rokasgrĀmata topoŠajiem pirmklasnieku …...ievads jau no dzimšanas brīža bērns ir ceļā uz...
Post on 20-Jan-2020
1 Views
Preview:
TRANSCRIPT
ROKASGRĀMATA TOPOŠAJIEM
PIRMKLASNIEKU VECĀKIEM
Vecāku rokasgrāmata tapusi Eiropas Savienības Mūžiz-
glītības programmas Comenius apakšprogrammā reģi-
onālās partnerības projektā „Uz bērnu orientētas pārejas
koncepcijas izveide no bērnudārza uz sākumskolu” (Nr.
2011-1-DE3-COM13-19259-2), kurā piedalījās Ozolnieku
novada izglītības iestādes–
• pirmskolas izglītības iestāde “Zīlīte” www.ozolnieki.lv, tālr.
63050116; 63048780;
• Ozolnieku vidusskola www.ozolniekuvsk.lv, tālr.
63050658;
• Garozas pamatskola www.ozolnieki.lv, tālr. 63085483;
un Vācijas izglītības iestādes–
• Nordhauzenas Bertolda Brehta valsts pamatskola,
• Nīderzalcas valsts sākumskola,
• Bērnu dienas centrs “Kinderwelt am Frauenberg”,
• Internacionālā Frēbeļa akadēmija GmbH.
Rokasgrāmata ir veidota kā palīgs vecākiem, kuru bērniem
jāsāk skolas gaitas. Tajā sniegti padomi un ieteikumi, kas
palīdzēs bērnam veiksmīgi iesākt mācības skolā.
Rokasgrāmatā ievietota informācija par Ozolnieku vidussko-
lu. Informāciju par citām mācību iestādēm skatīt izglītības
iestāžu mājas lapās.
Fotomateriālu izmantošana ir saskaņota ar tajos redzamo
bērnu vecākiem.
ROKASGRĀMATA TOPOŠAJIEM PIRMKLASNIEKU VECĀKIEM
Saturs
Ievads ..........................................................................................................................................................................06
1. Pārejas periods no pirmskolas izglītības iestādes uz skolu .........................................................................................07
1.1. Pedagogu un psihologu atziņas par pārejas periodu ...................................................................................................07
1.2. Bērna gatavība skolai ..................................................................................................................................................07
1.3. Pārmaiņas ģimenē, bērnam sākot apmeklēt skolu ......................................................................................................08
2. Ozolnieku vidusskolas piemērotība manam bērnam ..................................................................................................09
2.1. Skolas pedagoģiskā koncepcija ...................................................................................................................................09
2.2. Izglītības procesa organizācija .....................................................................................................................................09
2.3. Skolas iekšējās kārtības noteikumi un drošības pasākumi ..........................................................................................10
2.4. Sadarbība audzināšanas jomā ....................................................................................................................................11
2.4.1. Sadarbība ar vecākiem mācību gada laikā ..................................................................................................................11
2.4.2. Vecāku pienākumi ........................................................................................................................................................12
3. Kādi dokumenti nepieciešami, uzsākot mācības skolā ................................................................................................13
4. Uz bērnu orientētas pārejas organizēšana no pirmskolas uz sākumskolu ..................................................................14
4.1. Pirmsskolas izglītības iestādes un skolas sadarbības plānojums ................................................................................14
4.2. Bērnam nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas ..................................................................................................17
5. Iekļaušanās skolas ikdienā ..........................................................................................................................................19
5.1. Dienas organizācija sākumskolā ..................................................................................................................................19
5.1.1. Pirmā skolas diena .......................................................................................................................................................19
5.1.2. Dienas ritms .................................................................................................................................................................19
5.1.3. Pagarinātās dienas grupa ............................................................................................................................................20
5.2. Ēdināšana ....................................................................................................................................................................20
4
5.3. Skolas stress un tā mazināšana ................................................................................................................................20
5.4. Sociālie kontakti un draudzība ...................................................................................................................................22
5.5. Ieteikumi skolēna drošībai .........................................................................................................................................23
6. Skolēna speciālās vajadzības ....................................................................................................................................24
6.1. Palīdzība skolēnam ar mācīšanās grūtībām ..............................................................................................................24
6.2. Palīdzība skolēnam ar īpašām vajadzībām ...............................................................................................................24
7. Atbalsta sistēma skolā ...............................................................................................................................................25
7.1. Atbalsta personāls .....................................................................................................................................................25
7.2. Materiālais atbalsts ....................................................................................................................................................25
8. Mācīšanās process ....................................................................................................................................................27
8.1. Mācīšanās motivācijas veicināšana ...........................................................................................................................27
8.2. Patstāvības veicināšana ............................................................................................................................................27
8.3. Mācīšanās atbalstīšana mājās ...................................................................................................................................27
8.3.1. Dienas režīms ............................................................................................................................................................27
8.3.2. Mājas darbi ................................................................................................................................................................28
8.3.3. Bērna darbavieta ........................................................................................................................................................29
9. Pirmklasnieka prasmju un zināšanu novērtēšana .....................................................................................................30
9.1. Attīstības novērtējums ...............................................................................................................................................30
9.2. Attīstības līmeņa dokumentēšana ..............................................................................................................................30
9.3. Informācijas apmaiņas iespēja ...................................................................................................................................30
Izmantotie informācijas avoti ......................................................................................................................................31
5
Ievads
Jau no dzimšanas brīža bērns ir ceļā uz skolu. Gatavošanās
skolai notiek pakāpeniski, bet īpaši aktuāla tā kļūst 5-6 gadu
vecumā, kad bērns apmeklē pirmsskolas iestādi vai skolas
piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācības grupu, kā arī uz-
sākot mācības skolas 1. klasē. Lai šis posms neliktos grūts
un nogurdinošs, par mācīšanās procesu rūpējas vecāki,
pirmsskolas un sākumskolas skolotāji. Viņi arī ietekmē gata-
vošanos skolai, pamatojoties uz savām zināšanām, pieredzi
un izpratni.
Tieši pirmsskolas vecuma bērniem attīstās izziņas un va-
lodas spējas, kā arī veidojas personības sociāli emocionālās
ievirzes un tendences visai dzīvei.
Nereti dzirdama atziņa, ka bērniem pirmsskolā jāļauj izdzīvot
bērnību. Vai tas nozīmē, ka 1. klasē bērnam bērnība bei-
dzas? Pēc psihologu atzinuma bērnība beidzas 12-13 gadu
vecumā. No vecāku, pirmsskolas un sākumskolas pedagogu
sadarbības atkarīgs, lai bērnība psiholoģiski nebeigtos, uz-
sākot mācības skolā. Ja šī sadarbība ir veiksmīga, bērns,
nonākot nākamajā izglītības posmā, jūtas drošs un ieinte-
resēts skolēns.
6
1.1. Pedagogu un psihologu atziņas par pārejas periodu
Skolas gaitu sākums bērniem ir spēcīgs emocionāls pārdzī-
vojums. Turklāt tieši pirmajā klasē skolēnam veidojas izprat-
ne, cik veiksmīgs viņš ir. Skolā visvieglāk adaptējas tie, kuri
šajā pasaulē kopumā jūtas droši. Šī drošība nāk no mājām,
no ģimenes.
Bieži vien vēl vairāk satraukušies, nekā paši bērni, ir viņu
vecāki. Lai mazinātu stresu, pieaugušajiem nepieciešams
iepazīties ar skolas vidi un ar citu bērnu vecākiem. Arī
mēģinot ieklausīties sevī un saprotot, no kā ceļas šis sat-
raukums, vieglāk no tā atbrīvoties. Atbrīvoties vajag, jo citādi
vecāku bažas pārņem bērni.
Svarīgākie pedagogu un psihologu ieteikumi pirmklasnieka
vecākiem.
• Ticēt bērna attīstības un varēšanas potenciālam, viņa
dotībām un talantiem, panākumiem, personības stiprajām
pusēm.
