vilakas novada marts - aktualitātesvilaka.lv/uploads/docs/avize/vilakas novada_marts.pdf · 2...
Post on 05-Jun-2019
216 Views
Preview:
TRANSCRIPT
2012. gada marts
Viïakas novadâVIÏAKAS NOVADA DOMES INFORMATÎVAIS IZDEVUMS
Nr.3 (18)
Pavasara mçneða marta otrajâ sestdienâ Viïakas
Kultûras namâ Sievieðu dienas noskaòâs nu jau cetur-
to reizi dziesmâs un teatralizçtâs saspçlçs par mîlestî-
bu, draudzîbu u.c. pavasarîgi siltâm tçmâm pulcçjâs
kopâ èetru novadu – Viïakas, Balvu, Baltinavas un
Rugâju dziedâtâji un teâtra spçlçtâji.
Pavasarîgas izjûtas – tâs ienâk sirdî nevaicâjot vai
drîkst. Kâ skaists, plaukstoðs zieds sirds atveras un dâvâ
mums savu skaistumu, savu burvîgo smarþu.
Arî dziedâtâjiem no Viïakas, Medòevas, Þîguriem,
Baltinavas, Rugâjiem un Kubuliem sirdis atvçrâs dâvâjot
skatîtâjiem skanîgas un brîniðíîgas pavasara melodija,
dziedâðanas stafeti nododot «no sirds uz sirdi».
Dziesmu stafetç iejaucâs nepacietîgas astoòas mîloðas
sievietes. Viïakas dramatiskâ kolektîva atraktîvâs dâmas,
iejutuðâs katra savâ îpaðâ tçlâ, izspçlçja -caur ko iet
mîlestîba uz vîrieti.
Viena no sirdîm pasâkumâ izrâdîjâs nozagta un uz lai-
ku izliençta lîgavai no Medòevas pagasta, ko veiksmîgi
apspçlçja Medòevas dramatiskâ kolektîva dalîbnieki.
Es skatos un brînos. Kâ tik skaists smaids viòai?
Tâ viòas dvçsle zied.
Kâ tik skaista balss viòai?
Tâ viòas dvçsle dzied.
Gan vokâlo ansambïu dziedâtâjus, gan skatîtâjus ap-
bûra Larisas Kïaviòas izjustais dziedâjums. Savas sirds
dziesmas skatîtâjiem dâvâja arî Viïakas jaunie ìitâristi.
Dzîvç nav nejauðîbu, mçs satiekam tos cilvçkus, kurus
jâsatiek. Mâcâmies otrâ ieraudzît to pasaules skaistumu,
kas mît katrâ ziediòâ, rasas lâsç, varavîksnç vai naksnîgâs,
zvaigþòotâs debesîs. Visas ðîs dârgumu krâtuves ir ikkatrâ
no mums.
Ar bagâtu sirdi kopâ pasâkumâ sadziedâjâs un
saspçlçjâs:
1. Viïakas KN vokâlais ansamblis «Cansone»,
vadîtâja Ilona Bukða
2. Kubulu pagasta jauktais vokâlais ansamblis,
vadîtâja Anastasija Loèmele
3. Medòevas TN vokâlais ansamblis «Melodija»,
vadîtâja Inita Raginska
4. Þîguru KN vokâlais ansamblis «Relako»,
vadîtâja Daiga Elksnîte
5. Rugâju Dâmu vokâlais ansamblis, vadîtâja Agi-
ta Kukurâne
6. Viïakas KN Ìitâristu ansamblis, vadîtâjs Vilis
Cibulis
7. Baltinavas novada vokâlais ansamblis, vadîtâja
Marija Bukða
8. Medòevas TN Dramatiskais kolektîvs, vadîtâja
Skaidrîte Ðaicâne
9.Viïakas KN Dramatiskais kolektîvs, vadîtâja Ine-
ta Lindenberga
10. Larisa Kïaviòa
Pasâkuma noslçgumâ vakara vadîtâja Ineta Linden-
berga aicinâja kolektîvu vadîtâjus veidot un piepildît
draudzîbas sirdi. Un protams koncerts izskaòçja ar kopçjo
dziesmu par mîlestîbu un ar domâm jau par nâkoðajiem
DZIESMU KARIEM Viïakâ!
Viïakas Kultûras nama vadîtâja
A. Jevstigòejeva
Mçs sapòojam, mçs jûtam, mçs gribam iz-
pausties! Un tâpçc Viïakas novada bibliotçka
piedâvâ daudz daþâdu iespçju Mums kopâ
pavçrt durvis un katram paòemt gabaliòu no
Mums.
9. martâ bibliotçkâ sanâca kupls skaits Viïakas
un Susâju pagasta sievieðu (21), lai mâcîtos pilnvei-
dot adîðanas un pçrïoðanas prasmes. Adîtâjas,
Mârîtes Meijeres iedroðinâtas, centâs izadît «pirmos
zâbaciòus» mazbçrniem. Tâ radâs koðas bitîtes, ze-
menîtes un citi jauki zâbaciòi mazuïiem.
Bet kurai gan dâmai, lielai vai mazai, nepatîk iz-
greznoties ar paðas darinâtu rotu? Pçrïotâjas no ko-
ðâm bumbâm, kristâliòiem un pçrlîtçm veidoja pie-
spraudes. Kâdai tie varbût bija pirmie soïi pçrïu
mirdzuma pasaulç, bet daþas – M.Pitkevièa, Â.Ðai-
câne, M.Dortâne, E.Pranckune, A.Zaremba jau
varçja palepoties ar iepriekðçjâ nodarbîbâ veidotâm
kaklarotâm.
Pasniedzçja Valda Brice palîdzçja izvçlçties
pçrlîtes, gan pamâcîja kâ labâk pieðût stiprinâjumu
pie broðas, gan kâ pareizi veidot rotas kompozîciju.
Tâ nodarbîba pagâja sirsnîgâs sarunâs un rezultâts
lielisks, jo katra dalîbniece bija gandarîta par pa-
veikto un priecîga par jauno aksesuâru, ko varçs
piespraust pie tçrpa. Lielisku iedvesmu varçja smel-
ties no Bçrzpils pagasta rokdarbnieèu veikuma, ska-
tot bibliotçkas izstâþu zâlç pçrïu rotu izstâdi
«Pçrïoðana – dzîvoðana», kura bija skatâma no 1.-
10.martam. Izstâdç redzamie darbi pierâdîja, ka
pçrïoðana ir îsta mâksla.
Sajûsmas pilni skatîtâji vçrtçja vairâkus desmi-
tus (71) kaklarotu, piesprauþu, gredzenu un rotu
komplektus. Katrs skatîtâjs varçja izcelt trîs labâkos
darbus, atdodot tiem savu þetonu.
Paldies Bçrzpils pagasta pçrïoðanas pulciòa
vadîtâjai Ivetai Useniecei par radoðo fantâziju un
daiïu rotu virknçjumu, pârçjâm rokdarbniecçm –
Anitai Ðusterei, Adrijai Dreimanei, Baibai Apðenie-
cei, Antrai Zelèai, Vitai Reinei-Riþai, Lonijai
Stepânei, Andai Keibeniecei, Lolitai Sergevièai un
Anitai Antuhai par neaizmirstama skaistuma bur-
vîbas radîðanu.
