anorama - european commissionec.europa.eu/regional_policy/sources/docgener/panorama/pdf/mag4… ·...

Reģionālās politikas un pilsētpolitikas

▶ Intervija ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju José Manuel Barroso

▶Reformētā politika 10 punktos

▶ Dalībvalstis pabeidz partnerattiecību nolīgumu sagatavošanu

▶ Kohēzijas politika 2014.-2020. gadam dalībvalstu skatījumā

anoramainforegio

▶ Kohēzijas politika 2014.-2020. gadamTas brīdis ir klāt

[2013. GADA ZIEMA ▶ NR. 48]

Ēdenes projekts Kornvolā, Apvienotajā Karalistē, kurā tiek audzētas vairāk nekā 1 000 augu sugas no visas pasaules, ir kļuvis par iecienītu tūristu apskates vietu un izglītojošu labdarības organizāciju. Sākuma finansējumu 30 miljonu euro apmērā projekts saņēma no ERAF.

▶REDAKTORA SLEJA .....................................................................3Komisārs Johannes Hahn

▶ĪPAŠA SADAĻA KOHĒZIJAS POLITIKA 2014.-2020. GADAM

▶KOHĒZIJAS POLITIKA – REĀLS IZAUGSMES VIRZĪTĀJSPĒKS EIROPĀ ......................................................4-7Intervija ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju José Manuel Barroso

▶10 GALVENIE PĀRSKATĪTĀS POLITIKAS PUNKTI .......................................................................8-9

▶PĀRSKATĪTĀS KOHĒZIJAS POLITIKAS IEGULDĪJUMU PRIORITĀTES ..............................................10-13

▶JAUNUMI ĪSUMĀ ................................................................14-15

▶VIENKĀRŠIEM VĀRDIEM .............................................16-22Ieinteresēto personu skatījums uz kohēzijas politiku 2014.-2020. gadam

▶INFOGRAFIKAREFORMĒTA KOHĒZIJAS POLITIKA EIROPAI ...............................................................23-26

▶LABĀKA UN EFEKTĪVĀKA KOMUNIKĀCIJA ......................................................................27-31

▶EIROPAS PARLAMENTA NOZĪMĪGĀ LOMA KOHĒZIJAS POLITIKAS REFORMĀ .........32-35

▶CEĻĀ UZ FINANSĒJUMA PIEŠĶIRŠANU......... 36-39

▶KOHĒZIJAS POLITIKAS ILGTERMIŅA UN KOPĒJIE SASNIEGUMI ............................................40-43

▶PROJEKTU PIEMĒRI .......................................................44-47Kipras, Francijas, Rumānijas un Eiropas teritoriālās sadarbības programmas projektu piemēri

▶PROGRAMMA ................................................................................48

[2013. GADA ZIEMA ▶ NR. 48]

Fotogrāfi (lpp.): Vāks: Ēdenes projekts, Kornvola, Apvienotā Karaliste – Alexandra Thompson © Shutterstock3., 4., 7., 10.-13., 15., 27., 29., 36.-39., 40.-43. lpp.: © Eiropas Komisija8. lpp.: © Cristina Dumitru Tabacaru14., 46. lpp.: © Shutterstock16.-22. lpp.: © Iesaistītās organizācijas28. lpp.: © Andalucia se mueve con Europa32.-35. lpp.: © Eiropas Parlaments44. lpp.: © Ungārijas un Horvātijas pārrobežu sadarbības programma45. lpp.: © Reģionālās attīstības aģentūra Centru, Rumānija47. lpp.: © Medtech SAS

▶36▶27

▶4

▶10

Šis žurnāls ir iespiests uz pārstrādāta papīra angļu, franču un vācu valodā. Tas ir pieejams 22 valodā tīmekļa vietnēhttp://ec.europa.eu/regional_policy/information/panorama/index_lv.cfm

Šī izdevuma saturs pabeigts 2014. gada februārī.

JURIDISKS PAZIŅOJUMS

Ne Eiropas Komisija, ne arī kāda cita persona, kas rīkojas tās vārdā, nevar būt atbildīga par to, kā šajā publikācijā ietvertā informācija var tikt izmantota, kā arī par kļūdām, kas var rasties, neraugoties uz rūpīgu sagatavošanu un pārbaudi. Šajā publikācijā paustais viedoklis nav uzskatāms par Eiropas Komisijas viedokli.

© Eiropas Savienība, 2014

ISSN 1725-8235

Pārpublicēšana ir atļauta, norādot avotu.

Lai izmantotu un/vai pārpublicētu materiālu, par kuru norādīts, ka autortiesības pieder trešajai pusei, jāsaņem atļauja no autortiesību subjekta(-iem).

http://ec.europa.eu/regional_policy/information/panorama/index_lv.cfm

▶REDAKTORA SLEJA

2013. gada beigās pēc intensīvām sarunām divu gadu garumā Eiropadome un Eiropas Parlaments beidzot apstip-rināja kohēzijas politikas tiesību aktu kopumu. Jaunie notei-kumi stājās spēkā 21. decembrī.

Esmu gandarīts, ka manos priekšlikumos ierosinātā moder-nizētā pieeja ir guvusi atbalstu. Mēs esam smagi strādājuši, lai uzlabotu Eiropas strukturālo un investīciju fondu izman-tošanas noteikumus. Šobrīd ir iespējams mobilizēt vairāk nekā 500 miljardus euro, ieskaitot valstu līdzfinansējumu un ar finanšu instrumentu starpniecību palielinātos ieguldī-jumus, lai aktīvi sekmētu ekonomikas atveseļošanos un ilgt-spējīgu izaugsmi Eiropas Savienībā.

Kohēzijas politika, kas aptver vairāk nekā vienu trešdaļu no Eiropas Savienības budžeta, ir galvenais ES ieguldījumu ins-truments. Taču, lai īstenotu šīs politikas potenciālu, proti, veicinātu ES tautsaimniecības izaugsmi un uzlabotu Eiropas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, ir svarīgi pareizi īstenot mūsu reformas. Pirmais solis šajā procesā ir pabeigt partnerattie-cību nolīgumus, kuros būs noteikta katras dalībvalsts iegul-dījumu stratēģija nākamajiem septiņiem gadiem.

Augstas kvalitātes stratēģijas

Šo ieguldījumu plānu sagatavošana nav vienkārša. Tādēļ Komisija pagājušajā gadā sāka neoficiālas sarunas ar dalīb-valstīm, lai panāktu, ka pēc iespējas agrāk tiek apzinātas un risinātas galvenās attīstības vajadzības. Rezultātā dalībvals-tis iesniedza Komisijai savus partnerattiecību nolīgumu pro-jektus jau pirms gada beigām, bet dažas valstis nolīgumus pat jau ir iesniegušas oficiāli. Lai pēc iespējas ātrāk varētu uzsākt programmu apstiprināšanu un īstenošanu, ir svarīgi iesniegt kvalitatīvus dalībvalstu attīstības plānu projektus. Tomēr vēlos skaidri atzīmēt, ka Komisija nav gatava mainīt kvalitāti pret ātrumu.

Johannes HahnEiropas Komisijas loceklis, kas atbild par reģionālo politiku

Vēlreiz jāuzsver, cik ļoti svarīgi ir pareizi izstrādāt stratē-ģiju jau no paša sākuma. Tāpat arī obligāti jānodrošina, ka visi projekti atbilst stratēģijai, nevis otrādi.

Šobrīd uzmanība tiek prioritāri pievērsta ierobežotam poli-tikas mērķu skaitam, lai izvēlētajās jomās veidotu kritisku ieguldījumu apjomu. Esam apzinājuši četras prioritāras jomas ar augstu izaugsmes potenciālu – pētniecība un ino-vācija, MVU, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un ekonomika ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni.

Skaidri un izmērāmi mērķi

Mūsu reformētās politikas pamatā ir uzskats, ka ikvienā reģionā var panākt lielāku ietekmi, vispirms nosakot tā galvenās priekš-rocības – mēs to dēvējam par pārdomātu specializāciju. Tas ļaus reģioniem koncentrēt ienesīgus ieguldījumus izvēlē-tajās nozarēs, tādējādi maksimāli palielinot to izaugsmes potenciālu.

Šajā jaunajā sistēmā ir svarīgi iepriekš vienoties par mērķiem. Kā gan var ieguldīt, piemēram, pētniecībā, ja nav izstrādāta pētniecības stratēģija? Tas būtu tāpat kā vadīt automašīnu bez stūres.

Reforma paredz, ka jānosaka skaidri un izmērāmi mērķi. Tas palīdzēs noteikt izmērāmos rezultātus, kā arī ļaus pastāvīgi izvērtēt, vai šie publiskie ieguldījumi maksimāli veicina izaugsmi un jaunu darbvietu radīšanu visā Eiropā.

3

panorama [2013. GADA ZIEMA ▶ NR. 48]

▶INTERVIJA

“ Kohēzijas politika neapšau-bāmi ir tāda politika, ar kuru varam lepoties šobrīd un tur-pināsim lepoties arī nākotnē. Šī nostāja mums stingri un pārliecinoši jāaizstāv. ” JOSÉ MANUEL BARROSO, EIROPAS KOMISIJAS PRIEKŠSĒDĒTĀJS

444

Izdevums Panorama sarunājās ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju José Manuel Barroso un lūdza viņam izteikt viedokli par kohēzijas politikas nozīmi izaugsmes veicināšanā un darbvietu radīšanā Eiropā turpmākajos gados, kā arī par atveseļošanos pēc ekonomikas krīzes.

▶ Vai, Jūsuprāt, Eiropa šobrīd atgriežas uz pareizā ceļa un sāk atgūties pēc ekonomikas krīzes?

Eiropas pēckara ekonomikas vēsturē nav precedenta šai finanšu un ekonomikas krīzei, kura satricināja pasaules ekonomiku 2007. gada vasarā. Tomēr es uzskatu, ka ļaunākais jau ir aiz muguras. Mums izdevās pārvarēt euro valūtas eksistenciālo krīzi, kā arī samazināt spriedzi finanšu tirgos. Esam ievērojami progresējuši ES ekonomikas pārvaldībā. Šobrīd uzticība Eiropas ekonomikai pamazām atjaunojas, un jaunākie IKP rādītāji aplie-cina pirmās nelielās ekonomikas atveseļošanās pazīmes. Valstis, kuras krīze skāra vissmagāk, šobrīd veic būtiskas struk-turālas reformas un arī jau sāk pamanīt pozitīvus rezultātus. Piemēram, Īrijai ir izdevies samazināt valsts budžeta deficītu, kas 2008. gadā bija 1,4 % no IKP, 2013. gadā panākot pārpa-likumu 3,4 % apmērā no IKP. Arī Portugāle ir samazinājusi budžeta deficītu, un gaidāms, ka arī Spānijai šā gada budžetā izdosies nodrošināt pārpalikumu.

Bet pat, ja mums šķiet, ka grūtāko esam pārvarējuši, mēs tomēr vēl neesam pilnīgā drošībā, un atveseļošanās pazīmes vēl joprojām ir nenoturīgas. Jāturpina iesāktais, lai cīnītos pret pašreizējām problēmām, proti, sabiedrības novecošanu, ener-ģijas izmaksu pieaugumu un augsto bezdarbu. Dalībvalstīm jāpaātrina tām adresētajos ieteikumos uzskaitīto strukturālo reformu gaita un jāturpina progresēt tajās politikas jomās, kurās nepieciešama saskaņošana. Visaktuālākā problēma šobrīd ir nepieņemami augstie bezdarba rādītāji dažās val-stīs, it īpaši jauniešu vidū.

▶ KOHĒZIJAS POLITIKA – REĀLS IZAUGSMES VIRZĪTĀJSPĒKS EIROPĀ

▶ Kāda ir kohēzijas politikas loma darbvietu skaita palie-lināšanā un izaugsmes veicināšanā Eiropā un stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā ES ekonomikas pār-valdības kontekstā?

2010. gadā mēs ierosinājām visaptverošu pieeju, proti, stra-tēģiju “Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaug-smei. Tā ir Eiropas izaugsmes stratēģija nākamajiem gadiem, kurā ir noteikti visi nākotnes labklājības un ražīguma virzītāj-spēki visdažādākajās jomās, piemēram, izglītības un apmā-cības, klimata pārmaiņu, pētniecības un inovācijas vai cīņas pret nabadzību jomā. Lai īstenotu stratēģijas mērķus, mēs jau kopš paša sākuma cieši sadarbojamies ar dalībvalstīm un reģioniem. Stratēģija ir spēkā jau četrus gadus, un 2014. gadā tā tiks rūpīgi pārskatīta, lai izvērtētu sasniegto.

Kohēzijas politika ir viens no galvenajiem instrumentiem stra-tēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanai. Tā ir galvenais ES ieguldījumu avots reālajā ekonomikā un būtisks pamats ES ekonomiskās politikas trijstūrim, ko veido fiskālā konsolidā-cija, strukturālās reformas un ieguldījums izaugsmē. Pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF), Eiropas Sociālajam fondam (ESF) un Kohēzijas fondam, mēs atbalstām piekļuvi platjoslai, MVU jaunizveidotus uzņēmumus, sociālo iekļaušanu, izglītību, energoefektivitāti un darbvietu radīšanu. Dalībvalstu ziņojumi liecina, ka kohēzijas politikas ieguldījumi laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam līdz šim ir snieguši atbal-stu vairāk nekā 73 500 jaunizveidoto MVU un palīdzējuši radīt vairāk nekā 263 000 darbvietu mazos un vidējos uzņēmumos. Pateicoties ieguldījumiem, platjoslas pārklājums tagad ir nodro-šināts vēl vairāk nekā 4,7 miljoniem ES iedzīvotāju. Īsumā, kohēzijas politika neapšaubāmi ir tāda politika, ar kuru varam lepoties šobrīd un turpināsim lepoties arī nākotnē. Šī nostāja mums stingri un pārliecinoši jāaizstāv.

5


Turklāt Eiropas līdzfinansējums ir stabils un drošs ilgtermiņa ieguldījumu avots dalībvalstīm. Dažiem mūsu reģioniem tas ir vienīgais veids, kā saņemt publiskos ieguldījumus, jo valsts līmenī nav pietiekamu resursu vai arī pastāv tirgus nepilnības. Kohēzijas politikas finansējums ir nodrošinājis ne tikai stabili-tāti, bet arī elastīgumu, lai novirzītu ieguldījumus steidzamu sociālekonomisku vajadzību risināšanai. Mēs mudinājām tādas krīzes skartās valstis kā Grieķija, Īrija un Portugāle pārplānot fondu izlietojumu tā, lai sekmētu šo valstu konkurētspēju un darbvietu radīšanu, jo īpaši jauniešiem.

Laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam mēs esam piešķīruši Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem 351,8 miljar-dus euro, kas ir otrā lielākā summa ES budžetā. Tas ir aug-stākā politikas līmeņa apliecinājums tam, cik būtiski šie fondi ir izaugsmes veicināšanai Eiropā. Tagad ir svarīgi vēl labāk saskaņot valstu un reģionālās programmas, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus. ▶ Dalībvalstis un reģioni ir sākuši darbu, pamatojoties uz

jauno reformētu kohēzijas politiku laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam. Kāda, Jūsuprāt, būs šīs reformas ietekme? Kas, pēc Jūsu domām, ir šīs reformas lielākais jaunums?

Ja vēlamies padarīt ekonomiku konkurētspējīgāku, mums sev nopietni jāpajautā, vai iepriekš veiktie ieguldījumi ir bijuši pareizi. Domāju, ka daļa finansējuma nav izmantota tā, lai sniegtu pilnu atdevi. Šobrīd mums jāpanāk, lai reformētās poli-tikas galvenais uzdevums būtu veikt pareizus ieguldījumus visas Eiropas Savienības interesēs. Katram iztērētajam euro jābūt maksimālai ietekmei uz izaugsmi un konkurētspēju.

Tādēļ jaunās politikas svarīgākais aspekts ir rezultāti. Reģioniem būs ne tikai jāparāda, kur tie ir izlietojuši līdzekļus, bet arī, ko tie ir darījuši, lai šie ieguldījumi būtu maksimāli lietderīgi. Naudas izlietojums tiks uzraudzīts, izvērtēts un ziņots, lai nodrošinātu, ka ieguldījumi sniedz plānotos rezul-tātus. Lai radītu pienācīgus apstākļus maksimālai ieguldījumu atdevei, ir noteikti daži priekšnosacījumi, kas jāizpilda pirms līdzekļu piešķiršanas.

Turklāt, lai nodrošinātu ieguldījumu koncentrēšanu vēlamajās nozarēs, programmām lielākā ERAF piešķīruma daļa jānovirza uz četrām izaugsmi veicinošām jomām – pētniecību un inovā-ciju, MVU, IKT un ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni. Vismaz 80 % no visiem pieejamajiem resursiem attīstītākos reģionos un 50 % mazāk attīstītos reģionos tiks atvēlēti noza-rēm, kurām ir liela nozīme, lai nākotnē gūtu panākumus. Līdzīgi noteikumi attiecas arī uz ESF, proti, vismaz 20 % no kopējiem ESF līdzekļiem jāpiešķir sociālās iekļaušanas veicināšanai un nabadzības apkarošanai. Šāda pieeja nepārprotami sasaistīs finansējumu ar vispārējo 2020. gada izaugsmes stratēģiju un attiecīgo politiku.

Uzskatu, ka šīs izmaiņas piešķirs “jaunu elpu” ES kohēzijas politikas ieguldījumiem uz vietas un padarīs tos konsekven-tākus, lietderīgākus un izmaksu ziņā efektīvākus, tādējādi palīdzot Eiropas Savienībai atkal uzplaukt. Mums jāspēj pie-rādīt iedzīvotājiem, ka līdzekļi tiek izlietoti iespējami saprātīgi viņu reģionu un pilsētu interesēs un ka to izlietojums pozitīvi ietekmēs viņu dzīvi.

▶ Kā, Jūsuprāt, kohēzijas politikas finansējums var palī-dzēt novērst pilsētām raksturīgās problēmas, piemēram, nabadzību, sociālo atstumtību, bezdarbu, piesārņojumu un energoatkarību?

Vairāk nekā 75 % eiropiešu dzīvo pilsētās vai to apkārtnē. Tas nozīmē, ka Eiropa ir viens no urbanizētākajiem kontinen-tiem pasaulē. Paredzams, ka līdz 2020. gadam šis rādītājs pieaugs līdz 80 % no kopējā iedzīvotāju skaita.

Nebūs pārspīlēts, ja teikšu, ka mūsu pilsētu attīstība lielā mērā noteiks Eiropas nākotni un šai attīstībai būs izšķiroša nozīme stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā. Mūsu pilsētas ir spēcīgs izaugsmes dzinējspēks, tās ir mājvieta uzņēmumiem, inovācijai un uzņēmējdarbībai, un tieši tās mūs izvedīs no krīzes. Eiropā vairāk nekā divas trešdaļas no IKP nodrošina pilsētas. Tomēr krīzes dēļ daudzas pilsētas šobrīd cīnās ar niecīgu izaugsmi, augstu bezdarbu, migrā-ciju, sociālajām atšķirībām un nabadzību.

Šī iemesla dēļ es nolēmu piešķirt jaunu funkciju agrākajam Reģionālās politikas ģenerāldirektorātam, padarot to par gal-veno ES pilsētpolitikas iniciatīvu koordinatoru. Pieņemot lēmu-mus un izstrādājot politiku ES līmenī, jaunais Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts pievērš lielāku uzmanību arvien pieaugošajai pilsētu un piepilsētu nozīmei. Pašlaik ap 40 % no ERAF līdzekļiem tiek ieguldīti pilsētās. Paredzu, ka šis rādītājs nākotnē palielināsies. Uz pilsētu rajo-niem attiecas daudzas no 2014.-2020. gada ieguldījumu prio-ritātēm, piemēram, zema oglekļa emisiju līmeņa stratēģiju veicināšana, izveidotās vides uzlabošana vai mobilitātes sek-mēšana. Papildus tam katrai dalībvalstij jāpiešķir līdzekļi vis-maz 5 % apmērā no ERAF finansējuma integrētām darbībām pilsētu ilgtspējīgas attīstības jomā. Tas dos pilsētām jaunas iespējas un jaunus risinājumus, lai risinātu konkrētas ekono-miskas, vides un sociālās problēmas pilsētu rajonos.

▶ Cik svarīgs ir kohēzijas politikas finansējums pētniecības un inovācijas veicināšanai?

Eiropas reģioniem jāprogresē inovācijas jomā. Dalībvalstīm, kuras daudz iegulda inovācijā, klājas labāk nekā tām, kuras iegulda nepietiekami. Lai gan visā krīzes laikā vidējais pēt-niecībai un inovācijai atvēlēto līdzekļu apjoms ir stabili sagla-bājies 2 % apmērā no IKP, Eiropas Savienība joprojām tālu atpaliek no saviem galvenajiem globālajiem konkurentiem. Amerikas Savienotās Valstis, Japāna un Dienvidkoreja pēt-niecībai un inovācijai tērē vairāk nekā mēs.

666

▶INTERVIJA

Nav šaubu, ka reformētajai kohēzijas politikai ir izšķiroša nozīme pētniecības un inovācijas veicināšanā Eiropā. No 2007. līdz 2013. gadam pētniecībā un inovācijā tika iegul-dīti gandrīz 25 % no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem jeb aptuveni 86 miljardi euro. Kohēzijas politikas finansēto novatorisko projektu vidū ir daudz labu piemēru, proti, tīro tehnoloģiju klasteris ECO World Styria (1) Austrijā tīro tehnoloģiju jomā vai projekts Art on Chairs (2) Portugālē, kurā izmantota novatoriska pieeja radošo nozaru sasaistei ar tradicionālajām nozarēm.

