tĒŽu krĀjums...infekciju kontroles efektivitĀte pacientu aprŪp Ē33 mutes un zobu veselĪbas...
TRANSCRIPT
TĒŽU KRĀJUMS
2017.gada 21.-23.septembris
Starptautiskais izstāžu centrs “Ķīpsala”
Rīga
4. Latvijas māsu, vecmāšu un ārstu palīgu kongress. Tēžu krājums. _______________________________________________________________________________________________________________________________________________________
1
4. Latvijas māsu, vecmāšu un ārstu palīgu kongress. Tēžu krājums.
Rīga; 4. Latvijas māsu, vecmāšu un ārstu palīgu kongresa rīcības komiteja, 2017, 44 lpp.
Kongresa moto: Pastāvēs, kas mainīsies! /Rainis/
Kongresa rīcības komisija:
Dita Raiska – Mg.sc,sal., Latvijas Māsu asociācija, prezidente
Līga Ārente - Mg.paed., Latvijas Māsu asociācija, valdes locekle
Iveta Krastiņa - Mg.paed., Mg.sc,sal., Latvijas Māsu asociācija, valdes locekle
Evija Bakša-Zveja – Mg.paed., Latvijas Māsu asociācija, valdes locekle
Ilze Neparte – MBA, Bc.sc,sal, Latvijas Māsu asociācija, valdes locekle
Inese Budzila - Mg.sc,sal., Latvijas Māsu asociācija, viceprezidente
Dace Kalniņa – Latvijas Māsu asociācija, sabiedrisko attiecību speciāliste
Kristīne Embure-Zapoļska – Mg.sc,sal., Latvijas Vecmāšu asociācija, prezidente
Valentīna Beļavska – Latvijas Vecmāšu asociācija, valdes locekle
Ina Mežiņa-Mamajeva – Mg.sc.sal., Mg.paed., LU Medicīnas fakultāte
Linda Alondere – Mg.paed., Mg.sc,sal., LU Rīgas Medicīnas koledža, Māszinību nodaļa
Juris Raudovs - Latvijas Ambulatorā dienesta ārstu palīgu profesionālā biedrība, valdes priekšsēdētājs
Sandra Akmane – Latvijas Ambulatorā dienesta ārstu palīgu profesionālā biedrība, valdes
priekšsēdētāja vietniece
Elita Svereniece - Latvijas Māsu asociācija, valdes locekle
Zinātniskā un satura komisija: Līga Ārente – Mg.paed , Latvijas Māsu asociācija, valdes locekle Laila Laganovska – Latvijas Vecmāšu asociācija Ina Mežiņa-Mamajeva - Mg.sc.sal., Mg.paed., LU Medicīnas fakultāte Linda Alondere – Mg.paed., Mg.sc,sal., LU Rīgas Medicīnas koledža, Māszinību nodaļa
Kongresa organizatori:
Latvijas Māsu asociācija
Latvijas Vecmāšu asociācija
Latvijas Ambulatorā dienesta ārstu palīgu profesionālā biedrība
Latvijas Universitāte
Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledža
Tālākizglītības portāls Evisit
Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT1
Par saturu, valodas labskanību un pareizību atbild tēžu autors/-i.
Datorsalikums – Linda Alondere
© 4. Latvijas māsu, vecmāšu un ārstu palīgu kongresa rīcības komiteja, 2017
ISBN 978-9934-19-332-3
4. Latvijas māsu, vecmāšu un ārstu palīgu kongress. Tēžu krājums. _______________________________________________________________________________________________________________________________________________________
2
SATURS
NEPILNĪGI VEIKTAS PACIENTU APRŪPES IETEKMĒJOŠIE FAKTORI4
MĀSU VIEDOKLIS PROFESIJAS NOZARĒ PAR SPECIALIZĀCIJU PIEPRASĪJUMU,
PIEMĒROTĪBU UN INTEGRĒŠANĀS IESPĒJĀM DARBA TIRGŪ LATVIJĀ6
TĀLMĀCĪBA ĀRSTNIECĪBAS PERSONU PROFESIONĀLĀ PILNVEIDĒ – IZAICINĀJUMS,
IESPĒJAS UN RISINĀJUMS8
VĒŽA STIGMA KĀ ONKOGINEKOLOĢISKO PACIENTU AGRĪNAS DIAGNOSTIKAS UN
ĀRSTĒŠANAS KAVĒTĀJA9
OPERĀCIJU PLĀNOŠANA UN PLĀNU REALIZĀCIJAS IETEKMĒJOŠIE FAKTORI10
PERSONĀLA PĀRVIETOŠANĀS UZ/NO OPERĀCIJU ZĀLES INTENSITĀTE UN IEMESLI
INTRAOPERATĪVAJĀ PERIODĀ11
TRAUKSMES SAISTĪBA AR PAŠNĀVĪBAS DOMĀM VAI DARBĪBĀM PERSONĀM VECUMĀ
NO 18 LĪDZ 49 GADIEM12
PAŠPALĪDZĪBAS PIEEJA HRONISKO MUGURAS LEJASDAĻAS SĀPJU PACIENTU
APRŪPĒ13
VARDARBĪBAS ESAMĪBAS NOVĒRTĒJUMS UN TĀS SAISTĪBA AR DARBASPĒJĀM
VESELĪBAS APRŪPES SEKTORĀ STRĀDĀJOŠIEM14
VECMĀŠU VADĪTU LĪGUMDZEMDĪBU SALĪDZINĀJUMS STACIONĀRĀ UN
MĀJDZEMDĪBĀS LATVIJĀ15
ONKOLOĢISKU PACIENTU DZĪVES KVALITĀTES IZVĒRTĒJUMS, REHABILITĀCIJAS
PERIODĀ16
PACIENTU DROŠĪBA UN MĀSU IZGLĪTĪBA17
INTERNETA LIETOŠANAS PARADUMU TENDENCES JAUNIEŠIEM18
AMBULATORO APRŪPES MĀSU PROFESIONĀLĀS DZĪVES KVALITĀTES RADĪTĀJI UN
TO SAISTĪBA AR DARBA PIEREDZI PRIMĀRĀS VESELĪBAS APRŪPES SISTĒMAS
LĪMENĪ19
AMBULATORO APRŪPES MĀSU MOTIVĀCIJA STRĀDĀT IZVĒLĒTAJĀ PROFESIJĀ UN TO
IETEKMĒJOŠIE FAKTORI21
INTERNO MĀSU APMIERINĀTĪBA AR DARBU STACIONĀRĀ22
TRAUKSMES RĀDĪTĀJI GRŪTNIECĪBAS LAIKĀ SIEVIETĒM PĒC 35 GADU VECUMA23
MŪZIKAS TERAPIJA SĀPJU APRŪPĒ24
AR KRŪTS VĒZI UN ĀRSTĒŠANU SAISTĪTA NOGURUMA SIMPTOMA DINAMIKA
NEFARMAKOLOĢISKAS INTERVENCES IETEKMĒ KRŪTS VĒŽA PACIENTĒM
ĶĪMIJTERAPIJAS LAIKĀ25
CILVĒKRESURSU VADĪBA UN KOMPETENČU EFEKTIVITĀTE VESELĪBAS APRŪPĒ26
PROFESIONĀLA PIEEJA VECĀKU IZGLĪTOŠANĀ PARENTERĀLĀS BAROŠANAS
NODROŠINĀŠANAI BĒRNIEM MĀJAS APSTĀKĻOS27
ASINS KOMPONENTU TRANSFŪZIJAS TEHNOLOĢIJAS PIELIETOJUMS KLĪNISKAJĀ
PRAKSĒ28
VESELĪBAS APRŪPES SISTĒMAS IETEKMĒJOŠIE FAKTORI, PROGNOZES UN TENDENCES
MĀSAS PROFESIJĀ29
ERGONOMISKIE RISKA FAKTORI MĀSU PRAKSĒ STACIONĀRĀ UN TO SAISTĪBA AR
BALSTA KUSTĪBU SISTĒMU30
4. Latvijas māsu, vecmāšu un ārstu palīgu kongress. Tēžu krājums. _______________________________________________________________________________________________________________________________________________________
3
PIRMĀ KOMERCPIEREDZE LATVIJĀ, PAKALPOJUMS - OPERĀCIJU MĀSA31
PACIENTA INFORMĒTĀ PIEKRIŠANA – SLOGS VAI RISINĀJUMS32
INFEKCIJU KONTROLES EFEKTIVITĀTE PACIENTU APRŪPĒ33
MUTES UN ZOBU VESELĪBAS IETEKME UZ VISPĀRĒJO VESELĪBU UN ZOBU KOPŠANAS
NOZĪME PACIENTU ATVESEĻOŠANĀS PROCESĀ34
IETEIKUMI DARBA NOSLODZES (NORMATĪVU) IZSTRĀDEI OPERĀCIJU MĀSĀM35
“KĀPĒC ES ESMU MĀSA?”36
INFEKCIJU KONTROLE INTENSĪVĀS TERAPIJAS NODAĻĀ37
PACIENTU DROŠĪBAS: MATEMĀTISKĀS UN DEVU APRĒĶINU PRASMES MĀSĀM
STUDENTĒM UN MĀSĀM KLĪNISKAJĀ PRAKSĒ38
VECĀKU LĪDZDALĪBA STACIONĒTO BĒRNU APRŪPĒ INTERDISCIPLINĀRAJĀ
NODAĻĀ39
NETEHNISKĀS PRASMES KĀ DROŠĪBAS ASPEKTS OPERĀCIJU KOMANDAS DARBĀ40
UZTURS GRŪTNIECĪBAS LAIKĀ41
PEDIATRISKU PACIENTU PALIATĪVĀS APRŪPES KVALITĀTE42
DZĪVES KVALITĀTE HEMODIALĪZES PACIENTIEM AR DAŽĀDIEM VASKULĀRĀS
PIEEJAS VEIDIEM43
ASINSRITES INFEKCIJAS INCIDENCES SAMAZINĀŠANAS IESPĒJAS
MULTIDISCIPLINĀRĀ INTENSĪVĀS TERAPIJAS NODAĻĀ44
ĒTIKAS PRINCIPI MĀSU PRAKSĒ45
PEDIATRISKĀ AGRĪNĀS BRĪDINĀŠANAS SISTĒMA (PABS) MĀSU PRAKSĒ46
TEHNOLOĢISKA PIEEJA VECĀKA GADAGĀJUMA CILVĒKU APRŪPĒ: ĒTISKI
APSVĒRUMI47
4. Latvijas māsu, vecmāšu un ārstu palīgu kongress. Tēžu krājums. _______________________________________________________________________________________________________________________________________________________
4
NEPILNĪGI VEIKTAS PACIENTU APRŪPES IETEKMĒJOŠIE
FAKTORI
Linda Alondere, Mg.paed., Mg.sc.sal.
Astra Bukulīte, Mg.edu., ārsts
Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledža
Signe Mežinska, Dr.sc.soc
Latvijas Universitāte
Aktualitāte. Latvijas māsu prakse vienmēr ir bijusi gatava pārmaiņām gan izglītības, gan
prakses pilnveides jautājumos. Šobrīd pasaulē māsu praksē tiek integrēts termins “nepilnīgi
veikta pacientu aprūpe (Missed Nursing care)”. Šis jēdziens apzīmē fenomenu, kad nav
pietiekami resursi vajadzīgās aprūpes nodrošināšanai visiem pacientiem (1, 2). Par nepilnīgi
veiktas aprūpes galvenajiem iemesliem tiek minēts samazināts cilvēkresursu skaits, palielināts
pieprasījums pēc aprūpes, aizvien sarežģītāka veselības aprūpes pakalpojuma būtība, sakarā ar
piem., tehnoloģiju attīstību, kas prasa vairāk laika un uzmanības no aprūpes speciālistiem u.c.
(2). Nepilnīgi veikta pacientu aprūpe (NVPA) ir universāla parādība, kas var apdraudēt
pacientu drošību visās valstīs un kultūrās. Daudzu pētījumu rezultāti liecina, ka NVPA
līmenis ir augsts daudzās valstīs, un pētnieciskais darbs pacientu drošības un aprūpes
kvalitātes jomās ir īpaši svarīgs un vērtīgs.
Mērķis: izpētīt nepilnīgi veiktas pacientu aprūpes iemeslus.
Metode: kvantitatīva, neeksperimentāla, instruments: B.Keilišas (B.Kalish) izstrādātā un
aprobētā anketa “The MISSCARE Nursing Survey” (2008).
Rezultāti. Dominējošās aprūpes darbības, kuras māsas atzīmē kā “Nekad nav izlaistas” ir
glikozes līmeņa asinīs noteikšana gultas režīmā (72,5%); pacienta novērtēšana katras dežūras
laikā (70%); i/v katetra un CVK aprūpe un novērtēšana (67,5%); ādas/brūču apstrāde
(67,5%); ēdiena pasniegšana pacientiem, kuri spēj ēst paši (65%); atbilde uz “pēc
vajadzības” medikamentu lūgumu 15 minūšu laikā (65%). “Reti izlaistas” aprūpes darbības
tiek atzīmētas pozīcijas - pacientu apgaita 3 reizes dienā vai pēc ordinācijām (42,5%);
pacientu barošana, kamēr ēdiens vēl ir silts (40%). Aptaujātās māsas (n=22; N=40) atzīmē, ka
neadekvātas informācijas nodošana no iepriekšējās maiņas ir nozīmīgs iemesls NVPA. Savukārt
60% gadījumu tiek norādīts, ka spriedze vai komunikācijas trūkums māsu komandas starpā un
medicīnas personāla starpā ir nozīmīgs iemesls NVPA. Māsas, kuras galvenokārt strādā 24 stundu
un 8 stundu maiņas darbu atzīmē, ka salīdzinoši bieži veselības aprūpes locekļi veltī pārāk daudz
laika pārtraukumiem.
Secinājumi.
1. Dominējošie nepilnīgi veiktas pacientu aprūpes iemesli (vērtējums “nozīmīgs iemesls”) ir:
negaidīts pacientu skaita pieaugums un/vai akūto gadījumu pieaugums;
ekipējuma/aprīkojuma nefunkcionēšana, kad nepieciešams; māsu palīgi nekomunicē, ka
aprūpe nav sniegta; neadekvāts personāla skaits; aprūpētāji atrodas ārpus nodaļas vai nav
pieejami; spriedze vai komunikācijas trūkums māsu komandas starpā un spriedze vai
komunikācijas trūkums medicīnas personāla starpā.
2. Māsas, kurām ir 24 stundu maiņas darbs un 8 stundu maiņas darbs, neatkarīgi no
virsstundu daudzuma pēdējo trīs mēnešu laikā, nepietiekamas pacientu aprūpes darbību
biežumu “nekad nav izlaists” un “reti izlaists” līdzvērtīgi norāda visām aprūpes darbībām.
4. Latvijas māsu, vecmāšu un ārstu palīgu kongress. Tēžu krājums. _______________________________________________________________________________________________________________________________________________________
5
4. Latvijas māsu, vecmāšu un ārstu palīgu kongress. Tēžu krājums. _______________________________________________________________________________________________________________________________________________________
6
MĀSU VIEDOKLIS PROFESIJAS NOZARĒ PAR SPECIALIZĀCIJU
PIEPRASĪJUMU, PIEMĒROTĪBU UN INTEGRĒŠANĀS IESPĒJĀM
DARBA TIRGŪ LATVIJĀ
Laura Andersone
Veselības Zinātņu maģistra akadēmiskais grāds veselības aprūpē;
Profesionālais maģistra grāds Uzņēmējdarbības Vadībā (MBA)
Sertificēta Ķirurģijas Māsa
RAKUS– LIC, ambulatorā nodaļa; SIA” NMS - Laboratorija”
Aktualitāte. 2009.gadā veselības attīstības stratēģijas ietvaros māsu profesijas specializāciju
izglītības sistēma tika izmainīta no 34 uz 7 pamatspecialitātēm un sešām papildspecialitātēm.
(Noteikumi par specialitāšu, apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu sarakstu reglamentētajām
profesijām, 2006, 1.pielikums: 6-7). Lai iegūtu kādu no 7 pamatspecialitātēm, darbiniekam –
māsai šobrīd ir jāstudē augstskolā 1 – 2 akadēmiskie mācību gadi. Absolvējot augstskolu, tiek
iegūta tikai viena pamatspecialitāte (piem. internās aprūpes māsa vai ķirurģiskās aprūpes
māsa).
Mērķis: noskaidrot māsu viedokli profesijas nozarē par specializāciju pieprasījumu,
piemērotību un integrēšanās iespējām darba tirgū Latvijā.
Pētījums tika veikts vienā Rīgas klīnikā un portālā – visidati.lv, 2016. gadā. Tika izmantota
standartizēta anketa, respondentu skaits 111. Anketa ietver jautājumus par māsu
tālākizglītības ietekmi uz profesionālo izaugsmi un karjeras attīstību darbā, darba tirgus
mobilitāti, karjeras iespējām un tās ietekmi uz atalgojumu. Datu analīzei izmantota Excel
programma.
Pētījuma rezultāti parāda, ka Māsu viedoklis nesakrīt ar pašreizējo veselības attīstības
stratēģijas plānu – katru no septiņām specializācijām iegūt augstskolā studējot, ja iegūst
pirmreizēji vai atjauno zaudētu sertifikātu specializācijā - 70% nepiekrīt, tikai 16% apmierina
un 14% - ir cits viedoklis.
Sertifikāts specialitātē māsām joprojām ir atjaunots un aktīvs 65%, bet 19% nekad nav bijis,
un 16% jau to ir zaudējuši, kas iespējams ir šī brīža stratēģijas sekas.
Liela daļa respondentu - māsu noveco (no 41 gada līdz 63 gadu vecumam un vairāk) - 53%;
darbinieki ir ar augstu darba stāžu (virs 11 gadiem) - 73%, un labu izglītību (bakalaura 30%
un maģistra grāds 40%).
Gandrīz puse (38%), no aptaujātajiem respondentiem pēdējā laikā mainījusi darbavietu.
Plānojot darbinieku nepieciešamību, jāņem vērā veselības aprūpes sistēmā cilvēkresursu
trūkums.
Respondenti uzskatīja, specializācijas sertifikāta esamībai jābūt faktoram, kas ietekmē
atalgojumu (43%), karjeras iespējas (46%) un tirgus mobilitāti (46%), jo tas apstiprina
respondentu profesionalitāti, kompetenci. Savukārt gandrīz trešdaļa (30%) no visiem
aptaujātajiem respondentiem pauž pārliecību, nav tik pārliecināti par karjeras iespējām,
atalgojumu un darba tirgu mobilitāti, ja ir specializācijas sertifikāts.
