celu specifikacijas 2010 gala redakcija artk 23jul09 labojumiem grafikiem

Ceu specifikcijas 2010

Izstrdja SIA Ceu eksperts Izstrdes vadtjs 2009.gada 20. aprl Aigars Stres

Rga 2010

2Izstrdes gala redakcija 2009.gada 20.aprlis. Ar ievrttiem TK 23.07.2009. sanksmes labojumiem (prot. Nr.8).


Apstiprintas: 2009. gada 7. septembr ar LR Satiksmes ministrijas rkojumu Nr.01.01 03/173 Spk no: 2009. gada 1. oktobra Ceu specifikcijas 2010 izstrdtas, pilnveidojot Autoceu specifikcijas 2005, lai nodrointu specifikciju atbilstbu Eiropas standartiem. Ceu specifikcijas ietver prasbas ceu un ielu bvdarbu izpildei un produkta kvalittei. Ceu specifikcijas jlieto ceu un ielu bvniecb. Izstrdtjs: SIA Ceu eksperts, Maskavas iela 322, Rga, LV-1063 Tlrunis: 67255696, fakss: 67255697, e-pasts: [email protected] Izstrdes vadtjs: Aigars Stres Pasttjs: VAS Latvijas Valsts cei, Gogoa iela 3, Rga, LV-1050 Tlrunis: 7028169, fakss: 7028171, e-pasts: [email protected] Atbildgais par izdevumu: Vladimirs Akimovs Ceu specifikciju izstrd piedaljs: Rgas domes Satiksmes departaments Biedrba Latvijas ceu bvtjs Biedrba Transportbvju inenieru asocicija Latvijas bvmaterilu raotju asocicija Korektors: .......................... Iespiests tipogrfij: ........................



IEVADS.........................................................................................................4 1. VISPRJS DEFINCIJAS UN SKAIDROJUMI...................................................6 2. VISPRJ NODAA..................................................................................102.1. Darba izmaksa............................................................................................................................................................10 2.2. Bvlaukums un ar bvdarbiem saistts zemes...........................................................................................................10 2.3. Satiksmes organizcija................................................................................................................................................11 2.4. Darba droba.............................................................................................................................................................12 2.5. Bvdarbu urnls........................................................................................................................................................12 2.6. Kvalittes kontrole un darba daudzuma noteikana....................................................................................................12 2.7. Darba izpildes trums.................................................................................................................................................17 2.8. Darba programma.......................................................................................................................................................17 2.9. Digitl inenierkomunikciju uzmrana.................................................................................................................18 3.1. Uzmrana un nosprauana........................................................................................................................................20 3.2. Koku, krmu un zaru zana...................................................................................................................................22 3.3. Grvju rakana un trana..........................................................................................................................................23 3.4. Lieks grunts aizveana un izldzinana....................................................................................................................25 3.5. Bedru remonts..........................................................................................................................................................26 3.6. Plaisu aizpildana......................................................................................................................................................28 3.7. Asfalta seguma frzana............................................................................................................................................30 4.1. Zemes kltnes bvniecba...........................................................................................................................................32 4.2. Ar saistvielm nesaisttu krtu armana vai atdalana..............................................................................................38

Saturs

3. SAGATAVOANAS DARBI...........................................................................20

4. ZEMES KLTNE.........................................................................................32 5. AR SAISTVIELM NESAISTTAS UN HIDRAULISKI SAISTTAS KONSTRUKTVS KRTAS.......................................................................................................415.1. Salizturgs krtas bvniecba.....................................................................................................................................41 5.2. Nesaisttu minerlmaterilu pamata nesos krtas vai seguma bvniecba................................................................45 5.3. Atputekoana.............................................................................................................................................................64 5.4. Nomau uzpildana....................................................................................................................................................66 5.5. Ar cementu saistta minerlmaterilu pamata nesos krtas bvniecba....................................................................68 6.1. Gruntana..................................................................................................................................................................72 6.2. Asfaltbetona, embu mastikas asfalta un porasfalta krtas bvniecba......................................................................75 6.3. Mkst asfalta un emulsijas asfalta krtas bvniecba...............................................................................................124 6.4. Aukst prstrde (reciklana)..................................................................................................................................143 6.5. Virsmas apstrde un piescinta embu pamata nesos krtas bvniecba............................................................148 7.1. Caurteku trana, remonts vai uzstdana...............................................................................................................171 7.2. Konstrukciju nojaukana vai demonta...................................................................................................................174 7.3. Pasaieru platformas vai gjju ietves bvniecba....................................................................................................175 7.4. Betona apmales uzstdana......................................................................................................................................177 7.5. Betona brua (pltnu) seguma bvniecba..............................................................................................................178 7.6. Dabg akmens brua seguma bvniecba................................................................................................................181

6. AR SAISTVIELM SAISTTAS KONSTRUKTVS KRTAS................................72

7. CAURTEKAS UN KONSTRUKCIJAS.............................................................171

8. APRKOJUMS...........................................................................................1838.1. Cea zmju uzstdana..............................................................................................................................................183 8.2. Cea signlstabiu uzstdana..................................................................................................................................185 8.3. Drobas barjeras uzstdana...................................................................................................................................186 8.4. Cea horizontlie apzmjumi...................................................................................................................................187 8.5. Elektroapgaismojuma ierkoana..............................................................................................................................191 8.6. dens noteku prsedu vai lku prsedu uzstdana vai nomaia.........................................................................192 8.7. Apzaumoana..........................................................................................................................................................195

9. PIELIKUMI..............................................................................................1989.1. Standarti un testanas metodes................................................................................................................................198 9.2. Ieteikumi darba daudzuma sarakstu sastdanai......................................................................................................206 9.3. Ieteikumi bvizstrdjumu un konstrukciju atbilstbas vrtanai............................................................................208 9.4. Metodiskie nordjumi smilainas grunts filtrcijas koeficienta noteikanai.............................................................216 9.5. Metodiskie nordjumi urbto asfaltbetona paraugu noemanai...............................................................................222 9.6. Metodiskie nordjumi organisko savienojumu satura noteikanai grunts ar izdedzinanas metodi.......................225 9.7. Metodiskie nordjumi drupinanas pretestbas noteikanai pc Losandelosas metodes minerlmaterilu frakcijai 35,3 45 mm.....................................................................................................................................................227 9.8. Metodiskie nordjumi minerlmaterilu un bitumena savietojambas noteikanai...................................................232 9.9. Metodiskie nordjumi karst asfalta maisjuma paraugu ar minerlmaterilu daiu izmru virs 22,4 mm sagatavoanai ar triecienblvtju.......................................................................................................................238 9.10. Izejmaterilu stiprbas klases (kopsavilkums) ........................................................................................................244



IEVADSCeu specifikcijas 2010 ietver prasbas ceu un ielu bvdarbu izpildei un produkta kvalittei. Ceu specifikcijas jlieto ceu un ielu bvniecb. Ceu specifikciju lietoanu izstrdjot bvprojektu nosaka pasttjs. Ceu specifikcijs, piemram, konkrta darba specifikcijas skum, vai ar citur tekst, var bt dotas nordes, skaidrojumi vai ieteikumi specifikciju lietoanai, izstrdjot bvprojektu. s nordes, skaidrojumi vai ieteikumi par bvprojekta izstrdi bvdarbu izpildtjam nav saistoas, ja vien bvdarbu izpildtjs neveic ar bvprojekta vai kdas t daas izstrdi. Konkrta darba specifikcijas skum var bt ar dotas saistoas nordes bvdarbu izpildtjam, piemram, gadjumiem, ja bvprojekt nav nordes, k lietot paredzto izstrdjumu konkrtus tipus, u.tml. Ceu specifikcijas veido devias nodaas. Pirmaj noda 1. Defincijas un skaidrojumi dotas specifikcijs lietoto svargko terminu defincijas vai skaidrojumi. Konkrta darba specifikcijai svargko terminu defincijas un skaidrojumi var bt doti ar konkrt darba pirmaj sada Defincijas. Otraj noda 2. Visprj nodaa apraksttas visprjas prasbas, kuras jizpilda un jievro bvuzmjam, veicot darbus (Darba izmaksa, Bvlaukums un ar bvdarbiem saistts zemes, Satiksmes organizcija, Darba droba, Bvdarbu urnls, Kvalittes kontrole un darba daudzuma noteikana, Darba izpildes trums, Darba programma). Atsevia samaksa par s nodaas prasbu izpildi bvuzmjam nav paredzta. Ses nodas 3. Sagatavoanas darbi, 4. Zemes kltne, 5. Ar saistvielm nesaisttas un hidrauliski saisttas konstruktvs krtas, 6. Ar saistvielm saisttas konstruktvs krtas, 7. Caurtekas un konstrukcijas, 8. Aprkojums ir sakrtotas konkrtu darbu specifikcijas, kurs ir noteiktas prasbas konkrtiem darbiem un produktiem. Katra konkrt darba specifikciju veido septias sadaas: o 1. Defincijas Dotas konkrt darba specifikcijai svargko terminu defincijas un skaidrojumi. o 2. Darba apraksts Dots darbu apraksts par, kuru izpildi ir paredzts samakst bvuzmjam par konkrt darba izpildi. Papildus konkrt darba izpildes izmaksm bvuzmjam tajs ir jiekauj ar izmaksas par Visprj noda noteikto prasbu izpildi, k ar tiesbu aktos noteiktie nodoki un nodevas. o 3. Materili Noteiktas prasbas konkrt darba izpild lietot paredztajiem bvmateriliem un bvizstrdjumiem. s prasbas ir jizpilda pirms attiecgo bvmaterilu vai bvizstrdjumu iebves vai uzstdanas, kas bvdarbu izpildtjam attiecgi jdeklar Darba programm. o 4. Iekrtas Noteiktas paas prasbas lietojamajai tehnikai, iekrtm, aprkojumam vai raotnm, kuras ir jizpilda, lai ts vartu izmantot darba veikanai. Nordt tehnika, iekrtas, aprkojums vai raotnes jlieto obligti. Var lietot papildu iekrtas. o 5. Darba izpilde Noteiktas paas prasbas darba izpildes procesam (pamieniem, secbai, klimatiskajiem apstkiem u.tml.). Var bt noteiktas prasbas bvmaterilu vai bvizstrdjumu kvalittes vrtjumam vai paraugu emanas specifiskm procedrm darba izpildes laik. o 6. Kvalittes novrtjumsCeu specifikcijas 2010


Noteikti pabeigta darba novrtjamie parametri, k ar prasbas pabeigta darba kvalittei. o 7. Darba daudzuma uzmrana Noteikts pabeigta darba daudzuma uzmranas veids, saska ar kuru uzmrot, pasttjs paredz samakst bvuzmjam par pabeigtu konkrt darba daudzuma vienbu. Devtaj noda 9. Pielikumi nordti lietotie un lietojamie standarti un testanas metodes, doti Ieteikumi darba daudzuma sarakstu sastdanai (saistoi bvprojekta izstrdtjam, izstrdjot bvprojektu), doti Ieteikumi bvmaterilu un konstrukciju atbilstbas vrtanai, k ar metodiskie nordjumi atseviu testu veikanai un paraugu noemanai. Bvuzmjam jpiemro ajs Ceu specifikcijs nordto standartu jaunko spk esoo redakciju prasbas. Ja Ceu specifikcijs nav nordts konkrts standarts, tad jpiemro Latvijas standarti. Ja bvuzmjs vlas lietot citus standartus, tam ir dokumentli jpierda, ka t izvltie standarti nodroina prasto kvalitti, k ar jnodroina iem standartiem atbilstoa kvalittes kontrole.



1.

VISPRJS DEFINCIJAS UN SKAIDROJUMI

1. attls. Cea konstrukcijaPIEZMES:

1) 2) 3) 4) 5)

Cea sega sastv no divm dam seguma un pamata. 1. attl s daas atdaltas ar neprtrauktu lniju. Segumu var paredzt vien, divs vai trijs krts. Pirmaj gadjum segums sastv no dilumkrtas, otraj gadjum no dilumkrtas un seguma apakkrtas, treaj gadjum no dilumkrtas, saistes krtas un seguma apakkrtas. 1. attl s krtas atdaltas ar prtrauktu lniju. Pamats sastv no divm krtm nesos krtas un salizturgs krtas. Attl s krtas atdaltas ar neprtrauktu lniju. Nesoo krtu var paredzt vien, divs vai vairks krts. Pirmaj gadjum neso krta sastv no vienas krtas, otraj gadjum no nesos virskrtas un nesos apakkrtas, treaj gadjum no nesos virskrtas, nesos apakkrtas un iespjamm nesom starpkrtm. 1. attl s krtas atdaltas ar prtrauktu lniju. Uzbruma vai dabgas grunts augj da var paredzt uzlabotas grunts krtu. 1. attl krta atdalta ar prtrauktu lniju.

paas prasbas neizvirza.