• Dot bērnam iespēju pašam pieņemt lēmumus un arī at-
bildēt par tiem.
• Palīdzēt bērnam tikai tad, kad viņš vēl kaut ko neprot
darīt, bet nedarīt to viņa vietā.
• Saprast, kas bērnam vēl ir grūti konkrētajā situācijā, viņu
atbalstīt, iedrošināt un palīdzēt pārvarēt grūtības.
1.
• Ievērot panākumus un uzslavēt par tiem, pateikt, kas vēl
nepadodas.
• Uztvert katru bērna neveiksmi kā iespēju iemācīties ko
jaunu.
• Saskaņot savas un bērna intereses.
• Mīlēt savu bērnu ar viņa vājībām, grūtībām, veiksmēm un
neveiksmēm.
1.2. Bērna gatavība skolai
To, cik septiņgadnieks ir gatavs skolai, nosaka dažādi fizio-
loģiskie un psihiskie procesi.
• Domāšana un zobi.
Viens no rādītājiem, ka bērns ir gatavs skolai, ir uzskatāmi
tēlainā domāšana. Vislabāk to atklāj spēja rēķināt iztēlojo-
ties, bez uzskates materiāla. Par bērna gatavību skolai lieci-
na piena zobu nomaiņa uz patstāvīgajiem.
• Kreisā un labā puslode.
Ar ķermeņa attīstību saistās bērna spēja koordinēt labo un
kreiso pusi, abu roku un kāju darbību. To var pamanīt, vēro-
jot, kā bērns met bumbu vai lec uz vienas kājas. Kustību
veiklība atklāj to, cik labi abas smadzeņu puslodes spēj ko-
municēt.
• Pirkstiņi un podziņas.
Bērnam 7 gadu vecumā jāspēj aizsiet kurpju šņores un aiz-
7
Pārejas periods no pirmskolas izglītī-bas iestādes uz skolu
pogāt pogas. Ja vecāki ievēro, ka šīs darbības neveicas,
iemaņas jāvingrina.
• Es drīkstu nevarēt.
Svarīgi atcerēties- septiņgadnieks drīkst nevarēt .Taču to,
ko bērns nevar, vajag trenēt, vingrinoties kopā ar viņu. Ja
bērns mēģina un viņam izdodas arvien labāk, vecāki var
neuztraukties- viss būs kārtībā, mazais ir gatavs mācīties.
Bērns ir gatavs skolai, ja viņam ir priekšstats par tās ikdienu.
• Izpratne par skolu, mācību darbu un skolas dienas kārtību.
• Vēlme iet uz skolu, lai mācītos (lasīt, rakstīt, rēķināt, zīmēt
utt.).
• Griba ievērot noteikumus un kontrolēt savu uzvedību.
• Spēja lūgt palīdzību un prasme pajautāt konkretizējošu
jautājumu.
• Prasme rēķināties ar cita viedokli un interesēm.
• Spēja izteikt savu viedokli un aizstāvēt to.
• Paradums veikt darbu kārtīgi pēc parauga un līdz galam.
• Pašapkalpošanās prasmes un pašorganizēšanās prasmes
(spēja pašam sakārtot savu mācību vietu u.c.).
• Cieņa pret pieaugušajiem un draudzīgas attiecības ar kla-
sesbiedriem.
• Izpratne par apkārtējās pasaules norisēm.
1.3. Pārmaiņas ģimenē, bērnam sākot apme-klēt skolu
Uzsākot mācības skolā, pārmaiņas skar gan jauno skolēnu,
gan visu ģimeni. Tās saistās ar dažādām ikdienas norisēm:
• jauns dienas režīms, kas prasa organizētību;
• jauni pienākumi, kuriem nepieciešama paškontrole, arī
savas uzvedības kontrole;
• jauns draugu loks un jauni saskarsmes un sadarbības vei-
di ar klasesbiedriem un pieaugušajiem;
• jauna mācību darbība, kurā svarīga ne tikai centība un
iesaistīšanās, bet arī darba rezultāts;
• jauna sociālā loma bērns- skolēns ģimenē.
Vecākiem jābūt gataviem pārrunāt ar bērnu visu, kas radījis
bažas un satraukumus. Ikviena māmiņa un tētis vēlas redzēt
savu bērnu veiksmīgu, laimīgu, apmierinātu gan skolā, gan
ārpus tās. Vecāku spēkos ir palīdzēt bērnam tā justies – ar
savu atbalstu, sapratni un klātbūtni.
8
2.1. Skolas pedagoģiskā koncepcija
Ozolnieku vidusskola
Adrese: Jelgavas iela 35, Ozolnieku pagasts, Ozolnieku no-
vads, LV-3018.
Ozolnieku vidusskola ir Ozolnieku novada domes dibināta
vispārējās vidējās izglītības iestāde. Skola piedāvā un īsteno
• pamatizglītības programmu;
• vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena pro-
grammu;
• speciālās pamatizglītības programma izglītojamiem ar
fiziskās attīstības traucējumiem, kuri integrēti vispārējās
pamatizglītības iestādē;
• speciālās pamatizglītības programma izglītojamiem ar
speciālām vajadzībām, , kuri integrēti vispārējās pamatiz-
glītības iestādē.
Ozolnieku vidusskolas darbību nosaka „Skolas nolikums”
(skat. www.ozolniekuvsk.lv).
Mācības skolā notiek latviešu valodā.
Izglītības iestāde atvērta piecas dienas nedēļā no plkst. 7.30
– 18.00.
Skolas administrācijas darba laiks no plkst. 8.00 – 16.30.
Skolas telpu darba laiks:
• pagarinātā dienas grupa no plkst. 13.30 – 17.30;
• bibliotēka no plkst. 8.00 – 16.00;
• sporta zāle no plkst. 8.00 – 18.00;
• informātikas kabinets no plkst. 8.30 – 16.00;
• bērnu attīstības un izglītības centrs no plkst. 8.00 – 16.00;
• ēdnīca (kafejnīca) no plkst. 8.00 – 15.00.
2.2. Izglītības procesa organizācija
Izglītības procesa organizāciju nosaka „Skolas nolikums”
(skat. www.ozolniekuvsk.lv) .
Mācību gada sākuma un beigu laiku dalījumu, semestros,
kā arī skolēnu brīvdienas rudenī, ziemā, pavasarī un papil-
dus brīvdienas februārī 1. klases skolēniem nosaka Ministru
kabinets.
Pirmās klases skolēna mācību slodze ir 22 mācību stundas
nedēļā. Ārpus mācību stundu slodzes stundu sarakstā ir
viena klases stunda. Papildus skola piedāvā 3 vispārējo
attīstību veicinošas nodarbības (fakultatīvus), kuros bērna
līdzdalību vecāks piesaka, aizpildot atsevišķu iesniegumu.
Tātad kopumā 1. klases skolēnam ir 26 mācību nodarbības
nedēļā
Skolēnu mācību sasniegumus skolā vērtē normatīvajos ak-
tos noteiktajā kārtībā. Katra semestra beigās skolēni saņem
skolotāja sagatavotu un e-klasē izdrukātu liecību.
Mācību un ārpusklases darbs skolā notiek saskaņā ar mācī-
bu priekšmetu stundu sarakstu, fakultatīvo nodarbību un in-
2.Ozolnieku vidusskolas piemērotība manam bērnam
9
terešu izglītības nodarbību sarakstiem, kurus apstiprinājusi
skolas direktore.
Ārpus mācību stundām 1.- 4. klašu skolēniem skola piedāvā
• tautiskās dejas,
• kori,
• ansambli,
• vizuālās mākslas pulciņu,
• lietišķās mākslas pulciņu,
• sporta pulciņu,
• velopulciņu (2.- 4. kl.).
Katrā klasē viena stunda nedēļā ir klases audzinātāja stun-
da, kurā pārrunājamās tēmas nosaka skolas izglītības pro-
gramma un audzināšanas darba virzieni.
Mācību priekšmetu skolotājs atbild par kārtību klasē gan
stundu, gan starpbrīžu laikā.