Pētījuma rezultāti liecina, ka veidojot darba tirgus politiku, un attīstot mūžizglītības sistēmu,
jāievēro tādi svarīgi aspekti - kā izglītības sistēmas tuvināšana darba tirgus prasībām,
demogrāfiskās attīstības tendences, sociālie aspekti un tehnoloģiju inovācijas.
4. Latvijas māsu, vecmāšu un ārstu palīgu kongress. Tēžu krājums. _______________________________________________________________________________________________________________________________________________________
7
4. Latvijas māsu, vecmāšu un ārstu palīgu kongress. Tēžu krājums. _______________________________________________________________________________________________________________________________________________________
8
TĀLMĀCĪBA ĀRSTNIECĪBAS PERSONU PROFESIONĀLĀ
PILNVEIDĒ – IZAICINĀJUMS, IESPĒJAS UN RISINĀJUMS
Baiba Avota, Mg.sc.sal.
Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledža
Aktualitāte. Izglītības jomā šobrīd nepārtraukti tiek domāts par reformām izglītības kvalitātē.
Perioda laikā no 2014. līdz 2020.gadam tiek izvirzīti mērķi un vīzijas par nākotnes izglītību.
Viens no virsmēķiem 2020. gadam ir “kvalitatīva un iekļaujoša izglītība, personības
attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgspējīgai valsts izaugsmei” (Izglītības un Zinātnes minitrija,
2013). Izglītības mērķu realizācijā tiek iekļautas informāciju tehnoloģijas. Šobrīd lielākais
vairums augstskolās studējošie ir informācijas tehnoloģiju paaudze, kura ir uzaugusi ar
nepārtrauktu pieeju informācijas tehnoloģijām un internetam. Informāciju tehnoloģiju nozīme
studiju procesā šobrīd ir augsta un mācībspēkiem ir nepieciešams pielāgot mācīšanas un
mācīšanās metodes atbilstoši studējošo prasmēm, prasībām un vajadzībam. Pēdējo gadu laikā
lielu popularitāti gūst studiju forma - tālmācība, tā tiek uzskatīta kā ērts, ekonomiski un laika
ziņā efektīvs veids kā apgūt zināšanas. Mūsdienās profesionālajā literatūrā tālmācība tiek
pētīta un analizēta no vairākiem aspektiem. Tālmācība kā izglītības forma piesaista plašu
studējošo loku: tā ir pieejama cilvēkiem ar speciālām vajadzībām, tā ir iespējama cilvēkiem,
kas atrodas ārpus savas valsts robežas un dažādos Latvijas reģionos (Bjarne, 2013; Mehrdad
et al., 2011). Ņemot vērā ekonomisko situāciju medicīnā un uzlabojot ārstniecības personu
izglītības kvalitāti, padarot to pieejamāku, 2016. gada janvārī tika uzsākts darbs pie LU RMK,
iekšējā granta - zinātniski pētnieciskā projekta.
Mērķis. Iespēju un motīvu izzināšana jaunu profesionālās tālākizglītības programmu formu
īstenošanai ārstniecības personām, tālmācības kursu izstrāde un izvērtēšana.
Metode. kvantitatīva – 2 aptaujas
Rezultāti. Pirmajā aptaujā, piedalījās 210 respondentu, kur 85% (n=179) bija māsas, 7%
(n=14) ārstu palīgi, 7% (n=14) māsu palīgi un citi aprūpes speciālisti 1% (n=3).
Otrajā aptaujā piedalījās 55 respondentu, kuri veica tālmācības kursa aprobāciju, no kuriem
82% (n=45) respondentu bija ar māsas un 18% (n=10) respondentu ar ārsta palīga
kvalifikāciju.
Secinājumi. Lielāka daļa (61%) respondentu tālmācību nav izmantojuši, līdz ar to šāda
mācību metode daļai respondentu varētu būt jauna un nezināma mācīšanās metode. Tālmācība
kā studiju forma ir nepieciešama, ko respondenti saista ar laika trūkumu, finanšu ietaupījumu
un mācīšanos sev vēlamā laikā. Projekta laikā izstrādātie tālmācību kursa materiāli ir
kvalitatīvi, lai apgūtu mācību tēmas saturu. Galvenais mācīšanās ietekmējošais faktors
tālmācībā ir laika trūkums un pašmotivācija.
4. Latvijas māsu, vecmāšu un ārstu palīgu kongress. Tēžu krājums. _______________________________________________________________________________________________________________________________________________________
9
VĒŽA STIGMA KĀ ONKOGINEKOLOĢISKO PACIENTU AGRĪNAS
DIAGNOSTIKAS UN ĀRSTĒŠANAS KAVĒTĀJA
Ilona Babre
Veselības zinātņu maģistra grāds, Izglītības zinātņu maģistra grāds pedagoģijā
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca Latvijas Onkoloģijas centrs
Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledža
Aktualitāte. Vēža reģistra dati liecina, ka pēdējo 10 gadu laikā vēža pacientu skaits Latvijā
pieaudzis par 40% un trešdaļā gadījumu vēzis tiek atklāts novēloti. Pētījumos ir pierādīts, ka
diagnostikas un ārstēšanās kavēšanās palielina ielaisto gadījumu skaitu, tādējādi pasliktinot
slimības prognozi un būtiski samazinot pacientu dzīvildzi. Ar vēzi saistītie aizspriedumi, kas
rada bailes un veicina stigmas rašanos vēl arvien ir svarīga problēma visā pasaulē, tāpēc vēža
stigmas laušana ir viens no veidiem kā ietekmēt indivīda uzvedību un rīcību, mazinot ielaisto
gadījumu skaitu un veicinot izpratni par vēzi kā ārstējamu slimību, ja audzējs tiek
diagnosticēts agrīnā stadijā.
Mērķis. Noskaidrot vēža stigmas saistību ar kavēšanos pacientēm ar ielaistu krūts un
dzimumorgānu vēzi.
Metodes. Pētījuma mērķa populācija 117 pacientes ar pierādītu ļaundabīgu krūts vai
dzimumorgānu agrīnu un primāri ielaistu audzēju. Pētījumā izmantotie instrumenti ir
protokols, anketa kavēšanās intervālu un stigmatizācijas noteikšanai, slimības uztveres anketa
(The revised illness perception questionnaire) un fatālisma skala (The psychometric property
and validation of a fatalism scale). Pētījuma datu apstrādē tika izmantotas neparametriskās
statistikas metodes un binārās loģistiskās regresijas analīze.
Rezultāti. Pētījumā tika salīdzināti pacientu kavēšanās intervāli un noskaidrots, ka ilgākā
maksimālā kavēšanās ir pacientu intervālā un ārstēšanās intervālā. Ir konstatēts, ka statistiski
nozīmīgi laika intervāli ir ilgāki pacientēm ar ielaistāku stadiju. Ielaistās slimības stadijās
pacientes ir vairāk stigmatizētas, ar augstāku fatalitātes līmeni. Vairāk stigmatizētas ir
sievietes vecuma grupā no 60 - 88 gadiem, ar izteiktāku fatālismu un mazāku izpratni par
savu slimību un tās cēloņiem. Vēža stigmai ir liela ietekme uz pacienta kavēšanās intervālu,
pastāv 3,57 reizes lielāka iespējamība kavēt laiku no simptoma pamanīšanas līdz pirmajam
apmeklējumam. Arī fatālismam ir liela ietekme uz pacienta kavēšanos - 4,44 reizes palielinās
iespēja novēloti vērsties pēc palīdzības.
Secinājumi. Gan krūts vēža, gan dzimumorgānu vēža pacientēm ir augsti stigmas jūtības
rādītāji, kas cieši saistīti ar kavēšanos, ko pierāda pacientu kavēšanās intervālā konstatētā
statistiska sakarība ar stigmas skalas rādītājiem.
4. Latvijas māsu, vecmāšu un ārstu palīgu kongress. Tēžu krājums. _______________________________________________________________________________________________________________________________________________________
10
OPERĀCIJU PLĀNOŠANA UN PLĀNU REALIZĀCIJAS
IETEKMĒJOŠIE FAKTORI
Jeļizaveta Baranovska, bakalaura grāds
SIA RSU Stomatoloģijas Institūts
Aktualitāte. Darba sadalījums un plānojums operāciju zālēs ir viens no galvenajiem darba
optimizācijas un izmaksu samazināšanas veidiem. Pareiza operāciju plānošana spēj efektīvāk
izmantot resursus un uzlabot darba kvalitāti. Iepriekšēja plānošana —ir pacientu operācijas
laika fiksācijas process, savukārt sadalījums nosaka operācijas plānošanas kārtu un operācijas
sākšanas laiku noteiktā dienā. Operāciju zāles izmantošanas efektivitāte ir atkarīga no precīza
operācijas sākuma laika, kā arī personāla zināšanām par iespējamo operācijas ilgumu.
Efektīva plānošana nozīmē produktīvu operācijas laika izmantošanu. Tas paredz, ka ir
jāveicina pēc iespējas lielāka drošība un jāsamazina gaidīšanas laiks starp operācijām.
Tomēr pastāv faktori, kas kavē plāna realizāciju.
Pētījuma primārais mērķis ir noteikt, pēc kādiem principiem notiek operāciju plānošana
operāciju zālē. Pētījuma sekundārais mērķis ir noteikt plāna realizāciju ietekmējošos
faktorus.
Pētījuma jautājumi: kā notiek operāciju plānošana operāciju blokā?,
kādi faktori ietekmē operāciju plāna efektīvu realizāciju?
Pētījuma veikšanai tika izvēlētas divas pētījuma metodes- intervija un novērojums. Intervētas
tika vairāku operāciju bloku virsmāsas par operāciju plānošanu, principiem, termiņiem.
Novērojums tika veikts, lai novērotu, kā praksē notiek plānu realizācija un kādi faktori
ietekmē plānu realizāciju.
Pēc pētījumā iegūtajiem rezultātiem noskaidrojās, ka operāciju plānošanā tiek ievēroti
sekojoši pamatprincipi- pacienta veselības stāvoklis, operācijas steidzamības pakāpe,
operācijas tīrības pakāpe, operācijas ilgums, operācijas sarežģītības pakāpe, efektivitāte un
ķirurgu darba grafiks. Operāciju plāna realizāciju ietekmē sekojoši faktori- operāciju zāles
personāla, tieši operāciju māsu trūkums, personāla kavēšana aparatūras kvalitāte, tehniskais
nodrošinājums, instrumentu un materiālu trūkums, savstarpēja operāciju komandas sadarbība
,pacienta gatavība operācijai, konsultanta gaidīšana, informācijas aprite. Faktori, kas ietekmē
konkrētās dienas plāna izpildi-biežāk tiek mainīta operāciju kārtība, retāk pacients neierodas
uz operāciju vai nav sagatavots. Visbiežāk operāciju plāna realizāciju ietekmēja personāla
trūkums, bet visretāk personāla netehniskās prasmes.
Mērķis. Pētījuma primārais mērķis ir noteikt, pēc kādiem principiem notiek operāciju
plānošana operāciju zālē. Pētījuma sekundārais mērķis ir noteikt plāna realizēšanas
ietekmējošos faktorus.
Metodes. Kvalitatīvs pētījums. Intervija un novērojums.
Rezultāti. Operāciju plāns ir izstrādāts gan dienai, gan nedēļai, bet jebkurā gadījuma, no rīta
plāni, tiek konkretizēti. Operāciju plāna ievērošanā prioritāte tiek dota tādam principam, kā
akūtas operācijās, kā arī pacienta veselības stāvoklim. Plāna realizācijai ir nepieciešami
resursi- personāls, aprīkojums.
Secinājumi. Apkopojot un izanalizējot pētījuma laikā iegūtos rezultātus, tiek secināts, ka
operāciju plānošana notiek pēc sekojošiem principiem: pacienta veselības stāvoklis,
operācijas steidzamības pakāpe, efektivitāte, ķirurgu darba grafiks.
4. Latvijas māsu, vecmāšu un ārstu palīgu kongress. Tēžu krājums. _______________________________________________________________________________________________________________________________________________________
11
PERSONĀLA PĀRVIETOŠANĀS UZ/NO OPERĀCIJU ZĀLES
INTENSITĀTE UN IEMESLI INTRAOPERATĪVAJĀ PERIODĀ
Inese Bose, Bc.sc.sal. Mg
VSIA Bērnu klīniskā universitātes slimnīca
Aktualitāte. Pēcoperācijas brūču infekcija ir nopietna problēma kopš ķirurģijas aizsākumiem
un ir joprojām aktuāla mūsdienu ķirurģijā visā pasaulē. Tā ir viena no visizplatītākajām
nozokomiālajām infekcijām un ir iemesls atkārtotu operāciju veikšanai, novēlotu brūču
dzīšanai, palielinātai antibiotiku lietošanai, kā arī rada lielākas pacienta ārstēšanas izmaksas,
ilgāku uzturēšanās laiku stacionārā un paaugstina pacientu mirstību.
Pēdējos gados pasaulē veiktie pētījumi pierādījuši, ka paaugstināta personāla pārvietošanās
intensitāte uz vai no operāciju zāles saistīta arī ar palielinātu pēcoperācijas brūču infekcijas
attīstības risku. Operāciju zāles durvju atvēršana un personāla intensīvā plūsma operāciju zālē
izjauc filtrētā gaisa plūsmu, palielinot putekļu un citu mikrodaļiņu daudzumu virs operējamās
brūces. Mikroorganismu daudzumam, kas var izraisīt infekciju, ir būtiska nozīme. Jo mazāks
mikroorganismu skaits, jo lielāka varbūtība, ka tie neizraisīs pēcoperācijas brūces infekciju.
Mērķis. Pētījuma mērķis ir noskaidrot personāla pārvietošanās uz/no operāciju zāles
intensitāti un iemeslus intraoperatīvajā periodā.
Metode. Pētījumā izmantota kvalitatīvā pētniecības metode – strukturēta slēpta novērošana,
pētījuma instruments ir novērojuma protokols. Pētījuma laikā tika saskaitīts katrs
pārvietošanās gadījums uz vai no operāciju zāles, minēti personāla veids un pārvietošanās
iemesli. Pētījuma bāze – 3 Rīgas daudzprofilu klīniskās slimnīcas, 4 operāciju bloki.
Pētījuma dalībnieki - operāciju zāles personāls un medicīnas darbinieki.
Rezultāti. Pētījuma rezultātā noskaidrojās, ka vidējā statistiskā personāla pārvietošanās uz vai
no operāciju zāles intensitāte intraoperatīvajā periodā visās trīs klīnikās ir 0.7 reizes minūtē.
Visbiežāk intraoperatīvajā periodā uz vai no operāciju zāles pārvietojas māsu palīgi,
anestēzijas māsas, personāls no citām zālēm un anesteziologi. Biežākie personāla
pārvietošanās iemesli intraoperatīvajā periodā ir krājumu papildināšana un sabiedriska
rakstura iemesli, tādi kā telefonsarunas vai tērzēšana ar kolēģiem blakus zālēs. Personāla
skaita trūkums klīnikās ir galvenais personāla biežās pārvietošanās iemesls, kam seko
nepietiekama personāla darba organizācija, nepietiekama pirmsoperācijas sagatavošanās, kā
arī vadības un darbinieku zināšanu trūkums par augsto pēcoperācijas brūču infekcijas risku.
Statistikas dati par pēcoperācijas brūču infekcijām Latvijā un pasaulē liek pievērsties
problēmai padziļinātāk un meklēt iespējamos risinājumus personāla plūsmas intensitātes
operāciju zālē un to veicinošo faktoru samazināšanā. Daži no veidiem darbinieku
pārvietošanās intensitātes operāciju zālē mazināšanai būtu personāla izglītošana, pietiekama
darbinieku skaita operāciju zālē nodrošināšana, pārdomāta pirmsoperācijas plānošana un
paredzamo nepieciešamo materiālu nodrošināšana.
4. Latvijas māsu, vecmāšu un ārstu palīgu kongress. Tēžu krājums. _______________________________________________________________________________________________________________________________________________________
12
TRAUKSMES SAISTĪBA AR PAŠNĀVĪBAS DOMĀM VAI DARBĪBĀM
PERSONĀM VECUMĀ NO 18 LĪDZ 49 GADIEM
Ieva Briede, Bc.sc.sal. garīgās veselības aprūpes māsa
Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs
Velga Sudraba, Dr.med., docente
Rīgas Stradiņa universitāte
Aktualitāte. Latvijā 2016. gadā 364 cilvēki sev nodarīja tīšu paškaitējumu (pašnāvība)
(SPKC, 2017). Starptautisku pētījumu dati liecina, ka uz vienu pašnāvībā mirušo cilvēku
vidēji 20 cilvēku izdara pašnāvību mēģinājumus (WHO, 2015). Tiek uzskatīts, ka trauksmes
traucējumi palielina pašnāvību domu un mēģinājumu risku (Thibodeau et al. 2013, Simon et
al. 2007, Sareen et al. 2005).
Mērķis – noskaidrot trauksmes saistību ar pašnāvības domām vai darbībām personām
vecumā no 18 līdz 49 gadiem.
Metodes – kvantitatīvā pētniecības metode. Pētījumā, izmantojot autoru veidotu anketu un
Spīlbergera Trauksmes stāvokļa – iezīmes pašnovērtējuma aptauju (Spielberger et al., 1983.
Adaptācija Latvijā: D. Škuškovnika 2004), tika aptaujātas 165 personas vecumā no 18 līdz 49
gadiem, kuras ir veikušas pašnāvības darbības (mēģinājumus) vai kurām ir bijušas domas par
pašnāvību.
Rezultāti. Lielākā daļa no respondentiem (124 jeb 75,2%) ir sievietes. 152 respondenti ir
vecumā no 18 līdz 29 gadiem. 49,7% respondentu ir vidējā izglītība, 47% - augstākā izglītība.
63,1% jeb 104 respondentiem ir augsts trauksmes iezīmes līmenis. 34,5% respondentu piemīt
vidējs trauksmes iezīmes līmenis, 2,4% jeb 4 respondentu raksturojumā ir zems trauksmes
iezīmes līmenis. Augsts trauksmes stāvoklis ir 39,4% jeb 65 respondentiem un vidējs
trauksmes stāvoklis piemīt 48,5% jeb 80 respondentu, 20 respondenti ir ar zemu trauksmes
stāvokļa līmeni.
Pastāv statistiski nozīmīga pozitīva saistība starp augstāku T – stāvokli un domu par
pašnāvību biežumu, kā arī domu par pašnāvību atkārtošanos. Pastāv statistiski nozīmīga
negatīva saistība starp bērnu esamību un atkārtotām domām par pašnāvību. Pastāv statistiski
nozīmīga negatīva saistība starp augstāku T – stāvokli un to, ka persona ir precējusies.