Segums (surfacing)

AADT gada vidj diennakts satiksmes intensitte (vidjais automanu skaits diennakt). AADTj gada vidj diennakts satiksmes intensitte vien josl. AADTj, pievest gada vidj diennakts satiksmes intensitte vien josl, aprinot pc transporta ldzeku ar radotm riepm procentul daudzuma, truma ierobeojumiem, cea un joslas platuma, uzturanas metodes ziem. AADTj, smagie smago transporta ldzeku (virs 3,5 t) gada vidj diennakts satiksmes intensitte vien josl.PIEZME. Bvprojekt ir jnorda AADTj,pievest un AADTj,smagie, kas ir aprintas atbilstoi paredztajam perspektvajam konkrts konstrukcijas kalpoanas laikam.

Ar saistvielm nesaistta krta vai slnis zemes kltnes vai segas konstrukcija, kuras bvniecbai lietotie materili nav apstrdti ar saistvielm un saistvielas nav izmantotas bvniecbas proces. Bvdarbu vadtjs bvuzmja pilnvarota persona, kas bvuzmja vrd vada bvdarbu izpildi. Bvinenieris un bvuzraugs pasttja nolgtas personas, kas, pamatojoties uz lgumu, pasttja interess uzrauga bvdarbus.

Pamats



Bvuzmjs persona, kas, pamatojoties uz lgumu, kur noslgts ar pasttju, veic bvdarbus. Cea sega cea konstrukcijas daa virs zemes kltnes. Darba formula (projekttais sastvs) analzs noteiktais maisjuma sastvs ar sastvdau materiliem, to vidjo granulometrisko sastvu un stos saistvielas saturu.PIEZME. Tas parasti bs produkcijas apstiprinanas rezultts.

Dilumkrta seguma augj krta vai vienkrtas segums, ts galvenais uzdevums ir uzemt satiksmes slodzes, pretoties nodilumam un aizsargt prjo segas konstrukciju. Ekvivalent ass slodze ar standarta slodzi, kuras iedarbba uz segas konstrukciju ir ekvivalenta dadm faktisko ass slodu kombincijm, slogotu asu skaits. Ekvivalento ass slodzi nosaka aprina ce. Grants dabgi irdeni rupji nogulumiei, kuru izmrs D ir mazks vai viends ar 63 mm, bet izmrs d ir lielks par 2 mm. Granulometriskais sastvs daiu izmra procentulais sadaljums pc masas, kas iziet caur noteikta numura sietiem. Iesdumu remonts vai profila laboana vienas vai vairku mainga biezuma krtu (minimlo biezumu nenorm) uzbvana uz esos krtas, lai izldzintu profila deformcijas, k ar lai nodrointu prasto profilu nkoajm krtm. Ieteicams, ieteikumi u.tml. termini nosaka neobligti lietojamus darba izpildes pamienus, materilus vai ko citu. Ieteikums t ir lab prakse, un to ir vlams ievrot, bet ieteikumu lietoana ne vienmr var bt iespjama vai racionla. Gala lmumu par ieteikuma pildanu vai nepildanu drkst brvi pieemt bvuzmjs atkarb no konkrts situcijas izvrtjuma, k labam un rpgam saimniekam izvloties iespjami labko risinjumu. Izldzino krta mainga biezuma krta, kuru lieto, lai esoajai krtai vai virsmai nodrointu nepiecieamo profilu nkoo krtu bvniecbai. Jaukts minerlmaterils minerlmaterils, kas sastv no rupja un smalka minerlmaterilu maisjuma. Kalnu iei dabiskas izcelsmes eoloiski ermei ar vairk vai mazk noteiktu sastvu un struktru. Galvenais bvmaterilu ieguves avots. Krta cea konstrukcijas daa, kas veidota no viena materila. Krtu var ieklt vien vai vairkos slos. Kategorija pabas raksturlielums, kas izteikts k vrtbu intervls vai k robevrtba. Kvalitte produktos, sistms vai procesos iemiesoto raksturlielumu spja apmierint klientu un citu ieinteresto puu prasbas. Maisjuma recepte atsevia maisjuma sastvs, kas izteikts k plnotais projekttais sastvs.PIEZME. Plnoto projektto sastvu var izteikt divjdi, k priekprojektu un k darba formulu.

Minerlais aizpildtjs minerlmaterils, kura lielk daa iziet caur 0,063 mm sietu un kuru var pielikt bvmateriliem noteiktu pabu pieiranai. Minerlmaterila izmrs minerlmaterila izmrs, izteikts k apakj (d) un augj (D) sieta izmrs, atdalts ar dasvtru /. Minerlmaterils bvniecb izmantojams graudains materils. Minerlmaterils var bt dabisks, mkslgs vai atgts (reciklts). Paredzts, atbilstoi paredztajam u.tml. termini nosaka pasttja prasto vai bvuzmja piedvto atkarb no konkrt gadjuma. Pasttjs nekustam pauma panieks, nomnieks, lietotjs vai t pilnvarota persona, kuras uzdevum, pamatojoties uz noslgto lgumu, veic bvniecbu. Piedevas sastvdaas materils, kuru var pievienot mazos daudzumos maisjumam, piemram, neorganiskas vai organiskas iedras vai polimrus, lai uzlabotu maisjuma mehnisks pabas, apstrdjambu vai krsu. Pievienots aizpildtjs pai raots minerlas izcelsmes minerlais aizpildtjs.



Priekprojekts skotnjais plnotais sastvs. Maisjuma sastvs ar sastvdau materilu granulometrisk sastva lkni un bitumena procentulo daudzumu, kas pievienots maisjumam.PIEZME. Tas parasti bs laboratorijas maisjuma projektanas un t apstiprinanas rezultts.

Recepte projekttais sastvdau (atsevio materilu) procentulais daudzums maisjum. Reciklts asfalts asfalts, kas iegts, frzjot asfalta cea krtas, drupinot pltnes, kuras izgrieztas no asfalta seguma, vai pltu gabalus no asfalta pltnm un raoanas prpalikumu asfaltu. Reciklts materils materils, kas iegts, prstrdjot iepriek bvniecb izmantotu materilu. Reciklts minerlmaterils minerlmaterils, kas iegts prstrdjot iepriek bvniecb izmantotu neorganisku materilu. Rupj minerlmaterils bitumintiem maisjumiem lielgraudu minerlmaterila apzmjums, kuram izmrs D ir mazks vai viends ar 45 mm, bet izmrs d ir lielks vai viends ar 2 mm; nesaisttiem un hidrauliski saisttiem maisjumiem lielgraudu minerlmaterila apzmjums, kuram izmrs d ir lielks vai viends ar 1 mm un D ir lielks par 2 mm. Saistes krta seguma krta, kas atrodas starp dilumkrtu un seguma apakkrtu. Salizturg krta no salizturga materila uzbvta cea segas pamata apakj krta, kas nodroina cea konstrukcijas salizturbu, k ar paredzto nestspju. Samaists aizpildtjs minerlas izcelsmes aizpildtjs, kas ir samaists ar kalcija hidroksdu. Segas pamats segas daa zem seguma. Segregcija cieto daiu tendence sadalties (nosloties) prvietojot maisjumus (prkraujot, prberot, irojot u.tml.), kad uz daim iedarbojas inerces spki atkarb no to izmra, blvuma, formas u.c. pabu atirbm. Segtie darbi bvdarbi, kuru apjoma un kvalittes kontroli pc tiem sekojoo bvdarbu veikanas nav iespjams izdart bez paiem paskumiem vai papildu darba, k ar finanu un citu resursu piesaistanas. Seguma apakkrta vairkkrtu seguma apakj krta, kas atrodas virs segas pamata nesos virskrtas, kuras galvenais uzdevums ir uzemt satiksmes izraists rsslodzes. Segums konstrukcija no vienas vai vairkm krtm, lai sekmtu satiksmi teritorij. Slnis vien reiz ieklta krtas daa; gadjumos, ja krtu veido no viena sla, tad var lietot ar terminu krta. Smalk frakcija (smalkne) minerlmaterila daiu frakcija, kas iziet caur 0,063 mm sietu. Smalks minerlmaterils bitumintiem maisjumiem smalkgraudu minerlmaterila apzmjums, kuram izmrs D ir mazks vai viends ar 2 mm un kas satur daias, kuru lielk daa paliek uz 0,063 mm sieta; nesaisttiem un hidrauliski saisttiem maisjumiem smalkgraudu minerlmaterila apzmjums, kuram d ir viends ar 0 un D ir mazks vai viends ar 6,3 mm. Smilts dabgi irdeni vai drupinti kalnu iei, kuru izmrs D ir mazks vai viends ar 2 mm, bet izmrs d ir lielks par 0,063 mm. Testana tehniska darbba produkta, procesa vai pakalpojuma nepiecieamo raksturlielumu noteikanai saska ar attiecgu metodiku. Testanas prskats dokuments, kur nordti testanas rezultti un cita ar testanu saistta informcija. Testanas protokols dokuments, kas ietver visus oriinla novrojumus, aprinus, iegtos rezulttus, k ar informciju par personm, kas atlasjuas paraugus, sagatavojuas testanu un testjuas. Testanas protokolam jietver pilna informcija, kas nodroina izsekojambu. Uzlabotas grunts krta apstrdta vai neapstrdta graudaina materila krta, lai paaugstintu zemes kltnes nestspju.Ceu specifikcijas 2010


Virsizmrs minerlmaterila daa, kas paliek uz rupjk no robesietiem (D), kuru lieto minerlmaterila lieluma raksturoanai. Zemes kltne uzbrums vai ierakums cea konstrukcijas robes. Zemizmrs minerlmaterila daa, kas iziet caur smalkko no robesietiem (d), kuru lieto minerlmaterila lieluma raksturoanai.



2.

VISPRJ NODAA

aj noda apraksttas visprjas prasbas, kas jizpilda un jievro bvuzmjam, veicot darbus. Atsevia samaksa par s nodaas prasbu izpildi bvuzmjam nav paredzta.

2.1.

Darba izmaksa

Bvuzmjam katra konkrta darba izmakss jparedz visi ar darba izpildi saisttie izdevumi, to skait: mobilizcijai un demobilizcijai; palgteritoriju ieganai un uzturanai; saskaojumu un atauju ieganai; sanitro un drobas normu ievroanai; satiksmes organizanai; nepiecieams dokumentcijas noformanai; darba izpildes u.c. nepiecieamo projektu izstrdei (mrjumi, aprini, rasjumi, apraksti, plni, grafiki u.tml.); kvalittes nodroinanai un kontrolei (paraugu emana, testana, uzmrjumi, dokumentana, kvalittes procedras, preventvs darbbas u.tml.); bvmaterilu un bvizstrdjumu sagatavoanai, uzglabanai, piegdm un iestrdei; iekrtm un ar tm saisttajiem izdevumiem; pagaidu (papildu darbiem, lai izpildtu pamatdarbu) vai sagatavoanas darbiem; darbaspkam; visprjm saistbm, atbildbas un risku nodroinjumiem; organizcijai un administranai; tiesbu aktos noteikto nodoku un nodevu nomaksai, izemot pievienots vrtbas nodokli; plnot pea. Ja Ceu specifikcijs mintie darbi Uzmrana un nosprauana, Gruntana, Asfalta seguma savienojumu frzana, kas ir nepiecieami k sagatavoanas darbi bvdarbu lgum mintu darbu izpildei, bvdarbu lgum nav minti k atsevii darbi, tad bvuzmjam o darbu izpilde ir jparedz, bet ar to izpildi saisttie izdevumi jiekauj bvdarbu lgum minto darbu cens.

2.2.