Dalībvalstīm un reģioniem tagad ir pienākums apzināt savas labās īpašības un stiprās puses un koncentrēt resursus uz tām, lai uzlabotu savas konkurētspējas priekšrocības. Esmu pārliecināts, ka tā dēvētās pārdomātās specializācijas stra-tēģijas ļaus veikt pārdomātākus ieguldījumus, kuriem būs lielāka ietekme un kuri atraisīs ikviena Eiropas reģiona ino-vācijas potenciālu. Ar kohēzijas politikas atbalstu šīs stra-tēģijas būtu vēlams izstrādāt kopīgi, iesaistot uzņēmumus, akadēmiskās aprindas un inovācijas jomas pārstāvjus.

▶ Kāds būtu Jūsu galvenais padoms reģionālajām iestā-dēm, īstenojot darbības programmas laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam?

Laba pārvaldība ir svarīga gan valsts, gan reģionu, gan paš-valdību līmenī. Kohēzijas politikas reformu nekad nebūtu izde-vies īstenot bez veiksmīgas sadarbības ar vadošajām un reģionālajām iestādēm. Šo reformu pamatā ir partnerības princips, un tagad ir ļoti būtiski panākt, lai programmu

īstenošanā iesaistītos visas ieinteresētās puses, proti, attie-cīgās ministrijas, reģioni, pašvaldības, nozaru organizācijas, pētniecības centri, uzņēmumi un sociālie partneri. Mums jātur-pina veidot jaunas partnerības, kā arī jāuztur esošā sadarbība starp reģioniem, pilsētām un ES iestādēm, lai stratēģiski novirzītu fondu līdzekļus visienesīgākajiem ieguldījumiem, kā arī lai nodrošinātu maksimālu ietekmi uz izaugsmi un nodar-binātību. Es sagaidu, ka reģioni uzņemsies atbildību par Eiropas politikas veidošanu un stiprināšanu. Esmu pārlieci-nāts, ka kopā mēs varam šo politiku pārvērst par īstu Eiropas ekonomikas atveseļošanās virzītājspēku.

Inovācija arī nozīmē domāt ārpus ierastajām robežām, būt radošiem un apsvērt jaunus veidus, kā pielietot pašreizējās zināšanas, kā arī nākt klajā ar jaunām idejām, lai pielāgotu mūsu sabiedrību jaunajiem standartiem. Notiek pārmaiņas, un visiem eiropiešiem pilnībā jāiesaistās, lai veidotu un īste-notu konkurētspējīgākus modeļus.

▶ UZZINIET VAIRĀKhttp://ec.europa.eu/regional_policy/what/future/index_lv.cfmhttp://ec.europa.eu/europe2020/index_lv.htm

(1) http://www.eco.at/(2) http://www.artonchairs.com/

Komisijas priekšsēdētājs José Manuel Barroso un komisārs Johannes Hahn.

7


http://www.artonchairs.com/

Jaunās kohēzijas politikas galvenie elementi ir šādi.

1 ▶ Atbilstoši ieguldījumu apjomi reģionos Ieguldījumi joprojām tiks veikti visos ES reģionos, taču

atbalsta līmenis un valsts ieguldījuma apjoms (līdzfinansējuma likme) tiks pielāgota reģiona attīstības pakāpei, iedalot reģio-nus šādi:

▶mazāk attīstīti reģioni (IKP ir mazāks nekā 75 % no ES-27 dalībvalstu vidējā rādītāja); ▶pārejas reģioni (IKP ir robežās no 75 % līdz 90 % no ES-27 dalībvalstu vidējā rādītāja); ▶vairāk attīstīti reģioni (IKP ir lielāks nekā 90 % no ES-27 dalībvalstu vidējā rādītāja).

2 ▶ Mērķis – izaugsmeApmēram 100 miljardi euro tiks novirzīti galvenajām

izaugsmes nozarēm. Kohēzijas politikas ietvaros ir saskaņo-tas vienpadsmit tematiskās prioritātes. Ieguldījumi no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) tiks koncentrēti šādās čet-rās galvenajās jomās – inovācija un pētniecība, digitālā prog-ramma, atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), ekonomika ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Ir noteik-tas atšķirīgas piešķīruma likmes atbilstoši reģiona kategorijai (50 % mazāk attīstītos reģionos, 60 % pārejas reģionos un 80 % vairāk attīstītos reģionos).

Tagad, kad ES budžets 2014.-2020. gadam ir apstipri-nāts, ES kohēzijas politikas ietvaros ieguldījumiem Eiropas reģionos un pilsētās būs pieejami 351,8 mil-jardi euro, lai sekmētu izaugsmi un darbvietu radīšanu visā ES, kā arī lai risinātu klimata pārmaiņu un ener-goatkarības jautājumus.

Kopējais pieejamo līdzekļu apjoms, ņemot vērā dalībvalstu ieguldījumu un finanšu instrumentu daudzkāršojošo iedar-bību, visticamāk pārsniegs 500 miljardus euro. Kohēzijas politika ir kļuvusi par galveno ES ieguldījumu politiku, un tā ir cieši saskaņota ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem. Tā ir paredzēta visiem 274 Eiropas Savienības reģioniem, ne tikai trūcīgākajiem, un tās mērķis ir veicināt ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību. Kohēzijas politika šobrīd ir galvenais īste-nošanas mehānisms ES mērķu sasniegšanai, un tieši tādēļ ļoti liela nozīme ir tādiem ieviestajiem jaunajiem principiem kā tematiskā koncentrēšana, orientēšanās uz rezultātiem, iepriekšējie (ex-ante) nosacījumi un atbilstīgu finanšu ins-trumentu izmantošana.

Kohēzijas politikas pārorientēšana laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam nodrošinās maksimālu ES līdzekļu ieguldījumu ietekmi, individuāli pielāgojot tos reģionu un pilsētu vajadzībām.

▶ KOHĒZIJAS POLITIKA 2014.-2020. GADAM

10 GALVENIE PĀRSKATĪTĀS

POLITIKAS PUNKTI

Nicolae Balcescu ielas modernizācija (Mjoveni, Rumānija).

8


No šiem līdzekļiem vismaz 23 miljardi euro tiks atvēlēti, lai sniegtu atbalstu ekonomikai ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni (energoefektivitātei un atjaunojamiem energoresursiem). Šajā sakarā ir noteiktas atsevišķas saistības attiecībā uz ERAF līdzekļu piešķiršanu (12 % mazāk attīstītos reģionos, 15 % pār-ejas reģionos un 20 % vairāk attīstītos reģionos). Aptuveni 66 miljardi euro no Kohēzijas fonda tiks novirzīti prioritārajiem Eiropas transporta savienojumiem un galvena-jiem vides infrastruktūras projektiem. Ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) starpniecību kohēzijas poli-tika sniegs ievērojamu ieguldījumu, lai īstenotu ES prioritātes nodarbinātības jomā, piemēram, nodrošinot apmācību un mūžizglītību, standarta izglītību un sociālo iekļaušanu. Vismaz 20 % no kopējiem ESF līdzekļiem jāpiešķir sociālās iekļauša-nas veicināšanai un nabadzības apkarošanai. ESF atbalstītā jaunā Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva būs tieši vērsta uz jauniešiem.

3 ▶ Pārskatatbildība un rezultātiAttiecībā uz pārskatatbildību un rezultātiem tiks noteikti

skaidri, pārskatāmi un izmērāmi mērķi un uzdevumi. Valstīm un reģioniem būs vispirms jāpaziņo mērķi, kurus tie vēlas sas-niegt ar pieejamajiem resursiem, un precīzi jānorāda, kā tiks mērīta virzība uz šo mērķu sasniegšanu. Tas ļaus pastāvīgi uzraudzīt un apspriest finanšu resursu izlietojumu. Atkarībā no panākumiem šo mērķu sasniegšanā programmām, kuras uzrādīs labākus rezultātus, perioda beigās var tikt piešķirti papildu līdzekļi (izmantojot tā dēvēto snieguma rezervi).

4 ▶ Priekšnosacījumi finansējuma saņemšanai

Pirms līdzekļu pārskaitīšanas būs jāizpilda konkrēti priekšno-sacījumi, lai nodrošinātu ieguldījumu lietderību. Šāda kārtība nepieciešama, lai ieguldījumi tiktu veikti vidē, kurā tiem būs pēc iespējas lielāka ietekme. Ieguldīšana sāksies tikai tad, kad būs izstrādātas noteiktas stratēģijas vai izpildīti konkrēti priekš-nosacījumi. Šādu priekšnosacījumu piemēri varētu būt pārdo-mātas specializācijas stratēģijas, uzņēmējdarbību veicinošas reformas, transporta stratēģijas, pasākumus publiskā iepirkuma uzlabošanai vai vidi reglamentējošo tiesību aktu ievērošanu.

5 ▶ Saskaņota rīcībaLai nodrošinātu labāku koordināciju un izvairītos no

pārklāšanās, jāizstrādā vienota stratēģija. Vienots stratē-ģiskais satvars ir pamats labākai Eiropas strukturālo un investīciju fondu savstarpējai koordinācijai (ESI fondi – ERAF, Kohēzijas fonds un ESF kohēzijas politikas ietvaros, kā arī Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fonds). Turklāt šāds risinājums nodrošina labāku sasaisti arī ar citiem ES instrumentiem, piemēram, ar programmu “Apvārsnis 2020” un Eiropas infrastruktūras savie-nošanas instrumentu.

6 ▶ Procedūru vienkāršošanaJāsamazina pārmērīga birokrātija un jāvienkāršo ES iegul-

dījumu izmantošana. To var panākt, ieviešot vienotu noteikumu kopumu visiem ESI fondiem, kā arī vienkāršākus pārskatatbil-dības noteikumus, precīzākas prasības ziņojumiem un plašāk izmantojot digitālās tehnoloģijas (“e-kohēziju”).

7 ▶ Pilsētu aspekta paplašināšanaKohēzijas politikas pilsētu aspekts tiks pastiprināts,

papildus citiem tēriņiem pilsētas vajadzībām atvēlot mini-mālu līdzekļu summu no ERAF, ko atļauts tērēt integrētiem projektiem pilsētās, kuros apvienoti dažādi pasākumi pilsētu ekonomisko, vides un sociālo problēmu risināšanai.

8 ▶ Pārrobežu sadarbībaTiks nostiprināta pārrobežu sadarbība, tādējādi ļaujot

vienkāršāk īstenot vairāk pārrobežu projektu. Tāpat ir svarīgi nodrošināt, lai tādas makroreģionālās stratēģijas kā ES stratē-ģija Donavas reģionam un ES stratēģija Baltijas jūras reģionam saņemtu atbalstu valsts un reģionālo programmu ietvaros.

9 ▶ Konsekvence un saskaņotībaKohēzijas politikai jābūt pilnīgi saskaņotai ar plašāku ES

ekonomisko pārvaldību. Programmām būs jāatbilst tām val-stu reformu programmām, kuras ir saskaņotas ar dalībval-stīm un kuras veido daļu no ES ekonomikas un fiskālās politikas koordinēšanas cikla, kas pazīstams kā Eiropas pus-gads. Vajadzības gadījumā Komisija saskaņā ar tā dēvēto makroekonomisko nosacījumu klauzulu var lūgt dalībvalstis izdarīt programmās grozījumus, lai atbalstītu galvenās struk-turālās reformas vai, galējā gadījumā, lai Komisija varētu apturēt finansējuma piešķiršanu, ja tiek atkārtoti un rupji pār-kāpti ekonomiska rakstura ieteikumi.

10 ▶ Finanšu instrumentiLai sniegtu lielāku atbalstu maziem un vidējiem

uzņēmumiem un atvieglotu tiem piekļuvi kredītresursiem, tiks sekmēta plašāka finanšu instrumentu izmantošana. ES fondi sniegs atbalstu aizdevumiem, garantijām un pašu kapi-tālam/riska kapitālam, pamatojoties uz vienotiem noteiku-miem visiem fondiem, paplašinot to pielietošanas jomas un piedāvājot stimulus (augstākas līdzfinansējuma likmes). Tam, ka turpmāk uzsvars tiks likts uz aizdevumiem, nevis dotācijām, vajadzētu paaugstināt projektu kvalitāti un mazi-nāt atkarību no dotācijām.

9


11 KOHĒZIJAS POLITIKAS TEMATISKIE MĒRĶI

1 Pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovācijas stiprināšana

2 IKT pieejamības, lietošanas un kvalitātes uzlabošana

3 MVU konkurētspējas uzlabošana4 Atbalsts pārejai uz ekonomiku ar zemu oglekļa

dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs

5 Pielāgošanās klimata pārmaiņām veicināšana, riska novēršana un pārvaldība

6 Vides saglabāšana un aizsardzība un resursu efektīvas izmantošanas veicināšana

7 Ilgtspējīga transporta veicināšana un trūkumu novēršana svarīgākajā tīkla infrastruktūrā

8 Ilgtspējīgas un kvalitatīvas nodarbinātības veicināšana un darbaspēka mobilitātes atbalstīšana

9 Sociālās iekļaušanas veicināšana un nabadzības un visu veidu diskriminācijas apkarošana

10 Ieguldījumi izglītībā, apmācībā, profesionālajā izglītībā un mūžizglītībā

11 Valsts sektora iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās kapacitātes un efektīvas valsts pārvaldes stiprināšana

Reformētā kohēzijas politika būs galvenais ES iegul-dījumu instruments, lai sasniegtu tādus stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus kā izaugsmes veicināšana un darbvietu radīšana, klimata pārmaiņu un energoat-karības novēršana, kā arī nabadzības un sociālās atstumtības mazināšana. Kohēzijas politikas uzde-vums būs arī stiprināt ekonomisko, sociālo un terito-riālo kohēziju Eiropas Savienībā, izlīdzinot atšķirības reģionu vidū.

Lai šos mērķus sasniegtu, trīs fondi (Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds un Kohēzijas fonds) ES kohēzijas politikas ietvaros atbalstīs 11 tematiskos mērķus.

Lai gan ERAF pievērsīsies visiem 11 tematiskajiem mērķiem, tā sniegtais atbalsts būs tieši vērsts uz pirmajām četrām galvenajām prioritātēm. Šīs prioritātes ir inovācija un pēt-niecība, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) un pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni.

Dalībvalstīm un reģioniem būs pienākums ieguldīt ievēro-jamu daļu no ERAF līdzekļiem (no 50 % līdz 80 %) šajās prio-ritārajās jomās, kuras saņems līdz 100 miljardiem euro (gandrīz 30 %) no ERAF budžeta.

▶ PĀRSKATĪTĀS KOHĒZIJAS POLITIKAS IEGULDĪJUMU PRIORITĀTES

Ķīles Vēja kompetences centrs kopā ar jūrniecības nozari strādā pie iespējām izmantot vēju enerģijas ražošanai un piedziņai (Šlēsviga-Holšteina, Vācija).

10


▶1. PRIORITĀTEPētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovāciju stiprināšana

Eiropas konkurētspēja, tās iespējas radīt miljoniem jaunu darbvietu, lai kompensētu krīzes laikā zaudētās darb-vietas, un, galvenais, tās dzīves līmenis nākotnē ir atka-rīgs no mūsu spējas sekmēt novatorismu produktos, pakalpojumos, uzņēmējdarbībā un sociālajos procesos un modeļos. Galvenais uzdevums ir novērst traucēkļus inovācijai un palielināt uzņēmumu ieguldījumus pētnie-cībā un izstrādē, cieši sadarbojoties ar publiskā un pri-vātā sektora dalībniekiem.

Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam ERAF nostipri-nās pētniecību un izstrādi ES dalībvalstīs ar dažādiem pasākumiem:

▶Sniedzot atbalstu inovācijas jomas dalībniekiem (jo īpaši pētniecības centriem un MVU), kas ir tieši iesaistīti nova-torisku risinājumu izstrādē un jaunu ideju ekonomiskā izmantošanā, nodrošinot konsultāciju un atbalsta pakal-pojumus, tiešos ieguldījumus un finanšu instrumentus, kas palīdz piekļūt privātiem finanšu avotiem. ▶Veicot ieguldījumus infrastruktūrā, iekārtās, eksperimen-tālu produktu līnijās un progresīvā ražošanā, kas nepie-ciešama lietišķās pētniecības un inovācijas aktivitātēm, tostarp tehnoloģijās, kas rada iespējas turpmākai inovā-cijai dažādās citās nozarēs. ▶Sekmējot sadarbību, tīklu veidošanas pasākumus un part-nerības starp dažādiem inovācijas jomas dalībniekiem, kuri darbojas vienā nozarē – universitātēm, pētniecības un tehnoloģiju centriem, MVU un lielām firmām – lai nodro-šinātu sinerģiju un tehnoloģiju nodošanu.

▶ Ieguldot MVU radītajās inovācijās, lai palielinātu šo uzņē-mumu konkurētspēju.

Dalībvalstīm un reģioniem ir pienākums izstrādāt reģio-nālo inovācijas stratēģiju pārdomātas specializācijas jomā (RIS3), kas ir viens no priekšnosacījumiem ERAF ieguldījumu līdzekļu saņemšanai pētniecībai un inovācijām. Šāda stra-tēģija palīdzēs reģioniem pilnībā īstenot savas inovācijas iespējas, koncentrējot resursus ierobežotam skaitam pārdo-mātas izaugsmes prioritārām jomām, kurās šiem reģioniem ir neapšaubāmas konkurētspējas priekšrocības.

Šīs stratēģijas būtu jāizstrādā, iesaistot tādas nozīmīgas ieinteresētās personas kā pētnieki, akadēmiskās aprindas, uzņēmumi un valsts sektora iestādes. Tajās būtu jāaplūko jauni paņēmieni, kāizmantojot ES, valsts un privātā sektora finansējumuvarētu likt lietā jau esošās zināšanas, kā arī radīt jaunus uzņēmējdarbības veidus. Tās arī palīdzēs vei-dot sinerģiju ar citām ES politikām un finansēšanas instru-mentiem, jo īpaši ar programmu “Apvārsnis 2020”ES pētniecības un inovācijas programmu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam.

▶2. PRIORITĀTE IKT pieejamības, lietošanas un kvalitātes uzlabošana

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) ir spēcīgs ekonomiskās izaugsmes, inovācijas un ražīguma virzītāj-spēks daudzās dažādās nozarēs.

Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam ar ERAF ieguldījumu starpniecību tiks uzlabota informācijas un komunikācijas

▶

Barselonas Fotonikas zinātņu institūts saņēma ES līdzfinansējumu pētījumiem optikas un gaismas tehnoloģiju jomā.

KONKRĒTAS TERITORIĀLĀS ĪPATNĪBAS

▶Saskaņā ar Eiropas teritoriālās sadarbības prog-rammu vismaz 80 % līdzekļu tiks novirzīti minētajām četrām galvenajām prioritārajām jomām. ▶Valsts līmenī vismaz 5 % no ERAF līdzekļiem tiks atvē-lēti ilgtspējīgai pilsētu attīstībai, un tie tiks ieguldīti integrētos pasākumos, ko īstenos pašas pilsētas. ▶Reģioniem, kurus nelabvēlīgi ietekmē ģeogrāfiskie aps-tākļi, piemēram, attāliem, kalnainiem reģioniem un reģioniem ar mazu iedzīvotāju blīvumu, tiks noteikti īpaši labvēlīgi nosacījumi. ▶Tālākajām ES teritorijām ERAF sniegs konkrētu palī-dzību, lai risinātu iespējamos negatīvos aspektus, kas radušies to attālās atrašanās vietas dēļ.

11


tehnoloģiju pieejamība, lietošana un kvalitāte. Dažāda veida IKT pasākumus var finansēt arī kā atbalsta iniciatīvas jeb-kurā no pārējām tematiskajām jomām. ERAF ieguldījums būs vērsts uz šādiem pasākumiem:

▶ Ieguldīt IKT infrastruktūrā visos reģionos, jo īpaši attālos un lauku reģionos un mazāk attīstītos reģionos. ▶Paplašināt piekļuvi ātrdarbīgai platjoslai (jo īpaši tā dēvē-tajiem “jaunās paaudzes tīkliem”), lai veicinātu uzņēmumu ražīgumu un ļautu iedzīvotājiem attālos reģionos strādāt no mājām un gūt labumu no e-veselības risinājumiem. ▶ Ieguldīt IKT rīku, piemēram, pētniecībai un inovācijai pare-dzēto e-infrastruktūru, izstrādē un atjaunināšanā, mākoņ-datošanā un informācijas un interneta drošībā. ▶Turpināt pāreju uz novatorisku IKT izmantošanu uzņē-mumu, iedzīvotāju un valsts pārvaldes iestāžu vidū, pie-mēram, uz elektronisku veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu (e-veselība), elektroniskiem valsts sektora pro-cedūru risinājumiem (e-pārvaldība) un MVU paredzētiem elektroniskiem risinājumiem (e-mācības, e-darījumi u. c.).

Valsts un reģionālajām iestādēm ir pienākums izstrādāt stratēģisku politikas programmu digitālajai izaugsmei, kas ir priekšnosacījums, lai saņemtu ieguldījumus IKT produktu un pakalpojumu izstrādei.

Ikvienai dalībvalstij, kas plāno izmantot kohēzijas politikas nodrošinātos līdzekļus ieguldījumiem platjoslā, būs jāiz-strādā arī papildu jaunās paaudzes tīklu plāns, norādot reģionus, kuros nepieciešama valsts intervence. Šīs vietējā un reģionālā mēroga digitālās programmas ir savstarpēji cieši saistītas ar pārdomātas specializācijas stratēģijām.

▶3. PRIORITĀTEMVU konkurētspējas uzlabošana

Mazie un vidējie uzņēmumi veido Eiropas ekonomikas pamatu un tie ir būtisks izaugsmes, darbvietu radīšanas un kohēzijas virzītājspēks, nodrošinot divas no katrām trim privātā sektora darbvietām. Tādēļ uzņēmējdarbības veicināšanai un ieguldī-jumiem mazajos un vidējos uzņēmumos ir būtiska nozīme, lai sekmētu izaugsmi un nodarbinātību Eiropā.

Lai saglabātu konkurētspēju pasaules tirgū, MVU jāpaaugstina ražīgums un jāuzlabo savu produktu, pakalpojumu un mārke-tinga kvalitāte un jāpadara produkti un pakalpojumi atpazīs-tami un atšķirīgi no citiem produktiem un pakalpojumiem.