Secinājumi. Pētījuma rezultāti atklāj, ka daudz biežākas izpausmes saistībā ar pašnāvībām ir
domas par pašnāvību, nevis pašnāvības darbības. Pastāv trauksmes saistība ar pašnāvības
domām un darbībām. Pētījuma rezultāti apstiprina pozitīvu saistību gan starp augstāku
trauksmes stāvokli, gan trauksmes iezīmi un domām par pašnāvību, kā arī par domu
atkārtošanos, t.i., jo augstāks trauksmes stāvoklis, jo biežāk un atkārtotāk cilvēki domā par
pašnāvību.
4. Latvijas māsu, vecmāšu un ārstu palīgu kongress. Tēžu krājums. _______________________________________________________________________________________________________________________________________________________
13
PAŠPALĪDZĪBAS PIEEJA HRONISKO MUGURAS LEJASDAĻAS
SĀPJU PACIENTU APRŪPĒ
Dagnija Brutāne, Mg. Sc. Sal.
PSKUS; RSU
Aktualitāte. Sāpes ir viena no visizaicinošākajām problēmām medicīnā un bioloģijā. Tas ir
izaicinājums gan pašam cietējam, kam jāmācās ar sāpēm sadzīvot, gan medicīnas profesionāļiem, kam
jāmeklē iespējas šim cietējam palīdzēt. Muguras sāpes ir visbiežāk sastopamās sāpes sabiedrībā –
dažādās valstīs veikti pētījumi uzrāda dažādus rezultātus, tomēr kopumā pasaulē tie ir apmēram 12%
cilvēku. To ārstēšana un aprūpe ir apmēram 25 – 50% no visa sāpju klīnikās veiktā darba.
Mērķis noskaidrot hronisku muguras lejasdaļas sāpju pacientu pašpalīdzības prasmes, viņu gatavību
pieņemt pašpalīdzības pieeju savu sāpju aprūpē un nepieciešamību pēc pašpalīdzības atbalsta.
Pētījuma veikšanai tika izmantota jaukta pētījuma metode – kvalitatīvas un kvantitatīvas pētniecības
jaukts modelis, kurā kombinētas metodes datu ievākšanai un analīzei:
1. Sāpju pārmaiņu stadiju aptauja (Pain Stages of Change Questionnaire)
2. Daļēji strukturēta intervija ar atvērtiem jautājumiem
3. Demogrāfisko datu aptaujas anketa
Rezultāti. Hroniskas muguras lejasdaļas sāpes vairāk novēro vecumā grupās no 50 gadu
vecuma, kas atbilst arī literatūras datiem. Pacienti izprot hronisko muguras lejasdaļas sāpju
rašanās cēloņus, tomēr tiem nav izpratnes par pašu saslimšanu, kas ir būtiska veiksmīgas
ārstēšanas un aprūpes daļa. Pārsvarā tiek lietotas medikamentozās ārstēšanas metodes un
invazīvās manipulācijas, kas neprasa ļoti lielu personīgo ieguldījumu savu sāpju aprūpē.
Nozīmīgākais secinājums – ļoti liela nepieciešamība pēc informācijas gan par savu
saslimšanu, gan tās ārstēšanas un aprūpes metodēm, jo tika atzīts, ka nozīmēto ārstēšanu
nepielietoja tieši informācijas trūkuma dēļ.
Kā grūtības atzīmējamas arī motivācijas un pareizas attieksmes trūkums.
Pieņemt pašpalīdzības pieeju hronisko muguras lejasdaļas sāpju aprūpē pacienti ir gatavi tikai
pārdomu līmenī, tomēr papildus informācijas sniegšana un izglītošana motivētu tos iesaistīties
pašpalīdzības veikšanā daudz aktīvāk. kā arī tiem ir nepieciešams atbalsts pašpalīdzības
prasmju apgūšanai un veikšanai – gan informatīvais, gan izglītojošais.
Jo augstāks ir respondenta izglītības līmenis, jo vairāk tas ir gatavs iesaistīties pašpalīdzības
stratēģiju apgūšanā un ieviešanā savu hronisko muguras lejasdaļas sāpju ārstēšanas un
aprūpes procesā.
4. Latvijas māsu, vecmāšu un ārstu palīgu kongress. Tēžu krājums. _______________________________________________________________________________________________________________________________________________________
14
VARDARBĪBAS ESAMĪBAS NOVĒRTĒJUMS UN TĀS SAISTĪBA AR
DARBASPĒJĀM VESELĪBAS APRŪPES SEKTORĀ STRĀDĀJOŠIEM
Santa Bula, Mg.sc.sal.; Mg. paed,
Liāna Deklava, Dr.med.
Jeļena Reste, Dr.med., arodveselības un arodslimību ārsts
Aktualitāte. Saskaņā ar pasaules statistikas datiem hroniska vardarbība jeb viktimizācija ir
pamatā apmēram 18% ar psihosomatisko veselību saistītām problēmām darba vidē kas ir par
pamatu darbu kavēšanai līdz pat divām nedēļām.
Mērķis. Izvērtēt vardarbības esamību un noteikt tās ietekmi uz darbaspējām veselības aprūpes
sektorā strādājošiem.
Metodes:
Kvantitatīva metode - anketēšana
Instruments – anketa
Šķērsgriezuma pētījums
Izmantotas divas starptautiski validētas anketas:
1) PVO, Starptautiskās Darba organizācijas, Starptautiskās medicīnas māsu padomes un
Starptautiskās sabiedrisko pakalpojumu organizācijas izstrādātā anketa vardarbības
novērtējumam darba vietās veselības aprūpes sektorā (Workplace Violence in the
Health Sector - Country Case Studies Research Instruments, Ženēva, 2003) tulkota
latviešu valodā.
2) Somijas Darba aizsardzības institūta izstrādātais darba spēju indeksa novērtēšanas
instruments (Tuomi K. et al. "Work Ability Index" (the part of the "Respect for the
Aging ")
Vardarbību darbavietā medicīnas personāls piedzīvo neatkarīgi no personāla vecuma,
dzimuma un piederības profesionālajai grupai (ārsti, ārstu palīgi un māsa). Pētījuma rezultāti
atklāja galvenos iemeslus kādēļ medicīnas personāls nav ziņojis par piedzīvoto vardarbību
darbavietā. Rezultāti norāda uz divām tendencēm: „tas būtu veltīgi„ ļauj secināt, ka darba
devējs nav vērsts uz vardarbības gadījumu risināšanu un „tas nebija svarīgi” - medicīnas
personālam ir augsta psiholoģiskā (emocionālā) noturība, spēja profesionāli rīkoties stresa
gadījumos neuztverot vardarbību personīgi. Rezultāti atklāj, ka personālam, kas cietis no
vardarbības, kopumā darba spēju novērtējums ir zemāks, nekā personālam, kurš vardarbību
darba vietā nav piedzīvojis un rezultāti ļauj secināt, ka medicīnas personāls, kas cietis no
fiziska uzbrukuma, biežāk ir kavējis darbu slimības vai ārsta apmeklējuma dēļ, savukārt,
augstāks darbu spēju vērtējums pie garīgas slodzes ir tiem medicīnas darbiniekiem, kuri darba
vietā fizisku uzbrukumu nebija piedzīvojuši.
Secinājums. Statistiski nozīmīga saistība tika konstatēta starp fizisku uzbrukumu un
personāla darba spēju novērtējumu veicot garīgu darbu, fizisku uzbrukumu un medicīnas
personāla darba kavējumiem.
4. Latvijas māsu, vecmāšu un ārstu palīgu kongress. Tēžu krājums. _______________________________________________________________________________________________________________________________________________________
15
VECMĀŠU VADĪTU LĪGUMDZEMDĪBU SALĪDZINĀJUMS
STACIONĀRĀ UN MĀJDZEMDĪBĀS LATVIJĀ
Dina Ceple
vecmāte; ārsts ginekologs, dzemdību speciālists
“Ģimenes veselības centrs ”STĀRĶA LIGZDA””
Pētījuma mērķi:
1) noskaidrot kā atšķiras vecmāšu vadītu līgumdzemdību norise un iznākumi plānotās
ārpusstacionāra dzemdībās un dzemdībās stacionārā?
2) kādi iespējamie ieguvumi vai riski varētu būt sievietei un bērnam, izvēloties dzemdību
vietu – stacionārā vai ārpus stacionāra?
Pētījuma metode. Prospektīvs kohortu tipa pētījums no 2014. gada 1. janvāra līdz 31.
decembrim ar plānoto vietu dzemdību sākumā un saistīti pētītu intrantālo, agrīno neonatālo
saslimstību (neonatāla encefalopātija, mekonija aspirācijas sindroms, pleca pinuma bojājums,
atslēgas kaula lūzums) un mirstību, mātes saslimstību un mirstību, kā arī dzemdību norises
atšķirības abās vidēs.
Pētījuma bāze. Visas plānotas ārpusstacionāra dzemdības, kas notikušas Latvijas teritorijā
pētījuma gada laikā, salīdzinātas ar vecmāšu vadītām līgumsdzemdībām četros dažādos
Latvijas reģionos lokalizētos stacionāros.
Datu apjoms: iegūti un apstrādāti dati par 277 mājdzemdībām (PĀSDZ) un 271 vecmāšu
vadītām līgumdzemdībām stacionāros (SDZ).
Rezultāti:
1. Pētījumā intranatālā un agrīnā neonatālā saslimstība (neonatāla encefalopātija,
mekonija aspirācijas sindroms, pleca pinuma bojājums, atslēgas kaula lūzums) un
mirstība, kā arī māšu mirstība nevienā no kohortām netika konstatēta, kas norāda, ka
PĀDZ un SDZ ir bijušas vienlīdz drošas.
2. No 277 sievietēm, kuras plānoti uzsāka dzemdības ārpus stacionāra, 97,1% piedzīvoja
dzemdības bez sarežģījumiem, kam nepieciešama stacionēšana. Pārvietošana uz
stacionāru bija nepieciešama 2,9% PĀDZ.
3. Ķeizargrieziena operācija bija nepieciešama 3 gadījumos jeb 1,1% no PĀDZ un 4,1%
no SDZ (valstī kopumā 20,8% 2014. gadā).
Secinājumi: 1. SDZ sievietei ir 4 reizes lielāka iespēja piedzīvot ķeizargriezienu, kā arī 2 līdz 16
reizes lielāka iespēja saņemt medicīnisku iejaukšanos dzemdību norisē – dzemdību
ierosināšanu, medikamentozu stimulāciju, amniotomiju, epiziotomiju, aktīvi vadītu
placentāro periodu. 2. PĀDZ jārēķinās ar līdz 3% iespēju, ka nāksies pārvietoties uz stacionāru, dzemdību
sarežģījumu vai jaundzimušā stāvokļa dēļ, un pārvietošanās var būt saistīta ar
iespējamu mātes vai mazuļa veselības stāvokļa pasliktināšanos.
3. PĀDZ sievietei ir lielāka iespēja piedzīvot dabīgas dzemdības bez iejaukšanās.
4. Sievietēm ar veselības riska faktoriem ieteicamāk izvēlēties SDZ, kur var ātri risināt
visus dzemdību sarežģījumus mātei un bērnam.
4. Latvijas māsu, vecmāšu un ārstu palīgu kongress. Tēžu krājums. _______________________________________________________________________________________________________________________________________________________
16
ONKOLOĢISKU PACIENTU DZĪVES KVALITĀTES IZVĒRTĒJUMS,
REHABILITĀCIJAS PERIODĀ
Rafaels Ciekurs
Aktualitāte. Onkoloģija nav tikai vienas slimības saslimšana, bet tā vesela slimību virkne. Onkoloģija
ir medicīnas nozare, kas pēta audzējus, to cēloņus, attīstību, ārstēšanu un profilaksi, ko veido vairākas
ļaundabīgas slimības, kas ir ar ļoti atšķirīgu klīnisko slimības gaitu, kam ir dažādas ārstēšanas metode,
kas attiecīgi veicina citādus atveseļošanās rezultātus (Populārā medicīnas enciklopēdija, 1984). Visa
pamatā ir cilvēka organisma spējas cīnīties ar šo slimību, audzēja veida un tā lokalizāciju, ļoti svarīgs
aspekts ir agrīnas slimības diagnostika, agrīna diagnostika var sekmēt ārstēšanās procesu, kas veicinās
labākus rezultātus slimības atveseļošanās stadijā. Saslimšana ar ļaundabīgu audzēju noved pacientu
gan pie fiziskām, gan pie psiholoģiskām un sociālām sekām. Visi šie faktori ļoti izmaina pacienta
dzīves ikdienu, saslimšana veicina lielas pārmaiņas pacienta dzīvē, kas būtiski izmaina pacienta dzīves
kvalitāti
Attiecībā uz onkoloģiska pacienta veselību, dzīves kvalitātes jēdziens ietver pacientu kā indivīdu,
fizisko, emocionālo, sociālo un kognitīvo funkciju aspektus.
Pētījuma mērķis. Izvērtēt onkoloģisku pacientu dzīves kvalitāti, pēc aprobētās dzīves kvalitātes
novērtēšanas anketas (SF-36).
Vadoties pēc izvirzītā mērķa, tā sasniegšanai, pētījumā tiek risināti šādi uzdevumi:
1. apkopot un izanalizēt literatūru par onkoloģisku pacientu dzīves kvalitāti;
2. veikt respondentu anketēšanu;
3. apkopot un analizēt anketēšanā iegūtos datus;
4. izstrādāt secinājumus.
Pētījuma metode: kvantitatīvā, neeksperimentālā pētniecības metode. Pētniecības instruments -
aprobēta dzīves kvalitātes anketa (SF-36).
Pētījuma bāze: Kūrorta rehabilitācijas centrs "X". Kūrorta rehabilitācijas centra "X" pacienti ar
diagnosticētu ļaundabīgo audzēju vismaz 4 nedēļas, vecumā no 18 gadiem, kuri atrodas rehabilitācijas
fāzē.
Rezultāti. Pētījumā piedalījās 50 pacienti (n=50, kas atbilst 100%) ar diagnosticētu ļaundabīgo
audzēju vismaz 4 nedēļas, un kuri atrodas rehabilitācijas fāzē, vecumā no 18 gadiem. Pētījumā
piedalījās 41 sieviete un 9 vīrieši. Pacientu vecums bija no 21 līdz 91 gadiem, vidējais respondentu
vecums ir 64,34 gadi.
Secinājumi.
1. Visaugstākie vidējie dzīves kvalitātes rādītāji onkoloģiskiem pacientiem ir emocionālā
stāvokļa domēnā un fiziskās veselības ierobežojumu domēnā.
2. Viszemākie vidējie dzīves kvalitātes rādītāji onkoloģiskiem pacientiem ir vitalitātes jeb
enerģijas domēnā un sāpju domēnā.
3. Biežākie norādītie ļaundabīgie audzēji pēc to lokalizācijas respondentiem ir krūts vēzis,
kolorektālās daļas vēzis, prostatas vēzis un kuņģa vēzis.
4. Vairāk nekā puse respondentu savu veselību kopumā vērtē kā diezgan labu un labu, 18%
respondentu savu veselību novērtēja kā sliktu.
5. Lielākā daļa respondentu, salīdzinot savu veselību pirms gada, uzskata, ka tā ir
pasliktinājusies.
6. Tikai 14% respondentu pašreizējais veselības stāvoklis nemaz neierobežo spēju veikt
enerģiskas aktivitātes (skriešanu, smagu priekšmetu celšanu, dalību sporta veidos);
7. Vairāk nekā pusei respondentu, pašreizējais veselības stāvoklis nemaz neierobežo vidējas
aktivitātes (galda pārbīdīšana, darbs ar putekļu sūcēju).
8. Vairāk nekā puse respondentu uzskata, ka pašreizējais veselības stāvoklis mazliet ierobežo
viņu spēju mazgāties vai apģērbties.
9. Gandrīz pusei respondentu fiziskā veselība vai emocionālas problēmas ir diezgan traucējušas
sociālās aktivitātes ar ģimeni, draugiem, kaimiņiem vai kādu organizāciju biedriem.
10. Vairāk nekā pusei respondentu ar onkoloģisku saslimšanu tiek novērotas mērenas fiziskas
sāpes pēdējo četru nedēļu laikā.
4. Latvijas māsu, vecmāšu un ārstu palīgu kongress. Tēžu krājums. _______________________________________________________________________________________________________________________________________________________
17
PACIENTU DROŠĪBA UN MĀSU IZGLĪTĪBA
Kristaps Circenis, Dr. med.,
Eva Cela, Mg. sc. sal.,
Inga Millere, Dr. med.
Rīgas Stradiņa universitāte, Sabiedrības veselības un sociālās labklājības
fakultāte, Māszinību un dzemdību aprūpes katedra
Aktualitāte. Nozares attīstība palielina nepieciešamību pēc veselības aprūpes personāla ar
zināšanām, prasmēm un kompetenci, kas balstītas pierādījumos, lai spētu tikt galā ar
izaicinājumiem un aizvien daudzveidīgāku veselības aprūpes vidi. Pacientu drošība ir nejaušu,
negribētu kaitējumu neesamība, un tās vadība saistīta ar rīcībām, lai izvairītos no kaitējuma
pacientam, tā saistīta ar preventīviem pasākumiem un uzlabojumiem sistēmā, iekļaujot sevī
iepriekšēju risku noteikšanu un izvairīšanos no iepriekš paredzamām kļūdām. 2004. gadā
PVO ietvaros tika nodibināts Pasaules Alianse pacientu drošībai ar mērķi veicināt pacientu
drošības politikas un stratēģijas attīstīšanu PVO dalībvalstīs.
Pētījuma mērķis. Analizēt zinātniski pētniecisko literatūru par pacientu drošību un māsu
izglītību.
Rezultāti. Pacientu drošības apdraudējuma faktori ir arī medicīniskās aprūpes personāla
izglītības līmenis, zināšanu un pieredzes trūkums.
Pētnieki ir pierādījuši būtisku saistību starp māsu izglītību un sasniegtiem pacientu aprūpes
rezultātiem - lielāks māsu ar bakalaura grādu īpatsvars slimnīcās ir tieši saistīts ar labākiem
pacientu aprūpes rezultātiem. Pētījumos ASV un Kanādā iegūti rezultāti – slimnīcas, kurās ir
augstāks māsu ar bakalaura grādu īpatsvars, ir konstatēti zemāki pacientu mirstības rādītāji.
Arvien pieaug to pētījumu skaits, kuri pierāda, ka pastāv sakarības starp māsu ar bakalaura
grādu skaitu un mazāku izgulējumu incidenci, samazinātu pēcoperācijas dziļo vēnu trombozi,
samazinātu intrahospitālās infekcijas risku un samazinātu pēcoperācijas mirstību.