Nekas nenotiek nejauði, jebkura satikðanâs ir
kaut kâ sâkums. 9. marta nodarbîbu apmeklçja arî
Genovefa Logina no Lazdulejas pagasta, kura bija
atvedusi savu darinâto rotu klâstu un piekrita
dalîties ar Viïakas rokdarbniecçm pçrïoðanas noslç-
pumos. Nodarbîba ar Loginas kundzi notiks sest-
dien, 31.martâ plkst.12.00 bibliotçkas telpâs.
Savukârt pirmdien, 26. martâ plkst. 13.00 Jûs
aicinâm iemâcîties izgatavot aromâtiskas ekozie-
pes. Ar zinâðanâm un pieredzi dalîsies skolotâja An-
dra Koròejeva.
2. aprîlî plkst. 13.00 notiks auduma ziedu-pçrïu
kaklarotu veidoðanas nodarbîbas vadîs Evita Za-
remba.
Îstenosim vienu sapni pçc otra, darîsim savu ik-
dienu neparastâku un krâsainâku, uz tikðanos ra-
doðâ gaisotnç Viïakas novada bibliotçkâ!
V. Circâne
Viïakas novada bibliotçkas direktore
Sadziedâðanâs svçtki Viïakas kultûras namâ
«Tikai iespçja îstenot savu sapni dara dzîvi interesantu.»
P. Koelju
2
Viïakas novadâ
Tuvojoties 25. martam, manâ ìimenç ðis da-
tums ienâk ar smeldzîgâm atmiòâm. Ne vienu
vien reizi esmu gribçjusi pierakstît vecmâmiòas
Tatjanas Pereverzevas (Staòislavas Bukovskas)
atmiòas. Protams, viòa nelabprât kavçjas ðo no-
tikumu atmiòâs, bet kâdâ vakarâ to izdarîju. Ti-
kai ðie notikumi ir saraustîti, ne jau katru brîdi
var, un kur nu vçl 12 gadus pierakstît, kas noti-
cis.
Vecmâmiòa stâsta: «Dzîvojâm Sila ciemâ Viïa-
kas apriòíî. Ìimenç bijâm 2 brâïi un 3 mâsas.
Vecâkais brâlis ìimenç vairs nedzîvoja, jaunâkais
brâlis bija kritis karâ. Mâsa Helçna 1949.gadâ ap-
precçjâs. 25.marta vakarâ bijâm mçs divi: es un
tçvs. Mâte ar mâsu bija aizbraukuðas ciemos pie
precçtâs mâsas. Ap 7 vakarâ istabâ ienâca karavîri
un abiem ar tçvu pateica, lai nekavçjoties sa-
kravâjas. Lîdzi atïâva òemt, ko var paòemt, bet cik
tu daudz paòemsi savâ pauniòâ. Aizveda uz Vecu-
mu staciju. Kaimiòi bija brîdinâjuði mammu un
mâsu, lai mâjâs nerâdoties, jo mçs abi ar tçvu jau
aizvesti. Kaimiòi, labu gribçdami, gribçja paslçpt,
bet mamma nebija ar mieru, ka paliek bez ìimenes.
Tâ pa ceïam uz mâjâm apcietinâja arî viòas.
Visu nakti mçs pavadîjâm Vecumu stacijâ. No
rîta vilciens sâka kustçt. Braucâm divas nedçïas.
Ceïâ bija ïoti grûti. Stacijâs, kur apstâjâs, iedeva
kaut ko paçst. Pa ceïam vilciens apstâjâs tikai liela-
jos klajumos, tad izlaida ârâ.
Gala stacija bija Omskas apgabala Isiïkuïas pil-
sçta. Ðeit ìimenes tika dalîtas, kuri tika aizvesti uz
meþa darbiem, kuri uz kolhoziem. No Isiïkuïas ve-
da nevis ar zirgiem, bet gan ar buïïiem. 35 km gâ-
jâm kâjâm. Pa ceïam nebija ne ko dzert, ne çst. Pa-
dzerties varçja tikai pie tâm akâm, kurâs dzçra go-
vis.
Pie saimniekiem deva dzîvoklîðus. Sâkumâ, kur
apmetâmies kolhozs bija ïoti, ïoti nabadzîgs. Bla-
kus kolhozs bija turîgâks un priekðsçdçtâjs uz-
zinâja, ka ir labi strâdnieki, piedâvâja darbu un
aizgâjâm uz blakus kolhozu. Mani paòçma par pie-
na savâcçju.
Dzîvot bija ïoti, ïoti grûti. Sava nekâ nebija.
Mammîte sasaluðus kartupeïus vârîja, samîcîja,
piejauca klât saulespuíu eïïu, cepa plâcenîðus.
Krâsniòu nekâdu îpaðu nebija, tikai bleía plîts.
Maizîti deva tikai 300 g dienâ uz vienu cilvçku.
Vienâ reizç mammîte palûdza, lai aizeju pçc mai-
zes. Iedeva, kamçr lîdz mâjâm visas garoziòas apç-
du. Mammîte raudâdama teica: «Meitiò, ko mçs vi-
si çdîsim!». Mammîtei bija skaists, balts dvielîtis.
Paòçmu to, gâju pie saimniekiem, nokritu ceïos un
lûdzu, lai iedot maizîti. Krievu sievas bija atsau-
cîgas.
Tçtis no lielajiem kreòíiem pçc gada nomira.
Ziemas bija bargas, kâdas drçbîtes bija mugurâ,
ar tâdâm bija jâdzîvo. Zeíîtes plânas, ârâ auksts.
Vienâ dienâ atskrienu uz mâjâm, sasildos un atkal
ârâ, bet tad ieskrienu istabâ, kâ rauju zeíes, tâ no-
rauju visu âdu. Mâmiòa ârstçja. Es raudu, viòa
lîdzi, bet saârstçjos.
Strâdâju visâdus darbus. Vienu reizi, savâcot
pienu no slaucçjâm, braucu ar buïïu pajûgu, kurâ
bija 18 lielas piena kannas. Pa ceïam vilki buïïus
izbiedçja un mans pajûgs palika bez vilcçjiem. Tâ
es pati pajûgu vilku lielu gabalu. Lîdz pusceïam,
netâlu no fermas nokritu. Fermas strâdnieces ierau-
dzîja, skrçja palîdzçt. Prasîja, kas noticis. Izstâstîju,
ka pati vilku pajûgu. Tâ es ilgu laiku nogulçju
mâjâs veseïodamâs.
Lîdz 1956. gadam skaitîjos kâ ieslodzîjumâ.
1956. gadâ apprecçjos. Ðajâ gadâ ìimenes sâka at-
brîvot no ðî gûsta. 1957.gadâ visi – mâmiòa, mâsi-
òas atbrauc uz Latviju, bet es paliku Krievijâ. Pie-
dzima trîs meitas un visa ìimene 1961.gadâ atbrau-
câm uz Latviju.
Tagad manos dokumentos rakstîts: nepamatoti
izsûtîta.