ERAF nodrošinātie ieguldījumi tiks novirzīti konkrētām jomām, lai veicinātu MVU izaugsmi un konkurētspēju, tostarp pasākumiem, lai:

▶Nodrošinātu piekļuvi finansēm ar dotāciju, aizdevumu, aiz-devuma garantiju, riska kapitāla u. c. līdzekļu starpniecību. ▶Efektīvi izmantotu uzņēmējdarbības zināšanas un ietei-kumus, informāciju un tīklu veidošanas iespējas, tostarp pārrobežu partnerības. ▶Uzlabotu to piekļuvi pasaules tirgiem un mazinātu ar uzņē-mējdarbību saistīto risku. ▶ Izmantotu jaunus izaugsmes avotus, piemēram, videi drau-dzīgu ekonomiku, ilgtspējīgu tūrismu, veselības aprūpes un sociālos pakalpojumus, tostarp senioru ekonomiku un kultūras un radošās nozares. ▶Veidotu vērtīgus sakarus ar pētniecības centriem un uni-versitātēm, lai veicinātu inovāciju.

Datorkursi iesācējiem, kuri vēlas apgūt e-prasmes (Viļņa, Lietuva).

12


▶4. PRIORITĀTEAtbalsts pārejai uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs

Pie stratēģijas “Eiropa 2020” galvenajiem mērķiem jāmin arī mērķis samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu par 20 % salīdzinājumā ar 1990. gada apjomu, palielināt atjau-nojamo energoresursu daļu energopatēriņā līdz 20 % un vir-zīties uz energoefektivitātes paaugstināšanu par 20 %.

Balstoties uz šiem mērķiem, ERAF nodrošinātais finansē-jums palīdzēs palielināt energoefektivitāti un atbalstīs

pāreju uz tādu energoresursu izmantošanu, kuriem ir zemas oglekļa emisijas.

Šajā jomā veicamie pasākumi ietver:

▶ Ieguldījumus no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas ražošanā un sadalē, tostarp biodegvielu un jūras atjaunojamo energoresursu ražošanā. ▶ Informētības veicināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanas palielināšanu gan valsts, gan privātajā sektorā. ▶Energoefektivitātes, viedas energovadības un atjaunojamu energoresursu izmantošanas veicināšanu sabiedriskajā infrastruktūrā, tostarp sabiedriskajās ēkās, mājokļu nozarē un rūpnieciskās ražošanas kontekstā. ▶Transporta emisiju samazināšanu, atbalstot jaunu tehno-loģiju izstrādi un popularizējot sabiedrisko transportu, riteņbraukšanu un kājāmiešanu. ▶ Integrētu zema oglekļa emisiju līmeņa stratēģiju izstrādi, jo īpaši pilsētu teritorijām, tostarp ielu apgaismojumam un elektroapgādes viedtīkliem, kā arī ilgtspējīga pilsētas transporta plānu izstrādi. ▶Pētniecības un inovācijas veicināšanu zemu oglekļa emi-siju tehnoloģiju jomā.

Viena no konkrētajām prasībām attiecībā uz šiem ieguldījumiem paredz, ka vairāk attīstītiem reģioniem šajā prioritātē jāiegulda ne mazāk kā 20 % no ERAF finansējuma, pārejas reģioniem 15 %, bet mazāk attīstītiem reģioniem 12 % no šī finansējuma.

▶ UZZINIET VAIRĀKhttp://ec.europa.eu/regional_policy/what/future/index_lv.cfm

Projekts Finnvera piedāvā riska kapitālu maziem un vidējiem uzņēmumiem (Ziemeļkarēlija, Somija).

TEMATISKA KONCENTRĒŠANA

Papildus konkrētajiem piešķīrumiem, kas paredzēti saistībā ar mērķi veidot ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, dalībvalstīm un reģioniem noteikta daļa ERAF līdzekļu jāatvēl minētajiem četriem galvenajiem tematiskajiem mērķiem.

▶Vairāk attīstītos reģionos ne mazāk kā 80 % ERAF līdzekļu jānovirza vismaz divām no šīm prioritātēm. ▶Pārejas reģionos 60 % ERAF līdzekļu jānovirza vismaz divām no šīm prioritātēm. ▶Mazāk attīstītos reģionos 50 % ERAF līdzekļu būtu jāno-virza vismaz divām no šīm prioritātēm.

Turklāt dalībvalstīm jāsadala ERAF sniegtais atbalsts, ņemot vērā valstu reformu programmās norādītās problēmas, kā arī attiecīgos konkrētām valstīm adre-sētos ieteikumus.

▶

13


EIROPAS SAVIENĪBA UZSĀK SARUNAS AR TURCIJU PAR REĢIONĀLO POLITIKU

JAUNA ROKAS-GRĀMATA VIETĒJĀM UN REĢIONĀLA-JĀM IESTĀDĒMReģionu komiteja ir tikko nākusi klajā ar savu jauno publikāciju “Rokasgrāmata vietējām un reģionālajām iestādēm”. Šī publikācija ir daļa no plašākas komuni-kācijas kampaņas, kuras mērķis ir vairot informētību par stratēģiju “Eiropa 2020”. Rokasgrāmatā ir izklāstīts stratēģijas politi-kas cikls un mērķi, kā arī padziļinātāk aplū-kots, kā vietējās un reģionālās iestādes var saskaņot savas darbības ar ES politiku un finanšu instrumentiem, lai sekmētu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Ir sniegti arī daudzi noderīgi labākās prakses piemēri no dažādiem ES reģioniem, kā arī iekļau-tas daudzas saites uz interesantām prog-rammām, projektiem un instrumentiem. Nobeigumā ir uzskaitītas biedrības, sadar-bības tīkli un balvas, lai rosinātu informā-cijas apmaiņu, kā arī paustu atzinību tiem, kuri sasnieguši labus rezultātus.

▶UZZINIET VAIRĀK Rokasgrāmatu iespējams lejupielādēt PDF vai e-grāmatas formātā vietnē: http://cor.europa.eu/fr/documentation/brochures/Pages/delivering-europe-2020-strategy.aspx

▶ ▶

Sarunās ar Turciju par pievienošanos ES ir sāktas diskusijas par acquis com-munautaire reģionālās politikas sadaļu. Lai uzsāktu pievienošanās sarunu posmu, kurā tiek pārrunāta 22. sadaļa “Reģionālā politika un strukturālo instrumentu koordinācija”, Turcijai bija jāie-sniedz detalizēts rīcības plāns un ar to saistīts laika grafiks, norādot skaidrus mērķus un termiņus attiecībā uz ES kohēzijas politikas īstenošanu un nepie-ciešamo iestāžu izveidi. Turcija pēdējo desmit gadu laikā ir guvusi iespaidīgus ekonomiskās attīstības panākumus, tomēr tagad šī iegūtā labklājība vien-mērīgi jāizplata pa visiem reģioniem. Sarunu 22. sadaļa, kas ir veltīta reģionālajai politikai, ietver pavisam nelielu skaitu tiesību aktu. Tā galvenokārt ietver prasības pilnveidot adminis-tratīvo spēju un izstrādāt pārdomātas stratēģijas, lai nodrošinātu pienācīgu programmu un projektu kvalitāti un to pareizu īstenošanu. Pirms tiek provi-zoriski noslēgtas sarunas par šo sadaļu, Turcijai jāpierāda, ka tā ir nodroši-nājusi nepieciešamās iespējas no tehniskā un cilvēkresursu viedokļa un ir izstrādājusi darboties spējīgu valsts stratēģiju, kas var mazināt valsts reģionu attīstības atšķirības. Visbeidzot, Turcijai tiks dota iespēja strādāt kopā ar visām ES dalībvalstīm, kuras ir iesaistītas pārrobežu, starpreģionu un starp-tautiskajā sadarbībā. Komisija ar cerībām gaida, kad tiks sākts ilgais un smagais darbs, kas jāpaveic, lai izpildītu nosacījumus un tādējādi panāktu ar šo sadaļu saistīto sarunu provizorisku noslēgumu.

▶UZZINIET VAIRĀK http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-13-958_en.htm

▶JAUNUMI

▶ JAUNUMI [ĪSUMĀ]

14

http://cor.europa.eu/fr/documentation/brochures/Pages/delivering-europe-2020-strategy.aspx



REGIOSTARS 2014. GADA FINĀLISTI

RegioStars konkursa žūrija ir paziņojusi 2014. gada preten-dentus uz balvām, ar kurām godina Eiropas iedvesmojošākos un novatoriskākos reģionālos projektus. Balstoties uz četriem galvenajiem kritērijiem, proti, inovāciju, ietekmi, ilgtspējību un partnerību, žūrija no 80 projektiem, kuri bija saņēmuši atbal-stu no ES kohēzijas politikas fondiem, atlasīja 19 finālistus.

Finālā būs pārstāvēti reģioni un pilsētas no 17 dalībvalstīm – Beļģijas, Čehijas Republikas, Dānijas, Francijas, Vācijas, Grieķijas, Ungārijas, Itālijas, Īrijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Spānijas, Zviedrijas un Apvienotās Karalistes.

Konkursa žūrija, kuras priekšsēdētājs ir bijušais Reģionu komi-tejas priekšsēdētājs Luc Van den Brande, uzklausīja finālistu projektu prezentācijas 2013. gada 8. oktobrī 11. reģioniem un

EUROSTAT 2013. GADA REĢIONĀLĀ GADAGRĀMATA Statistikas informācija ir nozīmīgs ins-truments, kas palīdz izprast un izmērīt politisko lēmumu ietekmi konkrētā teri-torijā vai reģionā. Eurostat 2013. gada reģionālā gadagrāmata sniedz izvērstu pārskatu par plašu statistikas tematu klāstu Eiropas Savienības dalībvalstu reģionos, kā arī EBTA un ES kandidātval-stu reģionos. Katrā sadaļā ir sniegta sta-tistiskā informācija karšu, attēlu un tabulu veidā, pievienojot aprakstu par

▶

galvenajiem konstatējumiem, datu avo-tiem un politisko kontekstu. Gadagrāmatā ir sniegti reģionu rādī-tāji par šādiem 11 tematiem – ekono-mika, iedzīvotāji, veselība, izglītība, darba tirgus, strukturālā uzņēmējdarbības

statistika, tūrisms, informācijas sabied-rība, lauksaimniecība, transports, zinātne, tehnoloģijas un inovācija. Turklāt šajā izdevumā ir iekļautas četras īpašas tematiskas nodaļas, kurā ir aplūkotas Eiropas pilsētas, pilsētu un galvaspilsētu apgabalu definīcijas, ienākumi un dzīves apstākļi atkarībā no urbanizācijas pakā-pes un lauku attīstība.

▶UZZINIET VAIRĀK Gadagrāmatu iespējams pasūtīt vietnē: http://epp.eurostat.ec.europa.eu

JAU PIEEJAMA

pilsētām veltītās Eiropas nedēļas OPEN DAYS 2013 laikā. Uzvarētāji tiks paziņoti un saņems balvas no komisāra Johannes Hahn balvu pasniegšanas ceremonijā, kas notiks 2014. gada 31. martā Briselē. Izvērstāku informāciju par finālā iekļuvušajiem projektiem var skatīt brošūrā, kas ir pie-ejama RegioStars tīmekļa vietnē.

▶UZZINIET VAIRĀK RegioStars balvashttp://ec.europa.eu/regional_policy/cooperate/regions_for_economic_change/regiostars_en.cfmOpen Days 2013http://ec.europa.eu/regional_policy/conferences/od2013/index.cfm

15


http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/eurostat/home/

http://ec.europa.eu/regional_policy/cooperate/regions_for_economic_change/regiostars_en.cfm

http://ec.europa.eu/regional_policy/cooperate/regions_for_economic_change/regiostars_en.cfm

http://ec.europa.eu/regional_policy/conferences/od2013/index.cfm

http://ec.europa.eu/regional_policy/conferences/od2013/index.cfm

▶ VIENKĀRŠIEM VĀRDIEM

IEINTERESĒTO PERSONU SKATĪJUMS UZ KOHĒZIJAS POLITIKU 2014.-2020. GADAM

“Vienkāršiem vārdiem” ir izdevuma Panorama sadaļa, kurā jūs varat paust savu viedokli un sniegt atsauksmes par Eiropas reģionālās politikas īstenošanu praksē. Šajā izdevumā Panorama lūdza vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmeņa ieinteresētajām personām izteikt savas domas par reformēto kohēzijas politiku, un atklāt, ko viņi no tās sagaida.

Izdevums Panorama gaida jūsu pārdomas, ko varat iesūtīt savā dzimtajā valodā, un, iespējams, iekļaus tās kādā no nākamajiem izdevumiem. Lai saņemtu informāciju par iesniegšanas termiņiem un vispārējus norādījumus, sazinieties ar mums, rakstot uz [email protected].

▶VIENKĀRŠIEM VĀRDIEM

Panorama

atzinīgi

novērtē jūsu

ieguldījumu!

▶BUSINESSEUROPEUZŅĒMĒJDARBĪBAI VAR BŪT IZŠĶIROŠA NOZĪME REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS ATBALSTĪŠANĀLai reģionālās politikas ietekme uz izaugsmi un nodarbinātību būtu daudz lielāka, ir svarīgi īstenot šo politiku savlaicīgi un efektīvi, vairāk orientējoties uz rezultātiem. Galīgais lēmums, kas visu lielumu uzņēmumiem ļauj pieteikties uz reģionālo fondu finansējumu tādās būtiskās jomās kā pētniecība un inovācija, zemas oglekļa emisijas un IKT, uzskatāms par nozīmīgu panākumu, salīdzinot ar sākotnējo priekšlikumu, kas paredzēja ierobežojošākus atbilstības kritērijus. Pateicoties uzņēmumu zināšanām un izpratnei par vietējo ekonomiku, tiem var būt liela nozīme, lai palīdzētu reģioniem izstrādāt projektus, kas vislielākā mērā sekmē to konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību. Vienkāršotas procedūras un mazāki administratīvie šķēršļi veicinātu plašāku uzņēmumu iesaistīšanos efektīvā finansējuma izmantošanā.MARKUS J. BEYRER – Ģenerāldirektors

▶EIROPAS PERIFĒRO PIEJŪRAS REĢIONU KONFERENCE (CPMR)MAKROEKONOMISKIE NOSACĪJUMI SNIEDZ MALDINOŠU SIGNĀLU Novembrī apstiprinātā kohēzijas politikas pakete ieviesa virkni pozitīvu jaunumu, piemēram, pārejas reģionu kategoriju un noteikumus par partnerībām. Konferencē tiek atzinīgi novērtēts tas, ka Eiropas Parlaments cenšas aizkavēt saiknes pārtraukšanu starp kohēzijas politiku un ES ekonomikas pārvaldību, kā arī panāktajām svarīgajām koncesijām, piemēram, maksājumu apturēšanas ierobežošanu līdz ne vairāk kā 50 % no katrai attiecīgajai darbības programmai sniegtās summas. Šādi makroekonomiskie nosacījumi sūta Eiropas reģioniem maldinošu signālu un tie negatīvi ietekmēs darbības programmu īstenošanu, jo īpaši tajos reģionos, kur ieguldījumi ir visvairāk nepieciešami, lai nodrošinātu ilgtermiņa darbvietas.ANNIKA ANNERBY JANSSON – Skones reģiona (Zviedrija) priekšsēdētāja un Perifēro piejūras reģionu konferences priekšsēdētāja

16

▶DIENVIDU UN AUSTRUMU REĢIONA ASAMBLEJA, ĪRIJAPOZITĪVA IETEKME UZ CILVĒKU DZĪVIEiropas Parlaments ir apstiprinājis kohēzijas politiku, kas paredzēta nākamajam plānošanas periodam no 2014. līdz 2020. gadam. Dienvidu un austrumu reģiona asamblejai (The Southern and Eastern Regional Assembly) šis būs jau trešais plānošanas periods Eiropas līdzfinansēto programmu vadošās iestādes statusā. Nākamajā periodā būs uzsvars uz rezultātiem, turklāt reāliem un materiāliem rezultātiem. Es ceru, ka mērķi un uzdevumi, kuri ir pamatā šai gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes politikai, tiks pārvērsti rezultātos, kas pozitīvi ietekmēs iedzīvotāju dzīvi ne tikai Īrijas dienvidu un austrumu reģionos, bet arī visā Eiropas Savienībā. Lai politiku varētu uzskatīt par sekmīgu, tai jāspēj radīt tādi apstākļi, kas veicina nodarbinātību. Tā, manuprāt, ir galvenā problēma visā ES. Mēs daudz runājam par vienkāršošanu un iespējām padarīt procesu pievilcīgāku saņēmējiem – tas ir nebeidzams izaicinājums, kam jābūt politikas īstenošanas pamatā.DERVILLE BRENNAN – Dienvidu un austrumu reģiona asamblejas pārstāvis

▶PREMJERMINISTRA BIROJS, UNGĀRIJAUZSVARS UZ PRIORITĀRAJĀM JOMĀM – PĒTNIECĪBU, INOVĀCIJU UN MVU Ungārijas dalība Eiropas Savienībā ir cieši saistīta ar valsts tūkstošiem gadu seno vēsturi. Eurozonas panākumi ir būtisks mūsu tautsaimniecības virzītājspēks. Efektīvas ES finansējuma izmantošanas rezultātā Ungārijā pēc ilgāka laika ir atsākusies izaugsme, kura ir balstīta uz stipriem pamatiem, cita starpā arī pateicoties kohēzijas politikai. Tādēļ es atzinīgi vērtēju ES iestāžu nesen apstiprināto reformu stratēģijas “Eiropa 2020” prioritāšu īstenošanai. Tādām galvenajām reformas sastāvdaļām kā tematiskā koncentrēšana un spēcīgāks uzsvars uz rezultātiem būs liela nozīme, lai gūtu panākumus. Uzskatu, ka ir svarīgi, lai turpmāk ES finansējums tiktu novirzīts prioritārām jomām, piemēram, pētniecībai, inovācijai un MVU, kuras ir arī Ungārijas prioritāšu augšgalā. Tādēļ Ungārija nākamajos septiņos gados 60 % no ES finansējuma novirzīs ekonomikas attīstībai. Esmu pārliecināts, ka līdzsvara panākšana un saglabāšana kopā ar neseno reformu vēl vairāk veicinās ilgtspējīgu Ungārijas attīstību.NÁNDOR CSEPREGHY – Valsts sekretāra vietnieks

▶FRANCIJAS VIETĒJO PAŠPĀRVALŽU EIROPAS NAMS (MEPLF)ATBALSTS VIETĒJIEM ATTĪSTĪBAS PROJEKTIEM IR BŪTISKSKrīzes laikā Eiropas atbalsts vietējiem attīstības projektiem ir ārkārtīgi būtisks, turklāt ne tikai, lai atjaunotu izaugsmi un nodarbinātību, bet arī lai saglabātu sociālo un teritoriālo kohēziju. Francijas Vietējo pašpārvalžu Eiropas nams ir stingri iestājies par vērienīgu kohēzijas politiku 2014.-2020. gadam un ir gandarīts par palielināto atbalstu pārejas reģioniem un teritorijām, kam draud ekonomikas lejupslīde. Mēs paužam gandarījumu par saņemto apliecinājumu, ka Eiropas Sociālais fonds joprojām ir viena no kohēzijas politikas pamata sastāvdaļām, kā arī par atsevišķa pilsētu aspekta ieviešanu, tādējādi sniedzot vietējām ieinteresētajām personām jaunas iespējas īstenot integrētas teritoriju stratēģijas. Eiropas Parlamenta vēlēšanu priekšvakarā ir svarīgi parādīt mūsu iedzīvotājiem, ka Eiropa ik dienu ir iesaistīta pasākumos mūsu dzīvesvietās.MICHEL DESTOT – Francijas Vietējo pašpārvalžu Eiropas nama priekšsēdētājs un Francijas Lielo pilsētu mēru savienības priekšsēdētājs

17


▶POLIS – EIROPAS PILSĒTU UN REĢIONU TĪKLS NOVATORISKIEM TRANSPORTA RISINĀJUMIEMILGTSPĒJĪGAS UN EFEKTĪVAS TRANSPORTA SISTĒMAS IR SVARĪGASTīkla Polis pārstāvji priecājas par lielāku pievēršanos pilsētu transporta jautājumiem. Kohēzijas fondiem ir būtiska nozīme daudzās Eiropas daļās, turklāt to nozīmīgums transporta infrastruktūras attīstībā jāsaglabā arī turpmāk, lai valstis, kurām pakāpeniski tiek piešķirti mazāki līdzekļi, varētu savlaicīgi sagatavoties atšķirīgam un novatoriskam finansējumam nākotnē. Tāpat Polis pārstāvji atzinīgi vērtē saikni ar citiem ES instrumentiem, piemēram, ar programmu “Apvārsnis 2020”. Programmu saskaņošana patiešām varētu labāk sekmēt pētniecības rezultātu izmantošanu. 2007.-2013. gada kohēzijas politikas analīze rāda, ka ar multimodālo transportu saistīto projektu skaits ir samērā mazs. Mēs ceram, ka, pateicoties jaunajai sistēmai, tas mainīsies un lielāks uzsvars tiks likts ne tikai uz multimodāliem transporta risinājumiem, bet uz pilsētu transportu kopumā, jo ilgtspējīgai pilsētu un reģionu attīstībai ir vajadzīgas efektīvas transporta sistēmas. Tās ir nepieciešamas, lai sekmētu Eiropas pilsētu un reģionu ekonomisko izaugsmi. Tīkla Polis pārstāvji cer, ka jaunais Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments sniegs iespējas pilsētām un reģioniem īstenot ilgtspējīga transporta projektus.SYLVAIN HAON – Ģenerālsekretārs