Bvlaukums un ar bvdarbiem saistts zemes

Pirms darbu uzskanas cea panieks nodod bvuzmjam paredzto bvlaukumu, sastdot bvlaukuma nodoanas-pieemanas aktu. Ja bvdarbu veikan iestjies ar darba veikanai nepiemrotiem klimatiskajiem apstkiem saistts par vienu kalendro mnesi garks prtraukums un bvuzmjs ir sakrtojis bvlaukumu satiksmei dro krtb, bvuzmjs drkst uz prtraukuma laiku nodot bvlaukumu cea paniekam. No jauna bvjamiem ceiem bvlaukuma robeas ir cea panieka paum iegto zemes gabalu robeas, un ts ir nordtas bvprojekta plna rasjumos. Rekonstrujamiem ceiem bvlaukuma robeas ir Valsts zemes dienesta Kadastra reistr fikstas eso cea nodaljuma joslas robeas. Ja rekonstrukcijas vajadzbm cea panieks ir ieguvis papildu zemes gabalus, tad bvlaukuma robea iet pa cea zemju nodaljuma joslai pieguloo zemes gabalu rjo robeu.Ceu specifikcijas 2010


Bvuzmjs drkst izmantot zemi cea aizsargjosl, ne vlk k divas nedas pirms darbu uzskanas par to rakstiski brdinot zemes panieku, tiesisko valdtju vai lietotju, ja aizsargjoslas izmantoana bvdarbiem paredzta bvprojekt un akciju sabiedrba Latvijas Valsts cei par to ir iepriek paziojusi zemju lietotjiem. Pc darbu pabeiganas bvuzmjam ir jatldzina zemes paniekam, tiesiskajam valdtjam vai lietotjam darba gait nodartie zaudjumi. Zaudjumu apmru nosaka un zaudjumus atldzina likumos noteiktaj krtb vai pc savstarpjas vienoans. Bvuzmjs ir atbildgs par to, lai darbu veikanai lietoto vai skarto teritoriju sakrtotu skotnj stvokl, k ar o teritoriju uzturtu krtb bvdarbu izpildes laik. Bvuzmjs ir atbildgs par gaisa un pazemes komunikciju aizsardzbas noteikumu ievroanu. Bvuzmja pienkums ir iegt visus ar bvdarbu izpildi saisttos nepiecieamos saskaojumus un saemt ataujas no komunikciju valdtjiem. Bvuzmjam juztur bvlaukums (bvlaukuma cei), k ar juztur apvedcei, ja tas paredzts bvprojekt, ziem un vasar satiksmei dro stvokl atbilstoi noteiktajai uzturanas klasei saska ar Ministru kabineta 2004. gada 19. oktobra noteikumiem Nr.871 Noteikumi par valsts un pavaldbu autoceu ikdienas uzturanas prasbm un to izpildes kontroli. Bvuzmjam jnodroina piekana paumiem, kuru pievienojumi atrodas bvlaukum.

2.3.

Satiksmes organizcija

Darbi jorganiz t, lai nepamatoti neierobeotu satiksmi bvlaukum. Ja nav noteikts citdi, bvdarbi jveic, neprtraucot satiksmi bvlaukum, bet nosakot loklus satiksmes ierobeojumus. Organizjot reverso satiksmi pa vienu joslu, posma garumu nosaka bvuzmjs, ievrojot konkrtos apstkus bvlaukum, k ar nodroinot iespjami optimlu satiksmes plsmu, neradot sastrgumus bvlaukuma caurbraukanai. Satiksme jregul piemroti satiksmes plsmas izmaim laik un apjom. Bvuzmjs ir atbildgs par satiksmes organizciju bvlaukum un apvedceos, ciktl tas attiecas uz bvdarbiem, un bvdarbu vietas aprkoanu. Pirms darba uzskanas bvuzmjam jsagatavo un jsaskao par cea satiksmes organizciju atbildgajs institcijs Satiksmes organizcijas projekts, kas ietver satiksmes organizcijas un darba vietas aprkojuma shmas, nosaka to maias krtbu, termius un atbildgo personu. Satiksmes organizcijas projekta kopijai jatrodas darba viet. Bvdarbu urnl jnorda, kuru satiksmes organizcijas un darba vietas aprkojuma shmu konkrtaj brd lieto. Visi satiksmes organizcijas un darba vietas aprkojuma tehniskie ldzeki juzstda ne trk k vienu dienu pirms darba uzskanas un jnoem tlt pc darba pabeiganas, ja nav paredzts citdi. Darba zonai prvietojoties vai darbu prtraucot, satiksmes organizcijas un darba vietas aprkojuma ldzeki, kas neattiecas uz visprjo satiksmes drobu, operatvi jprce, jnoem vai jaizsedz (zmes pagriezt neaizsedzot nav atauts). Kamr nav veiktas paredzts satiksmes drobu ietekmjoo darbu kvalittes prbaudes un nav prliecbas par drou satiksmi, noemot darba laik lietotos satiksmes organizcijas un darba vietas aprkojuma tehniskos ldzekus, tie jaizstj ar droai braukanai atbilstoiem brdinjumiem vai ierobeojumiem. Uz valsts galvenajiem autoceiem (Rgas, Jelgavas, Csu, Ogres, Aizkraukles un Bauskas rajon) un Rgas pilst piektdiens un svtdiens no pulksten 1600 ldz 2200, k ar Rgas pilst darba diens no pulksten 700 ldz pulksten 900 un no pulksten 1600 ldz 2000 aizliegts veikt ar satiksmes kustbas slaicgu papildu ierobeoanu saisttu darbu, ja konkrt darba izpildes nepiecieamba nav saskaota ar pasttju. Konstatt satiksmes organizcijas vai darba vietas aprkojuma neatbilstba jnovr nekavjoties.



2.4.

Darba droba

Bvuzmjs ir atbildgs par darba aizsardzbu un drobu, ciktl tas attiecas uz bvobjektu un bvdarbiem. Bvuzmjam jiece par darba aizsardzbu un drobu atbildga persona un jieraksta s personas vrds, uzvrds un kontaktkoordintes bvdarbu urnl.

2.5.

Bvdarbu urnls

Bvdarbu urnlu, ja nepiecieams ar specilo bvdarbu urnlus, pirms bvdarbu uzskanas sagatavo vai iegdjas bvuzmjs un reistr to attiecgajos normatvajos dokumentos noteiktaj institcij (piemram, administratvs teritorijas bvvald; akciju sabiedrba Latvijas Valsts cei attiecgaj noda; u.tml.). Bvuzmja pienkums ir ierakstt bvdarbu urnl paredzto informciju un bvuzrauga prasto papildinformciju laikus. Bvuzraugs bvdarbu urnl ieraksta nordjumus. Atbildgais bvdarbu vadtjs aizpilda dienas darbu izpildes lapu un paraksta to pc izpildto darbu un citu nepiecieamo darbbu (mrjumi, testana u.c.) izpildes, bet ne vlk k nkamaj darba dien. Vajadzbas gadjum bvuzraugs var izgatavot kopijas no bvdarbu urnla, ieteicams to dart vienmr. Bvdarbu izpildes dokumentcij var paredzt, ka bvdarbu urnls apstiprina taj mintu konkrtu segto darbu pieemanu pirms sedzos krtas vai konstrukcijas izbves. Td gadjum par du darbu pieemanu nav jnoform segto darbu akts.

2.6.

Kvalittes kontrole un darba daudzuma noteikana

Bvuzmjs ir atbildgs par darba kvalitti. Katrai materilu partijai, kuru paredzts izmantot darba izpildei, jbt atbilstbas apliecinjumam. 2.6.1. Bvizstrdjumu atbilstbas novrtanas sistmas Bvuzmja lietoto bvizstrdjumu atbilstbas novrtanai jbalsts uz attiecgo atbilstbas procedru novrtanu, kas izriet no attiecgo normatvo dokumentu prasbm. 1. tabul ir dotas bvizstrdjumu raotjam (izplattjam) saistos attiecgo bvizstrdjumu atbilstbas novrtanas sistmas (bvuzmja atbilstbas novrtanas sistma nedrkst bt zemka par 1. tabul nordto) atbilstoi lmeiem vai klasm saska ar Eiropas Komisijas 98/601/EC lmumu, k dots mandta M/124 Ceu bvizstrdjumi 3.pielikum. a. tabula. Atbilstbas novrtanas sistmasBvizstrdjums Paredzt izmantoana Atsauce uz standartu LVS EN 13249 ZA. 2. tabula Atbilstbas novrtanas sistma(1)

eosinttikas (tekstili), eotekstilijas, eokompozti, eorei un eotikli, ko lieto: - filtranai - pastiprinanai - atdalanai Virsmas apstrde Grupa: bitumens Apakgrupa: katjonu bitumena emulsijas Ceu bitumeni Minerlmaterili un aizpildtji

Ceiem un citm satiksmes platbm

2+ Ceu virsmu apstrde Ceu bvniecbai un virsmas apstrdei Ceu bvniecbai un uzturanai Ceiem un citiemLVS EN 12271 ZA. 2. tabula LVS EN 13808 ZA. 2.1. tabula LVS EN 12591 LVS EN 13043

4 2+ 2+ Nav noteikta 2+



Bvizstrdjums

Paredzt izmantoana

Atsauce uz standartu ZA. 2.a tabula LVS EN 13108-1 LVS EN 13108-3 LVS EN 13108-5 LVS EN 13108-7 LVS EN 13242+A1 ZA. 2. tabula LVS EN 13285

Atbilstbas novrtanas sistma(1)

bitumintiem maisjumiem un virsmas apstrdei Bitumintie maisjumi

inenierceltniecbas darbiem Ceiem un citm satiksmes platbm Ceiem un citiem inenierceltniecbas darbiem Ceu, lidlauku un citu satiksmes laukumu bvei un uzturanai Ceu, lidlauku un citu satiksmes laukumu bvei un uzturanai Satiksmes zons Satiksmes zons Satiksmes zons Satiksmes zons

2+

Minerlmaterili nesaisttiem un hidrauliski saisttiem maisjumiem Nesaisttie maisjumi Ar cementu saistti maisjumi cea nesoajm virskrtm un apakkrtm Ceu signlstabii Cea zmes Ceu apgaismes stabi Transportldzekus norobeojo sistma: Drobas barjeras, triecienslptji, enkurposmi, prejas posmi, atvairbarjeras dens noteku prsedzes un lku prsedzes Cea apzmjumu materili: pastvgas apzmjumu lentes unieprieksagatavotie cea apzmjumi; krsas, termoplastiski materili, aukstplastiski materili (ar vai bez pretsldes minerlmateriliem), t.sk. iepriekpiejauktas stikla lodtes; krsas, termoplastiski materili, aukstplastiski materili (cea apzmjumiem), kuri tiek tirgoti ar nordm par piedevu stikla lodu un/vai pretsldes minerlmaterilu tipiem un attiecbm; -

2+ Nav noteikta Nav noteikta 1 1 1 1

LVS EN 14227-1

LVS EN 12899-3 ZA. 4. tabula LVS EN 12899-1 ZA. 7. tabula LVS EN 40-5 ZA. 2. tabula LVS EN 1317-5 ZA. 2. tabula

Transportldzeku un gjju zons Satiksmes zons

LVS EN 124 LVS EN 1463-1 ZA. 2. tabula

Nav noteikta 1

atstarojos cea kniedes Ceu satiksmes troku samazinanas ierces Satiksmes organizcijas tehniskie ldzeki brdinjuma un drobas gaismas zmes Satiksmes organizcijas tehniskie ldzeki luksofori Ceu apgaismes stabi Saliekamie betona seguma bloki

Satiksmes zons Gaismas zmes, lai brdintu un vadtu ceu satiksmi. Luksofori uzstdti, lai instrutu cea lietotjus ar sarkanu, dzeltenu un zau signlgaismu. Satiksmes zons rjai lietoanai un cea rjm gjju un

LVS EN 14388 ZA. 2. tabula LVS EN 12352 ZA. 2. tabula LVS EN 12368 ZA. 2. tabula

3 1 1

LVS EN 40-5 ZA. 2. tabula LVS EN 1338 ZA. 2. tabula

1 4



Bvizstrdjums

Paredzt izmantoana

Atsauce uz standartu

Atbilstbas novrtanas sistma(1)

transportldzeku izmantoanai paredztm platbm Saliekams betona seguma pltnes rjai lietoanai, cea segumiem gjju un transportldzeku izmantoanai paredzts viets Saliekams betona apmales rjai lietoanai un cea rjm gjju un transportldzeku izmantoanai paredztm platbm Dabg akmens pltnes rjai lietoanai un cea apdarei rjm gjju un transportldzeku izmantoanai paredztm platbm Dabg akmens bruakmei rjai lietoanai un cea apdarei rjm gjju un transportldzeku izmantoanai paredztm platbm Dabg akmens apmales rjai lietoanai un cea rjm gjju un transportldzeku izmantoanai paredztm platbm Keramikas ieei un veidgabali rdarbiem un transporta kustbas ielu segumiem Drenas teknes dens savkanai un novadanai no gjju un transportldzeku izmantoanai paredztm platbm Minerlmaterili un aizpildtji ks, autoceos un betonam cits ineniertehnisks bvs Vieglie minerlmaterili un ks, autoceos un aizpildtji betonam, bvjavai un cits ineniertehnisks injekcijas javai bvs

LVS EN 1339 ZA. 2. tabula

4


4


4


4

LVS EN 1343 ZA 2. tabula

4

LVS EN 1344 ZA. 2. tabula LVS EN 1433 ZA. 2. tabula

4 3

LVS EN 12620 ZA. 2.a. tabula LVS EN 13055-1 ZA. 2.a. tabula

2+ 2+

PIEZME.(1) Sistma 2+ skatt Bvizstrdjumu direktvas 89/106/EEC (CPD) III.2.(ii) pielikumu, pirm iespja, kas ietver raoanas procesa kontroles sertifikciju, ko veic pilnvarota institcija, pamatojoties uz rpncas un raoanas procesa kontroles skotnjo inspicanu, k ar raoanas procesa kontroles neprtrauktu uzraudzbu, novrtanu un apstiprinanu; sistma 4 skatt Bvizstrdjumu direktvas 89/106/EEC (CPD) III.2.(ii) pielikumu, tre iespja, ko veic raotjs, pamatojoties uz raoanas procesa kontroli un skotnj tipa testanu; Ceu specifikcijas 2010


sistma 3 skatt Bvizstrdjumu direktvas 89/106/EEC (CPD) III.2.(ii) pielikumu, otr iespja, ko veic raotjs, pamatojoties uz raoanas procesa kontroli un skotnj tipa testanu pilnvarot laboratorij; sistma 1 skatt Bvizstrdjumu direktvas 89/106/EEC (CPD) III.2.(i) pielikumu, bez paraugu audita testanas.

