saīsinājumi - vdeavk.gov.lv€¦ · web viewa review of disability data for the institutional...
TRANSCRIPT
Latvijas Republikas Labklājības ministrijaVESELĪBAS UN DARBSPĒJU EKSPERTĪZES ĀRSTU VALSTS
KOMISIJA
ROKASGRĀMATAPERSONAS VESELĪBAS, FUNKCIONĀLO
SPĒJU UN VISPĀRĒJO DARBSPĒJU NOVĒRTĒŠANAI
PALĪGMATERIĀLS INVALIDITĀTES NOTEIKŠANĀ IESAISTĪTAJIEM
SPECIĀLISTIEM
Rīga, 2013
SATURA RĀDĪTĀJS
Saīsinājumi..................................................................................................................................4Lietoto terminu skaidrojums.......................................................................................................51. IEVADS.................................................................................71.1. Invaliditātes jēdziens Latvijā, normatīvais regulējums un atbildīgās institūcijas................8
1.2. Invaliditātes noteikšanas sistēmas attīstības tendences mūsdienu Eiropā............................9
1.3. Personas veselības, funkcionālo spēju un vispārējo darbspēju novērtēšanas sistēmas vispārējs raksturojums...............................................................................................................14
2
2. PERSONAS VESELĪBAS, FUNKCIONĀLO SPĒJU UN VISPĀRĒJO DARBSPĒJU EKSPERTĪZES PROCESI............................................................................162.1. Dokumentu sagatavošanas process invaliditātes ekspertīzes veikšanai.............................18
2.2. Invaliditātes ekspertīzes un lēmuma pieņemšanas process................................................24
2.3. Lēmuma apstrīdēšanas process..........................................................................................30
3. METODISKIE NORĀDĪJUMI PERSONAS VESELĪBAS, FUNKCIONĀLO SPĒJU UN VISPĀRĒJO DARBSPĒJU EKSPERTĪZES PROCESOS IESAISTĪTAJĀM PERSONĀM...........................................................................................383.1. Metodiskie norādījumi personas iesnieguma un funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketas aizpildīšanai..................................................................................................................39
3.2. Metodiskie norādījumi nosūtījuma uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju aizpildīšanai...............................................................................................................46
3.3. Metodiskie norādījumi personas ikdienas aktivitāšu un vides novērtējuma anketas aizpildīšanai..............................................................................................................................51
3.4. Metodiskie norādījumi individuālā rehabilitācijas plāna personai ar prognozējamu invaliditāti aizpildīšanai............................................................................................................56
3.5. Metodiskie norādījumi Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas invaliditātes ekspertīzes veikšanai un Ekspertīzes akta aizpildīšanai.....................................64
3.6. Metodiskie norādījumi Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas amatpersonai pārvaldes lēmuma sagatavošanai......................................................................73
Pielikumi...................................................................................................................................75
IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ!
Rokasgrāmata izstrādāta Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta Nr.1DP/1.4.1.2.1./08/IPIA/NVA/001 „Darbspēju vērtēšanas sistēmas pilnveidošana” ietvaros.
Projekta mērķis - pilnveidot invaliditātes noteikšanas sistēmu, izveidojot uz darbspēju funkcionālo traucējumu un individuālo vajadzību novērtēšanu balstītu invaliditātes noteikšanas sistēmu, ērtāku klientiem un invaliditātes noteikšanas ekspertīzē iesaistītajiem speciālistiem.
85% no projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību, 15% - Latvijas valsts. Apakšaktivitāti administrē Labklājības ministrija sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru.
3
Par rokasgrāmatas saturu atbild Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija. Ne VDEĀVK, ne kāda cita persona, kas darbojas VDEĀVK vārdā, nav atbildīga par šajā izdevumā paustās informācijas tālāku izmantošanu.
Rokasgrāmatu drīkst izmantot tulkošanai, pavairošanai un citēšanai, norādot šo izdevumu kā izmantoto avotu. Šo izdevumu nav atļauts pārdot vai citādi izmantot komerciālos nolūkos.
Rokasgrāmatas izstrādi no 2010. – 2012.gadam nodrošināja konsorcijs, kas sastāv no biedrības „Latvijas Pilsoniskās sabiedrības atbalsta centrs” un nodibinājuma „Ilgtspējīgas attīstības fonds”. Rokasgrāmatas pilnveidi 2013.gadā nodrošināja SIA „IS Consulting”.
Rokasgrāmata izdota latviešu valodā elektroniskā formātā, pieejama Interneta vietnē: http://www.vdeavk.gov.lv.
© 2013 VDEĀVK, Ventspils iela 53 , Rīga, Latvija, LV-1002
4
SAĪSINĀJUMI
ANO Apvienoto Nāciju Organizācija
EK Eiropas Komisija
EP Eiropas Padome
ES Eiropas Savienība
FRM ārsti Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsti
IRP Individuālais rehabilitācijas plāns
Komisija Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija
LM Labklājības ministrija
LV Latvija
MK Latvijas Republikas Ministru kabinets
NVA Nodarbinātības valsts aģentūra
PVO Pasaules veselības organizācija
SFK Starptautiskā funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācija
SSK-10 Starptautiskā slimību klasifikācija - 10
VM Latvijas Republikas Veselības ministrija
VSAA Valsts aģentūra „Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra”
5
LIETOTO TERMINU SKAIDROJUMS
Aktivitātes – indivīda uzdevuma vai darbības veikums.
Dalība – indivīda iesaistīšanās dzīves situācijās.
Vispārējās darbaspējas – vispārējas spējas strādāt, kas izriet no personas funkcionēšanas un ir cieši ar to saistītas.
Profesionālās darbaspējas - ar speciālām zināšanām, iemaņām un pieredzi noteiktā darbības jomā saistītas darba spējas.
Darbspēju zaudējums - darbspējas vecumā funkcionēšanas ierobežojuma rezultātā zaudētas vai ierobežotas vispārējās spējas strādāt.
Funkcionēšana - visaptverošs termins, kas ietver ķermeņa funkcijas, aktivitātes un dalību.
Funkcionēšanas ierobežojums - slimības, traumas vai iedzimta defekta izraisīti ķermeņa funkciju, aktivitāšu un dalības traucējumi.
Individuālais rehabilitācijas plāns - pasākumu komplekss, kurā iekļauti ārstniecības un medicīniskās, sociālās un profesionālās rehabilitācijas pasākumi ar mērķi saglabāt vai uzlabot funkcionēšanas spējas un novērst invaliditātes iestāšanos personai, kuras pārejošā darbnespēja un (vai) nepārtraukta ārstēšana turpinās 26 nedēļas un kuras funkcionēšanas ierobežojumi vēl nav uzskatāmi par pietiekami stabiliem un nemainīgiem nākamo sešu mēnešu laikā.
Invaliditāte ir ilgstošs vai nepārejošs ļoti smagas, smagas vai mērenas pakāpes funkcionēšanas ierobežojums.
Prognozējamas invaliditātes ekspertīze — veselības un funkcionālā stāvokļa novērtēšana personai, kuras pārejošā darbnespēja un (vai) nepārtraukta ārstēšana turpinās 26 nedēļas un kuras funkcionēšanas ierobežojumi vēl nav uzskatāmi par pietiekami stabiliem un nemainīgiem nākamo sešu mēnešu laikā, un kurai ir sastādīts individuālais rehabilitācijas plāns.
Invaliditātes ekspertīze — ilgstošu vai nepārejošu (stabilu) funkcionēšanas ierobežojumu smaguma pakāpes noteikšana, kā arī medicīnisko indikāciju izvērtēšana noteiktu valsts sociālo pabalstu un pakalpojumu saņemšanai.
Persona ar invaliditāti — persona, kurai ir noteikta invaliditāte Invaliditātes likumā paredzētajā kārtībā un kurai ir izsniegta invaliditātes apliecība.
Persona ar prognozējamu invaliditāti — persona, kurai ir noteikta prognozējama invaliditāte Invaliditātes likumā paredzētajā kārtībā un apstiprināts individuālais rehabilitācijas plāns.
Veselības zaudējums - ķermeņa funkciju vai struktūras problēmas, ko nosaka slimības diagnoze (es).
6
Individuālo vajadzību novērtēšana - medicīnisko indikāciju izvērtēšana noteiktu valsts sociālo pabalstu un pakalpojumu saņemšanai.
7
1. IEVADS
Lai atvieglotu invaliditātes ekspertīzē iesaistīto speciālistu darbu, sagatavojot dokumentus personas nosūtīšanai uz invaliditātes ekspertīzi un veicot personai invaliditātes ekspertīzi Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā, ar Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu īstenotā projekta "Darbspēju vērtēšanas sistēmas pilnveidošana" Nr. 1DP/1.4.1.2.1./08/IPIA/NVA/001 ietvaros ir izstrādāta „Rokasgrāmata personas veselības, funkcionālo spēju un vispārējo darbspēju novērtēšanai” (turpmāk – Rokasgrāmata). Šī Rokasgrāmata sniedz detalizētu personas veselības un funkcionēšanas novērtēšanas pieejas aprakstu, kā arī metodiskos norādījumus un praktiskus ieteikumus nepieciešamo dokumentu sagatavošanai.
Rokasgrāmatas mērķis ir sniegt metodisku un informatīvu atbalstu veselības aprūpes speciālistiem - ārstiem, funkcionālajiem speciālistiem, kā arī sociālajiem darbiniekiem un veselības un darbspēju ekspertīzē un invaliditātes noteikšanā iesaistītajām personām.
Rokasgrāmatā ir apkopoti Latvijas situācijai atbilstošie materiāli un metodiskie norādījumi, kurus ieteicams izmantot invaliditātes ekspertīzei nepieciešamo dokumentu sagatavošanas procesā, kā arī nosūtīšanai uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju (turpmāk - Komisija) tālākai ekspertīzei un lēmuma pieņemšanai.
Rokasgrāmatā sniegts īss pārskats par starptautisko praksi, invaliditātes noteikšanas modeļiem un metodēm invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanā.
Rokasgrāmatā ir ievietotas visas veselības, ar to saistītās personas funkcionēšanas un darbspēju zaudējuma noteikšanas un ekspertīzes procesā nepieciešamās dokumentu veidlapas (formas), sniegti metodiskie norādījumi to aizpildīšanai un aizpildītu veidlapu paraugi.
Rokasgrāmatu veido vispārēja rakstura nodaļas, kas domātas visiem tās lietotājiem, un metodisko norādījumu nodaļas konkrētiem adresātiem - pašām personām, kas pretendē uz invaliditātes noteikšanu, ģimenes ārstiem, psihiatriem, ārstējošiem ārstiem, sociālajiem darbiniekiem, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārstiem, klīniskajiem psihologiem, Komisijas ārstiem ekspertiem un amatpersonām.
8
1.1. Invaliditātes jēdziens Latvijā, normatīvais regulējums un atbildīgās institūcijas
Invaliditātes politikas pamatā Latvijā ir Invaliditātes likums, kas tika pieņemts 20.05.2010. ar mērķi novērst vai mazināt invaliditātes risku personām ar prognozējamu invaliditāti un mazināt invaliditātes sekas personām ar invaliditāti. Galvenā valsts pārvaldes iestāde personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju politikas jomā ir Labklājības ministrija, kura darbojas saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu un Ministru kabineta 2004.gada 27.janvāra noteikumiem Nr.49 „Labklājības ministrijas nolikums”.
Invaliditātes likums nosaka kārtību, kādā veicama prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīze, kā arī invaliditātes riska un invaliditātes seku mazināšanai nepieciešamos atbalsta pasākumus. Invaliditātes likuma 5.pants nosaka: „Invaliditāte ir ilgstošs vai nepārejošs ļoti smagas, smagas vai mērenas pakāpes funkcionēšanas ierobežojums, kas ietekmē personas garīgās vai fiziskās spējas, darbspējas, pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā.”
Invaliditātes ekspertīzi Latvijas Republikā veic Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija, kas ir ir labklājības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.
Prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi veic Latvijas pilsonim, Latvijas nepilsonim, Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonim vai viņa ģimenes loceklim, kas legāli uzturas Latvijas Republikā, ārzemniekam, kas ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, personai, kas ir saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju sakarā ar bēgļa statusa piešķiršanu Latvijas Republikā, vai minētās personas ģimenes loceklim, kuram ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā.
Prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi veic 10 Komisijas nodaļās. Personas veselības un funkcionālā stāvokļa novērtēšanu veic Komisijas ārsti eksperti, kuri ieguvuši ārsta eksperta sertifikātu. Balstoties uz ekspertīzes rezultātiem un ārsta eksperta slēdzienu par funkcionēšanas ierobežojuma pakāpi, Komisijas amatpersona pieņem lēmumu par invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanu.
9
1.2. Invaliditātes noteikšanas sistēmas attīstības tendences mūsdienu Eiropā
Invaliditātes politiku Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) nosaka divi dokumenti: 2011.gada jūnijā Eiropas Savienības (ES) Padomes apstiprinātā Eiropas Invaliditātes
stratēģija 2010-2020, ar Eiropas Invaliditātes stratēģijas 2010-2020 saistītais Rīcības plāns.
Eiropas Invaliditātes stratēģija 2010-2020 ir izstrādāta saskaņā ar ES Stratēģiju Eiropa 2020 (http://ec.europa.eu/europe2020/index_lv.htm) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (http://www.un.org/disabilities). Eiropas Invaliditātes stratēģijas 2010-2020 galvenais mērķis ir veicināt Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanu, un tā nosaka astoņas galvenās darbības jomas, lai:1. nodrošinātu preču, pakalpojumu, ieskaitot sabiedriskos pakalpojumus, un tehnisko palīglīdzekļu pieejamību personām ar invaliditāti;2. panāktu pilnīgu personu ar invaliditāti līdzdalību sabiedrībā: ļaujot personām ar invaliditāti baudīt visas ES pilsonības priekšrocības, atceļot administratīvos un attieksmes šķēršļus, nodrošinot kvalitatīvus sociālos pakalpojumus, tai skaitā asistenta pakalpojumus;3. izskaustu Eiropas Savienībā diskrimināciju invaliditātes dēļ;4. iedrošinātu personas ar invaliditāti pelnīt iztiku atvērtā darba tirgū;5.veicinātu iekļaujošu izglītību un mūžizglītību skolēniem un studentiem ar invaliditāti;6. veicinātu pienācīgus dzīves apstākļus personām ar invaliditāti, izmantojot sociālās drošības politikas;7.veicinātu personu ar invaliditāti vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un citiem pakalpojumiem;8. veicinātu personu ar invaliditāti tiesības ES kopējo darbību jomās.
Ar Eiropas Invaliditātes stratēģiju 2010-2020 saistītais Rīcības plāns norāda konkrētas Eiropas Komisijas plānotās darbības līdz 2015.gadam. Rīcības plāns ES politikā un pasākumos ievieš prioritāšu struktūru atbilstīgi personu ar invaliditāti situācijas un vides attīstībai. Reizi divos gados Eiropas Komisija (turpmāk – EK) sagatavo ziņojumu par vispārējo invalīdu stāvokli, kas kalpo par pamatu šo prioritāšu noteikšanai. Tas arī palīdz dalībvalstīm un iesaistītajām pusēm veidot savus rīcībpolitikas dokumentus invaliditātes jomā.
Invaliditāte ir kompleksa, dinamiska, daudzdimensionāla un diskutējama. Pēdējā desmitgadē pasaulē notiek pāreja no invaliditātes individuālas un medicīniskas perspektīvas uz strukturālu un sociālu perspektīvu. Šis process ir aprakstīts kā pāreja no „medicīniskā modeļa” uz „sociālo modeli”, kurā cilvēku invaliditāte tiek uztverta vairāk kā sabiedrībā radīta (sabiedrības nespēja nodrošināt samērīgas iespējas), nevis viņu pašu ķermeņu nevarība1. Sociālo modeli parasti mēdz pretstatīt medicīniskajam modelim.
Medicīniskais modelis raksturo invaliditāti galvenokārt kā indivīda personīgu problēmu, ko izraisa slimība, negadījums vai kāds cits veselības stāvokli ietekmējošs faktors un ko var mazināt, veicot medicīnisku iejaukšanos, piemēram, rehabilitāciju.
1She P, Stapleton D.C. A review of disability data for the institutional population: research brief. Ithaca, Rehabilitation Research and Training Center on Disability Demographics and Statistics, Cornell University, 2006.
10
Sociālais modelis raksturo invaliditāti nevis kā iedzimtu vai iegūtu personu raksturojošu pazīmi, bet gan kā personas fiziskās un sociālās vides (t.sk ēku plānojums, sabiedriskā transporta sistēma, sabiedrības uzskati utt.) mijiedarbības rezultātu, kurš var novest vai noved pie personu ar invaliditāti diskriminācijas sabiedrībā. Sociālais modelis vērš politikas veidotāju un īstenotāju uzmanību uz nepieciešamību visādi veicināt sabiedrības kopējo iespēju (pretēji nespējai vai ierobežojumiem) pozitīvos sociālos un finansiālos aspektus.
Sociālajam modelim tuvs ir arī sociālās labklājības modelis (Waddington un Diller, 2000), kas jebkuru veselības zaudējumu raksturo kā neizdevīgu stāvokli vai izstumšanu un ko var uzlabot ar attiecīgu veselības aprūpes un sociālo politiku un finansiāla atbalsta sistēmu. Pārsvarā Eiropā spēkā esošie sociālās rīcībpolitikas dokumenti ir balstīti tieši uz šo sociālās labklājības modeli un tādējādi pamatojas uz invaliditātes medicīnisko skaidrojumu.
Pasaules Veselības organizācijas izstrādātā Starptautiskā Funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācija (turpmāk - SFK) definē funkcionēšanu un nevarību vai nespēju kā dinamisku mijiedarbību starp veselības stāvokli un kontekstuāliem - gan personīgiem, gan apkārtējās vides faktoriem. Atbilstoši Pasaules ziņojuma par invaliditāti tēzēm invaliditāte ir jāuztver kā normāla ikkatra cilvēka dzīves sastāvdaļa2. Tas ir t.s. „bio-psiho-sociālais modelis”. Nevarība vai nespēja ir vispārējs jēdziens, kas sevī ietver tādu jēdzienu kā stāvokļa pasliktināšanās, aktivitāšu un kustību ierobežojumi, dalības ierobežojumi un indivīda veselības stāvokļa un indivīda kontekstuālo faktoru mijiedarbības negatīvie aspekti.3
* Produkti un tehnoloģijas; dabiskā vide un cilvēka pārveidotā vide; atbalsts un attiecības; attieksmes; pakalpojumi, sistēmas un politikas.** Motivācija un pašapziņa.
