· biedrība „no salacas līdz rūjai” saturs saĪsinĀjumi un terminu...

BIEDRĪBAS „NO SALACAS LĪDZ RŪJAI”

DARBĪBAS TERITORIJAS

VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA 2014.–2020. gadam

2015

Biedrība „No Salacas līdz Rūjai”

ANOTĀCIJA

Šī vietējās rīcības grupas (turpmāk VRG) darbības teritorijas attīstības stratēģija ir izstrādāta saskaņā ar sabiedrības virzītiem mērķiem un prioritātēm. Dokuments ir izstrādāts pēc VRG - biedrības “No Salacas līdz Rūjai” lēmuma, uzticēt šo darbu veikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Ķemers Business and Law Company”. Tiešais izpildītājs ir Dr.geogr. Jānis Kauliņš, attīstības plānošanas speciālists ar ilggadīgu pieredzi.

Stratēģija izstrādāta saskaņā ar kārtību un prasībām, kas noteiktas Ministru kabineta 2015. gada 10. marta noteikumos Nr.125 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju sagatavošanai un īstenošanai”.

Stratēģijas informatīvā nodrošinājuma pamatā tika izmantoti valsts statistikas un citu brīvpieejas informācijas avotu dati, izstrādes laikā notikušās iedzīvotāju aptaujas un četru plānošanas semināru rezultāti, daudzpusīga dokumentu analīze, VRG teritorijā veiktie pētījumu rezultāti un cita informācija.

Stratēģija pamato un nosaka ELFLA finansējuma piesaistes principus un mērķus VRG teritorijā laikaposmam, līdz 2019. gadam ieskaitot.

Stratēģiju ilustrē 26 attēli un 17 tabulas, tai pievienotas 32 atsauces uz izmantotajiem datu avotiem un 7 pielikumi, kas sīkāk paskaidro atsevišķas Stratēģijas nostādnes un ar projektu izskatīšanu un virzīšanu saistītus jautājumus.

Vietējās attīstības stratēģija 2


SATURS

SAĪSINĀJUMI UN TERMINU SKAIDROJUMI ................................................................. 5

Saīsinājumi ........................................................................................................................... 5

Terminu skaidrojumi .......................................................................................................... 5

KOPSAVILKUMS ................................................................................................................... 7

SASKAŅOTĪBA AR CITIEM PLĀNOŠANAS DOKUMENTIEM ................................... 8

Augstāka līmeņa plānošanas dokumentu nostādnes ........................................................ 8

Īss kopsavilkums par novadu attīstības plānošanas dokumentiem ................................. 8

1. SITUĀCIJAS IZVĒRTĒJUMS ........................................................................................ 10

1.1. Vietējās rīcības grupas darbības teritorija ............................................................... 10

1.1.1. Vispārējs ģeogrāfisks raksturojums .................................................................................. 10 1.1.2. Teritorijas sociālekonomisks apskats ................................................................................ 16 1.1.3. Vietējās rīcības grupas darbības teritorijas pamatojums ................................................... 29

1.2. Partnerības principa nodrošināšana ......................................................................... 29

1.2.1. Teritoriālā pārstāvniecība .................................................................................................. 29 1.2.2. Sabiedrības mērķgrupu pārstāvniecība ............................................................................. 29

1.3. Teritorijas stiprās puses, vājās puses, iespējas un draudi....................................... 31

1.4. Teritorijas attīstības vajadzību identificēšana un potenciāla analīze .................... 32

1.5. Starpteritoriālās un starpvalstu sadarbības vajadzību novērtējums..................... 33

2. VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA ....................................................................... 34

2.1. Vērtības ........................................................................................................................ 34

2.2. Misija ............................................................................................................................ 34

2.3. Vīzija ............................................................................................................................ 34

2.4. Stratēģiskie mērķi un prioritātes ............................................................................... 35

2.5. Inovatīvo risinājumu identificēšana

3 RĪCĪBAS PLĀNS STRATĒĢIJAS ĪSTENOŠANAI ....................................................... 38

3.1. Vadlīnijas rīcībām uu rezultātu indikatori .............................................................. 38

3.2. Pieejamais finansējums un tā sadalījums pa atbalstāmām aktivitātēm ................ 39

3.2. Projektu aktivitāšu sadalījums pa realizācijas kārtām ........................................... 43

4. STRATĒĢIJAS ĪSTENOŠANA UN NOVĒRTĒŠANA ................................................. 44

4.1. Vietējās rīcības grupas informācijas kanāli ............................................................. 44



4.2. Papildināmības nodrošināšana ar Eiropas Savienības struktūrfondu darbības programmas specifiskajiem atbalsta mērķiem .......................................................... 45

4.3. Projektu vērtēšanas kritēriji ...................................................................................... 46

4.3.1. Projektu vērtēšanas kritēriji aktivitātē „Vietējās ekonomikas stiprināšanas iniciatīvas” .. 46 4.3.2. Projektu vērtēšanas kritēriji aktivitātē „Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas” .............. 48

4.4.3 Inovatīvo risinājumu identificēšana un atbilstības kritēriji to noteikšanai ........ 38

4.3.3.Interešu konfliktu novēršanas kārtība .................................................................... 51

4.4. Stratēģijas īstenošanas kārtība .................................................................................. 51

4.4.1. Uzraudzības un novērtēšanas procedūra ........................................................................... 51 4.4.2. Stratēģijas grozīšanas kārtība ............................................................................................ 52

4.5. Stratēģijas īstenošanas organizācija .......................................................................... 52

5. FINANSĒJUMA SADALES PLĀNS ............................................................................... 54

LITERATŪRA, AVOTI ........................................................................................................ 55



SAĪSINĀJUMI UN TERMINU SKAIDROJUMI

SAĪSINĀJUMI

AP – attīstības programma CSP – Centrālā statistikas pārvalde ELFLA – Eiropas Lauksaimniecības

Fonds Lauku Attīstībai ES – Eiropas Savienība IAS – ilgtspējīgas attīstības stratēģija LAD – Lauku atbalsta dienests LAP – Lauku attīstības programma MKN – Ministru kabineta noteikumi; ar

numuru – konkrētie noteikumi ar šo numuru

MVK – mazie un vidējie komersanti NVA – Nodarbinātības valsts aģentūra NVO – nevalstiskā organizācija PVD – Pārtikas un veterinārais dienests

PVN – pievienotās vērtības nodoklis SAM – specifiskie atbalsta mērķi SIA – sabiedrība ar ierobežotu atbildību SVID – spēki, vājumi, iespējas, draudi TAI – teritorijas attīstības indekss TAII – teritorijas attīstības izmaiņu

indekss TP – teritorijas plānojums P – prioritāte R- rīcības rādītāji M- mērķis RV- rīcības virzieni UR – Uzņēmumu reģistrs (vispārināti – arī

Komercreģistrs) VAS – vietējās attīstības stratēģija VID – Valsts ieņēmumu dienests VRG – vietējā rīcības grupa ZM – Zemkopības ministrija

Netiek skaidroti fizikālo mērvienību un debess pušu nosaukumu saīsinājumi, kā arī

tradicionālie redakcionālie īsinājumi.

TERMINU SKAIDROJUMI

Vērtības: teritorijas materiālās un nemateriālās „sastāvdaļas”, kas mūsu apziņā veido vēlamās dzīvesvides un dzīves veida pamatu, un kuras ir nepieciešams aizsargāt, saglabāt un vairot.

Misija: organizācijas darbības galvenā jēga.

Vīzija: tēlains, kodolīgos formulējumos izteikts nākotnes ilgtermiņa redzējums. Iespējamas arī citas vīzijas izteiksmes formas.

Stratēģiskie mērķi: vēlamais vai nepieciešamais darbības rezultāts, izteikts īsā formulējumā. Uz mērķi iespējams attiecināt skaitliski izmērāmus lielumus, kas ļauj objektīvi novērtēt virzīšanos uz mērķi.



Stratēģiskās prioritātes: noteikti rīcību veidi, kam dodama priekšroka, salīdzinot ar pārējām iespējamām rīcībām.

Rīcības virziens: konkrētu rīcību grupa virzībai uz stratēģisko mērķi un atbilstoša noteiktām prioritātēm.

Ilgtspējība, ilgtspējīga attīstība: spēja attīstīties (šeit: uzlabot iedzīvotāju ekonomisko un garīgo labklājību), saglabājot un vairojot cilvēku apziņā pieņemtās vērtības vismaz vairāku paaudžu ilgumā, periodā, kamēr saglabājas mūsu vērtību sistēmas.

Vietējā rīcības grupa: noteiktas teritorijas organizāciju (pašvaldību, uzņēmēju, NVO) pārstāvju un iedzīvotāju aktīvs, kas atbild par šīs teritorijas attīstību, izmantojot šim nolūkam piešķirtos dažādu attīstības fondu līdzekļus un citus instrumentus. Šī aktīva organizatoriskais ietvars ir vietējās attīstības biedrības, šeit: biedrība „No Salacas līdz Rūjai”.

Rezultatīvie rādītāji: kvantitatīvi (skaitliski) vai kvalitatīvi (izpilde/neizpilde) rādītāji, kas atspoguļo plānošanas dokumenta īstenošanu kā virzību uz noteiktajiem mērķiem.

Atbalstāmā aktivitāte: plaši formulēta rīcības virzienu grupa, kas oficiāli definēta kā tiesīga saņemt atbalsta finansējumu no Eiropas Lauksaimniecības Fonda Lauku Attīstībai ELFLA.

Apakšaktivitāte: sīkāk detalizēta rīcību grupa aktivitātes ietvaros.

Sabiedriskā labuma projekts: projekts, kurā plānotajam mērķim nav komerciāla rakstura un tas nekvalificējas kā valsts atbalsts, kā arī par projekta rezultātu (piemēram, infrastruktūras, inventāra lietošanu u.tml.) netiek prasīta samaksa.

Teritorijas attīstības indekss – komplekss indekss, kas raksturo teritorijas attīstības līmeni attiecīgajā gadā attiecībā pret vidējo attīstības līmeni valstī.

Teritorijas attīstības izmaiņu indekss – komplekss indekss, kas raksturo attīstības līmeņa izmaiņas pret iepriekšējo gadu, parādot teritoriju atpaliekošu vai apsteidzošu attīstību no vidējā attīstības līmeņa iepriekšējā gadā.



KOPSAVILKUMS Biedrības „No Salacas līdz Rūjai” sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijai ir

divi stratēģiskie mērķi (M), kas atbilst Lauku attīstības programmā norādītajām divām galvenajām atbalstāmajām aktivitātēm. Katram no šiem mērķiem atbilst vairāki apakšmērķi un uz tiem attiecināmie rīcības virzieni (RV).

M1. Stratēģiskais mērķis: stabila vietējā ekonomika

M1.1. Attīstīta daudzveidība uzņēmējdarbībā: RV1.1. Mazo un vidējo uzņēmumu funkcionāls atbalsts

M1.2. Pieaugums produktu un pakalpojumu pievienotajai vērtībai: RV1.2. Produktu un pakalpojumu attīstīšana

M1.3. Aktivizēta produktu un pakalpojumu vietējā aprite: RV1.3. Uzņēmumu zīmolu un vietējā tirgus attīstīšana

M2. Stratēģiskais mērķis: pievilcīga un pieejama teritorija

M2.1. Sakopta, pievilcīga un visiem pieejama dabas un kultūrvide: RV2.1. Dabas un kultūras objektu sakārtošana un pieejamības uzlabošana

M2.2. Pakalpojumu dažādība atbilstoši pieprasījumam: RV2.2. Jaunu pakalpojumu izveidošana, to pieejamības uzlabošana

M2.3. Sabiedrības veselības stiprināšana ar daudzveidīgām fiziskajām un garīgajām aktivitātēm: RV2.3. Jaunu aktivitāšu attīstīšana, veidojot tām nepieciešamo infrastruktūru, pārņemot un apvienojot pieredzi

Stratēģijas īstenošana paredzēta saskaņā ar diviem kopējiem principiem:

1. Orientāciju uz labvēlīgas darba un sociālās vides radīšanu jauniešiem kā nākotnes galvenajam dzinējspēkam teritorijas demogrāfijas un ekonomikas izaugsmei,

2. Virzību uz starpgrupu sadarbību kā VRG teritorijas ietvaros, tā ārpus tās.

Tāpat tika noteiktas arī 3 prioritātes saistībā ar katru stratēģisko mērķi (kopā 6 prioritātes) un 18 tematiskās rīcības, kuru virzienos ir atbalstāmi pieteiktie projekti.

Pieejamo finansējumu paredzēts sadalīt līdzīgās daļās (50:50) starp projektiem, kas orientēti uzņēmējdarbības attīstībai un projektiem, kuru mērķis ir teritorijas kapacitātes stiprināšanai. Lai nodrošinātu teritorijas attīstības vienmērību un neļautu līdzekļiem koncentrēties nelielā skaitā apjomīgu projektu, ir noteikts viena projekta finansējuma limits 30 tūkst. EUR. Orientējošs pieejamā finansējuma apjoms projektu realizācijai VRG teritorijā ir 1,366 milj. EUR. Tas būs pieejams laikaposmā no 2016. līdz 2019. gadam.



