Ību biedr Ī “sernikon” Ī ĒĢ 2009.- 2013. › box › mraksti › 1421178927lv.pdf1 |...

PUBLISKO UN PRIVĀTO

PARTNERATTIECĪBU BIEDRĪBAS

“SERNIKON” ATTĪSTĪBAS

STRATĒĢIJAS 2009.-2013.GADAM IEVIEŠANAS

GALA IZV ĒRTĒJUMS UN

PRIEKŠLIKUMI TURPMĀKAI

DARBĪBAI

1 |

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests!

Pētījuma mērķis:

Veikt noslēguma izvērtējumu par Publisko un privāto partnerattiecību biedrības „Sernikon”” vietējās attīstības stratēģijas 2009.-2013.gadam ieviešanas gaitu (tai skaitā biedrības darbības izvērtējums) un pienesumu biedrības darbības teritorijas attīstībai, kā arī definēt vietējās rīcības grupas darbības teritoriju un turpmākos darbības virzienus 2014.-2020.gada plānošanas periodā.

Pētījuma uzdevumi:

Pētījuma gaitā izpildāmi šādi uzdevumi:

1) Veikts esošās teritorijas (Carnikavas novada) attīstības novērtējums; 2) Veikts vietējās rīcības grupas darbības novērtējums; 3) Veikts 2009.-2013.gada attīstības stratēģijas ieviešanas novērtējums; 4) Veikts vietējās rīcības grupas darbības teritorijas izmaiņu novērtējums; 5) Veikts novērtējums par vietējās sabiedrības vajadzībām un iespējām turpmāku

aktivitāšu īstenošanai.

Pētījuma autori:

Pētījumu izstrādājis SIA “Konsorts” sadarbībā ar Publiskās un privātās partnerības biedrības “Sernikon” valdi, padomi un projektu īstenotājiem, kā arī piedaloties Carnikavas novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas speciālistiem un Saulkrastu novada domes Attīstības nodaļas speciālistiem.

2 |

Saturs

1.Vietējās rīcības grupas darbības teritorijas attīstības un attīstības vajadzību novērtējums ......... 4

1.1. Teritorijas raksturojums ................................................................................................... 4

1.1.1. Dati par apdzīvojumu un iedzīvotājiem .................................................................... 5

1.1.2. Dati par ekonomisko un uzņēmējdarbības situāciju ................................................. 7

1.1.3. Dati par pakalpojumiem un sabiedriskajām aktivitātēm ......................................... 11

1.2. Aktuālas SVID analīzes izstrāde un izvērtējums pret sākotnēji stratēģijā noteikto ....... 17

1.3. Vietējās rīcības grupas ieguldījums Carnikavas pašvaldības kopējā attīstībā ................ 22

2. Stratēģijas ieviešanas administratīvo procesu novērtējums ...................................................... 40

2.1. Vietējās rīcības grupas lēmējinstitūcijas darbība ............................................................... 40

2.2. Vietējās rīcības grupas adminsitratīvās vadības nodrošināšana ......................................... 41

2.3. Projektu konkursu organizācija un projektu vērtēšana: ..................................................... 43

2.4. Projektu saturiskā uzraudzība un komunikācija ar sabiedrību ........................................... 47

3. Stratēģijas ietvaros īstenoto projektu novērtējums ................................................................... 50

4. Vietējās attīstības stratēģijas ieviešanas rezultatīvie rādītāji .................................................... 64

4.1. Kvantitatīvie rādītāji katrai rīcības plānā iekļautajai rīcībai un sasniegtie rezultāti .......... 64

4.2. Rezultatīvie rādītāji katrai rīcības plānā iekļautajai rīcībai ................................................ 67

5. Vietējās rīcības grupas darbības teritorijas izmaiņu novērtējums ......................................... 71

5.1. Alternatīvu analīze ............................................................................................................. 71

5.2. Saulkrastu novada teritorijas raksturojums ........................................................................ 72

5.2.1. Dati par apdzīvojumu un iedzīvotājiem ....................................................................... 73

5.2.2. Dati par ekonomisko un uzņēmējdarbības situāciju .................................................... 75

5.2.3. Dati par pakalpojumiem un sabiedriskajām aktivitātēm ............................................. 78

5.3. Teritoriju pašvaldību kopīgie un atšķirīgie attīstības virzieni. ........................................... 83

5.3.1. Carnikavas un Saulkrastu novadu pašvaldību 2014.-2030.gada attīstības plānošanas dokumentos noteiktie attīstības mērķi. .................................................................................. 83

5.3.2. Carnikavas un Saulkrastu novadu attīstības saišu raksturojums ................................. 84

6. Secinājumi par esošās attīstības stratēģijas īstenošanu, kā arī ieteikumi un priekšlikumi rīcības grupas turpmākai darbībai ................................................................................................. 86

6.1. Būtiskākie secinājumi par teritorijas attīstības izaugsmi, vietējās rīcības grupas attīstības stratēģijas ieviešanas konktekstā ............................................................................................... 86

6.2. Vietējās rīcības grupas darbības teritorijas definēšana ...................................................... 86

3 |

6.3. Vietējās rīcības grupas lēmējinstitūcijas darbība ............................................................... 88

6.4. Vietējās rīcības grupas adminsitratīvās vadības nodrošināšana ......................................... 89

6.5. Projektu konkursu organizācija un projektu vērtēšana ...................................................... 90

6.6. Projektu saturiskā uzraudzība un komunikācija ar sabiedrību ........................................... 90

6.7. Stratēģijas rezultatīvo rādītāju definēšana un sasniegšana ................................................. 91

6.8. 2014.-2020.gada mērķi un vīzija, mērķi un problēmas ...................................................... 92

6.9. 2014.-2020.gadā ieviešamās rīcības ................................................................................... 93

4 |

1.Vietējās rīcības grupas darbības teritorijas attīstības un attīstības vajadzību novērt ējums

Šajā nodaļā pētījuma autori apkopojuši informāciju par vietējās rīcības grupas darbības teritorijas attīstību, lai secinātu vietējās rīcības grupas darbības un sadarbības rezultātus, kā arī identificētu jomas un nozares, kurās vietējās rīcības grupas darbība ir bijusi veiksmīga un kuras darbības jomas nepieciešams attīstīt nākotnē.

1.1.Teritorijas raksturojums

Teritorijas platība un izvietojums

Platība 80,442 km² Carnikavas novads atrodas Latvijas centrālajā daļā, Rīgas aglomerācijā, uz ziemeļiem no Rīgas pilsētas. Administratīvais centrs – Carnikava

1. ILUSTRĀCIJA: NOVADA TERITORIJA

Pierīgas novads ar lielu dabas teritoriju īpatsvaru (novadam cauri plešās dabas parks „Piejūra”) un 19 km garu piekrastes joslu. Novada teritorija ir bagāta ar ezeriem: Dzirnezers (152 ha), Ummis (25,4 ha), Laveru ezers (21 ha), Garezeri (30ha). Novada teritorijas dabas resursi un galvaspilsētas Rīgas tuvums (29 km) dod iespēju attīstīt dažādas saimnieciskās darbības, kas saistītas ar tūrisma attīstību, t.sk. zaļumniekiem domāto pakalojumu attīstību. Gaujas upe un jūra nodrošina zvejniecības attīstību.

Teritorijas veids

Meži 55,06 (%) Ūdeņi 6,67 (%) Lauksaimniecības zeme 20,73 (%) Jūras piekraste 19km Teritorija atrodas abpus Gaujas upes ietekai jūrā.

5 |

1.1.1. Dati par apdzīvojumu un iedzīvotājiem

Iedzīvotāju skaits:

Iedzīvotāju skaits VRG darbības teritorijā Datu avots –www.csb.gov.lv

2010.gadā - 6570 2012.gadā - 6775 2014.gadā - 6788

Kā liecina apkopotā informācija, iedzīvotāju skaitam ir tendence pastāvīgi palielināties (kopš 2010.gada Carnikavas novada iedzīvotāju skaits pieaudzis par 1117 cilvēkiem. Pieaugums ir 20%

3. ILUSTRĀCIJA: IEDZĪVOTĀJU SKAITA PIEAUGUMS

Iedzīvotāju izvietojums skaits pa ciemiem:

Iedzīvotāju blīvums 84 iedzīvotāji uz vienu kvadrātkilometru teritorijas

Apdzīvojums ir blīvāks nekā kaimiņu novadā Ādažos, kur ir 63 iedzīvotāji uz vienu kvadrātkilometru teritorijas, bet mazāks kā Saulkrastu novadā, kur ir 120 iedzīvotāji uz vienu kvadrātkilometru teritorijas.

6 |

Būtiskākie attīstības un apdzīvojuma centri

Carnikavas novada ciemi un tajos dzīvojošo iedzīvotāju īpatsvars ir sekojošs:

• Carnikava 58,8% • Kalngale 13,0% • Garciems 13,0% • Garupe 1,7% • Gauja 7,0% • Siguļi 3,0% • Lilaste 2,5% • Eimuri 0,5% • Laveri 0,5%

4. ILUSTRĀCIJA: IEDZĪVOTĀJI NOVADA CIEMOS Iedzīvotāju skaits palielinās visos ciemos. Gandrīz 59% Carnikavas novada teritorijā deklarēto iedzīvotāju dzīvo Carnikavas ciemā, kas ir novada administratīvais, izglītības un kultūras centrs, kuram piekļaujas Garupes ciems ar tendenci saplūst ar Carnikavas ciemu (nākotnē pilsētu). Otrs apdzīvotākais ciems ar 13 % iedzīvotāju ir Kalngale, kas piekļaujas Rīgas pilsētai. Garciems, Mežciems un Mežgarciems attīstās kā vienots ciems – Garciems (arī kopā 13%) veidojoties gan par uzņēmējdarbības centru (Mežgarciems), gan iedzīvotāju dzīves un atpūtas telpu (Mežciems, Garciems). Gaujas un Siguļu ciemi atrodas Gaujas upes labajā krastā, te ir gan vasarnieku, gan pastāvīgo iedzīvotāju dzīves vieta. Lilastes ciems attīstās kā piekrastes atpūtas un sporta centrs.

7 |

Eimuru un Laveru ciemiem nav saskares ar piekrasti, tajos attīstās lauksaimnieciskā uzņēmējdarbība, arī tūrisma pakalpojumi.

Demogrāfiskā situācija:

Jaundzimušo skaits Datu avots – www.csb.gov.lv

2010.gadā - 57 2012.gadā - 62 2013.gadā - 78

Jaundzimušo skaits teritorijā ik gadu pieaug. Esošo izglītības iestāžu (pirmsskolas izglītības iestādes un pamatskolas) kapacitāte vairs nav pietiekama. Trūkst vietas bērnu dārzā, skolas telpas nevar uzņemt pieaugošo skolēnu skaitu. Salīdzinot ar Saulkrastu novadu, redzams, ka tur ir līdzīga tendence (51-61-66), bet savukārt Ādažu novadā jaundzimušo skaits ik gadu samazinās (134 – 131 – 115).

Secinājumi: Teritorijas attīstību raksturo pieaugošais iedzīvotāju skaits, t.sk. arī jaundzimušo skaits. Tas prasa pakalpojumu attīstību iedzīvotājiem (izglītības, brīvā laika pavadīšanas, kultūras, veselības aprūpes, sadzīves pakalpojumus, u.c.), turklāt nodrošinot to pieejamību pēc iespējas tuvāk dzīves vietai. Novada ciemu attīstībai ir gan kopīgas, gan atšķirīgas iezīmes – visos ciemos pieaug iedzīvotāju skaits, tomēr atšķirīgas ir ciemu dzīves iezīmes: Mežgarciemā attīstās Biofarmācijas centrs, Lilastē ūdenssporta centrs, Garciemā un Kalngalē tiek veidoti iedzīvotāju atpūtas parki, bet Gaujas, Siguļu un Carnikavas ciemi attīsta aktivitātes ap Gaujas upi. Carnikava ir novada administratīvais, kultūras, izglītības un sporta centrs. Teritorijas tuvums Rīgai un novada dabas resursi dod iespēju attīstīties gan daudzdienu tūrismam, gan atpūtniekiem nepieciešamiem pakalpojumiem.

1.1.2. Dati par ekonomisko un uzņēmējdarb ības situāciju

Uzņēmumu skaits VRG darbības teritorijā uz 1000 iedzīvotājiem

2010.gadā - 50 2012.gadā - 60

Uzņēmumu skaits novadā pieaug, tomēr mazāk strauji kā kaimiņu novados – attiecīgi Ādažu novadā 54-71-73 un Saulkrastu novadā 47-63-70 uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem.

8 |

Datu avots – www.csb.gov.lv

2013.gadā - 65

Tas liecina, ka novadā nepieciešams piesaistīt uzņēmējdarbības atbalsta instrumentus un sekmēt jaunu uzņēmumu izveidi, atbilstoši novada attīstības dokumentos noteiktajiem virzieniem.

Bezdarba līmenis pret darbspējīgā vecumā esošajiem iedzīvotājiem Datu avots – www.nva.gov.lv

2010.gadā – 6,8 % 2012.gadā – 3,6 % 2014.gada 1. jūnijā - 3%

Carnikavas novadā reģistrēto bezdarbnieku skaits % no darbspējīgo iedzīvotāju skaita ir ievērojami zemāks nekā valstī vai Rīgas reģionā vidēji. Carnikava ir izteikts Pierīgas novads, kurā iedzīvotāju lielai daļai darbavietas ir Rīgas pilsētā un apkārtējos novados. 80% darbspējīgo ikdienā strādā ārpus novada.

Jauniešu bezdarbnieku skaits Datu avots – Nodarbinātības valsts aģentūras filiāles

2010.gadā - 35 2012.gadā - 10 2014.gadā - 9

Jauniešu bezdarbnieku skaits pēckrīzes periodā samazinās

Būtiskākās uzņēmējdarbības nozares pēc to apgrozījuma

2014.gadā: 1.vieta: tirdzniecība 2.vieta: būvniecība

Carnikavas novadā reģistrētie lielākie tirdzniecība uzņēmumi nedarbojas novada teritorijā, piemēram, uzņēmumā „Sils” veikali atrodas Rīgā un Liepājā (www.sils.lv).

9 |

Datu avots – http://www.lursoft.lv/lursoft-statistika/

3.vieta: ķīmisko vielu ražošana

Novadā darbojas inovatīvi, uz zināšanām, augstām tehnoloģijām balstīti uzņēmumi, piem., SIA „Fiberglass”, kurš dibināts 1989. gadā kā radošā darbnīca sporta kamanu projektēšanas un ražošanas vajadzībām un SIA “Vincents Polyline”.

Zivsaimniecības nozares apraksts:

Zivsaimniecības uzņēmumu skaits Datu avots – Lursoft Pakalpojums

2014. gadā – 10 uzņēmumi, no tiem 6 zivju pārstrādes uzņēmumi un 4 zvejniecības uzņēmumi.

Ar zvejniecību novadā nodarbojas vairāki nelieli uzņēmumi, kā arī individuālie komersanti, kuriem zvejošanas atļaujas izsniedz Carnikavas novada dome. Carnikavas novada teritorijā darbojas nelieli individuālie zivju apstrādes un pārstrādes uzņēmumi, piemēram, SIA Krupis, SIA Gaujas krasti, u.c.

Zivsaimniecībā nodarbināto skaits Datu avots –Lursoft pakalpojums

2014.gadā – 47 nodarbinātie, no tiem 25 zvejniecības uzņēmumos un 22 zivju pārstrādes uzņēmumos.

Zvejniecība vēsturiski ir bijis ļoti būtisks sektors, taču tās ekonomiskā nozīme, tai skaitā darbavietu nodrošināšanā, nepārtraukti samazinās. Līdzīga situācija ir novērojama arī citās Latvijas piekrastes teritorijās un tas skaidrojams gan ar kopējās nozvejas samazināšanos, gan zvejas metožu maiņu – sarūk vajadzība pēc strādājošiem šajā nozarē.

Lauksaimniecības nozares apraksts:

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes aizņem 20,73% no novada teritorijas, kuras tiek apsaimniekotas nelielā platībā, galvenokārt graudaugu un dārzeņu audzēšanai. Gandrīz visas lauksaimniecības zemes atrodas polderu Laveru, Eimura – Mangaļu un Carnikavas – Salas teritorijās. Polderu sistēmas 2006.gadā Zemkopības ministrija nodeva pašvaldības apsaimniekošanā un uzturēšanā. Grāvju sistēmas uzturēšana kārtībā prasa patstāvīgu to kopšanu - pašvaldība ir sākusi patstāvīgu grāvju tīrīšanu. Vislielākā lauksaimniecības zemes lietotāju grupa ir piemājas saimniecības - 313 lietotāji. Salīdzinoši maz ir zemnieku saimniecību, tikai 10 (avots:lursoft.lv). Ar lauksaimniecisko uzņēmējdarbību Carnikavas novada teritorijā nodarbojas arī daži uzņēmumi – piemēram, „Spora”– sēņu un sēņu micēliju audzēšana. 1 Jāsecina, ka lauksaimniecībai kā ekonomikas nozarei galvaspilsētas tuvumā ir nozīme rīdzenieku apgādē ar svaigiem pārtikas produktiem, kā arī iespējams to piedāvājums novada viesiem un iedzīvotājiem. Tomēr novadā nav izveidotas mūsdienīgas tiešās tirdzniecības vietas.

1 CARNIKAVAS TERITORIJAS PLĀNOJUMA PASKAIDOJUMA RAKSTS (2011.gada GROZĪJUMI).

10 |

Rīgas tuvums un reģiona iedzīvotāju ienākumu līmeņa pieaugums ir faktori, kas veicina lauksaimniecības nozares sasaisti ar tūrisma pakalpojumiem. Tūrisma nozares apraksts:

Novadā ir lieliski dabas resursi (piekraste, Gaujas upe, ezeri, dabas parks „Piejūra”, u.c.) un kultūrvēsturiskie resursi (Siguļu koka luteriskā baznīca, Novadpētniecības centrs, Padomju Armijas karaspēka daļas bāzes vietas, u.c. „Saviļņojošā Vidzeme” ir iniciatīva, kuras ietvaros ir uzsākta sadarbība ar Vidzemes piekrastes pašvaldībām kopīgu tūrisma produktu izveidē un piedāvājuma nodrošināšanā. Tomēr novada teritorijā nav pietiekamu nakšņošanas iespēju tūristiem – tiem nakšņot jādodas uz Rīgu vai citiem novadiem. Lielākā nozīme tūrisma attīstībā ir atbilstošas infrastruktūras izveide. Tas ietver gan jau plānotā veloceliņa EiroVelo13 izbūvi, gan naktsmītnes tūristiem un viesiem, ēdināšanas pakalpojumu attīstību un arī dažādu tūristiem domātu pakalpojumu attīstību – piemēram, velo nomu, ūdens peldlīdzekļu nomu, transporta pakalpojumi (tūristu elektrovilcieniņš, velo rikšas, u.c.), laivu piestātnes Gaujas upē, atpūtas un ugunskura vietas, auto stāvvietas, pieejas jūrai un Gaujai, u.c. Maz uzmanības ir pievērsts dažādu atpūtas veidu nodrošināšanā un vietu sakopšanā. Tas attiecas uz ne tikai aktīvās atpūtas vietām un to aprīkojumu, bet arī pludmali, jo tai nav daudz sakārtotu pieeju un attīstītas rekreācijas infrastruktūras. Ilglaicīgai tūristu piesaistei, tiek domāts par kopīgiem atpūtas, kultūras, izklaides un sporta pasākumiem vairākos novados – piemēram, zivju tirdziņu svētki Carnikavā, Saulkrastos un Salacgrīvā; ģimeņu atpūtas brīvdienas Vidzemes piekrastē, u.c. Aktīvi tūrisma attīstību novadā sekmē Carnikavas novada domes Tūrisma informācijas centrs (TIC), kuram ir Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) piešķirta kvalitātes sistēmas zīme "Q–Latvija". TIC apmeklētāju skaits ik gadu pieaug: 2012. gadā to apmeklēja 728, bet 2014. gadā 2823 apmeklētāji.

Pakalpojumu nozares apraksts:

Novadā esošās darbavietas galvenokārt saistītas ar apkalpojošo sfēru. Carnikavā darbojas apavu remonta darbnīca, skaistumkopšanas saloni, vairāki auto servisi, veļas mazgātuve, šūšanas darbnīca, u.c. pakalpojumi. Lielākojos ciemos ir veikali un kafejnīcas Carnikavas un Kalngales ciemos. Viesu nams „Siroko” nodrošina naktsmājas un atpūtas iespējas Garciemā. Carnikavas novadā trūkst ēdināšanas un viesu izmitināšanas pakalpojumu sniedzēju. Novadā nepieciešams izveidot papildus aktīvās atpūtas un sporta vietas, kurās būtu pieejami vajadzīgā sporta inventāra nomas punkti. Novadā nav organizēts vietējais sabiedriskais transports, kas nodrošinātu pasažieru pārvadāšanas iespējas starp novada ciemiem.

11 |

2014. gada decembrī darbību uzsāka veteriānā aptieka un klīnika, tomēr novada teritorijā ir mazattīstīts komerctelpu piedāvājums uzņēmējdarbības attīstībai.

Secinājumi:

Uzņēmējdarbības attīstībai novadā ir labs potenciāls. Carnikavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2014.-2030. gadam un novada attīstības programma 2015.-2021. gadam par īpaši atbalstām uzņēmējdarbības nozarēm ir definējis sekojošas nozares:

• Zivsaimniecības nozare;

• Rekreācijas un veselības tūrisma pakalpojumu nozare; • Inovatīva un zināšanu ietilpīga ražošana.

Uzņēmējdarbības attīstībai novadā nav pieejamas komercplatības, tādēļ nozīmīgi būtu veicināt jaunu uzņēmi izvedi un darbību, sniedzot tiem atbalstu – telpu nodrošinājumu par nelielu samaksu pirmajos darbības gados.

Īpašs potenciāls ir visa veida tūrisma pakalpojumu attīstībai: naktsmītnes, ēdināšana, izklaides pakalpojumi, sporta un atpūtas inventāra noma, spa un rekreācijas pakalpojumi, u.c..

Esošo inovatīvo uzņēmu klāstu (SIA „Fiberglass”, SIA “Vincents Polyline”) novadā papildinās starptautiski nozīmīgs inovatīvs un zināšanu ietilpīgs – biofarmācijas centrs sadarbībā ar Organiskās sintēzes institūtu tiks veidots Mežgarciemā.

Zivsaimniecības nozares pamatuzdevums ir zvejniecības tradīciju turpināšana.

1.1.3. Dati par pakalpojumiem un sabiedriskajām aktivit ātēm

Rīcības grupas teritorijā reģistrēto nevalstisko organizāciju skaits Datu avots – http://www.lursoft.lv/lursoft-statistika/

2014.gadā - 74

Pēc Lursoft datiem 2014. Carnikavas novadā bija reģistrētas 74 nevalstiskas organizācijas ( 68 biedrības, 5 nodibinājumi un 1 draudze). Aktīvākās ir biedrības „Sernikon” un „Kangalieši”, kā arī “Nākotnes iela” un Carnikavas invalīdu biedrība.

12 |

Sabiedriski aktīvu cilvēku skaits novadā (pašdarbībā u.c. iniciatīvās iesaistītie cilvēki) Datu avots – pašvaldības statistika

2010.gadā – 165 2012.gadā – 307 2014.gadā – 403

Rādītājs atspoguļo apzinātos aktīvos iedzīvotājus. To skaits pieaug, galvenokārt dibinoties jauniem mākslinieciskās pašdarbības kolektīviem, jaunām ciemu attīstības biedrībām (Tādas jau darbojas Kalngalē un Garciemā).

Nevalstiskās organizācijas un to darbība

Teritoriālas nevalstiskās organizācijas

Publisko un privāto partnerattiecību biedrības „Sernikon” darbības stratēģijas 2009. – 2013. gadam īstenošanā, izmantojot Eiropas Lauksaimniecības fonda līdzekļus lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fonda līdzekļus, tika atbalstīti dažādi vietējo iniciatīvu projekti, piemēram, nodibinājuma „Sautiņi” projekts Laveru ezera atpūtas vietas sakārtošanai, Orientēšanās kluba „Kāpa” projekts aprīkojuma nodrošināšanai, ūdenstūrisma attīstības projekts u.c. Kalngales ciemā darbojas biedrība „Kalngalieši” un 2014. gadā Garciemā izveidota biedrība „Garciemieši”. Interešu grupas

Novadā darbojas šādi kolektīvi: teātra studija „Nagla”, mākslas studijas „Auseklītis” un „Triepiens”, kori „Undīne” un „Vēja balss”, vokālā grupa „Jūras zaķi”, deju kolektīvi „D ālderītis”, „Abi divi”, „Arnika”, „Tacis” un „Gaujmalietes”, folkloras kopa „Cēlāji”, vokāli instrumentālā grupa „Piloti” un improvizācijas teātris „PLIT”, kā arī interešu maksas grupas „Tango” un „Salsa”.

