darba grupa – akadēmijas nosaukums - aiknc · web viewprasme strādāt ar datoru microsoft word...

Liepājas Pedagoģijas akadēmija

Otrā līmeņa akadēmiskās augstākās izglītībasbakalaura studiju programma

„Matemātika”kods 43460

Akreditācijas dokumentu kopa

2006

Saturs

1. Studiju programmas pašnovērtējuma ziņojums 32. LPA Senāta lēmums par studiju programmas ieviešanu 213. Studiju programmas akreditācijas lapa 224. Programmas „Matemātika”studiju satura un īstenošanas apraksts 235. Individuālais ziņojums par Liepājas Pedagoģijas akadēmijas

akadēmiskā bakalaura studiju programmas „Matemātika”izmaiņu novērtējumu 25

5. Studējošo iespējas turpināt studijas citā augstskolā (Vienošanās starp Liepājas Pedagoģijas akadēmiju un Latvijas Universitāti) 26

6. Studiju programmas „Matemātika”nodrošinājumā iesaistītie mācību spēki 27

7. Akadēmiskā personāla CV 308. Pārskats par katedras docētāju zinātniskiem un zinātniski

metodiskiem pētījumiem 2001. – 2006. g. 838. Studiju kursa apraksti 859. Izglītības iestādes reģistrācijas apliecība 23010. Pielikumi:

Pielikums Nr.1 Bakalauru studiju programmu „Dabaszinātņu bakalaurs matemātikā” un „Matemātika” jautājumu izskatīšana katedras sēdēs

Pielikums Nr.2 Kalendārā plāna forma; Pielikums Nr.3 Programmā nodarbinātais akadēmiskais

pesonāls; Pielikums Nr.4 Pārejas plāni; Studiju plāns Pielikums Nr.5 Matemātikas bakalaura darba vērtēšanas

kritēriji; Pielikums Nr.6 Aptaujas anketas forma; Pielikums Nr.8 LPA studiju programmas „Matemātika”

salīdzinājums ar Daugavpils universitātes studiju programmu LPA studiju programmas „Matemātika” salīdzinājums ar

Latvijas Universitātes attiecīgo studiju programmu Pielikums Nr.7 Studiju programmā iesaistīto mācību spēku

publikācijas (2001. g. – 2006. g.); Pašnovērtējuma ziņojumi: 2001.g. –2002.g.; 2002.g. –

2003.g.; 2003.g. – 2004.g.; 2004.g. – 2005.g.

231233

234235

238239

241

244

245

2


Bakalaurastudiju programma „Matemātika”

(kods 43460)Pašnovērtējuma ziņojums atkārtotai akreditācijai

2001. – 2006.

Programmas direktors Dr.math. doc. K. Dobelis

Apstiprināts Senāta sēdē 2006. gada 20. jūnijā, protokols Nr.11Senāta priekšsēdētāja Dr. paed. profesore A. Samusēviča

2006

Saturs

1. STUDIJU PROGRAMMAS MĒRĶI UN UZDEVUMI...............................................32. STUDIJU PROGRAMMAS ORGANIZĀCIJA...........................................................4

2.1. STUDIJU PROGRAMMAS SATURA UN STRUKTŪRAS IZMAIŅAS PAŠNOVĒRTĒJUMA PERIODĀ...............................................................................................................................42.2. OBLIGĀTO UN IZVĒLES KURSU UN PRAKTISKO DARBU ĪPATSVARS..............................6

3. STUDIJU PROGRAMMAS PRAKTISKĀ REALIZĀCIJA......................................73.1. STUDIJU METODES, TO IZVĒLES PAMATOJUMS.............................................................73.2. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA PĒTNIECISKĀS DARBĪBAS INTEGRĀCIJA STUDIJU PROCESĀ83.3. STUDIJU TEHNOLOĢIJA.................................................................................................8

4.VĒRTĒŠANAS SISTĒMA (SISTĒMAS APRAKSTS IZVĒLES PAMATOJUMS UN ANALĪZE).....................................................................................................................85. STUDENTI.......................................................................................................................9

5.1. STUDENTU LĪDZDALĪBA STUDIJU PROCESA PILNVEIDOŠANĀ........................................95.2. STUDENTU APTAUJAS ANALĪZE....................................................................................95.3. PADOMDOŠANA STUDIJĀS............................................................................................9

6. STUDIJU PROGRAMMĀ NODARBINĀTAIS AKADĒMISKAIS UN ADMINISTRATĪVAIS PERSONĀLS.............................................................................10

6.1. PERSONĀLA KVALIFIKĀCIJAS ATBILSTĪBA STUDIJU PROGRAMMAS MĒRĶIEM UN UZDEVUMIEM.....................................................................................................................106.2. PAMATDARBĀ STRĀDĀJOŠO PERSONĀLA ĪPATSVARS STUDIJU PROGRAMMAS REALIZĀCIJĀ......................................................................................................................10

6.3. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA PĒTNIECISKAIS DARBS: PROJEKTA VADĪŠANA VAI PIEDALĪŠANĀS PĒTNIECISKAJOS PROJEKTOS, PUBLIKĀCIJAS, EKSPERTU DARBS..........................................................................10

6.4. PERSONĀLA ATLASES, ATJAUNOŠANAS, KVALIFIKĀCIJAS CELŠANAS UN ATTĪSTĪBAS POLITIKA............................................................................................................................11

7. FINANSĒJUMA AVOTI, MATERIĀLI TEHNISKAIS UN METODISKAIS NODROŠINĀJUMS..........................................................................................................11

7.1. INFRASTRUKTŪRAS NODROŠINĀJUMS UZ VIENU STUDENTU......................................117.2. MATERIĀLI TEHNISKAIS UN METODISKAIS NODROŠINĀJUMS, TĀ ATBILSTĪBA STUDIJU PROGRAMMAS MĒRĶIEM UN UZDEVUMIEM.......................................................................117.3. MĀCĪBU RESURSI........................................................................................................127.4. FINANSĒTO PĒTĪJUMU PROJEKTU SKAITS UN FINANSĒJUMA APJOMS (PIEDALĪŠANĀS ERASMUS UN CITĀS EIROPAS APMAIŅAS PROGRAMMĀS)..................................................14

8. ĀRĒJIE SAKARI...........................................................................................................158.1. SADARBĪBA AR LĪDZĪGĀM STUDIJU PROGRAMMĀM VALSTĪ UN ĀRVALSTĪS...............158.2. MĀCĪBU SPĒKU MOBILITĀTE (STUDIJU DARBS, PĒTNIECISKAIS DARBS, U.C.)............158.3. STUDENTU MOBILITĀTE..............................................................................................16

9. SADARBĪBA AR VALSTS, PAŠVALDĪBU UN NEVALSTISKĀM STRUKTŪRĀM STUDIJU PROGRAMMAS REALIZĀCIJĀ...................................1610. SECINĀJUMI..............................................................................................................1711. Priekšlikumi studiju programmu attīstībai 2006./2010 studiju gadam..........................18

2

Studiju programmas„Matemātika”

Pašnovērtējuma ziņojums(2006. g. maijs)

Studiju programma „Matemātika” (kods 43460, Licence Nr. 04043 – 30, 07.03.2005., Akreditācijas lapa Nr.018 – 824, 19.02.05.) izveidota uz četrgadīgas studiju programmas „Dabaszinātņu bakalaurs matemātikā” (kods 44 461) bāzes, kura akreditēta 2000. gada 6. jūlijā uz 6 gadiem (Akreditācijas komisijas lēmums Nr. 214; 06.07. 2000). Minētās programmas akreditācijas laiks beidzas 2006. gada 31. decembrī. Līdztekus studiju programmai „Dabaszinātņu bakalaurs matemātikā” katedra realizē otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu „Matemātikas skolotājs” (kods 47 141421), kura akreditēta 2000. gada 6. jūlijā uz sešiem gadiem. (Akreditācijas komisijas lēmums Nr. 214;06. 07. 2000). Tādējādi studenti ieguva akadēmisko izglītību matemātikā un profesionālo kvalifikāciju matemātikas skolotājs, studējot pēc modeļa 4 + 1.

Ņemot vērā pašnovērtējuma periodā notikušās izmaiņas valsts normatīvajos aktos (MK noteikumi Nr. 481;20.11.2001), mūsdienu attīstības tendences augstākajā izglītībā, darba tirgus prasības un domājot par akadēmiskās un profesionālās izglītības kvalitātes pilnveidošanu, katedra nonāca pie secinājuma ( katedras lēmums: Protokols Nr1, 01. 09.04. Pielikums Nr.1), ka pašreizējā situācijā piemērotāks ir modelis 3 + 2. Pārejot uz studiju modeli 3 + 2, studiju plāns trīsgadīgajai bakalaura studiju programmai „Matemātika” veidots tā, ka students, sākot ar ceturto semestri, obligātos izvēles kursus var orientēt uz vienu no trijiem otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības virzieniem: informācijas tehnoloģijas matemātikā, matemātiskās tehnoloģijas, skolas matemātikas kursa zinātniskie pamati (katedras lēmums: Protokols Nr3, 27.10.04., Pielikums Nr.1).

2005./2006. studiju gadā sākās pāreja no četrgadīgām uz trīsgadīgām studijām. Programmas pirmā kursa studenti studēja saskaņā ar studiju plānu „Matemātika”, otrais un trešais kurss pēc katedrā apstiprināta pārejas plāna (pārejas plāns, Pielikums Nr.4), ceturtais kurss – saskaņā ar akreditētās programmas „Dabaszinātņu bakalaurs matemātikā” plānu.

1. Studiju programmas mērķi un uzdevumiMērķi:1. nodrošināt iespēju studentiem iegūt akadēmisko izglītību matemātikā, nodarboties

ar akadēmiskajiem un lietišķajiem pētījumiem matemātikas zinātnē;2. dot iespēju dabaszinātņu bakalauriem matemātikā, turpinot izglītību, iegūt:

matemātikas skolotāja kvalifikāciju, kvalifikāciju informācijas tehnoloģijā matemātikā vai matemātiskās tehnoloģijās, kā arī atbilstošās profesionālās kompetences;

3. veicināt radošas, atbildīgas un mūžizglītībai motivētas personības veidošanos.Uzdevumi:1. radīt studentiem apstākļus un iespējas iegūt akadēmisko izglītību matemātikā

sasniegšanas veids : nodrošināt bakalaura programmas izpildei nepieciešamos intelektuālos un materiālos resursus atbilstoši programmas standartam; veicināt patstāvīgās studijas, nodrošinot nepieciešamos resursus un studiju darba kontroli; iesaistīt studentus pētnieciskajā darbā, attīstot pētnieciskā darba iemaņas;

2. sniegt zinātniski pamatotu izpratni par matemātiku, tās attīstību. sasniegšanas veidi : dot zināšanas par matemātikas disciplīnu attīstību, to

savstarpējo saistību un mijiedarbību un praktiskās pielietošanas iespējām; nodrošināt programmas nepārtrauktu pilnveidi;

3. dot studentiem nepieciešamās zināšanas par informācijas tehnoloģijām matemātikā:

3

sasniegšanas veids: iekļaut ierobežotās izvēles daļā (B1) attiecīgos kursus informācijas tehnoloģijā: datu bāzu tehnoloģijas, Web tehnoloģijas pamatus, datorizētās projektēšanas sistēmas, statistikas programmu paketes, sistēmu modeļi un simulācija;

4. sniegt studentiem nepieciešamās zināšanas matemātikas tehnoloģijā: sasniegšanas veids: iekļaut ierobežotās izvēles daļā (B2) attiecīgos kursus

matemātikas tehnoloģijās: matemātiskās fizikas vienādojumi, finanšu matemātika, matemātisko programmu paketes, biomatemātika, aktuārmatemātika, programmēšanas tehnoloģijas.

5. sniegt studentiem zinātniski pamatotu priekšstatu par skolas matemātikas kursa uzbūvi un saturu, veicinot interesi par matemātikas pedagoģiju un uzsverot matemātikas nozīmi personības attīstībā: sasniegšanas veids: iekļaut programmas(B3) –ierobežotās izvēles daļā skolas

matemātikas kursa zinātniskos pamatus: elementāro matemātiku, skaitļu sistēmas.

2. Studiju programmas organizācijaTrīsgadīgā bakalaura studiju programma „Matemātika” ir uzsākta 2005./2006.studiju

gadā un tā ir attīstījusies uz četrgadīgās studiju programmas „Dabaszinātņu bakalaurs matemātikā” bāzes.

Studiju programma tiek realizēta atbilstoši augstāk minētās, 2000. gadā akreditētās programmas pamatnostādnēm, ņemot vērā akreditācijas komisijas ziņojuma (22.06.2000.) secinājumus un rekomendācijas. Atskaites periodā ir turpinājušies programmas optimālā modeļa meklējumi, kuri regulāri atspoguļoti katra studiju gada pašnovērtējuma ziņojumā un kuri rezumējās trīsgadīgajā bakalaura studiju programmā „Matemātika” (ziņojumi publiski pieejami LPA mājas lapā – www.lieppa.lv).

Programmu realizē Dabas un sociālo zinātņu fakultātes Matemātikas un informātikas katedrā pilna laika studiju formā. Tās realizācija notiek atbilstoši „Noteikumiem par valsts akadēmiskās izglītības standartu” ( Ministru kabineta noteikumi Nr.2, Rīgā 2002.g 3.janvārī), kā arī saskaņā ar Liepājas Pedagoģijas akadēmijas „Nolikumu par studijām”( apstiprināts Senāta sēdē 2001. gada 21. maijā, protokols Nr. 9; papildināts, labots, apstiprināts Senāta sēdē 2003. g. 20. oktobrī, protokols Nr.2).

Studiju programmas struktūra:* studiju programmas apjoms – 120 KRP;* obligātā (A) daļa – 80 KRP, ieskaitot bakalaura darbu 12 KRP* ierobežotās izvēles (B) daļa – 26 KRP;* ierobežotā izvēle atkarībā no izvēlētās specializācijas:

– B(1) informācijas tehnoloģijas matemātikā 10 KRP;– B(2) matemātiskās tehnoloģijas 10 KRP;– B(3) skolas matemātikas kursa zinātniskie pamati 10 KRP;

* brīvā izvēle (C) daļa 4 KRP;* studiju darbs 4. semestrī 2 KRP;

2.1. Studiju programmas satura un struktūras izmaiņas pašnovērtējuma periodā Salīdzinot ar četrgadīgo studiju programmu „Dabaszinātņu bakalaurs matemātikā”,

trīsgadīgās studiju programmas saturs un organizācija ir būtiski mainījies:* programmas apjoms samazināts no 160 KRP uz 120 KRP;

izmaiņas pa daļām: četrgadīgā programmā obligātā (A) daļa 94 KRP; trīsgadīgā programma – 80 KRP.

4

Studiju programmu (A) daļu salīdzinājums Programma

Disciplīnas

„Dabaszinātņu bakalaurs

matemātikā”96 KRP

Bakalaurs „Matemātika”

80 KRPnepārtrauktās matemātikas kursi 32 KRP 27 KRPdiskrētās matemātikas kursi 33 KRP 20 KRPinformātika un skaitliskās metodes

17 KRP 15 KRP

studiju darbs 2 KRP 2 KRPbakalaura darbs 10 KRP 12 KRPmatemātikas vēsture - 2 KRPmatemātikas aktuālas problēmas - 2 KRP

Kopā 94 KRP 80 KRP

ierobežotās izvēles (B) daļā četrgadīgajā programmā – 61 KRP; trīsgadīgajā programmā – ierobežotā izvēle sastāv no divām daļām – kopējās daļas 26 KRP un pēc izvēles viena no B1, B2, B3 daļām 10 KRP apjomā.

Studiju programmu ierobežotās izvēles (B) daļu salīdzinājums Programma

Disciplīnas

„Dabaszinātņu bakalaurs

matemātikā”61 KRP

Bakalaurs „Matemātikā”

26 KRPģeometrija 9 KRP 6 KRPmatemātiskie modeļi un optimizācija

2KRP 2 KRP

funkcionālanalīze - 2 KRPskaitļu teorija - 4 KRPvispārīgā fizika 11 KRP 8 KRPskolas fizikas kursa zinātniskie pamati

2KRP -

svešvaloda 4 KRP 4 KRPmatemātikas vēsture 1 KRP -vispārīgā astronomija 3 KRP iekļauta brīvās

izvēles (C) daļāinformātika izglītībā 2 KRP -zinātniski pētnieciskais darbs 1 KRP -ekonomikas pamati 2 KRP -elementārā matemātika 3 KRP -skolas matemātikas kursa zinātniskie pamati

10 KRP -

informātika * 9KRP -tehniskā grafika* 9 KRP -filozofijas pamati 2 KRP

Kopā: 61 26

Studentiem jāizvēlas viens no piedāvātajiem kursu blokiem.

5

Trīsgadīgās studiju programmas „Matemātika” ierobežotās izvēles daļas:Obligātās izvēles (B1) daļa. Informācijas

tehnoloģijas matemātikādatu bāzu tehnoloģijas 2 KRPWeb tehnoloģijas pamati 2 KRPdatorizētās projektēšanas sistēmas 2 KRPstatistikas programmu paketes 2 KRPSistēmu modeļi un simulācijas 2 KRP

Kopā 10 KRP

Obligātās izvēles (B2) daļa. Matemātiskās tehnoloģijas

matemātiskās fizikas vienādojumi 2 KRPfinanšu matemātika 2 KRPmatemātisko programmu paketes 2 KRPbiomatemātika 1 KRPaktuārmatemātika 1 KRPprogrammēšanas tehnoloģijas 2 KRP

Kopā 10 KRP

Obligātās izvēles (B3) daļa. Skolas matemātikas kursa zinātniskie pamati

skaitļu sistēmas 2 KRPelementārā matemātika 8 KRP

Kopā 10 KRP

Brīvās izvēles (C) daļā četrgadīgajā programmā – 5 KRP; trīsgadīgajā programmā brīvās izvēles (C) daļā 4 KRP: astronomija, filozofijas pamati,...

Saskaņā ar strukturālajām izmaiņām notikušas arī atsevišķas kursu satura un organizāciju formas izmaiņas:

visos studiju kursos lielāks uzsvars likts uz studentu patstāvīgo darbu un praktiskajiem darbiem;

koriģēti un papildināti kursu un bakalaura eksāmenu jautājumi; atsevišķos kursos pilnveidotas programmas, palielinot datoru pielietošanu

praktiskos darbos un ilustrācijās, piemēram, studiju kursos „Matemātiskie modeļi un to optimizācija”, „Varbūtību teorija un matemātiskā statistika”, u.c.

2.2. Obligāto un izvēles kursu un praktisko darbu īpatsvarsAkreditācijas periodā turpinājās tendence palielināties studentu patstāvīgā darba

apjomam, kas galvenokārt saistīti ar bibliotēkas resursu palielināšanos – iegādātas vairākas jaunas mācību grāmatas, piemēram, matemātiskajā analīzē, varbūtību teorijā un matemātiskajā statistikā, datorzinībās (latviešu un angļu valodās) u.c.

Būtiska loma studiju kvalitātes uzlabošanā ir studentu patstāvīgam un pētnieciskam darbam, kas saistīts ar grupu darbu, publisko uzstāšanos, eseju rakstīšanu, tas viss virzīts uz studentu analītiskās un kritiskās domāšanas attīstību.

Studentiem piedāvātās izvēles iespējas ir pietiekami plašas. Jākonstatē tomēr, ka tās netiek pilnībā realizētas. Iemesli šeit ir vairāki, piemēram,

mazs studentu skaits studiju programmā; pasniedzēju lielās un nevienmērīgās slodzes.

6

Daļēji šo jautājumu katedra risina, apvienojot dažādu kursu studentus, piemēram, matemātikas specialitātes 3. un 4. kursa studenti kopīgi apgūst reālā argumenta funkciju teorijas un matemātiskos modeļus un to optimizācijas kursus, 2. un 3. kurss varbūtību teoriju un matemātisko statistiku.

Analizējot studentu aptaujas anketas (anketēšana notiek reizi gadā, parasti pēc ziemas sesijas – februārī; anketas forma Pielikumā Nr.6), jāsecina, ka visumā studentiem nav pretenziju par studiju darba organizāciju un intensitāti – vairums studentu noslodzi studiju laikā vērtē kā viduvēju. Studentus apmierina studiju programmas matemātiskais saturs, kā arī piedāvātais nematemātisko priekšmetu cikls. Studenti vēlas palielināt kursu apjomus datorzinībās, svešvalodā, psiholoģijā, apgūt ekonomikas teorijas elementus (katedras sēde, Protokols Nr. 7, 09. 03.06.Pielikuums Nr.1).

3. Studiju programmas praktiskā realizācijaUzņemšana un imatrikulācija studiju programmā notiek konkursa kārtībā saskaņā ar

LPA Senāta apstiprinātiem noteikumiem. Uzņemšanas prasības pilna laika studijās ir centralizētie eksāmeni matemātikā un svešvalodā. Ja reflektantiem ir vienāds punktu skaits centralizētajos eksāmenos, tiek ņemts vērā vērtējums profilējošos priekšmetos: matemātikā (algebrā, ģeometrijā), lietišķā informātikā, fizikā vai dabas zinātnēs. Konkursa gadījumā tiek ņemti vērā: CE rezultāti matemātikā – zināšanas un pamata prasmes, CE rezultāti svešvalodā – lasīšana un klausīšanās.

3.1. Studiju metodes, to izvēles pamatojumsAtskaites periodā studiju procesā praktizētas šādas darba formas un metodes:

lekcijas, ievadlekcijas un semināri, praktiskie darbi, laboratorijas darbi, problēmdiskusijas, referāti un to apspriešana; grupu darbs, projektu izstrādi, problēmās balstītus seminārus, u.c.

Arvien biežāk nodarbībās tiek izmantoti video/datu projektori. Katra kursa realizācija paredz zināšanu, prasmju un iemaņu integrēšanu, kursu savstarpēju saistību, to izmantošanu kursa un bakalaura darbu izstrādē. Mācībspēku individuālā darba plānošanā nozīmīga vietu ieņem studentu patstāvīgā darba plānošana. Visbiežāk sastopamie patstāvīgā darba veidi:

praktiskie un laboratorijas darbi, kurus studenti noteiktajos termiņos iesniedz docētājam;

kontroldarbi, kas dod iespēju sekot, kā studenti apgūst attiecīgo kursu semestra laikā;

referāti, kurus izlases veidā aizstāv auditorijā; mājas darbi; esejas par atsevišķiem patstāvīgi apgūtiem tematiem.

Darba formas un metodes mācību spēki izvēlas sadarbībā ar studentiem, ievērojot pieejamās grāmatas, mācību līdzekļus, elektroniskos informācijas nesējus un temata sarežģītības pakāpi.

Nodarbību nedēļas plānojumā studentiem paredzētas arī no nodarbībām brīvās dienas darbam bibliotēkā. Tomēr jāsecina, ka tās ne vienmēr tiek izmantotas pietiekami lietderīgi.

Patstāvīgam darbam studenti izmanto katedras un akadēmijas bibliotēkas grāmatu fondus.

Studiju programmā nodarbināto mācībspēku sagatavotie mācību līdzekļi neapšaubāmi ir veicinājuši lekciju īpatsvara samazināšanu un patstāvīgā studiju īpatsvara palielināšanu.

Atskaites periodā mācībspēki ir sagatavojuši trīs mācību līdzekļus iespiedformā un trīs elektroniskā: E. Ģingulis. Plaknes un telpas transformācija. – Liepāja: LPA, 2001. – 70 lpp.;

7

A. Vaivode. Funkciju pētīšana 1. daļa. – Liepāja: LPA, 2002.– 45 lpp.;Dz. Krūče. Pascal uzdevumos 1. daļa. – Liepāja LPA, 2000. – 67 lpp.;K. Dobelis. Varbūtība un matematiskā statistika. Virtuālā studiju vidē Blackboard. – www.vu.lv;A. Kukuka. Analītiskā ģeometrija. Virtuālā studiju vidē Blackboard. – www.vu.lv;A. Kukuka. Lineārā algebra. Virtuālā studiju vidē Blackboard.– www.vu.lv.

3.2. Akadēmiskā personāla pētnieciskās darbības integrācija studiju procesāLai pilnveidotu studiju kvalitāti, nozīmīga loma ir mācību spēku zinātniski

pētnieciskā darba integrācijai studiju procesā, kas galvenokārt realizējas studiju un bakalauru darbos. Bakalaura darba tematu izvēle parasti ir saistīta ar mācību spēku zinātniski pētniecisko darbu, piemēram, ar eksponenciālo diferenču shēmām adekvācijas – difūzijas vienādojumam daudz dimensiju telpā (profesors J.Rimšāns), loģisko uzdevumu sastādīšanu un risināšanu, ar uzdevumiem, kas saistīti ar telpas iztēles attīstību ģeometrijā (profesors E. Ģingulis), matemātisko modeļu optimizācijas jautājumiem (docents K. Dobelis), noteiktā integrāla teorijas jautājumiem (docente A. Vaivode) u.c.

3.3. Studiju tehnoloģijaStudiju programmas realizācijā programmas studenti izmanto Matemātikas un

informātikas katedras materiāli tehnisko bāzi – datortehniku, video/datu projektorus, kā arī grafiskos projektorus un kopēšanas tehniku.

4.Vērtēšanas sistēma (sistēmas apraksts izvēles pamatojums un analīze)Pārbaudījumi studiju programmas kursos un vērtēšana tajos notiek saskaņā ar MK

noteikumiem Nr.481, kas nosaka programmas apguves vērtēšanas pamatprincipus un programmas vērtēšanas pamatformas (ieskaite, eksāmens) un atbilstoši „Noteikumiem par pārbaudījumiem” (pieņemti LPA Mācību padomes sēdē 2001. gada decembrī). Zināšanu, prasmju un iemaņu novērtēšanas biežums un formas katrā studiju priekšmetā ir iekļautas studiju kursu aprakstos (dokumenti atrodami LPA Studiju daļā, LAIS datu bāzē, studiju kursu programmās Matemātikas un informātikas katedrā).

Studentu zināšanu vērtēšanas sistēma ir vairākkārtīgi diskutēta ar studentiem un apspriesta katedras sēdēs. Vērtēšanas sistēma ir kumulatīva un tā ietver:

studentu patstāvīgā darba kontroli un vērtējumu; studentu aktivitāti un zināšanas semināros; kontroldarbu izpildi; kursa eksāmenu un studiju darbu vērtējumu; bakalaura eksāmenu un bakalaura darba vērtējumu.

Zināšanu kvalitātes galīgai novērtēšanai tiek praktizētas tradicionālās zināšanu pārbaudes formas – ieskaites un eksāmeni, kuros atsevišķo priekšmetu docētāji ņem vērā studentu darbu semestra laikā. Pārbaudījumi notiek rakstiski, mutiski, vai kombinētā veidā, kad studenti precizē un padziļināti izklāsta rakstiskā formā sniegtās atbildes. Eksāmenu jautājumu saturs atspoguļo kursa un programmas mērķus, matemātisko kompetenču attīstību, kas ietver noteikta apjoma teorētisko zināšanu aprobāciju un praktisko iemaņu apguvi atsevišķā kursā un kursu pēctecībā. Vērtēšana notiek 10 baļļu sistēmā. Eksāmenu saturs un rezultāti tiek apspriesti Matemātikas un informātikas katedras sēdēs, kurās tiek analizēti arī bakalaura pārbaudījumu komisijas priekšsēdētāja ziņojumi (katedras sēde, Protokols Nr. 7, 09. 03.06.Pielikums Nr.1).

Atsevišķos studiju kursos, piemēram, matemātiskā analīzē, varbūtību teorijā un matemātiskajā statistikā, reālā mainīgā funkciju teorijā, u.c. ieviests starp eksāmens, sadalot priekšmetu divās vai pat vairākās daļās. Pašvērtējuma periodā lineārās algebras un analītiskās ģeometrijas kursa pārbaudījums organizēts, pielietojot testus virtuālajā vidē.

8

http://www.vu.lv/

http://www.vu.lv/

http://www.vu.lv/

Katedrā izstrādāti un apstiprināti (protokols Nr.3,12.12.01.) matemātikas bakalaura darba vērtēšanas kritēriji (Pielikums Nr.5).

Ikgadējo aptaujas anketu rezultātu analīze liecina, ka studentus kopumā apmierina vērtēšanas sistēma.

5. Studenti5.1. Studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā

Studiju kvalitātes nodrošināšanas procesā svarīga loma ir studentu līdzdalībai studiju procesa pilnveidošanā. Galvenais sadarbības un informācijas ieguves veids ir diskusijas ar studentiem, aptauju organizēšana un to rezultātu apspriešana katedras sēdēs.

5.2. Studentu aptaujas analīze2006. gada februārī katedra organizēja Matemātikas studiju programmas studentu un

katedras mācībspēku kopīgu sanāksmi – diskusiju par:* studiju programmas saturu;* studiju programmas darba organizācijas jautājumiem, tajā skaitā, par

brīvo dienu skaitu un to lietderību;* studijām nepieciešamo literatūru un tās izmantošanas iespējām;* par jauno studiju modeli un studentu perspektīvām darba tirgū.

Ikgadējās studentu aptaujas parāda, ka studenti visumā pozitīvi vērtē studiju darba organizāciju, kas ir devusi iespēju samazināt lekciju skaitu un palielināt semināru un praktisko darbu skaitu. Studenti vairākkārt izteikuši vēlēšanos palielināt datorikas kursa apjomu, kā arī palielināt stundu skaitu svešvalodā un saskarsmes psiholoģijā. Stundu skaits datorikā iespēju robežās tiek palielināts, svešvalodās stundu skaitu šobrīd palielināt nevar acīmredzot jāmeklē kādi citi risinājumi, piemēram, literatūras patstāvīgās studijas svešvalodās, konsultācijas terminoloģijas jautājumos, u.c., kas attiecas uz nematemātisko disciplīnu iekļaušanu, piemēram, saskarsmes psiholoģija, tad studentiem ir izskaidrots, ka šādus kursus Matemātikas bakalaura programmā iekļaut var tikai brīvās izvēles (C) daļā 4 KRP apjomā un jautājumu kādu kursu iekļaut, ievērojot studentu vēlmes, pieņem sastādot ikgadējos studiju darba plānus.Anketēšanas rezultāti parādīja, ka:

studentus kopumā apmierina studiju saturs un darba organizācija; nepietiekamas ir studentu svešvalodu zināšanas; studenti nav pietiekami informēti par katedras darba organizāciju; vēlams palielināt iespēju robežās datorzinību kursu apjomus vai arī pārskatīt to

sadalījumu laikā; studenti arī izteica vēlēšanos apgūt ekonomikas un finanšu matemātikas

elementus.(anketas atrodas matemātikas un informātikas katedrā, Pielikums Nr.6)5.3. Padomdošana studijās

Anketu rezultātu analīze un diskusijas ar studentiem ļauj secināt, ka ir nepieciešams palielināt studentu atbalsta institūcijas darbu. Lai sniegtu nepieciešamo informāciju 2006./2007. studiju gadā, ir sagatavota informācija par LPA kopumā un arī par Matemātikas un informācijas katedru. Šī informācija ir pieejama:

akadēmijas mājas lapa www.lieppa.lv; katedras mājas lapā www.cs.lpu.lv; 2007. gada LPA prospektā, kas adresēts nākamajiem pilna laika studentiem.

Materiāli satur informāciju par studiju saturu, darba organizāciju, studentu sociāliem jautājumiem, atpūtas un izklaides iespējām u.c.

Darba analīze parādīja, ka lielāka uzmanība ir jāpievērš absolventu atsauksmēm un darba devēju vērtējumam, jo reālo studentu sagatavotību, viņu izglītības kvalitāti nosaka viņu iespējas darba tirgū, kā arī gatavība un vēlēšanās turpināt izglītību.

9

6. Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais un administratīvais personāls6.1. Personāla kvalifikācijas atbilstība studiju programmas mērķiem un uzdevumiem

Studiju programmu īsteno Matemātikas un informātikas katedras mācību spēki: 2 matemātikas doktori (Dr.math.) – profesors J.Rimšāns, un docents K.Dobelis, fizikas doktors (Dr. phys.) asociētais profesors. J. Kaupužs, datorzinātņu doktore (Dr. sc. comp.) asociētā profesore I. Skadiņa, pedagoģijas zinātņu doktors, profesors E. Ģingulis, 2 pedagoģijas zinātņu doktori, docenti; viens matemātikas maģistrs, pedagoģijas zinātņu doktors, docents; 4 lektori – pedagoģijas zinātņu maģistri, un 1 asistents pedagoģijas zinātņu maģistrs (Pielikums Nr.3).

Atskaites periodā ir ievērojami palielinājusies mācību spēku kapacitāte: programmā strādā divi profesori un divi asociētie profesori, jāatzīmē, ka iepriekšējā periodā programmas mācību spēku vidū profesoru nebija.

Personāla kvalifikācija visumā atbilst studiju programmas mērķiem un uzdevumiem. Tomēr jāatzīst nepieciešamību atjaunot akadēmisko personālu un tas, ka programmā nodarbinātajiem mācību spēkiem intensīvāk jāizvērš zinātniski pētnieciskais darbs matemātikas zinātnēs.

Programmā strādā arī Ventspils augstskolas (VA) profesors, Dr. math. J.Žagars un svešvalodu katedras mācību spēks, kas nodrošina svešvalodu (angļu) mācīšanu programmas studentiem.

Studiju programmā nodarbināto mācībspēku kvalifikācijas pilnveide notiek galvenokārt šādos veidos:

piedaloties akadēmijas tālmācības centra organizētajos e – studiju materiālu izstrādes kursos un dažādos projektos par moderno informācijas tehnoloģiju pielietošanu studiju procesā: kat.vad. Dz. Tomsons, lektore A. Kukuka, uc.;

piedaloties zinātniskajās konferencēs, semināros ( prof. E. Ģingulis, prof. J. Rimšāna, asoc. prof. J. Kaupužs, doc. K. Ģingule, doc. K. Dobelis, doc. A. Vaivode, doc. V. Kārkliņa, lektores A. Kukuka, B. Berztīse, asistentes D. Žaime un D. Barute, kat vad. Dz. Tomsons) un stažējoties citu valstu zinātniski pētnieciskajos institūtos (prof. J. Rimšāns, asoc. prof. J. Kaupužs);

paaugstinot akadēmisko kvalifikāciju studējot maģistrantūrā vai doktorantūrā: P. Morevs (LU maģistrantūrā matemātikas nozarē, I. Magazeina LPA doktorantūrā informātikas didaktikas nozarē;

Augstskolu mācībspēku pedagoģiskā pilnveide / Inovācijas augstākās izglītības sistēmā / Izglītības darba vadība, 2005.21.09. – 2006.1.02.: doc. K. Ģingule, lektore B. Bērztīse, asistente D. Barute, docents K. Dobelis.

6.2. Pamatdarbā strādājošo personāla īpatsvars studiju programmas realizācijāKopumā programmu apkalpo 12 mācību spēki, no kuriem pamatdarbā strādā 10, no

tiem 60 % ir zinātņu doktori.Jāatzīmē, ka visi programmā strādājošie mācību spēki nodrošina arī pārējo

Matemātikas un informātikas katedras studiju programmu darbu (6 studiju programmas), kā arī apkalpo visas akadēmijas studiju programmu disciplīnas matemātikā un informātikā.

6.3. Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs: projekta vadīšana vai piedalīšanās pētnieciskajos projektos, publikācijas, ekspertu darbs

Katedras mācību spēku zinātniski pētnieciskais darbs realizējas divos virzienos: augstskolas un skolas matemātikas didaktika, vadītājs – profesors, Dr.paed.E.

Ģingulis; matemātikas zinātnē, vadītājs – profesors, Dr. math. J. Rimšāns.

1. Augstskolas un skolas matemātikas didaktika

10

Matemātikas bakalaura studiju programmā strādājošie docētāji nodarbojas ar zinātniskiem pētījumiem matemātikas didaktikā, šajos pētījumos aptverot gan matemātikas didaktiku skolā, gan augstskolā, kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju lietošanu matemātikas apguvē. Katru gadu mācību spēki piedalās ar referātiem vismaz vienā starptautiskā zinātniskā konferencē. Visbiežāk tā ir konference „Matemātikas apguve: vēsture un perspektīvas”, kura notiek pārmaiņus kādā no Baltijas valstīm. Nolasītie referāti tiek publicēti konferences rakstu krājumā (pētījuma rezultāti izklāstīti ikgadējos pašnovērtējuma ziņojumos).2. Matemātikas zinātnē

Profesora J. Rimšāna zinātniskais darbs saistīts ar diferenču shēmu izstrādi paraboliska tipa diferenciālvienādojumiem un to sistēmām; diferenču shēmu realizāciju paralēlo aprēķinu tehnoloģijā (pētījuma rezultāti izklāstīti ikgadējos pašnovērtējuma ziņojumos).

Asociētā profesora J. Kaupuža zinātniskie pētījumi ir saistīti ar matemātisko metožu pielietojumiem dabas procesu modelēšanā: Monte Karlo modelēšana 3D XY modelim arējā laukā zem kritiskā punkta; satiksmes plūsmas modelēšanu, u.c. (pētījuma rezultāti izklāstīti ikgadējos pašnovērtējuma ziņojumos).

6.4. Personāla atlases, atjaunošanas, kvalifikācijas celšanas un attīstības politikaMatemātikas studiju programmas nodrošināšanā un tālākā pilnveidošanā aktuāls ir

paaudžu maiņas jautājums. Pašnovērtējuma periodā iezīmējusies pozitīva dinamika paaudžu maiņā intelektuālā potenciāla nodrošināšanā:

atskaites periodā programmā sākuši strādāt divi profesori un divi asociētie profesori: profesors J. Rimšāns, asociētais profesors J. Kaupužs matemātikas zinātnē, asociētā profesore datorzinībās I. Skadiņa, profesors pedagoģijā E. Ģingulis;

asistentes D. Žaime, D. Barute un laboratorijas vadītāja I. Magazeina aizstāvējušas maģistra grādu matemātikas didaktikā (2005.g.)

laborants P. Morevs iestājies LU maģistrantūrā matemātikas nozarē (2005./2006st. g.)

laboratorijas vadītāja I. Magazeina – LPA doktorantūrā pedagoģijas nozarē; 2006. gadā LU maģistrantūrā matemātikas nozarē plāno iestāties 4. kursa

studentes T. Bobinska un I. Baumane.

7. Finansējuma avoti, materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums7.1. Infrastruktūras nodrošinājums uz vienu studentu

Dabaszinātņu Bakalaura studiju programmu „Matemātika” finansē valsts. Programmas infrastruktūru nodrošina Dabas un sociālo zinātņu fakultāte, kuras

sastāvā ietilpst Matemātikas un informātikas katedra, piecas datoru klases, fizikas laboratorija un katedras bibliotēka. Katedras mācību spēki un laboranti uz 1.05. 06. apkalpo ap 150 Matemātikas un informātikas katedras studentus, kā arī citu akadēmijas programmu studentu matemātikas un informātikas kursus.

Visi studenti, kuriem ir nepieciešams, tiek nodrošināti ar dienesta viesnīcām.7.2. Materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums, tā atbilstība studiju programmas mērķiem un uzdevumiem

Studiju programmas materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums atbilst studiju programmas mērķiem un uzdevumiem. Katedrā ir piecas datoru klases, katra no tām ir aprīkota ar 10-20 IBM PC tipa datoriem. Katedras rīcībā ir pieci video/datu projektori un trīs grafiskie projektori, kuri tiek intensīvi izmantoti gan datoru klasēs, gan arī citās auditorijās lekciju un semināru materiālu demonstrēšanai; katedras mācību spēkiem ir labas iespējas mācību materiālu kopēšanai. Bez jau minētā tehniskā

11

nodrošinājuma programmas mācību spēki un studenti izmanto Mācību tehnisko līdzekļu laboratoriju un akadēmijas izdevniecības „Liepa” pakalpojumus. Datoru klašu noslogojums tiek plānots tā, lai nodrošinātu studentiem pieeju datoriem arī ārpus nodarbību laika. Patstāvīgam darbam studenti var arī izmantot MTL laboratorijas divas datoru klases un akadēmijas bibliotēkas datorus. No visām darba vietām pieejami ir INTERNETA pakalpojumi. LPA uztur vienu no Latvijas akadēmiskā tīkla LATNET zariem (http://www.cs.lpu.lv). Šim nolūkam tiek īrēta izdalītā telefona sakaru līnija Liepāja – Rīga, kas nodrošina datu apmaiņu ar ātrumu 2Mbt/s.

Esošās datortehnikas apkalpošanu un uzraudzību veic kvalificēts personāls 4 cilvēku sastāvā, kuri ir vairākkārt papildinājuši savas zināšanas speciālos kursos.

7.3. Mācību resursiAkadēmijas bibliotēkā kopā ar katedras bibliotēku ir pietiekami resursi studiju

programmas nodrošināšanai.Atskaites periodā sistemātiski papildināti bibliotēkas resursi studiju programmas

nodrošināšanai. Matemātikas pamatdisciplīnās: matemātiskajā analīzē, algebrā, ģeometrijā varbūtību teorijā un matemātiskajā statistikā, matemātiskie modeļi un to optimizācija iegādātas vairāk nekā 35 grāmatu nosaukumi latviešu, angļu un krievu valodās.

Jautājums par nepārtrauktu resursu papildināšanu visu laiku ir katedras uzmanības centrā: jaunas datortehnikas un programmnodrošinājuma iegādi; bibliotēkas resursu papildināšanu.

Salīdzinot ar iepriekšējo atskaites periodu ievērojami pilnveidojies datortehnikas nodrošinājums. Salīdzinājums pa atskaites periodiem dots sekojošās tabulās:

Datoru skaits

Telpa Datoru skaits2000 g.

Datoru skaits

2006 g.

OperētājSistēma / MS Office versija

2000 g. 2006 g.

132 10 12 Win98/Pro 2000

Win XP/2003

329 18 18 Win95/Pro 97

Win98/Pro 2000

333 12 12 Win98/Pro97 Win2000/Pro 2000

336 3PC 4PC +1MAC Win98/Pro 97

Win XP/2003OS X (Tiger)

337 10 11 Win 98/Pro 97

Win2000/2003

339 2 2 Win98/Pro 97

Win XP/2003

341 4 4 Win98/Pro97 Win XP/2003343

(RDC) 1+20 2+20 Win ME/ Pro97

Win ME/ Pro97

Kopā 60+20 66+20

Datoru kvalitāte

Telpa Datoru parametri 2000 gadā Datoru parametri 2006 gadā

132 Pentium III 700 Mhz, RAM256 Mb, HDD 10 Gb

Pentium IV 2,66 Ghz, RAM 2, 49Gb, HDD 80Gb

329

Pentium 120 Mhz, RAM 32 Mb, HDD 1,2 Gb

Pentium II 300 Mhz, RAM 256 Mb,HDD 4GbPentium III 700 Mhz, RAM256 Mb, HDD 10 Gb

12

333 Pentium II 300 Mhz, RAM 256 Mb,HDD 4Gb

Pentium IV 1,6 Ghz, RAM 256 Mb,HDD 20,0 Gb

336

Pentium III 700 Mhz, RAM 256 Mb,HDD 20 GbPentium III 700 Mhz, RAM 256 Mb,HDD 20 Gb, 60 Gb, 60 GbPentium III 600 Mhz, RAM 256 Mb,HDD 20 Gb

Pentium IV 2,4Ghz, RAM 512 Mb,HDD 80 GB, 180 Gb, 80 GbPentium IV 1,3Ghz, RAM 364 Mb,HDD 20 Gb, 60 Gb, 60 GbPentium IV 2,6 Ghz, RAM 512 Mb,HDD 80 GbPentium III 700 Mhz, RAM 256 Mb,HDD 20 Gb, 60 Gb, 60 GbPowerMac G5 Dual 2,0 Ghz 64bit, RAM 1 Gb, HDD 400Gb, 400 Gb

337 Pentium II 300 Mhz, RAM 256 Mb,HDD 10 Gb

Celeron 1,2 Ghz, RAM 256 Mb,HDD 40 Gb


Pentium IV 2,4 Ghz, RAM 512 Mb,HDD 80 Gb


Pentium IV 2,4 Ghz, RAM 512 Mb,HDD 80 Gb

343Celeron 768 Mhz, RAM 184 Mb, HDD 10 GbReģionālajā Datoru Centrā izmaiņu nav (datorus nomainīja pirms 2000. gada)

13

Studiju procesa pilnveidei iegādāta jauna video aparatūra:336. telpā atrodas 4 datori no kuriem 3 specializēti datori video apstrādei. Visos 3

datoros ir iebūvēti video akseleratori kvalitatīvai video apstrādei. Lai pilnvērtīgi apstrādātu video, realizētu multimēdiju produktus un videokonferences ir papildus iegādāta specializēta aparatūra:

1. Video kamera videokonferencēm Sony VCC-6570P 1gab.2. Video kamera Sony DCR-TRV22E 1gab.3. Webkamera ClickSmart 3gab.4. Mikrofons Shure SM58 2gab.5. Mikrofons Shure Mx391/c 1gab.6. Mikrofons Shure PG58 2gab.7. Kompresors/limiters Mx30 1gab.8. Audio mikšerpults Spirit Notepad 1gab.9. Audio mikšerpults Spirit E6 1gab.10. Video mikšerpults Vivanco 1gab.11. Videomagnetofons Combi miniDV/S VHS JVC-SR-VS20E 2gab.12. DVD video/VCR combi Philips DVP620VR/00 1gab.13. Ploteris Stika plus STX-8 1gab.14. Drukas iekārta Canon i865 1gab.15. Ciparu fotokamera Olimpus C310 Zoom 2gab.

2000 gadā bija 2 videoprojektori, 2006 gadā ir 4 videoprojektori. Datoriem, kuriem pieslēgti videoprojektori, ir specializētas videokartes ar iespēju pieslēgt arī monitoru.

Tā kā LPA no 2004. gada ir Msdn Microsoft organizācijas biedrs studentiem un pasniedzējiem tiek dota iespēja izmantot visas Microsoft kompānijas izlaistās operētājsistēmas, serveru programmas un citu programmatūru.

Joprojām aktuāls ir jautājums par intelektuālo resursu papildināšanu matemātikas zinātnē.

7.4. Finansēto pētījumu projektu skaits un finansējuma apjoms (piedalīšanās ERASMUS un citās Eiropas apmaiņas programmās)

Pašnovērtējuma periodā programmas mācību spēki piedalījušies vairākos starptautiski un LZP finansētos projektos.

Profesora E. Ģinguļa vadībā katedras locekļi aktīvi darbojas dažādos LZP un IZM finansētajos projektos (informācija atrodama ikgadējos pašnovērtējuma ziņojumos).

Profesors J. Rimšāns un asociētais profesors A. Kaupužs -- LZP un Eiropas zinātnes komisijas ietvara programmās (informācija atrodama ikgadējos pašnovērtējuma ziņojumos).

Matemātikas un informātikas katedra tās vadītāja Mg. sc. comp. Dz Tomsona vadībā regulāridarbojas dažādos Eiropas struktūru un sociālo fondu projektos (informācija atrodama ikgadējos pašnovērtējuma ziņojumos).

14

8. Ārējie sakari8.1. Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām valstī un ārvalstīs

Katedras studiju programmas „Matemātika” un „Dabaszinātņu bakalaurs matemātikā” ir salīdzināta un izvērtēta, ar Latvijas Universitātes, Daugavpils universitātes (Pielikums Nr.8) un vairākām Rietumeiropas universitāšu līdzīgām studiju programmām. LPA piedāvātā programmas A daļa būtiski neatšķiras no pārskatīto programmu A daļām. Atšķirības konstatējamas programmas B daļā, un tās ir saistītas ar tās specializāciju uz skolas matemātikas padziļinātu apguvi.

Rietumanglijas universitātes (Bristole, Lielbritānija) (University of the West of England) matemātikas bakalaura programmas pamatdaļā iekļauti vairāki kursi, kuru saturs ir līdzīgs LPA katedras piedāvātajai programmai: matemātiskā analīze, diskrētā matemātika, programmēšana, matemātiskā statistika, skaitliskās metodes u.c. Šajā studiju programmā, piemēram, atvēlēts lielāks apjoms statistikas kursiem. Bez tam tiek piedāvāts plašāks specializācijas klāsts, piemēram, “Matemātika un finanses”, “Matemātika un izglītība”, “Matemātika un socioloģija” u.c.

Arī Ģentes universitātē Beļģijā (Unifersity of Gent) matemātikas bakalaura programmu kodolu veido līdzīga satura un apjoma kursi, piemēram, matemātiskā analīze, lineārā algebra un analītiskā ģeometrija, diferenciālģeometrija, vispārīgā fizika, programmēšana, skaitliskās metodes, statistika, projektīvā ģeometrija, loģika u.c. Vienlaikus beļģu universitātes programmā lielāks apjoms atvēlēts fizikas un astronomijas kursiem. Ceturtajā studiju gadā tiek piedāvāta plašāka matemātikas padziļināto kursu izvēle nekā LPA.

Programmas realizācijā atsevišķu kursu docēšanā izveidojusies sadarbībā ar Latvijas UniversitātesVispārīgās matemātikas katedras, Ventspils augstskolas un citu Latvijas augstskolu un skaitļošanas centru speciālistiem. Starptautisko sakaru jomā jāatzīmē aktivitātes ar Lietuvas un Igaunijas universitāšu mācībspēkiem gadskārtējās konferencēs: Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīva, kā arī atsevišķas vieslekcijas, piemēram, Klaipēdas universitāte

Aktīvākie starptautiskie sakari izveidojušies programmā strādājošiem profesoriem J. Rimšānam ar Edinburgas universitātes (Lielbritānija) Matemātikas un statistikas skolu.

Asociētam profesoram J. Kaupužam ar Rostokas Universitāti (Dr. Reinhardu Mahnki) un profesoram E. Ģingulim.

Sadarbības ietvaros atsevišķos lekciju kursos tiek uzaicināti vieslektori kursu vai to daļu nolasīšanai:

Klaipēdas universitātes profesors V. Deņīsovs nolasījis lekciju kursus modelēšanas teorijā, algoritmu teorijā un datu struktūrās (2002, 2002, 2003. studiju gados); Rostokas Universitātes profesors Dr. Reinhards Mahnks vadīja semināru par satiksmes plūsmas koncepcijas jautājumiem (2005.g. jūnijs);

Asociētais profesors Jens Houmann (Dānijas, Alborgas biznesa koledža) programmas studentiem nolasīja kursu „Web lapu veidošana” (2006.g. marts);

Profesors V. Spunde (Austrālija, Dienvidkvinslendas universitāte) – novadīja nodarbību ciklu programmu paketes Matlab pielietošanā (2006.g. marts – maijs);

Jāatzīmē, ka zinātnisko un profesionālo kontaktu klāsts nav īpaši plašs, tomēr ar tendenci pieaugt. Ārējo sakaru loks paplašinās līdz ar programmā iesaistīto mācībspēku zinātniskās kvalifikācijas līmeņa celšanos.

8.2. Mācību spēku mobilitāte (studiju darbs, pētnieciskais darbs, u.c.)Profesors J.Rimšāns 2004., 2005., 2006. studiju gados stažējies Skotijā Edinburgas

universitāte, Matemātikas un Statistikas departamentā, asociētais profesors J. Kaupužs – Rostokas universitātē.

15

8.3. Studentu mobilitāteAtskaites periodā nav notikusi programmas studentu mobilitāti.

9. Sadarbība ar valsts, pašvaldību un nevalstiskām struktūrām studiju programmas realizācijā.

Attīstoties Matemātikas un informātikas katedras lietišķajai sadarbībai ar citām augstskolām, IT kompānijām un pašvaldību iestādēm katedras docētāji ir iesaistījušies dažādos projektos un piedalījušies konferencēs gan Latvijā, gan arī ārzemēs (informācija atrodama ikgadējos pašnovērtējuma ziņojumos).

2005./2006. studiju gadā katedra ieviesa jaunu tradīciju: tā pirmo reizi (2005. 4.novembrī un 2006. 8. aprīlī) organizēja Liepājas Pedagoģijas akadēmijas matemātikas olimpiādi pilsētas un rajonu skolu 8. – 12. klašu skolēniem, kurā piedalījās, apmēram, 700 (400+300) skolēnu.

16

10. SecinājumiIzvērtējot studiju programmas „Dabaszinātņu bakalaura matemātikā” un

„Matemātika”, darba grupa secināja:1. Katedrai ir visi nepieciešamie priekšnosacījumi studiju programmas realizācijai:

1.1. atbilstošs intelektuālais potenciāls;1.2. laba materiāli tehniskā bāze;1.3. pietiekami bibliotēkas resursi programmas realizācijai.

2. Iezīmējusies pozitīva dinamika paaudžu maiņā intelektuālā potenciāla nodrošināšanā: laborants P. Morevs iestājies LU maģistrantūrā matemātikas nozarē, laboratorijas vadītāja I. Magazeina – LPA doktorantūrā pedagoģijas nozarē, 2006. gadā LU maģistrantūrā matemātikas nozarē plāno iestāties 4. kursa studentes T. Bobinska un I. Baumane.

3. Pašnovērtējuma periodā ir veikts nozīmīgs zinātniski pētnieciskais darbs aktuālu problēmu izpētē matemātikas nozarē (Profesors J. Rimšāns, asociētais profesors J. Kaupužs: zinātniskās publikācijas, katedras locekļu līdzdalība starptautiskās zinātniskās konferencēs).

4. Ievērojami palielinājusies katedras iesaistīšanās Latvijas matemātiķu zinātniskās aktivitātēs: 2006. gada 6. – 8. aprīlī katedra organizēja Latvijas matemātiķu biedrības 7.zinātnisko konferenci, kurā piedalījās arī profesors J. Rimšāns, profesors E. Ģingulis, maģistrants P. Morevs, 4. kursa studente T. Bobinska, absolvente A. Grīnberga.

5. Licencētas divas otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas: informācijas tehnoloģijā un matemātikas un informātikas didaktikā, tādējādi nodrošinot iespēju Dabaszinātņu bakalauru matemātikā un Matemātikas bakalauru studiju programmu absolventiem turpināt studijas attiecīgās kvalifikācijas iegūšanai.

6. Atskaites periodā katedra veiksmīgi turpinājusi sadarbību ar Liepājas pilsētas un rajona skolām un pilsētas un rajona matemātikas skolotāju metodiskajām apvienībām un Latvijas matemātikas skolotāju apvienību.2005. 4.novembrī un 2006. 8. aprīlī katedra noorganizēja matemātikas olimpiādi pilsētas un rajonu skolu 8. – 12. klašu skolēniem (piedalījās apmēram 700 (400+300) skolēnu.

7. Atskaites periodā katedra iesaistījusies dažādos Eiropas Savienības un LZP finansētos projektos.

Pašnovērtējuma periodā konstatēti arī vairāki trūkumi un nepilnības katedras darbā:1. Nepietiekami plaša ir katedras locekļu iesaistīšanās zinātniski pētnieciskajā darbā

matemātikas nozarē.2. Joprojām aktuāls ir studiju programmā iesaistīto mācībspēku zinātniskā potenciāla

jautājums.3. Nepietiekami intensīvs ir studentu patstāvīgais darbs: samērā mazs tiek izmantoti

akadēmijas bibliotēkas resursi, neapmierinoši pildās patstāvīgā darba grafiki. 4. Programmā mazs studentu skaits. Joprojām aktuāls ir programmas reklamēšanas

jautājums5. Studiju procesā maz tiek izmantotas programmu paketes, MatCAD, MathLab,

Matematica, SPSS, AutoCAD,...

17

11. Priekšlikumi studiju programmu attīstībai 2006./2010 studiju gadam.N.p. k.

Risināmas problēmas/plānotās aktivitātes

Priekšlikumi to risināšanai

Izpildes laiks

Atbildīgais par izpildi

Izpildītāji Izpildes apliecinājums/ novērtējums

1. Personāla atjaunošana un tā z inā tn i skā kvalifikācija

Jaunu mācību spēku piesaiste: *Divu 2006. gada absolventu iesaistīšana maģistrantūrā LU matemātikas disciplīnās: T. Bobinska, I. Baumane;* doktorantūrā LU matemātikā* doktora zinātniskā grāda aizst.matem. didaktikā* maģistratūra LU matem.

2006./2007. studiju gads

2008.g.

2009.g.2008., 2009.g.

Dz. Tomsons, Dz. Tomsons J. RimšānsK. Dobelis

2. Izveidot s i s tēmu atgriezeniskās saites izveidei starp katedru unabsolventiem

Sistēmas izveidei regulārai informācijas apmaiņai: anketas izstrāde, laika grafiks,

2006.g. oktobris

E. Ģingulis Katedras docētāji

3. Bibliotēkas resursu a t j a u n o š a n a u n papildināšana

Esošās literatūras caurskate un priekšlikumi literatūras papildināšanai.

regulāri A. Vaivode Bibliotēkas direktore

4. Datortehnikas parka papildināšana un esošo datoru parametru uzlabošana

Budžeta finansu pieprasījums un dalība dažādos Eiropas finansētos projektos

regulāri Dz. Tomsons V. Egliens

5. Studentu izvēles iespējas A r a p t a u j u d i sk us i ju pa l īdz ību noskaidro t iespējamās studentu vēlmes jaunā studiju plāna ,,Matemātikah' kontekstā

2006./2007.st.g. K. Dobelis Programmasdocētāji

6. Studiju programmas reklamēšana sabiedrībā

Informācija presē, vēstules izglītības iestādēm, darbs ar absolventiem, vizītes reģiona skolās

akreditācijas periods

K. Dobelis Programmasdocētāji

18

7. Ārējo sakaru veidošana un to intensificēšana

Pārskatīt esošo sadarbības rezultātus un iespējas jaunu sakaru izveidei.

2007. g. Dz. Tomsons

J. RimšānsDz. Tomsons

J. Rimšāns,K. Dobelis

8. IT nepietiekama izmantošana studiju procesā studentu patstāvīgā darba kontekstā.

Izstrādāt priekšlikumus studentu patstāvīgā darba pilnveidei uz IT bāzes

2007.g. februāris

K. Dobelis A. Kukuka,D. Barute

9. Mācību spēku un studentu mobilitātes nodrošināšana

Izstrādāt priekšlikumus mācību spēku un studentu iespējamai mobilitātei

2006. gada decembris

Dz. Tomsons,K. Dobelis

Dz. Tomsons, K.Dobelis,

konkrētīe mācību spēki, studenti

19

Programmas „Matemātika”studiju satura un īstenošanas

APRAKSTS

1. Studiju programmas mērķi un uzdevumiMērķi:

1. nodrošināt iespēju studentiem iegūt akadēmisko izglītību matemātikā, nodarboties ar akadēmiskajiem un lietišķajiem pētījumiem matemātikas zinātnē;

2. dot iespēju matemātikas bakalauriem iegūt matemātikas skolotāja kvalifikāciju, kā arī uz akadēmiskās izglītības bāzes matemātikā apgūt matemātiskās tehnoloģijas specialitāti informācijas tehnoloģijā;

3. veicināt radošas, atbildīgas un mūžizglītībai motivētas personības veidošanos.Uzdevumi:1. radīt studentiem apstākļus un iespējas iegūt akadēmisko izglītību matemātikā

sasniegšanas veidi: nodrošināt bakalaura programmas izpildei nepieciešamos intelektuālos un materiālos resursus atbilstoši programmas standartam; veicināt patstāvīgās studijas, nodrošinot nepieciešamos resursus un studiju darba kontroli; iesaistīt studentus pētnieciskajā darbā, attīstot pētnieciskā darba iemaņas;

2. sniegt zinātniski pamatotu izpratni par matemātiku, tās attīstību sasniegšanas veidi : dot zināšanas par matemātikas disciplīnu attīstību, to savstarpējo

saistību un mijiedarbību un praktiskās pielietošanas iespējām; nodrošināt programmas nepārtrauktu pilnveidi;

3. dot studentiem nepieciešamās zināšanas par informācijas tehnoloģijām matemātikā: sasniegšanas veids: iekļaut ierobežotās izvēles daļā B1 attiecīgos kursus informācijas

tehnoloģijā: datu bāzu tehnoloģijas, Web tehnoloģiju pamatus, datorizētās projektēšanas sistēmas, statistikas programmu paketes, sistēmu modeļi un simulācija;

4. sniegt studentiem nepieciešamās zināšanas matemātikas tehnoloģijā: sasniegšanas veids : iekļaut ierobežotās izvēles daļā (B2) attiecīgos kursus

matemātikas tehnoloģijās: matemātiskās fizikas vienādojumi, finanšu matemātika, matemātisko programmu paketes, biomatemātika, aktuārmatemātika, programmēšanas tehnoloģijas.

5. sniegt studentiem zinātniski pamatotu priekšstatu par skolas matemātikas kursa uzbūvi un saturu, veicinot interesi par matemātikas pedagoģiju un uzsverot matemātikas nozīmi personības attīstībā: sasniegšanas veids: iekļaut ierobežotās izvēles daļā (B3) – skolas matemātikas kursa

zinātniskos pamatus: elementāro matemātiku, skaitļu sistēmas.

Studiju ilgums: 3 gadiProgrammas apjoms: 120 KRPProgrammas direktors: Matemātikas un informātikas katedras docents Dr.math. K.DobelisIestājpārbaudījumi un prasības: centralizētais eksāmens matemātikāIegūstamā kvalifikācija: – Iegūstamais grāds: Matemātikas bakalaursIegūstamais izglītības dokuments: Bakalaura diplomsBakalaura grāda iegūšanas nosacījumi:

sekmīga bakalaura studiju programmas „Matemātika” apguve sekmīga bakalaura darba aizstāvēšana.

Studiju programmas struktūra: studiju programmas apjoms – 120 KRP; obligātā (A) daļa – 80 KRP, ieskaitot bakalaura darbu 12 KRP; ierobežotās izvēles (B) daļa 26 KRP; ierobežotā izvēle atkarībā no izvēlētās specializācijas:

23

(B1) informācijas tehnoloģijas matemātikā 10 KRP;(B2) matemātiskās tehnoloģijas10 KRP;(B3) skolas matemātikas kursa zinātniskie pamati 10 KRP;

brīvā izvēle (C) daļa 4 KRP. bakalaura darbs 12 KRP;

Studiju darbs: 4.semestris, 2 KRPStudentu tālākizglītības iespējas:Piedāvātā bakalaura studiju programmas apguve nodrošina studentu tālākizglītības iespējas:

matemātikas maģistra studiju programma; otrā līmeņa augstākās profesionālās studiju programmās „Informācijas tehnoloģijas

matemātikā”, „Matemātiskās tehnoloģijas”, „Skolas matemātikas kursa zinātniskie pamati”.

Darba formas: Lekcijas, semināri, praktiskie darbi, laboratorijas darbi, individuālais darbs, e – studiju elementi.Atskaites un pārbaudes formas: Esejas, kontroldarbi, ieskaites, eksāmeni, studiju darbs, kursa projekti, testi.Tehniskais nodrošinājums:Studentu rīcībā ir pietiekamā skaitā auditoriju, bibliotēka, kura nepārtraukti tiek papildināta ar nepieciešamo literatūru, audio video iekārtas, dažādi projekcijas aparāti, programmas realizēšanai pieejamas piecas datoru klases.

Matemātikas un informātikas katedras vadītājs Mg. sc. comp. Dz. TomsonsMatemātikas un informātikas katedras docents Dr. math. K. Dobelis

Liepājā 2006. gada 30.jūnijs

24

Studiju programmas „Matemātika”nodrošinājumā iesaistītie mācību spēki

Kursa nosaukums KRP Docētājs Semestris Pārbaudes forma

Matemātiskā analīze 16 Dr.paed.doc. A. Vaivode

1. – 5. Eksāmens

Reālā mainīgā funkciju teorija un funkcionālās analīzes elementi

2 Dr.math. docK. Dobelis

5.Eksāmens

Kompleksā mainīgā funkciju teorija

4 Dr.math. doc. K. Dobelis

5. Eksāmens

Diferenciālvienādojumi (parastie un parciālie)

5 Dr.phys.asoc. profesors

J. Kaupužs Dr.math. doc.

K. Dobelis

4., 5, Eksāmens

Lineārā algebra 3 Mg. paed. lektoreA. Kukuka

1. Eksāmens

Polinomu algebra 4 Dr. paed. doc. V..Kārkliņa

2. Eksāmens

Matemātiskā loģika 2 Mg. paed. lektore B. Bērztīse

1. Eksāmens

Analītiskā ģeometrija 3 Mg. paed. lektore A. Kukuka

2. Eksāmens

Varbūtību teorija un matemātiskā statistika

4 Dr.math. doc. K.Dobelis,

Mg. paed. asistente D. Barute

3.,4. Ieskaite 3.sem.,

Eksāmens 4. sem.

Skaitliskās metodes 6 Dr.math.prof. J. Rimšāns

3., 4. Eksāmens

Programmēšana un datori9 Dr.sc.comp. asoc.

prof.I. Skadiņa

1.,2.,3. Ieskaite 1.,2.sem.Eksāmens

3.sem.Diskrētā matemātika 4 Dr. paed. Mg.

math. doc. K. Ģingule

1.,2. Ieskaite 1. sem.,

Eksāmens 2.sem

Matemātikas vēsture 2 Dr. Paed. prof. E.Ģingulis

6. Eksāmens

Matemātikas aktuālas problēmas

2 Dr. math.prof. J. Rimšāns

6. Ieskaite 5.sem.

Studiju darbs 2 4. IeskaiteBakalaura darbs 12 6. Ieskaite

Kopā A daļā 80ierobežotās izvēles (B)

Matemātiskie modeļi un optimizācija

2 Dr.math. doc. K. Dobelis

3. Eksāmens

Geometrija (pēc studentu izvēles)* ģeometrijas pamati

4 Dr. Paed. prof. E.Ģingulis

3.,4. Ieskaite

27

* diferenciālģeometrija * projektīvā ģeometrijaFunkcionālanalīze 2 Dr. math. asoc.

prof. J. Kaupužs5.

Skaitļu teorija 4 Dr. paed. doc. V.Kārkliņa

1., 2. Ieskaite 1. sem.

Eksāmens 2.sem.

Vispārīgā fizika 8 Dr.math.prof. J. Rimšāns

3.,4.,5. Eksāmens 3.,4.,5. sem.

Svešvaloda 4 Mg. paed. lektoreA.Šēna

1.,2 Ieskaite 1.,2. sem.

Kopā B daļā 26

Ierobežotās izvēles (B1) daļa. Informācijas tehnoloģijas matemātikāKursa nosaukums KRP Docētājs Semestris Pārbaudes

formaDatu bāzu tehnoloģija 2 Mg. sc. comp.

A. Jansone4 Eksāmens

4.sem.Web tehnoloģijas pamati 2 Mg. paed. lektore

I. Znotiņa5 Eksāmens 5.

sem.Datorizētās projektēšanas sistēmas

2 Mg. math. lektorsG. Būmanis

4 Eksāmens 4. sem

Statistikas programmu paketes

2 Mg. paed. asistente D. Barute

5 Eksāmens 5. sem.

Sistēmu modeļi un simulācijas

2 Mg. sc. comp.Dz. Tomsons

6 Eksāmens 6. sem.

Kopā B1 daļā 10

Ierobežotās izvēles (B2) daļa. Matemātiskās tehnoloģijas Kursa nosaukums KRP Docētājs Semestris Pārbaudes

formaMatemātiskās fizikas vienādojumi

2 Dr.phys.asoc. profesors

J. Kaupužs

6 Eksāmens 6.sem.

Finanšu matemātika 2 Dr.math.prof. J. Rimšāns

5 Eksāmens 5. sem.

Matemātisko programmu paketes

2 Mg. paed. asistente D. Barute

4 Eksāmens 4. sem

Biomatemātika 1 Mg. paed. asistente J. Žaime

5 Ieskaite 5. sem.

Aktuārmatemātika 1 Dr.math.prof. J. Rimšāns

5 Ieskaite 5. sem.

Programmēšanas tehnoloģijas

2 Mg. sc. comp.Dz. Tomsons

Eksāmens 4. sem

Kopā B2 daļā 10

28

Ierobežotās izvēles (B3) daļa. Skolas matemātikas kursa zinātniskie pamatiKursa nosaukums KRP Docētājs Semestris Pārbaudes forma

Skaitļu sistēmas 2 Dr. paed. doc. V.Kārkliņa

5. Eksāmens5.sem.

Elementārā matemātika 8 Dr. paed. Mg. math. doc. K.

Ģingule

5. Eksāmens 4.,5. 6.sem.

Kopā B3 daļā 10

Brīvās izvēles (C) daļaKursa nosaukums KRP Docētājs Semestris Pārbaudes forma

Filozofijas pamati 2 Dr.phyl. doc.Z. Graumanis

5. Ieskaite 5.sem.

Astronomija 2 Dr.phys.profesorsJ. Žagars

6. Ieskaite 6.sem.

Kopā C daļā 4

29

Profesionālā un zinātniskā biogrāfijaCurriculum vitae

Informācija par personu – DINA BARUTEDzim. 1977.g. 24.novembrisPers.kods 241177 - 11911

Ziņas par dzīves vietu un darba vietu -Dzīvo: J.Dubelšteina ielā 7 – 12

LiepājāLV – 3401Mob.tel. 6528286

Darba v.: LPA, Lielā ielā 14 Liepājā LV – 3401, Tel. 34 07734e-pasts [email protected]

Profesionālā un akadēmiskā izglītība –2001. – 2005.g. studijas Liepājas Pedagoģijas akadēmijā studiju programmā Izglītības zinātņu maģistrs (informātikas didaktikā), iegūts iegūts izglītības zinātņu maģistra grāds pedagoģijā;1995. – 1999.g. studijas Liepājas pedagoģijas akadēmijā matemātikas bakalaura studiju programmā; ieguvu matemātikas, informātikas un tehniskās grafikas skolotāja kvalifikāciju.

Profesionālā darbība –no 2002.gada lektore Biznesa Augstskolā “Turība”no 1999.gada asistente LPA Matemātikas un informātikas katedrā;1998. – 1999.g. strādāju LPA par datorlaboratorijas vadītāju.

Prasmes un intereses – 2003.g. iegūts “Valodu mācību centra” diploms (kursā - General English, G līmenis);

2003.g. iegūts sertifikāts par piedalīšanos „Mathematics Education Intensive Programme 2003”;

Iegūts Cisko sertifikāts;Iegūts Eiropas datorprasmes sertifikāts (ECDL);Svešvalodu zināšanas: krievu, angļu valoda – sarunvalodas līmenī.

30.06.2006.

30


Informācija par personu – BAIBA BĒRZTĪSEDzim. 1944.g. 28.jūnijsPers.kods 280644 - 10813

Ziņas par dzīves vietu un darba vietu -Dzīvo: Dubelšteina ielā 7 - 50

LiepājāLV - 3401Tālr. 34 26975

Darba v.: LPALielā ielā 14LiepājāLV – 3401Tālr. 34 07734

Profesionālā un akadēmiskā izglītība -1992.g. Latvijas Universitātē iegūts pedagoģijas maģistra grāds matemātikas didaktikā;1979. - 1982.g. studijas aspirantūrā A.Hercena Ļeņingradas Valsts pedagoģiskā institūta; 1964. - 1968.g. studijas Liepājas Valsts Pedagoģiskajā institūtā, ieguvu vidusskolas matemātikas skolotāja kvalifikāciju.

Profesionālā darbība –no 1973.g. paralēli darbam LPA strādāju par matemātikas skolotāju Liepājas 1.vidusskolā;no 1971.g. lektore LPA Matemātikas un informātikas katedrā;1968. – 1973.g. strādāju par matemātikas skolotāju Liepājas rajona Grobiņas vidusskolā;1962. – 1964.g. strādāju par skolotāju Kuldīgas rajona Nīkrāces astoņgadīgajā skolā.

Zinātniski metodiskā darbība – 2004.gada 26. – 27.martā Latvijas Matemātikas skolotāju apvienības seminārs (12 stundu programma) „Matemātika mūsdienu dzīvē un izglītībā”;No 1999.g. februāra darbs SFL programmas “Pašmaiņa izglītībā” projektā kooperatīvā mācīšanās skolu un augstskolu sadarbības modeļu izveidē;No 1997.g. februāra darbs Latvijas un Lielbritānijas kopprojektā “Uzņēmības un uzdrīkstēšanās veicināšana mācību procesā Latvijas pedagoģiskajās augstskolās”;No 1996. – 1997.g. darbs TEMPUS-2 projektā “Skolotāju tālāk izglītības organizēšana matemātiskajā izglītībā”, iegūts sertifikāts;1994. – 1996.g. darbs TEMPUS-2 projektā “Skolotāju tālāk izglītības organizēšana Latvijas Universitātēs”, iegūts sertifikāts pedagoģijā un psiholoģijā;1994.g. jūnijā darbs seminārā “Ievads atbalsta sniegšanā”, iegūts sertifikāts;

31

TEMPUS-2 programmas ietvaros esmu apmeklējusi Dāniju (1994.g. oktobrī - novembrī, 1995.g. augustā un novembrī) un Zviedriju (1997.g. februārī), kur iepazinos ar darbu vispārizglītojošās skolās un augstskolās.

Publikācijas –Zinātniskās publikācijas – 6 konferenču tēzes, 2 raksti; metodiskās publikācijas – 6 mācību līdzekļi, 3 prof.kursu programmas, 1 mācību grāmata (līdzautore).

Prasmes un intereses – 1998.g 29.jūnijs – 31.jūlijs LR Izglītības un zinātnes ministrijas pedagogu izglītības atbalsta centra un Latvijas Universitātes datorkursi.

30.06.2006.

32

PIELIKUMSLPA Matemātikas un informātikas katedras

Lektores BAIBAS BĒRZTĪSES publikāciju saraksts(1996. – 2004.g.)

1. G.Viļumsons, B.Bērztīse, S.Okuņeva, G.Zelča. Loģika vidusskolai. Uzdevumi un

vingrinājumi. – R.: Zvaigzne ABC.

2. G.Viļumsons, B.Bērztīse, J.Gaiķīte, A.Klupša, G.Pūpēde, G.Zelča. Loģika vidusskolai.

Mācību grāmata. – R.: Zvaigzne ABC, 2000.

3. B.Bērztīse, P.Būmeistere. Sākumskolas skolotāju specialitātes studiju kursa programma

matemātikā. – Liepāja: LPA, 1999. – 8 lpp.

4. B.Bērztīse. Siloģismi. Mācību līdzeklis. – Liepāja: LPA iespieddaļa, 1998.

5. B.Bērztīse. Loģikas elementi. 1.daļa. Jēdzieni. Mācību palīglīdzeklis sākumskolas

pedagoģijas specialitātes studentiem. – Liepāja: LPA iespieddaļa, 1997.

6. B.Bērztīse. Loģikas elementi. 2.daļa. Izteikumi un predikāti. 3.daļa. Spriedumi un

slēdzieni. Mācību līdzeklis. – Liepāja: LPA iespieddaļa. 1997.

7. B.Bērztīse. Kopu teorijas elementi. Mācību palīglīdzeklis sākumskolas pedagoģijas

specialitātes studentiem. – Liepāja: LPA iespieddaļa. 1996.

1. Б.Берзтисе. Роль и место логики в профессиональной подготовке учителей. – В кн.:

Преподавание математики и подготовка учителей. История, современные проблемы

и перспективы. Материалы научно – методического семинара Балтийских стран.

Тарту, 1997. – 17с.

2. B.Bērztīse. Loģika kā izvēles mācību priekšmets vidusskolā. – Izglītības attīstība Latvijā:

pagātne, tagadne, nākotne. Konferences tēzes, Daugavpils, 1996. – 20. – 21.lpp.

3. B.Bērztīse. Loģika skolotāju profesionālās sagatavošanas programmā. Matemātiskā

izglītība 21.gadsimta skolā. Ceļš uz to. Starptautiskās konferences tēzes. Rīga, 1996. –

10.lpp.

4. B.Bērztīse. Loģikas nozīme skolotāju profesionālajā izglītībā. Matemātikas mācīšana:

vēsture un perspektīvas. 3.starptautiskās konferences rakstu krājums. Liepāja: LiePa,

2002. – 23.lpp.

5. Б.Берзтысе. Взаимосвязь курсов логикиб научных основ школьного курса

математики и методики преподивания математики в подготовке учителей

33

математики. Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīvas. 5.starptautiskās zinātniskās

konferences materiāli. – Liepāja: LPA, 2004. – 79 lpp.

B.Bērztīse

30.06.2006.

