ARDS

Dainas Olinas saruna ar Latvija pirmas RTgas Energetikas agenturas (REA) di­re ktori MAIJU RUBlNU

- Liekas mazliet dlvaini, ka situacija, kad Latvija bija planots likvidet gandriz visas agenturas, piedevejot tarn Tstenu liekezu statusu, musu sarunas pamatdoma ir mudinat arT citas pasvaldlbas izmantot RTgas piere-dzi, veidojot energetikas agenturu.

- Vards "agentura" jau nav lamuvards, bet normala struktura, kas iratzlta Eiropa. Mes esam Joti priedgi, ka tadu izveidojam, jo sadu vietejo pasvaldTbu energeti­kas agenturu Eiropa jau irvairaknekacetrsimt. Tas irjoti Tpatnejas, jo te strada maz cilveku. REA esam pieci pil-na laika darbinieki - augsta fTmena profesionaji, kuriem nakas darboties ar lielu noslodzi. Energoapgade, kon-kretak-siltumapgade, irviena no pasvaldTbu funkcijam ne tikai Latvija, bet an parejas Eiropas valstTs. ST nozare nav vadama bez zinasanam, jo sobrTd energetika un vide uzskatamas par divam atslegas lietam, kas svangas cilveces izdzTvosanai. Neaizmirstiet, ka RTgas siltumap­gades sistema aptver 52 procentus no visas valsts sil­tumapgades procesa! MusdienTgi atrisinat energetikas jautajumus nevar but pa spekam pasiem pasvaldTbu politikiem, tas jadara specialistiem, kuri kjust par politi-ku profesionalajiem palTgiem. Vini veido pareizu ievirzi energetikas attTstTbai. REA nolikumateikts, ka agenturas izveidosanas merkis ir energoapgades vadTba un koor-dinacija RTgas teritorija un energoefektivitates nozTmes skaidrosana un informacijas nodrosinasana iedzTvota-jiem. Mes esam tie, kas izstrada visus strategiskos doku-mentus, piemeram, siltumapgades attTstTbas koncepci-ju, esam kerusies pie galvaspilsetas elektroenergetikas attTstTbas koncepcijas, stradajam pie ilgtspejTgas ener­getikas ncTbas plana izstrades laikposmam lTdz 2020. gadam. Musu uzdevums ir ne tikai izstradat sos strate­giskos dokumentus, bet an ieviest tos. Butu parspTleti apgalvot, ka musu agenturas cilveki veic sos apjomTgos uzdevumus tikai saviem spekiem, uzturam saikni ar visam organizacijam un uznemumiem, kas nodrosina energoapgadi - "Latvenergo", "RTgas siltumu", "Latvijas

Gazi", ar dazadam servisa organizacijam, kas sniedz pa-kalpojumus tiesi iedzTvotajiem. Biezi esam starpnieki, kuri sekme modernako tehnologiju ienaksanu pilsetas energosaimniecTba. Gadajam par pietiekami uzskata-miem demonstracijas pilotprojektiem, lai jautu iedzT­votajiem parliecinaties par jauninajumu prieksrocTbam ne tikai uz papTra, bet realitate.

-Sie uzdevumi - labak vai sliktak - tacu tika risinati an pirms REA izveides.