Attiecgajos normatvajos dokumentos mintajos gadjumos izstrdjuma raotjs vai via norkots prstvis ir atbildgs par CE zmes marjuma lietoanu. CE zmes marjums jpiestiprina saska ar direktvu 93/68/EC, un tam jbt pardtam uz pavadoajiem tirdzniecbas dokumentiem, piemram, piegdes pavadzmes. 2.6.2. Paraugu emana Paraugus em bvuzmjs saska ar Darba programm apstiprinto plnu. Bvuzmjam laikus jinform bvuzraugs par plnoto paraugu emanu, k ar jnodroina nepiecieamais aprkojums paraugu emanai un iesaioanai. Noemtais paraugs sadalms trijs das (izemot no gatava asfalta seguma izurbtos paraugus): A, B, C, katru iesaiojot atsevii. Parauga apjomam jbt pietiekamam paredztajai testanai. A paraugu saem bvuzmjs, B un C paraugu saem un uzglab bvuzraugs. Paraugu noemana un sadalana jizpilda saska ar 2. tabul nordtajiem standartiem. Paraugus no gatava asfalta seguma noem atbilstoi o specifikciju 9.5. nodaai Metodiskie nordjumi urbto asfaltbetona paraugu noemana. b. tabula. Paraugu emanaMaterila vai produkta nosaukums Standarts

Minerlmaterili Nesaisttie maisjumi Ar saistvielm nesaisttas krtas

LVS EN 932-1 LVS EN 13286-1Ja nav paredzts citdi, tad no uzbvtajm nesaisttu pamatu krtm paraugi noemami tikai izmuma gadjumos, ja nav ticamu datu par lietoto izejmaterilu kvalitti. Vienam paraugam apvienojami vismaz trs dajie paraugi, kas noemami piln uzbvts krtas vai sla biezum. Novrtjot testanas rezulttus ir jem vr, ka di iegtu paraugu testanas rezultti var bt pasliktinjuies attiecb pret testanas rezulttiem, kas btu iegti, testjot paraugus, kas noemti atbilstoi iepriek nordto standartu prasbm

Bitumena saistvielas Bituminti maisjumi un krtas 2.6.3.

LVS EN 932-2 LVS EN 58 LVS EN 12697-27

Testana Testanas bieums bvizstrdjumu raotjam (izplattjam) jnosaka atbilstoi 3. tabul nordtajiem standartiem. Bvizstrdjumu raotja (izplattja) pienkums ir nodroint raoto (prdoto, piegdto) bvizstrdjumu atbilstbas apliecinjumus atbilstoi normatvajos dokumentos noteiktajam. Bvuzmjs ir atbildgs par o atbilstbas apliecinjumu, kas pierda attiecgo bvizstrdjumu atbilstbu prasbm, iesnieganu pasttjam. Bvuzmjs ar ir atbildgs, lai bv neiebvtu bvizstrdjumus, kuriem nav normatvajos dokumentos noteiktajam atbilstou atbilstbas apliecinjumu. Nepiecieambas gadjum bvuzmjs ir atbildgs par papildu testanu vai mrjumiem un to rezulttu iesnieganu pasttjam, lai apliecintu attiecgo bvizstrdjumu atbilstbu prasbm. c. tabula. Testanas bieumsMaterila vai produkta nosaukums Standarts

Minerlmaterili nesaisttajiem un hidrauliski saisttajiem maisjumiem Nesaisttie maisjumi

LVS EN 13242+A1 LVS EN 13285Ceu specifikcijas 2010


Materila vai produkta nosaukums

Standarts

Minerlmaterili bitumintiem maisjumiem LVS EN 13043 un virsmas apstrdei Bitumintie maisjumi un materili LVS EN 13108-21 Pasttjs un bvuzraugs pc saviem ieskatiem var emt papildu paraugus testanai bvobjektos, bvmaterilu ieguves viets, raotns un krautns, pieaicinot bvuzmja prstvi. Paraugu no iesaiojuma A test bvuzmjs, paraugu no iesaiojuma B, ja nepiecieams, test pasttjs, bet paraugu iesaiojum C uzglab bvuzraugs, ldz apstiprina aktu par bves pieemanu ekspluatcij (vai paveikto darbu pieemanas aktu). Ja nepiecieams, paraugu C izmanto papildu testanai. Bvuzmjam nav obligti jtest pasttja vai bvuzrauga papildus emtie paraugi no iesaiojuma A, ja di emto paraugu apjoms prsniedz 3. tabul mintajos standartos noteikto testanas bieumu un, ja nav objektva iemesla noteikt lielku testanas bieumu. Bituminto krtu biezumu mrjumi jveic saska ar LVS EN 12697-36, piedaloties bvuzmjam un bvuzraugam, tlt pc paraugu izurbanas objekt vai, savstarpji vienojoties, cit viet. Mrjumi un testana bvuzmjam jveic laikus, iesniedzot rezulttus bvuzraugam tlt pc mrjumu vai testanas izpildes pirms nosedzoo darbu izpildes. Testanas un mrjumu protokolos un prskatos jnorda veikto testu un mrjumu nenoteiktba, ja testanas laboratorijai konkrtajm metodm nenoteiktba ir aprinta. Pasttjs izsniedz bvuzmjam vai bvuzraugam pasttja veikto mrjumu vai testanas rezulttus tlt pc mrjumu vai testanas izpildes. Pc darba vai darba daas pabeiganas vai pc bvuzrauga rkojuma bvuzmjam japkopo visu mrjumu un testanas rezultti kopsavilkumos, uzrdot visus gan bvuzmja, gan pasttja, gan bvuzrauga iegtos rezulttus, un tie jiesniedz bvuzraugam. Operatvai kvalittes kontrolei bvuzmjam ieteicams lietot trdarbgas iekrtas, kas nodroina raot vai bvt produkta pabu vai sastva operatvu noteikanu darba gait. Ja bvuzmjs demonstr ar trdarbgm iekrtm iegtu rezulttu saldzinmbu ar ajs specifikcijs noteiktajm testanas metodm un apliecina to ar saldzinos testanas prskatiem vai kalibrcijas protokoliem, tad ajs specifikcijs noteikto testanas vai mrjumu apjomu drkst samazint ldz trdarbgo iekrtu kalibrcijai nepiecieamajam testanas vai mrjumu apjomam. Testanai un mrjumiem drkst izmantot ar no Ceu specifikcijs noteiktajm atirgas metodes, ja bvuzmjs iepriek ts ir saldzinjis ar Ceu specifikcijs noteiktajm metodm un bvinenieris ir atzinis, ka abu metou rezultti ir saldzinmi. 2.6.3.1. Izpildt darba vrtjums. Izpildto darbu vrt pc A parauga testu un mrjumu rezulttiem. Ja pasttjs ir veicis B parauga testus un mrjumus, izpildto darbu vrtjumam izmanto ar B parauga rezulttus. C paraugu prbauda tikai strdus gadjumos. C parauga testu un mrjumu veikanai izvlas pasttjam un bvuzmjam abpusji pieemamu laboratoriju. Ja ir veikti C parauga testi, izpildto darbu vrt pc C parauga rezulttiem. Izpildto darbu ieteicams vrtt saska ar Ceu specifikciju 9.3. punkt Ieteikumi bvizstrdjumu un konstrukciju atbilstbas vrtanai aprakstto metodiku. 2.6.4. Darba daudzuma uzmrana Izpildt darba daudzums juzmra paredztajs mrvienbs. Apmaksai var apstiprint darba daudzumu, kas neprsniedz iepriek paredzto.Ceu specifikcijas 2010


2.6.4.1.

Ja paredzts uzmrt konstruktvs krtas laukumu (L B) vai platumu (B), tad jmra konstruktvs krtas virsmas laukums vai platums atbilstoi paraugam 2. zmjum.

1. zmjums Ja paredzts uzmrt vairku citu virs citas esou konstruktvo krtu platumu (B) un pasttjs nav noteicis, ka visu krtu platumus pieem viendus ar virsjs krtas jeb efektvo platumu, tad katras nkams apakjs krtas platumu nosaka, pieskaitot virsjs krtas platumam ts nogzes ar paredzt (vai tehnoloisk, ja nav paredzts) slpuma horizontlo projekciju. 2.6.4.2. Ja paredzts uzmrt konstruktvs krtas vai rakanas darbu tilpumu, to aprina, saldzinot plna un augstuma atzmes pirms un pc darba veikanas. Darba daudzums kubikmetros (m3) juzmra k konstrukcijas apjoms blv veid.

Izbvt krta

2.6.4.3. 6.3.3.1. 6.3.3.2.

Ja paredzts uzmrt materila tilpumu krav. Ar beramm kravm piekrauj kontrolkravu, kurai nosaka tilpumu, emot vr transportjam materila tilpumsvaru vai prmrot kravas izmrus. Prjs kravas jpiekrauj ldzgi, uzskaitot ldzgu tilpumu. Neberamm kravm tilpumu nosaka pc bunkura vai cisternas mrieru rdjumiem. Materila tilpums krav jkontrol, saldzinot ar materila patriu konstrukcij. Ja paredzts uzmrt konstrukciju vai materilu svaru, to nosaka, sverot vai aprinot no tilpuma mrjumiem un/vai maisjumu receptes.

2.6.4.4.

2.7.

Darba izpildes trums

Darbs jplno veikt tri un bez nepamatotiem prtraukumiem, pc iespjas mazk ierobeojot satiksmi bvlaukum. Bvei, kur paredzti periodisks uzturanas darbi, satiksmes kustbas ierobeoanai vajadzgo periodu ieteicams aprint, summjot atsevio darbu izpildei paredzto laiku: 5 dienas 1 km segas aukstai prstrdei, 3 dienas 1 km vienas asfalta krtas bvei, 1 diena 1 km virsmas apstrdei vien krt, 14 dienas prjiem darbiem. Ceu specifikcijs noteiktos tehnoloiskos prtraukumus pieskaitot papildus.

2.8.

Darba programma

Darba programm japraksta darba organizcija, tehnoloijas, materili un kvalittes kontroles metodes bvobjektam. Darba programmu var sagatavot piln apjom vai pa atseviiem darbu veidiem un krtm. Atbilstoi izpildmo darbu specifikai un sastvam darba programm ietverts informcijas apjoms var atirties no 2.8.1. punkt nordt. Darba



programmu sagatavo divos eksemplros, no kuriem viens atrodas pie bvuzrauga, otrs pie atbildg bvdarbu vadtja. 2.8.1. Darba programm ietveram informcija (atbilstoi darbam)

Visprji dati: vadoais personls; bvataujas kopija; bvlaukuma nodoanas pieemanas dokumenta kopija; apdroinanas poliu kopijas; Satiksmes organizcijas projekts. Grafiki: o darba izpildes laika grafiks; o naudas plsmas grafiks. Apraksti, plni un apliecinjumi: o darba organizcijas apraksts, darba metou un procesu apraksti; o prbauu, testanas un mrjumu apraksts un plns; o bvmaterilu testanas rezultti; o ar saistvielm saisttu vai nesaisttu maisjumu projekti (izejmaterilu testanas rezultti, priekprojekts un darba formula). Mrjumi, aprini un projekti (ja nav datu bvprojekt): o bvuzmjam jizvrt bvprojekta (vai, piemram, bvdarbu lguma darba uzdevuma) detalizcijas pakpe. Ja nav datu bvprojekt vai tie nav pietiekami, lai izpildtu darbu, jveic papildu uzmrjumi, aprini un projektana. Ir jizstrd nepiecieamie detau darba zmjumi un darba izpildes algoritmi, kas apliecina un nodroina paredzto bvdarbu izpildi un produkta kvalitti atbilstoi prasbm.

2.9.