▶LATVIJAS PAŠVALDĪBU SAVIENĪBA (LPS)IZAUGSMES UN JAUNU DARBVIETU IZVEIDES VEICINĀŠANA IR KOPĪGS MĒRĶIS Latvijā konsultācijās un plānošanas dokumentu sagatavošanā aktīvi iesaistījušās arī Latvijas pašvaldības un Latvijas Pašvaldību savienība, rosinot nacionālo valdību ņemt vērā pašvaldību intereses un vajadzības. Esam aicinājuši nākamajos septiņos gados mērķtiecīgāk izmantot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, lai ne tikai mūsu valstij nodrošinātu labus statistiskos rādītājus, bet arī veicinātu katra Latvijas iedzīvotāja labklājības pieaugumu. Tas saskan arī ar Eiropas Savienības dibināšanas līgumā noteikto kohēzijas politikas mērķi – izlīdzināt ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības, – virzībai uz kuru būtu jābūt nepārtrauktai. Tāpēc tomēr ar nožēlu jāatzīst, ka, strādājot pie nākamā plānošanas perioda programmēšanas dokumentiem, esam saskārušies ar Eiropas Komisijas neizpratni par nepieciešamību turpināt ieguldīt Eiropas Savienības finanšu līdzekļus Latvijas ceļu infrastruktūras uzlabošanā. Esam pārliecināti, ka nopietnu ieguldījumu ilgtspēja mūsu ceļu infrastruktūrā ir priekšnoteikums izaugsmes un jaunu darba vietu radīšanai.ANDRIS JAUNSLEINIS – Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis, Latvijas delegācijas Eiropas Savienības Reģionu komitejā vadītājs

▶ZVIEDRIJAS VIETĒJO PAŠPĀRVALŽU UN REĢIONU ASOCIĀCIJA (SALAR)JAUNĀ KOHĒZIJAS POLITIKA IR SPĒCĪGA UN LĪDZSVAROTA Kohēzijas politikai un tās finanšu instrumentiem Zviedrijas reģionos un pašvaldībās ir bijusi liela nozīme. Spēcīgās pašpārvaldes tradīcijas Zviedrijā ir nodrošinājušas, ka reģioni ir stingri ievērojuši kohēzijas politiku pašreizējā plānošanas periodā, un es ceru, ka tā tas būs arī nākamajā periodā. Zviedrijā sabiedrība ļoti lielā mērā atbalsta, ka par prioritāriem tiek noteikti tādi centieni, kas vērsti uz klimata pārmaiņu apkarošanu. Tādēļ tiek sniegts liels atbalsts, lai novirzītu ieguldījumus tādām jomām kā energoefektivitāte un zemas oglekļa emisijas tehnoloģijas. Uzskatu, ka ES kohēzijas politika ir līdzsvarota, jo tā aptver gan vides, gan ekonomikas, gan sociālos aspektus. Turklāt vienlaikus tā ir vērsta uz nepieciešamību veicināt izaugsmi un labklājību mūsu Eiropas reģionos. Bez kohēzijas politikas reģionālās attīstības darbs būtu vērsts vairāk uz paša reģiona vajadzībām, neņemot vērā globālās iespējas un ieguvumus, ko var sniegt augoša un plaukstoša Eiropa. Tādēļ es ļoti priecājos, ka mums atkal ir spēcīga kohēzijas politika visiem ES reģioniem. ANDERS KNAPE – Zviedrijas Vietējo pašpārvalžu un reģionu asociācijas priekšsēdētājs

18


▶LIETUVAS PAŠVALDĪBU SAVIENĪBAJAUNA, UZLABOTA KOHĒZIJAS POLITIKA SATUVINĀS EIROPAS REĢIONUSJaunais finanšu plāns Lietuvai būs jau trešais, un es ar lepnumu vēlos atzīmēt, ka galīgā vienošanās par ilgi gaidīto 2014.-2020. gada kohēzijas politikas reformu tika panākta mūsu prezidentūras laikā. Kohēzijas politika un tās jauninājumi nodrošina pašvaldībām un reģioniem papildu instrumentus. Prasība novirzīt daļu no ERAF līdzekļiem pasākumiem, ko tiešā veidā īstenos reģionālās iestādes, nodrošinās labākas partnerattiecības, izvēloties un īstenojot projektus, kā arī uzlabos to kvalitāti. Tāpat mēs augstu vērtējam lēmumu, ka rīcības kodekss turpmāk būs obligāts, jo tas noteikti paaugstinās partnerības principa ieviešanas kvalitāti. Esmu arī pārliecināts, ka vienkāršoti noteikumi attiecībā uz sabiedrības virzītu vietējo attīstības stratēģiju izstrādi un īstenošanu un integrētu teritoriālo ieguldījumu ieviešana stiprinās saskaņotu pieeju teritoriālajai attīstībai. RIČARDAS MALINAUSKAS – Priekšsēdētājs

▶ESPON – EIROPAS TERITORIJAS PLĀNOŠANAS UN KOHĒZIJAS NOVĒROŠANAS TĪKLSUZ VIETU BALSTĪTA PIEEJA REĢIONU UN PILSĒTU ATTĪSTĪBAI VAR NEST PANĀKUMUS Spēcīgāks uzsvars uz teritoriālu pieeju un pilsētu attīstību var nodrošināt sinerģiju un piešķirt Eiropas tautsaimniecībai pievienoto vērtību. Integrēti teritoriālie ieguldījumi un sabiedrības virzīta vietējā attīs-tība ir jauni nozīmīgi instrumenti šajā jomā. Tomēr nākotnes politikai, stratēģijām un projektiem, ar kuriem tiek panākti šie ieguldījumi, jābūt balstītiem uz pierādījumiem, nosakot reģionu un pilsētu eta-lonus Eiropas kontekstā. Tas sekmēs pamatotu lēmumu pieņemšanu, pārdomātu līdzekļu izlietošanu un plānoto rezultātu sasniegšanu. Jaunajai programmai ESPON 2020 būs īpaša nozīme, jo tā sniegs nepieciešamos pierādījumus kohēzijas politikai 2014.-2020. gadā. Politikas un programmu vajadzībām tiks piedāvāti salīdzināmi Eiropas mēroga pierādījumi, tostarp dati, rādītāji un analīze par Eiropas teri-toriālajām tendencēm, struktūru, perspektīvām un politikas ietekmi. Galvenais mērķis ir nodrošināt ātru zināšanu nodošanu Eiropas, valstu, reģionālajām un vietējām ieinteresētajām personām. Cerams, ka šie pierādījumi tiks lietderīgi izmantoti programmu īstenošanas gaitā, lai veicinātu proaktīvas idejas un faktorus, kas veidos attīstību, izaugsmi un darbvietas.PETER MEHLBYE – ESPON Koordinācijas nodaļas direktors

▶ŠLĒSVIGA-HOLŠTEINA, VĀCIJAJAUNAS PRIORITĀRAS JOMAS ŠLĒSVIGAS-HOLŠTEINAS ZEMES VALDĪBAI Eiropas Reģionālās attīstības fonds ir ļoti svarīgs ekonomiskās attīstības veicināšanai Šlēsvigā-Holšteinā. Sākot ar 2014. gadu, kad ir pieejams mazāks finansējuma apjoms, mums skaidri jānosaka prioritārās jomas, lai uzlabotu mūsu federālās zemes ekonomisko struktūru. Jaunajā darbības programmā ir noteikts mērķis finansēt vairāk federālās zemes mēroga projektu ar strukturālu ietekmi nekā līdz šim. Tā kā ERAF finansējums ir samazināts līdz 271 miljonam euro, mēs arī stimulēsim sava reģiona inovācijas potenciālu pētniecībā un izstrādē, kā arī atbalstīsim mūsu mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju. Kā vēl viena prioritāte attiecībā uz ERAF finansējuma izlietojumu jāmin atbalsts pārmaiņām enerģētikā, proti, nozīmīga programmas sastāvdaļa ir ekonomikas ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni veicināšana, veidojot videi draudzīgu ekonomiku un infrastruktūru. Dažu nākamo gadu laikā mēs vēlētos izmantot ERAF sniegtās finansēšanas iespējas, lai vēl vairāk attīstītu Šlēsvigas-Holšteinas zemi, nodrošinot gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. REINHARD MEYER – Šlēsvigas-Holšteinas ekonomikas, nodarbinātības, transporta un tehnoloģiju ministrs

19


▶ZVIEDRIJAS EKONOMISKĀS UN REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS AĢENTŪRA TILLVÄXTVERKETEKONOMIKA AR ZEMU OGLEKĻA DIOKSĪDA EMISIJU LĪMENI IR NEPIECIEŠAMA ILGTSPĒJĪGAI IZAUGSMEIEs ceru, ka ES ieguldījumi Zviedrijā nākamajos gados paātrinās pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, kas ir nepieciešams gan mūsu klimatam, gan ilgtspējīgai izaugsmei. Jau laikā no 2007. līdz 2013. gadam Zviedrijas ERAF programmās pastiprināta uzmanība tika pievērsta energoefektivitātei un ekonomikas ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni izveidei, un tā tas turpināsies arī nākamajā plānošanas periodā, kad programmās šiem jautājumiem tiks veltīta vēl lielāka uzmanība. Tāpat ceru, ka mēs Zviedrijā arvien labāk pratīsim komercializēt mūsu pētniecības un inovācijas rezultātus, lai valsts reģioni un uzņēmumi spētu sasniegt lielāku ilgtspējīgu izaugsmi.BIRGITTA RHODIN – Komunikācijas speciāliste

▶VIETĒJO PAŠPĀRVALŽU ASOCIĀCIJA (LGA), ANGLIJA UN VELSA, APVIENOTĀ KARALISTEAPVIENOTA PROJEKTU ĪSTENOŠANA UZ VIETAS Pastiprinātās prasības attiecībā uz centrālā un reģionālā līmeņa partnerībām sniedz lielu atbalstu tām vietējām pašpārvaldēm, kuras vēlas būt tieši iesaistītas nākamās kārtas izstrādē un īstenošanā. Tieši to mēs esam darījuši jau kopš 2000.-2006. gada programmas. Tas dos iespēju efektīvāk pielāgot finansējumu faktiskajām vietējo pašpārvalžu vajadzībām. Tāpat vietējām pašvaldībām tagad būs pieejami jauni daudzsološi instrumenti, lai finansējumu no dažādiem fondiem varētu uz vietas apkopot un izmantot integrētā veidā. Tomēr dažas vietējās pašpārvaldes būs grūti pierunāt tos pieņemt, jo ministrijas ir paudušas bažas, ka finansējuma apvienošana var radīt sarežģījumus finanšu pārvaldībā un revīzijās. Visbeidzot jāmin vajadzība vienkāršot procesus uz vietas. Jābūt iespējai, ka par projektu var iesniegt vienu iesniegumu finansējuma saņemšanai, piemēram, gan no ERAF, gan ESF. Piemēram, celtniecības projekta ietvaros vienlaikus vajadzētu būt iespējai apmācīt celtniekus.DOMINIC ROWLES – ES konsultants (kohēzijas politika), LGA

▶EIROPAS REĢIONU ASAMBLEJA (AER)IEGULDĪJUMU PRIORITĀŠU VIRZIENS IR PAREIZSNeskatoties uz samazinātu un neapmierinošu budžetu, Eiropas reģioni liek lielas cerības uz jauno 2014.-2020. gada Eiropas strukturālo un investīciju fondu periodu, ar kuru palīdzību reģioniem vajadzētu spēt pārvarēt grūtos laikus, vienlaikus ieguldot nākotnē. Šajā sakarā, par prioritāti nosakot jauniešu nodarbinātību, novatoriskus MVU, pārdomātu specializāciju un videi draudzīgu ekonomiku, mēs dodamies pareizā virzienā. Kohēzijas politika vispirms ir teritoriālās attīstības politika, kura jāīsteno pašiem reģioniem savās interesēs. Tādēļ Eiropas Reģionu asambleja cieši sekos līdzi partnerības principa ievērošanai fondu sadalē un izlietošanā. Mēs aicinām reģionus iestrādāt savās ESF programmās mobilitātes pasākumus, kā arī teritoriālās sadarbības pasākumus savās ESF un ERAF (87. panta 3. punkta d) apakšpunkts) programmās. Asambleja 2014. gadā turpinās savus informēšanas ciklus, proti, gan strukturālo, gan tematisko informēšanu, tostarp par tādiem tematiem kā veselība, atbalsts MVU un izglītība. HANDE ÖZSAN BOZATLI – Eiropas Reģionu asamblejas priekšsēdētājs

20


▶APVIENĪBA SOCIAL PLATFORMKOHĒZIJAS POLITIKA PALĪDZĒS APKAROT NABADZĪBU UN ATSTUMTĪBU Laikā, kad arvien palielinās nabadzība, atstumtība un bezdarbs, kohēzijas fondi strauji kļūst par svarīgāko finanšu instrumentu ES sociālajai un ekonomiskajai attīstībai, un jaunajā pieņemtajā paketē ir iestrādātas vairākas interesantas iespējas sociālajam sektoram un sociālajai politikai, lai gan tā varēja būt vēl vērienīgāka. Ļoti atzinīgi tiek vērtēts būtiskais partnerības princips, kas attiecas arī uz pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Pilsoniskās sabiedrības organizāciju (PSO) zināšanu un pieredzes izmantošana tikai pastiprinās fondu lomu nabadzības un atstumtības mazināšanā. Eiropas Sociālajam fondam atvēlētie 23,1 % nodrošinās visu cilvēku iekļaušanu, turklāt ne tikai to, kuri ir noderīgi darba tirgum, kas ir jo īpaši svarīgi, zinot, ka daži cilvēki iespējams nekad nenonāks darba tirgū, bet vēl citiem būs vajadzīgs īpašs atbalsts. Tāpat ceram, ka paketē paredzētā ilgtspējīgas un kvalitatīvas nodarbinātības veicināšana dos zināmu ieguldījumu trūcīgu strādājošo skaita samazināšanā un zemas kvalitātes darbvietu skaita samazināšanā. Visbeidzot, mēs priecājamies, ka ir izdevies apstiprināt svarīgos ex-ante nosacījumus.HEATHER ROY – Apvienības Social Platform priekšsēdētāja

▶EIROPAS PAŠVALDĪBU UN REĢIONU PADOMEVIETĒJO UN REĢIONĀLO IESTĀŽU IESAISTĪŠANĀS IR BŪTISKAJaunās kohēzijas paketes apstiprināšana noteikti ir solis pareizajā virzienā. Tā nodrošinās stabilu tiesisko regulējumu, dodot mūsu pašvaldībām un reģioniem iespēju risināt sarunas par ieguldījumiem prioritārajās jomās – pētniecība un inovācija, pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un sociālā iekļaušana, kas ir būtiskas mūsu sabiedrības attīstībai. Lai politika būtu sekmīga, ir svarīgi programmu izstrādē, īstenošanā un pēcuzraudzībā iesaistīt vietējās un reģionālās iestādes, izveidojot apvienotas darba grupas, piemēram, apvienojot dažādus pārvaldes līmeņus, sociālos un ekonomiskos partnerus un pilsonisko sabiedrību. Diemžēl saskaņā ar mūsu 2013. gada pētījuma rezultātiem, ko veicām kopīgi ar mūsu biedru organizācijām, tikai trešdaļa no analizētajām ES valstīm savas prioritārās finansēšanas jomas bija noteikušas sadarbībā ar pašvaldībām un reģioniem. Tas nozīmē, ka partnerības principa piemērošanas uzraudzība Eiropas Pašvaldību un reģionu padomei (EPRP) joprojām būs svarīga. Attiecīgi mēs aicinām Eiropas Komisiju publiskot precīzu deleģēto aktu sarakstu, kuros šis princips ir paredzēts, lai turpmāk varētu veidot partnerības. MARLÈNE SIMÉON – politikas speciāliste (kohēzijas un teritoriālā politika, informācijas sabiedrība un e-pārvaldība)

▶LIETUVAS PREZIDENTŪRA ES PADOMĒJAUNI PASĀKUMI IEGULDĪJUMU LIETDERĪBAS PAAUGSTINĀŠANAI Beidzot ir panākta vienošanās par kohēzijas politikas reformu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam. Debates sākās 2011. gada oktobrī, un bija nepieciešami vairāk nekā divi gadi, lai noslēgtu šīs vērienīgās sarunas, kas ilga piecus Padomes prezidentūras termiņus pēc kārtas. Ar šo reformu tika ieviesti daudzi svarīgi elementi, kuru uzdevums ir paaugstināt ieguldījumu lietderību. Pastiprinātajai stratēģiskajai plānošanai vajadzētu uzlabot sinerģiju un dažādu finansēšanas instrumentu saskaņotību. Pateicoties precīzākai ieguldījumu tematiskajai koncentrēšanai uz galvenajām ES prioritārajām jomām, politikas pienesumam stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā vajadzētu kļūt redzamākam. Lai varētu piemērot ex-ante nosacījumus, būs jānodrošina, lai ieguldījumi tiktu veikti stratēģiski un juridiski sakārtotā vidē, savukārt programmu vajadzībām izstrādātajām izpildes prasībām būtu jāsekmē tas, lai tiktu noteikti sasniedzami, bet vienlaikus vērienīgi rezultāti. Šobrīd dalībvalstis un Komisija ir pievērsušās jaunā perioda plānošanas dokumentu pabeigšanai, kas ļaus praktiski izmantot šīs reformas ieviestos elementus. DARIUS TRAKELIS – Padomes Strukturālu pasākumu darba grupas priekšsēdētājs Lietuvas prezidentū-ras ES Padomē laikā (2013. gada otrais pusgads)

21


▶REĢIONU KOMITEJAKOHĒZIJAS POLITIKA SEKMĒ PARTNERĪBU UN SOLIDARITĀTIPārskatītā un reformētā kohēzijas politika 2014.-2020. gadam atbilst šim laikam, jo tajā ir ņemtas vērā nesenā pagātnē gūtās mācības. Cilvēki gaida izaugsmi un darbvietas, tādēļ kohēzijas politikai kā vienam no solidaritātes pīlāriem un ieguldījumu budžetam ir liela nozīme šo gaidu piepildīšanā. Atzinīgi vērtējams ir tas, ka tiek veidots spēcīgāks stratēģiskais pamats un ka uzmanība tiks veltīta tikai tādām darbības programmām, kas ir vērstas uz taustāmiem, ilgtspējīgiem rezultātiem. Šādi iespējas sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus kļūst daudz lielākas, savukārt cilvēki var labāk izprast, kāda ir Eiropas sniegtā pievienotā vērtība. Tikpat būtiska nozīme ir tam, ka turpmāk lielāks uzsvars būs uz partnerību un pirmoreiz arī uz nepieciešamību pēc daudzlīmeņu pārvaldības. Tas nozīmē, ka visi pārvaldes līmeņi, proti, vietējais, reģionālais, valsts un Eiropas, ir spējīgi un spiesti strādāt atbilstoši savai atbildībai un, pamatojoties uz to, var savstarpēji sadarboties. Turklāt sadarboties ne tikai teorētiski, bet arī praktiski ar partnerattiecību nolīgumu starpniecību, kā arī ikdienā darbības programmu ietvaros. LUC VAN DEN BRANDE – Reģionu komitejas priekšsēdētāja vietnieks, komisāra Johannes Hahn īpašais konsultants kohēzijas politikas un stratēģijas “Eiropa 2020” jautājumos ar specializāciju daudzlīmeņu pārvaldībā

▶VALENSIJAS REĢIONS, SPĀNIJAREFORMA VĒRSTA UZ TRIM STRATĒĢISKĀM JOMĀMAtjaunotā pieeja kohēzijas politikai laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam ir dažādos līmeņos risinātu ilgu un grūtu sarunu rezultāts. Valensijas reģions, kurš arī piedalījās šajās sarunās kopā ar pārējiem Eiropas reģioniem, piekrīt šajā reformā paustajām vērtībām, kas paredz pastiprināt rīcību trīs stratēģiskajās jomās, kuras ir mūsu reģiona politikas pamatā. Pirmkārt, attiecībā uz visiem fondiem uzsvars tiek likts uz inovāciju kā konkurētspējas katalizatoru ar mērķi virzīties uz reālu globālu attīstību. Valensijā šis punkts tiek vērtēts īpaši augstu, jo mēs atbalstām pasākumus, kas veicina pētniecību un izstrādi mūsu stratēģiskajās nozarēs. Otrkārt, jaunajā periodā liela nozīme ir nodarbinātības veicināšanai, kam esam atvēlējuši lielākus finanšu resursus. Visbeidzot, trešais, mūsuprāt, būtiskais mērķis ir cīņa pret nabadzību. Šī sociālā nelaime ir skārusi miljoniem eiropiešu, un tā ir īpaši smaga problēma valstīs, kuras ekonomikas krīze ietekmēja visvairāk. Šobrīd vairāk nekā jebkad mums jāapvieno savi centieni šīs problēmas apkarošanai, un mūsu reģions vēlas pievienoties cīņai, lai to izskaustu.JUAN VIESCA – Eiropas fondu un projektu ģenerāldirektors, Valensijas reģionālā valdība

ĻAUJ SADZIRDĒTSAVU [email protected]

22


1

2

3

Saskaņotās reformas 2014.-2020. gada periodam ir izstrādātas, lai maksimāli palielinātu pieejamā

ES finansējuma ietekmi.

Reformēta kohēzijas politika EiropaiGalvenā ieguldījumu politika darbvietu radīšanas un izaugsmes jomās

Kopējais ES budžets 2014.-2020. gadam

€ 1 082 mljrd. 32,5 %Kohēzijas politikas

finansējums

€ 730,2 mljrd.