- Jums taisnTba, tika risinati. Uzreiz japiebilst, ka RT-gai zinama mera veicas (ne tikai Latvijas, bet pat visas Austrumeiropas meroga), jo energosaimniecTbas sakar-tosanu sekmeja vairakas sakritTbas. Esmu inzenierzinat-nu doktore energetika, 1996. gada mani ieveleja RTgas dome. LTdz tarn energosaimniecTba valdTja haoss, bet mes jau 1997. gada izstradajam pirmo siltumapgades attTstTbas koncepciju. Nekad vel lTdz tarn RTgai sada do-kumenta nebija bijis. Tomer mana zinatnieces pieredze mudinaja nkoties zinatniski. Otra veiksmTga sakritTba -1996. gada pirmoreiz RTgas vesture ka vienotu siltum­apgades uznemumu izveidoja anakciju sabiedrTbu "RT­gas siltums", tatad vienlaikus ar jaunas domes darbTbas sakumu. Par uzpemuma vadTtaju kjuvajoti energisks in-zenieris Aris ZTgurs, kurs atri aptvera koncepcijas ideju dotas prieksrocTbas - skaidru skatTjumu uz siltumapga­des attTstTbu. Vipa organizatora dotTbas palTdzejaTstenot musu izstradato koncepciju. Kopa stradajot, mums iz-devas "RTgas siltumu" izveidot par veiksmTgako siltum­apgades uznemumu Austrumeiropas valstTs, ko citiem stadTja par piemeru. Ilgstosi mums bija zemakie siltuma tarifi, turklat tie nekaveja sakartot siltuma razosanu. Visi rekonstrukcijas darbi, siltuma avotu parbuves notika, nepaaugstinot tarifus. Turklat vel sakartojam norekinu sistemu. Ap 1996. gadu ndzinieku paradi par siltumu bija 63 miljoni latu, tacu jau pec daziem gadiem sis pa-rads saruka un kops1999. gada vairs tadu paradu nekad nav bijis. RTgas merogi irjoti lieli, energosaimniecTbu var noturettikai sakartota norekinu sistema. Pasreizejais ses-simt tukstosu latu parads ir tikai nieks, salTdzinot ar nule minetajiem 63 miljoniem. Ka mums tas izdevas? Veido­jot norekinu sistemu, izskaitjojam maznodrosinato skai-tu, ka an to, cik lieli socialie fondi pasvaldTbai japaredz. Tadu iedzTvotaju, kas apzinati nevelas norekinaties par komunalajiem pakalpojumiem, ir maz, ar tiem jacTnas tiesai, bet vairakumam trukst naudas. Nevar tacu patar tiesvedTbas palTdzTbu parjemt naudu no tiem, kam tas trukst sodien un nebus an fft. Tapec mes aprekinajam, cik lielam jabut pasvaldTbas socialajam fondam, lai palT-dzetu maztungajiem nomaksat rekinus.

- Sogad situacija gan varetu but daudz sliktaka.

- Socialaja fonda naudai ir japietiek jebkura situacija, preteja gadTjuma izregulesies visa norekinu sistema un lTdz ar to var sabrukt siltumapgade. Negribetos atkal at-griezties pie 63 miljonu parada, ar ko sakam darbu RTgas

34 LOGS!

dome. Nesaubos, ka RTgas domes LabklajTbas depar-tamenta specialisti ir pietiekami zinosi, lai kalkulacijas paredzetu vajadzTgo rezervi jebkurai situacijai. KautarT apkures izmaksas RTga ir vienas no zemakajam Latvija, tomer musu siltumapgades sistema aptver52 procentus no visas valsts siltumapgades. Tapec an nesaubTjamies par Energetikas agenturas nepieciesamTbu. Kad bei-dzu deputates darbu, mans amata pectecis Komunalo un dzTvokJu jautajumu komitejas vadTtaja postenTJanis Karpovics aicinaja mani izveidot un vadTt RTgas pilse­tas energoapgades ekspertu konsultatTvo padomi, kas stradaja rokroka ar komiteju. Sajos piecos darba gados padomes sastava tapa an jauna koncepcija lTdz 2016. gadam. RTgas Energetikas agenturas nodibinasana bija visai likumsakarTgs turpinajums aizsaktajiem darbiem. Latvija bijam pirmie, bet Eiropa tolaik sadu agenturu jau bija daudz, tapec modelis bija gana aprobets. Par REA pirmo dzimsanas dienu jauzskata 2007. gada jan-varis, kad apstiprinaja lemumu par agenturas izveidi, bet oficiali projekts aizsakas pern astotaja februarT un noslegsies 2011. gada februarT.

- Un pec sa datuma?

- Istenota Eiropas SavienTbas projekta noteikumi pa-redz, ka agenturai janostrada obligatie pieci gadi. ja saja laika to likvidetu vai, moderni sakot, optimizetu, naktos atmaksat Eiropas ieguldTto naudu. Projektu uz pusem finanseja RTgas pasvaldTba un Eiropas SavienTba. Lai sa-nemtu Eiropas lTdzfinansejumu (divsimttukstosus eiro), kas nodrosinatu agenturas izveidi un tns gadu darbTbu, startejam konkursa. LTdzekjus ieguldTjam telpu apnko-juma un iekartojuma, datortehnika, an musu atalgo-jums ir paredzets projekta, tadejadi mes nekada veida arpus projektiem neapgrutinam RTgas domes budzetu. Uzsakot darbu pie REA izveides, mus joti atbalstTja gan toreizejais energetikas komisars Piebalga kungs, gan Eiropas SavienTbas parstavniecTbas Latvija darbinieki. Vini Joti iestajas par mums an tad, kad jaunieveletas do­mes vadTba atbilstosi "laikmeta noskanam" saka apsvert musu agenturas "optimizaciju". Tagad pretrunas atrisi-natas, un ceru, ka RTgas dome arvien vairak parliecinas par musu agenturas atdevi.