Digitl inenierkomunikciju uzmrana

Ja bvprojekta izejas dati ir digitl form, bvuzmjam jnodroina bvprojekt paredzto uzbvto inenierkomunikciju novietojuma uzmrjumi digitl form, LKS 92 koordintu sistm. Uzmrjumi jveic komersantam, kuram ir Valsts zemes dienesta izsniegta licence eodziskajiem darbiem. Uzmrjumi izpildmi digitl form ar bves un ts elementu kopu topogrfisko attlojumu (sarkano lniju vai atsevios gadjumos cea vai ielas braucams daas robes), vlams MicroStation vai ar AutoCad programmas vid. Topogrfiskam attlojumam nu un lniju stilu bibliotkas jveido pc topo 500.rsc, kuru var saemt Valsts zemes dienesta Lielrgas reionls nodaas eodzijas un kartogrfijas da. Brauktuves, gjju un velosipdu celiu, ietves un zas zonas laukumu attlojumos jlieto pildjums (angu val. fill). Uzmrjumi jizpilda mrog M 1:500. Uzmrjuma kopij (magntisks, magnetooptisks disketes vai kompaktdiska formt) grafisk veid ir jparda di lielumi: o brauktuves atjaunot seguma robeas un apjoms; o gjju un velosipdu celiu un ietvju atjaunot seguma robeas un apjoms; o atjaunots vai izbvts zas zonas robeas un apjoms; o nomainto vai izbvto brauktuves, gjju un velosipdu celiu vai ietvju apmau novietojums; o atjaunoto vai izbvto apakzemes inenierkomunikciju lkas;Ceu specifikcijas 2010


o citu bves elementu un inenierkomunikciju izvietojums atjaunoto vai izbvto platbu robes; o visu attloto elementu augstuma atzmes 10 m koordintu tkl. Uzmrtajiem datiem jatbilst faktiskajam stvoklim dab, kas parakstot uzmrjumu shmas, ir japliecina, Valsts zemes dienest sertifictam mrniekam, kur veicis uzmranu, atbildgajam bvdarbu vadtjam, k ar bvuzraugam, kuram izlases veid ir jprbauda iesniegtie digitlie uzmrjumi. Uzmrjuma shms jnorda ar bvdarbu lguma numurs. Pasttjs izlases veid var papildus prbaudt digitlo uzmrjumu atbilstbu.



3.3.1.3.1.1.

SAGATAVOANAS DARBIUzmrana un nosprauanaDefincijas

Atbalsta sistma nostiprintu eodzisko punktu kopa, kuras punktiem noteikts plaknes jeb divdimensiju vai telpas jeb trsdimensiju stvoklis izvltaj koordintu sistm. eodziskais punkts mranas vajadzbm apvid nostiprinta zme, kurai ir noteiktas koordintas darbu veikanai piemrot koordintu sistm. Uzmrana un nosprauana uzbvt paredzto bves elementu uzmranas un nosprauanas darbi td apmr, lai pc dab nospraustajm pazmm btu iespjams os elementus uzbvt. 3.1.2. Darba apraksts Uzmrana un nosprauana jveic, sagatavojot bves vietu autocea segas konstruktvs krtas vai citu autotransporta bvju elementu bvdarbiem un izpildot tos. Uzmranai un nosprauanai jnodroina bves atbilstba projekttajiem eometriskajiem parametriem un telpiskajm koordintm un jietver nepiecieamie uzmranas un nosprauanas darbi pirms darba izpildes, darba izpildes laik un pc t. Izpildot nosprauanu, jveic eodziskie darbi bvprojekta eometrisko lielumu, ar autocea piketas, prneanai dab un kontrolmrjumi. Izpildot uzmranas un nosprauanas darbus, jievro LBN 305-01 eodziskie darbi bvniecb , ciktl tas attiecas uz konkrto bvi. 3.1.3. Materili eodzisko punktu izveidoanai jizmanto tdi videi nekaitgi materili, kas nodroina atbalsta sistmas saglabanos bves viet vis bvniecbas laik. 3.1.4. Iekrtas Uzmranai un nosprauanai jizmanto izpildmo darbu raksturam atbilstoi eodziskie instrumenti un mranas ldzeki, kas nodroina bvei nepiecieams precizittes prasbas, un to prbaudes, verificanas un kalibranas datiem jbt pieejamiem pasttjam, bvdarbu uzraugiem un bvniecbas kontroles institcijm. 3.1.5. Darba izpilde Atbalsta sistma jizveido no piketu punktiem un citiem atbilstoa veida un izkrtojuma eodziskiem punktiem, ievrojot darbu raksturu un vietjos reljefa un citus apstkus. eodziskie punkti jizveido t, lai tie kalpotu ldz bves nodoanai un pc iespjas saglabtu eodzisko stabilitti. Atbildgajam bvdarbu vadtjam ldz bves nodoanai jsaglab informcija par eodziskajiem mrjumiem un apriniem, to skait shmas un nosprauanas protokoli. Ja nav prasta cita, tad bvniecbas nosprauanas eodzisk tkla punktu precizittei jatbilst 3. precizittes klasei saska ar LBN 305-01 eodziskie darbi bvniecb . Klasi var sasniegt ar parastajiem mranas pamieniem atbilstoi nordm 4. tabul. d. tabula. Mrjumu precizittes raksturojumsNosaukums Standartnovirze Precizittes raksturojums

Plna stvoka precizittes klase P3

5 mm < L 15

VidjaCeu specifikcijas 2010


Augstuma precizittes klase H3 3.1.6.

mm 2 mm < H 5 mm

Vidja

Kvalittes novrtjums Izpildtie nosprauanas darbi kontroljami vis apgabal. Ja konstattas atkpes virs pieaujamm, tad juzmra un jnosprau atkrtoti. 3.1.7. Darba daudzuma uzmrana Uzmranas un nosprauanas darbu daudzums mrms darba daudzuma sarakst paredztajs vienbs.



3.2.

Koku, krmu un zaru zana

3.2.1. Defincijas Koku zana atsevii augou koku nozana. Krmu zana krmu nozana defintaj teritorij. Mea zana koku un krmu nozana defintaj teritorij. Celmu lauana nozto atsevii augoo koku, krmu vai nozta mea celmu izlauana. Zaru zana paredzto zaru nozana. Zaru zana, izveidojot vainagu zaru apzana vainaga izveidoanai. 3.2.2. Darba apraksts Koku vai to zaru zana, mea, pamea un krmu novkana, ja paredzts ar celmu lauana ietver visus nepiecieamos veicamos darbus, k ar materilus vai iekrtas, kas jpiegd un jizlieto, lai pilnb atbrvotu teritoriju, aizvcot prom meu, kokus, celmus, krmus un zarus. 3.2.3. ... 3.2.4. Iekrtas Darbu izpildei nepiecieams iekrtas vai mehnismus, kas nodroina kvalitatvu darba izpildi, izvlas bvuzmjs. 3.2.5. Darba izpilde Krmi, pames, zari, izlauztie celmi un saknes jsadedzina vai jnovieto atbrtn, bet izmantojam koksne jaizved uz paredzto krautni. Pelni jizklied. Celmu augstums no piegulos zemes virsmas nedrkst bt lielks k 1/3 no celma diametra (ja tos nav paredzts novkt), bet ne augstks par 20 cm. Ja nav paredzts grunti tlk izstrdt, izlauzto celmu vietas jaizber. Nozto zaru zjuma vietas saglabjamajiem kokiem pc zaru nozanas nekavjoties jaizkrso ar eas krsu vai jnosedz ar atbilstou potziedi. 3.2.6. Kvalittes novrtjums Izpildtais darbs kontroljams vis apgabal, neatbilstbas gadjum veicot paskumus prasbu nodroinanai. 3.2.7. Darba daudzuma uzmrana Zjot krmus vai meu un lauot celmus, paveikto darbu uzmra, mrot laukumu pc zaru vainaga. Zjot atsevii augous kokus un lauot celmus, k ar zjot zarus un veidojot vainagus, padarto darbu uzmra gabalos [viens(am) koks(am) + viens celms = 1gab.]. Materili



3.3.

Grvju rakana un trana

Grvji jrok un jtra, lai savktu un novadtu no cea konstrukcijm virszemes un pazemes deus. 3.3.1. Defincijas Grvju rakana jaunu grvju izrakana. Grvju trana esou grvju iztrana no grunts sanesumiem, apauguma un citiem sveermeiem, atjaunojot grvju eometriskos parametrus. Grvju nogu nostiprinana grvju nogu nostiprinana atbilstoi paredztajam konstruktvajam risinjumam. Ievalka pie zemes kltnes pamatnes izveidota ovltekne ar lzenu gultni. Ovltekne sekla, ovla tekne virsmas dens savkanai un novadanai. 3.3.2. Darba apraksts Grvju rakana, trana vai paredztie nostiprinanas darbi ietver visus nepiecieamos darbus, materilus un iekrtas, lai izraktu vai iztrtu grvjus vai uzbvtu paredztos nostiprinjumus. 3.3.3. Materili Grvju nogu un gultnes nostiprinanai augu zeme, eosinttiskais materils, embas vai cits paredztais materils. 3.3.4. Iekrtas Grvju rakan vai tran lietojamai iekrtai jbt aprkotai ar planjamo kausu, kura darba platums ir vismaz 1 m un kur aprkots ar taisno lemesi. Var izmantot ar atbilstou profilkausu vai frzi. Ja esoai brauktuvei ir bituminta seguma virskrta un grvja rakanas vai tranas iekrta darba proces prvietojas pa o segumu, tad tai jbt aprkotai ar pneimoriepm, turklt mehniskos papildu atbalstus nedrkst balstt uz bitumint seguma. Ja iespjams, grvju tranai var tikt lietots ar autogreiders. 3.3.5. Darba izpilde Ja bvobjekt paredzts uzbvt jaunu, bitumintu seguma virskrtu, grvji jrok vai jtra pirms ts bvniecbas. No grvja izrakt grunts jizldzina aiz grvja rjs malas vai, ja tas nav iespjams, jaizved uz atbrtni. Ceu posmos ar lieliem garenkritumiem sngrvju forma un nostiprinjums jparedz pc hidraulisk aprina, emot vr pieplsto un caurplsto dens daudzumu, atkarb no grunts veida, apkrtnes reljefa un cea garenkrituma. Ja hidraulisko aprinu neveic, tad grvja pamatnes platumam jbt 0,4 m, bet dziumam (teknes atzme zem cea kltnes autnes) ne mazkam par 0,7 m un ne mazk k 0,3 m zem salizturg sla pamatnes atzmes. Garenkritumam jbt ne mazkam par 0,3%. Grvjus var veidot ar ovlveida gultni. Viets, kur tas iespjams, garenvirziena dens novadanai ieteicams paredzt ievalkas (ovlteknes). Ievalkas platumam (b) jbt 1,0 2,5 m, dziumam (h) vismaz 0,2 m, bet ne lielkam k b/5 (h b/5). Ovlteknes gultnes slpumam (I) jldzins apkrtnes vai cea kltnes autnes slpumam. Ovlteknes gultni, ja I < 1% var nenostiprint, ja 1% < I < 4% jbt nostiprintai ar zlju, ja I > 4% jbt nostiprintai ar granti, oiem, embm vai laukakmeu brui. Grvju un augstk atrodos, piemram, zemes kltnes un ierakuma nogzes jnostiprina atbilstoi paredztajam. Grvja nogzes bez nostiprinjuma nedrkst bt stvkas k 1:1,5 (optimli 1:3), stvkm nogzm jparedz nostiprinjums.Ceu specifikcijas 2010


3.3.6.

Kvalittes novrtjums Grvju nogu virsmm un darba joslai jbt noplantm. Izrakto vai iztrto grvju kvalittei jatbilst 5. tabul izvirztajm prasbm. e. tabula. Grvju kvalittes prasbas un nosacjumi testanai un mrjumiemParametrs Prasba Metode Vizuli Uzmrot ar mrlenti vai veicot eodziskos uzmrjumus Ar 3 m mrlatu un lmerdi vai uzmrot augstuma atzmes LBN 305-1Veicot eodziskos uzmrjumus

Pilnb nodrointa dens atvade(1) eometriskie izmri 20 % no paredzt

Izpildes laiks vai apjoms Vis bvobjekt Vismaz trs viets bvobjekt Vis bvobjekt vismaz divs viets uz katru grvja kilometru Vismaz trs viets bvobjekt Vis bvobjekt vismaz divs viets uz katru grvja kilometru

Garenkritums(2) Teknes augstuma atzmes Nogu vai gultnes nostiprinjums

1,0 % no paredzt, bet 0,3 % 5 cm no paredzt Jatbilst prasbm

Atkarb no nostiprinjuma veida

PIEZME(1) dens atvadei jbt nodrointai, nepieaujot dens uzkranos uz cea virsmas, grvjos, pie caurtekm un drenas cauruls, k ar pieguloajs teritorijs. PIEZME (2) Grvja garenkritumam jbt paredztaj dens tecanas virzien.

3.3.7.

Darba daudzuma uzmrana Iztrto grvju apjoms jnosaka, mrot grvja garumu garenvirzien. Grvju rakanas darbu daudzums jmra saska ar Ceu specifikciju 2.6.4.2. punktu. Grvju nogu vai gultnes nostiprinanas darbiem uzmrms nostiprinjuma materila tilpums, svars vai nostiprints teritorijas laukums atbilstoi darba daudzuma sarakst paredztajm vienbm un Ceu specifikciju 2.6.4. punktam.



3.4.