67,5 %Citas ES politikas (lauksaimniecības, pētniecības, ārējo sakaru u. c. jomās)

€ 351,8 mljrd. Kohēzijas politika palīdz

sasniegt stratēģijas

“Eiropa 2020” mērķus

GudraIlgt

spējīg

a

Iekļau

joša

IZAUGSME

PIEEJAMS AR 3 FONDU

STARPNIECĪBU

ES DESMIT GADU IZAUGSMES STRATĒĢIJA

Mērķis ir radīt izaugsmi, kas būtu:

GUDRA pateicoties ieguldījumiem izglītībā, pētniecībā un inovācijā

ILGTSPĒJĪGA pateicoties virzībai uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni

IEKĻAUJOŠA ar uzsvaru uz darbvietu radīšanu un nabadzības mazināšanu

EIROPAS REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS FONDS

EIROPAS SOCIĀLAIS FONDS

“Eiropa 2020” īsumā

KOHĒZIJAS FONDS

€ 351,8 mljrd. KOHĒZIJAS POLITIKAS

FINANSĒJUMS

PLĀNOTĀ KOHĒZIJAS POLITIKAS IETEKME

€ 500 mljrd. +

PAREDZAMAIS PUBLISKAIS UN PRIVĀTAIS DALĪBVALSTU

IEGULDĪJUMS

Guadeloupe Martinique

Canarias

Guyane

Açores

Mayotte Réunion

TRANSITION REGIONS

Canarias

GuadeloupeMartinique

Guyane

Mayotte

Açores Madeira

Réunion

VISI ES REĢIONI BŪS IEGUVĒJIIEGULDĪJUMU KONCENTRĒŠANA

EIROPAS REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS FONDS

Ieguldījumi tiks koncentrēti vismaz 2 no 4 galvenajām prioritārajām jomām ar īpašu piešķīrumu ekonomikai ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni

Novirzīšana līdz pat 5 prioritārām ieguldījumu jomām atbilstoši tematiskajiem mērķiem

Ieguldījumi tiek novirzīti Eiropas mēroga transporta tīkliem un videi šādās valstīs: BG, CZ, EL, ES, HR, CY, LV, LT, HU, MT, PL, PT, RO, SI, SK

EIROPAS SOCIĀLAIS FONDS

Daļ

a, k

as k

atrā

val

stī

tiks

atvē

lēta

soc

iāla

jai

iekļ

auša

nai,

naba

dzīb

as

apka

roša

nai u

n cī

ņai

pret

dis

krim

ināc

iju

KOHĒZIJAS FONDS

€ 3,2 mljrd. Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva (papildinājums)

€ 0,4 mljrd. Novatoriski pasākumi pilsētvidē

€ 10,2 mljrd. Eiropas teritoriālā sadarbība

€ 182,2 mljrd. Mazāk attīstīti reģioni

€ 63,3 mljrd.Kohēzijas fonds

€ 54,3 mljrd. Vairāk attīstīti reģioni

€ 35,4 mljrd.Pārejas reģioni

2014.¤2020. GADA KOHĒZIJAS POLITIKAS FINANSĒJUMA KOPAINA

¥€ 351,8 MLJRD.¦

€ 1,2 mljrd. Tehniskā palīdzība

€ 1,6 mljrd.Īpaši piešķīrumi tālākiem un reti

apdzīvotiem reģioniem

vairāk attīstītajiem reģioniemIKP > 90 % no ES-27 vidējā rādītāja

12 % ES iedzīvotāju


€ 54,3mljrd.

pārejas reģioniemIKP 75-90 % no ES-27 vidējā rādītāja

€ 35,4 mljrd.

€ 182,2 mljrd. mazāk attīstītajiem reģioniem

IKP < 75 % no ES-27 vidējā rādītāja


PIELĀGOTSIEGULDĪJUMU LĪMENIS

ATTĪSTĪBAS LĪMENIM

Ekonomika ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni Nodarbinātība un mobilitāte

Pētniecība un inovācija Klimata pārmaiņu apkarošana Labāka izglītība un apmācība

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas

Vide un resursu efektīva izmantošana Sociālā iekļaušana

MVU konkurētspēja Ilgtspējīgs transports Labāka valsts pārvalde

11 TEMATISKIE MĒRĶI, LAI PALĪDZĒTU SASNIEGT STRATĒĢIJAS “EIROPA 2020” MĒRĶUS

ATBALS

TA ERAF

GA

LVENĀS ERAF PRIORITĀTES

GAL

VEN

ĀS E

SF PR

IORITĀTES

ATBALSTA ESF

ATBALSTA KOHĒZIJAS FOND

S

50 %12 %

60 %

80 % 80 %

70 %

60 %

15 %

20 % 20 %

PĀREJAS REĢIONI

VAIRĀK ATTĪSTĪTI REĢIONI

MAZĀK ATTĪSTĪTI REĢIONI

IZTEIKTĀKA KONCENTRĒŠANĀS UZ REZULTĀTIEM

NOSACĪJUMI*, KAS JĀIZPILDA PIRMS LĪDZEKĻU NOVIRZĪŠANAS

JAUNUMI 2014.�2020. GADĀ

Rādītāji

Ziņošana

Uzraudzība

Novērtēšana

Mērķi un uzdevumi

SNIEGUMA REZERVE 6 % APMĒRĀ TIKS PIEŠĶIRTA 2019. GADĀ

SK

AID

RI •

PĀRREDZAMI • IZM

ĒR

ĀM

I

IEGULDĪJUMI ŠĀDĀS JOMĀS

Pārdomātas specializācijas stratēģijas

Uzņēmumu attīstībai labvēlīgas reformas

Svarīgi transporta savienojumi

Publiskā iepirkuma sistēmas

Atbilstība tiesību aktiem vides aizsardzības jomā

*Atkarībā no izvēlētajiem tematiskajiem mērķiem

Kopīgu noteikumu kopums visiem Eiropas strukturālajiem

un investīciju fondiem

Plašāka digitālo tehnoloģiju

izmantošana (e-kohēzija)

Vienkāršāki uzskaites noteikumi

Skaidrāki atbilstības noteikumi

Mērķtiecīgākas ziņošanas prasības

Daudzfondu programmas

KOPĪGI NOTEIKUMI VIENKĀRŠOŠANA

Eiropas L

auksaim

niecības

fonds lauku attī

stībai

Eiropas Sociālais fonds

Eiropas Reģionālās

attīstības fonds

Kohēzijas fonds

Eiro

pas

Jūrl

ietu

un

zivs

aim

niec

ības

fon

ds

KOPĪGI NOTEIKUMI

▶ LABĀKA UN EFEKTĪVĀKA KOMUNIKĀCIJA

2014.-2020. GADA KOHĒZIJAS POLITIKĀ

TAI BŪS ATVĒLĒTA LIELĀKA LOMA

Kohēzijas politika ir instruments ES reģionālās politi-kas un nodarbinātības politikas īstenošanai, un šim nolūkam tā izmanto Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu. Kohē-zijas politikas budžets laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam ir gandrīz 352 miljardi euro, un tas atbilst vai-rāk nekā vienai trešdaļai no Eiropas Savienības budžeta. Tomēr Eiropas iedzīvotāji ne vienmēr zina par šīs politikas ietekmi uz viņu vietējo sabiedrību.

2013. gada septembrī visās ES dalībvalstīs tika veikta Eiropas viedokļu aptauja Flash Eurobarometer (skatīt tabulu 30. lpp.), lai noskaidrotu iedzīvotāju informētību par ES reģionālo poli-tiku un tās uztveri, un iegūtie rezultāti skaidri atklāja, ka infor-mētības līmenis par reģionālo politiku dažādās ES dalībvalstīs un reģionos ievērojami atšķiras. Kaut arī šobrīd informēšana par ES kohēzijas politikas panākumiem ir programmas un projektus pārraugošo vadošo iestāžu un finansējuma saņē-mēju nozīmīga pienākumu sastāvdaļa, laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam efektīvai informēšanai par ES kohēzijas politiku tiks pievērsta vēl lielāka uzmanība.

Komisijas Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirek-torāts ir īstenojis virkni pasākumu, lai uzlabotu ES kohēzijas politikas redzamību. Pie tiem jāmin ziņojuma “ES reģionālās politikas komunikācijas paraugi laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam un turpmāk” ārējais novērtējums.

(1) Flash Eurobarometer: iedzīvotāju informētība par ES reģionālo politiku un izpratne par to.

Šī novērtējuma rezultāti tika analizēti konferencē Briselē 2013. gada 9.-10. decembrī, kurā pulcējās ES, valstu un reģionu amatpersonas, kuras ir iesaistītas informēšanā par Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem. Konferencē ar nosaukumu “Telling the Story” tika izcelts jaunais uzsvars uz to, ka jāizmanto vairāk konkrētu labas vietējās prakses un pozitīvu iznākumu piemēru, lai tādā veidā mainītu cilvēku uzskatus par Eiropas Savienību.

Konferences darba kārtība bija ieplānota tā, lai sniegtu arī īpašas zināšanas vadošajām iestādēm, pirms tās pabeidz savas komunikācijas stratēģijas attiecībā uz darbības prog-rammām, kas saskaņā ar jaunajiem kohēzijas politikas notei-kumiem tagad ir obligāta prasība. Iepazīstoties ar savu kolēģu darbu citās valstīs, apmainoties idejām un veidojot sadarbī-bas tīklus, komunikācijas speciālisti kopīgi veido platformu efektīvākai komunikācijai par Eiropu.

Runājot par regulējumu, arī Komisija ir rīkojusies un precizē-jusi un atjauninājusi esošos informācijas un komunikācijas noteikumus par informēšanu kohēzijas politikas jomā.

Vizuāls attēlojums palīdz iemūžināt cilvēku stāstu būtību.

27


LABI ES REĢIONĀLĀS POLITIKAS KOMUNIKĀCIJAS PARAUGI

KONFERENCE “TELLING THE STORY”

INFORMĒŠANA PAR EIROPAS STRUKTURĀLAJIEM UN INVESTĪCIJU FONDIEM LAIKPOSMĀ NO 2014. LĪDZ 2020. GADAM

2013. gadā Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģene-rāldirektorāts uzdeva veikt ES reģionālās politikas komunikācijas izvērtējumu, lai apzinātu labākās prak-ses piemērus ES dalībvalstīs un pārskatītu ģenerāldi-rektorāta pieeju komunikācijai.

Pētījumā, kas tika veikts uz vietas birojā, tika aptvertas visas ES dalībvalstis, bet detalizētāks pētījums uz vietas tika veikts astoņās valstīs – Igaunijā, Francijā, Vācijā, Ungārijā, Itālijā, Polijā, Zviedrijā un Spānijā.

Daži no galvenajiem kritērijiem, ko izmantoja labākās prak-ses piemēru apzināšanai, bija šādi:

▶ skaidras un vienkāršas valodas lietojums; ▶novatorisks, pievilcīgs, piesaistošs un/vai lietotājam drau-dzīgs dizains; ▶ laba sadarbība ar plašsaziņas līdzekļiem un mērķauditoriju; ▶ labi izskaidrota ES loma un ievēroti noteikumi attiecībā uz redzamību.

Izvērtējumā tika apzināti labākās prakses piemēri dažādās jomās, piemēram:

▶ fotogrāfiju konkurss Igaunijā, kuras piemēru veiksmīgi ir pārņēmušas arī citas dalībvalstis; ▶Andalūzijā, Spānijā notika TV viktorīna skolēniem par Eiropu; ▶Saksijā, Vācijā tika izdota krāsaina brošūra par kohēzijas politiku, kas tika piegādāta katrā mājā; ▶ informatīvas īsfilmas Polijā un Brandenburgā, Vācijā;

▶novatoriska kampaņa Ungārijā ar mākslas instalācijām par konkrētiem ES reģionālo fondu ietekmes piemēriem; ▶ ikgadēji atvērto durvju projekti Francijā un Nīderlandē.

Arī turpmāk vadošo iestāžu uzdevums būs pārvarēt novē-rojamo sabiedrības, ka arī plašsaziņas līdzekļu intereses trūkumu. Visiem reģionālās politikas komunikācijas speciā-listiem ir kāda kopīga problēma, proti, kā atrast un iepazīs-tināt ar uzmanības vērtiem stāstiem, piemēram, ar vietējā, reģionālā vai pat valsts līmenī nozīmīgiem projektiem.

▶UZZINIET VAIRĀKreģistrējieties vietnē RegioNetwork un skatiet pilno ziņojuma versiju: http://bit.ly/1fpMQ5s

Konference ar nosaukumu “Telling the Story” bija vienrei-zējs pasākums, kurā pulcējās reģionālā, valsts un Eiropas līmeņa komunikācijas speciālisti.

Tajā pirmoreiz tikās komunikācijas speciālisti, kuri ir atbildīgi par pieciem Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu). Iepazīstoties ar savu kolēģu darbu citās valstīs un ar visiem fondiem, dalībnieki analizēja efektīvākus kopīgas komuni-kācijas veidus, jo īpaši apmainoties ar idejām un labāko praksi, kā arī veidojot sadarbības tīklus.

Viens no pasākumā uzsvērtajiem secinājumiem bija tāds, ka jātiecas vairāk izmantot konkrētus labas vietējās prakses un pozitīvu iznākumu piemērus, lai tādā veidā mainītu cil-vēku uzskatus par Eiropas Savienību.

TV viktorīna par Eiropu Andalūzijā.

28


http://bit.ly/1fpMQ5s

JAUNI NOTEIKUMI PAR KOMUNIKĀCIJU KOHĒZIJAS POLITIKAS JOMĀ 2014.-2020. GADĀ

Kādā no pasākuma daļām tika izmantots novatorisks veids, kā ilustrēt šos pozitīvos stāstus, proti, debašu būtība tika pasniegta vizuālā veidā.

Konferencē piedalījās vairāk nekā 800 dalībnieki no visām 28 ES dalībvalstīm, un tā noteikti stiprināja sadarbību starp ES, valsts un reģionālā līmeņa speciālistiem, kuri darbojas Eiropas strukturālo un investīciju fondu komunikācijas jomā. Tā sniedza stabilu pamatu komunikācijas stratēģijām, kuras papildinās ESI fondu programmas 2014.-2020. gada finan-sēšanas periodā.

Papildus valsts un reģionālo iestāžu komunikācijas speciā-listiem dalībnieku vidū bija arī vadošo iestāžu vadītāji, žur-nālisti, pārstāvji no ieinteresētajām organizācijām, tādiem ES tīkliem kā Europe Direct, komunikācijas speciālisti, kas strādā Eiropas Komisijā Briselē un Komisijas pārstāvniecī-bās dalībvalstīs, kā arī citu ES iestāžu pārstāvji.

Konferences darba kārtība, prezentācijas un vizuālie mate-riāli, tostarp dalībnieku atsauksmes ir pieejamas Inforegio tīmekļa vietnē.

▶UZZINIET VAIRĀKhttp://ec.europa.eu/telling-the-storyhttp://ec.europa.eu/regional_policy/conferences/ telling-the-story/visual_en.cfm

Saskaņā ar jauno regulējumu komunikācijai ir piešķirta daudz augstāka prioritāte, tā atzīstot, ka vietējo projektu izdošanās ir efektīvākais veids, kā paaugstināt informētību par ES darbu un tā pozitīvo ietekmi.

Jauno juridisko prasību projekts attiecībā uz informēšanu un komunikāciju kohēzijas politikas jomā tika sagatavots ciešā sadarbībā ar visu ES dalībvalstu komunikācijas spe-ciālistu tīklu INFORM, un šīs prasības nosaka vadošajām iestādēm un programmu uzraudzības komitejām augstāku atbildību šajā jomā.

Galvenie vadošajām iestādēm un finansējuma saņēmējiem noteiktie aspekti ir šādi:

▶Programmas ieviešanas pasākumsDalībvalstij vai tās vadošajai iestādei attiecībā uz katru programmu jārīko ieviešanas pasākums (un attiecīgi vēlāk – vērienīgs ikgadējs informatīvais pasākums) ar mērķi, lai tas tiktu pēc iespējas plašāk atspoguļots plašsaziņas līdzekļos.

▶Septiņu gadu komunikācijas stratēģijaSešu mēnešu laikā pēc attiecīgās programmas pieņemšanas uzraudzības komitejām katrai darbības programmai jāap-stiprina septiņu gadu komunikācijas stratēģija (jeb vienota stratēģija vairākām darbības programmām). Reizi gadā uzraudzības komitejai jāpārskata izpildes gaita un turpmā-kās komunikācijas darbības.

▶Jauna kohēzijas politikas tīmekļa vietne vai portālsDalībvalstīm jāizveido vienota valsts tīmekļa vietne vai portāls, kas ļauj piekļūt informācijai par visām ar ERAF, ESF un Kohēzijas fondu saistītajām darbības programmām, tostarp darbību sarakstam.

▶Darbību sarakstsDarbību sarakstā jāiekļauj informācija par visiem projektiem tabulas vai XML formātā, lai būtu iespējams veikt datu mek-lēšanu, kārtošanu un eksportēšanu. Tomēr personas datu aiz-sardzības nolūkā nav atļauts publiskot finansējuma saņēmēju (privātpersonu) vārdus. Dalībvalstij vai vadošajai iestādei jāat-jaunina informācija ik pēc sešiem mēnešiem.

Katram savs stāsts – rakstniece Jung Chang stāsta savējo.

29


http://ec.europa.eu/regional_policy/conferences/telling-the-story/index_en.cfm

http://ec.europa.eu/regional_policy/conferences/telling-the-story/visual_en.cfm

http://ec.europa.eu/regional_policy/conferences/telling-the-story/visual_en.cfm

EIROBAROMETRA PĒTĪJUMS

IEDZĪVOTĀJU INFORMĒTĪBA PAR

ES REĢIONĀLO POLITIKU UN IZPRATNE PAR TO

Pētījums tika veikts 28 ES dalībvalstīs laikposmā no 2013. gada 23. līdz 25. septembrim. Tika aptaujāti 28 065 respon-denti no dažādām sociālām un demogrāfiskām grupām, un iegūtie rezultāti tika salīdzināti ar līdzīgu pētījumu, kas tika veikts 2010. gada jūnijā.

To cilvēku vidū, kuri bija informēti par ieguldījumiem viņu reģionā, vairāk nekā trīs ceturtdaļas bija pārliecināti par līdzfinansēto projektu pozitīvo ietekmi uz viņu reģiona vai pilsētas ekonomisko un sociālo attīstību.

Kopējais informētības līmenis ir saglabājies 34 % līmenī, salīdzinot ar līdzīgu pētījumu 2010. gadā. Visaugstākais informētības līmenis ir Polijā (80 %), kam seko Lietuva un Čehijas Republika (katrā 67 %).

Pozitīva ietekme

Pastāv cieša saikne starp valsts atbilstību ES reģionālo fondu finansējuma saņemšanai un informētības līmeni par ES līdzfi-nansētajiem projektiem. Tāpat arī ir izteikta saikne starp per-sonīgu ieguvumu no ES līdzfinansēta projekta un uzskatu, ka šiem projektiem ir pozitīva ietekme.

▶Valsts informācijas un komunikācijas speciālistiKatrai dalībvalstij jāieceļ informācijas un komunikācijas spe-ciālists, kurš ir atbildīgs par valsts kohēzijas politikai veltītas tīmekļa vietnes vai portāla izveidi un uzturēšanu un kurš koordinē viena vai vairāku fondu, tostarp valsts komunikā-cijas tīklu komunikācijas pasākumus.

▶Komunikācijas speciālistsKatras programmas vajadzībām jāieceļ komunikācijas spe-ciālists (vienu cilvēku drīkst iecelt vairākām programmām).

▶Ziņojumu dēļi, plāksnes, plakāti un tīmekļa vietnesAttiecībā uz ERAF un Kohēzijas fonda finansētām darbībām (infrastruktūra vai celtniecība), kuru saņemtais publiskais finansējums pārsniedz 500 000 euro, jāuzstāda pagaidu ziņojumu dēļi visā projekta īstenošanas laikā, bet pēc pabeigšanas jāuzstāda patstāvīga plāksne.

Attiecībā uz visiem projektiem, kuru finansējums ir mazāks par 500 000 euro, pie finansējuma saņēmēja ēkas ieejas jāuzstāda vismaz A3 izmēra plāksne.

Visiem finansējuma saņēmējiem, kuriem ir sava tīmekļa vietne, tajā jāsniedz informācija sabiedrībai par attiecīgo darbību, tās mērķiem un rezultātiem, kā arī jānorāda no ES saņemtā finansiālā atbalsta apmērs.

▶UZZINIET VAIRĀKTīkls INFORM: http://ec.europa.eu/regional_policy/informing/networking/index_en.cfmTiesību akti: http://europa.eu/!Gy78UT

VAIRĀK NEKĀ TRĪS CETURTDAĻAS (77 %) RESPONDENTU, KURI IR DZIRDĒJUŠI PAR ES LĪDZFINANSĒTAJIEM PROJEKTIEM, ATBILDĒJA, KA PROJEKTIEM IR BIJUSI POZITĪVA IETEKME, KAS IR NEDAUDZ LIELĀKS RĀDĪTĀJS (+1 %), SALĪDZINOT AR 2010. GADA JŪNIJU. (ES-28)

● Pozitīva ietekme● Negatīva ietekme● Nav ietekmes● Nezina

Iekšējā diagrammas daļa: FL298, 2010. gada jūnijs

Ārējā diagrammas daļa: FL384, 2013. gada septembris

9 %

8 %6 %

14 %

10 %

76 %

77 %

30


http://ec.europa.eu/regional_policy/informing/networking/index_en.cfm

http://ec.europa.eu/regional_policy/informing/networking/index_en.cfm

http://europa.eu/!Gy78UT

Kopumā televīzija joprojām ir vadošais uzziņu avots informā-cijai par ES reģionālās politikas līdzfinansētajiem projektiem, vienīgi Vācijā un Somijā galvenā loma šajā ziņā ir vietējiem un reģionālajiem laikrakstiem. Īrijā un Ungārijā par galveno sākotnējo informācijas avotu tika nosaukti projektu ziņojumu dēļi. Savukārt internetu kā galveno uzziņu avotu nosauca jau-nieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem.

Lielākā daļa iedzīvotāju (52 %) uzskata, ka ES vajadzētu iegul-dīt visos reģionos, bet 42 % respondentu uzskata, ka tai vaja-dzētu ieguldīt tikai trūcīgākajos reģionos. Tas liecina par ievērojamām viedokļa izmaiņām, salīdzinot ar 2010. gada jūniju, kad vairāk cilvēku uzskatīja, ka ES vajadzētu ieguldīt tikai trūcīgākajos reģionos (49 %), pretēji tiem, kuri uzskata, ka jāiegulda visos reģionos (47 %).