1.1.attēls. Mijiedarbība starp SFK komponentēm
Pēdējo gadu laikā Pasaules Veselības organizācija (turpmāk – PVO ) Eiropas reģionālā biroja izveidotā darba grupa strādā pie SFK un Starptautiskās slimību klasifikācijas -10 (turpmāk - SSK-10) apvienošanas, lai nodrošinātu ne tikai datu savietojamību un lielāku objektivitāti, bet arī atvieglotu iesaistīto speciālistu darbu.
Euro-REVES Sadarbības tīkls (Réseau espérance de vie en santé) ar EK atbalstu nesen laida klajā rekomendācijas par pētījumos un aptaujās lietojamajiem instrumentiem (anketām) šādās jomās:
fiziskie un sensorie funkcionālie ierobežojumi;
2World report on disability 2011.3Leonardi M et al. MHADIE ConsortiumThe definition of disability: what is in a name? Lancet, 2006,368:1219-1221.doi:10.1016/S0140-6736(06)69498-1 PMID:17027711
11
Aktivitāte
Vides faktori* Personālie faktori**
DalībaĶermeņa funkcijas un struktūras
Veselības stāvoklis (traucējums vai slimība)
ikdienas dzīves aktivitāšu ierobežojumi; ierastu aktivitāšu veikšanas ierobežojumi; veselības pašnovērtējums; garīgā veselība.
Šīs rekomendācijas ir daļa no centieniem izstrādāt konsekventu un saskaņotu pasākumu kopumu sagaidāmās veselības jomā Eiropā (Euro-REVES, 2000). Euro-REVES rekomendācijas tālāk attīsta iepriekš izstrādātās un pielietotās PVO Eiropas reģionālā biroja rekomendācijas. Tādās jomās kā veselības pašnovērtējums un garīgā veselība (emocionālā labklājība) Euro-REVES jaunie instrumenti pilnībā saskan ar PVO rekomendācijām. Euro-REVES iesaka sadalīt PVO Eiropas reģionālā biroja izstrādāto ilgstošās invaliditātes sarakstu divās daļās: atsevišķi jautājumi palīdzētu noteikt fiziskos un funkcionālos ierobežojumus, bet citi – ikdienas dzīves aktivitāšu ierobežojumus. Tas tiek pamatots ar to, ka funkcionālie ierobežojumi un aktivitāšu veikšanas ierobežojumi attiecas uz dažādām invaliditātes pakāpēm un tiem ir atšķirīga ietekme uz ikdienas dzīvi. Tāpat arī to novēršanai vai mazināšanai ir jāīsteno atšķirīgi sabiedrības veselības pasākumi. Euro-REVES piedāvā arī iedalīt funkcionālos un ikdienas dzīves aktivitāšu ierobežojumus 4 pakāpēs (pašreiz lietoto PVO ieteikto 3 pakāpju vietā), skaidri nodalot spējas funkcionēt vai veikt ikdienas aktivitātes bez speciāliem palīglīdzekļiem (piemēram, dzirdes aparāts, brilles).
Invaliditātes noteikšanas modeļa izvēle ir komplekss pasākums, kas ietver sevī gan valsts sociālo ideoloģiju, gan ekonomisko stāvokli.
Agrāk termins invalīds, kas pirmkārt tika asociēts ar personu, kura noteiktu hronisku slimību un to medicīnisko seku gadījumā nespēj strādāt algotu darbu, sevī vairāk ietver invaliditātes medicīnisko aspektu, bet invaliditāte – funkcionēšanas ierobežojumu, t.sk. sociālos aspektus. Nodalīt šos terminus ir ļoti svarīgi vairāku apstākļu dēļ:
ne visām personām, uz kurām medicīnisku apsvērumu dēļ var attiecināt terminu „invalīds”, veselības zaudējums ietekmē viņu funkcionēšanu, darbspējas un iekļaušanos sabiedrībā;
ierindošana kategorijā „invalīds” ir saistīta ar zināmu stigmatizāciju sabiedrībā un procesa neatgriezeniskumu, tādējādi radot arī papildu psiholoģisko slodzi;
invaliditātes piešķiršanu nereti iespējams novērst, īstenojot atbilstošu rehabilitāciju un tādējādi ilgtermiņā arī ietaupot valsts budžeta līdzekļus;
invaliditātes piešķiršana ir saistīta ar papildu izdevumiem no sociālā budžeta; Latvijas spēkā esošā normatīvā regulējuma īstenošana paredzētajā apjomā ļautu
invalīdiem dzīvot neatkarīgu dzīvi (t. sk. iegūt atbilstošu izglītību, brīvi pārvietoties, būt nodarbinātiem, piedalīties sabiedrības dzīvē utt.).
Eiropas Komisija savā pētījumā4 secina, ka šobrīd Eiropā invaliditātes politikas var iedalīt divās lielās grupās:
integrācijas un aktivizācijas politika; kompensāciju (ienākumu zaudējuma aizstāšanas) politika.
Saistībā ar minētajām grupām invaliditātes piešķiršanas politikā Eiropā pastāv 4 galvenās metodes invaliditātes noteikšanai:
Barema metode – pieņemta kārtas skala, kam atbilstoši piešķir progresīvas procentuālas vērtības invaliditātes noteikšanā. Prasītāja invaliditāte tiek salīdzināta ar pieņemto vērtību skalu un aprēķināta procentos, kas ir tieši saistīta ar algota darba strādāšanas kapacitāti.
4European Comission, DG Employment and Social affairs, Definition of Disability in Europe, comparative analysis, 200212
Aprūpes vajadzību noteikšanas metode – dienas vai nakts noteiktu laika periodu izvērtēšana, kuros prasītājam ir nepieciešama aprūpe vai citas personas palīdzība. Vajadzības, kas tiek izvērtētas, ir iepriekš skaidri definētas.
Funkcionālās kapacitātes noteikšanas metode – prasītāja spēja vai nespēja (invaliditāte) tiek aprakstīta vai prasītāja situācijas novērtēšanai tiek izmantota visprecīzāk raksturojošā klasifikācija. Izvērtētāji darbojas ar iepriekš noteiktiem spēju un nespēju sarakstiem.
Ekonomisko zaudējumu aprēķināšanas metode – prasītāja finansiālā stāvokļa izmaiņu izvērtēšana; iepriekšējie ienākumi tiek attiecināti pret invaliditātes pensiju vai iepriekšējie ienākumi – pret ienākumiem no jauna darba uzsākšanas pēc pārkvalifikācijas.
Šodien pasaulē invaliditātes izvērtēšana ir kompleksa un bez veselības zaudējuma radīto funkcionēšanas ierobežojumu izvērtēšanas plaši tiek pielietoti arī sādi kritēriji5:
Personālie un demogrāfiskie faktori:o vecums,o izglītība,o nodokļu maksāšanas disciplīna,o citi ienākumi utt.;
Sociālie faktori:o aktīva ārstēšanās un rehabilitācijas programmu izpilde,o aktīva iesaistīšanās darba meklējumos,o aktīva „zaudējuma mazināšana” – visu iespējamo darbību veikšana sava
stāvokļa uzlabošanai.
Lielākā daļa ES valstu pēdējos gados ir veikušas vai turpina veikt reformas savās invaliditātes sistēmās.
Jāatzīmē, ka pastāv nozīmīgas atšķirības starp valstu sociālajām apdrošināšanas sistēmām un invaliditātes noteikšanas shēmām. Tomēr kopīgais ir tas, ka visas valstis pēdējo 15 gadu laikā ir veikušas vai turpina veikt izmaiņas savās invaliditātes pensiju shēmās, vairāk akcentējot personas spējas nopelnīt, izmantojot atlikušās darbspējas un mazinot tieši medicīnisko kritēriju lomu, kā arī precīzāku atbildības sadalījumu starp sociālās apdrošināšanas un veselības aprūpes institūcijām un starp ārstējošiem ārstiem un invaliditāti nosakošajām amatpersonām. Invaliditātes definīcijas attiecībā uz darbu ir atšķirīgas (darbspēju līmenis Lietuvā – ne lielāks par 55%, funkcionēšanas ierobežojums Somijā – vismaz par 40%, Zviedrijā – vismaz par 25% un Apvienotajā Karalistē – nav spējīgs strādāt vispār, pelnīšanas spēju samazinājums Nīderlandē – vismaz par 35%). Tā kā lielākā daļa invaliditātes pensijas pieprasītāju nestrādā, būtisks jautājums, veicot darbspēju/pelnīšanas spēju novērtēšanu, ir cits: vai persona nestrādā veselības traucējumu dēļ vai kādu citu apstākļu (darba tirgus stāvoklis, kvalifikācijas trūkums, zema motivācija utt.) dēļ. Strādājošajam saslimstot un iestājoties [pārejošai] darba nespējai, atbildība par ārstēšanu un rehabilitāciju ir ārstējošā ārsta ziņā (Lietuva, Apvienotā Karaliste), ārstējošā ārsta un īpaši darba devēja ziņā (Nīderlande), ārstējošā ārsta un sociālās apdrošināšanas institūcijas ziņā (Somija, Zviedrija).
Nosakot invaliditāti Lietuvā, Nīderlandē un Apvienotajā Karalistē, persona tiek uzaicināta (lielākajā daļā gadījumu) uz izmeklēšanu, kuras laikā ārsti eksperti iegūst papildu informāciju 5Cf. F. Chapireau, The conceptual framework of the International Classification of Impairments, Disabilitiesand Handicaps (ICIDH), Council of Europe Press, Strasbourg, 1994. W.J. van Minnen, Use and usefulness of the ICIDH for policy and planning of public authorities, Council of Europe Publishing, Strasbourg, 1995.
13
par personas stāvokli un vairāk vai mazāk detalizēti un mērķtiecīgi novērtē tās funkcionālos ierobežojumus; savukārt Somijā un Zviedrijā personas veselības un funkcionālais stāvoklis tiek novērtēts bez personas klātbūtnes, pamatojoties uz ārstējošo ārstu sniegtu noteiktām kvalitātes prasībām atbilstošu informāciju. Lietuvā, Somijā un Zviedrijā invaliditātes noteikšanā piedalās ārsti ar atbilstošu kvalifikāciju (ārsti eksperti, sociālās apdrošināšanas ārsti), Apvienotajā Karalistē - īpaši apmācīti ārsti vai medicīnas māsas (novērtējums strukturēta protokola veidā), Nīderlandē - gan sociālās apdrošināšanas ārsti, gan darba eksperti. Lēmumu par invaliditāti visās valstīs pieņem amatpersona.
Nosakot darbspēju līmeni Lietuvā, personai ir jāiesaistās profesionālās rehabilitācijas pasākumos; šajā laikā viņai maksā rehabilitācijas pabalstu. Pēc saņemtās rehabilitācijas notiek darbspēju līmeņa novērtēšana. Personām, kurām noteikts darbspēju/pelnīšanas spēju ierobežojums (Zviedrija, Nīderlande), jāpiedalās obligātos reintegrācijas un rehabilitācijas pasākumos (tos attiecīgi organizē Zviedrijas Sociālās apdrošināšanas aģentūra vai Nīderlandes Strādājošo apdrošināšanas institūts). Apvienotajā Karalistē personai, kura darbnespējas dēļ saņem darba un atbalsta pabalstu un kuras darbspējas nav novērtētas kā pilnīgi zaudētas, jāpiedalās obligātos uz darbu orientētos atbalsta pasākumos.
Saistībā ar invaliditāti bērniem atšķirības ir mazākas, kā pamatkritēriji tiek minēti aprūpes, palīdzības un uzraudzības nepieciešamība, kā arī papildu izdevumi, kam jābūt būtiski lielākiem, salīdzinot tos ar līdzīgiem pienākumiem un izdevumiem attiecībā pret tāda paša vecuma veseliem bērniem.
Kaut arī ir vairākas atšķirības invaliditātes shēmās, vērojama nepārprotama tendence censties panākt virzību uz personu ar funkcionāliem ierobežojumiem integrāciju sabiedrībā un pirmkārt reintegrāciju darbā, šim nolūkam veicot savlaicīgus, koordinētus un mērķtiecīgus ilgstošas darba nespējas profilakses pasākumus (rehabilitācija, agrīna iejaukšanās slimības pabalsta saņemšanas laikā), kā arī turpinot aktīvus profesionālās rehabilitācijas pasākumus invaliditātes laikā.
14
1.3. Personas veselības, funkcionālo spēju un vispārējo darbspēju novērtēšanas sistēmas vispārējs raksturojums
Šobrīd spēkā esošā invaliditātes noteikšanas sistēma ir balstīta uz veselības zaudējumu. Invaliditātes grupa tiek noteikta saskaņā ar veselības traucējumu sarakstu, un darba spēju zaudējums ir piesaistīts konkrētam veselības traucējumam vai invaliditātes grupai. Novērtējot klienta individuālās vajadzības, šobrīd tiek ņemta vērā invaliditātes grupa, kā arī klasificēti veselības traucējumi un ikdienas dzīves aktivitāšu ierobežojuma pakāpe, uz kā pamata tiek pieņemts lēmums par medicīniskajām indikācijām noteiktu sociālo pabalstu un pakalpojumu saņemšanai. Invaliditātes grupa ir pamats arī dažādu atvieglojumu saņemšanai.
Lai invaliditātes noteikšanā nebalstītos tikai uz veselības zaudējumu, bet ņemtu vērā arī tā ietekmi uz personas funkcionālajām spējām, tādējādi pielietojot Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskās funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācijā noteiktos jēdzienus un principus, ņemot vērā Latvijas situāciju, kā arī, lai invaliditātes noteikšanas sistēma būtu ērtāka un izprotamāka klientiem un invaliditātes ekspertīzē iesaistītajiem speciālistiem, Komisija, piesaistot labklājības un veselības nozaru speciālistus, ir izstrādājusi personas veselības, funkcionālo spēju un vispārējo darbspēju novērtēšanas sistēmu.Personas veselības, funkcionālo spēju un vispārējo darbspēju novērtēšanas sistēma paredz novērtēt ne tikai personas veselības, bet arī funkcionālo stāvokli, šajā sakarā izmantojot jaunu metodiku, kā arī vispārējo darba spēju zaudējumu atbilstoši funkcionēšanas ierobežojuma pakāpei.
Ja funkcionēšanas ierobežojuma pakāpe būs mērena, vispārējo darbspēju zaudējums tiks noteikts diapazonā no 25%-59%; ja funkcionēšanas ierobežojuma pakāpe būs smaga, vispārējo darbspēju zaudējums tiks noteikts diapazonā no 60-79%; ja funkcionēšanas ierobežojuma pakāpe būs ļoti smaga, vispārējo darbspēju zaudējums tiks noteikts diapazonā no 80%-100%. Individuālo vajadzību novērtēšanā bez attiecīgā veselības traucējuma lielāku uzmanību pievērsīs funkcionālā stāvokļa novērtējumam, tādējādi precīzāk un konkrētāk novērtējot personas individuālās vajadzības.
Kā galvenie pilnveidotās invaliditātes noteikšanas sistēmas ieguvumi jāmin: Pilnveidotā sistēma būs saprotamāka gan klientiem, gan speciālistiem, gan arī
sabiedrībai; Sistēma būs objektīvāka, precīzāka un konsekventāka; Pilnveidotā sistēma sekmē priekšstatu maiņu no biomedicīniskas uz biopsihosociālu
pieeju invaliditātes izpratnē un novērtēšanā; Klientam radīta iespēja personīgāk piedalīties invaliditātes novērtēšanā, aizpildot
pašnovērtējuma anketu; Izstrādāts apjomīgs metodiskais materiāls ģimenes ārstiem un speciālistiem, kas
palīdzēs labāk novērtēt veselības traucējumu sekas un sekmēs kvalitatīvāku nosūtījumu sagatavošanu uz VDEĀVK;
Pilnveidotajā invaliditātes noteikšanas sistēmā tiek izmantoti Starptautiskās funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācijā noteiktie principi.
Pilnveidotās invaliditātes sistēmas ieviešana tiek plānota pakāpeniski laikā no 2010. – 2015.gadam, īstenojot četrus tās ieviešanas etapus, kas apskatāmi 1.2.attēlā:
15
1.2. attēls. Pilnveidotās invaliditātes sistēmas ieviešanas etapi
Kā redzams 1.2.attēlā, pilnveidoto invaliditātes noteikšanas sistēmu paredzēts ieviest no 2015.gada, nodrošinot, ka pilnveidotās invaliditātes noteikšanas procesi ir iestrādāti normatīvajos aktos un ir saistoši visām procesos iesaistītajām pusēm līdz tam.
Rokasgrāmatas izstrādes procesā Komisija ir nonākusi pie secinājuma, ka nākotnē personām darbspējas vecumā būtu jāveic ne tikai vispārējo, bet arī profesionālo darbspēju novērtēšana. Profesionālo darbspēju novērtēšana būtu jāveic personām, kuras ir bijušas pārejoši darba nespējīgas ilgstošu laiku un kuras nevar atgriezties iepriekšējā darbā - novērtējot šo personu darba spēju zaudējumu, būtu jāņem vērā personas profesija, izglītība, darba pieredze, vecums, piemērotība līdzvērtīgu darbu veikšanā. Tomēr profesionālo darbspēju vērtēšanas pieejas iekļaušana invaliditātes noteikšanas sistēmā līdztekus izraisītu nepieciešamību pēc radikālām pārmaiņām arī sociālās apdrošināšanas un sociālo pakalpojumu sistēmās, kas savukārt prasa ilgtermiņa risinājumus un nav ieviešams no 2015.gada. Tāpēc 2014.gada laikā tiks veikts detalizēts profesionālo darbspēju novērtēšanas pieejas izvērtējums, identificējot iespējamos pieejas ieviešanas scenārijus, nepieciešamās rīcības un resursus invaliditātes noteikšanas sistēmas reformēšanai nākotnē.
16
2. PERSONAS VESELĪBAS, FUNKCIONĀLO SPĒJU UN VISPĀRĒJO DARBSPĒJU EKSPERTĪZES PROCESI
Rokasgrāmatas 2.nodaļā detalizēti aprakstīti personas veselības, funkcionālo spēju un vispārējo darbspēju ekspertīzes procesi, kas sadalīti trīs daļās - 1.1.apakšnodaļā atspoguļoti procesi pirms ekspertīzes VDEĀVK, proti, personas ārstējošā ārsta nosūtījuma veidlapas invaliditātes ekspertīzes veikšanai izstrādes process, individuālās rehabilitācijas plāna izstrādes process, personas ikdienas aktivitāšu un vides novērtējuma izstrādes process, personas psiholoģiskās izpētes process un personas iesnieguma izstrādes process, 1.2.apakšnodaļā atspoguļoti procesi no personas iesnieguma pieņemšanas brīža VDEĀVK līdz lēmuma pieņemšanai par invaliditātes noteikšanu, bet 1.3.apakšnodaļā atspoguļoti lēmuma apstrīdēšanas procesi.