Amerikas māszinību koledžu asociācij norāda, ka māsas ar bakalaura grādu ir gatavas prakses
izaicinājumiem un uzrāda labas kritiskās domāšanas, lēmumu pieņemšanas prasmes, kā arī
līderības un gadījumu vadīšanas iemaņas. Asociācija arī iesaka darba devējiem veicināt māsu
tālākizglītību, lai viņas apgūtu nepieciešamās prasmes bakalaura vai maģistra līmenī.
Pētnieku grupa analizēja pacientu aprūpes un ārstēšanas iznākumus saistībā ar māsu noslodzi
un izglītības līmeni 9 Eiropas valstīs. Slimnīcās, kur 60% māsu bija ar bakalaura grādu
pacientu mirstība pēcoperācijas periodā bija par vienu trešdaļu zemāka nekā slimnīcās, kur
bija 30% māsu ar bakalaura grādu.
Secinājumi.
Lielāks māsu ar bakalaura grādu īpatsvars slimnīcās ir tieši saistīts ar labākiem pacientu
aprūpes rezultātiem.
Augstāka māsu izglītība saistīta ar zemāku pacientu mirstību.
Māsas ar bakalaura grādu ir gatavas prakses izaicinājumiem un uzrāda labas kritiskās
domāšanas, lēmumu pieņemšanas prasmes, kā arī līderības un gadījumu vadīšanas iemaņas.
4. Latvijas māsu, vecmāšu un ārstu palīgu kongress. Tēžu krājums. _______________________________________________________________________________________________________________________________________________________
18
INTERNETA LIETOŠANAS PARADUMU TENDENCES JAUNIEŠIEM
Līga Ēriksone, Mg.sc.sal., profesionālais maģistra grāds sociālajā darbā
Rīgas Stradiņa universitāte Liepājas filiāle
Aktualitāte. Ikdienas dzīvē arvien vairāk ienāk jaunās tehnoloģijas, kas kalpo ne tikai kā
palīgs, bet arī apdraud lietotāju, veicinot atkarības attīstību. Pēc Eiropas Savienības Digitālās
ekonomikas un sabiedrības indekss 2016.gada datiem Latvijas iedzīvotāji ir vieni no
aktīvākajiem interneta lietotājiem Eiropā, ieņemot devīto vietu starp 28 Eiropas Savienības
dalībvalstīm Datora lietošana ietekmē kā jaunieša fizisko, tā arī garīgo veselību. Pēc I.Bahura
domām, internets līdzās citām augstām tehnoloģijām veicina mūsdienu sabiedrības autizāciju.
Informācijas tehnoloģiju piedāvātās iespējas un pieejamība visās dzīves sfērās veicina
aizraušanos ar pārmērīgu datora lietošanu un var novest pie atkarības.
Mērķis. Noskaidrot interneta lietošanas paradumu tendences jauniešiem.
Pētījuma veikšanai izmantotas divas metodes - zinātniskās literatūras analīze un kvantitatīvā
metode – anketēšana. Anketēšanā izmantotas divu veidu anketas. Autores izveidota anketa ar
29 slēgta tipa jautājumiem, kas sadalīti 4 blokos: vispārējā jeb sociāli demogrāfiskā
informācija; informācija par jauno tehnoloģiju izmantošanu; interneta lietošanas paradumi un
noslēdzošie jautājumi, un profesionālā anketa – Interneta atkarības noteikšanas tests IAQ
(Internet Addiction Ouestionaire, K.Young, 1996).
Rezultāti. Kaut arī ikdienā jaunieši izvēlas dažādas tehnoloģijas, datoru ar interneta
pieslēgumu atzīmē 100% aptaujāto, pielietojot to gan kā darba instrumentu, gan izklaides un
informatīvu līdzekli, izmantojot visas piedāvātās iespējas, bet pietiekoši bieži (86%) tieši
interneta caurlūkošanai. 42% respondentu maldinoši norāda, ka vidēji dienā internetā pavada
līdz 3 stundām, bet, analizējot dažādu aktivitāšu veikšanai patērēto laiku, kopsummas rādītājs
ir augstāks. Daļa jauniešu internetu izmantojusi arī problēmsituāciju risināšanai, lai
atslābinātos, uzlabotu garastāvokli, mazinātu stresu, kā arī izjutusi negatīvu interneta ietekmi
personīgā un sabiedriskā dzīvē.
Secinājumi. Jauniešu interneta lietošanas pieredze vērtējama kā nozīmīga, jo lielākā daļa
internetu izmanto jau no sākumskolas vecuma (6 – 12 g.v.) t.i. vidēji līdz 8 gadiem, un šajā
periodā notikušas interneta lietošanas paradumu izmaiņas ar salīdzinoši lielāku negatīvu
tendenci uz internetakarību. Kopumā nosliece uz internetatkarību ir 25% respondentu, kas ir
ļoti augsts rādītājs, bet paškritiski atkarību atzīst tikai 7%.
4. Latvijas māsu, vecmāšu un ārstu palīgu kongress. Tēžu krājums. _______________________________________________________________________________________________________________________________________________________
19
AMBULATORO APRŪPES MĀSU PROFESIONĀLĀS DZĪVES
KVALITĀTES RADĪTĀJI UN TO SAISTĪBA AR DARBA PIEREDZI
PRIMĀRĀS VESELĪBAS APRŪPES SISTĒMAS LĪMENĪ
Olga Fokina,
Laine Mulere
Rīgas Stradiņa universitāte
Aktualitāte. Māsu darbs kļūst intensīvāks un komplicētāks, tādēļ mūsdienās aktuāla ir
kļuvusi ārstniecības iestādēs strādājošo māsu profesionālās dzīves kvalitāte, ko ietekmē
vairāki faktori, kas atstāj negatīvu iespaidu uz profesionālās darbības kvalitāti un ārstniecības
personas psihisko dzīvi. Ar laiku dažādu faktoru ietekmē, kā, piemēram, ilgstoša, saspringta
psihoemocionāla darbība, paaugstināta atbildība par veicamo funkciju vai darbu kopumā,
negatīva psiholoģiska atmosfēra darbā, psiholoģiski smagu pacientu aprūpe, kā arī dažādi
sociālie faktori, veidojas emocionālā izdegšana. Tādēļ nozīmīgas psihosociālās problēmas
praktizējošām māsām ir izdegšanas sindroms un līdzjūtības nogurums.
Mērķi: noteikt ambulatoro aprūpes māsu profesionālās dzīves kvalitātes rādītājus; noteikt
saistību starp ambulatoro aprūpes māsu profesionālās dzīves kvalitātes rādītājiem un darba
pieredzi primārā veselības aprūpes sistēmas līmenī.
Rezultāti. Datu iegūšanai tika izmantota Betas Stammas Profesionālās dzīves kvalitātes skala
(Professional Quality of Life Scale) 5. versija (2009). Respondentiem, kas piedalījās pētījumā
(100 strādājošas primārā veselības aprūpes sistēmas līmenī ambulatorās aprūpes māsas),
nebija konstatēts zems līdzjūtības gandarījuma līmenis, tajā pašā laikā 44% respondentu
līdzjūtības gandarījuma līmenis bija augsts, un lielākajai daļai respondentu 56% tika uzrādīts
vidējs līdzjūtības gandarījuma līmenis. Ir vērojama vāja apgriezta korelācija starp darba stāžu
primārā veselības aprūpē un līdzjūtības gandarījumu (r=-0,234, p=0,016). Korelācija starp
darba stāžu primārā veselības aprūpē un izdegšanu ir tieša, vāji nozīmīga (r=0,292, p=0,003),
tāda pati korelācija ir vērojama starp darba stāžu primārā veselības aprūpē un sekundāro
traumatisko stresu (r=0,256, p=0,010).
Secinājumi. Vairāk nekā pusei (70%) respondentu ir zems sekundārā traumatiskā stresa
līmenis. Statistiski nozīmīgas atšķirības tika iegūtas starp izdegšanu un izglītības līmeni
(р=0,006), sekundāro traumatisko stresu un izglītības līmeni (р=0,005), izdegšanu un
respondentu darba stāžu (р=0,005), sekundāro traumatisko stresu un darba stāžu (р=0,014).
Pētījums daļēji apstiprina zinātniskajā teorijā pieņemto, ka izdegšanas un sekundārā
traumatiskā stresa attīstību ietekmē darba pieredze.
Iespējamie problēmas risinājumi. Lai izvairītos no profesionālās dzīves kvalitātes rādītāju
negatīvām izmaiņām, māsām ir nepieciešams rūpēties par savas dzīves kvalitāti:
spēt nošķirt personisko no profesionālās dzīves;
darboties attiecīgi personiskajām spējām,
atrisināt personiskās grūtības,
uzturēt pozitīvu attieksmi pret apkārtējiem,
ievērot veselīgu dzīvesveidu.
To var veicināt popularizējot profesionālās dzīves kvalitātes nozīmi veselības aprūpes iestādēs
strādājošām māsām.
4. Latvijas māsu, vecmāšu un ārstu palīgu kongress. Tēžu krājums. _______________________________________________________________________________________________________________________________________________________
20
4. Latvijas māsu, vecmāšu un ārstu palīgu kongress. Tēžu krājums. _______________________________________________________________________________________________________________________________________________________
21
AMBULATORO APRŪPES MĀSU MOTIVĀCIJA STRĀDĀT
IZVĒLĒTAJĀ PROFESIJĀ UN TO IETEKMĒJOŠIE FAKTORI
Olga Fokina,
Marija Aļminoviča,
Rīgas Stradiņa universitāte
Aktualitāte. Māsas darbības motivācijai ir svarīga nozīme pacienta aprūpes procesā.
Motivēta ambulatoras aprūpes māsa efektīvi un produktīvi veic praksē izvirzīto mērķi,
pacientu un sabiedrības veselības izglītošanu un uzlabošanu, atjaunošanu vai profilaksi, veic
dažāda līmeņa mijiedarbību. Mūsdienās Latvijā izveidojas situācija, kad māsas ieguva
izglītību Latvijā, bet iegūtas zināšanas tiek pielietotas ārzemēs. Latvijā ir maz pētīta māsu
motivācija strādāt izvēlētājā profesijā. Ir svarīgi noskaidrot, vai ambulatoras aprūpes māsas
motivācijas pamatā iesaistīties darba tirgū Latvijā ir finansiāls pamats, patriotisms, bailes no
radikālām izmaiņām vai aicinājums palīdzēt citiem cilvēkiem.
Mērķi: noteikt ambulatoro aprūpes māsu motivāciju strādāt izvēlētajā profesijā; noskaidrot
ambulatoro aprūpes māsu motivāciju ietekmējošus faktorus strādāt izvēlētajā profesijā.
Rezultāti. Aptaujā piedalījās 100 ambulatoras aprūpes māsas, vecumā no 20 līdz 67 gadiem.
Analizējot māsas izglītības ietekmi uz motivācijas faktoriem tika noskaidrots, ka faktora
„darba vide” vidējie rādītāji statistiski nozīmīgi atšķiras no pārējiem faktoriem. Runājot par
materiāliem faktoriem, kādi vairāk motivē māsas, tika noskaidrots, ka tādi labumi kā
„atvaļinājuma pabalsts”, „piemaksa par darba kvalitāti”, „atalgojums”, „piemaksa par
papildus darbu”, „profesionālās apmācības iespējas” atrodas gandrīz vienā vērtējumā (pēc
Likerta skalas vidējais rādītājs katram faktoram ir augstāks nekā 4). Pārējie materiālie faktori
„mācību maksas segšana”, „sociālās garantijas”, „veselības apdrošināšana” un „materiālie
pabalsti (bērnu piedzimšana, kāzas, slimību izdevumu segšanai, tuvu cilvēku nāves gadījumos
u.tml.)” drīzāk motivē māsas, jo vidējais rādītājs pēc Likerta skalas ir augstāk nekā 3. vairāk
motivē māsas. Tādi nemateriālie labumi kā „atvaļinājuma garantijas”, „papildatvaļinājums un
brīvās dienas (piem. 1. septembris)”, „pašattīstības iespējas darbā”, „drošības sajūta par savu
nākotni”, „tiešā vadītāja novērtējums”, „apbalvojuma piešķiršana „ – motivē māsas.
Analizējot kā māsas darba stāžs un izglītība ietekmē uz darba nemateriālajiem faktoriem, tika
noskaidrots, kā statistiski nozīmīgi neietekmē pēc dispersanalīzes rezultātiem.
Analizējot aptaujas rādītājus dotajā māsu izlasē (n=100) tika noskaidrots, ka izlases
respondentiem dominē iekšēja motivācija 87% (n=87), ārēja motivācija ir novērojama 13%
(n=13) no aptaujātam māsām. Māsas izglītība un vecums statistiski nozīmīgi neietekmē uz
iekšējās un ārējās motivācijas skalas rādītājiem.
Secinājumi. Respondentu izglītība – profesionālais bakalaurs veselības aprūpē statistiski
nozīmīgi ietekmē uz motivācijas faktoru „darba vide” (p<0,05).
No materiāliem faktoriem māsas visvairāk motivē „atvaļinājuma pabalsts”, „piemaksa par
darba kvalitāti”, „atalgojums”, „piemaksa par papildus darbu”, „profesionālās apmācības
iespējas”.
No nemateriāliem faktoriem māsas vairāk motivē „atvaļinājuma garantijas”,
„papildatvaļinājums un brīvās dienas (piem. 1. septembris)”, „pašattīstības iespējas darbā”,
„drošības sajūta par savu nākotni”, „tiešā vadītāja novērtējums”, „apbalvojuma piešķiršana.
4. Latvijas māsu, vecmāšu un ārstu palīgu kongress. Tēžu krājums. _______________________________________________________________________________________________________________________________________________________
22
INTERNO MĀSU APMIERINĀTĪBA AR DARBU STACIONĀRĀ
Olga Fokina,
Inese Ivanova,
Rīgas Stradiņa universitāte
Aktualitāte. Apmierinātība ar darbu un profesijas izvēli ir nozīmīgs cilvēka dzīves rādītājs.
Apmierinātību raksturo attieksme, interese, motivācija, sociālo un individuālo gaidu
nodrošinājums. Tas ir psihisks stāvoklis, sajūta, kas būtiski ietekmē cilvēka uzvedību,
atvasinājums no pretenziju līmeņa, līdzsvarotības izpausme. Apmierinātību ar darbu raksturo
trīs mērījumi: apmierinātība ar darba saturu; apmierinātība ar vidi; apmierinātība ar vietu.
Savukārt medicīnas māsai svarīgs ir pacientu, kolēģu atzinums, novērtējot viņas rīcību
dažādās situācijās, kad māsai, uztverot pacientu kā personību, jāspēj vienlaikus identificēt
konkrētā gadījuma vajadzību prioritātes, jāizprot pacienta emocionālais un fiziskais stāvoklis,
kā arī jāievēro profesionālās un ētiskās normas. Veicot aprūpes darbības, māsai svarīgs ir
vērtējums, ko viņa saņem par savu darbu, darbojoties komandā, kurā viņa ir komandas
loceklis Jāatzīmē, ka profesionālās darbības periodā visspilgtāk notiek dažādo māsu lomu
realizācija, integrācija, īsākā vai garākā laika periodā. Šajā laikā apliecinās arī māsu
profesionālās socializācijas prasmes.
Mērķi: noteikt un analizēt interno māsu apmierinātības aspektus ar darbu stacionārā.
Rezultāti. Apmierinātības ar darbu mērīšanai tika izmantots Pola Spektora tests (Spector,
1997). Aptaujā bija iespēja iesaistīt 100 internās māsas, strādājošas dažādās stacionāros
Latvijā. Raksturojot 9 aspektu skalu, kā internās māsas ar 6 ballēm ir apmierinātas ar darba
saturu. Šajā konkrētajā pētījumā vidējais rādītājs ir 17,87% (n=17), tā ir vidēja apmierinātība.
Neapmierinātību izraisa tas, ka stacionārā nav izaugsmes iespēju (11%) n=11, kā nākamo
faktoru var minēt samaksu (11,94%) n = 11, jo internās māsas nav apmierinātas ar darba algu.
Neapmierinātību arī izraisa komunikācijas trūkums organizācijas iekšienē (14,85%) n = 14.
Salīdzinoši augsti rādītāji ir par darba kārtību 15, 23% (n=15), vadību 15,35%, (n=15), darba
saturu 17,87% (n=17) (vislielākā apmierinātība ar to).
Secinājumi. Vērtējot kopējo interno māsu apmierinātību ar darbu, var secināt ka tikai daži
aspekti (darba saturs, kolēģi, izaugsmes iespējas un samaksa) norāda, ka internās māsas ir
neapmierinātas ar darbu stacionārā.
Iespējamie problēmas risinājumi.
Iestādes vadītājam jāinformē un jāveido komunikācija ar personālu par vadības rīcību
un mērķiem.
Regulāri izteikt atzinību māsām par labi paveiktu darbu, jo kā pētījuma rezultāti
parādīja, ka māsām tas ir svarīgi.
4. Latvijas māsu, vecmāšu un ārstu palīgu kongress. Tēžu krājums. _______________________________________________________________________________________________________________________________________________________
23
TRAUKSMES RĀDĪTĀJI GRŪTNIECĪBAS LAIKĀ SIEVIETĒM PĒC 35
GADU VECUMA
Ilze Jansone, profesionālais bakalaura grāds veselības aprūpē
SIA “Medicīnas sabiedrība ARS”
Aktualitāte. Grūtniecība pēc 35 gadu vecuma tiek atzīta kā riska faktors dažādu komplikāciju
un sarežģījumu attīstībai, gan mātei, gan bērnam, turklāt mūsdienās vērojams grūtnieču vidējā
vecuma pieaugums. Aktuāla problēma ir arī emocionālie traucējumi pēcdzemdību periodā.
Pētījuma mērķis bija izpētīt vai grūtniecēm vecumā virs 35 gadiem ir augstāki trauksmes
rādītāji, salīdzinot ar grūtniecēm vecumā no 20 līdz 25 gadiem.
Pētījumā piedalījās 50 veselas grūtnieces divās grupās – vecumā no 20-25 gadiem, un vecumā
virs 35 gadiem. Pētījums notika 2 kārtās, līdz 20. gestācijas nedēļai un pēc 30. gestācijas
nedēļas, kurās respondenti aizpildīja anketas par sociāli demogrāfiskajiem rādītājiem, kā arī
Č.Spīlbergera izstrādāto Trauksmes stāvokļa – iezīmes pašnovērtējuma anketu trauksmes
rādītāju izvērtēšanai.