34


Informācija par personu – GUNTARS BŪMANSDzim. 1964.g. 27.novembrisPers.kods 271164 - 10846

Ziņas par dzīves vietu un darba vietu -Dzīvo: Piltenes ielā 1 - 12



Profesionālā un akadēmiskā izglītība -1991. - 1993.g. studijas LU matemātikas maģistratūrā, iegūtā kvalifikācija – matemātikas maģistrs.1983. - 1990.g. studijas Latvijas Universitātē, fizikas un matemātikas fakultāte.

Profesionālā darbība –No 2006.g. sistēmanalītiķis A/S DATI Exigen Group2002. – 2006.g. sistēmanalītiķis Valsts Zemes dienestā;2001. – 2002.g. programmētājs A/S “Lauma”;No 1999.g. Piedalos Latvijas skolu informatizācijas projektā izglītības satura jomā; piedalos temata ”Elektroniskais mācību līdzekļu komplekss funkciju, to grafiku, vienādojumu, nevienādību un plaknes figūru pārveidojumu mācīšanai” izstrādē;no 1993.g.– līdz šim brīdim - lektors LPA Matemātikas un informātikas katedrā; Docējamie kursi: programmēšana PASCAL, C++, Java un ASSAMBLERS valodās, programminženierija, operētājsistēmas, datu bāzes;1990. – 1993.g. asistents LPA Matemātikas un informātikas katedrā.

Zinātniskā darbība – 1994. – 1996.g. piedalījos TEMPUS projektā “Multimēdiju un datoru tehnoloģijas izglītībā”.

Publikācijas –Zinātniskās publikācijas – 1 raksts;Metodiskās publikācijas – 1 mācību līdzekļis.

30.06.2006. G.Būmans

35


Informācija par personu – Kārlis DobelisDzim. 1937. g. 26. oktobrisPers.kods 261037 – 10802

Ziņas par dzīves vietu un darba vietu -Dzīvo: Lielā ielā 12 - 65

LiepājāLV - 3400Tālr. 34-21797

Darba v.: LPA Matemātikas un informātikas katedra Lielā ielā 14LiepājāLV – 3401Tālr. 34 - 07734Fakss: (371)34-24223e-pasts: [email protected]

Profesionālā un akadēmiskā izglītība -1956. - 1960.g. studijas Liepājas Pedagoģiskajā institūtā Fizikas un matemātikas fakultātē; kvalifikācija: vidusskolas fizikas un matemātikas skolotājs.

Zinātniskais grāds – 1978.g. Fizikas - matemātikas zinātnu kandidāts, V.I.Ļeņina Baltkrievijas Valsts universitātes specializētā padome K 056.03.10, disertācijas tēma: "IZŅĒMUMU KONUSU APKĀRTŅU STRUKTŪRA";1992.g. nostrifikācija LU promocijas padome matemātikā, DR. mat.;

Profesionālā darbība –No 2001.g. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Matemātikas un informātikas katedras docents; 1990.g. – 2001.g. Liepājas Pedagoģijas Akadēmijas rektors;1977.g. - 1990.g.V.Lāča Liepājas valsts pedagoģiskā institūta mācību un zinātniskā darba prorektors; 1974.g.-1977.g. V.Lāča Liepājas valsts Pedagoģiskā institūta vecākais pasniedzējs; 1971.g.-1974.g. Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikas institūta aspirants; 1967.g.-1971.g. V. Lāča Liepājas valsts pedagoģiskā institūta vecākais pasniedzējs; 1964.g.- 1967.g. Liepājas J.Raiņa 6. Vidusskolas skolotājs;1960.g.-1964.g. Liepājas 1. Strādnieku jaunatnes vakara vidusskolas skolotājs.

Zinātniskā darbība - Diferenciālvienādojumi - diferenciālvienādojumu kvalitatīvā teorija; Diferenciālvienādojumu sistēmas atrisinājumu trajektoriju izturēšanās izpēte izņēmumu konusu apkārtnē. Metodiskā darbība: matemātikas mācīšanas jautājumi vidusskolā un augstskolā. Izglītības teorijas jautājumi: Latvijas izglītības sistēmas integrācija Eiropā;

36

Studiju procesa kvalitātes jautājumi.Publikācijas –

Kopējais skaits: 36Zinātniskās publikācijas – 13 diferenciālvienādojumu teorijā;Izglītības organizācijas un studiju kvalitātes jautājumos – 8;Matemātikas mācīšanas metodikā – 15.

Nozīmīgākās publikācijas – 1. Homogēno diferenciālvienādojumu izņēmuma virziena

apkārtne // Latvijas Matemātikas gada grāmata,16. - R.: Zinātne, 1975. 57 - 63.Ipp.

2. Homogēno diferenciālvienādojumu izņēmuma virziena apkārtne // Latvijas Matemātikas gada grāmata,17. - R: Zinātne, 1976. 142 - 150. Ipp.

3. Homogēno un nehomogēno diferenciālvienādojumu daudzdimensionālie konusi // Latvijas Matemātikas gadagrāmata, 19., - R.: Zinātne, 1976. 106. - 114. Ipp.

4. Trajektoriju izturēšanās izņēmuma cilindra koniskā apkārtnē // Latvijas Matemātikas gada gramata, 24. - R.: Zinātne, 1980. 57. - 63. Ipp.

5. Invarianto kopu dažādie stabilitātes veidi // Matemātikas mācīšanas jautājumi. R.: Zvaigzne, 1978.-104. - 108.Ipp.

6. Analītisko funkciju teorija. Metodisks palīglīdzeklis matemātiskajā analīzē // Liepāja.: LPI rotaprints, 1987.-78 1pp.

7. Lebega integrālis. Metodisks palīglīdzeklis matemātiskajā analīzē // Liepāja.: LPI rotaprints, 1992.-46 Ipp. Kopu teorijas pamatjautājumi. Mācību līdzeklis // Liepāja.: LPA rotaprints,1998.- 32 Ipp.

8. Teacher education at Liepaja Academy of Pedagogy // Vilnius, Vilnius Pedagoginis Universitetas, 1999. - 63.-64.1pp. Par studiju kvalitāti. Liepāja.: LPA rotaprints 2000.

Darba novērtējums – Latvijas republikas Izglītības un Zinātnes ministrijas atzinības raksts, 1997., 1999.g.Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris, 2001.g.

Prasmes un intereses – svešvalodu zināšanas: angļu, krievu val. Prasme strādāt ar datoru Microsoft Word un Microsoft Excel programmās.

Apliecības, sertifikāti – Apliecība – Latvijas Universitāte, Latvijas izglītības informācijas sistēma, Elektroniskās tabulas Microsoft Excel 97, 24 stundu programma, 1998. g.Apliecība, Elektroniskās tabulas Microsoft Excel, 24 stundu programma, 1998. g. Sertifikāts, Mācību spēku profesionālās attīstības programma, Oregon State University, 1998.Apliecība, Pedagogu izglītības un tālākizglītības problēmas, 24 stundu programma 1998.g.Apliecība, Problēmbalstīta izglītība,24 stundu programma, 2001. g.Apliecība, e – studiju didaktika, 2003.g.

37

K.Dobelis

30.06.2006.

38


Docenta KĀRĻA DOBEĻA publikāciju saraksts

1. K.Dobelis. Lineāras kopas. – Liepāja: LPA, 1998. – 20 lpp.

2. K.Dobelis. Kopu teorijas pamatjautājumi. – Liepāja: LPA, 1998. – 32 lpp.

3. K.Dobelis. Teacher Education at Liepāja Academy of Pedagogy //. Švietimo reforma ir mokytoju rengimas. – Vilnius, 1999. – 63. – 64.pl.

4. Par studiju kvalitāti // Izglītība Latvijā gadsimtu mijā: problēmas un risinājumi. Rakstu krājums; redaktore A.Samuseviča // Liepāja: LiePa, 2000. 94. – 103.lpp.

5. K.Dobelis. Par institūcijas inovatīvo kapacitāti. // Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīvas. 3.starptautiskās konferences rakstu krājums. Liepāja: LiePa, 2002. – 52. - 57.lpp.

6. K.Dobelis. On Education Mathematics Teachers in the Liepāja Academy of Pedagogy: Teaching Mathematics:Retrospective and Perspectives 4 th International Conference.Talin23.- 24 May.(tēzes)2003. – p.11 – 12

7. K.Dobelis. On Education Mathematics Teachers in the Liepāja Academy of Pedagogy: Teaching Mathematics:Retrospective and Perspectives 4 th International Conference.Talin23.- 24 May 2003. – p. 15 – 18

8. K.Dobelis. On The study programme Bachelor Of Sciences In Mathematics and its Potentional Development:Teaching Mathematics:Retrospective and Perspectives 5th International Conference. Liepaja 7.– 8 may.(tēzes)2004. – p. 33 –34.

K.Dobelis

30.06.2006.

39

PROFESIONĀLĀ UN ZINĀTNISKĀ BIOGRĀFIJA (CV)

Informācija par personuZaigonis Graumanis, dzimis 1951. gada 4. martāpersonas kods 040351 – 10807

Ziņas par dzīves un darba vietuDzīves vieta: Klaipēdas ielā 72 – 39, Liepājā LV 3416Darba vieta: Liepājas Pedagoģijas akadēmija, Lielā iela 14,LV 3400, tālr. 3407737, fakss 3424223, [email protected]

Profesionālā un akadēmiskā izglītība1989.- 1986. – mērķa aspirantūra Ļeņingradas Valsts universitātes Filozofijas fakultātē1984. – 1979. –Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē iegūta kvalifikācija – filozofs, pasniedzējs

Zinātniskais grāds 1993. – Latvijas ZA Habilitācijas un promocijas padomē piešķirts filozofijas doktora grāds ( E-D Nr.000564)

Profesionālā darbība2005. – 1993. – Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Sociālo zinātņu un vadības katedras docents1993. – 1990. – Liepājas Pedagoģiskās augstskolas vecākais pasniedzējs1986. – 1984. – Liepājas Pedagoģiskā institūta pasniedzējsDocējamie kursi: filozofija, socioloģija, reliģiju vēsture, socioloģijas vēsture, loģika

Zinātniskā darbībaZinātnes nozare – filozofija, socioloģija, reliģiju vēsturePētījumu tēmas – klasiskās filozofijas vēsture, sociālā politika, sociālā stratifikācija Latvijā2005., 2000. – piedalīšanās ar referātiem Daugavpils Universitātes zinātniskajos lasījumos.2005. –1998. – piedalīšanās ar referātiem ikgadējās Liepājas Pedagoģijas akadēmijas zinātniskajās konferencēs „Sabiedrība un kultūra”.2001. – 1999. – 3 socioloģiska rakstura pētījuma veikšana Kurzemes skolu jaunatnes vidū.

PublikācijasKopš 1999. gada – 10 publikācijas ( 8 zinātniskie raksti, 2 socioloģisko pētījumu pārskati ).

Prasmes un interesesSvešvalodu zināšanas: krievu un vācu

2006. gada 10. martā

40

mailto:[email protected]

Dr.phil., doc. Z. Graumanis: publikāciju saraksts

1. Raksti konferences „Sabiedrība un kultūra” krājumos.

1.1. Graumanis Z. Tikumiskās kultūras un brīvības saistījums I. Kanta filozofijā// Sabiedrība un kultūra. Rakstu krājums, I. – Liepāja: LPA, 1999.-36.– 41. lpp.

1.2. Graumanis Z. Liepājas skolu jaunatnes politiskās kultūrorientācijas integrācijā un komunikācijā // Sabiedrība un kultūra. Rakstu krājums, II. – Liepāja: LPA, 2000. – 54.- 62. lpp.

1.3. Graumanis Z. Krievu kultūras neviendabība V. Solovjova un N. Berdjajeva skatījumā // Sabiedrība un kultūra. Rakstu krājums, III. – Liepāja: LPA, 2001. – 68. - 76. lpp.

1.4. Graumanis Z. Vispārīgā un atsevišķā dialektika vides estētiskajā noformēšanā // Sabiedrība un kultūra. Rakstu krājums, IV. – Liepāja: LPA, 2002. – 145. -153. lpp.

1.5. Graumanis Z. Zināšanu un gribas maksimu saistījuma problēma // Sabiedrība un kultūra. Rakstu krājums, V. – Liepāja: LPA, 2003. – 85. – 92. lpp.

1.6. Graumanis Z. Vēstures filozofijas aktuālās problēmas // Sabiedrība un kultūra. Rakstu krājums, VI. – Liepāja: LiePA, 2004. – 304. – 309. lpp.

2. Raksti Daugavpils Universitātes zinātnisko rakstu krājumos.

1. Graumanis Z. Praktiskās filozofijas pamatkritēriju problēma Sokrata un viņa sekotāju filozofijā // DPU Humanitārās fakultātes X Zinātnisko lasījumu ma-teriāli. Vēstures sekcija. 4. krājums. – Daugavpils: DPU izdevniecība „Saule”, 2000. – 50. – 53. lpp.

3. Pārskati par socioloģiskiem pētījumiem.3.1. Graumanis Z. Pārskats par socioloģisko pētījumu Liepājas skolu jaunatnes vidū

projekta „Latvijas pilsonis – Eiropas pilsonis” ietvaros // Latvijas pilsonis - Eiropas pilsonis. – Liepāja, LPA, 2000. – 39. – 50. lpp.

3.2. Graumanis Z. Kurzemes novada vispārizglītojošo skolu jaunatnes socioloģiskā pētījuma „Mana vieta Eiropas Savienībā” rezultāti // Mana vieta Eiropas Savienībā. – Liepāja: LPA, 2001. – 26. – 37. lpp.

Publikācija internetā.1. Graumanis Z. Kurzemes vēlētāju riskētgriba un konservatīvisms. –

www.politika.lv/index.php?id=104781&lang=lv&print - ( publicēts portālā 2002. gada 24. oktobrī ).

Docents, Dr. phil. Zaigonis Graumanis

2006. gada 10. martā

41

http://www.politika.lv/index.php?id=104781&lang=lv&print


Informācija par personu – EDVĪNS ĢINGULISDzimis 1950.g. 29.maijāPers.kods 290550 - 10804

Ziņas par dzīves vietu un darba vietu -Dzīvo: Peldu ielā 29 - 20

LiepājāLV - 3401


Profesionālā un akadēmiskā izglītība - 1983. – 1987.g. PSRS PZA Mācību satura un metožu zinātniski pētnieciskais institūts, aspirants;1968. – 1973.g. Latvijas Valsts universitāte Fizikas un matemātikas fakultāte, students, iegūta matemātiķa kvalifikācija.

Zinātniskais grāds –1992.g. nostrifikācija par pedagoģijas doktoru (Dr.paed.) Latvijas Universitātē;1988.g. Pedagoģijas zinātņu kandidāts, PSRS PZA Mācību satura un metožu zin. pētnieciskajā institūtā. Aizstāvēta disertācija “6. – 8. klases skolēnu matemātisko spēju attīstīšanas metodika, izmantojot ģeometriskus uzdevumus”.

Profesionālā darbība –No 2003.g. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Matemātikas un informātikas katedras profesors1999. - 2003.g. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Matemātikas un informātikas katedras asociētais profesors;1997. – 1999.g. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Matemātikas un informātikas katedras docents;1991. – 1997.g. Liepājas Pedagoģiskās augstskolas Matemātikas katedras vadītājs;1990. – 1991.g. Liepājas Pedagoģiskās augstskolas Matemātikas katedras docents;1982. – 1990.g. Liepājas Pedagoģiskā institūta Matemātikas katedras lektors; 1976. – 1982.g. Liepājas Pedagoģiskā institūta Matemātikas katedras asistents;1973. – 1976.g. Jelgavas rajona Elejas vidusskolas skolotājs;1972. – 1973.g. Rīgas 17. vakara (maiņu) vidusskolas skolotājs.Docētie kursi: ievads topoloģijā (no 2001.g.); ģeometrija (no 1976.g.); izglītības sistemoloģija (no 2001.g.);

42

informātika pedagoģijā (no 1998.g.); skolēnu matemātisko spēju attīstīšana (no 1985.g.); matemātikas vēsture (no1976.g.);; projektīvā ģeometrija (no 1976.g.); diferenciālģeometrija (no 1976.g.); ģeometrijas pamati (no 1976.g.).

Zinātniskā darbība – Pedagoģija, skolas pedagoģija, matemātikas mācīšanas metodika skolā, tēma: “Skolēnu matemātiskās spējas un to attīstība”.

Publikācijas –Pavisam 55 publikācijas.Zinātniskās publikācijas – 13 raksti, 21 konferences tēzes, 1 grāmata;Metodiskās publikācijas – 1 mācību grāmata, 13 mācību līdzekļi.

Prasmes un intereses – Pārvaldu krievu valodu, vācu valodu sarunu valodas līmenī, izmantoju zinātnisko literatūru krievu, angļu un vācu valodā.

E.Ģingulis

30.06.2006.

43


profesora EDVĪNA ĢINGUĻA publikāciju saraksts1999.- 2004.gadā

Publikācijas matemātikas metodikā Raksti recenzētos izdevumos

1. Математические способности учащихся и их развитие // Pradinis matematikos ugdymas: Pasaulines tendencijos / Mokslines praktines konferencijos medžiaga 1999 m. lapkričio 19 20 d., Šiauliai: Šiaulių universitas, 1999., С. 55. 57.

2. Принципы создания системы задач, служащих развитию математических способностей учащихся 1 4 классов // Pradinis matematikos ugdymas: Pasaulines tendencijos / Mokslines praktines konferencijos medžiaga 1999 m. lapkričio 19 20 d., Šiauliai: Šiaulių universitas, 1999., С. 53. 55., соавтор К. Гингуле.

3. Mathematical studies viewed from the twelfth year pupil’s standpoint // Teaching mathematics: Retrospective and Perspectives: papers of the international conference / Ed.Dr.paed. Jānis Mencis. – Rīga: LU, 1999., 23. – 27.lpp.

4. Par otrās augstākās izglītības ieguvi specialitātē “Pamatskolas dabas zinātņu un matemātikas skolotājs” // Dabaszinātnes un skolotāju izglītība: III starptautiskās konferences materiāli. Rīga, 2001.gada 21. 23. marts. R.: RPIVA, 2001, 46. 47. lpp.

5. Uzņemšanas kritēriju analīze LPA matemātikas un datorzinātņu bakalaura programmās // Pedagoģija un prakse. Rakstu krājums. Liepāja: LPA Pedagoģijas un psiholoģijas katedra, 2002, 97. 101.lpp.

6. Skolotāju tālākizglītības kurss par skolēnu matemātisko spēju attīstību // 3.starptautiskās zinātniskās konferences “Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīvas” rakstu krājums. Liepāja: LiePA, 2002, 74. 77. lpp.

7. Dažu terminu lietojums ģeometrijas mācību grāmatās // Vārds un tā pētīšanas aspekti: Rakstu krājums 6. Liepāja: LiePA, 2002, 214. – 222. lpp.

8. Обучение логике при подготовке и повышени квалификации учителей в Лиепайской педагогической академии. – Teacher Education in XXI Century: Chancing and Perspectives. International Scientific Conference November 29 – 30, Šiauliai University, Lithuania, Šiauliai universito leidykla, 2002, 163 – 167 p. Соавтор Берзтисе Б.

9. Kā veicināt skolēnu mācību motivācijas līmeņa un vispārējo intelektuālo spēju attīstību // Matemātika un skolēnu spēju attīstība. Zinātniski praktiskas konferences rakstu krājums. – Liepāja: LiePA, 2003. 61. – 74.lpp.

10. Мотивация учения, способности и успешность усвоения математики у учащихся 7 9 классов // Teaching mathematics: retrospective and perspectives. 4th international conference 23.- 24 may 2003. Tallinn: Tallinn pedagogical university, 2003. c. 19 – 24.

11. Matemātikas metodikas attīstība Latvijā // Sabiedrība un kultūra. Rakstu krājums, V / Sastād. Arturs Medveckis, Liepāja: LiePA, 2003, 532. – 543.lpp.

12. Rakstītā vārda lietošanas problēmas matemātikas apguvē // “Vārds un tā pētīšanas aspekti: Rakstu krājums 7. Liepāja: LiePA, 2003, 252 – 260 lpp.

44

Tēzes zinātniskās konferencēs1. 7. 9. klases matemātikas mācību grāmatu piedāvātās iespējas skolēnu

matemātisko spēju attīstībai // Izglītība Latvijā gadsimtu mijā: problēmas un risinājumi. Rakstu krājums. Liepāja: LiePA, 2000, 104. 115. lpp.

2. The Reasons for the Learner´s Poor Progress in Mathematics // Abstracts of the 4th Latvian Mathematical Conference, 26 27 April, 2002, Ventspils, Latvia Ventspils: Latvijas Matemātikas biedrība; LZA un LU Matemātikas institūts; Ventspils Augstskola, 2002., 18.lpp.

3. Учителя математики исследователи условий развития математических способностей учащихся. // В кн.: Функциональные пространства. Дифференциальные операторы. Проблемы математического образования. Тезисы докладов. Вторая международная конференция. М.: Физматлит, 2003, с. 269 – 270.

4. Motivation of 7-9 Grade Pupils for Learning, their Abilities and Progress in Learning Mathematics // Teaching Mathematics: Retrospective and Perspectives. 23. – 24.May 2003 Tallinn./ Tallinna Pedagoogikaülikool. 13 p.

5. Some problematic issues of pupils’ mathematical education in Latvia // Acta Societatis mathematicae Latviensis No.6, 2004, p.30

6. Пятнадцать научных семинаров и конференций по дидактике математики и истории её развития в Балтийских странах. // Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīvas. 5.starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, Liepāja, LPA, 2004, 13. – 16.lpp., līdzautors Aжубалис A

7. Тестирование математических способностей учащихся 6, 9 и 12 классов. // Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīvas. 5.starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, Liepāja, LPA, 2004, 42. – 43.lpp.

8. Профессору Янису Менцису – 90 // Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīvas. 5.starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, Liepāja, LPA, 2004, 5. – 6.lpp.

9. Желаемое и достигнутое в математическом образовании // Матэматычная адукация: сучасны стан i перспектывы. Зборнiк матэрыялаў мiжнароднай навуковай канферэнцыi. Да 85-гозя А.А.Столяра. – Могилев, Унiверсiтэт iмя А.А.Куляшова, 2004., с.3 – 5.


Monogrāfijas1. Skolēnu matemātiskās spējas un to attīstība. Liepāja: LPA, 1998. 113 lpp.2. Matemātikas metodika: vēsture un aktualitātes. – R.: RaKa, 2004., 161 lpp.

Mācību līdzekļi (izdoti reģistrētos apgādos)1. Paralēlprojicēšana / Mācību līdzeklis. Liepāja: LPA, 1999. 53 lpp.2. Plaknes un telpas transformācijas / Mācību līdzeklis. – Liepāja: LiePA, 2001. 70

lpp.

Citas publikācijas

45

1. Lineārā algebra un analītiskā ģeometrija / Metodisks līdzeklis matemātikas specialitātes 1. kursa studentiem. Liepāja: LPA, 1999. 44 lpp.

2. Vai Liepājas Universitāte būs bez inženierzinātnēm? // Kurzemes Vārds, 10. 02. 2001.

3. Kurp virzās augstākā izglītība Latvijā? // Diena, 15. 01. 2002.4. Aiz Menča platās muguras // Laikmets un personība. Rakstu krājums, 5.laidiens,

R., RaKa, 2004, 362. – 365.lpp.5. Kā saprast un iemācīties matemātiku. – R.: RaKa, 2005. – 120 lpp.

30.06.2006.

46


Informācija par personu – KLAVDIJA ĢINGULEDzim. 1947.g. 8.maijāPers.kods 080547 - 10806

Ziņas par dzīves vietu un darba vietu -Dzīvo: Peldu ielā 29 – 20



Profesionālā un akadēmiskā izglītība -1993.g. studijas Latvijas Universitātē Fizikas un matemātikas fakultātē, matemātikas maģistre; 1969. – 1972.g. aspirantūra Maskavas apgabala Orehovo – Zujevas Pedagoģiskajā institūtā, pēc tam – Maskavas Dzelzceļa institūtā;1965. – 1969.g. studijas Čuvašijas Pedagoģiskajā institūtā, Fizikas un matemātikas fakultātē, iegūta vidusskolas matemātikas skolotāja kvalifikācija.

Zinātniskais grāds –1997.g. Daugavpils Universitātē iegūts Pedagoģijas doktora grāds (Dr.paed.).

Profesionālā darbība –No 2000.g. docente LPA Matemātikas un informātikas katedrā;1991. – 2000.g. lektore LPA Matemātikas un informātikas katedrā; docējamie kursi: ģeometrija (1972. – 1983.g.); matemātika (no 1983.g.); matemātikas mācīšanas metodika (no 1995.g.); informātika pedagoģijā (no 1998.g.); diskrētā matemātika (no 1999.g.);1983. – 1991.g. vecākā pasniedzēja Liepājas Pedagoģiskajā institūtā matemātikas katedrā;1972. – 1983.g. Čuvašijas Pedagoģiskā institūta ģeometrijas katedras vecākā pasniedzēja.

Zinātniskā darbība – No 1997.gada - matemātikas mācīšanas metodika nematemātisko studiju programmu studentiem;1983.g. - 1996.g. - matemātikas mācīšanas metodika

47

topošajiem sākumskolas skolotājiem;1980. – 1983.g. - ģeometrijas mācīšanas metodika pedagoģiskajos institūtos;1976. – 1983. - funkcionālo sakarību ģeometrisko modeļu teorija (teorētiskā nomogrāfija);1970. – 1975.g. diferenciālģeometrija (kongruenču teorija);

Publikācijas –Zinātniskās publikācijas – tēzes 3 konferencēs, 4 raksti zinātniskajos žurnālos un rakstu krājumos, 6 citas zinātniskās publikācijas;Metodiskās publikācijas – 3 mācību līdzekļi, 3 metodiskie raksti, uzdevumi 4 kontroldarbiem.

K.Ģingule

30.06.2006.

48


Docentes KLAVDIJAS ĢINGULES publikāciju saraksts(1997. – 2004.g.)

1. Принципы создания системы задач, служащих развитию математических способностей учащихся 1 – 4 классов // Pradinis matematikas ugdumus: Pasaulines tendencijos / Mokslines – praktines konferencijos medžiaga 1999. m. lapkričio 19 – 20 d., Šiauliai: Šiauliú universitas, 1999., C. 53. – 55., cоавтор Э. Гингулис.

2. Делимость: Учебное пособие. – Liepāja: LPA, 1999. - 36 lpp.3. Курс по выбору «Внеклассная работа по математике в начальной школе»

как средство совершенствования профессиональной подготовки // 3. starptautiskās zinātniskās konferences “ Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīvas” rakstu krājums. Liepāja: LPA, 2002., C. 71. – 73.

4. Гингуле К. Работа со студентами нематематических специальностей по усвоению математики // Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīvas. 5.starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, Liepāja, LPA, 2004, 41.lpp.

5. Proof as for Exercise and Method // VI International Conference 13 14 May 2005 Teaching Mathematics: Retrospective and Perspectives. Abstracts. Vilnius, 2005, 28 29.

K.Ģingule

30.06.2006.

49


Informācija par personu – ANITA JANSONEDzim. 1965.g. 10.augustāPers.kods 100865 - 10801

Ziņas par dzīves vietu un darba vietu -Dzīvo: Siļķu ielā 14 – 97, Liepājā

LV – 34015, Mob.tel. 6516580Darba v.: DATI Exigen Group

LPA, Lielā ielā 14, Liepājā, LV – 3401, Tel. 34 07734.Profesionālā un akadēmiskā izglītība –

No 2005.g. studija Latvijas Universitātes datorzinātņu doktorantūrā;1999. – 2001.g. studijas Latvijas Universitātes datorzinātņu maģistrantūrā;1983. – 1988.g. studēju Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē – lietišķā matemātika, iegūta matemātiķa specialitāte.

Profesionālā darbība –No 2006.g. A/S DATI Exigen Group vecākā kvalitātes pārvaldniece;2002. – 2006.g. Valsts Zemes dienestā Dienvidkurzemes reģionālā nodaļa, IT attīstības projekta kvalitātes vadības sistēmas vadītāja;2001. – 2002.g. Liepājas pilsētas dome, Informātikas daļas galvenais speciālists;02.2001. – 05.2002.g. Liepājas pilsētas dome, Informātikas daļas vadītāja;1999. – 2001.g. SIA “Datorikas institūts”, Rīga, programmētāja.no 2001.g. līdz šim brīdim lektore LPA Matemātikas un informātikas katedrā;1998. – 2001.g. asistente LPA Matemātikas un informātikas katedrā;1996. – 1998.g. Informācijas apstrādes organizācijas firma “Kvantors” un “Muižnieku ligzda”, inženiere programmētāja;1991. – 1995.g. Latvijas Republikas Valsts skaitļošana uzņēmums “Centrs”, Liepājas filiāle, inženiere programmētāja;1988. – 1991.g. Latvijas Valsts statistikas komiteja Liepājas pils. un raj. statistikas nodaļa, inženiere programmētāja.

Zinātniskā darbība - Aizstāvēts Datorzinātņu maģistra darbs “Modeļu bāzēta testēšana datu apstrādes sistēmas pārbaudei”;Izstrādāts apmācību kurss “Java pamati” LIIS mācību projekta ietvaros.

Prasmes un intereses – Svešvalodu zināšanas: krievu (tekoši), angļu valoda (lasīt, rakstīt – ar vārdnīcas palīdzību).

50

Datorzināšanas: Borland Pascal, Java, C++, HTML, JavaScript, Perl, Grade, Visual Basic, Delphi, MS SQL, MS Word, MS Excel, MS Access.

A.Jansone

22.05.2006.


lektores ANITAS JANSONES publikāciju saraksts

1. Apmācību kurss „JAVA pamati” Latvijas Izglītības informatizācijas sistēmas

(LIIS) projekta ietvaros (2001.g.)

(http://www.liis.lv/webgramata/temas/java/projekts.html)

2. LatSTE’2001 , Ogre. Referāts „e-lietvedības un e-pārvaldes ieviešanas jautājumi un

problēmas”.

3. 7th Biennial International Baltic Conference on Databases and Information

Systems, 2006.g. Lithuania, Vilnius. Papers „An Approach to Geographical Data

Quality Evaluation”.

A.Jansone

22.05.2006.

51

http://www.liis.lv/webgramata/temas/java/projekts.html

CURRICULUM VITAE

Jevgenijs Kaupužs

Jevgenijs Kaupužs, personas kods 241260-12960, dzimis Latvijā, Ludzas rajonā, 1960. gada 24. decembrī. Dzīves vietas adrese: LV-2169 Salaspils, Miera ielā 16/7-409. Pārvalda angļu, krievu, daļēji vācu svešvalodas.

Izglītība:J. Kaupužs 1984. g. beidzis Latvijas Valsts Universitātes fizikas un matemātikas fakultāti fizikas specialitātē. 1994. g. LU ieguvis fizikas maģistra grādu.

Zinātniskie grādi un nodarbošanās:

No 1984. līdz 1991. gadam strādājis Latvijas Zinātņu Akadēmijā. No 1991. līdz 1996. gadam strādājis RTU Pusvadītāju fizikas laboratorijā. No 1991. gada oktobra līdz 1994. gada oktobrim viņš ir doktorants RTU Fizikas katedrā. Ar LU CFI habilitācijas un promocijas padomes 1995. gada 2. jūnija lēmumu No 11 ieguvis Fizikas doktora zinātnisko grādu (Dr. phys.) par promocijas darbu "Fluktuāciju loma fāzu pārejas apgabalā". Kopš 1997.gada strādā LU MII Matemātiskās modelēšanas mikroelektronikā laboratorijā par pētnieka vietas izpildītāju, kopš 2003. gada par vadošo pētnieku. No 2004. līdz 2005. g. docents un kopš 2005. g. asociētais profesors Liepājas Pedagoģijas Akadēmijā.

Zinātniskā darbība un publikācijas:

J. Kaupuža galvenie zinātnisko interešu virzieni ir Segnetoelektriķi, fāzu pārejas un kritiskās parādības, pārneses procesi pusvadītājos, transporta plūsmas teorija. Viņš aktīvi piedalās starptautiskās konferencēs un ir vairāk kā 70 zinātnisko publikāciju autors. J. Kaupužs ir LZP finansētā granta "Skaitliskas elektrokinētikas metodes" dalībnieks kopš 1991. gada. Viņs arī aktīvi piedalās starptautiskās sadarbības projektā "Matemātisko metožu izstrāde statistiskām sistēmām ar fāžu pārejām pie dažādiem sākuma un robežnosacījumiem" ar Rostokas Universitāti Vācijā.

Pedagoģiskā darbība:

J. Kaupužs ir piedalījies divās Rostokas Universitātes rīkotās vasaras skolās, kur viņš ir nolasījis sekojošas lekcijas: 1. Monte Carlo simulation of critical exponents in 3D Ising model, DAAD Summerscool on Traffic and Econophysics, Dubna, Russia, July 28 - August 17, 2003.2. Phase transitions and critical exponents, DAAD Summerscool on Modelling of Strongly Correlated Many-Particle Systems, Ekaterinburg, Russia, 5-19 September, 2004. J. Kaupužs ir asociētais profesors Liepājas Pedagoģijas Akadēmijā.

Organizatoriskais darbs:

J. Kaupužs ir recenzents žurnālos Zentralblatt MATH, Journal of Applied Physics un Sensors and Actuators.

52

Dr. J. KAUPUŽA PUBLIKĀCIJAS (1999-2005)

1. R. Mahnke, J. Kaupužs. Stochastic theory of Freeway Traffic, Phys. Rev. E. 59 (1999) 117-125.

2. J. Kaupužs, J. Rimshans. Non steady state 2D numerical simulation of gas-liquid phase transition in metal vapour, Computer Assisted Mechanics and Engineering Sciences, vol.7 (2000) N3, p. 413-420

3. J. Kaupužs, R. Mahnke. Multi-Cluster Model of Freeway Traffic, In: Traffic and Granular Flow'99 (Eds.:D. Helbing, H.J.Herrmann, M.Schreckenberg, D.E. Wolf), Springer Berlin 2000, pp. 449-454

4. J. Kaupužs, R. Mahnke. A Stochastic Multi-Cluster Model of Freeway Traffic, European Physical Journal B vol.14 (2000) 793-800

5. J. Kaupužs, R. Mahnke. Nucleation on Roads, In: Nucleation and Atmospheric Aerosols 2000 (Eds.: B. Hale and M. Kulmala), AIP Conf. Proceedings, vol. 535, p. 221-224

6. J. Kaupužs, T. Purītis, G. Taube, Theory of Metal Droplets Migration in Silicon, Proceedings ISPS'2000, Prague, 30 August - 1 September 2000, p. 149-154

7. T. Purītis, G. Taube, J. Kaupužs, Laser Induced Secondary Breakdown for Diagnostics of p-n Junction Reliability, Proceedings ISPS'2000, Prague, 30 August - 1 September 2000, p. 155-160

8. R. Mahnke, J. Kaupužs, Probabilistic Description of Traffic Flow, Journal of Networks and Spatial Economics 1 (2001) 103-136

9. J. Kaupužs, J. Rimšāns. Numerical Solution of Semiconductor Fokker-Planck Kinetic Equations. - Proceedings ECCOMAS 2000

10. J. Kaupužs, Critical exponents predicted by grouping of Feynman diagrams in j^4 model, Ann. Phys. (Leipzig) vol. 10 (2001), Issue No. 4, p. 299-331

11. T. Puritis, J. Kaupužs, Light Emission from silicon nanocrystals, MATER SCI FORUM 384-3 (2002) 79-82

12. R. Kuhne, R. Mahnke, I. Lubashevsky, J.Kaupužs, Probabilistic description of traffic breakdowns, Phys. Rev. E 65 (2002) Art. No. 066125

13. J. Kaupužs, Remarks about an "exact" RG theory of Goldstone modes, Latvian J. of Phys. and Techn. Sciences, 2002, N5, 31-36.

14. J. Kaupužs, A. Jakovičs, Stability conditions at the build-up formation on the surface of a refractory, Latvian J. of Phys. and Techn. Sciences, 2002, N3, 62-70.

15. J. Kaupužs, A. Jakovičs, Stability conditions at the build-up formation on the surface of a refractory, Fundamental and applied MHD, 2 (2002) 113-117.

16. R. Kuhne, R. Mahnke, I. Lubashevsky, J. Kaupužs, Probabilistic Description of Traffic Breakdow, In: Traffic and Transportation Studies, Proceedings of ICTTS 2002, (Eds.: K. Wang, G. Xiao, L. Nie, H. Yang), S. 801--808, American Society of Civil Engineers, Reston, USA, 2002

17. R. Mahnke, J. Kaupužs, I. Lubashevsky, Physics of Nucleation on Roads, In: Traffic and Transportation Studies, Proceedings of ICTTS 2002, (Eds.: K. Wang, G. Xiao, L. Nie, H. Yang), S. 809--816, American Society of Civil Engineers, Reston, USA, 2002

18. J. Kaupužs, H. Weber, J. Tolmacheva, R. Mahnke, Applications to Traffic Breakdown on Highways, In: Progress in Industrial Mathematics at ECMI 2002 (Eds.: A. Buikis, R. Ciegis, A. D. Fitt), S. 133--138, Springer--Verlag, Berlin, 2004

19. R. Mahnke, J. Kaupužs, V. Frishfelds, Nucleation in Physical and Nonphysical Systems, Atmospheric Research 65 (2003) 261-284, Special issue on ICNAA

53

20. J. Kaupužs, A. Jakovičs, B. Nacke, Stability conditions of the build-up formation on the surface of the refractory, Magnetohydrodynamics, vol.39 (2003), No.4, 419-426

21. T. Purītis, J. Kaupužs, New aspect for light emission from silicon nanocrystals, Proc. SPIE, vol.5122, "Advanced optical materials", 2003, 421-426.

22. R. Mahnke, R. Kuhne, J. Kaupužs, I. Lubashevsky, R. Remer, Stochastic Description of Traffic Breakdown, In: Noise in Complex Systems and Stochastic Dynamics (Eds.: L. Shimansky-Geier, D. Abbott, A. Neiman, Ch. Van den Broeck), Proceedings of SPIE, Vol. 5114, p. 126-135, 2003.

23. J. Kaupužs, E. Klotins, Spatio-temporal correlations of local polarization in ferroelectrics, Ferroelectrics, 296 (2003) 239-248

24. M. Knite, V. Teteris, V. Kiploka, et al., Polyisoprene-carbon black nanocomposites as tensile strain and pressure sensor materials, Sensors and Actuators A-Phys. 110 (1-3), pp. 142-149, 2004

25. J. Kaupužs, Energy fluctuations and the singularity of specific heat in 3D Ising model, In: Noise in Complex Systems and Stochastic Dynamics II (Eds.: Z. Ginl, J.M. Sancho, L. Shimansky-Geier, J. Kertesz), Proceedings of SPIE, vol. 5471, pp. 480-491, 2004

26. R. Mahnke, J. Kaupužs, I. Lubashevsky, J. Tolmacheva, Stochastic Approach to Highway Traffic, In: Noise in Complex Systems and Stochastic Dynamics II (Eds.: Z. Ginl, J.M. Sancho, L. Shimansky-Geier, J. Kertesz), Proceedings of SPIE, vol. 5471, pp. 298-310, 2004.

27. R. Mahnke, J. Kaupužs, J. Tolmacheva, Stochastic Description of Traffic Breakdown: Langevin Approach, In: Traffic and Granular Flow'03 (Eds.: D. Helbing, H. J. Herrmann, M. Schreckenberg, D. E. Wolf), Springer Verlag, Berlin, 2004.

28. J. Kaupužs, Transfer matrix study of finite-size corrections in the 2D Ising model, Computational Metods in Applied Mathematics, vol. 5, No. 1, pp. 72-85.

29. J. Kaupužs, Surface tension and Interfacial Fluctuations in d-Dimensional Ising Model, Int. J. Mod. Phys. C, vol. 16, No. 7, pp. 1121-1131, 2005.

30. J. Kaupužs, Interpretation of experimental data near l-transition point in liquid helium, Eur. Phys. J. B, vol. 45, pp. 459-463, 2005.

31. J. Kaupužs, R. Mahnke, R. J. Harris, Zero-range model of traffic flow, Phys. Rev. E, vol. 72, pp. 056125-1 to 056125-9, 2005.

32. E. Klotins, J. Kaupužs, Theory and modeling of polarization switching in ferroelectrics, Journal of European Ceramic Society, vol. 25, pp. 2553-2557, 2005.

33. J.Kaupužs, J.Rimshans and N.Smyth “Numerical analysis of Fokker-Planck equation in ferroelectrics with regard to polarization fluctuations”, Proc. ISEF 2005 - XII International Symposium on Electromagnetic Fields in Mechatronics, Electrical and Electronic Engineering, Baiona, Spain, 10CFSA-2(31), 2005.

Dr. J. Kaupuža referāti starptautiskās zinātniskās konferencēs

1. R. Mahnke, J. Kaupužs, Stochastic Description of Cluster Formation in Supersaturated Vapour and in Traffic Flow, Middle European Cooperation in

54

Statistical Physics (MECO) 24, March 8-10, 1999, Lutherstadt Wittenberg, Germany, Abstracts, P 39.

2. J. Kaupužs, R. Mahnke. Multi-Cluster Model of Freeway Traffic, Traffic and Granular Flow'99, September 27-29, 1999, Stuttgart, Germany, Proceedings, (Eds.:D. Helbing, H.J.Herrmann, M.Schreckenberg, D.E. Wolf), Springer Berlin 2000, pp. 449-454.

3. J. Kaupužs, T. Purītis, G. Taube, Theory of Metal Droplets Migration in Silicon, ISPS’2000, Prague, 30 August -1 September 2000, Proceedings, pp. 149-154.

4. J.Kaupuzs, J.Rimshans,Y.Skryl. Numerical Solution of Fokker-Planck Kinetic Equations for Holes in Semiconductors, MMA - 2000, Fifth International Conference Mathematical Modeling and Analysis, June, 2000, Riga , Latvia. Abstracts, p.22.

5. J.Kaupužs. Prediction of exact critical exponents in phi^4 model. - The International Conference “Middle European Cooperation in Statistical Physics (MECO26)”, Prague, Czech Republic, March 8-10, 2001, P32 (1p.).

6. J.Kaupužs. Longitudinālā un transversāla Grīna funkcija phi^4 modelī zem sakārtotība – nesakārtotība fāzu pārejas punktā un tā tuvumā. - III Starptautiskā konnference “Matemātikas mācīšana: vēsture un perspectives”, Liepāja, Latvija, 7.-8.12.2001.

7. J. Kaupužs, New numerical and analytical results in theory of critical exponents, MECO27, 7-9 March 2002, Sopron, Hungary, Abstracts, p.106.

8. J. Kaupužs, New numerical and analytical results in theory of critical exponents, 12. Workshop on Lattice Field Theory (DEBLAT02), 9-11 May, 2002, Debrecen, Hungary.

9. J. Kaupužs, Application of stochastic processes to traffic breakdown on highways, 12th Conference of the European Consortium for Mathematics in Industry (ECMI 2002), September 10-14, 2002, Jurmala, Latvia.

10. J. Kaupužs, Critical exponents of 3D Ising model: New Monte Carlo results and analytical predictions, MECO28, 20-22 March 2003, Saarbrucken, Germany, Abstracts, p.68.

11. J. Kaupužs, Momte Carlo tests of critical exponents in 3D Ising model, 14. Workshop on Lattice Field Theory (LEILAT04), 3-5 June, 2004, Leipzig, Germany.

12. J. Kaupužs, Energy fluctuations and the singularity of specific heat in 3D Ising model, Noise in Complex Systems and Stochastic Dynamics II, part of the Second SPIE International Symposium on Fluctuations and Noise, 25-28 May 2004, Maspalomas, Gran Canaria, Spain, Proceedings of SPIE, vol. 5471, pp. 480-491, 2004.

13. R. Mahnke, J. Kaupužs, I. Lubashevsky, J. Tolmacheva, Stochastic Approach to Highway Traffic, Noise in Complex Systems and Stochastic Dynamics II, part of the Second SPIE International Symposium on Fluctuations and Noise, 25-28 May 2004, Maspalomas, Gran Canaria, Spain, Proceedings of SPIE, vol. 5471, pp. 298-310, 2004.

14. J. Kaupužs, Longitudinal and transverse correlation functions and critical exponents in j^4 model, 22nd International Conference on Statistical Physics of the International Union of Pure and Applied Physics (STATPHYS 22), 4-9 July 2004, Bangalore, India, Abstracts, p. 164.

55

15. J. Kaupužs, Critical Exponents of 3D Ising Model: Theory and Large--Scale Monte Carlo Simulations (talk), Annual Meeting of the German Physical Society (DPG), Berlin, 4--9 March, 2005.

16. J. Hinkel, R. Mahnke, J. Kaupužs, H. Berezovska , Stochastic Description of Traffic Breakdown (poster), Annual Meeting of the German Physical Society (DPG), Berlin, 4--9 March, 2005.

17. J. Kaupužs, R. Mahnke , R. J. Harris, Metastability in zero-range model of traffic flow (poster), Traffic and Granular Flow 2005, Berlin, 10--12 October, 2005.

18. H. Weber, R. Mahnke, J. Kaupužs, A. Strömberg , Models for highway traffic and their connections to thermodynamics (poster), Traffic and Granular Flow 2005, Berlin, 10--12 October, 2005.

56


Informācija par personu – VAIRA KĀRKLIŅADzim. 1953.g. 26.aprīlisPers.kods 260453 - 10842

Ziņas par dzīves vietu un darba vietu -Dzīvo: Krasta iela 19

PāvilostaLiepājas raj.LV - 3466Tālr. 9488247

Darba v.: LPA Matemātikas un informātikas katedrā Lielā ielā 14LiepājāLV – 3400Tālr. 34 23023

Profesionālā un akadēmiskā izglītība -1994.-1995. LU Botāniskā dārza mācību centrs, floras dizainere.1982. - 1985.g. PSRS PZA Mācību satura un metožu ZPI maģistratūra.1971. - 1975. V.Lāča Liepājas Valsts pedagoģiskais institūts, vidusskolas matemātikas skolotāja.

Profesionālā darbība –kopš 1991. gada docente Liepājas Pedagoģiskās akadēmijā Matemātikas katedrā (algebra, matemātikas mācīšanas metodika, datorika, floristika); 1986. 1991. Liepājas Pedagoģiskā institūta Matemātikas katedras vadītāja;1980. - 1982. g. asistente Liepājas Pedagoģiskās akadēmijā matemātikas katedrā (algebra, matemātika).

Zinātniskā darbība - Pedagoģijas doktora zinātniskais grāds, nostrifikācija 1993. gadā LU.Pedagoģisko zinātņu kandidāta grāds 1986. gadā psrs pza Mācību satura un metožu ZPI. Tēma: "Algebriskā materiāla pēctecība starp 4.-5. klašu matemātikas kursu un 6. - 8. klašu algebras kursu".

Publikācijas – Kopējais skaits - 23.

Prasmes un intereses – 2003.gadā iegūta apliecība par teorētiskā kursa “Augstskolu didaktika” noklausīšanos un darba aizstāvēšanu.

57

Datori: Word, Excel, Power Point u.c.Pārvaldu šādas svešvalodas: krievu valodu, vācu valodu (sarunu līmenī).

V.Kārkliņa

30.06.2006.

58


Docentes VAIRAS KĀRKLIŅAS publikāciju saraksts(1997. – 2000.g.)

1. V.Kārkliņa. Florista gads 1996.g., LPA.2. V.Kārkliņa. Florista kalendārs. Žurnāls “Dārzs un Drava”. 1998., Nr.1. – 12. lpp.

V.Kārkliņa

30.06.2006.

59


Informācija par personu – AIJA KUKUKADzim. 1950.g. 18.maijsPers.kods 180550 - 10819

Ziņas par dzīves vietu un darba vietu -Dzīvo: Siļķu ielā 14 - 56

LiepājāLV - 3405

Darba v.: LPA Matemātikas un informātikas katedrā un Reģionālajā Tālmācības centrāLielā ielā 14LiepājāLV – 3400Tālr. 34 26293

Profesionālā un akadēmiskā izglītība -1992. gadā iegūts maģistra grāds pedagoģijā Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultātē.1968. - 1972.g. studijas Liepājas Pedagoģiskā institūta Matemātikas fakultātē. Iegūta vidusskolas matemātikas skolotāja kvalifikācija.

Profesionālā darbība –kopš 1997. gada arī Liepājas Pedagoģiskās augstskolas Reģionālā Tālmācības centra vadītāja; kopš 1991. gada Liepājas Pedagoģiskās augstskolas matemātikas katedras lektore, vadāmie studiju kursi ir lineārajā algebrā un analītiskajā ģeometrijā, kā arī informātikas mācīšanas metodikā un lietišķā informātika;1990. - 1997.g. arī Liepājas 1. vidusskolā informātikas skolotāja;1986. 1990. Liepājas Pedagoģiskā institūta informātikas laboratorijas vadītāja;1972. 1986. Liepājas 1. vidusskolas matemātikas skolotāja.

Zinātniskā darbība – Zinātniskie pētījumi tiek veikti pedagoģijas nozares mācību metodiku apakšnozarē. Pētījumu tēma „Matemātikas kursa modernizēšanas virzieni“.

01.06.2006.-30.05.2007. Eiropas Sociālā fonda (ESF) aktivitātes 3.2.4.2. „Tālākizglītības iespēju paplašināšana ekonomikai svarīgās nozarēs” projektā „Tālākizglītības e–kursa „Datordizains IT speciālistiem” izstrāde un aprobācija” (Nr. VPD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.4.2./0110/0094) e-kursu un tālmācības eksperts. 01.01.2005.-30.09.2008.Eiropas Sociālā fonda (ESF) 3.2.3.2.aktivitātes projekts „Doktorantūra un maģistrantūra e-studiju tehnoloģiju jomā atbilstoši Lisabonas mērķiem RTU,

60

DU un LPA” (Nr. 2005/0136/VPD1/ESF/PIAA/O4/APK/3.2.3.2./0061/0007) 2005. gadā e-studiju eksperts PHARE projektā reģionālo augstskolu sadarbībai “Inovatīvas e-studiju pieejamības paaugstināšana uz zināšanām balstītas ekonomikas veicināšanai Latvijā”( Nr. LV2022/000-638/SPF/0021)2005. gadā e-studiju eksperts PHARE 2002 „Baltijas jūras reģiona sadarbības programmas Latvijai” Mazo projektu fonda projekta „Inovatīvi e-studiju risinājumi Liepājas Pedagoģiskajā akadēmijā ekonomisko vajadzību virzītas izglītības kapacitātes stiprināšanai” (Nr. LV2002/000-638/SPF/0020)2003. gadā izveidots e-studiju kurss analītiskajā ģeometrijā2002. gadā līdzdalība RTU Tālmācības studiju centra LZP grantu projektā „Virtuālā laboratorija multimediju CD studiju materiālu radīšanai Internetā“ (01.0853)1995.-1998. gadā dalība TEMPUS projektā “Multimēdiji izglītībā”. Projekta ietvaros iepazīta multimēdiju izmantošana Rietumanglijas universitātē Bristolē un Francijā Parīzes Pjēra un Marijas Kirī 6. universitātē. 1997. gadā dalība TEMPUS projektā “Pieaugušo tālākizglītības pilnveidošana Latvijas universitātēs “ pieaugušo izglītības grupā, iegūstot sertifikātu. Projekta ietvaros iepazīta Dānijas pieaugušo izglītības sistēma.

Publikācijas –Zinātniskas publikācijas – 12 konferenču tēzes un raksti;Metodiskās publikācijas – līdzautore 4 mācību līdzekļiem un 1 mācību grāmatai , 2 metodiskie raksti,

Darba novērtējums – 1999. gadā Liepājas pilsētas Domes Atzinības raksts par ieguldījumu jaunatnes izglītošanā2002. gadā LPA atzinības raksts par ieguldījumu informātikas skolotāju sagatavošanā2003. gadā LPA atzinības raksts par e-studiju popularizēšanu un reģionālo augstskolu sadarbības veicināšanu šajā jomā

Prasmes un intereses – 2001. gadā iegūts Eiropas datorprasmes sertifikāts (ECDL).Iegūts sertifikāts vācu valodas apguvē vidējā līmenī.Ir apliecības par kursu “INTERNET un tā pielietošana”, ”VISUALBASIC”, “Projektu veidošana” apgūšanu.Profesionālās iemaņas programmatūras sastādīšanā skolas dažādiem mācību priekšmetiem.Pārvaldu šādas svešvalodas: krievu valodu, vācu valodu (sarunu līmenī), angļu valodu (lasa un tulko ar vārdnīcas palīdzību).

A.Kukuka

30.06.2006.

61


lektores AIJAS KUKUKAS publikāciju saraksts

1. Matemātika. Mācību līdzeklis augstskolu pedagoģisko fakultāšu studentiem J.Menča red.-Rīga:Zvaigzne, 1993.-343 lpp. (līdzautore – 266.-283.lpp).

2. D.Krūče, A.Kukuka. Informātika 7.klasei. Eksperimentāla mācību grāmata.-R:Zvaigzne, 1992., -72 lpp. (3.-22. lpp.).

3. D.Krūče, A.Kukuka. Informātika 7.klasei. Eksperimentāls metodisks līdzeklis.-R:Zvaigzne, 1993., -46 lpp. (3.-11. lpp.).

4. D.Krūče, A.Kukuka. LPA Matemātikas katedras darbs datoru ieviešanā pamatskolā.// LPA zinātnisko rakstu krājums.- Liepāja: LPA.-1993.

5. D.Krūče, A.Kukuka, I.Magazeina, J.Mencic, R.Veits. Elektroniskais kabatas skaitļotājs pamatskolā.-R: Zvaigzne, 1995., 40lpp.

6. D.Krūče, A.Kukuka, I.Magazeina, I.Opelts. Datortehnikas izmantošana pamatskolā // Skolotāju pieredze. Metodisko rakstu krājums. –R: Izglītības attīstības institūts, 1995., 0,25 loksnes.

7. D.Krūče, A.Kukuka, I.Magazeina, I.Opelts. Liepājas Pedagoģiskās augstskolas pieredze skolotāju sagatavošanā datoru un multimēdiju tehnoloģiju izmantošanā. // Konferences materiāli. –Liepāja: Liepājas Pedagoģiskā augstskola, 1995., 0,10 loksnes.

8. Kukuka A. „First Class“ – programma tālmācībai. // Konferences lasījumi. Latvijas skolu tehnoloģiju ekspozīcija. -Smiltene: 1999.

9. Kukuka A. Liepājas Pedagoģijas akadēmija – izglītībai informācijas tehnoloģijās”. Konferences lasījumi Latvijas skolu tehnoloģiju ekspozīcija, - Smiltene, 2000. Interneta adrese www.latste.lv

10. Kukuka A. Matemātikas un informātikas katedra mūžizglītībai. // Rakstu krājums “Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīvas”. 3.starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums. Liepāja: LiePa, 2002. – 110. - 111.lpp.

11. Kukuka A. E–apmācība skolā. // Konferences lasījumi Latvijas skolu tehnoloģiju ekspozīcija. – Smiltene: 2002.

12. Kapenieks A., Kukuka A., Rozenbergs V., Skute A., Slaidiņš I., Tomsons Dz., Ulmane-Ozoliņa L., Vanaga I. Univesity Cooperation in Knowledge Society: Modeling in Latvia. // Selected Proceeding of International Scientific Conference “Information society and Modern Business”, - Ventspils City Council, 2003.- 375.-380.lpp.

13. Kukuka A. Cooperative Learning also in Analytical Geometry.// Matemātikas mācīšana: Vēsture un perspektīvas. 5.starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. – Liepāja: LPA, 2004. 50.-52. lpp.

14. Kukuka A. E-Studies in the Liepāja Academy of Pedagogy.// Matemātikas mācīšana: Vēsture un perspektīvas. 5.starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. – Liepāja: LPA, 2004. 52.-54. lpp.

15. Kukuka.A., Ulmane-Ozoliņa L., Veits R. Labā e-studiju prakse Liepājas Pedagoģijas akadēmijā.// Latvijas i-sabiedrības tehnoloģiju ekspozīcija: informācijas un komunikāciju tehnoloģijas nākotnes mācību procesā! Starptautiska konference un stendu prezentācija. – Rīga: SIA „Mācību grāmata”, 2005., 38.-45.lpp.

62

http://www.latste.lv/

16. Kukuka A. Analītiskā ģeometrija e-studiju vidē.// Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīvas. 5.starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums/ Dr. paed. Edvīna Ģinguļa redakcijā – Liepāja: LPA, 2005. 180.-185. lpp.

17. Kukuka A. Kooperatīvās mācīšanās realizācija analītiskajā ģeometrijā.// Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīvas. 5.starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums/ Dr. paed. Edvīna Ģinguļa redakcijā – Liepāja: LPA, 2005. 185.-191. lpp.

18. Kukuka A. Kooperatīvā matemātikas apguve nematemātikas specialitātēs.// Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīvas. 7.starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. – Tartu, Igaunija: TU, 2006. 30.-31. lpp.

A.Kukuka

30.06.2006.

63


Informācija par personu – JĀNIS RIMŠĀNSDzim. 1951.gada 24.jūnijāPers.kods 240651-12705

Ziņas par darba vietu -Matemātikas un informātikas institūtsLatvijas UniversitāteRaiņa bulvāris 29RīgaLV – 1459Tālrunis: 7227036Fakss: 7820153E-pasts: [email protected]

Profesionālā un akadēmiskā izglītība -1998. – 1999. habilitācijas doktorantūra. Skaitliskās analīzes specializācija Latvijas Universitāte, Rīga, LatvijaDarba nosaukums “ Plūsmu diferenču shēmas”;1992. matemātikas doktors (Dr.mat.) matemātiskajā fizikā un skaitliskajā analīzē (uz zinātņu kandidāta disertācijas pamata) Latvijas Universitāte, Rīga, Latvija;1986.g. Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts pusvadītāju fizikā Pusvadītāju fizikas institūts, Sibīrijas Zinātņu akadēmija Novosibirska, Krievija. Darba nosaukums “Bipolāro pusvadītāju struktūru skaitliska modelēšana, ievērojot stiprā leģējuma efektus”;1986.g. zinātņu kandidāta eksāmens. Pusvadītāju fizikas institūts, Sibīrijas Zinātņu akadēmija, Novosibirska, Krievija. Padome: prof.A.Rzanovs (pr-js), Dr.S.Sinica, Dr.G.Gadiaks, Dr.J.Rzanovs;1982.g.-1985.g. neklātienes aspirantūra pusvadītāju fizikāvad. Dr.B.Polskis, Latvijas Valsts universitāte, Rīga, Latvija;1980.g. zinātņu kandidāta eksāmens aspirantūra matemātiskās fizikas specializācijā. Latvijas Valsts universitāte, Rīga, Latvija, vad. Dr.B.Polskis. Padome: Dr.J.Klokovs, Dr.E.Grīnbergs, Dr.B.Martuzāns;1973.g.-1978.g. studijas Latvijas Valsts universitātē teorētiskās fizikas specializācijā augstākās izglītības diploms fizikā, Latvijas Valsts universitāte, Rīga, Latvija

Profesionālā darbība –no 2005. gada 23. maija – profesors matemātikas nozares skaitliskās analīzes apakšnozarē, Matemātikas un informātikas katedra, Liepājas Pedagoģijas akadēmija;no 2001.gada 22.novembra - asociētais profesors, Matemātikas un informātikas katedra, Liepājas Pedagoģijas akadēmija;Kopš 2000.g. docents, Informātikas laboratorijas vadītājs

64


Latvijas Jūras akadēmijas;Kopš 1994.g. vadošais pētnieks, laboratorijas Matemātiskā modelēšana mikroelektronikā” vadītājs, Matemātikas un informātikas institūts, Latvijas Universitāte;1991.g. – 1994.g. vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, laboratorijas “Matemātiskā modelēšana mikroelektronikā” vadītājs, Matemātikas un informātikas institūts, Latvijas Universitāte;1987.g. – 1991.g. vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, laboratorija “Matemātiskā modelēšana mikroelektronikā” Matemātikas un informātikas institūts, Latvijas Universitāte;1982.g. – 1987.g. matemātiķis, Tuvināto metožu nodaļa, Matemātikas un informātikas institūts, Latvijas Valsts universitāte;1980.g. – 1982.g. dienests armijā;1976.g.– 1980.g. programmētājs, Tuvināto metožu nodaļa, Matemātikas un informātikas institūts, Latvijas Valsts universitāte.

Zinātniskā darbība – Latvijas Matemātikas biedrības (Societatis Mathematicae Latviensis) biedrs;Kopš 1990.g. Latvijas Zinātnes padomes granta “Skaitliskās elektrokinētiskās metodes” vadītājs;04.-07.2002., 01.2003. – 01.03.2005. Paralēlo datoru skaitļošanas centrs Matemātikas un statistikas departaments Edinburgas universitāte, Skotija;08.-10.2002. Mads Clausen Institute Dabaszinātņu un inženierzinātņu fakultāte Dienddānijas universitāte, Dānija (Faculty of Science and Engineering, University of Southern Denmark);08.-09.2000. Matemātikas departaments, Gēteborgas Tehniskā universitāte, Zviedrija (Department of Mathematics, Chalmers University of Technology);1996.g.– 1998.g. sadarbības līguma ar Rostokas universitāti (Vācija) “Matemātisko metožu izstrāde statistiskām sistēmām ar fāžu pārejām pie dažādiem sākuma un robežnosacījumiem” tēmas vadītājs;1991.g. līgumdarba “Lielo integrālo shēmu modelēšana paralēlo procesu tehnoloģijās” vadītājs, Krievijas Zinātņu akadēmijas Ļebedeva Precīzās mehānikas institūts, Maskava, Krievija;1998.g. – 1991.g. līgumdarba “Fotokinētisko procesu skaitliska modelēšana pusvadītāju struktūrās ar vadāmu potenciālo barjeru” vadītājs, Krievijas Zinātņu akadēmijas Jofes Fizikāli tehniskais institūts, Sankt-Pēterburga, Krievija;1989.g. – 1991.g. līgumdarba “Fotokinētisko procesu skaitliska modelēšana AlGaAs pusvadītāju heterostruktūrās” vadītājs, Krievijas Zinātņu akadēmijas Radioelektronikas institūts, Maskava, Krievija;

65

1982.g. – 1990.g. tēmas “Pusvadītāju struktūru un lielo integrālo shēmu fragmentu skaitliska modelēšana” izpildītājs, Latvijas Zinātņu akadēmija

Publikācijas –51, no tiem 24 publikācijas ārzemju recenzējamos izdevumos, 19 raksti zinātniskajos žurnālos un rakstu krājumos, 8 konferenču tēzes.

Prasmes un intereses – Valodu zināšanas: Latviešu, krievu, angļu.Profesionālās iemaņas: programmēšana, programmatūras sastādīšana dažādiem mācību priekšmetiem, lietišķo programmu pakešu izmantošana apmācībā.

J.Rimšāns04.11.2005.

66


asociētā profesora JĀŅA RIMŠĀNA publikāciju saraksts

Latvijas Zinātnes padomes granta “Skaitliskas elektro-kinētikas metodes ” vadītājs, 1990.g.-2004. g..Latvijas Matemātikas Biedrības biedrs.Publicēti vairāk nekā 60 zinātniskie raksti, tai skaitā pēdējo gadu laikā publicēti un iesniegti publicēšanai:

1. J.Kaupuzs, J.Rimshans. "Non-steady state 2D numerical simulation of gas- liquid phase transition in metal vapour ", Computer Assisted Mechanics and Engineering Sciences, vol. 7, N 3,p. 413-420, 2000

2. J.Rimshans. "Numerical Method for Solution Fokker-Planck Kinetic Equations in Semiconductors", TMR Asymptotic Methods in Kinetic Theory Workshop. New Applications of Kinetic Theory, June 2000, Gothenburg, Sweden, Abstracts, p.22

3. J.Kaupuzs, J.Rimshans, Y.Skryl. "Numerical Solution of Fokker-Planck Kinetic Equations for Holes in Semiconductors", MMA-2000 , Fifth International Conference Mathematical Modeling and Analysis, June, 2000, Riga, Latvia, Abstracts, p.22

4. J.Kaupuzs, J.Rimshans. "Numerical Solution of Semiconductor Fokker-Planck Kinetic Equations", In: Proc. of the European Congress ECCOMAS 2000, Barcelona, Spain, p. 1-18, 2000

5. J.Rimshans. “Half-Implicit Difference Scheme for Advection-Diffusion Equation”. In: Proc. of the ECMI2002 conference, Riga, Latvia, p.61-62, 2002.

6. R.V.N. Melnik and J.Rimshans. “Numerical Analysis of Fast Transport in Optically Sensitive Semiconductors”, Special Issue of DCDIS – 2003, DCDIS Series B, ISSN 1492-8760, Guelph, Ontario, Canada, p.1-6.

7. R.V.N. Melnik and J. Rimshans, "Monotone schemes for time-dependent energy balance models", ANZIAM J. 45 (E), C729-C743,2004 (Proc. of 11th

Computational Techniques and Applications Conference, CTAC-2003)8. J. Kaupužs, J. Rimshans, “Polarization kinetics in ferroelectrics with regard to

fluctuations”, cond-mat/0405124, 2004.

9. J.Rimshans, B.Martuzans, “High Performance Computing and Grid in Latvia: Status and Perspectives”, In: the web of the Baltic Grid Conference, 05 – 07October, Vilnius, 2004.

10. J.Rimshans, N.Smyth, “Monotone exponential difference schemefor advection diffusion equation”, iesniegts žurnālā Numerical Methods for Partial Differential Equations.

J.Rimšāns

04.11.2005.

67


I. VISPĀRĪGĀS ZIŅAS

Vārds, uzvārds: Inguna SkadiņaPersonas kods: 240366-10318Dzimšanas vieta: RīgaAdrese (pieraksta un dzīves vietas): Lāčplēša iela 65-4, Rīga, telefons: 7243247e-pasts: [email protected]ārvalda svešvalodas: angļu - labi, krievu - labiIzglītība :

1984 - 1989 Latvijas Universitāte, Fizikas un matemātikas fakultāte, studente1993 - 1996 Latvijas Universitāte, doktorante1993.g. janvāris - marts stažēšanās Stokholmas Universitātē Zviedrijā1994.g. aprīlis - oktobris stažēšanās Lundas Universitātē Zviedrijā1995.g. janvāris - aprīlis stažēšanās Valodas tehnoloģijas Centrā Kopenhāgenas Universitātē Dānijā

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 1989 matemātiķe1994 datorzinātņu maģistre1997 datorzinātņu doktore

Nodarbošanās: kopš 1989.g. LU MII darbiniece, pašreiz ieņemamais amats – vadošā pētniece kopš 1999.g. SIA Tilde sistēmanalītiķekopš 2003.g. LPA asociētā profesore

II. ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS (par pēdējiem 6 gadiem)

LZP un citu valsts finansēto pētījumu projektu, programmu dalībnieks vai vadītājs: 1997.-2000.g. LZP projekta "Varbūtisku metožu izstrāde neviennozīmīgu

dabiskās valodas tekstu apstrādei un to pielietojums mašīntulkošanā" vadītāja kopš 2001.g. LZP projekta “Automatizēta valodneatkarīgas teksta reprezentācijas

sintēze” vadītāja

Starptautisko pētījumu un sadarbības projektu dalībnieks vai vadītājs: 1997.–2000.g. Apvienoto Nāciju universitātes “Universal Networking Language”

(UNL) projekta dalībniece 1999. - 2002.g. ES 5. ietvara programmas projekta “Trans-European Language

Resources Infrastructure – 2” (TELRI-2) dalībniece 2002.g. – 2004.g. ES 5. ietvara programmas projekta “Cross-language Information

Retrieval and Organisation of Text and Audio Documents” (Clarity) dalībniece kopš 2004. g. Nordic Graduate School of Language Technology (NGSLT) projekta

dalībniece

68


Publikācijas atbilstošajā zinātņu nozarē:

raksti recenzētos izdevumosGreitāne I. Machine Translation and Multilingual Resources for Latvian. // Proceedings of the Third European Seminar “Translation Equivalence”, - 1998. –79. – 86.

Skadiņa I. Electronic Dictionaries and Multilingual Information Society. // Terminology and Technology Transfer in the Multilingual Information Society, Termnet Publisher, -2003, 140-146.

Demetrioua G., Skadiņa I., Keskustalo H., Karlgren J., Deksne D., Petrellie D., Hansen P., Gaizauskas R., Sanderson M. Cross-Lingual Document Retrieval, Categorisation and Navigation Based on Distributed Services. // Proceedings of First Baltic Conference „Human Language Technologies – the Baltic Perspective”, Riga, 2004, 107-114.

Skadiņa I. Machine Translation for Latvian. // Proceedings of First Baltic Conference „Human Language Technologies – the Baltic Perspective”, Riga, 2004, 102-106.

Skadiņa I. Latviešu valodas morfoloģiskās analīzes sistēma – tās nozīme teikuma pareizrakstības pārbaudē. // Iesniegts publicēšanai „Vārds un tā pētīšanas aspekti”, 2004.

Skadiņa I. Studies of English-Latvian Legal texts for Machine Translation. // Iesniegts publicēšanai Meaningful Texts: The Extraction of Semantic Information from Monolingual and Multilingual Corpora, Birmingham University Press, 2004. – 187.-193. lpp.

citas publikācijasGreitāne I. Datortehnoloģija kā valodas pētīšanas virziens. // Baltu filoloģija, - 1999. - VIII, - 48.-52.

populārzinātniskās publikācijasGreitāne I. Pārskats par mašīntulkošanas attīstību. //Datorpasaule – 1999, Nr. 5, -42-43.Greitāne I. Automātiska tekstu apkopošana – jaunas iespējas lielu tekstu apjomu caurskatīšanai. // e-pasaule – 2001, Nr. 7, -48-49.

Piedalīšanās ar referātu starptautiskās zinātniskās konferencēs un kongresos

Greitāne I. Preference rules for automated syntactic analysis of the Latvian language sentences, Межвузовская научно-методическая конференцая предподавателей и аспирантов, 10-12 марта 1998 г.

Greitāne I. Latviešu valoda interneta laikmetā// Akadēmiķa J. Endzelīna 127. dzimšanas dienas atceres starptautiskās zinātniskās konferences “Valoda zinātnē un izglītībā” tēzes. -Rīga LU Latviešu valodas institūts, 22. februāris, 2000. – 42-45. lpp.

Greitāne I. Latviešu valodas tekstu datorizētas morfoloģiskās apstrādes metodes // Материалы XXIX межвузовской научно-методической конференции

69

предподавателей и аспирантов Выпуск 1. Секция Балтистики 1-3 марта , 2000, 18-19.

Greitāne I. Automatizētas tulkošanas rīki latviešu valodai// II Pasaules latviešu zinātnieku kongress, Rīga, 2001.gada 14. un 15. augustā, - 571. lpp.

Skadiņa I. Studies of English-Latvian Legal texts for Machine Translation // Abstract of paper at the 6th Telri Seminar, Bansko, 8-11 November 2001, Telri Newsletter 12, October 2001, 13-14.

Skadiņa I. Datortehnoloģijas lietojums tulkošanā un vārdnīcu izstrādē // E. Drezena (1892-1937) piemiņai veltītā 2. starptautiskā terminoloģijas konferences “Terminoloģija un tulkošanas tehnoloģija daudzvalodu informācijas sabiedrībā” referātu tēzes, Rīga, 21.-25.10.2002, - 44. lpp.

Piedalīšanās ar referātu cita veida konferencēs

Greitāne I. Starpniekvalodas nozīme mašīntulkošanā: iespējamās metodes, to priekšrocības un trūkumi, Latvijas Universitātes 57. zinātniskā konference, Rīga, 1999.g. februārī.Greitāne I. Tekstu korpusu nozīme valodas rīku izstrādē, Latvijas Universitātes 58. zinātniskā konference, Rīga, 2000.g. februārī.Greitāne I. Automatizēts latviešu valodas sintakses modelis // 59. Latvijas Universitātes konference, Rīga, 2001.gada februārisGreitāne I. Formālās gramatikas un to lietojums datorizētā latviešu valodas apstrādē // 37. Artūra Ozola konference, Rīga, 2001. gada 16.marts

Skadiņa I. Automatizētas tulkošanas lingvistiskie aspekti // 60. Latvijas Universitātes konference, Rīga, 2002.gada janvāris – februāris

I.Skadiņa30.06.2006.

70


Informācija par personu – DZINTARS TOMSONSDzimis 1966.gada 27.augustā

Profesionālā un akadēmiskā izglītība -01.10.93. - 30.09.96. sekmīgi pabeigta Latvijas Universitātes doktorantūra;20.06.95. Latvijas Universitāte datorzinātņu maģistrs;01.09.84. - 30.06.91. studijas Latvijas Universitātē, iegūts augstākās izglītības diploms Fizikas un matemātikas fakultātē (matemātiķis)

Profesionālā darbība –01.09.1997. – šobrīd Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Matemātikas un informātikas katedras vadītājs, Matemātikas un informātikas katedras lektors;01.02.2005. – 30.06.2005. Ventspils augstskolas lektors;01.09.2002. – 31.01.2005. Biznesa augstskolas “Turība” Liepājas filiāles lektors01.08.1991. - 31.08.1997. Liepājas Pedagoģiskās augstskolas Matemātikas katedras asistents;01.01.1994. - 31.09.1996. Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta asistents;01.11.1990. - 30.06.1991. Latvijas Universitātes Diskrētās matemātikas un programmēšanas katedras laborants;01.12.1989. - 31.10.1990. Latvijas Zinātņu akadēmijas Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūta tehniķis.

Zinātniskā darbība – Zinātniskie pētījumi saistīti ar datoru izmantošanu mācību procesā, apmācības programmatūras izstrādi, imitācijas modelēšanas programmatūras izstrādi un pielietojumiem.Kopš 1993.gada septembra turpinās darbs pie promocijas darba izstrādes par tēmu “Dinamisku sistēmu modelēšana” (datorzinātnes nozare, apakšnozare “Datorzinātnes matemātiskie pamati”).Kopš 2003.gada piedalīšanās Eiropas Savienības 6.Ietvara programmas Ekselences tīklā KALEIDOSCOPEKopš 2003.gada piedalīšanās Eiropas Savienības projektā „Eiropas e-kompetences iniciatīva”2005.gadā – PHARE projekta „Inovatīvi e-studiju risinājumi Liepājas Pedagoģijas akadēmijā ekonomisko vajadzību virzītas izglītības kapacitātes stiprināšanai” vadītājsNo 2003.gada līdz 2005.gadam – GRUNTDVIG II projekta „Hanzas izglītības savienība” LPA grupas vadītājsNo 1996.gada līdz 2000.gadam - piedalīšanās TEMPUS projektā “Modernās informācijas tehnoloģijas tālākizglītībā”

71

No 1994.gada līdz 1996.gadam - piedalīšanās TEMPUS projektā “Multimediju un datoru tehnoloģijas izglītībā”No 1995. līdz 1999.gadam Latvijas Imitācijas modelēšanas biedrības viceprezidents

Publikācijas –14, no tām 8 zinātniski raksti, 6 metodiski raksti.

Prasmes un intereses – Valodu zināšanas: Latviešu, krievu, angļu.Profesionālās iemaņas: programmēšana, programmatūras sastādīšana dažādiem mācību priekšmetiem, lietišķo programmu pakešu izmantošana apmācībā, diskrētu notikumu sistēmu statistiskā modelēšana, datoranimācija.23.05.2005. – 27.05.2005. piedalījos MicroLink kursos „Microsoft .NET lietojumprogrammu izstrāde Windows videi (Visual C# .NET)”15.03.2004. – 20.03.2004. piedalījos Rīgas Tehniskās universitātes kursos „Inovāciju menedžments” 01.03.1999. – 01.04.1999. piedalījos Latvijas Universitātes kursos “MS Windows NT administrēšana” Latvijas Izglītības informatizācijas sistēmas izveides projekta ietvaros.15.09.1998. – 15.10.1998. piedalījos Latvijas Universitātes kursos “Lotus Notes/Domino 4.6” Latvijas Izglītības informatizācijas sistēmas izveides projekta ietvaros.01.11.1995. – 15.02.1996. piedalījos PHARE projektā par tālmācību, kura ietvaros apguvu kursu “Training of Trainers“.01.10.1992. – 15.12.1992. stažējos Stokholmas Universitātē, kas bija iespējama pateicoties Zviedru institūta stipendijai. Stažēšanās laikā apmeklēju Zviedrijas dažāda līmeņa skolas (pamatskola, ģimnāzija, Skolotāju institūts, speciālās pedagoģijas skola u.c.) un apmācības centrus, kur iepazinos ar datoru izmantošanas pieredzi mācību procesā Zviedrijā.

Dz.Tomsons

30.06.2006.