Personas veselības, funkcionālo spēju un vispārējo darbspēju ekspertīzes procesi un apakšprocesi uzskaitīti 2.1.attēlā. Procesi pa soļiem sīkāk apskatāmi 2.2. – 2.8. attēlos nodaļas ietvaros.
2.1.attēls. Personas veselības, funkcionālo spēju un vispārējo darbspēju ekspertīzes procesi un apakšprocesi
Lai vieglāk varētu izprast aprakstītos procesus, katrā no šīs nodaļas apakšnodaļām ietverti detalizēti procesu grafiski attēli, kuros visi procesi, apakšprocesi un soļi ir numurēti, t.i., ar vienu ciparu apzīmējot procesu, ar diviem cipariem apzīmējot apakšprocesu, bet ar trīs cipariem apzīmējot konkrētā apakšprocesa soli. Zemāk ir apkopoti procesu grafiskā aprakstā izmantotie simboli un to skaidrojums (Tabula 1).
Tabula 1. Procesa grafisko simbolu skaidrojums
Procesa grafiskais simbols
Skaidrojums
Procesa sākums
Saistītais process - sākumā
Saistītais process - beigās
Apakšprocesa solis
Izpildītājs (loma, amats, iestāde)
Lēmums
Dokuments
17
Informācijas sistēma
Procesu plūsma. Norāda uz procesa soļu secīgumu
Procesa beigas, procesa rezultāts
18
2.1. Dokumentu sagatavošanas process invaliditātes ekspertīzes veikšanai
Rokasgrāmatas 2.1.apakšnodaļā aprakstīts dokumentu sagatavošanas process invaliditātes ekspertīzes veikšanai un divi tā apakšprocesi - personas nosūtīšanas invaliditātes un darbspēju ekspertīzei apakšprocess un personas iesnieguma sagatavošanas un iesniegšanas Komisijā apakšprocess.
Procesa mērķisSagatavot personas veselības stāvokļa un funkcionālo spēju pamatojošo dokumentāciju personas invaliditātes un darbspēju ekspertīzei Komisijā un iesniegt personas iesniegumu Komisijā invaliditātes ekspertīzes ierosināšanai.
Procesa dalībnieki Persona, kas piesakās uz invaliditātes un darbspēju ekspertīzi (vai tās likumiskais
pārstāvis, vai cita tās intereses pārstāvoša persona) Ārstējošais ārsts (ģimenes ārsts, psihiatrs vai cits) FRM ārsts Klīniskais psihologs Pašvaldības Sociālā dienesta sociālais darbinieks vai ergoterapeits
Procesā izmantotie dokumenti: Medicīniskie dokumenti - speciālistu (ārstniecības personu) atzinumi, slēdzieni,
izmeklējumu rezultāti
Procesā izveidotie dokumenti: Ģimenes ārsta/ārstējošā ārsta nosūtījums uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu
valsts komisiju Personas iesniegums Komisijai Funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketa personām no 18 gadu vecuma Personas psiholoģiskās izpētes atzinums Individuālais rehabilitācijas plāns personai ar prognozējamu invaliditāti Personas ikdienas aktivitāšu un vides novērtējuma anketa Personas iesniegums Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai
Procesā izmantojamās metodikas dokumentu sagatavošanai Veselības traucējumu novērtēšanas kritēriji – palīgmateriāls ārstējošajiem ārstiem
dokumentu sagatavošanai personas nosūtīšanai uz invaliditātes ekspertīzi Metodiskie norādījumi personas iesnieguma aizpildīšanai Metodiskie norādījumi nosūtījuma uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts
komisiju aizpildīšanai Metodiskie norādījumi Funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketas aizpildīšanai Metodiskie norādījumi personas ikdienas aktivitāšu un vides novērtējuma anketas
aizpildīšanai Metodiskie norādījumi Individuālā rehabilitācijas plāna personai ar prognozējamu
invaliditāti aizpildīšani Latvijas klīnisko psihologu asociācijas izstrādātās Psihologa atzinuma par
psiholoģisko izpēti vadlīnijas (pieejamas Interneta vietnē www.kpa.lv) 19
Procesā iesaistītās informācijas sistēmas Latvijas valsts portāls www.latvija.lv
Invaliditātes informācijas sistēma (IIS)
Procesa aktivitāšu izpildes termiņi Nosūtījumu uz Komisiju ar tam pievienotajiem pamatojošiem dokumentiem persona
iesniedz Komisijā, ja nepārtraukta darbnespēja vai ārstēšana ilgusi 26 nedēļas. Personām, kurām jau ir noteikta invaliditāte, tuvojoties tās termiņa beigām, savlaicīgi
jāvēršas pie ģimenes ārsta/psihiatra/ārstējošā ārsta, dokumentu sagatavošanai atkārtotai invaliditātes un darbspēju ekspertīzei.
20
2.1.1. Apakšprocesa „Personas nosūtīšana invaliditātes un darbspēju ekspertīzei” apraksts
1. DOKUMENTU SAGATAVOŠANAS PROCESS INVALIDITĀTES EKSPERTĪZES VEIKŠANAIFi
zikā
lās
reha
bilit
ācija
s un
med
icīn
as ā
rsts
Klīn
iska
is p
siho
logs
Ģim
enes
ārs
ts /
ārst
ējoš
ais
ārst
sS
ociā
lais
da
rbin
ieks
1.1. Klienta nosūtīšana invaliditātes ekspertīzei
Personas apsekošana dzīvesvietā
Personas ikdienas aktivitāšu un vides
novērtējuma anketas aizpildīšana
Personas ikdienas aktivitāšu un vides
novērtējuma anketas izsniegšana personai 1.1.3. Personas ikdienas
aktivitāšu un vides novērtējuma sagatavošana
Personas ikdienas
aktivitāšu un vides
novērtējuma anketa
Personai konstatētas invaliditātes
pazīmes
Nosūtījuma pie FRM ārsta sagatavošana
Personas nosūtījuma pie sociālā darbinieka
sagatavošana
Vai nepieciešams individuālās
rehabilitācijas plāns?
Vai nepieciešama sociālā darbinieka
piesaiste?
1.2. Klienta iesnieguma
sagatavošana un
iesniegšana VDEĀVKVai nepieciešams
personas psiholoģiskā stāvokļa
novērtējums?Jā
Personas nosūtījums pie psihologa sagatavošana
Jā
Nē
Jā
NēNosūtījuma uz
VDEĀVK veidlapas aizpildīšana
1.1.1. Personas ārstējošā ārsta nosūtījuma uz VDEĀVK sagatavošana
Nē
Personas ārstējošā ārsta
nosūtījums
Nosūtījuma un tam pievienoto dokumentu
izsniegšana klientam
Personas psiholoģiskā
izpēte
Personas psiholoģiskās
izpētes atzinuma izstrāde
Klienta psiholoģiskās izpētes atzinuma
izsniegšana personai
1.1.4. Personas psiholoģiskā izpēte
Psiholoģiskās izpētes
atzinums
Jā
Individuālā rehabilitācijas
plāna aizpildīšana
Individuālās rehabilitācijas
plāns
Individuālā rehabilitācijas plāna
izsniegšana personai
1.1.2. Individuālā rehabilitācijas plāna personai ar prognozējamu invaliditāti sagatavošana
Personas medicīnisko dokumentu
apkopošana, izvērtēšana
Vai nepieciešami papaildus ārstniecias
personu izmeklējumi un slēdzieni?
Nē
Personas nosūtīšana uz papildus
izmeklējumiem
Jā
Vai nepieciešams individuālās
rehabilitācijas plāns?
Personas funkcionālā
stāvokļa novērtēšana
Atzinuma sniegšana
izsniegšana personai
Nē
Jā
2.2.attēls. Apakšprocesa „Personas nosūtīšana invaliditātes un darbspēju ekspertīzei” soļi
21
Kā redzams 2.2. attēlā, personas nosūtīšana invaliditātes un darbspēju ekspertīzei sākas ar to, ka personas ārstējošais ārsts konstatē personai invaliditātes pazīmes.
Ārstējošais ārsts lielākoties ir ģimenes ārsts vai psihiatrs personai ar garīga rakstura vai psihiskiem traucējumiem, turpmāk saukts – ārstējošais ārsts.
Ārstējošais ārsts, izvērtējot personas veselības stāvokli, pieņem lēmumu par to, vai nepieciešami personas papildu izmeklējumi, individuālās rehabilitācijas plāna personām ar prognozējamu invaliditāti izstrāde, psiholoģiskā izpēte, nepieciešamības gadījumā nosūtot pacientu pie attiecīgajām ārstniecības personām, FRM ārsta, vai klīniskā psihologa.
Līdz brīdim, kad Latvijā pilnībā tiks uzsākta e-veselības informācijas sistēma un to varēs izmantot visas ārstniecības procesā iesaistītās personas, dokumentu (t.sk. personas papildu izmeklējumi, individuālās rehabilitācijas plāns personām ar prognozējamu invaliditāti, personas ikdienas aktivitāšu un vides novērtējums, personas psiholoģiskās izpētes atzinums) aprite notiks papīra formā, tos tieši izsniedzot personām. Persona ir atbildīga par šo dokumentu uzglabāšanu un tālāku nodošanu ārstējošam ārstam nosūtījuma uz Komisiju sagatavošanai un/vai Komisijai ekspertīzes veikšanai.
Ja Komisija ir nosūtījusi pieprasījumu pašvaldības sociālajam dienestam ar lūgumu veikt personas ikdienas aktivitāšu un vides novērtējumu, sociālais darbinieks aizpilda novērtējuma anketu un nosūta Komisijai. Sīkāka informācija par Personas ikdienas aktivitāšu un vides novērtējuma anketas aizpildīšanu pieejama Rokasgrāmatas 3.3.apakšnodaļā „Metodiskie norādījumi Personas ikdienas aktivitāšu un vides novērtējuma anketas aizpildīšanai”.
Ja ārstējošais ārsts ir nosūtījis personu pie FRM ārsta ar lūgumu izstrādāt Individuālās rehabilitācijas plānu, FRM ārsts aizpilda Individuālās rehabilitācijas plāna personai ar prognozējamu invaliditāti veidlapu un izsniedz personai nodošanai ārstējošajam ārstam. Sīkāka informācija par Individuālās rehabilitācijas plāna personai ar prognozējamu invaliditāti veidlapas aizpildīšanu pieejama Rokasgrāmatas 3.4.apakšnodaļā „Metodiskie norādījumi individuālās rehabilitācijas plāna aizpildīšanai”.
Ja ārstējošais ārsts ir nosūtījis personu pie klīniskā psihologa ar lūgumu veikt psiholoģiskā stāvokļa novērtēšanu, klīniskais psihologs izstrādā personas psiholoģiskās izpētes atzinumu saskaņā ar klīniskā psihologa profesionālās darbības standartiem un principiem un izsniedz to personai nodošanai ārstējošajam ārstam.
Kad ārstējošajam ārstam ir pieejama visa nepieciešamā informācija par personu, tas aizpilda nosūtījuma uz Veselības un darbspēju ekspertīzes valsts komisiju veidlapu, pievieno tai pamatojošo dokumentāciju un izsniedz personai iesniegšanai Komisijā.
Sīkāka informācija par personas ārstējošā ārsta nosūtījuma uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju veidlapas aizpildīšanu pieejama Rokasgrāmatas 3.2.apakšnodaļā „Metodiskie norādījumi nosūtījuma uz Veselības un darbspēju ekspertīzes valsts komisiju aizpildīšanai”.
Kad persona ir saņēmusi ārstējošā ārsta nosūtījumu uz Komisiju un tam pievienotos dokumentus, par kuru uzglabāšanu ir pilnībā atbildīgs, personai ir jāaizpilda personas iesnieguma Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai invaliditātes ekspertīzei un personas funkcionālā stāvokļa pašnovērtējuma anketas veidlapa, kas sīkāk atspoguļots 2.1.2.apakšnodaļā.
22
2.1.2. Apakšprocesa „Personas iesnieguma sagatavošana un iesniegšana VDEĀVK” apraksts
1. DOKUMENTU SAGATAVOŠANAS PROCESS INVALIDITĀTES EKSPERTĪZES VEIKŠANAIK
lient
s
1.2. Klienta iesnieguma sagatavošana un iesniegšana VDEĀVK
Personas iesnieguma aizpildīšana
Iesnieguma iesniegšana
klātienē
Iesnieguma iesniegšana pa pastu
1.2.2. Iesnieguma iesniegšana VDEĀVK
Iesnieguma iesniegšana, izmantojot e-pakalpojumu
Iesnieguma iesniegšana pa e-pastu ar drošu e-
parakstu
Vai personas iesniegums tiek
iesniegts klātienē?
Jā
Nē
1.2.1. Iesnieguma sagatavošana
1.1. Klienta nosūtīšana invaliditātes ekspertīzei
2.1. Klienta iesnieguma pieņemšana
VDEĀVK
Vai klients sagatavo
iesniegumu pats personīgi?
Jā
Likumiskā pārstāvja vai
citas personas piesaiste
Nē
Personas iesniegums
2.3.attēls. Apakšprocesa „Personas iesnieguma sagatavošana un iesniegšana VDEĀVK” soļi
Kā redzams 2.3.attēlā, iesniegumu Komisijai aizpilda pati persona vai tās pilnvarota persona, vai cita tās intereses pārstāvoša persona, gadījumā ja funkcionālo traucējumu dēļ persona pati nevar aizpildīt minēto anketu. Pēc personas lūguma un individuālas vienošanās personas iesniegumu var aizpildīt ārstējošais ārsts (ģimenes ārsts, psihiatrs vai cits ārstējošais ārsts) vai sociālais darbinieks.
Iesnieguma formā persona lūdz veikt invaliditātes ekspertīzi un raksturo pati savu veselības un funkcionālo stāvokli, pievienojot Funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketu, kā arī ārstējošā ārsta nosūtījuma dokumentāciju, klīniskā psihologa atzinumu, vai individuālo rehabilitācijas plānu, ja jāveic prognozējamas invaliditātes ekspertīze.
Personas iesniegumu un tam pievienotos dokumentus persona Komisijā var iesniegt papīra formā - personīgi vai nosūtīt pa pastu un elektroniskā dokumenta formā – nosūtot uz Komisijas elektroniskā pasta adresi, kas norādīta Komisijas mājas lapā, izmantojot e-parakstu, kā arī izmantojot e-pakalpojumu interneta vietnē www.latvija.lv.
23
Sīkāka informācija par personas iesnieguma Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai veidlapas aizpildīšanu norādīta Rokasgrāmatas 3.1.apakšnodaļā „Metodiskie norādījumi personas iesnieguma Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai invaliditātes ekspertīzei aizpildīšanai”.
Līdz ar apakšprocesa „Personas iesnieguma sagatavošana un iesniegšana VDEĀVK” beigām sākas ekspertīzes un lēmuma pieņemšanas process, kas aprakstīts Rokasgrāmatas 2.2.nodaļā.
24
2.2. Invaliditātes un darbspēju ekspertīzes un lēmuma pieņemšanas process
Rokasgrāmatas 2.2.apakšnodaļā aprakstīts invaliditātes un darbspēju ekspertīzes un lēmuma pieņemšanas process un divi tā apakšprocesi – invaliditātes un darbspēju ekspertīzes process un lēmuma pieņemšanas apakšprocess.
Procesa mērķisNoteikt personas funkcionēšanas ierobežojuma pakāpi un no tā izrietošo invaliditātes grupu un vispārējo darbspēju zaudējuma pakāpi.
Procesa dalībnieki Persona, kas piesakās uz invaliditātes ekspertīzi (vai tās likumiskais pārstāvis, vai cita
tās intereses pārstāvoša persona) Komisijas ārsti eksperti Komisijas amatpersonas Komisijas pārvaldes referenti Komisijas arhivārs
Procesā izmantotie dokumenti: Ārstējošā ārsta nosūtījums uz Veselības un darbspēju ekspertīzes valsts komisiju Funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketa Personas psiholoģiskās izpētes atzinums Individuālais rehabilitācijas plāns personai ar prognozējamu invaliditāti Personas ikdienas aktivitāšu un vides novērtējuma anketa Personas iesniegums Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai Darbnespējas lapa B
Procesā izveidotie dokumenti: Ekspertīzes akts Lēmums un atzinumi Invaliditātes apliecība
Procesā izmantojamās metodikas dokumentu sagatavošanai Veselības traucējumu novērtēšanas kritēriji – palīgmateriāls ārstējošajiem ārstiem
dokumentu sagatavošanai personas nosūtīšanai uz invaliditātes ekspertīzi Metodiskie norādījumi Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas
ārstam ekspertam ekspertīzes veikšanai un ekspertīzes akta aizpildīšanai Metodiskie norādījumi Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas
amatpersonai lēmuma pieņemšanai un administratīvā akta sagatavošanai
Iesaistītās informācijas sistēmas Invaliditātes informācijas sistēma (IIS) Lietvedības sistēma – E-portfelis
25
Procesa aktivitāšu izpildes termiņi Lēmumu par prognozējamu invaliditāti, invaliditāti un darbspēju zaudējumu pieņem
viena mēneša laikā no dokumentu saņemšanas dienas. Pie objektīviem apstākļiem atbildes sniegšanas laiks personai var tikt pagarināts,
informējot par to personu rakstveidā.
26
2.2.1. Apakšprocesa „Invaliditātes un darbspēju ekspertīze” apraksts
2. INVALIDITĀTES EKSPERTĪZES UN LĒMUMA PIEŅEMŠANAS PROCESS
VDEĀ
VK n
odaļ
as p
ārva
ldes
ref
eren
tsĢ
imen
es ā
rsts
/ ār
stēj
ošai
s ār
sts
VDEĀ
VK
amat
pers
ona
VDEĀ
VK ā
rsts
eks
perts
2.1. Invaliditātes ekspertīze
Klienta iesnieguma un tam pievienoto
dokumentu atgriešana klientam trūkumu
novēršanai
Iesnieguma un tam pievienoto
dokumentu pārbaude
Vai klienta iesniegums un tam pievienotie dokumenti ir pilnīgi
noformēti?
Klienta datu ievade IIS, reģistrācija
Jā
Nē
Ekspertīzes lietas nodošana amatpersonai
tālākai iedalīšanai ārstam ekspertam pēc
specializācijas
Vai klientam tiek veikta pirmreizējā
ekspertīze?
Ekspertīzes lietas izveideJā
Nē
2.1.2. Lietas sagatavošana ekspertīzei
IIS
1.2. Klienta iesnieguma
sagatavošana un iesniegšana
VDEĀVK
Klienta lietas pieprasījums
VDEĀVK nodaļai vai arhīvam
Klienta lietas atrašana nodaļā/
arhīvā
2.1.1. Iesnieguma reģistrācija
Klienta dokumentu precizēšana
Precizēto dokumentu atgriešana VDEĀVK
Vēstules nosutīšana Veselības inspekcijai
Iepazīšanās ar lietas
materiāliem
Klienta iesnieguma un tam pievienoto dokumentu atgriešana
precizēšanai ģimenes ārstam/ārstējošam ārstam
Precizēto dokumentu pārbaude
Individuālās rehabilitācijas plāna izvērtēšana un eksperta
atzinuma sniegšana
Vai klienta iesniegumam pievienotie dokumenti
satur ekspertīzei nepieciešamo informāciju?