Specifiska mērķa nevalstiskās organizācijas

Carnikavas novada pašvaldība sadarbībā ar Nīderlandes fondu „Koninklijke Nederlandsche Heidemaatschappij” vairākus gadus ir īstenojusi projektu konkursu „Sabiedrība ar dvēseli”, bet 2014. gadā, izbeidzoties Nīderlandes atbalstam, šo iniciatīvu turpina finansēt, no Carnikavas novada pašvaldības budžeta, piešķirot vairāk nekā 4200 eiro. Projektu konkursa „Sabiedrība ar dvēseli” mērķis ir uzlabot dzīves apstākļus ciematu un mazpilsētu apkaimē. Konkursā var piedalīties biedrības vai neformālās grupās apvienojušies iedzīvotāji, kuri vēlas uzlabot dzīves kvalitāti savā apkārtnē. Piemēram, pludmalē uzstādīti šūpuļtīkli.

13 |

Izglītība sistēmas apraksts:

Novadā darbojas Carnikavas pamatskola, Piejūras internātpamatskola, pirmsskolas izglītības iestāde „Riekstiņš”, Carnikavas mūzikas un mākslas skola, privātā pirmsskolas izglītības iestāde „Laiva”.

Skolēnu skaits pamatskolā pēdējo septiņu gadu laikā ir audzis (no 216 skolēniem 2007./2008. m.g. līdz 310 skolēniem 2014./2015. m.g). Carnikavas novada PII „Riekstiņš” 2013./2014. m.g. apmeklēja 288 audzēkņi. Bērnudārzā ir mūsdienīgas telpas, bērniem ir nodrošinātas arī nodarbības baseinā. Uz vietu PII novadā 2014. gadā gaida 96 bērni. 2014. gada septembrī darbību uzsāka Carnikavas novada Mākslas un mūzikas skola, kurā ir 130 audzēkņi. Internātpamatskola „Piejūra” 2013. gadā saņēma akreditāciju līdz 2019. gada 3. februārim. 2013./2014. m.g. skolā mācījās 85 audzēkņi.

Tā kā novadā pieaug bērnu skaits, nepieciešams paplašināt pamatskolu un bērnudārzu, nodrošinot kvalitatīvas izglītības iespējas visiem novada bērniem.

Nepieciešams attīstīt mūžizglītības iespējas, jo šādi pakalpojumi netiek piedāvāti vai tiek piedāvāti reti, turklāt tuvinot tos iedzīvotāju dzīves vietai.

Sporta nozares apraksts:

Carnikava ir sportisks novads. Pārsvarā sporta aktivitātes koncentrējas Carnikavas ciemā: Carnikavas pamatskolas sporta zālē, Carnikavas stadionā, sporta un aktīvās atpūtas centrā „Zibeņi”. Sporta pasākumu norisei tiek izmantota arī dabas parka „Piejūra” teritorija. Carnikavas stadionā ir plānota rekonstrukcija un modernizācija.

Sporta aktivitātes novadā organizē Carnikavas novada pašvaldības iestādē „Carnikavas sporta centrs”. Sporta centra paspārnē darbojas 10 sporta sekcijas. Populārākās sporta nodarbības novadā ir futbols, basketbols, florbols, orientēšanās, karatē, džudo, aerobika, nūjošana, riteņbraukšana, kā arī vieglatlētikas nodarbības. Novadā darbojas 2 sporta klubi – BK „Carnikava”, FK „Carnikava”.

Carnikavas novadā ir iespēja iedzīvotājiem aktīvi iesaistīties tautas sporta kustībā, aktīvu atpūtu un sportošanu veicot brīvā dabā, piemēram, kāpās vai pludmalē.

Lai uzlabotu sportošanas iespējas novada iedzīvotājiem novadā ir plānota ir Carnikavas sporta kompleksa rekonstrukcija, aktīvās atpūtas centra „Zibeņi” attīstība,

Veselība pakalpojumu nozare un sociālais darbs:

Veselības aprūpi Carnikavas novadā nodrošina 3 ģimenes ārstu prakses, zobārsta kabinets un „E.Gulbja laboratorija”. Carnikavā darbojas divas aptiekas. Carnikavā pieejami rehabitaloga pakalpojumi, kā arī viens uzņēmums nodrošina dažādu ārstu-speciālistu konsultāciju organizēšanu.

14 |

Sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību novada iedzīvotājiem sniedz Carnikavas novada Sociālais dienests. Lai paplašinātu sociālo pakalpojumu klāstu, novada iedzīvotājiem nepieciešama sociālo pakalpojumu centra izveide, kas ļautu nodrošināt novada iedzīvotājiem (mērķa grupām) plaša spektra pakalpojumus: fizioterapeita un rehabilitācijas speciālista (piem., insulta slimnieku atveseļošanai), podiatra – diabēta slimniekiem, psihologa u.c. Novadā darbojas divi brīvā laika pavadīšanas centri, abi ir Sociālā dienesta struktūrvienības. Kalngales ciemā ir izveidots brīvā laika pavadīšanas centrs „Kadiķis”, savukārt Carnikavas ciemā darbojas Carnikavas novada alternatīvās aprūpes centrs „Pīlādzis”, kuru 2013. gadā apmeklēja 85 pensionāri un invalīdi, 42 mazie bērni, 152 bērni un jaunieši (vidēji 30 – 40 dienā). Centrā darbojas Carnikavas pensionāru klubs „Senči” un Carnikavas invalīdu biedrība, rokdarbu pulciņš „Čaklās rokas”, tiek organizētas brīvā laika pavadīšanas iespējas un izglītošanās iespējas radošu nodarbību, interešu grupu, tematisku pasākumu un individuālu konsultāciju veidā. Centros tiek sniegti bezmaksas sociālie pakalpojumi un nodrošinātas brīvā laika pavadīšanas iespējas ar mērķi uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Secinājumi:

Novada sabiedriskajām aktivitātēm arvien vairāk būtu jāfokusējas uz ciema iedzīvotājiem. Novadā jau ir labie piemēri – biedrības „Kalngalieši” un „Garciemieši”. Arī citos ciemos nepieciešams aktivizēt iedzīvotājus sava ciema attīstībai, un dažādu sabiedrisko aktivitāšu veicināšanai. Tam liels atbalsts ir ciema sabiedrisko centru izveide. „Kalngaliešiem” ir savs sabiedriskais centrs, bet pārējos ciemos tādi vēl jāveido. Šie centri tad kļūs par iedzīvotāju satikšanās, brīvā laika pavadīšanas, izglītības, kultūras un sociālo pakalpojumu centriem. Nepieciešams veicināt jauniešu kopā sanākšanas procesu, kopīgu projektu plānošanai un īstenošanai, šim nolūkam veidojot NVO un jauniešu resursu centru Carnikavas ciemā. Jāturpina projektu konkursi ar mērķi uzlabot dzīves apstākļus ciemos (t.sk. pakalpojumu pieejamību), attīstīt jaunas sabiedriskas iniciatīvas un sekmēt iedzīvotāju sabiedrisko aktivitāti.

Dabiskie resursi:

Ģeoloģiskie resursi Carnikavas novadā ir trīs urbumi ar bromūdens resursim, kuri ir lietojami SPA procedurās un arī divi no tiem dzeršanai. Starpkāpu ieplakās atrodas nelieli purvi - lielākie ir Serģa augstais purvs (90 ha), kas izveidojies aizaugot ezeram, un Carnikavas pārejas purvs (Lielpurvs - 79 ha).

Bromūdens resursu izmantošana SPA procedūrās ir potenciāls rekreācijas tūrisma attīstībai.

15 |

Novadā ir smilts un smilts-grants atradnes. Dabas mantojuma objekti Novadā atrodas dabas parks „Piejūra”, kas Carnikavas novada

teritorijā aizņem 2386.23ha. Dabas parkam “Piejūra” piešķirts Natura-2000 teritorijas statuss. Carnikavas novadā ir divas ainavu aizsargājamas teritorijas, kuras tiek apsaimniekotas atbilstoši aizsardzības un izmantošanas kārtībai, paliek nemainīgas:

- Gaujas grīvas ainavu teritorija; - Baltijas jūras piekraste (19 km gara).

Gaujas upes ieteka jūrā. Novada teritorija ir bagāta ar ezeriem: Dzirnezers (152 ha), Ummis (25,4 ha), Laveru ezers (21 ha). Carnikavas novads ietilpst Rīgavas līdzenumā, kas ietver bijušo Litorīnas jūras lagūnu ar reliktajiem ezeriem - Garezeri (30ha). Zemes virsa ir līdzena, bieži pārpurvota, ar atsevišķām līdz 10 – 15 m augstām kāpām un kāpu masīviem, t.sk. Rožu kāpa, Kāpu amfiteātris – lielākā paraboliskā kāpa Rīgas jūras līča piekrastē; Lilastes Baltā kāpa.

Novads ir ļoti bagāts ar dažādiem dabas mantojumiem, kas ir lieliski resursi tūrisma, t.sk. atpūtnieku pakalpojumu attīstībai.

Kult ūrvides vērt ējums

Kultūras mantojuma objekti Carnikavas novadā atrodas šādi nozīmīgākie kultūrvēsturiskie objekti:

• Siguļu evanģēliski luteriskā baznīca – valsts aizsargājamais nekustamais kultūras piemineklis.

• Kapitelis – Carnikavas parkā – valsts nozīmes mākslas piemineklis.

• kapa piemineklis G.Falkam – valsts nozīmes mākslas piemineklis.Unikālas tradīcijas

Carnikavas novadā kopš 2012. gada rudens darbojas novadpētniecības centrs.

Lai gan novadā nav liels skaits kultūras mantojuma objektu, tie ir interesanti un lieliski papildina tūristiem piedāvājamo atpūtas iespēju klāstu - tūristu piesaistei nozīmīgas dabas vērtības.

16 |

Kult ūras pasākumi un pašdarbība

Novada galvenais kultūras norišu centrs ir tautas nams „Ozolaine”. Tautas nama ēka celta 20. gs. trīsdesmitajos gados uz muižas klēts pamatiem kā Labdarības biedrības nams. Kopš tā laika šeit tradicionāli norisinās iedzīvotāju aktivitātes tautas mākslā un atpūtā. 2004.gada vasarā sākās Tautas Nama renovācijas darbi un šī paša gada 17.novembrī notika svinīga ēkas atklāšanas ceremonija. Šobrīd tautas namā darbojas 16 mākslinieciskie kolektīvi. Kultūras nama noslogojums ir sasniedzis savu maksimumu. Šobrīd tautas namā darbojas arī bibliotēka un lasītava, kurām esošās telpas ir par mazu. Bibliotēku un lasītavu apmeklē 45 lasītāji un 25 interneta lietotāji dienā. Novadā tradicionāli tiek svinēti Zvejnieku svētki un Nēģu svētki Carnikavā, Kaimiņdiena Kalngalē. Vērienīgākie ir Nēģu svētki, kuri ik gadu tiek svinēti augustā, atzīmējot nēģu zvejas sezonas atklāšanu. Novadpētniecības centrs veidojas par iedzīvotāju iecienītu pulcēšanās vietu gadskārtu svētkos.

Novada lielo svētku pasākumu koncerti notiek Carnikavas parka estrādē, kur pašlaik ir tikai asfaltēts laukums un soliņu rindas piekalnē. Lai nodrošinātu kvalitatīvu pasākumu norisi Carnikavas muižas parkā, aktuāla ir estrādes izbūve (skatuves ar „gliemezi” izbūve skaņas kvalitātes pilnveidei, t.sk. virzīšanai) un skatītāju vietu paplašināšana. Kā jauna vieta kultūras un svētku pasākumu norisei ir plānots laukums Gaujas malā (Atpūtas ielā 20), kur būs nolīdzināts laukums ar atpūtas vietu.

Kult ūras pieminekļi un personas

Carnikavas novadā ir vairāki kultūras pieminekļi: Carnikavas kapu kapliča – vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis – Carnikavas kapos; Carnikavas kapi (apglabāts Tautas dzejnieks O.Vācietis.Mākslas pieminekļi – kapa piemineklis Ābzal – Kalniņu ģimenei, kapa piemineklis G.Falkam, kapa piemineklis J.Lidigam, kapa piemineklis Boles ģimenei); Kapitelis – Carnikavas parkā – valsts nozīmes mākslas piemineklis. Secinājumi:

Svarīgi ir veidot jaunus tūrisma produktus un veicināt kultūras, sporta un atpūtas pasākumu organizēšanu pavasara, rudens un ziemas sezonās. Attīstot kūrortpakalpojumus, sporta un kultūras infrastruktūru, tūrisma jomas uzņēmējiem mazinātos sezonalitātes ietekme un tie varētu veidot garākas sezonas darbavietas vai pat jaunas pastāvīgas darbavietas novada iedzīvotājiem.

17 |

1.2. Aktuālas SVID analīzes izstrāde un izvērtējums pret sākotnēji stratēģijā noteikto

Šajā sadaļā izvērtēts kādus vietējās rīcības grupas attīstības stratēģijā 2007.-2014.gadam veiktās SVID analīzes aspektus ir attīstījuši (stiprās puses un iespējas) vai novērsuši (vājās puses un draudi) īstenotie VRG projekti, nosakot kuri no stratēģijas SVID noteiktajiem aspektiem šobrīd nav aktuāli un kurus ir nepieciešams ietvert arī jaunajā VRG stratēģijā.

Teritorijas stipr ās puses (definētas VRG attīstības stratēģija 2009.-2013.gadam)

Darbības, kas veiktas stipro pušu nostiprināšanai (projekta nr.)

Secinājumi un ieteikumi turpm ākai darbībai

� Dabas resursi – jūra, Gauja, mežs, ezeri � Darba iespējas Rīgā � Rīgas tuvums ar iespējām izmantot tās

infrastruktūru � Laba transporta infrastruktūra, iespējas

izmantot sabiedrisko transportu � Sakopts novada centrs � Atrisināta centralizēta karstā ūdens un

siltumapgāde novada centrā � Pašdarbības kolektīvu darbība � Nodrošināta sociālā aprūpe mājās � VIA Baltica � Izglītības iestādes � Sakārtota sociālā sfēra � Bijušo karaspēku daļu pakāpeniska

izmantošana � Vēsturiskās zivsaimniecības tradīcijas

Labiekārtota Laveru ezera apkārtne (3.3), peldvietas izveide (9.2). Laivu stacijas izveide Vecgaujā (3.4) Dārzkopības un nekustamā īpašuma remontu un uzturēšanas pakalpojumu sniegšana (7.2.) Apgaismojuma uzlabošana tautas namā „Ozolaine”jaunu pašdarbības kolektīvu darbības nodrošināšanai. Zvejniecības tradīciju saglabāšana un laivu restaurācijas un atjaunošanas pakalpojuma izveide

2007.-2013. gadam veiktās SVID analīzes virkne stipro pušu neattiecas tieši uz vietējās rīcības grupas (VRG) darbības sfērām – piemēram, darbavietas Rīgā, VIA Baltica, u.c. Ietekums – jaunajā SVID analīzē akcentēt tās stiprās puses, kuras ir iespējams izmantot stratēģijas īstenošanā. Nozīmīga ir dabas resursu potenciālā izmantošana atpūtas un tūrisma pakalpojumu attīstībā. Jāturpina vēsturiskās zivsaimniecības tradīcijas Jāattīsta sabiedriskā transporta pakalpojumi.

18 |

Teritorijas v ājās puses (definētas VRG attīstības stratēģija 2009.-2013.gadam)

Darbības, kas veiktas vājo pušu ietekmes mazināšanai


� Maz kvalificētu darbavietu novada teritorijā;

� Apgrūtināta transportlīdzekļu piekļūšana jūrai;

� Netiek apsaimniekots Piejūras dabas parks;

� Nepietiekošs finansējums pašvaldības funkciju izpildei;

� Intelektuālā potenciāla aizplūšana uz Rīgu;

� Nesakārtota sporta infrastruktūra;

Skaistumkopšanas pakalpojumu kvalitātes uzlabošana SIA ODETA (4.1) Bērnu rotaļu laukums Gaujas ciemā (8.6) Komunālo problēmu iesniegumu interneta vietne (1.5) Pašvaldības sniegto pakalpojumu un to pieejamības uzlabošana izveidojot elektronizētus pakalpojumus un pakalpojumu saņemšanas vietas (2.2) Bērnu un jauniešu veloparka ierīkošana Carnikavā, Rotu ielā 4 (6.6) Skeitparka ierīkošana Sautiņos (2.5) Aprīkojuma un karšu iegāde orientēšanās, skriešanas un slēpošanas sacensību un orientēšanās apmācību organizēšanai (1.4) Trīs aktīvās atpūtas vietu izveide Carnikavas novadā (1.3) Orientēšanās poligons „Carnikava –Garciems” (2.4) Bezmaksas slēpošanas pulciņa izveidošana Carnikavas novada iedzīvotājiem (6.3)

Daudzas 2009.-2013. gadam veiktās SVID analīzes vājās puses neatbilst VRG stratēģijas kompetencei, piemēram – dabas parka apsaimniekošana, intelektuālā potenciāla aizplūšana uz Rīgu, neapmierinoša dzeramāūdens kvalitāte, u.c. Ietekums – jaunajā SVID analīzē akcentēt tās vājās puses, kuras ir iespējams novērst stratēģijas īstenošanā. Joprojām aktuālās vājās puses ir:

• Nepietiekama tūrisma attīstība novadā; • Nav piemērotas vietas zivju produkcijas

tirdzniecībai; • Nepietiekami apsaimniekoti kultūras

pieminekļi; • Nepietiekošs finansējums pašvaldības

funkciju izpildei; • Maz kvalificētu darbavietu novada

teritorijā.

19 |

� Nepietiekama nevalstisko organizāciju iesaiste pašvaldības darbībā;

� Neapsaimniekota lauksaimniecībā izmantojamā zeme;

� Nepietiekama tūrisma attīstība novadā; � Atsevišķās vietās neapmierinoša

dzeramā ūdens kvalitāte; � Meliorācijas un hidrotehnisko sistēmu

tehniskā nolietošanās; � Nepietiekošs vietu skaits pirmsskolas

izglītības iestādēs; � Nepietiekama infrastruktūra

zivsaimniecības uzņēmumu kvalitatīvai darbībai (slikti piebraucamie ceļi, neesoša ūdens apgāde un kanalizācijas tīkli);

� Nav piemērotas vietas zivju produkcijas tirdzniecībai;

� Nepietiekami apsaimniekoti kultūras pieminekļi.

Aprīkojuma iegāde bezmaksas riteņbraukšanas sporta aktivitāšu veicināšanai (6.2) Publiskās teritorijas sakārtošana pie daudzdzīvokļu namiem Zvejnieku ielā 19 (6.5), Zvejnieku ielā 9 (5.2), Jūras ielā 5 (3.2). Krūmmelleņu stādījumu ierīkošana (8.5) Smiltsērkšķu stādījumu izveide un žoga izveide stādījumu aizsardzībai (3.1) Jāšanas sporta sacensību un treniņu aprīkojuma iegāde, bērnu un atpūtas laukuma iekārtošana (2.8) Nepieciešamā aprīkojuma iegāde jātnieku sporta attīstībai un sporta pasākumu pieejamībai (2.7) Pašvaldības pievadceļu zivsaimniecības uzņēmumiem rekonstrukcija Carnikavas un Gaujas ciemos (2.9)

20 |

Teritorijas att īstības iespējas (definētas VRG attīstības stratēģija 2009.-

2013.gadam)

Darbības, kas veiktas iespēju labākai izmantošanai


� Veicināt jaunu apdzīvoto teritoriju veidošanos

� Atbalstīt zivsaimniecības nozari kā vēsturisku un saimniecisku vērtību Carnikavas, Gaujas un Siguļu ciemos

� Labiekārtot pludmali, nodrošinot iespēju ar autotransportu piekļūt jūrmalai un Gaujai novada teritorijā

� Labiekārtot un uzturēt ceļus uz visām apdzīvotām vietām, it sevišķi uzmanību vēršot uz zivsaimniecības vajadzībām nepieciešamo pievadceļu atjaunošanu

� Piesaistīt investīcijas, izstrādājot un realizējot projektus piekrastes infrastruktūras sakārtošanai

� Izveidot sociālo māju � Veidot kvalitatīvu un konkurētspējīgu

izglītības vidi

� Attīstīt sporta centru

Zvejniecības tradīciju saglabāšana un laivu restaurācijas un atjaunošanas pakalpojuma izveide (5.1) Carnikavas novadpētniecības muzeja izveides pirmā kārta (1.8) Pašvaldības pievadceļu zivsaimniecības uzņēmumiem rekonstrukcija Carnikavas un Gaujas ciemos (2.9) Mūzikas un mākslas izglītībai npieciešamā aprīkojuma uzlabošana (2.1) Nepieciešamā aprīkojuma iegāde kultūrizglītojošo pasākumu un brīvā laika pavadīšanas iespēju dažādošanai Kalngales iedzīvotājiem (4.2) Apmācību inventāra iegāde Carnikavas 98. Skautu un gaidu vienībai (6.1) Aprīkojuma iegāde bezmaksas vieglatlētikas un nūjošanas sporta aktivitāšu veicināšanai Carnikavas novadā (8.1)

Dažas 2009.-2013. gadam veiktās SVID analīzes iespējas neatbilst VRG stratēģijas kompetencei, piemēram – veicināt jaunu apdzīvoto teritoriju veidišanos, izveidot sociālo māju. Joprojām nozīmīgas iespējas ir:

• Labiekārtot pludmali, nodrošinot iespēju ar autotransportu piekļūt jūrmalai

• Labiekārtot un uzturēt ceļus uz visām apdzīvotām vietām

• Veidot kvalitatīvu un konkurētspējīgu izglītības vidi

• Atbalstīt nevalstisko organizāciju darbību.

Izvērtējot esošo situāciju, aktualizējas sekojošas iespējas:

• Uzņēmējdarbības veicināšanas iespēju attīstība

• Tūrisma pakalpojumu attīstība • Jaunu uzņēmumu izveide • Esošo uzņēmumu attīstība

21 |

� Atbalstīt nevalstisko organizāciju darbību

� Kvalitatīvi izmantot novadā esošos kultūras objektus kā pamatu jaunu tūrisma pakalpojumu radīšanai

Kopas „čaklās rokas” brīvā laika pavadīšanas iespēju uzlabošana (9.1) Nepieciešamā tehniskā aprīkojuma iegāde kultūrizglītojošu pasākumu organizēšanai Kalngales iedzīvotājiem (8.3) Projektora un ekrāna iegāde tautas nama „Ozolaine” pasākumu piedāvājuma uzlabošanai un dažādošanai (8.2)

Teritorijas att īstības draudi (definētas VRG attīstības stratēģija 2009.-2013.gadam)

Darbības, kas veiktas draudu ietekmes mazināšanai


� Juridiski, saimnieciski un telpiski nesakārtota vasarnīcu teritorija

� Sadzīves atkritumu apjoma pieaugums � Jaunu funkciju veikšana pašvaldībai bez

finansējuma nodrošinājuma � Plūdi un krastu erozija Gaujas ietekmē � Uzņēmējdarbības samazināšanās

novada teritorijā � Dažādu zemju īpašnieku grupu interešu

konflikti � Dabas resursu pārmērīga noslogošana � Tehnisko infrastruktūru kvalitātes

pasliktināšanās (valsts nozīmes autoceļi, u.c.)

Daži 2009.-2013. gadam veiktās SVID analīzes draudi neatbilst VRG stratēģijas kompetencei, piemēram - Tehnisko infrastruktūru kvalitātes pasliktināšanās (valsts nozīmes autoceļi, u.c.), Plūdi un krastu erozija Gaujas ietekmē, u.c. Joprojām aktuāli draudi ir:

• Juridiski, saimnieciski un telpiski nesakārtota vasarnīcu teritorija

• Jaunu funkciju veikšana pašvaldībai bez finansējuma nodrošinājuma

• Dažādu zemju īpašnieku grupu interešu konflikti

• Dabas resursu pārmērīga noslogošana

22 |

1.3.Vietējās rīcības grupas ieguldījums Carnikavas pašvaldības kopējā attīstībā

Šajā nodaļā apkopoti dati par vietējās rīcības grupas pašas un tās atbalstīto projektu ietekmi uz Carnikavas novada pašvaldības kopējo attīstību, vērtējot ieguldījumu pašvaldības attīstības programmas (2009.-2014.gadam) mērķu sasniegšanā un uzdevumu izpildē. Projektu apzīmējumi (numerācija) tiek izmantota atbilstoši 2.3.apakšnodaļā noteiktajam.