Vecmâmiòas atmiòas pierakstîja mazmeita
Terçzija Babâne
1949. gada 25. martu atceroties…Veselîbas ministrija ir uzsâkusi aktîvu un mçrítiecîgu darbu,
lai samazinâtu sekundâro neatliekamâs medicîniskâs palîdzîbas
(turpmâk – NMP) izsaukumu skaitu, par mçríi izvirzot 2012.gadâ
samazinât izsaukumu skaitu vismaz par 2544 izsaukumiem.
2011.gadâ sekundârie NMP izsaukumi1 veidoja 27,7% no kopçjâ
izsaukumu skaita. Minçtie izsaukumi ir nelietderîgs NMP resursu iz-
mantojums un bûtiski ietekmç NMP dienesta operativitâti un iespçjas
âtri nokïût negadîjuma vietâs, kur jâpalîdz patieðâm kritiski smagiem
pacientiem vai cietuðajiem. Lai informçtu iedzîvotâjus par me-
dicîniskâs palîdzîbas saòemðanas iespçjâm 2012.gadâ janvârî ir
uzsâkta sociâla kampaòa «Jûties ðvaki? – Ne vienmçr ir tik traki!»
Informçjam, ka nelielu traumu vai vieglu saslimðanu gadîjumos
iedzîvotâjiem, lai saòemtu vajadzîgo palîdzîbu vai konsultâciju un sa-
mazinâtu sekundâro NMP izsaukumu skaitu, iespçjams:
4sazinâties ar savu ìimenes ârstu (telefonkonsultâcijas, apmeklçt ìi-
menes ârstu akûto pacientu pieòemðanas laikâ 2, pieteikt ìimenes ârsta
mâjas vizîti);
4 paðam doties uz tuvâko ârstniecîbas iestâdi (pie deþûrârsta, uz stei-
dzamâs medicîniskâs palîdzîbas punktu, slimnîcas uzòemðanas nodaïu);
4 ârpus ìimenes ârsta darba laika darba dienâs no 17.00-8.00,
brîvdienâs un svçtku dienâs visu diennakti ir iespçja zvanît uz Veselîbas mi-
nistrijas un Nacionâlâ veselîbas dienesta izveidoto Ìimenes ârstu konsul-
tatîvo tâlruni 66016001 un saòemt kvalificçtu mediía padomu vienkârðâku
saslimðanu gadîjumos. Zvanot uz minçto tâlruni, konsultâcijas tiek sniegtas
par daþâdiem medicîniskiem jautâjumiem – kâ rîkoties paaugstinâtas tem-
peratûras un saaukstçðanâs gadîjumâ, paaugstinâta asinsspiediena,
vemðanas, caurejas, vçdera, ausu sâpju, daþâdu traumu un lûzumu gadîju-
mos, saules (tajâ skaitâ, solârija) apdegumu gadîjumos;
4 saòemt informâciju par valsts apmaksâtajiem veselîbas aprûpes pa-
kalpojumiem (piemçram, kâdus ârstnieciskos pakalpojumus apmaksâ
valsts, informâciju par pacienta iemaksâm un no pacientu iemaksâm
atbrîvotajâm kategorijâm u.c.), zvanot uz Nacionâlâ veselîbas dienesta bez-
maksas informatîvo tâlruni 80001234 (darba laikâ) vai mâjas lapâ
www.vmnvd.gov.lv.
Steidzamâs medicîniskâs palîdzîbas punkti
1. lîmeòa steidzamâs medicîniskâs palîdzîbas punkti:
4 «Priekules slimnîca» – Aizputes 5, Priekule, Priekules novads, LV-
3434, tâlr.63459115, 63461361;
4 «Sarkanâ Krusta Smiltenes slimnîca» – Dakteru iela 14, Smiltene,
Smiltenes novads, LV-4729, tâlr.64772303, 64773355;
4 «Saulkrastu slimnîca» (lîmeni piemçro septiòus mçneðus kalendâra
gadâ) - Ainaþu iela 34, Saulkrasti, Saulkrastu novads, LV-2160,
tâlr.67951275, 67952700.
2. lîmeòa steidzamâs medicîniskâs palîdzîbas punkti:
4 «Aizkraukles slimnîca» – Bçrzu iela 5, Aizkraukle, Aizkraukles no-
vads, LV-5101, tâlr.65133899, 65133873;
4 «Limbaþu slimnîca» – Klostera iela 3, Limbaþi, Limbaþu novads, LV-
4001, tâlr.64024044, 64070150;
4 «Ludzas rajona slimnîca«- Raiòa iela 43, Ludza, Ludzas novads, LV-
5701, tâlr.65707094, 65707090;
4 «Rîgas rajona slimnîca» (lîmeni piemçro èetrus mçneðus kalendâra
gadâ) - Lakstîgalas iela 13, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150,
tâlr.67972808, 67971329;
4 «Saldus medicînas centrs» - Slimnîcas iela 3, Saldus pilsçta, Saldus
novads, LV-3801, tâlr.63881055, 63881562.
3.lîmeòa steidzamâs medicîniskâs palîdzîbas punkti:
4 «Bauskas slimnîca» - Dârza iela 7/1, 7/2, Bauska, Bauskas novads, LV-
3901, tâlr.63923153, 63923433;
4 «Rîgas rajona slimnîca» (lîmeni piemçro astoòus mçneðus kalendâra
gadâ) - Lakstîgalas iela 13, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150, tâlr.67972808,
67971329;
4 «Saulkrastu slimnîca» (lîmeni piemçro piecus mçneðus kalendâra
gadâ) – Ainaþu iela 34, Saulkrasti, Saulkrastu novads, LV-2160, tâlr.
67951275, 67952700;
4 «Ziemeïkurzemes reìionâlâ slimnîca» - V.Ruìçna iela 7, Talsi, LV-
3201, tâlr.63223350.
Papildus Nacionâlais veselîbas dienests slçdz lîgumu par steidzamâs me-
dicîniskâs palîdzîbas punkta pakalpojumu sniegðanu ar:
4 «Bçrnu klîniskâ universitâtes slimnîca» – Rîga, Vienîbas gatve 45,
LV-1004, tâlr.67064498.
Latgale: Rçzeknes veselîbas aprûpes centrs Rçzekne, 18.
Novembra iela 41, LV-4601, 64603327; 64603330 (pieauguðajiem,
bçrniem) Darbdienâs no 15.00-19.00, Sestdien no 8.00-15.00.
Daugavpils: Bçrnu veselîbas aprûpes centrs Daugavpils,
18.Novembra iela 19, LV-5403, 65425151 (pieauguðajiem, bçrniem)
, Darbdienâs no 12.00-19.00, Sestdien no 9.00-14.00.
SIA medicîniskâ firma «Dinas» Daugavpils, Varðavas iela 43 a,
LV-5404, 65435234; 65451949, pieauguðajiem, Darbdienâs no 12.00-
19.00, Sestdienâs no 8.00-13.00.
Mâjas vizîtes deþûrârsts nodroðina:
l bçrniem lîdz 18 gadu vecumam;
l I grupas invalîdiem;
l personâm, kurâm nepiecieðama paliatîvâ aprûpe (pacientiem ar no-
teiktâm diagnozçm);
l pacientiem, kuri saòem veselîbas aprûpi mâjâs atbilstoði normatîva-
jiem aktiem;
l pacientiem, kuriem nepiecieðama ilgstoða plauðu mâkslîgâ ventilâcija;
l pacientiem, kuri ir vecâki par 80 gadiem (pacienta iemaksa 2Ls);
l pacientiem ar gripas saslimðanu gripas epidçmijas laikâ (pacienta ie-
maksa 2Ls).