Jā
Nē
Klienta uzaicinājums uz
ekspertīziJā
Klienta datu ievadīšana
ekspertīzes aktā IIS
Vai ekspertīzē nepieciešama
klienta klātbūtne?
Nē IIS
2.3. Lēmuma pieņemšana par
invaliditātes noteikšanu
Vai ir iesniegts individuālais
rehabilitācijas plāns?
Jā
Nē
Nē
Vai ģimenes ārsta nosūtījums tiks pārsūtīts
izvērtēšanai uz Veselības inspekcijas Veselības
aprūpes kvalitātes kontroles nodaļu?
Jā
2.1.3. Ekspertīzes akta sagatavošana
Klienta izmeklējums
Ekspertīzes lietas nodošana ārstam
ekspertam pēc specializācijas
2.4.attēls. Apakšprocesa „Invaliditātes ekspertīze” soļi
27
Kā redzams 2.4.attēlā, procesa sākumā Komisijas nodaļas, kurā persona iesniedz dokumentus, pārvaldes referents reģistrē personas iesniegumu IIS un izveido personas lietu.
Ja persona vērsusies Komisijā uz atkārtotu invaliditātes ekspertīzi, atrod vai pieprasa personas lietu arhīvā.
Noformēto lietu pārvaldes referents nodod amatpersonai, kura nozīmē par invaliditātes ekspertīzes veikšanu atbildīgo ārstu ekspertu. Ārstu ekspertu invaliditātes ekspertīzes veikšanai nozīmē, ievērojot atlases nejaušības principu, ārstu ekspertu noslodzi un personas dokumentu reģistrēšanas datumu.
Pēc personas lietas saņemšanas ārsts eksperts iepazīstas ar lietas materiāliem un izvērtē, vai personas iesniegumam pievienotie dokumenti satur visu invaliditātes ekspertīzei nepieciešamo informāciju. Ja personas iesniegumam pievienotie dokumenti nesatur invaliditātes ekspertīzei nepieciešamo informāciju, ārsts eksperts sagatavo nepieciešamās informācijas pieprasījumu un nodod to Komisijas amatpersonai. Komisijai ir tiesības neatbilstoši sagatavotos ģimenes ārstu vai citu ārstējošo ārstu nosūtījumus pārsūtīt uz Veselības inspekcijas Veselības aprūpes kvalitātes kontroles nodaļu izvērtēšanai, lai novērstu atkārtoti nekvalitatīvu nosūtījumu sagatavošanu.
Ja personas lieta satur visu nepieciešamo informāciju invaliditātes ekspertīzes veikšanai, ārsts eksperts izlemj par personas klātbūtnes nepieciešamību invaliditātes ekspertīzē. Ja nepieciešams uzaicināt personu, ārsts eksperts nodod informāciju nodaļas pārvaldes referentam invaliditātes ekspertīzes datuma un laika saskaņošanai ar personu.
Ārsts eksperts veic personas veselības un funkcionālā stāvokļa novērtēšanu, ko apraksta ekspertīzes aktā Invaliditātes informatīvajā sistēmā (IIS), un izdara secinājumus par funkcionēšanas ierobežojuma pakāpi un stāvokļa prognozi.
Sīkāka informācija par invaliditātes ekspertīzes veikšanu un ekspertīzes akta aizpildīšanu norādīta Rokasgrāmatas 3.5.nodaļā „Metodiskie norādījumi Veselības un darbspēju ekspertīzes valsts komisijas ārstam ekspertam ekspertīzes veikšanai un ekspertīzes akta aizpildīšanai”.
Līdz ar apakšprocesa „Invaliditātes ekspertīzes un lēmuma pieņemšanas process” soļa „Invaliditātes ekspertīze” aprakstu noslēdzas invaliditātes ekspertīze un sākas lēmuma pieņemšana, kas shematiski attēlots 2.5.attēlā.
28
2.2.2. Apakšprocesa „Lēmuma pieņemšana par invaliditātes noteikšanu” apraksts2. INVALIDITĀTES EKSPERTĪZES UN LĒMUMA PIEŅEMŠANAS PROCESS
VDEĀ
VK n
odaļ
as p
ārva
ldes
ref
eren
tsAm
atpe
rson
aKl
ient
s
VDEĀ
VK
Dok
umen
tu u
n ar
hīva
pār
vald
ības
no
daļa
s pā
rval
des
vecā
kais
refe
rent
s
2.2. Lēmuma pieņemšana par invaliditātes noteikšanu
Ekspertīzes akta
izvērtēšana
Vai klientam nepieciešams sniegt atzinumu/ieteikumus valsts
pabalsta/pakalpojumu saņemšanai un apstiprināt Individuālās
rehabilitācijas plānu?
Jā
Dokumentu drukāšana, apkopošana
Invaliditātes apliecības drukāšana
2.2.2.Dokumentu drukāšana, reģistrācija
Lēmuma un tam pievienoto dokumentu izsniegšana klientam
Vai lēmums un tam pievienotie dokumenti tiks
izsniegti klientam klātienē?
Jā
Nē
Pavadvēstules un tai pievienoto dokumentu
nosūtīšana pa pastu
2.2.3.Dokumentu izsniegšana klientam
2.1.Invaliditātes ekspertīze
Lēmuma, atzinumu, invaliditātes apliecības
reģistrācija IISIIS
Parakstīšanās žurnālā par dokumentu saņemšanu
Nē
2.2.1. Lēmuma sagatavošana
Klienta lietas nodošana arhivāram
Klienta lietas pārbaude
Atzīme IIS par klienta lietas
saņemšanu arhīvā
Klienta lietas novietošana arhīvā
2.2.4. Klienta lietas nodošana arhīvā
Klienta lieta nodota arhīvā
Atzinuma / ieteikumu valsts pabalsta / pakalpojumu saņemšanai izstrāde IIS
Lēmuma izstrāde IIS
IISIIS
Individuālās rehabilitācijas
plāna apstiprināšana
Jā
2.5.attēls. Apakšprocesa „Lēmuma pieņemšana par invaliditātes noteikšanu” soļi
29
Kā redzams 2.5.attēlā, amatpersona, saņemot personas lietu, izvērtē ārsta eksperta ekspertīzes aktu un uzsāk lēmuma sagatavošanu.
Amatpersona nosaka invaliditātes smaguma pakāpi, darbspēju zaudējuma lielumu, invaliditātes cēloni un termiņu. Normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos sniedz atzinumus par medicīniskajām indikācijām noteiktu sociālo pakalpojumu un valsts sociālo pabalstu saņemšanai, ieteikumu profesionālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai un pasākumiem invaliditātes radīto seku mazināšanai.
Ja ārstējošais ārsts ir nosūtījis personu uz Komisiju darbnespējas lapas pagarināšanai, amatpersona sniedz atzinumu par darbnespējas lapas pagarināšanu pārejošas darbnespējas periodā, kas turpinās ilgāk par 26 nedēļām.
Nosakot prognozējamo invaliditāti, amatpersona izdara atzīmes Individuālajā rehabilitācijas plānā, to apstiprinot, apstiprinot ar papildinājumiem vai apstiprinot ar nosacījumiem, vai arī neapstiprinot.
Ja invaliditātes noteikšanai nav pamata, amatpersona pieņem attiecīgu lēmumu. Komisijas nodaļas pārvaldes referents nodrošina invaliditātes apliecības drukāšanu un
lēmuma un invaliditātes apliecības izsniegšanu personai klātienē vai pa pastu. Procesa nobeigumā persona lieta tiek nodota arhīvā, par to izdarot atzīmi IIS.
Sīkāka informācija par lēmuma pieņemšanu par invaliditātes noteikšanu pieejama Rokasgrāmatas 3.6.apakšnodaļā „Metodiskie norādījumi Veselības un darbspēju ekspertīzes valsts komisijas amatpersonai lēmuma pieņemšanai un administratīvā akta sagatavošanai”.
Līdz ar apakšprocesa „Lēmuma pieņemšana par invaliditātes noteikšanu” aprakstu invaliditātes noteikšanas process beidzas, izņemot gadījumus, ja persona nav apmierināta ar Komisijas lēmumu un vēlas to apstrīdēt. Lēmuma apstrīdēšanas process aprakstīts Rokasgrāmatas 2.3.apakšnodaļā.
30
2.3. Lēmuma apstrīdēšanas process
Rokasgrāmatas 2.3.apakšnodaļā aprakstīts lēmuma apstrīdēšanas process un trīs tā apakšprocesi – personas iesnieguma par lēmuma apstrīdēšanu iesniegšana un saņemšana VDEĀVK, atkārtota invaliditātes ekspertīze un lēmuma pieņemšana par apstrīdēto lēmumu.
Procesa mērķisIzvērtēt VDEĀVK nodaļas amatpersonas pieņemtā lēmuma (sākotnējais lēmums) pamatojumu, nepieciešamības gadījumā uzaicinot klientu uz atkārtotu ekspertīzi, un pieņemt lēmumu par apstrīdēto lēmumu, ar kuru atstāj spēkā vai atceļ/groza sākotnējo lēmumu.
Procesa dalībnieki Persona, kas iesniegusi iesniegumu par VDEĀVK nodaļas lēmuma apstrīdēšanu (vai
tās likumiskais pārstāvis, vai cita tās intereses pārstāvoša persona) Komisijas Lēmumu apstrīdēšanas un kontroles nodaļas ārsti eksperti Komisijas Lēmumu apstrīdēšanas un kontroles nodaļas amatpersona Komisijas referenti Komisijas arhivārs Papildus pieaicināti eksperti Veselības aprūpes speciālisti
Procesā izmantotie dokumenti: Personas iesniegums par lēmuma apstrīdēšanu. Personas lieta, kurā atrodas ekspertīzes akts, lēmums, personas iesniegums Komisijai
invaliditātes un darbspēju ekspertīzei, ārstējošā ārsta nosūtījums uz Komisiju, Funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketa, personas psiholoģiskās izpētes (ja tāda veikta) atzinums, individuālā rehabilitācijas plāna kopija personai ar prognozējamu invaliditāti, personas ikdienas aktivitāšu un vides novērtējuma (ja tāds veikts) anketa.
Procesā izveidotie dokumenti: Ekspertīzes akts Lēmums Invaliditātes apliecība
Procesā izmantojamās metodikas dokumentu sagatavošanai Veselības traucējumu novērtēšanas kritēriji – palīgmateriāls ārstējošajiem ārstiem
dokumentu sagatavošanai personas nosūtīšanai uz invaliditātes ekspertīzi. Metodiskie norādījumi Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas
ārstam ekspertam invaliditātes ekspertīzes veikšanai un ekspertīzes akta aizpildīšanai. Metodiskie norādījumi Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas
amatpersonai lēmuma pieņemšanai un administratīvā akta sagatavošanai.
Iesaistītās informācijas sistēmas Invaliditātes informācijas sistēma (IIS) Lietvedības sistēma – E-portfelis Latvijas valsts portāls www.latvija.lv
31
Procesa aktivitāšu izpildes termiņi Administratīvo aktu (lēmumu) persona var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā
stāšanās dienas. Atbilde uz iesniegumu par administratīvā akta (lēmuma) apstrīdēšanu tiek sniegta
mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Pie objektīviem apstākļiem atbildes sniegšanas termiņš var tikt pagarināts, informējot
par to personu rakstveidā.
32
2.3.1. Apakšprocesa „Personas iesnieguma par lēmuma apstrīdēšanu iesniegšana un saņemšana VDEĀVK” apraksts
3. LĒMUMA APSTRĪDĒŠANAS PROCESSV
DE
ĀV
K L
ēmum
u ap
strīd
ēšan
as u
n ko
ntro
les
noda
ļas
pārv
alde
s re
fere
nts
VD
EĀ
VK
D
okum
entu
un a
rhīv
a pā
rval
dība
sno
daļa
s pā
rval
des
vecā
kais
re
fere
nts
VD
EĀ
VK
Lēm
umu
apst
rīdēš
anas
un
kont
role
s no
daļa
s va
dītā
js
VD
EĀ
VK
no
daļa
s pā
rval
des
refe
rent
s va
i V
DE
ĀV
K
Dok
umen
tu u
n ar
hīva
pā
rval
dība
s no
daļa
s ar
hivā
rs
Klie
nts
3.1. Klienta iesnieguma par lēmuma apstrīdēšanu iesniegšana un saņemšana VDEĀVK
3.1.2. Lietas sagatavošana ekspertīzei
Klienta iesnieguma
izdrukāšana no lietvedības IS
Vai nepieciešams
pieprasīt klienta lietu?
3.2. Atkārtota invaliditātes ekspertīze
Iesnieguma reģistrēšana lietvedības IS (E-portfelis)
JāPieprasījuma pēc klienta lietas
nosūtīšana attiecīgajai VDEĀVK nodaļai vai arhīvam
Klienta lietas nosūtīšana Lēmumu apstrīdēšanas un
kontroles nodaļai
Iepazīšanās ar klienta lietu
Lēmuma pieņemšana par
komisijas sastāvu
Papildu veselības aprūpes speciālistu un/vai neatkarīgu
ekspertu piesaiste klienta iesnieguma izvērtēšanai
Klienta uzaicināšana uz atkārtoto ekspertīzi
Vai klienta iesnieguma izvērtēšanai nepieciešams piesaistīt papildu veselības aprūpes speciālistus un/vai
neatkarīgus ekspertus? Jā
Nē
Vai klientu nepieciešams
uzaicināt uz atkārotu ekspertīzi?
Jā
Nē
3.1.3. Komisijas izveide
Nē
Klients vēlas
apstrīdēt VDEĀVK lēmumu
Iesnieguma sagatavošana
Kādā veidā iesniegums tiks
iesniegts VDEĀVK?
Iesnieguma iesniegšana
VDEĀVK klātienē
Iesnieguma iesniegšana VDEĀVK
pa pastu
Iesnieguma iesniegšana VDEĀVK pa e-pastu ar drošu e-
parakstu
Iesnieguma iesniegšana VDEĀVK,
izmantojot e-pakalpojumu
3.1.1. Klienta iesnieguma iesniegšana VDEĀVK
Iesnieguma un klienta lietas
nodošana ārstam ekspertam
2.6.attēls. Apakšprocesa „Personas iesnieguma par lēmuma apstrīdēšanu iesniegšana un saņemšana VDEĀVK” soļi
33
Kā redzams 2.6.attēlā, personām, kuras nepiekrīt Komisijas pieņemtajam lēmumam un vēlas lēmumu apstrīdēt, ir jāiesniedz Komisijai iesniegums.
Iesniegumu par lēmuma apstrīdēšanu persona Komisijā var iesniegt papīra formā - personīgi Komisijas Dokumentu un arhīva pārvaldības nodaļā vai nosūtīt pa pastu un elektroniskā dokumenta formā, nosūtot uz Komisijas elektroniskā pasta adresi, kas norādīta Komisijas mājas lapā, izmantojot e-parakstu, vai izmantojot e-pakalpojumu interneta vietnē www.latvija.lv.
Pēc personas iesnieguma un personas lietas saņemšanas Lēmumu apstrīdēšanas un kontroles nodaļā nodaļas vadītājs iepazīstas ar personas lietu, izlemj par komisijas sastāvu, veselības aprūpes speciālistu pieaicināšanu, kā arī to, vai ekspertīzes procesā nepieciešama personas klātbūtne.
Veselības aprūpes speciālistus piesaista, ja, iepazīstoties ar personas lietu, lai precīzāk izvērtētu veselības traucējumus, nepieciešamas speciālista zināšanas.
Atkārtoto ekspertīzi veic bez personas klātbūtnes, ja personas lietā pievienotie dokumenti satur pietiekami detalizētu un kvalitatīvu informāciju atkārtotas ekspertīzes veikšanai un lēmuma pieņemšanai.
Atkārtotās ekspertīzes process aprakstīts Rokasgrāmatas 2.3.2. apakšnodaļā.
34
2.3.2. Apakšprocesa „Atkārtota invaliditātes ekspertīze” apraksts3. LĒMUMA APSTRĪDĒŠANAS PROCESS
VD
EĀ
VK
Lēm
umu
apst
rīdēš
anas
un
kont
role
s no
daļa
s ār
sts
eksp
erts
VD
EĀ
VK
Lēm
umu
apst
rīdēš
anas
un
kont
role
s no
daļa
s pi
eaic
ināt
ais
neat
karīg
ais
ārēj
ais
eksp
erts
Ves
elīb
as a
prūp
es s
peci
ālis
ts
3.2. Atkārtota invaliditātes ekspertīze
3.1. Klienta iesnieguma par
lēmuma apstrīdēšanu
iesniegšana un saņemšana
VDEAVK
Vai klients nosūtāms pie veselības aprūpes speciālista
papildus informācijas iegūšanai par klienta funkcionālo stāvokli?
Jā
Klienta (ja attiecināms, arī pavadoņa/aizbildņa)
iztaujāšana, sūdzību noskaidrošana,
izmeklējums
Ekspertīzes akta izstrāde, pamatojoties uz iegūto informāciju
Klienta iesnieguma un tam pievienoto
dokumentu izvērtējums
Nē
Veselības aprūpes speciālista slēdziena
izvērtējums
Jā
Nē
Vai uz komisijas sēdi pieaicināmi
papildus neatkarīgie ārējie eksperti?
Nē
Jā
Klienta papildus izmeklējums
Slēdziena izstrāde un izsniegšana
klientam
Klienta nosūtījums pie veselības aprūpes
speciālista
Papildus neatkarīgo ārējo ekspertu
uzaicināšana uz komisijas sēdi
Klienta iesnieguma un tam pievienoto dokumentu izvērtējums atbilstoši
kompetencei
Jā
Vai klients uzaicināms uz
atkāroto ekspertīzi?
Klienta uzaicināšana uz komisijas
sēdi
Atzinuma sniegšana VDEĀVK Lemumu apstrīdēšanas un kontroles nodaļai
Dalība komisijas sēdē
Klienta (ja attiecināms, arī pavadoņa/aizbildņa) iztaujāšana,
sūdzību noskaidrošana, izmeklējums
Datu ievadīšana IIS
IIS
3.3. Lēmuma pieņemšana par
apstrīdēto lēmumu
Vai klients uzaicināts uz atkāroto ekspertīzi?