Rezultāti. Pētījuma rezultāti parāda, ka nepastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp
trauksmes rādītājiem grūtniecēm vecumā virs 35 gadiem un no 20 līdz 25 gadiem. Kontroles
grupā (20-25 gadi) tika atrasta statistiski nozīmīga atšķirība pētot T-stāvokli abās kārtās. Lai
arī vidējie trauksmes rādītāji iekļaujas vidēji augsta trauksmes līmeņa robežās, 25 % grūtnieču
trauksmes rādītāji norāda uz augstu trauksmes līmeni. Pretēji izvirzītajai hipotēzei, augstākus
trauksmes rādītājus uzrādīja grūtnieces vecumā no 20 līdz 25 gadiem. Kā biežākie trauksmes
iemesli tiek minēti dzemdības, to norise, kā arī bērniņa veselība un attīstība, bet trauksmes
mazināšanas veidi – biežāka konsultēšanās ar vecmāti un informācijas pilnīgāka iegūšana.
Secinājumi. Pētījumā tiek secināts, ka grūtniecība un tās norise ir saistīta ar paaugstinātiem
trauksmes rādītājiem, turklāt ar tendenci paaugstināties grūtniecības beigās. Pētījuma rezultāti
var tikt pielietoti darbā ar grūtniecēm, antenatālajā aprūpē, grūtnieču nodarbību organizēšanā
un programmas izstrādē, kā arī dažādās terapijas metodēs, piemēram, mākslas terapijā. Tomēr
tālāki pētījumi un plašāka izlase ir nepieciešami, lai pilnīgāk izpētītu šo jautājumu.
4. Latvijas māsu, vecmāšu un ārstu palīgu kongress. Tēžu krājums. _______________________________________________________________________________________________________________________________________________________
24
MŪZIKAS TERAPIJA SĀPJU APRŪPĒ
Rigonda Kalna, Mg.sc.sal.
VSIA ”Piejūras slimnīca”
Aktualitāte. Sāpes ir viens no biežāk sastopamajiem simptomiem gan ķirurģiskiem, gan
onkoloģiskiem pacientiem. Terminālos stāvokļos sāpes izjūt vairāk nekā 80% pacientu
(Bryan, 2007). Nākotnes pacientu aprūpes perspektīva ir biopsihosociāla pieeja līdztekus
esošām biomedicīniskām ārstēšanas metodēm (PVO,2015).
Saskaņā ar PVO vadlīnijām, sāpju pārvaldībā ieteicams pielietot farmakoloģiskās un
nefarmakoloģiskās intervences (PVO, 2015).
Mūzikas terapija tiek pielietota veselības aprupē pie dažādiem fiziskiem, psiholoģiskiem
traucējumiem, sekmīgi papildinot klasiskas medicīnas ārstēšanas formas (PAIN
ASSESSMENT and MANAGEMENT, Clinical Practice Guidelines, 2012). Arvien biežāk to
izmanto dažādas medicīnas nozares- neiroloģija, ITN, pediatrija, onkoloģija, ķirurģija (Bradt
& Noah Potvin, 2014).
Mūzikas terapija ir lēta, viegli ieviešama un neinvazīva trauksmes mazināšanas un dzīves
kvalitāti veicinoša metode (Andrade & Devlin, 2015).
Mērķis. Atspoguļot nefarmakoloģiskas intervences aspektus māsu praksē attiecībā uz sāpju
aprūpi
Metodes: zinātniskās literatūras analīze.
Rezultāti.
1. Neatkarīgi no izvēlētā mūzikas veida, mūzikas intervencei ir nozīmīga loma pacienta
paštēla atgūšanā, pašsajūtas uzlabošanā slimības, ārstēšanas laikā (Ahmadi,2001).
2. Mainās pacienta uztvere, sāpju izpausmes, pieaug pacienta un tuvienieku
apmierinātība ar aprūpi. Pacienti labāk spēj tikt galā ar slimības izpausmēm. (Ahmadi,
2011).
3. Biežāk klausītā mūzika EBM pētījumos ir „naturens Music”, helande Music”, „religio
Music”, “hard Music”(Ahmadi,2009, 2011).
Secinājumi.
1. Sāpju aprūpē pacientam ir nepieciešama individuāla pieeja, katra pacienta sūdzības ir
izvērtējamas un koriģējamas individualizēti, piemērojot atbilstošu mūzikas intervenci.
2. Modulējot mūzikas tonalitāti, intensitāti, ritmu, mūzikas stilu – tiek stimulētas dzīvībai
svarīgas orgānu sistēmas, emocionālas reakcijas, sekmēta pacienta līdzdalība –
veicināta mijiedarbība, uzlabota verbālā saskarsme, izvilinātas negatīvās emocijas.
3. Mūzikas intervence uzlabo simptomu menedžmentu, atbrīvo pacientu iekšējos
resursus.
4. Latvijas māsu, vecmāšu un ārstu palīgu kongress. Tēžu krājums. _______________________________________________________________________________________________________________________________________________________
25
AR KRŪTS VĒZI UN ĀRSTĒŠANU SAISTĪTA NOGURUMA
SIMPTOMA DINAMIKA NEFARMAKOLOĢISKAS INTERVENCES
IETEKMĒ KRŪTS VĒŽA PACIENTĒM ĶĪMIJTERAPIJAS LAIKĀ
Rigonda Kalna, Mg.sc.sal.
VSIA ”Piejūras slimnīca”
Aktualitāte. Visā pasaulē sieviešu populācijā visbiežāk sastopamā audzēja lokalizācija ir
krūts vēzis (Cancer Facts&Figures, 2017). Līdzīga situācija ir Latvijā, kur 2016.gadā ar krūts
vēzi uzskaitē ņemti 1177 pacientu (SPKC, 2016). Ķīmijterapija ir viena no onkoloģisko
slimību ārstēšanas metodēm un tai piemīt ievērojamas un paredzamas toksicitātes (Roe,
Lennar, 2014). Vidēji 80% pacientu, kas saņem ķīmijterapiju, novērojams simptoms -
nogurums (De Waele, Van Belle, 2010). Fiziskās aktivitātes, mūzikas terapijas pielietošana
var uzlabot pacienta fizioloģiskās funkcijas, mazināt ļaundabīgā audzēja un terapijas izraisītās
blakus parādības, ievērojami uzlabot pacienta psihoemocionālo stāvokli (De Waele, Van
Belle, 2010). Noguruma skrīnings - regulārs, pacienta pašaprūpi veicinošs (Roe, Lennan,
2014).
Mērķis: Aktualizēt ar krūts vēzi un tā ārstēšanu saistīta noguruma simptoma esamību un
māsu intervences tā mazināšanā ķīmijterapijas laikā.
Metodes: zinātniskās literatūras analīze.
Rezultāti:
1. Pētījumi ir pierādījuši nefarmakoloģisko metožu efektivitāti noguruma simptoma
pārvaldībā onkoloģiskiem pacientiem gan ārstēšanas, gan rehabilitācijas periodā.
2. Pēc pētījumu datiem, vidēji 57% līdz 80% onkoloģisko pacientu izmanto vienu vai
vairākas komplementāras metodes (Wanchai, Armer, 2011).
3. Fiziskās aktivitātes, mūzikas terapija ir nefarmakaloģisku metodes, ko rekomendē
pielietot noguruma simptoma pārvaldībā onkoloģiskiem pacientiem (Borneman Piper,
2007).
4. EBM pierādījumi liecina, ka regulāri vingrojumi pacientiem, kuri izjūt nogurumu, var
palielināt enerģijas līmeni par 20%, samazinot nogurumu par 65% (Džordžijas
universitāte, 2008).
5. EBM pētījumi liecina, ka mūzikas terapijas pielietošana ir nozīmīga psiholoģiskās
labklājības veicināšanā onkoloģisku slimību gadījumos (Warburton et al, 2006).
6. Biežāk onkoloģiskie pacienti izvēlas pasīvu mūzikas terapijas veidu,– pasīvu mūzikas
klausīšanos (Mustian, Morrow, Carroll et al., 2007).
Secinājumi:
1. Onkoloģisko pacientu aprūpe ir multifaktoriāla, uz pacientu centrēta aprūpe, kas ietver
māsu intervences, kas atbalsta un veicina pacienta pašaprūpi.
2. Vēlams, lai komplementārās terapijas metodes kļūtu par ikdienas pakalpojumu, ko
piedāvā onkoloģisko pacientu aprūpes nodaļās (Mustian, Morrow, Carroll et al.,
2007).
4. Latvijas māsu, vecmāšu un ārstu palīgu kongress. Tēžu krājums. _______________________________________________________________________________________________________________________________________________________
26
CILVĒKRESURSU VADĪBA UN KOMPETENČU EFEKTIVITĀTE
VESELĪBAS APRŪPĒ
Ilze Kalniņa
Veselības Zinātņu maģistra akadēmiskais grāds veselības aprūpē; Profesionālais
maģistra grāds Uzņēmējdarbības Vadībā (MBA)
Aktualitāte. Māsas vadītājas veselības aprūpē sniedz pienesumu gan izmaksu efektivitātes
plānošanā, gan nodrošina kvalitatīvu aprūpi slimnīcās. Tēma aktuāla, jo māsām vadītājām nāk
klāt arvien jauni pienākumi, uzdevumi. Māsa vadītāja ir kā menedžeris, kam jādara viss, sākot
no nodaļas darba organizēšanas, cilvēkresursu vadīšanas, lēmumu pieņemšanas, iepirkumu
organizēšanas, pacientu apkalpošanas, sapulču organizēšanas un komunikācijas ar augstāko
vadību. Pasaulē par māsām vadītājām, līderēm tiek runāts jau sen. Izceltas viņu prasmes,
zināšanu vajadzības, pamatots pētījumos. Latvijā šajā jomā nav veikti pētījumi.
Mērķis. Izstrādāt māsu vadītāju kompetences veselības aprūpē.
Pētījums tika veikts, veicot no ASV pētījuma pielāgotu anketēšanu par māsu kompetencēm,
veicot anketēšanu caur visidati.lv, izsūtīta Latvijas slimnīcu galvenajām māsām. Dati tika
apstrādāti Microsoft Excel programmā. Aptaujā piedalījās 32 respondenti.
Pētījumā tika noskaidrots māsu viedoklis, kurās kompetencēs viņas ir zinošas, un kuras no
visām kompetencēm spēj pielietot sava darba praksē. Pētījuma galarezultāts - izstrādāts māsu
vadītāju kompetenču modelis.
Modelis uzskatāmi parāda, ka veselības aprūpes profesionālais bloks ir tikai viena no piecām
kompetenču sadaļām, kas nepieciešamas māsām vadītājām, tas nav primārais tādā izpratnē, lai
esošo vai topošo māsu vadītāju kompetences vērtētu tikai pēc šajā blokā atrodamajām
kompetencēm. Tikpat būtiskas ir arī vadības zinības un kompetences, t.sk. “soft skills” un arī
profesionālisms. Skaidrs, ka kompetencēm, kas atrodamas profesionālajā blokā, ir obligāti
jāpiemīt visām māsām vadītājām, ņemot vērā nozares specifiku, tomēr pēc autores domām, lai
nodrošinātu kvalitatīvas un mērķus sasniedzošas vidējā līmeņa vadības funkcijas, māsai
vadītājai ir jābūt tikpat spēcīgai arī vadības zinībās, komunikācijas mākslā un nozares
profesionālisma prasībās.
1. Kompetences nav atrunātas profesijas standartā.
2. Māszinību maģistra programmā nav atbilstoša teorētiskā sagatavotība vadības zinībās.
3. Jābūt zināšanām cilvēkresursu jautājumā.
4. Ja būtu noteiktas māsai vadītājai nepieciešamās kompetences, māsas vieglāk
orientētos, vai vēlas karjeras turpinājumu.
5. Medicīnas nozarē ir nosakāms, kādas ir primārās jeb obligātās kompetences, kādas
sekundārās jeb vēlamās kompetences.
6. Tehnoloģiju laikmetā māsām vadītājām nepārtraukti tiek paplašināts pienākumu loks,
daudz vairāk aizņemtas ar organizatoriskiem, lēmumu pieņemšanas jautājumiem.
4. Latvijas māsu, vecmāšu un ārstu palīgu kongress. Tēžu krājums. _______________________________________________________________________________________________________________________________________________________
27
PROFESIONĀLA PIEEJA VECĀKU IZGLĪTOŠANĀ PARENTERĀLĀS
BAROŠANAS NODROŠINĀŠANAI BĒRNIEM MĀJAS APSTĀKĻOS
Inta Kalniņa, Mg.sc.sal.
Inita Stūre – Stūriņa, Mg.sc.sal.
VSIA Bērnu klīniskā universitātes slimnīca
Aktualitāte. Parenterālā barošana ir pamata veids organisma nodrošināšanai ar barības vielām
gadījumos, kad pacientam ir kontrindicēta enterāla uztura uzņemšana, akūtu un hronisku
gastrointestinālu slimību gadījumā, kā arī pacientiem ar malnutrīciju, ja enterālā ēdināšana
nesniedz vēlamos rezultātus. Tomēr bērnu aprūpē sastopami arī tādi veselības stāvokļi, kad
pacientam ir indicēta ilgstoša totāla parenterālā barošana, ko pacients saņem mājas apstākļos.
Parenterālās barošanas nodrošināšana mājas apstākļos ir saistīta ar augstu infekciju risku,
parenterālās barošanas komplikācijām, sadarbību starp aprūpes speciālistiem dažādos aprūpes
līmeņos un pacientu turpmāko novērošanu.
Mērķis. Ar pacienta drošību saistīto risku novēršanā, nozīmīga ir savlaicīgi uzsākta vecāku
izglītošana stacionāra etapā, ko īsteno pēc izstrādātas vecāku apmācības programmas.
Metode. Gadījuma apraksts.
Rezultāti. Parenterālo barošnu mājas apstākļos saņem 5 pacienti ar dažādas etioloģijas
hronisku zarnu mazspēju. Minētajā gadījumā pacients atkārtoti slimības dēl stacionēts 10
reizes, tunelēts centrālais venozais katetrs mainīts 10 reizes, katetra infekcija bijusi 20 reizes.
Secinājumi. Totāla parenterālas barošanas nepieciešamība nav iemesls pacientam ilgstoši
atrasties stacionārā. Veicot vecāku apmācību parenterālās barošanas nodrošināšanai mājas
apstākļos, ir iespējams nodrošināt bērnam iespēju augt un attīstīties mājas vidē, neskatoties uz
nepieciešamo speciālo aprūpi.
4. Latvijas māsu, vecmāšu un ārstu palīgu kongress. Tēžu krājums. _______________________________________________________________________________________________________________________________________________________
28
ASINS KOMPONENTU TRANSFŪZIJAS TEHNOLOĢIJAS
PIELIETOJUMS KLĪNISKAJĀ PRAKSĒ
Tamāra Kļaveniece
Veselības zinātņu maģistra grāds, Uzņēmējdarbības vadības maģistra grāds
Valsts asinsdonoru centrs, donoru nodaļas vadītāja
Rīgas 1.medicīnas koledža, lektore
Mērķis. Pilnveidot profesionālās zināšanas ārstniecības personām klīniskajā praksē ar
transfuzioloģiju saistītos jautājumos.
Ārstniecības iestādē asins komponentu transfūziju veic ārstniecības personas, kuras ir
apmācītas transfuzioloģijā, saskaņā ar izstrādātu procedūru un ir atbildīgas par tās ievērošanu.
Asins komponentu transfūzijas posmi: pacienta identifikācija, asins parauga sagatavošana,
asins komponentu pieprasīšana, identifikācija un pārbaude pirms transfūzijas, asins
komponenta transfūzijas administrēšana, transfūzijas aprīkojums, transfūzija un tās
monitorings, transfūzijas efektivitātes novērtēšana, asins komponenta transfūzijas
dokumentēšana.
Ārstniecības iestāde nosaka pacientu identifikācijas kārtību: pacientam pārjautāt vārdu,
uzvārdu, dzimšanas datus, salīdzināt ar ierakstiem slimības vēsturē/ asins kartē, asins
saderības testu pārskatā. Anestezēta, bezsamaņā esoša, bērna vai pacienta, kurš nesaprot valsts
valodu, identitāti pārbauda saskaņā ar iestādē izstrādāto kārtību, paredzot iespēju pacientu
identificēt pēc piederīgo/pavadošo personu sniegtās informācijas.
Ārstniecības iestādē izstrādā asins paraugu sagatavošanas un marķēšanas kārtību. Ja asins
paraugu sagatavošanu veic šķīdumu infūzijas laikā, tad izmanto citu vēnu, ja nav iespējams,
parauga sagatavošanai neizmanto pirmos 5 – 10 ml asiņu, marķē un asins grupu nosaka
pacienta klātbūtnē. Marķējumā obligāti norāda pacienta vārdu, uzvārdu, personas kodu
(jaundzimušajiem – personas koda pirmo daļu), ABO asins grupu, parauga sagatavošanas
datumu un laiku. Pirms transfūzijas pārbaudei izmanto pacienta kapilārās asinis un donora
asinis no EM plastiskā maisa caurulītes segmenta.
Pēc asins komponenta identifikācijas, makroskopiskā novērtējuma, akcepta transfūzijai,
sagatavo un uzpilda sistēmu, pārliecinoties par tās derīguma termiņu.
Uzsākot katras EM vai SSP devas pārliešanu, izvērtē un dokumentē pacienta stāvokli, veic
bioloģisko pārbaudi.
Transfūzijas laikā seko: pacienta pašsajūtai, izskatam, ķermeņa temperatūrai, pulsam,
asinsspiedienam, elpošanas ritmam un frekvencei.
Pirmās trīs stundas katru stundu un pēc 24 stundām dokumentē iepriekš minētos pacienta
parametrus.
Citu infūzijas šķīdumu pārliešana vienlaicīgi nav atļauta, ja vien netiek lietots centrālais
venozais katetrs ar vairākiem lūmeniem un izmantots fizioloģiskais šķīdums. Nav vēlams
asins komponentu transfūzijas laikā intravenozi ievadīt medikamentus, ja ir nepieciešams,
transfūziju īslaicīgi pārtrauc, katetru pirms un pēc medikamenta ievades izskalo ar
fizioloģisko šķīdumu.
Pēc transfūzijas pirmo urīna porciju nosūta izmeklēšanai uz eritrocītūriju, 24 stundas seko
ievadītā un izdalītā šķidruma daudzumam. Pēc 24 stundām veic urīna analīzi un novērtē
transfūzijas efektivitāti.
4. Latvijas māsu, vecmāšu un ārstu palīgu kongress. Tēžu krājums. _______________________________________________________________________________________________________________________________________________________
29
VESELĪBAS APRŪPES SISTĒMAS IETEKMĒJOŠIE FAKTORI,
PROGNOZES UN TENDENCES MĀSAS PROFESIJĀ
Rita Konstante, Dr.med.