- Ko no REA pieredzes vajadzetu secinat un maclties citu pasvaldTbu vadTtajiem?

- Latvija mes bijam pirmie, tagad jau mums radusies sekotaji. Pilna spara strada Zemgales regionala energe­tikas agentura Jelgava. Noteikumi paredz, ka agenturai jaaptver vismaz simts tukstosi iedzTvotaju. Latvijas me­roga tik lielu pasvaldTbu, izpemot RTgu, nav. Uzskatu, ka musu valstT tapec butu tikai logiski veidot agenturas re-gionos, ka tas jau noticisZemgale. Energetikas agentura vel varetu but, piemeram, Valmiera vai CesTs, Rezekne vai DaugavpilTun noteikti Liepaja, kurtojau merktiecTgi sakusi veidot.

- Drosi vien, ka sekotaji izmanto REA bagato pieredzi. Vai jus var uzskatTt par sava veida krustmati?

- Savu pieredzi mes neslepjam, stastam visiem un visur, ne tikai Latvija vien. Nesen mums radniecTgu agenturu

izveidoja Tartu. Parastijau igauni mums daudzviet irsoli prieksa, bet sadas agenturas vipiem nebija. Kaiminu pieredze bija neveiksmTga, jo divas privatas agenturas beidza pastavet, tapec Tartu agentura ir pirma. Tagad viena projekta kopa ar Liepaju pec musu ierosinajuma savu agenturu veidos Tallina. ArT RTgas agenturas pro­jektu iesniedzam kopa ar vel cetram Eiropas valstu pas-valdTbam. Jau teicu, ka Eiropa energetikas jautajumi ka izdzTvosanai svangi nosacTjumi tiek verteti joti augstu, tapec irsamera daudz avotu, no kuriem var piesaistTt ES lTdzekjus. Vajag tikai gribet! No savas puses daram visu iespejamo, lai sekotajiem butu iespejas aizgut musu pieredzi. Kad Lielo pilsetu asociacija iepazTstinajam ar REA, atsaucTbu un ieinteresetTbu izradTja Valmieras mers inesis Bokis, kura vadTta pilseta energoefektivita­tes problemam pievers lielu uzmanTbu. Citadi jau an nevar but, jo valmieriesi irto cetru Latvijas pilsetu vidu, kas parakstTja Eiropas pilsetu meru paktu. Tapat ka RTga, Jelgava un Jekabpils. Tapec, manuprat, butu tikai logis­ki, ja Vidzemes regiona agentura rastos saja pilseta. Pa-rejo regionu interesi pagaidam jutam maz.

- Vai jusu sekotaju darbTbas principi ir lTdzTgi REA?

- Merki ir vienoti, precTzak - tiem jabOt vienotiem visam agenturam, kuras veido ar Eiropas atbalstu. Pirmajos gados ES specialisti joti uzmanTgi seko norisem. Aizva-dTtaja nedeja Brisele piedalTjos sada sanaksme, kur bija sapulcinati septipdesmit agenturu vadTtaji no dazadam valstTm. Kartejoreiz dalTjamies pieredze un apmainTja-mies domam. Tagad jau pasi jutamies spejTgi un tiesTgi apmacTt citus ne tikai Latvija vien. Beidzamaja laika Ei­ropas SavienTbas ietekme un an musu sadarbTbas part-neru loks paplasinas austrumu virziena, ietverot bijusas NVS valstis - Baltkrieviju, Ukrainu, Moldovu, ka an tns Aizkaukaza valstis. ArT vini piano veidot energetikas agenturas.

- Cik Mela mera jums rup ne tikai energetikas proble-mu risinasana, bet arT iedzTvotaju intereses?