23 |

1.Mērķis: Carnikavas novadā dabas, ainaviskās un kultūrvēsturiskās vērības tiek uzskatītas par novada vērtību Skaidrojums: Carnikavas novads ir bagāts ar dabas vērtībām. Teritorijas nozīmīgu daļu aizņem dabas parks „Piejūra”,

teritoriju šķērso Gauja- nepārprotamas vērtības ne vien reģiona, bet arī valsts mērogā. Līdz ar to, šo vērtību saglabāšana, kopšana un nodošana nākamajām paaudzēm ir viena no prioritātēm Carnikavas novadā.

Uzdevumi: 1. Panākt zemes īpašnieku atbildību savu īpašumu uzturēšanā; 2. Dabas pamatnes saglabāšana un kopšana; 3. Intereses veicināšana par dabas vērtībām, kas redzami novada teritorijā; 4. Atpūsties gribētāju plūsmas organizēšana, ja nepieciešams, to ierobežošana.

Pasākumi 2008.-2013. Gadam

Rezultatīvie rādītāji PPP biedrības Sernikon ieguldījums programmas izpildē vidustermiņa novērt ējuma (1-3 projektu k ārta)

PPP biedrības Sernikon

ieguldījums programmas izpildē gala

novērt ējuma (4-9) projektu k ārta)

Secinājumi

1.1.Nelikumīgi uzbūvēto būvju apzināšana un to likvidēšana

Apzināto nelegālo būvju skaits; Apbūvēto un norobežoto teritoriju daudzums tauvas joslā; Sastādīto administratīvo pārkāpumu protokolu skaits; Nelikumīgi uzbūvēto ēku un būvju nojaukšanas gadījumu skaits.

Biedrības atbalstītie projekti nav devuši ieguldījumu uzdevumu sasniegšanā


Pasākums neatbilst VRG stratēģijas kompetencei. Šos darbus veic Būvvalde.

1.2.Sodu sistēmas pilnveidošana nelikumīgām darbībām, kas vērsta pret dabas un vides bojāšanu un iznīcināšanu – Saistošo noteikumu noteikumu izstrāde par teritorijas sakopšanu un iznīcinātās dabas pamatnes atjaunošana

Izstrādāti saistošie noteikumi; Nesakopto īpašumu skaits; Iekasēto sodu gadījumu skaits gada laikā; Atjaunoto dabas vērtību platības.

Projekts /2.3./ rada priekšnosacījumus un materiālo bāzi, lai veicinātu privātā īpašumā esošu nesakoptu teritoriju atjaunošanu


Īpašumu sakopšana joprojā ir aktuāla, tai ir nozīme arī tūrisma attīstībai novadā.

24 |

2.1. Regulāra teritorijas kopšana un talku rīkošana

Zemju īpašnieku ieguldīto līdzekļu apjoms teritorijas sakopšanā; Talku skaits gadā; Sakopto teritoriju platība; Savākto atkritumu daudzums.

Projekts /1.5./ rada nosacījumus teritorijas sakopšanas darbu apzināšanai. Projekts /3.2./ veicinājis sakopto teritoriju platības palielināšanu

Projekti /7.2./, /5.2/, /6.5/, /9.2/ vērsti uz īpašumu sakopšanu un labiekārtošanu.

Īpašumu sakopšana joprojā ir aktuāla, tai ir nozīme arī tūrisma attīstībai novadā.

2.2. Sadarbība ar probācijas dienestu soda izcietēju iesaistīšanai novada sakopšanas darbos

Sakopto teritoriju platība; Savākto atkritumu daudzums.



Pasākums novadā nav aktuāls

3.1. Informācijas vietu ierīkošana pie kultūras, vēstures un ainaviski vērtīgiem, aizsargājamiem objektiem

Uzstādīto informācijas stendu skaits;



Pasākums novadā nav aktuāls

3.2. Novada informācijas centra izveide;

Darbojošs informācijas centrs Projekta /1.1./ ietvaros izveidots informācijas centrs Lilastes ciemā


TIC ir izveidots, jādomā par piedāvāto pakalpojumu attīstību

3.3. Veidot vietējā avīzē informatīvus materiālus. Informācijas apmaiņas veicināšana ar elektronisko saziņas līdzekļu starpniecību starp novada domi un iedzīvotājiem

Aktuālās informācijas pieejamība novada mājaslapā Izveidots e-pasts uz kuru novada iedzīvotāji var sūtīt jautājumus un saņemt atbilde

Biedrība izveidojusi mājas lapu, kurā atrodama informācija par novada nevalstiskajām organizācijām, veicinot iedzīvotāju iesaisti sabiedriskās aktivitātēs


Biedrības Sernikon mājas lapa nodrošinā ar aktuālo informāciju. Jāturpina tās uzturēšana

3.4.Veidot un uzturēt sadarbību ar Rīgas pilsētas un Saulkrastu pašvaldību par dabas parka „Piejūra” labiekārtošanu

Pašvaldību sadarbības un informācijas apmaiņas līmenis saistībā ar iecerēm un realizējamiem projektiem dabas parka „Piejūra” teritorijā;



Pasākums joprojām ir aktuāls.

25 |

Secinājums: VRG ir devusi ieguldījumu novada attīstības programmas īstenošanā ar vairākiem pasākumiem, īpaši ar teritoriju labiekārtošanas pasākumiem.

Uzsākto un realizēto labiekārtošanas projektu skaits dabas parka „Piejūra” teritorijā.

4.1. Atpūtas taku izveide Izbūvēto atpūtas taku kopgarums Projekta /2.4/ ietvaros tiek veidota taka dabas parkā „Piejūra”, kur izmantojot orientēšanās elementus var iepazīt dabu



4.2. Pludmales labiekārtošana un publiskas peldvietas Lilastē izveide un labiekārtošana

Droša un labiekārtota peldvieta Projektos /1.2/, /1.6/, /1.7/, /1.8/, /3.3/ tiek iekārtotas un uzlabotas pieejas publiskiem ūdeņiem, tai skaitā veidojot pludmales

Projektā /9.2/ labiekārtota Lavera ezera pludmale.


26 |

2.Mērķis: Carnikavas novadā ir izveidota droša un ērta transporta un gājēju sistēma, kas nodrošina iedzīvotāju vajadzības.

Skaidrojums: Transporta un gājēju sistēma ir tieši saistīta ar iedzīvotāju mobilitāti. Jo kvalitatīvākas ir šīs sistēmas, jo cilvēki ir mobilāki. Dažādojot pārvietošanās iespējas novada teritorijā, tiek nodrošinātas izvēles iespējas, kad iedzīvotājs var izvēlēties sev piemērotāko pārvietošanās veidu. Attīstot un pilnveidojot šo sistēmu, kā prioritāte tiek noteikta pārvietošanās drošība, lai dažādie pārvietošanās veidi savstarpēji neizraisītu konflikta situācijas.

Uzdevumi: 1. Transporta tīklu pilnveide un labiekārtošana; 2. Autostāvvietu tīkla attīstība novadā; 3. Veloceliņu tīklu izveide un attīstība; 4. Gājēju ceļu pilnveidošana.

Pasākumi 2008.-2013. Gadam Rezultatīvie rādītāji PPP biedrības Sernikon ieguldījums programmas izpildē vidustermiņa novērt ējuma (1-3 projektu k ārta)

PPP biedrības Sernikon ieguldījums programmas izpildē gala novērt ējuma

(4-9) projektu kārta)

Secinājumi

5.1.Pašvaldībai piederošo autoceļu uzlabošana, rekonstrukcija;

Rekonstruēto ielu kopgarums.

Projekta /2.9/ ietvaros tiek veikta vairāku pašvaldības īpašumā esošu ielu rekonstrukcija



5.2. Norāžu izstrāde, izgatavošana, uzstādīšana

Izvietoto norāžu skaits Biedrības atbalstītie projekti nav devuši ieguldījumu uzdevumu sasniegšanā



5.3. Autobusu pieturvietu ierīkošana, labiekārtošana

Ierīkotas jaunas autobusa pieturvietas




5.4. Autobusa nodrošināšana bērnu pārvadāšanai

Nodrošināta iespēja bērniem no visa novada nokļūt skolā



Pasākumu ir īstenojusi novada pašvaldība

5.5. Rosināt apvedceļa projektēšanu un izbūvi, lai

Apvedceļa projekta izstrāde un realizācija


Biedrības atbalstītie projekti nav devuši


27 |

novērstu kravas transporta plūsmu caur apdzīvotām vietām

ieguldījumu uzdevumu sasniegšanā

6.1. Auto stāvlaukumu tīkla izveide

Izstrādāts konceptuāls projekts auto stāvlaukumu izvietošanai; Izbūvēto stāvlaukumu skaits.

Projekta /1.8/ ietvaros izbūvēts stāvlaukums Projekta /3.2/ ietvaros atjaunots stāvlaukums Projektos /3.3/ un /3.6/ labiekārtoti stāvlaukumi

Projekta /5.2./ ietvaros asfaltēts stāvlaukums Projekta /6.5./ ietvaros paplašināts un labiekārtots stāvlaukums


6.2. Nodrošināt, lai pie katra jaunveidojama sabiedriskas nozīmes objekta būtu izveidots autostāvlaukums atbilstoši normatīvo aktu prasībām

Objekta ietilpībai atbilstošo auto stāvlaukumu skaits.

Projekta /1.8/ ietvaros izbūvēts stāvlaukums

Projekta /5.1./ ietvaros izveidotas stāvvietas.


7.1. Sabiedrības informēšana par veloceliņu iespējamiem maršrutiem

Pieejama informācija par iespējamiem veloceļu maršrutiem




7.2. Veloceļu projektēšana un būve

Izbūvēto veloceļu kopgarums




7.3. Nodrošināt divriteņu novietnes pie sabiedriskas nozīmes objektiem

Sabiedriskas nozīmes objektu skaits pie kuriem ir nodrošinātas divriteņu novietnes

Projekta /1.8/ un /3.6/ ietvaros izveidota velo novietne Projekta /3.5/ ietvaros veicināta velosipēdu izmantošana

Projekta /6.5/ ietvaros ierīkoti velosipēdu novietnes statīvi


8.1. Nodrošināt gājējiem drošas pārvietošanās iespējas uz esošajiem pašvaldības ceļiem un ielām

Apzīmēto gājēju pāreju skaits Ielu kopgarums, kurā uzstādīts vai rekonstruēts ielu apgaismojums; Uzstādīto luksoforu skaits.




8.2. Nodrošināt brīvas pārvietošanās iespējas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām

Uzstādīto pandusu skaits pie sabiedriskas nozīmes objektiem;

Projektu /1.2/, /1.6/, /1.7/, /1.8/, /3.6/ ietvaros uzlabota vides pieejamība

Projekta /6.5/ ietvaros izveidota stāvvieta


28 |

Uzstādīto luksoforu ar skaņas signāliem skaits.

cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem

9.3. Gājēju tilta pār Gauju tehniskā priekšizpētes izstrāde

Izstrādāts pētījums par iespēju veidot gājēju tiltu pār Gauju



Pasākumu ir īstenojusi pašvaldība

Secinājums: VRG ir devusi ieguldījumu pašvaldībai piedrošu ielu rekonstrukcijā, kā arī autostāvvietu un stāvlaukumu attīstībā novadā.

3.Mērķis: Carnikavas novads gādā par kvalitatīvas dzīves telpas nodrošināšanu Skaidrojums: Kvalitatīvas dzīves telpas jēdziens sevī ietver novada iedzīvotāju dzīves vidi, ko raksturo mājoklis,

pakalpojumu pieejamība un kvalitāte, nodarbinātība, darba iespējas novada teritorijā utt., kā arī publiskās ārtelpas kvalitāte.

Uzdevumi: 1. Nodrošināt pakalpojumu saņemšanu novada iedzīvotājiem; 2. Veicināt mājokļu modernizāciju novada teritorijā; 3. Nodrošināt infrastruktūras attīstību novada teritorijā 4. Publisko ārtelpu kvalitātes uzlabošana un ar to saistītās infrastruktūras pilnveidošana.




Secinājumi

9.1. Dienas centra paplašināšana

Paplašināts dienas centrs Biedrības atbalstītie projekti nav devuši ieguldījumu uzdevumu sasniegšanā



9.2. Veidot pieejamu domes ēku un domes sniegtos pakalpojumus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām

Domes ēka pielāgota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām

Projekta /2.2/ ietvaros nodrošināta pakalpojumu pieejamība internetā



10.1. Ieguldījumu piesaiste kvalitatīva dzīvojamā fonda attīstībai, t.sk. esošo mājokļu modernizēšanai – energoefektivitātes uzlabošana

Renovēto, rekonstruēto ēku skaits; Energoefektivitāti uzlabojošo ēku skaits.

Projekta /3.2/ ietvaros uzlabota daudzdzīvokļu ēkas infrastruktūra

Projekta /5.1./ ietvaros uzlabota dadzdzīvokļu ēkas infrastruktūra Projekta /6.5/ ietvaros uzlabota daudzdzīvokļu ēkas infrastruktūra


11.1. Attīstīt ūdensvadu un kanalizācijas tīklus (Carnikava, Kalngale un Garciems)

Mājsaimniecību skaits, kas izmanto centralizētos ūdensvadu un kanalizācijas tīklus.




30 |

Secinājums: VRG projekti ir devuši ieguld ījumu dzīvojamā fonda attīstībai - labiekārtošanai, publisku un privātu atpūtas vietu labiekārtošanai un pakalpojumu pieejamības uzlabošanai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām

11.2. Kanalizācijas sistēmas sakārtošana

Likvidēto nelegālo noplūžu skaits; Rekonstruēto kanalizācijas sistēmu kopgarums; No jauna izbūvēto kanalizācijas sistēmu kopgarums.




11.3. Izstrādāt siltumapgādes attīstības plānu

Izstrādāts siltumapgādes attīstības plāns




12.1.Labiekārtot un rekonstruēt pašvaldībai piederošās atpūtas vietas

Publisku atpūtas vietu platība attiecībā pret ciema teritoriju; Publisku atpūtas vietu lietotāju skaits; Atpūtas vietu kvalitāte (soliņi, atkritumu urnas utt.)

Projektu /1.3/,/1.8/ un /2.5/ ietvaros uzlabotas pašvaldībai piederošās atpūtas vietas



12.2. Atbalstīt privāto iniciatīvu publisku atpūtas vietu veidošanā

Projekta /9.2./ ietvaros labiekārtota atpūtas vieta pie ezera


Projektos /1.2/, /1.6/, /2.8/, /2.9/, /3.3/ un /4.1/ uzlabotas privātas atpūtas un brīvā laika pavadīšanas vietas

12.3. Uzraudzīt publiskās

ārtelpas kvalitāti

Projekta /4.1/ ietvaros biedrūbas biedri atjaunojuši publisku atpūtas laukumu Projekta /1.5/ ietvaros izveidota interneta vietne publiskās teritorijas uzraudzībai

Projekta / 8.6/ izveidots rotaļu laukums Gaujas ciemā

31 |

4. Mērķis: Carnikavas novads veicina izglītības un kultūras attīstību novada teritorijā Skaidrojums: Izglītība un kultūra garantē cilvēka attīstību un spēju nodrošināt savu labklājību, līdz ar ko šī ir

nozīmīga joma ikviena cilvēka dzīvē. Uzdevumi:

1. Veicināt jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu veidošanos un esošās paplašināšanos; 2. Veicināt izglītības un kultūras programmu ieviešanu, kuras bagātina visu kopienas locekļu dzīvi; 3. Veicināt novada tradīciju veidošanu un uzturēšanu;


Rezultatīvie rādītāji PPP biedrības Sernikon ieguldījums programmas izpildē vidustermiņa novērt ējuma (1-3 projektu k ārta)

PPP biedrības Sernikon ieguldījums programmas

izpildē gala novērt ējuma (4-9) projektu k ārta)

Secinājumi

14.1. Jaunas pirmsskolas izglītības iestādes projekta izstrāde un realizācija

Jaunas pirmsskolas izglītības iestādes projekta izstrāde un realizācija.




14.2. Veicināt privātu pirmsskolas izglītības iestāžu veidošanos.

Pirmsskolas izglītības iestāžu izveide pieļaujama dažādās apbūves teritorijās (savrupmāju teritorijās, darījumu teritorijās utt.) ievērojot normatīvu prasības bērnudārzu izveidi.




14.3. Atbalstīt iespēju iegūt pirmsskolas izglītību privātās iestādēs

Bērnu skaits, kas apmeklē privātas pirmsskolas izglītības iestādes




15.1.Rosināt izglītības un kultūras programmu attīstību novada teritorijā visa vecuma iedzīvotājiem

Izglītības un kultūras interešu grupu rīkoto publisko pasākumu skaits un veidi;

Projekta /2.1./ ietvaros iegādāti mūzikas instrumenti, lai veicinātu

Projekta /4.2./ ietvaros iegādāts aprīkojums kultūrizglītojošu pasākumu un brīvā laika


32 |

mūzikas izglītības programmu veidošanos

pavadīšanas iespēju dažādošanai Kalngalē Projekta /8.3/ ietvaros iegādāts aprīkojums kultūrizglītojošu pasākumu organizēšanai Kalngales iedzīvotājiem Projekts /9.1/ vecina dzīvespramju attīstību vecāka gadugājuma iedzīvotājiem

15.2. Informācijas centra, t.sk. bibliotēkas izveidošana Kalngalē

Atvērts informācijas centrs Kalngalē




19.1.Organizēt Novada nozīmes kultūras pasākumu.

Iedibināts novada nozīmes kultūras pasākums

Projekta /2.6/ ietvaros uzlabots apgaismojums tautas namā „Ozolaine”, lai uzlabotu kultūras pasākumu kvalitāti

Projekta/ 8.2/ ietvaros iegādāti projektors un ekrāns tautas nama “Ozolaine”pasākumu piedāvājuma uzlabošanai un dažādošanai.


Secinājums: VRG projekti ir devuši ieguld ījumu novada iedzīvotājiem pieejamo izglītības un kultūras pasākumu kvalit ātes uzlabošanā, piedāvājuma dažādošanā.

33 |

5. Mērķis: Carnikavas novadā iespējams aktīvi pavadīt laiku Skaidrojums: Straujais dzīves ritms arvien vairāk ietekmē kā cilvēku veselību tā attiecības ar līdzcilvēkiem, tādēļ

nepieciešams nodrošināt novada iedzīvotājiem iespēju aktīvi pavadīt brīvo laiku, kā vienatnē, tā kopā ar draugiem, ģimeni, kolēģiem.

Uzdevumi: 1. Izvērtēt pieejamos resursus atpūtas programmas izstrādei, kas apmierinātu vietējo iedzīvotāju prasības, kā

arī piesaistītu ceļot gribētājus; 2. Aktīvai atpūtai nepieciešamā servisa infrastruktūras attīstība.


Rezultatīvie rādītāji PPP biedrības Sernikon ieguldījums programmas izpildē vidustermiņa novērt ējuma (1-3 projektu kārta)

PPP biedrības Sernikon ieguldījums programmas izpildē

gala novērt ējuma (4-9) projektu k ārta)

Secinājumi

17.1. Sporta halles projekta izstrāde

Izstrādāts projekts Biedrības atbalstītie projekti nav devuši ieguldījumu uzdevumu sasniegšanā



17.2. Atbalstīt privāto iniciatīvu sporta un atpūtas projektu realizācijā;

Realizēto sporta un atpūtas projektu skaits

Projekta /1.4./ un /2.4./ ietvaros veicināta orientēšanas sporta attīstība Projektu /3.3./, /3.6/ un /3.7/ ietvaros veicināta sporta aktivitāšu īstenošana novada iedzīvotājiem un viesiem

Projekta /8.1/ ietvaros iegādāts aprīkojums vieglatētikas un nūjošanas aktivitātēm Projekta /6.1/ ietvaros iegādāts apmācību inventārs Carnikavas 98. Skautu un gaidu vienībai Projekta /6.2/ ietvaros iegādāts aprīkojums riteņbraukšanas sporta nodarbībām Projekta /6.3/ ietvaros iegādāts slēpošanas inventārs spēpošanas pulciņam.


34 |

18.1. Sporta un atpūtas laukumu ierīkošana katrā ciemā

Pieejamo sporta un atpūtas laukumu skaits

Projekta /1.3/ ietvaros izveidoti sporta un atpūtas laukumi Kalngalē un Siguļos

Projekta /6.6/ ietvaros ierīkots bērnu un jauniešu velo parks


18.2. Skeitparka projektēšana un izbūve

Atklāts skeitparks Projekta /2.5./ ietvaros tiek izveidots skeitparks Carnikavas ciemā


Pasākumu ir īstenojusi VRG

Secinājums: VRG ir devusi ievērojamu ieguldījumu sporta inventāra un aprīkojuma iegādei novada sporta pulciņiem un iniciatīvām, kā arī attīstījusi sporta infrastrukt ūru.

35 |

6.Mērķis: Carnikavas novada iedzīvotāji aktīvi iesaistās novada attīstībā Skaidrojums: Carnikavas novada dome strādā Carnikavas novada iedzīvotāju dzīves kvalitātes

nodrošināšanai. Šajā procesā ir svarīgi iesaistīt arī novada iedzīvotājus, lai konstatētu viņu vajadzības un skatījumu uz novadā notiekošajiem procesiem.

Uzdevumi: 1. Sekmēt nevalstisko organizāciju un interešu grupu veidošanos, darbību un sadarbību ar

pašvaldību. 2. Nodrošināt informācijas saikni starp domi un iedzīvotājiem.


PPP biedrības Sernikon ieguldījums programmas izpildē gala novērt ējuma (4-

9) projektu kārta)

Secinājumi

19.1. Rīkot sanāksmes aktuālu jautājumu apspriedei

NVO un interešu grupu iesaistīšanās biežums pašvaldībai nozīmīgu lēmumu pieņemšanā

Biedrība kopumā veicina iedzīvotāju un NVO iesaistīšanos pašvaldības teritorijas attīstībā

Biedrība kopumā veicina iedzīvotāju un NVO iesaistīšanos pašvaldības teritorijas attīstībā


19.2. Konkursu rīkošana iedzīvotāju un citu interesentu iesaistei novada attīstības un atpazīstamības veicināšanai

Notikušo konkursu skaits un rezultāti. Konkursam iesniegto darbu izmantošanas skaits novada attīstības un atpazīstamības veicināšana

Biedrība rīkojusi 4 projektu konkursus ar mērķi veicināt pašvaldības teritorijas attīstību

Biedrība rīkojusi 6 projektu konkursus ar mērķi veicināt pašvaldības teritorijas attīstību


20.1.Veidot vietējā avīzē un Carnikavas novada mājas lapā informatīvus materiālus. Informācijas apmaiņas veicināšana ar elektronisko saziņas līdzekļu starpniecību,

Iesniegto priekšlikumu un ierosinājumu skaits novada domē; Sabiedrisko/Publisko apspriešanu apmeklētāju skaits.

Projektu /1.5/ un /2.2/ ietvaros izveidoti elektroniski rīki saziņai ar pašvaldību un teritrijas attīstības veicināšanai Biedrības mājas lapā iespējams ievietot un

Biedrības mājas lapā iespējams ievietot un komentēt aktuālās idejas teritorijas attīstībai


36 |

komentēt aktuālās idejas teritorijas attīstībai

Secinājums: VRG ir devusi ievērojamu ieguldījumu iedzīvotāju aktiviz ēšanā un sekmējusi NVO iesaistīšanos pašvaldības teritorijas attīstībā.

37 |

Secinājums: VRG ir devusi ievērojamu ieguldījumu tūrisma infrastrukt ūras attīstībā novadā.




Secinājumi

21.1.Apzināt pieejamo resursu kvantitāti un kvalitāti ražotņu funkcionēšanas nodrošināšanai novada teritorijā

Pieejama informācija par elektrības, ūdensvada, kanalizācijas - attīrīšanas iekārtu, gāzes jaudām novadā.



Pašvaldības darba pienākums

21.2.Iestrādāt aktuālajā teritorijas plānojumā darījumu, jauktas dzīvojamās un darījumu teritorijas ciemos, ražošanas teritorijas.