72

http://www.bda.lv/bda/courses.aspx?wl=lv&cID=156

http://www.bda.lv/bda/courses.aspx?wl=lv&cID=156


Lektora DZINTARA TOMSONA publikāciju saraksts

1. Dz.Tomsons (2003) Open learning technigues in mathematical education. In the Proceedings of 4th International Conference “Teaching Mathematics: Retrospective and Perspective”, Tallinn, Estonia.

2. A.Kapenieks, B.Zuga, I.Slaidins, I.Vanaga, Dz.Tomsons, A.Kukuka, L.Ulmane-Ozolina, V.Rozenbergs (2003). University Cooperation in Knowledge Society: Modeling in Latvia. In the Proceedings of International Scientific Conference Information Society and Modern Business, Ventspils, Latvia.

3. Dz.Tomsons, I.Znotiņa (2002). Animācijas iespējas mācību procesā. // Konferences “Latvijas sabiedrības tehnoloģiju ekspozīcija LatSTE” rakstu krājums. Smiltene.

4. Dz.Tomsons, I.Znotiņa (2001). Programmēšanas elementi lietišķās informātikas skolas kursā. // Konferences “Latvijas sabiedrības tehnoloģiju ekspozīcija LatSTE” rakstu krājums, Ogre.

5. Dz.Tomsons, I.Znotiņa (2000). Neklātienes programmētāju skola – tālmācības kurss skolēniem un skolotājiem. // Konferences “Latvijas sabiedrības tehnoloģiju ekspozīcija LatSTE” rakstu krājums.Auce.

6. Dz.Tomsons (1999). Daži datoru lietošanas aspekti skolā. // Konferences “Latvijas sabiedrības tehnoloģiju ekspozīcija LatSTE” rakstu krājums. Smiltene.

7. Dz.Tomsons, A.Kukuka(1998). Informātikas skolātju tālākizglītības iespējas. // Konferences “Latvijas sabiedrības tehnoloģiju ekspozīcija LatSTE” rakstu krājums. Ogre.

8. Dz.Tomsons, G.Jonins (1998). Simulation – based Training Using SITA. In the Proceedings of EUROSIM’98 Simulation Congress, Helsinki, Finland.

9. G.Jonins, J.Sedols, Dz.Tomsons (1996). Computers in Mathematics. In the Proceedings of the 10th Scientific Workshop of Baltic Universities, Liepaja, Latvia.

10. Dz.Tomsons., J.Galibeckis (1996). Simulation and Databases in Management Games. In the Proceedings of European Simulation Multiconference, Budapest, Hungary.

11. G.Jonins, Dz.Tomsons (1995). Simulation as a Tool for Decision Making. In the Proceedings of 9th European Simulation Symposium, Erlangen, Germany.

12. G.Jonins, J.Sedols, Dz.Tomsons (1995). Simulation Using SITA. In the Proceedings of EUROSIM’95 - Session “Simulation Software Tools and Products”, ARGESIM Reports No.2, Wien, Austria.

13. Dz.Tomsons, J.Galibeckis (1995). Animation Facilities within Simulation System SITA. In the Proceedings of European Simulation Multiconference, Prague, Czech Republic.

14. G.Jonins, J.Sedols, Dz.Tomsons (1994). Using Simulation System SITA for Statistical Analysis and Education. In the Proceedings of 15th Nordic Conference of Mathematical Statistics, Lund, Sweden.

Dz.Tomsons30.06.2006.

73


Informācija par personu – ARTA VAIVODEDzim. 1938.g. 11.maijsPers.kods 110538 - 10829

Ziņas par dzīves vietu un darba vietu -Dzīvo: Klaipēdas 76 – 4



Profesionālā un akadēmiskā izglītība -1979. – 1982.g. zinātniskas konsultācijas matemātikas metodikā A.Hercena Ļeningradas VPI;1972. – 1976.g. neklātienes aspirantūra matemātikas metodikā PSRS Pedagoģijas ZA Mācību satura un metožu zinātniski pētnieciskā institūtā;1956. – 1960.g. studijas Liepājas Pedagoģiskā institūtā Fizikas un matemātikas fakultātē. Kvalifikācija – vidusskolas fizikas un matemātikas skolotājs.

Zinātniskais grāds – 1992.g. iegūts pedagoģijas maģistra grāds mācību metodikā, aizstāvot LU darbu kopu “Ar funkcijas un kopas jēdzieniem saistītu tēmu mācīšana topošajiem skolotājiem”;1996.g. iegūts LR pedagoģijas doktora grāds mācīšanas metodikas apakšnozarē, aizstāvot Daugavpils PU promocijas darbu ”Matemātikas mācīšanas organizēšana pedagoģiska novirziena augstskolā (saistīta ar matemātiskās analīzes dažām tēmām)”.

Profesionālā darbība –no 1996.g. docente LPA Matemātikas un informātikas katedrā;1991. – 1996.g. lektore LPA Matemātikas un informātikas katedrā;1963. – 1991.g. vecākā pasniedzēja LPA Matemātikas katedrā;1962. – 1963.g. pasniedzēja LPA Matemātikas katedrā;1960. – 1962.g. vecākā laborante LPA Matemātikas katedrā;Lasu šādus mācību kursus: matemātisko analīzi (no 1973.g.); elementāro matemātiku (1983. – 1996.g.); skolas kursa pamatjautājumus (1978. – 1983.g.); uzdevumu risināšanas praktikumu (1973. – 1983.g.); matemātika pamatskolas specialitātes studentiem (1962. – 1978.g.).

74

Zinātniskā darbība –Saistīta ar pedagoģiju - matemātikas mācīšanas metodiku, pētītas šādas tēmas: matemātikas analīzes elementu mācīšana skolā un

augstskolā; augstskolas kurss kā loģisks skolas kursa turpinājums un

papildinājums; nepieciešamība skolas kursā ieviest kopas jēdzienu un

definēt lielumus kā funkcijas; diskrētā mainīgā nozīme funkcijas jēdziena veidošanā skolas

kursā;

Publikācijas –Kopskaitā – 32 zinātniskās publikācijas: 3 raksti, 12 konferenču un semināru tēzes;Metodiskās publikācijas: 8 mācību līdzekļi (starp tiem vienas mācību grāmatas

nodaļa), 9 mācību metodiskie materiāli, 5 akadēmisko un profesionālo kursu programmas.

Prasmes un intereses – Svešvalodu zināšanas: krievu un angļu valoda.

A.Vaivode

30.06.2006.

75


Docentes ARTAS VAIVODES publikāciju saraksts(1996. – 2004.g.)

Mācību līdzekļi:1. A.Vaivode. Nepārtrauktība. Mācību līdzeklis matemātikas specialitātes studentiem. –

Liepāja: LPA, 1998. – 44 lpp.2. A. Vaivode. Funkciju robežas un to īpašības. Mācību līdzeklis matemātikas

specialitātes studentiem. - Liepāja: LPA, 1999. – 35 lpp.3. A. Vaivode. Funkciju pētīšana. I daļa. Funkcijas pamatīpašības. Mācību līdzeklis

matemātiskajā analīzē. - Liepāja: LPA, 2002. – 45 lpp.

Zinātniski metodiskie raksti:1. Matemātikas mācīšanas organizēšana pedagoģiska novirziena augstskolā (saistībā ar

matemātikas analīzes dažām tēmām) // Promocijas darba kopsavilkums. – Liepāja: LPA, 1996. – 49 lpp.

2. Ar funkcijas un kopas jēdzieniem saistītu tēmu mācīšana topošajiem skolotājiem // Aktuāli matemātikas mācīšanas jautājumi: Zinātniski metodisku rakstu krājums. - Liepāja: LPA, 1996. – 51. – 58.lpp.

3. Cвазь учебного материала с развитием педагогического мастерства студентов // материал научно – методического семинара Балтийских стран. – Тарту, 1997. – с.18 –19.

4. A.Vaivode. Matemātiskās analīzes studiju organizēšana atšķirīgu programmu studentiem. // Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīvas. 3.starptautiskās zinātniskās konferences metodisku rakstu krājums. Liepāja: LiePa, 2002. – 150. - 152.lpp.

5. Vaivode А. Способствование освоению математического анализа. // Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīvas. 5.starptautiskās zinātniskās konferences tēžu krājums. Liepāja: LiePa, 2004. – 2.lpp.

A.Vaivode

30.06.2006.

76


Informācija par personu – INTA ZNOTIŅADzim. 1978.g. 2.martāPers.kods 020378 – 12854

Ziņas par dzīves vietu un darba vietu -Dzīvo: Cukura iela 5 - 42

LiepājāLV - 3400

Mob.tel. 9736293

Darba v.: LPALielā ielā 14LiepājāLV – 3401Tel. 34 07734

Profesionālā un akadēmiskā izglītība –2001. – 2003.g. studijas LPA Izglītības zinātņu maģistrantūrā informātikas didaktikā; iegūts Izglītības zinātņu maģistra grāds pedagoģijā;1996.-2001.g. studijas LPA studiju programmā "Informātikas skolotājs, datorspeciālists" (28.06.2000. dabaszinātņu bakalaurs datorzinātnēs; 15.06.2001. informātikas skolotāja un pamatskolas matemātikas skolotāja; tehniskās grafikas skolotāja kvalifikācija);

Profesionālā darbība –No 02.02.2004. informātikas skolotāja A.Puškina Liepājas 2. vidusskolā; No 01.09.2003. lektore LPA Matemātikas un informātikas katedrā; No 01.09.2001. līdz šim brīdim laborante LPA Matemātikas un informātikas katedrā; No 01.09.2001. – 31.08.2003. asistente LPA Matemātikas un informātikas katedrā;No 01.09.2000. - 31.08.2001.datorspeciāliste Liepājas pilsētas izglītības pārvaldē;No 01.09.1999. - 31.08.2000. laborante LPA Matemātikas un informātikas katedrā;No 01.01.1999.-31.05.2000.g. informātikas skolotāja (2.-6.klasei) A.Spāģa Dunalkas pamatskolā

Zinātniskā darbība – 1. Referāts 4. starptautiskajā konferencē “Teaching Mathematics: Retrospective and Perspective”: I.Znotiņa. “Computer animation in mathematics”, Tallina, Igaunija 2003.

77

2. Referāts Latvijas Sabiedrības tehnoloģiju ekspozīcijas konferencē LatSTE'2002: I.Znotiņa, Dz.Tomsons. “Animācijas izmantošanas iespējas dažādos mācību priekšmetos”, Smiltene, 2002.3. Referāts Latvijas skolu tehnoloģiju ekspozīcijas konferencē LatSTE'2001: I.Znotiņa, Dz.Tomsons. “Programmēšanas elementi lietišķās informātikas kursā”, Ogre, 2001.4. Referāts Latvijas skolu tehnoloģiju ekspozīcijas konferencē LatSTE'2000: I.Znotiņa, Dz.Tomsons. “Neklātienes programmētāju skola rajona skolēniem - vai tikai?”, Auce, 2000.5. Referāts studentu zinātniskajā konferencē: I.Znotiņa. “Neklātienes programmētāju skolas metodiskais nodrošinājums”, Liepāja 12.04.2000.

Publikācijas –4 publikācijas

Prasmes un intereses – Svešvalodas zināšanas: krievu valoda - pārvaldu; angļu valoda - lasu ar vārdnīcas palīdzību; vācu valoda - lasu ar vārdnīcas palīdzību; Papildus izglītība, kursi:27.04.2002. - 28.04.2002. Dinamisku attēlu veidošana Web lapām ar Flash 5 (Latvijas Universitāte);16.08.2001. - 18.08.2001. Datu bāzes pārvaldības sistēma Access2000 padziļināts kurss (Latvijas Universitāte);11.08.2001. - 13.08.2001. Ievads datu bāzes pārvaldības sistēmās Microsoft Access2000 (Latvijas Universitāte);10.08.2000. - 12.08.2000. Lietojumu veidošana Lotus Notes vidē (Latvijas Universitāte);8.,9.10.1999.,22.,23.10.1999. Datu bāzu veidošana (Latvijas Universitāte);

I.Znotiņa

30.06.2006.

78


lektores INTAS ZNOTIŅAS publikāciju saraksts

1. Referāts 4. starptautiskajā konferencē “Teaching Mathematics: Retrospective and Perspective”: I.Znotiņa. “Computer animation in mathematics”, Tallina, Igaunija 2003.

2. Referāts Latvijas Sabiedrības tehnoloģiju ekspozīcijas konferencē LatSTE'2002: I.Znotiņa, Dz.Tomsons. “Animācijas izmantošanas iespējas dažādos mācību priekšmetos”, Smiltene, 2002.

3. I.Znotiņa, Dz.Tomsons. Programmēšanas elementi lietišķās informātikas kursā. // Latvijas skolu tehnoloģiju ekspozīcijas LatSTE'2001 tēžu krājums, Ogre, 2001.

4. I.Znotiņa, Dz.Tomsons. Neklātienes programmētāju skola rajona skolēniem - vai tikai? // Latvijas skolu tehnoloģiju ekspozīcijas LatSTE'2000 tēžu krājums, Auce, 2000.

I.Znotiņa

30.06.2006.

79


Informācija par personu – Daiga ŽaimeDzim. 1965.g. 25.aprīlisPers.kods 250465 - 11633

Ziņas par dzīves vietu un darba vietu -Dzīvo: Egļu 25, Grobiņa

Liepājas raj.LV - 3430

Darba v.: LPA Matemātikas un informātikas katedrā Lielā ielā 14LiepājāLV – 3400Tālr. 34 26293

Profesionālā un akadēmiskā izglītība -2003.-2004. g. LPA, Maģistra programma Izglītības zinātņu maģistrs pedagoģijā, informātikas didaktika .2001.-2003. g. studijas Liepājas Pedagoģiskā akadēmijā. Iegūta vidējās izglītības skolotāja kvalifikācija informātikā.1983.-1988. g. studijas Latvijas Valsts Universitātē, fizikas un matemātikas fakultātē,lietišķās matemātikas specialitātē, iegūta matemātiķa kvalifikācija

Profesionālā darbība –Kopš 2003. gada Liepājas Pedagoģiskās Akadēmijas Matemātikas un informātikas katedra, asistente.2005.-2006.māc.g. Grobiņas vidusskola, direktora vietniece informātikā.2001.-.2002. gadā Liepājas rajona Gaviezes pamatskola, datorzinību skolotāja1999.gadā Liepāja, bērnudārzs “Delfīns”, audzinātāja1995.-1996. gadā Liepājas rajona Gramzdas pamatskola, sākumskolas skolotāja1993.-1994. gadā Liepājas rajona Virgas pamatskola, vācu valodas skolotāja1988.-1993. gadā Latvijas Zinātņu Akadēmija, radioastrofizikas observatorija, matemātiķe1988. gadā Latvijas Zinātņu Akadēmija, radioastrofizikas observatorija, laborante1986.-1988. gadā LVU Astronomiskā observatorija, laborante1985.-1986. gadā LVU Skaitļošanas centrs, laborante

Publikācijas –Zinātniskas publikācijas –

1. O.Paupers, D.Žaime, I.Eglītis. Photoelectric photometry of carbon stars in the Vilnius system.//Baltic Astronomy.-1993.-Vol.2,N2.- P.268.-280.

80

2. A.Alksnis and D.Žaime. Optical variations of three carbon stars with silicate dust shells.// Baltic Astronomy.-1993.-Vol.2,N2.- P.268.-280.

3. Daiga Žaime. Программа Динамической геометрии GEONExT.// V International conference Teaching Mathematics: Retrospective and Perspectives. Pedagogische Academie Liepaja, 2004

4. Daiga Žaime. Use of Dynamic geometry software in education.// VI International conference Teaching Mathematics: Retrospective and Perspectives. Vilniaus Universitas, 2005

5. Daiga Žaime, Inta Znotiņa. Dinamiskās ģeometrijas programmas GEONExT un mērījumu saskarnes aparatūras Coach5 izmantojamība mācību procesā.// Latste konference 2005.

6. Дайга Жайме. Использование программи динамической геометрии ГЕОНЕхТ и программатуры Соас5 в математической моделирование физикальных процессов в школьном курсе.// Методология и технологии образования в веке: математика, информатика, физика. Минск, Международная научно-практическая конференция, 2005

7. Jānis Rimšāns, Daiga Žaime. Propagator method for the numerical solution of ADR equation. Abstracts of the 6th Latvian Mathematical Conference, Liepāja, 2006.

8. Daiga Žaime. 3-d perception development and use of dynamic geometrie software "GEONExT" by solving of stereo metric exercises in school. Abstracts of the VII International conference Teaching Mathematics: Retrospective and Perspectives. Tartu Universitas, 2005

9. Jānis Rimšāns, Daiga Žaime. Propagator numerical method for solving 2D ADR equation. Abstract of the 11th International Conference Mathematical Modelling and Analysis. Jūrmala, 2006.

Prasmes un intereses – Iegūta apliecība par International Correspondence Course angļu valodas kursu beigšanu, par tālmācības kursa „Dators Lietotājiem” /Phare projekts/ beigšanu.Krievu, vācu valodas runāju, rakstu, lasu brīvi. Angļu valodu lasu, rakstu ar vārdnīcas palīdzību, daļēji runāju.

D.Žaime

20.06.2006.

81


Personas dati Ausma Šēna26.06.1942.g., p.k.: 260642-10812

Ziņas par dzīves vietu un darba vietu Ed. Tisē iela 73-25, tel. 3437793Lielā iela 14, tel. 34 07732

Profesionālā un akadēmiskā izglītība 1960.-1965., LVUfilologs, angļu valodas skolotājs,

1993. - pedagoģijas maģistrs LUProfesionālā darbība 1984.- līdz šim laikam, LPA, lektore,

- praktiskā angļu valoda,- valsts mācība,- angļu valoda kā otra svešvaloda;1979.- 1984., pasniedzēja,1976.- 1979., vec.laborante, stundu pasniedzēja LPA,1965.- 1976., skolotāja Nīcas un Liepājas1. vidusskolā;

Publikācijas

Kopējais publikāciju skaitsZinātnisko publikāciju skaits Metodisko publikāciju skaits

1257

Prasmes un intereses Datorprogramma Window, Word.Darbs ar internetu.1993.g. - skolotāju pārkvalifikācijas kursu vadītāja sertifikāts Lielbritānijā, Lankasteras universitātē.

1993.-1997. - Liepājas pilsētas un rajona skolotāju pārkvalifikācijas kursu organizēšana un vadīšana.

1992.- 1994. - Piedalīšanās sadarbības projektā ar Medborganskolan (Zviedrija) angļu valodas mācīšanas metodikā, mācību grāmatas "Ideas for Teachers" izstrādāšana un izdošanā (1995.g.).

A.Šēna12.09.2004

82

Pārskats par katedras docētāju zinātniskiemun zinātniski metodiskiem pētījumiem 2001.g. – 2006.g.

Zinātniskie pētījumi matemātikā un tās pielietojumosProfesora J. Rimšāna zinātniskais darbs saistīts ar diferenču shēmu izstrādi

paraboliska tipa diferenciālvienādojumiem un to sistēmām; diferenču shēmu realizāciju paralēlo aprēķinu tehnoloģijā.

Piecu dimensiju gadījumā izstrādāta eksponenciāla, nelineāra diferenču shēma

Fokera – Planka vienādojumam segnetoelektiķos. Izstrādātā diferenču shēma ir pielāgota augstas veiktspējas aprēķiniem, pielietojot lineāras algebras paralēlas risināšanas ScaLapack paketi. Veikti lineāras algebras testa uzdevumu aprēķini daudzprocesoru klasteru datoru tehnoloģijā Edinburgas universitātes (Lielbritānija) Paralēlo aprēķinu centrā. (EPCC). Darbi diferenču shēmu izstrādē parciāliem diferenciālvienādojumiem un superdatoru tehnoloģiju pielietojumos veikti sadarbības tēmas ietvaros ar Edinburgas universitātes (Lielbritānija) Matemātikas un statistikas skolu.

Efektīvas diferenču shēmas pusvadītāju plazmas hidrodinamisko procesu modelēšanai izstrādāta otrās kārtas precizitātes plūsmas diferenču shēma Šrēdingera vienādojumam divu dimensiju gadījumā. Diferenču shēmas izstrādē pielietota autoru piedāvātā funkcionālā mezglu (modal) metode. Šajā metodē divu dimensiju problēma tiek reducēta uz divu vienas dimensijas diferenču vienādojumu risināšanu. Katrs no vienādojumiem tiek formulēts attiecībā pret vidējo atrisinājumu un telpiski vidējo plūsmu vienas koordinātes virzienā. Šrēdingera vienādojuma atrisinājums tiek meklēts kā Helmholca un absorbcijas vienādojumu analītisku atrisinājumu lineāra kombinācija ar nezināmiem koeficientiem, kuru noteikšanai tiek izmantoti vidējo atrisinājumu un plūsmas nepārtrauktības nosacījumi. Pierādīta uzbūvētās diferenču shēmas otrās kārtas precizitāte divu dimensiju problēmai.

Izstrādātas jaunas diferenču shēmas adekcijas – difūzijas – reakcijas paraboliska tipa diferenciālvienādojumam vienas un divu telpisko koordinātu gadījumos. Piedāvātā metodē diferenciālvienādojuma atrisinājums tiek meklēts kā divu funkciju reizinājums. Vien no tām – propagatora funkcija tiek uzdota nelokālā veidā, bet attiecībā pret otru tiek uzbūvēta monotona diferenču shēma. Pierādīta diferenču shēmas otrās kārtas aproksimācija telpā un pirmās kārtas aproksimācija laikā, un tās beznosacījumu stabilitāte aproksimācijas tuvinājuma ietvaros. Veikti testa uzdevumu aprēķini. Pierādīta skaitlisko atrisinājumu atbilstība analītiskajiem atrisinājumiem.

Asociētā profesora J. Kaupuža zinātniskie pētījumi ir saistīti ar matemātisko metožu pielietojumiem dabas procesu modelēšanā.

Turpināta Monte Karlo modelēšana 3D XY modelim arējā laukā zem kritiskā punkta, lai pārbaudītu autoru teorētisko paredzējumu, ka magnetizācijas uzvedība bezgalīgi mazā laukā atšķiras no tās ko paredz Gausa spinu vilņu teorija (tuvinājums). Aprēķini veikti režģa izmēriem līdz L=192 (iepriekš bija līdz L=64) un apmēram 3 reizes mazākām lauka vērtībām nekā bija modelēts iepriekš.

Veikti precīzi aprēķini un analīze virsmas spraigumam 2D Izinga modelī un izdarīti vispārinājumi uz patvaļīgu telpas dimensiju fraktaliem režģiem.

Izmantojot izstrādātos precīzos transfer matricu algoritmus, pētīti labojumi pie galīga izmēra skeilinga korelācijas funkcijai kritiskajā punktā 2D Izinga modelī, veicot analīzi un salīdzināšanu ar literatūras datiem.

83

Iegūts būtiski jauns rezultāts, parādot, ka korelācijas funkcija satur tādu netriviālu skeilinga labojumu, kas līdz šim nebija konstatēts.

Veikta eksperimentālo datu analīze šķidram hēlijam loti tuvu lamda - pārejas punktam ar mērķi pārbaudīt vai to var aprakstīt ar teorētiski paredzētajiem kritiskajiem indeksiem, kas iegūti ar jaunu metodi, izmantojot Feinmana diagrammu grupēšanu phi^4 modelī.

Sadarbibā ar Rostokas Universitāti izstrādāts jauns satiksmes plūsmas modelis (Zero range model of traffic flow). Veikti šī modeļa pētījumi, kas parāda, ka šim modelim piemīt virkne interesantu īpašību, tai skaitā metastabilitāte un fāžu segregācija (phase separation).

Zinātniski metodiskie pētījumiProfesors E.Ģingulis ir pievērsies skolēnu matemātisko spēju struktūras un šo

spēju attīstības sekmēšanas paņēmienu izpētei. Par šo tematiku 2003.gadā LPA notika zinātniski praktiska konference, kurā uzstājās 11 katedras docētāju un matemātikas skolotāju. Tika izdots šīs konferences rakstu krājums. Par pētījumu rezultātiem regulāri ziņots starptautiskās zinātniskās konferencēs, pēdējā no tām notika 2005.gada rudenī Minskā.

Docētāji Daiga Žaime, Inta Znotiņa, Dzintars Tomsons u.c. ir pievērsušies informācijas un komunikāciju tehnoloģiju lietojumiem matemātikas apguvē kā skolā, tā augstskolā. Pētījumu rezultāti regulāri tiek atspoguļo referātos un publikācijās zinātniskās konferencēs, bet to pētījumu daļu, kura attiecas uz studiju procesa optimizāciju augstskolā, ievieš praksē, lai modernizētu studiju norisi matemātikas bakalaura u.c. studiju programmās.

84

MATEMĀTISKĀ ANALĪZEMatemātikas un informātikas katedras docente

Dr.paed. Arta Vaivode

1. Studiju programmas nosaukums

Matemātika

2. Statuss (A, B, C daļa) Bakalaura studiju programmas A daļa

3. Kursa apjoms KRP un stundu skaits

16 KRP256 stundas(1.sem. – 4 KRP, 64 stundas; 2.sem. – 4 KRP, 64 stundas; 3.sem. – 3 KRP, 48 stundas; 4.sem. – 3 KRP, 48 stundas; 5.sem. – 2 KRP, 32 stundas)

4. Priekšzināšanas kursa uzsākšanai

Skolas matemātikas kurss; pēc tam attiecīgi matemātiskās analīzes kursa daļas (dabaszinātņu bakalaurs matemātikā A daļā), kas apgūtas iepriekšējos mācību semestros.

5. Mērķis Vispārizglītojošs un praktisks. Padziļināt zināšanas par daudziem jēdzieniem, pirmās zināšanas par kuriem iegūtas jau skolā. Dot zinātnisko pamatojumu pārējiem matemātiskās analīzes kursā lietotajiem jēdzieniem un pētīšanas metodēm.Mācīt lietot aplūkotās pētīšanas metodes funkciju pētīšanā, lielumu precīzo un aptuveno vērtību un pēdējo kļūdu noteikšanā.Mācīt veidot matemātiskos modeļus daudzu reālajā dzīvē esošu procesu un parādību pētīšanai.

6. Uzdevumi 1. Atsaucoties uz iepriekš iegūtajām zināšanām, teorētisko mācību materiālu un vingrinājumos nostiprinātajām zināšanām, nodrošināt pilnīgu matemātiskās analīzes kursā ietilpstošo jēdzienu un pētīšanas metožu apguvi.

2. Izveidot praktiskas iemaņas matemātiskās analīzes kursā apgūstāmo pētīšanas metožu lietošanā.

7. Kursa satursPriekšmeta saturs:1. Ievads matemātiskajā analīzē

1.1. Reālie skaitļi1.2. Viena argumenta funkcija. Funkcijas robeža1.3. Viena argumenta funkcijas nepārtrauktība

2. Viena argumenta funkcijas diferenciālrēķini 2.1. Funkcijas atvasinājums un diferenciālis2.2. Diferencējamu funkciju īpašības2.3. Funkciju pētīšana

3. Viena argumenta funkcijas integrālrēķini 3.1. Nenoteiktais integrālis3.2. Noteiktais integrālis3.3. Neīstie integrāļi

4. Vairākargumentu funkciju diferenciālrēķini

85

4.1. Vairākargumentu funkcija. Funkcijas robeža un nepārtrauktība4.2. Parciālie atvasinājumi un pilnie diferenciāļi4.3. Funkciju pētīšana

5. Vairākargumentu funkciju integrālrēķini 5.1. Divkāršie un trīskāršie integrāļi5.2. Līnijintegrāļi un kontūrintegrāļi5.3. Jēdziens par virsmas integrāļiem

6. Rindu teorija 6.1. Skaitļu rindas. Pozitīvu locekļu un maiņzīmju rindu konverģences noteikšana6.2. Funkciju virknes un rindas. Vienmērīgā un nevienmērīgā konverģence6.3. Pakāpju rindas. Teilora rinda. Pakāpju rindu lietošana aptuvenos aprēķinos

Organizācija un struktūra

N.p.k. Tēma

Darba formas

LiteratūraKontakt-stundas

Patstāvīgais darbs

1.semestris

1. Reālie skaitļi. Reāla skaitļa modulis.

P Uzdevumi par tēmu

2. Reāla skaitļa moduļa īpašības. L [1], [3], [9], [13], [16]

3. Reālo skaitļu kopa, tās īpašības. L [1], [3], [8], [9], [13], [15], [16]

4. Reālu skaitļu kopu augšējā un apakšējā robeža. Tās eksistences nosacījums.

L [1], [3], [9], [13], [16]

5. Iekļauto segmentu princips. L [9], [13], [15], [16]

6. Bezgalīgas decimāldaļas – reālu skaitļu attēli.

S Teorijas apguve par

tēmu

[9], [13], [16]

7. Aritmētiskās saknes un logaritma eksistences pamatojums.


tēmu

[9], [16]

8. Starpnovērtējums Pārskats Pārskata sagatavošana

par reālu skaitļu kopām

9. Funkcija, tās grafiks, pamatīpašības.

P Teorijas lietošana

uzdevumu risināšanā

[1], [3], [8], [18], [13], [15], [19]

10. P Teorijas lietošana


[1], [3], [8], [18], [13], [15], [19]

86

11.

Reālu skaitļu virknes, to īpašības. Virknes robeža.

L [1], [3], [8], [9], [13], [15], [16]

12. P Uzdevumi par tēmu

13. Reālu skaitļu virknes robežas eksistences nosacījumi.

L [8], [9], [10], [13], [15], [16]

14. Reālais skaitlis e kā virknes robeža.

L [1], [3], [9], [13], [15], [16]

15. Apakšvirkne. Tās robežas eksistence.

L [10], [15], [16]

16. Fundamentālvirknes, to konverģence reālo skaitļu kopā R.

L [9], [15], [16]

17. Pakāpe ar iracionālu kāpinātāju kā virknes robeža.


tēmu

[9], [15], [16]

18. Starpnovērtējums. Pārskats Pārskata sagatavošana

par reālu skaitļu

virknēm19.

Funkcijas robežas definīcijas.

L [1], [3], [8], [9], [13], [15], [16]


21. Košī un Heines funkcijas robežas definīciju līdzvērtības pamatojums.

L [9], [15], [16]

22. Tādu funkciju īpašības, kam eksistē galīgas robežas.


tēmu

[10], [13], [16]

23.

Bezgalīgi mazas funkcijas. Darbības ar tām.

L [1], [3], [8], [10], [13], [15], [16]


25. Pāreja uz robežu nevienādībās. Sīnusa un tā argumenta attiecības robeža.

L [1], [3], [8], [10], [13], [15], [16]

26. Sīnusa un tā argumenta attiecības robeža.


27. Bezgalīgi mazo funkciju salīdzināšana.


tēmu

[1], [3], [8], [10], [13], [16]

28. Bezgalīgi lielās funkcijas, to saistība ar bezgalīgi mazām

L [1], [3], [8], [10], [13], [16]

87

funkcijām.29.

Reālais skaitlis e kā funkcijas robeža.

L [1], [3], [10], [13], [15], [16]


31. Robežrēķini. Pārskats. P Uzdevumi par tēmu.

Pārskata sagatavošana par funkciju

robežu definēšanu,

aprēķināšanu.32. Vienpusējās robežas. L [1], [3], [10],

[13], [16]

2.semestris

1. Funkcijas nepārtrauktība punktā un punktu kopā. Operācijas ar nepārtrauktām funkcijām.

L [1], [3], [11], [13], [15], [16]


3. Pārtraukuma punkti, to veidi. P Uzdevumi par tēmu

[1], [3], [11], [13], [15], [16]

4. Slēgtā intervālā nepārtrauktu funkciju īpašības.

L [1], [3], [11], [13], [15], [16]

5. Inversā funkcija, tās nepārtrauktība.

L [1], [8], [11], [13], [16]

6. Elementāro funkciju nepārtrauktība.

S Teorijas ap-guve par tēmu

[11], [13]

7. Starpnovērtējums. Pārskats Pārskata sagatavošana

8. Funkcijas atvasinājums, tā saistība ar funkcijas nepārtrauktību.

L [1], [3], [8], [13], [15], [16]

9. Funkcijas atvasinājuma noteikšana, lietojot definīciju.


10. Atvasināšanas likumi. L [1], [3], [8], [13], [15], [16]

11. Funkcijas atvasinājumu noteikšana, lietojot formulas.


12. Augstāku kārtu atvasinājumi. Logaritmiskā atvasināšana. Parametriskā veidā dotas funkcijas atvasinājumu noteikšana.

L [1], [3], [13], [15], [16]

13. Uzdevumi par tēmu

14.Atvasinājuma ģeometriskā un mehāniskā interpretācija.

L [1], [3], [8], [13], [16]


88

16. Atvasinājumu lietošana praktiska satura uzdevumu risināšanā.

P Uzdevumu komplekta izveidošana

17. Funkcijas un argumenta diferenciālis. Funkciju diferencēšanas likumi.

L [1], [3], [13], [15], [16]


19. Starpnovērtējums (kontroldarbs) K Sagatavošanās kontroldarbam

20. Diferencējamu funkciju īpašības.

L [1], [3], [13], [15], [16]

21.Lopitāla kārtula. Tās lietošana robežrēķinos.

L [1], [3], [8], [13], [15], [16]


23. Asimptotas, to noteikšana. L/P Uzdevumi par tēmu

[1], [3], [8], [13], [15], [16]

24. Funkcijas monotonitātes veidu un ekstrēmu noteikšana, lietojot funkcijas atvasinājumus.

L [1], [3], [8], [13], [15], [16]


26.Funkcijas lielākās un mazākās vērtības noteikšana.



28. Pārskats (kontroldarbs). K Sagatavošanās kontroldarbam par atvasinā-

jumu lietošanu29. Funkcijas grafika liekuma un

pārliekuma punktu noteikšana.L [1], [3], [8],

[13], [15], [16]30. Funkcijas grafika liekuma un

pārliekuma punktu noteikšana. Funkcijas grafika konstruēšana.


31.

Funkcijas grafika konstruēšana.



3.semestris

1. Nenoteiktais integrālis, tā īpašības.

L [1], [4], [8], [13], [15], [16]

2. Integrēšana, lietojot tabulu. P Uzdevumi par tēmu

3.Integrēšana, lietojot substitūciju. Parciālā integrēšana.

L [1], [4], [8], [13], [16]


89

5.

Racionālu funkciju integrēšana.

PTeorijas apguve.

Uzdevumi par tēmu

[1], [4], [8], [12], [13], [16]

6. P

7. Iracionālu funkciju integrēšana. P Teorijas apguve.

Uzdevumi par tēmu

[1], [4], [8], [13], [16]

8.Trigonometrisko funkciju integrēšana.

P Teorijas apguve.

Uzdevumi par tēmu

[1], [4], [8], [13], [16]

9. P

10. Pārskats. P Integrēšanas piemēri.

Individuāla uzdevuma komplekta iesniegšana

11. Starpnovērtējums (kontroldarbs) K Uzdevumu atrisināšanas

prasmes pārbaude

12. Funkcijas vienmērīgā nepārtrauktība.


tēmu

[11], [13], [15], [16]

13. Noteiktais integrālis. Tā vērtības noteikšana, lietojot definīciju.


[1], [4], [8], [13], [15], [16]

14. Noteiktā integrāļa eksistences noteikumi.

L [1], [13], [16]

15. Noteiktā integrāļa īpašības. L [1], [4], [8], [13], [15], [16]

16. Sakars par noteikto un nenoteikto integrāli. Ņūtona – Leibnica formula.

L [1], [4], [8], [13], [15], [16]

17. Kvadrējama plaknes figūra. Tās laukuma aprēķināšana, lietojot noteikto integrāli.

L [1], [4], [8], [13], [15], [16]


19. Kubējama telpas figūra. Tās tilpuma aprēķināšana, lietojot noteikto integrāli.

L/P Uzdevumi par tēmu

[1], [4], [8], [13], [15], [16]

20. Rektificējams līknes loks. Loka garuma un rotācijas virsmas laukuma aprēķināšana, lietojot noteikto integrāli.

L [1], [4], [8], [13], [15], [16]


22. Pārskats. Noteiktā integrāļa lietošana.

P Pārskata sagatavošana

90

par noteiktā integrāļa lietošanu lielumu

skaitlisko vērtību

noteikšanā23. Neīstie integrāļi. To veidi. L [1], [4], [8],

[13], [15]24. P Uzdevumi par

tēmu

4.semestris

1.Vairākargumentu funkcijas. To robeža un nepārtrauktība.

L [1], [3], [13], [15], [16]


3.Otrās un augstāku kārtu parciālie atvasinājumi.

L [1], [3], [13], [15], [16]


5.Otrās un augstāku kārtu pilnie diferenciāļi. Teilora formula.

L [1], [3], [13], [15], [16]


7.Saliktas un apslēptas funkcijas atvasināšana.

L [1], [3], [13], [15], [16]


9. Atvasinājums dotajā virzienā. Gradients.


[2], [17]

10.

Ekstrēmi. Nosacītais ekstrēms.

L [1], [3], [14], [15], [16]


12. Starpnovērtējums. Pārskats. K Sagatavot pārskatu par vairākargu-mentu funk-ciju lietošanu


13. Divkāršais integrālis. Tā vērtības noteikšana Dekarta koordinātu sistēmā.

L [2], [5], [17]14. P Uzdevumi par

tēmu15. Divkāršā integrāļa vērtības

noteikšana polārajā koordinātu sistēmā.


[2], [5], [17]

91

16. Divkāršā integrāļa lietošana lielumu skaitlisko vērtību noteikšanā.


[2], [5], [17]

17. Trīskāršais integrālis. Tā vērtības noteikšana Dekarta koordinātu sistēmā.


[2], [5], [17]

18. Trīskāršā integrāļa vērtības noteikšana cilindriskajā un sfēriskajā koordinātu sistēmā.


[2], [5], [17]

19. Trīskāršā integrāļa lietošana lielumu skaitlisko vērtību noteikšanā.


[2], [5], [17]

20. Līnijintegrālis pa loka garumu. L/P Uzdevumi par tēmu

[2], [5], [17]

21. Līnijintegrālis pēc koordinātām. L/P Uzdevumi par tēmu

[2], [5], [17]

22. Līnijintegrāļu lietošana lielumu skaitlisko vērtību noteikšanā.


23. Kontūrintegrālis. Grīna formula. L [2], [5], [17]24. Jēdziens par virsmas

integrāļiem.L [2], [5], [17]

5.semestris

1.Skaitļu rinda. Konverģentas un diverģentas skaitļu rindas.

L [2], [6], [8], [13], [15], [17]


3.Pozitīvu skaitļu rindu konverģences pazīmes.

L [2], [6], [8], [13], [17]


5.Maiņzīmju rindas. Alternējošas rindas. Absolūti un nosacīti konverģentas rindas.

L [2], [6], [8], [13], [15], [17]


7. Starpnovērtējums. Pārskats. K Sagatavot pārskatu par

skaitļu rindām,

parādīt prasmi noteikt rindu

konverģenci – diverģenci

8. Funkciju virknes un rindas. To vienmērīgā un nevienmērīgā konverģence.

L [2], [6], [13], [17]

9. Vienmērīgi konverģentu rindu īpašības. Rindu vienmērīgās

L [2], [6], [13], [17]

92

konverģences noteikšanas kritērijs.

10. Funkciju rindu integrēšana un atvasināšana.


11. Pakāpju rindas. Ābela teorēma. L [2], [6], [8], [13], [17]

12. Teilora formula. L [1], [3], [8], [13], [16]

13. Teilora rinda. Rindas konverģences uz doto funkciju nosacījumi.

L [2], [6], [13], [17]

14. Funkciju izvirzīšana Teilora rindā.


15.Teilora rindas lietošana aptuvenos aprēķinos.



8. Zināšanu novērtēšanaPārbaudes veids Realizācija Kritērijs1. Starpnovērtējums Patstāvīgā darba uzdevumi Pareizi atrisināto uzdevumu

skaitsKontroldarbs (K) Pareizi atrisināto uzdevumu

skaitsSeminārs (S) Aktīva dalība semināra darbāPārskats Īss tēmā apgūstāmā aprakstsEksāmens (rakstiski) Izpratne par kādu atsevišķu

tēmu (teorija, uzdevums)2. Eksāmens Rakstiski (par iepriekš vēl

nenovērtēto teorijas apguvi un prasmi risināt uzdevumus)

Izpratne par teorijas jautājumiem, prasme risināt uzdevumus.Vērtējums ballēs

9. Pamatliteratūra

93

1. Kronbergs E., Rivža P., Bože Dz. Augstākā matemātika. – R.: Zvaigzne, 1988., - I d.2. Kronbergs E., Rivža P., Bože Dz. Augstākā matemātika. – R.: Zvaigzne, 1988., - II d.3. Šteiners K. Augstākā matemātika. – R.: Zvaigzne ABC, 1998., - III d.4. Šteiners K. Augstākā matemātika. – R.: Zvaigzne ABC, 1999., - IV d.5. Šteiners K. Augstākā matemātika. – R.: Zvaigzne ABC, 2000., - V d.6. Šteiners K. Augstākā matemātika. – R.: Zvaigzne ABC, 2001., - VI d.7. Šteiners K. Matemātiskās analīzes elementi. – R.: Zvaigzne, 1993.8. Bula I., Buls J. Matemātiskā analīze ar ģeometrijas un algebras elementiem. – R.:

Zvaigzne ABC, 2003., - I d.9. Vaivode A. Reālie skaitļi. Robeža. – Liepāja, LPA, 1994.10. Vaivode A. Funkciju robežas un to īpašības. – Liepāja, LPA, 1999.11. Vaivode A. Nepārtrauktība. – Liepāja, LPA, 1998.12. Vaivode A. Racionālu funkciju integrēšana. – Liepāja, LPA, 1988.13. Кудрявцев Л.Д. Курс математического анализа. – М.: Высшая школа, 1988, т. 1.14. Кудрявцев Л.Д. Курс математического анализа. – М.: Высшая школа, 1988, т. 2.15. Зорич В.А. Математический анализ. – М.: Наука, 1981, т. 1.16. Фихтенгольц Г.М. Основы математического анализа. – М.: Наука, 1968, т. 1.17. Фихтенгольц Г.М. Основы математического анализа. – М.: Наука, 1968, т. 2.18. Bože Dz., Biezā L., Siliņa B., Strence A. Uzdevumu krājums augstākajā matemātikā.

– R.: Zvaigzne ABC, 1996.19. Vaivode A. Funkciju pētīšana. – Liepāja, LPA, 2002., I d.20. Задачник по курсу математического анализа. Под ред. Виленкина Н.Я. - М.:

Просвещение, 1971, ч. 1., 2.

94

REĀLĀ MAINĪGĀ TEORIJA UN FUNKCIONĀLĀS ANALĪZES ELEMENTI

Matemātikas un informātikas katedras docentsDr.math. Kārlis Dobelis


Matemātika



2 KRP32 stundas(5.sem. – 2 KRP, 32 stundas)


Kopu teorijas pamatelementi. Matemātiskā analīze.

5. Mērķis Vispārināt matemātiskās analīzes kursu patvaļīgā reālo skaitļu kopas apakškopā. Paplašināt funkciju klasifikāciju, izmantojot mēra teoriju. Vispārināt Rīmaņa integrāli izmērojamu funkciju kopā.

6. Uzdevumi Apgūt: kopas apjomu sanumurējamu un kontinuma apjoma kopu īpašības

Noskaidrot lineāro kopu struktūru.Apgūt Lebega mēru teorijas jautājumus un jautājumus, kas saistīti ar izmērojamām un summējamās funkcijām.Apgūt funkcionālanalīzes elementus:

metriskas telpas lineāras telpas, Banaha telpa Hilberta telpa

operatoru pamatjēdzienus7. Kursa saturs

Priekšmeta saturs:1. Kopu teorijas elementi

1.1. Kopu salīdzināšana, ekvivalentas kopas. Kopas apjoms1.2. Sanumurējamas kopas 1.3. Sanumurējamu kopu īpašības 1.4. Racionālo un algebrisko skaitļu kopu sanumurējamība1.5. Reālo skaitļu kopas apjoms1.6. Patvaļīgi augsta apjomu kopu eksistence1.7. Kopu apjoma salīdzināšana. Kantora – Bernšteina teorēma

2. Metriskās telpas jēdziens. Vaļējas un slēgtas kopas. Vaļēju/ slēgtu kopu apvienojums, papildinājums, šķēlums

3. Lineārās kopas: sastāva un blakus intervāli. Teorēmas par vaļējām un slēgtām lineārām kopām. Perfekta kopa3. Kopas Lebega mērs

3.1 Ārējais un iekšējais Lebega mērs to īpašības3.2. Kopas Lebega mērs. Lebega mēra īpašības

4. Mērojamas funkcijas4.1. Mērojamu funkciju īpašības

95

4.2. Darbības ar mērojamām funkcijām4.3. Mērojamu funkciju virknes

5. Ierobežotu mērojamu funkciju Lebega integrālis5.1. Lebega integrāla īpašības. Lebega integrāļa aprēķināšana5.2. Lebega un Rīmaņa integrāļu salīdzinājums

6. Summējamas funkcijas 6.1. Summējamu funkciju Lebega integrālis, integrāļa īpašības, robežpāreja Lebega

integrālī6.2. Funkciju telpas L1 un L2 , to īpašības, norma un skalārais reizinājums telpā L2

6.3. Telpas L2 fundamentālvirkne. Teorēma par telpas pilnumu7. Ortogonālu funkciju sistēmas. Ortonormētu funkciju sistēma

7.1. Funkcijas Furjē rinda ortonormētā funkciju sistēmā7.2. Beseļa nevienādība7.3. Noslēgta pilna ortonormēta sistēma. Parsevāla vienādība. Teorēma par Furjē

rindas unitāti noslēgtā ortonormētā sistēmā8. Funkciju Furjē rinda ortonormētā funkciju sistēmā

8.1. Dirihlē teorēma. Funkcijas izvirzīšanai Furjē rindā8.2. Funkcijas izvirzīšana trigonometriskā Furjē rindā

Organizācija un struktūra:

N.p.k. Tēma

Darba formas



1. Kopu salīdzināšana; ekvivalentas kopas; kopu apjoms; sanumurējamas kopas; racionālo un algebrisko skaitļu kopu sanumurējamība.

LekcijaSemināra jautājumi

[1], [4]

Sanumurējamu kopu īpašības. Reālo skaitļu kopas nesanumurējamība.

PārskatsSemināra jautājumi

[4], [14]

2. Reālo skaitļu kopas nesanumurējamība. Kontinuma apjoma kopas.

Seminārs Semināra jautājumi

[4], [14]

3.Patvaļīgi augsta apjomu kopu eksistence. Kopu apjoma salīdzināšana. Kantora – Bernšteina teorēma.

SeminārsSemināra jautājumi

[4], [14]

Metriskās telpas jēdziens. Vaļējas un slēgtas kopas. Vaļēju/ slēgtu kopu apvienojums, papildinājums, šķēlums.

Sagatavot pārskatu [3], [5], [10],

[1]

4. Lineārās kopas: sastāva un blakus intervāli. Teorēmas par vaļējām un slēgtām lineārām kopām. Perfekta kopa.

Seminārs Seminārajautājumi [3], [5], [10],

[1]

5. Lebega mērs. Ārējais un iekšējais Lebega mērs to īpašības. Kopas Lebega mērs.

Seminārs Seminārajautājumi

[11], [15], [10]

96

6. Mērojamas Lebega nozīmē kopas definīcija. Mērojamu Lebega nozīmē kopu īpašības.

Lekcija Jautājumi pārskatam

[11], [15], [10]

Lebega mērs un tā īpašības. Pārskats [11], [15], [10]7. Mērojamas funkcijas: definīcija,

īpašības. Mērojamu funkciju klase. Darbības ar mērojamām funkcijām. Mērojamu funkciju virknes.

Lekcija Jautājumi pārskatam [11], [15], [10]

Nepārtrauktu un mērojamu funkciju klases salīdzinājums.

Sagatavot pārskatu

[11], [14], [15]

8. Ierobežotu mērojamu funkciju Lebega integrālis: definīcija, eksistence. Lebega integrāļa īpašības. Lebega integrāļa aprēķināšana.

LekcijaSemināra jautājumi

[6], [15], [11]

9. Lebega integrālis un tā īpašibas Seminārs [6], [15], [11]Rīmaņa un Lebega integrāļu salīdzinājums.Lebega integrāļa aprēķināšana.

PārskatsUzdevumu komplekts

[6], [15], [11]

10. Summējamas funkcija: definīcija īpašības. Summējamu funkciju klase.

Lekcija Semināra jautājumi

[6], [15], [11]

11. Summējamu funkciju Lebega integrālis, integrāļa īpašības, robežpāreja Lebega integrālī.


[6], [15], [11]

12. Funkciju telpas L1 un L2 , to īpašības, norma un skalārais reizinājums telpā L2. Telpas L2 fundamentālvirkne. Teorēma par telpas pilnumu.

SeminārsSemināra jautājumi

[6], [15], [11]

13. Ortogonālas funkcijas. Ortogonālu funkciju sistēma. Ortonormētu funkciju sistēma. Ortonormētas funkciju sistēmas piemērs.

Lekcija Pārskata jautājumi

[6], [15], [11]

14. Funkcijas Furjē rinda ortonormētā funkciju sistēmā. Beseļa nevienādība. Noslēgta pilna ortonormēta sistēma. Parsevāla vienādība. Teorēma par Furjē rindas unitāti noslēgtā ortonormētā sistēmā.

Lekcija Uzdevums [6], [15], [11]

Funnciju izvirzīšanā Furjē rindā funkciju ortonormētā sistēmā

Pārskats

15. Dirihlē teorēma. Funkcijas izvirzīšana trigonometriskā Furjē rindā. Funkcijas izvirzīšana trigonometriskā Furjē ridā.

LekcijaUzdevums

97

16. Funkcijas izvirzīšana trigonometriskā Furjē rindā

Praktiskie darbi

[16]

8. Zināšanu novērtēšana

9. Pamatliteratūra

98

Pārbaudes veids Realizācija KritērijiStarpnovērtējums Studentam jāsagatavo seši pārskati Konspektīvs, loģisks

vielas izklāstsSemināri Jāsagatavo semināra

jautājumiEksāmens (pie eksāmena tiek pielaisti studenti, kuri ir nokārtojuši visus patstāvīgos darbus)

Rakstiski Divi teorijas jautājumi viens uzdevums

1. K. Dobelis. Kopu teorijas pamatjautājumi. Metodisks palīglīdzeklis. Liepāja, LPA, 1998. – 32 lpp.

2. K. Dobelis. Lineāras kopas. Lekciju konspekts. Liepāja, LPA, 1998. – 19 lpp.3. K.Dobelis. Lebega integrālis. Metodisks palīglīdzeklis matemātiskajā analīzē.

Liepāja, LPI, 1991. – 46 lpp.4. M. Vainbergs. Funkcionālanalīze. Lineārās funkcionālanalīzes pamatjēdzieni un

pamatteorēmas. R.: LVU, 1979. – 68 lpp.5. M. Vainbergs. Funkcionālanalīze. Nelineārās funkcionālanalīzes izvēlētas nodaļas.

R.: LVU, 1979. – 61 lpp.6. A. Vaivode. Funkcionālanalīzes elementi. R.: LVU, 1987. – 57 lpp.7. I.Strazdiņš. Diskrētā matemātika. Rīga, Zvaigzne ABC, 2001. – 146 lpp.8. K. Šteiners. Augstākā matemātika 6.d. Rīga.: Zvaigne ABC, 2001. – 206 lpp.9. A.И.Колмогоров, С.В.Фомин. Элементы теории функции и функционального

анализа. М.: Наука, 1976. – 623 с.10. В.И.Ильин, Э.Т.Позняк. Основы математического анализа. М.: Наука, 1981. –

448 с.11. Ю.С.Очан. Сборник задач по математическому анализу. М.: Просвещение,

1981. – 749 с.12. К.В.Лаценов. Допольнительные главы математического анализа. Л.ЛГПИ им.

А.И. Герцена, 1977. – 72 с.13. А.И.Поваготский, Л.М.Лимарников. Элементы теории функций действительной

перемены. Л.ЛГПИ им. А.И. Герцена, 1977. – 77 с.14. Б.З.Вулих. Ведении в функциональный анализ. М.: Наука, 1967. – 415 с.15. A.И.Колмогоров, С.В.Фомин. Элементы теории функции и функционального

анализа. М.: Наука, 1989. – 623 с.16. Б.З.Вулих. Краткий курс теории функций вещественной переменной. М.: Наука,

1973. – 350 с.

99

KOMPLEKSĀ MAINĪGĀ FUNKCIJU TEORIJAMatemātikas un informātikas katedras docents

Dr.math. Kārlis Dobelis


Matemātika





Algebra. Matemātiskā analīze

5. Mērķis Vispārināt matemātiskās analīzes kursa galvenos jēdzienus kompleksajā skaitļu plaknē. Parādīt analītisko funkciju teorijas iespējas dažādu matemātisko uzdevumu risināšanā.

6. Uzdevumi Apgūt kompleksos skaitļus un darbības ar tiemVispārināt un apgūt matemātiskās analīzes kursa pamatjēdzienus kompleksajā skaitļu plaknē:

funkcijas, funkcijas robežas un nepārtrauktības definīcijas kompleksajā plaknē

atvasinājumu un atvasināšanas kārtulas kompleksajā plaknē

pamatelementārās funkcijas kompleksajā plaknēNoskaidrot integrāla jēdzienu un integrāļa aprēķināšanu kompleksajā plaknēApgūt skaitļu un funkciju rindas kompleksajā plaknē un funkciju attīstīšanu Teilora un Lorāna rindāNoskaidrot:

analītiskā turpinājuma jēdzienu, tā īpašības un praktisko realizāciju

singulārā punkta jēdzienu un to klasifikācijurezidija jēdzienu, tā aprēķināšanu un pielietošanu integrāļu atrašanā

7. Kursa satursPriekšmeta saturs:1. Kompleksie skaitļi un darbības ar tiem

1.1. Komplekso skaitļu definīcija un īpašības 1.2. Algebriskās darbības ar kompleksiem skaitļiem1.3. Komplekso skaitļu ģeometriskā interpretācija1.4. Komplekso skaitļu trigonometriskā un eksponentforma forma1.5. Transcendentās darbības ar kompleksiem skaitļiem: eksponentoperācija,

trigonometriskās un hiperboliskās operācijas, logaritms kompleksajā plaknē, inversās trigonometriskās un hipoerboliskās operācijas

2. Funkcijas kompleksajā plaknē2.1. Kompleksās plaknes svarīgākās kopas un jēdzieni: līnijas kompleksajā plaknē,

apgabali kompleksajā plaknē, bezgalīgi tālā punkta jēdziens2.2. Kompleksā mainīgā funkcijas definīcija

100

2.3. Kompleksā mainīgā funkcijas robeža2.4. Kompleksā mainīgā funkcijas nepārtrauktība2.5. Kompleksā mainīgā funkcijas atvasinājums: atvasinājuma definīcija un

atvasināšanas kārtulas; atvasinājuma eksistences nepieciešamie un pietiekamie nosacījumi

2.6. Atvasinājuma ģeometriskā interpretācija2.7. Konformie attēlojumi un to īpašības

3. Pamatelementārās funkcijas kompleksajā plaknē3.1. Lineārā funkcija3.2. Daļveida lineārā funkcija3.3. Pakāpes funkcija ar veselu kāpinātāju3.4. Eksponentfunkcija3.5. Trigonometriskās un hiperboliskās funkcija3.6. Logaritmiskās funkcijas kompleksajā plaknē3.7. Vispārīgā pakāpe3.8. Vispārīgā eksponentfunkcija

4. Integrālis kompleksajā plaknē4.1. Integrāļa definīcija un īpašības4.2. Integrāļa aprēķināšana4.3. Košī teorēma4.4. Integrālis ar mainīgu augšējo robežu. Ņūtona – Leibnica formula4.5. Košī integrālā formula

5. Rindas kompleksajā plaknē5.1. Skaitļu rindas 5.2. Funkciju rindas: funkciju rindu vienmērīgā konverģence, funkciju rindas

summas vispārīgās īpašības5.3. Pakāpju rindas: pakāpju rindas īpašības, funkcijas attīstīšana Teilora rindā5.4. Lorāna rindas: Lorāna rindas īpšības, funkcijas attīstīšana Lorāna rindā

6.Analītiskais turpinājums 6.1. Analītisko funkciju uzdošanas veidi: analītisko funkciju uzdošana atklātā veidā, analītisko funkciju uzdošana implicītā veidā 6.2. Analītiskā turpinājuma definīcija un īpašības 6.3. Analītiskā turpinājuma praktiskā realizācija 6.4. Analītiskā turpinājuma lietojumi7. Singulārie punkti un to klasifikācija 7.1. Singulāro punktu definīcija un klasifikācija 7.2. Vienvērtīga rakstura singulāro punktu pazīmes 8. Rezidiji un to atrašana

8.1. Rezidiju definīcija8.2. Košī rezidiju teorēma8.3. Rezidiju aprēķināšana

9. Rezidiju lietojumi integrāļu atrašanai9.1. Rezidiju lietojumi noteikto integrāļu aprēķināšanā9.2. Integrāļu galvenās vērtības aprēķināšana9.3. Nenoteikto integrāļu aprēķināšana


N.p.k. Tēma

Darba formas



1. Kompleksie skaitļi un darbības

101

ar tiem. Komplekso skaitļu definīcija un īpašības. Algebriskās darbības ar kompleksiem skaitļiem. Komplekso skaitļu ģeometriskā interpretācija. Komplekso skaitļu trigonometriskā un eksponentforma forma.

Lekcija UzdevumiSemināra jautājumi

[1], [3], [4], [6], [10]

2. Transcendentās darbības ar kompleksiem skaitļiem: eksponentoperācija, trigonometriskās un hiperboliskās operācijas, logaritms kompleksajā plaknē, inversās trigonometriskās un hipoerboliskās operācijas

Seminārs Mājas darbs [1], [3], [4], [6], [10]

3. Komplesie skaitļi un darbība ar tiem

Praktiskie darbi

Vingrinājumi kontroldarbam

[1], [3], [4], [6],[10]

4. Komplesie skaitļi un darbība ar tiem

KontroldarbsSemināra jautājumi

[1], [3], [4], [6], [10]

5. Kompleksās plaknes svarīgākās kopas un jēdzieni: līnijas kompleksajā plaknē, apgabali kompleksajā plaknē, bezgalīgi tālā punkta jēdziens. Kompleksā mainīgā funkcijas definīcija. Kompleksā mainīgā funkcijas robeža. Kompleksā mainīgā funkcijas nepārtrauktība.

Seminārs Mājas darbs [1], [3], [4], [6],[10]

6. Kompleksā mainīgā funkcijas atvasinājums: atvasinājuma definīcija un atvasināšanas kārtulas; atvasinājuma eksistences nepieciešamie un pietiekamie nosacījumi.

Seminārs Uzdevumi [1], [3], [4], [6], [10]

7. Atvasinājuma ģeometriskā interpretācija.Konformie attēlojumi un to īpašības

Lekcija Mājas darbs [1], [3], [4], [6], [10]

8. Kompleksā mainīgā funkcijas atvasinājums

Praktiskie darbi

Mājas darbs [1], [3], [4], [6], [10]

9. Pamatelementārās funkcijas

102

kompleksajā plaknē. Lineārā funkcija. Daļveida lineārā funkcija. Pakāpes funkcija ar veselu kāpinātāju.

Lekcija Mājas darbs [16]

10. Eksponentfunkcija, trigonometriskās un hiperboliskās funkcija un logaritmiskās funkcijas kompleksajā plaknē. Vispārīgā pakāpe un vispārīgā eksponentfunkcija.


11. Pamatelemēntārās funkcijas kopmpleksajā plaknē.

Pārskats [1], [3], [4], [6, [10]]

12. Integrālis kompleksajā plaknē. Integrāļa definīcija un īpašības. Integrāļa aprēķināšana. Košī teorēma.


13. Integrāļu aprēķināšana. Praktiskie darbi

Uzdevumi [1], [3], [4], [6], [10]

14. Integrālis ar mainīgu augšējo robežu. Ņūtona – Leibnica formula. Košī integrālā formula.


15. Integrāļu aprēķināšana Praktiskie darbi

Uzdevumi [1], [3], [4], [6],[10]

16. Integrālis kompleksajā plaknē Kontroldarbs

Semināra jautājumi

[1], [3], [4], [6],[10]

Integrālis kompleksajā plaknē Pārskats [1], [3], [4], [6],[10]

17. Rindas kompleksajā plaknē. Skaitļu rindas Funkciju rindas: funkciju rindu vienmērīgā konverģence, funkciju rindas summas vispārīgās īpašības.

Seminārs Mājas darbs [1], [3], [4], [6], [10]

18. Pakāpju rindas: pakāpju rindas īpašības, funkcijas attīstīšana Teilora rindā.


19. Funkcijas attīstīšana Teilora rindā.

Praktiskie darbi

Uzdevumi [1], [3], [4], [6], [10]

20. Lorāna rindas, Lorāna rindas īpšības, funkcijas attīstīšana Lorāna rindā.


21. Funkcijas attīstīšana Lorāna rindā.

Praktiskie darbi

Uzdevumi [1], [3], [4], [6], [10]

22. Analītiskais turpinājums. Analītisko funkciju uzdošanas veidi: analītisko funkciju uzdošana atklātā veidā, analītisko funkciju uzdošana implicītā veidā. Analītiskā

Lekcija Mājas darbsSemināra jautājumi

[2], [3], [4], [6], [10]

103

turpinājuma definīcija un īpašības. Analītiskā turpinājuma praktiskā realizācija. Analītiskā turpinājuma lietojumi.

23. Analītiskā turpinājuma praktiskā realizācija. Analītiskā turpinājuma lietojumi.

Praktiskie darbi


[2], [3], [4], [6], [10]

24. Analītiskais turpinājums Seminārs [2], [3], [4], [6], [10]

25. Singulārie punkti un to klasifikācija. Vienvērtīga rakstura singulāro punktu pazīmes.


[2], [3], [4], [6], [10]

26. Singulārie punkti un to klasifikācija. Singulāro punktu noteikšana.

Praktiskie darbi

Uzdevumi [2], [3], [4], [6], [10]

27. Singulārie punkti un to klasifikācija

Kontroldarbs

28. Rezidiji un to atrašana. Rezidiju definīcija. Košī rezidiju teorēma.

Lekcija Mājas darbs[2], [3], [4], [6], [10]

29. Rezidiju aprēķināšana. Praktiskie darbi

Uzdevumi [2], [3], [4], [6], [10]

30. Rezidiju lietojumi noteikto integrāļu aprēķināšanā. Integrāļu galvenās vērtības aprēķināšana.

Praktiskie darbi

Uzdevumi [2], [3], [4], [6], [10]

31. Nenoteikto integrāļu aprēķināšana

Praktiskie darbi

UzdevumiSemināra jautājumi

[2], [3], [4], [6], [10]

32. Rezidiji to aprēķināšana un lietojumi integrāļu noteikšanā

Seminārs [2], [3], [4], [6], [10]


104

9. Pamatliteratūra1. T. Cīrulis, D. Cīrule. Kompleksā mainīgā funkciju teorijas 1.d., R.: LVU, 2003. – 155

lpp.2. T. Cīrulis, D. Cīrule. Kompleksā mainīgā funkciju teorijas 2.d., R.: LVU, 2003. – 156

– 321 lpp.3. T. Cīrulis, Dz. Damberga. Kompleksā mainīgā funkciju teorijas metodes. R.: LVU,

1992. – 130 lpp.4. T.Cīrulis, O.Dzenītis. Kompleksā mainīgā funkciju teorija piemēros. R.: Zvaigzne,

1983. – 329 lpp.5. E. Kronbergs, P. Rivža, Dz. Bože. Augstākā matemātika. 2. Daļa. – R.: Zvaigzne,

1988. – 527 lpp.6. K.Šteiners . Augstākā matemātika, 4. d., – Zvaigzne ABC, 2001. – 208 lpp.7. Маркушевич A.И. Введение в теорию аналитических функций. М.:

Просвещение, 1977. – 320 с.8. Маркушевич A.И. Краткий курс теории аналитических функций. М.: Наука,

1974. – 335 с.9. Евграфов М.А., Бежанов К.А., Сидаров Ю.В., Федорюк М.В., Шабунин М.И.

Сборник задач по теории аналитических функций. М.: Наука, 1972.K. Dobelis. Analītisko funkciju teorija. – Liepāja, LPI, 1987. – 77. lpp.

105

Pārbaudes veids Realizācija KritērijiStarpnovērtējums Divi pārskati par

norādīto tēmuKonspektīvs, loģisks vielas izklāsts

Divi kontroldarbi Jāuzraksta kontroldarbsPatstāvīgā darba uzdevumi – katram studentam dots uzdevumu komplekts

Jāatrisina uzdevumi

Mājas darbs Uzdevumi par konkrēto vielu

Semināri Jāsagatavo semināru jautājumiEksāmens (eksāmenu var kārtot studentu, kuri ir sekmīgi izpildījuši visus starpnovērtējumus)

Rakstveidā Divi teorijas jautājumi, viens uzdevums

DIFERENCIĀLVIENĀDOJUMI(PARASTIE UN PARCIĀLIE)

Matemātikas un informātikas katedras docentsDr.math. Kārlis Dobelis


Matemātika



5 KRP80 stundas(4.sem. – 3 KRP, 48 stundas; 5.sem. – 2 KRP, 32 stundas)


Matemātiskās analīzes kurss, Lineārās algebras kurss

5. Mērķis Iepazīstināt studentus ar parasto diferenciālvienādojumu un diferenciālvienādojumu sistēmu teorijas pamatjautājumiem. Dot ieskatus parciālo diferenciālvienādojumu un to atrisināšanas pamatjautājumos.

6. Uzdevumi Iemācīt: parasto diferenciālvienādojumu teorijas

pamatjēdzienus atpazīt un atrisināt parasto diferenciālvienādojumu

pamata tipus n-tās kārtas lineāro diferenciālvienādojumu teorijas

pamatjautājumus un atrisināšanas metodes diferenciālvienādojumu sistēmu pamatjēdzienus un

atrisināšanas metodesIepazīstināt studentus ar parciālo diferenciālvienādojumu pamatjēdzieniem un to atrisināšanas metodēm

7. Kursa satursPriekšmeta saturs:1. Pirmās kārtas diferenciālvienādojumi

1.1. Pirmās kārtas diferenciālvienādojumu pamatjēdzieni1.2. Diferenciālvienādojumu atrisināšana ar mainīgo atdalīšanas metodi1.3. Pirmās kārtas homogēnie diferenciālvienādojumi1.4. Pirmās kārtas lineārie diferenciālvienādojumi1.5. Bernulli diferenciālvienādojums1.6. Eksaktie diferenciālvienādojumi. Integrējošais reizinātājs1.7. Diferenciālvienādojumu atrisinājuma eksistences un unitātes teorēma1.8. Jēdziens par diferenciālvienādojumu tuvinātu atrisināšanu

2. Augstāku kārtu diferenciālvienādojumi2.1. Augstāku kārtu diferenciālvienādojumu teorijas pamatjēdzieni2.2. Otrās kārtas diferenciālvienādojumi, kuriem var pazemināt kārtu2.3. Lineāru homogēnu otrās kārtas diferenciālvienādojumu atrisinājumu īpašības 2.4. Lineāri homogēni otrās kārtas diferenciālvienādojumi ar konstantiem koeficientiem.

Eilera metode2.5. Augstākas kārtas lineāra homogēna diferenciālvienādojuma atrisināšana

106

2.6. Lineāra nehomogēna diferenciālvienādojuma vispārīgais atrisinājums2.7. Lineāra nehomogēna diferenciālvienādojuma partikulārā atrisinājuma atrašana

2.7.1. Nenoteikto koeficientu metode2.7.2. Lagranža konstantu variāciju metode

3. Diferenciālvienādojumu sistēmas 3.1. Diferenciālvienādojumu sistēmu pamatjēdzieni3.2. Diferenciālvienādojumu sistēmu atrisināšana ar izslēgšanas metodi3.3. Lineāras diferenciālvienādojumu sistēmas3.4. Lineāras homogēnas diferenciālvienādojumu sistēmas ar konstantiem koeficientiem

atrisināšana ar Eilera metodi3.5. Lineāras nehomogēnas diferenciālvienādojumu sistēmas ar konstantiem

koeficientiem atrisināšana 4. Pirmās kārtas parciālie diferenciālvienādojumi

4.1. Pirmās kārtas parciālo diferenciālvienādojumu pamatjēdzieni; parciālo diferenciālvienādojumu klasifikācija

4.2. Homogēna lineāra parciāla diferenciālvienādojuma atrisināšana4.3. Kvazilineārā parciālā diferenciālvienādojuma redukcija uz homogēnu lineāru

parciālo diferenciālvienādojumu4.4. Kvazilineārā parciālā diferenciālvienādojumu vispārīgais un partikulārais

atrisinājums4.5. Jēdziens par nelineāriem parciāliem diferenciālvienādojumiem. Lineārie un

kvazilineārie parciālie diferenciālvienādojumi5. Parciālo otrās kārtas diferenciālvienādojumu klasifikācija un redukcija kanoniskā formā

5.1. Otrās kārtas parciālo diferenciālvienādojumu klasifikācija pēc to linearitātes5.2. Parciālo diferenciālvienādojumu ar diviem argumentiem tipi

6. Parciālie otrās kārtas diferenciālvienādojumi kā fizikālu procesu matemātiskie modeļi 6.1.Stīgas svārstību vienādojums 6.2. Siltuma vadīšanas vienādojums 6.3. Stacionārais siltuma vadīšanas vienādojumsMatemātiskās fizikas problēmas, to tipi, korektība un dažādu problēmu saistība

7.1. Papildnosacījumi un matemātiskās fizikas problēmu tipi7.2. Matemātiskās fizikas problēmu korektība7.3. Matemātiskās fizikas problēmu klasiskais atrisinājums

8. Problēmas stīgas svārstību vienādojumam 8.1. Furjē metode jauktā veida problēmai stīgas svārstību vienādojumam 8.2. Jauktā veida problēmas atrisinājuma fizikālā interpretācijaKošī problēma siltuma vadīšanas vienādojumam

9.1. Jauktā veida problēmas atrisinājuma iegūšana un tā pārbaude9.2. Jauktā veida problēmas atrisinājuma korektība un maksimuma princips


N.p.k. Tēma

Darba formas



4.semestris1. Pirmās kārtas

diferenciālvienādojumi:Pirmās kārtas diferenciālvienādojumu pamatjēdzieni: kārta, vispārīgais

LekcijaUzdevumu komplekts

[6], [7], [9]

107

atrisinājums, sākuma nosacījumi, partikulārais atrisinājums, vispārīgais integrālis; atrisinājuma ģeometriskā interpretācija, virziena lauks, izoklīnas. Vienādojumi ar atdalāmiem mainīgiem.

2. Pirmās kārtas homogēnie diferenciālvienādojumi.

Praktiskiedarbi

Uzdevumu komplekts

[6], [7], [9]

3.Pirmās kārtas lineārie diferenciālvienādojumi.Bernulli diferenciālvienādojums.

Lekcija Uzdevumu komplekts

[6], [7], [9]

4. Eksaktie diferenciālvienādojumi. Integrējošais reizinātājs.

Lekcija Uzdevumu komplekts

[6], [7], [9]

5. Eksaktie diferenciālvienādojumi. Integrējošais reizinātājs.

Praktiskie darbi

Uzdevumi [6], [7], [9]

Pirmās kārtas diferenciālvienādojumu risināšana.

Kontrol-darbs

Uzdevumi [6], [7], [9]

6. Pirmās kārtas diferenciālvienādojumu sastādīšanas un atrisināšanas piemēri.

Praktiskie darbi

Uzdevumi [6], [7], [9]

7. Diferenciālvienādojuma atrisinājuma eksistences un unitātes teorēma.


[1], [2], [6], [7], [9]

8. Diferenciālvienādojuma atrisinājuma eksistences un unitātes teorēma.

Seminārs Vingrinā – jumi

[1], [2], [6], [7], [9]

9. Jēdziens par diferenciālvienādojumu tuvinātu atrisināšanu.


[6], [7], [9]

10. Diferenciālvienādojumu tuvinātas atrisināšanas metodes.

Seminārs Uzdevumi [6], [7], [9]

Pirmās kārtas diferenciālvienādojumi un to atrisināšana.

Pārskats

11. Augstāku kārtu diferenciālvienādojumi:pamatjēdzieni, otrās kārtas diferenciālvienādojumi, kuriem


[6], [7], [9]

108

var pazemināt kārtu.12. Augstāku kārtu

diferenciālvienādojumu atrisināšanas metodes.

Praktiskie darbi

Uzdevumi [6], [7], [9]

13. Lineāru homogēnu otrās kārtas diferenciālvienādojumu atrisinājumu īpašības.

Seminārs Uzdevumi [6], [7], [9]

14.. Lineāri homogēni otrās kārtas diferenciāvienādojumi ar konstantiem koeficientiem. Eilera metode.

Lekcija Uzdevumi [6], [7], [9]

15.Augstākas kārtas lineāra homogēna diferenciālvienādojumuar konstantiem koeficientiem atrisināšana.

Praktiskie darbi

Uzdevumi [6], [7], [9]

16.

Lineāra nehomogēna diferenciālvienādojuma vispārīgais atrisinājums.Lineāra nehomogēna diferenciālvienādojuma partikulārā atrisinājuma atrašana ar nenoteikto koeficientu metodi.


[6], [7], [9]

17.Lineāra nehomogēna diferenciālvienādojuma partikulārā atrisinājuma atrašana ar nenoteikto koeficientu metodi.

Praktiskie darbi

Uzdevumi [6], [7], [9]

18.Lineāra nehomogēna diferenciālvienādojuma partikulārā atrisinājuma atrašana ar Lagranža konstanšu variāciju metodi.

LekcijaSemināra jautājumiUzdevumi

[6], [7], [9]

19. Lineāra nehomogēna diferenciālvienādojuma partikulārā atrisinājuma atrašana ar Lagranža konstanšu variāciju metodi.

Praktiskie darbi

Uzdevumi[6], [7], [9]

Pārskats par augstākas kārtas lineāru nehomogēnu diferenciālvienādojumu ar konstantiem koeficientiem atrisināšanu.

Pārskats [6], [7], [9]

20. Augstākas kārtas lineāru nehomogēnu

diferenciālvienādojumu ar konstantiem koeficientiem

Kontrol – darbs

109

atrisināšanu.

21.Diferenciālvienādojumu sistēmas pamatjēdzieni.Diferenciālvienādojumu sistēmu atrisināšana ar izslēgšanas metodi.

Lekcija Uzdevumi [6], [7], [9]

Diferenciālvienādojumu sistēmu atrisināšana ar izslēgšanas metodi.

Praktiskie darbi Uzdevumi [6], [7], [9]

22.Lineāras diferenciālvienādojumu sistēmas.Lineāras homogēnas diferenciālvienādojumu sistēmas ar konstantiem koeficientiem atrisināšana ar Eilera metodi.


[6], [7], [9]

23.Lineāras homogēnas diferenciālvienādojumu sistēmas ar konstantiem koeficientiem atrisināšana ar Eilera metodi.


24.Lineāras nehomogēnas diferenciālvienādojumu sistēmas ar konstantiem koeficientiem atrisināšana.


Eksāmens5.semestris

1.Pirmās kārtas parciālie diferenciālvienādojumi.Pirmās kārtas parciālo diferenciālvienādojumu pamatjēdzieni. Homogēna lineāra parciālādiferenciālvienādojuma atrisināšana. Partikulārā atrisinājuma atrašana, ievērojot sākuma nosacījumus.

Lekcija Semināra jautājumi, uzdevumi

[3]

2 Parciālo diferenciālvienādojumu pamatjēdzieni. Homogēna lineāra parciāla diferenciālvienādojuma atrisināšana.


[3]

3.Kvazilineārā parciālā diferenciālvienādojuma redukcija uz homogēnu lineāru parciālo


[3]

110

diferenciālvienādojumu.Kvazilineārā parciālā diferenciālvienādojumu vispārīgais un partikulārais atrisinājums.

5.Jēdziens par nelineāriem parciāliem diferenciāliemvienādojumiem. Lineārie un kvazilineārie parciālie diferenciālvienādojumi.

LekcijaSemināra jautājumi [3]

6. Pirmās kārtas parciālie diferenciālvienādojumi.

Praktiskie darbi

Uzdevumi [3]

Pirmās kārtas parciālie diferenciālvienādojumi.

Kontrol – darbs

7.Parciālo otrās kārtas diferenciālvienādojumu klasifikācija un redukcija kanoniskā formā. Otrās kārtas parciālo diferenciālvienādojumu klasifikācija pēc to linearitātes. Parciālo diferenciālvienādojumu ar diviem argumentiem tipi.