Jubilejas gads ðogad ir arî Ðíilbçnu sociâlâs
aprûpes mâjai, kura nosvinçja 10 gadu jubileju
kopð savas pastâvçðanas.
2002. gada 21. janvârî tika slçgta Ðíilbçnu slim-
nîca, lai çka nepaliktu novârtâ, tika izveidota
Ðíilbçnu sociâlâs aprûpes mâja, kura savu darbîbu
sâka nâkoðajâ dienâ – 22. janvârî. Pirmie divi iemît-
nieki bija slimnîcas pacienti. Ðobrîd ðis skaits ir
krietni palielinâjies, un uz ðî gada februâri institû-
cijâ dzîvo 22 iemîtnieki, kuri saòem ilgstoðas so-
ciâlâs aprûpes pakalpojumu.
Ðíilbçnu sociâlâs aprûpes mâjas 10 gadu jubilejâ
Viïakas novada domes priekðsçdçtâjs Sergejs Mak-
simovs un Ðíilbçnu pagasta pârvaldnieks Andris Me-
þals darbiniekiem pasniedza pateicîbas rakstus. Pa-
teicîbas rakstus saòçma Ina Bukða, Silvija Smiltena,
Ârija Rudziða, Nellija Maderniece, Alempiada Koz-
lova un Vera Serda par ilggadçju un paðaizliedzîgu
darbu Ðíilbçnu sociâlâs aprûpes mâjâ. Lai paildzi-
nâtu svçtku noskaòu darbinieki devâs vienas dienas
pieredzes apmaiòas braucienâ uz Malnavas pagasta
sociâlâs aprûpes centru «Mûsmâjas», kurð savu dar-
bîbu uzsâka 2009.gadâ un Rçzeknes pilsçtas domes
Sociâlâs aprûpes pârvaldes Pensionâru sociâlo pa-
kalpojumu centru, kurð sniedz pakalpojumu vairâk
nekâ 200 personâm. Pieredzes apmaiòas brauciena
mçríis bija iepazîties ar citu institûciju sniegto pa-
kalpojumu klâstu un smelties idejas, lai sniegtu mak-
simâli kvalitatîvu sociâlâs aprûpes pakalpojumu.
Laiks paskrçja nemanot. Viesoðanâs laikâ tika
izrâdîtas telpas, pârrunâts ar darbiniekiem, iemîtnie-
kiem, tika pastâstîts par aprûpes, izklaides iespçjâm
katrâ no aprûpes institûcijâm. Darbinieki labprât da-
lîjâs savâ starpâ ar pieredzi, zinâðanâm un idejâm.
Ðíilbçnu sociâlâs aprûpes mâjas darbinieki guva ie-
spaidus un vçrtîgas idejas, ko noteikti pielietos sava
darba praksç.
Pateicamies par veltîtu laiku un viesmîlîbu Mal-
navas pagasta sociâlâs aprûpes centram «Mûsmâ-
jas» un Rçzeknes pilsçtas domes Sociâlâs aprûpes
pârvaldes Pensionâru sociâlo pakalpojumu centram.
Bûsim priecîgi redzçt ciemiòus arî pie sevis!
Ðíilbçnu sociâlâs aprûpes mâjas vadîtâja
Lîna Barovska
Ðíilbçnu sociâlâs aprûpes mâjai 10 gadi!
IEDZÎVOTÂJU ZINÂÐANAI!
Valsts robeþsardzes Viïakas pârvalde vçlas
vçrst sabiedrîbas uzmanîbu uz to, ka no 21.marta
stâsies spçkâ grozîjumi Latvijas Republikas valsts
robeþas likumâ. Izmaiòas Latvijas Republikas
valsts robeþas likumâ noteiks tâdu kârtîbu, ka tâm
personâm, kuras ir deklarçjuðas dzîvesvietu piero-
beþas joslâ, bûs tiesîgas uzturçties pierobeþas joslâ
ar identitâti apliecinoðu dokumentu un bez spe-
ciâlâs caurlaides attiecîgâ novada (pilsçtas) vai
blakus esoðâ novada (pilsçtas) pierobeþas joslâ.
Turpmâk pierobeþa bûs noteikta gar ârçjo sausze-
mes robeþu un ne ðaurâku par 30 kilometriem,
sâkot no valsts robeþas. Lîdz ðim pierobeþa bija
noteikta arî gar iekðçjâm robeþâm (Latvijas – Igau-
nijas robeþa un Latvijas – Lietuva robeþa).
Turpmâk, tas ir, no 21.marta, personai uzturoties
pierobeþâ uz robeþsarga pieprasîjumu bûs jâuzrâda
identitâti apliecinoðs dokuments, kâ arî tiesîbas uz-
turçties Latvijas Republikâ. Pienâkums uzrâdît
tiesîbas uzturçties Latvijas Republikâ attieksies uz
tâm personâm, kas nav Latvijas Republikas pavalst-
nieki. Minçtais nosacîjums neattiecas uz personu,
kas ir valsts pârvaldes iestâdes vai paðvaldîbas
amatpersona (darbinieks) un, pildot dienesta (ama-
ta) pienâkumus pierobeþâ, var uzrâdît dienesta (dar-
ba) apliecîbu, kas paredzçta attiecîgâs iestâdes
darbîbu reglamentçjoðos normatîvajos aktos.
Personai, kurai tiks anulçta terminçtâ caurlaide,
bûs pienâkums atstât pierobeþas joslu 24 stundu
laikâ pçc lçmuma paziòoðanas. Lçmuma par ter-
minçtâs caurlaides anulçðanu apstrîdçðana vai
pârsûdzçðana neapturçs tâ izpildi.
1Sekundârie neatliekamâs medicîniskâs palîdzîbas izsaukumi – izsaukumi, kad
nav apdraudçjuma cilvçka veselîbai vai dzîvîbai.2
Saskaòâ ar Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumiem Nr. 1046
«Veselîbas aprûpes organizçðanas un finansçðanas kârtîba» 44.4.apakðpunktu ìimenes
ârstam kopîgi ar mâsu vai ârsta palîgu (feldðeri) jânodroðina noteikts pieòemðanas
laiks pacientiem bez iepriekðçja pieraksta (akûtiem pacientiem) katru dienu ne mazâk
par vienu stundu.