SASKAŅOTĪBA AR CITIEM PLĀNOŠANAS

DOKUMENTIEM

AUGSTĀKA LĪMEŅA PLĀNOŠANAS DOKUMENTU NOSTĀDNES

Augstāka līmeņa plānošanas dokumentu nostādnes tika izvērtētas atbilstoši LAP apakšpasākumā „Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” atbalstītajām aktivitātēm:

1. aktivitātē “Vietējās ekonomikas stiprināšanas iniciatīvas” 1:

1.1. jaunu produktu un pakalpojumu radīšana, esošo produktu un pakalpojumu attīstīšana, to realizēšana tirgū un kvalitatīvu darba apstākļu radīšana;

1.2. lauksaimniecības produktu pārstrāde, tai skaitā pašu saražotās produkcijas iepakošana un pirmapstrāde, to realizēšana tirgū un kvalitatīvu darba apstākļu radīšana;

1.3. vides radīšana vai labiekārtošana, kurā tiek realizēta vietējā produkcija, un jaunu realizācijas veidu īstenošana;

1.4. darbinieku produktivitātes kāpināšana;

2. aktivitātē “Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas”:

2.1. vietējās teritorijas, ieskaitot dabas un kultūras objektu, sakārtošana pakalpojumu pieejamībai, kvalitātei un sasniedzamībai;

2.2. sabiedrisko aktivitāšu (ieskaitot apmācību un interešu klubus, sociālās aprūpes vietas, kultūras, vides aizsardzības, sporta un citas brīvā laika pavadīšanas aktivitātes) dažādošana.

Šo aktivitāšu un projekta mērķu un prioritāšu savstarpējā saistība ir parādīta 26. attēlā 37. lappusē. Augstāka līmeņa plānošanas dokumentu plānošanas dokumentu izvērtējums ir pievienots Stratēģijas 1. pielikumā.

ĪSS KOPSAVILKUMS PAR NOVADU ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTIEM

Stratēģijas saskaņai ar vietējo teritorijas attīstības plānošanas dokumentu – ilgtspējīgas attīstības stratēģiju (IAS) un attīstības programmu (AP) ir principiāli svarīga nozīme; realizējamām darbībām ir jāiekļaujas novadā plānotajā stratēģijā, pretējā gadījumā atdeve no projektu realizācijas var nebūt sagaidāmajos apjomos. No otras puses, ir iespējams realizēt kādas lokāli svarīgas darbības, kas ir palikušas ārpus pašvaldības prioritāšu loka, tādējādi papildinot plānošanas dokumentus.

1.attēlā parādīta atbalstāmo aktivitāšu pieminējumu summa plānošanas dokumentos; redzams, ka dominē atbalsts vietējai uzņēmējdarbībai un vides/pakalpojumu infrastruktūru

1 Šeit un turpmāk Stratēģijas tekstā lietota aktivitāšu numerācija, kas izmantota Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam apakšpasākuma „Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” aktivitātēm.



attīstībai. Analizējot teritoriju plānošanas dokumentus (1.tabula), redzams, ka darba ņēmēju apmācības nav paredzētas vienīgi Naukšēnu novada un Kārķu pagasta (Valkas novada) plānošanas dokumentos. Secinājums: visu Stratēģijā paredzēto aktivitāšu un apakšaktivitāšu īstenošana VRG teritorijā ir pamatota ar novadu plānošanas dokumentu nostādnēm, to pieminējumu skaits ir viens no kritērijiem, plānojot finansējuma sadali starp apakšaktivitātēm.

1.att. Atbalstāmo apakšaktivitāšu tematisku pieminējumu skaits

novadu attīstības plānošanas dokumentos (izpētes dati)

1.TABULA Atbalstāmo apakšaktivitāšu iekļaušana

pašvaldību attīstības plānošanas dokumentos (izpētes dati)

Teritorija Dokuments Iekļautas atbalstāmās apakšaktivitātes

1.1. 1.2. 1.3. 1.4. 2.1. 2.2.

Burtnieku novads IAS AP

Kocēnu novads IAS AP

Mazsalacas novads IAS AP

Naukšēnu novads IAS AP

Rūjienas novads IAS AP

Kārķu pagasts (Valkas nov.) IAS AP

Detalizēta novadu attīstības plānošanas dokumentu analīze ir pievienota Stratēģijas 1. pielikumā.



1. SITUĀCIJAS IZVĒRTĒJUMS

1.1. VIETĒJĀS RĪCĪBAS GRUPAS DARBĪBAS TERITORIJA

1.1.1. Vispārējs ģeogrāfisks raksturojums

VRG darbības teritorija atrodas Latvijas ziemeļu daļā, Vidzemes plānošanas reģionā (2.attēls). Tā aptver 16 pagastus un 2 mazpilsētas Ziemeļvidzemē, bijušā Valmieras rajona teritorijā un vienu pagastu no bijušā Valkas rajona (3.attēls). Pavisam kopā tā aizņem 2022,5 kvadrātkilometru lielu platību ar 23033 iedzīvotājiem 2015. gada jūlija sākumā. Teritorijā ir ap 40 dažāda lieluma apdzīvoto vietu. Teritorijas novadu, pagastu un pilsētu galvenie salīdzinošie raksturlielumi parādīti 2.tabulā.

Ģeogrāfiski lielākā daļa VRG teritorijas atrodas Salacas baseinā, ko veido pati Salaca un Burtnieku ezers ar tajā ietekošajām upēm, pirmkārt, Rūju. Šīs ģeogrāfiskās realitātes atspoguļojas arī VRG biedrības nosaukumā – „No Salacas līdz Rūjai”. Dienvidos teritorija nelielā garumā robežojas ar Gauju, ziemeļos ir valsts ārējā robeža ar Igaunijas Republiku.

Teritoriju lielākoties veido viļņots līdzenums; ap Burtnieku ezeru izveidoti vairāki polderi. Upju senlejas (Salaca) Mazsalacas novadā veido Latvijas apstākļiem unikālu, arī saimnieciski nozīmīgu ainavisko kompleksu. Reljefu nosaka ZR-DA virzienā orientētas osu grēdas, nozīmīgs ir Austrumeiropā lielākais drumlins Ķoņu pagastā. Visas šīs reljefa formas ir radušās šļūdoņa darbības rezultātā. Tās ir noteikušas arī galveno teritorijas minerālo resursu raksturu – smilts, smilts-grants atradnes u.tml. Citu, nozīmīgu un apgūtu minerālo resursu teritorijā nav.

Lielu teritorijas daļu aizņem meži , purvi un ūdeņi. Saimnieciski apgūto teritorijas daļu lielākoties aizņem lauksaimniecības zemes, kas izceļas ar ļoti lielu apstrādāto teritoriju daļu, kas, piemēram, Naukšēnu novadā ir vairāk nekā 95% un pieder pie labākajiem rādītājiem Latvijā.

Burtnieku ezers ir bagāts zivīm, un to ieskauj auglīgas polderu teritorijas. Salaca, savukārt ir Eiropas nozīmes lašupe. Nozīmīgu dabas vērtību tīklu veido Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un daļa Gaujas Nacionālā parka (4.attēlā).

VRG teritorijā ir labas kvalitātes satiksmes ceļu tīkls, kas labi sasaista teritorijas nozīmīgākās apdzīvotās vietas un tās savukārt ar reģionālas nozīmes centru – Valmieru (5.attēls). Ceļu tīkla pamatā ir reģionālas nozīmes valsts autoceļi P17 Valmiera-Rūjiena-Igaunijas robeža, P16 Valmiera-Mazsalaca un nesen rekonstruētais ceļš P21 Mazsalaca-Rūjiena. Tieši VRG kontekstā ir nozīmīgs arī nesen rekonstruētais posms autoceļam P22 Rūjiena-Naukšēni-Kārķi (tālāk virziens uz Valku).



2.att. Vietējās rīcības grupas – biedrības „No Salacas līdz Rūjai” darbības teritorija Latvijā



3.att. Biedrības „No Salacas līdz Rūjai” darbības teritorija

(apdzīvoto vietu klasifikācija pēc [1])



2.TABULA VRG teritorijas novadu, pilsētu un pagastu galvenie raksturlielumi

Teritorija Iedzīvotāju skaits Platība, km2 [4]

Apdzī-votība, cilv./km2 (pēc [3,4])

% novada VRG teritorijā

TAI rangs 2013/2014/ TAII 2014

[5] CSP [2] PMLP [3] Iedzīvotāji

(pēc [3]) Platība (pēc [3]) 2015.01.01 2015.07.01

Burtnieku nov. 8112* 7489 617,06 13,1 94,0% 87,9% 36/41/38 Burtnieku pag. 1296 1401 181,86 7,1 16,0% 25,9% Matīšu pag. 831 890 80,36 10,3 10,2% 11,4% Rencēnu pag. 1444 1545 160,29 9,0 17,8% 22,8% Valmieras pag. 3637 3212 101,94 35,7 44,8% 14,5% Vecates pag. 415 441 92,61 4,5 5,1% 13,2%

Kocēnu nov. 6147* 3700 239,53 12.9 55,8% 48,0% 35/35/36 Bērzaines pag. 548 582 53,76 10,2 8,9% 10,8% Kocēnu pag. 2879 3118 185,77 15,5 46,8% 37,2%

Mazsalacas nov. 3239 3511 416,44 8,4 100,0% 100% 78/71/72 Mazsalaca 1215 1351 1,98 614 37,5% 0,48% Mazsalacas pag. 585 614 67,76 8,6 18,1% 16,3% Ramatas pag. 410 441 171,13 2,4 12,7% 41,1% Sēļu pag. 362 400 60,09 6,0 11,2% 14,4% Skaņkalnes pag. 667 705 115,48 5,8 20,6% 27,7%

Naukšēnu nov. 1847 2044 281,27 6,6 100,0% 100% 57/53/55 Ķoņu pag. 628 694 87,32 7,2 34,0% 31,0% Naukšēnu pag. 1219 1350 193,95 6,3 66,0% 69,0%

Rūjienas nov. 5219 5604 347,02 15,0 100,0% 100% 79/75/75 Rūjiena 2960 3128 7,84 378 56,7% 2,3% Ipiķu pag. 215 244 66,41 3,2 4,1% 19,1% Jeru pag. 1256 1350 121,59 10,3 24,1% 35,0% Lodes pag. 286 312 63,61 4,5 5,5% 18,3% Vilpulkas pag. 502 570 87,57 5,7 9,6% 25,2%

Valkas nov. 8480* 685 121,21 5,0 7,2% 13,3% 88/88/89 Kārķu pag. 612 685 121,21 5,0 7,2% 13,3%

KOPĀ/VIDĒJI 21967 23033 2022,5 10,9 --- ---

* visā novadā, arī ārpus VRG teritorijas. Pārējie dati attiecas tikai uz VRG teritoriju.

Neapmierinošs ir teritorijas ziemeļdaļas savienojums virzienā uz Staiceli un Salacgrīvu, kas apgrūtina piekļuvi jūrai, tai skaitā Salacgrīvas ostai, kas var būt stratēģiski nozīmīgi ilgtermiņa attīstībā.

Dienvidu daļā teritoriju šķērso Valsts galvenais autoceļš A3 Murjāņi-Valmiera-Valka, taču tā nozīme VRG teritorijas funkcionēšanā ir ierobežota.



Ziemeļu-dienvidu virzienā teritoriju šķērso maģistrālais augstspiediena gāzes vads, taču tam nav tiešas nozīmes teritorijas funkcionēšanā.

4.att. Nozīmīgākie dabas pamatnes elementi VRG darbības teritorijā



5.att. Satiksmes infrastruktūra VRG darbības teritorijā



1.1.2. Teritorijas sociālekonomisks apskats 1.1.2.1. Apdzīvojums, demogrāfija un nodarbinātība

VRG teritorijas apdzīvotības struktūra parādīta 6.attēlā. Redzams, ka apdzīvotība koncentrējas ap novadu un bijušo pagastu centriem, Valmieras tuvumā un gar autoceļu P16, P17 un P22 trasēm.

6.att. VRG teritorijas apdzīvotība [6] un attīstības centri [7-12]



Novada un pagasta nozīmes apdzīvotie centri pārsvarā sakrīt ar blīvākas apdzīvotības teritorijām, taču ne visur, tas nozīmē ierobežotu pieeju virknei pakalpojumu šo teritoriju iedzīvotājiem.

Pēdējos 15 gados ir notikusi pastāvīga un strauja iedzīvotāju skaita samazināšanās (7.attēls). Mazsalacas, Naukšēnu un Valkas novadi ir zaudējuši gandrīz 30% iedzīvotāju, turklāt tendence ir gandrīz lineāra. Visos novados ir redzams krīzes procesu iespaids 2010. un 2011. gadā, taču kopainu tas nav būtiski ietekmējis.