Bērns nepieciešamības gadījumā saņem skolotāja konsultā-
cijas kādā no mācību priekšmetiem.
Skolā darbojas pagarinātās dienas grupa.
Mācību procesā nepieciešamo materiālu sarakstu izsniedz
katras klases audzinātājs.
Skolas darba dienas organizāciju nosaka „Skolas iekšējās
kārtības noteikumi” (skat. www.ozolniekuvsk.lv).
Skolēna dienasgrāmata ir obligāts dokuments, kurš kalpo arī
kā saziņas līdzeklis starp pedagogu, klases audzinātāju un
vecākiem.
2.3. Skolas iekšējās kārtības noteikumi un drošības pasākumi
„Skolas iekšējās kārtības noteikumi” (skat. www.ozolnie-
kuvsk.lv) nosaka kārtību, kādā nodrošināma izglītojamo
drošība skolā un tās organizētajos pasākumos.
Noteikumi nosaka:
• evakuācijas plāna izvietojumu un informācijas par operatī-
vo dienestu izsaukšanas kārtību skolā;
• kārtību, kādā skolā uzturas nepiederošas personas;
• amatpersonas, kuras ir atbildīgas par skolēnu iepazīs-
tināšanu ar noteikumiem;
• skolēnu un atbildīgo personu rīcību skolā un tās orga-
nizētajos pasākumos;
• izglītības procesa organizāciju;
• skolēnu tiesības un pienākumus;
• atbildību par noteikumu neievērošanu.
10
11
2.4. Sadarbība audzināšanas jomā
2.4.1. Sadarbība ar vecākiem mācību gada laikā
Mēnesis Pirmskolas izglītības iestāde “Zīlīte” Ozolnieku vidusskola Piezīmes
Augusts Informatīvā vecāku sapulce 1. klasēs
Septembris Vecāku sapulces grupās Zinību dienas pasākums Individuālās sarunas pēc nepieciešamības
Oktobris Vecāku sapulce klasēs Individuālās sarunas pēc nepieciešamības
Novembris Vecāku saruna ar psihologu Individuālās sarunas pēc nepieciešamības
Decembris Skolas Ziemassvētku koncertsKlases Ziemassvētku eglīte
Individuālās sarunas pēc nepieciešamības
Janvāris Individuālās pārrunas ar vecākiem par bērna sagata-votību skolai
Individuālās sarunas pēc nepieciešamības
Februāris Individuālās sarunas pēc nepieciešamības
Marts Vecāku sapulces klasēs Individuālās sarunas pēc nepieciešamības
Aprīlis Vecāku konference Individuālās sarunas pēc nepieciešamības
Maijs Individuālās pārrunas par bērna pirmsskolas izglītības satura apguves vērtējumu
Nākamo pirmklasnieku vecāku sapulce skolāMātes dienas koncerts Godināšanas pasākums „Skolas lepnums”
Individuālās sarunas pēc nepieciešamības
2.4.2. Vecāku pienākumi
Līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā.
Vecāku pienākums ir rūpēties par savu bērnu.
Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesī-
bas noteikt viņa dzīvesvietu. Bērna aprūpe nozīmē viņa
uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības
aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu, viņa izglītošanu un
audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšanu,
pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intere-
ses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).
Vecāku pienākums ir informēt klases audzinātāju un skolas
medmāsu par bērna veselības stāvokli (alerģijas, bronhiālā
astma u.c.).
12
13
Vecāki var brīvi izvēlēties skolu savam bērnam. Piesakot
bērnu mācībām skolā, vecāki skolā iesniedz:
• vecāku iesniegumu,
• pirmskolas izglītības iestādes izsniegtu izziņu par 5-6
gadnieku programmas apgūšanu,
• bērna medicīnisko karti,
• izziņu par deklarēto dzīves vietu,
• dzimšanas apliecības kopiju.
Bērna medicīnas kartes aizpildīšana parasti notiek vasarā,
tādēļ vecākiem jāparedz papildus laiks, lai bērnu aizvestu
pie ģimenes ārsta, acu ārsta un zobārsta.
Lai saņemtu no pirmskolas izglītības iestādes izglītojamā
dokumentus, vecākam
• jāveic maksājumi par ēdināšanu,
• jāpaņem bērna personīgie piederumi.
Informāciju par pirmās skolas dienas norisi, apģērbu un
mācībām nepieciešamo, vecāki saņem augusta vecāku sa-
pulcē, kā arī skolas mājas lapā.
3.Kādi dokumenti nepieciešami, uzsākot mācības skolā
4.1. Pirmsskolas izglītības iestādes un sko-las sadarbības plānojums
4.Uz bērnu orientētas pārejas organizēša-na no pirmsskolas uz sākumskolu
Mēnesis Pasākums Atbildīgais PiezīmesAugusts Skolas un pirmsskolas iz-
glītības iestādes sadarbības plānošana
Skolēnu sadalījums pa klasēm
1. klašu vecāku tikšanās ar klases audzinātāju informatī-vajā sapulcē
Informācija par Zinību dienu skolas mājas lapā
Skolas un pirmsskolas izglītības iestādes adminis-trācija
Skolas administrācija
Klases audzinātāja
Skolas administrācija
Nepieciešamās informācijas apmaiņa
Septembris Zinību dienas pasākumi skolā un pirmsskolas izglītī-bas iestādē
Adaptēšanās nedēļa
Skolas un pirmsskolas izglītības iestādes administrācija, Klases audzinātāja,Grupas pedagogi
Klases audzinātāja, Atbalsta personāls
Individuālās sarunas ar vecākiem (pēc vajadzības)
Skolas telpu un skolas dienas ritma iepazīšana
Oktobris 1. klašu vecāku sapulce par mācību procesa norisi
Klases audzinātāja
14
Mēnesis Pasākums Atbildīgais PiezīmesNovembris 6-gadnieku ciemošanās
skolā
18. novembra kopējais pasākums
Pirmsskolas izglītības iestā-des skolotāji vēro mācību stundas 1. klasēs
Pirmsskolas izglītības iestādes pedagogi, 1. klašu audzinātājas
Pirmsskolas izglītības iestā-des un skolas pedagogi
1. klašu skolotāji
Pirmsskolas izglītības iestādes bērnu tikšanās ar skolēniem
Piedalās pirmsskolas izglītī-bas iestādes bērni, vecāki un 1. klases skolēni
1. klases skolēnu iejušanās skolā
Decembris Kopīgs Ziemassvētku pasākums
Pirmsskolas izglītības iestā-des un skolas pedagogi
Priekšnesumu vērošana pirmsskolas izglītības iestādē un skolā
Janvāris Sākas skolēnu pieteikšana mācību uzsākšanai 1. klasē
Atbalsta personāla lekcija vecākiem pirmsskolas izglītī-bas iestādē
Skolas administrācija
Pirmsskolas izglītības iestā-des administrācija
Tālākizglītība, vecāku izglītošana
Februāris 6-gadnieku un 1. klašu skolēnu draudzības pasākums
Pamatskolas skolēnu organizētās aktivitātes pirmsskolas izglītības iestādē projektu nedēļas ietvaros
6-gadīgo un 1. klases skolēnu, vecāku un pedago-gu anketēšana
Aptauja 6-gadnieku vecākiem par izvēlēto izglītī-bas iestādi savam bērnam
Pirmsskolas izglītības iestādes pedagogi, 1. klašu audzinātājas
Pamatskolas klašu aud-zinātāji,Pirmsskolas izglītības iestādes pedagogi
Skolas un pirmsskolas izglītības iestādes adminis-trācija
Pirmsskolas izglītības iestā-des administrācija
Pirmsskolas izglītības iestādes bērnu un vecāko klašu skolēnu abpusēja iepazīšanās
15
Mēnesis Pasākums Atbildīgais PiezīmesMarts Nākamo 1-klasnieku skaita
prognozeSkolas administrācija
Aprīlis Pirmo klašu skolēnu vecāku sapulce vai individuālās sarunas
Vecāku sapulces pirmss-kolas izglītības iestādē un individuālās sarunas
Atklātās nodarbības 6-gad-nieku grupās
Pirmsskolas izglītības iestā-des un skolas pedagogu pārrunas par bērnu gatavību skolai
Klašu audzinātājas
Grupu pedagogi
Grupu pedagogi,4. klašu skolotāji
Pirmsskolas izglītības iestādes un skolas adminis-trācija,Iesaistītie pedagogi
Bērna prasmju apguve 1. klasē
Bērnam nepieciešamās prasmes, aizejot uz skolu
Maijs Nākamo 1-klasnieku cie-mošanās skolā
Nākamo 1-klasnieku skolēnu vecāku sapulce skolā
4. klašu pedagogi,Pirmsskolas izglītības iestādes pedagogi
Skolas administrācija
Informācija par skolas darba organizāciju
Informācija par skolas darbī-bu – piedāvātajām izglītības programmām, interešu izglītību, atbalsta sistēmas organizēšanu utt.