3
Viïakas novadâ
Jaunumi bezakcîzes degvielas pieðíirðanai
lauksaimniekiem
ZM informç, ka ir apstiprinâti ZM priekðlikumi
bezakcîzes dîzeïdegvielas pieðíirðanai periodam no 2012.
gada 1. jûlija lîdz 2013. gada 30. jûnijam. Nolemts bezak-
cîzes dîzeïdegvielas pieðíirðanai saglabât paðreizçjo ieòç-
mumu slieksni uz vienu lauksaimniecîbâ izmantojamâs
zemes hektâru. Tiks saglabâti paðreiz spçkâ esoðie at-
vieglojumi arî 2012./2013. saimnieciskajam gadam. Sâkot
ar 2012. gadu, Iedzîvotâju ienâkuma nodokïa gada ie-
nâkumu deklarâcijas VID ir jâiesniedz no 1. marta lîdz
1.jûnijam. Lai lauksaimnieks varçtu saòemt bezakcîzes dîzeï-
degvielu jau no 2012. gada 30. jûnija, piesakoties LAD
bezakcîzes dîzeïdegvielas saòemðanai, lauksaimniekam
bûs jâiesniedz VID iesniegtâ Iedzîvotâju ienâkuma no-
dokïa gada ienâkumu deklarâcija par 2011. gadu. Ja dek-
larâcija netiks iesniegta LAD, dîzeïdegviela tiks pieðíirta
ne âtrâk kâ no 2012. gada 1. septembra. Grozîjumi MK
noteikumos stâsies spçkâ pçc to publicçðanas laikrakstâ
«Latvijas Vçstnesis».
Lauku atbalsta dienests uzsâk bioloìiskâs
lauksaimniecîbas gala maksâjumus
Lauku atbalsta dienests (LAD) informç, ka ar ð. g. 28.
februâri tiek veikti gala maksâjumi lauksaimniekiem, kuri
ir izpildîjuði atbalsta saòemðanas nosacîjumus agrovides
apakðpasâkumâ «Bioloìiskâs lauksaimniecîbas attîstîba»
(BLA) un «Bioloìiskâs daudzveidîbas uzturçðana zâlâ-
jos» (BDUZ). Izvçrtçjot pieejamos finanðu resursus, kas
paredzçti vides un lauku ainavas uzlaboðanai un kuri
novirzîti agrovides apakðpasâkumu realizçðanai, 2011. ga-
da BLA un BDUZ atbalsta likmçm netiek piemçrots sa-
mazinâjuma koeficients. 2011. gada BLA atbalsta likmes
laukaugiem ir
75,54 Ls/ha, nektâraugiem, pastâvîgajâm pïavâm un
ganîbâm – 96,53 Ls/ha, kartupeïiem – 222,44 Ls/ha, dâr-
zeòiem, garðaugiem un piemâjas dârziem 249,72 Ls/ha,
augïu kokiem un ogulâjiem –
293,09 Ls/ha. BDUZ 2011. gada likme ir 86,03 Ls/ha.
Sîkâka informâcija par valsts un Eiropas Savienîbas at-
balsta likmçm pieejama LAD mâjaslapâ www.lad.gov.lv
sadaïâ ES atbalsts/Tieðie maksâjumi/ Atbalsta likmes.
Ganâmpulks, kas tiek izmantots
saimnieciskâs darbîbas veikðanâ, nav
jânorâda mantiskâ stâvokïa deklarâcijâ
Valsts ieòçmumu dienests (turpmâk – VID) informç,
ka mantiskâ stâvokïa deklarâcijâ nav jânorâda îpaðumâ
esoðs govju, jaunlopu vai savvaïas dzîvnieku ganâmpulks,
kas ir noðíirts saimnieciskâs darbîbas veikðanai un tiek
izmantots saimnieciskajâ darbîbâ.
VID informç, ka mantiskâ stâvokïa deklarâcijâ, proti,
deklarâcijas 8.punktâ «Îpaðums (lieta vai lietu kopîba),
kas nav minçts deklarâcijas citos punktos», ja to vçrtîba
pçc personas ieskatiem pârsniedz 10 000 latu, personâm,
kuras ir saimnieciskâs darbîbas veicçji (zemnieku saim-
niecîbu îpaðnieki, individuâlie komersanti) vai SIA îpað-
nieki, kuri nodarbojas ar govju un jaunlopu ganâmpulku
vai savvaïas dzîvnieku audzçðanu, mantiskâ stâvokïa dekla-
râcijâ nav jânorâda informâcija par ganâmpulkiem, kas ir
noðíirti saimnieciskâs darbîbas veikðanai un tiek izman-
toti saimnieciskajâ darbîbâ.
VID informç, ka mantiskâ stâvokïa deklarâcijas 8.punktâ
«Îpaðums (lieta vai lietu kopîba), kas nav minçts deklarâcijas
citos punktos» ir jânorâda tâds îpaðums, kuru veido:
FF viena lieta, kuras vçrtîba pârsniedz 10 000 latus vai
to ekvivalentu ârvalstu valûtâ atbilstoði Latvijas Bankas
noteiktajam valûtas kursam,
FF vai lietu kopums, kas tiesiskâ ziòâ var tikt atzîts
par vienîbu jeb vienu paðu lietu, kuru kopçjâ vçrtîba
pârsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ârvalstu valûtâ
atbilstoði Latvijas Bankas noteiktajam valûtas kursam.
Piemçram, gleznu kolekcija, antikvâras lietas, ðíirnes
dzîvnieki. VID atgâdina, ka mantiskâ stâvokïa deklarâ-
cijas var iesniegt lîdz 2012.gada 1.jûnijam. Informâcija
par fizisko personu mantiskâ stâvokïa deklarçðanu pie-
ejama VID mâjaslapâ, kurâ pieejami arî bieþâk uzdotie
jautâjumi un atbildes. Iedzîvotâji informâciju par mantis-
kâ stâvokïa deklarçðanu, tai skaitâ par iepriekð nedekla-
rçtu ienâkumu deklarçðanu, var saòemt:
FF zvanot uz VID informatîvo tâlruni 1898,
FF uzdodot jautâjumus, izmantojot VID mâjaslapâ
esoðo jautâjumu uzdoðanas formu,
FF klâtienç ikvienâ VID klientu apkalpoðanas centrâ.
VID Sabiedrisko attiecîbu daïa
(tel.: 67028691, 67028695, 26558389)
AKTUALITÂTES LAUKSAIMNIEKIEM
IZGLÎTÎBA/KULTÛRA
Top konfekðu puðíi Rekovâ13.martâ pulksten 13:00 Rekavas bibliotçkâ pulcçjâs
seðas pagasta iedzîvotâjas, lai papildinâtu zinâðanas un
apmainîtos ar savâm prasmçm.
Tika izgatavoti puðíi, kas nevîst. Krâsu un formu
izvçle ïauj radît dâvanu ar îpaðu nozîmi, sasaucoties ar
saldâ puðía saòçmçja profesiju, hobijiem, dzîves notiku-
miem. Sakarâ ar to, ka vairâkumam no dalîbniecçm ðis
bija pirmais ðâda veida darbiòð un iepriekð netika domâts
par saòçmçju, tika veidoti tradicionâli puðíi.
Konfektes tika ietçrptas arî krâsainajos kreppapîra
tçrpos, lai pârtaptu par pavasara vçstneðiem - koðajiem
krokusiem, kas rotâs ikvienas no mums tuvâko svçtku
galdu vai arî ikdienu padarîs krâsainâku.
Paldies Tatjanai Vasiïjevai, kas padalîjâs ar savu flo-
ristikas kursos iegûto prasmi ðâda veida puðíu izgata-
voðanâ.