Lekcija Uzdevumi [3, [4]

8. Parciālie diferenciālvienādojumi ar diviem argumentiem.

Praktiskie darbi

Uzdevumi [3, [4]

Otrās kārtas parciālie diferenciālvienādojumi

Pārskats [3, [4]

9.

Parciālie otrās kārtas diferenciālvienādojumi kā fizikālu procesu matemātiskie modeļi. Stīgas svārstību vienādojums. Siltuma vadīšanas vienādojums. Stacionārais siltuma vadīšanas vienādojums.


10. Parciālie otrās kārtas diferenciālvienādojumi kā fizikālu procesu matemātiskie modeļi.


[4]

11.

Matemātiskās fizikas problēmas, to tipi, korektība un dažādu problēmu saistība. Papildnosacījumi un matemātiskās fizikas problēmu tipi. Matemātiskās fizikas problēmu korektība. Matemātiskās fizikas problēmu


111

klasiskais atrisinājums.

12.Problēmas stīgas svārstību vienādojumam. Furjē metode jauktā veida problēmai stīgas svārstību vienādojumam. Jauktā veida problēmas atrisinājuma fizikālā interpretācija.

Lekcija Semināra jautājumi [4]

13. Furjē metode jauta tipa problēmu atrisināšanā.

Praktiskie darbi

Uzdevumi [4]

14. Košī problēma siltuma vadīšanas vienādojumam.Jauktā veida problēmas atrisinājuma iegūšana un tā pārbaude. Jauktā veida problēmas atrisinājuma korektība un maksimuma princips.

Lekcija Semināra jautājumi [4]

15. Parciālie otrā kārtas diferenciālvienādojumi kā fizikālu procesu matemātiskie modeļi.

Pārskats [3], [4]

16. Parciālie otrā kārtas diferenciālvienādojumi kā fizikālu procesu matemātiskie modeļi.

Seminārs [3], [4]

Eksāmens8. Zināšanu novērtēšana

112

9. Pamatliteratūra1. Buiķis. Matemātiskās fizikas vienādojumi. Pamatjautājumi, R.: SIA "Mācību grāmata,

2003. – 57 lpp.2. S. Čerāne. Diferenciālvienādojumu kurss. Rīga, LVU, 1980. – 167 lpp.3. E. Kronbergs, P.Rivža, Dz. Bože. Augstākā matemātika 2. d. – R.: Zvaigzne, 1988. –

527 lpp.4. D. Bože, L. Biezā, B. Siliņa, A.Strence. Uzdevumu krājums augstākajā matemātikā. –

R.: Zvaigzne ABC, 1996. – 328 lpp.5. Šteiners K. Augstākā matemātika. IV daļa. Rīga, Zvaigzne ABC, 1999. – 167 lpp.6. Потрягин Л.С. Обыкновенные дифференциальные уравнения. М.: Наука, 1970. –

331 с.7. Петровский А.И.Т. Лекции по теории обыкновенных дифференциальных

уравнений. М.: Наука, 1970. – 279 с.8. Bogdanov J.S. Ļekcii po diferenciaļnim uravņeņijam. Minsk. Višeišaja škola, 1997. –

239 str.9. Martha L. Abell, James . Braselton. Mathematica by Example 3 rd Edition USA

Californija, 2004. – 571 pp.

113

Pārbaudes veids Realizācija KritērijiStarpnovērtējums Patstāvīgā darba uzdevumi Katram studentam jāizpilda savs

uzdevumu komplektsStarpnovērtējums Kontroldarbs Uzdevumi par attiecīgām tēmāmStarpnovērtējums Pārskati Konspektīvs, loģisks vielas

izklāstsStarpnovērtējums Semināri Jāsagatavo semināra jautājumi

Pie eksāmena tiek pielaisti studenti, kuri ir izpildījuši visus patstāvīgos darbus un aktīvi piedalījušies semināros

Eksāmens (parasto diferenciālvienādojumu teorijā)

Rakstiski Divi teorijas jautājumi viens uzdevums

Starpnovērtējums Pārskati Konspektīvs loģisks vielas izklāsts

Kontroldarbs Uzdevumi par attiecīgo tēmuSemināri Jāsagatavo semināra jautājumi

Eksāmens (parciālo diferenciālvienādojumu teorijā)

Rakstiski Divi teorijas jautājumi

LINEĀRĀ ALGEBRAMatemātikas un informātikas katedras lektore

Mg.paed. Aija Kukuka


Matemātika





Vidusskolas kurss algebrā

5. Mērķis 1. dot pamatzināšanas lineārās algebras kursā,2. izprast algebras un ģeometrijas saistību,3. veicināt loģiskās domāšanas attīstību.

6. Uzdevumi 1. saistīt skolā iegūtās zināšanas ar atbilstošajiem augstākās matemātikas jautājumiem,2. apgūt kursā paredzēto teoriju un prasmi studēt,izmantot teorētiskās zināšanas uzdevumu risināšanā.

Kursa saturs7. Priekšmeta saturs:

1. Matricas un determinanti a. Galīgas kopas permutācijas. Matricas. b. Darbības ar matricām. c. Matricu elementārie pārveidojumi. Matricas rangs.d. Determinanti. Determinantu īpašības. e. Determinantu aprēķināšanas metodes: ar trijstūra formulu determinantu

izvirzīšana pēc rindiņas vai kolonas, pārveidošana par trijstūrveida determinantu, Vandermonda determinants.

f. Inversā matrica. g. Gausa-Žordāna metode inversās matricas noteikšanai.h. Tabulu procesora izmantošana matricu un determinantu aprēķinos.

2. Lineāru vienādo-jumu sistēmasa. LVS pamatjēdzieni; sistēmu ekvivalence. n lineāru vienādojumu sistēma

ar n nezināmajiem. Matricu vienādojums.b. Gausa metode m lineāru vienādojumu sistēmas ar n nezināmiem

atrisināšana. Krāmera formulas.c. Vienādojumu sistēmas saderība, saderības pētīšana atkarībā no

parametriem.d. Vienādojumu sistēmas saderības pētīšana, izmantojot rangu. Kronekera -

Kapelli teorēma. Homogēnās sistēmas. Krāmera vienādojumu sistēma.3. Vektoru algebra

a. Vektori plaknē. b. Darbības ar vektoriem.c. Koordinātu sistēmas: afīnā, Dekarta taisnleņķa un polārā koordinātu

sistēma.

114

d. Rādiusvektors. Vektora koordinātas plaknē.e. Darbības ar vektoriem koordinātu formā. f. Vektora garums.

g. Nogriežņa dalīšana dotajā attiecībā.h. Vektoru skalārā reizināšana. Leņķis starp vektoriem.i. Pierādījuma uzdevumi.

4. Lineārā telpa

a. Lineārās telpas jēdziens; lineāro telpu modeļi. b. Vektora koordinātas. c. Apakštelpas; lineārās varietātes.d. Lineāro telpu izomorfisms. e. Lineārie operatori. Lineāro operatoru matricu pieraksts. Operatora

matricas transformācijas. f. Lineāro operatoru īpašvērtības un īpašvektori. g. Eiklīda telpas jēdziens.h. Saistītie operatori; pašsaistītie operatori. Pašsaistīta operatora matricas

reducēšana diagonālajā formā. i. Bilineārās funkcijas un kvadrātiskās formas. j. Kvadrātiskas formas reducēšana kanoniskā veidā. k. Kompleksās Eiklīda telpas; unitārās telpas un unitārie operatori.

Organizācija un struktūra:bez norādītās literatūras ir pieejams studiju materiāls virtuālajā studiju vidē. Students teoriju par norādītajām praktiskā darba tēmām sagatavo patstāvīgi.

Tēma N.p.k. Praktisko darbu tēma

Patstāvīgais darbs1. MATRICAS UN DETERMI-NANTI

1. Galīgas kopas permutācijas. Matricas. Darbības ar matricām. Matricu elementārie pārveidojumi. Matricas rangs.

Katrā tēmā virtuālajā studiju vidē ir ievietots uzdevumu komplekts patstāvīgai risināšanai.

2. Determinanti. Determinantu īpašības. Determinantu aprēķināšana ar trijstūra formulu.

3. Citas determinantu aprēķināšanas metodes: determinantu izvirzīšana pēc rindiņas vai kolonas, pārveidošana par trijstūrveida determinantu, Vandermonda determinants.

4. Inversā matrica. 5. Tabulu procesora izmantošana matricu

un determinantu aprēķinos.6. Gausa-Žordāna metode inversās

matricas noteikšanai.7. 1. pārbaudes darbs

2. LINEĀRU VIENĀDO-JUMU SISTĒMAS

8. LVS pamatjēdzieni; sistēmu ekvivalence. n lineāru vienādojumu sistēma ar n nezināmajiem. Matricu vienādojums.

9. Gausa metode m lineāru vienādojumu sistēmas ar n nezināmiem atrisināšana. Krāmera formulas.

10. Vienādojumu sistēmas saderība,

115

saderības pētīšana atkarībā no parametriem.

11. Vienādojumu sistēmas saderības pētīšana, izmantojot rangu. Kronekera - Kapelli teorēma. Homogēnās sistēmas. Krāmera vienādojumu sistēma.

12. 2. pārbaudes darbs3. VEKTORU ALGEBRA

13. Vektori plaknē. Darbības ar vektoriem.14. Koordinātu sistēmas: afīnā, Dekarta

taisnleņķa un polārā koordinātu sistēma. Rādiusvektors. Vektora koordinātas plaknē.

15. Darbības ar vektoriem koordinātu formā. Vektora garums.

16. Nogriežņa dalīšana dotajā attiecībā.17. Vektoru skalārā reizināšana. Leņķis

starp vektoriem.18. Pierādījuma uzdevumi.19. 3. pārbaudes darbs

4. LINEĀRĀ TELPA

20. Lineārās telpas jēdziens; lineāro telpu modeļi. Vektora koordinātas. Apakštelpas; lineārās varietātes.

21. Lineāro telpu izomorfisms. Lineārie operatori. Lineāro operatoru matricu pieraksts. Operatora matricas transformācijas.

22. Lineāro operatoru īpašvērtības un īpašvektori. Eiklīda telpas jēdziens.

23. Saistītie operatori; pašsaistītie operatori. Pašsaistīta operatora matricas reducēšana diagonālajā formā.

24. Bilineārās funkcijas un kvadrātiskās formas. Kvadrātiskas formas reducēšana kanoniskā veidā. Kompleksās Eiklīda telpas; unitārās telpas un unitārie operatori.

Zināšanu novērtēšana8. Pārbaudes darbos

1. pirms pārbaudes darba jāizpilda tests virtuālajā studiju vidē par pārbaudes darba tēmas teoriju (ieskaitīts, ja atbildētas vismaz 2/3 no jautājumu skaita).

2. jārisina uzdevumi (var izmantot izrakstītas formulas). Visiem uzdevumiem jābūt pēc sekojošas struktūras: dotais, aprēķināmais, izvēlētā formula ar lietoto apzīmējumu aprakstu, aprēķins, atbilde.

Pozitīvi vērtējumi visos pārbaudes darbos dod iespēju kārtot eksāmenu. Eksāmenā jāparāda zināšanas teorijā un teorijas pielietojumā.

9. Pamatliteratūra

116

1. Bože Dz., Rivže P., Kronbergs E. Augstākā matemātika 1. daļa.- R.: Zvaigzne, 1988.2. Šteiners K., Siliņa B. Augstākā matemātika 1. daļa Algebras elementi. 2. nodaļa Vektori.- R.: apgāds “Zvaigzne ABC”, 1997.3. Šteiners K., Siliņa B. Augstākā matemātika 2. daļa Analītiskā ģeometrija. Lineārās telpas. Lineārās transformācijas.-R.: apgāds “Zvaigzne ABC”, 1998.4. Grossman, Stanley I. Elementary linear algebra, printed in the USA, 1984.

Papildliteratūra1. Bogomolovs N. Matemātikas uzdevumi tehnikumiem.- R.: Zvaigzne, 1989.2. Buiķis M., Siliņa B. Matemātika: definīcijas, formulas, aprēķinu algoritmi. R.,

Zvaigzne ABC, 1997. 3. Uzdevumu krājums augstākajā matemātikā. R.: Zvaigzne, 1984, 1986. (vairāki izd.). 4. Fong Y., Y. Wang. Calculus. Springer: Berlin a. c., 2000.

117

POLINOMU ALGEBRAMatemātikas un informātikas katedras docente

Dr.paed. Vaira Kārkliņa


Matemātika





Lineārās algebras kurss

5. Mērķis Iepazīstināt studentus ar polinomu algebras pamatjēdzieniem un to izmantošanas iespējām.

6. Uzdevumi Apgūt: polinomu algebras teorijas pamatjēdzienus pielietot teoriju praktisku algebras uzdevumu

risināšanai7. Kursa saturs

Priekšmeta saturs:1. Polinomi ar vienu mainīgo.Pamatjēdzieni.

1.1. Polinoma saknes. 1.2. Polinomu vienādība.1.3. Polinomu gredzens.1.4. Polinoma formālais atvasinājums un izvirzīšana pēc binoma pakāpēm.

2. Polinomu dalāmibas teorija.2.1. Polinomu lielākais kopīgais dalītājs.2.2. Polinomu mazākais kopīgais dalāmais.2.3. Polinomu lielākā kopīgā dalītāja izteikšana lineārā formā.2.4. Polinomu rezultante un tās pielietojumi.

3. Ireducibli polinomi.3.1. Polinoma sadalīšana normētu ireduciblu polinomu reizinājumā un sadalījuma

unitāte.3.2. Ireduciblo reizinātāju atrašana.

4. Polinoma saknes.4.1. Polinoma racionālās saknes. Eizenšteina kritērijs.4.2. Polinoma reālās saknes. Šturma teorēma.4.3. Vjeta formulas.4.4. 3.pakāpes vienādojumi.4.5. 4. pakāpes vienādojumi.4.6. Algebras pamatteorēma.

5. Polinomi ar vairākiem mainīgiem.5.1. Polinomu ar vairākiem maiņīgiem gredzens.5.2. Simetriski polinomi.5.3. Polinoma izteikšana ar elementāriem sinetriskiem polinomiem.5.4. Elementāro simetrisko polinomu izmantošana uzdevumu risināšanā.

6. Algebriski un transcendenti skaitļi.

118

6.1.Algebrisko skaitļu lauks.6.2. Atbrīvošanās no iracionalitātes saucējā.6.3. Vienādojumu atrisinātība ar radikāļiem. Konstrukcijas uzdevumu neatrisināmība.


N.p.k. Tēma

Darba formas



1. Polinomi ar vienu mainīgo.Pamatjēdzieni.Polinoma saknes. Polinomu vienādība.

lekcija Semināra jautājumi

[1]; [5]

2. Polinomu gredzens. seminārs Vingrinājumi [1]; [5]

3.Polinoma formālais atvasinājums un izvirzīšana pēc binoma pakāpēm.

praktiskie darbi


[1]; [5]

4. Polinomu dalāmibas teorija.Polinomu lielākais kopīgais dalītājs.

seminārs Semināra jautājumi

[1]; [3]; [5]

5. Polinomu mazākais kopīgais dalāmais.

seminārs Uzdevumi [1]; [7]

6. Polinomu lielākā kopīgā dalītāja izteikšana lineārā formā.

lekcija Uzdevumi [1]; [5]; [7]

Kontroldarbs7. Polinomu rezultante un tās

pielietojumi. praktiskie darbi

Uzdevumi [3]; [5]

8. Ireducibli polinomi.Polinoma sadalīšana normētu ireduciblu polinomu reizinājumā un sadalījuma unitāte.

lekcija Uzdevumi [3]; [5]

9. Ireduciblo reizinātāju atrašana. praktiskie darbi

Uzdevumi [7]

10. Polinoma saknes.Polinoma racionālās saknes. Eizenšteina kritērijs.

lekcija Vingrinājumi [1]; [3]; [5]

11. Polinoma reālās saknes. Šturma teorēma.

praktiskie darbi


[1]; [5]

12. Vjeta formulas. seminārs Vingrinājumi [1]; [5]Kontroldarbs

13. 3.pakāpes vienādojumi. praktiskie darbi

Uzdevumi [1]; [3]; [7]

14. 4. pakāpes vienādojumi. praktiskie darbi

Uzdevumi [1]; [3]; [7]

15. Algebras pamatteorēma. lekcija Vingrinājumi [1]; [5]Kontroldarbs

16. Polinomi ar vairākiem mainīgiem.Polinomu ar vairākiem


[1]; [5]; [6]

119

mainīgiem gredzens. 17. Simetriski polinomi. seminārs Vingrinājumi [1]; [5]; [6]18. Simetriska polinoma

izteikšana ar elementāriem sinetriskiem polinomiem.

praktiskie darbi

Uzdevumi [7]

19. Elementāro simetrisko polinomu izmantošana uzdevumu risināšanā.

praktiskie darbi

Uzdevumi [7]

Kontroldarbs20. Algebriski un transcendenti

skaitļi.Algebrisko skaitļu lauks.

lekcija Vingrinājumi [1]; [4]

21. Atbrīvošanās no iracionalitātes saucējā.

praktiskie darbi

Uzdevumi [3]; [5]

22. Vienādojumu atrisinātība ar radikāļiem.


[3]; [4]; [5]

23. Konstrukcijas uzdevumu neatrisināmība

seminārs Uzdevumi [3]; [4]; [5]


9. Pamatliteratūra1. Š. Mihelovičs. Lekcijas polinomu algebrā.- R.: Latvijas universitāte.- 1990.-103 lpp.2. V. Sprūde. Simetriskie vienādojumi skolas matemātikas kursā.- Liepāja, LPA

rotaprints. -1994.- 20 lpp.3. L.J.Okunev. Visšaja algebra.- M.: Prosveščenie, 1966.- 235 lpp.4. A. Bērziņš. Algebra.- R.: Latvijas universitāte, 2001.-81 lpp.5. E.B.Vinberg. Algebra mnogočļenov. –M.: Prosvečeņie, -1980.-174 lpp.6. L.J. Kuļikov. Algebra i teorija čisel.- M.: Visšaja škola, 1979.-559 lpp.7. A.I. Kostrikin. Sbornik zadač po algebre.- M.: Nauka, 1987.- 351 lpp.8. D.Davidson, M.Landau.Algebra. USA, Prentice-Hall, 1992.-612lpp.

120

Pārbaudes veids Realizācija KritērijiStarpnovērtējums (iesk/neiesk) Patstāvīgā darba

uzdevumiUzdevumi par attiecīgām tēmām

Starpnovērtējums (iesk/neiesk) Kontroldarbs Uzdevumi par attiecīgām tēmām

Starpnovērtējums (iesk/neiesk) Semināri Jāsagatavo semināra jautājumi

Eksāmens (10 ballu sistēma) Rakstiski Pie eksāmena tiek pielaisti studenti, kuri ir izpildījuši visus patstāvīgos darbus un aktīvi piedalījušies seminārosDivi jautājumi un viens uzdevums

MATEMĀTISKĀ LOĢIKAMatemātikas un informātikas katedras lektore

Mg.paed. Baiba Bērztīse


Matemātika





Matemātikas zināšanas vidusskolas kursa apjomā.

5. Mērķis Apgūt domāšanas pamatformas un to pielietojumu argumentācijā.

6. Uzdevumi 1. Izprast jēdzienu, spriedumu un slēdzienu veidošanos.2. Parādīt formālās un matemātiskās loģikas saistību.3. Parādīt formālās loģikas saistību ar matemātikas skolas

kursu.7. Kursa saturs

Priekšmeta saturs:I. Loģikas priekšmets, tā attīstības vēsture.

II. Jēdziens. Jēdziena saturs un apjoms. Vispārināšana un ierobežošana. Jēdzienu savstarpējās attieksmes. Definēšana un iedalīšana.

III. Spriedums. Spriedumu veidi. Sprieduma modalitāte. IV. Izteikums. Operācijas ar izteikumiem.V. Predikāts, tā patiesuma apgabals. Operācijas ar predikātiem.

VI. Slēdziens. Slēdzienu veidi. Siloģisms. VII. Pierādījums un atspēkojums. Pierādījuma veidi.


N.p.k. Tēma

Darba formasKontakt-stundas


1. Loģikas priekšmets, tā attīstības vēsture.

2

2. Jēdziens, tā saturs un apjoms. Vispārināšana un ierobežošana.

2

3. Jēdzienu savstarpējās attieksmes.

2

4. Definēšana un iedalīšana. 45. Spriedums. Spriedumu uzbūve.

Sprieduma modalitāte.2 2

6. Saliktie spriedumi. 17. Atributīvie jeb kategoriskie

spriedumi.1

8. Izteikums. Operācijas ar izteikumiem.

2 4

121

9. Predikāts. Predikāta patiesuma apgabals.

1 1

10. Operācijas ar predikātiem. 2 411. Slēdziens. Induktīvais slēdziens. 212. Nosacījuma un sadalāmais

siloģisms.1 1

13. Kategoriskais siloģisms. 2 414. Pierādījums. Pierādījuma

uzbūve. Pierādījuma veidi.2 4

15. Atspēkojums. 28. Zināšanu novērtēšana

o Kontroldarbu izpilde par tēmām „Jēdzieni” un „Slēdzieni”.o Individuālie mājas darbi par tēmām „Spriedumi” un „Pierādījumi”.

9. Pamatliteratūra1. Bērztīse B. Loģikas elementi. 1.daļa. Jēdzieni. – Liepāja, 1997. – 19 lpp.2. Viļumsons G. u.c. Loģika vidusskolai. – R.: Zvaigzne ABC, 2000. – 209 lpp.3. Vedins J. Loģika. – R.: Latvijas Policijas akadēmijas izdevums, 1996. – 409 lpp.4. Vilks B. Ievads loģikā. – R.: ”RaKa”, 2003. – 111 lpp.

122

ANALĪTISKĀ ĢEOMETRIJAMatemātikas un informātikas katedras lektore

Mg.paed. Aija Kukuka


Matemātika





Vidusskolas kurss ģeometrijā

5. Mērķis 1. dot pamatzināšanas analītiskās ģeometrijas kursā,2. izprast algebras un ģeometrijas saistību,3. veicināt loģiskās domāšanas attīstību.

6. Uzdevumi 1. saistīt skolā iegūtās zināšanas ar atbilstošajiem augstākās matemātikas jautājumiem,

2. apgūt kursā paredzēto teoriju un prasmi studēt,3. izmantot teorētiskās zināšanas uzdevumu risināšanā.

7. Kursa satursPriekšmeta saturs:

1. Taisne plaknēa. Taisnes vispārīgais vienādojums. b. Trinoma Ax + By + C zīmes ģeometriskā jēga. c. Vienādojumu veidi. Vienādojums taisnei caur doto punktu dotajā virzienā;

vienādojums ar virziena koeficientu. Vienādojums taisnei caur diviem dotiem punktiem; taisnes vienādojums ar koordinātu asu nogriežņiem. Taisnes normālvienādojums.

d. Leņķis starp divām taisnēm; divu taišņu paralelitātes un perpendikularitātes nosacījumi. Divu taišņu savstarpējais stāvoklis.

e. Taišņu šķipsna; nosacījums par trīs taišņu piederību vienai šķipsnai. f. Attālums no punkta līdz taisnei.

2. Plaknea. Plaknes vispārīgais vienādojums un tā pētīšana. b. Izteiksmes Ax + By + Cz + D zīmes ģeometriskā jēga. c. Vienādojumu veidi. Vienādojums plaknei, kas iet caur trim punktiem;

plaknes vienādojums ar koordinātu asu nogriežņiem. Plaknes normālvienādojums.

d. Attālums no punkta līdz plaknei. e. Leņķis starp divām plaknēm.f. Divu plakņu savstarpējais stāvoklis.; divu plakņu paralelitātes un

perpendikularitātes nosacījumi. g. Trīs plakņu savstarpējais stāvoklis. Plakņu šķipsna.

3. Taisne telpāa. Taisnes vispārīgie vienādojumi. Taisnes parametriskie vienādojumi.

Vienādojums taisnei, kas iet caur diviem punktiem.b. Divu taišņu savstarpējais stāvoklis telpā. Leņķis starp divām taisnēm telpā.

123

c. Īsākais attālums starp divām taisnēm telpā. Attālums no punkta līdz taisnei telpā.

d. Leņķis starp taisni un plakni; taisnes un plaknes paralelitātes un perpendikularitātes nosacījumi.

4. Otrās kārtas līnijasa. Riņķa līnijas vispārīgais vienādojums un parametriskie vienādojumi.

Elipses kanoniskais vienādojums; elipses formas pētīšana. Elipses ekscentricitāte. Elipses parametriskie vienādojumi.

b. Hiperbolas kanoniskais vienādojums; hiperbolas formas pētīšana. Hiperbolas asimptotas. Vienādsānu hiperbolas vienādojums. Hiperbolas ekscentricitāte.

c. Parabolas kanoniskais vienādojums; parabolas formas pētīšana. Parabola kā kvadrātfunkcijas y = a + bx + c (a 0) grafiks. Parabolas ekscentricitāte. Elipses un hiperbolas direktrises.

d. 2.kārtas līniju vienādojumi polārkoordinātās. e. 2.kārtas līniju vispārīgais vienādojums un tā pētīšana.

5. Otrās kārtas virsmasa. Sfēras vienādojums. Cilindriskās virsmas. Koniskās virsmas. Rotācijas

elipsoīds. Elipsoīds (vispārīgais gadījums).b. Rotācijas hiperboloīds. Viendobuma hiperboloīdi. Divdobumu

hiperboloīdi.c. Eliptiskais paraboloīds. Hiperboliskais paraboloīds.d. Otrās kārtas virsmu klasifikācija.

Organizācija un struktūra:Tēma N.

p.k. Praktisko darbu tēma Patstāvīgais darbs

1.TAISNE PLAKNĒ

1. Taisnes vispārīgais vienādojums. Trinoma Ax + By + C zīmes ģeometriskā jēga. Vienādojums taisnei caur doto punktu dotajā virzienā; vienādojums ar virziena koeficientu. Vienādojums taisnei caur diviem dotiem punktiem; taisnes vienādojums ar koordinātu asu nogriežņiem. Taisnes normālvienādojums.

Patstāvīgai risināšanai virtuālajā studiju vidē dots uzdevumu komplekts par katru no tēmām.

2. Leņķis starp divām taisnēm; divu taišņu paralelitātes un perpendikularitātes nosacījumi. Divu taišņu savstarpējais stāvoklis.

3. Taišņu šķipsna; nosacījums par trīs taišņu piederību vienai šķipsnai. Attālums no punkta līdz taisnei.

4. 1. pārbaudes darbs2. PLAKNE 5. Plaknes vispārīgais vienādojums un tā

pētīšana. Izteiksmes Ax + By + Cz + D zīmes ģeometriskā jēga. Vienādojums plaknei, kas iet caur trim punktiem; plaknes vienādojums ar koordinātu asu

124

nogriežņiem. Plaknes normālvienādojums.

6. Attālums no punkta līdz plaknei. Leņķis starp divām plaknēm.

7. Divu plakņu savstarpējais stāvoklis.; divu plakņu paralelitātes un perpendikularitātes nosacījumi. Trīs plakņu savstarpējais stāvoklis. Plakņu šķipsna.

8. 2. pārbaudes darbs3.TAISNE TELPĀ

9. Taisnes vispārīgie vienādojumi. Taisnes parametriskie vienādojumi. Vienādojums taisnei, kas iet caur diviem punktiem.

10. Divu taišņu savstarpējais stāvoklis telpā. Leņķis starp divām taisnēm telpā.

11. Īsākais attālums starp divām taisnēm telpā. Attālums no punkta līdz taisnei telpā.

12. Leņķis starp taisni un plakni; taisnes un plaknes paralelitātes un perpendikularitātes nosacījumi.

13. 3. pārbaudes darbs4. OTRĀS KĀRTAS LĪNIJAS

14. Riņķa līnijas vispārīgais vienādojums un parametriskie vienādojumi. Elipses kanoniskais vienādojums; elipses formas pētīšana. Elipses ekscentricitāte. Elipses parametriskie vienādojumi.

15. Hiperbolas kanoniskais vienādojums; hiperbolas formas pētīšana. Hiperbolas asimptotas. Vienādsānu hiperbolas vienādojums. Hiperbolas ekscentricitāte.

16. Parabolas kanoniskais vienādojums; parabolas formas pētīšana. Parabola kā kvadrātfunkcijas y = a + bx + c (a 0) grafiks. Parabolas ekscentricitāte. Elipses un hiperbolas direktrises.

17. 2.kārtas līniju vienādojumi polārkoordinātās.

18.-21.

2.kārtas līniju vispārīgais vienādojums un tā pētīšana.

22. 4. pārbaudes darbs5. OTRĀS KĀRTAS VIRSMAS

23. Sfēras vienādojums. Cilindriskās virsmas. Koniskās virsmas. Rotācijas elipsoīds. Elipsoīds (vispārīgais gadījums).

24. Rotācijas hiperboloīds. Viendobuma hiperboloīdi. Divdobumu hiperboloīdi.

125

Rotācijas paraboloīds. Eliptiskais paraboloīds. Hiperboliskais paraboloīds.

25. Otrās kārtas virsmu klasifikācija.8. Zināšanu novērtēšana

Pirms katra pārbaudes darba virtuālajā studiju vidē jāizpilda tests par attiecīgās tēmas teoriju. Ieskaitīts, ja pareizi atbildētas vismaz 2/3. Teorijas pielietojumu pārbauda ar praktisku uzdevumu risināšanu.Pozitīvi vērtējumi visos pārbaudes darbos dod iespēju kārtot eksāmenu.Eksāmenā teorētiskās zināšanas tiek pārbaudītas testveidā, bet teorijas pielietojums ar uzdevumu risināšanu.

9. Pamatliteratūra1. Buiķis M., Siliņa B. Matemātika: definīcijas, formulas, aprēķinu algoritmi. R., Zvaigzne ABC, 1997.2. Šteiners K., Siliņa B. Augstākā matemātika 2. daļa Analītiskā ģeometrija. Lineārās telpas. Lineārās transformācijas.-R.: apgāds “Zvaigzne ABC”, 1998.3. Jakovļeva G. redakcijā Matemātika tehnikumiem 3. daļa Ģeometrija.- R.: Zvaigzne, 1979.Papildliteratūra1. Uzdevumu krājums augstākajā matemātikā. R.: Zvaigzne, 1984, 1986. (vairāki izd.).Kurtz M.. Handbook of Applied Mathematics for Engineers and Scientists. Mc. Graw- Hill: New York a. c., 1991.2. Smith G. Introductory Mathematics: Algebra and analysis.Springer: Berlin a.c., 1998.

126

VARBŪTĪBU TEORIJA UN MATEMĀTISKĀ STATISTIKAMatemātikas un informātikas katedras docents



Matemātika



4 KRP64 stundas(3.sem. – 2 KRP, 32 stundas;4.sem. – 2 KRP, 32 stundas)


Kopu teorijas pamatjēdzieni. Kombinatorikas elementi. Matemātiskās analīzes pamatjautājumi (diferenciālrēķini, integrālrēķini).

5. Mērķis Noskaidrot varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas uzdevumu, vietu un lomu dabas, tehnisko, sociālo un citu problēmu risināšanā.

6. Uzdevumi Iepazīstināt studentus ar varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas pamatjēdzieniem un to klasifikāciju.Iemācīt varbūtību definīcijas, varbūtību aprēķināšanu un darbības ar varbūtībām.Noskaidrot jautājumus par gadījuma lielumiem, varbūtību sadalījumu un gadījuma lielumu skaitliskiem raksturotājiem. Apgūt lielā skaita likumus un to pielietošanu praksē.Formulēt matemātiskās statistikas uzdevumus.Iemācīt veidot izlasi un novērtēt ģenerālās kopas parametrus ar izlases raksturotājiem.Apgūt statistisko hipotēžu formulēšanas principus un ticamības intervāla novērtēšanas metodes.Iepazīstināt studentus ar dabā pastāvošām sakarībām un to veidiem. Noskaidrot korelatīvo sakarību pamatjautājumus. Apgūt jautājumus, kas saistīti ar regresijas vienādojumu sastādīšanu un atrisināšanu.


Varbūtību teorija Ievads varbūtību teorijā1. Gadījuma notikumi 1.1. Notikumu klasifikācija 1.2. Varbūtības definīcijas: klasiskā definīcija, relatīvai biežums, varbūtības ģeometriskā definīcija, subjektīvā varbūtība

1.3. Gadījuma notikumu saskaitīšana un reizināšana. Saskaitīšanas teorēma nesavienojamiem notikumiem 1.4. Nosacītās varbūtības un varbūtības reizināšanas kārtula

1.5. Varbūtību saskaitīšanas teorēma diviem savienojamiem notikumiem1.6. Pilnās varbūtības formula. Beiesa formula1.7. Binomiālās varbūtības. Bernulli formula. Notikuma labvēlīgo rezultātu

modālā vērtība

127

1.8. Laplasa un Puasona asimptotiskās formulas 2. Gadījuma lielumi2.1. Diskrēts gadījuma lielums un tā sadalījuma likums. Darbības ar gadījuma lielumiem

2.2. Vidējā vērtība un matemātiskā cerība. Matemātiskās cerības īpašības2.3. Dispersija. Dispersijas aprēķināšana. Dispersijas īpašības.2.4. Standartnovirze2.5. Savstarpēji neatkarīgi gadījuma lielumi ar vienādiem sadalījumiem2.6. Varbūtības binomiālais sadalījums2.7. Puasona sadalījums3. Nepārtraukts gadījuma lielums. Sadalījuma integrālā un diferenciālā funkcija

3.1. Nepārtraukta gadījuma lieluma matemātiskā cerība 3.2.Nepārtraukta gadījuma lieluma dispersija un standartnovirze 3.3. Varbūtību vienmērīgais sadalījums 3.4. Varbūtību eksponenciālais sadalījums 3.5. Varbūtību Puasona sadalījums

3.6. Varbūtību normālais sadalījums3.7. Varbūtība, ka nepārtraukts gadījuma lielums atradīsies intervālā (a;b)3.8. Triju likums3.9. Ļapunova teorēma3.10. Vienkāršākā notikumu plūsma3.11. Sadalījuma momenti 3.12. Asimetrija un ekscess

4. Lielā skaita likums 4.1. Bernulli teorēma.

4.2. Čebiševa nevienādība. Čebiševa teorēma. 5. Divdimensiju gadījuma lielumi

5.1. Varbūtību sadalījuma likums5.2. Varbūtību sadalījuma funkcija un tās īpašības5.3. Varbūtība, ka divu dimensiju gadījuma lielums nokļūst dotajā apgabalā

Matemātiskā statistika 1. Pamatjēdzieni: ģenerālā kopa, izlase, ģenerālās/izlases kopas apjoms, variante,

variāciju rinda, frekvence, intervālu rinda, poligons, histogramma, kumulāta 2. Aprakstošā statistika 2.1. Absolūtie un relatīvie lielumi 2.2. Vidējie lielumi un to matemātiskās īpašības 2.3. Struktūras vidējie lielumi 2.4. Variāciju rādītāji 2.5. Dispersija un standartnovirze 2.6. Variāciju rindu momenti 2.7. Asimetrijas un ekscesa rādītāji3. Izlases metode 3.1. Izlases metodes teorētiskais pamatojums un reprezentativitāte 3.2. Izlašu veidi4. Ģenerālās kopas vērtēšana 4.1. Izlases kļūdas 4.2. Aritmētiskā vidējā vērtēšana 4.3. Mazas izlases un to vērtēšana 4.4. Izlases apjoma noteikšana 4.5. Dispersijas ticamības intervāls

128

5. Statistiskās hipotēzes 5.1. Statistisko hipotēžu saturs un uzdevumi 5.2. Nulles hipotēze 5.3. Statistisko hipotēžu pārbaude: pārbaude, izmantojot ticamības intervālu, testa vērtējumu, empīriskā un teorētiskā sadalījuma atbilstības pārbaude

5.4. Hipotēže pārbaudes iespējamās kļūdas 6. Dispersiju analīze 6.1. Pamatjēdzieni 6.2. Noviržu kvadrātu summas sadalīšana 7. Statistisko sakarību pētīšana

7.1. Funkcionālās un korelatīvās sakarības 7.2. Korelācijas un regresijas analīze 8. Jēdziens par prognozēšanu


N.p.k. Tēma

Darba formas



3.SemestrisVarbūtību teorija

1. Ievads varbūtību teorijā. Gadījuma notikumi. Notikumu klasifikācija. Varbūtības definīcijas:klasiskā definīcija, relatīvais biežums un varbūtības ģeometriskā definīcija

Lekcija Uzdevumi [1], [2], [3], [8]

Gadījuma notikumu saskaitīšana un reizināšana. Saskaitīšanas teorēma nesavienojamiem notikumiem. Nosacītās varbūtības un varbūtības reizināšanas kārtu Varbūtību saskaitīšanas teorēma diviem savienojamiem notikumiem

Jāsagatavo pārskats. Jāatrisina uzdevumi

[1], [2], [3], [8]

2. Darbības ar varbūtībām Praktiskie darbi


[1], [2], [3], [8]

3. Pilnās varbūtības formula. Beiesa formula. Binomiālās varbūtības. Bernulli formula. Notikuma labvēlīgo rezultātu modālā vērtība.

Seminārs Uzdevumi [1], [2], [3], [8]

4. Laplasa un Puasona asimptotiskās formulas.

Praktiskie darbi


[1], [2], [3], [8]

5. Darbības ar varbūtībām. Pilnās varbūtības formula. Beiesa formula. Binomiālās varbūtības. Bernulli formula.

Kontroldars [1], [2], [3], [8]

6. Gadījuma lielumi. Diskrēts Seminārs Uzdevumi [1], [2], [3], [8]

129

gadījuma lielums un tā sadalījuma likums. Darbības ar gadījuma lielumiem


7. Vidējā vērtība un matemātiskā cerība. Matemātiskās cerības īpašības

Seminārs UzdevumiSemināra jautājumi

[1], [2], [3], [8]

8. Dispersija. Dispersijas aprēķināšana. Dispersijas īpašības. Standartnovirze.

Praktiskie darbi

Uzdevumi [1], [2], [3], [8]

9 Diskrēti gadījuma lielumi Pārskats [1], [2], [3], [8]10. Nepārtraukts gadījuma lielums.

Sadalījuma integrālā un diferenciālā funkcija. Nepārtraukta gadījuma lieluma matemātiskā cerība. Nepārtraukta gadījuma lieluma dispersija un standartnovirze.

Praktiskie darbi


[1], [2], [3], [8]

11. Varbūtību vienmērīgais sadalījums. Varbūtību eksponenciālais sadalījums. Puasona sadalījums. Varbūtību normālais sadalījums.

Praktiskie darbi


[1], [2], [3], [8]

12. Varbūtība, ka nepārtraukts gadījuma lielums atradīsies intervālā (a;b). Triju likums. Ļapunova teorēma. Vienkāršākā notikumu plūsma. Sadalījuma momenti. Asimetrija un ekscess.


[1], [2], [3], [8]

Nepārtraukti gadījuma lielumi. Pārskats [1], [2], [3], [8]13. Nepārtraukti gadījuma lielumi. Kontroldarbs14. Sadalījuma momenti. Asimetrija

un ekscess. Lekcija Uzdevumi


[1], [2], [3], [8]

15.Lielā skaita likums. Bernulli teorēma. Čebiševa nevienādība. Čebiševa teorēma.

Praktiskie darbi

Uzdevumi [1], [2], [3], [8]

16. Divdimensiju gadījuma lielumi. Varbūtību sadalījuma likums. Varbūtību sadalījuma funkcija un tās īpašības. Varbūtība, ka divu dimensiju gadījuma lielums nokļūst dotajā apgabalā.

Praktiskie darbi

Uzdevumi [1], [2], [3], [8]

Ieskaite4.Semestri

Matemātiskā statistika1. 1. Pamatjēdzieni: ģenerālā kopa,

izlase, ģenerālās /izlases kopas apjoms, variante, variāciju rinda, frekvence, intervālu rinda,


[2], [4], [5], [6], [8]

130

poligons, histogramma, kumulāta.

2. Aprakstošā statistika. Absolūtie un relatīvie lielumi. Vidējie lielumi un to matemātiskās īpašība. Struktūras vidējie lielumi. Variāciju rādītāji. Dispersija un standartnovirze. Variāciju rindu momenti. Asimetrijas un ekscesa rādītāji.

Seminārs UzdevumiJautājumi laboratori – jas darbu izpildei

[2], [4], [5], [6], [8]

3. Aprakstošā statistika Absolūtie un relatīvie lielumi. Vidējie lielumi un to matemātiskās īpašība. Struktūras vidējie lielumi. Variāciju rādītāji.Dispersija un standartnovirze. Variāciju rindu momenti. Asimetrijas un ekscesa rādītāji.

Laboratori – jas darbi

Uzdevumi [2], [4], [5], [6], [8]

4. Izlases metode. Izlases metodes teorētiskais pamatojums un reprezentativitāte. Izlašu veidi.

Seminārs


[2], [4], [5], [6], [8]

5. Ģenerālās kopas vērtēšana. Izlases kļūdas. Aritmētiskā vidējā vērtēšana. Mazas izlases un to vērtēšana.


[2], [4], [5], [6], [8]

6. Ģenerālās kopas vērtēšana. Izlases kļūdas. Aritmētiskā vidējā vērtēšana. Mazas izlases un to vērtēšana.

Laborato-rija darbi

Uzdevumi [2], [4], [5], [6], [8]

7. Izlases apjoma noteikšana. Dispersijas ticamības intervāls.

Laborato-rija darbi


[2], [4], [5], [6], [8]

Izlases veidošana, tās apjoma noteikšana, izlases kļūdas.

Pārskats [2], [4], [5], [6], [8]

8. Statistiskās hipotēzes. Statistisko hipotēžu saturs un uzdevumi. Nulles hipotēze.

Seminārs Seminārajautājumi

[2], [4], [5], [6], [8]

9. Statistisko hipotēžu pārbaude: izmantojot ticamības intervālu, testa vērtējumu, empīriskā un teorētiskā sadalījuma atbilstības pārbaude. Hipotēže pārbaudes iespējamās kļūdas.

Seminārs Uzdevumi [2], [4], [5], [6], [8]

10. Statistisko hipotēžu pārbaude: izmantojot ticamības intervālu, testa vērtējumu, empīriskā un teorētiskā sadalījuma atbilstības pārbaude.

Laborato-

rija darbi

Uzdevumi [2], [4], [5], [6], [8]

131

11. Statistisko hipotēžu pārbaude: izmantojot ticamības intervālu, testa vērtējumu, empīriskā un teorētiskā sadalījuma atbilstības pārbaude.

Laborato-

rija darbi


[2], [4], [5], [6], [8]

Statistiskās hipotēzes Pārskats12. Dispersiju analīze.

Pamatjēdzieni. Noviržu kvadrātu summas sadalīšana.


[2], [4], [5], [6], [8]

13. Dispersiju analīze. Laborato – rijas darbi

[2], [4], [5], [6], [8]

14. Statistisko sakarību pētīšana. Funkcionālās un korelatīvās sakarības. Korelācijas un regresijas analīze.


[2], [4], [5], [6], [8]

15. Statistisko sakarību pētīšana. Funkcionālās un korelatīvās sakarības. Korelācijas un regresijas analīze.

Laborato-

rija darbi

Uzdevumi [2], [4], [5], [6], [8]

Statistisko sakarību pētīšana. Pārskats [2], [4], [5], [6], [8]

16. Jēdziens par prognozēšanu. Lekcija 30 [2], [4], [5], [6], [8]


132

9. Pamatliteratūra1. Kokins J. Varbūtību teorijas kursa pamatjautājumi.- Daugavpils., 1975. - 128 lpp.2. Krastiņš O. Varbūtību teorija un matemātiskā statistika. – Rīga, Zvaigzne, 1985., -

359 lpp.3. Kronbergs E., Rivža P., Bože Dz. Augstākā matemātika 2. – Rīga, Zvaigzne, 1988. -

527 lpp.4. Goša Z. Statistika. Rīga, LU, 2003. - 334 lpp.5. Vasermanis E., Šķiltere D. Varbūtību teorija un matemātiskā statistika. Rīga,

Izglītības soļi, 2003. – 186 lpp.6. Raizs Ļ. Matemātiskās metodes sociālajās zinātnēs. Rīga, Raka, 2000. – 296 lpp.7. Y. A. Rozanov. Probability Theory. A Concise Course. New York. Dover

Publication, INC, 1969. – 148 pp. Revised English Edition Translated & Edited by Rihard A. Silverman.

8. Sheldom M. Ross. Introduction to Probability Models. Eight Edition. University of California Berkeleja, Californija, 2003. – 755 lpp.

9. V. E. Gmurman. Rukovodstvo k rešeņii zadač po teorii verojatnostei i matematičeskoi statistike. M. Visšaja škola, 1975. –333 str.

10. V. E. Gmurman. Teorija verojatnostei i matematičeskaja statistika. M. Visšaja škola, 1972. – 353 str.

11. Dz. Bože, L. Biezā, B. Siliņa, A. Strence. Uzdevumu krājums augstākajā matemātikā. R.: Zvaigzne ABC, 1968. – 328 lpp.

133

Pārbaudes veids Realizācija KritērijiStarpnovērtējums Varbūtību teorijā

Divi pārskati par norādīto tēmu Konspektīvs, loģisks vielas izklāsts

Divi kontroldarbi Jāuzraksta kontroldarbsPatstāvīgā darba uzdevumi Jāatrisina uzdevumi

Ieskaite (ieskaiti var kārtot studentu, kuri ir sekmīgi izpildījumši visus starpnovērtējumus)

Jāsniedz rakstveida atbildes uz galvenajiem varbūtību teorijas jautājumiem

Ieskaite ir nokārtota, ja 60% no sniegtām atbildēm ir pareizas

Starpnovērtējums matemātiskā statistikā

Divi pārskati par norādīto tēmu Konspektīvs, loģisks vielas izklāsts

Patstāvīgā darba uzdevumi Jāatrisina uzdevumiLaboratorijas darbi Jāizpilda laboratorijas darbi

Semināri Jāsagatavo semināra jautājumiEksāmens Varbūtību teorijā un matemātiskā statistikā(eksāmenu var kārtot studentu, kuri ir sekmīgi izpildījumši visus starpnovērtējumus

Rakstiski Divi teorijas jautājumi: viens varbūtību teorijā, otrs – matemātiskā statistikā;divi uzdevumi: varbūtību teorijā un matemātiskajā statistikā

SKAITLISKĀS METODESMatemātikas un informātikas katedras asociētais profesors

Dr.math. Jānis Rimšāns


Matemātika





Matemātiskās analīzes pamati.

5. Mērķis Sniegt konkrētas zināšanas skaitlisko metožu pamatjautājumos

6. Uzdevumi Iemācīt studentiem skaitlisko metožu pamatjēdzienus un to pielietošanu praktiskas dabas uzdevumu risināšanā Visi aplūkojamie jēdzieni tiek nostiprināti, risinot atbilstošus uzdevumus.


1. Tuvināti rēķiniSkaitļu tuvinātās vērtības. Absolūtā un relatīvā kļūdas aritmētiskās darbībās. Funkciju kļūda.Tuvināto skaitļu pieraksts. Skaitļu noapaļošana.Lineāro vienādojumu sistēmu risināšanas metodes. Gausa metode.

2. Lineāra telpa un lineāri operatoriSaskaitīšanas un reizināšanas aksiomas. Eiklīda un unitārā telpas.Lineāri operatori: īpašības. Ierobežots operators.Saistīti un pašsaistīti operatori. Pozitīvu operatoru īpašības. Īpašfunkciju – īpašvērtību problēma. Operatora norma.Operatoru nevienādības.Vispārinātā īpašfunkciju – īpašvērtību problēma

3. Diferenču vienādojumiUzdevumu atrisināmība un korektība.Diferenču vienādojumi. Skaitliska diferencēšana un integrēšana pa daļām.Pirmās kārtas lineāri diferenču vienādojumi.Pirmās kārtas lineāras diferenču nevienādības.Otrās kārtas diferenču vienādojumi ar konstantiem koeficientiem.Otrās kārtas diferenču vienādojumi ar konstantiem koeficientiem. Homogenā vienādojuma risināšanas gadījumi.Pirmā Grīna formula.Otrā Grīna formula.Tīkla funkciju lineāras telpas.

4. Redukcijas metodeOtrās kārtas diferenču vienādojumi ar mainīgiem koeficientiem. Košī problēmas un robežproblēmas.

135

Otrās kārtas diferenču vienādojumu atrisināšana ar redukcijas metodi.Redukcijas metodes stabilitātes nosacījumi.

5. InterpolācijaInterpolācija. Interpolācijas kļūda.Polinomiālā interpolācija.Lineāra interpolācija.Lagranža interpolācijas polinoms.Teilora rindas interpolācijas polinoms.Ņutona interpolējošais polinoms.Vienmērīgi izvietotu mezglu interpolācija.Čebiševa polinomu īpašības.Kļūdas novērtējums Čebiševa polinomu interpolācijas gadījumā.Trešās kārtas splaini

6. Skaitliska diferencēšanaSkaitliska diferencēšana. Skaitliskas diferencēšanas formulas.Splainu pielietojumi diferencēšanai.

7. Skaitliska integrēšanaSkaitliska integrēšana. Vienkārša un vispārināta taisnstūru kvadratūra.Vienkārša un vispārināta trapeču kvadratūra.Vienkārša un vispārināta Simpsona kvadratūra.Gausa kvadratūru formula.

8. Diferenciālvienādojumu tuvinātas risināšanas metodesParasto diferenciālvienādojumu risināšanas metodes. Eilera metode.

9. Nelineāru vienādojumu risināšanas metodesNelineāro vienādojumu risināšanas metodes. Ņutona metode.Iterāciju metode. 10. Diferenču shēmasDiferenču metodes robežproblēmām. Tīkla funkciju piemēri, Operatora diferenču aproksimācija. Pirmās kārtas operatora diferenču aproksimācija. Aproksimācijas kārta.Otrās kārtas operatora diferenču aproksimācija. Aproksimācijas kārta. Diferenču shēma. Koši problēmas un robežproblēmas.Diferenču shēmas stabilitāte.Aproksimācija un konverģence. Pamatdefinīcijas.Operatora aproksimācijas kļūda.Stabilitātes un aproksimācijas saistība ar konverģenci.Viendabīgas trīspunktu diferenču shēmas.Integrālā-interpolācijas metode. Eliptiskas problēmas piemērs.


N.p.k. Tēma

Darba formas



1. Tuvināti rēķiniSkaitļu tuvinātās vērtības. Kļūdas aritmētiskās darbībās Funkciju kļūda.

Lekcija Uzdevumu risināšana.

[2], [4]

2. Tuvināto skaitļu pieraksts. Skaitļu noapaļošana.Lineāro vienādojumu sistēmu

Lekcija Semināra jautājumu gatavošana

[2], [4],[5]

136

risināšanas metodes. Gausa metode.

3. Programmas veidošana Gausa metodes pielietojumam lineāras vienādojumu sistēmas atrisināšanai.( Pascal,C++)

Praktiskie darbi, grupu un individuāls darbs

Pabeigt matricas pārveides programmu.

[2], [3]

4. Tuvināto rēķinu vispārīgas problēmas.

Seminārs Semināra jautājumu gatavošana

[2],[4]

5. Lineāra telpa un lineāri operatoriSaskaitīšanas un reizināšanas aksiomas. Eiklīda un unitārā telpas.

Lekcija Uzdevumu risināšana

[1]

6. Programmas veidošana Gausa metodes pielietojumam lineāras vienādojumu sistēmas atrisināšanai.( Pascal,C++)

Praktiskie darbi, grupu un individuālais darbs.

Pabeigt programmu.

[2], [3]

7. Lineāri operatori: īpašības. Ierobežots operators.Saistīti un pašsaistīti operatori. Pozitīvu operatoru īpašības.


[1]

8. Uzdevums : Otrās kārtas diferenču vienādojums.

Praktiskie darbi. Grupu un individuāls darbs

Uzdevumu risināšana

[1], [2]

9. Īpašfunkciju – īpašvērtību problēma. Operatora norma.Operatoru nevienādības. Vispārinātā īpašfunkciju – īpašvērtību problēma


[1], [2]

10. Lineāras telpas un lineāru operatoru īpašības.


[1]

11. Diferenču vienādojumiUzdevumu atrisināmība un korektība. Diferenču vienādojumi. Skaitliska diferencēšana un integrēšana pa daļām. Pirmās kārtas lineāri diferenču vienādojumi.Pirmās kārtas lineāras diferenču nevienādības.


[1], [2]

12. Skaitliska diferencēšana. Uzdevumi.

Praktiskie darbi. Grupu un patstāvīgs darbs

Uzdevumu risināšana.

[1], [2], [5]

137

13. Otrās kārtas diferenču vienādojumi ar konstantiem koeficientiem.Otrās kārtas diferenču vienādojumi ar konstantiem koeficientiem.

LekcijaUzdevumu risināšana.

[1],[2]

14. Uzdevumi par skaitlisku diferencēšanu.

Praktiskie darbi. Grupu un individuāls darbs.


[2],[5]

15. Homogenā vienādojuma risināšanas gadījumi.Pirmā Grīna formula.Otrā Grīna formula.Tīkla funkciju lineāras telpas.

Lekcija Semināra jautājumu gatavošana.

[1]

16. Vispārīgi jautājumi par diferenču vienādojumiem

Seminārs. Semināra jautājumu gatavošana.

[1], [2], [3]

17. Otrās kārtas diferenču vienādojumi ar mainīgiem koeficientiem. Košī problēmas un robežproblēmas.

Lekcija. Uzdevumu risināšana.

[1],[2]

18. Programmas izveide redukcijas metodes pielietojumam otrās kārtas diferenču vienādojuma atrisināšanai. (Pascal, C++)

Praktiskie darbi, grupu un individuāls darbs

Pabeigt programmu

[1],[5]

19. Otrās kārtas diferenču vienādojumu atrisināšana ar redukcijas metodi.Redukcijas metodes stabilitātes nosacījumi.


[1],[2]

20. Redukcijas metode, tās pielietojamība un stabilitāte.


[1],[2]

21. Interpolācija. Interpolācijas kļūda.Polinomiālā interpolācija.Lineāra interpolācija.


[1].[2]

22. Lagranža interpolācijas polinoms.Teilora rindas interpolācijas polinoms.Ņūtona interpolējošais polinoms.


[1],[2]

23. Matricas pārveide Frobeniusa matricas formā. Daņiļevska metode īpšvērtību un

Praktiskie darbi. Grupu un

Uzdevuma atrisināšana.

[5]

138

īpašvektora atrašanai. patstāvīgs darbs.

24. Ņutona interpolējošais polinoms.Vienmērīgi izvietotu mezglu interpolācija.


[1], [2]

25. Čebiševa polinomu īpašības. Kļūdas novērtējums Čebiševa polinomu interpolācijas gadījumā.Trešās kārtas splaini


[2]

26. Funkciju interpolācija uzdevumu risinājumos.

Praktiskie darbi. Grupu un patstāvīgs darbs.


[2], [5]

27. Interpolācijas pielietojumi. Seminārs. Semināra jautājumu gatavošana.

[2], [5]

28. Skaitliska diferencēšana. Skaitliskas diferencēšanas formulas.


[2]

29. Programmas izveide Lagranža interpolācijas splaina pielietojumam. (Pascal, C++)


Pabeigt programmu.

[2],[5]

30. Splainu pielietojumi diferencēšanai.


[5]

31. Seminārs par skaitliskas diferencēšanas vispārīgiem jautājumiem.

Seminārs Semināra jautājumu gatavošana.

32. Skaitliska integrēšana. Vienkārša un vispārināta taisnstūru kvadratūra.Vienkārša un vispārināta trapeču kvadratūra.


[2], [5]

33. Programma trapeču kvadratūras formulas pielietoumam. (Pascal, C++)


Programmas izveide

[2],[5]

34. Vienkārša un vispārināta Simpsona kvadratūra.Gausa kvadratūru formula.

Lekcija. Semināra jautājumu gatavošana.

[2]

35. Uzdevumi par integrēšanas kļūdas atrašanu.



[2],[5]

36. Kvadratūru formulu Seminārs. Semināra [2],[5]

139

izmantojamība funkciju integrēšanā.

jautājumu gatavošana.

37. Gausa kvadratūru formulas izmantošana funkcijas integrāļa atrašanā. (Pascal, C++)


Izveidot programmu.

[2],[5]

38. Parasto diferenciālvienādojumu risināšanas metodes. Eilera metode.


[2]

39. Uzdevumi par integrēšanu ar kvadratūru formulu palīdzību



[2],[5]

40. Nelineāro vienādojumu risināšanas metodes. Ņūtona metode. Iterāciju metode.


[2]

41. Diferenciālvienādojumu un nelineāru vienādojumu risinājumu problēmas


[2]

42. Programmas izveide nelineāra vienādojuma atrisināšanai ar Ņūtona metodi.(Pascal, C++)


Pabeigt programmu.

[2],[5]

43. Diferenču metodes robežproblēmām. Tīkla funkciju piemēri. Operatora diferenču aproksimācija. Pirmās kārtas operatora diferenču aproksimācija.

Lekcija. Uzdevumu risināšana

[1]

44. Aproksimācijas kārta. Otrās kārtas operatora diferenču aproksimācija. Aproksimācijas kārta. Diferenču shēma. Koši problēmas un robežproblēmas.


[1]

45. Uzdevumi par diferenču shēmām.



[1],[5]

46. Diferenču shēmas stabilitāte.Aproksimācija un konverģence. Pamatdefinīcijas. Operatora aproksimācijas kļūda.


[1]

47. Stabilitātes un aproksimācijas saistība ar konverģenci. Viendabīgas trīspunktu

Lekcija. Semināra jautājumu gatavošana.

[1]

140

diferenču shēmas. Integrālā-interpolācijas metode. Eliptiskas problēmas piemērs.

48. Vispārīgi jautājumi par diferenču shēmām.


[1],[2], [3]

8. Zināšanu novērtēšana Jānoliek 2 eksāmenus (3. sem. un 4. sem.); eksāmenā jāapliecina prasme risināt uzdevumus un zināšanas teorijā.

9. Pamatliteratūra

1. A.A.Samarskis, Ievads skaitliskajās metodēs,Maskava,Nauka,1982 .(krievu valodā)2. E.A.Volkov, Skaitliskās metodes,Maskava,Nauka,1982 . (krievu valodā)3. H. Kalis, Skaitliskās metodes ar datorprogrammu Maple, Mathematica lietošanu, Rīga : Latvijas Universitāte, 2001.4. Skaitliskās metodes :māc. līdz. /Rīgas Tehniskā universitāte. Inženiermatemātikas katedra ; [sast. M. Iltiņa, I. Iltiņš] Rīga : RTU izd., 2002.5. Uzdevumu krājums skaitliskās metodēs. [sast. P.I.Monastirskis] Minska : BVU izd., 1983.(krievu valodā)

141

PROGRAMMĒŠANA UN DATORIMatemātikas un informātikas katedrasasoc.prof. Dr.sc.comp. Inguna Skadiņa,

lektors Mg.sc.comp.Dzintars Tomsons, lektore Mg.paed.Inta Znotiņa, asistente B.math.Dina Barute, asistente Daiga Žaime


Matemātika



9 KRP144 stundas


5. Mērķis Sniegt zināšanas par datorzinātņu un informācijas tehnoloģijas pamatiem.

6. Uzdevumi 1. Nostiprināt un padziļināt skolā gūtās zināšanas un prasmes lietišķajā informātikā.

2. Sniegt zināšanas par algoritma jēdzienu.3. Dot iespēju apgūt programmēšanas pamatprasmes

programmēšanas valodā Pascal.4. Padziļināt programmēšanas prasmes, izmantojot

programmēšanas sistēmu VisualBasic.5. Attīstīt prasmes integrētai programmatūras lietošanai,

izmantojot VisualBasic for Applications (VBA).6. Attīstīt matemātisko programmu pakešu lietošanas

prasmes matemātisku problēmu risinājumos.7. Veidot studentu prasmes analizēt programmatūras rīku

lietderību un pamatot to izvēli matemātisko problēmu risinājumiem

Kursa saturs7. Priekšmeta saturs:

1.semestrī. Ievads datorzinātnēs un informācijas tehnoloģijā. Darbs ar biroja programmatūru. Algoritma jēdziens. Datu tipi un struktūras. Informācijas kodēšana un skaitīšanas sistēmas. Datora uzbūve un darbības principi. Programmēšanas pamati programmēšanas valodā PASCAL.

2.semestrī. Programmēšanas valodu Basic un Pascal kopīgās un atšķirīgās iezīmes. VisualBasic vide un darbs tajā. VisualBasic pielietojums Microsoft Office programmās.

3.semestrī. Darbs ar matemātisko programmu paketi Derive. Algebras un matemātiskās analīzes uzdevumu risināšana. Matemātiskā darba dokumentēšana. Plaknes un telpisko grafiku veidošana. Darbs ar dinamiskās ģeometrijas programmu paketi GeoNeXT.

142


N.p.k. Tēma

Darba formas



1.semestris. Algoritmi un programmēšana.Ievads datorzinātnēs un informācijas tehnoloģijā.

Lekcija Eseja par informācijas tehnoloģijām sabiedrībā

[4]

Algoritmi, to struktūras un pieraksta veidi.

Lekcija Izveidot doto algoritmu

[1], [4]

Programmas struktūra programmēšanas valodā PASCAL.

Labora-torijas darbs

Sastādīt PASCAL programmu

[1], [4]

Vienkāršākie Pascal operatori. Datu tipi un struktūras.



[1], [4]

Informācijas kodēšana un skaitīšanas sistēmas.

Lekcija Uzdevumi par skaitļu pārveidi dažādās skaitīšanas sistēmās

[1], [4]

Lineārie un sazarotie algoritmi, to programmēšana.



[1], [4]

Sazarošanās operatori programmēšanas valodā PASCAL.



[1], [4]

Kontroldarbs. LekcijaKontroldarba analīze. Cikliskie algoritmi.

Lekcija PASCAL programmu analīze

[1], [4]

FOR cikli. Labora-torijas darbs


[1], [4]

REPEAT cikls. Labora-torijas darbs


[1], [4]

WHILE cikls. Labora-torijas darbs


[1], [4]

143

Cikli algoritmos un to programmēšana.



[1], [4]

Fon Neimana mašīna un datoru uzbūve.

Lekcija Sastādīt pseido-asamblera programmu

[3]

Programmatūra un tās iedalījums. Lekcija [2]

Kontroldarbs. LekcijaLietišķā informātika

Teksta ievadīšana, noformēšana, saglabāšana un drukāšana, izmantojot teksta redaktoru Microsoft Word


Teksta noformēšana pēc dotā parauga

[2]

Tabulu veidošana tekstā. Objektu ievietošana tekstā. Lielformāta dokumentu noformēšana


Teksta noformēšana pēc dotā parauga

[2]

Darbs ar izklājlapām Microsoft Excel: datu ievadīšana, labošana, noformēšana, drukāšana; aprēķini tabulās; funkcijas; šūnu adresācija.


Tabulu noformēšana pēc dotā parauga

[2]

Datu grafiskais attēlojums. Uzdevumu risināšana tabulās



[2]

Uzdevumu risināšana tabulās Labora-torijas darbs


[2]

Informācijas meklēšana lielās tabulās. Datu bāzu funkcijas



[2]

Darbs ar grafiskās prezentācijas sistēmu Microsoft PowerPoint


Datora prezentācijas sagatavošana

[2]

E-pasta lietošana. Vispasaules tīmeklis.


[2]

2.semestris. Programmēšana1. Valodu Basic un Pascal kopīgās

un atšķirīgās iezīmes. Valodas sintakse.

Lekcija Pamata operatoru salīdzinošā tabula

[8], [9]

2. Basic sazarojuma un cikla operatori.


Sastādīt VisualBasic programmu

[8], [9]

3. Sazarojuma konstrukcijas un to lietošana VisualBasic vidē.



[8], [9]

4. Cikla konstrukcijas u to pielietojums VisualBasic vidē.



[8], [9]

144

5. Masīvi un darbs ar tiem VisualBasic vidē.



[8], [9]

6. Ieraksti un darbs ar tiem VisualBasic vidē.



[8], [9]

7. Ārējie faili un darbs ar tiem VisualBasic vidē.



[8], [9]

8. Grafiskie operatori un darbs ar tiem VisualBasic vidē.



[8], [9]

9.

10. Dažādi matemātiski uzdevumi. Labora-torijas darbs


[5], [6], [7]

11.

12. Teksta lauku, iezīmju un pogu lietošana programmu izveidē.



[8], [9]

13.

14. Radiopogas un izvēles rūtiņas, to pielietojums programmās.



[8], [9]

15. Krītošo izvēlnes sarakstu pielietojumi.



[8], [9]

16. Horizontālās un vertikālās ritjoslas, to pielietojums.



[8], [9]

17. Laika kontroles iespējas programmās.



[8], [9]

18. Izvēles kartes veidošana. Labora-torijas darbs


[8], [9]

19. Attēla lauka un grafisko operatoru pielietojuma iespējas.



[8], [9]

20. Ārējo failu piesaistes iespējas. Labora-torijas darbs


[8], [9]

21. Makrokomandas. Labora-torijas darbs


[10], [11]

22. VisualBasic pielietojums Microsoft Word



[10], [11]

23. VisualBasic pielietojums Microsoft PowerPoint



[10], [11]

24. VisualBasic pielietojums Labora- Sastādīt [10], [11]

145

Microsoft Excel torijas darbs

VisualBasic programmu

3.semestris. Darbs ar matemātisko programmu paketēm.1. Ievads darbam ar Derive 5 Labora-

torijas darbs

Atrisināt uzdevumu, izmantojot Derive 5

[12]

2. Vienādojumi un nevienādības Labora-torijas darbs


[12]

3. Virknes un līkņu saimes Labora-torijas darbs


[12]

4. Virsmu pētīšana telpā Labora-torijas darbs


[12]

5. Vektori, matricas un kopas Labora-torijas darbs


[12]

6.

7. Parametriskie grafiki Labora-torijas darbs


[12]

8. Analītiskās ģeometrijas uzdevumi Labora-torijas darbs


[12]

9.

10. Matemātiskās analīzes uzdevumi Labora-torijas darbs


[12]

11.

12. Datu apmaiņa starp Derive 5 un Microsoft Office programmatūru


Atrisināt uzdevumu un noformēt tā risinājuma aprakstu

[12]

13. Ievads darbam ar GeoNext Labora-torijas darbs

Atrisināt uzdevumu, izmantojot GeoNext

[17]

14. Ģeometrisko figūru simetrijas un citu attēlojumu konstruēšana


Atrisināt uzdevumu, izmantojot GeoNext

[17]

15. Leņķu un leņķu summas Labora- Atrisināt [17]

146

aprēķināšana torijas darbs

uzdevumu, izmantojot GeoNext

16. Pārskats par matemātisko programmu paketēm un to salīdzinošā analīze

Lekcija

17. Ievads datorlingvistikā Lekcija Patstāvīgā darba (referāta) tēmas izvēle

[13], [15]

18. Galīgie automāti un divlīmeņu morfoloģija.

Lekcija Studenta referāts [13], [15]

19. Potera algoritms un tā lietojums meklētājsistēmās


20. Konetkstneatkarīgās gramatikas un to lietojums teikuma pareizrakstības pārbaudes rīkos


21. Automatizētas tulkošanas līdzekļi Lekcija Studenta referāts [14], [16]22. Runas tehnoloģijas Lekcija Studenta referāts [14],[16]23. Korpuslingvistika Lekcija Studenta referāts [14],[16]24. Teksta saprašana –

daudznozīmība, ontoloģijas, mākslīgās valodas

Lekcija Studenta referāts [14],[16]

8. Zināšanu novērtēšana 1.semestrī. Ieskaite. Visu uzdoto laboratorijas darbu programmēšanā un lietišķajā informātikā izpilde un aizstāvēšana. Lekciju kursā 2 kontroldarbi. Semestra beigās ieskaite par kursa ietvaros aplūkotajām tēmām.

2.semestrī. Ieskaite. Visu uzdoto laboratorijas darbu izpilde un aizstāvēšana. Semestra beigās ieskaites darba “Zināšanu pārbaudes tests” izstrāde un aizstāvēšana.

3.semestrī. Eksāmens. Visu uzdoto laboratorijas darbu izpilde un aizstāvēšana. Referāts par kādu aktuālu valodu tehnoloģiju virzienu.

9. Pamatliteratūra1.semestrī:1. I.Znotiņa, Dz.Tomsons “Neklātienes programmētāju skolas” mācību materiāls,

http://www.liis.lv/nps2. “Pirmie soļi pie datora”, V.Vēža redakcijā, http://www.liis.lv/mspamati 3. I.Pakalne un Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēni un absolventi “Lasāmā grāmata

informātikā”, R: “Mācību grāmata”, 1999., 399.lpp.4. Douglas W.Nance and Thomas L.Naps (1989). Introduction to Computer Science:

Programming, Problem Solving, and Data Structures. West Publishing Company, pp.1044.

147

2.semestrī5. Сафронов И.К. Бейсик в задачах и примерах.-СПб.: БХВ-Петербург, 2001.-224

с. 6. Kuzmina L. QBASIC uzdevumi un atrisinājumi.-Lielvārde: “Lielvārds”, 1999.-

112.lpp.7. Ставнистый Н.Н. QBASIC в математике.-М.: Солон-Р, 2001.-141 c.8. Microsoft Visual Basic Programmer’s Guide. Programming System for Windows.-

Microsoft Corporation, 456 p.9. Андерсон Т. Visual Basic шаг за шагом.-М.: “БИНОМ”, 1998.-223 c.10. Штайнер Г. Visual Basic 6.0 для приложений.-М.: Лаборатория Базовых Знаний,

2000 c.11. Кузьменко В.Г. VBA 2000.- М.: “БИНОМ”, 2000.-408 c

3.semestrī12. B.Kutzler, V.Kokol-Voljc. Ievads datoralgebras sistēmā Derive 5. – Rīga: N.I.M.S.,

2003 – 277 lpp.13. The Oxford Handbook of Computational Linguistics (ed. by R. Mitkov), Oxford

University Press, 2003.14. Jurafsky D, Martin J. Speech and Language processing: an Introduction to Natural

Language Processing, Computational linguistics and Speech Recognition, Prentice-Hall, 2000.

15. Grishman R. Computational Linguistics, Cambridge University Press, 1989.16. Allen J. Natural Language Understanding, 2nd edition. Redwood City, CA:

Benjamin/Cummings, 1995.17. GeoNext mājaslapa (http://geonext.uni-bayreuth.de)

148

DISKRĒTĀ MATEMĀTIKAMatemātikas un informātikas katedras docente

Dr.paed. Klavdija Ģingule


Matemātika





Skolas matemātikas kurss.

5. Mērķis Apgūt diskrētas matemātikas pamatidejas un realizēt starpdisciplīnu saikni starp matemātikas kursiem skolā un augstskolā.

6. Uzdevumi Studenti iepazīstas ar kopu teorijas pamatiem, ar atbilstībām un attieksmēm, ar algebriskām struktūrām, ar kombinatorikas jautājumiem, ar grafu teorijas pamatiem. Visi aplūkojamie jēdzieni tiek nostiprināti, risinot atbilstošus uzdevumus.

7. Kursa satursPriekšmeta saturs:1. Kopu teorijas pamati.

a) Pamatjēdzieni par kopām; apakškopas; kopu vienādības pazīme, divu kopu savstarpējā atbilstība, Eilera – Venna diagrammas.

b) Operācijas ar kopām, kopu apvienojums, šķēlums, starpība, to īpašības. Universālkopas jēdziens; kopas papildinājums un tā īpašības (de Morgāna likumi).

c) Kopu Dekarta reizinājums, tā algebriskās īpašības. Dekarta reizinājuma grafiks.d) Bijektīva atbilstība starp kopām. Savstarpēji ekvivalentas kopas. Sanumurējamas

un nesanumurējamas kopas.e) Kopu sadalīšana klasēs. f) Sakārtotas kopas.

2. Atbilstības un attieksmes. a) Atbilstības jēdziens; atbilstības izteikšanas veidi; atbilstības grafs; elementu attēli

un pirmtēli; definīcijas apgabals un vērtību apgabals.b) Pretējā atbilstība un apvērstā atbilstība.c) Atbilstību veidi (sirjektīvas, injektīvas, visur definētas, funkcionālas atbilstības).d) Attēlojumi un funkcijas.e) Attieksmes starp vienas kopas elementiem; bināras attieksmes, to izteikšanas

veidi; bināras attieksmes grafs.f) Pretējā attieksme un apvērstā attieksme.g) Bināro attieksmju īpašības (refleksivitāte, antirefleksivitāte, simetriskums,

antisimetriskums, asimetriskums, transitivitāte, antitransitivitāte; sakarīgums).h) Ekvivalences attieksmes; sakarība starp ekvivalences attieksmēm un kopas

sadalīšanu klasēs. Faktorkopas jēdziens.i) Sakārtojuma attieksmes, to klasifikācija.

149

3. Algebriskās struktūras. a) Binārās algebriskās operācijas, to īpašības (komutativitāte, asociativitāte,

apvēršamība, distributivitāte). Neitrālais elements; savstarpēji simetriskie elementi.b) Algebriskās struktūras ar vienu operāciju – grupoīdi, pusgrupas, monoīdi, grupas.

Grupu vispārīgās īpašības. Apakšgrupas.c) Grupu izomorfismi, automorfismi. Substitūciju grupas. Keli teorēma.

Blakusklases; Lagranža teorēma.d) Algebriskās struktūras ar divām algebriskām operācijām – gredzeni un lauki;

gredzenu vispārīgās īpašības; lauku vispārīgās īpašības.e) Apakšgredzeni un gredzenu paplašinājumi. Apakšlauki un lauka paplašinājums.f) Algebriskās sistēmas. Lineāras telpas jēdziens.

4. Kombinatorika.a) Kombinatorikas pamatlikumi. Izlases un to veidi. b) Permutācijas un permutācijas ar atkārtojumiem; faktoriāla funkcija n nc) Variācijas un variācijas ar atkārtojumiem.d) Kombinācijas un kombinācijas ar atkārtojumiem; binomiālo koeficientu īpašības.e) Rekurentie vienādojumi. Fibonači skaitļi.f) Kombinatoriskās konfigurācijas.

5. Grafu teorijas pamati.a) Jēdziens par grafu.b) Grafi un binārās attieksmes. Grafu izomorfisms.c) Ķēdes un cikli; sakarīgums.d) Grafu virsotņu pakāpes; regulārie grafi.e) Planārie grafi; dualitāte.f) Vienības kubi. Grafu krāsošana. Grafu skaitīšana.


N.p.k. Tēma

Darba formas



Pamatjēdzieni par kopām; apakškopas; kopu vienādības pazīme, divu kopu savstarpējā atbilstība, Eilera – Venna diagrammas.

Lekcija 1.Uzdevumu risināšana. 2.Kopas piemēri.

[1], [2]

Operācijas ar kopām, kopu apvienojums, šķēlums, starpība, to īpašības. Universālkopas jēdziens; kopas papildinājums un tā īpašības (de Morgāna likumi).

Seminārs, grupu darbs

1. Uzdevumu risināšana.2. Likumu pierādīšana.

[1], [2]

Kopu Dekarta reizinājums, tā algebriskās īpašības. Dekarta reizinājuma grafiks.



[1], [2]

Bijektīva atbilstība starp kopām. Savstarpēji ekvivalentas kopas.

Praktiskā nodarbība


[2]

Sanumurējamas un Praktiskā Individuāls [1], [2], [4]

150

nesanumurējamas kopas.Kopu sadalīšana klasēs. Sakārtotas kopas. Kontroldarbs.

nodarbība mājas darbs: uzdevumu risināšana

Atbilstības jēdziens; atbilstības izteikšanas veidi; atbilstības grafs; elementu attēli un pirmtēli; definīcijas apgabals un vērtību apgabals.Pretējā atbilstība un apvērstā atbilstība.



[2], [4], [5]

Atbilstību veidi (sirjektīvas, injektīvas, visur definētas, funkcionālas atbilstības).


Uzdevumu risināšana.Gatavot atbildes teorijas jautājumos.

[2], [4], [5]

Attēlojumi un funkcijas.Attieksmes starp vienas kopas elementiem; bināras attieksmes, to izteikšanas veidi; bināras attieksmes grafs.Pretējā attieksme un apvērstā attieksme.

Seminārs. Praktiskā nodarbība


[2], [4], [5]

Bināro attieksmju īpašības (refleksivitāte, antirefleksivitāte, simetriskums, antisimetriskums, asimetriskums, transitivitāte, antitransitivitāte; sakarīgums).