16
17
4.2. Bērnam nepieciešamās pamatpras-mes un iemaņas
Pirmskolas izglītības iestādē visas zināšanas un prasmes
tiek apgūtas rotaļnodarbībās ar atbilstošām metodēm, ņe-
mot vērā katra konkrētā bērna attīstības īpatnības un spējas.
Zināšanas par:
• dažādiem drošības noteikumiem;
• to, kā rūpēties par savu veselību ikdienā;
• savām tiesībām un pienākumiem;
• pieklājīgas uzvedības noteikumiem.
Prasmes:
• sadarboties ar bērniem un pieaugušajiem;
• novērot apkārtni, izmantojot redzi, dzirdi, tausti un ožu;
• sakārtot darba vietu pirms un pēc darba;
• piedalīties valsts svētku un gadskārtu tradīciju
atzīmēšanā;
• lietot darba piederumus (grieznes, rakstāmpiederumus,
lineālu u.c.);
• iesaistīties dialogā par konkrētu tematu;
• stāstīt par redzēto, dzirdēto un sajusto, izmantojot savu
pieredzi un novērojumus;
• uztvert dzirdētu tekstu (pasakas, mīklas, skaitāmpantiņi,
bērnu dzejoļi, stāsti) saturu;
• ar sapratni lasīt vārdus un vienkāršus teikumus;
• rakstīt vārdus un īsus teikumus;
• apgūt praktiskus klausīšanās un runas pamatus latviešu
valodā (mazākumtautību izglītības programmās);
• rakstīt un lasīt skaitļus no 0 līdz 20;
• risināt vienkāršus vienas darbības uzdevumus ar sas-
kaitīšanu un atņemšanu 10 apjomā;
• saskaitīt, atņemt, salīdzināt un modelēt skaitļus 10 ap-
jomā;
• pazīt ģeometriskās figūras (punkts, līnija, riņķis, trīsstūris,
četrstūris, kvadrāts, piecstūris);
• palīdzēt sakopt apkārtējo vidi;
• dziedāt dziesmas;
• zīmēt pēc pieredzes un veidot citus radošus darbus;
• ievērot galda kultūru,
• izmantot apgūtās prasmes ikdienas situācijās un radošā
darbībā.
Iespējamie vecāku jautājumi:
• Kā bērns risina konfliktus?
Skolai gatavs bērns spēj vienoties, nevērtē dzīvi tikai no po-
zīcijām „es”, „man”.
• Cik veiksmīgi bērns veido attiecības ar vienaudžiem?
Skolai gatavs bērns cenšas ievērot noteikumus, pats iero-
sina spēles, spēj iesaistīties citu izdomātajās rotaļās , prot
piekāpties un ,ja vajag, pastāvēt par savu viedokli.
• Vai bērns ir emocionāli stabils?
18
Skolai gatavs bērns spēj kontrolēt savas emocijas, „neuz-
sprāgst”, ja kaut kas nepatīk (protams, reizēm katram
gadās), neraud par katru sīkumu vai aizrādījumu.
• Vai bērns ievēro uzvedības normas?
Skolai gatavs bērns prot pateikt „lūdzu” un „paldies”, arvien
biežāk cenšas klausīties un nepārtraukt sarunu biedru.
• Kā bērns veido savu runu saskarsmē ar citiem bērniem?
Skolai gatavs bērns veido paplašinātus teikumus, nevis sa-
virknē tikai divus vārdus. Viņš spēj formulēt domas- pastāstīt
par sevi, savu ģimeni, dzīvesvietu, mammas un tēta profesi-
jām, arī par sev svarīgiem notikumiem- kur bijis, ko redzējis,
kas vislabāk paticis.
• Vai bērns spēj sevi motivēt darbam un pabeigt to?
Skolai gatava bērna uzmanību nenovērš katrs troksnis, viņš
prot iedarbināt tīšo uzmanību, t.i., koncentrēties, izmantojot
gribasspēku. Kad darbiņš apnicis, ar bērnu iespējams vieno-
ties, piemēram, pasakot- „uzvilksim vēl pāris apļus un tad
beigsim”.
• Vai bērns spēj parūpēties par savām mantām?
Skolai gatavs bērns pats izmazgā un noliek vietā otas, sa-
loka (vismaz nedaudz) sporta tērpu, pats ģērbjas, saliek
biksēs kreklu, aizpogā pogas, aizvelk rāvējslēdzēju, aizsien
kurpju auklas.
• Vai bērns jau lasa un velk burtus?
Beidzot bērnudārzu, bērnam jāpazīst burti un jāprot sasaukt
kopā zilbes. Bērnu sagatavotības līmenis ir dažāds: viens
lasa tekoši, cits tikko burto. Skolotājas tam parasti ir gata-
vas- sadala bērnus grupās, un katram tiek uzdevums pēc
viņa spējām.
• Vai bērns ir drosmīgs un pašapzinīgs
Skolai vairāk sagatavojies ir bērns , kura vecāki viņam nav
nodevuši informāciju par savu negatīvo pieredzi, piemēram,
kā pašiem klasē nav veicies ar draugiem, cik slikti padevu-
sies matemātika utt., piebilstot- „Tev droši vien ies tāpat...”
Ja bērnu noskaņo negatīvi, tas viņam atņem drosmi un pār-
liecību par sevi.
19
No pirmsskolas izglītības iestādes nokļuvis neierastā vidē,
kur ir ļoti daudz dažāda vecuma audzēkņu un kur darbojas
pavisam citādi noteikumi, nereti apjūk arī pats drošākais
bērns. Lai palīdzētu skolēnam iejusties, pirmā nedēļa skolā
ir adaptācijas nedēļa. Kā šī nedēļa noritēs viņa klasē, kā
skolotājs darbosies ar bērniem, ko un kā skolotājs runās
ar vecākiem, ir katra pedagoga individuāla izvēle. Taču visi
bērni iepazīsies ar skolas iekārtojumu- uzzinās, kur atrodas
garderobe, kā no turienes nokļūt klasē, kur ir tualete, ēdam-
zāle, mūzikas kabinets, sporta zāle un medicīnas kabinets.
Bērni iepazīsies cits ar citu un skolotājiem.
Arī skolotājam daudz kas jānoskaidro - sākot no katra bērna
vārda līdz viņa individuālajam un klases kopējam zināšanu
līmenim, lai veiksmīgi organizētu mācību procesu klasē, pa-
redzot katra skolēna tālāko izaugsmi.
Jauno skolēnu vecākiem adaptācijas nedēļā būtu ieteicams
ņemt atvaļinājumu savā darbā vai kā citādi būt pieejamam
bērnam, lai gan vecākiem, gan bērniem rastos izpratne,
kāds būs jaunais skolas režīms, un visi tam varētu veiksmīgi
pielāgoties. Šajā laikā mācību diena vēl ir nedaudz īsāka.
Bērna adaptāciju skolā nosacīti var iedalīt trīs fāzēs.