Rekavas bibliotçkas vadîtâja Anita Kokorevièa
Ir kultûrvçsturiskâ mantojuma krâtuve, kur var
ieraudzît izteiksmîgu un detalizçtu Viïakas vçstures
stâstu, kâ arî krâjas informâcija par Viïakas nova-
du. Muzejs atrodas 1913.gadâ celtajâ bijuðajâ ka-
toïu draudzes mâjâ – tautâ saukta «Gaismas zâle»,
Balvu ielâ 13. 2013. gadâ varçs svinçt savas pastâ-
vçðanas simtgadi.
oo Muzeja galvenâ ekspozîcija 315 attçlos ar pa-
skaidrojoðiem tekstiem atspoguïo svarîgâkos Viïakas un
tâs apkârtnes vçstures notikumus no vissenâkajiem lai-
kiem lîdz mûsdienâm. Îpaði izdalîtas ziòas par vairâ-
kiem pazîstamiem cilvçkiem ,kuru vârdi saistîti ar
Viïaku un novadu,
oo par Viïakas paðvaldîbu un tâs vadîtâjiem daþâdos
vçstures posmos,
oo par Latvijas valsts amatpersonu vizîtçm Viïakâ,
oo apskatâma plaða naudas zîmju kolekcija,
oo stends ar liecîbâm par otro pasaules karu u.c.ek-
sponâti.
Ar lielu interesi apmeklçtâji ieiet «Baltajâ istabâ».
Tur izvietoti Viïakas katoïu, pareizticîgo un luterâòu
draudþu vadîtâju portreti, sâkot ar 19.gs.beigâm. Apska-
tâmi sakrâli priekðmeti un daþas ïoti retas garîgâ rakstu-
ra grâmatas, kâ arî materiâli par Latgales kultûras darbi-
nieku Jâni Cibuïski, Viïakas Romas katoïu baznîcas
çrìelniekiem un kora vadîtâjiem.
Nâkamâ telpa iekârtota ar novadnieka bîskapa Kazi-
mira Duïbinska personîgajâm lietâm – mçbelçm, amata
tçrpiem ,svçtbildçm. Tâs muzejam atdâvinâja bîskapa
radiniece Anna Annuðkâne.
Fotogrâfijâs apskatâmi Kazimira Duïbinska un otra
mûsu novadnieka bîskapa Valeriana Zondaka dzîves
svarîgâkie notikumi.
Muzejâ îpaða telpa atvçlçta mûsu novada raksturîga-
jiem ,jau daïçji aizmirstiem senajiem darba rîkiem un
sadzîves priekðmetiem – vairâki no tiem îsti retumi.
Citâ telpâ izvietotas fotogrâfijas un retas mâcîbu grâma-
tas stâsta par Viïakas pirmâs –Erþepoles skolas vçsturi.
Atspoguïota arî bijuðâs Viïakas slimnîcas vçsture.
Muzeja darbîba vçrsta uz muzeja krâjuma vei-
doðanu un pieejamîbu apmeklçtâjiem.Uz 2011. gada
31.decembri krâjumâ iekïautas 1315 vienîbas:
Pamatkrâjumâ – 514
Palîgkrâjumâ – 745
Muzeja krâjums veidojies daudzu gadu garumâ. At-
bilst muzeja misijai, komplektçðanas pamatâ ir mçrí-
tiecîgs darbs. Liels darbs tiek veikts muzeja materiâlu
apstrâdç, dokumentçðanâ, sakârtoðanâ, datçðanâ un sis-
tematizâcijâ.
Muzejâ tiek rîkotas daþâdas izstâdes- tematiskâs uz
valsts svçtkiem, atceres dienâm, saulgrieþu svçtkiem,
ekspresizstâdes – pçc ekskursantu pieprasîjuma.
Muzejâ skatâma Jâòa Laicâna izstâde
«Filumçnija»
Kas ir filumçnija? Ienâc muzejâ uzzinâsi, ka tâ ir
sçrkociòu etiíeðu kolekcionçðana. Tulkojumâ no latîòu
valodas vârds «filumçnija» nozîmç «gaismas mîlç-
ðana».
Vairâk par ðo kolekciju un daudz ko citu uzzinâsiet
iegrieþoties Viïakas novada muzejâ Balvu ielâ 13
2011.gadâ muzejs apmeklçtâjiem bija atvçrts 215
dienas, to apmeklçja 788 apmeklçtâji, novadîtas 60 ek-
skursijas (muzejs+pilsçta)
Augsti vçrtçjams ir pensionçtâs vçstures skolotâjas,
novadpçtnieces, grâmatu autores «Viïaka un tâs ïaudis
gadsimtu ceïos» Leontînas Maksimovas devums muze-
ja veidoðanâ un tâ darbîbâ.
Nenovçrtçjams ir mâkslinieka Jâòa Laicâna nesav-
tîgais devums muzeja ekspozîcijas un izstâþu nofor-
mçðanâ, seno fotogrâfiju un dokumentu restaurâcijâ.
Muzeja vadîtâja M. Boldâne
Ðíilbçnu pagasta Jaunieðu iniciatîvu centrâ «Zva-
niòi» jau no mâcîbu gada sâkuma 7. – 11. klases
skolçni apgûst ìitârspçli. Darbojas 2 grupas: 13 jaun-
ieðus mâcu es, un 5 mâcâs kopâ ar Raimondu Loginu.
Skolçni darbojas 1 reizi nedçïâ 3, daþreiz 4 stundas.
Lielâkâ daïa jaunieðu ir nopirkuði savas ìitâras, kuriem
nav, izmanto jaunieðu centra.
Visiem jaunieðiem ir vçlçðanâs labi apgût ìitârspçli,
tâpçc bez iemesla neviens nekavç nodarbîbas.
Lûk, ko saka paði jaunieði:
Feride Loèmele – «Mçs ar nepacietîbu gaidâm katru
otrdienu, kad notiek ìitârspçle.»
Sabîne Koniðeva – «Mûsu ir ïoti daudz, jo visi vçla-
mies iemâcîties spçlçt ìitâru.»
Dâvis Serds – «Ir prieks, ka jau pats proti kaut ko
nospçlçt.»
Andis Sliðâns – «Zçni uzskata, ka ìitâras skaòâm var
apburt jebkuru meiteni.»
Daira Loèmele – «Man patîk, ka mûzika, îpaði
ìitârspçle, nomierina, atbrîvo no stresa.»
Laila Logina – «Es uzskatu, ka ar mûziku var izteikt
savas emocijas.»
Kristîne Loèmele – «Bçrnîbâ man bija sapnis iemâ-
cîties spçlçt ìitâru, un tas pamazâm piepildâs.»
Guna Sliðâne – «Mçs esam draudzîgs kolektîvs.»
Valdis Serds – «Bez komentâriem, man patîk!»
Arturs Kuzmins un Artûrs Buklovskis – «Jûtamies
labi, un tas ir galvenais!»
Agnese Supe – «Es ïoti priecâjos, ka sâku spçlçt ìi-
târu.»
Viktorija Bistrjakova – «Es vçl tikai sâku mâcîties.»
Lai mums visiem kopâ izdodas piepildît savu sapni –
apgût ìitârspçli!