Lekcija Uzdevumu risināšana.Sagatavot atbildes uz teorijas jautājumiem.

[2], [4], [5]

Ekvivalences attieksmes; sakarība starp ekvivalences attieksmēm un kopas sadalīšanu klasēs. Faktorkopas jēdziens.


[2], [4], [5]

Sakārtojuma attieksmes, to klasifikācija. Kontroldarbs.



[2], [4], [5]

Binārās algebriskās operācijas, to īpašības (komutativitāte, asociativitāte, apvēršamība, distributivitāte).

Lekcija. Seminārs.

Uzdevumu risināšana.Sagatavot atbildes uz teorijas jautājumiem.

[3], [4], [5]

Neitrālais elements. Savstarpēji simetriskie elementi



[3], [4], [5]

Algebriskās struktūras ar vienu operāciju – grupoīdi, pusgrupas, monoīdi, grupas. Grupu vispārīgās īpašības. Apakšgrupas.



[3], [4], [5]

Grupu izomorfismi, Lekcija Uzdevumu [3], [4], [5]

151

automorfismi. Substitūciju grupas. Keli teorēma. Blakusklases; Lagranža teorēma

risināšana.

Algebriskās struktūras ar divām algebriskām operācijām – gredzeni un lauki; gredzenu vispārīgās īpašības; lauku vispārīgās īpašības.

Lekcija Uzdevumu risināšana.Sagatavot atbildes uz teorijas jautājumiem.

[3], [4], [5]

Algebriskās sistēmas. Lineāras telpas jēdziens. Kontroldarbs.



[3], [4], [5]

Kombinatorikas pamatlikumi. Izlases un to veidi.


[2], [4], [5], [7], [8]

Permutācijas un permutācijas ar atkārtojumiem; faktoriāla funkcija n n


1. Uzdevumu risināšana.2. Formulu pierādīšana.

[2], [4], [5], [7], [8]

Variācijas un variācijas ar atkārtojumiem.



[2], [4], [5], [7], [8]

Kombinācijas un kombinācijas ar atkārtojumiem



[2], [4], [5], [7], [8]

Binomiālo koeficientu īpašības. Lekcija 1. Uzdevumu risināšana.2. Formulu pierādīšana.

[2], [4], [5], [7], [8]

Rekurentie vienādojumi. Fibonači skaitļi. Kombinatoriskās konfigurācijas


[2], [4], [5], [7], [8]

Jēdziens par grafu. Seminārs, grupu darbs


[4],[5], [6]

Grafi un binārās attieksmes. Grafu izomorfisms.


[4],[5], [6]

Ķēdes un cikli; sakarīgums. Lekcija Uzdevumu risināšana.

[4],[5], [6]

Grafu virsotņu pakāpes; regulārie grafi.

Seminārs, grupu


[4],[5], [6]

152

darbs Sagatavot atbildes uz teorijas jautājumiem.

Planārie grafi; dualitāte.Vienības kubi. Grafu krāsošana. Grafu skaitīšana.



[4],[5], [6]

8. Zināšanu novērtēšana Jānoliek ieskaiti (2. sem.) un eksāmenu (3. sem.), kā ieskaitē, tā eksāmenā jāapliecina prasme risināt uzdevumus un zināšanas teorijā.

9. Pamatliteratūra1. Bērztīse B. Kopu teorijas elementi. Liepāja, 1996.2. Autoru kolektīvs J. Menča red. Matemātika, mācību līdzeklis augstskolu pedagoģisko

specialitāšu studentiem. Rīga, Zvaigzne,1993.3. Sprūde V. Algebriskās struktūras. Mācību līdzeklis. . Liepāja, 1996.4. Strazdiņš J. Diskrētā matemātika. Rīga, Zvaigzne,2001.5. Асеев Г.Г., Абрамов О. М., Ситников Д. Э. Дискретная математика: Учебное

пособие. – Ростов н / Д: „Феникс”, Харьков: „Торсинг”, 2003.6. Dambītis J. Modernā grafu teorija. Datorzinību centrs, 2002.7. Kolmogorovs A., Veics B., Demidovs I., Ivaševs – Musatovs O., Švarcburgs S.

Algebra un analīzes elementi 9. – 11. klasei, 1. daļa, Mācību līdzeklis, Zvaigzne, 1976.8. Kriķis D., Zariņš P., Ziobrovskis V. Diferencēti uzdevumi matemātikā, 1. daļa. Rīga:

Zvaigzne, 1991

153

MATEMĀTIKAS VĒSTUREMatemātikas un informātikas katedras profesors

Dr.paed. Edvīns Ģingulis


Matemātika





66 % matemātikas bakalaura studiju programmas apguve

5. Mērķis Aplūkot matemātikas zinātnes attīstības vispārējās likumsakarības.

6. Uzdevumi Sakārtot vēsturiskā secībā matemātikas bakalaura studiju programmā apgūtos matemātikas jautājumus, saistīt tos ar vispārējo vēsturi, kultūras, zinātnes un tehnikas vēsturi. Akcentēt matemātikas zinātnes metodoloģiju.

7. Kursa satursPriekšmeta saturs:1. Matemātikas vēstures priekšmets, metodes un galvenie pētniecības principi.2. Pirmo matemātisko jēdzienu un metožu rašanās.3. Matemātika Senajos laikos (Senajos Austrumos, Babilonijā, Senajā Grieķijā, hellēņu

zemēs, Romas impērijā, Ķīnā un Indijā).4. Viduslaiku matemātika (islama valstīs, viduslaiku Eiropā, renesanses laikmetā).5. Mainīgo lielumu matemātikas attīstība.6. Matemātika XIX gadsimtā, XX gadsimtā.7. Matemātika Latvijā.Organizācija un struktūra:

N.p.k. Tēma

Darba formas



1. Matemātikas vēstures priekšmets, metodes un galvenie pētniecības principi.

Lekcija Sagatavoties semināram [1], [2]2. Seminārs Apgūt semināra materiālus

3. Pirmo matemātisko jēdzienu un metožu rašanās.

Lekcija Sagatavoties semināram [1], [2],

[3]4. Seminārs Apgūt semināra materiālus

5. Matemātika Senajos laikos (Senajos Austrumos, Babilonijā, Senajā Grieķijā, hellēņu zemēs, Romas impērijā, Ķīnā un Indijā).

Lekcija 1. Sagatavoties semināram

2. Apgūt semināra materiālus

[1], [2], [3]

6. Seminārs7. Seminārs

8. Viduslaiku matemātika Seminārs 1. Sagatavoties [1], [2],

154

(islama valstīs, viduslaiku Eiropā, renesanses laikmetā)

semināram2. Apgūt semināra

materiālus[3]

9. Seminārs

10. Mainīgo lielumu matemātikas attīstība.

Seminārs 1. Apgūt semināra materiālus.

2. Sagatavoties kontroldarbam.

[1], [2], [3]

11. Seminārs

12. Kontroldarbs

Sagatavoties semināram

13. Matemātika XIX gadsimtā Seminārs 1. Sagatavoties semināram


[1], [2], [3]


16. Matemātika XX gadsimtā Seminārs 1. Sagatavoties semināram


[1], [2], [3]


19. Matemātika Latvijā 1. Sagatavoties semināram


3. Sagatavoties kontroldarbam

[1]

20.21.

22. Matemātika XIX - XX gadsimtā un Latvijā

Kontroldarbs

23. Matemātikas metodesPraktiskās nodarbības

Vēsturisku matemātikas uzdevumu risināšana

[1], [2], [3]

8. Zināšanu novērtēšanaJānoliek eksāmens, kurā jāapliecina zināšanas teorijā.

9. Pamatliteratūra1. Taimiņa D. Matemātikas vēsture. – R.: Zvaigzne, 1990.2. Wu ing H. Vorlesungen zur Geschichte der Mathematik. – Berlin: VEB Deutscher

Verlag der Wissenschaften, 1989.3. Internetā: http://www.gap.dcs.st-and.ac.uk/-history/Mathematicans/wiles.html

http://www.hausarbeiten.de./rd/faecher/vorschau/17502.html4. http://www.math.ethz.ch/-michele/AZ/de/abc.html

155

MATEMĀTIKAS AKTUĀLAS PROBLĒMASMatemātikas un informātikas katedras profesors


Studiju programmas nosaukums

Matemātika

Statuss (A, B, C daļa) Bakalaura studiju programmas B daļa

Kursa apjoms KRP un stundu skaits

2 KRP6.sem. 32 stundas

Priekšzināšanas kursa uzsākšanai

Matemātiskās analīzes, statistika, ģeometrija.

Mērķis Sniegt konkrētas zināšanas matemātikas aktuālās problēmāsUzdevumi Dot studentiem pamatjēdzienu formulējumus. Visis

aplūkojamie jēdzieni tiek nostiprināti, risinot atbilstošus uzdevumus.

Kursa satursPriekšmeta saturs:

1. Ieskats fraktāļu teorijā.2. Ieskats Lī grupu teorijā.3. Ieskats viļņu teorijā.4. Nelineāri diferenciālvienādojumi.5. Skaitliskās metodes nelineāru diferenciālvienādojumu risināšanai.6. Skaitliskā hidrodinamika.7. Turbulences.8. Monte – Karlo metodes.

Zināšanu novērtēšanaJānoliek ieskaiti (6.sem.), jāapliecina prasme risināt uzdevumus un zināšanas teorijā.Pamatliteratūra5. Edward O. Chaos in Dynamical Systems. Cambridge University Press New, York,

2002.6. Rossmann W. Lie groups: an introduction through linear groups. Oxford: Oxford

Univ. Press, 2002.7. Antoniadis A., Oppenheim G. Wavelets and statistics, Lecture notes in Statistics,

Springer Verlag, 1995.8. Morton K.W., Mayers D.F. Numerical solution of Partial Differential Equations.

Cambridge University Press New, York, 2005.

156

STUDIJU DARBS


Matemātika


3. Studiju darba apjoms KRP un stundu skaits


4. Priekšzināšanas darba rakstīšanai

Matemātikas bakalaura studiju programma

5. Mērķis Noskaidrot studenta spējas veikt patstāvīgus pētījumus izvēlētās tēmas ietvaros.

6. Uzdevumi Formulēt pētījuma mērķi un uzdevumus, kuru atrisināšana ir nepieciešama mērķa sasniegšanā.

7. Darba satursPriekšmeta saturs:Studiju darbs ir patstāvīgs pētījums, kurā students parāda prasmi izmantot akadēmiskajās studijās iegūtās zināšanas, spēju radoši risināt praktiskas un teorētiskas problēmas.

Organizācija un struktūra:Studiju darba tematu students izvēlas ne vēlāk kā trešā semestra sākumā, darbu jāaizstāv ceturtā semestrī. Studiju darbs ir individuāls studenta darbs mācību spēka vadībā. Darba gaitā darba vadītājs regulāri konsultē studentu dotās tēmas ietvaros.

8. Studiju darba novērtēšana

Darba vadītājs novērtē darbu un, pozitīva vērtējuma gadījumā, pielaiž to aizstāvēšanai. Darba aizstāvēšana notiek studiju darba aizstāvēšanas komisijā, ko ar rīkojumu nosaka katedras vadītājs.Vērtējumu izsaka 10 baļļu sistēmā.

9. PamatliteratūraDarba vadītājs iesaka studentam literatūru par piedāvāto tēmu.

157

BAKALAURA DARBS


Matemātika





Matemātikas bakalaura studiju programma

5. Mērķis Noskaidrot studenta spējas veikt patstāvīgus pētījumus izvēlētās tēmas ietvaros.

6. Uzdevumi Formulēt pētījuma mērķi un uzdevumus, kuru atrisināšana ir nepieciešama mērķa sasniegšanā.

7. Kursa satursPriekšmeta saturs:Bakalaura darba tematu izvēlas students no mācību spēku piedāvātās tematikas. Bakalaura darbs ir patstāvīgs pētījums, kurā students parāda prasmi izmantot akadēmiskajās studijās iegūtās zināšanas, spēju radoši risināt praktiskas un teorētiskas problēmas.

Organizācija un struktūra:Bakalaura darbu students izstrādā patstāvīgi, konsultējoties ar darba vadītāju. Konsultācijas ar darba vadītāju.

8. Zināšanu novērtēšanaDarba vadītājs novērtē darbu un, pozitīva vērtējuma gadījumā, pielaiž to aizstāvēšanai. Ar katedras vadītāja rīkojumu darbam tiek nozīmēts recenzents, kurš izsaka savu viedokli par aizstāvēšanai iesniegto darbu. Darba aizstāvēšana notiek bakalauru darbu aizstāvēšanas komisijā, ko ar rīkojumu nosaka studiju daļa.Vērtējumu izsaka 10 baļļu sistēmā.

9. PamatliteratūraDarba vadītājs iesaka studentam literatūru par piedāvāto tēmu.

158

MATEMĀTISKIE MODEĻI UN OPTIMIZĀCIJAMatemātikas un informātikas katedras docents



Matemātika





Matemātiskā analīze, Algebra

Mērķis Iepazīstināt studentus ar dažādu matemātisko disciplīnu praktiskās pielietošanas iespējām. Sniegt pamatzināšanas studentiem matemātisko modeļu sastādīšanā un to optimizācijas problēmu risināšanā

Uzdevumi Noskaidrot modeļa, matemātiskā modeļa pamatjēdzienus un sastādīšanas vispārīgos principus.Apgūt diferencējamu funkciju nosacītā ekstrēma meklēšanas teoriju – Lagranža reizinātāju metodi.Iepazīstināt studentus ar nediferencējamu funkciju ekstrēmu meklēšanas metodēm.Iemācīt lineārās programmēšanas uzdevumu atrisināšanas un optimizācijas metodes.Apgūt transporta uzdevuma atrisināšanas metodes un optimizāciju transporta tīklos.Iepazīstināt studentus ar nelineārās programmēšanas uzdevumu ar ierobežojumiem vienādību un nevienādību veidā.Sasniegt tādu zināšanu līmeni, lai studenti spētu mērķtiecīgi izmantot iegūtās zināšanas praktiska satura uzdevumu risināšanā.Iepazīstināt studentus ar programmu pakešu pielietojumiem optimizācijas uzdevumu risināšanā.

Kursa satursPriekšmeta saturs:Ievads. Modeļa jēdziens. Matemātiskie modeļi un to veidi. Matemātisko modeļu sastādīšanas vispārīgie principi.1. Vairāku argumentu diferencējamu funkciju ekstrēmi

1.1. Brīvais ekstrēms1.2. Nosacītais ekstrēms. Nosacītā ekstrēmu meklēšanas metodes: mainīgo

izslēgšanas metode, Lagranža reizinātāju metode. Nosacītā ekstrēma pietiekamie nosacījumi

2. Nediferencējamu funkciju ekstrēmu atrašana2.1. Unimodālas funkcijas jēdziens2.2. Minimuma punkta meklēšanas metodes: Dihotomijas metode, Fibonāči skaitļu

159

metode, Zelta šķēluma metode3. Minimuma punkta meklēšanas metode vairāku argumentu diferencējamām

funkcijām: gradienta metode, šķēluma metode4. Lineārās programmēšanas uzdevumi. Lineārās programmēšanas uzdevuma formas

un pieraksta veidi atbalsta plāns5. Lineārās programmēšanas uzdevumu grafiskā atrisināšana6. Simpleksa metode lineārās programmēšanas uzdevumu atrisināšanā

6.1. Optimalitātes pazīme6.2. Simpleksa metodes iterācijas tabula6.3. Simpleksa metodes algoritms6.4. Singularitāte6.5. Paplašinātais uzdevums.

7. Lineārās programmēšanas teorijas elementi8. Transporta uzdevums 9. Transporta uzdevuma atbalsta plāna noteikšana

9.1. Ziemeļrietuma stūra un minimālā elementa metode9.2. Sadalīšanas metode9.3. Potenciālu metode

10. Optimizācija transporta tīklos10.1.Visīsākā ceļa noteikšanas algoritms

10.2. Maksimālās plūsmas noteikšanas algoritms11. Nelineārās programmēšanas uzdevums ar ierobežojumiem vienādību un nevienādību veidā


N.p.k. Tēma

Darba formas



1. Modeļa jēdziens. Matemātiskie modeļi un to veidi. Matemātisko modeļu sastādīšanas vispārīgie principi. Vairāku argumentu diferencējamu funkciju ekstrēmi. Brīvais ekstrēms.Nosacītais ekstrēms. Nosacītā ekstrēmu meklēšanas metodes: mainīgo izslēgšanas metode, Lagranža reizinātāju metode. Nosacītā ekstrēma pietiekamie nosacījumi.

Lekcija Individuāli uzdevumi

[4],[5]

2. Funkcijas ekstrēmu lietošana optimizācijas problēmu risināšanā

Praktiskie darbi

Mājas darbs [4],[5]

3. Nediferencējamu funkciju ekstrēmu atrašana. Unimodālas funkcijas jēdziens.Minimuma punkta meklēšanas metodes: Dihotomijas metode, Fibonāči skaitļu metode, Zelta šķēluma metode.


[4]

160

4. Skaitliskās metodes minimuma punkta noteikšanā.

Praktiskie darbi

Mājas darbs [4]

5. Minimuma punkta meklēšanas metode vairāku argumentu diferencējamām funkcijām: gradienta metode, šķēluma metode.


[4]

Optimizācijas problēmu risināšana nediferencējamu funkciju gadījumā.

Pārskats [4]

6. Lineārās programmēšanas uzdevumi. Lineārās programmēšanas uzdevuma formas un pieraksta veidi atbalsta plāns. Lineārās programmēšanas uzdevumu grafiskā atrisināšana.


[1], [2]

7. Simpleksa metode lineārās programmēšanas uzdevumu atrisināšanā. Optimalitātes pazīme.Simpleksa metodes iterācijas tabula.Simpleksa metodes algoritms.Singularitāte. Paplašinātai uzdevums.


[1], [2]

8. Simpleksa metodes pielietošana lineārās programmēšanas uzdevumu risināšanā.

Praktiskie darbi


[1], [2]

9. Lineārās programmēšanas teorijas elementi.


10. Transporta uzdevums. Transporta uzdevuma atbalsta plāna noteikšana.Ziemeļrietuma stūra un minimālā elementa metode.


[1], [2]

11. Sadalīšanas metode. Potenciālu metode.


[1], [2]

12. Optimizācija transporta tīklos.Visīsākā ceļa noteikšanas algoritms.Maksimālās plūsmas noteikšanas algoritms.


[1], [2]

Transporta uzdevumu optimizācijas problēmas un to risināšana.

Pārskats [1], [2]

13. Optimizācijas uzdevumu risināšana izmantojot programmu paketes.

Laboratori – jas darbi

161

14. Nelineārās programmēšanas uzdevums ar ierobežojumiem vienādību un nevienādību veidā.

Lekcija Individuāli uzdevumiSemināra jautājumi

[3]

15. Nelineārās programmēšanas uzdevums ar ierobežojumiem vienādību un nevienādību veidā.

Seminārs

Zināšanu novērtēšana

PamatliteratūraD. Kļaviņš. Optimizācijas metodes ekonomikā 1., 2. Rīga, Datorzinību centrs, 2000. –

230 lpp.D. Kļaviņš. Lineārā programmēšana piemēros. Rīga, Zvaigne, 1987. – 238 lpp.U. Raitums. Optimizācijas metodes. Rīga SIA "Mācību grāmata", 2002. – 83 lpp.F. Sadirbājevs. Lineārā programmēšana piemēros. Ievads optimizācijā. Daugavpils

universitāte, "Saule", 2003. – 86 lpp.K. Šteiners. Augstākā matemātika 3.Rīga, Zvaigzne ABC, 1998. –192 lpp.

PapildliteratūraDonald A. Pierre. Optimization Theory with application, NEYORK, John Wile & SONs,

INC, 1996.Martha L. Abelle, James P. Braselton. Mathematica by Example 3 rd Edition, USA,

California, 2004. – 571 p.F. P. Vasiļjevs. Ekstremālo uzdevumu atrisināšanas klasiskās metodes. Maskava, Nauka,

1998. (krievu valodā).

162

Pārbaudes veids Realizācija KritērijiStarpnovērtējums Patstāvīgā darba uzdevumi Katram studentam jāizpilda savs

uzdevumu komplekts.3 uzdevumi jāatrisina arī datoru variantā

Starpnovērtējums Jāsagatavo divi pārskati Konspektīvs, loģisks vielas izklāsts

Semināri Jāsagatavo semināra jautājumusEksāmens (pie eksāmena tiek pielaisti studenti, kuri ir izpildījūši visus patstāvīgos darbus)

Rakstiski Divi teorijas jautājumi viens piemērs

ĢEOMETRIJAĢEOMETRIJAS PAMATI

Matemātikas un informātikas katedras profesorsDr.paed. Edvīns Ģingulis


Matemātika

2. Statuss (A, B, C daļa) Bakalaura studiju programmas B daļa


4 KRP64 stundas(3.sem. – 2 KRP, 32 stundas4.sem. – 2 KRP, 32 stundas)


Matemātiskās loģikas kurss

5. Mērķis Iepazīt ģeometrijas piemērā aksiomātisko metodi un tās lomu matemātikā.

6. Uzdevumi Iegūt vienu ģeometrijas teoriju ar dažādu aksiomu sistēmu palīdzību; apgūt Lobačevska ģeometrijas pamatidejas.

7. Kursa satursPriekšmeta saturs:1. Aksiomātiskā metode matemātikā. Aksiomu sistēmas bezpretrunība, neatkarība un

pilnība.2. Veila aksiomu sistēmas pamatjēdzieni un aksiomas.3. Veila aksiomu sistēmas bezpretrunības pierādījums ar analītiskās interpretācijas

palīdzību.4. Iespēja izmantot Veila aksiomu sistēmu, lai iegūtu Eiklīda trīsdimensiju telpas

ģeometriju.5. Attāluma, daudzstūra un daudzstūra laukuma mērīšana Veila aksiomu sistēmā.Pārskats par Hilberta aksiomu sistēmu.Jēdziens par absolūto ģeometriju. Absolūtās ģeometrijas teorēmu piemēri. 6. Lobačevska ģeometrijas svarīgākie rezultāti.

Lobačevska ģeometrijas bezpretrunības pierādījums. Eiklīda 5.postulāta neatkarība no absolūtās ģeometrijas aksiomām.


N.p.k. Tēma

Darba formasLiteratūraKontakt-

stundasPatstāvīgais darbs

1. Aksiomātiskā metode matemātikā. Aksiomu sistēmas bezpretrunība, neatkarība un pilnība.

Lekcija

1.Uzdevumu risināšana. 2.Atkārtot vektoralgebru.

[1], [2], [3]

2. Veila aksiomu sistēmas pamatjēdzieni un aksiomas.

Lekcija

1.Uzdevumu risināšana2.Atkārtot taisnes un plaknes vienādojumus

[1], [2], [3]

3. Veila aksiomu sistēmas Lekcija Uzdevumu [1], [2],

163

bezpretrunības pierādījums ar analītiskās interpretācijas palīdzību.

risināšana.[3]

4.

Iespēja izmantot Veila aksiomu sistēmu, lai iegūtu Eiklīda trīsdimensiju telpas ģeometriju.

Lekcija

Sagatavot ziņojumu par skolas ģeometrijas kādas teorēmas pierādīšanu, izmantojot vektorus.

[1], [2], [3]

5. Iespēja izmantot Veila aksiomu sistēmu, lai iegūtu Eiklīda trīsdimensiju telpas ģeometriju.

Seminārs.

Apgūt zināmu daudzumu elementārās ģeometrijas teorēmu pierādījumu, izmantojot vektorus.

[1], [2], [3]

6. Attāluma, daudzstūra un daudzstūra laukuma mērīšana Veila aksiomu sistēmā. Lekcija

1.Uzdevumu risināšana.2.Gatavošanās

kontroldarbam.7. Veila aksiomu sistēma Kontrold

arbs.[1], [2], [3]

8. Pārskats par Hilberta aksiomu sistēmu.

Lekcija Sagatavot semināra jautājumus

[1], [2], [3]

9. Seminārs 1.Uzdevumu risināšana.2.Sagatavot ziņojumu par absolūtās ģeometrijas kādas teorēmas pilnu pierādījumu.

[1], [2], [3]

10. Jēdziens par absolūto ģeometriju. Absolūtās ģeometrijas teorēmu piemēri. Lekcija [1], [2],

[3]

11. Jēdziens par absolūto ģeometriju. Absolūtās ģeometrijas teorēmu piemēri.

SeminārsKontrold

arbs

Sagatavoties semināra nodarbībai par Lobačevska ģeometrijas vēsturi

[1], [2], [3], [4]

12. Lobačevska ģeometrijas vēsture Seminārs Sagatavot ziņojumus par reālās (fizikālās) telpas ģeometriju

[4]13. Paralēlas un diverģentas taisnes

Lobačevska plaknē Lekcija

14. Lobačevska ģeometrijas svarīgākie rezultāti. Lekcija Sagatavot semināra

jautājumus

[1], [2], [3]

15. Lobačevska ģeometrijas bezpretrunības pierādījums. Lekcija

16. Neeiklīda ģeometrijas Seminārs8. Zināšanu novērtēšana

Jānoliek eksāmens, kurā jāapliecina zināšanas teorijā

164

9. Pamatliteratūra9. Mihelovičs Š. Ģeometrijas pamati. – Daugavpils: DPI, 1993.10. Cīrulis T., Neimanis V. Ģeometrijas pamati un diferenciālģeometrija. Ģeometrijas

pamati. – R.: LVU, 1980.11. Атанасян Л.С., Базылев В.Т. Геометрия. Ч. II – М.: Просвещение, 1987.12. David W. Henderson Experiencing Geometry. In Euclidean, Spherical, and

Hiperbolic Spaces. 2001 by Prentice-Hall, Upper Saddle River.

165

DIFERENCIĀLĢEOMETRIJAMatemātikas un informātikas katedras profesors



Matemātika





Matemātiskās analīzes kurss līdz jautājumam par vairākargumentu funkcijas atvasināšanu

Mērķis Apgūt diferenciālģeometrijas pamatidejas un realizēt starpdisciplīnu saikni starp matemātiskās analīzes un ģeometrijas kursiem.

Uzdevumi Studenti iepazīstas ar līkņu un virsmu diferenciālģeometriju, kā arī ar virsmas iekšējo ģeometriju. Visi aplūkojamie jēdzieni tiek nostiprināti, risinot atbilstošus uzdevumus.

Kursa satursPriekšmeta saturs:Viena un divu argumentu skalāra argumenta vektorfunkcija, tās īpašības.Līknes definēšana un noteikšana.Frenē formulas. Līknes dabiskais triedrs, tās liekums un vērpums.Skrūves līnija, tās īpašības.Virsmas definēšana un noteikšana.Virsmas pirmā kvadrātiskā forma, pielietojumi.Virsmas otrā kvadrātiskā forma, piemēri.Virsmas dažādi liekumi, to aprēķināšana.Plakne, sfēra un pseidosfēra kā virsmu svarīgākie piemēri.Jēdziens par virsmas iekšējo ģeometriju.Organizācija un struktūra:

N.p.k.

Tēma Darba formas



1. Viena un divu argumentu skalāra vektorfunkcija, tās īpašības: robeža, nepārtrauktība, atvasināmība, hodogrāfs

Lekcija 1.Uzdevumu risināšana. 2.Atkārtot vektoru dažādus reizinājumus

[1], [2], [3]

2. Vektorfunkciju dažādu reizinājumu atvasināšanas formulas

Grupu darbs Uzdevumu risināšana

[1], [2], [3]

3. Līknes definēšana un noteikšana.

Lekcija Sagatavot ziņojumus par dažādām līknēm, to

[1], [2], [3]

166

noteikšanas veidiem un īpašībām.

4. Līknes definēšana un noteikšana.

Seminārs Sagatavot referātu par kādu no līkņu diferenciālģeometrijas papildjautājumiem

[2]

5. Frenē formulas. Līknes dabiskais triedrs, tā elementu vienādojumi.


Individuāls mājas darbs: uzdevumu risināšana [1], [2],

[3]6. Līknes liekums un vērpums, to aprēķināšana.

Lekcija

7. Skrūves līnija, tās īpašības. Praktiskā nodarbība

Gatavošanās kontroldarbam par līkņu diferenciālģeometriju

[1], [2], [3]

8. Līkņu diferenciālģeometrijas papildjautājumi

Seminārs [2]

9. Līkņu diferenciālģeometrija Kontroldarbs

10. Virsmas definēšana un noteikšana.

Lekcija 1.Mājas darbi: uzdevumu risināšana.2.Sagatavot ziņojumus par dažādām virsmām, to noteikšanas veidiem un īpašībām. [1], [2],

[3]11. Virsmas pirmā kvadrātiskā forma, pielietojumi.


12. Virsmas otrā kvadrātiskā forma, piemēri


13. Virsmas dažādi liekumi, to aprēķināšana.

Lekcija

14. Jēdziens par virsmas iekšējo ģeometriju.

Lekcija

15. Dažādas virsmas, to noteikšanas veidi un īpašības.

Seminārs Gatavoties rakstīt kontroldarbu par virsmu diferenciālģeometriju.

[1], [2], [3]

16. Virsmu diferenciālģeometrija

Kontroldarbs

Zināšanu novērtēšanaJānoliek eksāmens, kurā jāapliecina prasme risināt uzdevumus un zināšanas teorijā.

Pamatliteratūra

167

1. Cīrulis T., Neimanis V. Diferenciālģeometrija. – R.: Latvijas Valsts universitāte, 1983.

2. Cīrulis T., Neimanis V. Diferenciālģeometrija. – R.: Zvaigzne, 1990.3. Атанасян Л.С., Базылев В.Т. Геометрия. Ч. II – М.: Просвещение, 1987.

168

PROJEKTĪVĀ ĢEOMETRIJAMatemātikas un informātikas katedras profesors



Matemātika





Analītiskās ģeometrijas kurss

5. Mērķis Iepazīties ar projektīvo skatījumu uz daudziem elementārās ģeometrijas un analītiskās ģeometrijas jautājumiem.

6. Uzdevumi Apgūt projektīvās ģeometrijas pamatidejas viendimensiju un divdimensiju projektīvajās telpās.

7. Kursa satursPriekšmeta saturs:1. Jēdziens par projektīvo taisni, piemēri.2. Koordinātu metode, četru punktu dubultattiecība uz projektīvās taisnes.3. Jēdziens par projektīvo plakni, piemēri.4. Koordinātu metode, četru punktu dubultattiecība projektīvā plaknē.5. Konfigurācijas. Dualitātes princips. Dezarga teorēma.6. Pilna četrvirsotņa harmoniskās īpašības.7. Otrās kārtas līkņu projektīvā klasifikācija.8. Projektīvās plaknes transformācijas, to pielietojums uzdevumu risināšanā un teorēmu

pierādīšanā.Organizācija un struktūra:

N.p.k. Tēma

Darba formasLiterat

ūraKontakt-stundas


1. Jēdziens par projektīvo taisni, piemēri Lekcija

1.Atrisināt mājas darba uzdevumus

2.Sagatavoties kontroldarbam

[1], [2], [3]

2. Koordinātu metode, četru punktu dubultattiecība uz projektīvās taisnes. Praktiskā

nodarbība3. Koordinātu metode, četru punktu dubultattiecība uz projektīvās taisnes.

4. Projektīvā taisne Kontrol-darbs

5. Jēdziens par projektīvo plakni, piemēri. Lekcija

Atbildes uz semināra jautājumiem

[1], [2], [3]

6. Jēdziens par projektīvo plakni, Seminārs Atbildes uz

169

piemēri. semināra jautājumiem

7. Koordinātu metode, četru punktu dubultattiecība projektīvā plaknē.

Praktiskā nodarbība 1.Atrisināt kārtējā

mājas darba uzdevumus2.Atrisināt atbilstošos individuālā mājas darba uzdevumus

8. Koordinātu metode, četru punktu dubultattiecība projektīvā plaknē.

Praktiskā nodarbība [1],

[2], [3]

9. Konfigurācijas. Dualitātes princips. Dezarga teorēma


10. Konfigurācijas. Dualitātes princips. Dezarga teorēma


11. Pilna četrvirsotņa harmoniskās īpašības. Praktiskā

nodarbība

Sagatavot ziņojumu semināra nodarbībai

12. Pilna četrvirsotņa harmoniskās īpašības. Seminārs Semināra materiālu

apguve.

[1], [2], [3]

13. Otrās kārtas līkņu projektīvā klasifikācija.


1.Kārtējā mājas darba uzdevumu atrisināšana.

2.Sagatavošanās kontroldarbam.

14. Projektīvās plaknes transformācijas, to pielietojums uzdevumu risināšanā un teorēmu pierādīšanā

Lekcija

15. Projektīvās plaknes transformācijas, to pielietojums uzdevumu risināšanā un teorēmu pierādīšanā


16. Projektīvā plakne Kontrol-darbs

8. Zināšanu novērtēšanaJānoliek eksāmens, kurā jāapliecina zināšanas teorijā un prasme risināt uzdevumus.

9. Pamatliteratūra1. Laudiņa E., Murāns K. Projektīvās telpas. – R.: LVU, 1980.2. Певзнер С.Л. Проективная геометрия. – М.: Просвещение, 1980.3. Певзнер С.Л., Цаленко М.М. Задачник – практикум по проективной

геометрии. - М.: Просвещение, 1982.

170

TĒLOTĀJA ĢEOMETRIJAMatemātikas un informātikas katedras docents

Dr.paed. Ēriks Būmeisters


Matemātika





Prasme attēlot plaknē vienkāršas ģeometriskas figūras un ķermeņus

5. Mērķis Attīstīt telpas uztveri un veidot praktiskas iemaņas telpas objektu attēlošanā plaknē

6. Uzdevumi Apgūt nepieciešamās zināšanas par rasēšanas instrumentiem un iemaņas to lietošanā.Apgūt telpas pamatelementu ( punkts, taisne, plakne) savstarpējo attiecību noteikšanu un attēlošanu plaknē.Apgūt praktiskas iemaņas telpas objektu attēlošanā kompleksajā rasējumā un aksonometrijā.Iepazīstināt studentus ar metriskajiem un poziciju uzdevumiem un to atrisināšanas paņēmieniem.Iemācīt konstruēt dažādu telpas figūru virsmu izklājumus un pēc tiem izgatavot attiecīgus telpiskus modeļus.Apgūt perspektīvas un ēnu teorijas pamatus.

7. Kursa satursPriekšmeta saturs:1.Projekciju metode, projekciju veidi. Divu un trīs plakņu projekcijas.2.Punkta ortogonālās projekcijas. Lauztā koordinātu līnija. Telpas sadalījums astoņos

oktantos un punktu projekcijas tajos. Punkta redzamības noteikšana.3.Aksonometriskās projekcijas. Sagrozījuma koeficienti. Standarta aksonometriskās

projekcijas. Aksonometrisko projekciju konstruēšanas paņēmieni. Aksonometrijas (Polkes) pamatteorēma. Metrisku uzdevumu atrisināšana aksonometriskajās projekcijās. Virsmu izklājumu konstruēšana.

4.Taisnes projekcijas. Vispārīga stāvokļa taisnes. Augšupejoša un lejupejoša taisne. Īpaša stāvokļa taisnes. Taisnes pēdas. Taisnes nogriežņa patiesā garuma noteikšana. Taisnes slīpuma leņķis pret projekciju plaknēm. Divu taišņu savstarpējais stāvoklis.

5.Plakne. Plaknes uzdošana. Plaknes pēdas. Vispārēja stāvokļa plakne. Maksimālā slīpuma līnija. Īpaša stāvokļa plaknes. Punkts plaknē. Taisne plaknē. Plaknei paralēla taisne. Taisnes krustošanās ar plakni. Plaknei perpendikulāra taisne.

6.Plakņu savstarpējais stāvoklis. Plakņu šķelšanās. Paralēlas un perpendikulāras plaknes. Redzamības noteikšana pie divu plakņu šķelšanās.

7.Rasējumu pārveidošanas paņēmieni. Pagriešana ap asīm. Savietošanas paņēmiens. Projekciju plakņu maiņa.

8.Attālumu un leņķu noteikšana. Īsākais attālums starp punktu un taisni. Attālums no punkta līdz plaknei. Attāluma noteikšana starp paralēlām un šķērsām taisnēm. Attālums no dotā punkta līdz rotācijas ķermeņa virsmai. Leņķis starp krusteniskām

171

taisnēm. Leņķis starp taisni un plakni. Plaknes slīpuma leņķa noteikšana.9.Līknes un virsmas. Lineāras virsmas, rotācijas virsmas, cikliskas virsmas, karkasa

virsmas, topogrāfiskas virsmas. Virsmu savstarpējā šķelšanās, šķēluma līniju konstruēšana. Palīgveiduļu, palīgplakņu un palīgsfēru paņēmiens.

10.Perspektīva. Satekpunkti. Attālumu šķietamo izmēru samazināšanās konstruēšana. Riņķa līnijas attēlojums perspektīvā.Ēnu teorijas pamati. Krītošās ēnas un pašēnas. Ēnu konstruēšana paralēlu Saules staru un izklīstošu staru gadījumā (mākslīgais apgaismojums). Atspīdumi ūdenī un spoguļos.


N.p.k. Tēma

Darba formas



1. Ģeometriskās konstrukcijas. Salaidumi

Lekcija Mājas darbs par salaidumiem

2,3,4,5,8

2. Figūru attēlošana trijās projekcijās. Ortogonālās un klinogonālās projekcijas.

Prak-tiskiedarbi

Mājas darbs par projekciju konstruēšanu

2,3,4,5,8

3. Aksonometriskās projekcijas. Izometrija. Taisnleņķa un slīpleņķa dimetrija.

Lekcija Mājas darbs par aksonometriju

2,3,4,5,8

4 Aksonometrijas pamatteorēma (Polkes teorēma). Sagrozījuma koeficienti. Kompleksie rasējumi

Prak-tiskiedarbi

Individuāli uzdevumi par skaldņa attēlu patvaļīgā stāvoklī

1,8,10,12

5. Lauztā koordinātu līnija. Punktu projekciju konstruēšana telpas 8 oktantos.

Lekcija Individuāli uzdevumi par punkta projekc. astoņos oktantos

1,8,10,12

6. Metriskie un poziciju uzdevumi. Taisnes projekcijas. Īpaša stāvokļa taisnes. Taisnes patiesā garuma noteikšana. Taisnes pēdas.

Prak-tiskiedarbi

Mājas darbs par patieso izmēru noteikšanu

1,8,10,12

7. Dota plakne (ar dažādiem paņēmieniem). Vispārēja un īpaša stāvokļa plaknes. Plaknes pēdas. Punkts plaknē.

Lekcija Mājas darbs par plaknes pēdām un punktu plaknē

1,8,10,12

8. Taisnes un plaknes savstarpējie stāvokļi. Plaknei paralēla un perpendikulāra taisne. Taisnes krustošanās ar plakni.

Prak-tiskiedarbi

Individuāli uzdevumi par taisnes un plaknes savstarpējo stāvokli

1,8,10,12

9. Rasējumu pārveidošanas paņēmieni. Pagriešana, savietošana. Projekciju plakņu maiņa.

Lekcija Mājas darbs par figūru pagriešanu ap asīm

1,8,10,12

10. Attāluma noteikšana starp punktu un taisni, punktu un

Prak-tiskie

Mājas darbs par attālumu

1,8,10,12

172

plakni. Attālums starp paralēlām un šķērsām taisnēm. Redzamības noteikšana.

darbi noteikšanu (metriski uzdevumi)

11. Plaknes un taisnes veidotā leņķa noteikšana. Leņķis starp plaknēm.

Lekcija Individuāli uzdevumi par uzskates līdzekļa gatavošanu

1,8,10,12

12 Līknes un virsmas. Rotācijas, cikliskas un karkasa virsmas.Līkņu veidoto virsmu šķelšanās ar taisni, plakni.

Prak-tiskiedarbi

Uzskates līdzekļa gatavošana. Virsmu izklājumu konstruēšana

1,8,10,12

13. Līkņu virsmu savstarpējā šķelšanās. Palīgveiduļu, palīgplakņu un palīgsfēru metode.

Lekcija Mājas darbs par šķēluma līniju konstruēšanu

1,5,6,7,810,12

14. Zīmējumu gatavošana ķermeņiem, kas izveidojas, šķeļoties dotajām virsmām ( virsmas dotas ar vienādojumiem )

Prak-tiskiedarbi

Mājas darbs par matemātiskajā analīzē izmantojamiem zīmējumiem

1,5,6,7,810,12

15. Perspektīva. Satekpunkti. Attālumu škietamās samazināšanās konstruēšana. Riņķa līnija perspektīvā.

Lekcija Mājas darbs par perspektīvu ar diviem satekpunktiem

9,11

16. Ēnu konstruēšanas pamati. Paralēli un izklīstoši stari. Ēnu konstruēšana pie dažādiem gaismas avota stāvokļiem. Atspīdumu konstruēšana.

Prak-tiskiedarbi

Individuāli uzdevumi par ēnu konstruēšanu Saules un mākslīgā apgaismojumā

9,11


9. Pamatliteratūra

173

Pārbaudes veids Realizācija KritērijiStarpnovētējums Patstāvīgā darba uzdevumi Katram studentam

jāiesniedz izpildīti mājas darbi un individuālie uzdevumi

Starpnovētējums Kontroldarbs Jāuzrāda orientēšanās mācību vielā

Starpnovētējums Patstāvīgā darba uzdevumi Katram studentam jāiesniedz izpildīti mājas darbi un individuālie uzdevumi

Ieskaite (pie ieskaites tiek pielaisti studenti, kuri ir izpildījuši visus patstāvīgos darbus)

Tests un grafisku darbu izpilde

Izpildīti visi patstāvīgie darbi, izpildīts kontroldarbs, tests, grafiskie darbi, izgatavots uzskates līdzeklis

1. Aumale M., Čukurs J. Nulle I. – Tēlotāja ģeometrija – RaKa, 20042. Auzukalns J., Dobelis M., Dobelis V., Sloka D. – Tehniskā grafika – R.:

Zvaigzne, 1994.3. Bogoļubovs S. – Rasēšana – R.: Zvaigzne, 1990.4. Bogoļubovs S. – Rasēšanas uzdevumu krājums – R.: Zvaigzne, 1978.5. Čukurs J., Nulle I., Viļumsone I. – Inženiergrafika – RaKa, 20046. Jurāns V., Rieksts V., Seņins A. – Inženiergrafika – R.: Zvaigzne, 1983.7. Jurāns V. – Tēlotājas ģeometrijas uzdevumu krājums – Rīga, LVI, 1962.8. Ozoliņš M. - Perspektīva un ēnu teorija – R.: Zvaigzne, 19799. Posvjanskis. A. – Tēlotāja ģeometrija – R.: Zvaigzne, 1972.10. Sberegajevs N., Gerbs M. – Tēlotājas ģeometrijas un mašīnbūvniecības rasēšanas

īsa rokasgrāmata – Rīga, Liesma, 1968.11. Макаров М.Н. – Перспектива – Москва, Просвещение, 198912. Локтев О.В, Числов П.А – Задачник по начертательной геометрии – Высшая

школа, 1984.

174

FUNKCIONĀLANALĪZEMatemātikas un informātikas katedras docents



Matemātika





Matemātiskā analīze, Algebra

5. Mērķis Noskaidrot kā ar funkcionālanalīzes palīdzību apvienot un vispārināt dažādus rezultātus un metodes klasiskajā analīzē, funkciju teorijā un citās matemātikas nozarēs.

6. Uzdevumi Iepazīstināt studentus ar funkcionālanalīzes priekšmetu, funkcionālanalīzē lietotām telpām, to elementiem un savstarpējām sakarībām.Noskaidrot vispārinātas funkcijas un vispārināto funkciju atvasinājuma jēdzienus.Apgūt Lebega un Soboļeva telpu konstrukciju un galvenās īpašības. Noskaidrot Hilberta telpas vispārīgās īpašības. Apgūt operatora jēdzienu, operatoru īpašības, lineāros operatorus kā Banaha telpas elementus.

7. Kursa satursPriekšmeta saturs:Ievads. Funkcionālanalīzes priekšmets. Funkcionālanalīzē lietotās telpas.1. Vispārinātās funkcijas un vispārinātie atvasinājumi 1.1. Vispārinātās funkcijas definīcija viendimensiju gadījumā 1.2. Vairāku argumentu funkcijas un to atvasinājumi 1.3. Vispārinātās funkcijas, kurām aplūkojamā apgabalā eksistē jebkuras kārtas

atvasinājumi 1.4. Vispārināto funkciju atvasinājumi1.5. Teorēma par nomētas telpas paplašināšanu2. Lebega telpas viendimensiju gadījumā; Lebega telpas n – dimensiju gadījumā3. Soboļeva telpas4.Izomorfisms, izometrija un telpu iekļāvumi5.Hilberta telpas vispārīgās īpašības 6.Lineārie operatori Banaha telpā

6.1. Pamatjēdzieni6.2.Lineārā operatora norma6.3. Lineāri ierobežoti operatori kā Banaha telpas elementi6.4. Lineāru operatoru reizināšana, operatoru pakāpe6.5. Inversais operators6.6. Teorēmas par inversā operatora eksistenci un tā normas novērtējumu6.7.Lineāra vienādojuma tuvinātas atrisinājuma kļūdas novērtēšana

175

7. Saistītās telpas 7.1. Hāna – Banaha teorēma un tās sekas 7.2. Saistītās telpas definīcija 7.3. Refleksīvās Banaha telpas


N.p.k. Tēma

Darba formas



1. Funkcionālanalīzes priekšmets. Funkcionālanalīzē lietotās telpas.


[1], [2], [3]

2. Telpas jēdziens. Funkcionālanalīzē lietotās telpas.


[1], [2], [3]

3. Vispārinātās funkcijas definīcija viendimensiju gadījumā. Vairāku argumentu funkcijas un to atvasinājumi.Vispārinātās funkcijas, kurām aplūkojamā apgabalā eksistē jebkuras kārtas atvasinājumi.


[1], [2], [3]

4. Vispārināto funkciju atvasinājumi. Teorēma par nomētas telpas paplašināšanu.


[1], [2, [3]]

5. Vispārinātās funkcijas un vispārināto funkciju atvasinājumi.

Seminārs [1], [2], [3]

Vispārinātās funkcijas un to atvasinājumi

Pārskats [1], [2], [3]

6. Lebega telpas viendimensiju gadījumā; Lebega telpas n – dimensiju gadījumā.

Lekcija Mājas darbs: vingrinājumi, piemēriSemināra jautājumi

[1], [2], [3]

7. Soboļeva telpas. Seminārs [1], [2], [3]Lebega un Soboļeva telpas. Pārskats [1], [2], [3]

8. Izomorfisms, izometrija un telpu iekļāvumi.


[1], [2],[3]

9. Hilberta telpas vispārīgās īpašības.

Seminārs

10. Lineārie operatori Banaha telpā.Pamatjēdzieni.Lineārā operatora norma.

Lekcija Mājas darbs: uzdevumi

[1], [2], [3]

11. Lineāri ierobežoti operatori kā Banaha telpas elementi. Lineāru operatoru reizināšana, operatoru pakāpe. Inversais operators.


[1], [2], [4]

12. Lineārie operatori Banaha Seminārs [1], [2], [4]

176

telpā.Operatora jēdziens. Lineārie operatori Banaha telpā.

Pārskats [1], [2], [4]

13. Teorēmas par inversā operatora eksistenci un tā normas novērtējumu.Lineāra vienādojuma tuvinātas atrisinājuma kļūdas novērtēšana.

Lekcija Mājas darbs [1], [2], [4]

14. Saistītās telpas. Hāna – Banaha teorēma un tās sekas. Saistītās telpas definīcija. Refleksīvās Banaha telpas.


[1], [2], [4]

15. Hilberta telpu pašsaistība Lekcija Semināra jautājumi

[1], [2], [4]

Saistītās telpas Pārskats [1], [2], [4]16. Saistītās telpas Seminārs [1], [2], [4]


9. Pamatliteratūra1. T. Cīrulis. Funkcionālanaslīze. Rīga, SIA "Mācību grāmata", 2002. –149 lpp.2. V. Trenogins. Funkcionālā analīze. Maskava, Nauka, 1980. ( krievu valodā)3. L.V. Kantorovič, G. P. Akilovs. Funkcionālā alīze 2. Izdevums, Maskava, Nauka,

1977. (krievu valodā)4. N. Danfords, Dž. T. Švarc. Lineārie operatori. Vispārīgā teorija. Maskava, 1962.

(krievu valodā)

177

Pārbaudes veids Realizācija KritērijiStarpnovērtējums Patstāvīgā darba

uzdevumiKatram studentam jāizpilda uzdevums par konkrēto vielu

Starpnovērtējums Jāsagatavo četri pārskati

Konspektīvs, loģisks vielas izklāsts

Semināri Jāsagatavo semināra jautājumi

Eksāmens (pie eksāmena tiek pielaisti studenti, kuri ir izpildījūši visus patstāvīgos darbus)


SKAITĻU TEORIJAMatemātikas un informātikas katedras docents



Matemātika



4 KRP64 stundas(1.sem. – 2 KRP, 32 stundas,2. sem – 2 KRP ,32 stundas)


Vidusskolas algebras kurss

5. Mērķis Sniegt pamatzināšanas studentiem par svarīgākajām skaitļu teorijas tēmām

6. Uzdevumi Noskaidrot svarīgākos skaitļu teorijas, kongruenču teorijas un dalāmības teorijas jēdzienus.Apgūt praktiskas iemaņas dalāmības uzdevumu un kongruenču risināšanā un pielietošanā praktisku uzdevumu risināšanā.

7. Kursa satursPriekšmeta saturs1. Dalāmība, dalīšana ar atlikumu.2. Lielākais kopīgais dalītājs un mazākais kopīgais dalāmais.3. Pirmskaitļi un skaitļu sadalīšana pirmreizinātājos. Aditīvās problēmas.4. Skaitliskās funkcijas. Lielo pirmskaitļu noteikšanas problēmas.5. Pirmskaitļu sadalījums. Jēdziens par pirmskaitļu sadalījuma asimptotisko likumu.

Pirmskaitļi aritmētiskajās progresijās.6. Sistemātiskie skaitļi Galīgas un bezgalīgas sistemātiskas daļas.7. Ķēžu daļas. Tuvīnās daļas. Reālo skaitļu aproksimācija ar tuvīnām daļām. Ķēžu daļu

pielietojumi.8. Kongruences, to īpašības un aritmētiskie pielietojumi.9. Pilnā un reducētā atlikumu sistēmas.10. Eilera funkcija. Eilera un Fermā teorēmas.11. Pirmās pakāpes kongruences ar vienu mainīgo.12. Pirmās pakāpes kongruenču sistēmas13. Augstāku pakāpju kongruences.14. Kāpinātāji un indeksi .Ležandra simbols.15. Sistemātiskas daļas periods un garums.


N.p.k. Tēma

Darba formas



1. Dalāmība, dalīšana ar atlikumu. Lekcija Individuāli uzdevumi

(2),(3)

178

2. Lielākais kopīgais dalītājs un mazākais kopīgais dalāmais.Pirmskaitļi un skaitļu sadalīšana pirmreizinātājos. Aditīvās problēmas.

Praktiskie darbi

Mājas darbs (2),(3)

3. Skaitliskās funkcijas. Lielo pirmskaitļu noteikšanas problēmas.


(2),(3)

4. Pārskats5. Pirmskaitļu sadalījums. Jēdziens

par pirmskaitļu sadalījuma asimptotisko likumu. Pirmskaitļi aritmētiskajās progresijās.


(2),(3)

6. Sistemātiskie skaitļi Galīgas un bezgalīgas sistemātiskas daļas.


(2),(3)

7. Ķēžu daļas. Tuvīnās daļas. Reālo skaitļu aproksimācija ar tuvīnām daļām. Ķēžu daļu pielietojumi.


(2),(3)

8. Kongruences, to īpašības un aritmētiskie pielietojumi.periods un garums.

Praktiskie darbi

Uzdevumi [1]

9.Pilnā un reducētā atlikumu sistēmas.Eilera funkcija. Eilera un Fermā teorēmas.

Seminārs

10. Pirmās pakāpes kongruences ar vienu mainīgo.


[1]

11.Pirmās pakāpes kongruenču sistēmas

Praktiskie darbi

Individuāli uzdevumi

[1]

179

12.Augstāku pakāpju kongruences.

Praktiskie darbi


[1]

13. Kāpinātāji un indeksi .Ležandra simbols.Sistemātiskas daļas periods un garums.

Praktiskie darbi

[1]

Pārskats


9. Pamatliteratūra

1. Š. Mihelovičs. Kongruenču teorija ar aritmētiskiem pielietojumiem.-Rīga,LU,1987.-115 lpp.

2. Š. Mihelovičs. Dalāmības teorija veselo skaitļu gredzenā-Rīga,LU,1986.-92 lpp.3. A. Bērziņš. Praktikums elementārajā skaitļu teorijā.-Rīga, LU, 1994. – 46 lpp.

180

Pārbaudes veids Realizācija KritērijiStarpnovērtējums Patstāvīgā darba uzdevumi Katram studentam jāizpilda

noteikts uzdevumu komplekts.



VISPĀRĪGĀ FIZIKAMatemātikas un informātikas katedras asociētais profesors



Matemātika



8 KRP128 stundas(3.sem. – 4 KRP, 64 stundas;4.sem. – 2 KRP, 32 stundas;5.sem. – 2 KRP, 32 stundas)


Skolas fizikas kurss. Matemātiskās analīzes pamati.

5. Mērķis Sniegt konkrētas zināšanas fizikas pamatjautājumos6. Uzdevumi Iemācīt studentiem fizikas pamatjēdzienus un to pielietošanu

praktiskas dabas uzdevumu risināšanā Visi aplūkojamie jēdzieni tiek nostiprināti, risinot atbilstošus uzdevumus un izstrādājot laboratorijas darbus.

7. Kursa satursPriekšmeta saturs:1. Ievads

a) SI mērvienību sistēma. SI mērvienību sistēmas pamatvienības. b) Fizikālo problēmu risinājumi mērvienību dimensijās. c) Mērījumu absolūtā un relatīvā kļūda. d) Mērījumu rezultātu kļūda.

2. Kinemātikaa) Ceļš, ātrums, pārvietojums, trajektorija. b) Kustība vienas dimensijas gadījumā. c) Paātrinājums. d) Ceļa formulas vienmērīgi mainīgā kustībā. e) Smaguma spēka paātrinājums. f) Brīvā krišana. g) Augšup sviesta ķermeņa kustība. h) Vienmērīga kustība pa riņķa līniju. i) Centrtieces paātrinājums. j) Mākslīgie Zemes pavadoņi. k) Pirmais kosmiskais ātrums. l) Kustība divās koordinātēs. m) Ātruma un paātrinājuma vektori. n) Vektoru saskaitīšana.

3. Dinamikaa) Dinamikas pamatlielumi: masa, impulss, spēks. b) Ņutona kustības likumi. c) Noslēgta sistēma. d) Impulsa saglabāšanās likums.e) Normālreakcijas spēks.

181

f) Slīpā plakne. g) Trīsis.h) Gravitācija. Gravitācijas spēks. i) Blīvums. Zemes blīvums. Gravitācijas konstante.j) Gravitācijas lauks sfērā. k) Smaguma spēka paātrinājums Zemes virsmas tuvumā.l) Planētu Keplera kustības likumi.m) Svars. Spiediens.n) Masas ekvivalences princips.

4. Darbs un enerģija.Mehāniskais darbs. Jauda. Elastības spēka darbs.Enerģija.Potenciālā enerģija. Konservatīvs spēks.Atsperes potenciālā enerģija.Gravitācijas spēka potenciālā enerģija. Smaguma spēka potenciālā enerģijaKinētiskā enerģija.Mehāniskās enerģijas saglabāšanās. Pilnās mehāniskās enerģijas saglabāšanās likums.Pilnās mehāniskās enerģijas saglabāšanās likums daļiņu sistēmai.5. Sadursmes.Elastīgas sadursmes. Sadursmes daļiņām ar vienādām masām. Spēka impulss. Otrais kosmiskais ātrums.Ķermeņa enerģija kustībā pa riņķa līniju.Potenciālās enerģijas diagrammas.Pilnās enerģijas saglabāšanās likums.6. Speciālā relativitātes teorija.

a) Relativitātes principi. b) Laika palēnināšanāsc) Lorenca transformācijas. d) Garuma izmaiņas. e) Ātrumu saskaitīšana relativistiskā mehānikā.f) Masa un spēks relativistiskā dinamikā. g) Kinētiskā enerģija relativistiskā dinamikā.h) Enerģijas un impulsa saglabāšanās likumi relativistiskā dinamikā i) Enerģijas un impulsa sakarības relativistiskā dinamikā.

7. Svārstības. a) Harmoniskais spēks.

b) Harmoniskās svārstības. c) Svārsts. d) Matemātiskais svārsts. e) Harmonisko svārstību enerģija. f) Mazas svārstības. g) Molekulu svārstības.h) Skaņas viļņi. i) Skaņas intensitāte.

182

8. Rotācijas kustība.a) Rotācijas kustības kinemātika. b) Leņķis, leņķiskais ātrums, leņķiskais paātrinājums. c) Impulsa moments. d) Impulsa momenta saglabāšanās likums. e) Spēka moments. f) Spēka momenta saglabāšanās likums. g) Masas centrs. h) Pilnā kinētiskā enerģija rotācijas kustībā. i) Cietu ķermeņu inerces moments. Piemēri. j) Sfēriskais svārsts. Matemātiskais svārsts.k) Statika. Statikas nosacījumi.

9. Termodinamika un molekulārā fizika.a) Spiediens un hidrostatika. b) Paskāla likums. c) Gāzes stāvokļa vienādojums. d) Izoprocesi. e) Barometrs. f) Arhimēda likums g) Avagadro hipotēze. h) Pirmais termodinamikas likums. i) Otrais termodinamikas likums. j) Siltuma vadīšana. k) Īpatnējā siltumietilpība. l) Entropija.

10. Elektrostatika.a) Kulona likums. b) Vadītāja kapacitāte. c) Kondensatori, to slēgumi. d) Oma likums ķēdes posmam. e) Pretestība, pretestību slēgumi. f) Potenciāls. g) Potenciālu starpība. h) Elektrodzinējspēks. i) Strāva. j) Strāvas stiprums. k) Strāvas blīvums.l) Elektriskais lauks. m) Elektriskā lauka intensitāte. n) Džoula-Lenca likums.

11. Elektrodinamika.a) Elektromagnētiskie viļņi. b) Magnētiskā lauka iedarbība uz vadu, pa kuru plūst strāva. c) Ampēra spēks. d) Elektrisko strāvu mijiedarbība. e) Solenoids. f) Magnētiskais lauks. g) Bio-Savāra likums. h) Lorenca spēks.

12. Optika un kvantu fizikas elementi.

183

a) Gaisma. b) Fermā princips.c) Plānās sfēriskās lēcas. d) Lēcas formula. e) Gaismas laušanas un atstarošanas likumi. f) Plakanie un sfēriskie spoguļi. g) Staru gaita. h) Gaismas staru gaita prizmā. i) Gaismas interference. j) Difrakcija. k) Heigensa-Freneļa princips. l) Gaismas laušana plakanparalēlā plaknē. m) Difrakcijas režģis. n) Ņutona gredzeni.o) Gaismas absorbcija. p) Luminiscence. q) Gaismas dispersija. r) Gaismas viļņu izplatīšanās. s) Gaismas ātrums. t) Fotometrija. u) Gaismas stiprums. v) Gaismas avota spožums. w) Apgaismojums. x) Cilvēka redze. y) Acs optiskā sistēma. z) Hologrāfija. Rentgenstari. aa) Starojuma enerģijas plūsma. bb) Stefana-Bolcmana likums. cc) Kvanti.dd) Atoms. Atoma uzbūve.


N.p.k. Tēma

Darba formas



1 SI mērvienību sistēma. SI mērvienību sistēmas pamatvienības. Fizikālo problēmu risinājumi mērvienību dimensijās. Mērījumu absolūtā un relatīvā kļūda. Mērījumu rezultātu kļūda

Lekcija Uzdevumu risināšana

[1], [6],[7]

2 Uzdevumi par vienmērīgi kustību, par pāreju uz SI mērvienībām

Praktis-kie darbi


[1], [6],[7]

3 Ceļš, ātrums, pārvietojums, trajektorija. Kustība vienas dimensijas

Lekcija Uzdevumi [1], [6],[7]

184

gadījumā. Paātrinājums. Ceļa formulas vienmērīgi mainīgā kustībā. Smaguma spēka paātrinājums. Brīvā krišana. Augšup sviesta ķermeņa kustība.

4 Uzdevumu risināšana par kinemātikas tēmu

Praktis-kie darbi

uzdevumi [1],[6],[7]

5 Vienmērīga kustība pa riņķa līniju.

Centrtieces paātrinājums. Mākslīgie Zemes pavadoņi. Pirmais kosmiskais ātrums. Kustība divās koordinātēs. Ātruma un paātrinājuma vektori.

Vektoru saskaitīšana.


[1],[6],[7]

6 Uzdevumi par vektoru saskaitīšanu un kinemātiku

Praktis-kie darbi

Gatavoties laboratorijas darbam

[1],[6],[7]

7 Vispārīgu kinemātikas jautājumu apskats


[1],[6],[7]

8 Laboratorijas darbs par vielas blīvuma noteikšanu

Praktis-kie darbi

Darba apraksta veidošana, mērījuma un rezultātu kļūdu aprēķini

[1],[6],[7]

9 DinamikaDinamikas pamatlielumi: masa, impulss, spēks. Ņūtona kustības likumi. Noslēgta sistēma. Impulsa saglabāšanās likums.Normālreakcijas spēks. Sfēriskais svārsts. Matemātiskais svārsts.Slīpā plakne. Trīsis.

Lekcija Uzdevumi [1],[6],[7]

10 Uzdevumu risināšana par Ņūtona likumiem, berzes spēku, impulsa un enerģijas saglabāšanās likumiem.

Praktis-kie darbi

Gatavoties patstāvīgajam darbam par uzdevumu risināšanu

[1],[6],[7]

11 Gravitācija. Gravitācijas spēks.


185

Blīvums. Zemes blīvums. Gravitācijas konstante.Gravitācijas lauks sfērā. Smaguma spēka paātrinājums Zemes virsmas tuvumā.Planētu Keplera kustības likumi.

12 Uzdevumi par kinemātikas un dinamikas tēmām.

Patstāvī-gais darbs

Gatavoties pārbaudes darbam

[1],[6],[7]

13 Svars. Spiediens.Masas ekvivalences princips.


[1],[6],[7]

14 Tests par kinemātikas un dinamikas pamatjēdzieniem

Pārbau-des darbs


[1],[6],[7]

15 Dinamikas jautājumu apskats Seminārs Semināra jautājumu gatavošana

[1],[6],[7]

16 Laboratorijas darbs par brīvās krišanas paātrinājuma eksperimentālu noteikšanu



[1],[6],[7]

17 Darbs un enerģija.Mehāniskais darbs. Jauda. Elastības spēka darbs.


18 Uzdevumu risināšana par darbu un jaudu

Praktis-kie darbi

Uzdevumi [1],[6],[7]

19 Enerģija.Potenciālā enerģija. Konservatīvs spēks.Atsperes potenciālā enerģija.Gravitācijas spēka potenciālā enerģija. Smaguma spēka potenciālā enerģija


20 Uzdevumu risināšana par kinētisko un potenciālo enerģiju.

Praktis-kie darbi


[1],[6],[7]

21 Kinētiskā enerģija.Mehāniskās enerģijas saglabāšanās. Pilnās mehāniskās enerģijas saglabāšanās likums.Pilnās mehāniskās enerģijas saglabāšanās likums daļiņu sistēmai.


[1],[6],[7]

186

22 Tests par darbu, jaudu, impulsa un enerģijas nezūdamības likumiem

Pārbau-des darbs


23 Vispārīgi jautājumi par darbu, jaudu, enerģiju.


[1],[6],[7]

24 Enerģijas saglabāšanās likumu izmantošana uzdevumu risināšanā

Praktis-kie darbi


25 Sadursmes.Elastīgas sadursmes. Sadursmes daļiņām ar vienādām masām. Spēka impulss. Otrais kosmiskais ātrums.


26 Uzdevumi par elastīgām un neelastīgām sadursmēm. Uzdevumi par spēka impulsu.

Praktis-kie darbi


27 Ķermeņa enerģija kustībā pa riņķa līniju.Potenciālās enerģijas diagrammas.Pilnās enerģijas saglabāšanās likums.


[1],[6],[7]

28 Uzdevumi par pilnās enerģijas saglabāšanās likumu.

Praktis-kie darbi


29 Potenciālās un kinētiskās enerģijas saistība un pilnās enerģijas saglabāšanās likums.


[1],[6],[7]

30 Speciālā relativitātes teorija.Relativitātes principi.

Laika palēnināšanāsLorenca transformācijas. Garuma izmaiņas. Ātrumu saskaitīšana relatīvistiskā mehānikā.

Lekcija Uzdevumi [1], [7]

31 Daži ātruma un garuma aprēķināšanas piemēri izmantojot relatīviskos saskaitīšanas likumus.

Praktis-kie darbi


[1], [7]

32 Masa un spēks relativistiskā dinamikā. Kinētiskā enerģija relativistiskā dinamikā.Enerģijas un impulsa saglabāšanās likumi relativistiskā dinamikā Enerģijas un impulsa sakarības relativistiskā dinamikā.


[1], [7]

33 Tests par relativitātes teorijas Pārbau- Uzdevumi [1], [7]

187

pamatsakarībām des darbs34 Vispārīgi relativitātes teorijas

pamatjautājumiSeminārs Semināra

jautājumu gatavošana

[1], [7]

35 Uzdevumu risināšana par svārstību kustību kinemātiku

Praktis-kie darbi

Uzdevumi [1], [7]

36 Svārstības. Harmoniskais spēks.

Harmoniskās svārstības. Svārsts. Matemātiskais svārsts.


37 Uzdevumu risināšana par svārstību kustību dinamiku

Praktis-kie darbi


[1], [7]

38 Harmonisko svārstību enerģija. Mazas svārstības. Molekulu svārstības.Skaņas viļņi. Skaņas intensitāte.


[1], [7]

39 Harmoniskas svārstības Seminārs Semināra jautājumu gatavošana

[1], [7]

40 Uzdevumi par svārstību kustību Pārbau-des darbs

Uzdevumi [1], [7]

41 Rotācijas kustība.Rotācijas kustības kinemātika. Leņķis, leņķiskais ātrums, leņķiskais paātrinājums. Impulsa moments. Impulsa momenta saglabāšanās likums. Spēka moments. Spēka momenta saglabāšanās likums.


42 Uzdevumi par rotācijas kustību un impulsa momenta noteikšanu

Praktis-kie darbi

Uzdevumi [1], [7]

43 Masas centrs. Pilnā kinētiskā enerģija rotācijas kustībā. Cietu ķermeņu inerces moments. Piemēri. Statika. Statikas nosacījumi.


[1], [7]

44 Uzdevumu risināšana par statikas jautājumiem

Praktis-kie darbi

Gatavoties patstāvīgajam darbam

[1], [7]

45 Vispārīgi jautājumi par rotācijas kustību, inerces un impulsa momentu noteikšanu un


[1], [7]

188

līdzsvara nosacījumu izpildi46 Uzdevumu risināšana par

impulsa momentu, inerces momentu un statiku.

Patstā-vīgais darbs


[1], [7]

47 Termodinamika un molekulārā fizika.

Spiediens un hidrostatika. Paskāla likums. Gāzes stāvokļa vienādojums. Izoprocesi. Barometrs. Arhimēda likums Avagadro hipotēze.


48 Laboratorijas darbs par Avogadro skaitļa eksperimentālu noteikšanu izmantojot Perēna metodi.



[1],[2],[7]

49 Pirmais termodinamikas likums. Otrais termodinamikas likums. Siltuma vadīšana. Īpatnējā siltumietilpība. Entropija.


[1],[2],[7]

50 Uzdevumu risināšana par termodinamikas tēmu

Praktis-kie darbi


[1],[2],[7]

51 Molekulārfizikas aktuāli jautājumi.


[1],[2],[7]

52 Laboratorijas darbs par vielas īpatnējās siltumietilpības noteikšanu.



[1],[2],[7]

53 Elektrostatika.Kulona likums. Vadītāja kapacitāte. Kondensatori, to slēgumi. Oma likums ķēdes posmam. Pretestība, pretestību slēgumi. Potenciāls. Potenciālu starpība. Elektrodzinējspēks.


54 Uzdevumi par elektrostatikas tēmām

Praktis-kie darbi


[1],[3],[7]

189

55 Strāva. Strāvas stiprums. Strāvas blīvums.Elektriskais lauks. Elektriskā lauka intensitāte.

Džoula-Lenca likums.


[1],[3],[7]

56 Elektrostatikas vispārīgi jautājumi


[1],[3],[7]

57 Laboratorijas darbs par Oma likumu ķēdes posmam



[1],[3],[7]

58 Elektrodinamika.Elektromagnētiskie viļņi. Magnētiskā lauka iedarbība uz vadu, pa kuru plūst strāva. Ampēra spēks. Elektrisko strāvu mijiedarbība.

Lekcija Uzdevumi [1],[4],[6],[7]

59 Solenoids. Magnētiskais lauks. Bio-Savāra likums. Lorenca spēks.


[1],[4],[6],[7]

60 Elektrodinamikas aktuāli jautājumi


[1],[4],[6],[7]

61 Optika un kvantu fizikas elementi.

Gaisma. Fermā princips.Plānās sfēriskās lēcas. Lēcas formula. Gaismas laušanas un atstarošanas likumi. Plakanie un sfēriskie spoguļi. Staru gaita. Gaismas staru gaita prizmā. Gaismas interference. Difrakcija. Heigensa-Freneļa princips. Gaismas laušana plakanparalēlā plaknē. Difrakcijas režģis.

Lekcija Uzdevumi[1],[4][7]

62 Ņutona gredzeni.Gaismas absorbcija. Luminiscence. Gaismas dispersija. Gaismas viļņu izplatīšanās.


[1],[4][7]

190

Gaismas ātrums. Fotometrija. Gaismas stiprums. Gaismas avota spožums. Apgaismojums. Cilvēka redze. Acs optiskā sistēma. Hologrāfija. Rentgenstari. Starojuma enerģijas plūsma. Stefana-Bolcmana likums.

63 Vispārīgi Optikas jautājumi Seminārs Semināra jautājumu gatavošana

[1],[4][7]

64 Kvanti.Atoms. Atoma uzbūve.

Lekcija Uzdevumi [1],[5][7]

8. Zināšanu novērtēšanaJānoliek ieskaiti (4. sem.) un eksāmenus (3. sem. un 5. sem.), kā ieskaitē, tā eksāmenā jāapliecina prasme risināt uzdevumus un zināšanas teorijā.

9. Pamatliteratūra1. Grabovskis R. Fizika. R. Zvaigzne, 1983.2. Kručāns J. Molekulārfizika. R. Zvaigzne, 1975.3. Platacis J. Elektrība. R. Zvaigzne, 1974.4. Students O. Optika. R. Zvaigzne, 1979.5. Rolovs B. Kodolfizika. R. Zvaigzne, 1964.6. Sudmalis G. Mehānika un elektrodinamika. Liepāja, 19877. Giancoli D.C. General Physics. Prentice Hall, 1984.

191

SVEŠVALODA (ANGĻU VALODA)Svešvalodas katedras lektore

Mg.paed. Ausma Šēna


Matemātika



4 KRP64 stundas(1.sem. – 2 KRP, 32 stundas;2.sem. – 2 KRP, 32 stundas)


Vidusskolas zināšanu līmenis.

5. Mērķis Pilnveidot un padziļināt zināšanas praktiskajā angļu valodā un specialitātes tekstu lasīšanā.

6. Uzdevumi 1. bagātināt vārdu krājumu un pilnveidot sarunvalodas iemaņas par mācību grāmatā paredzētajām tēmām;

2. atkārtot, nostiprināt un paplašināt zināšanas gramatikā;3. veidot specialitātes tekstu lasīšanas un izpratnes iemaņas

un prasmi komentēt izlasīto (terminu apguve, raksturīgās gramatiskās konstrukcijas);

4. apgūstot programmu, strādāt pie visu četru valodas prasmju pilnveidošanas.


What a wonderful world. Auxiliary verbs. Questions and negatives. Short answers.

Happiness. Present time. Present passive. Sports and leisure activities. Telling tales. Past time. Past passive. Art, music and literature. Doing the right thing. Modal verbs. Talking about school rules. On the move. The weather. Travelling around.Future forms. Likes and dislikes. Questions with like. Talking about food and cooking. The world of work. Present Perfect Simple.Present Perfect Passive. Making suggestions. Conditionals . Time clauses. Relationships . Agreeing and disagreeing.

Organizācija un struktūra:Praktiskās nodarbības, patstāvīgais darbs.

8. Zināšanu novērtēšana praktisko darbu izpilde; programmā plānotie patstāvīgie un pārbaudes darbi; individuālā mājas lasīšana (vispārēja rakstura un specialitātes teksti) - 1x

mēnesī; 2 kontroldarbi semestrī;

1.semestrī – ieskaite;2. semestrī – eksāmens.

192

9. Pamatliteratūra1. New Headway. Intermediate. John&Liz Soars, Oxford, 1996.2. Essential Grammar in Use. English Grammar in Use. Elementary. R. Murphy,

Cambridge.3. New Grammar Practice for Pre - Intermediate Students. 4. E. Walker&St. Elsworth, Pearson Education Limited, 2000.5. Oxford English for Computing. Keith Boeckner&P. Charles Brown. Oxford, 1996.Different sources (texts for home reading)

193

DATU BĀZU TEHNOLOĢIJAMatemātikas un informātikas katedras

lektore Mg.sc.comp. Anita Jansone, asistents B.sc.comp. Sergejs Kačanovs


Matemātika

2. Statuss (A, B, C daļa) Bakalaura studiju programmas B1 daļa


2 KRP32 stundas4.sem.


Programmēšana un datori

5. Mērķis Apgūt datu bāzes izstrādes pamatprincipus6. Uzdevumi Apgūt sekojoša iemaņas un prasmes:

1) tabulu izveidošana,2) nodefinēt saites starp tabulām,3) vaicājumu veidošana, 4) formu izveidošana,5) pārskatu izveidošana.

7. Kursa satursPriekšmeta saturs:1. Pamatjēdzieni:

a) Datu bāze,b) Datu bāzes funkcijas,c) Datu bāzes vadības sistēmas,

2. Datu bāzes projektēšanaa) Uzdevumu formulēšana,b) Risināšanas metodes,c) Risināšanas secības izstrāde,d) Realizēšana,e) Datu bāzes lietošana,f) Datu bāzes relāciju saišu noteikšana.

3. Datu bāzes izstrādes programma MS Access1) Tabulas:

- Tabulas pamatelementi,- Tabulas izveidošana,- Informācijas tipi,- Informācijas kārtošana tabulā.

2) Saites starp tabulām.3) Vaicājumi:

- Vienkārša vaicājuma izveidošana,- Dažādu kritēriju izmantošana,- Ieskats par SQL,- Sarežģīti vaicājumi.

4) Formas:

194

- Formas izveidošana,- Formas elementi, to īpašības,- Formas pielāgošana,- Pogas formā,

citu formu DB elementu atvēršana un palaišana, makro komandu izmantošana.

5) Pārskats:- Pārskata izveidošana,- Pārskata pielāgošana.

6) Tabulas eksportēšana MS Word, MS Excel dokumentos.


N.p.k. Tēma

Darba formas



1. Datu bāzes pamatjēdzieni. DB projektēšanas pamatprincipi.

Lekcija izstrādāt datu bāzes struktūru

[1],[2],[3]

2. MS Access datu bāzes izstrādes vide. Tabulu veidošana. Dažādu īpašību izmantošana veidojot datu laukus.

Laboratorijas darbs

Izveidot tabulu izmantojot paraugu

[1],[2]

3. Tabulu veidošana. Informācijas kārtošana tabulā.Informācijas atlasīšana tabulā.

Laboratorijas darbs

Pilnveidot izveidoto datu bāzi. Iegūt nepieciešamo informāciju

[1],[2]

4. Saites starp tabulām Laboratorijas darbs

Izveidot saites starp tabulām

[1],[2]

5. Vienkārša vaicājuma izveide.Nepieciešamās informācijas atlasīšana

Laboratorijas darbs

Izmantojot datu bāzi izveidot vaicājumu

[1],[2]

6.Vaicājumu izveide. Kritēriju izmantošana nepieciešamās informācijas iegūšanai

Laboratorijas darbs

Izveidot vaicājumus pēc prasītajiem kritērijiem

[2]

7.