• Situācijas izzināšana.
Jaunajā un nepazīstamajā sociālajā vidē bērns mēģina
izzināt un izprast, kādi te ir noteikumi un kā tiem labāk
piemēroties.
• Individualizācija.
Bērns cenšas izcelties jaunajā vidē, parādīt un pierādīt sevi,
piemēram,- „Skat, ko Es māku!”, „Redz, kas man ir!” utt.
• Integrācija.
Šajā fāzē bērns ieņem savu vietu grupā, meklē draugus un
draudzēšanos.
Ja bērns ir kreilis, pirms došanās uz skolu, par to jāinformē
klašu audzinātājas, lai iekļaušanās mācību procesā noritētu
veiksmīgi. Šādiem bērniem ir nepieciešami īpaši, kreiļiem
domāti mācību piederumi, piemēram, šķēres, lineāls, rotē-
joši un vītņveida priekšmeti, zīmuļu asināmais, papīra nazis,
pulkstenis, datora tastatūra un pele.
5.1. Dienas organizācija sākumskolā
5.1.1. Pirmā skolas diena
Pirmā skolas diena ir svētki skolēniem kopā ar vecākiem.
Skolēni ierodas svētku tērpos- skolas vienotā stila apģērbā.
Svinīgajam brīdim seko klases stunda, fotografēšanās un
citas aktivitātes. Svētki ilgst ~2 stundas.
5.1.2. Dienas ritms
Skolas darba dienas organizāciju nosaka „Skolas iekšējās
5. Iekļaušanās skolas ikdienā
20
kārtības noteikumi” (skat. www.ozolniekuvsk.lv).
Mācību stundu sākums plkst. 8.30. Mācību stundas garums-
40 minūtes.
Pirmās klases skolēniem četras dienas nedēļā ir piecas
stundas, bet vienu dienu sešas stundas. Mācību diena skolā
pirmklasniekam beidzas aptuveni plkst. 14.00.
Pusdienas sākumskolas skolēniem ir no plkst. 10.50 – 11.15.
Pēc stundām ir fakultatīvās nodarbības, konsultācijas, inte-
rešu izglītības nodarbības.
Skolēni var sagatavot mājasdarbus nākamajai dienai paga-
rinātās dienas grupā.
5.1.3. Pagarinātās dienas grupa
Pagarinātās dienas grupas pamatuzdevums ir skolēnu pies-
katīšana, iekļaujot mācību darbu skolēnu iespēju robežās.
Pagarinātās dienas grupā tiek ieskaitīts ikviens sākumskolas
skolēns, pamatojoties uz vecāku iesniegumu.
Grupas darba laiks ir no plkst. 13.30 – 17.30.
Pagarinātās dienas grupā tiek paredzēts laiks mājas darbu
sagatavošanai, skolotāju konsultācijām, bērnu spēlēm, ro-
taļām, pastaigām svaigā gaisā un launagam (pašvaldības
apmaksāts).
5.2. Ēdināšana
Vecākiem jau laikus bērni jāpieradina pie pilnvērtīgām bro-
kastīm mājās.
Par skolēnu ēdināšanu atbild ēdināšanas uzņēmums, kurš
Ozolnieku novada domes izsludinātā konkursa kārtībā iegu-
vis tiesības to darīt.
Ēdināšanas uzņēmums skolā nodrošina pilnvērtīgu uzturu
arī bērniem ar speciālās ēdināšanas vajadzībām.
Pirmās klases skolēniem pusdienas apmaksā Valsts.
5.3. Skolas stress un tā mazināšana
Ja bērns no rītiem ir apmierināts, ceļas ar prieku, bet pēc
skolas aizrautīgi dalās ar vecākiem par dienā pieredzēto-
mācībām, bērniem un skolotājiem- satraukumam nav pama-
ta! Var būt arī tā, ka kopumā bērnam skolā patīk, bet ir daži
priekšmeti, kas sagādā raizes (piemēram, sports, ja bērns ir
fiziski vāji attīstīts).
Stress ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, taču ja sakrājas
pārāk daudz stresa un bērnam to nav kur likt, tas izpaužas
kā:
• nogurums un nomāktība,
• emocionāla uzsprāgšana,
• raudulība,
21
• slapināšana gultā,
• stāsti par to, ka kaut kas baida, kaut kas nepatīk vai kāds
dara pāri.
Bērns noslēdzas sevī- it kā aizbēg no realitātes, parādās
ēšanas un miega traucējumi. Visbiežāk stresa dēļ bērnam
rodas kuņģa un zarnu trakta darbības problēmas.
Kā palīdzēt mazināt stresu?
Ieklausies bērnā un reaģē ikreiz, kad viņš saka, ka
jūtas slikti! Bieži vien arī tas jau ir daudz, ka bērns atļaujas
vecākiem to pateikt. Daudzi, baidoties no vecāku vētrainās
reakcijas vai nesaprotot, kas īsti notiek, nemaz to nespēj
izdarīt.
Pieņem un nekaunini bērnu brīžos, kad viņš ir dusmīgs!
Ko bērns parasti sevī apslāpē? Ne jau prieku, bet gan
negatīvās emocijas- dusmas uz vecākiem, draugu, brāli,
māsām, skolotājiem. Ļauj viņam izteikt savas dusmas un
izdusmoties, jo arī tās ir vajadzīgas emocijas. Bērns, kurš
spēj runāt pretī vecākiem, patiesībā aug par veselīgu cilvē-
ku, kurš autoritātei spēs pateikt, kā viņš jūtas. Ja mamma
lietas uztver emocionālāk, varbūt labāk, lai bērns par savām
izjūtām pastāsta tēvam, kurš dzīvi uztver pragmatiskāk.
Runā ar bērnu!
Jā, tas ir grūti, un bieži vien nav tik vienkārši atrast īstos
vārdus, bet laba saruna ar bērnu jau ir daļa no problēmas
atrisinājuma. Jautā viņam, kas notiek? Kas viņu satrauc?
Ko viņš pārdzīvo? Vai skolā viss ir kārtībā? Ko darīt, lai viņš
justos labāk?
Palīdzi atrisināt konfliktu skolā!
Lai gan skolotājiem bieži vien nepatīk, ka vecāki jaucas sko-
las dzīvē, viņi respektē, ka bērna vecākiem rūp sava atvase
un viņi nenoklusē pāri darījumus. Ja vecāki palīdz bērnam
risināt konfliktu skolā, viņš jūtas pasargāts. Ja pieaugušie
atnāk līdzi, skola kļūst mazāk biedējoša. Jā, dažkārt vecāku
iejaukšanās var vērsties pret pašu bērnu. Ja tā notiek, nav
jābaidās, ir jāmaina skola vai klase. Tā tomēr nav tik liela
trauma kā nemitīga apsaukāšana un konflikti.
Paanalizē, kas notiek ģimenē! Varbūt pieaugušie ir tik
aizņemti, ka bērnam atliek pavisam maz laika? Varbūt strīdi
ir biežāki nekā miera periodi, un bērns to pārdzīvo, bet savas
emocijas patur sevī.
Māci bērnam ieraudzīt savas izjūtas un izteikt tās!
Tikko bērns spēj savas emocijas atpazīt un izteikt vārdos,
nepaliek vairs, ko uzkrāt un kam izpausties slimības veidā.
Sabalansēts dienas režīms palīdzēs bērnam justies
labāk. Diez vai sirds dziļumos bērns ir ļoti laimīgs, ja vecāki
aizņemtības vai citu iemeslu dēļ ļauj viņam sēdēt pāri
pusnaktij pie datora vai skatīties filmas. Kādas attiecības
patiesībā valda ģimenē, ja bērns, neviena netraucēts , var
nosēdēt līdz rītam pie datora?
Jebkuras fiziskās aktivitātes (skrituļošana, braukšana ar
22
riteni, pastaigas utt.) uzlabo ne tikai fizisko, bet arī emoci-
onālo pašsajūtu.