Ðíilbçnu pagasta Jaunieðu iniciatîvu centra
«Zvaniòi»vadîtâjs Vilis Cibulis
Foto no personîgâ arhîva
Ìitârspçles nodarbîbas
Jaunieðu iniciatîvu centrâ
«Zvaniòi»
Viïakas novada muzejs
Viïakas novadâ
Viïakas novada domes informatîvais izdevums «Viïakas novadâ«Abrenes iela 26, Viïaka, Viïakas novads, LV–4583
dome@vilaka.lv, tâlr.64507224, 26540024. Atbildîgâ par izdevumu Terçzija Babâne
Drukâts: SIA «Latgales Druka»
Palûdz pavasari,
Lai tas spçku aizdod.
Palûdz puteòiem,
Lai gadiem pçdas jauc.
Palûdz paðai sirdij – tâ vislabâk zinâs,
Kâdus gadus atpakaï lai sauc.
Gadu straumç nestas aiziet dienas,
Dzîves jûrâ saplûst vienuviet.
Lai vçl ilgi mirdz Tev ceïa zvaigzne,
Darbi veicas, gaiðas dienas rit.
50 Juris Sprukulis (03.03.Viïakas pilsçta)
Oïegs Smirnovs (10.03.Viïakas pilsçta)
Staòislavs Aleksâns (Susâju pagasts)
Vilis Jeromâns (Susâju pagasts)
Jânis Pitkeviès (Susâju pagasts)
Elita Bukovska (01.03.Medòevas pagasts)
Irçna Maèa (Þîguru pagasts)
Ilmârs Sliðâns (05.03.Ðíilbçnu pagasts)
Liïa Vîksna (14.03. Ðíilbçnu pagasts)
55 Vladimirs Satarovs (01.03.Viïakas pilsçta)
Zoja Marcinkevièa (02.03.Viïakas pilsçta)
Aivars Serdâns (21.03.Kupravas pagasts)
Zigrîda Tjagune (27.03. Kupravas pagasts)
Arnolds Bizuns (11.03.Vecumu pagasts)
Pçteris Makarovs (10.03. Vecumu pagasts)
Svetlana Putnâne (Þîguru pagasts)
Aleksandrs Veselovs (Þîguru pagasts)
Ârija Vîksna (Þîguru pagasts)
Anatolijs Baronovs (Susâju pagasts)
Juris Logins (15.03. Ðíilbçnu pagasts)
Terçzija Puþule (23.03. Ðíilbçnu pagasts)
60 Imants Sprudzâns (06.03.Viïakas pilsçta)
Irçna Logina (03.03.Viïakas pilsçta)
Ludmila Mazitâne (Þîguru pagasts)
Aivars Garais (15.03. Kupravas pagasts)
Taisija Pavlova (09.03. Kupravas pagasts)
Gunârs Circenis (Susâju pagasts)
Marijanna Kokorevièa (18.03. Medòevas pagasts)
65 Jâzeps Saide (15.03.Viïakas pilsçta)
Jânis Puþuls (08.03.Viïakas pilsçta)
Lucija Krauja (15.03.Viïakas pilsçta)
Irçna Zaremba (03.03. Medòevas pagasts)
70 Valentîns Kokoreviès (16.03.Vecumu pagasts)
Irmîna Sliðâne (04.03.Ðíilbçnu pagasts)
Helçna Zelèa (23.03.Medòevas pagasts)
75 Lidija Saèivko (06.03. Viïakas pilsçta)
Çvalds Klimoviès (08.01. Medòevas pagasts)
Jevdokija Rieviòa (18.03. Ðíilbçnu pagasts)
80 Antoòina Bondareva (10.03.Vecumu pagasts)
Valentîna Igovena (Þîguru pagasts)
Klavdija Daniela (21.03. Kupravas pagasts)
Janîna Kaimiòa (31.03. Medòevas pagasts)
Anele Klimovièa (28.03.Medòevas pagasts)
Antonija Bukða (19.03. Ðíilbçnu pagasts)
85 Valija Stricka (22.03.Viïakas pilsçta)
Jâzeps Dvinskis (18.03. Viïakas pilsçta)
Domicella Circene (14.03.Ðíilbçnu pagasts)
Marija Makarova (25.03.Vecumu pagasts)
90 Klaudija Stepanova (04.03.Vecumu pagasts)
100 Domicella Lepnâne (14.03. Medòevas pagasts)
Pastâstiet mazliet par sevi?
Dzimusi un augusi Ðíilbçnu pagasta Rekavâ. Beigusi
Rekavas v-skolu. Man ir 37 gadi, dzîvesbiedrs Aldis,
audzinâm 2 meitas un dçlu.
Kas Jûs esat pçc profesijas , kur to ieguvât?
Pçc profesijas esmu skolotâja. Beigusi Rçzeknes
Augstskolas Pedagoìijas Fakultâti
Kâ nonâcât Balkanu dabas parkâ?
Vienmçr esmu centusies dzîvot harmonijâ ar sevi, lai tas,
ko tu dari sniegtu labu rezultâtu. Ja jûti, ka ðis lîdzsvars sâk
zust, tâtad kaut kas ir jâmaina. Vai nu tâ ir domâðana un
dzîves uztvere, vai profesija. Manâ gadîjumâ bija iespçja sâkt
strâdât citu darbu un nevienu dienu to neesmu noþçlojusi.
Pastâstiet mazliet par ðo vietu?
Vietçjâs nozîmes dabas parks «Balkanu kalni» 32 ha
platîbâ izveidots 1996. gadâ. Tâ izveidotâjs ir Jânis Alek-
sandrovs. Balkanu mâju 1931. gadâ Kangaru pamatskolas
vajadzîbâm par savu naudu uzcçla Sergejs un Marija
Aleksandrovi – Jâòa Aleksandrova vecâki, turîgi Ðíilbçnu
pagasta zemnieki. 20. gs. 80. gados skolu likvidçja, un çka
palika novârtâ. 1990. gadâ J. Aleksandrovs atguva savâ
îpaðumâ tçva celto mâju un kopâ ar dzîvesbiedreni Dev-
gasiju Aleksandrovu sâka saimniekot «Balkanos». Sâkot-
nçji saimnieks neplânoja ierîkot muzeju, vienkârði sâka ar
apkârtnes sakopðanu, iestâdîja retu koku un krûmu sugas.
Teiksmainâ egïu meþâ iztîrîja pirmo ekskursiju taku, pa
kuru tagad var aiziet lîdz 1919. gada meþabrâïu ieraku-
miem un dziïai gravai, kurâ, kâ vçsta teika, nogrimusi
baznîca. Bijuðajâ pamatskolas çkâ ierîkoja novadpçt-
niecîbas muzeju. Blakus muzejam rûpîgi iekopa ârstnie-
cîbas augu un garðaugu kolekciju. Pirmie apmeklçtâji – 3
x 3 nometnes dalîbnieki – ieradâs 1996. gada 10. jûlijâ.
Sâkumâ muzejs bija Aleksandrovu ìimenes îpaðums,
bet 2006. gadâ par Balkanu dabas parka îpaðnieku kïuva
Ðíilbçnu pagasta padome. Ðobrîd gleznainajâ apkârtnç ir
izveidotas trîs dendroloìiska rakstura marðrutu takas, ku-
ras sevî ietver bçrzu birzi, egïu meþu, stâvas nogâzes,
augstus paugurus un gravas. Atseviðíos taku posmos ir
sastopami skudru pûþòi, zvçru alas, kâ arî ar vçsturiskiem
notikumiem saistîtas ierakumu vietas.