8. Vaicājuma izveide izmantojot vairāku tabulu laukus.

Laboratorijas darbs

Izveidot vaicājumus pēc prasītajiem kritērijiem

[2]

9. Ieskats par SQL Lekcija,Laboratorijas darbs

Izveidot vaicājumu izmantojot SQL iespējas

[2], [3]

10. Pārskats par datu bāzes izveidi.Vaicājumu izveide.

Pārbaudes darbs

Izveidot tabulu pēc parauga.Izveidot vaicājumus pēc dotajiem nosacījumiem

[2]

195

11. Formas izveide. Formas elementi, to īpašības.

Laboratorijas darbs

Izveidot formas izmantojot gan tabulas, gan vaicājumus

[1], [2]

12. Formas izveide. Pogas un to izveide, izmantojot MS Access palīgu un makro komandu iespējas

Laboratorijas darbs

Pilnveidot datu bāzes formas

[2]

13. Pārskatu veidošana Laboratorijas darbs

Izveidot pārskatu

[1], [2]

14. Datu bāzes izveide. Laboratorijas darbs

Veikt uzdotos uzdevumus

[2]

15. Tabulas eksportēšana MS Word, MS Excel dokumentos.

Laboratorijas darbs

Darbs ar datu bāzi

[2]

16. Datu bāzes izveides pārskats Pārbaudes darbs

Izveidot datu bāzi, un veidot vaicājumus, formas un pārskatus

[1],[2],[3]


9. Pamatliteratūra1. S.Skrastiņš Lietišķā informātika 10-12. klasei. II daļa R:”Pētergailis”, 19992. J.Nāgelis Microsoft Access 2000 no A līdz Z. – R: “Datorzinību centrs”, 20003. Поспед Б.С. Access 2000 Базы данных и приложения. Лекции и упражнения.-

К.:”ДиаСофт”, 2000.

196

Pārbaudes veids Realizācija KritērijiStarpnovētējums Pārbaudes darbs Katram studentam

jāizpilda uzdotie uzdevumiStarpnovētējums Pārbaudes darbs Katram studentam

jāizpilda uzdotie uzdevumi Eksāmens Jāatbild uz jautājumiem,

jāizveido tabula, jāveido vaicājumi, formas un pārskati

Izpildīti eksāmenā norādītie uzdevumi

WEB TEHNOLOĢIJAS PAMATIMatemātikas un informātikas katedras lektore

Mg.paed. Inta Znotiņa


Matemātika






5. Mērķis Apgūt web lapu izstrādes pamatprincipus6. Uzdevumi Nostiprināt un padziļināt programmēšanas prasmes un

iemaņas, izmantojot web izstrādes valodas HTML, JavaScript u.c. Apgūt attēlu apstrādes principus.Apgūt mājas lapu veidošanas vidi FrontPage.

7. Kursa satursPriekšmeta saturs:1. Mājas lapu veidošanas pamatprincipi.

a) Lapas struktūra.b) Krāsu izvēle.c) Attēlu sagatavošana publicēšanai.d) Servera prasības.e) Lapas testēšana.

2. HTML dokumentu programmēšana.a) HTML dokumenta struktūra.b) HTML valodas sintakse.c) Teksta formatēšanas tagi.d) Tabulu veidošana.e) Attēlu ievietošana.f) Saišu veidošana.g) JavaScript kodu iekļaušana.

3. HTML dokumentu redaktors MS FrontPage. a) MS FrontPage darba vide.b) Dokumenta īpašību norādīšana.c) Teksta formatēšanas tagi.d) Tabulu veidošana.e) Attēlu ievietošana.f) Saišu veidošana.g) JavaScript kodu iekļaušana.h) Rāmju veidošana.

197


N.p.k. Tēma

Darba formas



1. Mājas lapas struktūra. Krāsu izvēle. Servera prasības. Mājas lapas satura izvēle. Skiču izstrāde.

Lekcija Izvēlēties tēmu par kuru veidot mājas lapu un izstrādāt lapas struktūru un skici

[2]

2. HTML valoda(HTML valodas sintakse,HTML dokumenta struktūra,Teksta formatēšanas tagi)

Laboratorijas darbs

Izstrādāt un noformēt kādu mājas lapas sadaļas tekstuālo daļu

[2],[3]

3. Attēlu sagatavošana publicēšanai. HTML tagi attēlu publicēšanai mājas lapās.

Laboratorijas darbs

Sagatavot mājas lapai nepieciešamos attēlus publicēšanai

[2], [3]

4. Tabulu veidošana izmantojot HTML tagus

Laboratorijas darbs

Izstrādāt un noformēt kādu mājas lapas sadaļu, kurā nepieciešams noformēt tabulu

[2],[3]

5. Hipersaišu veidošana Laboratorijas darbs

Izveidot hipersaites starp izstrādātajām mājas lapas sadaļām

[2], [3]

6. HTML valodas pārskats Kontroldarbs Tests [2], [3]7. MS FrontPage vide. HTML

dokumentu īpašību norādīšana. Teksta formatēšanas iespējas.

Laboratorijas darbs

Izstrādāt un noformēt kādu mājas lapas sadaļu

[1], [2]

8. Tabulu veidošana. Attēlu ievietošana.

Laboratorijas darbs

Papildināt izstrādājamo mājas lapu ar attēliem un nepieciešamām tabulām

[1], [2]

9. Rāmju veidošana Laboratorijas darbs

Izveidot mājas lapas rāmi

[1],[2]

198

10. Grāmatzīmju un hipersaišu veidošana.

Laboratorijas darbs

Izveidot nepieciešamās grāmatzīmes un veikt lapas atsevisķo sadaļu sasaisti

[1],[2]

11. Gatavu Java Script kodu iekļaušana HTML dokumentos

Laboratorijas darbs

Iekļaut sākumlapā pēdējo izmaiņu datumu

[2],[3]

12. Iekļaut sākumlapā datuma un laika kodu

13. Attēlu kartēšana Laboratorijas darbs

[2]

14. Izstrādātās lapas testēšana Laboratorijas darbs

Pārliecināties par izstrādātās lapas hipersaišu pareizību

[2]

15. Pārliecināties par lapas vizuālo noformējuma uz dažādām ekrāna izšķirtspējām

16. Pārliecināties par lapas vizuālo noformējuma dažādās pārlūkprogrammās

8. Zināšanu novērtēšana Eksāmens (semestra laikā izstrādātas mājas lapas prezentācija)

9. Pamatliteratūra1. Datorzinību pamati. 6. WWW lappušu veidošana, [Elektroniskais resurs] – Tiešsaites

raksts. – [B.v., b.i., b.g.] – Nosaukums no tīmekļa lappuses. – Pieejas veids: tīmeklis www. URL: http://www.liis.lv/mspamati. – Aprakstīts 2004.gada 7.septembrī.

2. Graustiņš N. Ceļš uz mājaslapu. – R.: Biznesa augstskola “Turība”, 2000. - 87.lpp.3. Мещеряков Е.В., Хомоненко А.Д. Публикация баз данных в Интернете. – Спб.:

БХВ-Петербург, 2001. – 560 с.

199

DATORIZĒTĀS PROJEKTĒŠANAS SISTĒMASMatemātikas un informātikas katedras docents

Dr.paed. Ēriks Būmeisters


Matemātika





Prasme darboties ar kādu no MS Office programmām (Word, Excel, Power Point).

5. Mērķis Apgūt datorizētas projektēšanas sistēmas pamatprincipus.6. Uzdevumi Apgūt programmas AutoCad galvenās komandas un

režīmus. Apgūt grafisku objektu konstruēšanu divdimensiju un

trīsdimensiju koordinātu sistēmā. Apgūt telpisku figūru šķēlumu, griezumu un

krustošanos rasējumu konstruēšanu.7. Kursa saturs

Priekšmeta saturs:1. Programmas AutoCad raksturojums. Grafiskais interfeiss (izvēļņu josla, standartrīki,

objekta īpašību josla, pārvietojamās rīkjoslas, darba laukums, komandu rinda, stāvokļa josla). Grafiskais kursors. Teksta logs.

2. Rasējuma izveidošana. Koordinātu izmantošana. Absolūtās un relatīvās koordinātas. Polārās koordinātas. Koordinātu tīkls.

3. Vienkāršu grafisku objektu konstruēšana (taisne, taisnstūris, daudzstūris, elipse, riņķis, loks).

4. Sarežģītu objektu izveidošana. Multilīnijas. Objektu piesaistīšana punktam, līnijai. Šablonu izveidošana.

5. Rediģēšanas komandas. Transformācijas, pārveidojumi, nolīdzināšana, figūru sadalīšana.

6. Teksta ievadīšanas īpatnības. Vienrindas teksts. Daudzrindu teksts. Stils. Teksta rediģēšana.

7. Objekta īpašības (tips, krāsa, līniju biezums). Darbības līmeņos. Līmeņu dzēšana, apvienošana, pārvietošana.

8. Izmēru pievienošana. Vispārējie izmēru pievienošanas noteikumi. Teksta piekārtošana izmēru līnijām. Iznesuma līnijas. Paralēlie mēri. Riņķa līniju un loku mēri. Leņķu mēri. Mēru ķēdes. Kopīgās bāzes izmantošana.

9. Vispārējas ziņas par šķēlumiem un griezumiem. Laukumu iesvītrošana. Bloku izveidošana. Bloku bibliotēka.

10. Dažādu objektu un fotogrāfiju (rastra attēlu) ievietošana rasējumā.11. Informācijas iegūšana no rasējuma (laukums, perimetrs, attālumi, koordinātas).

AutoCad vadības centrs. Instrumentu joslas pārveidošana individuālām vajadzībām.12. Objektu attēlošana izometrijā. Vispārējas ziņas par aksonometriskiem attēliem.

Izmēru pievienošana izometrijā.13. Trīsdimensiju objektu projektēšana. Trīsdimensiju koordinātu sistēmas. Karkasa

200

modeļi. Skata virziena vadība. Lietotāja koordinātu sistēma. Trīsdimensiju komandas. Trīsdimensiju virsmas izveidošana. Rotācijas virsmas. Trīsdimensiju modeļu izveidošana uz divu dimensiju bāzes. Trīsdimensiju objektu griezumi un šķēlumi. Ķermeņu krustošanās, apvienošana. Apgaismojuma efekti. Fona rediģēšana. Tonēšanas saglabāšana.

14. Citas projektēšanas sistēmas (TurboCad, Kompass, AutoCad Mechanical).15. Rasējuma saglabāšana drukāšanai.


N.p.k. Tēma

Darba formas



1. Programmas AutoCad raksturojums. Grafiskais interfeiss (izvēļņu josla, standartrīki, objekta īpašību josla, pārvietojamās rīkjoslas, darba laukums, komandu rinda, stāvokļa josla). grafiskais kursors. Teksta logs.

Lekcija Komandu un instrumentu joslu atvēršana un noslēpšana

2 – 10

2. Rasējuma izveidošana. Koordinātu izmantošana. Absolūtās un relatīvās koordinātas. Polārās koordinātas. Koordinātu tīkls. Vienkāršu grafisku objektu konstruēšana (taisne, taisnstūris, daudzstūris, elipse, riņķis, loks).

Praktiskiedarbi

Vienkāršu ģeometrisku figūru konstruēšana pēc iepriekš noteiktiem parametriem

2 – 10

3. Sarežģītu objektu izveidošana. Multilīnijas. Objektu piesaistīšana punktam, līnijai.

Lekcija Piesaistes komandu izmantošana figūru konstruēšanā

2 – 10

4 Šablonu izveidošana. Praktiskiedarbi

Individuālu uzdevumu izpildīšana par dažādu formu figūru konstruēšanu

2 – 10

5. Rediģēšanas komandas. Transformācijas, pārveidojumi, nolīdzināšana, sadalīšana.

Lekcija Uzdevumi par objektu pārbīdi, rotāciju un sadalīšanu

2 – 10

6. Teksta ievadīšanas īpatnības. Vienrindas teksts. Daudzrindu teksts. Stils. Teksta rediģēšana.

Praktiskiedarbi

Individuālu uzdevumu izpilde par dažādiem teksta ievadīšanas paņēmieniem

2 – 10

7. Objekta īpašibas (tips, krāsa, līniju biezums). Darbības līmeņos. Līmeņu dzēšana, apvienošana, pārvietošana.

Lekcija Uzdevums par objekta sadalīšanu vairākos līmeņos

2 – 10

201

8. Izmēru pievienošana. Vispārējie izmēru pievienošanas noteikumi. Teksta piekārtošana izmēru līnijām. Iznesuma līnijas. Paralēlie mēri. Riņķa līniju un loku mēri. Leņķu mēri. Mēru ķēdes. Kopīgās bāzes izmantošana.

Praktiskiedarbi

Individuāli uzdevumi par mēru pievienošanu dažādām plaknes figūrām

2 – 10

9. Vispārējas ziņas par šķēlumiem un griezumiem. Laukumu iesvītrošana. Bloku izveidošana. Bloku bibliotēka.

Lekcija Apgūt atšķirības starp simetrisku un nesimetrisku figūru griezumu attēlošanu

2 – 10

10. Dažādu objektu un fotogrāfiju (rastra attēlu) ievietošana rasējumā.

Praktiskiedarbi

Attēla importēšana un ievietošana rasējumā

2 – 10

11. Informācijas iegūšana no rasējuma (laukums, perimetrs, attālumi, koordinātas). AutoCad vadības centrs. Instrumentu joslas pārveidošana individuālām vajadzībām.

Lekcija Uzdevumi par skata un griezuma puses apvienošanu simetrisku figūru gadījumā. Informācijas iegūšana no izveidotā rasējuma

2 – 10

12. Objektu attēlošana izometrijā. Vispārējas ziņas par aksonometriskiem attēliem. Izmēru pievienošana izometrijā.

Praktiskiedarbi

Uzdevumi par izometrisko attēlu konstruēšanu (taisnes un riņķa līnijas)

2 – 10

13. Trīsdimensiju objektu projektēšana. Trīsdimensiju koordinātu sistēmas. Karkasa modeļi. Skata virziena vadība. Lietotāja koordinātu sistēma. Trīsdimensiju komandas. Trīsdimensiju virsmas izveidošana

Lekcija Vienkāršas formas trīsdimensiju objekta attēlošana no dažādiem skata punktiem un dažādās koordinātu sistēmās

2 – 10

14. Rotācijas virsmas. Trīsdimensiju modeļu izveidošana uz divu dimensiju bāzes. Trīsdimensiju objektu griezumi un šķēlumi.

Praktiskiedarbi

Lode, tora, paraboloīda, hiperboloīda konstruēšana ar rotācijas komandu palīdzību

2 – 10

15. Ķermeņu krustošanās, apvienošana. Apgaismojuma

Lekcija Dažādas formas

2 – 10

202

efekti. Fona rediģēšana. Tonēšanas saglabāšana.

trīsdimensiju objektu krustošanās uzdevumi

16. Citas projektēšanas sistēmas (TurboCad, Compass, AutoCad Mechanical). Rasējuma saglabāšana printēšanai.

Praktiskiedarbi

Individuālu uzdevumu izpilde par ķermeņu konstruēšanu un to savstarpējo krustošanos

1


9. Pamatliteratūra1. Kaņeps J. Datorizētā projektēšana TurboCad vidē. - Jumava, 2001.`2. Peļins A., Spalis G. Automatizētā projektēšana AutoCad vidē. - Jumava, 1999.3. Peļins A., Spalis G. AutoCad datorizētā projektēšana. – Jumava, 2003.4. Жарков Н.В. AutoCad 2004. - Санкт-Петербург, Наука и техника, 2004.5. Погорелов В. AutoCad, трехмерное моделирование и дизаин. - Санкт-Петербург,

БХБ Петербург, 2003.6. Полищук В., Полищук А. AutoCad 2000. – Москва, Диалог-Мифи, 1999.7. Полищук В., Полищук А. AutoCad 2004. - Москва, Диалог-Мифи, 2003.8. Ткачев Д. Самоучитель AutoCad 2004. – Санкт-Петербург, Питер, 2003.9. Федоренков А., Кимаев А. AutoCad 2002. – Десс Ком, Москва, 2002.10. www.liis.lv - mācību materiāli

203

Pārbaudes veids Realizācija KritērijiStarpnovētējums Patstāvīgā darba uzdevumi Katram studentam

jāuzrāda izpildīti mājas darbi un individuālie uzdevumi

Starpnovētējums Patstāvīgā darba uzdevumi Katram studentam jāiesniedz izpildīti mājas darbi un individuālie uzdevumi

Ieskaite (pie ieskaites tiek pielaisti studenti, kuri ir izpildījuši visus patstāvīgos darbus)

Jākonstruē rasējums pēc iepriekš norādītiem parametriem. Jāizgatavo tā telpisks attēls ar nepieciešamajiem griezumiem, apgaismojumu un ēnām

Izpildīts ieskaitē norādītais uzdevums

STATISTIKAS PROGRAMMU PAKETESMatemātikas un informātikas katedras asistente

B.Math. Dina Barute


Matemātika





Varbūtību teorija un matemātiskā statistika

5. Mērķis Iepazīstināt studentus ar:1) statistikas programmu SPSS;2) tās pielietojumu datu statistiskai apstrādei;3) iegūto rezultātu interpretēšanu.

6. Uzdevumi Apgūt sekojoša iemaņas un prasmes:1) prast pielietot matemātiskās statistikas metodes

empīrisko datu apstrādei.2) veikt datu apstrādi, izmantojot statistisko datu

apstrādes paketi SPSS 11.5.7. Kursa saturs

Priekšmeta saturs:1. Ievads par statistikas programmu SPSS 11.5:

SPSS vide: datu skats, mainīgo skats, rezultātu logs; SPSS galvenās izvēlnes; mainīgo definēšana; datu failu saglabāšana, atvēršana; datu kārtošana. statistisko procedūru pielietošana; datu grafiska attēlošana; darbs ar rezultātu logu; frekvenču tabulu veidošana; krusttabulu veidošana; jauna mainīgā veidošana; datu atlase.

2. Matemātiskās statistikas metodes pielietošana datu apstrādē, izmantojot statistisko datu apstrādes paketi SPSS 11.5, rezultātu interpretācija:

Datu reprezentēšana un statistisko raksturlielumu aprēķināšana; Statistiskās hipotēzes; Sakarību pētīšanas metodes; Neparametriskās statistikas metodes; Laikrindu analīze.


204

N.p.k. Tēma

Darba formas



1. Ievads par statistikas programmu SPSS 11.5; SPSS vide: datu skats, mainīgo skats, rezultātu logs;SPSS galvenās izvēlnes; mainīgo definēšana; datu failu saglabāšana, atvēršana.

Lekcija, praktis-kais darbs

2. Datu kārtošana; jauna mainīgā veidošana; datu atlase.


3. Statistisko procedūru pielietošana;datu grafiska attēlošana; frekvenču tabulu veidošana; krusttabulu veidošana; darbs ar rezultātu logu; rezultātu formatēšana un rediģēšana; diagrammu formatēšana un rediģēšana.


4. Datu reprezentēšana un statistisko raksturlielumu aprēķināšana; rezultātu interpretācija.

Praktis-kais darbs

5. Patstāvīgais darbs – uzdevums par tēmu (aprēķini, rezultātu analīze)

6. Statistiskās hipotēzes. Hipotēzes pārbaude vienai izlasei; hipotēžu pārbaudes divām savstarpēji neatkarīgām un atkarīgām izlasēm; dispersiju analīze.

Semi-nārs,praktis-kais darbs

Atkārtot teoriju par šo tēmu.

7. Patstāvīgais darbs - uzdevums par tēmu (aprēķini, rezultātu analīze)

8. Sakarību pētīšanas metodes. Korelāciju diagramma; korelāciju analīze; regresija.

Semi-nārs,praktis-kais darbs

Atkārtot teoriju par šo tēmu.

9. Patstāvīgais darbs - uzdevums par tēmu (aprēķini, rezultātu analīze)

10.11.

Neparametriskās statistikas metodes.

Lekcija, praktis-kais

205

darbs12.13.

Laikrindu analīze Lekcija,praktis-kais darbs

13. Patstāvīgais darbs- uzdevums par tēmu (aprēķini, rezultātu analīze)

14.15.16.

Individuālais darbs – individuāls pētījums un rezultātu analīze


9. Pamatliteratūra1. I.Arhipova, S.Bāliņa Statistika ekonomikā. Risinājumi ar SPSS un Microsoft Excel.

Rīga: Datorzinību centrs, 2003., 349 lpp.2. SPSS 11.5 Brief Guide. USA, 2002., 160 lpp.3. A.Lasmanis Datu ieguves, apstrādes un analīzes metodes pedagoģijas un psiholoģijas

pētījumos 2.grāmata SPSS. Rīga: Sia „Izglītības soļi”, 2002., 422 lpp.

206

Pārbaudes veids RealizācijaStarpnovērtējums Studentu patstāvīgais darbsEksāmens (pie eksāmena tiek pielaisti studenti, kuri ir izpildījuši visus patstāvīgos darbus)

Individuālā darba aizstāvēšana

SISTĒMU MODELĒŠANA UN SIMULĀCIJAMatemātikas un informātikas katedras lektors

Mg.sc.comp. Dzintars Tomsons


Matemātika



2 KRP32 stundas6.semestrī


Programmēšana un datori Varbūtību teorija un matemātiskā statistika Skaitliskās metodes

5. Mērķis Sniegt zināšanas par diskrētās modelēšanas metodēm, attīstīt prasmes un iemaņas matemātisko modeļu izmantošanai praktisku uzdevumu atrisināšanai.

6. Uzdevumi 1. Sniegt zināšanas par statistikas un varbūtības pielietojumiem dabā un sociālajā vidē notiekošo procesu raksturošanā un analīzē.

2. Sniegt pārskatu par programmatūras rīkiem simulācijas modeļu veidošanai un analīzei.

3. Veidot un nostiprināt prasmes un iemaņas simulācijas modeļu izmantošanai dažādu uzdevumu atrisināšanai.

7. Kursa satursPriekšmeta saturs:Modelēšanas un simulācijas jēdzieni. Sistēmu dinamiskā modelēšana. Modeļu apraksta veidošanas līdzekļi. Simulācijas eksperimentu plānošana un to rezultātu apstrāde un analīze. Masu apkalpošanas sistēmas. Gadījumprocesi modeļos. Darbs ar modelēšanas un simulācijas sistēmām PowerSim un GPSS. Organizācija un struktūra:

N.p.k. Tēma

Darba formas



1. Modeļu un simulācijas pamatjēdzieni

Lekcija Vienkāršas sistēmas simulācijas modeļa izveide

[1]

2. Ievads darbam ar simulācijas sistēmu PowerSim u.c. Piemēri un to analīze

Lekcija Modeļa “Lapsas un zaķi” modifikācijas

[1]

207

3. Modeļu veidošana ar sistēmu PowerSim

Lekcija Temperatūras izmaiņu modeļa modifikācijas

[1]

4. Modeļu veidošana un analīze ar sistēmu PowerSim

Lekcija Taksometra pasažieru apkalpošanas modeļa izveide

[1]

5. Simulācijas rezultātu apstrāde un analīze.

Lekcija Grupu projekti simulācijas modeļu izveidei

[1]

6. Uzdevumu risināšana ar PowerSim.

Praktiskie darbi

„ [1]

7. Uzdevumu risināšana ar PowerSim.

Praktiskie darbi

„ [1]

8. Statistiskās modelēšanas pamatjēdzieni.

Lekcija C++ programma pseidogadījuma skaitļu izmantošanā

[2]

9. Ievads darbam ar simulācijas valodu GPSS. Piemēri un to analīze

Lekcija Vienkāršu modeļu analīze

[2]

10. Masu apkalpošanas sistēmas Lekcija Frizētavas modeļa izveide

[2]

11. Kontroldarbs12. Modeļu veidošana ar sistēmu

GPSSLekcija Modeļi ražošanas

uzdevumu risināšanai

[2]

13.

14. Sarežģītu modeļu veidošana ar sistēmu GPSS

Lekcija Modeļi loģistikas uzdevumu risināšanai

[2]

15.

16. Gadījumu procesi masu apkalpošanas sistēmās

Lekcija [2]

8. Zināšanu novērtēšana Visu uzdoto mājas darbu izpilde. 1 kontroldarbs. Semestra beigās ieskaite par kursa ietvaros aplūkotajām tēmām.

9. Pamatliteratūra1. Nancy, R., Andersen, D., Deal, R., Garet, M., Shafer, W. (1983) Introduction to

Computer Simulation. A System Dynamics Modelling Approach. Addison-Wesley.2. Schreiber, T.J. (1974) Simulation Using GPSS. John Wiley and Sons.

208

Matemātiskās fizikas vienādojumiMatemātikas un informātikas katedras docents

Dr. math. Kārlis Dobelis


Matemātika



2 KRP6. sem. 32 stundas


Matemātiskā analīze, Kompleksā mainīgā funkciju teorija, Diferenciālvienādojumi, Algebra

5. Mērķis Apgūt matemātiskas pielietojumu galvenos principus fizikālo problēmu risināšanā.

6. Uzdevumi Sniegt pārskatu par otrās kārtas parciālo diferenciālvienādojumu klasifikāciju un redukciju kanoniskā formā.Sniegt studentiem konkrētas zināšanas matemātiskās fizikas vienādojumu pamatjautājumos.Attīstīt pamatiemaņas fizikālo procesu modelēšanā un sastādīto modeļu risināšanā.

7. Kursa saturs1. Parciālo 2. kārtas diferenciālvienādojumu klasifikācija un redukcija kanoniskā formā.2. Parciālie 2. kārtas diferenciālvienādojumi kā fizikālo procesu matemātiskie modeļi.3. Matemātiskās fizikas problēmas, to tipi, korektība un dažādu problēmu saistība.4. Stīgas svārstības diferenciālvienādojums un tā atrisināšana. 5. Problēmas stīgas svārstību diferenciālvienādojumam.6. Siltuma vadīšanas vienādojums un tā atrisināšana. 7. Problēmas siltuma vadīšanas diferenciālvienādojumam.8. Robežproblēmas Laplasa vienādojumam.

Organizācija un struktūra: Kursā paredzētas lekcijas, semināra nodarbības un praktiskie darbi.

8. Zināšanu novērtēšana Studentiem aktīvi jāpiedalās semināros, jāizpilda divi mājas darbi un jānokārto eksāmens.

9. Pamatliteratūra

209

1. A. Buiķis. Matemātiskās fizikas vienādojumi. Pamatjautājumi SIA „Mācību grāmata”, Rīga, 2003. 2. E. Riekstiņš. Matemātiskās fizikas vienādojumi. Latvijas Valsts izdevniecība, Rīga, 1964.3. I. G. Petrovskis. Lekcijas parciāldiferenciālvienādojumos. Fizikas – matemātikas izdevniecība, Maskava, 1962. (krievu valodā) 4. W. A. Strauss. Partial Differential Equations. J. Wiley and Sons, 1992.

210

Finanšu matemātikaMatemātikas un informātikas katedras profesors



Matemātika





Matemātiskās analīzes un statistikas pamati.

5. Mērķis Sniegt konkrētas zināšanas finanšu matemātikas pamatjautājumos

6. Uzdevumi Iemācīt studentiem finanšu matemātikas pamatjēdzienus un to pielietošanu praktiskas dabas uzdevumu risināšanā Visi aplūkojamie jēdzieni tiek nostiprināti, risinot atbilstošus uzdevumus.

7. Kursa saturs1. Finanšu matemātikas jēdziens2. Varbūtības teorijas pamatkoncepcijas3. Stohastiskie procesi4. Brauna kustība5. Nosacīta varbūtība6. Stohastiskais integrālis7. Rīmaņa(Riemann) integrālis8. Ito integrālis 9. Ito lemma10. Stohastiskie diferenciālvienādojumi11. Ito stohastiskie diferenciālvienādojumi12. Vispārīgie lineārie diferenciālvienādojumi13. Pielietojumi finansēs 14. Black-Scholes formula15. Mēra maiņa

8. Zināšanu novērtēšana Jānoliek eksāmens (5. sem.), jāapliecina prasme risināt uzdevumus un zināšanas teorijā.

9. Pamatliteratūra1. M.Baxter and A.Rennie. Financial Calculus. An introduction to Derivative Pricing .

Cambridge, Cambridge University Press, 1996.2. P.Billingsley. Probability and Measure. 3rd edition, New York, Wiley, 1995.3. Buiķis M., Finansu matemātika., Rīga, Biznesa izglītības bibliotēka, 2002.

211

BIOMATEMĀTIKAMatemātikas un informātikas katedras

asociētais profesors Dr.math. Jānis Rimšāns, asistente Daiga Žaime


Matemātika





Matemātiskā modelēšana, diferenciālrēķini, integrālrēķini.

5. Mērķis Apgūt matemātikas pielietojumu bioloģisku procesu modelēšanā.

6. Uzdevumi Izprast biomatemātikas nozares, to savstarpējo saistību. Iepazīt dažādus biomodelēšanas piemērus. Iemācīties izveidot vienkāršu biomatemātisku modeļu piemērus, lietojot Coach5 bioloģijas modelēšanas programmu un programmu GEONExT.

7. Kursa satursPriekšmeta saturs:Modelēšana, morfoģenēzes modeļi, šūnu attīstības atkarība no ķīmisku vielu iedarbības. Praktisku pielietojumu apskats.

Organizācija un struktūra:Lekcijas, praktiskās nodarbības, patstāvīgais darbs, grupu darbs.

N.p.k. Tēma

Darba formas



1. Matemātiskā modelēšana un biomatemātiskie modeļi

Lekcija Iepazīties ar dažādu modeļu veidiem

[2],[6]

2. Morfoģenēzes aspekti, tās modeļu veidi. Tjūringa modelis un šūnu hemotekse

Lekcija Uzdevums [3],[4]

3. Tjūringa modeļa atkarības no difūzijas koeficienta modelēšana.


Modeļa veidošana dažādiem robežnosacī-jumiem

[3],[4]

4. Tjūringa modeļa pielietojumi un tā kritika.

Lekcija Uzdevumi [3],[4]

5. Hemotakse bakteriālās formācijās. Dictiostelium hemotakses modelis.


6. Hemotakses modelis dīgļa Lekcija Uzdevumi [3],[4]

212

attīstībā. 7. Viendimensionāla šūnas

hemotakses modeļa skaitliska simulācija

Patstā-vīgs darbs

Modeļa veidošana dažādiem robežnosacījumiem

[3],[4]

8. Daudzveidīgu ķīmisku elementu iedarbība uz šūnu hemotakses modeli


9. Šūnu polulācijas attīstības telpisks modelis kā Tjūringa un hemotakses modeļa apvienojums

Lekcija Gatavošanās semināra jautājumiem

[3],[4]

10. Tjūringa modeļa pielietojumi un tā kritika

Seminārs Gatavošanās semināra jautājumiem

[3],[4]

11. Zelta zivtiņas ādas pigmentācijas veidošanās modelis viendomensionālā gadījumā.


12. Zelta zivtiņas ādas pigmentācijas veidošanās divdimensionāls modelis


[3],[4]

13. Daži morfoģenēzes modelēšanas specifiski aspekti: šūnu pigmentācijas veidošanās svītrainu zivju (Danio rerio u. c.) ādā.


[3],[4]

14. Daži morfoģenēzes modelēšanas specifiski aspekti: skeleta veidošanās modelis cāļa embrija attīstības periodā. Modeļa un procesa novērojumu saderība.


[3],[4]

15. Fišera vienādojumi infekcijas izplatības modelī.


[5]

16. Biomatemātikas modeļu pielietojums vēža šūnu attīstības pētījumos.


[1]


Ieskaite (patstāvīgā darba izpilde, piedalīšanās semināros)

213

9. Pamatliteratūra1. http://www.currie.fr/recherche/themes/detail.equipe.cfm/lang/_gb/id_equipe/303.htm 2. http://62.27.84.56 3. J.D.Murray. Mathematical Biology. Springer-Verlag, New York, 2nd Edition, 1993. 4. R.B.Banks. Growth and Diffusion Phenomena. Springer-Verlag, New York, 2nd

Edition, 1994.5. D.J. Daley and J.Gani. Epidemic Modelling: An Introduction. Cambridge University

Press, Cambridge, UK, 1999. 6. www.univet.hu/users/fodor/biomathematics.htm

214

http://www.univet.hu/users/fodor/biomathematics.htm

http://62.27.84.56/

http://www.currie.fr/recherche/themes/detail.equipe.cfm/lang/_gb/id_equipe/303.htm

AktuārmatemātikaMatemātikas un informātikas katedras profesors



Matemātika





Matemātiskās analīzes un statistikas pamati.

5 Mērķis Sniegt konkrētas zināšanas aktuārmatemātikas pamatjautājumos

6. Uzdevumi Iemācīt studentiem aktuārmatemātikas pamatjēdzienus un to pielietošanu praktiskas dabas uzdevumu risināšanā Visi aplūkojamie jēdzieni tiek nostiprināti, risinot atbilstošus uzdevumus.

7. Kursa saturs

1. Ievads 2. Lēmumu teorijas koncepcijas: spēļu teorija, optimālās stratēģijas, lēmumu funkcijas, riska funkcijas, minmax un Baijesa kritēriji.3. Momenti, momentu ģenerācijas funkcijas.4. Gamma, log normālais, Weibull, Burr sadalījumi. 5. Riska modeļi. 6. Pārapdrošināšanas procedūras: proporcionālā, zaudējumu, momentu ģenerācijas funkcijas.7. Baijesa statistika, modeļi.8. Monte-Karlo metodes apdrošināšanā. 9. Dzīvības apdrošināšanas pamatkoncepcijas: noguldījumi, rente, mūža rente, nodzīvošanas apdrošināšana, mūža apdrošināšana. 10. Konkurējoši riski. 11. Diskrētie un nepārtrauktie maksājumi. 12. Prēmijas un rezerves. Izdevumu administrēšana.

8. Zināšanu novērtēšana Jānoliek ieskaiti (5. sem.), jāapliecina prasme risināt uzdevumus un zināšanas teorijā.

9. Pamatliteratūra1. S. David Promislow. Fundamentals of actuarial mathematics, John Wiley & Sons

Inc., 2006.2. A.Matvejevs. Dzīvības apdrošināšanas matemātiskie modeļi. Rīga, 2005. 3. Charles L. Trowbridge. "Fundamental Concepts of Actuarial Science" (PDF).

Revised Edition. Actuarial Education and Research Fund. 1989.

215

http://www.actuarialfoundation.org/research_edu/fundamental.pdf

PROGRAMMĒŠANAS METODOLOĢIJAMatemātikas un informātikas katedras lektors

Mg.sc.comp. Dzintars Tomsons


Matemātika



2 KRP32 stundas



5. Mērķis Iepazīstināt ar programmatūras inženierijas principiem un metodēm

6. Uzdevumi 1. Sniegt pārskatu par programmatūras izstrādes un uzturēšanas procesiem un to vadību.

2. Dot iespēju gūt praktiskā darba iemaņas programmatūras izstrādes plānošanā, projektēšanā un izstrādē.

3. Attīstīt programmēšanas iemaņas paralēlo procesu apstrādē.

7. Kursa satursPriekšmeta saturs:1. Programmatūra un programminženierija2. Programmatūras projekta pārvaldība: programmatūras metrikas, prognozēšana,

plānošana3. Programmatūras izstrādes resursu plānošana4. Sistēmas prasību analīze5. IT sistēmu projektēšana un īstenošana6. Programmatūras testēšanas pamati.7. IT sistēmu ieviešana un uzturēšana. 8. Programmatūras konfigurācijas pārvaldība.9. Paralēlie procesi un to apstrāde (programmēšana).

Organizācija un struktūra:Kursā paredzētas gan lekcijas, gan praktiskā darba nodarbības datorklasē.

8. Zināšanu novērtēšanaTesta veidā tiek novērtētas zināšanas par kursa apguvi.Eksāmens.

9. Pamatliteratūra1. Pressman, R.S. (1992) Software Engineering,: A Practitioner’s Approach. 3rd

Edition. McGraw-Hill.2. Sommerville, I. (1997) Software Engineering. Fifth Edition. Adison-Wesley.

216

MATEMĀTISKO PROGRAMMU PAKETESMatemātikas un informātikas katedras asistente

Dina Barute


Matemātika



2 KRP, 32 stundas


Datorizēta datu apstrāde

5. Mērķis Radīt apstākļus un iespējas matemātisko uzdevumu risināšanā, izmantojot datoru.

6. Uzdevumi Iepazīstināt ar dažādām matemātiskām programmu paketēm, veidot prasmes un iemaņas programmu pielietošanā.

7. Kursa satursPriekšmeta saturs:1. Derive 5Iepazīšanās ar Derive vidi, darba pamatprincipi.Izteiksmes, vienādojumi un nevienādības, aproksimēšana, virknes, vektori, matricas un kopas, grafiki, matemātiskās analīzes elementu aprēķināšana, virsmu pētīšana.2. MathCadIepazīšanās ar Mathcad vidi, darba pamatprincipi MathCad vidē, aprēķini un pārveidošana, darbības ar matricām un vektoriem, grafiki programmēšanas pamati. Organizācija un struktūra:Lekcijas, praktiskās nodarbības, patstāvīgais darbs.

8. Zināšanu novērtēšana Patstāvīgie darbi (2 gab.).Ieskaite.

9. Pamatliteratūra

1. MathCad 2000. User’s Guide. USA, 1999.

2. Kutzler B., Kokoll-Voljc V. Ievads datoralgebras sistēmē Derive 5. Licencēts tulkojums no angļu valodas, Dr.Phys. T.Romanovskis. Rīga, 2003.

217

ELEMENTĀRĀ MATEMĀTIKAELEMENTĀRĀ MATEMĀTIKA I

Matemātikas un informātikas katedras docenteDr.paed. Klavdija Ģingule


Matemātika





Vidusskolas matemātikas kurss

5. Mērķis Nostiprināt saikni starp augstākās matemātikas kursiem un skolas matemātikas kursu.

6. Uzdevumi 1. Aplūkot skolas matemātikas kursa jautājumus par elementārajām funkcijām, matemātiskās indukcijas metodi un skaitļu dalāmību no augstākās matemātikas viedokļa.

2. Bagātināt studentu pieredzi nestandarta uzdevumu risināšanā.


1. Ievads matemātiskajā analīzē. Reāla skaitļa modulis. Funkcijas jēdziens. Funkcijas vispārīgās īpašības. Inversās funkcijas jēdziens. Funkcijas grafika deformācijas.

2. Matemātiskās indukcijas metode; pilnā un nepilnā indukcija. Matemātiskās indukcijas princips un metode. Matemātiskās indukcijas principa dažādas formas un vispārinājumi.

3. Dalāmības teorija: dalāmības attieksme un tās īpašības. Teorēmas par dalāmību; pirmskaitļi un salikti skaitļi. Aritmētikas pamatteorēma. Dalītāju skaits un summa. Divu vai vairāku skaitļu lielākais kopīgais dalītājs un mazākais kopīgais dalāmais. Lineāri Diofanta vienādojumi ar diviem nezināmiem.


N.p.k. Tēma

Darba formas



1. - 4.

Ievads matemātiskajā analīzē. Reāla skaitļa modulis.

Seminārs

1.Uzdevumu risināšana. 2. Atkārtot moduļa jēdzienu.

[1], [4], [5], [6], [7], [8], [9], [10].

5. – 6.

Funkcijas jēdziens. Funkcijas vispārīgās īpašības.

Seminārs 1.Uzdevumu risināšana. 2. Atkārtot

[1], [4], [5], [6], [7], [8],

218

teorijas jautājumus.

[9], [10].

7.–8. Inversās funkcijas jēdziens. Funkcijas grafika deformācijas.

Seminārs

1.Uzdevumu risināšana. 2.Atkārtot teorijas jautājumus.

[1], [4], [5], [6], [7], [8], [9], [10].

9.–10. Matemātiskās indukcijas

metode; pilnā un nepilnā indukcija.

Seminārs

1. Uzdevumu risināšana2. Atkārtot teorijas jautājumus.

[1], [2], [3], [5], [6], [7], [8], [9], [10].

11. - 12. Matemātiskās indukcijas

princips un metode. Seminārs Uzdevumu risināšana.

[1], [2], [5], [6], [7], [8], [9], [10].

13. – 15.

Matemātiskās indukcijas principa dažādas formas un

vispārinājumi.Seminārs Uzdevumu

risināšana.

[1], [2], [4], [5], [6], [7], [8], [9]

16. -18. Dalāmības teorija: dalāmības

attieksme un tās īpašības.Seminārs

. 1. Uzdevumu risināšana

2. Atkārtot teorijas jautājumus.

[1], [2], [3], [5], [6], [7], [8], [9], [10].

19. -20.

Teorēmas par dalāmību; pirmskaitļi un salikti skaitļi. Aritmētikas pamatteorēma.

Seminārs

21. - 22.

Dalītāju skaits un summa. Divu vai vairāku skaitļu lielākais kopīgais dalītājs un mazākais kopīgais dalāmais.

Seminārs

[1], [3], [5], [6], [7], [8], [9], [10].

23. - 24. Lineāri Diofanta vienādojumi ar

diviem nezināmiem. Seminārs Uzdevumu risināšana

[1], [6], [7], [9].

8. Zināšanu novērtēšanaJānoliek ieskaiti; ieskaitē jāapliecina prasme risināt uzdevumus.

9. Pamatliteratūra

219

1. Andžāns A., Ziļicka T., Treilibs O. Uzdevumi matemātikas olimpiādēs. – R.; Zvaigzne, 1977.

2. Andžāns A., Zariņš P. Matemātiskas indukcijas metode un varbūtību teorijas elementi. –R.:; Zvaigzne, 1983.

3. Autoru kolektīvs J. Menča red. Matemātika, mācību līdzeklis augstskolu pedagoģisko specialitāšu studentiem. Rīga, Zvaigzne,1993.

4. Geļfands J., Glagoļeva E., Šnols E., Funkcijas un grafiki. – R.: Liesma, 1974.5. Kolmogorovs A., Veics B., Demidovs I., Ivaševs – Musatovs O., Švarcburgs S.

Algebra un analīzes elementi 9. – 11. klasei, 1. daļa, Mācību līdzeklis, Zvaigzne, 1976.

6. Kriķis D., Zariņš P., Ziobrovskis V. Diferencēti uzdevumi matemātikā. 1. daļa. –R.: Zvaigzne, 1995

7. Matemātikas uzdevumu risināšanas paņēmieni. E. Pekarevica red. – R.: Zvaigzne, 1984.

8. Matemātikas uzdevumi augstskola]u reflektantiem. – R.: Zvaigzne, 1975.9. Matemātika. Mācību līdzeklis augstskolu ped. spec. studentiem. – R.: Zvaigzne,

1993.10. Skolas mācību grāmatas algebrā, analīzes elementos 7. – 12. kl.

220

ELEMENTĀRĀ MATEMĀTIKA IIMatemātikas un informātikas katedras docente



Matemātika





Elementārā matemātika I


6. Uzdevumi 1. Aplūkot skolas matemātikas kursa jautājumus par plaknes un telpas figūrām, kā arī par trigonometrisko funkciju īpašībām no augstākās matemātikas viedokļa.

2. Bagātināt studentu pieredzi nestandarta uzdevumu risināšanā.


1. Planimetrija: plaknes figūras – trijstūri, četrstūri, riņķa līnija, riņķis; ievilkti, apvilkti daudzstūri. Trijstūra ģeometrija.

2. Stereometrija: taisnes, plaknes, daudzskaldņi, rotācijas ķermeņi, ievilkti un apvilkti ķermeņi.

3. Trigonometrija: trigonometriskās identitātes, vienādojumi un nevienādības. Trigonometrisko funkciju inversās funkcijas, to īpašības. Planimetrija, stereometrija un trigonometrija.


N.p.k. Tēma

Darba formas



1. - 4.

Plaknes figūras – trijstūri, četrstūri, riņķa līnija, riņķis.

Seminārs 1.Uzdevumu risināšana. 2. Atkārtot teorijas jautājumus.

[1], [2], [3], [4], [5], [6].

5. – 6.

Ievilkti, apvilkti daudzstūri. Seminārs [1], [2], [3], [4], [5], [6].

7.–8. Trijstūra ģeometrija. Seminārs 1.Uzdevumu risināšana. 2. Atkārtot teorijas jautājumus.

[1], [2], [3], [4], [5], [6].

9.–10.

Stereometrija: taisnes, plaknes. Seminārs [1], [2], [3], [4], [5], [6].

221

11. - 12.

Daudzskaldņi, rotācijas ķermeņi.

Seminārs 1.Uzdevumu risināšana. 2. Atkārtot teorijas jautājumus.

[1], [2], [3], [4], [5], [6].

13. – 14.

Ievilkti un apvilkti ķermeņi. Seminārs [1], [2], [3], [4], [5], [6].

15. -17.

Trigonometrija: trigonometriskās identitātes, vienādojumi un nevienādības.

Seminārs.

1. Uzdevumu risināšana2. Atkārtot teorijas jautājumus.

[1], [2], [3], [4], [5], [6].

18. -19.

Trigonometrisko funkciju inversās funkcijas, to īpašības.

Seminārs

20. - 22.

Planimetrija un trigonometrija. Seminārs [1], [2], [3], [4], [5], [6].

23. - 24.

Stereometrija un trigonometrija. Seminārs 1. Uzdevumu risināšana2. Atkārtot teorijas jautājumus.

[1], [2], [3], [4], [5], [6].


9. Pamatliteratūra1. Andžāns A., Ziļicka T., Treilibs O. Uzdevumi matemātikas olimpiādēs. – R.:

Zvaigzne, 1977. 2. Kriķis D., Zariņš P., Ziobrovskis V. Diferencēti uzdevumi matemātikā. 2. daļa. –R.:

Zvaigzne, 1995.3. Konkursa uzdevumu krājums matemātikā augstskolu reflektantiem. M. Skanavi

redakcijā. – R,: Zvaigzne, 1980.4. Matemātikas uzdevumi augstskolu reflektantiem. – R.: Zvaigzne, 1975.5. Skolas mācību grāmatas ģeometrijā 7. – 12. kl. 6. Trigonometriskie vienādojumi. /Sastādījis Ē. Pekarēvičs. – R.: Zvaigzne, 1976.

222

ELEMENTĀRĀ MATEMĀTIKA IIIMatemātikas un informātikas katedras docente



Matemātika





Elementārā matemātika II


6. Uzdevumi 1. Aplūkot skolas matemātikas kursa jautājumu par algebrisku vienādojumu risināšanu.

2. Bagātināt studentu pieredzi nestandarta uzdevumu risināšanā, īpašu uzsvaru liekot uz tā sauktajām vispārīgajām kombinatorajām metodēm.


1. Augstākas pakāpes algebrisku vienādojumu risināšanas elementārās metodes. 2. Kvadrātvienādojumi. Bikvadrātvienādojumi. Simetriskie vienādojumi. Binomiālie

un trinomiālie vienādojumi.3. Vispārīgās kombinatorās metodes: ekstremālā elementa metode; Dirihlē princips;

vidējās vērtības metode; invariantu metode; algoritmiski uzdevumi.Organizācija un struktūra:

N.p.k. Tēma

Darba formas



1. Augstākas pakāpes algebrisku vienādojumu risināšanas elementārās metodes.

Seminārs 1.Uzdevumu risināšana. 2. Studēt teorijas jautājumus.

[1], [2], [3].

2. – 3.

Kvadrātvienādojumi. Bikvadrātvienādojumi

Seminārs [1], [2], [3].

4.–5. Simetriskie vienādojumi. Seminārs 1.Uzdevumu risināšana. 2. Studēt teorijas jautājumus.

[4]

6.–7. Binomiālie un trinomiālie vienādojumi.

Seminārs [1], [2], [3].

8. - 9.

Vispārīgās kombinatorās metodes: Dirihlē princips.


[1], [2], [3].

223

10. – 11.

Vispārīgās kombinatorās metodes: ekstremālā elementa metode.


[1], [2], [3].

12. Vispārīgās kombinatorās metodes: vidējās vērtības metode.

Seminārs.

1. Uzdevumu risināšana2. Studēt teorijas jautājumus.

[1], [2], [3].

13. –14.

Vispārīgās kombinatorās metodes: invariantu metode.

Seminārs

15. - 16.

Vispārīgās kombinatorās metodes: algoritmiskie uzdevumi

Seminārs [1], [2], [3].


9. Pamatliteratūra1. Andžāns A., Ziļicka T., Treilibs O. Uzdevumi matemātikas olimpiādēs. – R.: Zvaigzne, 1977.

2. Ģingulis E. Attīstīsim savas matemātiskās spējas.- R.: Zvaigzne ABC , 1997.3. Riekstiņš E., Andžans A. Atrisini pats. – R.: Zvaigzne, 1984.4. Sprūde V. Simetriskie vienādojumi skolas matemātikas kursā. – Liepāja, LPA, 1994.

224

Skaitļu sistēmasMatemātikas un informātikas katedras docente



Matemātika



2 KRP32 stundas(3. sem – 2 KRP ,32 stundas)


Vidusskolas algebras kurss, skaitļu teorijas kurss

5. Mērķis Sniegt pamatzināšanas studentiem par svarīgākajām skaitļu sistēmām

6. Uzdevumi Noskaidrot svarīgāko skaitļu sistēmu īpašības.

7. Kursa satursPriekšmeta saturs

1. Sistēmas ar attieksmēm un algebriskām operācijām.2. Aksiomātiskās teorijas3. Naturālo skaitļu sistēmas aksiomātiskā teorija. Saskaitīšanas īpašības.

Reizināšanas īpašības. Kārtības aksioma. Indukcijas aksioma. Minimalitātes aksioma. Aritmētikas nepretrunība.

4. Sakārtotas kopas un algebriskās sistēmas.5. Veselo un racionālo skaitļu sistēmas. 6. Virknes normētos laukos. Normētie lauki. Virkņu īpašības normētos laukos.7. Reālo skaitļu sistēma. Reālo skaitļu īpašības. Sistemātiskas daļas kā reālu skaitļu

izteikšanas veids.8. Komplekso skaitļu sistēma. Galīga ranga algebras.


N.p.k. Tēma

Darba formas



1. Sistēmas ar attieksmēm un algebriskām operācijām.


(1)

2. Aksiomātiskās teorijas Praktiskie darbi

Mājas darbs (1)

3. Naturālo skaitļu sistēmas aksiomātiskā teorija. Saskaitīšanas īpašības. Reizināšanas īpašības. Kārtības aksioma. Indukcijas aksioma. Minimalitātes aksioma. Aritmētikas nepretrunība.


(1)

4. Seminārs

225

5. Sakārtotas kopas un algebriskās sistēmas.


(1)

6.Veselo un racionālo skaitļu sistēmas.

Praktiskie darbi


(1,2,3,4)

7. Virknes normētos laukos. Normētie lauki. Virkņu īpašības normētos laukos.


(1)

8.Reālo skaitļu sistēma. Reālo skaitļu īpašības. Sistemātiskas daļas kā reālu skaitļu izteikšanas veids.

Praktiskie darbi

Uzdevumi (1,2,3,4)

9.Komplekso skaitļu sistēma. Galīga ranga algebras.

Praktiskie darbi


(1,2,3,4)


9. Pamatliteratūra1. S. D. Dummet. M. R. Foote. Abstract algebra.- 376 lpp.2. W.E. Deskins. Abstrct algebra. – 344 lpp.3. V. Nečajevs. Skaitļu sistēmas.-Maskava, Izglītība, - 1975. (krievu valodā)4. A.Kofmans. Mūsdienu matemātika.- Maskava, Mir, - 1966. (krievu valodā).

226

Pārbaudes veids Realizācija KritērijiStarpnovērtējums Patstāvīgā darba uzdevumi Katram studentam jāizpilda

noteikts uzdevumu komplekts.



ASTRONOMIJAdocents, Dr.hab.phys.Juris Žagars, lektors, Dr. paed. Ilgonis Vilks


Matemātika

2. Statuss (A, B, C daļa) Bakalaura studiju programmas C daļa




Vispārīgā fizika

5. Mērķis Dot studentiem mūsdienīgu priekšstatu par makropasaules likumsakarībām, palīdzēt apgūt astronomijā un kosmosa izpētē lietojamo matemātisko aparātu.

6. Uzdevumi 1. Zināt fundamentālos astronomijas jēdzienus, 2. Izprast debess ķermeņu īpašību kvalitatīvo skaidrojumu.3. Prast izveidot Saules sistēmā un Visumā notiekošo

procesu un astronomisko parādību matemātiskos modeļus.7. Kursa saturs

Priekšmeta saturs:

Astrometrija. Koordinātu sistēmas. Sfērika. Saules sistēmas planētas. Planētu rotācijas kustība. Planētu forma un fizikālie lauki ap tām. Planētu orbitālā kustība. Planētu koordinātu aprēķināšana. Astronomiskie novērojumi. Astrofizika. Astrofizikas metodes un iekārtas. Saule. Zvaigznes. Galaktika. Ārpusgalaktikas astronomija.


1. sadaļa. ASTROMETRIJA

Koordinātu sistēmas. Jēdziens par atskaites sistēmām un koordinātu sistēmām, to veidiem. Koordinātu sistēmas, ko lieto uz Zemes un koordinātu sistēmas, ko lieto pie debesīm. Sakarības starp taisnleņķa koordinātām, to transformācijas. Sakarības starp sfēriskajām koordinātām, to transformācijas. Paralaktiskās formulas un meridionālā debess spīdekļu koordinātu mērīšanas metode. Sfērika. Sfēriskās ģeometrijas pamatjēdzieni un galvenās teorēmas. Sfēriskie trijstūri, to galvenās īpašības. Polāri saistītie trijstūri. Sfēriskās astronomijas pamatjēdzieni. Debess sfēra. Horizontālās un ekvatoriālo koordinātu sistēmu projekcija uz debess sfēras. Debess sfēras rotācija un spīdekļu šķietamā kustība pa to. Sfēriskās trigonometrijas pamatjēdzieni un paralaktiskais trijstūris. Sfēriskās trigonometrijas galvenās teorēmas (sinusu teorēma, kosinusu teorēma, piecu elementu teorēma) un formulu atvasināšanas metodes no tām. Saules sistēmas planētas. Saules sistēmas izcelšanās, evolūcija un struktūra. Zemes grupas planētas (Merkurs, Venēra, Zeme, Marss) un milžu planētas (Jupīters, Saturns, Urāns un Neptūns), to fizikālās īpašības, uzbūve, orbītas un pavadoņi. Milžu planētu

227

pavadoņu sistēmas un gredzeni. Plutons un Hārons. Planētu rotācijas kustība. Planētu brīvās rotācijas dinamika. Planētu polu kustība. Zemes īpašrotācija un tās sakars ar laika skalām UT, ET, AT un UTC. Planētu rotācija kā koordinātu transformācija. Precesija un nutācija. Planētu forma un fizikālie lauki ap tām. Gravitācijas potenciāls un planētu gravitācijas lauki. Smaguma spēks un ģeoīds. Planētu gravitācijas potenciālu izvirzījumi pēc sfēriskajām funkcijām. Zonālās, sektoriālās un teserālās harmonikas. Planētu forma, tās saistība ar gravitāciju un smaguma spēka laukiem. Referencelipsoīds un ģeogrāfiskā platuma veidi. Planētu magnētiskie lauki un magnetosfēras. Radiācijas joslas. Planētu orbitālā kustība. Planētu orbitālās kustības matemātiskie modeļi. Orbītas plakne un II Keplera likums. Planētu kustības vienādojumi un to atrisinājums. I Keplera likums. Orbītu formas analīze un planētu kustība pa orbītām. III Keplera likums, tā pielietojumi. Ticiusa-Bodes likums un planētu orbītu elementi. Planētu koordinātu aprēķināšana. Planētu orbītu vienādojums un tā integrēšana, I Keplera likuma pierādījums. Keplera vienādojuma izvedums un atrisināšanas veidi. Saistība ar III Keplera likumu un tā precizitāte. Orbitālā koordinātu sistēma, tās saistība ar citām astronomiskajām koordinātu sistēmām. Planētu koordinātu aprēķināšanas shēma. Astronomiskie novērojumi. Attālumu noteikšana līdz debess spīdekļiem (gada paralakse un diennakts paralakse). Astronomiskās vienības (Saules sistēmas mēroga) noteikšana. Debess spīdekļu koordinātu relatīvā noteikšanas metode (Tērnera metode). Radiointerferometriskā metode (VLBI). Satelītu lāzerlokācija (SLR) un GPS. Starptautiskā debess koordinātu sistēma (ICRF) un starptautiskā Zemes koordinātu sistēma (IFRF). Hipparcos katalogs. Faktori, kas ietekmē astrometriskos novērojumus. Zvaigžņu katalogi, to vēsturiskais apskats un mūsdienu formas.

2. sadaļa. ASTROFIZIKA

Astrofizikas metodes un iekārtas. Elektromagnētiskā starojuma spektrs. Zemes atmosfēras caurlaidība. Optiskie teleskopi, to tipi un montējumi. Izšķirtspēja. Starojuma uztvērēji. Aktīvā un adaptīvā optika. Radioteleskopi. Rentgena un gamma teleskopi. Orbitālās observatorijas. Saule. Galvenie Saules raksturlielumi. Saules iekšējā uzbūve. Saules un zvaigžņu enerģijas avoti un starojuma pārnese. Procesi Saules atmosfērā. Saules aktivitātes cikli. Saules aktivitātes saistība ar ģeofizikālajiem procesiem un Zemes biosfēru. Zvaigznes. Zvaigžņu redzamais un absolūtais spožums. Zvaigžņu starjauda. Zvaigžņu spektri un spektrālā klasifikācija. Zvaigžņu temperatūra un ķīmiskais sastāvs. Hercšprunga - Rasela diagramma. Zvaigžņu rādiusu noteikšana. Zvaigžņu kustība. Īpatnējā kustība, radiālais ātrums. Saules kustība uz apeksu. Vizuālās, spektrālās un aptumsuma dubultzvaigznes. Dubultzvaigžņu masas noteikšana. Pulsējošās maiņzvaigznes. Perioda un starjaudas saistība. Eruptīvās maiņzvaigznes. Novas. Zvaigžņu evolūcija. Protozvaigznes, galvenās secības zvaigznes, sarkanā milža stadija. Baltie punduri, pārnovas, neitronu zvaigznes, pulsāri, melnie caurumi. Galaktika. Galaktikas uzbūve un spirālveida struktūra. Galaktikas rotācija. Zvaigžņu kopas, difūzie, planetārie un pārnovu miglāji. Starpzvaigžņu vide, kosmiskais starojums. Ārpusgalaktikas astronomija. Galaktiku klasifikācija. Eliptiskās, spirālveida un neregulārās galaktikas. Attālumu noteikšana līdz galaktikām. Sarkanā nobīde. Habla likums. Aktīvās galaktikas. Kvazāri. Visuma lielmēroga struktūra. Nestacionārā Visuma modeļi. Reliktais starojums.

8. Zināšanu novērtēšana Ieskaite

228

9. Pamatliteratūra1. I. Vilks, J. Žagars. Astronomijas kosmiskās perspektīvas (manuskripts, 1998).2. Bakuļins P., Kononovičs E., Morozs V. Vispārīgās astronomijas kurss (krievu val.).

Maskava, Nauka, 1983.3. Dagajevs M., Djomins V., Klimišins I., Čarugins V. Astronomija (krievu val.). Maskava,

Prosveščenije, 1983.

229

FILOZOFIJAS PAMATISociālo zinātņu un vadības katedras docents

Dr.phil. Zaigonis Graumanis


Matemātika

2. Statuss (A, B, C daļa) Bakalaura studiju programmas C daļa




Vidusskolas līmeņa humanitārā izglītība

5. Mērķis Izprast filozofijas būtību, priekšmetu, savdabību, lomu cilvēka dzīvē, vietu garīgajā kultūrā, apgūt vēsturisko laikmetu svarīgākās filozofiskās idejas un mācības.

6. Uzdevumi7. Kursa saturs

Priekšmeta saturs:1. Filozofijas rašanās, priekšnoteikumi, sastāvdaļas, metodes, virzieni, pamatproblēmas, funkcijas.

2. Filozofijas attiecības ar citām garīgās dzīves formām.3. Ķīnas un Indijas filozofijas savdabība. 4. Antīkā filozofija, tās periodizācija. 5. Sokrata, Platona, Aristoteļa filozofija. 6. Hellēnisma mācības. Patristika, sholastika. 7. Renesanses laikmeta filozofija. 8. Jauno laiku empīrisms un racionālisms. 9. Apgaismība, tās pārstāvji.10. Vācu klasiskā filozofija. 11. 19. un 20.gadsimta modernā filozofija. 12. Šopenhauers un dzīves filozofija. 13. Marksisms-ļeņinisms. 14. Psihoanalīzes filozofiskie aspekti.


Pie tā pieder norādītās literatūras meklēšana, lasīšana, studēšana, konspektēšana, lai kursa apguves laikā varētu sekmīgi piedalīties zināšanu novērtēšanas formās – semināros, debatēs, diskusijās. Patstāvīgais darbs ir arī nepieciešams, lai uzrakstītu kādu referātu vai filozofijas terminu vārdnīcu.

8. Zināšanu novērtēšanaKursa noslēgumā paredzēta ieskaite uz paveiktā patstāvīgā darba pamata.

230

9. Pamatliteratūra1. Antīkā un viduslaiku filozofija.- R., 1997.2. Braiens Megi. Filozofijas vēsture. – R., 2000.3. Filozofijas atlants / attēli un teksti.- R., 2000.4. Klīve V. V. Gudrības ceļos. – R., 1996.5. Kūle M., Kūlis R. Filosofija. – R., 1998. 6. Rietumeiropas filozofija 14.- 18. gs. – R., 2000.7. Semane T. Gudrību meklējot. – R., 2003.8. Sūna U., Oļševskis G. Ievads filozofijā. – R., 1993.9. История философии в кратком изложении. – М., 1991.

Piezīme: pārējā literatūra meklējama pēc biblioteku katalogiem.

231

Pielikums Nr.1

Bakalaura studiju programmu„Dabaszinātņu bakalaurs matemātikā” un „Matemātika”

jautājumu izskatīšana katedras sēdēs

2001. gada 9. aprīlis (Protokols Nr.4): Nobeiguma pārbaudījumi matemātikas un datorzinātņu studiju programmās.

2001. gada 7. jūnijs (Protokols Nr.5): Bakalaura darbu un kvalifikācijas darbu temati un recenzenti.

2001. gada 30. augusts (Protokols Nr.6): Studijas un studentu patstāvīgie darbi.2001.gada 14. novembris (Protokols Nr.1): Nolikums par matemātikas un datorzinātņu

studiju programmu studentu kursa, bakalaura un kvalifikācijas darbiem. Matemātikas un datorzinātņu studentu kursa, bakalaura un kvalifikācijas darbu (aptuvenās) tēmas.

2001. gada 12. decembris (Protokols Nr. 3): Nolikums par matemātikas studiju programmas kursa, bakalaura un kvalifikācijas darbiem. Uzņemšanas noteikumi Matemātikas bakalaura un Datorzinātņu bakalaura studiju programmās.

2002. gada 26. februāris (Protokols Nr.5): Matemātikas un informātikas studiju programmu direktori.

2002. 14. maijs (Protokols Nr. 6):Studiju programmu akreditācijas problēmas. Bakalaura un kvalifikācijas eksāmenu jautājumu apspriešana un apstiprināšana.. Bakalaura, kvalifikācijas darbu un kursa darbu tēmu apstiprināšana.

2002. gada 11. jūnijs (protokols N.7): Dabaszināņu bakalaurs matemātikas, Dabaszinātņu bakalaurs datorzinātnēs, Matemātikas skolotājs, Informātikas skolotājs, Programmēšanas un lietišķās datorzinātnes studiju programmu studentu kvalifikācijas un bakalaura darbu tematu un recenzentu apstiprināšana.

2002.gada 27. jūnijs (Protokols Nr.8): Matemātikas un datorzinātņu studiju programmu studentu gala pārbaudījumu analīze.

2002. gada 17. oktobris (Protokols Nr.2): Kursa darbu, bakalaura darbu un kvalifikācijas darbu izstrādes termiņi matemātikas un datorzinātņu studiju programmas studentiem.

2003. gada 20. februāris (Protokols Nr.4): Matemātikas un datorzinātņu studijām nepieciešamās literatūras analīze.

2003. gada 14. aprīlis (Protokols Nr.5): Bakalaura darbi Dabaszinātņu bakalaurs matemātikā studiju programmā. Kas būs ar Dabaszinātņu bakalaurs matemātikā studiju programmas akreditāciju 2006. gadā?

2003. gada 14. aprīlis (Protokols Nr.6): Dabas un sociālo zinātņu nodaļas Dabaszinātņu bakalaurs matemātikas, Dabaszinātņu bakalaurs datorzinātnēs, Matemātikas skolotājs, Informātikas skolotājs studiju programmu studentu kvalifikācijas un bakalaura darbu tematu, vadītāju un recenzentu apstiprināšana.

2004. 12. februāris (Protokols Nr.4): Kursa darbu, bakalaura darbu un kvalifikācijas darbu tēmu apstiprināšana Dabaszinātņu bakalaurs matemātikā, Dabaszinātņu bakalaurs datorzinātnēs, Matemātikas skolotāju studiju programmās.

2004. gada 13. maijs (ProtokolsNr.8): Studiju programmas Dabaszinātņu bakalaurs matemātikā pašvērtējuma ziņojums.

2004. gada 9. jūnijs (Protokols Nr.9): Bakalaura darbu, kvalifikācijas darbu, maģistra darbu tēmu un recenzentu apstiprināšana Dabaszinātņu bakalaurs matemātikā, Dabaszinātņu bakalaurs datorzinātnēs, matemātikas skolotājs, informātikas

233

skolotājs, izglītības zinātņu maģistrs pedagoģijā (informātikas didaktika un matemātikas didaktika) studiju programmās .

2004. gada 2. jūlijs (Protokols Nr.10): Pārskats par studentu kvalifikācijas un bakalaura darbiem.

2004. gada 1.septembris (Protokols Nr.1):Matemātikas un informātikas studiju programmu attīstība”.

2004. gada 7. oktobris (Protokols Nr.2): Dabaszinātņu bakalaurs matemātikā (3 – gadīgas) studiju programmas izveide.

2004. gada 27. oktobris (Protokols Nr.3): Dabaszinātņu bakalaurs matemātikā studiju programmas attīstība: kursa apraksti.

2004. gada 16. decembris (Protokols Nr.4): Matemātikas bakalaura studiju programmas gatavība pārakreditācijai.

2004. gada 19. janvāris (Protokols Nr.5): Matemātikas bakalaura 3 – gadīgās studiju programmas gatavība licenzēšanai.

2005. gada 14. jūnijs (Protokols Nr. 7): Bakalaura studiju programmas pašnovērtējuma ziņojumi un studiju programmas Informātikas skolotājs pašnovērtējuma ziņojums.

2005. gada 30. augusts (Protokols Nr.1): Studentu uzņemšanas rezultāti. Studiju programmu gatavošana licencēšanai un akreditācijai.

2006. gada 9.marts (Protokols Nr.7): Matemātikas programmas īstenošanas analīze.2006. gada 18. maijs (Protokols Nr.10): Ikgadējais pašnovērtējuma ziņojums par

bakalaura studiju programmu „Matemātika”.2006. 16. jūnijs. (Protokols Nr.12): Bakalaura darbu recenzentu apstiprināšana studiju

programmas „Matemātika”studentiem.

234

Pielikums Nr.2

Mācībspēku individuālā darba plānošana F5.2.(apstiprināts MP sēdē 09.04.2001., protokols Nr.8)

LIEPĀJAS PEDAGOĢIJAS AKADĒMIJA

…………………………………………………………………………………studiju programmaStudiju kurss ……………………………………………………………………. ………….KRP

KALENDĀRAIS PLĀNS ………. / ………… studiju gadam

Datums Tēma Darba formas

Patstāvīgais IzpildesLekcijas Semināri,

prakt.darbi, lab.darbi

darbs termiņš

Kursa pārbaudījums

Izmantojamā literatūra:

235

Pielikums Nr.3

Programmā nodarbinātais akadēmiskais personālsN.p.k. Vārds uzvārds Dzimšanas

gadsZinātniskais grāds Ieņemamais amats

1.Dina Barute

1977 Mg. paed. asistente2. Baiba Bērztīse 1944 Mg. paed. lektore3. Guntars Būmanis 1964 Mg.math. lektors4. Kārlis Dobelis 1937 Dr. math. docents5. Ziedonis Graumanis 1951 Dr.phil. docents6. Edvīns Ģingulis 1950 Dr. paed. profesors7. Klaudija Ģingule 1947 Dr. paed. Mg. math. docente8. Jevgēnijs Kaupužs 1960 Dr.phys. asociētais profesors9. Vaira Kārkliņa 1953 Dr. paed. docente10. Aija Kukuka 1950 Mg. paed. lektore

11. Jānis Rimšāns 1951 Dr. math. profesors12. Ingūna Skadiņa 1966 Dr. sc. comp. asociētā profesore

13. Visvaldis Sprūde 1930 Mg. math. lektors 14. Dzintars Tomsons 1966 Mg. sc. comp. kat. vad. 15. Arta Vaivode 1938 Dr. paed. docente

16. Ausma Šēna 1942. Mg. paed. lektore 17. Inta Znotiņa 1978 Mg. paed. lektore 18. Daina Žaime 1965 Mg. paed. asistente

236

Studiju programma "Matemātika"Pārejas plāns 2004./2005.studiju gada 1.kursa studentiem

Nr. p.k. Kursa nosaukums I E KRP

1 . gads 2 . gads 3 . gads1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem. 5.sem. 6.sem.

Obligātā (A ) daļa

1 . Matemātiskā analīze 1., 2., 3., 4.,

5.17 5 4 3 3 2

2 . Reālā mainīgā teorija un funkcionālās analīzes elementi 5. 2 2

3 . Kompleksā mainīgā funkciju teorija 5. 4 4

4 . Diferenciālvienādojumi (parastie un parciālie) 4., 5. 5 3 2

5 . Lineārā algebra un analītiskā ģeometrija 1. 2. 8 4 4 6 . Polinomu algebra 3. 2 2 7 . Algebra 2. 2 2 8 . Loģika 1. 3 3

9 . Varbūtību teorija un matemātiskā statistika 3. 4. 4 2 2

10 . Skaitliskās metodes 3., 4. 6 4 2 11 . Programmēšana un datori 3. 1 1 12 . Ievads datorikā 1. 2. 6 2 4 13 . Lietišķā informātika 2. 2 2 14 . Diskrētā matemātika 1. 2. 5 3 2 15 . Matemātikas vēsture 6. 2 216 . Matemātikas aktuālas problēmas 6. 2 217 . Studiju darbs 4. 2 2 18 . Bakalaura darbs 6. 12 12 Kopā A daļā: 85 17 18 12 12 10 16 Obligātās izvēles (B) daļa 1 . Matemātiskie modeļi un optimizācija 3. 2 2

2 . Ģeometrija (pēc studenta izvēles divi kursi no 2.1.-2.3) 3., 4. 4 2 2

2.1. Ģeometrijas pamati " " " " 2.2. Diferenciālģeometrija " " " " 2.3. Projektīvā ģeometrija " " " " 3 . Tēlotāja ģeometrija 5. 2 2 4 . Funkcionālanalīze 5. 2 2 5 . Skaitļu teorija 5. 6. 4 2 2

6 . Vispārīgā fizika 3., 4., 5. 8 4 2 2

7 . Svešvaloda 1., 2. 4 2 2

8 . Skaitļu sistēmas 5. 2 2

9 . Elementārā matemātika 1., 2. 7 1 4 2

Kopā B daļā: 35 3 2 8 8 10 4 Brīvās izvēles C daļa Kopā 120 20 20 20 20 20 20

237

Studiju programma "Matemātika"Pārejas plāns 2004./2005.studiju gada 2.kursa studentiem

Nr. p.k. Kursa nosaukums I E KR

P1 . gads 2 . gads 3 . gads

1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem. 5.sem. 6.sem. Obligātā (A ) daļa

1 . Matemātiskā analīze 1., 2., 3., 4.,

5.18 5 4 4 3 2

2 . Reālā mainīgā teorija un funkcionālās analīzes elementi 5. 3 3

3 . Kompleksā mainīgā funkciju teorija 6. 3 3

4 . Diferenciālvienādojumi (parastie un parciālie) 5. 4 4

5 . Lineārā algebra un analītiskā ģeometrija I 1. 4 4

6 . Algebra 2. 3. 6 2 4 8 . Loģika 3. 3 3

9 . Lineārā algebra un analītiskā ģeometrija 2. 4 4

10 . Varbūtību teorija un matemātiskā statistika 5. 6. 4 2 2

11 . Skaitliskās metodes 5. 4 4 12 . Ievads datorikā 1. 2. 6 2 4 13 . Lietišķā informātika 2. 2 2 14 . Programmēšana 3. 3 3 15 . Datorizēta datu apstrāde 3. 2 2 16 . Matemātiskās programmu paketes 4. 2 2 17 . Informātika izglītībā 4. 2 2 18 . Diskrētā matemātika 1. 2., 3. 7 3 2 2 19 . Studiju darbs 4. 2 2 20 . Bakalaura darbs 6. 12 12

Kopā A daļā: 91 17 18 15 9 15 17 Obligātā izvēle (B) daļa

1 . Matemātiskie modeļi un optimizācija 5. 2 2 2 . Ģeometrija 4. 3 3 3 . Projektīvā ģeometrija 4. 3 3 7 . Vispārīgā fizika 5., 6. 6 3 3

8 . Svešvaloda 1., 2. 4 2 2

9 . Filozofijas pamati 3. 2 2 10 . Ekonomikas pamati 3. 2 2

12 . Skolas matemātikas kursa zinātniskie pamati 2 2

13 . Elementārā matemātika

1., 2., 3., 4.

4 1 1 2

Kopā B daļā: 28 3 2 5 10 5 3 Brīvā izvēle C daļa Kopā C daļā: 1 1 Kopā 120 20 20 20 20 20 20

238

Studiju programma "Matemātika"

Nr. p.k.

Kursa nosaukums I E KRP 1. gads 2. gads 3. gads

1. sem. 2. sem. 1. sem. 2. sem. 1. sem. 2. sem.Obligātā (A) daļa

1. Matemātiskā analīze 1..2., 3., 4., 5.

16 4 4 3 3 2

2. Reālā mainīgā teorija un funkcionālās analīzes elementi

5. 2 2

3. Kompleksā mainīgā funkciju teorija 5. 4 44. Diferenciālvienādojumi (parastie un parciālie) 4., 5. 5 3 25. Lineārā algebra 1. 3 36. Polinomu algebra 2. 4 47. Matemātiskā loģika 1. 2 28. Analītiskā ģeometrija 2. 3 39. Varbūtību teorija un matemātiskā statistika 3. 4. 4 2 210. Skaitliskās metodes ** 3., 4. 6 4 211. Programmēšana un datori** 1.,2. 3. 9 3 3 312. Diskrētā matemātika 1. 2. 4 2 213. Matemātikas vēsture 6. 2 214. Matemātikas aktuālas problēmas 5. 2 215. Studiju darbs 4. 2 216. Bakalaura darbs 6. 12 12

Kopā A daļā: 80 14 16 12 12 10 16Ierobežotās izvēles (B) daļa

1. Matemātiskie modeļi un optimizācija 3. 2 22. Ģeometrija (pēc studenta izvēles divi kursi

no 2.1.-2.3)3., 4. 4 2 2

2.1. Ģeometrijas pamati " " "2.2. Diferenciālģeometrija " " "2.3. Projektīvā ģeometrija " " "3. Tēlotāja ģeometrija 1. 2 24. Funkcionālanalīze 5. 2 25. Skaitļu teorija 1. 2. 4 2 26. Vispārīgā fizika 3.. 4., 5. 8 4 2 27. Svešvaloda 1..2. 4 2 2

Kopā B daļā: 26 6 4 8 4 4Ierobežotās izvēles (B1) daļa. Informācijas tehnoloģijas matemātikā

1. Datu bāzu tehnoloģija 4. 2 22. Web tehnoloģijas pamati 5. 2 23. Datorizētās projektēšanas sistēmas 4. 2 24. Statistikas programmu paketes 5. 2 25. Sistēmu modeļi un simulācija 6. 2 2

Kopā B1 daļā: 10 4 4 2Ierobežotās izvēles (B2) daļa. Matemātiskās tehnoloģijas

1. Matemātiskās fizikas vienādojumi 6. 2 22. Finanšu matemātika 5. 2 23. Matemātisko programmu paketes 4. 2 24. Biomatemātika 5. 1 15. Aktuārmatemātika 5. 1 16. Programmēšanas tehnoloģijas 4. 2 2

Kopā B2 daļā: 10 4 4 2Ierobežotās izvēles (B3) daļa. Skolas matemātikas kursa zinātniskie pamati

1. Skaitļu sistēmas 5. 2 22. Elementārā matemātika 4., 5., 6. 8 4 2 2

Kopā B3 daļā: 10 4 4 2Brīvās izvēles (C) daļa

1. Filozofijas pamati 5. 2 22. Astronomija 6. 2 2

Kopā C daļā: 4 2 2Kopā 120 20 20 20 20 20 20

239

Pielikums Nr.5Dabaszinātņu bakalaura matemātikā darba vērtēšanas kritēriji

1. Vai darbs kopumā atbilst izdevumā “Studentu zinātnisko darbu rakstīšana un noformēšana” minētajām prasībām par noformējumu?Iespējamās atbildes: atbilst; neatbilst; atbilst daļēji.Kāpēc?………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………Darbā (nav; ir – vajadzīgo pasvītrot) gramatiskās kļūdas; (nav; ir – vajadzīgo pasvītrot) stila kļūdas; (nav; ir – vajadzīgo pasvītrot) drukas kļūdas.