Lieks grunts aizveana un izldzinana

3.4.1. Defincijas Liek grunts grunts, kas laika gait ir uzkrjusies, trauc cea konstrukcijm normli funkciont un nav izmantojama konkrtaj bvobjekt. Lieks grunts aizveana lieks grunts savkana un aizveana uz atbrtni. Lieks grunts izldzinana lieks grunts prvietoana bvobjekta robes un izldzinana. 3.4.2. Darba apraksts Lieks grunts aizveana vai izldzinana veicama vis paredztaj apjom, un t ietver visus nepiecieamos darbus, materilus un iekrtas, lai savktu, aizvestu un izldzintu visu paredzto grunti. 3.4.3. ... 3.4.4. Iekrtas Grunts savkanai, aizveanai vai izldzinanai izmantojams iekrtas nedrkst bojt cea segumu vai nostiprinjumus. 3.4.5. Darba izpilde Liek grunts ir jnovc pirms citu darbu uzskanas un, ja paredzts, jaizved uz atbrtni. Nedrkst sabojt cea konstruktvos elementus. Skartajm teritorijm pc lieks grunts novkanas vai izldzinanas jbt noplantm. Jkontrol aizvests grunts daudzums bvobjekt katr automan vai saska ar eodziskiem mrjumiem. 3.4.6. Kvalittes novrtjums Izpildtais darbs kontroljams vis apgabal, nepiecieamos paskumus prasbu nodroinanai. 3.4.7. neatbilstbu gadjum veicot Materili

Darba daudzuma uzmrana Lieks grunts aizveanas vai izldzinanas daudzums jmra saska ar Ceu specifikciju 2.6.4.2. punktu vai novrtjot kravas tilpumu atbilstoi Ceu specifikciju 2.6.4.3.1. punkta prasbm.



3.5.

Bedru remonts

Bedru remontu var paredzt gan eso asfalta seguma remontanai, gan ar eso asfalta seguma sagatavoanai pirms nosedzoas krtas bvniecbas, lai atjaunotu esos asfalta krtas ldzenumu, sla biezumu, dens necaurlaidbu un nestspju. Ja nosedzos krtas bvniecb paredzts izmantot remiksu vai remiksu-plus, bedru remontu var paredzt ar nepilno tehnoloiju. Bedru remonts nav jparedz, ja esos segas krtas nojauks vai prstrds. 3.5.1. Defincijas Bedru remonts ar bitumena emulsiju un embm bedru aizpildana ar frakciontm embm, piescinot ts ar bitumena emulsiju. Bedru remonts ar nepilno tehnoloiju bedru aizpildana ar asfalta maisjumu bez bedru malu sagatavoanas ts apzjot, izfrzjot vai atskaldot. Bedru remonts ar pilno tehnoloiju bedru aizpildana ar asfalta maisjumu, kad bedrtes sagatavotas, to malu kontras apzjot, izfrzjot vai atskaldot. 3.5.2. Darba apraksts Bedru remonts ietver nepiecieamo materilu sagatavoanu un piegdi, bedrtes sagatavoanu (trana, gruntana, ja paredzts ar malu sagatavoana ts apzjot, izfrzjot vai atskaldot) aizpildanai un paredzt materila iestrdi. 3.5.3. Materili Bedru aizpildanai ar pilno un nepilno tehnoloiju asfalta maisjums, kas atbilst Ceu specifikciju 6.2. vai 6.3. punkt izvirztajm prasbm, ldzgs k labojam segum. Gruntanai tri sadalga katjonu bitumena emulsija C 50 B 3, kas atbilst 137. tabul izvirztajm prasbm. Bedru aizpildanai, remontjot ar bitumena emulsiju un embm frakciontas embas, atbilstoas Ceu specifikciju 5.2. punkt izvirztajm prasbm N-II stiprbas klasei. Ieteicams lietot divas dadas frakcijas, rupjks aizpildanai, smalkks nolanai. Piescinanai un gruntanai vidji tri sadalga katjonu bitumena emulsija C 65 B 4 (vai C 60 B 4) vai tri sadalga katjonu bitumena emulsija C 65 B 3 (vai C 60 B 3), kas atbilst 137. tabul izvirztajm prasbm. 3.5.4. Iekrtas Iekrta, kas nodroina bedru efektvu iztranu ar gaisa strklu vai citu metodi. Iekrta, kas nodroina vienmrgu saistvielas izsmidzinanu. Asfalta maisjuma transportanas mana, kas aprkota ar termosu, ja asfalta iestrdi izpilda ar rokas darbarkiem, vai ar nosegtu kravas tilpni, ja asfalta iestrdi izpilda ar iekljju. Veltnis vai vibropltne ar tehniskajiem rdtjiem, kas nodroins paredzto iestrdt materila sablvjumu. 3.5.5. Darba izpilde Bedru remonts izpildms beznokriu period, un gaisa temperatra nedrkst bt zemka par +100 C. Ja pa remontjamo posmu notiek satiksmes kustba, tad darba dienas beigs nedrkst palikt aizpildanai pilngi vai daji sagatavotas, bet ar remontmaterilu neaizpildtas bedrtes. Veicot bedru remontu ar pilno tehnoloiju, bedru malu kontras japz, jizfrz vai jatskalda taisns lnijs ar vertiklm malm.



Veicot bedru remontu ar bitumena emulsju un embm, vai ar asfalta maisjumu ar pilno vai nepilno tehnoloiju: remontam sagatavots bedrtes minimlais dziums atkarb no lietot materila, bet ne mazk par 3 cm, tai jbt trai no putekiem, dubiem un dadiem priekmetiem; bedrte jiztra mehniski vai ar saspiesta gaisa paldzbu; sagatavot bedrte var bt mitra, bet taj nedrkst bt brvs dens; sagatavot bedrte jgrunt, vienmrgi izsmidzinot bitumena emulsiju pa visu bedrtes pamatu un malm. Bedru remonts ar bitumena emulsiju un embm izpildms, vispirms iestrdjot rupjkas frakcijas embas, tad izlejot bitumena emulsiju (piescinanai), pc tam, ja paredzts, noljot ar smalkkas frakcijas embm (materilu izlietojuma daudzumi jparedz bvuzmjam) un pieblvjot. Ja bedru remonts ar bitumena emulsiju un embm paredzts tikai eso seguma remontam (nav paredzta nosedzoas krtas bvniecba), tad bitumena emulsiju izliet un ieklts embas nolt ieteicams vismaz divs krts. Nesablvta, bedrt ieklta asfalta maisjuma biezumam jbt ap 25 30% lielkam par sagatavots bedrtes dziumu, ja lieto karsto asfalta maisjumu, vai atbilstoi rpncas izgatavotjas specifikcijm, ja lieto auksto asfalta maisjumu. Asfalta maisjums jsk sablvt nekavjoties pc t iestrdes un jturpina, kamr nepaliek blvjams iekrtas pdu nospiedumi. Ja bedrtes remonttas ar bitumena emulsiju un embm, un pa remontto posmu paredzta satiksmes kustba, tad pc darba pabeiganas uz 1 diennakti jierobeo maksimlais satiksmes kustbas trums ldz 70 km/h un cea posms japzm ar cea zmm Nr.116 Uzbrta grants vai embas. Pc tam brvais minerlais materils jnoslauka un uzstdtie papildus satiksmes kustbas ierobeojumi jnovc. 3.5.6. Kvalittes novrtjums Ja bedrtes remonttas ar bitumena emulsiju un embm vai izremontts bedrtes apstrdtas ar bitumena emulsiju un embm, pc darba pabeiganas uz seguma nedrkst palikt ar minerlmaterilu neapbrta brva saistviela (bitumens), t japber ar nepiecieam daudzuma minerlmaterilu, turklt, ja paredzta nosedzo krta, tad pirms ts bvniecbas uz seguma virsmas nedrkst atrasties nepiesaistts minerlmaterils, tas jnoslauka. Izremontto bedru kvalittei jatbilst 6. tabul izvirztajm prasbm. f. tabula. Izremontto bedru kvalittes prasbas un nosacjumi testanai un mrjumiemParametrs

Ldzenums

Prasba Attlums no krtas (eso seguma vai izremontts bedrtes) virsmas ldz mrmalas plaknei nedrkst prsniegt 10 mm

Metode LVS EN 13036-7Katr viet ar li veicot 5 mrjumus ik pc 0,5m, skot mrt 0,5m no latas gala. Mrlatu var likt gan garenvirzien, gan rsvirzien

Izpildes laiks vai apjoms Testjot aubu gadjumos par neatbilstbu

Ja izremontto bedru paaugstinjumi virs eso seguma lmea ir virs pieaut, tie jnofrz, bet, ja izremontto bedru padziinjums zem eso lmea lielks par pieauto, tad bedrtes jremont atkrtoti. 3.5.7. Darba daudzuma uzmrana Juzmra izlietot materila svars vai remontts virsmas laukums.



3.6.

Plaisu aizpildana

Plaisu aizpildanu var paredzt eso asfalta seguma remontanai, ja plaisas ir platkas par 3 mm. Plaisu aizpildanu ieteicams paredzt gadjumos, ja kopjais plaisu apjoms ir samr neliels, k ar to raksturs neliecina par nepietiekamu cea segas nestspju. Pretj gadjum ieteicams paredzt citus konstruktvos risinjumus, piemram, eotekstila iestrdi, izldzinos asfalta krtas bvniecbu, eso seguma prstrdi, dens atvades sakrtoanu u.tml. Plaisu aizpildana nav jparedz, ja nojauks vai prstrds esos segas krtas vai veiks remiksu vai remiksu-plus. 3.6.1. Defincijas Plaisu aizpildana bitumintu segumu plaisu aizpildana ar organisko saistvielu vai ar minerlmaterilu, piescinot to ar organisko saistvielu. Skplaisa plaisa ar platumu, kas mazks par 6 mm. Maza plaisa plaisa ar platumu no 6 ldz 19 mm. Vidja plaisa plaisa ar platumu no 19 ldz 50 mm. Liela plaisa plaisa ar platumu virs 50 mm. 3.6.2. Darba apraksts Plaisu aizpildana ietver nepiecieamo materilu sagatavoanu, piegdi un iestrdi, k ar plaisu sagatavoanu (trana, gruntana) aizpildanai. 3.6.3. Materili Drupinta smilts. Minerlais materils, kura frakcija, piemram, 2/5mm; 5/8 mm, un kura pabas atbilst 45. tabul izvirztajm prasbm. Recikltais asfalts (D 8 mm). Bitumena emulsija C 65 B 3, kuras pabas atbilst 137. tabul izvirztajm prasbm. Bitumena mastikas lente. Bitumens, kura pabas atbilst LVS EN 12591. 3.6.4. Iekrtas Frze, asfalta zis, karsta gaisa kompresors, augsta spiediena dens strklas kompresors, plaisu aizljjs, vanas iekrta, bitumena lentes turtjs, gzes deglis. 3.6.5. Darba izpilde Plaisas jiztra dzium, kas vismaz divreiz prsniedz plaisas platumu, un pc ts iztranas nekavjoties jaizpilda. Skplaisas ar saspiesta gaisa strklu attra no visiem netrumiem un pc tam aizlej ar bitumena emulsiju un pieber ar minerlo materilu, ko izvlas atbilstoi plaisas platumam; vai ar plaisu aiztaisa ar bitumena mastikas lenti, kas ir ieteicami zemks temperatrs, td gadjum lenti iepriek uzsildot. Pirms bitumena mastikas lentes ieklanas plaisa jgrunt ar bitumena emulsiju. Pc plaisas aiztaisanas t jpievelto, piemram, ar automanas riteni, ieteicams, braucot pa koka dli. Mazas plaisas ar saspiesta gaisa strklu un frzi vai asfaltbetona zi attra no visiem netrumiem un aizpilda ar bitumena mastiku. Mastiku var iestrdt karst veid vai k mastikas lenti. Var izmantot uz bitumena emulsijas bzes izgatavotas mastikas. Pirms lentes ieklanas plaisa jnogrunt ar bitumena emulsiju, zemks temperatrs bitumena mastikas



lente juzsilda. Pc plaisas aiztaisanas t jblv ar veltni, vibroblieti vai ar automanas riteni. Vidjas plaisas ar saspiesta gaisa strklu un frzi vai asfaltbetona zi attra no visiem netrumiem un aizlej ar bitumena emulsiju un pieber ar minerlo materilu, ko izvlas atbilstoi plaisas platumam, pc tam atkrtoti izlejot saistvielu un prberot minerlo materilu; vai ar plaisu aizlej ar uzkarstu bitumenu, tad pieber ar minerlo materilu 2/5; 5/8 mm, silda ar gzes degli un atkrtoti pieber ar minerlo materilu. Pc plaisas aiztaisanas t jpievelto ar automanas riteni. Lielas plaisas ar saspiesta gaisa strklu un frzi vai asfaltbetona zi attra no visiem netrumiem un aizlej ar uzkarstu bitumenu, tad pieber ar minerlo materilu frakciju D/d 4, kura lielko graudu izmrs neprsniedz 1/3 no plaisas platuma vai dziuma, silda ar gzes degli un atkrtoti pieber ar minerlo materilu. Pc plaisas aiztaisanas t jpievelto, piemram, ar automanas riteni. Ja pa remontto posmu paredzta satiksmes kustba, tad pc darba pabeiganas uz 1 diennakti jierobeo maksimlais satiksmes kustbas trums ldz 70 km/h un cea posms japzm ar cea zmm Nr.116 Uzbrta grants vai embas. Pc tam brvais minerlais materils jnoslauka un uzstdtie papildus satiksmes kustbas ierobeojumi jnovc. 3.6.6. Kvalittes novrtjums Pc darba pabeiganas uz seguma nedrkst palikt ar minerlmaterilu neapbrta brva saistviela (bitumens) t japber ar nepiecieam daudzuma minerlmaterilu. Ja paredzta nosedzo krta, tad pirms ts bvniecbas uz seguma virsmas nedrkst atrasties nepiesaistts minerlmaterils tas jnoslauka. 3.6.7. Darba daudzuma uzmrana Juzmra aizpildto plaisu garums.