Saglabâti arî parauglauciòi, kur kopj augu un garðaugu
kolekciju. Izveidotas distanèu slçpoðanas trases, te orga-
nizç slçpoðanas sacensîbas.
Kas sniedz gandarîjumu ðajâ darbâ?
Vislielâko gandarîjumu sniedz tas, ka tu pavasarî
âbelçm izgriez biezi saauguðos zarus, nobalsini stumbrus
un rudenî zari slîgst no âbolu raþas. Gandarîjumu sniedz
brîdis, ka pârstâdot jasmînu, tas ar divreiz lielâku spçku
sadzen atvases un tu zini, ka visai drîz tâ reibinoðâ smarþa
tev liks aizmirsties.
Vienmçr esmu tiekusies pçc skaistâ – gan apkârtnç,
gan interjerâ, gan apìçrbâ, gan attiecîbâs ar lîdzcilvçkiem,
it visâ. Strâdâjot Balkanu dabas parkâ, to visu var realizçt.
Patîkami, ka parka apmeklçtâji atzinîgi novçrtç padarîto,
protams ne bez izòçmumiem. Gandarîjums par paveikto
jau arî dod spçku darboties un radît aizvien ko jaunu.
Vasaras ir tâs, kurâs visvairâk ir vajadzîgas darba
rokas, kas Jums palîdz?
Balkanu dabas parku ir iecienîjuði ne tikai tûristi, bet
arî vietçjie ïaudis.
Dabas parks «Balkanu kalni» ir ainaviski skaista vieta
ar izteiktu reljefu. Te ir aplûkojami daþâdu sugu un ðíiròu
koki, kuri nebeidz pârsteigt ar krâðòo un mainîgo lapojumu.
Visâ parka teritorijâ ir izvietotas koka un akmens
skulptûras. Ko ir veidojuði gan vietçjie, gan viesmâksli-
nieki, gan arî pati daba.
Garðaugu dârzâ parka apmeklçtâji iepazîst aromâtu
pasauli, ir iespçja nobaudît daþâdas zâïu tçjas.
Noguruði ceïotâji var atpûsties piknika vietâs, sakurinot
ugunskuru, uzceïot telti, bet rîtu sagaidît ar putnu èalâm un
izpeldçðanos dîíîti, vai arî pavadît nakti atpûtas bâzç.
Ziemâ dabas parks «Balkanu kalni» aktîvâs atpûtas
cienîtâjiem piedâvâ distanèu slçpoðanas trasi.
Ideâla vieta brîvdabas pasâkumu rîkoðanai, ir estrâde.
Vai Balkanu dabas parku apmeklç tûristi?
Lai izaugtu koks ,zem kura var paslçpties no lietus vai
saules , ir vajadzîgi gadi, bet lai ðo koku nocirstu , ir ne-
piecieðamas vien minûtes. Tieði tâpat ir arî ar parku, tas ir
jâkopj un jâveido. Bet jâdara tas ir ar mîlestîbu. Tâpçc
priecâjos par jebkuru strâdnieku, kas nâk talkâ pârstâdît,
ravçt, pïaut, tîrît, bet dara to ar îpaðu mîlestîbu pret dabu.
Daþreiz pat ir tâ, ka tu iestâdi pilnîgi nepiemçrotas sugas
koku, pavisam nepiemçrotâ vietâ un augsnç- bet tas aug,
un tikai tâdçï, ka tu to dari ar mîlestîbu un cerîbu.
Kâdu ceïu mçro tûristi, lai apmeklçtu mûsu puses
skaistumus?
Nu jau pâris gadus ir moderni ceïot ne tikai uz ârze-
mçm, bet arî apceïot Latgali. Daudzas tûrisma aìentûras,
firmas organizç vairâku dienu marðrutu tieði pa pierobeþu.
Balkanu dabas parks arî ir iekïauts ðai marðrutâ, tâpçc
tûristi te ir pabijuði no visas Latvijas, un ne tikai. Ir bijuði
ciemiòi no Igaunijas, Lietuvas, Vâcijas, Krievijas.
Kâda ir Balkanu dabas parka nâkotnes vîzija?
Nâkotnç Balkanus vçlçtos redzçt kâ tûrisma objektu,
uz kuru cilvçki vçlçtos atbraukt vçl un vçl. Tâpçc noteik-
ti bûtu jâpadomâ par tâdâm lietâm kâ daþâdas sareþìîtîbas
ðíçrðïu trase bçrniem, savdabîgs rotaïu laukums. Ïoti
priecâtos, ka parkâ strâdâtu vietçjais mâkslinieks un ap-
meklçtâji varçtu redzçt kâ top gleznas vai kokgriezumi.
Noteikti centîðos to panâkt. Joprojâm ziemas periodâ ne-
varam piedâvât naktsmîtnes tûristiem, jo nav apkures.
Aktîvâ tûrisma piekritçji labprât vçlçtos baudît pirti.( Pirts
aprises jau redzamas.) Sporta metodiíim ir savs redzç-
jums par iespçjâm Balkanu kalnos. Bez ðaubâm, plânot
jau var un daudz, bet cik tas ir reâli, tas ir cits jautâjums.
Ar ko Jûs nodarbojaties brîvajâ laikâ?
Ja dzîvi dala trîs daïâs- mâcîbas, darbs un atpûta, tad
es paðlaik izdzîvoju darba periodu, kurâ cilvçks intensîvi
strâdâ, rada un veido, tâpçc brîvo laiku cenðos pavadît
lietderîgi t.i. veltu sevi ìimenei, jo mana lielâkâ vçrtîba
ir, bija un bûs mana ìimene. Kopâ peldam slçpojam,
skrienam, apceïojam Latviju. Ïoti labprât , bet reti sanâk,
adu, tamborçju, ðuju.
Ko Jûs novçlçtu novada ïaudîm?
Novada ïaudîm novçlu stipru veselîbu, dzîvesprieku un
radoðu domâðanu. Kur to òemt? No dabas. Tuvojas pavasaris.
Izvçlieties kïavu un bçrzu sulas, nevis krâsainos dzçrienus
no veikala plauktiem- ietaupîsiet naudu un veselîbu! Çdiet
bçrzu pumpurus, diedzçjiet graudus un çdiet asnus, gatavo-
jiet nâtru un pieneòu salâtus un redzçsiet, ka viss notiek.
SSSSvvvveeeeiiiiccccaaaammmm mmmmaaaarrrrttttaaaa jjjjuuuubbbbiiii llllâââârrrruuuussss VVVViiii ïïïïaaaakkkkaaaassss nnnnoooovvvvaaaaddddââââ!!!!
Viïakas novadâ ir ïoti daudz skaistu vietu, kur
gribâs atgriezties vçl un vçl. Iegrieþoties Balkanu da-
bas parkâ, jûtos kâ pasaku meþâ, it seviðíi ziemas
sniegainajos vakaros Uz sarunu aicinâju Balkanu da-
bas parka vadîtâju Viju Kuïðu.
INTERVIJA
top related