, kas saņem mazus un neregulārus ienākumus, kā arī radošajiem darbiniekiem dīkstāvē.

Finansējuma avots- tieša valsts budžeta dotācija.

Praksē- dotācija nav paredzēta, likumā noteiktas mehānisms nedarbojas

11

Latvija- situācija I

LRSP un LKA pētījums – attiecību veids, kurā respondents veicis radošu darbu:

autoratlīdzības līgums- 56 %

darba līgums – 46%

bez līguma- 25 %

pats kā darba devējs, SIA u.tml. - 19%

pašnodarbinātais – 18 %

darbs uz projekta realizācijas laiku – 17 %

uzņēmuma līgums- 15 %

12

Latvija- situācija II

Vidējie neto ienākumi mēnesī pēdējā gada laikā (2012.gads):

- līdz LVL 299 (24 %);

- LVL 300 – 400 (26 %);

- LVL 401 – 699 (25 %);

- LVL 700 un vairāk (25 %).

(vidējie skaitļi, nozarēs atalgojums atšķiras)

13

Latvija- situācija IIINodokļu maksāšana:

Ir maksāti – 71 %

Daļēji ir maksāti – 19 %

Nav maksāti – 7 %

Grūti pateikt – 3 %

Maksātie nodokļu veidi no radošās darbības:

IIN – 84 %

VSAOI – 59 %

Mikrouzņēmuma nodoklis- 15 %

PVN – 29 %

Grūti pateikt- 8 %

Cits variants- 3 %

14

Pašnodarbinātais

Pašnodarbinātais – arī persona, kura saņem autoratlīdzību, izņemot autortiesību mantinieku un citu autortiesību pārņēmēju (obligāti sociāli apdrošināmā persona)

Pakļauti – pensijām, invaliditātei, maternitātei, paternitātei, slimībām

Nav pakļauti – bezdarbam un darba negadījumu apdrošināšanai

VSAOI iemaksu objekts- šobrīd brīvi izraudzīti ienākumi. Pats izvēlas summu, no kura veic VSAOI (MK nosaka minimālo un maksimālo apmēru)

15

ProblēmasProblēmas:

1) zems atalgojums - zemas sociālās iemaksas – zemas sociālās garantijas

2) nav pakļauti bezdarba apdrošināšanai

3) pašnodarbinātajiem jāveic iemaksas par tiem mēnešiem, kuros ienākumi sasniedz vismaz 1/12 no MK noteiktā obligāto iemaksu minimālā apmēra (3840 euro). Tiklīdz sasniedz slieksni, VSAOI obligātās iemaksas jāveic arī par tiem mēnešiem, kuros nav ienākumi

4) kā pašnodarbinātie veic gan darba devēja, gan darbinieka VSAOI

5) veselības apdrošināšana - A slimības lapu apmaksa pirmajās 10 dienās (apmaksu veic darba devējs)

6) nav pakļauti darba negadījumu apdrošināšanai

16

Risinājuma virzieni - vispārējiViens likumprojekts, kas aptver gan radošo personu, gan radošo

organizāciju statusu un ar to saistītās tiesības un pienākumus

Šobrīd likuma „Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” 57.4pants paredz šādus ierobežojumus PRO biedriem:

1) tikai 18 gadu vecumu sasniegušas personas;

2) ieguvušas organizācijas statūtos noteikto izglītību;

3) ieguvušas organizācijas statūtos noteikto profesionālo kvalifikāciju;

4) sasniegušas noteiktu radošās izaugsmes pakāpi;

5) likums nosaka, ka statūtos var noteikt arī citas prasības, kādas izvirzāmas biedra kandidātam.

Veidojot jaunu likumprojektu, radošo personu statuss ir tieši saistīts ar šiem ierobežojumiem, līdz ar to tajā ietverams ir arī regulējums par kritērijiem - pretējā gadījumā radīsies pretrunas

17

Radošās organizācijas - regulējums- PRO jēdziens un darbības mērķis- minimālais biedru skaits, prasības biedriem – tai skaitā

vecums - PRO reģistrācija, tās kārtība- PRO funkcijas un uzdevumi (tai skaitā tiesības deleģēt

valsts pārvaldes funkcijas un uzdevumus, kā arī uzdevumi attiecībā uz radošo personu statusu – ja darba grupa par to vienosies)

- PRO tiesības - LRSP funkcijas un uzdevumi

18

A – speciāls nodokļu režīmsA – paredzēt speciālu brīvmākslinieku ienākuma nodokli, nosakot vienotu

darbaspēka nodokļu (iekļauj IIN un VSAOI) likmi. Precedenti – MUN un sezonas laukstrādnieku nodoklis.

Mērķi:

1) samazināt nelegālo ienākumu apmēru un sekmēt nodarbinātības legalizēšanu

2) vienkāršot nodokļu maksāšanas režīmu brīvmāksliniekiem

3) palielināt sociālo garantiju apjomu individuāli nodarbinātajiem

Principi:

- brīvmāksliniekam – personai, kura atbilst likumā noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz radošajā darbībā radītajiem ieņēmumiem, ir jāreģistrējas profesionālā radošā organizācijā, lai varētu kvalificēties šādam nodokļu maksāšanas režīmam

- brīvmākslinieks veic vienu maksājumu reizi ceturksnī, kuru sadala IIN un VSAOI

- šāda nodokļa maksātājs tiek pakļauts bezdarba apdrošināšanai

19

B – jaunu finanšu avotu piesaisteB– speciālo fondu veidošana sociāliem mērķiem, kas atrodas faktiski

ārpus valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas (Igaunijas modelis)

Saistīts ar papildus finanšu līdzekļu nepieciešamību. Šādi līdzekļi var veidoties no:

1) valsts budžeta dotācijas, kas tiek piešķirta profesionālajām radošajām organizācijām (Igaunijas modelis) vai

2) MTKPO nodalītajiem līdzekļiem – nesadalītās autoratlīdzības un/vai noteikts procents no nodevas par tukšajiem materiālajiem nesējiem utt., vai

3) īpašas VKKF mērķprogrammas (šobrīd pastāv VKKF programma – stipendijas izciliem kultūras darbiniekiem)

Valsts budžeta dotācijas un VKKF mērķprogrammas gadījumā nepieciešams papildus budžeta līdzekļu pieprasījums.

Apmērs – šobrīd nav aprēķināts, KM veiks aprēķinus sadarbībā ar radošajām organizācijām tālākā virzības gaitā.

20

Diskusijai:

1) rezultāts – informatīvais ziņojums, koncepcija, likumprojekts vai cits

2) personu loks, uz kuru attiecināt regulējumu:- vai attiecas tikai uz kultūras nozares definētajām

jomām?- vai īpaša reģistrācija?- vai vienlaikus var būt darba attiecībās vai līdzīga

pastāvīga rakstura līgumtiesiskās attiecībās?- citi kritēriji?

3) attīstāmie risinājuma virzieni + citi iespējamie virzieni

4) laika grafiks, nākamā sēde

21

22

Paldies par uzmanību!