5.4. Sociālie kontakti un draudzība
Bērna attīstībā un sociālā brieduma sasniegšanā svarīga
loma ir vienaudžiem un draugiem. Ejot uz skolu, draugu loks
mainās. Varbūt paliek arī līdzšinējie draugi, jo īpaši, ja viņi
dzīvo tajā pašā rajonā, bet noteikti draugu pulkā ienāk arī
jaunie klasesbiedri.
Ir svarīgi, lai bērns atrastu sev klasē draugus, ar kuriem viņš
gribētu kopā rotaļāties un darīt interesantas lietas, lai vecāki
viņa vēlmes atbalstītu. Tā kā bērnu savstarpējās attiecības
izveidojas salīdzinoši ātri, bērnam vajadzētu rast iespēju
pavadīt laiku ar saviem jaunajiem draugiem. Bērnus saista
kopīgi pasākumi un rotaļas, un, ja kāds no viņiem konsek-
venti turas nomaļus, kādā brīdī viņu pulkā vairs neaicina.
Tāpat kā pieaugušajiem ir dažādi viedokļi, arī bērniem tādi
ir. Redzot, ka bērni strīdas vai dzirdot par to vēlāk, vecākiem
nevajadzētu steigties tūlīt visu noskaidrot. Pirmkārt, patstāvī-
ga konfliktu risināšana bērniem māca prasmi sadzīvot citam
ar citu. Otrkārt, pastāvīga pieaugušo iejaukšanās strīdos pa-
lielina nevienlīdzību. Nevienlīdzības izjūta ir nopietns sprie-
dzes avots un rada jaunas dusmas un apvainojumus. Bērns,
kuru vecāki sākumā steidzās glābt, nokļūst arvien sliktākā
pozīcijā. Viņam nav iespēju mācīties risināt strīdus, un pret
viņu tiek vērsta citu bērnu neapmierinātība.
Mājās konfliktus palīdz atrisināt izrunāšanās pēc strīda- kas
strīdu izraisīja, kā puses rīkojās, kāds bija rezultāts, kādi vēl
būtu iespējamie risinājuma varianti?
Tikai tad, ja vecāki redz, ka bērns netiek ar kādu situāciju
galā, viņiem ir jāiesaistās.
23
5.5. Ieteikumi skolēna drošībai
Lai iemācītu bērnam rūpēties par savu veselību un drošī-
bu, jāapgūst dažādas sociālās iemaņas. Tās apgūstamas
ģimenes svētkos, sabiedriskajā transportā, veikalā, teātrī.
Ļoti labi, ja sākotnēji tas notiek kopā ar vecākiem. Abpusēji
veidojas drošības sajūta par bērna uzvedību situācijās, kad
viņam pašam patstāvīgi jāpieņem lēmums- jārīkojas.
Skolā tiek organizētas drošības dienas, klases stundas,
kurās bērnus iepazīstina, kā pareizi rīkoties bīstamās situā-
cijās un kā sevi pasargāt.
Vecāku pienākums ir ierādīt bērnam drošāko ceļu uz sko-
lu un mājup no tās. Parūpēties, lai pie skolēna somas un
apģērba būtu atstarojoši elementi.
Jāmāca skolas autobusā ievērot pieklājības un drošības
noteikumus. Bērnam jāzina- vissvarīgākais ir viņa dzīvība,
nevis nauda, soma, mobilais telefons vai mantas dzīvoklī.
Svarīgi piekodināt neiesaistīties nekādās darbībās un nei-
et līdzi, pat ja svešinieks gatavs pacienāt ar saldumiem un
aizvest uz karuseļiem. „Labāk nāc mājās un pastāsti man
par to, ko tev solīja!” Svarīgi bērnam nemācīt pieklājības pēc
visu darīt pēc pieaugušo prāta. Arī pieklājība jāsaskaņo ar
savām vēlmēm.
Der iemācīt, ka bērns var droši prasīt palīdzību kādam pa-
zīstamam cilvēkam, piemēram, drauga mammai.
Ja bērnam kaut ko dara ar varu, piemēram, velk mašīnā,
jāmāca kliegt, cik spēka, un likt lietā visus paņēmienus- kost,
skrāpēt, sist. Ja kāds kaut ko dara ar varu, ir jācīnās. Ja
bērns uzvedīsies, no malas raugoties, tālu no pieņemamām
normām, tas varētu piesaistīt apkārtējo uzmanību. Tāpēc,
audzinot vienmēr der atcerēties- nav absolūti sliktas uzvedī-
bas. Protams, ja jaunākais brālis guļ, nav labi kliegt, bet, ja
kāds uzbruktu , tad gan jākliedz no visa spēka.
Reizēm var palīdzēt paradoksāla vai negaidīta attieksme-
„Jā , jā, es braukšu līdzi, tikai aiziešu un pateikšu mammai!”,
„Re, kur nāk mana mamma!”. Dīvainie teikumi uzbrucēju
dara nedrošu.
6.1. Palīdzība skolēnam ar mācīšanās grūtībām
Ja skolotāji, vecāki novēro grūtības mācībās, ir ieteicams
konsultēties ar skolotājiem vai skolas atbalsta personālu
(speciālo pedagogu, logopēdu, sociālo pedagogu, skolas
administrācijas pārstāvjiem). Dažādu mācīšanās traucējumu
gadījumā ir īpaši svarīgi savlaicīgi izprast bērna grūtības, lai
varētu viņam palīdzēt mācīties, izmantojot viņa stiprās pu-
ses.
Būtu ieteicams vērsties pie speciālista, ja bērnam ir:
• grūtības veidot attiecības ar vienaudžiem (pārlieku bailīgs,
agresīvs);
• grūtības apgūt lasīšanas, rakstīšanas un matemātikas
pamatiemaņas;
• nepatika mācīties;
• grūtības koncentrēties mācību laikā;
• bieži neskaidrs nogurums;
• koordinācijas traucējumi, izteikta neveiklība;
• neskaidras bailes (no tumsas, palikt vienam u.c.);
• neskaidra runa;
• biežas sūdzības par veselības traucējumiem (sāpēm, sla-
pināšanu gultā u.c.).
6. Skolēna speciālās vajadzības
14
6.2. Palīdzība skolēnam ar īpašām vajad-zībām
• Kas ir speciālā izglītība?
Speciālā izglītība ir vispārējās izglītības īpašs veids. Latvijā
bērns izglītību var iegūt gan speciālās, gan vispārizglītojošās
izglītības iestādēs- speciālās klasēs vai vispārizglītojošās
klasēs. Pamatnosacījums, lai bērnam būtu nodrošināta at-
bilstoša vide, lai būtu iespēja iegūt kvalitatīvu izglītību un
būtu pieejama kvalificēta palīdzība.
• Kas ir speciālās izglītības vajadzības?
Latvijā nav vienotas speciālo vajadzību definīcijas. Tomēr
varam uzskatīt, ka neatbilstība bērna vecumposma attīstī-
bas normām (intelekta, fiziskā, spēju attīstība, kā arī uz-
vedība), kas traucē bērnam apgūt vispārizglītojošo mācību
programmu, ir speciālās vajadzības.
• Kas ir iekļaujošā izglītība?
Iekļaujošā izglītība ir izglītības veids, kurā bērns ar speciāla-
jām vajadzībām mācās kopā ar vispārizglītojošās klases
audzēkņiem un nodrošina visu indivīdu mācību vajadzības,
ņemot vērā viņu attīstības īpatnības, īpaši rūpējoties par
tiem, kas pakļauti atstumtības riskam. Īstenojot iekļaujošo
izglītību, tiek veidota atbilstoša mācību vide, lai katrs un ikvi-
ens justos labi un droši.
15
7.1. Atbalsta personāls
• Sociālais pedagogs
Sociālais pedagogs palīdz saskatīt iespējamos traucēkļus
un šķēršļus audzināšanas un izglītības procesā. Sniedz
konsultācijas skolēniem un vecākiem par bērnu tiesību aiz-
sardzības jautājumiem.
