krājas.

Krājas kopšanas cirte jāuzsāk, kad mežaudzes kokiem no jaunaudžu saslēgšanās brīža sāk pietrūkt augšanai nepieciešamo resursu – ūdens, barības vielu un gaismas. Veicot kopšanas cirti periodiski tiek izcirsta kāda daļa no audzes.

Tīraudzēs ar krājas kopšanas cirtēm regulē biezību un uzlabo audzes kvalitāti, bet mistraudzēs - veido vēlamā sugu sastāva un kvalitātes mežaudzi.

Krājas kopšanas cirtes intensitāte atkarīga no mežaudzes sastāva, vecuma, krājas, galvenās sugas bioloģiskajām īpašībām, augšanas apstākļu tipa un audzes apsaimniekošanas mežsaimnieciskā mērķa, kā arī no mežaudzes spējas turpināt koksnes ražošanu tādā apjomā, lai galvenās cirtes brīdī krāja būtu tuva maksimāli iespējamajai. Vāja ciršanas intensitāte ir, ja izcērt līdz 15% no audzes krājas, vidēja, ja izcērt 15-25%, stipra, ja izcērt 25-35% un ļoti stipra - izcērtot virs 35% no audzes

Vidējas intensitātes krājas kopšanas cirtē izcērt ap 50 m3 no

hektāra, iegūstot papīrmalku, sīkbaļķus vai malku.

Mežaudze jākopj tā, lai atstātie koki atrastos vienmērīgi visā

mežaudzes platībā. Nedrīkst atstāt lielus, tukšus laukumus.

Krājas kopšanas cirte ir paliekošās meţaudzes koku augšanas apstākļu un meţaudzes veselības stāvokļa un kvalitātes uzlabošana.

AUDŢU KRĀJAS KOPŠANAS CIRTES

Meţa likums nosaka, ka kopšanas cirtē koki cērtami mežaudzes sastāva, paliekošās

mežaudzes koku augšanas apstākļu un mežaudzes veselības stāvokļa uzlabošanai.

Kopšanas cirte ir atļauta gadījumos, ja mežaudzes šķērslaukums ir lielāks par minimālo

šķērslaukumu vai, ja mežaudzē ir slimību, kaitēkļu vai citu iemeslu bojāti koki. Kopšanas

cirtes rezultātā mežaudzes šķērslaukums nedrīkst kļūt mazāks par minimālo šķērslaukumu.

MK Noteikumos Nr. 892 par koku ciršanu meţa zemēs noteikts , kādi koki atzīstami par

augtspēju pilnīgi vai daļēji zaudējušiem. Šo noteikumu 1.pielikumā atrodami mežaudzes

pirmajā stāvā augošu koku minimālo (Gmin) un kritisko (Gkrit) šķērslaukumu lielumi.

Izstrādājot krājas kopšanas cirtes, jāievēro arī Dabas aizsardzības noteikumu prasības!

KO SAKA LIKUMS?

MĒRĶIS – IZAUDZĒT VĒRTĪGU AUDZI GALVENAJAI CIRTEI

Krājas kopšanas cirtes uzdevums

radīt optimālus apstākļus labāko un vērtīgāko koku augšanai;

tehnoloģiski sagatavot audzi galvenajai cirtei.

Krājas kopšanas cirtē jāizcērt:

kaitēkļu, slimību un meža dzīvnieku bojātos kokus; kalstošos un augšanā atpalikušos (starpaudzes) kokus; nevēlamo sugu kokus, kuri traucē valdošās sugas koku augšanu; sliktas kvalitātes kokus; kokus, kuri atrodas zem valdaudzes vainagu klāja un kuru vainagi ir pilnīgi vai daļēji atmiruši; tehnisko gatavību sasniegušos 1.stāva kokus, ja netiek samazināts audzes šķērslaukums zem Gmin.

IETEIKUMI, IZSTRĀDĀJOT KRĀJAS KOPŠANAS CIRTI

AUDŢU KRĀJAS KOPŠANAS CIRTES

Krājas kopšanas cirtes vērtēšanas Bieţāk sastopamo koku sugu min. šķērslaukuma lielumi

kritērijs

ir paliekošās meţaudzes kvalitāte.

Audzes šķērslaukuma lielumu nosaka ar V.Biterliha

šķērslaukuma mērītāju.

Pēc kopšanas cirtes palikušajiem kokiem:

jābūt veseliem un nebojātiem;

jābūt ar dzīvotspējīgu vainagu E 1/2-2/3; P,B,A 1/3-1/2 no stumbra garuma;

jāpieder pie mežaudzes labākajiem kokiem no tehniskās kvalitātes viedokļa.

Paliekošās mežaudzes šķērslaukums nedrīkst būt mazāks par minimālo šķērslaukumu.

Lai prognozētu ieņēmumus no izcērtamajiem kokiem, tos izzīmējiet un veiciet dastošanu, pēc kuras nosaka katras sugas koksnes apjomu m3.

Sekojiet sortimentu cenām tirgū!

Necērtiet ražojošus valdaudzes kokus!

Materiālu sagatavoja D.Iraids un A.Velvere

SAIMNIEKOJIET GUDRI SAVĀ MEŽĀ !

www.metsaliitto.lv Tālr. 67804343