Uzņēmu skaita izmaiņas novada teritorijā



Būvvaldes darba pienākums

21.1.Ieguldījumi tūrisma infrastruktūras attīstībā

Ieņēmumu izmaiņas no tūrisma nozares

Projektu /1.1/, /1.2/, /1.6/, /1.7/, /1.8/, /2.9/, /3.2/, /3.3/, /3.4/, /3.5/, /3.6/ un /3.7/ ietvaros veidota infrastruktūra, ka tiešā un netiešā veidā veicina tūrisma nozares attīstību

Projektu /5.1/, /9.2/ ietvaros veidota infrastruktūra, ka tiešā un netiešā veidā veicina tūrisma nozares attīstību


7.Mērķis: Carnikavas novads atbalsta uzņēmīgos un darbīgos Skaidrojums: Pateicoties savai uzņēmībai, cilvēks spēj nodrošināt sevi un dot iespēju to darīt arī citiem, radot jaunas

darbavietas, kas veicina novada ekonomisko augšupeju. Uzdevumi:

1. Radīt labvēlīgu vidi uzņēmējdarbības attīstībai; 2. Veicināt un atbalstīt atpūtas un tūrisma vietu tīkla attīstību

38 |

8. Mērķis: Carnikavas novads gādā par iedzīvotāju drošību Skaidrojums: Iedzīvotāju aizsardzība ārkārtējās situācijās ir viens no svarīgākajiem novada uzdevumiem. Šis

jautājums risināms valsts līmenī, tomēr novada domei ir nepieciešams izrādīt iniciatīvu drošības jautājumu risināšanai novada teritorijā.

Uzdevumi: 1. Pretplūdu pasākumu nodrošināšana; 2. Sakārtot adresāciju novada teritorijā; 3. Izvērtēt apdzīvoto vietu sasniedzamību, ja nepieciešams, paredzēt jaunu ceļu būvniecību; 4. Ūdens ņemšanas vietu nodrošināšana VUGD vajadzībām;

Pasākumi 2008.-2013. Gadam Rezultatīvie rādītāji PPP biedrības Sernikon ieguldījums programmas izpildē vidustermiņa novērt ējuma (1-3 projektu kārta)

PPP biedrības Sernikon ieguldījums programmas izpildē gala novērt ējuma (4-9) projektu kārta)

Secinājumi

23.1. Polderu sistēmas sakārtošana Padziļināti novadgrāvji; Sakopti novadgrāvji




23.2. Gaujas krastu nostiprināšanas tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde

Izstrādāts tehniski ekonomiskais pamatojums




23.3. Dambja nostiprināšana Nostiprināti dambji Biedrības atbalstītie projekti nav devuši ieguldījumu uzdevumu sasniegšanā



24.1.Veidot viegli uztveramu adresāciju novada teritorijā

Operatīvā transporta nokļūšanas laiks līdz izsaukuma vietai.




24.2. Informācijas aktualizēšana uz informatīvajiem stendiem

Aktuālās informācijas pieejamība uz informācijas stendiem


Biedrības atbalstītie projekti nav devuši


39 |

Secinājums: VRG ir devusi ieguldījumu pašvaldības ielu un piebraucamo ceļu rekonstrukcij ā Priekšlikumi:

Iepriekšējā pieredze parāda, ka VRG var sniegt nozīmīgu ieguldījumu novada attīstībā, ja stratēģijās ietvaros īstenotie projekti atbilst novada attīstības programmas uzstādījumiem. Tas rada pozitīvu sinerģiju starp abiem dokumentiem, kuras rezultātā īstenotie projekti sekmē arī novada attīstības programmas uzstādto mērķu sasniegšanu.

Tādēļ izstrādājot jauno VRG stratēģiju ir svarīgi izvērtēt, kādi novada attīstības programmas uzdevumi atbilst arī VRG stratēģijas uzstādījumiem, tādejādi dodot iespēju fokusēt pieejamo atbalstu uz novada attīstībai nozīmīgiem uzdevumiem.

ieguldījumu uzdevumu sasniegšanā

25.1.Uzturēt labā kārtībā piebraucamos ceļus

Operatīvajam transportam viegli izbraucami ceļi.




36.1.Radīt priekšnoteikumus, lai novada teritorijā izveidotos nepieciešama blīvuma ūdens ņemšanas vietu tīkls ugunsdrošības vajadzībām.

Ēku skaits, kurām sasniedzamības attālumā (150m) atrodas ūdens ņemšanas vieta.




2. Stratēģijas ieviešanas administratīvo procesu novērt ējums

Šajā nodaļā ir veikts plašs novērtējums par vietējās rīcības grupas darbību no administratīvā viedokļa – analizējot lēmējinstitūcijas un izpildorgānu darbību, kā arī vērtējot projektu atlases efektivitāti un trūkumus. Šīs nodaļas mērķis ir apskatīt visu saņemto projektu kvalitāti un trūkumus, kā arī izteikt priekšlikumus administratīvās darbības uzlabošanai nākotnē.

2.1. Vietējās rīcības grupas lēmējinstitūcijas darbība

Vietējās rīcības grupas lēmējinstitūcija, saskaņā ar Publisko un privāto partnerattiecību biedrības “Sernikon” statūtiem augstākā lēmējinstitūcija ir biedru kopsapulce, bet vietējās rīcības grupas attīstības stratēģija noteic, ka stratēģijas ieviešanu nodrošina konsultatīvā lēmējinstitūcija – padome. Lai nodrošinātui partnerības principu, biedrības padomi veido 11 personas, kas pārstāv:

1. Uzņēmēju pārstāvis – uzņēmēju intereses (Padomes priekšsēdētājs);

2. Pašvaldības pārstāvis – Carnikavas novada pašvaldības intereses (Padomes

priekšsēdētāja vietnieks);

3. Jauniešu pārstāvis – jauniešu intereses;

4. Uzņēmēju pārstāvis – lauksaimnieku intereses, lauku sieviešu intereses;

5. Uzņēmēju pārstāvis – uzņēmēju intereses;

6. Uzņēmēju pārstāvis – uzņēmēju intereses;

7. NVO pārstāvis – invalīdu un pensionāru intereses, NVO intereses;

8. Zivsaimnieku pārstāvis – zivsaimniecības nozares intereses;



11. Zivsaimnieku pārstāvis – zivsaimniecības nozares intereses.

Padome stratēģijas laikā ir nodrošinājusi visu savā atbildībā esošo funkciju izpildi labā kvalitātē, jo ir nodrošinājusi visu izmērāmo rādītāju izpildi:

a) Izpildīti stratēģijas iznākuma rādītāji; b) Nodrošināta visa piešķirtā ELFLA un EZF finansējuma sadale; c) Nodrošināta attīstības stratēģijas pastāvīga atjaunošana un nepieciešamības gadījumā arī

grozīšana; d) Padomes pieņemtie lēmumi par projektu atbilstību attīstības stratēģijai nav bijuši

pārsūdzēti; e) Nodrošināta biedrības biedru interešu pārstāvniecība profesionālajās savienībās, valsts un

pašvaldību institūcijās; f) U.c.

41 |

Vienlaikus pētījuma autori, analizējot padomes sēžu protokolus, kā arī padomes ierasto darbu kārtību ir secinājusi, ka jau no padomes izveidošanas 2009.gadā ir novērojama tendences nepilnīgam sēžu apmeklējumam, kā arī bieži tiek izmantota iespēja pilnvarot citus padomes locekļus lēmumu pieņemšanā. Visbiežāk padomes sēdes visā padomes pastāvēšanas laikā neapmeklē – jauniešu pārstāvji, uzņēmēju pārstāvji, kā arī zivsaimniecības nozares pārstāvji.

Analizējot stratēģijas grozīšanas un uzraudzības procedūru, secināms, ka padomes aktivitāte šī dokumenta izstrādē un atjaunošanā ir mazaktīva, lai gan formāli pieņemami ir arī tas, ka šīs darbības nodrošina biedrības izpildinstitūcija (valde), kura par aktualitātēm informē padomi.

Secinājumi:

1. Veidojot jaunu attīstības stratēģiju, kā arī mainot darbības teritoriju, nodrošināt padomes pēctecību, nodrošināt aktīvākas padomes veidošanu, pašai padomei pārņemot attīstības stratēģijas ieviešanas uzraudzības un izmaiņu veikšanas funkciju;

2. Mainoties biedrības darbības teritorijai, būtu ieteicams saglabāt šādas funkcijas esošo padomes locekļu vidū:

a. Daļējas uzņēmējdarbības jomas pārstāvniecība (tai skaitā lauksaimniecība); b. Nevalstisko organizāciju pārstāvniecība; c. Daļēja zivsaimniecības jomas pārstāvniecība; d. Pašvaldības pārstāvniecības nodrošināšana;

Aktīvus padomes locekļus Saulkrastu novadā būtu vēlams meklēt šādu jomu pārstāvniecībai:

a. Jauniešu interešu pārstāvniecība; b. Lauku sieviešu interešu pārstāvniecība; c. Daļējas uzņēmējdarbības jomas pārstāvniecība; d. Daļēja zivsaimniecības jomas pārstāvniecība; e. Pašvaldības pārstāvniecības nodrošināšana.

2.2. Vietējās rīcības grupas adminsitratīvās vadības nodrošināšana

Vietējās attīstības stratēģijas administratīvo ieviešanu nodrošina biedrības valde, kas izveidota viena cilvēka sastāvā, vienlaikus valdes loceklis pilda arī Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai administratīvā vadītāja pienākumus. Uz darba līguma pamata biedrība nodarbina arī Eiropas Zivsaimniecības fonda adminsitraīvo vadītāju, kā arī uz uzņēmuma līguma pamata – finanšu vadītāju (grāmatvedi). Nepietiekamā finansējuma dēļ neviens darbinieks biedrībā netiek nodarbināts uz pilnu slodzi, vienlaikus finansējuma trūkuma dēļ valde savus pienākumus veic brīvprātīgi bez atalgojuma.

Kopumā administratīvā personāla veikums ir vērtējams pozītivi, jo ir izpildīti visi izmērāmie pienākumi:

a) Ir nodrošināta visu projektu vērtēšanas procedūru, kā arī attīstības stratēģijas grozījumu, rīcības un finanšu plānu grozījumi;

42 |

b) Nodrošināta finanšu apguve un atbilstoši atskaišu gatavošana un sniegšana Lauku atbalsta dienestam un Valsts ieņēmumu dienestam;

c) Nodrošināta biedru interešu pārstāvība citās organizācijās, kā arī pastāvīgi apgūtas zināšanas un prasmes, kas saistītas ar vietējās rīcības grupas darbību;

d) Īstenoti atsevišķi ar ELFLA un EZF apguvi nesaistīti, bet vietējai kopienai nepieciešami projekti ar ārējā finansējuma piesaisti.

Vērtējot visu adminsitratīvā darba kopumu, secināms, ka dažas iespējas nav izmantotas nepietiekamā finansējuma un darbaspēka dēļ;

a) Nav īstenoti starptautiskās sadarbības projekti, lai gan stratēģijas ieviešanas laikā tika izveidots mepieciešamais vietējo rīcību grupu tīkls Latvijā un Lietuvā;

b) Nav pietiekamā daudzumā nodrošinātas vietējai sabiedrībai nepieciešamas apmācības, it sevišķi uzņēmējdarbības uzsākšanas, attīstības ideju radīšanas, kā arī ciemu attīstības veicināšanas jomā;

c) Nav nodrošināta regulāra visu ieviesto projektu saturiskā uzraudzība.

Secinājums:

1. Veidojot jaunas attīstības stratēģijas ieviešanas komandu, nodrošināt vismaz viena pilna laika (administratīvā vadītāja) darbinieku organizācijā, kā arī vadītāja palīgu. Vienlaikus saglabājot esošo sistēmu ar grāmatvedības ārpakalpojumu iegādi. Pētījuma veicēji ierosina nodalīt katra organizācijas darbinieka atbildības jomas, atbilstoši darba slodzes apmēram:

a. Administratīvais vadītājs (valdes priekšsēdētājs) – pilnas slodzes darbinieks ar šādiem pienākumiem:

i. Projektu atlases organizēšana, tai skaitā apmācību vadība par projektu sagatavošanu;

ii. Viena fonda projektu saturiskā uzraudzība; iii. Starptautiskās un starpteritoriālās sadarbības veicināšana un projektu

gatavošana/vadīšana; iv. Vietējai sabiedrībai nepieciešamu ārējā finansējuma piesaistes projektu

gatavošana un ieviešana; v. Pārstāvības nodrošināšana profesionālajās, nacionālajās un pašvaldības

institūcijās; b. Adminsitratīvā vadītāja palīgs (valdes loceklis) – vēlams pilnas slodzes darbinieks

ar šādiem pienākumiem: i. Biedrības lietvedības kārtošana; ii. Viena fonda projektu saturiskā uzraudzība; iii. Sabiedrības informēšanas nodrošināšana; iv. Vietējai sabiedrībai nepieciešamu apmācību organizēšana; v. Atskaišu gatavošana uzraugošajām institūcijām un stratēģijas ieviešanas

datu uzkrāšana;

43 |

c. Finanšu vadītājs (grāmatvedis) – ārpakalpojuma līgums: i. Biedrības finanšu plānošana; ii. Biedrības grāmatvedības kārtošana; iii. Atskaišu gatavošana uzraugošajām institūcijām, kā arī gada pārskata

gatavošana.

2.3. Projektu konkursu organizācija un projektu vērtēšana:

Šajā apakšnodaļā tiek izvērtēta projektu pieteikumu konkursu organizēšanas kvalitāte, saņemto pieteikumu kvalitāte un kvantitāte. Šajā apakšnodaļā uzsvars ir uz noradīto un neīstenoto projektu analīzi, lai secinātu iemeslus, kādēļ projektu iesniedzēji nav spējuši sagatavot kvalitatīvus pieteikumus. Apsdtiprināto projektu analīze tiek veikta nākamajā nodaļā.

Šajā nodaļā norādītā projektu numerācija tiek izmantota visā pētījuma tekstā!

Projektu vērtēšanu nodrošina biedrības izveidota projektu vērtēšanas komisija, kura darbojas uz vērtēšanas komisijas nolikuma pamata, savā darbā izmantojot vietējās rīcības grupas attīstības stratēģiju, kā arī tajā ietvertos vērtēšanas kritērijus. Rīcības grupai nav izstrādāti atsevišķi vērtēšanas kritēriji dažādām rīcībām, kā arī nav noteikts kā tiek piemēroti vērtēšanas kritēriji, ja tie ir noteikti dažādos diapazonos (piemēram “līdz 2 punkti”, bet vērtēšanas komisija piemēro 1.5 punktus).

Vērtēšanas komisija tiek veidota pēc principa, ka tajā ir jābūt:

a) vismaz 50% vietējiem iedzīvotājiem; b) tiem jāpārstāv juridisko zināšanu un finanšu zināšanu jomas; c) komisijā jāpiedalās speciālistam vai ekspertam no citas teritorijas vai vietējās rīcības

grupas.

Pētījuma izstrādātāji uzskata, ka vērtēšanas komisijas veidošanas principa ir veiksmīgi, jo šādā veidā vairākums vērtē vietējās vajadzības, projekta pieteikums tiek izvērtēts dažādu profesionāļu starpā, kā arī tiek sniegts neatkarīgs, bet profesionāls, viedoklis par vietējās vajadzības atbilstību vispārējiem nosacījumiem.

1.projektu iesniegumu kārta: 1.1. Informācijas centra izveidošana 1.2. Laivu stacijas izveidošana 1.3. Aktīvās atpūtas laukumu izveidošana Carnikavas novadā 1.4. Aprīkojuma un karšu iegāde orientēšanās, skriešanas un slēpošanas sacensību un orientēšanās apmācību rīkošanai 1.5. Komunālo problēmu iesniegumu interneta vietne 1.6. Pārvietojamas laivu piestātnes izvietošana un boju uzstādīšana upju transporta ceļa iezīmēšanai Gaujā 1.7. Plosta un laivu izveide maršrutam pa Gaujas upi Carnikavas novadā ar pieturu Ādažu novada teritorijā 1.8. Carnikavas novadpētniecības muzeja izveides pirmā kārta

44 |

Saņemtie projekti

Apstiprin ātie projekti

Noraidīt/Lauzts līgums

Piezīmes

9 8 1 lauzts līgums Līgums tika lauzts, jo iesniedzējs neapzinājās līdzfinansējuma likmi

(60%) un finansēšanas kārtību 2.projektu iesniegumu kārta: 2.1. Mūzikas un mākslas izglītībai nepieciešamā aprīkojuma uzlabošana 2.2. Pašvaldības sniegto pakalpojumu un to pieejamības uzlabošana, izveidojot elektronizētus pakalpojumus un pakalpojumu saņemšanas vietas 2.3. "Mūsu garāža" - Dārzniecības pakalpojumu sniegšana vietējiem iedzīvotājiem Carnikavas novada teritorijas uzkopšanai un labiekārtošanai /lauzts līgums par projekta īstenošanu/ 2.4. Orientēšanās poligons "Carnikava-Garciems" 2.5. Skeitparka izveidošana Carnikavas ciemā, bērnu un jauniešu brīvā laika kvalitatīvai pavadīšanai 2.6. Apgaismojuma uzlabošana tautas namā "Ozolaine" jaunu pašdarbības kolektīvu darbības nodrošināšanai 2.7. Nepieciešamā aprīkojuma iegāde jātnieku sporta attīstībai un sporta pasākumu pieejamībai Carnikavas novada iedzīvotājiem 2.8. Jāšanas sporta sacensību un treniņu aprīkojuma iegāde, bērnu un atpūtas laukuma iekārtošana 2.9. Pašvaldības pievadceļu zivsaimniecības uzņēmumiem rekonstrukcija Carnikavas un Gaujas ciemos Carnikavas novadā

Saņemtie projekti



Piezīmes

9 8 1 lauzts līgums Līgums tika lauzts, jo iesniedzējs (biedrība) neija gatavs īstenot

projektu ar 60% atbalsu 3.projektu iesniegumu kārta: 3.1. Smiltsērkšķu stādījumu izveide un žoga izveide stādījumu aizsardzībai 3.2. Carnikavas ciema ilgtspējīgas attīstības veicināšana, atjaunojot un uzlabojot biedrības "Nams Jūras ielā 5" biedru īpašumā esošo un publiski pieejamo teritoriju 3.3. Rekreācijas, tūrisma un pakalpojumu zivsaimniecībai dažādošana Lavera ezera apkārtnē un Carnikavas novadā 3.4. Laivu stacijas izveide Vecgaujā 3.5. Pārvietojama velosipēdu nomas punkta izveide /noraidīts kā neatbilstošs stratēģijai/ 3.6. Vides un ūdenstūrisma pakalpojumu centra izveide /noraidīts Lauku atbalsta dienestā/ 3.7. Mākslīgā sniega distanču slēpošanas trašu pakalpojuma nodrošināšana Carnikavas novada Piejūras zivsaimniecības teritorijās/noraidīts Lauku atbalsta dienestā/

Saņemtie projekti



Piezīmes

7 4 1 kā stratēģijai neatbilstošs, 2 kā

Projekti noraidīti, jo: a) Projektam nebija precīzas īstenošanas vietas;

45 |

kritērijiem neatbilstoši

b) Projekts nebija saistīts ar zivsaimniecību un tūrismu;

c) Projekta pretendentam nebija nokārtotas īpašuma tiesības.

4.projektu iesniegumu kārta: 4.1. Skaistumkopšanas pakalpojumu kvalitātes uzlabošana SIA ODETA 4.2. Nepieciešamā aprīkojuma iegāde kultūrizglītojošu pasākumu un brīvā laika pavadīšanas iespēju dažādošanai Kalngales iedzīvotājiem 4.3. Video analīzes metodes ieviešana treniņu procesā jāšanas sportā Carnikavas novadā /noraidīts Lauku atbalsta dienestā/

Saņemtie projekti



Piezīmes

3 2 1 neatbilstošs stratēģijai

Projekta īstenotājam nebija precīzas vietas, kur notiks projekta īstenošana

un nebija saprotams sabiedrības ieguvums no projekta īstenošanas

5.projektu iesniegumu kārta: 5.1. Zvejniecības tradīciju saglabāšanas veicināšana Gaujas krastā, Carnikavas ciemā 5.2. Carnikavas ciema ilgtspējīgas attīstības veicināšana, atjaunojot un uzlabojot biedrības "Nams Zvejnieku 9" biedru īpašumā esošo un publiski pieejamo teritoriju 5.3. Interešu tūrisma iespēju uzlabošana Carnikavas novadā: deju koncertprogramma "Piejūras dzīve mana.." kā jauns interešu tūrisma produkts Carnikavas novadā /noraidīts kā neatbilstošs stratēģijai/

Saņemtie projekti



Piezīmes

2 1 1 stratēģijai neatbilstošs

projekts

Projekts nebija saistīts ar zivsaimniecību un tūrismu

6.projektu iesniegumu kārta: 6.1. Nodarbību un āra dzīves apmācības inventāra iegāde Carnikavas 98.skautu un gaidu vienībai 6.2. APRĪKOJUMA IEGĀDE RITEŅBRAUKŠANAS SPORTA AKTIVITĀŠU VEICINĀŠANAI CARNIKAVAS CIEMĀ 6.3. SLĒPOŠANAS PULCIŅA IZVEIDOŠANA CARNIKAVAS NOVADA IEDZ ĪVOTĀJIEM 6.4. Aitu novietnes celtniecība, minitraktortehnikas iegāde ar frontālo iekrāvēju, dzirdnes, barotavas, elektriskā gana un žogu iegāde aitkopības nozares attīstībai Carnikavas novadā /noraidīts Lauku atbalsta dienestā/ 6.5. Dzīvokļu īpašnieku biedrības "Zvejnieku 19" projekts Carnikavas ciema teritorijas attīstības stratēģijas īstenošanai Zvejnieku ielā 19, Carnikavā, Carnikavas novadā, dzīvokļu īpašniekiem piederošajā, publiski pieejamā teritorijā 6.6. Bērnu un jauniešu velo parka ierīkošana Rotu 4, Carnikavā

46 |

6.7. Garciema tūrisma pakalpojumu centra un zivju kafejnīcas izveide /noraidīts Lauku atbalsta dienestā/ 6.8. Rekreācijas, tūrisma un pakalpojumu zivsaimniecībai dažādošana Laveru ezera apkārtnē un Carnikavas novadā /noraidīts Lauku atbalsta dienestā/

Saņemtie projekti



Piezīmes

8 5 3 noraidīti kā kritērijiem neatbilstoši

Projekti noraidīti, jo: a) Projekta īstenotājs nevarēja

pierādīt uzņēmuma naudas plūsmu nākotnē;

b) Projekti nebija saistīti ar zivsaimniecību un tūrismu.

7.projektu iesniegumu kārta: 7.1. Praktisks, tak un ērts. Pagrabings /noraidīts kā neatbilstošs stratēģijai/ 7.2. Dārzkopības un NĪ remontu un uzturēšanas pakalpojumu sniegšana vietējiem iedzīvotājiem 7.3. Pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošana /noraidīts kā neatbilstošs stratēģijai/

Saņemtie projekti



Piezīmes

3 1 2 noraidīti kā stratēģijai

neatbilstoši

Projekti noraidīti, jo, potenciālie projekta īstenotāji nespēja nodrošināt nākotnes naudas plūsmu, kā arī nebija nekustamo īpašumu dokumentācijas.