Ziņojumā ir uzsvērta nepieciešamība ES reģionālās politikas vadošajām iestādēm un finansējuma saņēmējiem paralēli Eiropas Komisijai informēt par gūtajiem panākumiem sabied-rību, kā arī ir atzīmēts šādas informēšanas nozīmīgums.

▶UZZINIET VAIRĀKFlash Eurobarometer ziņojums: http://ec.europa.eu/public_opinion/flash/fl_384_en.pdf

INFORMĒTĪBAS LĪMENIS PAR EIROPAS FINANSIĀLO ATBALSTU REĢIONIEM UN PILSĒTĀM SVĀRSTĀS NO 80 % POLIJĀ LĪDZ 10 % APVIENOTAJĀ KARALISTĒ. (ES-28)

APZĪMĒJUMI● 38 % – 100 %● 31 % – 37 %● 0 % – 30 %

31


http://ec.europa.eu/public_opinion/flash/fl_384_en.pdf

▶ EIROPAS PARLAMENTA NOZĪMĪGĀ LOMA KOHĒZIJAS POLITIKAS REFORMĀ

ATSKAITES PUNKTI CEĻĀ UZ KOHĒZIJAS

POLITIKU 2014.-2020. GADAM

▶▶

Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā 2009. gadā Eiropas Parla-ments pirmo reizi kļuva par vienu no likumdevējiem attiecībā uz kohē-zijas politiku. Eiropas Parlamenta Reģionālās attīstības komitejas (REGI) locekļiem bija izšķiroša nozīme jaunā regulējuma izstrādē. Komi-teja ir ieņēmusi stingru nostāju, lai panāktu, ka kohēzijas politika ir vērsta uz rezultātiem un tajā tiek ņemtas vērā vietējās, reģionālās un valsts vajadzības, vienlaikus īstenojot ES mērķus.

IZDEVUMS PANORAMA SARUNĀJAS AR EIROPAS PARLAMENTA REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS VADOŠAJIEM LOCEKĻIEM PAR JAUNĀ TIESĪBU AKTU KOPUMA IZSTRĀDI.

– Skatīt 34.-35. lpp.

EP deputāte Danuta Hübner vada Eiropas Parlamenta Reģionālās attīstības komitejas sanāksmi.

32


“Mēs sākam šīs debates kā pilntiesīgs likumdevējs, lai līdzši-nējo kohēzijas politikas uzsvaru pārliktu no stabilitātes uz izaugsmi”, sacīja Eiropas Parlamenta Reģionālās attīstības komitejas priekšsēdētāja Danuta Hübner 2011. gada oktobrī, atklājot parlamentu tikšanos ar EP deputātiem, dalībvalstu parlamentu deputātiem, Eiropas Komisiju un Ministru padomi.

Lai pārraudzītu sarežģītās sarunas, kas ilga nākamos divus gadus, Reģionālās attīstības komitejā un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā (EMPL) tika iecelti septiņi referenti. Divi vadošie referenti Lambert van Nistelrooij (EPP, NL) un Constanze Krehl (S&D, DE) palīdzēja nodrošināt divu lielāko parlamenta politisko grupu atbalstu.

▶Pirmslikumdošanas politiskais dialogs starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju risinājās līdz 2011. gada oktobrim. Tas palīdzēja precizēt galvenos politikas jautāju-mus un sekmēja pārrunas politiskā līmenī. Tika izveidota nākamās kohēzijas politikas jautājumu darba grupa, kura bija galvenais Parlamenta neoficiālais forums debatēm. Tajā notika daudzas sanāksmes, konsultācijas un sabiedriskās apspriešanas ar iesaistītajām pusēm – NVO, pilsonisko sabiedrību, reģionālajām organizācijām u. c. Šī atvērtā pro-cedūra palīdzēja ņemt vērā dažādo pušu viedokļus.

▶Eiropas Parlaments 2012. gada jūlijā vienojās par savu sarunu nostāju attiecībā uz reformas priekšlikumu tiesību aktu kopumu. Attiecībā uz Komisijas ierosinātajiem tiesību aktu priekšlikumiem tika iesniegti vairāk nekā 3 000 grozījumu.

▶Starp Parlamentu, Padomi un Komisiju norisinājās trialoga sarunas. Lai panāktu vienošanos par regulu projektiem, bija vajadzīgas gandrīz 100 sanāksmes.

▶Parlamenta Reģionālās attīstības komiteja 2013. gada novembrī apstiprināja ar Padomi panākto vienošanos, kas ļāva savlaicīgi stāties spēkā 351.8 miljardus euro vērtajai ieguldījumu politikai ES reģioniem.

Danuta Hübner, kura vadīja visas sarunu sanāksmes ar Padomi kopš 2012. gada, sacīja, ka „pēc vairāk nekā gadu ilgām sarunām ar Padomi un Komisiju mums ir izdevies vie-noties par tādu ES reģionālo politiku, kas ir vērsta uz ieguldī-jumu koncentrēšanu, lai sekmētu izaugsmi un nodarbinātību prioritārās jomās, kā tas paredzēts stratēģijā “Eiropa 2020”, nosakot kopīgus noteikumus, kas attiecas uz visiem ES fon-diem un tādējādi būtiski vienkāršojot procedūru”.

Kas vēl jāpaveic?

Parlamentam tā kompetentajās komitejās tagad jāpieņem nostāja par deleģētajiem aktiem. Eiropas Komisija jau ir pie-ņēmusi pirmo un vienu no svarīgākajiem aktiem, proti, Eiropas rīcības kodeksu par partnerībām, kurā izklāstīti nosacījumi partneru iesaistīšanai 2014.-2020. gada partnerattiecību nolī-gumu un programmu gatavošanā un īstenošanā.

Parlamenta Reģionālās attīstības komitejas sekretariāts piedalās sagatavošanas ekspertu sanāksmēs un pastāvīgi sazinās ar Komisijas Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorātu.

Kāda ir Eiropas Parlamenta loma politikas īstenošanā?

Viens no galvenajiem Parlamenta pienākumiem ir kontrole, ko tas veic galvenokārt ar parlamentāro komiteju starpnie-cību, kas uzrauga politikas īstenošanu. Kohēzijas politikas īpatnība ir tāda, ka to kopīgā vadībā īsteno Eiropas struk-tūra, Komisija un dalībvalstis ar to valsts, reģionālo un vie-tējo pašpārvalžu starpniecību. Tādējādi Parlamenta īstenotā kontrole attiecas ne tikai uz Eiropas Komisiju, bet arī uz citām struktūrām, pat ja saskaņā ar Līgumu tikai Komisijai jāatskaitās Parlamentam. Tādēļ politikas kontroles un novēr-tējuma uzlabošana šādā plašākā kontekstā ir grūts uzde-vums Reģionālās attīstības komitejai.

▶UZZINIET VAIRĀK http://www.europarl.europa.eu/committees/lv/regi/home.html

CIK LIELĀ MĒRĀ TIKA ŅEMTS VĒRĀ EIROPAS REĢIONĀLO ORGANIZĀ-CIJU PIENESUMS? Pēdējo divarpus gadu laikā Eiropas vietējām un reģionālajām organizācijām bija nozīmīga loma visā pirmslikumdošanas un likumdošanas posmā. Šo organizāciju pienesums ir izpaudies iesniegtajos nostāju dokumentos un prezentācijās Reģionālās attīstības komitejā, un tām bija ražīga sadarbība ar komitejas priekšsēdētāju un referentiem. Komiteja ir pilnībā ņēmusi vērā šo organizāciju viedokļus. Šīs ieinteresētās personas ir nozīmīgs informācijas avots Eiropas Parlamentam, tādēļ ir ļoti svarīgi uzklausīt to viedokļus un pieņemt šāda veida ieguldījumu.

▶

33


▶Ekonomikas stimulēšanaEkonomikas un finanšu krīzes apstākļos kohēzijas politika ir viens no iedarbīgākajiem ES instrumentiem ekonomikas stimulēšanai, ilgtspējīgas nodarbinātības nodrošināšanai un pētniecības un inovācijas atbalstīšanai. Krīzē vissmagāk cie-tušie reģioni varēs turpināt gūt labumu arī no augstākas līdzfinansējuma likmes, lai veicinātu izaugsmi un nodarbi-nātību. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, mazāk attīstītie ES reģioni joprojām būs galvenā finansēšanas prioritāte. Tiem ir atvēlēti līdzekļi vairāk nekā 182 miljardu euro apmērā.

▶Atbalsts sociāliem mērķiemAr jauno regulu mēs nodrošinām, ka pienācīga ieguldījumu daļa tiek novirzīta sociālajiem jautājumiem. Jaunajā regulā četras no tematiskajām prioritātēm attiecas uz Eiropas Sociālo fondu – atbalsts ilgtspējīgai un kvalitatīvai nodarbinātībai, sociālās iekļaušanas veicināšana, ieguldījums izglītībā un institucionālās spējas uzlabošana. Turklāt līdz ar jauno regulu tiek ieviesta nemainīga ESF kvota, proti, 23,1 % no kopējā līdzekļu apjoma jāatvēl Sociālajam fondam. Daudzām dalīb-valstīm tas ir milzīgs palielinājums, kas nodrošinās pienācīgu atbalsta līmeni kohēzijas politikas sociālajam aspektam.

▶▶ ATBALSTS KOHĒZIJAS POLITIKAS SOCIĀLAJAM ASPEKTAM

CONSTANZE KREHL Eiropas Parlamenta deputāte, Sociālistu un demokrātu progresīvas alianses grupa, Reģionālās attīstības komitejas locekle (līdzreferente Kopīgo noteikumu regulas jautājumos)

▶Sekmīgas sarunasEsmu visnotaļ apmierināta ar kopējo sarunu iznākumu, kuras notika saistībā ar jauno regulu. Tam bija nepieciešams smags darbs divu gadu garumā, turklāt ne tikai, lai apkopotu visus 3 000 grozījumu, bet arī lai kopīgi ar savu līdzreferentu Lambert van Nistelrooij un Parlamenta sarunu grupu sarīkotu simtiem sanāksmju, kā arī vairāk nekā 90 trialogus ar Padomi un Komisiju. Nenoliedzami ir jautājumi, kuros es būtu vēlējusies citādu rezultātu, turklāt iestādēm ne vienmēr ir vienāds vie-doklis, taču variants, par kādu esam vienojušies, ir labs kom-promiss, kurš būs pamats veiksmīgai un mūsdienīgai kohēzijas politikai nākamos septiņus gadus.

▶Makroekonomiskie nosacījumiSarunu gaitā divi pastāvīgie darba kārtības punkti bija makroekonomiskie nosacījumi un snieguma rezerve. Kā sociāldemokrāte es vienmēr iebildu pret makroekonomiska mehānisma iekļaušanu kohēzijas politikā, un es smagi cīnī-jos, lai tas netiktu iekļauts regulā. Tā kā Komisija un Padome neatbalstīja mūsu nostāju, tas joprojām ir daļa no regulas, tomēr mums vismaz izdevās ievērojami vājināt attiecīgā panta redakciju, kas man ļauj cerēt, ka šis mehānisms nekad nestāsies spēkā. Reģioni nebūtu jāsoda par attiecīgās dalīb-valsts fiskālajām neveiksmēm.

Snieguma rezerves iecere patiesībā ir laba, taču bažas rada jautājums, kā tā darbosies praktiski. Vai projekti joprojām būs novatoriski vai pietiekami radoši, vai arī standarti tiks paze-mināti tikai, lai sasniegtu noteiktus mērķus un lai varētu izmantot snieguma rezervi? Turklāt manā skatījumā snieguma rezerve ir veikls Padomes manevrs, lai taupītu līdzekļus līdz plānošanas perioda beigām, un to es nevaru atbalstīt.

34


▶Koncentrēšanās uz saskaņotajām prioritātēmTematiskā koncentrēšanās patiesībā nozīmē to jomu izcel-šanu, kurās Eiropai jāiegulda līdzekļi un jāsasniedz izcilība, lai atgūtu savu vietu pasaulē. Ar jauno pieeju tiks atbalstīti ieguldījumi pētniecībā un izstrādē, kā arī zināšanu infrastruk-tūrā, lai nodrošinātu stabilu pamatu konkurētspējas palieli-nāšanai un darbvietu radīšanai nākotnē. Esam noteikuši tās jomas, kurās Eiropai būtu jāiegulda līdzekļi. No to vidus dalīb-valstis un reģioni var izvēlēties sev prioritārās jomas. ▶Labāka fondu sinerģijaTurpmākajos gados galvenie izaicinājumi būs atrast veidu, kā sasniegt labāku sinerģiju starp pieciem Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem un pētniecības un izstrādes fondiem. Mums ir nepieciešama šī jaunā pieeja, kurā tiek ņemta vērā jaunāko dalībvalstu neizmantotā kapacitāte.

Stratēģiskā sistēma dod iespēju projektiem apvienot resur-sus no dažādiem fondiem. Tā nodrošina integrētu pieeju un politikas īstenošanas efektivitāti. Kopīgie noteikumi par stra-tēģiju izstrādi un plānošanu un kopējais tematisko mērķu saraksts nodrošina kopīgu atbildību par stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem.

Tagad mums ir jumta regula, kas nosaka strukturālās un iegul-dījumu politikas instrumentu izmantošanu, kuri ir saistīti ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem. Tas ir liels solis ceļā uz saskaņotības, ietekmes un redzamības paaugstināšanu uz vie-tas visā Eiropā. Savukārt ar partnerattiecību nolīgumiem un darbības programmām dalībvalstis un reģioni uzņemas atbil-dību par savām stratēģijām un tādējādi apņemas tās izpildīt.

▶▶ IEGULDĪJUMU STRATĒĢIJA EIROPAS EKONOMIKAS PĀRVEIDOŠANAI

LAMBERT VAN NISTELROOIJ Eiropas Parlamenta deputāts, Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti), Reģionālās attīstības komitejas loceklis (līdzreferents Kopīgo noteikumu regulas jautājumos)

▶Virtuālā revolūcija pieejāJauno regulu un tās pamatā esošo tālejošo stratēģiju var uzskatīt par virtuālu revolūciju attiecībā uz to, kā turpmāk tiks īstenota kohēzijas politika. Bija grūti panākt, lai dalībvalstis saprastu jaunos darbības principus un tiem pielāgotos.

Bijām apņēmības pilni panākt, lai nekas vairs nebūtu kā agrāk. Lai saņemtu naudu, vispirms būs jāizpilda priekšno-sacījumi. Līdzekļi tiks ieguldīti jomās, kas iederas kopīgajā plānā atdzīvināt Eiropas tautsaimniecību. Daudzajās tria-loga sanāksmēs un smagajās sarunās ar dalībvalstīm mēs uzstājīgi strādājām, lai stratēģija tiktu ievērota. ▶Eiropas biznesa plāns Kohēzijas politika ir kļuvusi par galveno ieguldījumu stratē-ģiju Eiropai. Tā ir daļa no ieceres, ko es dēvēju par biznesa plānu, lai attīstītu reģionu potenciālu un atkal padarītu Eiropu par vadošu ekonomisko spēku pasaulē.

Pārdomāta specializācija ir nozīmīga šīs stratēģijas daļa. Mēs nodrošinām fondu pieejamību, lai palīdzētu reģioniem attīs-tīties stratēģiskajās jomās, kas nesīs labumu gan reģioniem, gan Eiropai. Tas ļaus reģioniem izmantot papildu zināšanu bāzi, ko var nodrošināt citi reģioni. Es to redzu kā ceļu uz izci-lību, proti, reģioni var pilnveidot savas priekšrocības, lai savā attīstībā sasniegtu Eiropas attīstītāko reģionu līmeni.

35


▶ CEĻĀ UZ FINANSĒJUMA PIEŠĶIRŠANU

PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMI UN DARBĪBAS PROGRAMMAS SĀK IEGŪT PIRMĀS APRISES

Pēc kohēzijas politikas tiesību aktu kopuma saskaņo-šanas un stāšanās spēkā tagad uzmanība ir pievērsta partnerattiecību nolīgumu un darbības programmu apstiprināšanai un īstenošanai. Gaidāms, ka daudzas dalībvalstis savu partnerattiecību nolīgumu projektus oficiāli iesniegs februārī. Šiem nolīgumiem jāatbilst ES izaugsmes mērķiem un stratēģijai “Eiropa 2020”.

Sagatavošanās notiek raiti

Ir pieliktas lielas pūles, lai paātrinātu partnerattiecību nolī-gumu un darbības programmu sagatavošanu. Komisija 2012. gada jūnijā aicināja dalībvalstis iesaistīties neoficiālā dialogā par plānošanu nākamajam periodam. Vēlāk 2012. gadā tā nosūtīja nostājas dokumentus visām dalībvalstīm, izklāstot savu viedokli par attīstības vajadzībām un finansēšanas prio-ritātēm attiecībā uz Eiropas strukturālajiem un investīciju (ESI) fondiem katrā dalībvalstī.

Šāda neoficiāla procedūra tika izveidota ar mērķi nodrošināt, lai ieguldījumi reģionos izaugsmes, konkurētspējas un nodar-binātības jomā varētu sākties jau no paša jaunā perioda sākuma.

Dalībvalstis pilnībā izmantoja šā neoficiālā dialoga sniegtās iespējas, un daudzas iesniedza savu partnerattiecību nolī-gumu projektus Komisijas ekspertiem, lai tie veiktu rūpīgu analīzi. Dalībvalstīm tika nosūtīti neoficiāli novērojumi par šiem projektiem un, daudzos gadījumos, arī par darbības prog-rammu projektiem.

Šobrīd daudzas dalībvalstis jau ir krietni pavirzījušās uz priekšu, gatavojot savus partnerattiecību nolīgumus, un Komisija cer, ka tā spēs tos ātri apstiprināt, lai ieguldījumi reģionos varētu sākties savlaicīgi.

Būtisks partnerattiecību nolīgumu aspekts – labāka atbilstība stratēģijai “Eiropa 2020”

Partnerattiecību nolīgumos paredzētajām prioritātēm jābūt cieši saskaņotām ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem attie-cībā uz gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Ir svarīgi, lai visas dalībvalstis saprastu, ka resursi jākoncentrē galvenajās izaugsmes jomās, lai nepieļautu finansējuma sadrumstalo-šanu pārāk daudziem mērķiem. Reformētā kohēzijas politika laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam ir arī saskaņota ar ES vispārējo ekonomikas politikas koordināciju, kuras uzraudzība notiek ar Eiropas pusgada procesa starpniecību.

Kāds lauksaimnieks un vēja turbīnu īpašnieks viesojas Samsē salas Enerģētikas akadēmijā Dānijā, kura ir kontaktpunkts pētījumiem un informācijai par atjaunojamiem energoresursiem un ilgtspējīgu enerģiju.

36


Lai vēl vairāk sekmētu vispārējo politikas koordināciju, jauna-jās regulās laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam ir paredzēta daudzfondu plānošana. Tādēļ kopējais darbības programmu skaits samazināsies no 363 līdz 311 programmām, no kurām vienai trešdaļai vajadzētu būt daudzfondu programmām. Atbildīgie Komisijas dienesti cieši sadarbojas ar dalībvalstīm, lai papildus veicinātu kopīgu pieeju.

Domas par inovāciju

Gudras izaugsmes kategorijas ietvaros ieguldījumi tiek kon-centrēti uz inovāciju un pētniecību, digitālo programmu un atbalstu MVU. Daudzi reģioni šobrīd ir guvuši vērā ņemamus panākumus pārdomātas specializācijas jomā, proti, tie izmanto savas iespējas, lai atbalstītu ekonomikas pārveido-šanu, un pašlaik tie gatavo savas reģionālās pētniecības un inovācijas stratēģijas pārdomātai specializācijai (RIS3), kuras attiecas gan uz inovāciju, gan informācijas un komunikāci-jas tehnoloģijām.

Pateicoties pētniecības un inovācijas noteikšanai par priori-tāti, jo īpaši uzņēmumu pētniecībā, ieguldījumu apmērs šajā jomā ir ievērojami palielinājies, salīdzinot ar iepriekšējiem plānošanas periodiem. Dažas dalībvalstis ir iesniegušas programmas, kurās ir paredzēta tieša saikne starp digitālo ekonomiku un inovāciju.

Gandrīz visas dalībvalstis par centrālo jautājumu savās valsts un reģionālās izaugsmes stratēģijās uzskata mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas stiprināšanu, tomēr nereti trūkst uzsvara uz darbībām ar augstāku pievienoto vērtību, kas nodrošinātu visilgtspējīgāko ilgtermiņa izaugsmi.

Mazo uzņēmumu finansēšana daudzās valstīs joprojām ir viens no visgrūtāk risināmajiem jautājumiem, par ko Eiropadomes 2013. gada oktobra secinājumos ir teikts, ka „būtu jāizmanto Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondu) plānošanas sarunas, lai ievērojami palielinātu vispārējo ES atbalstu, sākot no šiem fondiem un beidzot ar finanšu instrumentiem maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri ir balstīti uz sviras efektu, 2014.-2020. gadā, vienlaikus vismaz dubultojot atbalstu valstīs, kurās apstākļi joprojām ir apgrūtinoši”, kā arī ir nepieciešams atjau-not kredītu plūsmu.

Komisija ir vairākkārt mudinājusi dalībvalstis izvērtēt iespē-jas, kā vislabāk izmantot finanšu instrumentus šajā kontek-stā, balstoties uz ex ante novērtējumu, kurā ir apzinātas tirgus nepilnības vai apakšgrupu optimālu ieguldījumu situācijas, attiecīgas ieguldījumu vajadzības, privātā sektora līdzdalības iespējas un rezultātā iegūtā pievienotā vērtība.