7.att. Iedzīvotāju skaita relatīvās izmaiņas VRG teritorijas novados (2000. gadā = 100%; [13])

2014. gadā skaitliski visvairāk iedzīvotājus zaudējuši Rūjienas, Kocēnu un Mazsalacas novadi (8.attēls), taču ja Rūjienas novadā to ir noteikusi mirstība (t.i., negatīvs dabiskais pieaugums), tad Kocēnu un Mazsalacas novados galvenā komponente ir emigrācija. Rūjienas novadā to var skaidrot ar iedzīvotāju vecumstruktūru – paaugstinātu vecu ļaužu īpatsvaru (9. un 10.att.), kamēr Kocēnu un Mazsalacas novados noteicošs varētu būt darba tirgus stāvoklis. 11.attēlā ir redzams, ka iedzīvotāju mirstības koeficients (mirušie uz 1000 iedzīvotājiem) 2014. gadā Rūjienas novadā ir bijis ievērojami lielāks, nekā pārējos novados – turklāt pie vismazākā dzimstības koeficienta, kas nozīmē strauju novecošanos un darbaspēka rezerves trūkumu. 12.attēls parāda, ka pēdējos gados dzimstības rādītāji ir palikuši aptuveni konstantā un visā teritorijā samērā līdzīgā stāvoklī. Burtnieku novadā šī proporcija ir nedaudz par labu dzimstības salīdzinošam pieaugumam pēdējos gados (ko norāda arī dzimstības koeficients), bet Naukšēnu novadā situācija ir sliktāka, nekā VRG teritorijā vidēji.



8.att. Iedzīvotāju skaita izmaiņu veidu sadalījums novados 2014. gadā [14].

9.att. Iedzīvotāju galveno vecuma grupu proporcijas novados [15].



10.att. Demogrāfiskās slodzes veidošanās novados 2014. gadā [16]

11.att. Dzimstība un mirstība uz 10 tūkstošiem iedzīvotāju novados 2014. gadā [17, 18]



12.att. Bērnu skaits novados un tā sadalījums galvenajās vecuma grupās [19]

Krīzes situācijas radītais emigrācijas vilnis ir ievērojami noplacis (13.attēls), bet Burtnieku novadā 2014. gadā kopējais migrācijas saldo pat ir pozitīvs; gandrīz izlīdzinājies, arī starptautiskā migrācija, kas varētu norādīt uz daļas agrāk izbraukušo iedzīvotāju atgriešanos (14.attēls).

13.att. Ilgtermiņa migrācija novados un tās dinamika [20]



Pārējās teritorijās emigrācijas nelabvēlīgais iespaids uz demogrāfiju turpinās, gan kopējai, gan starptautiskajai emigrācijai ievērojami pārsniedzot imigrāciju.

14.att. Starptautiskās migrācijas rādītāji novados 2014. gadā [21]

Procentuāli pret iedzīvotāju skaitu bezdarbs koncentrējas apdzīvoto vietu „perifērijās”, t.i., faktiski lauku apvidos (15.att.). Augstākās izglītības „nesēju” sadalījums ir izteikti pretējs bezdarbnieku sadalījumam (16.att.) un norāda uz bezdarba saistību ar izglītības līmeni arī telpiskā griezumā. Bezdarba līmenis VRG teritorijā ir zems (17.att. A), tas nepārsniedz 6,2% (Burtnieku novadā), kas ir zemāks nekā Vidzemes reģionā un arī valstī vidēji.

Divas problemātiskās bezdarbnieku grupas – bez darba esošie jaunieši (17.att. B) un ilgstoši bez darba esošie (17.att. D) nav likumsakarīgi koncentrēti kādās noteiktās teritorijās, taču ir novērojama ilgstoši bez darba esošo zināma korelācija ar kopējo bezdarba līmeni (17.att. C). Kopumā zemāks bezdarba līmenis ir raksturīgs Valmieras tuvumam un Mazsalacas novadā; attiecībā uz Mazsalacas novadu ir skaidrojums, ka daudzi iedzīvotāji darbaspējas vecumā ir emigrējuši.

Bezdarba līmeņa dinamika (18.att.) ir stabili krītoša kā teritorijās ar augstāku, tā teritorijās ar zemāku bezdarbu, pēdējos gados spilgtāk izpaužoties sezonalitātei. Tendencei turpinoties, nākamajos gados bezdarba līmeņa samazinājums apstāsies bijušajos Valmieras rajona novados, bet Kārķu pagastā tas varētu turpināt kristies.



15.att. Darba meklētāju sadalījums VRG teritorijā [22] 16.att. Cilvēki ar augstāko izglītību VRG teritorijā [23]



17.att. Bezdarba rādītāji sadalījums VRG teritorijā [24]

A B

C D



18.att. Bezdarba līmeņa dinamika novados, ievērojot sezonālās svārstības [24]

Strādājošo vidējā darba samaksa ir par 20-25% zemāka, nekā vidēji valstī un arī zemāka, nekā Valmierā (19.att.). Statistika šajā jomā ir nepilnīga, jo faktiski neaptver lielāko daļu darba devēju privātsektorā; uzskaitīti tikai uzņēmumi, kuros ir 50 un vairāk darba vietu. Faktiskais darba samaksas līmenis privātsektorā (un arī kopumā) varētu būt vēl zemāks.

19.att. Strādājošo vidējā darba samaksa novados 2014. gadā [25]



1.1.2.2. Uzņēmējdarbība vietējās rīcības grupas darbības teritorijā

Pieejamā informācija neļauj precīzi novērtēt uzņēmējdarbību tieši VRG teritorijā. Gan CSP, gan Uzņēmumu reģistra publicētā informācija ir tikai novadu griezumā, bet uzņēmumu sarakstu analīze pa adresēm Stratēģijas izstrādes ietvaros nebija realizējama.

VRG novadu teritorijā ir reģistrēti gandrīz 3500 uzņēmēji, kuri pieder kādai no uzņēmējdarbības formām. Šī statistika neaptver tos saimnieciskās darbības veicējus, kas ir reģistrējušies tikai VID. VRG teritorijā visplašāk pārstāvētā saimnieciskās darbības forma ir zemnieku un zvejnieku saimniecības (zvejnieku saimniecības tikai četras un tās atrodas Burtnieku novadā), sabiedrības ar ierobežotu atbildību un individuālie komersanti (20.attēls, 3.tabula). Citas darbības formas pārstāv ļoti nedaudzi uzņēmumi.

Saimniecisko aktivitāšu izpausmes visumā ir proporcionālas VRG teritoriju veidojošo pašvaldību iedzīvotāju skaitam.

20.att. Novadu teritorijā reģistrēto uzņēmumu skaits pa

galvenajām uzņēmējdarbības formām [26]

3.TABULA Ekonomiski aktīvās statistikas vienības novados pa

uzņēmējdarbības formu grupām 2012. gadā [26]

Saimnieciskās darbības forma

Burtnieku nov.

Kocēnu nov.

Mazsalacas nov.

Naukšēnu nov.

Rūjienas nov.

Kopā

Pašnodarbinātās personas 261 209 133 80 156 839 Zemnieku, zvejnieku saimn. 190 148 70 66 92 566 Komercsabiedrības 149 131 53 31 66 430 Individuālie komersanti 22 16 13 2 15 68 Budžeta iestādes 2 2 2 3 3 12 KOPĀ 624 506 271 182 332 1915



Ekonomisko aktivitāšu vidū, kā tas izriet no diagrammas 20.attēlā, galvenais darbības veids ir lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība (21.att.). Dažādi pakalpojumi, tirdzniecība, automobiļu remonts ieņem nākamās vietas, bet ar apstrādes rūpniecību nodarbojas vien aptuveni 5% visu uzņēmēju.

21.att. Uzņēmumu sadalījums pa galvenajiem darbības veidiem 2013. gadā pēc NACE [27]

Pēc lieluma teritorijā viennozīmīgi dominē mikrouzņēmumi (4.tabula). Mazo uzņēmumu skaits ir niecīgs; tas norāda uz šo komersantu vāju ārējo konkurētspēju un pazeminātu izturību pret tirgus satricinājumiem.

Tūrisms – statistikā atspoguļojas samērā ierobežoti un nepilnīgi. Statistika neaptver daļu mazo pakalpojumu sniedzēju, kā arī tiek publicēta ierobežoti, statistiskās konfidencialitātes dēļ (4.tabula). Tūrisma intensitāte teritorijā ir niecīga, un pienesums ekonomikai nenozīmīgs.

Raugoties telpiskā griezumā, ekonomiski aktīvi ir Naukšēnu, Mazsalacas un Kocēnu novadi, kuros uzņēmējdarbības aktivitāte ir lielāka nekā Vidzemes reģionā un arī Latvijā



vidēji (22.att.). Burtnieku novadā gan uzņēmumu skaits ir mazāks, taču ir visvairāk mazo uzņēmumu, salīdzinot ar citiem novadiem.

4.TABULA Uzņēmumu iedalījums novados pa lieluma kategorijām 2013. gadā [27]

Burtnieku nov.

Kocēnu nov.

Mazsalacas nov.

Naukšēnu nov.

Rūjienas nov.

Kopā

Mikrouzņēmumi 519 437 256 156 302 1670 Mazie uzņēmumi 23 19 10 6 14 72 Vidējie uzņēmumi 2 3 0 1 1 7 Lielie uzņēmumi 0 1 0 0 0 1 Pārējie uzņēmumi 59 41 17 14 33 164 KOPĀ 603 501 283 177 350 1914

22.att. Uzņēmējdarbības aktivitātes rādītāji novados [28]

5.TABULA Tūrisma mītņu darbība pa novadiem 2014. gadā [29]

Burtnieku nov.

Kocēnu nov.

Mazsalacas nov.

Naukšēnu nov.

Rūjienas nov.

Mītņu skaits, gada beigās 5 5 Nav datu 1 Nav datu Gultasvietu skaits, gada beigās 103 234 Nav datu 36 Nav datu Apkalpotās personas 2297 7736 Nav datu Konf.* Nav datu

no tām ārzemnieki 213 2178 Nav datu Konf.* Nav datu Nakšņojumu skaits 4532 11610 Nav datu Konf.* Nav datu Tūrisma intensitāte, viesi uz 1 iedz. 0,28 1,26 --- --- ---

* Dati nav publicēti statistiskās konfidencialitātes dēļ.



23.att. Asociācijas „Lauku Ceļotājs” objekti VRG teritorijā [30]

Asociācijas „Lauku ceļotājs” dati liecina, ka lielākā tūrisma objektu koncentrācija ir Burtnieku novadā (23.attēls), kas liek domāt, ka pārējā VRG teritorijā (izņemot Kocēnu novadu) tūrisma intensitāte ir vēl mazāka un uztur nedaudzus mikro komersantus.

Cits ekonomisko aktivitāšu raksturotājs ir būvniecības procesi. Galvenie būvobjekti (6.tabula) ir individuālās dzīvojamās mājas; arī saimnieciskās infrastruktūras objekti ir būvēti samērā daudz, it īpaši, Burtnieku un Kocēnu novados. Sociālās infrastruktūras objektu būvniecība var liecināt gan par pietiekamām pašvaldības kapacitātēm tos attīstīt, gan par esošās infrastruktūras pietiekamību.

6.TABULA Izdoto būvatļauju skaits novados 2010.-2014. gadā [31]

Būvatļaujas objekta veids Burtnieku nov.

Kocēnu nov.

Mazsalacas nov.

Naukšēnu nov.

Rūjienas nov.

Kopā

Viena dzīvokļa mājas 49 38 8 5 14 114 Divu un vairāku dzīvokļu mājas 0 0 0 0 0 0 Biroju ēkas 1 1 0 0 0 2 Tirdzniecības ēkas 3 1 1 0 2 7 Ražošanas ēkas un noliktavas 10 14 2 3 5 34 Sociālās infrastruktūras ēkas 7 20 2 4 5 38 Kopā 70 74 13 12 26 195

Šo attēlu pašlaik parādīt nevar.



1.1.3. Vietējās rīcības grupas darbības teritorijas pamatojums

Biedrības „No Salacas līdz Rūjai” dibināšanas laikā (2006.g.), tās teritorija aptvēra Mazsalacas, Naukšēnu un Rūjienas novadus, bet vēlāk ( 2008.g.), VRG pievienojās Valkas novada Kārķu pagasts, kā arī Burtnieku un Kocēnu novada atsevišķi pagasti. Šobrīd VRG teritorijā iekļaujas 5 iepriekš nosaukto novadu 20 pagasti. Tas nodrošina atbilstību nosacījumam, ka plānošanas periodā no 2014.-2020. gadam VRG teritorijā jābūt vismaz 10 tūkstošiem iedzīvotāju.

Sākotnējo novadu teritoriju iekļaušanos VRG noteica teritorijas vēsturiski ģeogrāfiskās saites – Latvijas ziemeļu pierobeža un t.s. „ziemeļu stīga”, ziemeļu teritorijas saistošais autoceļu tīkls. Noteiktas kopējas intereses izpaudās arī tradicionālā agrāko gadu sadarbībā.