Nē
3.2.2. Papildus veselības aprūpes speciālistu piesaiste
3.2.3. Papildus neatkarīgo ārējo ekspertu piesaiste
3.2.1. Klienta iesnieguma un tam pievienoto dokumentu izvērtējums
3.2.4. Ekspertīzes akta izstrāde
2.7.attēls. Apakšprocesa „Atkārtota invaliditātes ekspertīze” soļi
35
Kā redzams 2.7.attēlā, komisijas Lēmumu apstrīdēšanas un kontroles nodaļas ārsts eksperts, saņemot no nodaļas vadītāja personas lietu, izvērtē to un izlemj par papildus informācijas nepieciešamību un papildus ārējo ekspertu piesaistes nepieciešamību.
Ja pieprasīta papildus informācija no veselības aprūpes speciālistiem, pirms tālākas ekspertīzes veikšanas, eksperts sagaida speciālistu slēdzienus.
Ja atkārtotā ekspertīze tiek veikta ar personas klātbūtni, ar personu tiek saskaņots ekspertīzes datums. Nepieciešamības gadījumā komisijas locekļi var veikt arī personas pavadoņa/aizbildņa iztaujāšanu, ja tas ir ieradies uz komisijas sēdi līdz ar personu.
Ja ekspertīze tiek veikta ar personas klātbūtni un papildus pieaicināts neatkarīgais ārējais eksperts, tas sniedz savu speciālista viedokli par veselības traucējumu raksturu un būtību.
Balstoties uz personas lietā esošo informāciju un personas izmeklējuma rezultātiem, papildus piesaistīto veselības aprūpes speciālistu slēdzieniem, papildu piesaistīto ārējo ekspertu slēdzieniem, Lēmumu apstrīdēšanas un kontroles nodaļas ārsts eksperts/ārsti eksperti sagatavo ekspertīzes aktu, ievadot datus IIS. Uz ekspertīzes akta pamata Lēmumu apstrīdēšanas un kontroles nodaļas amatpersona pieņem lēmumu, kas sīkāk aprakstīts Rokasgrāmatas 2.3.3.apakšnodaļā.
36
2.3.3. Apakšprocesa „Lēmuma pieņemšana par apstrīdēto lēmumu” apraksts
3. LĒMUMA APSTRĪDĒŠANAS PROCESS
VD
EĀ
VK
Lēm
umu
apst
rīdēš
anas
un
kont
role
s no
daļa
s pā
rval
des
refe
rent
sV
DE
ĀV
K L
ēmum
u ap
strīd
ēšan
as
un k
ontro
les
noda
ļas
vadī
tājs
VD
EĀ
VK
Dok
umen
tu
un a
rhīv
a pā
rval
dība
s no
daļa
s ar
hivā
rs
3.3. Lēmuma pieņemšana par apstrīdēto lēmumu
Ekspertīzes akta, lemuma projekta,
atzinumu, ieteikumu drukāšana
Nē
Vai nepieciešama invaliditātes apliecības
drukāšana?Nē
Invaliditātes apliecības drukāšana,
atzīme par invaliditātes apliecības sagatavošanu
IIS
Jā
Lēmuma, atzinumu, ieteikumu
reģistrācija IIS
Lēmuma par apstrīdēto lēmumu sagatavošana IIS
3.2. Invaliditātes ekspertīze
Vai jāpieņem lēmums arī par atzinumu/ieteikumiem valsts
pabalsta/pakalpojumu saņemšanai?
Atzinuma / ieteikumu valsts pabalsta /
pakalpojumu saņemšanai ievade IIS
3.3.1. Lēmuma par apstrīdēto lēmumu sagatavošana un izsniegšana klientam
Jā
Klienta lietas noformēšana un atzīme
IIS par klienta lietas nodošanu arhīvā
IIS
Klienta lietas nodošana arhivāram
Klienta lietas pārbaude
Atzīme IIS par klienta lietas
saņemšanu arhīvā un klienta lietas
novietošana arhīvā
IIS3.3.2. Klienta lietas nodošana arhīvā
Lieta slēgta
IIS
IIS
IIS
Lēmuma un pamatojošo dokumentu izsūtīšana klientam pa pastu vai izsniegšana personīgi
IIS
2.8.attēls. Apakšprocesa „Lēmuma pieņemšana par apstrīdēto lēmumu” soļi
37
Kā redzams 2.8.attēlā, komisijas Lēmumu apstrīdēšanas un kontroles nodaļas amatpersona izvērtē ārsta eksperta/ārstu ekspertu sagatavoto ekspertīzes aktu un pieņem lēmumu par apstrīdēto lēmumu/atzinumu un ievada datus IIS.
Komisijas Lēmumu apstrīdēšanas un kontroles nodaļas pārvaldes referents nodrošina lēmuma un ekspertīzes akta, kā arī atzinumu drukāšanu no IIS un invaliditātes apliecības drukāšanu un izsniegšanu personai personīgi vai pa pastu.
Pēc lietas izskatīšanas Lēmumu apstrīdēšanas un kontroles nodaļas pārvaldes referents nodod lietu komisijas Dokumentu un arhīva pārvaldības nodaļai arhivēšanai.
Komisijas Dokumentu un arhīva pārvaldības nodaļas arhivārs pēc lietas saņemšanas, pārbauda, vai lieta ir pilnībā noformēta un vai tajā ir ievietoti visi nepieciešamie dokumenti, un, izdarot atzīmi IIS, novieto persona lietu arhīvā.
Līdz ar personas lietas arhivēšanu pēc lēmuma pieņemšanas par apstrīdēto lēmumu pilnībā noslēdzas invaliditātes noteikšanas process.
38
3. METODISKIE NORĀDĪJUMI PERSONAS VESELĪBAS, FUNKCIONĀLO SPĒJU UN VISPĀRĒJO DARBSPĒJU EKSPERTĪZES PROCESOS IESAISTĪTAJĀM PERSONĀM
Rokasgrāmatas 3.nodaļā iekļauti metodiskie norādījumi personām, kas iesaistītas veselības, funkcionālo spēju un vispārējo darbspēju ekspertīzes procesos - personas, kas pretendē uz invaliditātes noteikšanu, ārstējošie ārsti, sociālie darbinieki, FRM ārsts, VDEĀVK ārsti eksperti un amatpersonas.
Saskaņā ar metodiskajiem norādījumiem katrai personu grupai dažādos ekspertīzes etapos ir jānodrošina atšķirīgu veidlapu aizpildīšana.
3.1. apakšnodaļā iekļauti metodiskie norādījumi personas iesnieguma Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai un personas funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketas aizpildīšanai.
3.2. apakšnodaļā iekļauti metodiskie norādījumi ārstējošajam ārstam nosūtījuma uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju aizpildīšanai.
3.3. apakšnodaļā iekļauti metodiskie norādījumi pašvaldības sociālā dienesta sociālajam darbiniekam vai ergoterapeitam personas ikdienas aktivitāšu un vides novērtējuma anketas aizpildīšanai.
3.4. apakšnodaļā iekļauti metodiskie norādījumi FRM ārstam Individuālā rehabilitācijas plāna aizpildīšanai.
3.5. apakšnodaļā iekļauti metodiskie norādījumi Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas ārstam ekspertam ekspertīzes veikšanai un Ekspertīzes akta aizpildīšanai.
3.6.apakšnodaļā iekļauti metodiskie norādījumi Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas amatpersonai lēmuma pieņemšanai un administratīvā akta sagatavošanai.
Katriem metodiskajiem norādījumiem pielikumā pievienota aizpildāmā veidlapa.
39
3.1. Metodiskie norādījumi personas iesnieguma Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai un personas funkcionālo spēju
pašnovērtējuma anketas aizpildīšanai.
1. Iesniegumu Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai (1. un 2.pielikums) un funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketu (3.pielikums) aizpilda pati persona vai tās likumiskais pārstāvis vai pilnvarotā persona.
2. Ja iesniegumu raksta pati persona, tā aizpilda 1.pielikumā norādīto iesnieguma veidlapu, ja iesniegumu raksta personas likumiskais pārstāvis, tas aizpilda 2.pielikumā norādīto iesnieguma veidlapu.
3. Iesniegumu var aizpildīt rokrakstā vai datorā, izdrukāt un parakstīt. Iesniegumu iespējams iesniegt arī elektroniskā veidā, parakstot ar elektronisko parakstu.
4. Personām no 18 gadu vecuma bez iesnieguma Komisijā jāiesniedz arī funkcionālo spēju pašnovērtējums (3.pielikums). Pašnovērtējuma anketu aizpilda pati persona vai, nepieciešamības gadījumā, tās pilvarotā persona.
5. Novērtējot ikdienas aktivitātes, persona atzīmē ar “x” novērtējamo aktivitāšu veikšanas grūtību pakāpi. Anketu aizpilda, ņemot vērā tās beigās esošos metodiskos norādījumus.
6. Komentāru sadaļā persona var ierakstīt stāvokli precizējošos vai raksturojošos datus, ja tiem pēc personas domām ir stāvokli precizējoša vai paskaidrojoša nozīme.
7. Personas iesniegumu un funkcionālo spēju pašnovērtējumu persona Komisijā var iesniegt papīra formā vai elektroniska dokumenta veidā.
7.1. Papīra formā: Personas iesniegumu un funkcionālo spēju pašnovērtējumu papīra formā var iesniegt personīgi Komisijā vai nosūtīt pa pastu. Minētos dokumentus iesniedz Komisijā kopā ar ārstējošā ārsta nosūtījumu uz Komisiju.
7.2. Elektroniskā dokumenta formā:
7.2.1. Nosūtot uz Komisijas e-pastu: Personas iesniegumu un funkcionālo spēju pašnovērtējumu var nosūtīt uz Komisijas elektroniskā pasta adresi, kas norādīta Komisijas mājas lapā, izmantojot e-parakstu.
7.2.2. Ar e-pakalpojumu interneta vietnē „www.latvija.lv”: Personas iesniegumu var aizpildīt interneta vietnē www.latvija.lv sadaļā „Ģimene, bērni, veselība, sociālie pakalpojumi”. Pakalpojums pieejams, autentificējoties ar internetbankas autentifikācijas līdzekli, e-parakstu, e-ID autentifikācijas sertifikātu.
8. Ja persona iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta formā, bet pārējie dokumenti ir izstrādāti papīra formā, persona tos iesniedz Komisijā personīgi vai nosūta pa pastu ne vēlāk kā triju darbdienu laikā.
40
9. Ja persona Personas iesniegumu iesniedz personīgi, par Personas iesnieguma iesniegšanas laiku uzskatāms Komisijas norādītais saņemšanas datums.
10. Ja persona Personas iesniegumu nosūta pa pastu, par Personas iesnieguma iesniegšanas laiku uzskatāms pasta zīmogā norādītais datums. Ja rodas domstarpības par Personas iesnieguma iesniegšanas laiku, personai jāpierāda Personas iesnieguma nosūtīšanas datums.
11. Ja Personas iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta veidā, nosūtot uz Komisijas elektroniskā pasta adresi, Personas iesnieguma iesniegšanas laiks ir brīdis, kad tas ir nosūtīts uz elektronisko pastu. Ja rodas domstarpības par Personas iesnieguma iesniegšanas laiku, personai jāpierāda Personas iesnieguma nosūtīšana, bet Komisijai pēc personas lūguma jāpamato, ka Personas iesniegums nav saņemts vai noteiktos gadījumos saņemts pēc Personas iesnieguma iesniegšanas termiņa beigām.
41
1.pielikums
VESELĪBAS UN DARBSPĒJU EKSPERTĪZES ĀRSTU VALSTS KOMISIJAI
IESNIEGUMS Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes vai darbspēju zaudējuma ekspertīzei
Personas dati
Vārds: Uzvārds: Personas kods:
Adrese:
Tālrunis: e-pasts:
Lūdzu veikt:
☐ Prognozējamas invaliditātes ekspertīzi
☐ Invaliditātes vai darbspēju ekspertīzi
☐ Cits (ierakstīt)
Iesniegumam pievienotie dokumenti:
☐ Nosūtījums uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju (veidlapa 088/u)☐ Funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketa (personām no 18 gadu vecuma)
☐ Fotogrāfija 3x4 cm; ☐ Digitāls attēls datu nesējā
☐ Papildus (ierakstīt)
Invaliditātes dokumentus vēlos saņemt:
☐ personīgi; ☐ personīgi, manis pilnvarotajai personai (norādīt vārdu, uzvārdu, pers.kodu):
☐ pa pastu uz norādīto adresi; ☐ pa pastu uz sekojošu adresi (ierakstīt):
Datums: (diena.mēnesis.gads.) Paraksts:
42
-
2.pielikums
VESELĪBAS UN DARBSPĒJU EKSPERTĪZES ĀRSTU VALSTS KOMISIJAI
IESNIEGUMS Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes vai darbspēju zaudējuma ekspertīzei
Personas datiVārds: Uzvārds: Personas kods:
Likumiskā pārstāvja datiVārds: Uzvārds: Personas kods:
Adrese:
Tālrunis: e-pasts:
Pārstāvības veids: ☐ Bērna vecāks; ☐ Aizbildnis; ☐ Aizgādnis; ☐ Notariāli apstiprināta pilnvaraLūdzu veikt manam pārstāvamajam:
☐ Prognozējamas invaliditātes ekspertīzi
☐ Invaliditātes vai darbspēju ekspertīzi
☐ Cits (ierakstīt)
Iesniegumam pievienotie dokumenti:
☐ Nosūtījums uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju (veidlapa 088/u)☐ Funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketa (personām no 18 gadu vecuma)
☐ Fotogrāfija 3x4 cm; ☐ Digitāls attēls datu nesējā
☐ Papildus (ierakstīt)
Invaliditātes dokumentus vēlos saņemt:
☐ personīgi; ☐ pa pastu uz norādīto adresi; ☐ pa pastu uz sekojošu adresi (ierakstīt):
Datums: (diena.mēnesis.gads.) Paraksts:
43
-
-
3.pielikums
Funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketa personām no 18 gadu vecuma
Invaliditātes un/vai darbspēju zaudējuma ekspertīzes veikšanai Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija lūdz Jūs aizpildīt šo anketu. Izmantojiet anketas aizpildīšanas metodiskos norādījumus. I. Personas informācija
1. Vārds, uzvārds
2. Personas kods -
3. Tālrunis
4. Izglītība
5. Darbavieta, profesija
6. Ja anketas 5. punktā minētajā darbavietā (profesijā) strādājat mazāk par trijiem gadiem vai nestrādājat nemaz, norādiet, kādus darbus un cik ilgi pēdējo triju gadu laikā esat strādājis (-usi)
II. Funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketa
Anketā ir jautājumi par darbībām, kuras veicot Jums var rasties grūtības saistībā ar Jūsu fiziskās un garīgās veselības stāvokli. Atbildiet uz šiem jautājumiem, apsverot, cik lielas grūtības jums sagādājušas minētās darbības. Izvēlieties vienu atbildi un attiecīgajā ailē to atzīmējiet ar “X”
Nr.p.k.
Veicamā darbība Grūtību pakāpenekādu grūtību
nelielas grūtības
vidējas grūtības
lielas grūtības
ļoti lielas grūtības
Saprašana un komunikācija1. Koncentrēšanās kādam
darbam uz 10 minūtēm2. Atcerēšanās paveikt kaut ko
svarīgu3. Ikdienas problēmu analīze un
to risināšana4. Jauna uzdevuma apgūšana,
piemēram, nokļūšana iepriekš nezināmā vietā
5. Citu cilvēku teiktā saprašana6. Saskarsme ar nepazīstamiem
cilvēkiem7. Saprašanās ar sev tuviem
cilvēkiem8. Sarunāšanās un sarunas
uzturēšana
44
Nr.p.k.
Veicamā darbība nekādu grūtību
nelielas grūtības
vidējas grūtības
lielas grūtības
ļoti lielas grūtības
Mobilitāte9. Stāvēšana kājās ilgāku laiku
(30 minūtes)10. Piecelšanās kājās no sēdus
stāvokļa11. Pārvietošanās pa mājokli12. Iziešana no mājokļa13. 200 metru attāluma noiešanaPašaprūpe14. Mazgāšanās15. Ģērbšanās16. Ēšana17. Palikšana uz dažām dienām
vienatnēMājas dzīve un darbs18. Galveno mājsaimniecības
darbu veikšana19. Darba pienākumu veikšana (ja
Jūs strādājat)
Šeit Jūs varat precizēt Jums svarīgu informāciju saistībā ar anketas jautājumiem. Lūdzu, norādiet jautājuma numuru un īsumā aprakstiet problēmu.
ApliecinājumsApliecinu, ka anketā sniegtā informācija ir pareiza.
Datums
Persona, kura aizpildījusi anketu*
Vārds, uzvārdsTālruņa numursAdresePamatojums
Datums
Piezīmes. 1) * Ja anketu aizpildījusi cita persona, norāda informāciju par šo personu. 2) ** Dokumenta rekvizītu "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
45
Paraksts** ____________
Paraksts** ____________
Funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketas aizpildīšanas metodiskie norādījumi
Nosakot grūtību pakāpi – nekādu grūtību, nelielas grūtības, vidējas pakāpes grūtības, lielas grūtības, ļoti lielas grūtības –, jāņem vērā, vai attiecīgās darbības veikšanai nepieciešamas lielas pūles, vai tā rada diskomfortu vai sāpes, vai darbības veikšanas ātrums ir palēnināts, vai ir mainījies darbības veikšanas veids.Veicot pašnovērtējumu, jānovērtē grūtības, kas rodas veselības stāvokļa dēļ, nevis citu iemeslu dēļ.Atbildot uz anketas jautājumiem, jādomā par šādām veicamajām darbībām: 1. jautājumā – koncentrēšanās kādam darba uzdevumam, lasīšanai, rakstīšanai, mūzikas instrumenta spēlēšanai;2. jautājumā – ikdienā svarīgās lietas un spēja tās atcerēties, ieskaitot piezīmju grāmatiņu izmantošanu;3. jautājumā – kā tiek identificētas problēmas, kā tiek meklēti risinājuma veidi un kā tie tiek īstenoti, lai sasniegtu vēlamo rezultātu;4. jautājumā – cik viegli tiek apgūta jauna informācija, vai nepieciešama palīdzība, lai iemācītos jaunu uzdevumu, vai nepieciešams atkārtot apgūto un cik daudz;5. jautājumā – spēja saprast runu, arī tad, ja tā ir ātra, ja apkārt ir fona troksnis, ja vienlaikus runā vairākas personas;6. jautājumā – sazināšanās gan mutiski, gan rakstiski, izmantojot zīmju valodu vai žestus;7. jautājumā – attiecību uzturēšanu ar tuvumā esošiem cilvēkiem gan ģimenē, gan ārpus tās; 8. jautājumā – kontaktu veidošanu un uzturēšanu, vēlamā rezultāta sasniegšana (piemēram, kontaktēšanās ar veikala pārdevēju, ar pakalpojuma sniedzēju, lai saņemtu nepieciešamo preci vai pakalpojumu);9. jautājumā – atrašanās ilgāku laiku stāvus stāvoklī, tas nenozīmē, ka jābūt miera stāvoklī, pieļaujamas kustības;10. jautājumā – spēju piecelties no krēsla vai tualetes poda (tas nav attiecināms uz piecelšanos kājās no sēdus stāvokļa uz grīdas);11. jautājumā – pārvietošanās istabā vai no istabas uz istabu, arī izmantojot palīglīdzekļus;12. jautājumā – fiziskas spējas iziet no mājokļa, arī emocionāli psiholoģiskie aspekti (piemēram, depresija, trauksme);13. jautājumā – spēja pārvietoties pa līdzenu virsmu, noejot noteiktu attālumu;14. jautājumā – spēju nomazgāties (ķermeņa mazgāšana), arī izmantojot palīglīdzekļus;15. jautājumā – drēbju izņemšanu no skapja, noņemšana no pakaramā, to uzvilkšana un sakārtošana (piemēram, pogu, rāvējslēdzēja lietošana);16. jautājumā – ēdiena paņemšana no šķīvja, ievietošana mutē, košļāšana un norīšana, dzēriena dzeršana. Nav domāta ēdiena pagatavošana;17. jautājumā – spēja palikt vienam ilgāku laiku, iztiekot bez citu palīdzības;18. jautājumā – mājas tīrīšana, veļas mazgāšana, mājsaimniecības ierīču lietošana;19. jautājumā – darba uzdevumu veikšana atbilstošā apjomā, kvalitātē un laikā.