Eiropas strukturālo un investīciju fondu atbalsts programmām var veicināt finanšu instrumentu izveidi valsts, reģionālā, starp-valstu vai pārrobežu līmenī, un šo instrumentu pārvaldību veiktu vadošā iestāde vai arī tie tiktu pārvaldīti tās uzraudzībā. Šis atbalsts var dot pienesumu arī tiem finanšu instrumentiem, kas izveidoti ES līmenī un kurus pārvalda Komisija. Lai veicinātu MVU kreditēšanu no banku puses, ir iekļauti īpaši noteikumi attiecībā uz specializēto finanšu instrumentu izmantošanu,

paredzot iespēju apvienot ESI fondus ar citiem ES budžeta avo-tiem un Eiropas Investīciju bankas (EIB)/Eiropas Investīciju fonda (EIF) resursiem.

Videi draudzīga Eiropa

Trīs no kohēzijas politikas tematiskajiem mērķiem ir vērsti uz ilgtspējīgu izaugsmi, proti, atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, veicināt pielāgoša-nos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un pārvaldību, aiz-sargāt vidi un veicināt resursu efektīvu izmantošanu. Tas ir atspoguļots arī vairāku dalībvalstu partnerattiecību nolīgu-mos, kuros enerģētikas, klimata pārmaiņu un vides jautā-jumi ir veiksmīgi iestrādāti vispārējā ekonomiskās izaugsmes stratēģijā un attīstības vajadzību novērtējumā.

Vairākas valstis ir īpaši uzsvērušas energoefektivitātes vai atjaunojamo energoresursu jautājumus. Dažas dalībvalstis ir apvienojušas gudru un videi draudzīgu izaugsmi, integrējot vides, enerģētikas un klimata pārmaiņu jautājumus pārdo-mātas specializācijas pieejās. Tomēr daudzos gadījumos ilgt-spējīgas attīstības iekļaušana nav pietiekama, jo trūkst praktisku elementu, kas reāli nodrošinās klimata, enerģētikas un vides aspektu īstenošanu kopumā.

Attiecībā uz transporta jomu ir skaidrs, ka gandrīz visas dalībvalstis šobrīd uzskata, ka jaunajā regulā paredzētā vai-rāk stratēģiskā pieeja ir pozitīvs solis uz priekšu. Tomēr būs svarīgi izstrādāt ticamas valstu transporta stratēģijas ar skaidriem koordinācijas mehānismiem, kas veicinās sinerģiju ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu TEN-T tīklu ietvaros, lai novērstu kārdinājumu ieguldīt līdzekļus mazos norobežotos projektos, kuriem ir maza ietekme, piemēram, vie-tējas nozīmes ceļos.

“ Es patiešām uzskatu, ka programma ir vairāk nekā tikai atsevišķu projektu apkopojums. Katram reģionam prog-rammā jāizklāsta stingrs stratēģiskās attīstības redzējums turpmākajiem gadiem. Projekti jāīsteno saskaņā ar šo redzējumu. ” KOMISĀRS JOHANNES HAHN

37


Ieguldījumi cilvēkos

Pirmo reizi Eiropas Sociālajam fondam ir noteikta minimālā garantētā daļa no kopējā kohēzijas politikas budžeta. Ir būtiski nodrošināt, lai nosacījums par 20 % piešķīrumu no fonda līdzekļiem sociālās iekļaušanas tematiskajam mērķim tiktu ievērots arī valsts līmenī.

Jau tagad ir redzams, ka vairumā dalībvalstu spēcīgs uzsvars tiek likts uz iekļaujošas izaugsmes tematiskajiem mērķiem. Pastāv skaidrs loģisks pamats, kāpēc ieguldījumi ir vērsti uz to, lai paaugstinātu nodarbinātības rādītājus, it īpaši jauniešu, sieviešu un vecāka gadagājuma cilvēku vidū, atbalstītu naba-dzības samazināšanu ar aktīvas iekļaušanas palīdzību, sasniegtu izglītības mērķus un veicinātu mūžizglītību.

Turklāt dažās jomās, piemēram, veselības aizsardzības jomā, viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas dalībvalstīm jārisina, ir apzināt ieguldījumu vajadzības attiecībā uz infra-struktūru. Tam vajadzētu palīdzēt sasniegt nabadzības mazi-nāšanas mērķi, jo tiks uzlabota piekļuve veselības aprūpes pakalpojumiem.

Vispārēja politikas prioritāte ir atbalsts romiem un citām atstumtām kopienām. Tādēļ partnerattiecību nolīgumos ir svarīgi noteikt, kā ar attiecīgajiem ESI fondiem tiks kompleksi veicināta četru romu integrēšanas mērķu sasniegšana (izglī-tības, nodarbinātības, veselības aizsardzības un mājokļu jomās), īstenojot vai nu standarta pasākumus, vai piešķirot skaidru, bet ne ekskluzīvu finansējumu.

Izteiktāka koncentrēšanās uz rezultātiem

Skaidru, konkrētu mērķu noteikšana darbības programmās attiecībā uz ERAF, ESF un Kohēzijas fondu ir svarīgs ele-ments, lai koncentrētos uz rezultātiem. Daudzām program-mām tā ir būtiska pārmaiņa.

Nelielais saņemto darbības programmu projektu skaits lie-cina, ka ir grūti formulēt skaidri definētus mērķus. Attiecībā uz dažām programmām nav iespējams saprast, kā ieguldī-jumi, it īpaši sociālajā infrastruktūrā, transportā un tūrismā, sekmēs programmas mērķu sasniegšanu. Tomēr neoficiālās sanāksmes, kas tiek rīkotas starp programmu iestādēm un Komisiju, kopumā ir bijušas noderīgas, un programmu pro-jektu otrie varianti jau ir bijuši daudz kvalitatīvāki.

Līdzšinējā pieredze liecina, ka prasību par koncentrēšanos uz rezultātiem ir iespējams izpildīt visu veidu programmās, pat tajās, kas izteikti atšķiras gan pēc nozares, gan pēc finansiālā apjoma.

Vēl kāds jauns elements ir snieguma rādītāju sistēma. Snieguma rādītāju sistēmu iespējams izstrādāt tikai tad, kad ir zināma programmas intervences loģika, tās finansiālā struktūra un katras prioritātes plānotie rezultāti. Citiem vār-diem – snieguma rādītāju sistēmu var sagatavot ļoti vēlā kat-ras programmas projekta izstrādes posmā.

Galvenais sarežģījums saistībā ar snieguma rādītāju sis-tēmu ir spēja noteikt rādītājiem pietiekami augstus izmērā-mus mērķus.

Termiņi

Tā dēvētajā Kopīgo noteikumu regulā, ko pieņēma 2013. gada 20. decembrī, ir noteikts partnerattiecību nolīgumu un darbī-bas programmu iesniegšanas un pieņemšanas grafiks.

Katrai dalībvalstij jāiesniedz savs partnerattiecību nolīgums Komisijai četru mēnešu laikā no regulas spēkā stāšanās dienas. Savukārt Komisija trīs mēnešu laikā no partnerat-tiecību nolīguma iesniegšanas dienas veic novērojumus un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc nolīguma iesniegšanas pie-ņem to ar nosacījumu, ka attiecīgā dalībvalsts ir pienācīgi ņēmusi vērā Komisijas paustos novērojumus. Tas nozīmē, ka partnerattiecību nolīgumi varētu tikt pieņemti līdz 2014. gada augusta beigām.

“ Ieguldījumi jāveic jau tagad un jādara viss iespējamais, lai neaizkavētu prog-rammu uzsākšanu. Tomēr program-mām jābūt kvalitatīvām un ar stingru attīstības redzējumu. Komisija neziedos kvalitāti ātruma dēļ. ” KOMISĀRS JOHANNES HAHN

Knowledge Practice Laboratory (Somija) – projekts, kura mērķis ir izstrādāt teorijas, rīkus un praktiskus modeļus izglītībai un darbvietām.

38


Darbības programmas dalībvalstīm būtu jāiesniedz ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc partnerattiecību nolīgumu iesniegšanas. Komisija trīs mēnešu laikā no darbības programmas iesnieg-šanas dienas veiks novērojumus un ne vēlāk kā sešus mēne-šus pēc programmas iesniegšanas pieņems to ar nosacījumu, ka attiecīgā dalībvalsts ir pienācīgi ņēmusi vērā Komisijas novērojumus. Attiecīgi darbības programmām vajadzētu tikt pieņemtām ne vēlāk kā līdz 2015. gada janvāra beigām.

Komisija turpina cieši sadarboties ar dalībvalstīm, lai pēc iespējas lielāks skaits partnerattiecību nolīgumu un darbības programmu tiktu pieņemts pašreizējās Komisijas pilnvaru laikā, tādējādi nodrošinot ātru ieguldījumu piešķiršanu.

DELEĢĒTIE AKTI UN ĪSTENOŠANAS AKTI

Ar Lisabonas līgumu tika ieviesta jauna sistēma, kas paredz deleģēt Komisijai ierobežotas pilnvaras veikt tiesību aktos nelielas izmaiņas ar nosacījumu, ka tās neskar tiesību akta pamatdaļu, ko apstiprinājis Parlaments un Padome. Tos sauc par deleģētajiem aktiem un īstenošanas aktiem. Pilnvarojumus, kuri attiecas uz visu kohēzijas politikas tiesību aktu kopumu, Komisija ir ieplānojusi sagrupēt piecos deleģētos aktos un publiskot trīs no tiem vēl pirms Parlamenta darbī-bas pārtraukuma sākšanās sakarā ar vēlēšanu tuvo-šanos (saskaņā ar attiecīgo iestāžu vienošanos tas ir 14. marts). Viens no šādiem deleģētajiem aktiem ir Eiropas rīcības kodekss.

Eiropas rīcības kodekss – nostiprināta partnerību pieeja plānošanai un tēriņiem

Kodeksā ir iekļauts vienots standartu saraksts, lai uzlabotu sabiedrisko apspriešanu, iesaistīšanos un dialogu ar partneriem tādu projektu plānošanā, īste-nošanā, uzraudzībā un novērtēšanā, kurus finansē Eiropas strukturālie un investīciju fondi.

Dalībvalstīm jāpastiprina sadarbība starp iestādēm, kuras ir atbildīgas par ESI fondu piešķirtā finansē-juma izlietojumu, un projektu partneriem, piemēram, reģionālajām, vietējām, pilsētu un citām publiskām iestādēm, arodbiedrībām, darba devējiem, NVO, kā arī struktūrām, kuras ir atbildīgas par sociālās iekļau-šanas, dzimumu līdztiesības un diskriminācijas apka-rošanas veicināšanu.

Šie noteikumi jāievēro visām dalībvalstīm, pabeidzot sagatavot finansēšanas programmas, kuras tās pēc tam ierosinās Komisijai laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam.

Rīcības kodekss stājas spēkā tikai tad, ja ne Padome, nedz EP nav cēluši iebildumus divu mēnešu laikā no kodeksa pieņemšanas Eiropas Komisijā (7. janvāris).

▶UZZINIET VAIRĀK http://ec.europa.eu/regional_policy/what/future/index_lv.cfm

39


▶ KOHĒZIJAS POLITIKAS ILGTER-MIŅA UN KOPĒJIE SASNIEGUMI

NOVĒRTĒJUMS PAR LAIKPOSMU NO 1989. GADA LĪDZ MŪSDIENĀM

Kāda nesen veikta eksperimentāla novērtējuma mērķis bija izvērtēt kohēzijas politikas programmu ilgtermiņa un kopējos sasniegumus Eiropas Savienības 15 reģionos laikposmā no 1989. gada līdz mūsdienām. Tajā arī bija sniegta virkne ietei-kumu attīstībai nākotnē, lai sekmētu politikas virzienu laikā no 2014. līdz 2020. gadam.

Novērtējumu veica Eiropas Politikas pētījumu centrs (EPRC) kopā ar Londonas Ekonomikas augstskolu. Pētījuma ietva-ros tika sagatavots nobeiguma ziņojums un padziļināti gadī-jumu izpētes ziņojumi par katru analizēto reģionu, un tie ir publiskoti Inforegio tīmekļa vietnē.

Galvenie konstatējumi

▶Atbilstoši tā laika vispārējiem pieņēmumiem pašas pirmās mazāk attīstīto reģionu programmu stratēģijas bija vērstas uz infrastruktūras celtniecību pārliecībā, ka tas nodrošinās izaugsmi. Daudzos gadījumos tika panākti ievērojami uzla-bojumi, tomēr ir redzami spēju pārpalikuma piemēri un nepie-tiekama uzmanības attiecībā uz objektu uzturēšanu ilgtermiņā. Vēlākos gados, sākot no 2000. gada un turpmāk, lielāka uzmanība tika vērsta uz nepieciešamību ieguldīt cil-vēkkapitālā, inovācijā un privātajā sektorā. ▶Tūrisms daudzās stratēģijās bija dominējošā nozare, un iegul-dījums infrastruktūrā palīdzēja šiem reģioniem paaugstināt savus tūrisma rādītājus. Tomēr novērtējumā ir secināts, ka tūrisms vien parasti nevar būt ievērojams izaugsmes avots. ▶Daudzi reģioni ieguldīja sociālajā kohēzijā, taču šo iegul-dījumu ilgtspēja ilgtermiņā ir apšaubāma, jo netika novē-rota ievērojama izaugsme.

▶Daudziem attīstītākajiem reģioniem bija grūtības saistībā ar strukturālo pielāgošanu. Pirmajos gados vairāki reģioni turpināja ieguldīt tradicionāli mazkvalificētos uzņēmumos, un tikai vēlākos plānošanas periodos tie sāka ieguldīt ino-vācijā un izglītībā. Strukturālā pielāgošana netika sasniegta vienā plānošanas periodā.

Reģionālo vajadzību un problēmu novēršana laika gaitā

1980. gadu beigās galvenās vajadzības noteica nepietie-kama attīstība attiecībā uz visiem ekonomiskajiem, sociāla-jiem un vides rādītājiem, mazapdzīvotība vai dzīvošana attālos reģionos, vāja ekonomikas bāze pārejas no centra-lizēti plānotas ekonomikas dēļ vai specializācijas lauksaim-niecībā vai tradicionālās nozarēs dēļ un teritoriālās vai darba tirgus nelīdzsvarotības sekas.

Laika gaitā dažiem reģioniem izdevās pārvarēt to sākotnē-jās problēmas, taču citiem ne visai. Galvenie uzlabojumi bija tādās jomās kā pamata publisko pakalpojumu infrastruk-tūra un transporta infrastruktūra, kā arī galveno publisko pakalpojumu nodrošināšana. No daudzajiem vajadzību vei-diem visgrūtāk ir bijis ar politikas starpniecību pārvarēt zemo pētniecības un izstrādes līmeni privātajā sektorā.

1980. gadu beigās daži reģioni nolēma, ka reālās vajadzības ir piekļuve un komunikācijas, un attiecīgi šīs jomas tika noteik-tas par prioritārām, taču šie lēmumi neļāva saskatīt, ka patie-sībā ir nepieciešams mainīt reģionu ražošanas struktūru.

Vienlaikus ar kohēzijas politikas plānošanu jaunajam plānošanas periodam Komisija izvērtē arī kohēzijas politikas sasniegumus ilgtermiņā.

40


Mazāk attīstītiem reģioniem mēdza būt plaša diapazona stratēģijas, kas bija vērstas uz infrastruktūru, ieguldījumiem cilvēkkapitālā un uzņēmējdarbību. Tā tas turpinājās visā pētījumā apskatītajā laikposmā, taču, sākot ar 2000.-2006. gada plānošanas periodu, uzsvars tika likts uz konkurētspēju un pētniecību, izstrādi un inovāciju.

Vairāk attīstītie reģioni bija izstrādājuši daudzpusīgas stratē-ģijas, kas bija vērstas uz uzņēmējdarbības attīstību, izman-tojot piedāvājuma un pieprasījuma pušu atbalsta kombināciju, instrumentu klāstu, kas paredzēts klasteru, jaunizveidotu uzņēmumu un individuālo komersantu atbalstam, un uz arvien lielāku pievēršanos pētniecībai, izstrādei un inovācijai.

Joprojām ir nepieciešami turpmāki uzlabojumi saistībā ar plā-nošanas iestāžu spēju noteikt sasniedzamus mērķus un sav-laicīgi apzināt to īstenošanas paņēmienus. Mērķu noteikšana bija izplatīta problēma, kas saistīta ar nepietiekamu izpratni par to, kādi bija programmu intervences panākumi iepriekšējos periodos, uzraudzības sistēmu sniegtās informācijas mainīgo kvalitāti un visaptverošu ex post novērtējumu trūkumu.

Kohēzijas politikas panākumi

Augstāka efektivitāte bija vērojama attiecībā uz liela mēroga infrastruktūru, vides uzlabojumiem un vietējo uzņēmējdarbī-bas un inovācijas infrastruktūru. Reģioni saskārās ar grūtībām tādās jomās kā strukturālā pielāgošanās, atbalsts uzņēmēj-darbībai, inovācija un kopienu attīstība. Tomēr politika ir bijusi noderīga reģionu vajadzību īstenošanai ilgākā laikā.

Minēto 15 reģionu atšķirīgie panākumi daudzo attīstības problēmu risināšanā daļēji ir loģisks iznākums, kas skaidro-jams ar ierobežoto programmu mērogu un nespēju pievēr-sties visām vajadzības jomām. Tomēr tas liek šaubīties par programmu papildināmību (un papildinātību), kā arī par to atbilstību plašākai vietējai sabiedriskajai kārtībai.

Īrijā kohēzijas politikas ietekmē tika panāktas pārmaiņas visās jomās. Pozitīvās ekonomiskās pārmaiņas bija saistītas ar valsts tautsaimniecības integrāciju plašākos pasaules mēroga tirgos. Tas varētu ietekmēt īstenoto uzlabojumu noturību, ņemot vērā to, ka valsts integrāciju pasaules eko-nomikas tīklos skāra ekonomikas krīze, kā arī pašas valsts pašreizējās ekonomiskās grūtības.

▶Nākamajā reģionu grupā, kurā ietilpa Algarve, Andalūzija un Galīcija, kohēzijas politika panāca reģionu ekonomiku pār-veidi, kas izpaudās IKP izlīdzināšanā ar pārējo ES, kā arī uzla-boja darba tirgus rādītājus, tomēr redzams, ka tā nespēj saglabāt šo ietekmi uz reģionu ilgtermiņa attīstības iespējām un izturētspēju. Šajos reģionos kohēzijas politika veicināja vērienīgus reģionu infrastruktūras un publisko pakalpojumu nodrošināšanas uzlabojumus. Tomēr ekonomikas pārveide bija balstīta galvenokārt uz tūrismu un pakalpojumiem, savu-kārt ar produktivitāti un augstas pievienotās vērtības klas-teriem saistītie uzlabojumi bija vērojami tikai tajos reģionu ekonomikas segmentos, kuru pienesuma daļa reģionu bruto pievienotajai vērtībai un nodarbinātībai ir salīdzinoši maza. ▶Lielākajā daļā reģionu, proti, Akvitānijā, Bazilikatā, Kampānijā, Rietumgrieķijā, Ziemeļportugālē un Saksijā-Anhaltē politika vei-cināja pārmaiņas konkrētās jomās, neradot izteiktu plašāku

VĒRTĒTIE REĢIONI

Mazāk attīstītie reģioni: Saksija-Anhalte, (Vācija), Rietumgrieķija (Grieķija), Galīcija (Spānija), Andalūzija (Spānija), Kampānija (Itālija), Ziemeļportugāle (Portugāle)

Mazāk attīstītie reģioni 1989. gadā, kas tagad ir vairāk attīstīti: Īrija, Nora-Padekalē (Francija), Bazilikata (Itālija), Burgenlande (Austrija), Algarve (Portugāle), Austrumsomija (Somija)

Vairāk attīstītie reģioni: Ziemeļreina-Vestfālene (Vācija), Akvitānija (Francija), Ziemeļaustrumu Anglija (Apvienotā Karaliste)

Dzīvojamais rajons Vila d’Este Ziemeļportugālē tika būtiski atjaunots, pateicoties ERAF finansējumam. Papildus energoefektivitātes pieaugumam, ko nodrošināja strukturālie uzlabojumi, rajona estētiskā rakstura uzlabojumi padarīja to pievilcīgu gan iedzīvotājiem, gan tūristiem.

41


▶Sākt domāt plānveidīgi – reģioniem jāuzlabo stratēģiskā plānošana un jāizanalizē reģiona pašreizējās un nākotnes vajadzības ar mērķi apzināt potenciālās iespējas, kuras būtu iespējams īstenot ar mērķtiecīgu atbalstu. ▶ Izstrādāt ārkārtas situāciju plānus – stratēģijām jābūt elas-tīgām, lai spētu pielāgoties vajadzību izmaiņām, kas rodas ārēju satricinājumu vai negaidītu iespēju rezultātā. ▶ Īstenot ilgtermiņa pieeju konkurētspējai, lai nodrošinātu izturētspēju – daudziem reģioniem ir ļoti svarīgs atbalsts izmaiņām ekonomikas bāzē, lai tā kļūtu izturīgāka pret eko-nomiskiem satricinājumiem. Kaut arī infrastruktūra jopro-jām būs vajadzīga un atbalsts tūrismam ir bijis noderīgs vidēja termiņa līdzeklis reģioniem, kuru attīstība kavējas, reģioniem vajadzētu vairāk koncentrēties uz projektiem, kuri veicina uzņēmējdarbību un inovāciju. ▶Plānot reālistiski – reģioniem jānosaka izpildāmi termiņi, apzinoties, ka pārmaiņas var notikt ilgākā laikā, nevis tikai vienā plānošanas periodā (tieši tāpēc jānodrošina nepār-trauktība), un tiem nevajadzētu noteikt nepamatotus mēr-ķus, kas ir augstāki, nekā iespējams sasniegt ar vienu programmu, it īpaši ar ierobežotiem resursiem. ▶Plānot, ņemot vērā citas ieguldījumu programmas, kas tiek īstenotas reģionā.

ietekmi uz izaugsmi un nodarbinātību (izņemot Bazilikatas reģionu) un atstājot neatrisinātas virkni svarīgu vajadzību. ▶Atlikušajos reģionos – Burgenlandē, Ziemeļreinā-Vestfālenē, Ziemeļaustrumu Anglijā, Austrumsomijā un Norā-Padekalē – politikai bija pozitīva ietekme uz plašākiem attīstības fakto-riem, atbalstot pārmaiņas noteiktās jomās, taču tā nespēja panākt izšķirošas pārmaiņas attiecībā uz šo reģionu prob-lēmām, un reģioni paši nevarēja panākt plašāku ekonomi-kas pārveidi.