Norvēģijas slimnīcu plānošanas aģentūra, Latvijas Universitātes Rīgas
Medicīnas koledža
Tēmas aktualitāte. Cilvēki vecuma grupā virs 70+ gadiem, salīdzinot ar citām vecuma
grupām, biežāk nonāk sekundārajā veselības aprūpes līmenī. Pētījumi par izmaksām veselības
aprūpes ekonomikā norāda, ka minētā vecuma grupa patērē lielus finanšu resursus slimnīcu
sektorā.
Mērķis: noteikt dažādu faktoru nozīmīgumu attiecībā uz hospitalizācijas ilgumu.
Metodes. Pētījumā tika analizēti dati par tādiem ietekmes faktoriem kā vecums, DRG
izmaksas, diagnozes un veikto manipulāciju skaits (p < 0,01). Pētījums iekļauj slimnīcu
sektora datus par hospitalizētiem pacientiem visās vecuma grupās (n=157 382). Kopumā dati
apkopo informāciju par vienu ziemeļvalsti Eiropas reģionā laika periodā no 2015.gada
1.janvāra līdz 31.decembrim. Analīzē ir iekļautas visas valstī notikušās hospitalizācijas, kuras
ir ilgākas par 24h. Izmantojot multiplās regresijas metodi un svērtā vidējā aprēķināšanas
metodoloģiju, bija iespējams noteikt katra ietekmes faktora lielumu procentos uz gultas dienu
skaitu. Tāpat tika izmantotas Pīrsona korelācijas analīze, lai noteiktu kuri faktori korelē ar
ārstēšanas ilgumu.
Rezultāti. Pētījumā iegūtie dati liecina, ka pacientu vecums nav dominējošais faktors, kas
nosaka ārstēšanās ilgumu. Pacienta vecuma ietekme mērāma 10% apjomā. Dominējošie
faktori ir veiktās manipulācijas (pēc NCSP klasifikācijas), to ietekme uz ārstēšanās ilgumu
sastāda 45%. Pacienta diagnozes un blakus diagnozes ārstēšanās ilgumu ietekmē 22,5%
apjomā. DRG komplicētības ietekme ir līdzvērtīga diagnožu ietekmei un sastāda 22,5%.
Secinājumi. Lai arī vecums korelē ar hospitalizāciju biežumu, tas nav noteicošais faktors
tam, cik ilgi pacienti uzturas slimnīcu nodaļās. Dominējošie faktori ir diagnozes, to
komplicētība un ārstēšanas metodes, kuras pētījumā tika izteiktas manipulāciju skaita veidā.
4. Latvijas māsu, vecmāšu un ārstu palīgu kongress. Tēžu krājums. _______________________________________________________________________________________________________________________________________________________
30
ERGONOMISKIE RISKA FAKTORI MĀSU PRAKSĒ STACIONĀRĀ
UN TO SAISTĪBA AR BALSTA KUSTĪBU SISTĒMU
Inga Krēvica, Mg. ves. zin., profesionālais grāds - Mg soc. d.,
SIA “Kurzemes EGV”, RSU Liepājas filiāle
Aktualitāte. Māsu darbs pārsvarā saistās ar kustību aparāta piepūli, kā arī tiek pakļautas
apgrūtinošām darba pozām un cita veida darbam. Muskuļu, saistaudu un skeleta sistēmas
slimības veselības aprūpē nodarbinātajiem sastāda gandrīz 50 % no kopējā arodslimību skaita,
visvairāk cietušas māsas.
Noskaidrot ergonomiskos riska faktorus māsu praksē stacionārā un to saistību ar balsta
kustību sistēmu.
Kvantitatīvā metode – anketēšana
Instruments – Holandiešu muskuloskeletālās aptaujas lapa
Kvalitatīvā metode – darba vides risku novērojums
Instruments – strukturēta intervija
Instruments – darba vides risku novērojuma protokols
Rezultāti. Vissliktākais veselības stāvoklis ir respondentiem sociālās aprūpes nodaļā P.
Visstiprākās sāpes muguras lejasdaļā (M=17,1, SD=6,8), kaklā un/vai plecos (M=15,4,
SD=10,2) konstatētas respondentiem sociālās aprūpes nodaļā L. Salīdzinoši stiprākas sāpes
kaklā un\vai plecos atzīmē arī respondenti no ķirurģijas (M=14,1, SD=4,3) un kardioloģijas
(M=14,7, SD=4,1) nodaļām. Pētītās nodaļās MAPO indeksi ir no 0,42 līdz 19,90 (Mdn=2,98),
kas atbilst MAPO otrajam nenozīmīgajam līmenim līdz ceturtajam augstākajam iedarbības
līmenim. Sāpes, kas radušās pēdējo 12 mēnešu laikā nodaļās ar augstu MAPO līmeni, ir
augstākas (M=9,45), salīdzinot nodaļās ar vidēju (p=0,047) un nenozīmīgu MAPO indeksu
(M=6,53; p=0,048). MAPO indekss korelē ar nostrādāto darba stundu skaitu (r= 0,205,
p=0,04), DMQ aptaujas lapas mainīgo vides faktoru (r= 0,254, p=0,011), kā arī ar vispārējām
sūdzībām par sāpēm un diskomfortu kaklā un/vai plecos, muguras augšdaļā/apakšdaļā,
elkoņos, plaukstās un plaukstu locītavās, gurnos/augšstilbos, ceļos un/vai potītēs un pēdās
(r=0,211, p=0,35).
MAPO indeksa rādītāji 70% nodaļās norāda uz paaugstinātu risku balsta kustības sistēmai.
Strādājot paaugstināta ergonomisko risku apstākļos, aprūpes personāls izjūt intensīvākas
sāpes muguras lejas daļā, kakla un / vai pleca sāpes, kā arī atzīmē jaunu sāpju rašanos. MAPO
indekss ir cieši saistīts ar proporciju starp pacientiem ar kustību traucējumiem un kopējo
darbinieku skaitu, kas ir iesaistīti pacientu pārvietošanā. Nodaļās ratiņkrēslu skaits nav
pietiekams, kā arī netiek ievērotas ergonomiskās prasības.
4. Latvijas māsu, vecmāšu un ārstu palīgu kongress. Tēžu krājums. _______________________________________________________________________________________________________________________________________________________
31
PIRMĀ KOMERCPIEREDZE LATVIJĀ, PAKALPOJUMS -
OPERĀCIJU MĀSA
Linda Lapiņa, bakalaura grāds
SIA „SOROR LL”
Komercdarbība operāciju māsas praksē Latvijā ir iespējama, pastāv un attīstās.
Operāciju māsas komercdarbības galvenais mērķis ir perioperatīvās aprūpes nodrošināšana
ārstniecības iestādēs, kur tiek veiktas ķirurģiskās operācijas.
Komercdarbības metodes iekļauj operāciju māsas profesijas popularizēšanu, kā arī operāciju
māsas profesionalitātes attīstīšanu un zināšanu papildināšana dažādos ķirurģiskos profilos.
Perioperatīvās aprūpes optimizācijas etapu izstrāde ir metode , kas paaugstina pakalpojuma
kvalitāti un palielina kvantitāti, kas , savukārt, paaugstina pakalpojuma ņēmēja interesi, kas
ļauj palielināt ienākumus.
Pakalpojums – operāciju māsa ietver ne tikai perioperatīvo aprūpi, bet arī citus veidus, kā
operāciju māsa var izmantot savu profesionālo pieredzi.
Komercdarbība – operāciju māsu praksē atrod un piedāvā jaunus veidus, kā popularizēt un
celt operāciju māsas prestižu Latvijā. Vienīgais un galvenais šķērslis ir kolēģu – operāciju
māsu bailes, bailes sevi novērtēt un parādīt.
4. Latvijas māsu, vecmāšu un ārstu palīgu kongress. Tēžu krājums. _______________________________________________________________________________________________________________________________________________________
32
PACIENTA INFORMĒTĀ PIEKRIŠANA – SLOGS VAI RISINĀJUMS
Juris Marins, Mg.iur.
Latvijas Universitāte
Aktualitāte. Prezentācija veltīta pacienta informētās piekrišanas institūta analīzei un tā
attīstības risinājumiem, aptverot Pacientu tiesību likuma īsu komentāru, norādot uz
sarežģītākajām situācijām, dažādu autoru viedokļus par apskatāmo jautājumu un personisko
praksi un pieredzi.
Mērķis. Izglītot veselības aprūpes profesionālos speciālistus medicīnas tiesību jautājumos,
kas regulē ārstniecības personas komunikācijas ar pacientu jautājumā par tā informēto
piekrišanu ārstniecības procesam, dot iespēju noteikt individuālo pieeju un robežšķirtni starp
šādas piekrišanas formālo (pienākuma) pusi un attīstošā risinājuma pusi. Uzstāšanās aptver
konspektīvu tiesisko regulējumu, informētās piekrišanas nozīmi, prakses piemērus un
iespējamos risinājumus komunikācijas un sadarbības ar pacientu uzlabošanai.
Secinājumi:
1. Pacienta informētās piekrišanas tiesiskais noregulējums rada līdzsvaru starp
ārstniecības personām un pacientiem Latvijā plašā tvērumā definētajam ārstniecības
jēdzienam.
2. Informētā piekrišana izriet no cilvēka kā vienīgā sava ķermeņa īpašnieka varas un
gribas, tiesībām uz to juridisku aizstāvību, kā arī pienākuma rūpēties par savu
veselību, kas savienots ar ārstniecības personas tiesībām uz savu aizstāvību un tiesisko
drošību, un pienākumu sniegt pacientam nepieciešamo veselības aprūpi.
3. Sabiedrībai šobrīd trūkst pietiekamas informācijas par informētās piekrišanas saturu
un tās pielietošanas iespējām un attīstību gan individuālo tiesību aizstāvībai, gan
savstarpējas sadarbības attīstībai.
4. Pacienta informētā piekrišana ir attiecināma uz visām ārstniecības personām, taču
pašreiz daļai no tām pašreiz nav pietiekamu zināšanu un prakses šajā jautājumā.
5. Pacienta informēšanas apjomu un tvērumu nosaka, galvenokārt, komunikācijas un
ētikas aspekti, kas ietverti juridiskā noformējumā.
6. Informētā piekrišana, ievērojot iepriekš secināto, pēc savas būtības pastāv pārmaiņu
procesā – tai nevajadzētu būt konstantai savā formā, radot papildus slogu, bet gan
attīstīties līdz ar vispārējo veselības aprūpi.
4. Latvijas māsu, vecmāšu un ārstu palīgu kongress. Tēžu krājums. _______________________________________________________________________________________________________________________________________________________
33
INFEKCIJU KONTROLES EFEKTIVITĀTE PACIENTU APRŪPĒ
Agita Melbārde-Kelmere, Dr.med.
SIA Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca
Mērķis. Izvērtēt infekciju kontroles metožu ietekmi uz pacietu aprūpi, samazinot ar veselības
aprūpi saistītu infekciju iespējamību. Raksturot nozokomiālu bakteriēmiju incidenci un riska
faktorus, infekciju kontroles ietekmi.
Metodes. Retrospektīvs gadījumu kontroles pētījums par S. aureus un E. coli bakteriēmijām
slimnīcā. Prospektīvs laiksēriju pētījums – bakteriēmiju gadījumu analīze, intervences
metodes un to analīze intensīvās terapijas nodaļā
Rezultāti. Nozīmīgākais bakteriēmiju riska faktors ir centrālā venozā katetra un urīnpūšļa
katetra esamība. S. aureus un E. coli bakteriēmiju incidence, rēķinot uz 1000 gultdienām, ir
0,23, bet ITN incidence bija 2,61. Kopējais bakteriēmiju incidences rādītājs ITN ir 23,3 (uz
1000 gultdienām). Ieviešot roku higiēnas intervenci, šis rādītājs samazinās, tomēr ieviešot
mērķtiecīgu intervenci CVK lietošanā, bakteriēmiju incidences rādītāji tiek samazināti līdz pat
15,1 gadījumam uz 1000 gultdienām.
Secinājumi.
1. Pirmo reizi Latvijā veikts pētījums par KLSB incidenci, to ietekmējošiem faktoriem un
intervenču ietekmi uz KLSB incidenci, iegūstot starptautiski salīdzināmus datus
infekciju kontroles jomā.
2. Izstrādāts uz pierādījumiem balstīts, Latvijas situācijai piemērots un efektīvs risinājumu
komplekss ar veselības aprūpi saistītu bakteriēmiju incidences prevencijā. Šāda
kompleksa izmantošana Latvijas klīnikās var būtiski uzlabot sniegtās veselības aprūpes
kvalitāti un drošību, kā arī samazināt ar veselības aprūpi saistītās finanšu izmaksas.
3. Nepareiza un nedroša CVK lietošanas prakse ir galvenais riska faktors pacientiem iegūt
ar veselības aprūpi saistītu infekciju. Tā rezultātā pacientiem ar bakteriēmijām vērojams
divas reizes ilgāks hospitalizācijas laiks salīdzinājumā ar pacientiem bez bakteriēmijām.
4. KLSB incidences rādītājs ir 10,1. Šis rādītājs ir augstāks nekā citās Eiropas universitāšu
slimnīcās (KLSB incidence 6,6).
5. Latvijā pirmo reizi ir veikts pētījums par roku higiēnu personālam, parādot, ka
personālam ir ļoti zemi roku higiēnas atbilstības rādītāji, tomēr tos iespējams uzlabot ar
dažādām intervences metodēm. Lai gan intervences laikā sasniegtie rezultāti nav
ilgnoturīgi, tomēr, atkārtojot intervenci, šos rezultātus ir iespējams atkal uzlabot.
Saīsinājumi. ITN- intensīvās terapijas nodaļa; CVK- centrālais venozais katetrs; KLSB- ar
katetru lietošanu saistīta bakteriēmija
4. Latvijas māsu, vecmāšu un ārstu palīgu kongress. Tēžu krājums. _______________________________________________________________________________________________________________________________________________________
34
MUTES UN ZOBU VESELĪBAS IETEKME UZ VISPĀRĒJO VESELĪBU
UN ZOBU KOPŠANAS NOZĪME PACIENTU ATVESEĻOŠANĀS
PROCESĀ
Anda Mironova, Mg. paed., zobu higiēniste
RSU Stomatoloģijas institūts
Mūsu priekšstati par mutes veselības nozīmi nereti aprobežojas tikai ar domu par veseliem vai
cauriem zobiem un cilvēka spēju paēst, tomēr veselas smaganas un zobi spēlē svarīgu lomu
vispārējās veselības saglabāšanā. Pierādījumi apliecina, ka lielāks mirstības riska ar sirds –
asinsvadu, elpceļu infekcijām ir cilvēkiem ar nekoptu mutes dobumu un smaganu, zobu
slimībām. Cukura diabēta gadījumā ir pierādīta saistība mutes un zobu veselībai ar stabilāku
cukura līmeni asinīs. Uz zobiem esošā mīkstā un cietā plikuma kontrole nozīmē arī
bakterēmijas apjoma samazināšanu un dažādu organisma sistēmu saslimšanu vieglāku norisi
un izvairīšanos no to komplikācijām.
4. Latvijas māsu, vecmāšu un ārstu palīgu kongress. Tēžu krājums. _______________________________________________________________________________________________________________________________________________________
35
IETEIKUMI DARBA NOSLODZES (NORMATĪVU) IZSTRĀDEI
OPERĀCIJU MĀSĀM
Ilze Neparte MBA (Profesionālā maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā)
Profesionālais bakalaura grāds veselības aprūpē
Sertificēta Operāciju Māsa
VSIA „Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca”, galvenā māsa
Latvijas Māsu asociācijas valdes locekle
Latvijas Māsu asociācijas Operāciju māsu apvienības vadītāja Aktualitāte. Prasme izvēlēties preventīvās stratēģijas, kuras spējīgas uzlabot darba apstākļus
un iespēju robežās izstrādāt jaunas darba organizācijas formas, kas dotu iespēju strādāt ar
jaunām metodēm, kuras ļautu pēc iespējas labāk sasniegt kopējos mērķus
Līdzsvars starp nodarbinātā veselību, attīstības iespējām profesionālajā, personiskajā un
sociālajā jomā, kā arī organizācijas rentabilitāte
Metodes. Literatūras analīze un pieredzes apmaiņa
Darba vide ieņem ļoti nozīmīgu lomu darbinieka dzīvē. Darba vide ir darba vieta ar visiem
tajā un ap to esošajiem apstākļiem un riska faktoriem, kas ietekmē vai var ietekmēt darbinieka
drošību un veselību. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka šajā vidē cilvēki justos labi, pēc iespējas ērti un
droši. Pasaules praksē ir pierādīts, ka labā un sakārtotā darba vidē pieaug darba ražīgums,
samazinās kļūdu un nelaimes gadījumu, un arodsaslimšanu skaits, darbinieki strādā ražīgāk
un viņu profesionālais mūžs paildzinās.
Operāciju māsu veicamā darba apjoma normatīvu izstrāde un ieviešana var būt atbalsts darba
devējam. Tie var palīdzēt novērst vai mazināt psihoemocionālā un psihosociālā faktora
ietekmi uz darba ražīguma rezultātiem un darba ņēmēju veselību. Īstermiņā normatīvi pamato
papildus nepieciešamā personāla piesaisti palielināta darba apjoma (vai pacientu plūsmas)
gadījumos. Ilgtermiņā normatīvi un datu analīze ir vērsta uz taisnīguma principa ievērošanas
virzību plānojot nepieciešamos cilvēkresursus.
4. Latvijas māsu, vecmāšu un ārstu palīgu kongress. Tēžu krājums. _______________________________________________________________________________________________________________________________________________________
36
“KĀPĒC ES ESMU MĀSA?”
Arina Pišinska
Rīgas 1. medicīnas koledžas absolvente, šobrīd Latvijas Universitātes studente,
kas iegūst bakalaura grādu Māszinību studiju programmā ar kvalifikāciju –
bērnu māsa
Mērķis ir piesaistīt māsu uzmanību māsu profesijai, aicināt apzināties un atcerēties māsas
profesijas izvēles motivāciju.
Autore aplūko māszinību teorijas vēsturi, motivāciju, profesionalitāti, māsas misiju.
Analizējot teorētisko literatūru un saskaņā ar autores viedokli, tiek izceltas māsas rakstura
īpašības, būtiskākais māsas vizuālajā tēlā, māsas profesionalizācijas līmeņi, motivācijas
nozīme māsu profesijā un autores personīgā motivācija būt par māsu.