Vēlāk iekļāvušies novadi/pagasti VRG teritorijas mērķtiecību un loģiku saskata: ērtā, labi sasaistošā satiksmes ceļu tīklā (virzieni Valmiera-Rūjiena-Igaunijas

robeža un „ziemeļu stīga”), kopējos dabas ģeogrāfiskos apstākļos (Salacas baseins, ar to saistītais Burtnieku

ezers, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts), vēsturiskā sadarbībā starp teritorijām Valmieras rajonā (izņemot Kārķu pagastu).

1.2. PARTNERĪBAS PRINCIPA NODROŠINĀŠANA

1.2.1. Teritoriālā pārstāvniecība

VRG aptvertā teritorija ir raksturota 3. attēlā un 2. tabulā Stratēģijas 1.nodaļā. Biedru teritoriālais sadalījums darbības teritorijā parādīts 24. attēlā.

Teritoriālā pārstāvniecība samērā vienmērīgi ir sadalīta pa VRG teritoriju (īpaši, ja ņem vērā teritoriju apdzīvotību), neņemot vērā pat pašvaldību/pagastu pārstāvību kā biedrībā kopumā, tā tās pārvaldē. Vienīgi Mazsalacas pagastā nav neviena VRG biedra, kas ir izskaidrojams, ņemot vērā tā apdzīvotību un saistību ar Mazsalacas pilsētu ( līdz novadu reformai tā bija Mazsalacas pilsētas lauku teritorija).

1.2.2. Sabiedrības mērķgrupu pārstāvniecība

Patlaban partnerības 59 biedri pārstāv visas no vietējās attīstības viedokļa galvenās mērķgrupas; to proporcionālais sadalījums redzams 25. attēlā.

Aktīva ir sabiedriskā sektora (NVO) darbība un pārstāvība. Biedrības augstākā lēmējinstitūcija ir biedru pilnsapulce; tātad svarīgāko jautājumu izlemšanā ir nodrošināta visu šo mērķgrupu klātbūtne.

Biedrības konsultatīvā lēmējinstitūcija ir valde. Lai tiktu nodrošināts partnerības princips, biedrības valdi veido 10 personas, kas pārstāv:

pašvaldību intereses (3) uzņēmēju intereses (3) NVO – jauniešu, sieviešu u.c. intereses (5)



Projektu vērtēšanas komisijas 11 locekļu starpā interešu pārstāvība sadalās šādi: pašvaldības (galvenokārt projektu un attīstības jautājumu speciālisti) – 4 uzņēmēji, zemnieki – 3 NVO – 4

24.att. Teritoriālā pārstāvība biedrībā „No Salacas līdz Rūjai” [32]



25.att. Sabiedrības mērķgrupu pārstāvība biedrībā „No Salacas līdz Rūjai” [32]

1.3. TERITORIJAS STIPRĀS PUSES, VĀJĀS PUSES, IESPĒJAS UN DRAUDI

VRG “No Salacas līdz Rūjai” darbības teritorijas sociālekonomiskās situācijas novērtēšanai, attīstības tendencēm un, lai identificētu turpmākās VRG prioritātes tika veikta SVID analīze. Vairāku darba grupu noformulēto faktu kopsavilkums ir atspoguļots 7. tabulā.

Teritorijas SVID analīze.

7.TABULA Stiprās puses Vājās puse

• Daudzveidīgs kultūras, dabas un vēstures mantojums.

• Dominējoša tradicionālā kultūrainava un maz pārveidota daba lielā teritorijas daļā.

• Augstvērtīga lauku un mazpilsētu dzīvesvide. • Stabilas esošās uzņēmējsabiedrības,

pieaugošs pašnodarbināto un jauno komercsabiedrību skaits.

• Uzņēmējdarbības profilējuma atbilstība teritorijas tradicionālajiem resursiem.

• Relatīvi zems kopējā bezdarba līmenis. • Labi attīstīts ceļu tīkls. • Vienmērīga attīstība gandrīz visā VRG

teritorijā; nav īpaši asu problēmu teritoriju. • Aktīvas vietējās iniciatīvas grupas un NVO,

aktīvi lauku sieviešu neformālie klubiņi. • Spēcīga pašvaldību NVO līdzšinējā pieredze

projektu ieviešanā. • Iedzīvotāju lokālpatriotisms. • Pakāpeniska emigrācijas mazināšanās,

izbraukušo iedzīvotāju atgriešanās. • Iedzīvotāju izglītības līmenis kā attīstības

potenciāls.

• Teritorijas iedzīvotāju skaits turpina samazināties. Daļā teritorijas ir pastiprināti iedzīvotāju novecošanās procesi un nepietiekama darbaspēka stratēģiskā rezerve.

• Ilgstošā un jauniešu bezdarba koncentrēšanās lauku apvidos, kur pieeja darba tirgum ir ierobežota.

• Uzņēmējdarbības vienveidīgais raksturs (lauksaimniecība, kokapstrāde).

• Lielas uzņēmumu daļas vāja inovāciju kapacitāte.

• Tūrisma tirgus vāja attīstība, vāji izmantots ainavas, upju un ezeru potenciāls.

• Relatīvi zems darba samaksas līmenis. • Kvalitatīvu ceļu tīkla konfigurācijas

neatbilstība atsevišķiem nozīmīgiem kustības virzieniem.

• Sociālo un komercpakalpojumu ierobežota pieejamība daļā teritorijas, vienveidīga interešu un neformālā izglītība.

• Mazinās sociālās infrastruktūras noslogojums, kas ierobežo aktīvā un radošā brīvā laika pavadīšanas iespējas.

• Mūsdienu prasībām neatbilstošs kultūras



iestāžu materiāli tehniskais nodrošinājums. • Ierobežots minerālo resursu klāsts.

Iespējas Draudi • Ārējo fondu finansējumu avotu piesaistes

iespējas projektu realizācijai. • Starpnovadu sadarbība Salacas baseina

teritorijas apsaimniekošanā un attīstīšanā. • Ekonomisko nosacījumu stimulēta

bioloģiskās lauksaimniecības un lauksaimniecības produktu pārstrādes attīstība.

• Pašvaldību atbalsts līdzfinansējuma piešķiršanā sabiedriski nozīmīgu projektu aktivitātēm.

• Pieaugoša iespēja izmantot IKT uzņēmējdarbības attīstībai, tai skaitā attālinātam darbam, piesaistot teritorijai izglītotus un materiāli nodrošinātus jaunienācējus.

• Mainīt demogrāfiskos un ekonomiskos procesus teritorijā, uzlabojot teritorijas pievilcību, pakalpojumu kvalitāti un spektru, padarot teritoriju pievilcīgu, pilsētu iedzīvotājiem.

• Attīstīt iekšējā tirgus tīklu un teritorijas zīmolu ārējiem tirgiem.

• Pārrobežu sadarbība (galvenokārt, ar Igauniju) pieredzes, apmaiņai un ievērojamas sociālās kapacitātes kopprojektu realizēšanai.

• Uzņēmējdarbības aktivizēšanās, ja netiks ar nodokļiem aplikta reinvestētā peļņa.

• Plānotā administratīvi teritoriālā reforma, kas šobrīd neparedzami mainīs vietējās pārvaldes struktūru un pārstāvniecību VRG, kā arī mazinās teritoriālās statistikas izmantošanas iespējas attīstības uzraudzībā un novērtēšanā.

• Sliktas valsts pārvaldības, attieksmes nevienlīdzības un augstākās pārvaldības morālās bezatbildības veicināts izdegšanas sindroms novada ekonomiski un sociāli aktīvo cilvēku vidū.

• Nepārdomātas un haotiskas valsts nodokļu politika un nodokļu terors pret mazajiem uzņēmējiem, kas var pilnībā apturēt uzņēmējdarbības izaugsmi un stimulēt saimnieciskās darbības reģistrāciju ārpus Latvijas, it īpaši, Igaunijā.

• Budžeta līdzekļu pārdalīšana oficiāli deklarēto attīstības centru virzienā, tādējādi mazinot iespējas attīstīt vietējo sociālo un tehnisko infrastruktūru.

• Citu teritoriju labākas pievilcības stimulēto emigrācijas procesu turpināšanās, tai skaitā jauniešu izbraukšana vietējo vidusskolu likvidācijas dēļ.

• Starptautiskās situācijas saasināšanās un vispārēju ekonomisko krīžu radīta uzņēmējdarbības apstākļu pasliktināšanās (iedzīvotāju pirktspējas mazināšanās, ārējo tirgu zaudēšana).

1.4. TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS VAJADZĪBU IDENTIFICĒŠANA UN POTENCIĀLA ANALĪZE

Teritorijas telpiskā struktūra, apdzīvotība, sociālās un ekonomiskās attīstības rādītāji un to atspoguļojums SVID analīzē, kā arī analizētie dažāda līmeņa plānošanas dokumenti norāda uz sekojošām attīstības vajadzībām vidēja termiņa plānošanas laika posmā.

Ekonomiskā attīstība

Uzņēmējdarbības virzienu un formu dažādošana, pastāvošo nozaru stiprināšana, produkcijas pievienotās vērtības paaugstināšana. Sevišķa vērība piešķirama lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu pārstrādei, tās pirmapstrādei ieguves uzņēmumos (tai skaitā zemnieku saimniecībās), kā arī jaunu uzņēmumu veidošana. Attālinātā darba un jauniešu uzņēmējdarbības veicināšana, personāla apmācība, ieskaitot pārkvalificēšanu.

Sociālā attīstība

Sociālās infrastruktūras attīstība apdzīvojuma centros, papildinoša pašvaldību funkcijām un saskaņota ar iedzīvotāju vajadzībām. Vietējo kopienu pārvaldības struktūru



veidošana un stiprināšana. Labvēlīgas vides radīšana jaunajām ģimenēm, fiziski un garīgi aktīva dzīvesveida veicināšana.

Dabas un kultūrvides saglabāšana un uzturēšana

Dabas un kultūras mantojuma aizsargāšana, saglabāšana un attīstīšana, izmantojot to izziņai, atpūtas, dabas un kultūras tūrisma vajadzībām. Objektu labiekārtošana, padarot tos pievilcīgus un pieejamus, vienlaikus uzturot apmeklētāju plūsmu radītās slodzes uz tiem.

Sadarbības pārvaldības attīstība

Privātās-publiskās partnerības attīstīšana, sadarbības formu dažādošana uzņēmumu, NVO un pašvaldību praksē. Vietējo kopienu neformālās pārvaldības struktūru veidošana, stiprināšana un savstarpēja integrēšana.

1.5. STARPTERITORIĀLĀS UN STARPVALSTU SADARBĪBAS VAJADZĪBU NOVĒRTĒJUMS

Starpteritoriālā griezumā VRG teritorijas aktivitātēm ir identificējami sekojoši būtiski sadarbības virzieni:

ar Valmieras pilsētu kā tuvāko nozīmīgo tirgu un pakalpojumu koncentrācijas vietu,

ar citām Salacas baseina pašvaldībām (Alojas novads, Salacgrīvas novads) Salacas baseina apsaimniekošanas jautājumos, kompleksi risinot virszemes ūdeņu tīrības problēmas un tūrisma integrētu attīstību šai teritorijā, kā arī kopīgi veidojot videi un veselībai draudzīgas pārtikas aprites sistēmu,

ar Igauniju, it īpaši, ar Igaunijas dienvidu pierobežas teritorijām- pieredzes apmaiņai un kopīgu uzņēmējdarbības kā arī kultūras sadarbības attīstības un teritorijas pievilcības pieejamības uzlabošanas projektu realizēšanai,

ar pašvaldību un nevalstiskā sektora ārvalstu sadarbības partneriem pieredzes apmaiņai.



2. VIETĒJĀS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA

2.1. VĒRTĪBAS

VRG darbības teritorijas vērtības ir tās kapitāli: dabas kapitāls – dabas veidotā un cilvēka koptā ainava, zemes, ūdeņu un

minerālie resursi, bioloģiskā daudzveidība; cilvēkkapitāls – aktīvi, prasmīgi cilvēki, kam ir ciešas saites ar vietu, kur tie dzīvo; sociālais kapitāls – mūsu inteliģence un saskarsmes spēja, prasme sadarboties,

atbalstīt vājākos sabiedrības locekļus un virzīties uz noteiktajiem mērķiem; fiziskais kapitāls – cilvēku radītās vērtības – mājokļi, sabiedriskās un ražošanas

ēkas un objekti, satiksmes un infrastruktūras tīkli, inventārs, ražošanas un transporta līdzekļi.

Finanšu kapitāls nav tieša vērtība šīs stratēģijas izpratnē, taču pieeja tā resursiem ir nozīmīgs līdzeklis minēto vērtību aizsargāšanai, saglabāšanai un vairošanai.