- Mans darba gajums faktiski virzTjies joti pareizi, jo RT­gas dome biju deputate. Un deputatam tacu ir jabut ie­dzTvotaju interesu un vajadzTbu aizstavim! Varbut tapec musu agenturai joprojam irjoti ciesa saikne ar rTdzinie-kiem. Pagajusaja rudenT, gatavojoties maju siltinasanas programmai, organizejam energoauditus. AtskirTba no valsts organizetajiem energoauditiem, kuros galvena saikne ir ar namu apsaimniekotajiem, musu merkis bija iedzTvotaju informesana un iesaistTsana. RTkojam izsta-des un pasi piedalamies tajas, izdodam zurnalu, infor-matTvos bijetenus, gatavojam izdales materialus, musu interneta majaslapa jaunumi paradas gandnz vai katru dienu. Tiekamies an klatiene, jo pie mums nak tie, kuri gatavojas panpemt maju sava apsaimniekosana un vei­dot dzTvokJu Tpasnieku biednbas. Sie iedzTvotaji ludz musu padomu, ka to vislabak izdant. Ar prieku tad vi-piem skaidrojam, ka tikai sadas biednbas dod iedzTvo­tajiem tiesTbas but sava nama saimniekiem un lemt pa­siem par savas majas dzTvi. Agrakvipi faktiski bija namu parvalzu vasaji. Diemzel nakas atzTt, ka RTgai lTdz sim nav parak veicies ar namu parvalzu vadTtajiem, ne visi ir saimniekojusi godpratTgi. Esmu gandarTta, ka jauna

dome nopietni kerusies pie sis problemas. Tas nav nor-mali, ja iedzTvotajiem javairas no saviem apsaimnie-kotajiem! 2009. gada sakuma Riga bija aptuveni 1300 namu apsaimniekosanas sabiedribu, 820 sabiedrTbas jau bija parnemusas majas pasu zina, bet tikai 72 bija palikusas pie veca apsaimniekotaja. Tas pierada, ka pie pirmas iespejas iedzTvotaji "beg prom" no lTdzsinejiem saimniekiem. Aplami butu teikt, ka slikti ir visur Riga. Lielakoties gan ta ir, bet, piemeram, par "Jugla namu" apsaimniekotajiem vismaz mus interesejosa joma gri-bu teikt pretejo. Lemt par apsaimniekotaju atbildTbu un darba kvalitati nav musu kompetence, tas jadara domei. Sie ir tikai secinajumi, ko guvam, saistoties ar iedzTvotajiem tagad, kad sakusies jauna era - namu sil­tinasana, ko uzskatam parvienu no saviem gaivenajiem uzdevumiem.

- Ar siltinasanas tematu sanak mazliet UdzTgi jau mi-netajai agenturu problemai. No vienas puses, varetu apsveikt jauno iespeju siltinat, lai pecak ietaupltu gan energoresursus, gan naudas lldzekjus, turklat, radot jaunas darbavietas, varetu "sildTt" ekonomiku, bet, no otras puses, dzTves realitate sobrTd drTzak liek do-mat par visai piezemetam iedzTvotaju vajadzlbam -izdzTvot saja krTzes ziema.

- PiekrTtu, tomer gribu atgadinat, ka majokju siltina­sanas programmas iesakums bija samera veiksmTgs. 2008. gada rudenT Riga piecas majas nosiltinaja pasi iedzlvotaji. Protams, strauji mainoties ekonomiskajai si-tuacijai, veiksmlgais starts apslka, parspTti musu aktivi-tatem. Tagad Riga nosiltinatas 12 majas, kas ir joti niedgs procents, salldzinot ar daudzdzlvokju maju kopskaitu, kam sada renovacija butu nepieciesama - sesiem tuk-stosiem namu! Sogad, neraugoties uzjoti labiem notei-kumiem, kas Jautu sanemt palTdzTbu no Eiropas struk-turfondiem, pieteikusies vien divpadsmit maju apsaim-niekotaji. Diemzel tas nav tikai iedzTvotaju bazas par nakotni, daudz vairak stagnaciju radTja kredTtu sistemas sabrukums. Banku kredTtprocenti ir tik joti sakapinati, ka iespejas izmantot strukturfondu labos noteikumus atduras pret so barjeru. Tomer optimismam par siltina­sanas projekta veiksmTgu talakvirzTbu esam radusi citu pamatu, jo Latvija ienakusi jauna kustTba - ESCO.