• Logopēds
Logopēds ir speciālists, kurš palīdz konstatēt un labot
skolēnu valodas problēmas :
> izrunas problēmas,
> rakstu valodas traucējumus,
> fonemātiskās dzirdes un uztveres problēmas,
> lasīšanas traucējumus.
Logopēds sniedz individuālas konsultācijas skolēnu
vecākiem par korekcijas iespējām un nepieciešamo darbu
mājās.
• Medicīnas māsa
Mācību gada sākumā medicīnas māsa ikvienam skolēnam
pārbauda redzi, svara pieaugumu un augšanas dinamiku.
Regulāri kontrolē bērnu higiēnu.
Pamatojoties uz pieejamo informāciju skolēnu medicīnis-
kajās kartēs, seko skolēnu veselības stāvoklim, vajadzības
gadījumā veicot papildus pasākumus viņu veselības stā-
vokļa uzlabošanai (diētas, masāžas, utt.).
7. Atbalsta sistēma skolā
Medicīnas māsa sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību,
nevis ārstē! Nepieciešamības gadījumā viņa izsauc neat-
liekamo ātro medicīnisko palīdzību, par to nekavējoties in-
formējot skolēnu vecākus.
• Speciālais pedagogs
Sniedz atbalstu skolēniem ar specifiskiem mācīšanās
traucējumiem un citām speciālām vajadzībām. Sniedz kon-
sultācijas vecākiem. Organizē individuālo un grupas darbu
skolēniem ar mācīšanās traucējumiem.
• Izglītības psihologs
Palīdzēs, ja
> skolēns nespēj pārvarēt dažādas grūtības (sliktu ga-
rastāvokli, nemieru, bēdas, kaunu, vecāku šķiršanos
u.c.);
> bērnam ir problēmas saskarsmē ar skolotāju, aud-
zinātāju, draugiem vai viņš jūtas vientuļš;
> bērnam pasliktinās sekmes un ir grūtības mācību vielas
apguvē.
Nepieciešamības gadījumā tiek veikta diagnostika.
Kā skolēns var saņemt atbalsta personāla palīdzību?
Vispirms ar skolēnu iepazīstas klases audzinātājs un indivi-
duālā sarunā ar vecāku izzina skolēna vajadzības. Nepie-
ciešamības gadījumā vecāks paraksta atļauju par skolēna
izpēti. Pēc atbalsta personāla veiktās izpētes tiek meklēti
26
risinājumi. Skolēna dienasgrāmatā tiek ierakstīti nodarbību
apmeklējumu laiki. Atbalsta personāls dienasgrāmatā sniedz
informāciju par nodarbību apmeklējumiem.
Mācību un audzināšanas procesa atbalstam skolā darbojas
Bērnu attīstības un izglītības centrs, kurā pieejami spe-
ciālisti-
• sociālais pedagogs,
• ārstnieciskās vingrošanas skolotājs,
• skolotājs- logopēds,
• speciālais skolotājs,
• psihologs,
• pēc nepieciešamības tiek pieaicināti speciālisti (piem.,
bērnu ķirurgs, psihologs, sociālais pedagogs),
• ārstnieciskās masāžas speciālists.
Skolā ir izveidota atbilstoša vide, darbojas lifts, lai skolēni ar
īpašajām vajadzībām varētu šeit mācīties.
7.2. Materiālais atbalsts
Ozolnieku novada pašvaldība nodrošina Ozolnieku nova-
da skolēnus ar bezmaksas mācību grāmatām. Skolas bib-
liotēkā ir iespēja papildus iepazīties ar daiļliteratūru un iegūt
interesējošo informāciju.
Skola piedāvā piekļuvi bezmaksas internetam.
27
8.1. Mācīšanās motivācijas veicināšana
Bērna dabiskais dzinulis ir zinātkāre iepazīt pasauli, vēlme
izprast, pamēģināt, iemācīties kaut ko darīt pašam. Tā arī ir
īstenā mācīšanās motivācija.
Aicinot bērnu mācīties, viņš jāmudina attīstīt savas spējas,
izpētīt stiprās un vājās vietas, apjaust, kas padodas un kas
ne. Akcents liekams uz savas personības izkopšanu, nevis
jāmāca konkurēt, pierādot to ar atzīmēm.
Vecāku gatavība izglītoties, apmeklēt kursus, lasīt dažādu
literatūru, arī bērnā veido pārliecību, ka attīstīt savas spējas,
mācīties- tas ir pats par sevi saprotams.
Bērnam veiksies, ja viņam būs skaidrs priekšstats par to, ko
viņš jau prot, kas viņam padodas, sapratne, ka ir lietas, ku-
ras viņš vēl neprot, un stingra ticība, ka viņš spēj tās apgūt.
Labs, uzmundrinošs vārds un smaids ir alternatīva atzīmēm,
jo bērnam ir būtiski, kā pret viņu izturas- vai patīk tas, ko
viņš ir izdarījis, vai nepatīk. Svarīgi palīdzēt bērnam saprast,
kas viņa darbā ir labs, kas un kā- vēl uzlabojams, un, me-
klējot konstruktīvu risinājumu, pavaicāt: „Kā mēs tev varam
palīdzēt?”
Bērnam ir svarīgi apzināties, ka viņš ir īpašs kādā jomā -
sportā, mākslā, valodās, mūzikā utt.
8. Mācīšanās process
8.2. Patstāvības veicināšana
Uzsākot skolas gaitas, daudzi vecāki domā, ka viņu bērns
jau ir liels, tātad arī patstāvīgs un spējīgs pieņemt lēmu-
mus, taču tā nav. Bērns arī pirmajā klasē ir un paliek bērns.
Patstāvība veidojas pakāpeniski līdz 9 gadu vecumam.
Vecāku uzdevums ir veicināt attīstīt sava bērna patstāvību,
ja nepieciešams piepalīdzot, piemēram, patstāvīgi ģērbties,
sakārtot skolas somu, palīdzēt mājas uzkopšanas darbos
u.c.
No bērna patstāvību var prasīt tikai tad, ja vecāki un pedago-
gi ir ierādījuši nepieciešamās iemaņas.
8.3. Mācīšanās atbalstīšana mājās
8.3.1. Dienas režīms
Dienas režīms ietver visu dienas periodu-
• mācības skolā,
• ārpusstundu nodarbības skolā,
• ārpus skolas pulciņus,
• brīvo laiku,
• mājas darbu izpildi,
• regulāras ēdienreizes,
• savlaicīgu gulētiešanu.
8.3.2. Mājas darbi
Pirmajā klasē mājasdarbi ir sava veida rotaļa- ar mērķi, lai
bērns tos varētu veikt arvien patstāvīgāk. Pirmklasnieks
pakāpeniski mācās organizēt un plānot savu laiku, tāpēc
viņam nepieciešams pieaugušo atbalsts.
Pirmajā klasē kopējam mājas darbu apjomam dienā neva-
jadzētu pārsniegt to, ko bērnam iespējams izpildīt vienas
stundas laikā, nerēķinot atpūtas pauzes (tādas būtu vēla-
mas pēc katrām 20 minūtēm, ko bērns pavadījis mācoties).
Protams, labāk būtu, ja pirmklasnieks mājas darbus varētu
paveikt vēl īsākā laikā. Lai novērstu pārslodzes risku, lielāka
apjoma mājas darbus (piemēram, iemācīties dzejoli, veikt
kādu radošo vai izpētes darbu) skolotājs parasti uzdod, pa-
redzot garāku izpildes termiņu.
Kamēr bērns vēl nav īsti apguvis laika plānošanas prasmi,
vecākiem būtu ieteicams pasekot līdzi tam, kas rakstīts bēr-
na dienasgrāmatā (tagad tam iespējams sekot arī portālā
„e-klase”) un dienās, kad bērns ar mājas darbiem ticis galā
krietni ātrāk, mudināt viņu pievērsties kādam no lielāka ap-
joma mājas darbiem, kas būs jānodod vēlāk, vai arī izman-
tot laiku papildus vingrināties tādu uzdevumu izpildei, kuri
sagādājuši grūtības klasē, mājās.