8.projektu iesniegumu kārta: 8.1. Aprīkojuma iegāde bezmaksas vieglatlētikas un nūjošanas sporta aktivitāšu veicināšanai Carnikavas novadā 8.2. Projektora un ekrāna iegāde tautas namam "Ozolaine" pasākumu piedāvājuma uzlabošanai un dažādošanai 8.3. Nepieciešamā tehniskā aprīkojuma iegāde kultūrizglītojošu pasākumu organizēšanai Kalngales iedzīvotājiem 8.4. Neformālās izglītības un brīvā laika pavadīšanas pakalpojumu sniegšana vietējiem iedzīvotājiem Carnikavas novadā /noraidīts Lauku atbalsta dienestā/ 8.5. Krūmmelleņu stādījumu ierīkošana 8.6. Bērnu rotaļu laukums Gaujas ciemā 8.7. Droša peldvieta!! /noraidīts kā neatbilstošs stratēģijai/

Saņemtie projekti



Piezīmes

7 2 1 noraidīts kā stratēģijai

neatbilstošs un 1 kritērijiem neatbilstošs

Projekti noraidīti, jo nebija saprotams to pienesums sabiedrības interesēm, kā arī projekta iesniedzējs nespēja iesniegt ar nekustamo īpašumu saistīto dokumentāciju

47 |

9.projektu iesniegumu kārta (pētījuma veikšanas brīdi nav saņemts Lauku atbalsta dienesta lēmums): 9.1. Pats darbiņš mani teica 9.2. Rekreācijas, tūrisma un pakalpojumu zivsaimniecībai pilnveidošana un dažādošana Lavera ezera apkārtnē un Carnikavas novadā

Saņemtie projekti



Piezīmes

2 2 0 Nav PPP biedrības Sernikon īstenotie projekti: 10.1. Multifunkcionāla sporta un bērnu atpūtas laukuma izveidošana Carnikavas ciemā 10.2. BĒRNU ROTAĻU LAUKUMA ATJAUNOŠANA UN PAPLAŠINĀŠANA TULPJU IELĀ 5, CARNIKAVĀ Secinājumi:

1) Kopumā secināms, ka projektu iesniegumi ir sagatavoti pietiekamā kvalitātē, jo noraidīto projektu, kas saistīts ar neatbilstību stratēģijai, ir maz. Lai arī vērtējumi projektu iesniegumiem nav augsti, izpētot vērtēšanas kritērijus, secināms, ka tie būtu jādetalizē un publiski jāskaidro to piemērošana;

2) Biežākie projektu noraidīšanas iemesli Lauku atbalsta dienestā: a. Nespēja nodrošināt naudas plūsmu nākotnē; b. Nav noformēti dokumenti par nekustamo īpašumu izmantošanu; c. Domstarpības par kritērija “zivsaimniecība un tūrisms” izmantošanu/piemērošanu;

3) Nākotnē jāsaglabā veiksmīgi izveidotie principa vērtēšanas komisijas izveidē/

2.4. Projektu saturiskā uzraudzība un komunikācija ar sabiedrību

Projektu saturisko uzraudzību nodrošina biedrības ELFLA adminsitratīvais vadītājs un EZF administratīvais vadītājs, atbilstoši katra kompetencē esošajiem finansējuma avotiem. Līdzšinējā prakse liecina, ka nav istrādāta atsevišķa kārtībā kādā veidā un kādā laikā tiek veikta projekta saturiskā uzraudzība. Uz pētījuma izstrādāšanas brīdi bija viekta lielākā daļa pabeigto projektu saturiskā uzraudzība, kas dokumentēta uz biedrības izstrādātas veidlapas, kā arī elektroniski tiek uzglabātas pārbaudes laikā veiktās fotofiksācijas. Pārbaužu laikā konstatētas atsevišķas atkāpes no projektu pieteikumiem, kuras projektu ieviesēji ir novērsuši pēc pārbaudes un iesnieguši pierādījumus vietējai rīcības grupai. Vienlaikus ir konstatēts viens iesniedzējs, kura projektu rezultāti netika konstatēti vai arī atbilstoši pakalpojumi netiek sneigti, tādēļ vietējā rīcības grupa visus saistītos materiālus ir nodevusi Lauku atbalsta dienestam tālākai darbībai.

Lai radītu caurspīdīgu un saprotamu uzraudzības proecdūru, pētījuma izstrādātāji ierosina:

1. Izstrādāt projektu saturiskās uzraudzības kārtību, kuru apstiprinātu biedrības padome un tajā būtu pieejama vismaz šāda informācija:

a. Pārbaudēs konstatējamie fakti (tai skaitā pārbaudes veikšanas veidlapa); b. Pārbaužu veikšanas biežums;

48 |

c. Pārbaudēs konstatēto trūkumu novēršanas kārtība; 2. Biedrības padomē apstiprināt ikgadējo saturisko pārbaužu plānu, kurā noteikt pārbaužu

veikšanu: a. Projektos, kuru ieviešana tikko noslēgusies; b. Projektos, kuru ieviešana turpinās; c. Projektos, kuru ieviešana noslēgusies ilgāku laiku atpakaļ;

3. Izstrādāt ikgadēju pārskatu par projektu saturiskajām pārbaudēm, ko ziņo biedrības padomei, kā arī publicē vietējās rīcības grupas mājas lapā.

Biedrība nodrošina sabiedrības informēšanu par vietējās rīcības grupas darbību un finansējuma piesaistes iespējām šādā veidā:

a. Informācijas par aktualitātēm, biedrības projektu konkursiem, kā arī projektiem izvietošana biedrības mājas lapā www.biedribasernikon.lv;

b. Informācijas par projektu konkursiem, kā arī projektu rezultātiem izvietošana Carnikavas novada pašvaldības mājas lapā www.carnikava.lv, kā arī Carnikavas novada pašvaldības informatīvajā izdevumā “Carnikavas novada vēstis”;

c. Vienu reizi stratēģijas ieviešanas gaitā tiek izdoti informatīvi bukleti par ELFLA un EZF, kas tika izplatīti visiem novada iedzīvotājiem kopā ar novada informatīvo izdevumu;

d. Par daudziem projektiem (finanšu iespēju robežās) sagatavoti video materiāli, kas publicēti www.biedribasernikon.lv, www.carnikava.lv, kā arī pārraidīti reģionālajās televīzijās;

e. Izdots kalendārs, kurā iekļauta informācija par īstenotajiem EZF projektiem, kā arī biedrības kontaktinformācija;

f. Rīkoti apmācību semināri par iespējām sagatavot projektu pieteikumus, kā arī šī pētījuma ietvaros uzsāktas diskusijas ar dažādām mērķa grupām par biedrības prioritātēm un rīcībām 2014.-2020.gadā.

Kā redzams, tad vietējā rīcības grupa ir organizējusi daudzus informatīvus pasākumus, kuru ietvaros izmantoti ļoti dažādi informācijas kanāli, tādēļ pētījuma veicēji piedāvā atsevišķus uzlabojumus informācijas izplatīšanas jomā:

a. Lai piesaistītu jauniešus un veicinātu to dalību projektu konkursos gan ar uzņēmējdarbības, gan sabiedrisko aktivitāšu projektiem, ieteicams izveidot mājas lapu un domu biedru grupu facebook.com vai twitter.com;

b. Būtiski ir apzināt vietējās sabiedrības vajadzības un nodrošināt informatīvus pasākumus ne tikai par projektu sagatavošanu, bet regulāri rīkot apmācības par tādām tēmām kā – uzņēmējdarbības uzsākšana, ciema (vai kopienas) attīstības nodrošināšana), attīstības ideju radīšana.

50 |

3. Stratēģijas ietvaros īstenoto projektu novērt ējums

Šajā nodaļā tiek vērtēti tikai tie projekti, kuri izturējuši visus vērtēšanas posmus un ir tikusi apstiprināta to ieviešana. Šīs nodaļas mērķis ir izvērtēt projektu ieviešanas sociāli-ekonomisko ieguldījumu, pamatojoties uz tajos noteiktajiem sasnieguma rādītājiem un mērķa grupu. Taču, ņemot vērā to, ka gandrīz visiem projektiem rādītājs „iedzīvotāju skaits, kuriem būs pieejams izveidotais pakalpojums” ir visu novada iedzīvotāju skaits un rādītājs „iedzīvotāju skaits, kuri gūs labumu no aktivitātes īstenošanas” parasti pārsniedz šo skaitu tiek secināts, ka tie nevar būt objektīvi pierādāmi uz izvērtējami, tādēļ projekta sociāli ekonomiskais ieguldījums tiek vērtēts pēc mērķa grupas un tai sniegtā pakapojuma nozīmīguma teritorijas siciāli ekonomiskajā attīstībā

Vērtējuma skala ir sekojoša:

Vērtējums 0 nav sociāli ekonomiskā ieguldījuma Mērķa grupa nav definēta Vērtējums 1 varētu būt sociāli ekonomiskais ieguldījums Mērķa grupa ir šaura, pakalpojumam/aktivitātei varētu

būt sociāli ekonomiskais ieguldījums novada sabiedrības vai ekonomikas attīstībā, bet šobrīd to nevar skaidri identificēt.

Vērtējums 2 ir neliels sociāli ekonomiskais ieguldījums Mērķa grupa ir skaitliski neliela, pakalpojumam/aktivitātei ir neliels ieguldījums novada sabiedrības vai ekonomikas attīstībā; Mērķa grupa aptver lielu iedzīvotāju skaitu, pakalpojumam/aktivitātei ir neliels ieguldījums novada sabiedrības vai ekonomikas attīstībā.

Vērtējums 3 ir ievērojams sociāli ekonomiskais ieguldījums Mērķa grupa ir skaitliski neliela, bet fokusēta (piemēram – ciema iedzīvotāji, daudzdzīvokļu nama iedzīvotāji), pakalpojumam/aktivitātei ir nozīmīgs ieguldījums ciema, daudzdzīvokļu nama, u.c. sabiedrībā un tās labklājībā; Mērķa grupa aptver lielu iedzīvotāju skaitu (novadu), pakalpojumam/aktivitātei ir nozīmīgs ieguldījums novada sabiedrības, tās labklājības vai ekonomikas attīstībā.

51 |

Projekta nr.

Projekta iesniedzējs Projekta nosaukums Projekta sociāli-ekonomikais

novērt ējums

Projekta ietekme uz mērķa grupām

Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansētie projekti:

1.2.

BDR Biedrība "Carnikavas uzņēmēju sadarbības un atbalsta centrs" Laivu stacijas izveide

Pētījuma autors nevar sniegt novērtējumu par šo projektu, jo vietējā rīcības grupa ir konstatējusi neatbilstības projekta rezultātu uzturēšanā un materiāli ir nodoti Lauku atbalsta dienestam tālākai izvērtēšanai

1.2.

BDR Biedrība "Carnikavas uzņēmēju sadarbības un atbalsta centrs" Informācijas centra izveide.


1.5.

BDR "Carnikavas novada attīstības biedrība"

Komunālo problēmu iesniegumu interneta vietne

Jaunradīto darbavietu skaits -1; Iedzīvotāju skaits, kuriem būs pieejams izveidotais pakalpojums – 6000 Iedzīvotāju skaits, kuri gūs labumu no aktivitātes īstenošanas – 15000 Projekts sniedz nozīmīgu sociāli ekonomisko ieguldījumu, jo iedzīvotājiem ietaupa laika un finanšu resursus, lai nebūtu fiziski jāierodas Carnikavas Komunālservisā ar iesniegumu. Vērtējums -3.

Pakalpojums nozīmīgs visiem novada iedzīvotājiem, bet ir īpaši nozīmīgs cilvēkiem ar kustību traucējumiem un jaunajām māmiņām, kuriem fizisk ierasties Komunālservisā ir apgrūtinājums, bet telefoniski nevar nosūtīt pieteikumu.

1.3. PSV Carnikavas novada dome

Aktīvās atpūtas vietu izveide Carnikavas novadā (Siguļos un Kalngalē).

Jaunradīto darbavietu skaits -0; Iedzīvotāju skaits, kuri gūs labumu no aktivitātes īstenošanas – 6513 Projekts sniedz nozīmīgu sociāli ekonomisko ieguldījumu, jo stiprina iedzīvotāju veselību, uzlabo viņu

Projekts ir nozīmīgs Siguļu un Kalngales ciemu iedzīvotājiem, jo pozitīvi ietekmē viņu veselību.

52 |

savstarpējo komunikāciju (sportojot un trenējoties kopā). Vērtējums -3.

1.4. BDR Orientēšanās klubs "KĀPA"

Aprīkojuma un karšu iegāde orientēšanās, skriešanas un slēpošanas sacensību un orientēšanās apmācību organizēšanai

Jaunradīto darbavietu skaits -0; Iedzīvotāju skaits, kuriem būs pieejams izveidotais pakalpojums – 2000 Iedzīvotāju skaits, kuri gūs labumu no aktivitātes īstenošanas – 1000 Projektam varētu būt sociāli ekonomiskais ieguldījums, jo uzlabo orientēšanās sacensību kvalitāti. Vērtējums-1

Projekts ir nozīmīgs orientēšanās sekcijas dalībniekiem


Mūzikas un mākslas izglītībai nepieciešamā aprīkojuma uzlabošana.

Jaunradīto darbavietu skaits -0; Iedzīvotāju skaits, kuriem būs pieejams izveidotais pakalpojums – 6513 Iedzīvotāju skaits, kuri gūs labumu no aktivitātes īstenošanas – 6513 Projektam ir ievērojams sociāli ekonomiskais ieguldījums, jo nodorošinātas kvalitatīvas nodarbības bēniem un jauniešiem, novērstas iespējamās kriminogēnās situācijas. Vērtējums-3

Projekts pirmkārt ir nozīmīgs Mūzikas un mākslas skolas audzēkņiem, viņu vecākiem.Otrkārt visiem novada iedzīvotājiem, kas var apmeklēt audzēkņu koncertus.


Pašvaldības sniegto pakalpojumu un to pieejamības uzlabošana, izveidojot elektronizētus pakalpojumus

Jaunradīto darbavietu skaits -0; Iedzīvotāju skaits, kuriem būs pieejams izveidotais pakalpojums – 4930

Projekts ir nozīmīgs Kalngales un Carnikavas ciemu iedzīvotājiem.

53 |

un pakalpojumu saņemšanas vietas.

Iedzīvotāju skaits, kuri gūs labumu no aktivitātes īstenošanas – 4930 Projektam ir nozīmīgs sociāli ekonomiskais ieguldījums, jo nodrošina elektronisko pakalpojumu izmantošanas iespējas Kalgales un Carnikavas ciemos. Vērtējums -3.

2.7. BDR Jātnieku klubs "Erceni"

Nepieciešamā aprīkojuma iegāde jātnieku sporta attīstībai un sporta pasākumu pieejamībai Carnikavas novada iedzīvotājiem

Jaunradīto darbavietu skaits -1; Iedzīvotāju skaits, kuriem būs pieejams izveidotais pakalpojums – 6013. Projekts sniedz nelielu sociāli ekonomisko ieguldījumu, jo sekmē tūristu piesaisti novadam, piedāvā aktīvās atpūtas un treniņu iespējas novada iedzīvotājiem, tas sekmē tūristu piesaisti Vērtējums-2

Projekts ir nozīmīgs novada iedzīvotājiem, kuri interesējas par jāšanas sportu.


Skeitparka izveidošana Carnikavas ciemā, bērnu un jauniešu brīvā laika kvalitatīvai pavadīšanai

Jaunradīto darbavietu skaits -0; Iedzīvotāju skaits, kuriem būs pieejams izveidotais pakalpojums – 6513 Iedzīvotāju skaits, kuri gūs labumu no aktivitātes īstenošanas – 6513 Projektam ir ievērojams sociāli ekonomiskais ieguldījums, jo tas nodorošinā kvalitatīvu brīvā laika pavadīšanu bērniem un jauniešiem,

Projekts ir nozīmīgs novada bērniem, jauniešiem, viņu vecākiem.

54 |

novērstas iespējamās kriminogēnās situācijas. Vērtējums-3


Apgaismojuma uzlabošana tautas namā "Ozolaine" jaunu pašdarbības kolektīvu darbības nodrošināšanai

Jaunradīto darbavietu skaits -0; Iedzīvotāju skaits, kuriem būs pieejams izveidotais pakalpojums – 6513 Iedzīvotāju skaits, kuri gūs labumu no aktivitātes īstenošanas – 6513 Projektam ir neliels sociāli ekonomiskais ieguldījums, jo tas nodorošina kvalitatīvu apgaismojumu tautas nama telpās. Vērtējums-2

Projekts ir nozīmīgs pašdarbības kolektīviem, novada iedzīvotājiem – pasākumu apmeklētājiem.

2.4. BDR Orientēšanās klubs "KĀPA"

Orientēšanās poligons "Carnikava-Garciems"

Jaunradīto darbavietu skaits -0; Iedzīvotāju skaits, kuriem būs pieejams izveidotais pakalpojums – 10000 Iedzīvotāju skaits, kuri gūs labumu no aktivitātes īstenošanas – 4000 Projektam ir ievērojams sociāli ekonomiskais ieguldījums, jo tas nodorošinā kvalitatīvu brīvā laika pavadīšanu novada iedzīvotājiem Vērtējums-3

Projekts ir nozīmīgs novada iedzīvotājiem

2.8.

BDR Biedrība "Latvijas Jātnieku-amatieru apvienība"

Jāšanas sporta sacensību un treniņu aprīkojuma iegāde, bērnu un atpūtas laukuma iekārtošana

Jaunradīto darbavietu skaits -1; Iedzīvotāju skaits, kuriem būs pieejams izveidotais pakalpojums – 7000 Iedzīvotāju skaits, kuri gūs labumu no aktivitātes īstenošanas – 700

Projekts ir nozīmīgs novada iedzīvotājiem, kuri interesējas par jāšanas sportu.

55 |

Projekts sniedz nelielu sociāli ekonomisko ieguldījumu, jo sekmē tūristu piesaisti novadam, piedāvā aktīvās atpūtas un treniņu iespējas novada iedzīvotājiem, tas sekmē tūristu piesaisti Vērtējums-2

3.1. Mārtiņš Krieviņš

Smiltsērkšķu stādījumu izveide un žoga izveide stādījumu aizsardzībai

Jaunradīto darbavietu skaits -0; Projekts sniedz nelielu sociāli ekonomisko ieguldījumu, jo sekmēs tūristu piesaisti novadam, piedāvājot smiltsērķu ogas. Vērtējums-2

Projekts ir nozīmīgs tā īstenotājiem.

4.1. SIA Odeta

Skaistumkopšanas pakalpojumu kvalitātes uzlabošana SIA ODETA

Jaunradīto darbavietu skaits -3; Iedzīvotāju skaits, kuriem būs pieejams izveidotais pakalpojums – 5000 Projekts sniedz nelielu sociāli ekonomisko ieguldījumu, jo uzlabo pakalpojuma kvalitati. Vērtējums-2

Projekts ir nozīmīgs skaistumkopšanas salona apmeklētājiem

4.2. BDR Biedrība "Kalngalieši"

Nepieciešamā aprikojuma iegāde kultūriglītojošu pasākumu un brīva laika pavadīšanas iespēju dažadošanai Kalngales iedzīvotājiem

Jaunradīto darbavietu skaits -0; Iedzīvotāju skaits, kuriem būs pieejams izveidotais pakalpojums – 1422 Projekts sniedz ievērojamu sociāli ekonomisko ieguldījumu, jo uzlabo Kalngales iedzīvotāju brīvā laika pavadīšanas iespējas. Vērtējums-3

Projekts ir nozīmīgs Kalngales iedzīvotājiem

56 |

6.3.

NOD Nodibinājums "Carnikavas sporta fonds"

Bezmaksas slēpošanas pulciņa izveidošana Carnikavas novada iedzīvotājiem.

Jaunradīto darbavietu skaits -0; Iedzīvotāju skaits, kuriem būs pieejams izveidotais pakalpojums – 7000 Iedzīvotāju skaits, kuri gūs labumu no aktivitātes īstenošanas – 200 Projektam varētu būt sociāli ekonomiskais ieguldījums, jo sekmēs slēpošanas pulciņa pakalpojma kvaltāti. Vērtējums-1

Projekts ir nozīmīgs slēpošanas pulciņa dalībniekiem

6.2.

NOD Nodibinājums "Carnikavas sporta fonds"

Aprīkojuma iegāde bezmaksas riteņbraukšanas sporta aktivitāšu veicināšanai Carnikavas novadā.

Jaunradīto darbavietu skaits -0; Iedzīvotāju skaits, kuriem būs pieejams izveidotais pakalpojums – 7000 Iedzīvotāju skaits, kuri gūs labumu no aktivitātes īstenošanas – 100 Projektam varētu būt sociāli ekonomiskais ieguldījums, jo sekmēs rineņbraukšanas pulciņa pakalpojma kvaltāti. Vērtējums-1

Projekts ir nozīmīgs riteņbraukšanas pulciņa dalībniekiem

6.1.

BDR Latvijas skautu un gaidu centrālā organizācija

Nodarbību un āra dzīves apmācības inventāra iegāde Carnikavas 98.skautu un gaidu vienībai.

Jaunradīto darbavietu skaits -0; Iedzīvotāju skaits, kuri gūs labumu no aktivitātes īstenošanas – 278 Projekts sniedz nelielu sociāli ekonomisko ieguldījumu, jo uzlabo skautu un gaidu nodarbību un nometnes kvalitāti. Vērtējums-2

Projekts ir nozīmīgs Carnikavas 98 skautu un gaidu vienības dalībniekiem

57 |

7.2. SIA ANTARS

Dārzkopības un nekustamā īpašuma remontu un uzturēšanas pakalpojumu sniegšana vietējiem iedzīvotājiem Carnikavas novada teritorijas un īpašumu uzkopšanai un labiekārtošanai.

Jaunradīto darbavietu skaits -1; Iedzīvotāju skaits, kuriem būs pieejams izveidotais pakalpojums – 3000 Iedzīvotāju skaits, kuri gūs labumu no aktivitātes īstenošanas – 7000 Projektam varētu būt sociāli ekonomiskais ieguldījums, jo sekmēs dārzkopības pakalpojma kvaltāti. Vērtējums-1

Projekts ir nozīmīgs tā īstnotājiem

8.5. Liene Mielava Krūmmelleņu stādījumu ierīkošana

Jaunradīto darbavietu skaits -0; Projekts sniedz nelielu sociāli ekonomisko ieguldījumu, jo sekmēs tūristu piesaisti novadam, piedāvājot krūmmelleņu ogas. Vērtējums-2

Projekts ir nozīmīgs tā īstenotājiem.

8.3. BDR Biedrība "Kalngalieši"

Nepieciešamā tehniskā aprīkojuma iegāde kultūrizglītojošu pasākumu organizēšanai Kalngales iedzīvotājiem

Jaunradīto darbavietu skaits -0; Iedzīvotāju skaits, kuriem būs pieejams izveidotais pakalpojums – 1429 Projektam ir ievērojams sociāli ekonomiskais ieguldījums, jo uzlabo Kalngales iedzīvotāju brīvā laika pavadīšanas iespējas. Vērtējums-3

Projekts ir nozīmīgs Kalngales iedzīvotājiem

8.1.

BDR "Latvijas Bērnu un Jauniešu Sporta asociācija"

Aprīkojuma iegāde bezmaksas vieglatlētikas un nūjošanas sporta aktivitāšu veicināšanai Carnikavas novadā

Jaunradīto darbavietu skaits -0; Iedzīvotāju skaits, kuriem būs pieejams izveidotais pakalpojums – 7000

Projekts ir nozīmīgs riteņbraukšanas pulciņa dalībniekiem

58 |

Iedzīvotāju skaits, kuri gūs labumu no aktivitātes īstenošanas – 400 Projektam ir neliels sociāli ekonomiskais ieguldījumu, jo sekmēs nūjošanas pulciņa darbības kvalitāti. Vērtējums-2


Projektora un ekrāna iegāde tautas nama ”Ozolaine” pasākumu piedāvājuma uzlabošanai un dažādošanai

Jaunradīto darbavietu skaits -0; Iedzīvotāju skaits, kuriem būs pieejams izveidotais pakalpojums – 6513 Iedzīvotāju skaits, kuri gūs labumu no aktivitātes īstenošanas – 6513 Projektam ir nozīmīgs sociāli ekonomiskais ieguldījums, jo tas nodorošina kvalitatīvu kinofilmu demonstrēšanu tautas nama telpās. Vērtējums-3

Projekts ir nozīmīgs iedzīvotājiem – pasākumu apmeklētājiem.

9.1. BDR "Carnikavas invalīdu biedrība" Pats darbiņš mani teica

Jaunradīto darbavietu skaits -0; Iedzīvotāju skaits, kuriem būs pieejams izveidotais pakalpojums – 40 Iedzīvotāju skaits, kuri gūs labumu no aktivitātes īstenošanas – 200 Projektam ir neliels sociāli ekonomiskais ieguldījumu, jo sekmēs čaklo roku kopas darbības kvalitāti. Vērtējums-2

Projekts ir nozīmīgs čaklo roku kopas dalībniekiem – novada pensionāriem.

59 |

Eiropas Zivsaimniecības fonda finansētie projekti:


Carnikavas novadpētniecības muzeja izveides pirmā kārta

Jaunradīto darbavietu skaits -0; Iedzīvotāju skaits, kuriem būs pieejams izveidotais pakalpojums – 4327 Projektam ir nozīmīgs sociāli ekonomiskais ieguldījums, jo tas nodorošina kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, veic izglītošanas funkciju. Vērtējums-3

Projekts ir nozīmīgs iedzīvotājiem un viesiem.

1.7.

BDR Biedrība "Carnikavas uzņēmēju sadarbības un atbalsta centrs"

Pārvietojamas laivu piestātnes izvietošana un boju uzstādīšana upju transporta ceļa iezīmēšanai Gaujā


1.6.