- Kotas nozTme?

- ESCO ir energoefektivitates servisa uznemums. Pirma aktivitate saistas ar NTderlandes ESCO grupu. ESCO ide-ja irvienkarsa-vairaki uzpemumi apvienojas, ieguldot daju pejnas nevis bankas, bet maju siltinasanas projek-tos dazadas valstTs. Protams, an ESCO velas gut pejpu, tacu vienlaikus vini nes labumu cilvekiem. NTderlande maju siltinasana noritejusi joti veiksmTgi. 2008. gada ESCO parstavji versas musu agentura, jo eiropiesi to­mer censas saistTties ar radniecTgam strukturam, kas atpazTstamas ES dalTbvalstTs un kuram tapec ir zinami "speles" noteikumi. Vienojamies, ka pirmos eksperi-mentus vini veiks periferija, kur majas ir mazakas un ne-pieciesams an mazak lTdzekju. VeiksmTgus sadarbTbas partnerus ESCO atrada Valmiera. Notiem namiem, kas pieteikusies strukturfondu finansejumam, vairak neka desmit ir no Valmieras. Tagad gan vedinu ESCO atgriez-

ties galvaspilseta. ESCO iedzTvotaju vieta izdara pilnTgi visu - izskaidro savus merkus, piekrisanas gadTjuma abas puses nosledz iTgumu par to, ka vini sagatavos un iesniegs siltinasanas projektu, veiks renovaciju, bet pec tarn uzpemsies majas apsaimniekosanu lTdz bndim, kamer uznemums bus atpelnTjis ieguldTtos lTdzekjus. Sakotneji mazliet mulsinoss iedzTvotajiem var likties viens noteikums - energomaksajumiem pa so laiku ja-saglabajas pasreizeja iTmenT, tie nednkst kjut lielaki, bet an mazaki ne. (Latvijas projektos gan an ir paredzets, ka ietaupTjumiem, ko dos ekas siltinasana, janosedz visas renovacija ieguldTtas izmaksas.) ESCO ir joti ieintereseti ne tikai lTdz minimumam samazinat energijas paterirju, bet an labvelTgi pozicionet sevi paseizejiem un poten-cialajiem klientiem, tapec daudzos namos vini papil-dus veic dazadus musdienu tehnologijas uzlabojumus.

- Vai nlderlandiesu uznemums izmanto vietejo dar-baspeku?

- ESCO firma "frakte" vietejos celtniekus, dazos namos - an apsaimniekotajs paliek vietejais. ledzTvotaji jau pec diviem trim menesiem sanem teicami nosiltinatu mitekli, bet par patereto siltumu virjiem nenakas mak-sat vairak. Musu agentura izpetTjusi, ka dazviet siltina-tajos namos pat kopeja apsaimniekosanas un siltuma maksa ir zemaka neka kaiminu nama, kura iedzTvotaji nav darTjusi neko.

- Vai esat salldzinajusi terinus tiem apsaimniekota­jiem, kas izmanto ESCO pakalpojumus, un tiem, kuri nemusi bankas kredTtu?

- Teriipi ir dazadi - ka kura vieta, jo iznakumu ietekme gan nepieciesama kredTta summa, gan procenti un kre-dTta atdosanai paredzetais gadu skaits.

- Kads butu jusu padoms pasvaldTbu vadTtajiem, pie kuriem ierodas ESCO firmas parstavis?

- Starp citu, maju siltinasana ar lTdzTgiem noteikumiem tagad iesaistTjusies an pasmaju firma "Latio". ESCO pie-redze sevi attaisnojusi daudzas Eiropas valstTs, tapec nesaubos, ka an Latvija rezultati bus labi. Man pat liktos simpatiski, ja lielakas pasvaldTbas veidotu savus ESCO uznemumus, jo iedzTvotaji labpratak pajautos uz viete-jiem. Maju siltinasana Joti nozTmTga ir darba kvalitate. PasvaldTbam jau ir zinama celtniecTbas un renovacijas darbu pieredze, veiksmTga vai neveiksmTga sadarbTba ar celtniecTbas organizacijam, kas Jautu izveleties kriet-nakos darba veicejus. Domaju, katik Mela pilseta, kada ir RTga, vienlaikus varetu rosTties kadi sesi ESCO uzpe­mumi, un visiem pietiktu darba. Sakums jau vienmer rit lenak, bet pecak, kad iespejams praktiski demonstret uzlabojumus un ieguvumus siltinatajos namos, jaunie klienti uzrodas daudz atrak.