46
3.2. Metodiskie norādījumi nosūtījuma uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju aizpildīšanai
1. Metodiskie norādījumi nosaka, kā ģimenes ārsts vai psihiatrs vai atsevišķos gadījumos, piemēram, ilgstoši ārstējoties stacionārā ārstniecības iestādē, jebkuras specialitātes ārsts (turpmāk – ārstējošais ārsts) aizpilda veidlapu Nr.088/u „Nosūtījums uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju” (turpmāk – Nosūtījums) (1.pielikums) pacienta nosūtīšanai uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju (turpmāk – Komisija) prognozējamas invaliditātes vai invaliditātes ekspertīzei.
2. Ārstējošais ārsts Nosūtījumu sagatavo, balstoties uz objektīvu pacienta novērtēšanu un pacienta medicīniskajā lietvedībā esošo dokumentāciju, izpildot profesionālos pienākumus pacientu tiesību jomā un palīdzot pacientam ar ierobežotajām spējām pilnvērtīgi īstenot visas pacienta tiesības.
3. Dokumentu sagatavošanas sākumposmā ārstējošais ārsts:
3.1. izvērtē pacienta spējas un lemj par pacienta nosūtīšanu uz invaliditātes ekspertīzi;
3.2. sniedz pacientam informāciju par invaliditātes ekspertīzes procesu kopumā un par tiem obligāti veicamajiem pasākumiem (izmeklējumi, konsultācijas utt.), kas ir nepieciešami, lai pacientu varētu nosūtīt uz Komisiju ekspertīzes veikšanai;
3.3. informē pacientu pacientam saprotamā veidā:
3.3.1. par nepieciešamajiem izmeklējumiem un to mērķi, to veikšanas procesu;
3.3.2. izmeklēšanas rezultātiem, kā arī to nozīmi invaliditātes ekspertīzes procesā;
3.3.3. par dažādiem pieejamiem izmeklēšanas veidiem un tiesībām izvēlēties speciālistus (arī iestādes) starp tiem ārstiem, kas ir tiesīgi sniegt atzinumus invaliditātes ekspertīzes procesā;
3.3.4. par tiesībām saņemt atbildes uz visiem viņu interesējošiem jautājumiem.
4. Ārstējošais ārsts Nosūtījumu aizpilda latviešu valodā skaidri, salasāmi, saprotami, pēc iespējas cenšoties to darīt ar datora palīdzību.
5. Pacientam ir tiesības pilnībā vai daļēji atteikties no ārstējošā ārsta piedāvātajiem izmeklējumiem. Ja pacients atsakās no ārstējošā ārsta piedāvātās izmeklēšanas, ārstējošam ārstam ir pienākums izskaidrot pacientam šāda atteikuma sekas.
6. Ja ir pieejama alternatīva nepieciešamo rezultātu iegūšanai, ārstējošais ārsts to piedāvā pacientam.
7. Ārstējošais ārsts sagatavo Nosūtījumu saskaņā ar metodiskajiem norādījumiem (2.pielikums).
47
8. Ārstējošais ārsts, nosūtot pacientu pie speciālistiem, ievēro šādus pamatprincipus:
8.1. klīniskā psihologa izmeklējums ir nepieciešams pacientiem ar garīgās veselības traucējumiem, lai precizētu psihisko funkciju traucējumus;
8.2. fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta konsultācija ir nepieciešama Individuālā rehabilitācijas plāna izstrādāšanai personām ar prognozējamas invaliditātes pazīmēm;
8.3. Ārstējošais ārsts Nosūtījumu Komisijā var iesniegt papīra formā vai elektroniska dokumenta veidā:
8.4. Papīra formā: Nosūtījumu ar citiem Nosūtījumam pievienotajiem dokumentiem papīra formā var iesniegt personīgi Komisijā vai nosūtīt pa pastu.
8.5. Elektroniskā dokumenta formā:
8.5.1. Nosūtot uz Komisiju pa e-pastu: Nosūtījumu var nosūtīt uz Komisijas elektroniskā pasta adresi, kas norādīta Komisijas mājas lapā, izmantojot e-parakstu.
8.5.2. Izmantojot e-pakalpojumu interneta vietnē „www.latvija.lv”: Nosūtījumu var aizpildīt interneta vietnē www.latvija.lv sadaļā „Ģimene, bērni, veselība, sociālie pakalpojumi”. Pakalpojums pieejams, autentificējoties ar internetbankas autentifikācijas līdzekli, e-parakstu, e-ID autentifikācijas sertifikātu.
48
1.pielikumsĀrstniecības iestādes nosaukums: Kods:
Nosūtījums uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju(veidlapa Nr. 088/u)
1. Pacienta vārds, uzvārds
2. Personas kods -
3. Dzimums ☐vīrietis ☐sieviete
4. Diagnozes, nosūtot pacientu uz invaliditātes un darbspēju ekspertīziPamatdiagnoze un blakusdiagnozes SSK 10 kods
5. Veselības traucējumu apraksts, ieskaitot anamnēzi, veikto ārstēšanu, tās rezultātus, kā arī paredzamo ārstēšanu un prognozi, ja tāda iespējama
6. Izmeklējumi un konsultantu atzinumi, kas pamato 4. punktā minētās diagnozes
7. Pārejošā darbnespēja(norādīt periodu pēdējo 6 mēnešu laikā pamatslimības dēļ un kopējo ilgumu pēdējo 3 gadu laikā)
8. Fizikālās/psihiskās izmeklēšanas dati, ķermeņa funkciju traucējumu un aktivitāšu ierobežojuma novērtējums
49
9. Nosūtījuma sagatavošanas iemesls☐ Prognozējamās invaliditātes ekspertīzei☐ Invaliditātes un darbspēju ekspertīzei☐ Īpašas kopšanas medicīnisko indikāciju ekspertīzei☐ Speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādes un pabalsta saņemšanas transporta izdevumu kompensēšanai medicīnisko indikāciju ekspertīzei☐ Asistenta pakalpojuma saņemšanas ekspertīzei☐ Cits iemesls (norādīt)
10. Nosūtījuma sagatavošanas datums (dd.mm.gggg.)
11. Nosūtījumu sagatavoja(ārsta vārds, uzvārds)
_______________ (paraksts)
12. Pievienoto dokumentu kopiju saraksts
Piezīme. Nosūtījums derīgs divus mēnešus no tā sagatavošanas datuma.
50
2.pielikums
Metodiskie norādījumi Nosūtījuma uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju (veidlapa 088/u) aizpildīšanai
Ja nosūtījumu aizpildīsiet rokrakstā, izvēlieties veidlapas 1.paraugu un izprintējiet to (printējiet uz lapas abām pusēm, lai pēc iespējas racionālāk izmantotu papīru un samazinātu dokumenta apjomu).
Ja nosūtījumu aizpildīsiet datorā, izvēlieties veidlapas 2.paraugu. Aizpildot Laukus “Kods” “Personas kods” un “Nosūtījuma sagatavošanas datums”, uzklikšķiniet vienreiz ar peles kreiso pogu uz lodziņa un ievadiet vērtību. Aizpildot laukus “Dzimums” un “Nosūtījuma sagatavošanas iemesls” uzklikšķiniet vienreiz ar peles kreiso pogu uz atbilstošā lodziņa. Ievadot informāciju teksta laukos, tie paplašināsies atbilstoši teksta garumam. Printējiet dokumentu uz lapas abām pusēm, lai pēc iespējas racionālāk izmantotu papīru un samazinātu dokumenta apjomu.
4. punktā “Diagnozes, nosūtot pacientu uz invaliditātes un darbspēju ekspertīzi” atzīmēt pamatdiagnozi un komplikācijas. Norādīt tikai tās blakusdiagnozes, kurām var būt būtiska nozīme invaliditātes noteikšanā.
5.punktā “Veselības traucējumu apraksts, ieskaitot anamnēzi, veikto ārstēšanu, tās rezultātus, kā arī paredzamo ārstēšanu un prognozi, ja tāda iespējama” norādiet īsu, bet secīgu un būtisku informāciju.
6.punktā “Izmeklējumi un konsultantu atzinumi, kas pamato 4. punktā minētās diagnozes” īsi jāapraksta izmeklējumu rezultāti un konsultantu atzinumi, kas pamato diagnozes (izmantot “Veselības traucējumu novērtēšanas kritērijus” - palīgmateriālu ārstējošajiem ārstiem dokumentu sagatavošanai personas nosūtīšanai uz invaliditātes ekspertīzi).
7.punktā “Pārejošā darbnespēja” norādiet pārejošās darbnespējas periodu pēdējo 6 mēnešu laikā pamatslimības dēļ un kopējo ilgumu pēdējo 3 gadu laikā sakarā ar to, ka slimības pabalsta maksimālais izmaksas laiks ir 52 nedēļas, skaitot no pārejošās darbnespējas pirmās dienas, ja tā ir nepārtraukta, vai atkārtojas ar pārtraukumiem pēdējo 3 gadu laikā.
8.punktā “Fizikālās/psihiskās izmeklēšanas dati, ķermeņa funkciju traucējumu un aktivitāšu ierobežojuma novērtējums” aprakstot ķermeņa funkciju traucējumus un aktivitāšu ierobežojumus, izmantot “Veselības traucējumu novērtēšanas kritērijus” - palīgmateriālu ārstējošajiem ārstiem dokumentu sagatavošanai personas nosūtīšanai uz invaliditātes ekspertīzi).
12.punktā atzīmējiet dokumentus, kurus pievienojat kopiju vai oriģinālu veidā.
51
3.3. Metodiskie norādījumi „Personas ikdienas aktivitāšu un vides novērtējuma anketas” aizpildīšanai
1. Metodiskie norādījumi nosaka, kā pašvaldības sociālā dienesta sociālais darbinieks vai ergoterapeits (turpmāk – Speciālists) aizpilda „Personas ikdienā veicamo darbību un vides novērtējuma anketu” (turpmāk - Anketa).
2. Speciālists iesaistās personas funkcionālo ierobežojumu izvērtēšanas procesā pēc pieprasījuma saņemšanas no Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas, tomēr to var darīt arī pēc savas iniciatīvas, zinot klientu un to, ka tas saņēmis ārsta nosūtījumu uz VDEĀVK invaliditātes ekspertīzes veikšanai un atzinuma sniegšanai par īpašās kopšanas nepieciešamību.
3. Speciālists Anketu (1.pielikums) aizpilda, veicot personas apsekojumu tās dzīves vietā.
4. Gadījumā, ja persona atrodas ilgstošas sociālās aprūpes iestādē vai ārstniecības iestādē, anketu var aizpildīt iestādes sociālais darbinieks vai ergoterapeits. Šādos gadījumos aizpilda tikai anketas 1., 2., 3., 6., 9. un 10.punktu.
5. Anketas mērķis ir sniegt VDEĀVK informāciju par personas funkcionēšanu, lai VDEĀVK varētu pieņemt lēmumu (sniegt atzinumu) par medicīniskajām indikācijām īpašas kopšanas nepieciešamībai.
6. Speciālists, veicot personas ikdienā veicamo darbību un vides novērtējumu, vēro un interpretē ne tikai personas verbālo, bet arī neverbālo uzvedību, jūtas un sniegto informāciju, iedrošinot personu sniegt nepieciešamo informāciju par sevi un savu situāciju. Iegūstot informāciju no personas, Speciālists ievēro personas vajadzības, abpusēju cieņu un īpaši konfidencialitāti.
7. Novērtēšanas laikā iegūtos personas datus un citu personu sniegto informāciju Speciālists dokumentē rakstiski, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības par personīgās informācijas neizpaušanu un konfidencialitātes ievērošanu.
8. Speciālists neapspriež iegūto informāciju par klientu ar citiem kolēģiem, kuri nav iesaistīti novērtējuma veikšanā, kā arī nerunā par personas personīgām lietām publiskās vietās (uz ielas, veikalā, valsts, pašvaldības un/vai privātu institūciju telpās un citur) vai savās mājās.
9. Speciālists izskaidro klientam saprotamā veidā procesu, kas ir jāveic, lai varētu nodrošināt personas funkcionālo spēju objektīvu novērtējumu. Speciālists vienojas ar personu par veidu, kā notiks novērtēšana, personai iespējami piemērotāko saskarsmes formu un novērtēšanas laiku.
10. Aizpildīto Anketu Speciālists, atkarībā no pieprasītāja, nosūta VDEĀVK, vai izsniedz klientam.
52
1.pielikums
Personas ikdienā veicamo darbību un vides novērtējuma anketa
1. Vārds, uzvārds
2. Personas kods -
3. Adrese, kurā tiek veikta personas novērtēšana
4. Dzīves apstākļu un apkārtējās vides novērtējums
4.1. Atbalsta personas pieejamība☐ nav nepieciešama atbalsta persona
☐ ir nepieciešama un ir pieejama atbalsta persona (norādīt vārdu, uzvārdu un kontaktinformāciju – adresi, telefonu/e-pasta adresi):
☐ ir nepieciešama, bet nav pieejama atbalsta persona
4.2.Mājokļa veids, kurā dzīvo☐ dzīvoklis /istaba (atrodas ēkas .stāvā)
☐ privātmāja vai viensēta ☐ dzīvo sociālās aprūpes iestādē
☐ cits ____________________
4.3.Mājoklim tuvākā apkārtneAttālums līdz ģimenes ārstam
☐ mazāk nekā 500 m ☐ 500 – 3000 m ☐ vairāk nekā 3000 m
Veids, kā nokļūst līdz ģimenes ārstam ☐ kājām ☐ ar sabiedrisko
transportu☐ ar automašīnu ☐ cits _____________
Attālums līdz veikalam ☐ mazāk nekā 500 m ☐ 500 - 3000 m ☐ vairāk nekā 3000 mVeids, kā nokļūst līdz veikalam ☐ kājām ☐ ar sabiedrisko
transportu☐ ar automašīnu ☐ cits _____________
Attālums līdz pastam, bankai
☐ mazāk nekā 500 m ☐ 500 – 3000 m ☐ vairāk nekā 3000 m
Veids, kā nokļūst līdz pastam, bankai ☐ kājām ☐ ar sabiedrisko
transportu☐ ar automašīnu ☐ cits _____________
Attālums līdz sabiedriskajam transportam
☐ mazāk nekā 500 m ☐ 500 – 3000 m ☐ vairāk nekā 3000 m
5. Pārvietošanās ārpus telpām – pa līdzenu ceļu sausā laikā☐ pārvietojas bez problēmām, pilnīgi patstāvīgi
☐ pārvietojas patstāvīgi, bet ar grūtībām
☐ vajadzīga palīdzība ☐ Jāizmanto palīglīdzekļi (spieķis, kruķi, ratiņkrēsls)
Komentāri
6. Pašaprūpes, mobilitātes un ar mājas dzīvi saistītās darbības*
53
*Pašaprūpes, mobilitātes un ar mājas dzīvi saistīto darbību novērtējums (Bartela indekss) atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 31.marta noteikumu Nr.279 „Noteikumi par kārtību, kādā personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas institūcijās, un prasībām sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem” 2.pielikumam6.1. Ēšana Punkti☐ nespēj pats veikt šo darbību 0☐ nepieciešama palīdzība 1☐ neatkarīgs 2Komentāri
6.2. Pārvietošanās Punkti☐ sēžot nespēj saglabāt līdzsvaru 0☐ pārvietojoties nepieciešama liela fiziska palīdzība, var sēdēt 1☐ pārvietojoties nepieciešama neliela fiziska vai vārdiska palīdzība 2☐ neatkarīgs 3Komentāri
6.3. Kustīgums (staigāšana vai riteņkrēsla lietošana) Punkti☐ nekustīgs 0☐ nepieciešama liela fiziska palīdzība, staigājot vai pārvietojoties ar riteņkrēslu 1☐ pārvietojoties nepieciešama neliela fiziska vai vārdiska palīdzība 2☐ neatkarīgs 3Komentāri
6.4. Kāpnes un citi alternatīvi augstuma pārvarēšanas ceļi Punkti☐ nespēj pārvietoties pa kāpnēm vai citiem alternatīviem augstuma pārvarēšanas ceļiem (piemēram, uzbrauktuvi, liftu, kāpņu liftu)
0
☐ nepieciešama fiziska vai vārdiska palīdzība, pārvietojoties pa kāpnēm vai citiem alternatīviem augstuma pārvarēšanas ceļiem
1
☐ neatkarīgs, bet neatkarības saglabāšanai izmanto citus alternatīvus augstuma pārvarēšanas ceļus
2
Komentāri
6.5. Ģērbšanās Punkti☐ atkarīgs 0☐ nepieciešama palīdzība, bet apmēram pusi no darbībām var veikt pats 1☐ neatkarīgs vai lieto pielāgotu apģērbu ar aizdari vai bez tās 2Komentāri
6.6. Rūpes par izskatu Punkti☐ nepieciešama palīdzība personiskajā higiēnā 0☐ Patstāvīgi skujas un apkopj seju 1Komentāri
6.7. Vannošanās Punkti☐ atkarīgs 0☐ neatkarīgs 1Komentāri
54
6.8. Vēdera izeja Punkti☐ nespēj kontrolēt izvadi un veikt pašaprūpi (piemēram, uzlikt un nomainīt fekālijas uztverošos līdzekļus vai veikt klizmu, kad tas nepieciešams)
0
☐ reti nesaturēšanas gadījumi (nespēj kontrolēt izvadi, veic pašaprūpi, bet atsevišķos gadījumos nepieciešama palīdzība)
1
☐ kontrolē izvadi 2Komentāri
6.9. Urinācija Punkti☐ nespēj kontrolēt izvadi un veikt pašaprūpi (piemēram, uzlikt un nomainīt urīnu uzsūcošos līdzekļus vai katetru, kad tas nepieciešams)
0
☐ reti nesaturēšanas gadījumi (nespēj kontrolēt izvadi, veic pašaprūpi, bet atsevišķos gadījumos nepieciešama palīdzība)
1
☐ kontrolē izvadi 2Komentāri
6.10. Tualetes lietošana Punkti☐ atkarīgs 0☐ nepieciešama neliela palīdzība 1☐ neatkarīgs 2Komentāri
Punkti kopā
7. Pienākumi mājsaimniecības uzturēšanā
7.1. Ēdiena gatavošana ☐ gatavo pilnīgi patstāvīgi
☐ patstāvīgi, bet ar grūtībām
☐ vajadzīga palīdzība ☐ ēdienu nevar pagatavot
Komentāri
7.2. Mājokļa uzkopšana ☐ veic pilnīgi patstāvīgi ☐ veic patstāvīgi, bet ar
grūtībām☐ vajadzīga palīdzība ☐ mājokli nevar uzkopt
Komentāri
7.3. Veļas mazgāšana ☐ veic pilnīgi patstāvīgi ☐ veic patstāvīgi, bet ar
grūtībām☐ vajadzīga palīdzība ☐ veļu nevar mazgāt
Komentāri
7.4. Citas ar mājsaimniecību saistītas darbības (ūdens un malkas ienešana, krāsns kurināšana, sniega tīrīšana, dārza apkopšana, mājdzīvnieku apkopšana) ☐ veic pilnīgi patstāvīgi ☐ veic patstāvīgi, bet ar
grūtībām☐ vajadzīga palīdzība ☐ mājsaimniecību
uzturošas darbības nevar veikt
Komentāri
7.5. Iepirkšanās (ieskaitot nokļūšanu veikalā) ☐ veic pilnīgi patstāvīgi ☐ veic patstāvīgi, bet ar
grūtībām☐ vajadzīga palīdzība ☐ iepirkšanos nevar veikt
Komentāri
55
8. Citas aktivitātes
8.1. Transportlīdzekļa vadīšana (ja ir prasmes vadīt transportlīdzekli) ☐ var vadīt bez problēmām ☐ var vadīt īpaši pielāgotu
transportlīdzekli☐ transportlīdzekli nespēj vadīt
Komentāri
8.2. Sabiedriskā transporta izmantošana ☐ Izmanto bez problēmām pilnīgi patstāvīgi
☐ patstāvīgi, bet ar grūtībām
☐ vajadzīga neliela palīdzība
☐ sabiedriskā transporta līdzekļus nevar izmantot
Komentāri
8.3. Atpūta un vaļasprieki ☐ var nodarboties ar iemīļoto vaļasprieku un atpūsties bez ierobežojumiem
☐ nevar pilnībā atpūsties un nodarboties ar iemīļoto vaļasprieku
☐ nevar nodarboties ar iemīļoto vaļasprieku un atpūsties bez ierobežojumiem
Komentāri
8.4. Cik lielā mērā klienta funkcionālie ierobežojumi traucē saskarsmei ar ģimeni, draugiem vai kaimiņiem? ☐ netraucē nemaz
☐ mazliet traucē
☐ traucē diezgan nopietni
☐ sociālās aktivitātes nav iespējamas
☐ iespējamas tikai neklātienes sociālās aktivitātes (telefons, internets)
Komentāri
9. Kopsavilkums
Galvenie secinājumi un ieteikumi
10. Apliecinājums
Ar parakstu apliecinu sniegto ziņu patiesumuPašvaldības sociālā dienesta vai ergoterapeita vārds, uzvārds
Paraksts1
Vieta, datums
Piezīme. 1 Dokumenta rekvizītu "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir noformēts atbilstoši elektronisko dokumentu noformēšanai normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
56
3.4. Metodiskie norādījumi „Individuālā rehabilitācijas plāna personai ar prognozējamu invaliditāti” aizpildīšanai
1. Metodiskie norādījumi nosaka, kā fizikālās un rehailitācijas medicīnas ārsts (turpmāk tekstā - FRM ārsts) iesaistās vispārējo darbspēju un funkcionālo ierobežojumu izvērtēšanas un rehabilitācijas procesā pacienta prognozējamas invaliditātes gadījumā un aizpilda veidlapu „Individuālais rehabilitācijas plāns personai ar prognozējamu invaliditāti” (turpmāk – IRP) (1.pielikums).