2.2. MISIJA

Biedrības „No Salacas līdz Rūjai” misija ir aizsargāt, saglabāt un vairot augšminētos kapitālus savā darbības teritorijā:

izmantot šo Stratēģiju kā vietējo rīcībpolitiku plānošanas instrumentu un, īstenot Stratēģijā noteikto vīziju un mērķus,

saskaņot ar aktivitātēm un apakšaktivitātēm, kas ir noteiktas kā atbalstāmas ELFLA finansējuma saņemšanai;

darbojoties papildinoši pašvaldību vietējās attīstības plānošanas dokumentu nostādnēm.

2.3. VĪZIJA

Ilgtermiņa vīzija ir redzējums tuvākajiem gadu desmitiem. Biedrības „No Salacas līdz Rūjai” vietējās rīcības grupas aptvertās teritorijas vīzija laikaposmam aptuveni līdz 2030. gadam ir sekojoša:

Visu vecumu ļaudīm laukos un mazpilsētās ir ko darīt. Visiem ir pieejama cienīga izglītība, darbs, kultūra un atpūta.

Bites no Salacas līdz Rūjai.

Vīzija pirmkārt atspoguļo fiziskā un cilvēkkapitāla pieaugumu. Tas nozīmē attīstītu, funkcionējošu uzņēmējdarbību un sociālo infrastruktūru, atbilstoši atalgota un droša darba iespējas. Arī sociālā infrastruktūra – izglītības, veselības aprūpes, kultūras, atpūtas un sporta objekti – ir pietiekami ērti pieejami visiem, neatkarīgi no viņu dzīves vietas un fiziskajām spējām.

Iespējas darīt un saņemt ir attiecināmas arī uz sociālo kapitālu un cilvēkkapitālu. Tās izriet no prasmēm sadarboties starp dažādu profesiju un pieredžu cilvēkiem, kuri,



mainoties ārējiem apstākļiem, spēs viegli pielāgoties situācijas izmaiņām. Vīzijas beigu formulējumam caur dabas kapitāla prizmu ir simbolisks raksturs. Bites nozīmē tīru, veselīgu dabas vidi, tās spēku un dāsnumu, darbīgus, bet prātīgi saimniekojošus cilvēkus tajā. Salaca un Rūja apzīmē telpisko ietvaru un caur to vispārinātas dabas vērtības.

2.4. STRATĒĢISKIE MĒRĶI UN PRIORITĀTES

Biedrības „No Salacas līdz Rūjai” vietējās rīcības grupas aptvertās teritorijas ilgtermiņa stratēģiskais virsmērķis ir teritorijas stabilitāte pašpietiekamībā un pašattīstībā, ko apzīmē ar jēdzienu „resilience”, latviski – „elastdrošība”. Tas nozīmē, ka teritorijai pietiek savu resursu ilgtermiņā uzturēt uzņemto attīstības kursu, nodrošinot cilvēkus ar infrastruktūru un pakalpojumiem, vides saglabāšanu un vietējo kapitālu izmantošanu stabilitātes noturēšanai, mazinot ārēju nelabvēlīgu ietekmju darbības, ja tādas parādās, un to sekas. Virsmērķis attiecas uz tuvāko 15 – 20 gadu periodu ir saskaņots ar novadu IAS darbību.

Stratēģijai ir ilgtspējības pamatojums, kas pievienots 2. pielikumā.

Vidēja termiņa stratēģiskie mērķi un prioritātes dalās divās grupās atbilstoši atbalstāmajiem LAP apakšpasākumiem/aktivitātēm. Mērķi ir tieši saistāmi ar LAP apakšaktivitātēm (skatīt 26. attēlu) un tiem noteikti vairāki apakšmērķi, bet prioritātes attiecas uz noteiktiem darbību principiem.

Mērķu un prioritāšu „krustpunkti” nosaka realizējamās prioritārās rīcībpolitikas – vidēja termiņa rīcības virzieni, kas kopā ar prioritātēm stratēģiskās matricas krustpunktos tiek konkretizētas kā ieteiktās rīcības (saīsinājumi „RV” un „R” tabulās Nr.8.un Nr.9.).

MK Noteikumi Nr.____( no___sept. 2015.g.) punkta 5.1. apakšpunktos ir definētas darbības , kurām tiek sniegts atbalsts Aktivitātē “Vietējās ekonomikas stiprināšanas iniciatīvas”. Balstoties uz to, ir noteikti sekojoši vidēja termiņa stratēģiskie mērķi, rīcības virzieni un prioritātes:

Vietējās ekonomikas stiprināšanas iniciatīvas matrica. 8.TABULA

M 1. Stratēģiskais mērķis: stabila vietējā ekonomika M 1.1. Attīstīta daudzveidība

uzņēmējdarbībā

M 1.2. Pieaugums produktu un pakalpojumu

pievienotajai vērtībai

M 1.3. Aktivizēta produktu un

pakalpojumu vietējā aprite

Rīcības virzieni RV 1.1. Mazo un vidējo uzņēmumu

funkcionāls atbalsts

RV 1.2. Produktu un pakalpojumu attīstīšana

RV 1.3. Uzņēmumu zīmolu un vietējā tirgus attīstīšana

Prio

ritā

tes

P 1.1. Videi draudzīga saimnieciskā darbība *R 1.1 *R 1.2 *R 1.3

P 1.2. Ilgtspējība uzņēmējdarbībā un produktos

*R 1.4 *R 1.5 *R 1.6

P 1.3. Radošums un inovācijas pakalpojumos, produktos un

*R 1.7 *R 1.8 *R 1.9



uzņēmējdarbības vidē

*Rīcību (R) saturs atspoguļots sadaļā 3.1. ( 38. Lpp)

Abās aktivitātēs īpaši atbalstāmi pasākumi ir:

1. orientēti uz labvēlīgas darba un sociālās vides radīšanai jauniešiem kā nākotnes galvenajam dzinējspēkam teritorijas demogrāfijā un ekonomikā,

2. vērsti uz starpteritoriālo un starpvalstu sadarbību kā arī sadarbību VRG teritorijas ietvaros.

MK Noteikumi Nr.____( no___sept. 2015.g.) punkta 5.2. apakšpunktos ir definētas darbības , kurām tiek sniegts atbalsts Aktivitātē “Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas”. Balstoties uz to, ir noteikti sekojoši vidēja termiņa stratēģiskie mērķi, rīcības virzieni un prioritātes:

Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas matrica. 9.TABULA

M 2. Stratēģiskais mērķis: pievilcīga un pieejama teritorija M 2.1. Sakopta,

pievilcīga un visiem pieejama dabas un

kultūrvide

M 2.2. Pakalpojumu

dažādība atbilstoši pieprasījumam

M 2.3. Sabiedrības veselības stiprināšana ar

daudzveidīgām fiziskajām un garīgajām aktivitātēm

Rīcības virzieni

RV 2.1. Dabas un kultūras objektu sakārtošana un

pieejamības uzlabošana

RV 2.2. Jaunu pakalpojumu

izveidošana, to pieejamības uzlabošana

RV 2.3. Jaunu aktivitāšu attīstīšana, veidojot tām

nepieciešamo infrastruktūru, pārņemot un apvienojot

pieredzi

Prio

ritā

tes

P 2.1. Teritorijas pievilcības paaugstināšana

*R 2.1 *R 2.2 *R 2.3

P 2.2. Sociālo aktivitāšu un profesionālo prasmju pēctecība

*R 2.4 *R 2.5 *R 2.6

P 2.3. Saskaņotība ar novadu plānošanas dokumentu nostādnēm

*R 2.7 *R 2.8 *R 2.9

*Rīcību (R) saturs atspoguļots sadaļā 3.1. ( 38.-39. Lpp) 10.TABULA

Stratēģisko mērķu sasniedzamie rezultāti

Nr. p.k.

Mērķis Novērtējuma rādītājs Bāzes vērtība 2014. gadā2

2017. gads

2019. gads

Datu avots

1. Stratēģiskais virsmērķis: teritorijas

1. Ilgtermiņa migrācijas saldo

-169 -160 -145 CSP, PMLP

2 Statistiskā informācija neļauj šos rādītājus novērtēt pagastu griezumā. Tāpēc šeit kā bāzes vērtība (un atbilstošās mērķa vērtības) indikatīvi noteiktas vidējās/summārās Burtnieku, Kocēnu, Mazsalacas, Naukšēnu un Rūjienas novadiem, bet neietverot Valkas novada Kārķu pagastu.



stabilitāte pašpietiekamībā un pašattīstībā

2. Teritorijas attīstības indeksu rangi

Skat. apraksta daļu

+1 vidēji novadiem

+1,5 vid. novadiem

VRAA

2. M1. Stratēģiskais mērķis: stabila vietējā ekonomika

3. Aktīvu MVU skaits 1064 1080 1100 CSP 4. No jauna reģistrēto uzņēmumu skaits

88 80-90 80-90 Lursoft

5. Pašnodarbināto skaits 850 900 1000 VID 6. Bezdarba līmenis 6,5% <6% <5,5 % NVA

3. M2. Stratēģiskais mērķis: pievilcīga un pieejama teritorija

7. Nodibinātās NVO novados, gadā

17 15 20 Lursoft

8. Īstenotu sociālās infrastruktūras attīstības projektu skaits

--- 8 20 VRG

Uz apakšmērķiem attiecināmie rezultāti tiek izteikti caur rīcības plāna rezultatīvajiem rādītājiem, jo tie ir saistīti ar rīcības virzieniem.

2. VIETAS POTENCIĀLA ATTĪSTĪBAS INICIATĪVAS

1. VIETĒJĀS EKONOMIKAS STIPRINĀŠANAS INICIATĪVAS

1.1. jaunu produktu un pakalpojumu radīšana, esošo produktu un pakalpojumu attīstīšana, to

realizēšana tirgū un kvalitatīvu darba apstākļu radīšana

1.2. lauksaimniecības produktu pārstrāde, tai skaitā pašu saražotās

produkcijas iepakošana un pirmapstrāde, to realizēšana tirgū un kvalitatīvu darba apstākļu radīšana

1.3. vides radīšana vai labiekārtošana, kurā tiek realizēta

vietējā produkcija, un jaunu realizācijas veidu īstenošana

1.4. darbiniekuproduktivitātes kāpināšana

2.1. vietējās teritorijas, ieskaitot dabas un kultūras objektu, sakārtošana pakalpojumu pieejamībai, kvalitātei un

sasniedzamībai

2.2. sabiedrisko aktivitāšu dažādošana

M1.1 Attīstīta daudzveidība uzņēmējdarbībā

M1.2 Pieaugums produktu un pakalpojumu pievienotajai vērtībai

M1.3 Izveidota produktu vietējās aprites sistēma

M2.1 Sakopta, pievilcīga un visiem pieejama dabas un kultūrvide

M2.3 Sabiedrības veselība caur fiziskajām aktivitātēm

M2.2 Pakalpojumu dažādība iespējami daudzos attīstības centros

26.att. LAP atbalstāmo aktivitāšu un VRG Stratēģijas mērķu savstarpējā saistība



2.5. INOVATĪVO RISINĀJUMU IDENTIFICĒŠANA UN ATBILSTĪBAS KRITĒRIJI TO NOTEIKŠANAI

Oriģinalitāte

Risinājumi teritorijas uzņēmējdarbības un sociālās vides attīstības veicināšanai un identitātes stiprināšanai, kas ir jaunradīti un īstenoti VRG teritorijā, vai radoši attīstīti un pielāgoti vietējiem apstākļiem no citu teritoriju, ieskaitot ārzemju, pieredzes.

Sociālā nozīme

Risinājumi, kas uzlabo dzīvesvides kvalitāti, tuvina to valsts attīstītāko teritoriju līmenim, sekmē iedzīvotāju noturēšanu teritorijā vai atgriešanos tajā, veicina jaunu iedzīvotāju ienākšanu, stiprina iedzīvotāju identitāti, uzlabo objekta vai pakalpojuma pieejamību dažādām sociālajām grupām.

Videi draudzīga rīcība

Samazināts iepakojuma daudzums, vai notiek tā nomaiņa pret materiālu, kas ir viegli iznīcināms, ātri sadalās vidē vai ir ērti izmantojams atkārtoti. Izmantots materiāls, kura ieguve, pārstrāde vai apstrāde mazina kaitīgu atlikumu rašanos; apstrādes procesos netiek izmantotas vielas, kas var būt kaitīgas apkārtējai videi. Tiek samazināts patērētās enerģijas daudzums.

Pieejamo resursu izmantošana

Risinājumi uzņēmējdarbības un sociālās vides attīstībai, kas balstās uz vietējiem resursiem un palīdz saglabāt teritorijas vērtības.

Integrativitāte

Risinājumi, kas paredz jomu un rīcību sasaisti un darbības savstarpēju papildināmību. Starpnovadu un pārrobežu sadarbība, pārņemot pieredzi un kopīgi, ar palielinātu atdevi izmantojot resursus.