- Vai jums irvel citas idejas, kasekmet Eiropas ITmenT izvirzTto merki - siltinat majas, lai taupTtu energore­sursus?

- Ir gan, tas varetu but rotacijas fonds. Daudzas Eiropas valstTs tadus veido valstiska ITmenT, un iedzTvotajiem ir

iespeja taja aizpemties naudu ar joti zemiem procen-tiem. Musu kaimipvalstTs "rotacijas fondi" jau izveidoti, Lietuva aizdevumu var sapemt uz trim, bet Igaunija - ar cetrarpus procentiem. Diemzel lTdz sim musu valsts ap-liecinajusi citas prioritates, piemeram, "Parex"glabsanu un tamlTdzTgas "joti lielas rupes". Neceru uz valsts sa-pratni, tomer Eiropas direktTvas sadus rotacijas fondus jauj veidot an pasvaldTbam, tapec ceru, ka RTga un var-but an citas pasvaldTbas tadu izveidos jau driz. Fonds pilmba likvidetu galveno bremzejoso faktoru, jo cilve-ki drosi varetu risket nemt ilgtermipa kredTtu, savukart atmaksato naudu tulTt varetu ieguldTt nakama mitekja siltinasana. Starptautiskas bankas un fondi irgatavi ie-pludinat naudu rotacijas fondos, pretim gan vini velas redzet an konkretas pasvaldTbas finansialo ieguldTjumu fonda.

- 27. oktobrT Latvijas PasvaldTbu savienTbas Tehnisko problemu komiteja viens no pamatjautajumiem bija situacija siltumapgade, par ko informeja Latvijas Sil-tumapgades uznemumu asociacijas izpilddirektors Andris Akermanis. Vins demonstrejagrafiku, kura uz-skatami paradTta pat divtik atskirTga siltumenergijas cena dazadas Latvijas vietas aizvadTtaja sezona. Pro­tams, galvaspilseta var lepoties, jo tarifs kops pirma novembra ir par 36 procentiem zemaks neka pagaju-saja apkures sezona. Ka jusu profesionales vertejums skaidrotu sis atskirTbas un vai maz ir iespejams tas mazinat?

- Daudzko var darTt! Atkal minesu "RTgas siltuma" pie-meru. Uzpemums ir panacis joti zemas parvades iz­maksas - tikai 13 procentus no tarifa. To sekmeja ne tikai cauruju nomainavien. Specialisti izskaitjoja, kanavren-tabli uzturet daudzus centralos siltuma punktus. Katra maja ierTkoja automatiskos siltuma regulatorus, lai pasi iedzTvotaji varetu izveleties nepieciesamo temperatu-ru dzTvokJos. Butisku ietaupTjumu dod kogeneracija - vienlaicTga elektnbas un siltuma razosana. "RTgas sil-tums" izmanto dabasgazi, tagad visur uzstadTti dumga-zes siltuma utilizatori, kas Jauj razotvel papildu siltumu, nededzinot kurinamo. Daudzas un dazadas metodes jauj paaugstinat siltuma izstradi un noturettarifus. Gal-vaspilsetas siltuma razotaji sakusi uzstadTt siltuma suk-pus. Kapec citi nevar sekot siem piemeriem? RTga va-jadzetu vel zemaku siltuma tarifu, jo lielas stacijas TEC1 un TEC2 pasreiz ir modernizetas, ar joti lielu efektivitati. Diemzel Tsti nepiekntu tai metodikai, ar ko Regulators nosaka tarifu kogeneracijas stacijam. Pagaidam gan neko mainTt nevaram, jo staciju modernizacijai nemam lielus kredTtus. Kad tie bus atdoti, strikti pastavesim uz tarifu parskatTsanu. REA koncepcija uzsveram, ka tagad "RTgas siltumam" dnkst but an pejpa, tomer ta ir daudz mazaka neka citiem energijas uznemumiem (no diviem lTdz cetriem miljoniem). Agrak, kamer situacija nostabi-lizejas, galvaspilsetas siltuma razotaji nedrTksteja pelnTt, tomer pejna ir nepieciesama, jo gazes cena vienmer kapj uz augsu vai pulse atrak, neka var izmainTt situ-matarifus. Pejpa jauj norekinaties pargazi, lai nerastos konflikti.