BDR Biedrība "Carnikavas uzņēmēju sadarbības un atbalsta centrs"

Plosta un laivu izveide maršrutam pa Gaujas upi Carnikavas novadā ar pieturu Ādažu novada teritorijā



Pašvaldības pievadceļu zivsaimniecības uzņēmumiem rekonstrukcija Carnikavas un Gaujas ciemos Carnikavas novadā.

Jaunradīto darbavietu skaits -0; Iedzīvotāju skaits, kuriem būs pieejams izveidotais pakalpojums – 4327 Projektam ir nozīmīgs sociāli ekonomiskais ieguldījums, jo tas nodorošina tradicionālās

Projekts ir nozīmīgs zivsaimniecības uzņēmējiem, iedzīvotājiem un viesiem.

60 |

zivsaimniecības saglabāšanos novadā. Vērtējums-3

3.2. BDR "Nams Jūras iela 5"

Carnikavas ciema ilgspējīgas attīstības veicināšna, atjaunojot un labiekārtojot biedrības"Nams Jūras iela 5"biedru īpašumā esošo un publiski pieejamo teritoriju

Jaunradīto darbavietu skaits -0; Iedzīvotāju skaits, kuriem būs pieejams izveidotais pakalpojums – 4042 Projektam ir nozīmīgs sociāli ekonomiskais ieguldījums, jo tas labiekārto ciema teritoriju. Vērtējums-3

Projekts ir nozīmīgs daudzdzīvokļu nama iedzīvotājiem, Carnikavas ciema iedzīvotājiem un viesiem..

3.3.

NOD Nodibinājums "Nodibinājums "SAUTIŅI""

Rekreācija, tūrisma un pakalpojumu zivsaimniecībai dažādošana Lavera ezera apkaimē un Carnikavas novadā

Jaunradīto darbavietu skaits -1; Iedzīvotāju skaits, kuriem būs pieejams izveidotais pakalpojums – 3000 Projektam ir nozīmīgs sociāli ekonomiskais ieguldījums, jo tas labiekārto Laveru ezera atpūtas teritoriju. Vērtējums-3

Projekts ir nozīmīgs Carnikavas ciema iedzīvotājiem un viesiem.

3.4. SIA Komunālservisa aģentūra

Laivu stacijas izveide Vecgaujā

Jaunradīto darbavietu skaits -1; Iedzīvotāju skaits, kuriem būs pieejams izveidotais pakalpojums – 20000 Projektam ir neliels sociāli ekonomiskais ieguldījumu, jo sekmēs ūdenstūrisma pakalpojumu kvalitāti Vērtējums-2

Projekts ir nozīmīgs novada iedzīvotājiem, laivu īpašniekiem un viesiem

61 |

5.2. BDR "Nams Zvejnieku 9"

Carnikavas ciema ilgtspējīgas attīstības veicināšana, atjaunojot un labiekārtojot biedrības"Nams Zvejnieku 9" biedru īpašumā esošo un publiski pieejamo teritoriju


Projekts ir nozīmīgs daudzdzīvokļu nama iedzīvotājiem, Carnikavas ciema iedzīvotājiem un viesiem.

5.1. SIA Gaujas laivinieki

Zvejniecības tradīciju saglabāšanas veicināšana Gaujas krastā, Carnikavas ciemā

Jaunradīto daļēja laika darbavietu skaits -2; Iedzīvotāju skaits, kuriem būs pieejams izveidotais pakalpojums – 300 Projektam ir nozīmīgs sociāli ekonomiskais ieguldījums, jo tas sekmē zvejniecības tradīciju saglabāšanu un nodrošina brīvā laika pavadīšanas iespējas. Vērtējums-3

Projekts ir nozīmīgs Carnikavas ciema iedzīvotājiem un viesiem.

6.5. BDR Dzīvokļu īpašnieku biedrība "Zvejnieku 19"

Dzīvokļu īpašnieku biedrības"Zvejnieku 19" projekts Carnikavas ciema teritorijas attīstības stratēģijas īstenošanai Zvejnieku ielā 19, Carnikavā, Carnikavas novadā, dzīvokļu īpašniekiem piederošā, publiski pieejamā teritorijā


Projekts ir nozīmīgs daudzdzīvokļu nama iedzīvotājiem, Carnikavas ciema iedzīvotājiem un viesiem.

6.6. BDR "BMX CARNIKAVA"

Bērnu un jauniešu velo parka ierīkošana Rotu 4, Carnikavā

Jaunradīto daļēja laika darbavietu skaits -1;

Projekts ir nozīmīgs novada jauniešiem

62 |

Iedzīvotāju skaits, kuriem būs pieejams izveidotais pakalpojums – visiem novada iedzīvotājiem Projektam ir neliels sociāli ekonomiskais ieguldījumu, jo sekmēs BMX sportā iesaistīto jauniešu treniņu kvalitāti Vērtējums-2

8.6. BDR "GAUJAS CIEMS" Bērnu rolaļu laukums Gaujas ciemā

Jaunradīto darbavietu skaits -0; Iedzīvotāju skaits, kuriem būs pieejams izveidotais pakalpojums – 670 Projektam ir neliels sociāli ekonomiskais ieguldījumu, jo sekmēs bērnu rotaļu kvalitāti Gaujas ciemā. Vērtējums-2

Projekts ir nozīmīgs Gaujas ciema bērniem un to vecākiem

9.2.

NOD Nodibinājums "Nodibinājums "SAUTIŅI""

Rekreācijas, tūrisma un pakalpojumu zivsaimniecībai dažādošana Lavera ezera apkārtnē un Carnikavas novadā

Jaunradīto darbavietu skaits -0; Iedzīvotāju skaits, kuriem būs pieejams izveidotais pakalpojums – 3000 Projektam ir nozīmīgs sociāli ekonomiskais ieguldījumu, jo labiekārto Lavera ezera atpūtas teritoriju. Vērtējums-3

Projekts ir nozīmīgs novada iedzīvotājiem un viesiem

63 |

Secinājumi:

Izvērtājot 33 īstenotos un īstenojamos projektus ir iegūts sekojošs vērtējums:

19 projektiem nozīmīgs sociāli ekonomiskais ieguldījums 9 projekiem ir neliels sociāli ekonomiskais ieguldījums 5 projektiem varētu būt sociāli ekonomiskais ieguldījums

Kopumā projekti dod sociāli ekonomisko ieguldījumu VRG teritorijas attīstībā, jo vairāk kā pusei tas ir nozīmīgs, bet 9 projektiem neliels ieguldījums. Tikai 5 projektiem ir indikācijas, ka tie varētu dot arī sociāli ekonomisko ieguldījumu. Nav tādu projektu, kuriem nav nekāda sociāli ekonomiskā ieguldījuma.

Lielāku sociāli ekonomisko ieguldījumu ir devuši infrastruktūras atjaunošanas un izveides projekti, kā arī sabiedrības izglītošanas un brīvā laika kvalitatīvas pavadīšanas iespēju nodrošināšana novada un ciemu iedzīvotājiem. Mazāks ieguldījums ir specifisku mērķa grupu – slēpotāju, nūjotāju, u.c. darbības atbalstam.

Iztrādājot jauno VRG stratēģiju vēlams izvērtēt atbalsta nepieciešamību interešu grupām, kuras ir vērstas uz plašāku sabiedrības daļu kā novadu, jo šāds ieguldījums vismazāk sniedz sociāli ekonomisko ieguldījumu novada attīstībā.

64 |

4. Vietējās attīstības stratēģijas ieviešanas rezultatīvie rādītāji

Šajā nodaļā tiek analizēti vietējās rīcības grupas attīstības stratēģijā noteiktie sasniedzami rezultāti 2007.-2013.gadā. Šīs nodaļas mērķis ir novērtēt stratēģijas ieviešanu pēc pašas rīcības grupas noteiktajiem rādītājiem, kā arī sniegt priekšlikumus rādītāju noteikšanai un identificēšanai nākotnē.

4.1. Kvantitatīvie rādītāji katrai r īcības plānā iekļautajai rīcībai un sasniegtie rezultāti

1. Rīcība (ELFLA) – Pakalpojumu pieejamības, kvalitātes un sasniedzamības uzlabošana vietējiem iedzīvotājiem

Rādītājs Vērt ība Sasniegtie rezultāti

Īstenoto projektu skaits šīs rīcības ietvaros Vismaz 7 Sasniegts

Īstenoti 7 projekti – 1.2, 1.1., 1.5, 2.1., 2.2., 4.1., 7.2.

Jaunu pakalpojumu sniegšanas punktu skaits

Vismaz 4 Sasniegts daļēji

Lai arī stratēģijas īstenošanas laikā rādītājs tika sasniegts – izveidotas divas pakalpojumu sniegšanas vietas internetā sakopsim.lv un pakalpojumi.carnikava.lv, kā arī informācijas punkts Lilastē un atklāta Carnikavas mūzikas un mākslas skolā, pētījuma veikšanas brīdī nedarbojās informācijas punkts Lilastē

Esošo pakalpojumu sniedzēju skaits, kas uzlabojuši sniegto pakalpojumu kvalitāti

Vismaz 1 Sasniegts

Projektu 4.1. un 7.2.ietvaros uzlaboti esošie pakalpojumi

2.Rīcība (ELFLA) – Sabiedrisko aktivitāšu dažādošana vietējiem iedzīvotājiem


Īstenoto projektu skaits šīs rīcības ietvaros Vismaz 8 Sasniegts

65 |

Īstenoti 14 projekti – 1.3., 1.4, 2.7., 2.5., 2.6., 2.4., 2.8., 4.2., 6.2., 6.3., 8..3., 8.1.,8.2., 9.1.

Jaunu sabiedrisko aktivitāšu īstenošanas vietu skaits

Vismaz 4 Sasniegts

Izveidotas 2 aktīvās atpūtas vietas (1.3.), izveidots skeitparks (2.5.), izveidots orientēšanās poligons (2.4.

Vietu skaits, kurās pilnveidota esošā sabiedrisko aktivitāšu infrastruktūra un aprīkojums un ieviestas jaunas sabiedriskās aktivitātes

Vismaz 4 Sasniegts

Uzlabota infrastruktūra 2 zirgu staļļos (2.7. un 2.8.), uzlabots aprīkojums tautas namā “Ozolaine”, uzlaboti pakalpojumi Kalngales iedzīvotājiem (4..2. un 8.3.)

Inovatīvu, līdz šim biedrības teritorijā nebijušu sabiedrisko aktivitāšu veidu īstenošanas vietu skaits

Vismaz 1 Sasniegts

Līdz šim nebijušas aktivitāšu vietas- orientēšanās poligins (2.4.) un skeitparks (2.5.)

3.Rīcība (ELFLA) Lauksaimniecības pārtikas produktu att īstības veicināšana Vietējās attīstības Stratēģijas īstenošanas teritorijā


Jaunu iekārtu iegāde, infrastruktūras izveide lauksaimniecības produkcijai ražošanai un pirmapstrādei, tai skaita pašu ražotās produkcijas iepakošanai, vai

2 uzņēmumi vai cita veida lauksaimniecībā iesaistītās personas

Sasniegts

Izveidota smiltsērkšķu audzētava (3.1.) un paplašināta krūmmeleņu audzēšanas vieta (8.5.)

Jaunu iekārtu iegāde, infrastruktūras izveide lauksaimniecības produkcijai pārstrādei, un pirmapstrādei mājas apstākļos, tai skaita iepakošanai

nav

Nebija plānoti

Sasniedzamie kvantitatīvie rādītāji rīcības plāns “Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.-2013.gadam” pasākuma “Teritorijas attīstības stratēģiju īstenošana” ietvaros 2009.-2013.gadam:

66 |

• vietu skaits, kurās veikti labiekārtošanas darbi; • jaunu tūrisma objektu skaits; • jaunu ar zivsaimniecību saistītu infrastruktūras objektu skaits; • jaunu ar zivsaimniecību nesaistītu ražošanas objektu skaits.

1. Rīcība (EZF) – Teritoriju, kur ās veic zivsaimniecības darbības, atjaunošana un attīstība.

Rezultātu novērt ēšanas indikators Kvantitat īvais rādītājs

Sasniegtie rezultāti

Vietu skaits, kurās veikti labiekārtošanas darbi

Vismaz 2 Sasniegts

Labiekārtošanas darbi veikti novadpētniecības centrā (1.8.), daudzdzīvokļu namos Jūras ielā 5, Zvejnieku ielā 9 un 19 (5.2, 6.5.), Gaujas krastā Stacijas ielā (5.1.), BMX trasē (6.6.) un Gaujas ciema rotaļu laukumā (8.6.)

Atjaunoto pievadceļu skaits Vismaz 4 Sasniegts

Zvejnieku iela, Stacijas iela, Jūras iela, Jomas iela un ceļš “Gaujas stacija – 31.km” (2.9.)

2. Rīcība (EZF) – Atbalsts tūrisma un zivsaimniecības attīstībai biedrības „Sernikon” teritorij ā

Rezultātu novērt ēšanas indikators Kvantitat īvais rādītājs

Sasniegtie rezultāti

Īstenoto projektu skaits šīs rīcības ietvaros Vismaz 5 Sasniegts daļēji

Īstenoti 4 projekti (1.7., 3.3., 3.4. un 9.2.)

Jaunu tūrisma objektu skaits Vismaz 3 Sasniegts daļēji

Izveidoti 2 objekti – Laveru ezera apkārtne (3.3., 9.2.) un laivu stacija Vecgaujā (3.4.)

Rekonstruētu un uzlabotu esošo tūrisma objektu skaits, kuros ieviests jaunu pakalpojumu piedāvājums

Vismaz 1 Sasniegts

Izveidots plosta un laivu maršruts Gaujas upē (1.7.)

67 |

4.2. Rezultatīvie rādītāji katrai r īcības plānā iekļautajai rīcībai

Sasniedzamie rezultatīvie rādītāji rīcības plāna 2009.–2013.gadam Lauku attīstības

programmas 2007.–2013.gadam pasākumā “Vietējās attīstības stratēģijas” ietvaros:

1. Rīcība (ELFLA) – Pakalpojumu pieejamība, kvalitāte un sasniedzamība vietējiem

iedzīvotājiem

Rezultatīvie rādītāji Sasniegtais rezultāts

Veicināta iedzīvotāju aktivitāte vismaz 3

ciemos

Sasniegts

Iedzīvotāju aktivitāte veicināta Carnikavas

(piem.4.1.,2.1.), Lilastes (1.2.) ciemos, kā arī novadā

kopumā (1.5. un 2.2.)

Piezīme – rezultatīvais rādītājs drīzāk piemērojams

2.rīcības novērtēšanai

Palielinājies iedzīvotājiem pieejamo

pakalpojumu klāsts vismaz 3 ciemos

Sasniegts

Iedzīvotāju aktivitāte veicināta Carnikavas

(piem.4.1.,2.1.), Lilastes (1.2.) ciemos, kā arī novadā

kopumā (1.5. un 2.2.)

Uzlabojies pakalpojumu pieejamības

pārklājums Carnikavas novadā –

pakalpojumu sniedzēji pieejami vismaz

50% Carnikavas novada ciemu

Sasniegts

Dažādu pakalpojumu saņemšana iespējama –

Kalngales, Carnikavas, Lilastes, Garciema (ietver

Mezgarciemu, Mežciemu un Garciemu) ciemos

2. Rīcība (ELFLA) – Sabiedrisko aktivitāšu dažādošana vietējiem iedzīvotājiem


Veicināta iedzīvotāju iniciatīva un

iesaistīšanās kopienas dzīvē vismaz 3

ciemos

Sasniegts

Iniciatīvas veicinātas – Kalngales (4.2., 8.3.), Siguļu

(1.3.), Carnikavas (6.2., 6.3., u.c.), Eimuru (2.8.)

ciemos

Palielinājies sabiedrisko aktivitāšu

īstenošanas vietu skaits vismaz 2 ciemos

Sasniegts

68 |

Īstenošanas vietu skaits palielinājies Kalngalē (4.2.,

8.3., 1.3.), Siguļos (1.3.), Carnikavā (2.5.)

Vismaz 30% iedzīvotāju uzskata, ka

palielinājusies iespēja īstenot savas

iniciatīvas

Sasniegts daļēji

Atbilstoši 2014.gadā veiktajam Carnikavas novada

pašvaldības pētījumam, secināms, ka 28% novada

iedzīvotāju piedalās sabiedriskās aktivitātēs

3.Rīcība (ELFLA) - Lauksaimniecības pārtikas produktu att īstības veicināšana Vietējās

attīstības Stratēģijas īstenošanas teritorijā


Uzlabojusies uzņēmējdarbības vide

vismaz 1 ciemā

Sasniegts

Sniegts atbalsts diviem lauksaimniecībā

nodarbinātajiem Eimuru ciemā (3.1. un 8.5.)

Sasniedzamie rezultatīvie rādītāji rīcības plāns “Rīcības programmas Eiropas

Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.-2013.gadam” pasākuma “Teritorijas

attīstības stratēģiju īstenošana” ietvaros 2009.-2013.gadam:

1. Rīcība (EZF) – Teritoriju, kur ās veic zivsaimniecības darbības, atjaunošana un attīstība.

Rezultātu novērt ēšanas indikators Sasniegtais rezultāts

Uzlabojusies vietējo iedzīvotāju dzīves

vide - vismaz 3 ciemos

Sasniegts daļēji

Dzīves vide uzlabojusies Carnikavas (2.9 un 1.8,

u.c.) un Gaujas (8.6., 2.9.) ciemos

Uzlabojusies uzņēmējadarbības

infrastruktūra – vismaz 2 ciemos

Sasniegts

Uzņēmējdarbīabs infrastruktūra uzlabojusies

Carnikavas uun Gaujas ciemos (2.9.)

2. Rīcība (EZF) – Atbalsts tūrisma un zivsaimniecības attīstībai biedrības ‘Sernikon”

teritorij ā.

Rezultātu novērt ēšanas indikators Sasniegtais rezultāts

69 |

Palielinājies tūristu un atpūtnieku

apmeklējumu skaits ciemos, kur īstenoti

projekti– palielinājums par 10%

Sasniegts daļēji

Tieši dati par ciemu tūristu un atpūtnieku skaita

pieaugumu nav pieejami, bet subjektīvi vērtējot

atpūtnieku skaitu (novietotās automašīnas piekrastē)

var secināt, ka atpūtnieku skaits pieaug, bet

vienlaikus negatīvi vērtējams fakts ir tūristu skaita

samazināšanās, jo pēdējo gadu laikā ir slēgtas visas

lielākās naktsmītnes, līdz ar to faktiski tūrisms (ar

nakšņošanu vismaz vienu nakti) nav iespējams ārpus

Garciema

Vismaz 25% iedzīvotāju uzskata, ka

palielinājusies uzņēmējdarbības

aktivitāte Carnikavas novadā

Sasniegts

Tieši dati nav pieejami, bet ir iespējams izteikt

pieņēmumi no Carnikavas novada pašvaldības

2014.gada pētījuma, kur iedzīvotāji izteikuši

viedokli par darba vietu pieejamību – nepilni 60%

uzskata, ka ir iespējams atrast pastāvīgu darba vietu

novadā

Secinājumi:

1) Kopumā stratēģija ieviesta atbilstoši plānotajiem rādītājiem, izņemot Eiropas Zivsaimniecības fonda 2.rīcību, kurā netika īstenots pietiekams skaits projektu, kā arī netika sasniegti rādītāji ciemu aptvēruma aspektā. Kopumā, analizējot radušos situāciju, var secināt, ka galvenie ietekmējošie faktori EZF 2.rīcības neizpildē bija:

a. Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās, kā rezultātā slēgtas lielākās naktsmītnes, kā arī uzņēmēji nebija gatavi ieguldīt 40% līdzfinansējumu attīstības projektos;

b. Plānošanas perioda pirmajā pusē EZF projektus bija iespējams īstenot tikai daļā teritorijas, bet arī paplašinot teritoriju uzņēmēji nespēja pielāgoties administratīvajam kritērijam – tūrisms, ka saistīts ar zivsaimniecības nozari, jo tam trūka precīzu skaidrojumu;

2) Kopumā vērtējams, ka iznākuma rādītāji ir pārāk vispārīgi un faktiski neliecina par teritorijas ekonomisko izaugsmi, tādēļ jaunajā plānošanas periodā būtu jānosaka izmērāmi kritēriji (tai skaitā norādot uz datu avotu), kā arī kritēriji, kas tieši ietekmē uzņēmējdarbības attīstību (piemēram – uzņēmumu skaits vai darbavietu skaits);

70 |

3) Vērā ņemams faktors ir tas, ka visā stratēģijas īstenošanas laikā par EZF finansējumu netika īstenots neviens projekts, kura finansējuma saņēmējs būtu zivsaimniecības nozares uzņēmums, tādēļ nākošajā VRG stratēģijā būtu jāparedz īpašas rīcības tieši zivsaimniecības nozares saglabāšanai un attīstībai.

71 |

5. Vietējās rīcības grupas darbības teritorijas izmaiņu novērt ējums

Šīs nodaļas mērķis ir izvērtēt alternatīvas vietējās rīcības grupas darbības teritorijas izmaiņām, kas saistīts ar noteikto minimālo iedzīvotāju skaitu rīcības grupas darbības teritorijā – 10 000. Šīs nodaļas ietvaros tiks veikta alternatīvu analīze, kā arī izvēlētā labākā risinājuma padziļināta analīze.

5.1. Alternatīvu analīze

Papildu teritorijas Ieguvumi Trūkumi Carnikavas novads +

Saulkrastu novads Kopīgi vai līdzīgi risināmas jomas: • Iedzīvotāju skaits abos novados kopā

pārsniedz noteikto 10000 minimuma robežu.

• Ir kopēja piekraste ar līdzīgu garumu (Carnikavas novads 19 km, Saulkrastu novads -17 km).

• Dabas parks “Piejūra” iekļaujas abās novada teritorijās.

• Veloceļš Eirovelo13 iet cauri abiem novadiem.

• Dārzciemu apdzīvojuma problēmas ir kopīgas abiem novadiem.

• Abi novadi iekļaujas iniciatīvā „Saviļņojošā Vidzeme”.

• Zvejniecības un zivsaimniecības joma – tradicionālā nodarbe piekrastes teritorijās.

• Novadus šķēršo dzelzceļa līnija Rīga-Skulte.

Vienojošie uzstādījumi novadu attīstības dokumentos: • Tūrisma attīstība;

Saukrastu novadam ir jāizstājas no Rīgas rajona lauku attīstības biedrības.

72 |

• Pakalpojumu attīstība; • Kultūrmantojuma saglabāšana.

Vidzemes piekraste (Saulkrastu novads, Salacgrīvas novads un Skultes pagasts)

Kopīgi vai līdzīgi risināmas jomas: • Novadi iekļaujas iniciatīvā „Saviļņojošā

Vidzeme”. • Veloceļš Eirovelo13 iet cauri novadiem.

• Zvejniecības un zivsaimniecības joma – tradicionālā nodarbe piekrastes teritorijās.

Vienojošie uzstādījumi novadu attīstības dokumentos: • Tūrisma attīstība;

Novadu teritorijas rindojas viena aiz otras, vienotai VRG pārāk izstiepta teritorija.

Ziemeļu Pierīga (Garkalnes novads, Ādažu novads)

Kopā ar Ādažu novadu tiek plānots abu no integrēts izglītības piedāvājums. Kopā ar Garkalnes novadu notiek kopīgi sports pasākumi.

Nav piekrastes un attiecīgi zivsaimniecības nozares. Tūrisma attīsība nav novadu attīstības prioritāte.

Secinājums: Izvērtējot Carnikavas novada un apkārtējo novadu kopīgās intereses, redzams, ka visvairāk kopīgā un papildinošā Carnikavas novadam ir ar Saulkrastu novadu.

5.2. Saulkrastu novada teritorijas raksturojums

Teritorijas platība un izvietojums

Platība 48 km² Saulkrastu novads (Saulkrastu pilsēta ar lauku teritoriju) atrodas Rīgas jūras līča DA daļā, Vidzemes piekrastē, Rīgas rajona Z daļā, 45 km attālumā no Rīgas, robežojas ar Sējas, Ādažu un Carnikavas novadiem un Limbažu rajona Skultes pagastu. 17 km gara jūras piekraste.

Saulkrastu novads robežojas ar Carnikavas novadu Rīgas jūras līča DA daļā. Gan Saulkrastu, gan Carnikavas novadam ir līdzīgs piekrastes garums – attiecīgi 17 un 19 km.