4. Latvijas māsu, vecmāšu un ārstu palīgu kongress. Tēžu krājums. _______________________________________________________________________________________________________________________________________________________
37
INFEKCIJU KONTROLE INTENSĪVĀS TERAPIJAS NODAĻĀ
Diāna Platace,
Vita Pjatničuka,
Inga Millere
Aktualitāte. Intensīvās terapijas nodaļā pacienti atrodas kritiskā stāvoklī un, lai nodrošinātu
dzīvībai svarīgu funkciju uzturēšanu un veiktu pamatslimības ārstēšanu, ir nepieciešams veikt
dažādas invazīvas manipulācijas, piemērām, urīnpūšļa katetrizāciju, perifērās vai centrālās
vēnas katetrizāciju, intubācijas caurules vai traheostomas ievietošanu. Tas rada hospitālās
infekcijas draudus. Efektīva infekciju kontrole ievērojami samazina hospitālās infekcijas
biežumu, saīsina pacientu hospitalizācijas laiku un ar ārstēšanu saistītos izdevumus.
Metodes. Pētījums veikts intensīvās terapijas nodaļās Latvijas reģionālajā daudzprofilu
slimnīcā 2017. gada pavasarī. Pētījumā pielietota kvalitatīva pētījuma metode- novērojums.
Pētījumā piedalījās 20 intensīvās terapijas un anestēzijas māsas. Tika novērots māsu darbs un
darba vide (roku higiēna, urīnpūšļa katetra aprūpe, centrālā vēnu katetra (CVK) aprūpe,
traheostomas/intubācijas caurules aprūpe, ķirurģiskās brūces aprūpe, guloša pacienta
personīgā higiēna, mazgātnes aprīkojums, māsas vizuālais izskats).
Rezultāti. Pētījuma rezultāti parādīja, ka infekciju kontrole pacientu aprūpē intensīvās
terapijas nodaļā kopumā tiek nodrošināta ievērojot vadlīnijas: visas māsas veica roku
mazgāšanu un dezinfekciju, ievērojot roku apstrādes vadlīnijas. Katrā māsu postenī bija
izlietne, aprīkota ar marķētām šķidrajām ziepēm un alkoholu saturošu dezinfekcijas līdzekli,
papīra dvieļiem un dažāda izmēra vienreizlietojamiem cimdiem, kā arī roku apstrādes
instrukcija. Visas māsas lietoja cimdus, kamēr kontaktējās ar pacientu, kas pēc katra pacienta
tika mainīti un pirms iziešanas no palātas visas māsas novilka cimdus. Urīnpūšļa
kateterizācijas laikā tika ievērota aseptika un antiseptika. Visiem pacientiem tika izmantota
slēgtās trahejas sekrēta atsūkšanas sistēma, kas samazina infekcijas risku. Ķirurģisko brūces
aprūpi māsas veica ievērojot aseptiku un antiseptiku. Māsu (100%) darba tērps un vizuālais
izskats atbilda slimnīcas infekciju kontroles noteikumiem. Pētījuma laikā tika arī konstatēts,
ka tikai neliela daļa no māsām veica roku apstrādi pirms cimdu uzvilkšanas un lietoja
individuālās aizsardzības līdzekļus pacienta aprūpes laikā, kā arī veica CVK sterila
slēdzējkorķa maiņu pēc katras aprūpes, tādējādi samazinot hospitālas infekcijas attīstības
risku intensīvās terapijas nodaļā.
Secinājumi. Pētījuma laikā tika noskaidrots, ka infekciju kontrole pacientu aprūpē intensīvās
terapijas nodaļā kopumā tiek nodrošināta ievērojot vadlīnijas, tomēr nepieciešams vairāk
pievērst uzmanību māsu roku apstrādei pirms cimdu lietošanas, CVK sterila slēdzējkorķa
maiņai pēc katras aprūpes un individuālās aizsardzības līdzekļu regulārai lietošanai.
4. Latvijas māsu, vecmāšu un ārstu palīgu kongress. Tēžu krājums. _______________________________________________________________________________________________________________________________________________________
38
PACIENTU DROŠĪBAS: MATEMĀTISKĀS UN DEVU APRĒĶINU
PRASMES MĀSĀM STUDENTĒM UN MĀSĀM KLĪNISKAJĀ PRAKSĒ
Dita Raiska, Mg.sc.sal.
Aija Lazdāne, Bc.sc.sal.
Aktualitāte. Pētījums aktualizē praktizējošo māsu un māszinību fakultātes studentu izpratni
un zināšanas par pacienta drošību un zāļu administrēšanu. Veselības aprūpes sniedzējiem
nepārtraukti nepieciešams domāt un nodrošināt drošu praksi, kas attiecas uz zāļu lietošanu,
prakses vidi un kļūdu pārvaldību. Veselības aprūpes vidē lielāko daļu zāļu administrēšanu
veic māsas, kuras konsekventi ir atbildīgas par zāļu ievades procesu. Grūtības zāļu
administrēšanā nosaka māsu vājās matemātiskās prasmes, ko atzīmē vairāki jau veiktie
pētījumi Eiropā. Nepareizi aprēķini var izraisīt kļūdas zāļu aprēķinos un iespējamu kaitējumu
pacientiem.
Pētījumu mērķis ir noskaidrot matemātisko prasmju pielietošanu zāļu devu aprēķināšanai
māsām studentēm un māsām klīniskā praksē.
Pētniecības hipotēze – pacienta drošības aspektus un matemātisko prasmju pielietošanu zāļu
devu aprēķināšanai labāk pārvalda praktizējošās māsas nekā Māszinību programmas studenti.
Pētniecības metodes – kvantitatīvā metode - aptaujas anketa, kura sastāv no 26 jautājumiem
Māszinību programmas studentiem un 28 jautājumiem praktizējošām māsām, ietverot
pacienta drošības aspektu izpratni, mērvienību konvertāciju, per/os devu aprēķini, i/v devu
aprēķini, infūza ātruma aprēķini, devu aprēķini bērniem u.c.
Rezultāti. Praktizējošo māsu un studentu matemātisko devu aprēķinu uzdevumu kļūdu skaits
(studentiem bija 425, kas vidēji uz vienu studentu - 3,57 kļūdas, praktizējošām māsām 138
kļūdas, kas vidēji uz vienu māsu - 2,1 kļūda), kas liecina par nepietiekamām matemātiskām
prasmēm, kas var izraisīt kļūdas zāļu aprēķinos un iespējamu kaitējumu pacientam.
4. Latvijas māsu, vecmāšu un ārstu palīgu kongress. Tēžu krājums. _______________________________________________________________________________________________________________________________________________________
39
VECĀKU LĪDZDALĪBA STACIONĒTO BĒRNU APRŪPĒ
INTERDISCIPLINĀRAJĀ NODAĻĀ
Ineta Robiņa, Dr.paed., MBA, Bc. sc. sal.,
VSIA Bērnu klīniskā universitātes slimnīca
Anna Ribakova, Mg. sc. sal.,
Rīgas Stradiņa universitāte, Māszinību un dzemdību aprūpes katedra
Vija Lūse, Mg. sc. sal.,
VSIA Bērnu klīniskā universitātes slimnīca
Aktualitāte. Mūsdienās veselības aprūpe ir vērsta uz pacientu centrētu aprūpes modeli (Doss,
Depascal, Hadley, 2011). Savukārt bērnu aprūpē pamatelements ir uz ģimeni vērsta aprūpe,
kas tiek balstīta dinamiskās attiecībās starp stacionēto bērnu, aprūpes komandu un ģimenes
locekļiem, kuru līdzdalība ir būtiska aprūpes procesa nodrošināšanā (Vasli, Salsali, 2014).
Pētījuma primārais mērķis - noteikt stacionēto bērnu vecāku līdzdalības pakāpi un līmeni
sava bērna aprūpē.
Pētījuma sekundārais mērķis - noteikt vai pastāv atšķirības starp vecāku veiktajām darbībām
līdzdarbojoties sava bērna aprūpē un līdzdalības līmeni.
Metodes. Pētījums tika veikts vienā no daudzprofilu bērnu veselības aprūpes iestādēm
Latvijā, laika posmā no 2017. gada 1. februāra līdz 23. aprīlim. Pētījumā piedalījās 124 bērnu
vecāki (n=124). Respondentu sadalījums- sievietes (n=104) un vīrieši (n=20).
• Datu vākšanas metode: kvantitatīva metode (anketēšana).
• Aprakstošā statistika.
• Datu apstrādes metode: statistiskās datu apstrādes programmatūras SPSS 22. versija.
Rezultāti. Tika noskaidrots, ka bērnu vecāki aktīvi piedalās līdzdalības darbībās, daudzos
gadījumos sadarbībā ar medicīnas māsu, par to liecina statistiski nozīmīgas sakarības
komponentā: medikamentu uzņemšanu, jo “p” vērtība visos rādītājos mazāka nekā 0,001.
Pastāv statistiski nozīmīga sakarība (“p”= 0.018) komponentā: komunikācija un uzticēšanās
nodrošināšana, jo liels respondentu īpatsvars aktīvu līdzdalību aprūpes procesā saista tieši ar
uzticēšanos aprūpes personālam.
Secinājumi.
1. Vecākiem visbūtiskāk, atrodoties klāt pie slimā bērna, ir radīt viņam drošību. Tas
sakrīt ar vecāku pozitīvo pašvērtējumu viņu līdzdalībai aprūpes procesā.
2. Lielākā daļa stacionēto bērnu vecāku vēlas piedalīties sava bērna aprūpē, māsai
jāizmanto vecāku līdzdalības potenciāls, plānojot aprūpi, savas profesionālās darbības,
veltot laikietilpīgākām aprūpes darbībām.
4. Latvijas māsu, vecmāšu un ārstu palīgu kongress. Tēžu krājums. _______________________________________________________________________________________________________________________________________________________
40
NETEHNISKĀS PRASMES KĀ DROŠĪBAS ASPEKTS OPERĀCIJU
KOMANDAS DARBĀ
Anna Ribakova, RN, Mg.sc.sal.
Liāna Deklava, Dr. med.,
Rīgas Stradiņa universitāte; MDAK
Aktualitāte. Medicīnas darbinieku inficēšanas riska novēršana šodien ir risku mazinošo
pasākumu komplekss, kas iekļauj drošības politikas veidošanu organizāciju un valsts līmenī,
gan nozarei specifisko piesardzības pasākumu pielietošanu, vēršoties pret riska cēloni. Šo
komplekso pieeju personāla drošības jautājumu risināšanai raksturo drošības kultūras un
klimata koncepcija. Neal et al. (2000) parādīja, ka drošības klimats ir starpnieks starp
vispārējo psiholoģisko klimatu un drošību.
Mērķis. Definēt un raksturot netehniskās prasmes, pamatot to nozīmi drošības nodrošināšanā
operāciju komandas darbā
Metodes. Pētījumos tika pierādīts, ka pastāv tiešā saistība starp drošības klimatu un nelaimes
gadījumiem darbā, tomēr pašreiz nav noteikts, vai šo saistību veicina darba vides drošības
līmeņa uzlabojumi - to vajadzētu atbalstīt ar pētījumiem, kas veikti grupas līmenī (Clarke,
2010). Novērtēt ķirurģiskās komandas drošu uzvedību var pielietojot aviācijas pieeju, kad
lidmašīnu ekipāžām tiek mācītas un individuāli izvērtas netehniskās prasmes (kognitīvās un
interpersonālās), šādā veidā tiek panākta cilvēcisko kļūdu mazināšana un uzlabojas personāla
spējas veikt konkrētus uzdevumus darba vidē. Ir zinātniski pierādīta šīs pieejas izmantošanas
efektivitāte veselības aprūpes un medicīnas jomā. Netehnisko prasmju izvērtēšanai un
trenēšanai tiek pielietotas uzvedības marķieru sistēmas, kuras satur netehnisko prasmju
definīcijas un taksonomiju, pozitīvās un nevēlamās uzvedības piemērus (marķierus) un skalu
uzvedības izvērtēšanai. Galvenās šo prasmju kategorijas ir situācijas izpratne, lēmumu
pieņemšana, komandas darbs, komunikācija, līderība un stresa un noguruma pārvaldīšana
(Mitchell, L. & Flin, R.,2008).
Secinājumi.
1. Ir aktuāli izstrādāt operācijas komandas drošības novērošanas, izvērtēšanas un
trenēšanas sistēmu, jo operāciju zāles personāls pakļauts inficēšanas riskam
operācijas laikā.
2. Šādas sistēmas izstrādāšanai ir teorētiskais pamats, jo netehnisko prasmju atsevišķie
komponenti tiek saistīti ar personāla drošības veicināšanu un saglabāšanu darba
vietā.
3. Drošību veicinoša uzvedība atspoguļo drošības klimatu uzņēmumā, par ko liecina
internacionāli veiktie pētījumi.
4. Drošības klimats veido uzņēmumā labu reputāciju un veicina darbinieku
apmierinātību ar darbu. Savukārt, slikts drošības klimats veicina nelaimes gadījumus
darbā. (Probst & Estrada, 2010).
4. Latvijas māsu, vecmāšu un ārstu palīgu kongress. Tēžu krājums. _______________________________________________________________________________________________________________________________________________________
41
UZTURS GRŪTNIECĪBAS LAIKĀ
Liene Sondore, uztura speciāliste
Mg. sc. sal. Uzturzinātnē
Latvijas diētas un uztura speciālistu asociācija, Rīgas Dzemdību nams
Aktualitāte. Uzturam ir svarīga loma augļa attīstībai, veiksmīgai grūtniecības norisei,
normālai svara dinamikai grūtniecības laikā. Latvijā joprojām ir situācijas, kad no
profesionāļiem tiek sniegtas atšķirīgas uztura rekomendācijas grūtniecēm, kā arī grūtniecēm
veģetārietēm, pusaudzēm, sievietēm pēcdzemdību un laktācijas periodā.
Mērķis ir veicināt profesionāļu vienotu uztura rekomendāciju sniegšanu grūtniecēm,
sievietēm pēcdzemdību un laktācijas periodā par pamatu ņemot Pasaules Veselības
organizācijas vadlīnijas, Ziemeļvalstu uztura rekomendācijas un Latvijas Veselības ministrijas
izstrādātās uztura rekomendācijas grūtniecības laikā, pēcdzcemdību un laktācijas periodā.
Metodes. Lekcijas par uzturu grūtniecības un pēcdzemdību, laktācijas periodā speciālistiem
dzemdniecības nozarē.
Profesionālas uztura speciālistu konsultācijas grūtniecēm, grūtniecēm ar virsvaru un /vai
pamazinātu svaru, grūtniecēm/veģetārietēm un grūtniecēm pusaudzēm ir praktiskas
konsultācijas ar reālām, saprotamām rekomendācijām, uzskates materiāliem – porciju
paraugiem, pārtikas iegādes plānošanas ieteikumiem, konkrētām receptēm, uztura
dienasgrāmatas kontroli.
Secinājumi. Grūtnieču zināšanas par veselīgu uzturu ir nepietiekamas, nav izpratnes par
uztura nozīmi grūtniecības laikā, nav izpratnes par uztura nozīmi pēcdzemdību un laktācijas
periodā. Ārstniecības personāla rekomendācijas grūtniecēm, sievietēm pēcdzemdību un
laktācijas periodā nereti ir krasi atšķirīgas pat vienas dzemdību nodaļas ietvaros. Precīzi
sniegtas, vienotas rekomendācijas var veicināt grūtnieču līdzestību ēdienkartes plānošanā,
uzlabot zināšanas par veselīgu uzturu un radīt uzticību speciālistiem, ārstniecības iestādei
4. Latvijas māsu, vecmāšu un ārstu palīgu kongress. Tēžu krājums. _______________________________________________________________________________________________________________________________________________________
42
PEDIATRISKU PACIENTU PALIATĪVĀS APRŪPES KVALITĀTE
Sofja Tomase,Veselības zinātņu maģistra grāds māszinībās
VSIA Bērnu Klīniskā Universitātes slimnīca
Aktualitāte. Katru gadu paliatīvi aprūpējamo pediatrisko pacientu skaits palielinās gan
pasaulē, gan Latvijā. 2016. gadā Latvijā paliatīvajā aprūpē bija aprūpējami 199 bērni, bet
2015. gadā – 178 bērni.
Stacionārā paliatīvā aprūpes dienesta aprūpes speciālisti konsultējuši 228 pacientus un viņu
ģimenes locekļus. Paliatīvās aprūpes dienesta māsas stacionārā veikušas 336 konsultācijas.
Māsu konsultāciju skaits slimnīcas nodaļās, salīdzinot ar 2015. gadu, ir palielinājies.
Mērķis: noskaidrot un analizēt māsu un vecāku viedokli par pediatrisku pacientu paliatīvās
aprūpes kvalitāti.
Metodes: neeksperimentālā kvantitatīvā metode – anketēšana un neeksperimentālā kvalitatīvā
metode – intervijas.
Rezultāti: Rezultātos parādījās aprūpes problēmas, sadalītas pēc prioritātēm, un aprūpes
barjeras, kuras, pēc māsu un vecāku viedokļa, kavē sasniegt augstu aprūpes kvalitāti bērnu
paliatīvajā aprūpē slimnīcā X.
Secinājumi: Domēnu analīzē tika noskaidrotas šādas barjeras pediatriskās paliatīvās aprūpes
kvalitātes nodrošināšanai slimnīcā X:
1. Gan aptaujas, gan interviju rezultāti parāda, ka neārstējami slima bērna aprūpes
procesā netiek pievērsta pietiekama uzmanība pacienta māsu un brāļu vajadzībām.
Tādējādi netiek pilnībā īstenota holistiskā aprūpe, lai apmierinātu ģimenes locekļu
vajadzības.
2. Gan aptaujātās māsas, gan intervētie vecāki kā problēmas izvirzīja nepietiekamu
paliatīvās aprūpes apmācību līmeni personālam un laika trūkumu paliatīvo pediatrisko
pacientu aprūpei.
3. Aptaujas rezultāti parāda, ka neārstējami slimiem bērniem ne vienmēr ir izveidots
rakstveida individuālais aprūpes plāns, kas būtu izdiskutēts ar aprūpē iesaistīto
personālu un pieejams visiem iesaistītajiem speciālistiem.
4. Aptaujas rezultāti liecina, ka personālam nav nodrošinātas pietiekamas iespējas paust
savas bēdas un saņemt atbalstu sērošanas periodā pēc pacienta nāves.
5. Problēmu analīzē noskaidrotas šādas pirmās prioritātes pediatriskās paliatīvās aprūpes
kvalitātes problēmas slimnīcā X: Personāla resursu un aprūpei nepieciešamā laika
trūkums, kvalitatīvas bērnu paliatīvās aprūpes nepietiekama pieejamība, diskomforts,
paziņojot sliktas ziņas, nepilnības veselības aprūpes finansēšanas kārtībā, nepilnīgi
apmierinātas pacienta / ģimenes garīgās vajadzības un aprūpētāja emocionālais
izsīkums.