3.7.

Asfalta seguma frzana

Asfalta segumu paredzts frzt, lai izveidotu eso asfalta segumam nepiecieamo augstumu, ldzenumu un rskritumu, novktu vecs asfalta krtas vai sagatavotu esos un no jauna iekljams asfalta krtas salaidumu vietas. Paredzot izldzinoo frzanu jrins, ka ar o metodi cea seguma ldzenumu var uzlabot nedaudz, t.i. izldzino frzana ir lietojama, ja nofrjams krtas lielkais biezums neprsniedz apmram no esos asfalta virskrtas biezuma. Ja eso seguma ldzenums ir oti slikts, ieteicams paredzt citus ldzenuma nodroinanas pamienus. 3.7.1. Defincijas Asfalta seguma izldzino frzana asfalta seguma frzana iepriek noteiktos laukumos pirms jaunas asfalta krtas bvniecbas ldzenuma uzlaboanai. Asfalta seguma savienojumu frzana asfalta seguma frzana salaidumu viets ar jaunuzbvjamo asfalta krtu pldenu savienojumu izveidoanai. Asfalta seguma nofrzana esos asfalta krtas nofrzana. 3.7.2. Darba apraksts Asfalta seguma frzana ietver visus nepiecieamos darbus, materilus un iekrtas, lai veiktu asfalta seguma izldzinoo vai savienojumu frzanu, vai nofrzanu vis paredztaj platb, k ar nofrzt materila aizvkanu. 3.7.3. ... 3.7.4. Iekrtas Cea frze izldzinoajai frzanai, ar darba platumu vismaz 2 m un aprkota ar automtisku rsslpuma vadbu. Prasba ir spk ar gadjum, ja daji jnofrz esoais asfalta segums, izveidojot noteiktu rskritumu. 3.7.5. Darba izpilde Izldzino frzana izpildma apjom, kas nepiecieams nkams konstruktvs krtas prast rsprofila un ldzenuma ieganai. Asfalta seguma nofrzana izpildma paredztaj biezum. Ja iecerts nofrzt tikai dau no eso asfalta seguma, tad jnodroina ar paredztais rsprofils un ldzenums. Ja frzjuma pakpes augstums ar esoo segumu cea garenvirzien ir no 20 mm ldz 50 mm, tad bvuzmjam jierobeo kustbas trums d posm ldz 70 km/h, ja virs 50 mm, tad da pakpe jnorobeo no satiksmes. Savienojumi jfrz tiei pirms asfalta maisjuma ieklanas darbu skuma. Savienojuma frzjums joslas rsvirzien jizpilda vismaz 3 m platum, bet garenvirzien vismaz 1 m platum. Savienojuma frzjuma dziumam sajgum ar esoo segumu jbt ne seklkam par uzbvt paredzts asfalta krtas biezumu. Darba dienas beigs nedrkst palikt cea asij perpendikulri izfrztas atkltas savienojuma vietas. Ja du perpendikulri izfrztu savienojumu viets, darba dienai beidzoties, tomr nav uzbvta asfalta krta, tad savienojuma vieta jaizpilda ar asfalta maisjumu, nodroinot pakpenisku preju, vismaz 3 m gar posm. Nofrztais materils jaizved uz atbrtni. Jkontrol nofrzt asfalta daudzums bvobjekt katr automan, ja darba daudzumu paredzts noteikt tonns. 3.7.6. Kvalittes novrtjums Asfalta seguma izldzinos vai savienojumu frzanas kvalittei jatbilst 7. tabul izvirztajm prasbm.Ceu specifikcijas 2010

Materili


g. tabula. Frzanas kvalittes prasbas un nosacjumi testanai un mrjumiemParametrs

Ldzenums

Prasba Attlums no krtas (frzts) virsmas ldz mrmalas plaknei nedrkst prsniegt 10 mm

Metode LVS EN 13036-7Katr viet ar li veicot 5 mrjumus ik pc 0,5 m, skot mrt 0,5 m no mrlatas gala. Mrlatu var uzlikt gan garenvirzien, gan rsvirzien, bet t juzliek t, lai mrlis tiktu novietots rsm vai le pret frzjuma gropm

Izpildes laiks vai apjoms Testjot aubu gadjumos par neatbilstbu

rsprofils,ja paredzts

1,0 % no paredzt

Ar 3 m mrlatu un lmerdi

Vis bvobjekt katr josl ik pc 250 m

Ldzenuma neatbilstbas gadjum papildus jfrz vai jlabo, iestrdjot asfalta maisjumu. 3.7.7. Darba daudzuma uzmrana Asfalta seguma frzanai juzmra nofrztais laukums vai nofrzt materila svars. Svaru nosaka, aprinot no uzmrt tilpuma uz cea vai krav, vai nosverot.



4.4.1.

ZEMES KLTNEZemes kltnes bvniecba

Kopjam deformcijas modulim EV2 uz zemes kltnes virsmas jbt vismaz 45 Mpa, bet deformcijas modulim uz uzbvtajm zemes kltnes zemkajm krtm vismaz 25 Mpa. Ja to nevars sasniegt ar lietoanai paredztajm gruntm vai materiliem, vai nepiecieams augstks deformcijas modulis, tad bvprojekt k atsevis papildu darbs jparedz pastiprinana, piemram, nomainot grunti, bvjot papildu krtas vai stiegrojot ar eosinttiskajiem materiliem. Vju grunu nestspjas palielinanai (stabilizcijai) bvprojekt ieteicams paredzt lietot kai, degakmens pelnus vai cementu, bvprojekta izstrdes gait izvloties racionlko stabilizcijas metodi, k ar prliecinoties par izvlts metodes piemrotbu un iespjambu. Bvprojekt, ja nepiecieams, ir jparedz konkrti zemes kltnes bvniecbas tehniskie risinjumi, piemram, salizturgs vai atdalos starpkrtas, uzbruma slogoanas laiks pirms cea segas bvniecbas, nogu pastiprinana. Nogu slpumu bvprojekt ieteicams paredzt atbilstoi LVS 190-2 un LVS 190-5. Uzbrumos ldz 2m, ja AADT 1000, ieteicamais nogu slpums ir 1:3. Ja bvprojekt kdu ierobeojou apstku d paredz zemes kltnes nogzes ar slpumu, kas stvks par izmantot materila dabg nobiruma lei, vai ierakumus un uzbrumus, kas ir augstki par 6 m, tad ieteicams ar aprinu prbaudt zemes kltnes stabilitti un nogu nostiprinanai jizstrd ar aprinu pamatots risinjums. 4.1.1. Defincijas Vjas nestspjas grunts grunts, kuras kopjais deformcijas modulis EV2 ir mazks par 25 MPa (kdra un kdrainas gruntis, mls, prmitrintas mlainas vai putekainas gruntis). Zemes kltnes uzbruma bvniecba grunts vai cita materila pieveana un iestrde, lai nodrointu paredzts cea konstrukcijas uzbvanu. Zemes kltnes ierakuma bvniecba grunts vai cita materila rakana un aizveana, lai nodrointu paredzts cea konstrukcijas uzbvanu. Zemes kltnes grunts stabilizana grunts uzlaboana, pievienojot citus materilus, pai saistvielas, tdjdi padarot to noturgu pret dens un sala iedarbbu, paaugstinot stiprbu, ko var mrt ar tradicionlajm mehnisko pabu noteikanas metodm. 4.1.2. Darba apraksts Zemes kltnes bvniecba ierakum un uzbrum ietver rakanas, prvietoanas un iestrdes darbus, k ar pamatnes vai virsmu sagatavoanu (profilana, planana), pakpju veidoanu. Ja nepiecieams, tad pirms darba izpildes jveic eodziskie mrjumi, projektana un darba daudzuma aprini. 4.1.3. Materili Zemes kltnes uzbruma bvniecbai minerlas izcelsmes materils, piemram, grunts, akmei, laukakmei u.tml. Materil nedrkst bt tdas rjas izcelsmes vielas k koks, stikls un plastmasa, kas var radt bstambu, lietojot izstrdjumu. h. tabula. Grunu granulometriskais sastvs (informatvi grunu raksturoanai)


33Izstrdes gala redakcija 2009.gada 20.aprlis. Ar ievrttiem TK 23.07.2009. sanksmes labojumiem (prot. Nr.8).0, 06 0, 2 0, 6 20, 0 60, 0

100 90 80 Tr ekns m s l Cauri izsijt materila daudzums (svara %) 70 60 Put ek i 50 40

L abas s t r ukt r as sm l t s i

M na or

Li es s m s laur as f r akc i j as sm l t s i

L at er t s 30 20 10 0 0, 001 0, 002 0, 070

Segas pam u at m er i l s at

2

1

8

22

0,002 mm Mls Puteki

0,063 mm Smilts

2,0 mm Grants

60 90 125 D aiu iz mr s (m m)

63 mm Akmei

Smalkas daias. Daiu izmru vizuli noteikt nevar. Novrt, veicot hidrometrisko analzi vai citas specilas prbaudes

Rupjas daias. Daiu izmru var noteikt vizuli, bet, lai noteiktu preczi, test granulometrisko sastvu

i. tabula. Grunu daiu izmrs (informatvi grunu raksturoanai)Daiu veids Apraksts Klintsblui, laukakmei Akmei Grants Rupjas daias Smilts Rupja smilts Vidji rupja smilts Smalka smilts Puteki Smalkas daias Mls Rupji puteki Vidji rupji puteki Smalki puteki Rupja grants Vidji rupja grants Smalka grants Daiu izmrs > 200 mm > 63 mm ldz 200 mm > 2 mm ldz 63 mm > 20 mm ldz 63 mm > 6,3 mm ldz 20 mm > 2 mm ldz 6,3 mm > 0,063 mm ldz 2 mm > 0,6 mm ldz 2 mm > 0,2 mm ldz 0,6 mm > 0,063 mm ldz 0,2 mm > 0,002 mm ldz 0,063 mm > 0,02 mm ldz 0,063 mm > 0,006 mm ldz 0,02 mm > 0,002 mm ldz 0,006 mm < 0,002 mm

j. tabula. Grunu (informatvi raksturoanai)Galven grupa Rupjgraudainas gruntis Jaukta daiu izmra gruntis Smalkgraudaina grunts Daiu izmrs (mm), saturs (%) > 2 mm < 0,063 mm > 40 % 5% 40 % > 40 % 5 40 % 40 % > 40 % Grupa Grants, grants smilts maisjums Smilts, smilts grants maisjums Grants puteku maisjums Grants mlu maisjums Smilts puteku maisjums Smilts mlu maisjums Putekaina IP 4 %:

grupas grunu



Galven grupa

Daiu izmrs (mm), saturs (%) > 2 mm < 0,063 mm

Grupa viegli plastiska WL 35 % vidji plastiska WL > 35 50 % pai plastiska WL > 50 % Mlaina IP > 7 %: viegli plastiska WL 35 % vidji plastiska WL > 35 50 % pai plastiska WL > 50 % IP plasticittes indekss, % WL dens tecanas robea, % Putekaina IP 7 %, WL = 35 50 % Mlaina IP 7 %, WL > 50 % Rupja, jauktas augsnes daias ar trdzemi Kaaina, ar silicta piejaukumu Kdra, ne pai noslojusies, Z = 1 5 Kdra, noslojusies, Z = 6 10 Dubi, das Z sadalans pakpe Augsne Dadas citur nepiedergas vielas

Organognas gruntis, gruntis ar organikas piejaukumu Organiskas gruntis Citas (aizpildoas)