73 |

Teritorijas veids Meži - 63% Ūdeņi - 2% Lauksaimniecības zeme- 5% 24 dārzkopību sabiedrību teritorijas jeb dārzciemi Pilsēta 12% novada teritorijas

Gan Saulkrastu, gan Carnikavas novadā ir ievērojamas mežu teritorijas, kā arī lauksaimniecība nav nozīmīgākā nozare novada attīstībai. Abām teritorijām ir ievērojamas dārzciemu platības, kurās vasarnieki daudzkārt palielina sezonālo iedzīvotāju skaitu novados.

5.2.1. Dati par apdzīvojumu un iedzīvotājiem

Iedzīvotāju skaitu:

Iedzīvotāju skaits Saulkrastu novada teritorijā Datu avots – www.csb.gov.lv

2010.gadā - 5868 2012.gadā - 5845 2014.gadā – 5773

Pastāvīgo iedzīvotāju skaits Saukrastu novadā nedaudz samazinās, pēdējo 4 gadu laikā tas samazinājiem par 1,6%.

74 |

Iedzīvotāju izvietojums skaits pa ciemiem:

Būtiskākie attīstības un apdzīvojuma centri

Galvenie apbdzīvojuma centri novadā ir:

• Saulkrastu pilsēta (no 1991.g.), • Pabaži, • Zvejniekciems.

Novadā kopumā vasarnīcu ciemos un dārzkopības kooperatīvos ir aptuveni 5400 vasarnīcu.

Arī Saulkrastu pilsētā iedzīvotāju skaits samazinās, tajā dzīvoja: 2010. gadā – 3130 iedzīvotāji, 2012. gadā – 3085 iedzīvotāji, 2014. gadā – 2993 iedzīvotāji. (avots.csb.gov.lv) Vasarnīcu un mazdārziņu liels apbūves teritoriju īpatsvars (līdzīgi kā Carnikavas novadā), kas ir būtisks iedzīvotāju sezonālā skaita izmaiņu pamats.

Iedzīvotāju blīvums Vidējais apdzīvotības blīvums novadā ir 120 cilvēki uz kvadrātkilometru

Saukrastu novadā ir lielāks iedzīvotāju blīvums kā Carnikavas novadā, to lielā mērā, iespejams, nosaka tas, ka 12% Saukrastu novada teritorijas aizņem Saulkrastu pilsēta.

Par demogrāfisko situāciju:

Jaundzimušo skaits

2010.gadā - 51

Neskatoties uz to, ka iedzīvotāju skaits novadā nedaudz samazinās, jaundzimušo skaits novadā pieaug.

75 |

Datu avots – www.csb.gov.lv

2012.gadā - 61 2014.gadā - 66

Secinājumi: Saukrastu novada demogrāfij ā ir pozitīva tendence – jaundzimušo skaits palielinās. Tomēr galvenā novada apdzīvojuma iezīme, kas ietekmē visa novada attīstību ir sezonālie iedzīvotāji jeb vasarnieki, kuri palielina novada iedzīvotāju skaitu vasaras sezonā vairākas reizes. Līdzīga tendence ir arī Carnikavas novada Dārzciemu teritorijās.

5.2.2. Dati par ekonomisko un uzņēmējdarb ības situāciju

Uzņēmumu skaits VRG darbības teritorijā uz 1000 iedzīvotājiem Datu avots – www.csb.gov.lv

2010.gadā - 47 2012.gadā - 63 2014.gadā - 70

Uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem novadā pieaug, to veicina gan tūrisma, gan ostas attīstība.

Bezdarba līmenis pret darbspējīgā vecumā esošajiem Datu avots –www.nva.gov.lv

2010.gadā – 7,4 % 2012.gadā – 4,6 % 2014.gadā – 3,9 %

Pēckrīzes periodā, tāpat kā citur pierīgā, arī Saulkrastu novadā bezdarba līmenis ir samazinājies.

Jauniešu bezdarbnieku skaits Datu avots – Nodarbinātības valsts aģentūras filiāles

2010.gadā - 35 2012.gadā - 13 2014.gadā - 15

Jauniešu bezdarbnieku skaits 2014. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, ir samazinājie vairāk nekā uz pusi, tomēr vēl jāmeklē instrmenti, kas ļaus to novērst pilnībā.

Būtiskākās uzņēmējdarbības nozares pēc to apgrozījuma

2014.gadā: 1.vieta: uzskaites, grāmatvedības un revīzijas pakalpojumi 2.vieta: ēku būvniecība

Novadā reģistrēto konsultāciju uzņēmumu darbība lielākajā daļā nenotiek novada teritorijā. Saulkrastu pašvaldībā lielākais uzņēmējs ir ceļu būves firma “Binders”. Nozīmīga ir Skultes ostas un tās uzņēmumu darbība. Attīstās tūrisma pakalpojumi.

76 |

Datu avots – http://www.lursoft.lv/lursoft-statistika/

3.vieta: mazumtirdzniecība

Lielāko daļu uzņēmumu veido vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un darījumi ar nekustamo īpašumu. Saulkrastu pašvaldībā lielākais uzņēmējs ir ceļu būves firma “Binders”, ņemot verā firmas darbības specifiku, tās ieguldījums novada ieguldījums vietējā ekonomikā ir relatīvi neliels – gandrīz viss darbības apjoms notiek ārpus novada teritorijas; arī darbinieki pārsvarā ir no citām teritorijām Skultes osta pēdējo gadu laikā ir kļuvusi par līderi starp mazajām tirdzniecības ostām. Ostā bāzējas vairāki kravu uzglabāšanas un pārkraušanas uzņēmumi, kas apstrādā dažāda veida kravas, to vidū dominē kokmateriāli. Skultes osta bāzējoties zem uzņēmuma nosaukuma SIA “Skultes kokosta”, novadā ierindojas sestajā vietā stap lielākajiem uzņēmumiem. Skultes ostas teritorijā darbu uzsācis SIA „VARITA”, kas nodarbojas ar zvejniecību, ir uzcelta saldētava.

Zivsaimniecības nozares apraksts:

Zivsaimniecības uzņēmumu skaits Datu avots – Lursoft pakalpojums

2014.gadā - 5 uzņēmumi

Ar zvejniecību kā komercdarbības veidu ostā nodarbojas SIA “Varita”, kuras īpašumā ir viens zvejas kuģis (licencētā rūpnieciskā zveja) un viena zvejas laiva (komerciāla zveja piekrastes ūdeņos) un SIA “A.I. un KO”, kuru īpašumā ir divi zvejas kuģi (komerciāla zveja piekrastes ūdeņos) kuriem ir līgumi ar pārvaldi par esošo zemju un piestātņu izmantošanu savu saimniecisko darbību nodrošināšanai. SIA “ASK” Zvejniekciemā ir Rīgas uzņēmuma SIA “ASK” kuģu būvētavas filiāle, kas nodarbojas ar laivu būvi un laivu remontu. 2010. gada beigās uzņēmumā tika pabeigta remonta ceha ar kompresora cehu rekonstrukcija.

Saulkrastu novads ir Zivsaimniecībai nozīmīga teritorija Latvijā. Situāciju zivju un to produktu ražošanas tirgū lielākoties ietekmē nozares produkcijas starptautiskā tirgus tendences un izmaiņas. Vietējo uzņēmumu kopējais apgrozījums ir atkarīgs no eksporta un importa apjomiem, kā arī no politikās virzības un pieņemtajiem lēmumiem.

77 |

Lauksaimniecības nozares apraksts:

Lauksaimniecībai kā nozarei nav liela nozīme novada ekonomikā, novadā ir 5 zemnieku saimniecības, bet vasarnīcu ciemos un dārzkopības kooperatīvos (kopumā ap 5400 vasarnīcu) notiek mazdārziņu „lauksaimniecība”.

Tūrisma nozares apraksts:

Saulkrastu novads ir ievērojams ar kultūrvēsturisko mantojumu un dabas resursiem. Saulkrastu atrašanās vieta, dabas bagātības Saulkrastus pozicionē kā nozīmīgu bāzes vietu un vienu no ceļa mērķiem un pieturvietu plašāku maršrutu ietvaros Vidzemes un Rīgas tūristiem. Aktīvās atpūtas iespējas, ņemot vērā reģiona ģeogrāfisko atrašanos vietu pie jūras, ir ievērojami saistītas ar sezonalitāti. Vasaras sezonā tiek piedāvāts: velo noma, jūras laivu noma un izbraucieni ar laivām pieredzējušu instruktoru pavadībā, zirgu izjādes Zvejniekciemā, Saulkrastu un Zvejniekciema skeitparki, peintbola parks “Bušas”, atpūta uz ūdens Lilastē. Ziemā tiek piedāvātas distanču slēpošanas trases. Savus pakalpojumus piedāvā Saulkrastu sporta halle. Saulkrastu TIC ir izstrādājis pārgājienu, velobraucēju un slēpotāju tūrisma maršruta „Pāri četrām upēm” karti, kā arī sadarbībā ar Limbažu TIC ir izstrādāti tūrisma maršruti. 2012. gadā Saulkrastu TIC saņēma „Q–Latvia” sertifikātu. Novada uzņēmēji ir iesaistījušies „Saviļnojošā Vidzeme” tūrisma iniciatīvā. Analizējot tūristu apkalpojošo infrastruktūru, jāņem vērā, ka sezonā pieprasījums pārsniedz piedāvājumu (novadā ir 16 naktsmītnes – viesnīcas, viesu nami, kempingi) un uzsvars jāliek uz pakalpojumu klāstu daudzveidību un piedāvājuma klāsta paplašināšanu rudens, ziemas un pavasara mēnešiem. Lai nodrošinātu nepieciešamo naktsmītņu pieejamību, būtu piesaistāmi vietējie izdzīvotāji, un būtu jādomā par jaunu naktsmītņu izveidi vai būvniecību. Pakalpojumu nozares apraksts:

Uzņēmējdarbības attīstība Saulkrastos pamatā saistīta ar pakalpojumu sfēru. To veido tirdzniecības un tūrisma infrastruktūras uzņēmumi. Lielākais uzņēmumu īpatsvars ir nelieli (līdz 10 darbiniekiem), orientēti pamatā uz vietējo tirgu, attīstību balstot uz ienākumiem vasaras sezonā. Saulkrastos darbojas 9 skaistumkopšanas saloni, Viesu mājās „Rozēni” un „Asni” pieejami sertificēta pirtnieka pakalpojumi un dažādas ārstnieciskās programmas. Saulkrastu sporta hallē tiek piedāvātas fitnesa nodarbības un apmeklētājiem pieejama trenažieru zāle. Saulkrastos un to apkārtnē ir attīstīta laba infrastruktūra ēdināšanas pakalpojumu pieejamībai: aptuveni 25 kafejnīcas, bāri. Daļa no ēdināšanas paklpojumu vietām atrodas naktsmītņu nodrošināšanas vietās: kempingos, viesnīcās un viesu namos. Ēdināšanas paklpojumu pieejamībai ir izteikta sezonāla ietekme. Pakalpojumus novadā sniedz veselības un sociālās iestādes (skat. turpmāk).

78 |

Nozīmīgs darba devējs ir Skultes osta, kura pēdējo gadu laikā kļuvusi par līderi starp Latvijas mazajām ostām, pārkrauto kravu apjoma ziņā apsteidzot Salacgrīvu, un plāno arī turpmāk palielināt pārkraušanas apjomus un veikt ostas hidrotehnisko būvju rekonstrukcijas darbus.

Secinājumi: Saulkrastu novadā uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem (tāpat kā Carnikavas novadā) pieaug, to veicina gan tūrisma, gan ostas attīstība. Nozīmīgākās nozares novada attīstībai un darbavietu izvedei ir tūrisms un pakalpojumi, jo novadā reģistrētie konsultāciju uzņēmumi (pārsvarā) nedarbojas novada teritorijā un nedod tajā darbavietas. Lai gan zvejniecībai novada ekonomikā nav galvenā loma, tomēr tradicionāli tā ir bijusi un ir piekrastes teritorijā nozīmīga darbības joma.

5.2.3. Dati par pakalpojumiem un sabiedriskajām aktivit ātēm

Novada teritorijā reģistrēto nevalstisko organizāciju skaits Datu avots – http://www.lursoft.lv/lursoft-statistika/

2014.gadā – 76, no tām 70 biedrības, 5 nodibinājumi un 1 draudze

Nevalstisko organizāciju skaits un to aktivitāte novadā pieaug. Veidojas interešu organizācijas gan jauniešiem, gan pensionāriem.

Sabiedriski aktīvu cilvēku skaits novadā (pašdarbībā u.c. iniciatīvās iesaistītie cilvēki) Datu avots - www.kulturaskarte.lv

2014.gadā – 201 dalībnieks

Sabiedriski aktīvo cilvēku skaits novadā uzskaitīts tikai pēc ziņām, kuras pieejamas www.kulturaskarte.lv, neaptverot aktīvos iedzīvotājus nevalstiskajās organizācijās, jo tāda informācija nebija pieejama.

Nevalstiskās organizācijas un to darbība

Pēc Lursoft datiem, novadā ir reģistrētas 76 nevalstiskās organizācijas, bez tām papildus ir vēl dažas aktīvistu grupas, kas ne vienmēr ir oficiāli reģistrētas. Aktīvākās no tām ir sekojošas:

79 |

Teritoriālas nevalstiskās organizācijas

“Daugavas Vanagi Latvijā” Saulkrastu nodaļa - darbības virzieni ir līdzīgi Nacionālo karavīru biedrības Saulkrastu nodaļai, jo darbojas un sarīkojumus u.c.; daļu aktivitāšu rīko kopā. Biedrība “Saulkrastu sabiedriskā labuma organizācija” - jauna un aktīva organizācija, tās mērķis ir aktivizēt Saulkrastu iedzīvotājus. Aktīvi meklē un iespēju robežās arī raksta projektus. Meklē sadarbības iespējas ar domi, uzņēmējiem, iedzīvotājiem, medijiem. Rīko dažādas akcijas un pasākumus. Trūkst kapacitātes finanšu piesaistes ziņā. Realizējot akcijas, sadarbojas ar uzņēmējiem un citām mērķgrupām. Interešu grupas

Saulkrastu pensionāru padome – tajā tieši darbojas 7 cilvēki, uz mēneša sēdēm sanāk vidēji 70 cilvēku, bet kopumā ir apzināti 1500 pensionāri. Aktīvi darbojas ap 100 pensionāru. Tās darbības virzieni: regulāri rīko pensionāru tikšanās, organizē ekskursijas, teātra apmeklējumus, talkas un dažādu svētku sarīkojumus. Sabiedriskā organizācija “Saulkrastu mazpilsētas sievietes” - šīs organizācijas galvenie darbības virzieni saistīti ar Saulkrastu pilsētas kultūrvides attīstību, piedaloties dažādu izglītības un kultūras sarīkojumu organizēšanā un vadīšanā; atbalsta sniegšanu bērniem un jauniešiem personības attīstībā un tiesību aizsardzībā; sieviešu interešu un problēmu izzināšanā, aktualizēšanā un risināšanā. Jauniešu apvienība “K- Klubs”- Saulkrastu aktīvo jauniešu apvienība, kurai ir liels nākotnes potenciāls. Jauniešu klubs “K-Klubs” ir jauna un saliedēta komanda, kura ir sevi pieteikusi sabiedrībā kā aktīvu jauniešu grupu. Mērķis ir saliedēt un aktivizēt Saulkrastu sabiedrību. Specifiska mērķa nevalstiskās organizācijas

Saulkrastu uzņēmēju konsultatīvā padome – tajā darbojas 10 cilvēki. Galvenais darbības virziens: sekmēt uzņēmējdarbību pašvaldībā. Pārstāvētas praktiski visas nozares. Baznīcu draudzes - plašākās sabiedrības aktivitātēs draudzes neiesaistās, un to darbība ir vērsta galvenokārt tikai uz dievkalpojumu un ticības mācības semināru organizēšanu.

Izglītība sistēmas apraksts:

Izglītības procesu Saulkrastos nodrošina pašvaldības pakļautībā esošās iestādes. Saulkrastu novadā tiek nodrošināta pirmsskolas izglītība, pamatizglītība un vispārējā vidējā izglītība, ko nodrošina Saulkrastu vidusskola, Zvejniekciema vidusskola, viena pirmsskolas

80 |

izglītības iestāde “Rūķītis” ar 225 audzēkņiem un Vidzemes Mākslas un Mūzikas vidusskola ar filiālēm Zvejniekciemā un Saulkrastos, turklāt skolēnu dinamika mākslas izglītības un mūzikas specialitātes programmās ir ar tendenci pieaugt. Novadā ir arī viena privātā pirmsskolas izglītības iestāde. Skolēnu skaits ir līdzīgs (330 -370 audzēkņiem katrā) ar tendenci samazināties abās vidusskolās, tomēr Zvejniekciema vidusskolā skolēnus skaits samazinās straujāk.

Sporta nozares apraksts:

Sporta dzīves centrs novadā ir PA “Saulkrastu kultūras un sporta centrs” un Zvejniekciema vidusskolas sporta infrastruktūra. Novadā ir arī citas sporta būves – skeitparks, spēļu laukumi, basketbola grozi un pludmales volejbola laukums. Nodarbības bērniem un jauniešiem pieejamas 9 sekcijās.

Saulkrastu novadā PA “Saulkrastu Kultūras un sporta centrs” ietvaros darbojas “Saulkrastu jauniešu iniciatīvu centrs”, kas nodrošina jauniešu brīvā laika pavadīšanas iespējas Saulkrastos. SJIC nodrošina vizuālās un lietišķās mākslas un rokdarbu nodarbības, zīmēšanas konkursus, animācijas filmu un mākslas filmu nedēļas, galda spēļu nedēļas, diskusiju pēcpusdienas (piemēram, diskusija par smēķēšanas kaitīgumu; par alkohola atkarību, utml.), izziņas diskusijas, jautājumi, uzdevumi (par Lieldienām, Valentīndienu, 18. novembri, Ziemassvētkiem u.c.), socializācijas procesa veicināšanas pasākumi, piemēram, palīdzība skatuves noformēšanā, akmentiņu apgleznošana muzeju naktij u.c.).

Veselība pakalpojumu nozare un sociālais darbs

Saulkrastu pilsēta iedzīvotāju veselības aprūpi nodrošina SIA ’’Saulkrastu slimnīca’’. Slimnīcā darbojas diennakts neatliekamās palīdzības punkts, dienas stacionārs, kur veic terapeitiskās, ķirurģiskās un ginekoloģiskās manipulācijas, ķirurģiskās un ginekoloģiskās operācijas, kā arī locītavu artroskopiskās operācijas. Slimnīcā piedāvā diennakts sociālās un medicīniskās palīdzības pakalpojumus, nodrošina valsts apmaksātu pacientu aprūpi mājās ar ģimenes ārsta nosūtījumu. Poliklīnikā pieņem ģimenes ārsti un ārsti speciālisti: neirologs, okulists, LOR, dermatologs, endokrinologs, ķirurgs, ginekologs, kardiologs, traumatologs, psihiatrs, osteopāts, fizioterapeits. Poliklīnikā veic USG, RTG, laboratoriskos izmeklējumus. Darbojas fizioterapijas kabinets, kur piedāvā fizioprocedūras, ārstniecisko vingrošanu speciālista uzraudzībā, masāžas. Slimnīcas telpās ir zobārstniecības un zobu protezēšanas kabineti, aptieka. Novadā praktizē 3 ģimenes ārsti.

81 |

Secinājmi: Novadā ir aktīva sabiedriskā dzīve – darbojas dažādas sabiedriskās organizācijas, turklāt sporta aktivitātes piedāvā arī “Saulkrastu kultūras un sporta centrs”. Novadā ir nodrošināta pirmskolas, vidējā un profesionālās ievirzes izglītība. Mūzikas un mākslas skolā audzēkņu skaits pieaug. Arī sporta sekcijās piedalās arvien vairāk audzēkņu. Veselības pakalpojumi ir plaši pieejami, jo novadā ir sava slimnīca, kurā darbojas diennakts neatliekamās palīdzības punkts, dienas stacionārs. Pieejami ir speciālistu pakalpojumi poliklīnikā, novadā ir 3 ģimenes ārstu prakses.

Dabiskie resursi

Ģeoloģiskie resursi Saulkrastu novadam ir kopīgas ar Carnikavas novadu smilts atradne un smilts grants atradne. Smiltis un smilts-grants, kas ir derīgas gan būvniecībai, gan ceļu būvei. Kopīgas ar Sējas novadu ir smilts un kūdras atradnes.

Novadā ir galvenokārt smilts un grants atradnes, kuru potenciāls vēl netiek pilnībā izmantots.

Dabas mantojuma objekti

Novada teritorijā atrodas īpaši aizsargājama dabas teritorija - dabas parks „Piejūra”. Posmā no Lilastes līdz Inčupei galvenie reljefa veidojumi ir relatīvi jaunās kāpu ainavas, kur ceļojošās kāpas bija vēl pagājušā gadsimta sākumā. Kāpu grēdā atsevišķas augstākās virsotnes paceļas 28–30 m v.j.l. Pēterupes Līgotņu mācītājmājas aleja ir viena no valstī esošajām 60 aizsargājamajām alejām, kam noteikts valsts aizsardzības statuss. Saulkrastu novadā atrodas vismaz 20 aizsargājami koki, kas atbilst dižkoka kategorijai. Upes - Aģe, Ķīšupe, Pēterupe, Inčupe Ķirezers – platība 2,2,ha Baltā kāpa - Baltā kāpa atrodas Inčupes labajā krastā pie upes ietekas jūrā, no tās paveras izcili skaists skats uz Rīgas jūras līci.

Novadāir ievērojams dabas resursu potenciāls, kas ir nozīmīgs gan novada iedzīvotājiem, gan arī tūrisma attīstībai.

Kult ūrvides vērt ējums

Kultūras mantojuma objekti

Skultes osta- Zvejniecības un kokosta.1937.-1939. gados valsts Jūrniecības departaments Skultē izbūvēja zvejas ostu. www.skulteport.lv.

Saulkrastu novadā ir nozīmīgi kultūrvēstures objekti, kas kopā ar dabas vidi veido

82 |

R.Kaudzītes (1839 – 1920) dārza māja - Atrodas līdzās dzīvojamajai ēkai, kurā dzīvojis latviešu rakstnieks Reinis Kaudzīte un kopš 1991.gada veidota kā Saulkrastu vēstures sabiedriskais muzejs. Saulkrastu (Pēterupes) ev. luteriskā baznīca - Baznīcas ēkas celtniecība pabeigta 1856. Gadā. Saulkrastu velosipēdu muzejs - vienīgais velosipēdu muzejs Latvijā. Nobadā ir 5 vietējas un valsts nozīnes kultūras pieminekļi.

nozīmīgu tūrisma attīstības potenciālu.

Kult ūras pasākumi un pašdarbība

Kultūras dzīves praktisko organizēšanu veic Saulkrastu pašvaldības aģentūra “Saulkrastu Kultūras un sporta centrs”, kas nodrošina interešu izglītības un brīvā laika pavadīšanas pulciņu darbību, organizē vietējo amatieru kolektīvu māksliniecisko darbību, kā arī mākslas pasākumus ar mākslas profesionāļu piedalīšanos, izstādes, filmu demonstrācijas, koncertus. Saulkrastu novadā PA “Saulkrastu Kultūras un sporta centra” ietvaros darbojas 19 mākslinieciskie pašdarbības kolektīvi: deju kolektīvi, kori, bērnu un jauniešu deju kolektīvi, lietišķās mākslas un rokdarbu pulciņi, mākslas pulciņi, dramatiskais pulciņš. Aktīvākie kultūras dzīves organizatori novadā ir privātie uzņēmēji: “Katr īnbāde”, “Neibāde”, atsevišķas producentu grupas un koncertu organizatori, kas sezonā izmanto estrādes pieejamību. Ikgadēji pasākumi ir: “Jazz festivāls”, “Rudens Roze”, E.Liepiņa piemiņas koncerts u.c. Šie pasākumi zināmā mērā palīdz izlīdzināt sezonalitātes radīto iespaidu uz viesu plūsmu, taču ziema vēl joprojām ir relatīvi “tukšie” mēneši. Saulkrastu pilsētas bibliotēka bez bibliotēkas pamatuzdevuma īstenošanas – bibliotēkas informācijas resursu pieejamības nodrošināšanas, sniedz ieguldījumu arī Saulkrastu kultūras dzīves organizēšanā: izstādes, pasākumi, konferences, izziņu pasākumi, izbraukumi, ekskursijas un tikšanās ar rakstniekiem un novadniekiem u.c.