2. FRM ārsts iesaistās vispārējo darbspēju un funkcionālo ierobežojumu izvērtēšanas un rehabilitācijas procesā pacienta prognozējamas invaliditātes gadījumā pēc ģimenes ārsta, psihiatra vai pacienta ārstējošā ārsta nosūtījuma saņemšanas.
3. FRM ārsts veic IRP izstrādāšanas pamatotības izvērtēšanu, balstoties uz saņemtajos dokumentos norādīto informāciju un pacienta novērtēšanu. Nepieciešamības gadījumā FRM ārsts var pieņemt lēmumu par papildu funkcionēšanas novērtēšanas nepieciešamību.
4. FRM ārsts IRP sagatavošanu var veikt kā monoprofesionālā, tā multiprofesionālā ceļā atkarībā no pacienta funkcionēšanas ierobežojumu sarežģītības, pēc saviem profesionālajiem ieskatiem izvēloties nepieciešamos funkcionēšanas novērtēšanas apjomus, instrumentus u.tml.
5. IRP funkcionēšanas spēju novērtēšanas rezultātus FRM ārsts norāda Starptautiskā funkcionēšanas klasifikatora (turpmāk – SFK) kategoriju veidā:5.1. Novērtē šādās funkcionēšanas kategoriju grupas:
mobilitāte, ikdienas aktivitātes, tai skaitā pašaprūpe, komunikācija, drošība apkārtējā vidē, citas slimībai specifiskas kategorijas.
5.2. Novērtējot personu ar psihiatrisku slimību, FRM ārsts izmanto Psihiatrijas Mini SFK Core Sets (German Mini-ICF-P).
6. Pirms IRP izstrādes FRM ārsts novērtē IRP izstrādes mērķtiecību, ņemot vērā pacienta funkcionēšanas spēju novērtējumu, motivāciju un rehabilitācijas potenciālu.
7. Ja IRP sagatavošana ir pamatota, FRM ārsts:7.1. sagatavo IRP, nepieciešamības gadījumā sazinoties ar pacienta ģimenes ārstu,
pieprasot papildus informāciju no pacienta dzīves vietas sociālā dienesta vai veicot citas nepieciešamās darbības, attiecīgi norādot IRP savas piezīmes;
7.2. IRP norāda izvirzītos rehabilitācijas stratēģiskos un īstermiņa mērķus atbilstoši diagnosticētajai saslimšanai, ietverot gan individuālu fizioterapiju, gan ārstniecisko masāžu, gan nepieciešamo palīgtehnoloģiju (tehniskie palīglīdzekļi) aprakstu, gan citu nepieciešamo rehabilitācijas metožu aprakstus, IRP īstenošanas termiņus, kā arī citus ārstniecības pasākumus pieejamo rehabilitācijas resursu ietvaros;
7.3. sniedz pacientam informāciju par IRP iekļautajiem pasākumiem un prognozējamiem rezultātiem.
57
8. Ja, novērtējot pacientu, FRM ārsts konstatē, ka pacients nav motivēts, pacienta funkcionēšanas ierobežojumu pakāpe neļauj prognozēt IRP izvirzītos mērķus, veselības stāvoklis ir pārāk nestabils u.tml., FRM ārsts:8.1. pieņem lēmumu, ka IRP sagatavošana nav pamatota, un IRP negatavo;8.2. veidlapas attiecīgajā sadaļā norāda pamatotus argumentus;8.3. informē pacientu par to, ka tas nevarēs atbilstoši normatīvajiem aktiem par personai
ar prognozējamu invaliditāti paredzētajiem pasākumiem prioritāri saņemt invaliditātes riska mazināšanai paredzētos pakalpojumus.
9. Pēc IRP sagatavošanas, ja tas notiek vienā un tajā pašā ārstniecības iestādē, FRM ārsts:9.1. nodrošina personai ar prognozējamu invaliditāti noteiktā IRP izpildi, šajā procesā
sadarbojoties ar ārstējošo ārstu, attiecīgās personas deklarētās dzīvesvietas pašvaldības sociālo dienestu, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju un citiem speciālistiem;
9.2. uzrauga pacienta rehabilitācijas procesa gaitu;9.3. veic sasniegto rezultātu novērtēšanu pēc IRP īstenošanas.
10. Personas nosūtīšanas uz atkārtotu prognozējamas invaliditātes ekspertīzi gadījumā pēc IRP īstenošanas FRM ārsts:10.1. veidlapas attiecīgajā sadaļā norāda īstenotos IRP norādītos pasākumus;10.2. sniedz īstenoto ārstēšanas un medicīniskās rehabilitācijas pasākumu kvalitātes un
rezultātu vērtējumu;10.3. sniedz atzinumu par minēto pasākumu īstenošanu un veic attiecīgus ierakstus dokumentos;
10.4. izsniedz pacientam IRP oriģinālu, ja pacients ir piekritis IRP minētajiem pasākumiem un to parakstījis.
11. IRP veidlapu FRM ārsts aizpilda saskaņā ar 2.pielikumā norādīto procedūru.
58
1.pielikums
Datums______________________
Ārstniecības iestādes nosaukums______________________________________________
__________________________________________________________________________
INDIVIDUĀLAIS REHABILITĀCIJAS PLĀNSPERSONAI AR PROGNOZĒJAMU INVALIDITĀTI
I.Personas dati
Pacienta vārds, uzvārds_____________________________________________________
Personas kods
Vecums_____________ gadi (līdz 3 gadu vecumam – mēneši)
Deklarētā dzīves vieta (adrese)________________________________________________
__________________________________________________________________________
Faktiskā dzīves vieta (adrese, ja atšķiras no deklarētās dzīves vietas)__________________
__________________________________________________________________________
Atbalsta personas pieejamība
Nav nepieciešama atbalsta persona
Ir nepieciešama un ir pieejama atbalsta persona (norādīt vārdu, uzvārdu un kontaktinformāciju):____________________________________________________________
____________________________________________________________________________
Ir nepieciešama un nav pieejama atbalsta persona
II. Informācija par līdzšinējo ārstēšanu un rehabilitāciju
1. Saņemtās ārstniecības, rehabilitācijas un sociālo pakalpojumu apkopojums
Fizikālās un medicīniskās rehabilitācijas ārsta apkopojums Ārsta eksperta atzīmes
59
-
2. Fizikālās un medicīniskās rehabilitācijas ārsta veiktās pacienta izmeklēšanas kopsavilkums
Fizikālās un medicīniskās rehabilitācijas ārsta apkopojums Ārsta eksperta atzīmes
3. Diagnozes
Diagnozes SSK-10 kods Ārsta eksperta atzīmesPamat diagnoze (-es), kas ir par pamatu nosūtīšanai uz Komisiju1.2. ...
Pamatdiagnozes komplikācijas1.2. ....
Blakus slimības, kas var ietekmēt pacienta invaliditāti1.2. ...
4. Sociālās situācijas papildu novērtējuma rezultāti
Pašvaldības sociālā dienesta sociālās situācijas novērtējuma kopsavilkums
Fizikālās un medicīniskās rehabilitācijas ārsta atzīmes
Ārsta eksperta atzīmes
5. Pacienta funkcionēšanas ierobežojumu novērtējums
Nr. Ierobežotās funkcionēšanas kategorija SFK kods Ārsta eksperta atzīmes1.
2.
3.
...
10.
Fizikālās un medicīniskās rehabilitācijas ārsta komentārs:
60
III.Pacienta atbilstība rehabilitācijai
6. Nepieciešamās ārstniecības un rehabilitācijas kopsavilkums
Fizikālās un medicīniskās rehabilitācijas ārsta novērtējums Ārsta eksperta atzīmes
7. Pacienta veselības stāvokļa stabilitāte
Fizikālās un medicīniskās rehabilitācijas ārsta novērtējums Ārsta eksperta atzīmes
Pietiekoša Nepietiekoša
8. Pacienta motivācija
Fizikālās un medicīniskās rehabilitācijas ārsta novērtējums Ārsta eksperta atzīmes
Pietiekoša Nepietiekoša
9. Pacienta rehabilitācijas potenciāls
Fizikālās un medicīniskās rehabilitācijas ārsta novērtējums Ārsta eksperta atzīmes
Pietiekoša Nepietiekoša
61
IV. Slēdziens par individuālā rehabilitācijas plāna izstrādāšanas pamatotību
10. Fizikālās un medicīniskās rehabilitācijas ārsta slēdziens par pacienta nosūtīšanu prognozējamās invaliditātes ekspertīzei un Individuālā rehabilitācijas plāna apstiprināšanai
Fizikālās un medicīniskās rehabilitācijas ārsta slēdziens Ārsta eksperta atzīmes
V.Rehabilitācijas plāns
11. Rehabilitācijas mērķi
Stratēģiskie (ilgtermiņa) mērķi Ārsta eksperta atzīmes
Īstermiņa mērķi Ārsta eksperta atzīmes
12. Rehabilitācijas un citi ārstniecības pasākumi
Nr. Pasākums Atbildīgais speciālists
Ārstniecības iestāde
Plānojamais realizācijas
termiņš
Norādījumi par pasākumu
pēctecību un brīdinājumi
1.
2.
3.
...
Ārsta eksperta atzīmes par izvēlētajiem pasākumiem, speciālistiem, ārstniecības iestādēm, termiņiem un pēctecību
62
13. Atkārtotas pacienta novērtēšanas termiņi (datums, vieta, uzdevumi)
Atkārtotas pacienta novērtēšanas uzdevumi, laiks un vieta Ārsta eksperta atzīmes
14. Plāna izpildes kritēriji
Izpildes kritēriji Ārsta eksperta atzīmes
Datums ________________________
(dd.mm.gggg)
Pacienta saskaņojums ____________________________ _______________________
vārds, uzvārds paraksts
Fizikālās un medicīniskāsrehabilitācijas ārsts______________________________________________________
vārds, uzvārds paraksts
Z.v.
Piezīme: individuālais rehabilitācijas plāns derīgs vienu mēnesi pēc tā izsniegšanas
63
VI. Individuālā rehabilitācijas plāna novērtējums veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā
15. Slēdziens (atzīmēt ar “x”)
Rehabilitācijas mērķi, piedāvātie pasākumi un izvēlētās ārstniecības iestādes un speciālisti, kā arī termiņi tiek akceptēti
Nepieciešamie precizējumi
Individuālās rehabilitācijas plāns noraidīts kā nepamatots
Pamatojums noraidīšanai:
Datums ________________________
(dd.mm.gggg)
Ārsts eksperts _________________________________ ________________________
vārds, uzvārds paraksts
64
3.5. Metodiskie norādījumi Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas ārstam ekspertam invaliditātes ekspertīzes veikšanai un „Ekspertīzes akta” aizpildīšanai
1. Metodiskie norādījumi nosaka, kā Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk – Komisija) ārsts eksperts veic prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi un aizpilda veidlapu „Ekspertīzes akts” (1.pielikums).
2. Ārsts eksperts prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi veic, ievērojot invaliditātes ekspertīzi reglamentējošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību.
3. Veicot prognozējamas invaliditātes ekspertīzi, ārsts eksperts izvērtē personas iesniegtos dokumentus:3.1. iesniegumu;3.2. individuālo rehabilitācijas plānu;3.3. darbnespējas lapu B, ja tāda ir izsniegta.
4. Veicot invaliditātes ekspertīzi, ārsts eksperts izvērtē personas iesniegtos dokumentus:4.1. iesniegumu;4.2. nosūtījumu uz komisiju (veidlapa Nr. 088/u "Nosūtījums uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju");4.3. funkcionālo spēju pašnovērtējumu, ja ekspertīze jāveic personai no 18 gadu vecuma;4.4. pašvaldības sociālā dienesta sociālā darbinieka vai ergoterapeita aizpildītu personas ikdienas aktivitāšu un vides novērtējuma anketu, ja ekspertīze jāveic medicīnisko indikāciju noteikšanai īpašai kopšanai; 4.5. darbnespējas lapu B, ja tāda ir izsniegta;4.6. citus dokumentus, ja ārsts vai pati persona uzskata, ka tie ir nepieciešami ekspertīzei.
5. Prognozējamas invaliditātes ekspertīzi ārsts eksperts veic bez personas klātbūtnes.6. Veicot prognozējamas invaliditātes ekspertīzi, ārsts eksperts novērtē personai
diagnosticētos veselības traucējumus un funkcionēšanas ierobežojumus, kā arī individuālajā rehabilitācijas plānā paredzētos pasākumus, to veikšanas termiņus un sasniedzamos rezultātus.
7. Novērtējumu un savus secinājumus ārsts eksperts apraksta ekspertīzes aktā komisijas valsts informācijas sistēmā "Invaliditātes informatīvā sistēma" (turpmāk – IIS).
8. Invaliditātes ekspertīzi ārsts eksperts veic bez personas klātbūtnes.Ja ārsta eksperta rīcībā nav pietiekamas informācijas vai tā ir pretrunīga, personas veselības un funkcionālo spējunovērtēšanu veic personas klātbūtnē: 8.1. komisijas nodaļā;8.2. personas dzīvesvietā, ārstniecības iestādē, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai ieslodzījuma vietā.
9. Ja veselības un funkcionālo spēju novērtēšanai nepieciešama personas klātbūtne, ārsts eksperts izdara atzīmi ekspertīzes aktā un nodod informāciju nodaļas pārvaldes referentam, kas sazinās ar personu un uzaicina to uz novērtēšanu vai saskaņo novērtēšanas laiku personas atrašanās vietā.
10. Ja no iesnieguma, pašnovērtējuma un informācijas nosūtījumā uz komisiju izriet, ka jāvērtē arī medicīniskās indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai, ārsts eksperts
65
informē amatpersonu par nepieciešamību sazināties ar pašvaldības sociālo dienestu un lūgt veikt personas ikdienas aktivitāšu un vides novērtējumu.
11. Veicot invaliditātes ekspertīzi, ārsts eksperts novērtē personas veselības traucējumus un funkcionālo spēju ierobežojumu saskaņā ar Veselības traucējumu un funkcionālo spēju novērtēšanas kritērijiem (1.pielikums).