> 40 % 40 %

Organisko piemaisjumu daudzums grunt ldz 1 m dzium no zemes kltnes virsmas nedrkst prsniegt 2 masas %. Organisko piemaisjumu daudzumu grunt nosaka atbilstoi o specifikciju 9.6. punktam Metodiskie nordjumi organisko savienojumu satura noteikanai grunts ar izdedzinanas metodi. Ja paredzts, var lietot ar recikltus materilus. Jlieto grunu stabilizcijai (pastiprinanai) bvprojekt paredztie materili, piemram, kai, degakmens pelni, cements, eosinttiskie materili vai citi materili, kuriem ir jatbilst attiecgi izvirztajm prasbm. 4.1.4. Iekrtas Velti. Grunts vibrovelti ar gludiem vai dru valiem, pneimovelti. Sablvjams krtas biezumu, veltu tipu, statisko linero slodzi, vibrcijas frekvenci un centrifuglo trieciena spku izvlas saska ar 11. tabulu. Laistms manas. Laistmajm manm jspj operatvi un efektvi izliet nepiecieam apjom deni, neaizkavjot sablvanu. 4.1.5. Darba izpilde Zemes kltnes uzbrumu var bvt, ja gaisa temperatra ir virs 00 C un pamatne nav sasalusi. Darbu var veikt ar tad, ja gaisa temperatra ir zemka par 00 C, k ar uz sasaluas pamatnes, bet aj gadjum jsablv iespjami tri, to pabeidzot pirms materila sasalanas. Ieteicams lietot smagkus veltus par 11. tabul nordtajiem. Jizvairs lietot gruntis ar lielu mitrumu. Pirms segas bvniecbas jnosaka uzbruma slogoanas laiks (tehnoloiskais prtraukums) ldz zemes kltnes pilngai atkuanai. Tlks krtas drkst bvt tikai pc tam, kad ir prbaudta un ir atbilstoa uzbvts zemes kltnes kvalitte. Zemes kltnes uzbruma bvniecbai nedrkst lietot sasaluu materilu. Zemes kltnes ierakuma izstrdei temperatras vai citu klimata ierobeojumu nav, bet, ja ierakums izstrdts sasalus grunts vai ziemas period, tad segu drkst bvt tikai pc tam, kad ierakuma pamatne pilnb atkususi, k ar prbaudta un ir atbilstoa ts kvalitte. Augu zeme un grunts ar vairk nek 6 masas % organisko piemaisjumu jnovc, nesajaucot ar citiem materiliem, pirms zemes kltnes bvniecbas skanas. Norakt grunts jaizved uz atbrtni vai ar, ja paredzts, ierakuma grunts jiestrd uzbrum.Ceu specifikcijas 2010


Uzbruma augj da ldz 4 m no cea virsmas akmeu (vai citu ermeu) lielkais izmrs nedrkst prsniegt 2/3 no 11. tabul nordt bvjams krtas biezuma. Uzbruma apakj da zemk par 4 m no cea virsmas lielkie akmei nedrkst prsniegt 11.tabul nordto bvjams krtas biezumu. Akmeus, kas prsniedz noteiktos izmrus, var novietot uzbruma rj mal zemk par 2 m no cea virsmas , k nordts 3.attl. aj zon 11. tabul nordto krtas biezumu drkst dubultot, savukrt akmei nedrkst prsniegt krtas biezumu. Bvniecbas darbi jveic vienlaikus, gan bvjot zemes kltnes krtas, gan krtas nogzes zon.Cea virsma Zemes kltnes virsma

2mZona liela izmra akmeiem

4m

Daiu izmrs mazks par 2/3 no krtas biezuma Daiu izmrs mazks par krtas biezumu

1:m 1 : 1,5

1. attls Uzbrums bvjams horizontls krts. Vien krt nav pieaujams izmantot dada tipa gruntis; gruntis ar augstku nestspju izmantojamas virsj krt, izemot gadjumu, ja paredzts nostiprint vjas nestspjas (dabgo) grunti, piemram, bvjot starpkrtu no akmens materila, kas stiegrots ar eoreiem. Sablvana veicama, ievrojot optimlo grunts mitrumu un pieaujams novirzes, nepiecieambas gadjum laistot vai vjot. Pirms darba izpildes jnosaka katra izmantojams grunts tipa Proktora blvuma un dens satura attiecbu izmaiu grafiks, nordot tilpuma blvumu, kad ir optimls dens saturs, k ar nordot dens satura pieaujams novirzes no optiml. Putekainu vai mlainu grunti, ja paredzams lietus, jblv ar gludo valu veltni. Lietus laik darbs jprtrauc. Ja paredzams sals, jsablv nekavjoties pc materila izldzinanas, ieteicams izvlties efektvkas blvanas iekrtas un lietot materilu, kura optimlais dens saturs ir iespjami zemks. Bvjot zemes kltni, laikus jplan darba virsmas, izveidojot rskritumu, kas nodroina dens atvadi rpus cea konstrukcijas. Ieplakas un citi loklie iesdumi, kuros var uzkrties dens, pieberami ar nedrenjou grunti un sablvjami. Katras krtas sablvana jpabeidz pirms nkams krtas vai konstruktv sla bvniecbas. Uzbrums zon 4 metrus zemk par zemes kltnes virsmu jblv ar vismaz 4 velta prbraucieniem pa vienu vietu, savukrt zon ldz 4 metriem no zemes kltnes virsmas jblv ar vismaz 6 velta prbraucieniem pa vienu vietu. Sablvjams krtas biezumu ieteicams noteikt atbilstoi nordm 11. tabul. k. tabula. Maksimli pieaujamais sablvta sla biezums (m) dadiem materiliem un blvanas iekrtm (informatvi blvanas iekrtu tipa un blvanas rema noteikanai)Grunts Blvanas iekrta Vibroveltnis ar vienu valci(1), statisk liner slodze: min. 15 kN/m (apmram 2 t svars) min. 30 kN/m (apmram 6 t svars) min. 45 kN/m (apmram 10 t svars) min. 65 kN/m (apmram 15 t svars) Vibrcijas divvalu veltnis(2), statisk liner slodze: min. 5 kN/m (apmram 1 t svars)Akmei, laukakmei, grants Smilts Putekaina vai mlaina Dada izmra daiu smilts vai grants un grunts ar lielu puteku mlaina grunts daiu saturu

1,00 2,00 3,00

0,30 0,60 0,80 1,20 0,15

0,25 0,50 0,60 0,80 0,10

0,20 0,30 0,40 0,60



min. 10 kN/m (apmram 2 t svars) min. 20 kN/m (apmram 6 t svars) min. 30 kN/m (apmram 10 t svars) Statisks trsvalu veltnis, liner slodze: min. 50 kN/m (apmram 10 t svars) Statisks drvalu veltnis: min. 45 kN/m (apmram 20 t svars) Pneimoveltnis, slodze/ritenis: min. 15 kN/m min. 25 kN/m

0,25 0,40 0,60 0,25 0,25 0,20 0,25

0,20 0,35 0,50 0,20 0,25 0,20 0,25

0,15 0,20 0,30 0,20 0,25 0,20 0,25

PIEZME (1) Attiecas uz piekabinmo veltni ar vienu valci. Pagjju veltiem slodze attiecas uz valci. PIEZME (2) Ja blv ar aktvm vibrcijas iekrtm abos valos, tad noteikto prbraucienu skaitu var samazint divas reizes.

Ja grunti paredzts stabilizt vai pastiprint, tas jdara tad, kad gaisa temperatra nav zemka par +50 C. Bvjot uzbrumu uz vjas nestspjas gruntm vai no vjas nestspjas gruntm, vai no putekainm vai mlainm gruntm, pirms cea segas pamata bvniecbas uzskanas paredzams tehnoloiskais prtraukums. Uzbrums jbv vis platum un vienlaikus ar nogzm, turklt ar tdu aprinu, lai vlk nevajadztu papildus piebrt nogzes. Ja nepiecieams nogzes papildus piebrt, tas veicams, esoaj zemes kltn izveidojot 1 3 m platus un 0,3 0,6 m augstus pakpienus. Jkontrol bvobjekt pievest, prvietot vai iestrdt materila daudzums, izmantojot kravu kontrolsvranu un laboratoriski noteiktu brto tilpumsvaru vai kontroljot ar eodziskiem mrjumiem. 4.1.6. Kvalittes novrtjums Uzbvtajam zemes kltnes ierakumam vai uzbrumam, k ar katrai uzbvtajai krtai jbt ldzenai, jbt nodrointai pilngai dens notecei. Izpildto darbu kvalittei jatbilst 12. tabul izvirztajm prasbm. Mrjumi, prbaudes un testana jveic pirms nosedzos krtas bvniecbas. l. tabula. Zemes kltnes kvalittes prasbas un nosacjumi testanai un mrjumiemParametrs

Virsmas augstuma atzmes Nogu slpums rsprofils Platums Novietojums pln Grunts sablvjums katrai krtai vai pamatnei(1)

Prasba 5 cm no paredzt

Metode LBN 305-1Veicot eodziskos uzmrjumus

Ne stvkas par paredzto 1,5 % no paredzt 10 cm no paredzt uz katru pusi no cea ass 10 cm no paredzt 98 % no Proktora blvuma vai veicot dubulto slogoanu ar statisko pltni E2/E1 3,5

Ar abloniem Ar 3 m mrlatu un lmerdi Ar mrlenti LBN 305 1Veicot eodziskos uzmrjumus

Izpildes laiks vai apjoms Vis bvobjekt vismaz trs viets rsprofil (piem., uz cea ass un mals) ik pc 100 m Testjot aizdomu gadjumos par neatbilstbu Vis bvobjekt katr josl ik pc 100 m pirms nosedzos krtas bvniecbas Vis bvobjekt raksturgos punktos Vis bvobjekt katr josl ik pc 1000 m pirms nosedzos krtas bvniecbas

Deformcijas modulis,ja paredzts uzmrt

Kopjais deformcijas modulis EV2 nedrkst bt zemks par 45 MPa vai ne zemks par 25 MPa katrai zemkajai krtai, ja nav paredzts citdi

LVS EN 13286-1 LVS EN 13286-2 AASHTO T205 ASTM D2167-08 ASTM D1556-07 BS 1377-9 DIN 18134 DIN 18134

Vis bvobjekt katr josl ik pc 1000 m vai vismaz 1 mrjums katrai zemkajai krtai, ja nav paredzts citdi


37Izstrdes gala redakcija 2009.gada 20.aprlis. Ar ievrttiem TK 23.07.2009. sanksmes labojumiem (prot. Nr.8). PIEZME(1) Jnosaka no grunts uzbvts krtas tilpuma blvums, kas jattiecina pret no krtas noemta parauga Proktora blvumu.

Neatbilstbu gadjum jveic nepiecieamie paskumi prasbu nodroinanai. 4.1.7. Darba daudzuma uzmrana Uzbvts zemes kltnes darbu daudzums juzmra, k nordts Ceu specifikciju 2.6.4.2. punkt, aprinot piebrto vai norakto grunts apjomu blv veid.



4.2.

Ar saistvielm nesaisttu krtu armana vai atdalana

eosinttisko materilu lietoana jparedz bvprojekt, ja pamato to nepiecieambu un racionalitti. 4.2.1. Defincijas Armana ar eosinttiskiem materiliem zemas nestspjas grunts vai citu cea konstruktvo krtu nestspjas paaugstinana, lietojot eosinttisko materilu. Atdalana ar eosinttiskiem materiliem dadu materilu konstruktvo krtu atdalana, filtrcijas un drenas pabu uzlaboana ar eosinttiskajiem materiliem. 4.2.2. Darba apraksts Ar saistvielm nesaisttu krtu armana vai atdalana ar eosinttiskiem materiliem ietver pamatnes un virsmu sagatavoanu (ldzinana, planana, sablvana), materilu sagatavoanu vai raoanu, piegdi un iestrdi. Ja nepiecieams, tad pirms darba izpildes jveic eodziskie mrjumi, projektana un darba daudzuma aprini. 4.2.3. Materili Visiem objekt izmantotajiem eosinttiskajiem materiliem ir jbt raotja izdotai to tehnisko pabu datu lapai un raotja vai piegdtja deklarcijai, kas aizpildta atbilstoi LVS EN ISO 17050-1 prasbm. Armanai ieteicams lietot eoreus, austos, armtos un neaustos eotekstilus, kompoztmaterilu no eorea un embm, k ar armogrunti kompoztmaterilu no eorea un grunts. Armanas materiliem jdefin 13. tabul nordts deklarjams pabas. m. tabula. Armanas eosinttisko materilu pabas (LVS EN 13249, 1.tabula)paba Standarts

Stiepes stiprba, F Pagarinjums pie maksimls slodzes, Statisks caurspieanas tests (CBR tests) (1) Dinamisks perforcijas izturba (krto konusa tests) (1) Berzes raksturojumi(2) Bojjumi uzstdanas laik (2) Izturba pret rjs vides iedarbbu (2) (

celu specifikacijas 2010 gala redakcija artk 23jul09 labojumiem grafikiem

Documents