Kult ūras pieminekļi un personas

Saulkrastu Pēterupes luterāņu baznīcai ir sena vēsture, par to liecina arī tas, ka pašreizējā ēka ir jau ceturtā. Baznīcā glabājas interesanti vēstures liecinieki: apgleznots kanceles durvju pildiņš ar Sv.Pētera attēlu (saglabājies no 17. gs. celtās baznīcas), altāra glezna “Kristus pie krusta”, kuru 1856. gadā pēc sava skolotāja Pētera Kornelija Minhenes Ludviķa baznīcas altāra gleznas parauga uzglezno mākslinieks Jāzeps Millers, baznīcas ērģeles. Valsts nozīmes piemineklis ir arī Ģelžu ģimenes vasarnīca.

Novadā ir 2 vietējas nozīnes kultūas pieminekļi: Neibādes mežsarga māja “Forstei” un aka, Rīgas ielā 41, Saulkrastos.

83 |

Secinājumi:

Novadā ir nozīmīgs dabas un kultūrvēsturiskais mantojums, kas ir lielisks potenciāls tūrisma attīstībai, tomēr vairāk jādomā par sezonalitātes ietekmes mazināšanu un pakalpojumu dažādošanu, lai nodrošinātu iedzīvotājiem darbavietas arī ziemas un rudens sezonā.

Jāturpina sadarbība iniciatīvas „Saviļņojošā Vidzeme” ietvaros, attīstot kopīgus tūrisma maršrutus un jaunus pakalpojumus.

5.3. Teritoriju pašvaldību kopīgie un atšķir īgie attīstības virzieni.

5.3.1. Carnikavas un Saulkrastu novadu pašvaldību 2014.-2030.gada attīstības plānošanas dokumentos noteiktie attīstības mērķi.

Carnikavas novada ilgtspēj īgas attīstības stratēģija 2014.-2030. gadam

Saulkrastu novada attīstības programma 2014.-2020. gadam

Stratēģiskais mērķis 1: Attīstīt kvalitatītu dzīves un rekreācijas telpu, nodrošinot nepieciešamo infrastruktūru un pakalpojumus

Attīstības stratēģiskais virsmērķis- Piekrastes resursu ilgtspējīga izmantošana, līdzsvaroti attīstot viesu uzņemšanas industriju un ostas kompleksu. Ekonomiskā attīstība bāzēta uz novada cilvēkresursiem

Stratēģiskais mērķis 2: Nodrošināt līdzsvarotu, ilgtspējīgu un vides aizsardzības interesēm atbilstošu dabas kapitāla izmantošanu

Stratēģiskais mērķis 1: Saulkrasti ir iecienīts radošās inteliģences un ģimeņu kūrorts Baltijas reģionā

Stratēģiskais mērķis 3: Nodrošināt radošu un piemērotu vidi uzņēmējdarbības attīstībai

Stratēģiskais mērķis 2: Ostas darbība ir maksimāli efektīva

Stratēģiskais mērķis 4: Nodrošināt kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību

Stratēģiskais mērķis 3: Izglītības, sporta un kultūras infrastruktūras pilnībā nodrošina novada iedzīvotāju vajadzības atbilstoši reģiona attīstības centra līmenim

Stratēģiskais mērķis 5: Starpteritoriālās un starptautiskās sadarbības veicināšana, kopīgu pakalpojumu sniegšanai.

Stratēģiskais mērķis 4: Saulkrastu novada pārvaldība ir funkcionāli atbilstoša reģionālas nozīmes attīstības centra prasībām

84 |

Secinājums: Pirmkārt, novadu plānošanas dokumenti ir vērsti uz darbavietu nodrošināšanu novada iedzīvotājiem un tiem nepieciešamo pakalpojum attīstību.

Otrkārt, novadu attīstība ir saistīta ar uzņēmējdarbības attīstību, t.sk. ostas attīstību Saulkrastu novadā.

Abu novadu attīstība fokusējas uz sava potenciāla izmantošanu tūrisma jomas un tās pakalpojumu attīstībai, tam nepieciešamās infrastruktūras attīstībai, piekrastes resursu ilgtspējīgai izmantošanai, rekreācijas pakalpojumu un kūrorta pozicionēšanu Baltijas reģionā, sadarbības attīstību tūrisma pakalpojumu kopīgai attīstībai ar apkārtējām teritorijām.

5.3.2. Carnikavas un Saulkrastu novadu attīstības saišu raksturojums

Ekonomiskās saites:

• Novadu kopīgās saites jau pastāv tūrisma jomā – kopīgi plānoti tūrisma maršruti, tūrisma jomas uzņēmēju sadarbība iniciatīvas „Saviļņojošā Vidzeme” ietvaros, jo pakalpojuma pircējs nenošķir administratīvi teritoriālās robežas starp novadiem.

• Kopīga novadiem ir arī jūras piekraste un dabas parks „Piejūra”. Tiek projektēts veloceliņš EiroVelo13, kurš ies cauri abiem novadiem.

• Kopīga ekonomikas nozare ir zivsaimniecība, kas dod iespēju abās teritorijās tūrismu sasaistīt ar zivju produktu izmantošanu tūrisma pakalpojumu izstrādē – ēdināšana, tirdziņi, tradīciju saglabāšanu, u.tml.

Funkcionālās saites:

• Abās teritorijās tiek piedāvāti aktīvās atpūtas un kultūras pakalpojumi, kurus iedzīvotāji izmanto neatkarīgi no savas dzīves vietas.

• Carnikavas novadā nav slimnīcas, tādēļ šo pakalpojumu novada iedzīvoāji var saņemt Ādažu un Saulkrastu novados. • Carnikavas novadā nav vidusskolas, tādēļ šo pakalpojumu novada iedzīvoāji var saņemt Ādažu un Saulkrastu novados.

Fiziskās saites:

• Piekraste – 19 km Carnikavas un 17 km Saulkrastu novadā;

• Dabas parks „Piejūra”

• Veloceliņš EiroVelo13;

85 |

• Dzelzceļa līnija Rīga – Skulte;

• Lilastes ezers.

Vēsturiskās saites:

• Abas teritorijas bija Rīgas rajona administratīvajā teritorijā.

86 |

6. Secinājumi par esošās attīstības stratēģijas īstenošanu, kā arī ieteikumi un priekšlikumi r īcības grupas turpmākai darbībai

Šajā nodaļā ir apkopoti pētījuma rezultātā iegūtie secinājumi, kā arī sniegti priekšlikumi gan organizācijas darbības nodrošināšanai, teritorijas attīstības veicināšanai, kā arī turpmākās darbības teritorijas attīstībai.

6.1. Būtiskākie secinājumi par teritorijas attīstības izaugsmi, vietējās rīcības grupas attīstības stratēģijas ieviešanas konktekstā

VRG stratēģijas īstenošana ir devusi ievērojamu ieguldījumu teritorijas attīstībā – infrastruktūras atjaunošanas un izveides projekti ir sekmējuši ekonomikas un labklājības pieaugumu, bet uz sabiedriskajām aktivitātām vērstie projekti ir sekmējuši ciemu iedzīvotāju, dažādu interešu grupu aktivitātes pieaugumu un to rīkoto pasākumu kvalitātes pieaugumu.

Ņemot vērā to, ka projektu rezultātu sasnieguma rādītāji bija ļoti vispārīgi, lielākajā daļā projektu tika norādīts, ka pakalpojums vai aktivitāte būs pieejama visiem novada izdīvotājie, tad detālāka analīze par sasniegtajiem rezultātiem nav iespējama. Jaunās VRG stratēģijas īstenošanā projektiem jābūt vairāk fokusētiem un jānorāda izmērāms rezultātu sasnieguma rādītājs, kurš būtu salīdzināms ar sākotnējās situācijas rādītāju, tādejādi dodot iespēju izvērtēt projekta īstenošanas rezultātus un to ieguldījumu VRG stratēģijas mērķu sasniegšanā.

Ieteicams fokusēties tieši uz VRG teritorijas vajadzībām, bet nesadalīties sīkumos, kas nesniedz tiešu ieguldījumu teritorijas attīstībai. Piemēram, orientēšanās sacensību organizēšana, kas kopumā ir interesants pasākums, bet pulcina citu teritoriju iedzīvotājus.

Vislielāko ieguldījumu VRG teritorijas attīstībā ir devuši infrastruktūras attīsītības un atjaunošanas projekti, kā arī uz ciemu iedzīvotāju vajadzībām fokusēti projekti, kurus ir īstenojusi gan novada pašvaldība, gan ciemu iedzīvotāju biedrība. Arī jaunajā VRG stratēģijā ir jāparedz iespēja turpināt teritorijas infrastruktūras attīstību, īpaši fokusējoties uz ciemu attīstības aspektiem.

6.2. Vietējās rīcības grupas darbības teritorijas definēšana

Jaunajā programmēšanas periodā no 2014.-2020. gadam, izpildot nosacījumu, ka VRG teritorijā jābūt vismaz 10 000 iedzīvotājiem, PPP biedrībai SERNIKON ir jāpaplašinās, piesaistot arī Saulkrastu novada iedzīvotājus, uzņēmējus un nevalstiskās organizācijas.

Carnikavas un Saulkrastu novadi ir līdzīgi pēc to ģeogrāfiskā novietojuma un dabas raksturojuma (piekraste, dabas parks „Piejūra”), attīstības tendencēm un attīstības nākotnes uzstādījumiem.

87 |

PPP biedrības SERNIKON teritorija VRG strat ēģijas 2014.-2020. gadam aptver Carnikavas un Saulkrastu novadus.

VRG teritorij ā ir 12 561 iedzīvotājs VRG teritorijas plat ība ir 128 km²

88 |

VRG teritorij ā ir 15 zivsaimniecības uzņemumi

VRG teritorijai ir 36 km gara j ūras piekraste

6.3. Vietējās rīcības grupas lēmējinstitūcijas darbība

Pētījuma autori izsaka šādus priekšlikumus padomes darbības uzlabošanai:

1. Veidojot jaunu attīstības stratēģiju, kā arī, mainot darbības teritoriju, nodrošināt padomes pēctecību, nodrošināt aktīvākas padomes veidošanu, pašai padomei pārņemot attīstības stratēģijas ieviešanas uzraudzības un izmaiņu veikšanas funkciju;

2. Mainoties biedrības darbības teritorijai, būtu ieteicams saglabāt šādas funkcijas esošo padomes locekļu vidū: a. Daļējas uzņēmējdarbības jomas pārstāvniecība (tai skaitā lauksaimniecība);

89 |

b. Nevalstisko organizāciju pārstāvniecība; c. Daļēja zivsaimniecības jomas pārstāvniecība; d. Pašvaldības pārstāvniecības nodrošināšana;

Aktīvus padomes locekļus Saulkrastu novadā būtu vēlams meklēt šādu jomu pārstāvniecībai:

a. Jauniešu interešu pārstāvniecība; b. Lauku sieviešu interešu pārstāvniecība; c. Daļējas uzņēmējdarbības jomas pārstāvniecība; d. Daļēja zivsaimniecības jomas pārstāvniecība; e. Pašvaldības pārstāvniecības nodrošināšana.

6.4. Vietējās rīcības grupas adminsitratīvās vadības nodrošināšana

Kopumā administratīvā personāla veikums ir vērtējams pozītivi, jo ir izpildīti visi izmērāmie pienākumi, bet, vērtējot visu adminsitratīvā darba kopumu, secināms, ka dažādas iespējas nav izmantotas nepietiekamā finansējuma un darbaspēka dēļ.

Pētījuma autori turpmākai administratīvās vadības uzlabošanai, iesaka:

Veidojot jaunas attīstības stratēģijas ieviešanas komandu, nodrošināt vismaz viena pilna laika (administratīvā vadītāja) darbinieku organizācijā, kā arī vadītāja palīgu. Vienlaikus saglabājot esošo sistēmu ar grāmatvedības ārpakalpojumu iegādi. Pētījuma veicēji ierosina nodalīt katra organizācijas darbinieka atbildības jomas, atbilstoši darba slodzes apmēram:

1. Administratīvais vadītājs (valdes priekšsēdētājs) – pilnas slodzes darbinieks ar šādiem pienākumiem: a. Projektu atlases organizēšana, tai skaitā apmācību vadība par projektu sagatavošanu; b. Viena fonda projektu saturiskā uzraudzība; c. Starptautiskās un starpteritoriālās sadarbības veicināšana un projektu gatavošana/vadīšana; d. Vietējai sabiedrībai nepieciešamu ārējā finansējuma piesaistes projektu gatavošana un ieviešana; e. Pārstāvības nodrošināšana profesionālajās, nacionālajās un pašvaldības institūcijās;

2. Adminsitratīvā vadītāja palīgs (valdes loceklis) – vēlams pilnas slodzes darbinieks ar šādiem pienākumiem: a. Biedrības lietvedības kārtošana; b. Viena fonda projektu saturiskā uzraudzība; c. Sabiedrības informēšanas nodrošināšana;

90 |

d. Vietējai sabiedrībai nepieciešamu apmācību organizēšana; e. Atskaišu gatavošana uzraugošajām institūcijām un stratēģijas ieviešanas datu uzkrāšana;

3. Finanšu vadītājs (grāmatvedis) – ārpakalpojuma līgums: a. Biedrības finanšu plānošana; b. Biedrības grāmatvedības kārtošana; c. Atskaišu gatavošana uzraugošajām institūcijām, kā arī gada pārskata gatavošana.

6.5. Projektu konkursu organizācija un projektu vērtēšana

Kopumā projektu konkursu organizēšana un vērtēšana notiek atbilstoši vispārējiem nosacījumiem, kā arī projektu iesniedzēju vajadzībām, par ko liecina fakts, ka stratēģijas ieviešanas gaitā nav bijuši strīdi par projektu vērtējumu vietējās rīcības grupas līmenī, kā arī pozitīvu vērtējumu par atbilstību stratēģijai saņēmusi lielākā daļa projektu pieteikumu.

Turpmākai darbībai pētījuma autori iesaka:

a) Saglabāt vērtēšanas komisijas sastāva veidošanas principus – iesaistīt vērtēšanas komisijas darbā vietējos iedzīvotājus ar specifiskām juridiskām un finanšu jomas iznāšanām, kā arī piesaistīt ārējos ekspertus, kas nodrošina vietējo vajadzību novērtēšanu plašākā kontekstā;

b) Katrai plānotajai rīcībai izstrādāt atsevišķu vērtēšanas kritēriju komplektu, kas ļautu specifiskāk izvērtēt katra pieteikuma atbilstību stratēģijas sasniedzamajm rezultātiem un mērķiem;

c) Izstrādāt vērtēšanas kritēriju piemērošanas kārtību, it sevišķi tādēļ, ka vērtēšanas komisija piemēro punktu gradāciju, bet trešajām personām nav skaidri principi kā tieši tas tiek novērtēts;

d) Pirms katras konkursa kārtas rīkot ne tikai apmācības par projekta pieteikuma sagatavošanu, bet arī apmācības finanšu plānošanā un uzņēmējdarbības plānošanai, lai novērstu iespējamību, ka projekts tiek noraidīts atsevišķu kritēriju dēļ, bet faktiski ir nepieciešams vietājai sabiedrībai.

6.6. Projektu saturiskā uzraudzība un komunikācija ar sabiedrību

Uz pētījuma izstrādāšanas brīdi bija viekta lielākā daļa pabeigto projektu saturiskā uzraudzība, kas dokumentēta uz biedrības izstrādātas veidlapas, kā arī elektroniski tiek uzglabātas pārbaudes laikā veiktās fotofiksācijas.

Lai radītu caurspīdīgu un saprotamu uzraudzības procedūru, pētījuma izstrādātāji ierosina:

91 |

1. Izstrādāt projektu saturiskās uzraudzības kārtību, kuru apstiprinātu biedrības padome un tajā būtu pieejama vismaz šāda informācija:

a. Pārbaudēs konstatējamie fakti (tai skaitā pārbaudes veikšanas veidlapa); b. Pārbaužu veikšanas biežums; c. Pārbaudēs konstatēto trūkumu novēršanas kārtība;

2. Biedrības padomē apstiprināt ikgadējo saturisko pārbaužu plānu, kurā noteikt pārbaužu veikšanu: a. Projektos, kuru ieviešana tiko noslēgusies; b. Projektos, kuru ieviešana turpinās; c. Projektos, kuru ieviešana noslēgusies ilgāku laiku atpakaļ;

3. Izstrādāt ikgadēju pārskatu par projektu saturiskajām pārbaudēm, ko ziņo biedrības padomei, kā arī publicē vietējās rīcības grupas mājas lapā.

Vietējā rīcības grupa ir organizējusi daudzus informatīvus pasākumus, kuru ietvaros izmantoti ļoti dažādi informācijas kanāli, tādēļ pētījuma veicēji piedāvā atsevišķus uzlabojumus informācijas izplatīšanas jomā:

a. Lai piesaistītu jauniešus un veicinātu to dalību projektu konkursos gan ar uzņēmējdarbības, gan sabiedrisko aktivitāšu projektiem, ieteicams izveidot mājas lapu un domu biedru grupu facebook.com vai twitter.com;

b. Būtiski ir apzināt vietējās sabiedrības vajadzības un nodrošināt informatīvus pasākumus ne tikai par projektu sagatavošanu, bet regulāri rīkot apmācības par tādām tēmām kā – uzņēmējdarbības uzsākšana, ciema (vai kopienas) attīstības nodrošināšana), attīstības ideju radīšana.

6.7. Stratēģijas rezultatīvo rādītāju definēšana un sasniegšana

Kopumā 2009.-2013.gada vietējās rīcības grupas attīstības stratēģija ir ieviesta atbilstoši paredzētajiem iznākuma rādītājiem, izņemot Eiropas Zivsaimniecības fonda 2.rīcību “Atbalsts tūrisma un zivsaimniecības attīstībai biedrības ‘Sernikon” teritorijā”, kas saistāms ar vairākiem ārējiem faktoriem, kas aprakstīti iepriekš.

Lai uzlabotu stratēģijas novērtēšanu nākotnē, pētījuma izstrādātāji iesaka:

a) Stratēģijas ieviešanas kritērijus tieši saistīt ar stratēģijas mērķi, nodrošinot, ka iznākuma rādītāji tiek definēti jau pašas stratēģijas izstrādes laika un tālāk tiek mērīts progress (atsevišķos gadījumos, atkarībā no satura, arī saglabāšana noteiktā līmenī vai regress);

92 |

b) Stratēģijas iznākuma rādītājiem jānosaka to mērīšanas metodika, kā arī datu avots, piemēram, ja jāmēra nodarbinātības līmenis, tad jānorāda kur tieks iegūti dati, lai nākotnē neveidotos novirzes dēļ datu atšķirīgajiem avotiem;

c) Rādītājus jānosaka tā, lai tie būtu viegli iegūstami no publiskām datu bāzēm, kā arī pašas rīcības grupas uzkrātajiem datiem.

6.8. 2014.-2020.gada mērķi un vīzija, mērķi un problēmas

Pētījuma izstrādātāji iesaka noteikt šādu nākošās attīstības stratēģijas vīziju, mērķus un problēmas:

VĪZIJA:

Ekonomiski un sociāli aktīva teritorija, kur radīta atbalstoša vide savu radošo un profesionālo mērķu sasniegšanai

MĒRĶI:

1. Mazo un vidējo uzņēmumu izveidošanas un attīstības veicināšana

PROBLĒMAS:

a) Infrastruktūras trūkums jaunu uzņēmēju darbības uzsākšanai b) Esošo uzņēmumu darbības kvalitātes uzlabošana un augstākas pievienotās vērtības radīšana

c) Sezonalitātes ietekmes mazināšanai uzņēmējdarbībā

2. Pilsoniskās sabiedrības veidošanās un iedzīvotāju apvienību darbības atbalsts

PROBLĒMAS:

a) Aktīvāka sabiedrības iesaiste apkārtējās vides sakārtošanā; b) Aprīkojuma un citu priekšnosacījumu veidošana radošās darbības veicināšanai

3. Starptautiskas un starpteritoriālas sadarbības veicināšana

PROBLĒMAS:

a) Kopīgu pakalpojumu radīšana, augstākās pievienotās vērtības veidošanai un sezonalitātes ietekmes mazināšanai;

93 |

b) Labās prakses pārņemšana un ieviešana uzņēmējdarbības pievienotās vērtības radīšanai

6.9. 2014.-2020.gadā ieviešamās rīcības

Pētījuma izstrādātāji iesaka šādu rīcību sadalījumu nākpšajā attīstības stratēģijā:

Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai:

1. Rīcība: Mazo un vidējo uzņēmumu izveidošanas un attīstības veicināšana 1.1.Atbalsts jaunas uzņēmējdarb ības (ražošanas) uzsākšanai:

a) Uzņēmējdarbības uzsākšanas centru izveide abos novados (telpas uzņēmējdarbības uzsākšanai);

b) Atbalsts jaunu uzņēmumu aprīkojuma iegādei un telpu pielāgošanai;

1.2.Atbalsts tūrisma nozares attīstībai:

a) Atbalsts jaunu tūrisma pakalpojumu izveidei, it sevišķi sezonalitātes ietekmes mazināšanai;

b) Atbalsts jaunu naktsmītņu izveidei un esošo kvalitātes uzlabošanai

1.3.Vietējai sabiedrībai nepieciešamu pakalpojumu attīstība:

a) jaunu (neesošu) sadzīves pakalpojumu izveidošana;

b) veselības un sociālās aprūpes pakalpojumu izveidošana un uzlabošana.

2. Rīcība: Pilsoniskās sabiedrības veidošanās un iedzīvotāju apvienību darbības atbalsts 2.1.Atbalsts ciemu publiskās infrastrukt ūras attīstībai:

a) Sabiedriski nozīmīgu publiskās infrastruktūras objektu izveide, kas pieejama un nepieciešama plašai apdzīvotās vietas (tai skaitā dārzciema) iedzīvotāju daļai;

94 |

b) Kultūras mantojuma (tai skaitā ar nozīmīgām personām saistītu) objektu atjaunošana un sociāli ekonomiskās vērtības palielināšana;

c) Atbalsts ciemu aktivitāšu centru izveidei un darbības uzlabošanai;

2.2.Atbalsts sabiedrisko aktivitāšu veicināšanai:

a) Atbalsts iedzīvotāju apvienībām brīvā laika pavadīšanas un aktīva dzīvesveida īstenošanas iespēju apdzīvotajā vietā (tai skaitā dārzciemā) dažādošanai;

b) Atbalsts iedzīvotāju apvienībām mūžizglītības pakalpojumu pieejamībai.

Ierosinājums 3.mērķa sasniegšanai, īstenojamie projekti:

1. Kopīgu tūrisma un brīvā laika pavadīšanas pakalpojumu izveidošana iniciatīvās «Saviļņojošā Vidzeme» (vai citas uzņēmēju sadarbības iniciatīvas) darbības teritorijā;

2. Iniciatīvas «Saviļņojošā Vidzeme» (vai citas uzņēmēju sadarbības iniciatīvas) pakalpojumu popularizēšana tūristu piesaistes mērķa teritorijās ārvalstīs.

Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds:

1. Rīcība: Zivsaimniecības mazo un vidējo uzņēmumu izveidošanas un attīstības veicināšana 1.1.Atbalsts zivsaimniecības nozares attīstībai:

a) Atbalsts produkcijas noieta veicināšanai (programma);

b) Atbalsts zivsaimniecības nozares uzņēmu darbības uzlabošanai, it sevišķi diversifikācijai un sezonalitātes ietekmes mazināšanai;

1.2.Zivsaimniecības nozares un dabas resursu izmantošanas integrēšana tūrisma pakalpojumu sniegšanā:

a) Atbalsts infrastruktūras izveidošanai un pielāgošanai tūrisma pakalpojumu sniegšanai pie ūdeņiem.

95 |

2. Rīcība: Atbalsts zivsaimniecības nozares infrastruktūrai:

a) Sabiedriski nozīmīgas, publiski pieejamas un zivsaimniecības teritoriju attīstībai svarīgas infrastruktūras izveide;

b) Pievadceļu atjaunošana sabiedriski nozīmīgiem un publiski pieejamiem objektiem .

Ierosinājums 3.mērķa sasniegšanai, īstenojamie projekti:

1. Starptautiskas pieredzes iegūšana zivsaimniecības produktu pārstrādē un virzīšanā tirgū un labās prakses pārņemšana;

2. Vidzemes piekrastes zivsaimniecības produktu un tradīciju pakalpojumu popularizēšana tūristu piesaistes mērķa teritorijās ārvalstīs un Latvijā.

Ību biedr Ī “sernikon” Ī ĒĢ 2009.- 2013. › box › mraksti › 1421178927lv.pdf1 |...

Documents