2. Vai darbs ir patstāvīgs pētījums un apliecina autora spēju radoši risināt teorētiskas un praktiskas problēmas? (Jā; nē – vajadzīgo pasvītrot) Kāpēc?……………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………….3.Vai darbs parāda autora prasmi izmantot akadēmiskajās studijās iegūtās zināšanas?

3.1. Izmantotās literatūras u.c. avotu sarakstā (nav; ir – vajadzīgo pasvītrot) ievērota prasība, ka mācību grāmatu īpatsvars nedrīkst pārsniegt pusi no izmantoto avotu skaita.

3.2. Darbā (nav; ir – vajadzīgo pasvītrot) izmantota literatūra arī vismaz vienā svešvalodā.

3.3. Vai darbs satur kaut ko vairāk nekā tikai ar skolas matemātikas kursu tiešā veidā saistītus jautājumus ( Jā; nē – vajadzīgo pasvītrot).

3.4. Darba tekstā (nav; ir – vajadzīgo pasvītrot) norādes uz matemātikas bakalaura studiju programmas disciplīnām, kurās ir aplūkoti dotie vai tiem tuvi jautājumi.4. Vai darbs parāda autora prasmi izmantot literatūru un citus avotus?

4.1. Darbā (nav; ir – vajadzīgo pasvītrot) apakšnodaļa “Zinātniskās literatūras u.c. avotu apskats par doto jautājumu”.

4.2. Šajā apakšnodaļā (nav; ir – vajadzīgo pasvītrot) dots pārskats par visu izmantoto literatūru u.c. avotiem.

4.3. Šajā apakšnodaļā (nav; ir – vajadzīgo pasvītrot) pausta autora attieksme.4.4. Pēc recenzenta domām, izmantotās literatūras u.c. izmantoto avotu saraksts ir

( pilnīgs; nepilnīgs – vajadzīgo pasvītrot). Vieta komentāram………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………4.5. Recenzents (nav; ir – vajadzīgo pasvītrot) pamanījis nekorektu attieksmi pret autortiesību ievērošanu. Vieta komentāram………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………Pamatojoties uz šeit minētajiem Dabaszinātņu bakalaura matemātikā darba vērtēšanas kritērijiem, iesaku …………………………………(vārds, uzvārds) izstrādāto bakalaura darbu………………………………………………………..(darba nosaukums) novērtēt 10 baļļu skalā robežās no……..līdz……..Liepājā, (gads, datums) (Paraksts) Paraksta atšifrējums, t.i., recenzenta vārds, uzvārds, amats, zinātniskais un/vai akadēmiskais grāds.

240

Pielikums Nr.6Cienījamie matemātikas bakalaura studiju programmas studenti

Katedras mācību spēki būtu pateicīgi, ja Jūs izteiktu savu viedokli par studiju programmas saturu un studiju procesa organizāciju.

1. Vai Jūs apmierināja studiju programmas matemātiskais saturs:apmierināja

daļēji apmierināja

neapmierināja

nevaru pateikt2. Vai Jūs apmierināja studiju programmas piedāvātais nematemātisko priekšmetu cikls

apmierināja


neapmierināja

nevaru pateikt3. Kurus priekšmetus pēc Jūsu domām vajadzēja mācīt vairāk:

algebru

ģeometriju

matemātisko analīzi

datorzinātņu pamatus

fiziku

1. Kādus priekšmetus pēc Jūsu domām no nematemātisko priekšmetu cikla vajadzēja: mācīt vairāk: ………………………………………………………………………………………………………… mācīt mazāk:……………………………………………………………………………………………………… papildus mācīt:…………………………………………………………………. ……………………………………………………………………………………… Jūs Vai Jūs apmierināja studiju darba organizācija:

apmierināja


neapmierināja

nevaru pateikt

241

6. Kā Jūs vērtējat savu “caurmēra” noslodzi studiju laikā:liela noslodze

vidēja noslodze

nejutos noslogots

7. Vai Jūs apmierināja zināšanu vērtēšanas sistēma:apmierināja


neapmierināja

nevaru pateikt1. Jūsu attieksme pret izvēles priekšmetiem:………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………….2. Jūsu ieteikumi katedras studiju darba pilnveidošanai:……………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………….

3. Vai Jūs esat kaut ko dzirdējuši par studiju programmas pašnovērtējumu:zinu, kas tas ir

esmu dzirdējis/usi

nav priekšstata4. Ko jūs vēl vēlētos pateikt?…………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………….

Paldies par atsaucību! Studiju programmas direktors doc. K. Dobelis

Jūsu sniegto informāciju izmantosim katedras darba pilnveidošanai.

242

Pielikums Nr. 8

LPA studiju programmas „Matemātika” salīdzinājums ar Daugavpils universitātes studiju programmu „Matemātika”

Daugavpils universitāte Liepājas Pedagoģijas akadēmijaA daļa A daļa

Matemātiskā analīze Matemātiskā analīzeAnalītiskā ģeometrija Analītiskā ģeometrija

Lineārā algebra Lineārā algebraProgrammēšanas pamati Programmēšana un datori

OperētājsistēmasSvešvaloda

FizikaSkaitļu teorija

Matemātiskā loģika Matemātiskā loģikaVarbūtību teorija Varbūtību teorija un matemātiskā

statistikaDiferenciālā ģeometrija

Lebega mērs un integrālisPolinomu algebra Polinomu algebra

Parastie diferenciālvienādojumi DiferenciālvienādojumiObjektorientēta programmēšana

FunkcionālanalīzeAlgebriskās struktūrasMatemātiskā statistika

Datu bāzesKompleksā mainīgā funkciju teorija Kompleksā mainīgā funkciju teorija

Skaitliskās metodes Skaitliskās metodesDiskrētā matemātika

Reālā mainīgā funkciju teorija un funkcionālās analīzes elementi

Matemātikas vēstureMatemātikas aktuālas problēmas

Studiju darbsBakalaura darbs Bakalaura darbsKopā 96 KRP Kopā 80 KRP

Ierobežotās izvēles B daļa Ierobežotās izvēles B daļaOptimizācijas pamati Matemātiskie modeļi un optimizācija

Matemātikas datorprogrammasAlgoritmi un datu struktūras

Matemātikas vēstureMatemātiskā modelēšana un

diferenciālvienādojumiAttēlošanas metodes

Ģeometriskās transformācijas Ģeometrija (pēc izvēles divi kursi): * ģeometrijas pamati;

diferenciālģeometrija;

243

projektīvā ģeometrijaĢeometrijas pamati Tēlotāja ģeometrija

Matemātiskie modeļi ekonomikāSkaitļu sistēmas

Grafu teorijaProjektīvā ģeometrijaNeeiklīda ģeometrija

Trijstūru un riņķa līniju ģeometrijaVispārīgā topoloģija

Datortīkli un komunikācijasFunkcionālanalīze

Skaitļu teorijaVispārīgā fizika

SvešvalodaKopā 20 KRP Kopā 26 KRP

Ierobežotā izvēla atkarībā no izvēlētās specializācijas 10 KRP

B1 Informācijas tehnoloģijas matemātikā

Datu bāzu tehnoloģijaWeb tehnoloģijas pamati

Datorizētās projektēšanas sistēmasStatistikas programmu paketesSistēmu modeļi un simulācija

Kopā 10 KRPB2 Matemātiskās tehnoloģijas

Matemātiskās fizikas vienādojumiFinanšu matemātika

Matemātisko programmu paketesBiomatemātika

AktuārmatemātikaProgrammēšanas tehnoloģijas

Kopā 10 KRPB3 Skolas matemātikas kursa

zinātniskie pamatiSkaitļu sistēmas

Elementārā matemātikaKopā 10 KRP

Kopā 20 KRP Kopā 36 KRPBrīvās izvēles C daļa Brīvās izvēles C daļa

Filozofija Filozofijas pamatiAstronomija

Latvijas kultūras vēsturePasaules kultūras vēsture

Reliģijas vēstureEkonomikas pamati

ĒtikaPolitoloģijaSocioloģija

244

Civilzinību pamatiSociālās drošības sistēmas Latvijā

Sociālā pedagoģijaKopā 4 KRP Kopā 4 KRP

245

LPA studiju programmas „Matemātika” salīdzinājums ar Latvijas Universitātes „Matemātikas bakalaura” studiju programmu

Latvijas universitātes studiju kursi (A daļa)

ApjomsKRP

Liepājas Pedagoģijas akadēmijas studiju kursi

(A daļa)

ApjomsKRP

Nepārtrauktās matemātikas kursi:

35 – 40 Nepārtruktās matemātikas kursi:

27

Matemātiskā analīze Matemātiskā analīze 16Diferenciālvienādojumi Reālā mainīgā funkciju teorija un

funkcionālās analīzes elementi2

Funkcionālanalīze Kompleksā mainīgā funkciju teorija

4

Diferenciālvienādojumi 5Diskrētās matemātikas kursi 25 – 30 Diskrētās matemātikas kursi 20

Algebra Lineārā algebra 3Polinomu algebra 4

Ģeometrija Analītiskā ģeometrija 3Varbūtību teorija un matemātiskā

statistikaVarbūtību teorija un matemātiskā

statistika4

Matemātiskā loģika Matemātiskā loģika 2Diskrētā matemātika Diskrētā matemātika 4

Informātika un skaitliskās metodes

20 Informātika un skaitliskās metodes

15

Skaitliskās metodes Skaitliskās metodes 6Programmēšana un datori Programmēšana un datori 9

Matemātikas vēsture 2Matemātikas aktuālas problēmas 2

Studiju darbs 2Bakalaura darbs 12

Kopā A daļā 75 – 85 Kopā A daļā 80

246

Pielikums Nr.7

Studiju programmā iesaistīto mācībspēku publikācijas (2001.g. – 2006.g.)

MonogrāfijaĢingulis E. Matemātikas apguve: vēsture un aktuālas problēmas, R.:RaKa, 2004, 161

lpp

Mācību līdzekļi:1. E. Ģingulis. Plaknes un telpas transformācija. – Liepāja: LPA, 2001. –

70 lpp.; 2. Vaivode. Funkciju pētīšana 1. daļa. – Liepāja: LPA, 2002.– 45 lpp.;3. Dz. Krūče. Pascal uzdevumos 1. daļa. – Liepāja LPA, 2000. – 67 lpp.;4. K. Dobelis. Varbūtība un matematiskā statistika. Virtuālā studiju vidē

Blackboard. – www.vu.lv;5. Kukuka. Analītiskā ģeometrija. Virtuālā studiju vidē Blackboard. –

www.vu.lv;6. Kukuka. Lineārā algebra. Virtuālā studiju vidē Blackboard.– www.vu.lv.

Zinātniskās publikācijas dabaszinātnēs 1. J.Rimshans “Half-Implicit Difference Scheme for Advection-Diffusion

Equation”, Proccedings of the 12-th Conference of the European Consortium for Mathematics in Industry, Jurmala, Latvia, September 10–14, 2002, pp. 61-62.

2. Grīnberga, J. Rimšāns. “A Nodal Method for 2D Helmholtz Equation”, Proccedings of the 12 – th Conference of the European Consortium for Mathematics in Industry, Jurmala, Latvia, September 10 – 14, 2002, p.26.

3. R.V.N. Melnik, J.Rimshans “Monotone Schemes for Time-Dependent Energy Balance Models”, ICIAM 2003 –8. 5 th International Congress on Industrial and Applied Mathematics, Sydney, Australia.

4. R.V.N. Melnik and Rimshans J., Numerical Analysis of Fast Transport in Optically Sensitive Semiconductors, In: Proc. Of the DCDIS – 2003. Third International Conference on Engineering Applications and Computational Algorithms, published as an added volume to DCDIS Series B, ISSN 1492-8760, Guelph, Ontario, Canada

5. J.Rimshans “Monotone difference scheme for energy flux continuity equation in semiconductors”, In: Acta Societatis Mathematicae Latviensis, Abstracts of the 5-th Latvian Mathematical Conference, April 6-7, Daugavpils, Latvia, p.53, 2004.

6. J.Kaupužs, J.Rimshans, “Polarization kinetics in ferroelectrics with regard to fluctuations”, cond-mat/0405124, 2004.

7. J. Kaupužs. Energy fluctation and the singularity of specific heat in 3D Ising model, In: Noise in Complex System and Stochastic Dynamics 2 (Eds.: Z. Ginl,J.M.Sancho, L. Shimannky – Geier, J. Kertesz), Proceedings of SPIE, vol.5471, 2004. pp.480 – 491,

8. R. Mahnke, J. Kaupužs, J. Tolmacheva. Stochastic Description of Traffic Breakdown: Langevin Approach, In: Traffic and Granular Flow ,03 (Eds.: Helbing, H.J. Herrmann, M.Schreckenberg, D.E. Wolf), Springer Verlag, Berlin, 2004.

9. J.Kaupužs, J.Rimshans and N.Smyth, NUMERICAL ANALYSIS OF FOKKER-PLANCK EQUATION IN FERROELECTRICS WITH REGARD TO POLARIZATION FLUCTUATIONS pieņemts publicēšanai: ISEF 2005 - XII International Symposium on Electromagnetic Fields in Mechatronics, Electrical

247

http://www.vu.lv/

http://www.vu.lv/

http://www.vu.lv/

and Electronic Engineering, Baiona, 2. Spain, September 15-17, 2005 simpozija materiālos.

10. J. Kaupužs CMAM (Computational Methods in Applied Mathematics) vol.5, No.1, 2005, pp. 72-85.

11. J. Kaupužs. Surface tension and Interfacial Fluctations in d – Dimensional Ising Model, Int. J. Mod. Phys. C, vol. 16, No.7, 2005. pp. 1121 – 1131.

12. J. Kaupužs. Interpretation of experimental data near – transitionpoint in liquid helium. Eur. Phys. J.B., vol. 45. 2005. pp. 459 – 463.

13. J. Kaupužs, R. Mahne, R. J. Harris. Zero – range model of traffic flow, Phys. Rev.E, vol. 72. 2005. pp. 056125 – 1 to 056125 – 9.

14. Patriks Morevs and Jānis Rimšāns. Modal Numerical 2D SCSHRODINGER EQUATION. ACTA SOCIETATIS MATHEMATICAE LATVENSIS No. 7, 2006, 39.pp.

15. Aija Kupča and Jānis Rimšāns. MODAL NUMERICAL METHOD FOR 2D HELMHOLTZ EQUATION: DIFERENCE SHEME AND TRUNCATION ORDER. ACTA SOCIETATIS MATHEMATICAE LATVENSIS No. 7, 2006, 34. pp.

16. Tabita Bobinska and Jānis Rimšāns. MODAL NUMERICAL METHOD FOR REACTION – DIFFUSION EQUATION: DIFFERENCE SHEME. ACTA SOCIETATIS MATHEMATICAE LATVENSIS No. 7, 2006, 11. pp.

248

Zinātniski – metodiska rakstura publikācijas (matemātikas mācīšana un

matemātiskā izglītība)

1. Ģingulis E. Par otrās augstākās izglītības ieguvi specialitātē pamatskola dabas zinātņu un matemātikas skolotājs // Dabaszinātnes un skolotāju izglītība: III starptautiskās konferences materiāli. Rīga, 2001.gada 21. 23. marts. R., RPIVA Dabaszinību katedra, 2001, 46. 47. lpp.

2. Ģingulis E. The Reasons for the Learner´s Poor Progress in Mathematics // Abstracts of the 4th Latvian Mathematical Conference, 26 27 April, 2002, Ventspils, Latvia Ventspils: Latvijas Matemātikas biedrība; LZA un LU Matemātikas institūts; Ventspils Augstskola, 2002., 18.lpp.

3. Ģingulis E. Uzņemšanas kritēriju analīze LPA matemātikas un datorzinātņu bakalaura programmās // Pedagoģija un prakse. Rakstu krājums. Liepāja: LPA Pedagoģijas un psiholoģijas katedra, 2002, 97. 101.lpp.

4. Ģingulis E. Skolotāju tālākizglītības kurss par skolēnu matemātisko spēju attīstību. // Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīvas. 3.starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums. – Liepāja: LPA, 2002, 74. – 77.lpp.

5. Ģingulis E. Kā veicināt skolēnu mācību motivācijas līmeņa un vispārējo intelektuālo spēju attīstību // Matemātika un skolēnu spēju attīstība. Zinātniski praktiskas konferences rakstu krājums. – Liepāja: LiePA, 2003. 61. – 74.lpp.

6. K.Dobelis. On Educating Mathematics Teachers in the Liepaja Academy of Pedagoy. Teaching Mathematics: Retrospective and Perspectives. 4.– th. International Conference 23. – 24. May 2003.pp. 15. – 18.

7. K.Dobelis. On The Study Programme Bachelor of Science in Mathematics and Its Development. Teaching Mathematics: Retrospective and Perspectives. 5.– th. International Conference 23. – 24. Tallin, May 2003.pp. 33. – 18.

8. D. Barute. Two Level Numerical Data Analysis Problem. 5. – th. International Conference. Teaching Mathematics: Retrospective and Perspectives. LPA, Liepāja, 2004. Pp. 18.

9. B. Bērztīse.Vzaimosvjaz kursov logiki, naučnix osnov škoļnovo kursa matematiki I metodiki nprepodavaņie matematiki v podgotovke učiteļei matematiki (in Russian). 5. – th. International Conference. Teaching Mathematics:Retrospective and Perspectives. LPA, Liepāja, 2004. pp. 18 – 19.

10. Ē. Būmeistars. The Role of Teaching Aids in the Development The Perception of Space. 5. – th. International Conference. Teaching Mathematics: Retrospective and Perspectives. LPA, Liepāja, 2004. Pp. 21 – 23.

11. E.Ģingulis. Dažas skolēnu matemātiskās izglītības problēmas Latvijā.Daugavpils, 2004.

12. E. Ģingulis.Matemātikas metodika: vēsture un aktualitātes – R.RaKa, 2004. – 161 lpp.

13. E. Ģingulis, Profesoram J.Mencim – 90 (krievu valodā). LPA, Liepāja, 2004. Lpp 5 –6. Fifteen Scientific seminars and Conferences on Issues of Mathematical Didactics and its Development History in the Baltic countries (in Russian). 5. – th. International Conference. Teaching Mathematics: Retrospective and Perspectives. LPA, Liepāja, 2004. Pp. 5 – 6

249

14. A.Ažubalis, E. Ģingulis. Fifteen Scientific seminars and Conferences on Issues of Mathematical Didactics and its Development History in the Baltic countries (in Russian). 5. – th. International Conference. Teaching Mathematics: Retrospective and Perspectives. LPA, Liepāja, 2004. Pp. 13 – 16.

15. E. Ģingulis. Testirovaņie matematičeskix sposobnostei učaščixsja 6, 9 I 12 klassov. 5. – th. International Conference. Teaching Mathematics: Retrospective and Perspectives. LPA, Liepāja, 2004. Pp.42 – 43.

16. K. Ģingule. Rabota so studentami nematematičeskix speciaļnostei po usvoeņiju matematiki (in Russian). 5. – th. International Conference. Teaching Mathematics: Retrospective and Perspectives. LPA, Liepāja, 2004. pp. 41

17. Карклиня В. Перспективы курса методики обучения математике // Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīvas. 5.starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, Liepāja, LPA, 2004, 47.lpp.

18. Kukuka A. Cooperative Learning also in analytical Geometry // Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīvas. 5.starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, Liepāja, LPA, 2004, 50.-52.lpp.

19. Kukuka A. E-Studies in the Liepāja Academy of Pedagogy // Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīvas. 5.starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, Liepāja, LPA, 2004, 52.-54.lpp.

20. Vaivode. Sposobstvovaņie osvoeņiju matematičeskogo analiza (in Russian). 5. – th.

21. D. Žaime. Programma dinamičeskoi ģeometrii GEONEXT. 5. – th. International Conference. Teaching Mathematics: Retrospective and Perspectives. LPA, Liepāja, 2004. Pp. 75. – 76.

22. Dina Barute Informāciju tehnoloģiju lietojumi varbūtības teorijas un statistikas elementu apguvē skolas matemātikas kursā. // Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīvas. 5.starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, Liepāja, LPA, 2005, 29. – 32.lpp.

23. K.DOBELIS. PAR DABASZINĀTŅU BAKALAURA MATEMĀTIKĀ STUDIJU PROGRAMMU UN TĀS IESPĒJAMO ATTĪSTĪBU LIEPĀJAS PEDAGOĢIJAS AKADĒMIJĀ. // Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīvas. 5.starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, Liepāja, LPA, 2005, 51.– 56.lpp.

24. E.ĢINGULIS ДИАГНОСТИРОВАНИЕ МАТЕМАТИЧЕСКИХ СПОСОБНОСТЕЙ УЧАЩИХСЯ 6, 9 и 12 КЛАССОВ. // Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīvas. 5.starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, Liepāja, LPA, 2005, 84.-95.lpp.

25. Клавдия Гингуле РАБОТА СО СТУДЕНТАМИ НЕМАТЕМАТИЧЕСКИХ СПЕЦИАЛЬНОСТЕЙ ПО УСВОЕНИЮ МАТЕМАТИКИ. // Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīvas. 5.starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, Liepāja, LPA, 2005, 96.-100.lpp.

26. Aija Kukuka ANALĪTISKĀ ĢEOMETRIJA E-STUDIJU VIDĒ. // Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīvas. 5.starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, Liepāja, LPA, 2005, 180. – 185.lpp.

250

27. Aija Kukuka KOOPERATĪVĀS MĀCĪŠANĀS REALIZĀCIJAANALĪTISKAJĀ ĢEOMETRIJĀ. // Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīvas. 5.starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, Liepāja, LPA, 2005, 185. – 191.lpp.

28. Arta Vaivode Optimāla mācīšanas un tās vadīšanas metodika matemātiskās analīzes materiāli, Liepāja, LPA, 2005, 226. – 229.lpp.

29. Daiga Žaime GEONExT- dinamiskās ģeometrijas programma. // Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīvas. 5.starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, Liepāja, LPA, 2005, 245. – 250.lpp.

30. Гингулис Э. Математические способности учащихся: их структура, тестирование и развитие // Методология и технологии образования в ХХ веке: математика, информатика, физика: материалы Междунар. науч. конф., г. Минск, 17-18 нояб. 2005 г. / Бел. гос. пед. ун-т им. М. Танка; редкол. И.С. Ташлыков [и др.]; отв. ред.: И.С. Ташлыков, В.В.Шлыков. – Мн.: БГПУ, 2006, с. 179 – 182.

31. Жайме Д. Использование программы динамической геометрии ГЕОНЕxТ и программы Coac5 в математическом моделировании физических процессов в школьном курсе курсе // Методология и технологии образования в ХХ веке: математика, информатика, физика: материалы Междунар. науч. конф., г. Минск, 17-18 нояб. 2005 г. / Бел. гос. пед. ун-т им. М. Танка; редкол. И.С. Ташлыков [и др.]; отв. ред.: И.С. Ташлыков, В.В.Шлыков. – Мн.: БГПУ, 2006, с. 258 – 260.

32. Ģingulis E. Development of Mathematics Textbooks in Latvian // Acta Societatis mathematicae Latviensis No.7, 2006, p.27.

33. Ģingulis E. Some aspects of the quality of mathematics textbooks // Teaching mathematics: retrospective and perspectives. 7th international conference May 12 – 13, 2006. Abstracts. Tartu: Eesti matemaatika selts, 2006., p.20.

34. Dobelis K. On the study programme mathematics at the Liepāja academy // Teaching mathematics: retrospective and perspectives. 7th international conference May 12 – 13, 2006. Abstracts. Tartu: Eesti matemaatika selts, 2006., p.17.

35. Карклиня В. Весенняя математика. // Teaching mathematics: retrospective and perspectives. 7th international conference May 12 – 13, 2006. Abstracts. Tartu: Eesti matemaatika selts, 2006., p.25.

36. Kukuka A. Cooperative learning of mathematics at non-mathematics specialities // Teaching mathematics: retrospective and perspectives. 7th international conference May 12 – 13, 2006. Abstracts. Tartu: Eesti matemaatika selts, 2006., p.30.

37. Magazeina I. Audiovisual teaching materials in mathematics. // Teaching mathematics: retrospective and perspectives. 7th international conference May 12 – 13, 2006. Abstracts. Tartu: Eesti matemaatika selts, 2006., p.37.

38. Znotiņa I. The aplications of information technology for pupils individual work learning mathematics in secondary school. // Teaching mathematics: retrospective and perspectives. 7th international conference May 12 – 13, 2006. Abstracts. Tartu: Eesti matemaatika selts, 2006., p.52.

251

39. Žaime D. 3-d perception development and use of dynamic geometry software ĢEONExT” by solving of stereo metric exercise in school. // Teaching mathematics: retrospective and perspectives. 7th international conference May 12 – 13, 2006. Abstracts. Tartu: Eesti matemaatika selts, 2006., p.53.

252


Studiju programma Dabaszinātņu bakalaurs matemātikā

(kods 44461)

Pašnovērtējuma ziņojums2004./2005. studiju gads

1

Saturs

1. Studiju programmas mērķi un uzdevumi.................................................................32. Studiju programmas organizācija.............................................................................3

2.1. Studiju programmas satura un struktūras izmaiņas pašnovērtējuma periodā...................................................................................................................4

2.2. Obligāto un izvēles kursu un praktisko darbu īpatsvars .................................43. Studiju programmas praktiskā realizācija...............................................................5

3.1. Studiju metodes to izvēles pamatojums..............................................................53.2. Akadēmiskā personāla pētnieciskās darbības integrācija studiju procesā.....63.3. Studiju tehnoloģija ..............................................................................................6

4. Vērtēšanas sistēma.......................................................................................................65. Studenti.........................................................................................................................7

5.1. Studentu līdzdalība studiju procesā....................................................................75.2. Studentu aptaujas analīze ...................................................................................75.3. Padomdošana studijās .........................................................................................8

6. Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais un administratīvais personāls86.1. Akadēmiskā personāla skaits attiecībā pret studentu skaitu ..........................86.2. Personāla kvalifikācijas atbilstība studiju programmas mērķiem un

uzdevumiem..........................................................................................................86.3. Pamatdarbā strādājošo personāla īpatsvars studiju programmas realizācijā86.4. Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs........................................................86.5. Personāla atlase, atjaunošana, kvalifikācijas celšana ......................................11

7. Finansējuma avoti, materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums ..............117.1. Infrastruktūras nodrošinājums uz vienu studentu ...........................................117.2. Materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums tā atbilstība studiju

programmas mērķiem un uzdevumiem ............................................................127.3. Mācību resursi......................................................................................................127.4. Finansēto pētījumu skaits un finansējuma apjoms ..........................................12

8. Ārējie sakari ................................................................................................................128.1. Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām valstī un ārzemēs .....................128.2. Mācību spēku mobilitāte .....................................................................................13

9. Sadarbība ar valsts, pašvaldību un nevalstiskām organizācijām .........................1310. Secinājumi ..................................................................................................................1311. Priekšlikumi studiju programmas attīstībai 2004. / 2005. st. g. (izpildes analīze) 1512. Priekšlikumi studiju programmas attīstībai 2005. / 2006. st. g. .............................1713. Pielikumi

2

Dabaszinātņu bakalaura matemātikāstudiju programmas (kods 4461)

Pašnovērtējuma ziņojums(2005. jūnijs)

(akreditācijas lapa Nr.212; 06.07.2000.)

1. Studiju programmas mērķi un uzdevumiMērķi:1. nodrošināt iespēju studentiem iegūt akadēmisko izglītību matemātikā,

nodarboties ar akadēmiskajiem un lietišķajiem pētījumiem matemātikas zinātnē;2. dot iespēju dabaszinātņu bakalauriem matemātikā iegūt matemātikas skolotāja

kvalifikāciju un atbilstošu profesionālo kompetenci;3. veicināt radošas, atbildīgas un mūžizglītībai motivētas personības veidošanos.Uzdevumi:

1. radīt studentiem apstākļus un iespējas iegūt akadēmisko izglītību matemātikā sasniegšanas veidi : nodrošināt bakalaura programmas izpildei nepieciešamos

intelektuālos un materiālos resursus atbilstoši programmas standartam; veicināt patstāvīgās studijas, nodrošinot nepieciešamos resursus un nepieciešamo studiju darba kontroli; iesaistīt studentus pētnieciskajā darbā, attīstot pētnieciskā darba iemaņas;

2. sniegt zinātniski pamatotu izpratni par matemātiku, tās attīstību sasniegšanas veidi : dot zināšanas par matemātikas disciplīnu attīstību, to savstarpējo

saistību un mijiedarbību un praktiskās pielietošanas iespējām; nodrošināt programmas nepārtrauktu pilnveidi;

3. sniegt studentiem zinātniski pamatotu priekšstatu par skolas matemātikas kursa uzbūvi un saturu, veicinot interesi par matemātikas pedagoģiju un uzsverot matemātikas nozīmi personības attīstībā

sasniegšanas veids: iekļaut programmas B – obligātajā izvēles daļā skolas matemātikas kursa zinātniskos pamatus, elementāro matemātiku.

2. Studiju programmas organizācijaStudiju programma tiek realizēta Dabas un sociālo zinātņu fakultātes Matemātikas un

informātikas katedrā pilna laika studiju formā. Programmas realizācija notiek saskaņā ar valsts likumiem, normatīvajiem aktiem un LPA izstrādāto nolikumu par studijām un to reglamentējošiem dokumentiem atbilstoši nodaļas studiju plāniem.

Studiju programmas vēsture sākusies 1952. gadā un no sākotnēji piešķirtās kvalifikācijas “Septiņgadīgās skolas skolotājs” programma attīstījusies līdz Dabaszinātņu bakalaura matemātikā studiju programmai (kods 44461; Pielikums Nr.7). Dabaszinātņu bakalaura matemātikā studiju programma akreditēta 2000. gada jūlijā uz sešiem gadiem (Akreditācijas lēmums Nr. 214 no 06. 07. 2000), akreditācijas lapas Nr. 212 Pašnovērtējuma periodā studiju programmas „Dabaszinātņu bakalaurs matemātikā” (kods 4461) saturā būtiskas izmaiņas nav veiktas. Uz šīs programmas bāzes izveidota un akreditēta trīsgadīga bakalaura studiju programma „Matemātika” (4346001; akreditācijas lapas Nr. 018 – 824).

Dabaszinātņu bakalaura matemātikā studiju programma satur 3 daļas:A daļa – obligātie dabaszinātņu bakalaura matemātikā standarta kursi, kas veido 59% no programmas kopapjoma jeb 94 kredītpunktus (KRP), ko veido: nepārtrauktās matemātikas kursi – 32 KRP; diskrētās matemātikas kursi – 33 KRP; informātika un skaitliskās metodes – 17 KRP; kursa darbs matemātikā – 4 KRP;

3

bakalaura pārbaudījumi – 10 KRP: 2 KRP bakalaura eksāmeni, 8 KRP – bakalaura darbs.

B daļa – obligātā izvēle – 56 KRP. Obligātā izvēles daļa sastāv no divām daļām B1 un B2.

B1 daļu veido: projektīvā ģeometrija – 3 KRP, diferenciālģeometrija – 3 KRP, ģeometrijas pamati – 3

KRP, matemātiskie modeļi un optimizācija – 2 KRP, skolas matemātikas kursa zinātniskie pamati – 14 KRP, elementārā matemātika – 3 KRP, matemātikas vēsture – 1 KRP;

vispārīgās fizikas cikla priekšmeti: vispārīgā fizika – 11 KRP, skolas fizikas kursa zinātniskie pamati – 2 KRP, vispārīgā astronomija- 3 KRP;

svešvaloda – 4 KRP; informātika izglītībā – 2 KRP; zinātniski pētnieciskais darbs – 1 KRP; ekonomikas pamati – 2 KRP;B2 daļu veido divi bloki: informātika: programmēšana 3 KRP; programmēšanas praktikums – 2 KRP; datorikas

papildkursi – 5 KRP; tehniskā grafika – 9 KRP.C daļa – brīvā izvēle. Brīvās izvēles daļā studentiem tiek piedāvāts: skolvadība – 1 KRP; uzskates līdzekļi – 1 KRP, mūsdienu mācību vide – 1 KRP, svešvaloda – 2 KRP, veselības izglītības pamati – 2 KRP, valodas kultūras pamati – 2 KRP, valsts zinību pamati – 2 KRP, sports – 2 KRP.

Programmas sekmīgai apguvei ir jāiegūst 160 KRP, jānokārto bakalaura eksāmens un jāaizstāv bakalaura darbs.2.1. Studiju programmas satura un struktūras izmaiņas pašnovērtējuma periodāSalīdzinot ar iepriekšējo pašnovērtējuma periodu (2004. gada jūnija pašnovērtējuma ziņojums), būtiskas saturiskas un strukturālas izmaiņas studiju programmā nav notikušas. Pašnovērtējuma periodā: pilnveidoti un papildināti kursi kompleksa argumenta funkciju teorijā, parastajos

diferenciālvienādojumos, matemātiskos modeļos un to optimizācijā; koriģēti un papildināti bakalaura eksāmena pārbaudes jautājumi: pievienoti jautājumi par diferenciālvienādojumu sistēmu atrisināšanu, precizēti un papildināti jautājumi

varbūtību teorijā un matemātiskā statistikā; atsevišķos kursos pilnveidotas studiju programmas, palielinot datoru pielietošanu

praktiskos darbos un ilustrācijās, piemēram, studiju kursos „Matemātiskie modeļi un to optimizācija”. „Varbūtību teorija un matemātiskā statistika” materiāli studentiem ir pieejami elektroniskā formā, reģistrējoties virtuālajā studiju vidē.

2.2. Obligāto un izvēles kursu un praktisko darbu īpatsvars2004./ 2005. studiju gadā turpinājās tendence palielināties studentu patstāvīgā darba apjomam, kas galvenokārt saistīti ar bibliotēkas resursu palielināšanos – iegādātas vairākas jaunas mācību grāmatas, piemēram, matemātiskajā analīzē, diferenciālģeometrijā, lineārajā algebrā un analītiskajā ģeometrijā, varbūtību teorijā (latviešu un angļu valodās) matemātisko modeļu un to optimizācijas jautājumos (angļu valodā) u.c, Būtiska loma studiju kvalitātes uzlabošanā ir studentu patstāvīgajam un pētnieciskam darbam, kas saistīts ar grupu darbu, publisko uzstāšanos, eseju rakstīšanu, tas viss virzīts uz studentu analītiskās un kritiskās domāšanas attīstību.Studentiem piedāvātās izvēles iespējas ir pietiekami plašas. Jākonstatē tomēr, ka tās netiek pilnībā realizētas. Iemesli šeit ir vairāki, piemēram, mazs studentu skaits studiju programmā; pasniedzēju lielās un nevienmērīgās slodzes.

4

Daļēji šo jautājumu katedra risina, piedāvājot apgūt studiju kursu izvēles ciklu dabaszinātņu bakalaura matemātikā studiju programmas studentiem, kopā ar dabaszinātņu bakalaura datorzinātnēs studiju programmas studentiem, piemēram, „Matemātiskie modeļi un to optimizācija”, kā arī, apvienojot dažādu kursu studentus, piemēram, matemātikas specialitātes 3. un 4. kursa studenti kopīgi apgūst reālā un kompleksā argumenta funkciju teorijas kursus.Pašnovērtējuma periodā obligātās (A) un obligātās izvēles (B) daļas apjoms nav mainījies, nav mainījušies arī līdzšinējie studiju kursu bloki un to attiecības. Analizējot studentu aptaujas anketas (anketēšana tika veikta 2005. gada februārī, anketas formu skat. pielikumā Nr.6), jāsecina, ka studentus apmierina studiju programmas matemātiskais saturs, kā arī piedāvātais nematemātisko priekšmetu cikls. Studenti vēlas palielināt kursa apjomu svešvalodā, psiholoģijā, apgūt ekonomikas teorijas elementus.

3. Studiju programmas praktiskā realizācija Uzņemšana un imatrikulācija studiju programmā notiek konkursa kārtībā saskaņā ar LPA Senāta apstiprinātiem uzņemšanas noteikumiem un imatrikulācijas noteikumiem. Iestājpārbaudījumi pilna laika studijās ir centralizētie eksāmeni matemātikā un svešvalodā. Ja reflektantiem ir vienāds punktu skaits centralizētajos eksāmenos, tiek ņemts vērā vērtējums profilējošos priekšmetos: matemātikā (algebrā, ģeometrijā), lietišķā informātikā, fizikā vai dabas zinātnēs. Konkursa gadījumā tiek ņemti vērā: CE rezultāti matemātikā – zināšanas un pamata prasmes, CE rezultāti svešvalodā – lasīšana un klausīšanās. 3.1. Studiju metodes, to izvēles pamatojums Studiju programma tiek realizēta ar tradicionālām studiju formām – lekcijām, semināriem, praktiskiem darbiem, laboratorijas darbiem. Mācību spēki ikdienas darbā izmanto dažādas darba formas: grupu darbu, projektu izstrādi, problēmās balstītus seminārus, studentu referātus utt. Arvien biežāk nodarbībās tiek izmantoti video/datu projektori. Katra kursa realizācija paredz zināšanu, prasmju un iemaņu integrēšanu, kursu savstarpēju saistību, to izmantošanu kursa un bakalaura darbu izstrādē. Mācībspēku individuālā darba plānošana ir reglamentēta ar formu F5.2., kura ir apstiprināta akadēmijas Mācību padomes sēdē 09. 04. 2001., protokols Nr.8 (Pielikums Nr.2). Šī forma tiek izpildīta akadēmiskā gada sākumā un tajā ir paredzētas mācību spēka darba formas, patstāvīgie darbi un to izpildes termiņi docējamā kursā, kā arī dots ieteicamās literatūras saraksts. Studiju programmās visbiežāk tiek izmantoti šādi patstāvīgā darba veidi: praktiskie un laboratorijas darbi, kurus studenti noteiktajos termiņos iesniedz

docētājam; kontroldarbi, kas dod iespēju sekot, kā studenti apgūst attiecīgo kursu semestra laikā; referāti, kurus izlases veidā aizstāv auditorijā; mājas darbi; esejas par atsevišķiem patstāvīgi apgūtiem tematiem.Darba formas un metodes mācību spēki izvēlas sadarbībā ar studentiem, ievērojot pieejamās grāmatas, mācību līdzekļus, elektroniskos informācijas nesējus un temata sarežģītības pakāpi.Nodarbību nedēļas plānojumā studentiem paredzētas arī no nodarbībām brīvās dienas darbam bibliotēkā: 1. kursam – 2 dienas; 2. kursam – 2 dienas ; 3. kursam – 1 diena; 4. kursam – 3 dienas. Tomēr jāsecina, ka tās ne vienmēr tiek izmantotas pietiekami lietderīgi.Patstāvīgam darbam studenti izmanto arī katedras un akadēmijas bibliotēkas grāmatu fondus.

5

No studentu aptaujas rezultātiem, kas veikta 2005. gada februārī, izriet (Pielikums Nr.6), ka visumā studentiem nav pretenziju par studiju darba organizāciju un intensitāti – vairums studentu caurmēra noslodzi studiju laikā vērtē kā viduvēju.Studiju programmā nodarbināto mācībspēku sagatavotie mācību līdzekļi neapšaubāmi ir veicinājuši lekciju īpatsvara samazināšanu un patstāvīgā studiju īpatsvara palielināšanu. 2004./2005. studiju gadā iespiedformā nav sagatavots neviens mācību līdzeklis, elektroniskajā formā – viens mācību līdzeklis varbūtību teorijā (doc. K. Dobelis). Bakalaura darba tematu izvēle ir saistīta ar mācību spēku zinātniski pētniecisko darbu, piemēram ar eksponenciālas diferenču shēmām adekvācijas – difūzijas vienādojumam daudz dimensiju telpā, loģisko uzdevumu sastādīšanu un risināšanu, kā arī ar uzdevumiem, kas saistīti ar telpas iztēles attīstību ģeometrijā.Studiju programmā nodarbināto mācībspēku kvalifikācijas pilnveide notiek galvenokārt divos veidos: piedaloties akadēmijas tālmācības centra organizētajos e – studiju materiālu izstrādes

kursos un dažādos projektos par moderno informācijas tehnoloģiju pielietošanu studiju procesā: doc. A. Vaivode, doc. K. Dobelis, lektore B. Bērztīse, lektore P. Būmeistere uc;

piedaloties zinātniskajās konferencēs, semināros ( prof. E. Ģingulis, prof. J. Rimšāna, asoc. prof. J. Kaupužs, doc. K. Ģingule, doc. K. Dobelis, doc. A. Vaivode, lektore A. Kukuka, kat vad. Dz. Tomsons) un stažējoties citu valstu zinātniski pētnieciskajos institūtos (prof. J. Rimšāns, asoc. prof. J. Kaupužs).

3.2. Akadēmiskā personāla pētnieciskās darbības integrācija studiju procesāLai pilnveidotu studiju kvalitāti, nozīmīga loma ir mācību spēku zinātniski pētnieciskā darba integrācijai studiju procesā, kas galvenokārt realizējas studiju un bakalauru darbos.Profesors J. Rimšāns savā zinātniski pētnieciskajā darbā aktīvi iesaistījis vairākus programmas studentus, kuru kursu un bakalaura darbi galvenokārt saistīti ar parabolisku un eliptisku tipu diferenciālvienādojumu diferenču shēmas izstrādi:1. kursa students Jānis Brokhauss strādā pie temata „Eksponenciāla diferenču shēma pirmās kārtas hiperboliska tipa diferenciālvienādojumam”; 3. kursa studente Tabita Bobinska – “Plūsmu diferenču shēma 2D šūnu populācijas reakcijas-difūzijas vienādojumam ”;3. kursa students Sergejs Mališevs strādā pie temata „Šrēdingera vienādojuma ekvivalenti”;4. kurss students Patriks Morevs „Plūsmu diferenču shēma 2D Šrēdingera vienādojumam”.5. kursa students Jānis Sausiņš „Plūsmu diferenču shēma 2D paraboliska tipa diferenciālvienādojumu sistēmai”.Profesors J. Rimšāns vada katedras asistentes Daigas Žaimes, maģistra darba izstrādi, darba tēma – „Datoru un mērījumu saskarsmes programmatūras Coach5 pielietojums fizikas praktikumā”.Profesora E.Ģinguļa vadībā studenti veic pētījumus loģisko uzdevumu un uzdevumu, kas saistīti ar telpas iztēles attīstību ģeometrijā sastādīšanā un risināšanā.Docenta K. Dobeļa vadībā divas trešā kursa studentes L. Emsiņa un B. Galiņa pēta matemātisko modeļa sastādīšanas un optimizācijas jautājumus.Docentes A. Vaivodes vadībā maģistrante V.Lakševica pēta problēmas par laukuma jēdziena definēšanas iespējām un ar to saistīto nestandarta uzdevumu izmantošanas iespējām skolā ārpusklases darbā; otrā kursa studenti pēta problēmas par integrāļa ar mainīgo augšējo robežu pielietošanu nestandarta uzdevumu risināšanā.

6

3.3. Studiju tehnoloģija Studiju programmas realizācijā programmas studenti izmanto Matemātikas un informātikas katedras materiāli tehnisko bāzi – datortehniku, video/datu projektorus, kā arī grafiskos projektorus un kopēšanas tehniku.4.Vērtēšanas sistēma (sistēmas apraksts izvēles pamatojums un analīze) Pārbaudījumi studiju programmas kursos un vērtēšana tajos notiek saskaņā ar MK noteikumiem Nr.481, kas nosaka programmas apguves vērtēšanas pamatprincipus un programmas vērtēšanas pamatformas (ieskaite, eksāmens) un atbilstoši „Noteikumiem par pārbaudījumiem” (pieņemti LPA Mācību padomes sēdē 2001. gada decembrī). Zināšanu, prasmju un iemaņu novērtēšanas biežums un formas katrā studiju priekšmetā ir iekļautas studiju kursu aprakstos (dokumenti atrodami LPA Studiju daļā, LAIS datu bāzē, studiju kursu programmās Matemātikas un informātikas katedrā).Studentu zināšanu vērtēšanas sistēma ir vairākkārtīgi diskutēta ar studentiem un apspriesta katedras sēdēs. Vērtēšanas sistēma ir kumulatīva un tā ietver: studentu patstāvīgā darba kontroli un vērtējumu; studentu aktivitāti un zināšanas semināros; kontroldarbu izpildi; kursa eksāmenu un kursa darbu vērtējumu; bakalaura eksāmenu un bakalaura darba vērtējumu.Zināšanu kvalitātes galīgai novērtēšanai tiek praktizētas tradicionālās zināšanu pārbaudes formas – ieskaites un eksāmeni, kuros atsevišķo priekšmetu docētāji ņem vērā studentu darbu semestra laikā. Pārbaudījumi notiek rakstiski, mutiski, vai kombinētā veidā, kad studenti precizē un padziļināti izklāsta rakstiskā formā sniegtās atbildes. Eksāmenu jautājumu saturs atspoguļo kursa un programmas mērķus, matemātisko kompetenču attīstību, kas ietver noteikta apjoma teorētisko zināšanu aprobāciju un praktisko iemaņu apguvi atsevišķā kursā un kursu pēctecībā. Vērtēšana notiek 10 punktu sistēmā. Eksāmenu saturs un rezultāti tiek apspriesti Matemātikas un informātikas katedras sēdēs, kurās tiek analizēti arī bakalaura pārbaudījumu komisijas priekšsēdētāja ziņojumi. Atsevišķos studiju kursos, piemēram, matemātiskā analīzē, varbūtību teorijā un matemātiskajā statistikā, reālā mainīgā funkciju teorijā, ieviests starp eksāmens, sadalot priekšmetu divās vai pat vairākās daļās. Pašvērtējuma periodā lineārās algebras un analītiskās ģeometrijas kursa pārbaudījums organizēts, pielietojot testu virtuālajā vidē.Katedrā izstrādāti un apstiprināti (protokols Nr.3,12.12.01.) matemātikas bakalaura darba vērtēšanas kritēriji (Pielikums Nr.5).Aptaujas anketu analīze liecina, ka studentus kopumā apmierina vērtēšanas sistēma ( katedras sēde 6.03.05.).

5. Studenti5.1. Studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanāStudiju kvalitātes nodrošināšanas procesā svarīga loma ir studentu līdzdalībai studiju procesa pilnveidošanā. Galvenais sadarbības un informācijas ieguves veids ir diskusijas ar studentiem, aptauju organizēšana un to rezultātu apspriešana katedras sēdēs. 5.2. Studentu aptaujas analīze2005. gada februārī izdarītā studentu aptauja parādīja, ka studenti pozitīvi vērtē mācību spēku darbu mācību līdzekļu sagatavošanā, kas ir devis iespēju samazināt lekciju skaitu un palielināt semināru un praktisko darbu skaitu. Studenti arī izteica vēlēšanos palielināt datorikas kursa apjomu, kā arī palielināt stundu skaitu svešvalodā un saskarsmes psiholoģijā. Stundu skaits datorikā iespēju robežās tiek palielināts. Anketēšanas rezultāti parādīja, ka: studentus kopumā apmierina studiju saturs un darba organizācija;

7

nepietiekamas ir studentu svešvalodu zināšanas; studenti nav pietiekami informēti par katedras darba organizāciju; vēlams palielināt iespēju robežās datorzinību kursu apjomus vai arī pārskatīt to

sadalījumu laikā; studenti arī izteica vēlēšanos apgūt ekonomikas un finanšu matemātikas elementus

(anketas atrodas matemātikas un informātikas katedrā, Pielikums Nr.6’)5.3. Padomdošana studijās Anketu rezultātu analīze un diskusijas ar studentiem parādīja, ka ir nepieciešams palielināt studentu atbalsta institūcijas darbu. Lai sniegtu nepieciešamo informāciju 2004./2005. studiju gadā, ir sagatavota informācija par LPA kopumā un arī par Matemātikas un informācijas katedru. Šī informācija ir pieejama akadēmijas mājas lapa www.lieppa.lv; katedras mājas lapā www.cs.lpu.lv; 2005. gada LPA prospektā, kas adresēts nākamajiem pilna laika studentiem; „dabaszinātņu bakalaurs matemātikā- informācijas lapa”;Materiāli satur informāciju par studiju saturu, darba organizāciju, studentu sociāliem jautājumiem, atpūtas un izklaides iespējām u.c.Darba analīze parādīja, ka lielāka uzmanība ir jāpievērš absolventu atsauksmēm un darba devēju vērtējumam, jo reālo studentu sagatavotību, viņu izglītības kvalitāti nosaka viņu iespējas darba tirgū, kā arī gatavība un vēlēšanās turpināt izglītību. Tieši šim jautājumam nākotnē ir jāpievērš lielāka vērība.6. Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais un administratīvais personāls6.1. Akadēmiskā un administratīvā personāla skaits attiecībā pret studentu skaitu

2004./2005. Studiju gadā programmā studēja 36 studenti, programmā strādāja 13 mācību spēki.6.2. Personāla kvalifikācijas atbilstība studiju programmas mērķiem un uzdevumiem

Studiju programmu īsteno Matemātikas un informātikas katedras mācību spēki:2 matemātikas doktori (Dr.math.) – asociētais profesors J.Rimšāns, un docents K.Dobelis, fizikas doktors (Dr. phys.) asociētais profesors. J. Kaupužs, pedagoģijas zinātņu doktors, profesors E. Ģingulis, 4 pedagoģijas zinātņu doktori, docenti, viens matemātikas maģistrs, kurš ir pedagoģijas zinātņu doktors, 3 lektori – pedagoģijas zinātņu maģistri, un 2 asistenti, kuri mācās maģistrantūrā matemātikas didaktikas nozarē (Pielikums Nr.3).

Personāla kvalifikācija visumā atbilst studiju programmas mērķiem un uzdevumiem. Tomēr jāatzīst nepieciešamību atjaunot akadēmisko personālu un tas, ka programmā nodarbinātajiem mācību spēkiem intensīvāk jāizvērš zinātniski pētnieciskais darbs matemātikas zinātnēs.

Programmā strādā arī Ventspils augstskolas (VA) profesors, Dr. math. J.Žagars un pieci mācību spēki no svešvalodu katedras, kuri nodrošina svešvalodu mācīšanu programmas studentiem. 6.3. Pamatdarbā strādājošo personāla īpatsvars studiju programmas realizācijāKopumā programmu apkalpo 15 mācību spēki, no kuriem pamatdarbā strādā 13, no tiem 80 % ir zinātņu doktori.Jāatzīmē, ka visi programmā strādājošie mācību spēki nodrošina arī pārējo Matemātikas un informātikas katedras studiju programmu darbu (6 studiju programmas), kā arī apkalpo visas akadēmijas studiju programmu disciplīnas matemātikā un datorzinībās.6.4. Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs: projekta vadīšana vai piedalīšanās pētnieciskajos projektos, publikācijas, ekspertu darbsKatedras mācību spēku zinātniski pētnieciskais darbs realizējas trijos virzienos: augstskolas un skolas matemātikas didaktikā, vadītājs – profesors, Dr. paed. E.

Ģingulis;

8

matemātikas zinātnē, vadītājs – profesors, Dr. math. J. Rimšāns; vadības zinātnēs (docents, Dr. paed. R. Veits, docents, Dr. math. K.Dobelis). Augstskolas un skolas matemātikas didaktika1. Tēma “Matemātikas didaktikas aktuāli jautājumi”, vadītājs prof. Dr.paed. Edvīns Ģingulis. Temā izdalītas divas apakštēmas: Matemātika skolā un Matemātika augstskolā. Pētniecībā iesaistītie mācībspēki: prof. Dr. paed. Edvīns Ģingulis; katedras vadītājs M. comp. Dzintars Tomsons, doc. Dr. paed. M. math. Klavdija Ģingule, doc. Dr. paed. Vaira Kārkliņa, doc. Dr. paed. Ēriks Būmeisters, doc. Dr. math. Kārlis Dobelis, lektore M.paed. Baiba Bērztīse; lektore M.paed. Aija Kukuka; lektore M. paed. Inta Znotiņa; asistente LPA maģistrante Dina Barute; asistente LPA maģistrante Daiga Žaime. Pētījumu rezultātu raksturojums 1. apakštēmā – Matemātika skolā . Profesors E.Ģingulis izstrādājis un aprobējis testus 6., 9. un 12. klases skolēnu matemātisko spēju diagnosticēšanai, kā arī septiņas matemātikas skolotāju kvalifikācijas paaugstināšanas kursu programmas, kas ir ieguvušas saskaņojumu ar Izglītības un zinātnes ministriju, un ir to vadītājs. 2004.g. augustā viņa vadīto kursu programmu “Matemātika un skolēnu spēju attīstība” apguva Liepājas pilsētas matemātikas skolotāji (kursos strādāja arī profesors J.Mencis (seniors); novembrī, decembrī un 2005. gada janvārī kursu programmu “Aktuāli jautājumi matemātikas mācīšanā 5. – 9.klasē” apguva ap 40 Ogres rajona matemātikas skolotāju (šajos kursos strādāja arī psiholoģijas katedras docente Dr.psych. Jeļena Mihejeva un doc. Dr.paed.Vaira Kārkliņa). Vēl divas kursu programma “Aktuāli jautājumi matemātikas mācīšanā 10. – 12.klasē” un B1 kursi par matemātikas mācīšanu pamatskolā pirmo reizi tiks realizēti jūnijā (2005). Šajos kursos strādās arī psiholoģijas katedras docente Dr.psych. Jeļena Mihejeva, asociātā profesore, dr. psih. M. Lika un lektore M.paed. Baiba Bērztīse).Pašizgatavotu mācību līdzekļu izmantošanas metodiku telpas uztveres attīstības sekmēšanā ir analizējis doc. Ē.Būmeisters. Asistente D. Žaime izstrādājusi metodiku datorprogrammas GEONEXT izmantošanai skolas ģeometrijas kursa apguvē. Dz.Tomsons un I.Znotiņa ir izstrādājuši datorprogrammas matemātikas apguvei skolā un publicējuši internetē adrese www.liis.lv un www.cs.lpu.lv Pētījumu rezultātu raksturojums 2. apakštēmā – Matemātika augstskolā. K.Ģingule ir pievērsusies matemātikas studiju kursa apguves metodiskajam nodrošinājumam nematemātisko specialitāšu studentiem, V.Kārkliņa – matemātikas metodikas kursa, A.Vaivode matemātiskās analīzes kursa, A. Kukuka – analītiskās ģeometrijas, D.Barute – varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas kursa apguves metodikai. K.Dobelis pievērsies metodoloģiskiem jautājumiem par matemātikas bakalaura studiju programmas saturu un apguves metodēm kopumā. Izstrādāta un licenzēta (Licenze Nr.04043 – 30; lēmums Nr.580) 3 gadīga studiju programma „Matemātika”, matemātikas bakalaura grāda iegūšanai, kurā obligātajā izvēles daļā iekļauti matemātikas kursi, kuri ir orientēti uz kādu no iespējamiem izvēles virzieniem: Informācijas tehnoloģijas matemātikā, Matemātiskās tehnoloģijas, Skola matemātikas kursa zinātniskie pamati. B.Bērztīse ir pētījusi starp disciplīnu saikni starp loģikas skolas kursa zinātniskajiem pamatiem un matemātikas metodiku matemātikas skolotāju profesionālo studiju programmā.Pētījumu rezultāti aprobēti divās starptautiskās zinātniskās konferencēs, kuras notika Latvijā un publicēti zinātnisku rakstu veidā 5. starptautiskās zinātniskās konferences "Matemātikas metodika: vēsture un perspektīvas" rakstu krājumā (skat. pielikumu Nr.8). 2. Matemātikas zinātnēProfesora J. Rimšāna zinātniskais darbs saistīts ar diferenču shēmu aproksimācijas kārtas un stabilitātes nosacījumu pētīšanu, pielietojot MPI programmēšanas tehnoloģijas daudz dimensiju gadījumam. Galvenie darba rezultāti 2004. / 2005. studiju gadā:

9

http://www.liis.lv/

Izstrādātas diferenču shēmas Fokera-Planka vienādojumam gadījumā, kad polarizācija segnetoelektriķī ir telpiski homogēna un ir pielikts laikā mainīgs, bet telpiski homogēns ārējais lauks. Noteikta diferenču shēmu aproksimācijas kārta un stabilitātes nosacījumi. Pielietojot MPI programmēšanas tehnoloģijas daudz dimensiju gadījumam, uzbūvētas aplikācijas daudzprocesoru klastera datoriem.

Darbs veikts sadarbības tēmas ietvaros ar Edinburgas universitātes (Lielbritānija) Matemātikas un statistikas skolu. Tēmas „Skaitliskās metodes Fokera-Planka vienādojumam segnetoelektriķos ievērojot polarizācijas fluktuācijas” izpēte tika finansēta ar Eiropas zinātnes komisijas 6. ietvara programmas atbalstu (HPC-EUROPA project RII3-CT-2003-506079). Darba vadītājs bija Dr. Noel Smyth, Edinburgas universitāte. Projekta realizācijas laiks: no 2005. gada 05. janvāra līdz 02. martam, Edinburgas universitāte.Šis darbs daļēji izstrādāts arī LZP finansētās tēmas “Skaitliskās metodes otrās kārtas parciāliem diferenciālvienādojumiem un sistēmām ar fāžu pārejām” ietvaros, darba vadītājs Dr math. J.Rimšāns. Pētniecības rezultāts rezumēts rakstā: J.Kaupužs, J.Rimshans and N.Smyth, NUMERICAL ANALYSIS OF FOKKER-PLANCK EQUATION IN FERROELECTRICS WITH REGARD TO POLARIZATION FLUCTUATIONS, pieņemts publicēšanai: ISEF 2005 - XII International Symposium on Electromagnetic Fields in Mechatronics, Electrical and Electronic Engineering, Baiona, Spain, September 15-17, 2005 simpozija materiālos.Publicēts šādi raksti:1. J.Kaupužs, J.Rimshans and N.Smyth, NUMERICAL ANALYSIS OF FOKKER-

PLANCK EQUATION IN FERROELECTRICS WITH REGARD TO POLARIZATION FLUCTUATIONS pieņemts publicēšanai: ISEF 2005 - XII International Symposium on Electromagnetic Fields in Mechatronics, Electrical and Electronic Engineering, Baiona, 2. Spain, September 15-17, 2005 simpozija materiālos.

2. R.V.N. Melnik and J. Rimshans, "Monotone schemes for time-dependent energy balance models", ANZIAM J. 45 (E), C729-C743, 2004 (Proc. of 11th Computational Techniques and Applications Conference, CTAC-2003).

3. J. Kaupužs, J. Rimshans, “Polarization kinetics in ferroelectrics with regard to fluctuations”, cond-mat/0405124, 2004.

Referāts starptautiskā konferencē:J.Rimshans, B.Martuzans, “High Performance Computing and Grid in Latvia: Status and Perspectives”, In: Proc. of the Baltic Grid Conference, 05 – 07October, Vilnius, 2004. Referāts cita veida konferencē:J.Rimshans “Monotone difference scheme for energy flux continuity equation in semiconductors”, In: Acta Societatis Mathematicae Latviensis, Abstracts of the 5-th Latvian Mathematical Conference, April 6-7, Daugavpils, Latvia, p.53, 2004.

Saņemts grants un ņemta dalība NATO skolā “Microscale Heat Transfer-Fundamentals and Applications in Biological and Microelectromechanical Systems”, July 18-30, Cesme (Izmir), Turkey, 2004. Asociētā profesora J. Kaupuža zinātniskie pētījumi ir saistīti ar matemātisko metožu pielietojumiem dabas procesu modelēšanā.1. Turpināta Monte Karlo modelēšana 3D XY modelim arējā laukā zem kritiskā punkta,

lai pārbaudītu autoru teorētisko paredzējumu, ka magnetizācijas uzvedība bezgalīgi mazā laukā atšķiras no tās ko paredz Gausa spinu vilņu teorija (tuvinājums). Aprēķini veikti režģa izmēriem līdz L=192 (iepriekš bija līdz L=64) un apmēram 3 reizes mazākām lauka vertībām nekā bija modelēts iepriekš.

10

2. Veikti precīzi aprēķini un analīze virsmas spraigumam 2D Izinga modelī un izdarīti vispārinājumi uz patvaļīgu telpas dimensiju fraktaliem režģiem. Rezultāti pieņemti publicēšanai IJMPC (International Journal of Modern Physics C) žurnālā.

3. Izmantojot izstrādātos precīzos transfer matricu algoritmus, pētīti labojumi pie galīga izmēra skeilinga korelācijas funkcijai kritiskajā punktā 2D Izinga modelī, veicot analīzi un salīdzināšanu ar literatūras datiem.

Iegūts būtiski jauns rezultāts, parādot, ka korelācijas funkcija satur tādu netriviālu skeilinga labojumu, kas līdz šim nebija konstatēts. Rezultāti publēti CMAM (Computational Methods in Applied Mathematics) vol.5, No.1 2005, pp. 72-85.4. Veikta eksperimentālo datu analīze šķidram hēlijam loti tuvu lamda - pārejas punktam

ar mērķi pārbaudīt vai to var aprakstīt ar teorētiski paredzētajiem kritiskajiem indeksiem, kas iegūti ar jaunu metodi, izmantojot Feinmana diagrammu grupēšanu phi^4 modelī. Iegūtie apstiprinošie rezultāti pieņemti publicēšanai EPJB (European Physical Journal B) žurnālā.

5. Sadarbibā ar Rostokas Universitāti izstrādāts jauns satiksmes plūsmas modelis (Zero range model of traffic flow). Veikti šī modeļa pētījumi, kas parāda, ka šim modelim piemīt virkne interesantu īpašību, tai skaitā metastabilitāte un fāžu segregācija (phase separation). Rezultāti apkopoti rakstā, kas iesniegts publicēšanai Phys. Rev. E žurnālā.

Zinātniskā darba rezultāti prezentēti konferencās un semināros:1) Mutiska uzstāšanās DPG Annual Meeting, Berlin, 4-9 March, 2005, par tēmu "Critical Exponents of 3D Ising Model: Theory and Large-Scale Monte Carlo Simulations".2) Uzstāšanās seminārā Rostokas Universitatē 19.04.2005 par tēmu "Phase separation in traffic flow", kā arī par tēmu "Critical Exponents of 3D Ising model".6.5. Personāla atlases, atjaunošanas, kvalifikācijas celšanas un attīstības politikaKatedras dabaszinātņu bakalaura matemātikas studiju programmas nodrošināšanā un tālākā pilnveidošanā aktuāls ir paaudžu maiņas jautājums.Problēma ir jauno mācībspēku iesaistīšana matemātikas teorētiskajās disciplīnās, jo neviens no katedras jaunajiem mācībspēkiem neturpina izglītību maģistrantūrā un doktorantūrā matemātikas disciplīnās. Problēma ir ļoti aktuāla – arī 2004./ 2005. studiju gads šajā ziņā nebija rezultatīvs. 7. Finansējuma avoti, materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums7.1. Infrastruktūras nodrošinājums uz vienu studentuDabaszinātņu bakalaura matemātikā studiju programmu finansē valsts. Pamatojoties uz studiju programmu izmaksu aprēķinu metodiku viena studenta izmaksa gadā ir Ls 822,75.Programmas infrastruktūru nodrošina Dabas un sociālo zinātņu fakultāte, kuras sastāvā ietilpst Matemātikas un informātikas katedra, piecas datoru klases, fizikas laboratorija un katedras bibliotēka. Katedras mācību spēki un laboranti uz 1.05. 04. apkalpo ap 280 Matemātikas un informātikas katedras studentus, kā arī citu akadēmijas programmu studentu matemātikas un informātikas kursus.Visi studenti, kuriem ir nepieciešams, ir nodrošināti ar kopmītnēm.7.2. Materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums, tā atbilstība studiju programmas mērķiem un uzdevumiemStudiju programmas materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums atbilst studiju programmas mērķiem un uzdevumiem. Katedrā ir piecas datoru klases, katra no tām ir aprīkota ar 10-20 IBM PC tipa datoriem. Katedras rīcībā ir trīs video/datu projektori un trīs grafiskie projektori, kuri tiek intensīvi izmantoti gan datoru klasēs, gan arī citās auditorijās lekciju un semināru materiālu demonstrēšanai; katedras mācību spēkiem ir labas iespējas mācību materiālu kopēšanai. Bez jau minētā tehniskā nodrošinājuma programmas mācību spēki un studenti izmanto Mācību tehnisko līdzekļu laboratorijas un Akadēmijas tipogrāfijas pakalpojumus. Datoru klašu noslogojums tiek plānots tā, lai nodrošinātu

11

studentiem pieeju datoriem arī ārpus nodarbību laika. Patstāvīgam darbam studenti var arī izmantot MTL laboratorijas divas datoru klases un Akadēmijas bibliotēkas datorus. No visām darba vietām pieejami ir INTERNETA pakalpojumi. LPA uztur vienu no Latvijas akadēmiskā tīkla LATNET zariem (http://www.cs.lpu.lv). Šim nolūkam tiek īrēta izdalītā telefona sakaru līnija Liepāja- Rīga, kas nodrošina datu apmaiņu ar ātrumu 2Mbt/s.Esošās datortehnikas apkalpošanu un uzraudzību veic kvalificēts personāls 4 cilvēku sastāvā, kuri ir vairākkārt papildinājuši savas zināšanas speciālos kursos.7.3. Mācību resursiAkadēmijas bibliotēkā kopā ar katedras bibliotēku ir pietiekami resursi studiju programmas nodrošināšanai.Perspektīvā katedrai aktuāls ir jautājums par intelektuālo resursu papildināšanu matemātikas zinātnē. Nepieciešams nepārtraukti iegādāties: jaunu datortehniku un programmnodrošinājumu, kā arī papildināt bibliotēkas resursus.7.4. Finansēto pētījumu projektu skaits un finansējuma apjoms (piedalīšanās ERASMUS un citās Eiropas apmaiņas programmās) Pašnovērtējuma periodā programmas mācību spēki piedalījušies vairākos starptautiski un LZP finansētos projektos:Profesors J. Rimšāns sadarbības tēmas ietvaros ar Edinburgas universitātes (Lielbritānija) Matemātikas un statistikas skolu strādājis pie tēmas „Skaitliskās metodes Fokera-Planka vienādojumam segnetoelektriķos, ievērojot polarizācijas fluktuācijas”. Tēma finansēta ar Eiropas zinātnes komisijas 6. ietvara programmas atbalstu (HPC-EUROPA project RII3-CT-2003-506079). Darba vadītājs Dr. Noel Smyth, Edinburgas universitāte. Projekta realizācijas laiks no 2005. gada 05. janvāra līdz 02. martam, Edinburgas universitāte.Profesors ir arī saņēmis grantu dalībai NATO skolā “Microscale Heat Transfer-Fundamentals and Applications in Biological and Microelectromechanical Systems”, July 18-30, Cesme (Izmir), Turkey, 2004.Katedras vadītājs Dz. Tomsons vada PHARE projektu „Inovatīvi e – studiju risinājumi Liepājas pedagoģijas akadēmijā ekonomisko vajadzību virzītas izglītības kapacitātes stiprināšanai”(LV 2002/000 – 638/SPF/0020), kurā piedalās katedras mācību spēki R. Veits, A. Kukuka, kā arī dekāne M. Zeltiņa.8. Ārējie sakari8.1. Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām valstī un ārvalstīsKatedras studiju programma Dabaszinātņu bakalaurs matemātikā ir salīdzināta un izvērtēta, ar Latvijas Universitātes un vairākām Rietumeiropas universitāšu līdzīgām studiju programmām. LPA piedāvātā programmas A daļa būtiski neatšķiras no pārskatīto programmu A daļām. Atšķirības konstatējamas programmas B daļā, un tās ir saistītas ar tās specializāciju uz skolas matemātikas padziļinātu apguvi.Rietumanglijas universitātes (Bristole, Lielbritānija) (University of the West of England) matemātikas bakalaura programmas pamatdaļā iekļauti vairāki kursi, kuru saturs ir līdzīgs LPA katedras piedāvātai programmai: matemātiskā analīze, diskrētā matemātika, programmēšana, matemātiskā statistika, skaitliskās metodes u.c. Šajā studiju programmā, piemēram, atvēlēts lielāks apjoms statistikas kursiem. Bez tam tiek piedāvāts plašāks specializācijas klāsts, piemēram, “Matemātika un finanses”, “Matemātika un izglītība”, “Matemātika un socioloģija” u.c. Arī Ģentes universitātē Beļģijā (Unifersity of Gent) matemātikas bakalaura programmu kodolu veido līdzīga satura un apjoma kursi, piemēram, matemātiskā analīze, lineārā algebra un analītiskā ģeometrija, diferenciālģeometrija, vispārīgā fizika,, programmēšana, skaitliskās metodes, statistika, projektīvā ģeometrija, loģika u.c. Vienlaikus beļģu universitātes programmā lielāks apjoms atvēlēts fizikas un astronomijas kursiem. Ceturtajā studiju gadā tiek piedāvāta plašāka matemātikas padziļināto kursu izvēle nekā LPA.

12

Katedras asociētais profesors J. Rimšāns sadarbojas ar Edinburgas universitātes (Lielbritānija) Matemātikas un statistikas skolu. Sadarbības tēma “Diferenču shēma advekcijas – difūzijas vienādojumam triju dimensiju gadījumā” finansēja ar Eiropas zinātnes komisijas atbalstu (“European Commission through grant number HPRI – CT – 1999– 00026 (the TRACS Programme at EPCC)”. Darba vadītājs Dr. Noel Smyth, Edinburgas universitāte.8.2. Mācību spēku mobilitāte (studiju darbs, pētnieciskais darbs, u.c.)Sadarbības ietvaros atsevišķos lekciju kursos tiek uzaicināti vieslektori kursu vai to daļu nolasīšanai: asociētais profesors, Dr. math. K. Šteiners (LU), profesors, Dr. comp. V. Deņisovs un profesors, Dr. comp. A. Beļskis (Klaipēdas universitāte), profesors. Dr. habil.comp. J. Borzovs (LU), profesors, Dr. math. J.Žagars (VA), Dr. math. K.Bērziņš, asociētais profesors, Dr. phys. A. Grīnfelds, (LU) asociētais profesors A. Kapenieks (RTU).Profesors J.Rimšāns 2005. gadā janvārī, februārī stažējās Skotijā Edinburgas universitāte, Matemātikas un Statistikas departamentā. Katedras vadītājs Dz. Tomsons no 2005. g. februāra līdz martam stažējās Rīgas Tehniskajā universitātē, Tālmācību studiju centrā. No 2005. gada 31. maija līdz 5. jūnijam katedras vadītājs Dz. Tomsons un laboratorijas vadītājs V. Egliens projekta Grundtvig 2 ietvaros Ščecinā, Rietumu Pomerānijas izglītības centrā piedalījās seminārā „Video konferenču izmantošana studiju procesā”.8.3. Studentu mobilitāteAtskaites periodā nav izdevies noorganizēt studentu mobilitāti Dabaszinātņu bakalaura matemātikā studiju programmā. 2005./2006.studiju gadā jāmeklē iespējas studentu mobilitātes organizēšanai gan Latvijas gan ārzemju universitāšu līdzīgās studiju programmās. Domājams, ka tas varētu perspektīvā veicināt arī jaunu mācībspēku piesaistīšanu studiju programmai.9. Sadarbība ar valsts, pašvaldību un nevalstiskām struktūrām studiju programmas realizācijā.Attīstoties Matemātikas un informātikas katedras lietišķajai sadarbībai ar citām augstskolām, IT kompānijām un pašvaldību iestādēm katedras docētāji ir iesaistījušies dažādos projektos un piedalījušies konferencēs gan Latvijā, gan arī ārzemēs. Piemēram, 2004. gadā katedras docētāji iesaistījās LPA un RTU Tālmācību studiju centra kopējā

projektā “Virtuālo studiju materiālu izstrāde”. Projektu finansēja Latvijas Zinātņu padome;

katedras vadītājs Dz. Tomsons, mācību spēki A.Kukuka, ir iesaistījušies vairākos projektos par e-apmācību un I-sabiedrību. Projekta darba rezultāti ir prezentēti vairākos semināros un konferencēs:

10. Secinājumi1. Izvērtējot Dabaszinātņu bakalaura matemātikā studiju programmu, darba grupa

secināja:1.1. katedrai ir visi nepieciešamie priekšnosacījumi Dabaszinātņu bakalaura

matemātikā studiju programmas realizācijai;1.2. Akadēmijai ir apmierinoša materiāli tehniskā bāze minētās programmas

realizācijai;1.3. Akadēmijas bibliotēkas un katedras bibliotēkas resursi ir pietiekami programmas

nodrošināšanai;2. Izstrādāta, apspriesta vairākās katedras sēdēs un studentu auditorijā un akreditēta

(Akreditācijas lapas Nr. 018 – 824), trīsgadīga programma ”Matemātikā” bakalaura grāda iegūšanai ar divgadīgas specializācijas iespējām kādā no trim virzieniem:

13

informācijas tehnoloģijas matemātikā, matemātiskās tehnoloģijas, skolas matemātikas kursa zinātniskie pamati.

3. Pašnovērtējumā konstatētie trūkumi un problēmas Dabaszinātņu bakalaura matemātikā studiju programmas realizācijā:3.1. nepietiekami plaši izvērsts zinātniski pētnieciskais darbs matemātisko zinātņu sfērā

un tā integrācija studiju procesā;3.2. ir problēmas katedras personāla atjaunošanas un zinātniskās kvalifikācijas celšanas

jautājumos;3.3. studenti netiek pietiekami orientēti darbam bibliotēkā;3.4. lielāku vērību jāpievērš studentu izvēles iespējām un šo iespēju nodrošināšanai;3.5. studentus vairāk jāiesaista katedras darba organizācijā;3.6. jāpalielina studentu patstāvīgā darba apjoms, tādējādi optimizējot studentu

noslodzi;3.7. jāizvērtē un iespēju robežās jāpalielina informācijas tehnoloģiju pielietošana

matemātikas un citu kursu mācīšanā;3.8. lielāka uzmanība jāpievērš studiju programmas reklamēšanai sabiedrībā;3.9. jāpastiprina matemātikas un statistikas datorprogrammu (piemēram, MatCAD,

MathLab, Matematica, SPSS (arī AutoCAD)u.c.) izmantošanas iekļaušanu studiju programmas realizācijā;

3.10. jāturpina izvērtēt iespējas aizstāt atsevišķos studiju kursos daļu lekciju ar laboratorijas darbiem datoru klasēs, piemēram, varbūtību teorijā un matemātiskā statistikā.

3.11. resursu taupīšanas nolūkā pārskatīt kursu saturu, salāgojot to ar līdzīga nosaukuma kursiem datorzinātņu bakalauru studiju programmā, piemēram, matemātiskā analīze, lineārā algebra un analītiskā ģeometrija, diskrētā matemātika, matemātiskā modelēšana un optimizācija, skaitliskās metodes.

14

Attīstības plāna izpildes izvērtējums 2005.g.maijsN.p.k.

Konstatētie trūkumi Priekšlikumito novēršanai

Izpildeslaiks

Atbildīgaispar izpildi


1. Nav izpildīts personāla zinātniskās kvalifikācijas celšanas plāns

Personāla kvalifikācijas celšanas un attīstības plāns studiju programmas perspektīvai nodrošināšanai

2004.g.decembris

Dz. Tomsons K. DobelisJ. Rimšāns

Pozitīvs moments – asociētais profesors J.Rimšāns ievēlēts par katedras profesoru, ievēlēts asociētais profesors Dr.phys. J.Kaupužs.Zinātniskās kvalifikācijas celšanas jautājumā situācija praktiski nav mainījusies.