4. Latvijas māsu, vecmāšu un ārstu palīgu kongress. Tēžu krājums. _______________________________________________________________________________________________________________________________________________________
43
DZĪVES KVALITĀTE HEMODIALĪZES PACIENTIEM AR
DAŽĀDIEM VASKULĀRĀS PIEEJAS VEIDIEM
Jeļena Urbēna, Mg.sc.sal., MBA
VSIA Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca
Aktualitāte. Lai pieslēgtu pacientu pie dialīzes aparatūras, nodrošinātu kvalitatīvu, ilgstošu
hemodialīzi (HD) un dzīves kvalitāti ir nepieciešama stabila un atbistoša vaskulārā pieeja –
arteriovenozā fistula (AVF), arteriovenozā protēze (AVP) vai HD centrālais venozais katetrs
(CVK) īslaicīgai vai ilglaicīgai izmantošanai.
Mērķis.
Noskaidrot HD pacientu dzīves kvalitāti pie dažādiem vaskulārās pieejas veidiem un
salīdzināt iegūtos datus, lai novērtētu, kurš no veidiem uzrāda augstākus dzīves kvalitātes
rādītājus.
Metodes.
1. Kvantitatīvā, neeksperimentālā, salīdzinošā.
Respondenti: pacienti ar AVF (n=28), HD CVK (n=20), AVP (n=4). Pētījuma instruments -
Ferrans un Powers dzīves kvalitātes aprēķināšanas indeksa dialīzes versijas anketa
(maksimālais punktu skaits – 30, lielāks punktu skaits norāda uz augstāku dzīves kvalitāti),
autores izstrādāta anketa.
Statistiskā datu analīzē pielietots Stjudenta t-tests.
2. Kvalitatīvā, neeksperimentālā, salīdzinošā.
Respondenti: pacienti ar AVF (n=9), CVK (n=7), AVP (n=4). Pētījuma instruments –
strukturēta intervija.
Rezultāti. Visaugstākā vispārējā dzīves kvalitāte ir pacientu grupai ar AVF – 19,99 punkti,
pacientiem ar CVK – 16,91 punkti, bet zemākā dzīves kvalitāte novērota AVP grupai – 15,1
punkti. Visās trijās respondentu grupās visaugstākie rādītāji ir ģimenes aspektu līmenī, bet
zemākie veselības un funkcjionālā līmenī.
Nodarbinātības statuss ietekmē HD pacientu dzīves kvalitāti. Strādājošiem respondentiem (n
= 19) vispārējās dzīves kvalitātes koeficients ir visaugstākais.
Vecumā no 38 līdz 47 gadiem uzrādīta zemākā dzīves kvalitāte. Respondentiem 26 gadu
vecumā ir augstāki dzīves kvalitātes rādītāji – 25,45+0,71 punkti, nekā vecākiem
respondentiem 45 gadu – 17,68+2,38 punkti.
Intervijas rezultāti norāda, ka lielākā daļa respondentu ar AVF jūt lielāku uzlabojumu savā
dzīves kvalitātē un veselībā kopumā, savukārt vairums pacientu ar CVK atzīmē, ka viņu
dzīves kvalitāte visvairāk ir pasliktinājusies dēļ diskomforta un ārējā izskata.
Secinājumi.
1. HD pacientiem ar AVF dzīves kvalitātes rādītāji ir augstāki nekā pacientiem ar AVP
un CVK, HD pacientu dzīves kvalitāte ir atkarīga no vaskulārā pieejas veida.
2. Respondentu grupa ar AVP uzrādīja viszemākos rādītājus visos dzīves kvalitātes
līmeņos.
3. Pacienti ar CVK atzīmē vairāk ierobežojumu, ārējā tēla izmaiņas un seksuālo funkciju
traucējumus, bailes no infekcijas iespējamības, kas ietekmē viņu dzīves kvalitāti.
4. Latvijas māsu, vecmāšu un ārstu palīgu kongress. Tēžu krājums. _______________________________________________________________________________________________________________________________________________________
44
ASINSRITES INFEKCIJAS INCIDENCES SAMAZINĀŠANAS
IESPĒJAS MULTIDISCIPLINĀRĀ INTENSĪVĀS TERAPIJAS NODAĻĀ
Jeļena Urbēna, Mg.sc.sal., MBA
Anna Žilde, ārsta grāds
Elīne Kāle, ārsta grāds
Natālija Seko, profesionālais maģistra grāds veselības vadībā
VSIA P.Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca
Uga Dumpis, Dr. med., LU profesors
VSIA P.Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Latvijas Universitāte
Aktualitāte. Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO, 2011) datiem, Eiropā aptuveni 4,1
miljons pacientu gadā iegūst ar veselības aprūpi saistītu infekciju (VASI) un kas ir nāves
iemesls aptuveni 37 000 pacientu.
Mērķis. Raksturot ar veselības aprūpi saistītas asinsrites infekcijas incidenci un
samazināšanas iespējas multidisciplinārā intensīvās terapijas nodaļā.
Metodes. Prospektīvs pētījums – ar veselības aprūpi saistītu asinsrites infekciju gadījumu
analīze, intervences metodes un to analīze Latvijas multidisciplinārā intensīvās terapijas
nodaļā.
Pielietotās intervences: izglītošanas, CVK implantāciju novērojumi, roku higiēnas
novērojums divās laiksērijās, procedūras izstrāde, kompleksās pieejas izmantošana asinsrites
infekciju profilaksei.
Rezultāti. Pētījuma periodā tika analizēti 35 ar veselības aprūpi saistīti asinsrites infekcijas
gadījumi. Pētījuma sākumā asinsrites infekcijas incidences rādītājs bija 11,4 uz 1000 katetru
dienām, vidējā incidence ir 6,3 uz 1000 katetru dienām.
Biežākie asinsrites infekcijas izraisītāji bija Acinetobacter Baumannii 37% (n=15), Klebsiella
pneumoniae 17% (n=7) Enterococcus faecium 15% (n=6), Enterobacter cloacae 7% (n=3).
Atbilstoša roku higiēna pirmajā etapā tika nodrošināta 46 gadījumos (42%), bet otrajā etapā
kopējās atbilstības rādītāji paaugstinājās līdz 56 gadījumiem (53%), tika novērots Hawthorne
efekts. Viszemākie roku higiēnas rādītāji otrajā etapā bija pēc saskares ar pacienta
bioloģiskajiem šķidrumiem (19%) un pēc kontakta ar pacienta aprīkojumu (21%).
Izglītojošas intervences laikā tika veikti roku higiēnas treniņi ar UV lampu, katetru aprūpes
procedūras semināri, Institute for Healthcare Improvement kompleksās pieejas izmantošana
asinsrites infekciju profilaksei.Pēc izglītojošas un novērojumu intervences veikšanas
asinsrites infekcijas incidence samazinājās par 50%, no 10.8 līdz 5.4 uz 1000 katetru dienām.
Pēc asinsvadu katetru ievietošanas un aprūpes procedūras izstrādes un izglītojošu pasākumu
organizēšanas asinsrites infekcijas incidences rādītāji samazinājās no 5,6 līdz 0 uz 1000
katetru dienām.
Secinājumi.
1. Pareiza roku higiēna, adekvāti infekciju kontroles pasākumi un izglītojošas
intervences var samazināt noteiktu VASI incidenci.
2. Viszemākie roku higiēnas atbilstības rādītāji ir pēc saskares ar pacienta bioloģiskajiem
šķidrumiem.
3. Biežākie asinsrites infekciju izraisītāji ir Acinetobacter Baumannii, Klebsiella
pneumoniae, Enterococcus faecium un Enterobacter cloacae.
4. Latvijas māsu, vecmāšu un ārstu palīgu kongress. Tēžu krājums. _______________________________________________________________________________________________________________________________________________________
45
ĒTIKAS PRINCIPI MĀSU PRAKSĒ
Jeļena Urbēna, Mg.sc.sal.
MBA, VSIA P.Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca
Inita Veidemane, Mg.sc.sal.
SIA RSU Stomatoloģijas Institūts
Diana Antona, Anita Smeltere, Aija Lazdāne
Latvijas Māsu asociācija
Aktualitāte. Medicīnas māsas profesionālie ētikas standarti veido viņas nostāju pret
pacientiem un sabiedrību. Nonākot sarežģītās aprūpes situācijās, māsas profesionālās ētikas
vadlīnijas un informētību par ētikas pamatprincipiem palīdz viņai pieņemt galējo lēmumu.
Ētiskā pieeja prasa spēju atpazīt ētiskos aspektus, kas ietekmē notikumu.
Mērķis. Noskaidrot māsu informētību par Latvijas Māsu ētikas kodeksu, ētikas principiem un
to pielietojumu pacientu aprūpē.
Metodes. Pētījuma metode – kvantitatīvā, neeksperimentālā.
Pētniecības instruments – anketa.
Pētījuma dalībnieki – 73 (n=73, kas pielīdzināms 100%) medicīnas māsas.
Pētījuma periods – 01.02.2017.-23.03.2017.
Rezultāti. Lielākā daļa aptaujāto māsu, t.i. 48% (n=35) ir vecumā 51 un vairāk gadi, 44%
(n=32) ir vidējā profesionālā izglītība, 71% (n=52) darba stāžs veselības aprūpes nozarē ir 21
un vairāk gadi.
Lielākā daļa aptaujāto māsu 59% (n=43) līdz šim nav iepazinušās ar 2016.g. papildināto
Latvijas Māsu ētikas kodeksu.
Lielākā daļa respondentu 74% (n=54) norāda, ka viņu darba vietā vienmēr tiek ievēroti ētikas
principi, tomēr 26% (n=19) norāda, ka tie tiek ievēroti reizēm. Visi respondenti norāda, ka
ievēro ētikas principus savā darba vietā.
Lielākā daļa respondentu norāda, ka pacientu aprūpē ievēro konfidencialitātes, atbildības,
taisnīguma, cieņas un koleģialitātes, žēlsirdības un laba darīšanas principus, savukārt 30%
(n=20) respondentu norāda, ka pacientu aprūpē ievēro visus minētos ētikas principus.
Autonomijas principu izprot (n=40) aptaujāto respondentu, nekaitēšanas principu izprot
lielākā daļa (n=62) aptaujāto respondentu, laba darīšanas principu izprot (n=58) aptaujāto
respondentu, taisnīguma principu izprot lielākā daļa (n=69) aptaujāto respondentu, tomēr daļa
respondentu neizprot ētikas principu nozīmi, jo atzīmēja citus, nepareizos atbilžu variantus.
Visi aptaujātie respondenti (n=73) izprot konfidencialitātes principu kā pienākumu neizpaust
personiska rakstura informāciju, aizsargāt pacienta privātumu.
Secinājumi.
1. Vairāk nekā puse aptaujāto māsu nav iepazinusies ar 2016.g. papildināto Latvijas
Māsu ētikas kodeksu.
2. Lielākā daļa aptaujāto māsu norāda, ka viņu darba vietā vienmēr tiek ievēroti ētikas
principi.
3. Visi respondenti ievēro ētikas principus savā darba vietā.
4. Lielākā daļa respondentu izprot autonomijas, nekaitēšanas, laba darīšanas, taisnīguma
un konfidencialitātes principu.
4. Latvijas māsu, vecmāšu un ārstu palīgu kongress. Tēžu krājums. _______________________________________________________________________________________________________________________________________________________
46
PEDIATRISKĀ AGRĪNĀS BRĪDINĀŠANAS SISTĒMA (PABS) MĀSU
PRAKSĒ
Agnese Voicehovska, Bc.sc.sal., Olga Kušpita Bc.sc.sal.,
Andžela Segliņa, Mg.sc.sal., Olita Bundzeniece, Bc.sc.sal.,
Svetlana Lazuko, Bc.sc.sal., Nadežda Mekša, Bc.sc.sal.,
Valentīna Badajeva, Bc.sc.sal., Inita Stūre – Stūriņa, Mg.sc.sal.,
Dita Raiska, Mg.sc.sal.
VSIA Bērnu klīniskā universitātes slimnīca
Aktualitāte. Novēlota pacienta stāvokļa pasliktināšanās atpazīšana ir biežākais cēlonis “zilā
koda” situācijām. Agrīni atpazīstot problēmu, kāpēc pacienta stāvoklis pasliktinās, efektīvi
reaģējot uz izmaiņām pacienta stāvoklī un savlaicīgi veicot ārstēšanas un aprūpes plāna
korekcijas, var izvairīties no pēkšņām reanimācijas situācijām nodaļā un nepieciešamības
nodot bērnu intensīvāka līmeņa aprūpei.
Pētījumi rāda, ka 85,5% pacientu uzrāda vismaz vienu kritisku vērtējumu, pielietojot agrīno
brīdināšanas skalu, vairāk nekā 11 stundas pirms kritiskā, dzīvībai bīstamā stāvokļa
iestāšanās.
PABS nodrošina sistemātisku pieeju pacienta novērošanai un stāvokļa uzraudzībai no māsas
puses.
Galvenais nolūks intensīvās terapijas komandas definēšanai un iesaistei ir nodrošināt efektīvu
reaģēšanas sistēmu slimnīcā pacientiem ar būtisku un strauju veselības stāvokļa
pasliktināšanos: laicīgi izvērtējot pediatriskā pacienta veselības stāvokļa risku, kad var
attīstīties dzīvībai draudoša situācija, stabilizējot pacienta stāvokli klīniskajā nodaļā, asistējot
pacienta ārstniecības procesā līdz situācijas stabilizācijai, vai pieņemot lēmumu un asistējot
pacienta pārvešanā uz Intensīvās terapijas nodaļu.
Mērķis. Noskaidrot pediatriskās agrīnās brīdināšanas sistēmas (PABS) efektivitāti pediatrijā.
Metode. Kombinētā metode - novērošanas protokols un aptaujas anketa.
Rezultāti (daļēji). No 116 aptaujātajam māsām tikai 45 (35%) māsas zina, kādi ir galvenie
PABS radītāji. Vairāk nekā puse - 85 (66%) māsas saprot un viņām ir priekšstats par PABS
pielietošanas ieguvumiem māsu praksē.
Vairākums aptaujāto māsu 99 (85%) zina iespējamās izmaiņas saistībā ar elpošanas
traucējumiem. Pētījums parādīja, kā māsas prot novērtēt pacientus, lai gan dažām māsām 21
(18%) PABS nesniedza drošības sajūtu par pacienta stāvokli.
Secinājumi. PABS ieviešana BKUS bija inovatīva un pielāgota esošai situācijai. Daļa māsu
tehniski pareizi un precīzi nosaka bērna elpošanu un sirdsdarbību. Neraugoties uz atkārtotiem
semināriem un izglītojošiem pasākumiem, daļa māsu saņēma informāciju un izpratni par
PABS lietošanu no kolēģiem. PABS ieviešana būtiski samazināja Zilā koda aktivizāciju.
4. Latvijas māsu, vecmāšu un ārstu palīgu kongress. Tēžu krājums. _______________________________________________________________________________________________________________________________________________________
47
TEHNOLOĢISKA PIEEJA VECĀKA GADAGĀJUMA CILVĒKU
APRŪPĒ: ĒTISKI APSVĒRUMI
Ilona Zariņa, RN, Mg.paed.,. Mg sc.sal.
Rīgas Stradiņa univeristāte
Aktualitāte. Mūsdienu sabiedrībā arvien lielāku nozīmi iegūst dažādu tehnoloģiju attīstība,
pielāgošana un izmantošana vecāka gadagājuma cilvēku veselības aprūpē. Tās ietver dažādas
tehniskās sistēmas un risinājumus, lai palīdzētu gados vecākiem pieaugušajiem un / vai viņu
aprūpētājiem veikt ikdienas aktivitātes un uzturēt autonomiju vai kompensēt funkcionālos
traucējumus Tehnoloģiju izmantošana, lai iegūtu jebkādu novatorisku pieeju, ietver gan
nozīmīgus ieguvumus, gan riskus un to izmantošana var radīt ētiskas raizes, jo maz ir zināms
par to, kā vecāka gadagājuma cilvēki uztver palīdzošās un uzraudzības tehnoloģijas.
Mērķis. Literatūras apskata kā daļas no promocijas darba izveidošana ar mērķi noskaidrot
sekojošus jautājumus: kādi ētikas apsvērumi ir svarīgi tehnoloģiju ieviešanas procesā? Vai tie
ir šķēršļi vai veicinoši faktori? Vai tehnoloģiju izmantošana pacientu aprūpē palīdz nodrošināt
individuālu aprūpi un saglabāt pacienta privātumu un autonomiju?
Metodes. Izmantojot empīrisku pētniecības metodi un avotus, kas atlasīti EBSCO, SAGE
Publications, Science Direct, PubMed, Cochrane Database.
Visās datu bāzēs tika izmantoti šādi meklēšanas termini: vecāka gadagājuma cilvēki, ētiski
apsvērumi, tehnoloģiju lietošana, aprūpe. Priekšroka tika dota jaunākajiem literatūras avotiem
un detalizētai izpētei atlasīti 44 raksti.
Rezultāti. Privātums ir galvenā ētiskā problēma gados vecākiem pieaugušajiem, kā minēts
34% no visiem pārbaudītajiem rakstiem. Divi citi vienādi spēcīgi šķēršļi tehnisku risinājumu
pieņemšanai bija uzticamība un funkcionalitāte. Nopietnas bažas rada arī tehnoloģiju
izmaksas, lietošanas to ērtums un piemērotība ikdienas vajadzībām (23%), attiecīgi "nevajag"
(20%), stigmatizēšana (18%) un bailes no atkarības un apmācības trūkums(16%). Tomēr
arvien vairāk vecāka gadagājuma cilvēku pieņem dažāda veida tehnoloģijas, lai iekļautos
sabiedrībā.
Secinājumi. Ētiski apsvērumi ir viens no tehnoloģiju lietošanas aprūpē svarīgiem
jautājumiem, kas attiecas uz atbildību par visu paredzēto un paredzamo darbību ietekmi. Tas
sākas no pieņēmuma, ka profesionālā uzvedība balstās uz labākajiem pieejamiem
pierādījumiem, kas ir uz teoriju balstīta izpratne vecāka gadagājuma cilvēku vajadzībām un
mērķiem viņu vidē.
Lietotāju vecumam un veselības stāvoklim ir būtiska loma, tādēļ ir svarīgi apsvērt iespēju
izmantot tehnoloģiju lietošanas priekšrocības un trūkumus, piemēram, fiziskās, kognitīvās un
sociālās pārmaiņas, kā arī citus faktorus