Bērns jūt pieaugušā attieksmi pret mājasdarbiem. Vecākiem
ir jānodrošina bērnam iespēja mācīties patstāvīgi, kā arī
28
palīdzība, ja viņš kaut ko nesaprot.
Nosacījumi, kas rosina pildīt mājas darbus.
• Bērnam ir sava darba vieta.
• Pārdomāts dienas režīms.
• Mājasdarbi ir vingrināšanās, tātad bērns drīkst kļūdīties.
• Svarīgi iemācīt nepamest iesākto pusceļā.
• Bērnam ir nozīmīgi, ka vecāki pamana un novērtē viņu
darbu.
• Pieaugušo atbalsts, mājas darbu nepildīšanas gadījumos.
Mājās uzdotie rakstu darbi veicami pie darba galda, bet
reizēm var mācīties atjautīgi un ar izdomu- izmantot īstu
naudu uzdevumos par pirkšanu un pārdošanu, dzejoli
mācīties, braucot mašīnā vai autobusā, saskaitīt vai atņemt
skaitļus, kas redzami automašīnu numurzīmēs utt.
29
8.3.3. Bērna darbavieta
Galvenie nosacījumi skolēna darba vietai mājās.
• Rakstāmgalds.
Galda virsmai jābūt tik augstai, lai rakstot bērns uz tās
varētu balstīt elkoņus. Ieteicams izvēlēties galdu, kura virs-
mas augstumu var regulēt. To ieteicams novietot pie loga (ar
garāko malu)- darba virsma tiks apgaismota vislabāk.
• Krēsls.
Krēslam ir jābūt ērtam. Ieteicams, lai būtu ne tikai regulējama
atzveltne , bet regulējama sēdvirsma un krēsla augstums.
Pirmklasnieka augumam krēsls ir piemērots, ja, apsēžoties
ar muguru pret atzveltni, bērna kājas ir saliektas ceļgalos
90 grādu leņķī, bet pēdas balstās uz grīdas. Mazā skolēna
krēsls varētu būt bez ritenīšiem.
• Gaisma.
Skolēna istabā vajadzētu būt fona apgaismojumam, ko no-
drošina griestu lampa vai griestos iebūvēti gaismas ķermeņi.
Vēl jābūt galda lampai, kas apgaismo darba vietu. Galda
lampai jābūt funkcionālai un stabilai. Jāpārbauda arī drošī-
ba- vai tās kupols pārlieku nesakarst.
• Plaukts.
Visiem skolas piederumiem vajadzētu atrasties rakstām-
galda tuvumā, lai bērns varētu pastiept roku un paņemt, ko
vajag. Tāpēc labi, ja rakstāmgaldam blakus ir plauktiņi, uz
kuriem var novietot visu, kas ikdienā noderīgs. Lai uz galda
virsmas valdītu kārtība, svarīgajiem niekiem vajadzētu atras-
ties dekoratīvā kastītē ar nodalījumiem.
• Rotaļu stūrītis.
Iekārtojot istabu skolēnam, nedrīkst aizmirst par rotaļu stūrī-
ti. Lai rotaļlietas nemētātos apkārt , tās vislabāk glabāt man-
tu kastē, kuru var izvēlēties atraktīvu, akcentējot interjeru.
• „Mākslas galerija”
Lai bērns savus darbiņus nelipinātu pie sienas, kur pagadās,
ieteicams izveidot galeriju. Pie kādas sienas piestiprināt
korķa tāfelīti, lai mazais skolēns sprauž savus zīmējumus
pie tās.
9.1. Attīstības novērtējums
Klases audzinātājs, tiekoties ar vecākiem, individuāli sniedz
skolēna attīstības, sadarbības un komunikācijas prasmju
izvērtējumu.
Mācību sasniegumus 1. klasē vērtē tikai aprakstoši. Tas ir
īss, mutisks vai rakstisks pedagoga vērtējums par skolēna
mācību darbību, mācīšanās stilu, saskarsmes un sadarbī-
bas prasmi, attieksmi pret mācībām un mācību sasniegumu
attīstības dinamiku.
Sīkāka informācija par bērna sasniegumiem tiek pārrunāta
ar vecākiem individuāli un vecāku sapulcēs.
9.2. Attīstības līmeņa dokumentēšana
Skolēnu zināšanas, prasmes un iemaņas tiek atspoguļotas
„e-klasē” (elektroniskajā žurnālā), aprakstošajā sistēmā
lietojot apzīmējumus- „X”- apgūts, „/”- daļēji apgūts, „-”- vēl
jāmācās.
Pirmā semestra un mācību gada beigās skolēni saņem sko-
lotāja sagatavotu liecību par mācību vielas apguvi kopumā.
Ikdienā skolotājs arī skolēna dienasgrāmatā veic aprak-
stošus ierakstus par skolēna mācību sasniegumiem.
9.Pirmklasnieka prasmju un zināšanu no-vērtēšana
30
9.3. Informācijas apmaiņas iespējas
Vecāki var iegūt informāciju par sava bērna sasniegumiem
un norisēm skolā-
• sekojot skolotāju veiktajiem regulārajiem ierakstiem
skolēnu dienasgrāmatās par mācību sasniegumiem,
norisēm skolas un klases dzīvē;
• sekojot ierakstiem „e-klasē”;
• apmeklējot vecāku sapulces, konferences utt.;
• individuāli konsultējoties pie skolotāja, atbalsta personāla,
skolas administrācijas.
31
1. Flaumane-Jahensa, A.Gatavs skolai!? Mans Mazais,
Nr.8, augusts, 2012, 48.- 49. lpp.
2. Meļņika, I. 7 padomi ceļā uz skolu. Mans mazais skolā,
rudens, 2004, 52.-53. lpp.
3. Klapere, I. Es ar tevi draudzēšos! Mans mazais skolā,
2011, 32.-34. lpp.
4. Miltuze, A. Skolas gaitu sākums: kā palīdzēt savam bēr-
nam? Pirmsskolas Izglītība, 2000, 3.- 7. lpp.
5. Ramma, Z. Ārpus mājas viens pats. Mans Mazais, ziema/
pavasaris, 2005, 40.-42. lpp.
6. Ramma, Z. Kā iegūt draugus? Mans mazais skolā, pava-
saris/vasara, 2005, 14.-16. lpp.
7. Ramma, Z. Bērns un stress. Mans mazais skolā, rudens/
ziema, 2004, 33.-35. lpp.
8. Rudzīte, D. Pretī veiksmīgam skolas sākumam. Mans Ma-
zais, Nr.8, augusts, 2012, 50.-51. lpp.
9. Rudzīte, D. Viens pats ceļā un mājās., Mans mazais
skolā, 2008,
12.-13. lpp.
10. Klapere, I. Es ar tevi draudzēšos! Mans mazais skolā,
2011, 32.-34. lpp.
11. Krūmiņa, Z. Kā palīdzēt bērnam iejusties 1. klasē. Mans
Mazais, rudens, 2005
12. Valtere, E. Ko māca pirmklasniekam. Mans mazais
skolā, 2008, 18.-21. lpp.
Izmantotie informācijas avoti
13. Valtere, E. No bērnistabas par skolēna istabu. Mans ma-
zais skolā, 2011, 58.-59. lpp.
14. VISC, Bērns sešu gadu vecumā: no rotaļām līdz
mācībām, Valsts izglītības satura centrs, 2011, 10.- 11.lpp.
15. www.woman.delfi. „No bērnudārza uz skolu- pārmaiņas
visai ģimenei” 30.08.2011.
16. http://www.mammamuntetiem.lv/articles/14754/pirm-
klasnieks-macibas-un-majasdarbi-ko-darit-ja-vinam-tie-ne-
patik
Šis projekts tika finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija[paziņojums] atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.
top related