1.pielikumsI Veselības traucējumu novērtēšanas tabula
Veselības traucējumu smaguma pakāpe
Viegla Mērena Smaga Ļoti smaga
Simptomu raksturojums
Simptomi tiek kontrolēti ar ārstēšanu vai periodiski ir viegli simptomi, neskatoties uz ārstēšanu
Neskatoties uz nepārtrauktu ārstēšanu, saglabājas viegli simptomi vai periodiski mēreni simptomi
Neskatoties uz nepārtrauktu ārstēšanu, saglabājas mēreni simptomi vai periodiski smagi simptomi
Neskatoties uz nepārtrauktu ārstēšanu, saglabājas smagi simptomi vai periodiski ļoti smagi simptomi
Fizikālās izmeklēšanas dati
Fizikālā atradne normāla vai periodiski ir viegla fizikālā atradne
Neskatoties uz nepārtrauktu ārstēšanu, fizikālā atradne ir viegla vai periodiski mērena
Neskatoties uz nepārtrauktu ārstēšanu, fizikālā atradne ir mērena vai periodiski smaga
Neskatoties uz nepārtrauktu ārstēšanu, fizikālā atradne ir smaga vai periodiski ļoti smaga
Laboratoriski instrumentālās izmeklēšanas dati
Izmaiņu nav vai periodiski ir vieglas izmaiņas
Neskatoties uz nepārtrauktu ārstēšanu, saglabājas vieglas izmaiņas vai periodiski mērenas izmaiņas
Neskatoties uz nepārtrauktu ārstēšanu, saglabājas mērenas izmaiņas vai periodiski smagas izmaiņas
Neskatoties uz nepārtrauktu ārstēšanu, saglabājas smagas izmaiņas vai periodiski ļoti smagas izmaiņas
II Funkcionālo spēju novērtēšanas tabula
Funkcionēšanas domēni Ierobežojuma pakāpe
Piezīmes
1. Specifiskās garīgās funkcijas 1.1. b140 Uzmanība (noturība, maiņa, sadalīšana)
1.2. b144 Atmiņa (īslaicīgā, ilglaicīgā)1.6. b164 Augstākā līmeņa kognitīvās funkcijas
Uzmanība. Novērtē uzmanības koncentrēšanu nepieciešamajā laika periodā, uzmanības maiņu, kā arī tās sadalīšanu uz diviem vai vairākiem stimuliem vienlaicīgi.Atmiņa. Novērtē īslaicīgo un ilglaicīgo atmiņu.Abstrakcija – loģisks process, kurā doma novēršas no kāda priekšmeta vai parādības
66
(Abstrahēšana, organizēšana un plānošana, izpratnes spēja, spriestspēja, problēmu risināšana)
nebūtiskajām, nejaušajām pazīmēm un izdala, fiksē to vispārīgās un būtiskās pazīmes. Abstrahēšana – abstraktu jēdzienu veidošana; vispārināšana.Organizēšana – apvienot, saliedēt (ko) noteiktā kopumā, sistēmā (parasti kāda mērķa sasniegšanai). Kārtot, veidot (ko) plānveidīgi, saskaņoti. Plānošana – spēja un/vai process, kas nodrošina uzvedības pakāpeniskumu, posmsecīgumu, mērķtiecīgumu un efektivitāti. Pašizpratne – sevis un savas uzvedības apzināšanās un saprašana. Spriestspēja – spēja veidot spriedumu. Problēmu risināšana – Spēja identificēt un analizēt pretrunīgu informāciju un rast risinājumu.
2. Sensorās funkcijas un sāpes2.1. b280 Sāpes(Sāpju sajūta)
Novērtējot sāpes, ņem vērā sāpju patofizioloģiju – nociceptīvas vai neiropātiskas (perifēras, centrālas); sāpju ilgumu (hroniskas sāpes ilgst vairāk par 3-6 mēnešiem), lokalizāciju, stiprumu, nepārtrauktību, provocējošos faktorus, kontrolēšanas iespējas. Par sāpēm spriež, uzklausot klienta sūdzības, novērojot uzvedību, veicot klienta izmeklēšanu, kā arī ņemot vērā informāciju medicīniskajos dokumentos. Novērtē sāpju ietekmi uz ikdienas aktivitātēm.
3. Sirds-asinsvadu, asinsrades, imūnās un elpošanas sistēmu funkcijas3.1. b455 Slodzes tolerances funkcijas(Vispārējā fiziskā izturība, aerobiskā spēja, nogurdināmība)
Slodzes toleranci novērtē, ņemot vērā sirds slimību funkcionālo klasifikāciju (NYHA), EhoKG un veloergometrijas datus, arteriālās hipertensijas pakāpi, pulmonāro hipertensiju, intermitējošo klaudikāciju, venozo mazspēju, elpošanas mazspēju, imūnsistēmas un hematoloģiskās sistēmas izmaiņas.
4. Nervu-muskuļu-skeleta un ar kustībām saistītās funkcijas4.1. b710 Locītavu kustību funkcijas(Kustību apjoms un vieglums)
4.2. b730 Muskuļu spēka funkcijas(Muskuļu spēks)
Novērtē locītavu kustību apjomu, vieglumu un stabilitāti un patoloģijas gadījumā - ietekmi uz ikdienas aktivitātēm.
Novērtē muskuļu spēku: 5 balles – normāls spēks; 4++ balles – var izturēt pietiekoši lielu pretestību, bet spēks tomēr nedaudz samazināts;4+ balles – var izturēt mērenu pretestību; 4 balles – var izturēt vieglu pretestību;
67
3 balles – var veikt kustības, bet bez pretestības;2 balles – nevar pārvarēt gravitācijas spēku, kustības iespējamas, tikai saglabājot locekļa balstu;1 balle – tikai atsevišķu muskuļa šķiedru saraušanās, bez locekļa kustībām; 0– pilnīga paralīze. Patoloģijas gadījumā novērtē ietekmi uz ikdienas aktivitātēm
5. Mācīšanās un zināšanu pielietošana5.1. d155 Prasmju apgūšana(Elementāru, mērķtiecīgu darbību apgūšana, sarežģītu prasmju apgūšana)
5.2. d177 Lēmumu pieņemšana(Izvēles veikšana, izvēles īstenošana, izvēles efektu novērtēšana)
Prasmju apgūšana. Novērtē elementāru mērķtiecīgu darbību apgūšanu, piemēram, manipulēt ar galda piederumiem, zīmuli vai vienkāršiem darba rīkiem; kā arī sarežģītu prasmju apgūšanu, piemēram, rīkoties ar datoru, braukt ar automašīnu u.c.
Lēmumu pieņemšana. Novērtē spēju veikt izvēli starp vairākām iespējām, izvēles īstenošanu un efekta novērtēšanu, piemēram, noteikta priekšmeta izvēlēšanās un nopirkšana, viena no vairākiem veicamiem uzdevumiem izvēlēšanās un realizēšana.
6. Komunikācija6.1. d399 Komunicēšana(Spēja sazināties ar valodas, zīmju un simbolu palīdzību, spēja lietot saziņas līdzekļus)
Komunicēšana. Novērtē spēju sazināties verbāli un rakstveidā, kā arī izmantojot zīmes vai simbolus, telekomunikācijas līdzekļus.
7. Mobilitāte7.1. d410 Ķermeņa stāvokļa maiņa(Stāvokļa ieņemšana un maiņa)
7.2. d415 Ķermeņa pozīcijas saglabāšana(Atrašanās vienā ķermeņa stāvoklī nepieciešamo laika posmu)
7.3. d430 Priekšmetu pacelšana un pārnešana(Priekšmetu pacelšana un pārvietošana)
7.4. d440 Smalku darbību veikšana ar rokām(Koordinētu darbību veikšana ar roku pirkstiem)
Ķermeņa stāvokļa maiņa. Novērtē spēju ieņemt un mainīt dažādus ķermeņa stāvokļus, piemēram, sēdus vai stāvus, noliekšanās.Ķermeņa pozīcijas saglabāšana. Jānovērtē ķermeņa stāvokļa saglabāšanas ilgumu tik, cik nepieciešams, piemēram, stāvēt 30 minūtes.
Priekšmetu pacelšana un nešana. Novērtē priekšmetu pacelšanu un pārnešanu, piemēram, somas pacelšanu un pārnešanu.
Smalku darbību veikšana ar rokām. Novērtē mazu priekšmetu satveršanu ar pirkstiem, sīkas manipulācijas.
68
7.5. d445 Plaukstu un roku izmantošana(Koordinētu darbību veikšana lietojot plaukstas un rokas)
7.6. d450 Staigāšana(Pārvietošanās pa dažādām virsmām kājām)
Plaukstu un roku izmantošana. Novērtē roku izmantošanu koordinētu darbību veikšanai, satverot un manipulējot priekšmetus, piemēram, durvju roktura satveršana un durvju vilkšana vai grūšana.Staigāšana. Novērtē spēju staigāt gan mājās, gan ārpus mājas.
8. Pašaprūpe8.1. d510 Mazgāšanās(Visa ķermeņa vai ķermeņa daļu mazgāšana un noslaucīšana)
8.2. d540 Ģērbšanās(Koordinētu darbību veikšana noteiktā secībā, uzvelkot un novelkot drēbes un apavus)
8.3. d550 Ēšana (barības paņemšana no šķīvja, ievietošana mutē, košļāšana un norīšana, dzēriena dzeršana).
8.4. d598 Cita precizēta pašaprūpe
Mazgāšanās. Novērtē spēju veikt visa ķermeņa mazgāšanu, noslaucīšanos.Ģērbšanās. Novērtē spēju uzvilkt un novilkt apģērbu un apavus.
Ēšana. Novērtē spēju ēst un dzert.
9. Mijiedarbība un attiecības ar citiem cilvēkiem9.1. d720 Kompleksa mijiedarbība ar citiem cilvēkiem(Attiecību veidošana, uzvedības kontrole, sociālo normu ievērošana)
Kompleksa mijiedarbība ar citiem cilvēkiem. Novērtē attiecību veidošanu, uzvedības regulēšanu, sociālo normu ievērošanu.
1. Veicot funkcionālo spēju novērtējumu un nosakot funkcijas vai aktivitātes ierobežojuma pakāpi (viegla, mērena, smaga, ļoti smaga), ārsts eksperts ņem vērā funkcijas vai aktivitātes ierobežojuma izteiktību, aktivitātes veikšanas kvalitāti, tempu, patērēto enerģiju un sasniegto rezultātu.2. Apkopojot veselības traucējumu un funkcionālo spēju novērtējumu, eksperts izdara gala slēdzienu par klienta funkcionēšanas ierobežojumu, kā arī izsaka viedokli par ierobežojuma stabilitāti un prognozi.3. Veselības traucējumu un funkcionālo spēju kopējais novērtējums ir pamats lēmuma pieņemšanai par invaliditāti un darbspēju zaudējumu:3.1. funkcionēšanas ierobežojumu nav vai tie ir viegli – nerada būtiskas problēmas funkcionēt. Invaliditāti nenosaka. Vispārējo darbspēju zaudējums līdz 24 %;3.2. funkcionēšanas ierobežojumi mēreni – funkcionēšana ir būtiski ierobežota, bet ne tik lielā mērā, lai ierobežojums būtu smags (ikdienas dzīves aktivitātes var veikt patstāvīgi, bet būtiski lēnākā tempā vai ar lielāku piepūli, vai sliktākā kvalitātē, salīdzinot ar normāli pieņemto attiecīgā vecuma grupā). Nosakāma 3. invaliditātes grupa, kā arī vispārējo darbspēju zaudējums 25–59 %;3.3. funkcionēšanas ierobežojumi smagi – funkcionēšana ir būtiski ierobežota, ierobežojums ir lielāks par mērenu, bet tas nav ļoti smags (ikdienas dzīves aktivitāšu lielāko daļu var veikt patstāvīgi, bet būtiski lēnākā tempā vai ar lielāku piepūli, vai sliktākā kvalitātē, salīdzinot ar normāli pieņemto
69
attiecīgā vecuma grupā, epizodiski nepieciešama palīdzība vai uzraudzība). Nosakāma 2. invaliditātes grupa, kā arī vispārējo darbspēju zaudējums 60–79 %;3.4. funkcionēšanas ierobežojumi ļoti smagi – funkcionēšana ir ļoti ierobežota vai praktiski nav iespējama (nepieciešamība pēc pastāvīgas vai biežas epizodiskas palīdzības vai uzraudzības ikdienas dzīves aktivitātēs). Nosakāma 1. invaliditātes grupa, kā arī vispārējo darbspēju zaudējums 80–100 %.12. Ņemot vērā novērtēšanā iegūtos datus, ārsts eksperts izdara secinājumus par personas funkcionēšanas ierobežojuma pakāpi un prognozi.13. Funkcionēšanas ierobežojumu novērtē kā vieglu, mērenu, smagu vai ļoti smagu.14. Pēc invaliditātes ekspertīzes veikšanas ārsts eksperts Ekspertīzes aktu nodod komisijas
amatpersonai pārvaldes lēmuma pieņemšanai.
70
1.pielikums
Ekspertīzes akts
Ārsts eksperts _____________________________________________________________vārds, uzvārds
Invaliditātes ekspertīze iesākta _______________________
Klienta vārds, uzvārds______________________________________________________
Personas kods
Vecums_____________
Adrese____________________________________________________________________
Pamatprofesija_____________________________________________________________
Darba vieta________________________________________________________________
__________________________________________________________________________
Personas likumiskais pārstāvis_______________________________________________
Klienta sūdzības, viedoklis un argumenti
Sociālā anamnēze
71
-
Medicīniskā anamnēze
Diagnoze un SSK kods
Nr. Diagnoze SSK kods
1.
2.
…
10.
Pašreizējā ārstēšana
Fiziskās un/vai psihiskās izmeklēšanas dati
Veselības traucējumu smaguma pakāpes novērtējums*
* Saskaņā ar Veselības traucējumu smaguma pakāpes noteikšanas kritērijiem
Secinājumi: veselības traucējumi ir (atzīmēt ar „x”)
72
Viegli Mēreni Smagi Ļoti smagi
Funkcionālo spēju novērtējums*
Domēni Ierobežojuma pakāpe Apraksts
*Saskaņā ar Funkcionālo spēju novērtējuma kritērijiem
Secinājumi: funkcionālo spēju ierobežojums ir (atzīmēt ar „x”)
Viegls Mērens Smags Ļoti smags
Ārsta eksperta gala slēdziens:
__________________________________________________________________________
__________________________________________________________________________
__________________________________________________________________________
__________________________________________________________________________
Invaliditātes ekspertīze pabeigta _______________________
Ārsts eksperts _________________________________ ________________________
vārds, uzvārds paraksts
73
3.6. Metodiskie norādījumi Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas amatpersonai pārvaldes lēmuma sagatavošanai
1. Metodiskie norādījumi nosaka kārtību, kādā Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk – Komisija) amatpersona normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu pēc invaliditātes ekspertīzes veikšanas un aizpilda administratīvā akta veidlapu (veidlapas paraugs 1.pielikumā ).
2. Ja lēmuma pieņemšanas procesā amatpersona konstatē interešu vai cita veida konfliktu, tai skaitā situāciju, kad amatpersona uzskata, ka varētu būt neobjektīva lēmuma pieņemšanā, amatpersona informē Komisijas vadītāju un atstata sevi no lēmuma pieņemšanas.
3. Amatpersonai ir pienākums aizsargāt klienta privāto informāciju un nodrošināt viņa cieņas un citu pamattiesību aizsardzību. Amatpersona savā darbā ievēro deontoloģijas un Komisijas ētikas kodeksa normas.
4. Amatpersona novērtē Ekspertīzes akta kvalitāti un atbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un, ja nepieciešams, dod norādījumus ārstam ekspertam tā uzlabošanai.
5. Balstoties uz Ekspertīzes aktā norādīto informāciju, ārsta eksperta izdarītajiem secinājumiem un gala slēdzienu, amatpersona: 5.1. paraksta pieprasījumus ārstējošiem ārstiem, pašvaldības sociālajiem dienestiem,
klīniskajiem psihologiem un fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārstiem par papildu nepieciešamo informāciju invaliditātes ekspertīzei;
5.2. pieņem lēmumu par administratīvā procesa termiņa pagarināšanas nepieciešamību;
5.3. nozīmē papildus ārstu ekspertu invaliditātes ekspertīzes veikšanai gadījumos, ja Ekspertīzes aktos norādītā informācija būtiski atšķiras;
5.4. pieņem lēmumu par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanu;
5.5. sniedz atzinumu par medicīniskajām indikācijām sociālo pakalpojumu un valsts sociālo pabalstu saņemšanai;
5.6. sniedz ieteikumus medicīniskās, sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai un pasākumiem invaliditātes radīto seku mazināšanai vai invaliditātes riska novēršanai;
5.7. sniedz atzinumu par darbnespējas lapas pagarināšanu pārejošas darbnespējas periodā, kas turpinās ilgāk par 26 nedēļām.
6. Amatpersona lēmumus, atzinumus un ieteikumu sagatavo rakstveidā valsts valodā. Lēmumu noformē atbilstoši Administratīvā procesa likuma prasībām.
7. Amatpersona sagatavoto lēmumu ievada Komisijas Invaliditātes informācijas sistēmā.
74
1.pielikums
VESELĪBAS UN DARBSPĒJU EKSPERTĪZES ĀRSTU VALSTS KOMISIJA
Ventspils iela 53, Rīga, LV-1002, tālr. 67614885
L Ē M U M SRīgā
___________________ _____________________Datums Numurs
Par invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanu
Persona, personas kods, lūdz veikt invaliditātes un darbspēju ekspertīzi ekspertīzi.
Izskatot _______ datumā iesniegto personas iesniegumu un pievienotos dokumentus, kā arī izmeklējot personu klātienē, Konstatēju:_________________________________________________________________
________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________
Ņemot vērā konstatētos faktus, secināju: ______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________Pamatojoties uz ______________________________________________________________________________________________________________________________________Nolēmu:1.Noteikt invaliditāti un darbspēju zaudējumu procentos, invaliditātes grupa, invaliditātes cēlonis, termiņš, uz kādu tiek noteikta invaliditāte un darbspēju zaudējums procentos. 2.Noteikt prognozējamu invaliditāti.3.Nenoteikt invaliditāti.(rakstīt atbilstoši lēmumu)
Šo lēmumu saskaņā ar Invaliditātes likuma ___ pantu un Administratīvā procesa likuma 77. un 79.pantu ir tiesības apstrīdēt viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas, iesniedzot Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas vadītājam adresētu iesniegumu (Adrese - Ventspils iela 53, Rīga, LV-1002).
Komisijas amatpersona ___________________________________ _________________vārds, uzvārds paraksts
75
Adresāta vārds, uzvārdsAdrese (iela, pilsēta, novads, pasta kods)
PIELIKUMI
1. Veselības traucējumu novērtēšanas kritēriji – palīgmateriāls ārstējošajiem ārstiem dokumentu sagatavošanai personas nosūtīšanai uz invaliditātes ekspertīzi.
2. Izmantotā literatūra un citi avoti
76