Risinājums uzskatāms par inovatīvu, ja tas atbilst vismaz diviem no minētajiem kritērijiem.

3 . RĪCĪBAS PLĀNS STRATĒĢIJAS ĪSTENOŠANAI

3.1. VADLĪNIJAS RĪCĪBĀM – REZULTĀTU INDIKATORI

Rīcības norāda uz prioritāri ieteicamo projektu aktivitāšu raksturu stratēģiskajā daļā definēto rīcības virzienu ietvaros. 1. stratēģiskajam mērķim „Stabila vietējā ekonomika” ir atbalstāmas sekojošas rīcības:

R1.1. uzņēmējdarbības formu un produktu dažādošana, jaunu, īpaši, videi draudzīgu produktu veidošana un aprite, kvalitatīvu darba apstākļu radīšana;

R1.2. izejvielu un produktu racionāla izmantošana;

R1.3. videi un veselībai draudzīga pārtikas un citu vietējo produktu aprites veicināšana (neietver prasības pēc jebkāda vides/eko sertifikāta);



R1.4. dažādas sadarbības formas uzņēmējdarbības prasmju, darba iemaņu un amatu prasmju pilnveidošanai un tālāknodošana pēctecības nodrošināšanai;

R1.5. jaunu produktu un pakalpojumu attīstīšana, izejvielu un produktu pārstrādes efektivitātes paaugstināšana;

R1.6. realizācijas īso ķēžu un tiešās tirdzniecības tīklu veidošana, informācijas sistēmas vietējo produktu apritei izveide; komercpakalpojumu tīkla attīstīšana;

R1.7. attālinātā darba iespēju un tām nepieciešamās vides radīšana un tehnoloģiju nodrošināšana;

R1.8. izejvielu un produktu pārstrādes padziļināšana, izmantojot jaunus vai netipiskus tehnoloģiskos risinājumus, veicinot dažāda profila uzņēmumu sadarbību;

R1.9. vietējo zīmolu veidošana un virzīšana, oriģinālas mārketinga un tirdzniecības metodes un shēmas.

2. stratēģiskajam mērķim „Pievilcīga un pieejama teritorija” ir atbalstāmas sekojošas rīcības:

R2.1. Vietējās vides vērtību pievilcības vairošana, pilnveidošana un saglabāšana, nodrošinot atbilstošu apsaimniekošanu un pieejamību, kā arī veidojot tam nepieciešamo infrastruktūru.

R2.2. Pieprasītu ārpusskolas izglītības, mūžizglītības, kultūras un sociālo pakalpojumu attīstīšana.

R2.3. Sporta un aktīvās atpūtas infrastruktūras attīstīšana un veidošana.

R2.4. Sociālās infrastruktūras objektu attīstīšana, vienota dabas un kultūras mantojuma objektu popularizēšana, izglītošana par vietējām dabas un kultūras vērtībām un to nozīmi.

R2.5. Tradicionālo amatu aizsardzība un izkopšana. Kultūras un ārpusskolas izglītības iestāžu un to materiālā nodrošinājuma atjaunošana un uzlabošana.

R2.6. Ilgtspējīgu kultūras, aktīvās atpūtas un sporta pasākumu īstenošanai nepieciešamās infrastruktūras izveide.

R2.7. Pašvaldību funkcijās noteiktajam papildinoši vides pieejamības pasākumi.

R2.8. Ārpusskolas izglītības, sociālo un kultūras pakalpojumu daudzveidības veicināšana.

R2.9. Vides, kultūras un sporta sadarbības projektu starp VRG darbības teritorijas pašvaldībām un partneriem ārpus tām (ieskaitot ārzemju partnerus) īstenošana.

4.2. PIEEJAMAIS FINANSĒJUMS UN TĀ SADALĪJUMS PA ATBALSTĀMĀM AKTIVITĀTĒM

Atbilstoši ZM noteiktajai atbalsta apjoma aprēķina metodikai, VRG „No Salacas līdz Rūjai” pieejamais ELFLA finansējums projektu atbalstīšanai ir 1336027,83 EUR.

Ievērojot:



darba grupu izteiktos viedokļus plānošanas semināros, iedzīvotāju aptaujas rezultātus, pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentu nostādnes, agrāk notikušu pētījumu VRG teritorijā rezultātus,

tika noteikts 11.tabulā parādītais no ELFLA līdzekļiem pieejamā finansējuma sadalījums pa stratēģiskajiem mērķiem, atbalstāmajām apakšaktivitātēm un to sadaļām.

11.TABULA LAP atbalstīto apakšaktivitāšu ietvaros pieejamā ELFLA finansējuma

sadalījums biedrības „No Salacas līdz Rūjai” darbības teritorijā.

Aktivitāte (MK noteikumi Nr__)

Finansējuma daļa procentos

Projekta ELFLA finansējuma limits, EUR

Minimālais projektu skaits, izmantojot max limitu.

5.1.“Vietējās ekonomikas stiprināšana”

50% no kopējā finansējuma 27

5.1.1. 50% 30 000 un 100000 11 5.1.2. 20% 30 000 5 5.1.3. 20% 30 000 8 5.1.4. 10% 30 000 3

5.2.”Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas”

50% no kopējā finansējuma 24

5.2.1. 60% 30 000 10 5.2.2. 40% 30 000 14

Pavisam 100% 51



12.TABULA Rīcības plāns 2015.–2020. gadam Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam apakšpasākumā „Darbību īstenošana saskaņā

ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju”

Nr. p.k.

Mērķis/ rīcība LAP 2014-2020 g pasākumu aktivitāte

Maksimālā attiecināmo izmaksu summa vienam projektam, EUR

Īstenošanas kārtas

Rezultatīvie rādītāji Maksim atbalsta intensitāte, %

Rezultātu rādītāji Sasniegtie rezultāti līdz 2019.gadam

1. RV1.1. Mazo un vidējo uzņēmumu funkcionāls atbalsts

1. Vietējās ekonomikas stiprināšanas iniciatīvas

30.000 pamatlīdzekļu un aprīkojuma iegādes

projektiem 100 000 būvniecības

projektiem ( MK Noteikumi Nr___

22.1)

Privātā labuma projektam 70%

Pa vienai kārtai noteiktajos termiņos 2016., 2017. un 2018. gadā

Īstenoto projektu skaits 11

Kopprojektam 80%

Plānotais publiskais līdzfinansējums, EUR

341500 25%

2. RV1.2. Produktu un pakalpojumu attīstīšana

30.000


Īstenoto projektu skaits: 13

Kopprojektam 80%

Piesaistītais publiskais līdzfinansējums, EUR

273200 20%

3. RV1.3. Uzņēmumu zīmolu un vietējā tirgus attīstīšana

30.000



Kopprojektam 80%

Piesaistītais publiskais līdzfinansējums, tūkst. EUR

68327.83 5%

4. RV2.1. Dabas un kultūras objektu sakārtošana un

2. Vietas potenciāla attīstības

30 000 Sabiedriskā labuma projektam

Pa vienai kārtai noteiktajos termiņos 2016.,




pieejamības uzlabošana iniciatīvas 90% 2017. un 2018. gadā Piesaistītais publiskais

līdzfinansējums, EUR 136 600

10% 5. RV2.2. Jaunu pakalpojumu

izveidošana, to pieejamības uzlabošana

30 000

Sabiedriskā labuma projektam 90%


Piesaistītais publiskais līdzfinansējums, EUR

136 600 10%

6. RV2.3. Jaunu aktivitāšu attīstīšana, veidojot tām nepieciešamo infrastruktūru, pārņemot un apvienojot pieredzi 30 000

Sabiedriskā labuma projektam 90%


Piesaistītais publiskais līdzfinansējums, tūkst. EUR

409 800 30%



3.2. PROJEKTU AKTIVITĀŠU SADALĪJUMS PA REALIZĀCIJAS KĀRTĀM

Saskaņā ar 2015. gada 15. oktobra darba seminārā izdiskutēto viedokli, tika noteikti finansējuma sadales konkursu rīkošanas kārtu termiņi pa gadiem, un projektiem piešķiramā līdzekļu kopsumma katrā kārtā (13.tabula)

13.TABULA Atbalstīto aktivitāšu pieejamā ELFLA finansējuma sadalījums biedrības „No

Salacas līdz Rūjai” darbības teritorijā.

Konkursa rīkošanas kārta

Gads Pieejamo līdzekļu apjoms, EUR

Aktivitātes un apakšaktivitātes

I 2016. 455 333,33 Nav tematiski ierobežotas II 2017.

455 333,33 Nav tematiski ierobežotas

III 2018. 455 333,33

Nav tematiski ierobežotas

IV 2019. Atlikums no iepriekšējā perioda – ja ir

Nav tematiski ierobežotas, bet rīcībās nevar iekļaut kapitālo būvniecību



4 . STRATĒĢIJAS ĪSTENOŠANA UN NOVĒRTĒŠANA

4.1. VIETĒJĀS RĪCĪBAS GRUPAS INFORMĀCIJAS KANĀLI

Biedrība „No Salacas līdz Rūjai” informāciju, ņemot vērā teritorijas izpētē noskaidrotos vēlamos informācijas kanālus (skat. 3. pielikumu), izplatīs sekojoši:

biedrības mājas lapa www.nosalacaslidzrujai.lv, tajā operatīvi izvietojot informāciju par stratēģiju, projektu konkursiem un stratēģijas ietvaros īstenotajiem projektiem un citām biedrības aktualitātēm;

saites uz biedrības mājaslapu publicēt VRG teritorijas pašvaldību mājaslapās www.burtnieki.lv, www.koceni.lv, www.mazsalaca.lv,, www.naukseni.lv, www.rujiena.lv, www.valka.lv un reģionālajā vietnē ziemellatvija.diena.lv redzamā vietā, bet īpaši svarīgas aktualitātes arī tieši izvietot minētajās vietnēs;

izveidot Twitter kontu aktuālu jaunumu ērtai un operatīvai publicēšanai; būtiskāko informāciju par projektu konkursiem un sanāksmēm publicēt

pašvaldību informatīvajos izdevumos un Ziemeļvidzemes reģionālajos laikrakstos „Liesma” un “Ziemeļlatvija”

izveidot e-pasta adrešu grupu (VRG biedriem) un RSS barotni (datu piegādes formāts, ko izmanto, lai ievāktu mājas lapu svaigāko saturu) jaunumu apziņošanai e-pastā.

Būtisku lēmumu pieņemšanas gadījumā, kurus nepieciešams apspriest ar teritorijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kā arī gadījumos, kad jāsniedz apjomīga informācija, paredzēts veidot diskusijas un informatīvus seminārus, norisi iepriekš izziņojot pa augšminētajiem informācijas kanāliem.

Par pagaidām nelietderīgu tiek atzīta konta izveidošana Facebook vai draugiem.lv.

Informācija par īstenotajiem projektiem (tai skaitā, īstenošanas gaitu) un citi labās prakses piemēri ir pēc iespējas popularizējami, izmantojot arī citus mēdiju kanālus:

sniedzot projektu īstenotājiem palīdzību informācijas izvietošanā mēdijos, piedaloties pašvaldību organizētos pasākumos, piedaloties Lauku attīstības foruma pasākumos un Lauku kopienu parlamenta

aktivitāšu ietvaros, izmantojot reģionālās televīzijas piedāvātās iespējas, sagatavojot un publicējot informāciju VRG izdevumos ( bukleti, kalendārs,

filmētie materiāli) rīkojot „jauniešu dienas”, iepazīstinot ar labo praksi skolu jauniešus.

Lai VRG pārvaldes struktūru un potenciālos projektu pieteicējus informētu par iespējām un atšķirīgām pieredzēm projektu ieviešanā, kā arī par iespējām kopprojektu realizēšanā, plānots rīkot pieredzes apmaiņas braucienus uz citām VRG Latvijā vai ārvalstīs; īpaši tiks veicināta sadarbība ar Igaunijas dienvidu pierobežas VRG un tām analoģiskām struktūrām.



4.2. PAPILDINĀMĪBAS NODROŠINĀŠANA AR EIROPAS SAVIENĪBAS STRUKTŪRFONDU DARBĪBAS PROGRAMMAS SPECIFISKAJIEM ATBALSTA MĒRĶIEM

ELFLA rīcībās Nr. 1 “Mazo un vidējo uzņēmumu izveidošana un attīstība, tajā skaitā tūrisma nozarē” un Nr. 2 “Ciemu un apkaimju vajadzībām piemērotu sabiedrisko aktivitāšu un objektu attīstība” ietvaros tiks īpaši atbalstīti projekti, kuru rezultātā uzlabosies:

sociālo riska grupu pārstāvju iespēja iekļauties darba tirgū, uzlabota darba vides, sociālās infrastruktūras un dabas vides objektu pieejamība

cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.

Tiks atbalstīta pieteikto projektu saskaņotība vai papildināmība ar sekojošiem ES struktūrfondu specifiskajiem atbalsta mērķiem (SAM):

SAM 1.2.2. Veicināt inovatīvu un tehnoloģiski intensīvu komersantu attīstību.

