Skolotāja profesionālā kompetence, mācot skolēnu mācīties: pašreizējā situācija un

perspektīva

RPIVA profesore Dr. paed. Zenta Anspoka

Daži fakti no prakses

• noturīga kolektīvā atmiņa par skolu, kurā iemācīs, pateiks priekšā, kas un kā jādara u.tml.

• stundā dominē izskaidrojoši ilustratīvais darbs – 70-75 % mācību stundas laika skolēns pavada, uztverot informāciju, to klausoties vai lasot, 30–25% laika skolēns informāciju analizē, salīdzina, precizē, sistematizē u. tml.)

• skolēns galvenokārt klausās/lasa un uztver informāciju, saprot, izprot un izmanto praksē pēc dotā parauga

• dominē konverģentā domāšana, kurā ir viens pareizais viedoklis, kas ierakstīts grāmatā, pateikts no skolotāja puses u. tml.

• 89,9% gadījumu dominē tikai mācību priekšmeta satura plānošana, bet netiek vai epizodiski tiek plānots mācīšanās saturs, t.i., paņēmieni satura apguvei

(Pēc Latvijas līmeņa un starptautisko pētījumu rezultātiem)

Kāpēc svarīgi situāciju mainīt?

• mūsdienās faktu radīšanas, izplatīšanas un pieejamības ātrums arvien palielinās, un līdz ar to zūd nepieciešamība iegaumēt konkrētos faktus

• mācīšanās ir izziņas darbība, un tā sākas ar stimulu personīgi nozīmīgai darbībai

• jo jaunāks skolēns, jo svarīgāk nevis tas, ko mācās, bet tas, kā notiek mācīšanās• mūsdienu skolēnam raksturīgā izziņas darbības specifika (individuāls mācīšanās

temps un pieredze, tieksme pēc taustāma rezultāta neilgas darbības laikā, vajadzība saskatīt darba jēgu, sistēmu, vajadzība pēc sociālās atzinības u.c.)

• jaunās prasības – kompetencēs balstīts saturs (mācīšanās kompetence – viena no tām)

• nevienu nevar iemācīt, ja viņš nemācās (darbs dara darītāju)

Mācību stunda, kurā mācās…

• mērķtiecīgi tiek plānoti divi saturi – mācību priekšmeta un tā mācīšanās saturs• labs sākums – veiksmīgs stundas temats, kas rosina izziņas darbības aktivitātei • stundas sākumā – kvantitāte; stundas nobeigumā – kvalitāte• no B. Blūma taksonomijas (informācijas uztveres, sapratnes, izpratnes un

izmantošanas (Bloom, 1956) uz iepriekšējās pieredzes aktualizēšanu, tās salīdzināšanu ar to, kas atklājas jauns, iepriekš apgūtās un jauniegūtās pieredzes analīzi un sintēzi (Marzano, 2000)

• iespēja vingrināties un atkārtot, jaunas pieredzes apguvei izmantot jau zināmos paņēmienus, tādējādi rodot lielāku psiholoģisko komfortu un drošības izjūtu

• skolēns jūtas labi klasē, jo vērtē nevis to, ko viņš nevar, bet to, ko viņš var un spēj izdarīt

• laika sadalījums starp skolotāja un skolēna aktivitāti pretējs izskaidrojoši ilustratīvajai darbībai

Ko skolēns gūst mācoties?

• izzina un atklāj pats, ir tieši iesaistīts izpētes procesos un līdz ar to paaugstinās ES pašapziņa neatkarīgi no spējām (orientācija uz skolēna spēku, nevis viņa vājumu)

• no esošajām zināšanām un prasmēm var konstruēt jaunas zināšanas • skolēns jūtas mācību procesam piederīgs• risinājumu meklē darot• attīstās runa, intelekts; izmantojot runu, ir iespējams netiešā veidā ietekmēt,

veidot skolēna uzskatu sistēmu• iespēja iztēloties un atrast idejas; saskatīt līdzības, veidot asociācijas un saikni

starp zināmo un nezināmo• iespēja ieraudzīt saistību starp dažādu mācību priekšmetu saturu un tā apguvei

paredzētajiem paņēmieniem, satura un metodikas pēctecību• iespēja pieņemt lēmumus un justies par to gandarītam

• vajadzība iejusties dažādās lomās un pašam izvirzīt un pārbaudīt hipotēzi

• iespēja eksperimentēt, uzņemties risku un censties ar to tikt galā

• iespēja uzdot daudzveidīgus jautājumus un atbildēt uz tiem

• iespēja izmantot zināšanas un prasmes jaunās situācijās • iespēja apgūt prasmi strādāt komandā un mācīties no citiem• iespēja individuāli vai kopā ar citiem aktīvi noteikt izziņas darbības virzienu • iespēja saskatīt pārsteigumus un priecāties par tiem (pozitīva vide)• iespēja audzināt raksturu (uzņēmību, pacietību, drosmi u. c.)

• iespēja vadīt un kontrolēt savu rīcību

Daži izaicinājumi skolotājam

• no stingri reglamentēta struktūras uz mazāk strukturētu darbu, bet ne nevadītu vai nevadāmu (tieši otrādi – pārdomāti vadītu procesu)

• skolotāja monologs zaudē savu prioritāti, dominē dialogs• skolotāja pieredze + skolēnu pieredze + konteksts = paplašināta pieredze abiem

sadarbības partneriem• profesionālā drosme; iekšēja brīvība un pašapziņas paaugstināšanās (esmu

atbrīvojies no dogmām, stereotipiem, bailēm) • atbildības sadalījums starp sadarbības partneriem

• mācību procesu var padarīt rotaļīgāku un nepiespiestāku; izmantot apsteidzes mācības paņēmienu kopumu

• iespēja attīstīt skolēna sensoro sistēmu, lai daudzpusīgāk izzinātu pasauli• iespēja skolēnu mācīt jēgpilni izmantot informācijas tehnoloģijas u. c. resursus• iespēja apliecināt, ka nestrādāju no paragrāfa līdz paragrāfam, no atvēruma līdz

atvērumam u. tml. • iespēja izmantot individuālās konsultēšanas pieredzi, darbu individualizēt un

diferencēt • Iespēja plānot jēgpilnu integrēto pieeju kā vienu no mācīšanas un mācīšanās

veidiem diferencēta satura apguvei• nav pārākuma/ varas izjūtas, jo visi sadarbības partneri kādā ziņā ir uzvarētāji

Paldies par uzmanību!