Secinājumi turpmākai kohēzijas politikai

Pētījums sniedz skaidrus pierādījumus, kas atbalsta kohēzijas politikas virzienu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, it īpaši attiecībā uz nosacījumiem, jauno koncentrēšanos uz rezul-tātiem un spēju veidošanas veicināšanu. Tās ir jomas, kurās saskaņā ar pētījuma secinājumiem vairākas secīgas prog-rammu paaudzes ir bijušas nepietiekamas.

Programmu uzbūve

Visos gadījumu pētījumos ir uzsvērts, cik nozīmīgi ir izstrādāt stratēģiju, kurā jāietver reģiona vajadzību un problēmu analīze un nākotnes redzējums, kā arī tādu daudzgadu attīstības plānu, kurā būtu noteikti skaidri mērķi, kam būtu saņemts attiecīgo partneru atbalsts. Pie konkrētiem secinājumiem jāmin šādi.

Aerópolis – aviācijas tehnoloģiju parks, kurš ir daļa no inovācijas un uzņēmējdarbības attīstības veicināšanas programmas (Andalūzija, Spānija).

Ion Channel Biotechnology Centre (Pierobežas reģions, Īrija).

42


42

Lai uzlabotu koncentrēšanos uz rezultātiem programmu īste-nošanā, reģioniem vajadzētu izstrādāt plānošanas pieejas, kuras skaidri balstītos uz attiecīgām attīstības teorijām. Tādēļ nepieciešams jauns veids, kādā mēs domājam par politiku. Papildus darbam, ko veic Komisija, ex post novērtē-šanai vajadzētu kļūt par ierastu programmu iestāžu pienā-kumu. Turklāt novērtējuma uzsvars būtu jāmaina no finanšu un procedūras aspektiem uz efektivitāti un ietekmi.

▶UZZINIET VAIRĀK http://ec.europa.eu/regional_policy/information/evaluations/index_en.cfm#15

Stratēģiska plānošana

Reģionālajām iestādēm un dalībvalstīm būtu jāuzlabo stra-tēģiju izstrādes iespējas, lai par programmām atbildīgās iestādes spētu:

▶domāt ilgtermiņā; ▶sazināties ar ieinteresētajām personām un atklāti apspriest stratēģiskās iespējas; ▶atzīt, ka politikas centieni jāīsteno ilgtermiņā, tāpēc kohē-zijas politikas septiņu gadu plāns jāsaskaņo ar plašākām reģionālām stratēģijām; ▶pieņemt, ka reģionu apstākļi un vajadzības var pēkšņi mai-nīties, tādēļ programmām jāspēj reaģēt uz izmaiņām; ▶apzināties dažādās ekonomiskās attīstības šķautnes, kas mij-iedarbojas ar citām politikas jomām un tēriņu programmām.

Koncentrēšanās uz rezultātiem

Vairākos plānošanas periodos pēc kārtas programmas nereti tika izstrādātas kā līdzeklis finansējuma piesaistīšanai kon-krētiem projektiem vai projektu veidiem. Bieži vien to saikne ar redzējumu par izaugsmi vai reģionālo konverģenci bija attāla vai arī tajās nebija skaidri izklāstīts, kā šie mērķi būtu jāsasniedz. Lai radītu pamatu intervencei, kas būtu vērsta uz rezultātiem, noteikti jānosaka attiecīgi mērķi. Vēl svarī-gāk tomēr ir to iekļaut attīstības modelī, apliecinot izpratni par to, kā darbojas reģiona ekonomika un kā ES finansētie intervences pasākumi atbilst attīstības iezīmēm, tendencēm un faktoriem.

Vēja turbīnu spārnu izmēģinājumu centrs (Ziemeļrietumu Anglija, Apvienotā Karaliste).

Projekts Art on Chairs, RegioStars 2014. gada finālists (Ziemeļportugāle).

43


http://ec.europa.eu/regional_policy/information/evaluations/index_en.cfm#15

http://ec.europa.eu/regional_policy/information/evaluations/index_en.cfm#15

▶ HORVĀTIJAS PIEROBEŽĀ ESOŠO MĪNU LAUKU LIKVIDĒŠANA AR ES FINANSĒJUMA PALĪDZĪBU

▶EIROPAS TERITORIĀLĀ SADARBĪBA

Pateicoties ES finansētam projektam, ir likvidēti Hor-vātijas un Ungārijas pierobežas mīnu lauki, kuri tika izveidoti pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados bijušās Dienvidslāvijas konflikta laikā. Papildus mēr-ķim aizsargāt vietējos iedzīvotājus projekts ir pavēris iespējas daudziem pārrobežu projektiem aizsargāja-mās dabas teritorijās tīkla Natura 2000 ietvaros un sekmēs ilgtspējīgu tūrismu.

2011. gada sākumā Ungārija pie robežas ar Horvātiju Osijekas-Baraņas rajonā Horvātijā un Baraņas rajonā Ungārijā uzgāja iepriekš nezināmu mīnu lauku. Mīnētā teritorija bija saglabājusies kopš konflikta, kas šajā reģionā risinājās pagā-jušā gadsimta deviņdesmitajos gados, un atbilstoši Otavas konvencijas prasībām Ungārija norobežoja bīstamo teritoriju pie savas dienvidu robežas un brīdināja par briesmām. 2011. gada septembrī ar ES finansiālo atbalstu tika uzsākts kopīgs Horvātijas un Ungārijas projekts, lai veiktu bīstamo mīnu lauku izpēti un attīrīšanu. Projektā bija paredzēts veikt arī teri-torijas vides atveseļošanu, kā to nosaka ES Dzīvotņu direktīva.

Divdesmit četrus mēnešus ilgais atmīnēšanas projekts bija lielākais Ungārijas un Horvātijas Pirmspievienošanās palīdzī-bas instrumenta Pārrobežu sadarbības programmas 2007.-2013. gadam projekts, kurš saņēma ES finansējumu gandrīz 3 miljonu euro apmērā. Šis projekts papildina citus ieguldīju-mus, kas no šī programmas tika veikti vides un ilgtspējīga tūrisma jomās.

Projekta īstenošanas laikā tika veikta augsnes izpēte, lai atrastu mīnas un noteiktu to prioritāro secību. Robežas Ungārijas pusē tika atmīnēta vai paziņota par citādi drošu teritorija 1 km² platībā, savukārt Horvātijas pusē tika atmī-nēts lauks 1,5 km² platībā.

Pierobežas teritoriju atmīnēšana bija priekšnosacījums dau-dzu citu sadarbības projektu īstenošanai saistībā ar aizsar-gājamo dabas teritoriju tīklu Natura 2000.

Kopš šī teritorija ir atmīnēta un kļuvusi droša, tiek strādāts, lai veicinātu ilgtspējīgu tūrismu šajā apkaimē, veidojot tema-tiskus kultūras mantojuma maršrutus un popularizējot velo-maršrutus, kas savieno reģiona vēsturiskās vietas.

Dravas-Donavas nacionāla parka aizsargājamās teritorijas sakopšanu tagad var veikt, neapdraudot šeit dzīvojošos iedzī-votājus. Tāpat tagad ir vieglāk uzturēt aizsargdambjus un cīnīties pret plūdiem šajā pierobežas zonā. Turklāt zeme ir atkal pieejama lauksaimniecībai.

▶ UZZINIET VAIRĀKhttp://www.hu-hr-ipa.com/en/funded-project/46

Kopējās izmaksas: EUR 3 530 000ES ieguldījums: EUR 3 000 000

▶PROJEKTU PIEMĒRI

44

Neatliekamās palīdzības dienesti Rumānijas centrā-lajā reģionā saņēma atbalstu ieguldījumu veidā eki-pējuma iegādei un apmācībai, ko daļēji finansēja Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF). Līdz ar jauna specializēta autoparka izveidi, reģiona neatlie-kamās palīdzības dienestu reaģēšanas laiks ir ievē-rojami samazinājies.

Projekts Rumānijas Centra reģiona neatliekamās palīdzības dienestu atbalstam paredzēja iegādāties 40 jaunas auto-mašīnas, tostarp 24 ātrās neatliekamās palīdzības reaģē-šanas automašīnas, kas aprīkotas ar pirmās neatliekamās palīdzības, ugunsdzēšanas ierīcēm un ekipējumu iesprostotu cilvēku atbrīvošanai. Starp jaunajiem transportlīdzekļiem bija arī ugunsdzēsēju kravas automobiļi un transportlīdzekļi, kas aprīkoti ar speciālām griešanas iekārtām negadījumos cie-tušu cilvēku atbrīvošanai.

Turklāt tika iegādātas trīs automašīnas, kas paredzētas pēt-niecībai, lai novērstu bioloģiskus, ķīmiskus, radioloģiskus negadījumus un kodolnegadījumus, kā arī īpašs ekipējums vadības un kontroles centra vajadzībām, lai uzlabotu komu-nikāciju liela mēroga negadījumos.

ERAF atbalstītā ieguldījumu pakete ir daļa no Rumānijas valsts mēroga stratēģijas, lai uzlabotu ārkārtas situāciju pār-valdību un neatliekamo medicīnisko palīdzību visā valstī. Kopējais mobilo neatliekamās palīdzības reaģēšanas vienību skaits reģionā ir palielinājies no 87 līdz 127 vienībām. Saskaņā ar plānu ir izveidoti astoņi reģionāli vadības un kon-troles centri, lai koordinētu reaģēšanu katastrofu gadījumos un nelaimes gadījumos, savukārt 647 cilvēki ir pilnveidojuši savas prasmes, piedaloties apmācības programmā.

Pateicoties ieguldījumu programmai, ir ievērojami samazinā-jies mobilo neatliekamās palīdzības vienību vidējais reaģē-šanas laiks no 48 minūtēm līdz 27 minūtēm lauku apvidos un no 25 minūtēm līdz 13 minūtēm pilsētās. Tagad neatlie-kamās palīdzības dienesti ir labāk aprīkoti darbam kalnu apgabalos ziemas mēnešos, kas vienmēr ir bijis īpaši grūti.

“Četrdesmit jaunās neatliekamās palīdzības automašīnas, ko iegādājās Centra reģions, ir ļāvušas ievērojami uzlabot reaģē-šanas spējas avārijas situācijās”, stāsta Centra reģiona Reģionālās attīstības aģentūras ģenerāldirektors Simon Creţu. “Mūsdienīgs profesionāls ekipējums un labi apmācītu profe-sionālu komandu darbs ir saīsinājis palīdzības sniegšanas laiku, kas galējās situācijas ir palīdzējis glābt dzīvības.”

▶ NEATLIEKAMĀS PALĪDZĪBAS DIENESTU NOSTIPRINĀŠANA RUMĀNIJAS CENTRĀLAJĀ REĢIONĀ

▶RUMĀNIJA

▶ UZZINIET VAIRĀKhttp://www.regio-adrcentru.ro/Detaliu.aspx?t=COMComunicate&eID=1154


45


http://www.regio-adrcentru.ro/Detaliu.aspx?t=COMComunicate&eID=1154

http://www.regio-adrcentru.ro/Detaliu.aspx?t=COMComunicate&eID=1154

Vērienīga Kipras nozīmīgākās ostas modernizācija Limasolā dos iespēju apkalpot lielāku kuģu skaitu, tostarp jaunākās paaudzes lielizmēra konteinerkuģus, un paaugstināt konteineru pārkraušanas jaudas.

Limasola ir viena no noslogotākajām ostām Vidusjūrā, un tajā notiek vērienīgi ostas paplašināšanas un kuģošanas kanālu padziļināšanas darbi, lai ostā varētu uzņemt lielus jaunākās paaudzes pasažieru un kravas kuģus.

Jaunā osta Lemesā (kas ir otrs Limasolas nosaukums) dar-bojas kopš 1974. gada. Tā tika uzcelta, lai lielā mērā pārņemtu vecās ostas funkcijas (kuru pašlaik izmanto galvenokārt zve-jas kuģi), un kopš Famagustas ostas, kas atrodas valsts aus-trumu pusē, nonākšanas Kipras Republikas valdības kontrolē jaunā osta ir kļuvusi par Kipras galveno ostu.

Tajā pārkrauj divas trešdaļas no valsts konteineru kravām un pārvadājumiem, kā arī visu importam paredzēto graudu apjomu. Šobrīd osta apkalpo vairāk nekā 90 % no valsts jūras pasažieru satiksmes.

Šobrīd pateicoties projektam, kurš tiek īstenots divos pos-mos, līdz 16 metriem ir padziļināts ostas rietumu baseins (iepriekš tā dziļums bija no 11 līdz 14 metriem), bet ostas ievadkanāls un kuģu apgriešanās zona ir padziļināti līdz 17 metriem. Ir pabeigti arī ostas esošo piestātņu un atse-višķu mola daļu nostiprināšanas darbi.

Projekta otrā posma celtniecības darbi tika sākti 2013. gada sākumā, un ir paredzēts pagarināt ostas rietumu baseina esošās piestātnes par 500 metriem (to pašreizējais kopējais garums ir 770 metri). Plānots, ka otrā posma darbi tiks pabeigti 2015. gada vasarā.

Kāds cits saistīts projekts paredz jauna pasažieru termināļa celtniecību. Kopā abi projekti ievērojami palielinās Kipras nozīmīgākās ostas jaudas. Tā būs ievērojams pasažieru un kravas kuģu apkalpošanas centrs, un vēlas kļūt par nozīmīgu konkurentu kravu pārvadājumu tirgū. Konteineru pārkrau-šanas jauda no pašreizējām 643 000 vienībām tiks palieli-nāta līdz vairāk nekā vienam miljonam TEU vienību gadā (TEU ir starptautiski izmantots apzīmējums standarta izmēra konteineru vienībai, kas atbilst divdesmit pēdām).

Lai atbalstītu ostas paplašināšanu, ir sākts liels ceļu celtnie-cības projekts ar mērķi uzlabot Limasolas ostas savienojumus ar valsts autoceļu tīklu. Kopējie ieguldījumi projektā, kas savienos jauno ostu ar Limasolas-Pafas autoceļu, ir 126 mil-joni euro, no kuriem 90 miljoni euro ir ES Kohēzijas fonda finansējums. Šāds risinājums ļaus arī samazināt satiksmes sastrēgumus un piesārņojumu ostas apkārtnē.

Plānots, ka valsts galvenās ostas infrastruktūras moderni-zācija un piekļuves uzlabošana pārvērtīs Limasolu par efek-tīvu, tehnoloģiski modernu, konkurētspējīgu ostas pilsētu un palīdzēs tai izcīnīt vadošu vietu Vidusjūras austrumu reģionā Kipras tirdzniecības, tranzīta kravu un kruīza laineru apkal-pošanā. Pateicoties šiem uzlabojumiem, tiks atvieglota pie-kļuve ES un citiem tirgiem, kā arī radītas ieguldījumu un tirdzniecības iespējas.

▶ UZZINIET VAIRĀKwww.cpa.gov.cy

▶KIPRA

Kopējās izmaksas: EUR 25 300 000ES ieguldījums:

EUR 21 505 000

▶PROJEKTU PIEMĒRI

▶ OSTAS ATJAUNOŠANA EKONOMIKAS STIMULĒŠANAI

46

http://www.cpa.gov.cy/CPA/page.php?pageID=1&langID=13

▶FRANCIJA

Health Canada marķējumu tirdzniecībai Kanādā. Šobrīd šo ierīci izmanto vadošie neiroķirurgi vairākās slimnīcās Eiropā, Ziemeļamerikā un Āzijā. Pašlaik uzņēmums strādā pie ROSA™ versijas, kas paredzēta muguras operācijām, nodrošinot tikpat augstu precizitāti.

Uzņēmumā Medtech SAS Monpeljē šobrīd strādā 20 cilvēki. Uzņēmumam ir biroji Ņujorkā un Kanādā, izplatītāji visā pasaulē, un tas darbojas apmēram trīsdesmit valstīs.

Lai turpinātu izaugsmi, 2012. gada beigās uzņēmums Medtech saņēma finansējumu 4,5 miljonu euro apmērā no Soridec, SAS JEREMIE LR un Midi-capital konsorcija. Uzņēmums tur-pina savu mērķtiecīgo izaugsmi un 2014. gadā vēlas sasniegt pārdošanas rādītāju pieaugumu par 50 % līdz 3 miljoniem euro. 2013. gada novembrī uzņēmums piesaistīja papildu 20 miljonus euro, veicot akciju sākotnējo publisko piedāvā-jumu (IPO) Parīzes EnterNext biržā, kas ir NYSE Euronext filiāle ar specializāciju MVU tirgus veicināšanā un izaugsmē. Šis papildu finansējums ļaus paātrināt jaunu tirgu apgūšanu, īpaši orientējoties uz tādām valstīm kā Itālija, Spānija, Vācija un Amerikas Savienotās Valstis.

▶ UZZINIET VAIRĀKhttp://medtech.fr/en/home

▶ ĶIRURĢIJAS ROBOTU IZSTRĀDES FIRMAS DARBĪBA PAPLAŠINĀS


Francijas medicīnas tehnoloģiju jomā strādājošs MVU, kas saņēma ieguldījumus no Langdokas-Rusijonas ini-ciatīvas JEREMIE, gūst panākumus starptautiskā mērogā un nesen tika iekļauts Parīzes EuroNext biržas sarakstā.

Uzņēmums Medtech SAS, kurš atrodas Monpeljē pilsētā, ir dibināts 2002. gadā ar mērķi izstrādāt robotus, kas spētu palīdzēt ķirurgiem veikt sarežģītas operācijas, kurām nepie-ciešama augsta precizitāte. Uzņēmuma pirmā izstrādātā robota nosaukums bija BRIGIT™ un tas bija paredzēts orto-pēdiskām operācijām. 2006. gadā tas tika pārdots pasaules vadošajam ortopēdiskās ķirurģijas tehnoloģiju uzņēmumam Zimmer Inc.

Pēc tam uzņēmums Medtech izstrādāja ROSA™ – jaunas paau-dzes lāzervadāmas ķirurģijas robota rokas, kas paredzētas neiro-ķirurģijas procedūrām. Šī ierīce atbalsta un papildina neiroķirurga darbu sarežģītās smadzeņu operācijās. 2009. gadā ROSA™ tika apstiprināta tirdzniecībai Eiropā, saņemot CE marķējumu, kā arī Pārtikas un zāļu administrācijas (FDA) apstiprinājumu ASV un

▶JEREMIE Eiropas apvienotie resursi mazajiem, vidējiem un mikrouzņē-mumiem (JEREMIE) ir Eiropas Komisijas iniciatīva, kas izstrā-dāta kopā ar Eiropas Investīciju fondu (EIF). Tās uzdevums ir sekmēt finanšu inženierijas instrumentu izmantošanu, lai uzlabotu MVU piekļuvi finansējumam, izmantojot Eiropas strukturālo un investīciju fondu intervences pasākumus.30 miljonus euro lielo JEREMIE holdinga fondu Langdokā-Rusijonā daļēji finansē ERAF (ar 15 miljoniem euro) un Langdokas-Rusijonas reģionālā padome (ar 15 miljoniem euro), savukārt Francijas valsts rīkojas kā vadošā iestāde, bet EIF ir atbildīgs par fonda pārvaldību. Tā mērķis ir sniegt atbalsta finansējumu ar šādu trīs finanšu instrumentu starpniecību: a) riska dalīšanas aizdevumu instruments novatoriskiem jaunizveidotiem uzņēmumiem, b) līdzieguldī-juma instruments maziem un vidējiem uzņēmumiem ar aug-stu izaugsmes potenciālu, c) portfeļa garantiju instruments MVU konkurētspējas nostiprināšanai.

47


http://medtech.fr/en/home

KN-LR-13-0

48-LV-C

▶PROGRAMMA

2014. GADA 31. MARTS_Brisele (BE)

RegioStars apbalvošanas ceremonija

2014. GADA 8.-9. SEPTEMBRIS_Brisele (BE)

6. kohēzijas forums

2014. GADA 30. SEPTEMBRIS UN 1. OKTOBRIS_Brisele (BE)

Attālo reģionu forums (RUP forums)

2014. GADA 6.-9. OKTOBRIS_Brisele (BE)

OPEN DAYS

Papildinformāciju par šiem pasākumiem skatiet Inforegio tīmekļa vietnes sadaļā Programma: http://ec.europa.eu/regional_policy/conferences/agenda/index_lv.cfm

▶

www.ec.europa.eu/inforegio

www.yammer.com/regionetworkReģionālās politikas un pilsētpolitikas ĢD sadarbības platforma

www.twitter.com/@EU_Regional

www.twitter.com/@JHahnEU

www.flickr.com/euregional

Pierakstieties uz mūsu REGIOFLASH jaunumiemwww.inforegiodoc.eu

PIESLĒDZIES

Eiropas Komisija, Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorātsKomunikācija – Ana-Paula LaissyAvenue de Beaulieu 1 – B-1160 BruxellesE-mail: [email protected]īmekļa vietne: http://ec.europa.eu/regional_policy/index_lv.cfm

http://ec.europa.eu/regional_policy/conferences/agenda/index_lv.cfm

http://ec.europa.eu/regional_policy/conferences/agenda/index_lv.cfm

http://ec.europa.eu/regional_policy/index_lv.cfm

https://www.yammer.com/regionetwork

https://twitter.com/@EU_Regional

www.twitter.com/@JHahnEU

http://www.flickr.com/photos/euregional

https://www.inforegiodoc.eu/

mailto:regio-info%40ec.europa.eu?subject=

http://ec.europa.eu/regional_policy/index_lv.cfm

anorama - european commissionec.europa.eu/regional_policy/sources/docgener/panorama/pdf/mag4… ·...

Documents