SAM 3.1.1. sekmēt mazo un vidējo komersantu izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 (viedā specializācija) prioritārajās nozarēs.

SAM 3.3.1. Veicināt MVK konkurētspēju un jaunu ideju attīstību apstrādes rūpniecībā, nodrošinot industriālās infrastruktūras pieejamību

SAM 4.1.1. Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu un enerģijas patēriņa samazināšanu apstrādes rūpniecības nozarē.

SAM 5.2.1. Veicināt dažāda veida atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju.

SAM 5.4.1. Saglabāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un aizsargāt ekosistēmas.

SAM 5.5.1. Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus.

SAM 7.2.1. Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros.

SAM 8.4.1. Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci atbilstoši mainīgajiem darba tirgus apstākļiem.



4.3. PROJEKTU VĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI

4.3.1. Projektu vērtēšanas kritēriji aktivitātē „Vietējās ekonomikas stiprināšanas iniciatīvas”

Kvalitatīvie kritēriji

13. TABULA

Nr. Kritērijs Vērtējums Atsauce uz

projekta veidlapu

1.

Cik lielā mērā projektā ir pamatota plānotā rīcība? Līdz 4 B.6.1. Projektā dots detalizēts darbības apraksts, kas pamato plānoto rīcību. 4

Projektā dots daļējs darbības apraksts, ir rīcības pamatojums. 2-3 Projektā nav dots pamatojums vai ir nepilnīgs vai neatbilstošs. 0-1

2.

Vai projektā plānotās aktivitātes ir skaidri definētas un atspoguļo, kā tiks nodrošināta kvalitatīvo rezultātu sasniegšana (risku un to novēršanas iespēju apraksts)?

Līdz 4 B.6.1.

B.4.

Aktivitātes ir saprotamas un atbilstošas stratēģijas prioritātei un rīcībai, pieteikumā ir norādīti riski un to novēršanas paņēmieni. 4

Aktivitātes ir atbilstošas prioritātei, pasākumam un rīcībai, daļēji parāda rezultātu sasniegšanu. 3

Aktivitātes daļēji atbilst prioritātei, pasākumam, rīcībai un nepietiekoši parāda to īstenošanu. 2

Aktivitātes neatbilst prioritātei, pasākumam, rīcībai un neatspoguļo to īstenošanu. 0-1

3.

Projekts sekmēs produktu ( preču un pakalpojumu) noieta tirgus palielināšanos? Līdz 4 B.6.1.

Aprakstīts saražotās produkcijas vai pakalpojuma noieta tirgus. 1 Veikta tirgus izpēte, iesniegts tirgus izpētes apkopojums 1 Norādīts potenciālo pircēju loks. 1 Norādīta informācija, kā tiks popularizēts produkts vai pakalpojums. 1

4.

Vai projektā paredzētās aktivitātes ir noteiktas atbilstoši reāli iespējamam laika grafikam? Līdz 4

B.6.2. B.9.

Projektā noteiktās aktivitātes atbilst laika grafikam. 4 Projektā noteiktās aktivitātēs ir neatbilstības laika grafikā, bet ir saglabāta loģiskā aktivitāšu kārtība. 2-3

Projektā ir ievērojamas laika grafika neatbilstības, nav loģiskas pēctecības aktivitāšu aprakstā. 0-1

5.

Vai pieprasītais finansējuma apjoms ir samērīgs un atbilstošs?

Līdz 3

B.6.3. B.8. B.9.

Budžets sastādīts atbilstoši un veido loģisku kopējo summu. 1 Cik lielā mērā izmaksas ir atbilstošas un samērīgas projekta aktivitāšu īstenošanai. 1



Budžetā esošo izmaksu samērīgums attiecībā pret vidējām tirgus cenām.

1

6.

Vai projektam tiek nodrošināta ilgtspēja? Līdz 4 B.4. B.6. B.15.

Ir pilnībā pamatota projekta rezultātu uzturēšana ilgtermiņā (vismaz 5 gadi). 4

Projekta rezultātu ilgtspēja norādīta vai pamatota daļēji. 2-3 Projekta rezultātu ilgtspēja netiek nodrošināta vai nodrošināta nepietiekami. 0-1

7.

Projekta ietekme uz vidi, tai skaitā uz klimata pārmaiņām. Līdz 3 B.2. B.12.

Ietekmei uz vidi un klimata pārmaiņām ir dots skaidrs pamatojums vai arī pamatots, ka šādas ietekmes nebūs. 3

Ir norādītas, ka projekta īstenošanai būs ietekmei uz vidi un klimata pārmaiņām vai arī, ka šādas ietekmes nebūs. 1-2

Nav norāžu par iespējamām ietekmēm uz vidi vai klimata pārmaiņām. 0

8. Projekta novitāte VRG teritorijā.

Līdz 4 B.3. B.3.1.

Ir norādīti jauninājumi un tiem dots detalizēts apraksts 4 Projekts nesniedz jauninājumus. 0

9.

Projekta aktualitāte pagasta vai pilsētas teritorijā. Līdz 4 B.6.1. Projekts paredz veidot jaunu pakalpojumu, kas līdz tā ieviešanai nav bijis pieejams . 4 Projekts uzlabo jau esoša piedāvājuma kvalitāti. 2-3 Projekts piedāvā izveidot piedāvājumu, kāds vietējiem iedzīvotājiem jau ir pieejams. 0-1

10.

Projekta ieguldījums nodarbinātības veicināšanā. Līdz 4 B.4. Radītas vairāk kā viena jaunas darba vietas . 4 Radīta viena jauna darba vieta . 3 Radīti apstākļi kvalificētu speciālistu piesaistei. 2 Saglabāta viena vai vairākas darba vietas. 1

11. Projekta publicitātes nodrošināšana. Līdz 2 B.13.

12.

Projekta ietvaros veido sadarbību ar citiem VRG teritorijā esošiem uzņēmējiem, kopīgu produktu vai pakalpojumu izveidošanai vai esošu produktu/pakalpojumu pilnveidošanai.

Līdz 2 B.6.

B.15.

13. Kopā maksimāli iegūstamais punktu skaits 42

Specifiskie kritēriji

14.TABULA Nr. Kritērijs Vērtējums 1

Projekta nozīmība vienmērīgā teritorijas attīstībā līdz 2 Projekts tiks ieviests pagasta vai pilsētas teritorijā, kura šīs stratēģijas īstenošanas ietvaros saņēmusi mazāk kā 50 000 EUR atbalstu. 2



2.

Projekts tiks ieviests pagasta vai pilsētas teritorijā, kura šīs stratēģijas īstenošanas ietvaros saņēmusi atbalstu EUR 50 000 - 80 000. 1 Sagaidāmajiem projekta rezultātiem ir multiplikatīvais efekts. līdz 1

3. Kopā maksimāli iegūstamais punktu skaits 3

4.3.2. Projektu vērtēšanas kritēriji aktivitātei „Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas”

Projekta kvalitātes kritēriji

15. TABULA

Nr. Kritērijs Vērtējums

Atsauce uz

projekta veidlapu

1.

Cik lielā mērā projektā ir pamatota plānotā rīcība? līdz 4 B.6.1. B.13.

Projektā dots detalizēts darbības apraksts, kas pamato plānoto rīcību. 4

Projektā dots daļējs darbības apraksts, ir rīcības pamatojums. 2-3 Projektā nav dots pamatojums vai tas ir nepilnīgs un neatbilstošs. 0-1

2.

Vai projektā plānotās aktivitātes ir skaidri definētas un atspoguļo, kā tiks nodrošināta kvalitatīvo rezultātu sasniegšana (risku un to novēršanas iespēju apraksts)?

līdz 4 B.6.1. B.13.

Aktivitātes skaidras un atbilstošas stratēģijas prioritātei, pasākuma rīcībai, pieteikumā ir norādīti riski un to novēršanas paņēmieni. 4

Aktivitātes ir atbilstošas prioritātei, pasākumam un rīcībai un daļēji parāda rezultātu sasniegšanu. 2-3

Aktivitātes daļēji atbilst prioritātei, pasākumam, rīcībai, un nepietiekoši parāda kvalitatīvu īstenošanu. 0-1

3.

Vai projektā paredzētās aktivitātes ir noteiktas atbilstoši reāli iespējamam laika grafikam? līdz 4 B.6.2.

Projektā noteiktās aktivitātes atbilst laika grafikam. 4 Projektā noteiktās aktivitātēs ir nelielas neatbilstības laika grafikā, bet ir saglabāta loģiskā aktivitāšu kārtība. 2-3

Projektā ir ievērojamas laika grafika neatbilstības, nav loģiskas pēctecības aktivitāšu aprakstā. 0-1

4.

Vai pieprasītais finansējuma apjoms ir samērīgs un atbilstošs? līdz 3

B.6.3. B.8.

Budžets sastādīts atbilstoši un veido loģisku kopējo summu. 1 Cik lielā mērā izmaksas ir atbilstošas un samērīgas projekta aktivitāšu īstenošanai. 1

Budžetā esošo izmaksu samērīgums attiecībā pret vidējām tirgus cenām. 1

5.

Projektā ietverto pārbaudāmo rezultātu rādītāji ir saskaņā ar Stratēģijas vadlīnijām ( 3.1. nodaļa) .

līdz 4 B.4.

Ietvertie rādītāji pilnībā ļauj novērtēt visus būtiskos rezultātus 4 Ir ietverti rādītāji, kas ļauj novērtēt daļu no rezultātiem. 2-3



Rezultātu rādītāji nav ietverti vai ir neatbilstoši. 0-1

6.

Vai projektam tiek nodrošināta ilgtspēja? līdz 4 B.6.

Ir pilnībā pamatota projektu rezultātu uzturēšana ilgtermiņā (vismaz 5 gadi). 4

Projekta rezultātu ilgtspēja norādīta/pamatota daļēji. 2-3 Projekta rezultātu ilgtspēja netiek nodrošināta vai nodrošināta nepietiekami vai arī nav pamatota. 0-1

7.

Projekta sagaidāmā ietekme uz vidi. līdz 4 B.2.1. B.11.

Dots detalizēts pamatojums par pozitīvu ietekmi uz apkārtējo vidi . 4 Doti īsi paskaidrojumi par pozitīvu ietekmi uz apkārtējo vidi vai par ietekmes nebūtiskumu. 2-3

Projekta iesniegumā minēta iespējamā ietekme uz vidi. 1 Ietekmes uz vidi jautājumi projekta pieteikumā nav skarti. 0

8.

Projekta novitāte VRG teritorijā. līdz 4 B.3.1. Norādītajiem jauninājumiem ir dots detalizēts pamatojums. 4 Norādīti jauninājumi, kādus ieviesīs projekta īstenošana. 2-3 Projekts nav jauninājums VRG teritorijā. 0-1

9.

Projekta iesniegumā ir raksturots projekta vadības, ieviešanas un uzraudzības mehānisms un projekta īstenošanai nepieciešamie resursi (cilvēkresursi, to kvalifikācija, un pienākumi, pieejamā materiāli tehniskā bāze) un tie ir atbilstoši un pietiekami projekta vajadzībām.

līdz 4

B.6.3.

10. Projekta publicitātes nodrošināšana. līdz 4 B.12.

11.

Projekta aktualitāte pagasta vai pilsētas teritorijā. līdz 4 B.6. Projekts paredz veidot jaunu pakalpojumu, piedāvājumu, kas līdz tā ieviešanai nav bijis pieejams projekta īstenošanas vietā vietējiem iedzīvotājiem.

4

Projekts uzlabo jau esoša pakalpojuma, piedāvājuma kvalitāti. 2-3 Projekts piedāvā izveidot pakalpojumu, piedāvājumu, kāds vietējiem iedzīvotājiem jau ir pieejams. 0-1

Maksimāli iegūstamais punktu skaits kopā: 43

Specifiskie kritēriji

16.TABULA Nr. Kritērijs Vērtējums

1. Pretendenta līdzšinējā darbība VRG teritorijā: vismaz viena atsauksme no novada pašvaldības, kurā darbojas iesniedzējs. līdz 2

A.1. C.1.23.

2.

Projekta nozīmība vienmērīgā teritorijas attīstībā līdz 2 Projekts tiks ieviests pagasta vai pilsētas teritorijā, kura šīs stratēģijas īstenošanas ietvaros saņēmusi mazāk kā 50 000 EUR atbalstu

2

Projekts tiks ieviests pagasta vai pilsētas teritorijā, kura šīs stratēģijas īstenošanas ietvaros saņēmusi atbalstu EUR 50 000 - 80 000

1



Maksimāli iegūstamais punktu skaits kopā: 4



4.3.3. INTEREŠU KONFLIKTU NOVĒRŠANAS KĀRTĪBA

Lai novērstu interešu konfliktu, tiek veiktas šādas darbības:

a) Vērtēšanas komisijas locekļi aizpilda interešu konflikta neesamības deklarāciju par katru projekta pieteikumu. Ja Kāds komisijas loceklis ir konstatējis interešu konflikta esamību, tad viņš nepiedalās visu projektu pieteikumu vērtēšanā, kas iesniegti konkrētajā rīcībā;

b) Biedrības padomes locekļi aizpilda interešu konflikta neesamības deklarāciju par katru projekta pieteikumu (vienotā deklarācijā). Ja Kāds komisijas loceklis ir konstatējis interešu konflikta esamību, tad viņš nepiedalās visu projektu pieteikumu vērtēšanā, kas iesniegti konkrētajā rīcībā

Interešu deklarācijas forma pievienota 5. pielikumā.