- Vai sTs savas "viltTbas" jeb, pareizak - gudrTbas esat atklajusi citam pasvaldTbam?

- RTgas Energetikas agentura nekad navslepusi savus at-klajumus, kas var noderet an citiem. Lai "paspikotu" no mums, nemaz nevajag braukt uz RTgu! Interesentiem iesaku biezak ieskatTties REA interneta majaslapa www. rea.lv. Jau sakuma mineju, ka viens no REA darbTbas pamatuzdevumiem ir informacijas izplatTsana. Par kat-ru jaunu notikumu, ideju un sadarbTbas partneri tudaj zinojam majaslapa. BagatTgas ierosmes turvarsmelties gan iedzTvotaji, gan siltuma razotaji, gan pasvaldTbas. Publiskojam daudz uzskatamu materialu, piemeram, divdesmit minusu videofilma iepazTstina ar pirmas majas siltinasanu RTga. Pat skoleniem tur ir sava sada-Ja, kura ievietotas an datorspeles, protams, to merkis ir izglTtot skolenus par energijas taupTsanu, par atjauno-jamiem energoresursiem. Orientejiet savus lasTtajus uz musu majaslapu, jo tur visa musu darbTba atspogujojas ka uz delnas!

- GandrTz katru neclelu masu sazinas iTdzekli vesta par kadu RTgas Energetikas a^enturas aktivitati. Ta vien liekas, ka arzemju investori vispirms apciemo jus, tauja jusu viedokli un drosi vien cer uz jusu atbal-stu. Pirms menesa, piemeram, bija zirja par italiesu biznesa piedavajumu - naktarsavam investTcijam, lai uzstadTtu Latvijas pasvaldTbu siltumapgades sistemas firmas apkures iekartu un kogeneracijas (arT trigV neracijas) blokus ar jaudu no trTsdesmit lTdz desmit tukstosiem kilovatu skeldas un granulu sadedzinasa-nai. Savukart vini interesejas par iespeju no Latvijas iepirkt lielos apjomos koksnes skeldu un granulas Italijas vajadzTbam. Ka jus spejat izvertet katra pieda-vajuma izdevTgumu?

- Kad italiesu partneri atnaca pie mums vizTte, skaidri un gaisi noprasTjam, vai viniem ir nauda, jo naudas tru-kums paslaik ir Latvijas lielaka problema. Apstiprinosa atbilde deva pamatu turpinat sarunu. Ja vini savu nau­du gatavi ieguldTt musu pilsetinu kogeneracijas staci­jas un atpelnTt to pamazam, tas tacu ir lieliski! Latvija ir daudz skeldas un granulu razotpu, bet to ir par maz ne tikai tapec, ka visiem nepietiek, bet an tapec, ka musu mezos joprojam ir papilnam nokaltusu, sapuvusu un noluzusu koku. Turklat citur Eiropa jau sen granulu razosana izmanto an lauksaimniecTbas kulturas. Latvi­ja vajadzetu nevis vaimanat un slinkot, bet audzet sTs kulturas latvanu, dadzu un citu "vides elementu" vieta. Latvija uz vietas granulas patere maz, bet tas Joti pie-prasa citas Eiropas valstTs. Ja italiesiem naudas netrukst, lai perk!

- Kadu jus redzat so ziemu ne tikai RTgas, bet an citu pasvaldTbu iedzTvotajiem un vadTtajiem?

- Neapsaubami - grutu, tacu to grutu dara Latvija pati. Joprojam mes nezinam, kadi bus musu ienakumi, vai mums bus darbs. Nekas nav stabils, viss grozas un mai-nas. Prognozes var balstTt tikai uz kaut ko puslTdz stabi-lu. Vai mes gaidTjam atkal jaunu nodokju slogu? Nekad! Tapec pat mans profesionalisms nejauj neko progno-zet. Es varetu prognozet smaga, tomer stabila situacija, nevis smaga un nestabila. DOsu zaudet gan nednkst, katrai pasvaldTbai jaizverte sava situacija un resursi. Miegaini nogaidTt nevar, jarosas!