4.4. STRATĒĢIJAS ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA

Stratēģijas 6.pielikumā ir dots pārskats par atbalsta saņemšanas nosacījumiem un kārtību, kādā notiek projektu iesniegšana un virzība.

4.4.1. Uzraudzības un novērtēšanas procedūra

Biedrības “No Salacas līdz Rūjai” izstrādātās un apstiprinātās attīstības stratēģijas īstenošanas gaitu uzrauga un novērtē biedrības Kopsapulces ievēlēta Valde, kas ir biedrības pārstāvju lēmējinstitūcija un kura izveidota, ievērojot partnerības principu. Katrs sektors: komercdarbība, pašvaldības iestādes un NVO, to atbalsta struktūru speciālisti un NVO pārstāvji padomē tiek pārstāvēti vienlīdzīgās proporcijās.

Valde, balstoties uz izstrādāto Stratēģiju un tās īstenošanai piesaistītajiem resursiem un pretendentu iesniegto projektu vērtēšanas komisiju atzinumu, pieņem lēmumus par pieteikumu apstiprināšanu vai par atteikumu piešķirt finansējumu projektu īstenošanai. Valde nodrošina resursu fonda izlietojuma monitoringu un sastāda ziņojumu par fonda izlietojumu un sasniegtajiem rezultātiem.

Valde ir atbildīga par ikgadēju Stratēģijas īstenošanas gada pārskata sagatavošanu un iesniegšanu izskatīšanai, novērtēšanai fondam (LAD), kā arī par nepieciešamo izmaiņu veikšanu. Izvērtējuma rezultāti tiek izmantoti VRG turpmākās darbības kvalitātes uzlabošanā un nākošā plānošanas perioda lauku attīstības stratēģijas izstrādē.

Lai veicinātu VRG darbības teritorijas iedzīvotāju iesaistīšanas un aktivitātes pakāpes paaugstināšanos, attīstības stratēģijas īstenošanai un turpmākai pilnveidošanai, apstiprinātā stratēģija ievietojama biedrības „No Salacas līdz Rūjai” mājas lapā, bet novadu mājas lapās – norāde uz to. Informācija par projektu pieteikšanas konkursu kārtām jāpublicē saskaņā ar MK Noteikumiem Nr.___ un tā jāpublicē novadu un VRG mājas lapās. Valde veic vietējās attīstības stratēģijas periodisku novērtēšanu, pildot šādus uzdevumus:

veicot projektu īstenošanas saturisko uzraudzību; nodrošinot publicitāti un periodiski sniedzot vietējās rīcības grupas darbības

teritorijas iedzīvotājiem informāciju par Stratēģijas īstenošanu.



Informācija par Stratēģijas īstenošanas gaitu regulāri sniedzama masu mēdijos, tai skaitā visu VRG teritorijas aptverto novadu mājas lapās. Šī informācija sagatavojama ne retāk, kā reizi gadā un tajā ir jāietver:

ziņas par pieteiktajiem un akceptētajiem projektiem, ziņas par akceptēto projektu realizēšanas gaitu un izlietotajiem finanšu līdzekļiem,

ietverot informāciju par līdzfinansējumu un tā avotiem, ziņas par rezultatīvajiem rādītājiem un to izmaiņu atbilstību noteiktajām mērķa

vērtībām vai tendencēm, kvalitatīvs Stratēģijas realizēšanas sekmju novērtējums, ziņas par nepieciešamiem grozījumiem Stratēģijas rīcības plānā, ja tādi ir

nepieciešami un to pamatojums, ieteikumi tālākajam darbam.

4.4.2. Stratēģijas grozīšanas kārtība

Pēc Stratēģijas īstenošanas uzsākšanas, VRG Valde var veikt izmaiņas Stratēģijā, pamatojot tās un saskaņojot ar LAD vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas līgumā noteiktajā kārtībā. Par izmaiņām Stratēģijas rīcības plānā vietējā rīcības grupa rakstiski informē LAD. Ja 15 darbdienu laikā pēc izmaiņu iesniegšanas netiek saņemti iebildumi, Stratēģijas rīcības plāna izmaiņas ir uzskatāmas par saskaņotām. Dokumentus, kas saistīti ar Stratēģijas īstenošanu, VRG Valdei jāglabā līdz Stratēģijas īstenošanas līgumā noteiktajam termiņam. LAD ir tiesības veikt kontroli līdz datumam, kas noteikts vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas līgumā. Vietējai rīcības grupai ir pienākums sniegt LAD informāciju, kas saistīta ar vietējās attīstības stratēģijas īstenošanu.

4.5. STRATĒĢIJAS ĪSTENOŠANAS ORGANIZĀCIJA

Stratēģijas ieviešanā galvenās iesaistītās institūcijas: biedru kopsapulce; Biedrības valde un administratīvais vadītājs; projektu vērtēšanas komisija.

Biedru kopsapulce ir augstākā biedrības lēmējinstitūcija, kas apstiprina biedrības valdi. Valde pieņem galīgos lēmumus par stratēģijas apstiprināšanu un grozījumiem, kā arī projektu konkursu izsludināšanu un iesniegumu atbilstību stratēģijai.

Biedrības pārvaldes struktūru veido valdes priekšsēdētājs (ar vienu vietnieku), valde, administratīvais vadītājs. Biedrības valdi ievēl pilnsapulce, bet priekšsēdētāju un viņa vietnieku ievēl valde; administratīvo vadītāju ieceļ ar valdes lēmumu. Administratīvais vadītājs var pieņemt darbā algotus darbiniekus: projektu administratīvo vadītāju un finanšu vadītāju. Biedrības valde un administratīvais vadītājs nodrošina projektu konkursu norisi, nepieciešamās apmācību un aktivizēšanas aktivitātes, kā arī uzrauga projektu rezultātus un apkopo stratēģijas rezultatīvos rādītājus. Vienlaikus valde un administratīvais vadītājs nodrošina biedrības īstenoto projektu ieviešanu, kā arī biedrības darbību atbilstoši normatīvajiem aktiem.



Biedrībā ir izveidota Projektu vērtēšanas komisija, kas nodrošina saņemto projektu iesniegumu vērtēšanu atbilstoši padomes apstiprinātajam projektu vērtēšanas komisijas nolikumam, kā arī vērtēšanas kritēriju piemērošanas metodikai. Projektu vērtēšanas komisija sniedz ziņojumu biedrības Valdei par projektu iesniegumu atbilstību stratēģijai.

Biedrības padomes un vērtēšanas komisijas sastāvs ir pievienoti Stratēģijas 7. pielikumā.



5. FINANSĒJUMA SADALES PLĀNS 17.TABULA

VRG pieejamā finansējuma sadales plāns

Nr.p.k.

Mērķis LAP apakšpasākumā atbalsta apmērs (% pret kopējo atbalstu)

atbalsta apmērs, EUR

1. M1. Stabila vietējā ekonomika 50 683 000 2. M1.1. Attīstīta daudzveidība

uzņēmējdarbībā 25 341 500

3. M1.2. Pieaugums produktu un pakalpojumu pievienotajai vērtībai

20 273 200

4. M1.3. Aktivizēta produktu un pakalpojumu vietējā aprite

5 68 327.83

5. M2. Pievilcīga un pieejama teritorija 50 683 000 6. M2.1. Sakopta, pievilcīga un visiem

pieejama dabas un kultūrvide 10 136 600

7. M2.2. Pakalpojumu dažādība atbilstoši pieprasījumam

10 136 600

8. M2.3. Sabiedrības veselības stiprināšana ar daudzveidīgām fiziskajām un garīgajām aktivitātēm

30 409 800

Kopā 100 1 366027.83 t.sk. uzņēmējdarbības attīstībai 50



LITERATŪRA, AVOTI 1. J. Turlajs, G. Milliņš. Latvijas apdzīvotās vietas. Apgāds “Jāņa sēta”, R.:1998.

2. CSP statistikas datu tabula ISG042. Pastāvīgo iedzīvotāju skaits pēc dzimuma republikas pilsētās, novados, novadu pilsētās un pagastos gada sākumā un vidēji gadā.

3. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iedzīvotāju reģistra statistika, tabula “Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās (pagastu dalījumā)”.

4. ĢIS Latvija v.10.2. SIA Envirotech, 2013.

5. Teritorijas attīstības indeksa vērtības. Tabulas “Novadu attīstības līmeņa indeksi pēc 2014.gada datiem” un “Novadu attīstības līmeņa indeksi pēc 2013.gada datiem”. Valsts reģionālās attīstības aģentūra, 2015.

6. CSP ģeotelpisko datu kopa “Pastāvīgo iedzīvotāju skaits”.

7. Burtnieku novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2012.-2030.gadam. 2012.

8. Valkas novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013 – 2037. 2014.

9. Kocēnu novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2014.-2030. gadam. 2014.

10. Mazsalacas novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013.-2030. gadam. 2013.

11. Naukšēnu novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013 – 2030. 2013.

12. Rūjienas novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030. 2012.

13. CSP statistikas datu tabula ISG13. Pastāvīgo iedzīvotāju skaits pēc dzimuma statistiskajos reģionos, republikas pilsētās un novados gada sākumā.

14. CSP statistikas datu tabula ISVG031. Iedzīvotāju skaita izmaiņas un tās ietekmējošie faktori novados.

15. CSP statistikas datu tabula ISG18. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars līdz darbspējas, darbspējas un virs darbspējas vecuma grupās statistiskajos reģionos, republikas pilsētās un novados gada sākumā pēc dzimuma.

16. CSP statistikas datu tabula ISG19. Demogrāfiskās slodzes līmenis statistiskajos reģionos, republikas pilsētās un novados gada sākumā.

17. CSP statistikas datu tabula IDG12. Dzimstības koeficienti reģionos, republikas pilsētās un novados (uz 1000 iedzīvotāju).

18. CSP statistikas datu tabula IMG10. Mirstības koeficienti reģionos, republikas pilsētās un novados (uz 1000 iedzīvotāju).

19. CSP statistikas datu tabula ISG181. Iedzīvotāju skaits vecuma grupā 0–18 statistiskajos reģionos, republikas pilsētās un novados gada sākumā pēc dzimuma.

20. CSP statistikas datu tabula IBG10. Iedzīvotāju ilgtermiņa migrācijas saldo reģionos, republikas pilsētās un novados.



21. CSP statistikas datu tabula IBG11. Iedzīvotāju starptautiskā ilgtermiņa migrācija reģionos, republikas pilsētās un novados.

22. CSP ģeotelpisko datu kopa “Ekonomiskā aktivitāte”.

23. CSP ģeotelpisko datu kopa “Izglītība”.

24. Nodarbinātības valsts aģentūras datu tabulas “Bezdarbnieku skaits sadalījumā pa pilsētām un novadiem”.

25. CSP statistikas datu tabula DSG0111. Strādājošo mēneša vidējā darba samaksa republikas pilsētās un novados (euro).

26. SIA “Lursoft” datubāze “Subjektu reģistrācijas dinamika Uzņēmumu Reģistra reģistros sadalījumā pa to tiesiskajām formām”.

27. CSP statistikas datu tabula SRG0431. Ekonomomiski aktīvi uzņēmumi statistiskajos reģionos, pilsētās un novados sadalījumā pa uzņēmumu lieluma grupām un galvenajiem darbības veidiem (NACE 2. red.).

28. CSP statistikas datu tabula SRG0511. Tirgus sektora ekonomiski aktīvi uzņēmumi statistiskajos reģionos, republikas pilsētās un novados uz 1000 iedzīvotājiem.

29. CSP statistikas datu tabula TUG04. Viesnīcas un citas tūristu mītnes Latvijas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās un novados.

30. Asociācija “Lauku ceļotājs”, pārskata un meklēšanas karte www.celotajs.lv/lv/geo/map?1, pārlūkota 2015.gada 15.oktobrī.

31. CSP statistikas datu tabula MAG055. Izdoto būvatļauju skaits ēku būvniecībai statistiskajos reģionos, republikas pilsētās un novados.

32. Projekta iesniegums Latvijas Lauku attīstības programmas (LAP) 2014. – 2020.gadam pasākumā “Atbalsts LEADER vietējai attīstībai (sabiedrības virzīta vietējā attīstība)”. Biedrība “No Salacas līdz Rūjai”, 2015.


· biedrība „no salacas līdz rūjai” saturs saĪsinĀjumi un terminu...

Documents