2. Nav atgriezeniskās saites starp absolventiem un darba devējiem

Aptaujas anketu izstrāde un izplatīšana(2 reizes studiju gadā)

2004.g.oktobris

E. Ģingulis Programmasdocētāji

Daļēji izpildīts. 2004.g. jūnijā Akadēmijas jubilejas sarīkojumā absolventiem tika izdalītas anketas informācijas iegūšanai. Daļa no anketām atrodas katedrā.

3. Bibliotēkas resursu atjaunošana un papildināšana

Esošās literatūras revīzija un iegādājamās literatūras saraksts

2004.g.novembris

A. Vaivode Bibliotēkasdirektore

Iegādātas 18 jaunas grāmatas 2003. – 2005.gada izdevumi, no kurām 7 angļu valodā;4 metodiski materiāli; darba burtnīcas, skolas grāmatas.

4. Nepietiekamas studentiem piedāvātās izvēles iespējas

Ar aptauju- diskusiju palīdzību noskaidrot iespējamās studentu vēlmes.

2004.g. Dz Tomsons Programmasdocētāji

Situācija praktiski nav mainījusies.Ir radīti priekšnoteikumi iespējamiem uzlabojumiem jaunajā studiju plānā „Matemātika” (3 + 2)

5. Nepietiekama studiju programmas reklamēšana sabiedrībā

Informācija presē, vēstules izglītības iestādēm, darbs ar absolventiem

2004/2005.st.g.

K. Dobelis Programmas docētāji

Divi raksti laikrakstos „Kurzemes vārds” un „Kursas laiks” 2005.gada marta beigas. Pirms informācijas dienas 2.04.05. izsūtīta informācija visu Kurzemes vidusskolu matemātikas metodisko apvienību vadītājiem (26.05.05.)

6. Nepietiekama IT (inform. tehnoloģijas) izmantošana studiju procesā

Paplašināt e-apm. pielietpošanu; Matemātikas un sta-tistikas datorprogrammu

2004/2005.st.g


Programmas docētāji

Laboratorijas darbos izmantotas: Matemātikas un statistikas datorprogrammas (MatCad,

15

(MatCAD, MathLab, Matematica, SPSS u.c.) pieliet.

MathLab, SPSS)

7. Programmas abolven-tiem pēc progammas beigšanas ir tikai viena izvēle – matemātikas skolotājs

Pašreizējā modeļa 4+1 vietā izstrādāt un 2006. g. piedāvāt studentiem modeli 3+2 ar 2 – 3 izvēles iespējām.

2004. /2005. studiju gads

Dz. Tomsons K. Dobelis,J. Rimšāns

Sastādīta un licenzēta un akreditāta (Nr. 04043 – 30; akreditācijas lapas Nr. (018 – 824) jauna trīsgadīga matemātikas bakalaura programma, kuru absolvējot studentiem būs iespēja turpināt divgadīgas studijas trijos virzienos: matemātikas skolotājs, inženieris programmētājs, informācijas tehnoloģijas speciālists.

Programmas direktors Dr. Math. doc. K. Dobelis

16

11. Priekšlikumi studiju programmu attīstībai 2005./06. studiju gadam. N.p. k.

Risināmas problēmas/plānotās aktivitātes

Priekšlikumi to risināšanai

Izpildes laiks



1. Personāla atjaunošana un tā z inā tn i skās kvalifikācija

Personāla kvalifikācijas celšanas plāns studiju programmas perspektīvai nodrošināšanai. Jaunu mācību spēku piesaiste ilgtermiņā. Divu 2006. gada absolventu iesaistīšana maģistrantūrā LU matemātikas disciplīnās: T. Bobinska, I. Baumane

2005. /2006. studiju gads

Dz. Tomsons, Dz. Tomsons J. Rimšāns K. Dobelis

2. Izveidot s i s tēmu atgriezeniskās saites izveidei starp katedru unabsolventiem

Sistēmas izveidei regulārai informācijas apmaiņai: anketas izstrāde, laika grafiks,

2005.g. oktobris

E. Ģingulis Katedras docētāji

3. Bibliotēkas resursu a t j a u n o š a n a u n papildināšana

Esošās literatūras caurskate un priekšlikumi literatūras papildināšanai.

2005. g. novembris

A. Vaivode Bibliotēkas direktore

4. Studentu izvēles iespējas A r a p t au ju – d i sk us i ju pa l īdz ību noskaidro t iespējamās studentu vēlmes pārejas un jaunā studiju plāna ,,Matemātikah' kontekstā

2005.g. Dz. Tomsons Programmasdocētāji

5. Studiju programmas reklamēšana sabiedrībā

Informācija presē, vēstules izglītības iestādēm, darbs ar absolventiem, vizītes reģiona skolās

2005./ 2006.st.g.

K. Dobelis Programmasdocētāji

17

6, Studiju programmas reklamēšana Liepājas un Liepājas rajona vidusskolās

LPA matemātikas olimpiādes organizēšana 9.-12. klašu skolēniem

2005. gada novembris;2006. aprīlis

E. Ģingulis Matemātikas un informātikas katedras docētāji

7. Nepietiekami mērķtiecīga un koordinēta ir akadēmiskā personāla un studentu zinātniski pētnieciskā sadarbība

Izstrādāt gada plānu studentu iesaistīšanai zinātniski pētnieciskā darbā: regulāru zinātniski un zinātnisku metodisku semināru organizēšanu, atskaites grafiku studiju un bakalauru darbu izpildei

2005. g. decembris

K. Dobelis J. Rimšāns,E. Ģingulis,A. Vaivode

8. Ārējo sakaru veidošana un to intensificēšana

Pārskatīt esošo sadarbību intensificēšanas nolūkā; meklēt iespējas jaunu sakaru izveidei.

Organizēt semināru modernās elementārās matemātikas jautājumos.

līdz 2005.g. novembrim2006. februāris - aprīlis

Dz. Tomsons

J. RimšānsDz. Tomsons

J. Rimšāns, K. DobelisV. Spunde, University of Queensland Austrālija, piedalās: mācību spēki, studenti

9. IT nepietiekama izmantošana studiju procesā studentu patstāvīgā darba kontekstā.

Izstrādāt priekšlikumus studentu patstāvīgā darba pilnveidei uz IT bāzes

2005. g. oktobris

Dz. Tomsons A. Kukuka,D. Barute

10.

18

PielikumNr. 1.Monogrāfija. Ģingulis E. Matemātikas apguve: vēsture un aktuālas problēmas, R.:RaKa, 2004, 161 pp.

2. Tēzes starptautisku konferenču rakstu krājumos Гингулис Э. Желаемое и достигнутое в математическом образовании //

Матэматычная адукация: сучасны стан i перспектывы. Зборнiк матэрыялаў мiжнароднай навуковай канферэнцыi. Да 85-гозя А.А.Столяра. – Могилев, Унiверсiтэт iмя А.А.Куляшова, 2004., с.3 – 5.

Гингулис Э. Пятнадцать научных семинаров и конференций по дидактике математики и истории её развития в Балтийских странах. // Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīvas. 5.starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, Liepāja, LPA, 2004, 13. – 16.lpp, līdzautors: Aжубалис A. (Литовская военная академия им. ген. Й.Жемайтиса);

Гингулис Э. Тестирование математических способностей учащихся 6, 9 и 12 классов. // Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīvas. 5.starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, Liepāja, LPA, 2004, 42. – 43.lpp

Гингулис Э. Профессору Янису Менцису – 90 // Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīvas. 5.starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, Liepāja, LPA, 2004, 5. – 6.lpp.

Būmeisters Ē. The Role of teaching Aids in the Development the Perception of Space // Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīvas. 5.starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, Liepāja, LPA, 2004, 21. – 23.lpp.

Dobelis K. On the study Programme Bachelor of sciences in Mathematics and its Potential development // Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīvas. 5.starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, Liepāja, LPA, 2004, 33. – 34.lpp.

Гингуле К. Работа со студентами нематематических специальностей по усвоению математики // Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīvas. 5.starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, Liepāja, LPA, 2004, 41.lpp.

Карклиня В. Перспективы курса методики обучения математике // Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīvas. 5.starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, Liepāja, LPA, 2004, 47.lpp.

Kukuka A. Cooperative Learning also in analytical Geometry // Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīvas. 5.starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, Liepāja, LPA, 2004, 50.-52.lpp.

Kukuka A. E-Studies in the Liepāja Academy of Pedagogy // Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīvas. 5.starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, Liepāja, LPA, 2004, 52.-54.lpp.

Вайводе А. Способствование освоению математического анализа // Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīvas. 5.starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, Liepāja, LPA, 2004, 69.-70.lpp.

Жайме Д. Программа динамической геометрии Geonext // Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīvas. 5.starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, Liepāja, LPA, 2004, 75.-76.lpp.

J.Rimshans, B.Martuzans, “High Performance Computing and Grid in Latvia: Status and Perspectives”, In: Proc. of the Baltic Grid Conference, 05 – 07October, Vilnius, 2004.

19

J.Rimshans “Monotone difference scheme for energy flux continuity equation in semiconductors”, In: Acta Societatis Mathematicae Latviensis, Abstracts of the 5-th Latvian Mathematical Conference, April 6-7, Daugavpils, Latvia, p.53, 2004.

5. Mācību un metodiskie līdzekļi. – Nav.3. Citas publikācijas.

1. Bērztīse B., Būmeistere P., Kukuka A., Vaivode A. Personības starojums // Laikmets un personība. Rakstu krājums, 5.laidiens, R., RaKa, 2004, 360. – 361.lpp.

2. Ģingulis E. Aiz Menča platās muguras // Laikmets un personība. Rakstu krājums, 5.laidiens, R., RaKa, 2004, 362. – 365.lpp.


4. Petrauska Ņ. Profesora J.Menča “pēdās” // // Laikmets un personība. Rakstu krājums, 5.laidiens, R., RaKa, 2004, 359.lpp.

5. Dobelis K. Augstas klases matemātiķis // // Laikmets un personība. Rakstu krājums, 5.laidiens, R., RaKa, 2004, 349. – 355.lpp.

6. Ģingulis E Some problematic issues of pupils’ mathematical education in Latvia // Acta Societatis mathematicae Latviensis No.6, 2004, p.30

Referāti zinātniskajās konferencēs 2003.gadā.1. Starptautiskas konferences ārzemēs. – Nav.2. Starptautiskas konferences un semināri Latvijā1. 5.starptautiskajā zinātniskajā konferencē Matemātikas metodika: vēsture un perspektīvas

7. – 8.maijā LPA piedalījās 9 Matemātikas un informātikas katedras docētāji ar šādiem 11 referātiem:

B.Bērztīse ar referātu "Sakars starp loģikas, skolas matemātikas kursa zinātnisko pamatu un matemātikas metodikas studiju kursu, lai sagatavotu matemātikas skolotājus";

Ē.Būmeisters ar referātu "Mācību līdzekļu loma, sekmējot telpas uztveres attīstību"; K.Dobelis ar referātu "Matemātikas bakalaura studiju programma un tās iespējamā

attīstība"; K.Ģingule ar referātu "Darbs ar nematemātisko specialitāšu studentiem matemātikas

studiju kursa apguves nodrošināšanā"; E.Ģingulis ar referātu “6., 9. un 12.klases skolēnu matemātisko spēju diagnosticēšana”

un ar referātu, kurš bija kopīgs ar lietuviešu kolēģi profesoru A.Ažubali: “15 zinātniski semināri un konferences par matemātikas didaktiku un tās attīstību Baltijas valstīs”;

V.Kārkliņa ar referātu "Matemātikas metodikas studiju kursa attīstības perspektīves"; A.Kukuka ar referātiem "e-studijas Liepājas Pedagoģijas akadēmijā" un "Kooperatīvās

mācības analītiskās ģeometrijas kursa apguvē"; A.Vaivode ar referātu "Matemātiskās analīzes kursa apguves sekmēšana"; D.Žaime (asistente un LPA maģistrante) ar referātu "Dinamiskās ģeometrijas

programma Geonext".

2. 27.10.04 - 29.10.04 Ogrē jau 7.reizi notika starptautisks pasākums LatSTE (Latvijas I-Sabiedrības Tehnoloģiju Ekspozīcija), kurā piedalījās 7 valstu - Latvijas, Zviedrijas, Slovēnijas, Igaunijas, Somijas, Lietuvas un Bulgārijas pārstāvji. LPA tajā pārstāvēja ap 10 docētāji un studenti.

M.comp. Dzintars Tomsons uzstājās ar referātu par tālmācības jautājumiem un Intas Znotiņas izstrādātajiem mācību materiāliem LIIS mājas lapai;

20

maģistrante un docētāja Daiga Žaime - par dinamiskās ģeometrijas datorprogrammas GEONEXT lietojumiem ģeometrijas mācīšanā;

maģistrants un docētājs Jānis Letinskis prezentēja LPA stendu LatSTE ekspozīcijā par studiju un zinātnisko darbu LPA, kas notika šī pasākuma ietvaros.

3.Citas konferences un semināri E.Ģingulis piedalījās 5.Latvijas matemātikas konferencē, kura notika Daugavpilī

2004.gada aprīlī un uzstājās šajā konferencē ar referātu “Dažas skolēnu matemātiskās izglītības problēmas Latvijā”.

5. Dina Barute Informāciju tehnoloģiju lietojumi varbūtības teorijas un statistikas elementu apguvē skolas matemātikas kursā. // Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīvas. 5.starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, Liepāja, LPA, 2005, 29. – 32.lpp.

6. KĀRLIS DOBELIS PAR DABASZINĀTŅU BAKALAURA MATEMĀTIKĀ STUDIJU PROGRAMMU UN TĀS IESPĒJAMO ATTĪSTĪBU LIEPĀJAS PEDAGOĢIJAS AKADĒMIJĀ. // Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīvas. 5.starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, Liepāja, LPA, 2005, 51.– 56.lpp.

7. E. ĢINGULIS. ДИАГНОСТИРОВАНИЕ МАТЕМАТИЧЕСКИХ СПОСОБНОСТЕЙ УЧАЩИХСЯ 6, 9 и 12 КЛАССОВ. // Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīvas. 5.starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, Liepāja, LPA, 2005, 84.-95.lpp.

8. Клавдия Гингуле РАБОТА СО СТУДЕНТАМИ НЕМАТЕМАТИЧЕСКИХ СПЕЦИАЛЬНОСТЕЙ ПО УСВОЕНИЮ МАТЕМАТИКИ. // Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīvas. 5.starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, Liepāja, LPA, 2005, 96.-100.lpp.

9. Aija Kukuka ANALĪTISKĀ ĢEOMETRIJA E-STUDIJU VIDĒ. // Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīvas. 5.starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, Liepāja, LPA, 2005, 180. – 185.lpp.

10. Aija Kukuka KOOPERATĪVĀS MĀCĪŠANĀS REALIZĀCIJAANALĪTISKAJĀ ĢEOMETRIJĀ. // Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīvas. 5.starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, Liepāja, LPA, 2005, 185. – 191.lpp.

11. Arta Vaivode Optimāla mācīšanas un tās vadīšanas metodika matemātiskās analīzes kursa apguvei. // Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīvas. 5.starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, Liepāja, LPA, 2005, 226. – 229.lpp.

12. Daiga Žaime GEONExT- dinamiskās ģeometrijas programma. // Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīvas. 5.starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, Liepāja, LPA, 2005, 245. – 250.lpp.

13. J.Kaupužs, J.Rimshans and N.Smyth, NUMERICAL ANALYSIS OF FOKKER-PLANCK EQUATION IN FERROELECTRICS WITH REGARD TO POLARIZATION FLUCTUATIONS pieņemts publicēšanai: ISEF 2005 - XII International Symposium on Electromagnetic Fields in Mechatronics, Electrical and Electronic Engineering, Baiona, 2. Spain, September 15-17, 2005 simpozija materiālos.

14. R.V.N. Melnik and J. Rimshans, "Monotone schemes for time-dependent energy balance models", ANZIAM J. 45 (E), C729-C743, 2004 (Proc. of 11th Computational Techniques and Applications Conference, CTAC-2003).

15. J.Kaupužs,J.Rimshans, “Polarization kinetics in ferroelectrics with regard to fluctuations”, cond-mat/0405124, 2004.

21

16. J. Kaupužs CMAM (Computational Methods in Applied Mathematics) vol.5, No.1, 2005, pp. 72-85.

Mācību metodiskās literatūras publikācijas elektroniskā vidē K. Dobelis.Varbūtība. Blackboard vide, www.lu.lv

22

http://www.lu.lv/

Programmas direktors:Dr. math. Kārlis Dobelis

Matemātikas un informātikas katedras docents

Matemātikas un Informātikas katedras vadītājsMg. Sc.comp. Dz. Tomsons

Dabas un sociālo zinātņu fakultātes dekāneDr. biol. M. Zeltiņa

Apstiprināts Senāta sēdē

Datums: 2005.gada , Protokola Nr.

Senāta priekšsēdētāja:Alīda Samusēviča Profesore, pedagoģijas doktore

Studiju programmas Dabaszinātņu bakalaura matemātikā Pašnovērtējuma komisijas sastāvs:

Prof. E.Ģingulis, doc A. Vaivode, doc. K. Dobelis, 3. kursa studente O. Haļeva, 2. kursa studente S.Šteina, 4. kursa studente, I. Lazdone

23


Studiju programmaDabaszinātņu bakalaurs matemātikā

(kods 44461)

Pašnovērtējuma ziņojums2003./2004. studiju gads

Liepāja 2004

2

Saturs

STUDIJU PROGRAMMAS MĒRĶI UN UZDEVUMI................................................................................4

2. STUDIJU PROGRAMMAS ORGANIZĀCIJA.........................................................................................4

2.1. STUDIJU PROGRAMMAS SATURA UN STRUKTŪRAS IZMAIŅAS PAŠNOVĒRTĒJUMA PERIODĀ................52.2. OBLIGĀTO UN IZVĒLES KURSU UN PRAKTISKO DARBU ĪPATSVARS.......................................................53. STUDIJU PROGRAMMAS PRAKTISKĀ REALIZĀCIJA...................................................................................63.1. STUDIJU METODES, TO IZVĒLES PAMATOJUMS......................................................................................63.2. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA PĒTNIECISKĀS DARBĪBAS INTEGRĀCIJA STUDIJU PROCESĀ......................63.3.STUDENTU PĒTNIECISKĀ DARBA VADĪŠANA............................................................................................83.4. STUDIJU TEHNOLOĢIJA...........................................................................................................................8

4.VĒRTĒŠANAS SISTĒMA (SISTĒMAS APRAKSTS IZVĒLES PAMATOJUMS UN ANALĪZE)....8

5. STUDENTI.....................................................................................................................................................9

5.1. STUDENTU LĪDZDALĪBA STUDIJU PROCESA PILNVEIDOŠANĀ................................................................95.2. STUDENTU APTAUJAS ANALĪZE...............................................................................................................95.3. PADOMDOŠANA STUDIJĀS........................................................................................................................9

6. STUDIJU PROGRAMMĀ NODARBINĀTAIS AKADĒMISKAIS UN ADMINISTRATĪVAIS PERSONĀLS...................................................................................................................................................10

6.1. AKADĒMISKĀ UN ADMINISTRATĪVĀ PERSONĀLA SKAITS ATTIECĪBĀ PRET STUDENTU SKAITU........106.2. PERSONĀLA KVALIFIKĀCIJAS ATBILSTĪBA STUDIJU PROGRAMMAS MĒRĶIEM UN UZDEVUMIEM....106.3. PAMATDARBĀ STRĀDĀJOŠO PERSONĀLA ĪPATSVARS STUDIJU PROGRAMMAS REALIZĀCIJĀ............106.4. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA PĒTNIECISKAIS DARBS: PROJEKTA VADĪŠANA VAI PIEDALĪŠANĀS PĒTNIECISKAJOS PROJEKTOS, PUBLIKĀCIJAS, EKSPERTU DARBS..............................................................106.5. PERSONĀLA ATLASES, ATJAUNOŠANAS, KVALIFIKĀCIJAS CELŠANAS UN ATTĪSTĪBAS POLITIKA......11

7. FINANSĒJUMA AVOTI, MATERIĀLI TEHNISKAIS UN METODISKAIS NODROŠINĀJUMS11

7.1. INFRASTRUKTŪRAS NODROŠINĀJUMS UZ VIENU STUDENTU...............................................................117.2. MATERIĀLI TEHNISKAIS UN METODISKAIS NODROŠINĀJUMS, TĀ ATBILSTĪBA STUDIJU PROGRAMMAS MĒRĶIEM UN UZDEVUMIEM................................................................................................117.3. MĀCĪBU RESURSI...................................................................................................................................127.4. FINANSIĀLO PĒTĪJUMU PROJEKTU SKAITS UN FINANSĒJUMA APJOMS (PIEDALĪŠANĀS ERASMUS UN CITĀS EIROPAS APMAIŅAS PROGRAMMĀS)............................................................................................12

8. ĀRĒJIE SAKARI........................................................................................................................................12

8.1. SADARBĪBA AR LĪDZĪGĀM STUDIJU PROGRAMMĀM MŪSU VALSTĪ UN ĀRVALSTĪS............................128.2. MĀCĪBU SPĒKU MOBILITĀTE (STUDIJU DARBS, PĒTNIECISKAIS DARBS, U.C.)....................................138.3. STUDENTU MOBILITĀTE........................................................................................................................138.4. ĀRZEMJU STUDENTU SKAITS STUDIJU PROGRAMMĀ...........................................................................13

9. SADARBĪBA AR VALSTS, PAŠVALDĪBU UN NEVALSTISKĀM STRUKTŪRĀM STUDIJU PROGRAMMAS REALIZĀCIJĀ.................................................................................................................13

10. SECINĀJUMI............................................................................................................................................13

11. PRIEKŠLIKUMI STUDIJU PROGRAMMU ATTĪSTĪBAI................................................................15

3

Dabaszinātņu bakalaura matemātikāstudiju programmas (kods 4461)

Pašnovērtējuma ziņojums (2004. jūnijs)

(akreditācijas lapa Nr…)

Studiju programmas mērķi un uzdevumiMērķi:

1. nodrošināt iespēju studentiem iegūt akadēmisko izglītību matemātikā, nodarboties ar akadēmiskajiem un lietišķajiem pētījumiem matemātikas zinātnē;

2. nodrošināt iespēju dabaszinātņu bakalauriem matemātikā iegūt matemātikas skolotāja kvalifikāciju un atbilstošu profesionālo kompetenci.

3. veicināt radošas, atbildīgas un mūžizglītībai motivētas personības veidošanos.Uzdevumi:

1. radīt studentiem apstākļus un iespējas iegūt akadēmisko izglītību matemātikā sasniegšanas veidi : nodrošināt bakalaura programmas izpildei nepieciešamos

intelektuālos un materiālos resursus atbilstoši programmas standartam; veicināt patstāvīgās studijas, nodrošinot nepieciešamos resursus un nepieciešamo studiju darba kontroli; iesaistīt studentus pētnieciskajā darbā, attīstot pētnieciskā darba iemaņas;

2. sniegt zinātniski pamatotu izpratni par matemātiku, tās attīstību sasniegšanas veidi : dot zināšanas par matemātikas disciplīnu attīstību, to

savstarpējo saistību un mijiedarbību un praktiskās pielietošanas iespējām; nodrošināt programmas nepārtrauktu pilnveidi;

3. sniegt studentiem zinātniski pamatotu priekšstatu par skolas matemātikas kursa uzbūvi un saturu, veicinot interesi par matemātikas pedagoģiju un uzsverot matemātikas nozīmi personības attīstībā

sasniegšanas veids: iekļaut programmas B – obligātajā izvēles daļā skolas matemātikas kursa zinātniskos pamatus, elementāro matemātiku.

Piezīme. Salīdzinot ar iepriekšējo studiju gadu, studiju programmas mērķi nav mainījušies, precizēti ir uzdevumi izvirzīto mērķu sasniegšanai un pievienoti uzdevumu sasniegšanas veidi.

2. Studiju programmas organizācijaStudiju programma tiek realizēta Dabas un sociālo zinātņu fakultātes Matemātikas un informātikas katedrā. Studiju programmas realizācija notiek saskaņā ar valsts likumiem, normatīvajiem aktiem un LPA izstrādāto nolikumu par studijām un to reglamentējošiem dokumentiem atbilstoši nodaļas studiju plāniem.Studiju programmas vēsture sākusies 1952. gadā un no sākotnēji piešķirtās kvalifikācijas “Septiņgadīgās skolas skolotājs” programma attīstījusies līdz Dabaszinātņu bakalaura matemātikā studiju programmai ( Pielikums Nr.7)٭.Dabaszinātņu bakalaura matemātikā studiju programma satur 3 daļas:A daļa – obligātie dabaszinātņu bakalaura matemātikā standarta kursi, kas veido 59% no programmas kopapjoma jeb 94 kredītpunktus (KRP), ko sastāda:

nepārtrauktās matemātikas kursi – 32 KRP; diskrētās matemātikas kursi – 33 KRP; informātika un skaitliskās metodes – 17 KRP; kursa darbs matemātikā – 4KRP; bakalaura darbs – 10 KRP.

B daļa – obligātā izvēle – 56 KRP. Obligātā izvēles daļa sastāv no divām daļām B1 un B2.

4

B1 daļu veido: projektīvā ģeometrija – 3 KRP, diferenciālģeometrija – 3 KRP, ģeometrijas pamati

– 3 KRP, matemātiskie modeļi un optimizācija – 2 KRP, skolas matemātikas kursa zinātniskie pamati – 14 KRP, elementārā matemātika – 3 KRP, matemātikas vēsture – 1 KRP;

vispārīgās fizikas cikla priekšmeti: vispārīgā fizika – 11 KRP, skolas fizikas kursa zinātniskie pamati – 2 KRP, vispārīgā astronomija- 3 KRP;

svešvaloda – 4 KRP; informātika izglītībā – 2 KRP; zinātniski pētnieciskais darbs – 1 KRP; ekonomikas pamati – 2 KRP;

B2 daļu veido divi bloki: informātika: programmēšana 3 KRP; programmēšanas praktikums- 2 KRP;

datorikas papildkursi – 5 KRP; tehniskā grafika – 9 KRP.

C daļa – brīvā izvēle. Brīvās izvēles daļā studentiem tiek piedāvāts: skolvadība – 1 KRP; uzskates līdzekļi- 1 KRP, mūsdienu mācību vide – 1 KRP, svešvaloda – 2 KRP, veselības izglītības pamati- 2 KRP, valodas kultūras pamati – 2 KRP, valsts zinību pamati – 2 KRP, sports – 2 KRP.Programmas sekmīgai apgūšanai ir jāiegūst 160 KRP, jānokārto bakalaura eksāmens un jāaizstāv bakalaura darbs.2.1. Studiju programmas satura un struktūras izmaiņas pašnovērtējuma periodāSalīdzinot ar iepriekšējo pašnovērtējuma periodu (2003. gada oktobra pašnovērtējuma ziņojums), būtiskas saturiskas un strukturālas izmaiņas studiju programmā nav notikušas. Pašnovērtējuma periodā:

koriģēti un papildināti bakalaura eksāmena pārbaudes jautājumi, pievienojot jautājumus varbūtību teorijā un matemātiskā statistikā;

atsevišķos kursos pilnveidotas studiju programmas, palielinot datoru pielietošanu praktiskos darbos un ilustrācijās, piemēram, matemātiskie modeļi un to optimizācija, varbūtību teorija un matemātiskā statistika, u.c. Lineārās algebras un analītiskās ģeometrija tēmas studenti var apgūt e – studiju formā, reģistrējoties virtuālajā studiju vidē.

2.2. Obligāto un izvēles kursu un praktisko darbu īpatsvars2003./ 2004. Studiju gadā turpinās tendence pieaugt studentu patstāvīgā darba apjomam, kas galvenokārt saistīti ar bibliotēkas resursu palielināšanos, tajā skaitā, mācību spēku sagatavotiem mācību līdzekļiem, piemēram, matemātiskajā analīzē, ģeometrijā, lineārajā algebrā un analītiskajā ģeometrijā (pielikums Nr.4).Palielinājies studentu patstāvīgā darba apjoms matemātiskajā analīzē, reālā mainīgā funkciju teorijā, diferenciālvienādojumos, matemātiskie modeļi un to optimizācija, ģeometrijas cikla priekšmetos, lineārajā algebrā un analītiskajā ģeometrijā.Studentiem piedāvātās izvēles iespējas ir pietiekami plašas. Jākonstatē tomēr, ka tās netiek pilnībā realizētas. Iemesli šeit ir vairāki, piemēram,

mazs studentu skaits studiju programmā; pasniedzēju lielās un nevienmērīgās slodzes.

Daļēji šo jautājumu katedra risina, piedāvājot izvēles ciklu Dabaszinātņu bakalaura matemātikā studiju programmas studentiem, kopā ar Dabaszinātņu bakalaurs datorzinātnēs studiju programmas studentiem, piemēram, matemātiskie modeļi un to optimizācijas kā arī, apvienojot dažādu kursu studentus, piemēram, matemātikas specialitātes 3. un 4. kursu studenti kopīgi apgūst reālā un kompleksā argumenta funkciju teorijas kursus.

5

Pašnovērtējuma periodā obligātās (A) un obligātās izvēles (B) daļas apjoms nav mainījies, nav mainījušies arī līdzšinējie studiju kursu bloki un to attiecības. Analizējot studentu aptaujas anketas (6.04.04. katedras sēde, aptauja veikta 2004. gada februārī, anketas forma – pielikums Nr.6), jāsecina, ka studentus apmierina studiju programmas matemātiskais saturs kā arī piedāvātais nematemātisko priekšmetu cikls. Joprojām studenti vēlas palielināt kursa apjomu svešvalodā, psiholoģijā, apgūt ekonomikas teorijas elementus.

3. Studiju programmas praktiskā realizācija 3.1. Studiju metodes, to izvēles pamatojumsStudiju programma tiek realizēta ar tradicionālām studiju formām – lekcijām, semināriem, praktiskiem darbiem, laboratorijas darbiem. Mācību spēki ikdienas darbā izmanto dažādas darba formas: grupu darbu, projektu izstrādi, problēmbalstītus seminārus, studentu referātus, utt. Katra kursa realizācija paredz zināšanu, prasmju un iemaņu integrēšanu, kursu savstarpēju saistību, kursa un bakalaura darbu izstrādē. Mācībspēku individuālā darba plānošana ir reglamentēta ar formu F5.2., kura ir apstiprināta akadēmijas Mācību padomes sēdē 09. 04. 2001., protokols Nr.8 (Pielikums Nr.2). Šī forma tiek izpildīta akadēmiskā gada sākumā un tajā ir paredzētas mācību spēka darba formas, patstāvīgais darbs un to izpildes termiņi docējamā kursā, kā arī ieteicamais literatūras saraksts. Studiju programmā izmantojamie patstāvīgā darba veidi:

praktiskie un laboratorijas darbi, kurus studenti noteiktajos termiņos iesniedz docētājam;


referāti, kurus izlases veidā aizstāv auditorijā; mājas darbi; esejas par atsevišķiem patstāvīgi apgūtiem tematiem.

Darba formas un metodes mācību spēki izvēlas sadarbībā ar studentiem, ievērojot pieejamās grāmatas, mācību līdzekļus, elektroniskos informācijas nesējus un temata sarežģītības pakāpi.Nodarbību nedēļas plānojumā studentiem paredzētas arī brīvās dienas darbam bibliotēkā: 1. kursam – 1 diena; 2. kursam – 2 dienas; 3. kursam – 1 diena; 4. kursam – 1diena.Patstāvīgam darbam studenti izmanto arī katedras grāmatu fondus un Liepājas pilsētas zinātnisko bibliotēku. No studentu aptaujas rezultātiem izriet (6.04.04. katedras sēde, aptauja veikta 2004. gada februārī, anketas forma – Pielikums Nr.6), ka visumā studentiem nav pretenziju par studiju darba organizāciju, un intensitāti – vairums studentu caurmēra noslodzi studiju laikā vērtē kā viduvēju.Studiju programmā nodarbināto mācībspēku sagatavotie mācību līdzekļi (Pielikums Nr.4) veicinājuši lekciju īpatsvara samazināšanu un patstāvīgā studiju īpatsvara palielināšanu. Tomēr jāatzīmē, ka 2003./2004. studiju gadā iespiedformā nav sagatavots neviens mācību līdzeklis, divi mācību līdzekļi sagatavoti elektroniskajā formā. Bakalaura darbu tematu izvēle ir saistīta ar mācību spēku zinātniski pētniecisko darbu, piemēram: eksponenciālas diferenču shēmas adekvācijas – difūzijas vienādojumam daudzdimensiju telpā, trijstūru ģeometriju, virsmas un to veidi, plaknes figūru laukums, algebras un ģeometrijas integrēta kursa izveide.Studiju programmā nodarbināto mācībspēku kvalifikācijas pilnveide Akadēmijas tālmācības centra organizētajos e – studiju materiālu izstrādes kursos dod iespēju e – elementus ieviest studiju procesā, tādējādi aktualizējot moderno tehnoloģiju izmantošanu 2003./2004. studiju gadā.

6

3.2. Akadēmiskā personāla pētnieciskās darbības integrācija studiju procesāPētniecisko prasmju vajadzība un nozīme strauji pieaug visās dzīves sfērās, jo pieaug to nozaru skaits, kurās par pētījuma priekšmetu kļūst pats darba process. Pakāpeniski paša jēdziena “pētniecība” izpratne kļūst demokrātiskāka un vairs nesaistās tikai ar akadēmisko jomu, bet arvien vairāk akcenti tiek pārnesti no teorijas uz praksi, uz teorētisko atziņu praktisko pielietojumu. Pašnovērtējuma periodā programmas mācību spēku zinātniskā darbība pamatā realizējas trijos virzienos:

augstskolas un skolas matemātikas didaktikā, kuru galvenokārt pārstāv profesors E. Ģingulis, docentes A. Vaivode, V. Kārkliņa, docents E. Būmeistars, lektore B. Bērztīse.

matemātikas zinātnē asociētā profesora J. Rimšāna vadībā; vadības zinātnēs (docents R. Veits, docents K.Dobelis).

Augstskolas un skolas matemātikas didaktika Nozīmīgs virziens katedras pētnieciskajā darbā ir saistīts ar apmācības programmatūras izstrādi, imitācijas modelēšanas programmatūras izstrādi un pielietojumiem, kā arī dinamisko sistēmu modelēšanu un problēmām, kas saistītas ar e – izglītības ieviešanu. Pētījumus šajā virzienā vada Matemātikas un informātikas katedras vadītājs Dz. Tomsons tajos piedalās A. Kukuka, I. Znotiņa, V. Poņemecka. Katedras vadītājs Dz. Tomsons un vecākais laborants V. Egliens aktīvi darbojas starptautiskajā projektā Socrates / Grundtvig II programmas projektā “Hanzas izglītības savienība”. Projekta ietvaros tiek izstrādāta videokonferenču pielietošanas metodika studiju procesa modernizēšanā.Pētījuma rezultāti apkopoti publikācijās ( Pielikums Nr.7). Profesora E. Ģinguļa vadībā katedras darbinieki: asistente D. Barute, laborante I.Puļķe, pedagoģijas katedras docente J. Mihejeva un matemātikas skolotāji: D. Mihailovs (Liepājas 1. vidusskola), D. Mētra – Čivžele (Vaiņodes vidusskola), S, Krauze (Kabiles vidusskola), I. Freidenfelde (Ventspils vidusskola) strādāja pie tēmas “6., 9. un 12. klases skolēnu matemātisko spēju diagnosticēšana”.Izstrādāts un eksperimentāli pārbaudīts testu komplekts 6., 9., un 12. klases skolēnu spēju noteikšanai.Latvijas zinātnes padomei (LZP) ir pieteikts šī projekta turpinājums par metodisko materiālu un rekomendāciju izstrādi, lai veicinātu skolēnu matemātisko spēju attīstību. Pētījuma novitāte ir tā, ka nekad agrāk Latvijā šāds pētījums nav noticis, bet citās valstīs veiktos pētījumus nevar “pārnest” uz Latviju tās reģionālo īpatnību dēļ.

Matemātikas zinātnē1. “Eksponenciālas diferenču shēmas adekvācijas – difūzijas vienādojumam daudzdimensiju telpā”.Izstrādāta pustieša eksponenciāla diferenču shēma adekvācijas – difūzijas vienādojumam. Veikti diferenču shēmas aproksimācijas, monotonitātes, stabilitātes un konverģences īpašību pētījumi. Pierādīta izstrādātās diferenču shēmas beznosacījuma monotonitāte. Izstrādāts programmu kods triju dimensiju nestacionārā adekvācijas – difūzija vienādojumu diferenču shēmas risināšanai daudzprocesoru tehnoloģijā. Veikti nestacionāro difūzijas procesu aprēķini. Testa uzdevumu ietvaros parādīta izstrādātās tehnoloģijas atrisinājumu atbilstība analītiski noteiktiem. Darba rezultāti publicēti ( Pielikums Nr.1).2. “Efektīvas diferenču shēmas pusvadītāju plazmas hidrodinamisko procesu modelēšanai”.

7

Izstrādāta asimptotiski precīza diferenču shēma fotokinētisko procesu aprakstam optiski jutīgās pusvadītāju struktūrās. Pierādīta izstrādātās diferenču shēmas beznosacījumu monotonitāte un stabilitāte. Izstrādāts programmas kods GaAs pusvadītāju struktūru aprēķiniem vienas dimensijas gadījumā. Veikti fotokinētisko procesu aprēķini vertikāla lauka tranzistora struktūrai.Izstrādāta beznosacījumu monotona diferenču shēma enerģijas plūsmas nepārtrauktības vienādojumam pusvadītāju plazmā. Tiek pieņemts, ka pusvadītāju plazma sastāv no vadāmības elektronu un caurumu lādiņnesējiem. Enerģijas plūsmas nepārtrauktības vienādojums tiek formulēts attiecībā pret kopējo elektronu un caurumu enerģijas vispārinātās plūsmas blīvuma funkciju. Nepārtrauktības vienādojums tiek pārrakstīts transporta vienādojuma formā, ievedot vispārinātā ātruma izteiksmes. Linearizēta uzdevuma ietvaros parādīta izstrādātās diferenču shēmas konverģence. Noteikta konverģences kritēriju atbilstība Kuranta nosacījumam. Veikti elektronu temperatūras kinētikas aprēķini GaAs vertikāla lauka tranzistoram mazu pārākuma koncentrāciju apgabalā. Darba rezultāti publicēti ( Pielikums Nr.1).Darbs izstrādāts LZP finansētās tēmas “Elektrokinētikas skaitliskas metodes” ietvaros, darba vadītājs Dr. math. J.Rimšāns un sadarbības tēmas ietvaros ar Southern Denmark universitātes Mads Clausen institūtu (Dānija). Sadarbības tēma “Efektīvas diferenču shēmas pusvadītāju plazmas hidrodinamisko procesu modelēšanai” tika finansēta ar Dānijas zinātnes fonda CIRIUS atbalstu. Darba vadītājs profesors R.V.N. Melnik, Southern Denmark universitāte. Projekta realizācijas laiks no 2002. gada 01. augusta līdz 01. oktobrim, Southern Denmark universitāte.Darba rezultāti publicēti ( Pielikums Nr.1).3.3. Studentu pētnieciskā darba vadīšanaAsociētais profesors J. Rimšāns savā zinātniski pētnieciskajā darbā aktīvi iesaistījis programmas studentus. Studentu darbi galvenokārt saistīti ar parabolisku un eliptisku tipu diferenciālvienādojumu diferenču shēmas izstrādi:1. kursa students Jānis Brokhauss, “Eksponenciāla diferenču shēma pirmās kārtas

hiperboliska tipa diferenciālvienādojumam”; 2. kursa students Sergejs Mališevs, “Šrēdingera vienādojuma ekvivalenti”;3. kurss students Patriks Morevs, “Plūsmu diferenču shēma 2D Šrēdingera

vienādojumam”;4. kursa students Jānis Sausiņš, “Plūsmu diferenču shēma 2D paraboliska tipa

diferenciālvienādojumu sistēmai”.Profesora E.Ģinguļa vadībā studenti veic pētījumus, kas saistīti ar trijstūru ģeometriju, un virsmu veidiem, kā arī jautājumos, kas saistīti algebras un ģeometrijas integrēta kursa izveide. Docentes A. Vaivodes vadībā studenti pēta plaknes figūru laukumu aprēķināšanas problēmas.Specialitātes studenti piedalījušies ar referātiem Matemātikas un informātikas katedras 2004.g. 7.05. studentu zinātniskajā konferencē; 3. kursa students Patriks Morevs ar referātu “Plūsmu diferenču shēma 2D Šrēdingera vienādojumam”, (darba zinātniskais vadītājs asociētais profesors J. Rimšāns) piedalījās Klaipēdas universitātes studentu zinātniskajā konferencē.3.4. Studiju tehnoloģijaStudiju programmas realizācijā programmas studenti izmanto Matemātikas un informātikas katedras materiāli tehnisko bāzi – datortehniku, video/datu projektorus, kā arī grafiskos projektorus un kopēšanas tehniku.

8

4.Vērtēšanas sistēma (sistēmas apraksts izvēles pamatojums un analīze)Pārbaudījumi un to novērtējums organizēts atbilstoši “Noteikumiem par pārbaudījumiem”( Pieņemti LPA Mācību padomes sēdē 2001. gada 3.decembrī) un saskaņā ar MK noteikumiem ( Nr. 481). Zināšanu, prasmju un iemaņu novērtēšanas biežums un formas katrā studiju priekšmetā ir iekļautas studiju kursu aprakstos (dokumenti atrodami LPA Studiju daļā, LAIS datu bāzē, studiju kursu programmās (Matemātikas un informātikas katedrā).Studentu zināšanu vērtēšanas sistēma ir vairākkārtīgi diskutēta ar studentiem un apspriesta katedras sēdēs. Vērtēšanas sistēma ietver: studentu mājas/ patstāvīgā darba kontroli un vērtējumu; studentu aktivitāti un zināšanas semināros; kontroldarbu izpildi; kursa eksāmenu un kursa darbu vērtējumu; bakalaura eksāmenu un bakalaura darba vērtējumu.Zināšanu kvalitātes galīgai novērtēšanai tiek praktizētas tradicionālās zināšanu pārbaudes formas – ieskaites un eksāmeni, kuros atsevišķo priekšmetu docētāji ņem vērā studentu semestra sniegumu. Pārbaudījumi notiek gan rakstiski, gan mutiski, gan arī kombinētā veidā, kad studenti precizē un padziļināti izklāsta rakstiskā formā sniegtās atbildes. Eksāmenu jautājumu saturs atspoguļo kursa un programmas mērķus, matemātisko kompetenču attīstību, kas ietver noteikta apjoma teorētisko zināšanu aprobāciju un praktisko iemaņu apguvi atsevišķā kursā un kursu pēctecībā. Vērtēšana notiek 10 punktu sistēmā. Eksāmenu saturs un rezultāti tiek apspriesti Matemātikas un informātikas katedras sēdēs, kurās tiek analizēti arī bakalaura pārbaudījumu komisijas priekšsēdētāja ziņojumi. Atsevišķos studiju kursos, piemēram, Matemātiskā analīzē, Varbūtību teorijā un matemātiskā statistikā ieviests starpeksāmens, sadalot priekšmetu divās (vai pat vairākās) daļās – Varbūtību teorija un Matemātiskā statistika, Reālā mainīgā funkciju teorijā studentiem piedāvāts kārtot eksāmenu 3 daļās: kopu teorijas jautājumi, mēru teorija un funkciju klasifikācija, funkcionālās analīzes elementi. Pašvērtējuma periodā Lineārās algebras un analītiskās ģeometrijas kursa pārbaudījums organizēts pielietojot testu virtuālajā vidē.Katedrā izstrādāti un apstiprināti (protokols Nr.3,12.12.01.) matemātikas bakalaura darba vērtēšanas kritēriji (Pielikums Nr.5).Aptaujas anketu analīze liecina, ka studentus kopumā apmierina vērtēšanas sistēma (katedras sēde 6.04.04.).

5. Studenti5.1. Studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanāStudiju kvalitātes nodrošināšanas procesā svarīga loma ir studentu līdzdalībai studiju procesa pilnveidošanā. Galvenais sadarbības un informācijas ieguves veids ir diskusijas ar studentiem, aptauju organizēšana un to rezultātu apspriešana katedras sēdēs. 5.2. Studentu aptaujas analīze2004. gada februārī izdarītā studentu aptauja parādīja, ka studenti pozitīvi vērtē mācību spēku darbu mācību līdzekļu sagatavošanā, kas ir devis iespēju samazināt lekciju skaitu un palielināt semināru un praktisko darbu skaitu. Studenti arī izteica vēlēšanos palielināt datorikas kursa apjomu, kā arī palielināt stundu skaitu svešvalodā un saskarsmes psiholoģijā. Stundu skaits datorikā iespēju robežās tiek palielināts. Aptaujas anketu rezultāti analizēti 2004. gada 6. aprīļa Matemātikas un informātikas katedras sēdē.Anketēšanas rezultāti parādīja, ka:

9

studentus kopumā apmierina studiju saturs un darba organizācija; nepietiekamas ir studentu svešvalodu zināšanas; studenti nav pietiekami informēti par katedras darba organizāciju; vēlams palielināt iespēju robežās datorzinību kursu apjomus vai arī pārskatīt to

sadalījumu laikā; studenti arī izteica vēlēšanos apgūt ekonomikas un finanšu matemātikas elementus

(anketas atrodas matemātikas un informātikas katedrā). 5.3. Padomdošana studijāsAnketu rezultātu analīze un diskusijas ar studentiem arī parādīja, ka ir nepieciešams palielināt studentu atbalsta institūcijas darbu: informācijas iegūšanas iespējas un tās praktisku izmantošanu. 2004./2005. studiju gadam ir sagatavota informācija par LPA kopumā, t.s., par Matemātikas un informācijas katedru: informācija nākamajiem dienas studentiem – 2004.g. LPA prospekts; dabaszinātņu bakalaurs matemātikā- informācijas lapa; katedras mājas lapa www.cs.lpu.lv; akadēmijas mājas lapa www.lieppa.lv.Materiāli satur informāciju par studiju saturu, darba organizāciju, sociāliem jautājumiem atpūtas un izklaides iespējām u.c.Darba analīze parādīja, ka lielāka uzmanība ir jāpievērš absolventu atsauksmēm un darba devēju vērtējumam, jo reālo studentu sagatavotību, viņu izglītības kvalitāti nosaka viņu iespējas darba tirgū, kā arī gatavība un vēlēšanās turpināt izglītību. Tieši šim jautājumam nākotnē ir jāpievērš lielāka vērība.

6. Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais un administratīvais personāls6.1. Akadēmiskā un administratīvā personāla skaits attiecībā pret studentu skaitu2003./2004. Studiju gadā programmā studēja 33 studenti programma strādāja13 mācību spēki.6.2. Personāla kvalifikācijas atbilstība studiju programmas mērķiem un uzdevumiemProgrammā strādā 13 mācību spēki: 2 matemātikas doktori – asociētais profesors J.Rimšāns, un docents K.Dobelis, pedagoģijas zinātņu doktors, profesors E. Ģingulis, 4 pedagoģijas zinātņu doktori, docenti, viens matemātikas maģistrs – pedagoģijas zinātņu doktors, 3 lektori, pedagoģijas zinātņu maģistri, 2 asistenti, kuri mācās maģistrantūrā matemātikas didaktikas nozarē (Pielikums Nr.3).Personāla kvalifikācija visumā atbilst studiju programmas mērķiem un uzdevumiem. Tomēr kritiski jāatdzīst nepieciešamību atjaunot akadēmisko personālu un ka programmā nodarbinātiem mācību spēkiem intensīvāk jāizvērš zinātniski pētnieciskais darbs matemātikas zinātnēs.Programmā periodiski strādā pieaicinātie speciālisti no Latvijas universitātes, Liepājas skaitļošanas centra u.c.Programmā nodarbināti pieci mācību spēki no svešvalodu katedras, kuri nodrošina svešvalodu mācīšanu programmas studentiem.

6.3. Pamatdarbā strādājošo personāla īpatsvars studiju programmas realizācijāKopumā programmu apkalpo 15 mācību spēki, no kuriem pamatdarbā strādā 13 no tiem 80 % ir zinātņu doktori.Jāatzīmē, ka visi programmā strādājošie mācību spēki nodrošina arī pārējo Matemātikas un informātikas katedras studiju programmu darbu (6 studiju programmas), kā arī apkalpo visas akadēmijas studiju programmu disciplīnas matemātikā un datorzinībās.

10

http://www.lieppa.lv./

http://www.cs.lpu.lv/

6.4. Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs: projekta vadīšana vai piedalīšanās pētnieciskajos projektos, publikācijas, ekspertu darbsStudiju programmu dinamiku nodrošina docētāju zinātniskās aktivitātes, kā arī iesaistīšanās dažāda rakstura un mēroga projektos. Aktīvu zinātnisku darbību veic Dr. math. asociētais profesors J.Rimšāns, vadot un iesaistoties dažādos starptautiskos un Latvijas mēroga projektos: vada LZP finansētu tēmu “Elektrokinētikas skaitliskas metodes”; sadarbības tēmā “Diferenču shēma advekcijas-difūzijas vienādojumam triju dimensiju

gadījumā”, kuru finansē ar Eiropas zinātnes komisijas atbalstu (“European Commission through grant number HPRI-CT-1999-00026 (the TRACS Programme at EPCC)”. Darba vadītājs Dr. Noel Smyth, Edinburgas universitāte;

sadarbības tēmā “Efektīvas diferenču shēmas pusvadītāju plazmas hidrodinamisko procesu modelēšanai”, kuru finansē Dānijas zinātnes fonds CIRIUS, Southern Denmark universitāte. Darba vadītājs profesors R.V.N. Meļņiks. Projekta realizācijas laiks no 2003. gada 01. augusta līdz 01. oktobrim.

Matemātikas doktors, asociētais profesors J. Rimšāns vairākkārtīgi uzstājies konferencēs: “Monotonas diferenču shēmas advekcijas – difūzijas vienādojumos”; “5th International Congress on Industrial and Applied Mathematics”, Sidneja, Austrālija, 7.– 11. jūlijs 2003. gads; “Helmholca vienādojuma pusanalītiskie atrisinājumi” referēti Eiropas Industriālās

matemātikas konsorcija oficiālajā darba grupā Dānijas tehniskajā universitātē ( DTU Dānija) 2002. gada 19. augustā un 2003. 4.-29. 08. Mads clausen institūtā Dānija Souther –Denmark universitātē par tēmu “Skaitliskās metodes divu fāžu šķidruma kustībai kapilārā” Eiropas Industriālās matemātikas konsorcijas oficiālā darba grupa (ESGI ), Dānija.

(Pielikums Nr.1)Asociētais profesors J.Rimšāns 2003. gadā no 7. aprīļa līdz 7. jūlijam stažējās Skotijā, Edinburgas universitāte, Matemātikas un Statistikas departamentā un no 1. augusta līdz 1. oktobrim Dānijā, Dienviddānijas universitātē (University of Southern Denmark, Faculty of Science and Engineering), Zinātnes un Inženierijas fakultātē.Profesors E. Ģingulis izvērtis aktīvu darbību matemātikas didaktikas jautājumos:Profesora E. Ģinguļa vadībā katedras darbinieki un skolotāji izstrādāja Latvijas Zinātnes padomes finansētu projektu Nr. 03.1017 “6., 9. un 12. klases skolēnu matemātisko spēju diagnosticēšana”.Izstrādāts un eksperimentāli pārbaudīts testu komplekts 6., 9., un 12. klases skolēnu spēju noteikšanai.Atskaites periodā katedras pasniedzēji aktīvi ir piedalījušies dažādās konferencēs un semināros par aktuāliem matemātikas didaktikas un vēstures jautājumiem: Funkcionālās telpas un diferenciālie operatori. Starptautiski zinātniska konference.

Maskava, 2003.g. 24. – 26. marts, prof. E. Ģingulis; Pedagoģijas teorija un prakse. Starptautiski konference, LPA 2003.g. 26.04. prof.

E.Ģingulis; Matemātikas mācīšana: pagātne un perspektīvas. Tallina, 2003.g. 23. – 24. maijs, prof.

E.Ģingulis, kat.vad. Dz. Tomsons, lekt. I. Znotiņa, A. Kukuka, asistente D. Barute u.c. Matemātikas mācīšana: pagātne un perspektīvas.Liepāja LPA, 2004.g. 7. – 8. maijs,

prof. E.Ģingulis, kat.vad. Dz. Tomsons, doc. A. Vaivode, doc. K.Dobelis, doc. K. Ģingule, lekt. A. Kukuka, u.c.

6.5. Personāla atlases, atjaunošanas, kvalifikācijas celšanas un attīstības politikaKatedras Dabaszinātņu bakalaura matemātikas studiju programmas nodrošināšanā un tālākā pilnveidošanā tuvākā nākotnē acīmredzot aktuāls būs paaudžu maiņas jautājums.

11

Problēma ir jauno mācībspēku iesaistīšana matemātikas teorētiskajās disciplīnās, jo neviens no katedras jaunajiem mācībspēkiem neturpina izglītību maģistrantūrā un doktorantūrā matemātikas disciplīnās. Problēma ir ļoti aktuāla – arī 2003./ 2004. Studiju gads šajā ziņā bija neveiksmīgs. Bakalaura programmas absolvente D. Gulbe iestājās aspirantūrā matemātikas nozarē Latvijas valsts universitātē, bet – diemžēl izstājās, studijas neiesākot.7. Finansējuma avoti, materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums7.1. Infrastruktūras nodrošinājums uz vienu studentuDabaszinātņu bakalaura matemātikā studiju programmu finansē valsts. Pamatojoties uz studiju programmu izmaksu aprēķinu metodiku viena studenta izmaksa gadā ir Ls 822,75.Programmas infrastruktūru nodrošina Dabas un sociālo zinātņu fakultāte, kuras sastāvā ietilpst Matemātikas un informātikas katedra, piecas datoru klases, fizikas laboratorija un Katedras bibliotēka. Katedras mācību spēki un laboranti uz 1.05. 04. apkalpo 266 Matemātikas informātikas katedras studentus, kā arī citu Akadēmijas programmu studentu matemātikas un informātikas kursus.Visi studenti, kuriem ir nepieciešams, ir nodrošināti ar kopmītnēm.7.2. Materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums, tā atbilstība studiju programmas mērķiem un uzdevumiemStudiju programmas materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums atbilst studiju programmas mērķiem un uzdevumiem. Katedrā ir piecas datoru klases, katra no tām ir aprīkota ar 10-20 IBM PC tipa datoriem, tās rīcībā ir trīs video/datu projektori un trīs grafiskie projektori, kuri tiek intensīvi izmantoti gan datoru klasēs, gan arī citās auditorijās lekciju un semināru materiālu demonstrēšanai; katedras mācību spēkiem ir labas iespējas mācību materiālu kopēšanai. Bez jau minētā tehniskā nodrošinājuma programmas mācību spēki un studenti izmanto Mācību tehnisko līdzekļu laboratorijas un Akadēmijas tipogrāfijas pakalpojumus. Datoru klašu noslogojums tiek plānots tā, lai nodrošinātu studentiem pieeju datoriem arī ārpus nodarbību laika. Patstāvīgam darbam studenti var arī izmantot MTL laboratorijas datoru klases (2) un Akadēmijas bibliotēkas datorus. No visām darba vietām pieejami ir INTERNETA pakalpojumi. LPA uztur vienu no Latvijas akadēmiskā tīkla LATNET zariem (http://www.cs.lpu.lv). Šim nolūkam tiek īrēta izdalītā telefona sakaru līnija Liepāja- Rīga, kas nodrošina datu apmaiņu ar ātrumu 2Mbt/s.Esošās datortehnikas apkalpošanu un uzraudzību veic kvalificēts personāls 4 cilvēku sastāvā, kuri ir vairākkārt papildinājuši savas zināšanas speciālos kursos.7.3. Mācību resursiAkadēmijas bibliotēkā kopā ar katedras bibliotēku ir pietiekami resursi studiju programmas nodrošināšanai.Tuvākā nākotnē jādomā par bibliotēkas resursu papildināšanu ar jaunāko literatūru svešvalodā, lai nodrošinātu programmas studentiem vismaz dažos eksemplāros jaunāko literatūru atsevišķās matemātikas disciplīnās.7.4. Finansiālo pētījumu projektu skaits un finansējuma apjoms (piedalīšanās ERASMUS un citās Eiropas apmaiņas programmās) Pašnovērtējuma periodā programmas mācību spēki piedalījušies vairākos starptautiski un LZP finansētos projektos:Asociētais profesors J. Rimšāns: vadījis LZP finansēto tēmu “Elektrokinētikas skaitliskas metodes”; sadarbībā ar Edinburgas universitātes (Lielbritānija) Matemātikas un statistikas skolas

zinātniekiem piedalījies tēmas “Diferenču shēma advekcijas – difūzijas vienādojumam triju dimensiju gadījumā” izstrādē. Tēma izstrādāta ar Eiropas zinātnes komisijas atbalstu ( “ European Commission through grant number HPRI – CT – 1999 – 00026

12

(the TRACS Programme at EPCC)” ). Darba vadītājs Dr Noel Smyth, Edinburgas universitāte;

katedras vadītājs Dz. Tomsons un vecākais laborants V. Egliens aktīvi darbojas starptautiskā projektā Socrates / Grundtvig II programmas projektā “Hanzas izglītības savienība”. Projekta ietvaros tiek izstrādāta videokonferenču pielietošanas metodika studiju procesa modernizēšanā.

8. Ārējie sakari8.1. Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām mūsu valstī un ārvalstīsKatedras studiju programma Dabaszinātņu bakalaurs matemātikā ir salīdzināta un izvērtēta ar Latvijas universitātes un vairākām Rietumeiropas universitāšu līdzīgām studiju programmām. LPA piedāvātā programmas A daļa būtiski neatšķiras no pārskatīto programmu A daļām. Atšķirības konstatējamas programmas B daļā, kas saistītas ar tās specializāciju uz skolas matemātikas padziļinātu apguvi.Rietumanglijas universitātes (Bristole, Lielbritānija) (University of the West of England) matemātikas bakalaura programmas pamatdaļā iekļauti vairāki līdzīga satura kursi LPA katedras piedāvātai programmai: matemātiskā analīze, diskrētā matemātika, programmēšana, matemātiskā statistika, skaitliskās metodes u.c. Šajā studiju programmā, piemēram, atvēlēts lielāks apjoms statistikas kursiem. Bez tam tiek piedāvāts plašāks specializācijas klāsts, piemēram, “Matemātika un finanses”, “Matemātika un izglītība”, “Matemātika un socioloģija” u.c. Arī Ģentes universitātē Beļģijā (Unifersity of Gent) matemātikas bakalaura programmu kodolu veido līdzīga satura un apjoma kursi, piemēram, matemātiskā analīze, lineārā algebra un analītiskā ģeometrija, diferenciālģeometrija, vispārīgā fizika,, programmēšana, skaitliskās metodes, statistika, projektīvā ģeometrija, loģika u.c. Vienlaikus beļģu universitātes programmā lielāks apjoms atvēlēts fizikas un astronomijas kursiem. Ceturtajā studiju gadā tiek piedāvāta plašāka matemātikas padziļināto kursu izvēle nekā LPA.Katedras asociētais profesors J. Rimšāns sadarbojas ar Edinburgas universitātes (Lielbritānija) Matemātikas un statistikas skolu. Sadarbības tēma “Diferenču shēma advekcijas – difūzijas vienādojumam triju dimensiju gadījumā” finansēja ar Eiropas zinātnes komisijas atbalstu (“European Commission through grant number HPRI – CT – 1999– 00026 (the TRACS Programme at EPCC)”. Darba vadītājs Dr. Noel Smyth, Edinburgas universitāte.8.2. Mācību spēku mobilitāte (studiju darbs, pētnieciskais darbs, u.c.)Sadarbības ietvaros atsevišķos lekciju kursos tiek uzaicināti vieslektori kursu vai to daļu nolasīšanai: asociētais profesors K. Šteiners (LU), profesors V. Deņisovs un profesors A. Beļskis (Klaipēdas universitāte), profesors J. Borzovs (LU), asociētais profesors. J.Žagars (LU), dr. math. K.Bērziņš, asociētais profesors A. Grīnfelds, (LU) asociētais profesors A. Kapenieks (RTU).Asociētais profesors J.Rimšāns 2003. gadā no 7. aprīļa līdz 7. jūlijam stažējās Skotijā Edinburgas universitāte, Matemātikas un Statistikas departamentā un no 2003. gada 1. augusta līdz 1. oktobrim Dānijā, Dienviddānijas universitātē (University of Southern Denmark, Faculty of Science and Engineering), Zinātnes un Inženierijas fakultātē.

8.3. Studentu mobilitāteAtskaites periodā nav izdevies noorganizēt studentu mobilitāti Dabaszinātņu bakalaura matemātikā studiju programmā. 2004./2005.studiju gadā jāmeklē iespējas studentu mobilitātes organizēšanai gan Latvijas gan ārzemju universitāšu līdzīgās studiju programmās. Domājams, ka tas varētu arī perspektīvā veicināt jaunu mācībspēku piesaistīšanu studiju programmai.

13

8.4. Ārzemju studentu skaits studiju programmā9. Sadarbība ar valsts, pašvaldību un nevalstiskām struktūrām studiju programmas realizācijā.Attīstoties Matemātikas un informātikas katedras lietišķajai sadarbībai ar citām augstskolām, IT kompānijām un pašvaldību iestādēm katedras docētāji ir iesaistījušies dažādos projektos un piedalījušies konferencēs gan Latvijā, gan arī ārzemēs. Piemēram, 2004. Gadā katedras docētāji iesaistījās LPA un RTU Tālmācību studiju centra kopējā

projektā “Virtuālo studiju materiālu izstrāde”. Projektu finansēja Latvijas Zinātņu padome;

katedras vadītājs Dz. Tomsons, mācību spēki A.Kukuka, ir iesaistījušies vairākos projektos par e-apmācību un I-sabiedrību. Projekta darba rezultāti ir prezentēti vairākos semināros un konferencēs:

10. Secinājumi 1. Izvērtējot Dabaszinātņu bakalaura matemātikā studiju programmu, darba grupa

secināja:1.1. katedrai ir visi nepieciešamie priekšnosacījumi Dabaszinātņu bakalaura matemātikā

studiju programmas realizācijai;1.2. Akadēmijai ir laba materiāli tehniskā bāze minētās programmas realizācijai;1.3. Akadēmijas bibliotēkas un katedras bibliotēkas resursi ir pietiekami programmas

nodrošināšanai;1.4. izveidoti labi kontakti ar Latvijas augstskolām, veidojas kontakti ar Rietumeiropas

augstskolām, piemēram, Edinburgas un Dienviddānijas universitātēm.2. Pašnovērtējumā konstatētie trūkumi un problēmas Dabaszinātņu bakalaura matemātikā

studiju programmas realizācijā:2.1. nepietiekams zinātniski pētnieciskais darbs matemātisko zinātņu sfērā un tā

integrācija studiju procesā;2.2. nepietiekams darbs personāla atlases, atjaunošanas un kvalifikācijas celšanas

jautājumos;2.3. lielāka uzmanība jāpievērš bibliotēkas resursu papildināšanai ar jaunāko literatūru

matemātikas disciplīnās svešvalodās;2.4. nepietiekamas ir studentiem piedāvātās izvēles iespējas;2.5. lielāka uzmanība jāpievērš studiju programmas reklamēšanai sabiedrībā;2.6. studentus vairāk jāiesaista katedras darba organizācijā;2.7. jāpalielina studentu patstāvīgā darba apjoms, tādējādi optimizējot studentu

noslodzi;2.8. jāizvērtē un iespēju robežās jāpalielina informācijas tehnoloģiju pielietošanas

iespējas matemātikas un citu kursu mācīšanā;2.9. nepieciešams pārdomāt matemātikas un statistikas datorprogrammu (piemēram,

MatCAD, MathLab, Matematica, SPSS (arī AutoCAD)u.c.) izmantošanas iekļaušanu studiju programmas realizācijā;

2.10.jāizvērtē iespējas atsevišķos studiju kursos daļu lekciju aizstāt ar laboratorijas darbiem datoru klasēs.

2.11.resursu taupīšanas nolūkā pārskatīt kursu saturu, salāgojot to ar līdzīga nosaukuma kursiem datorzinātņu bakalauru studiju programmā, piemēram, matemātiskā analīze, lineārā algebra un analītiskā ģeometrija, diskrētā matemātika, matemātiskā modelēšana un optimizācija, skaitliskās metodes;

3. Ievērojot LPA virzību uz reģionālas universitātes statusu, lietderīgi izstrādāt trīsgadīgu Dabaszinātņu bakalaura programmas projektu ar divgadīgas specializācijas iespējām, piemēram, matemātikas skolotājs, inženieris programmētājs un 2006. gadā iesniegt to licencēšanai (modelis 3+2).

14

11. Priekšlikumi studiju programmu attīstībai

N.p.k.

Konstatētie trūkumi Priekšlikumito novēršanai

Izpildeslaiks

Atbildīgaispar izpildi


1. Nav stingri definēta personāla kvalifikācijas celšanas un attīstības politika


2004.g.decembris

Dz. Tomsons K. DobelisJ. Rimšāns


Aptaujas anketu izstrāde un izplatīšana(2 reizes studiju gadā)

2004.g.oktobris

E. Ģingulis Programmasdocētāji



2004.g.novembris

A. Vaivode Bibliotēkasdirektore


Ar aptauju- diskusiju palīdzību noskaidrot iespējamās studentu vēlmes.

2004.g. Dz Tomsons Programmasdocētāji



2004/2005.st.g.


6. Nepietiekama IT (inform. tehnoloģijas) izmantošana studiju procesā

Paplašināt e-apm. pielietpošanu; Matemātikas un sta-tistikas datorprogrammu(MatCAD,MathLab, Matematica,u.c. pieliet.

2004/2005.st.g


Programmas docētāji

7. Programmas abolven-tiem pēc progammas

Pašreizējā modeļa 4+1 vietā izstrādāt un 2006. g. piedāvāt studentiem

2004. /2005.

Dz. Tomsons K. Dobelis,J. Rimšāns

15

beigšanas ir tikai viena izvēle – matemātikas skolotājs

modeli 3+2 ar 2 – 3 izvēles iespējām. studiju gads

Programmas direktors Dr. Math. doc. K. Dobelis

16

Pielikums Nr.1

Publikāciju saraksts:1. J.Rimshans “Half-Implicit Difference Scheme for Advection-Diffusion Equation”,

Proccedings of the 12-th Conference of the European Consortium for Mathematics in Industry, Jurmala, Latvia, September 10–14, 2002, pp. 61-62.

2. R.V.N. Melnik, J.Rimshans “Monotone Schemes for Time-Dependent Energy Balance Models” pieņemts publicēšanai Industriālās un lietišķās matemātikas kongresā: ICIAM 2003 – 5th International Congress on Industrial and Applied Mathematics, Sydney, Australia.

3. R.V.N. Melnik and Rimshans J., Numerical Analysis of Fast Transport in Optically Sensitive Semiconductors, In: Proc. Of the DCDIS – 2003. Third International Conference on Engineering Applications and Computational Algorithms, published as an added volume to DCDIS Series B, ISSN 1492-8760, Guelph, Ontario, Canada.

4. A. Grīnberga, J. Rimšāns. “A Nodal Method for 2D Helmholtz Equation”, Proccedings of the 12 – th Conference of the European Consortium for Mathematics in Industry, Jurmala, Latvia, September 10 – 14, 2002, p.26.

5. K. Dobelis. On Educating Mathematics Teachers in the Liepaja Academy of Pedagoy. Teaching Mathematics: Retrospective and Perspectives. 4.– th. International Conference 23. – 24. May 2003.pp. 15. – 18.

6. K. Dobelis. On The Study Programme Bachelor of Science in Mathematics and Its Development. Teaching Mathematics: Retrospective and Perspectives. 5.– th. International Conference 23. – 24. Tallin, May 2003.pp. 33. – 18.

7. Motivation of 7 – 9 Grade Pupils for Leraning, their Abilitties and Progress in Learning Mathematics. Teaching Mathematics: Retrospective and Perspectives. 4.– th. International Conference 23. – 24. Tallin May , 2003.pp. 19. – 24.

8. E. Ģingulis. Dažas skolēnu matemātiskās izglītības problēmas Latvijā. Daugavpils, 2004. Lpp.

9. E. Ģingulis. Matemātikas metodika: vēsture un aktualitātes – R. RaKa, 2004. – 161 lpp.

10. E. Ģingulis, Profesoram J.Mencim – 90 (krievu valodā). LPA, Liepāja, 2004. Lpp 5 –6. Fifteen Scientific seminars and Conferences on Issues of Mathematical Didactics and its Development History in the Baltic countries (in Russian). 5. – th. International Conference. Teaching Mathematics: Retrospective and Perspectives. LPA, Liepāja, 2004. Pp. 5 – 6

11. A. Ažubalis, E. Ģingulis. Fifteen Scientific seminars and Conferences on Issues of Mathematical Didactics and its Development History in the Baltic countries (in Russian). 5. – th. International Conference. Teaching Mathematics: Retrospective and Perspectives. LPA, Liepāja, 2004. Pp. 13 – 16.

12. E. Ģingulis. Testirovaņie matematičeskix sposobnostei učaščixsja 6, 9 I 12 klassov. 5. – th. International Conference. Teaching Mathematics: Retrospective and Perspectives. LPA, Liepāja, 2004. Pp.42 – 43.

13. K. Ģingule.Rabota so studentami nematematičeskix speciaļnostei po usvoeņiju matematiki (in Russian). 5. – th. International Conference. Teaching Mathematics: Retrospective and Perspectives. LPA, Liepāja, 2004. Pp. 41.

14. D. Barute.Two Level Numerical Data Analysis Problem. 5. – th. International Conference. Teaching Mathematics: Retrospective and Perspectives. LPA, Liepāja, 2004. Pp. 18.

18

15. B. Bērztīse.Vzaimosvjaz kursov logiki, naučnix osnov škoļnovo kursa matematiki I metodiki nprepodavaņie matematiki v podgotovke učiteļei matematiki (in Russian). 5. – th. International Conference. Teaching Mathematics:Retrospective and Perspectives. LPA, Liepāja, 2004. Pp. 18 – 19.

16. Ē. Būmeistars. The Role of Teaching Aids in the Development The Perception of Space. 5. – th. International Conference. Teaching Mathematics: Retrospective and Perspectives. LPA, Liepāja, 2004. Pp. 21 – 23.

17. V. Kārkliņa. Perspektivi kursa metodiki obučenija matematike (in Russian). 5. – th. International Conference. Teaching Mathematics: Retrospective and Perspectives. LPA, Liepāja, 2004. Pp.47.

18. A. Kukuka. Cooperative Learning Also in Analytical Geometry. 5. – th. International Conference. Teaching Mathematics: Retrospective and Perspectives. LPA, Liepāja, 2004. Pp.50. – 52.

19. A. Kukuka.E – Studies in the Liepāja Academy of Pedagogy. 5. – th. International Conference. Teaching Mathematics: Retrospective and Perspectives. LPA, Liepāja, 2004. Pp.52. – 54.

20. A. Vaivode. Sposobstvovaņie osvoeņiju matematičeskogo analiza (in Russian). 5. – th. International Conference. Teaching Mathematics: Retrospective and Perspectives. LPA, Liepāja, 2004. Pp.69. –570.

21. D. Žaime. Programma dinamičeskoi ģeometrii GEONEXT. 5. – th. International Conference. Teaching Mathematics: Retrospective and Perspectives. LPA, Liepāja, 2004. Pp. 75. – 76.

19

Pielikums Nr.4Mācību metodiskās literatūras publikāciju saraksts1. K. Dobelis. Statistika. Blackboard vide, www.lu.lv

2. Kukuka. Lineārā algebra un analītiskā ģeometrija.

20

http://www.lu.lv/

Pielikums Nr.5Dabaszinātņu bakalaura matemātikā darba vērtēšanas kritēriji

1. Vai darbs kopumā atbilst izdevumā “Studentu zinātnisko darbu rakstīšana un noformēšana” minētajām prasībām par noformējumu?Iespējamās atbildes: atbilst; neatbilst; atbilst daļēji.Kāpēc?………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………Darbā (nav; ir – vajadzīgo pasvītrot) gramatiskās kļūdas; (nav; ir – vajadzīgo pasvītrot) stila kļūdas; (nav; ir – vajadzīgo pasvītrot) drukas kļūdas.

2. Vai darbs ir patstāvīgs pētījums un apliecina autora spēju radoši risināt teorētiskas un praktiskas problēmas? (Jā; nē – vajadzīgo pasvītrot) Kāpēc?……………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………….3.Vai darbs parāda autora prasmi izmantot akadēmiskajās studijās iegūtās zināšanas?

3.1. Izmantotās literatūras u.c. avotu sarakstā (nav; ir – vajadzīgo pasvītrot) ievērota prasība, ka mācību grāmatu īpatsvars nedrīkst pārsniegt pusi no izmantoto avotu skaita.

3.2. Darbā (nav; ir – vajadzīgo pasvītrot) izmantota literatūra arī vismaz vienā svešvalodā.

3.3. Vai darbs satur kaut ko vairāk nekā tikai ar skolas matemātikas kursu tiešā veidā saistītus jautājumus ( Jā; nē – vajadzīgo pasvītrot).

3.4. Darba tekstā (nav; ir – vajadzīgo pasvītrot) norādes uz matemātikas bakalaura studiju programmas disciplīnām, kurās ir aplūkoti dotie vai tiem tuvi jautājumi.4. Vai darbs parāda autora prasmi izmantot literatūru un citus avotus?

4.1. Darbā (nav; ir – vajadzīgo pasvītrot) apakšnodaļa “Zinātniskās literatūras u.c. avotu apskats par doto jautājumu”.

4.2. Šajā apakšnodaļā (nav; ir – vajadzīgo pasvītrot) dots pārskats par visu izmantoto literatūru u.c. avotiem.

4.3. Šajā apakšnodaļā (nav; ir – vajadzīgo pasvītrot) pausta autora attieksme.4.4. Pēc recenzenta domām, izmantotās literatūras u.c. izmantoto avotu saraksts ir

( pilnīgs; nepilnīgs – vajadzīgo pasvītrot). Vieta komentāram………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………4.5. Recenzents (nav; ir – vajadzīgo pasvītrot) pamanījis nekorektu attieksmi pret autortiesību ievērošanu. Vieta komentāram………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………Pamatojoties uz šeit minētajiem Dabaszinātņu bakalaura matemātikā darba vērtēšanas kritērijiem, iesaku …………………………………(vārds, uzvārds) izstrādāto bakalaura darbu………………………………………………………..(darba nosaukums) novērtēt 10 baļļu skalā robežās no……..līdz……..Liepājā, (gads, datums) (Paraksts) Paraksta atšifrējums, t.i., recenzenta vārds, uzvārds, amats, zinātniskais un/vai akadēmiskais grāds.

21

Pielikums Nr.7

Nr.p.k.

KURSA NOSAUKUMS

Sadalījumspa sem. Sadalījums pa

studiju semestriemKredītpunktu skaits

pa semestriem

KOPĀ

I E kopāKRP

1. 2.

1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8.

1.studiju gads OBLIGĀTĀ (A) DAĻA 35 19 16 560

1 . Matemātiskā analīze 1.,2. 9 5 4 1442 . Lineārā algebra un analītiskā ģeometrija 1. 2. 8 4 4 1283 . Diskrētā matemātika 2. 1. 5 3 2 804 . Algebra 2. 2 2 325 . Loģika 1. 3 3 486 . Ievads datorikā 1. 2. 6 2 4 967 . Lietišķā informātika 1. 2 2 32

OBLIGĀTĀS IZVĒLES (B) DAĻA 6 3 3 16014 . Elementārā matemātika 1.,2. 2 1 1 3215 . Svešvaloda I 1. 2. 4 2 2 128

BRĪVĀS IZVĒLES (C) DAĻA* 4 3 1 16023. Veselības izglītības pamati 1. 2 2 3224. Sports 1.,2. 2 1 1 128

KOPĀ A UN B DAĻĀ (KRP un STUNDAS): 41 22 19 720

KOPĀ (KRP un STUNDAS): 40 20 20 880KOPĀ (IESKAITES un

EKSĀMENI): 10 7*Studenti C daļā izvēlas kursus 2 KRP apjomā

Nr.p.k.

KURSA NOSAUKUMS



pa semestriem

KOPĀ

I E kopāKRP

3. 4.

1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8.


1 . Matemātiskā analīze 3.,4. 7 4 3 1122 . Diskrētā matemātika 3. 2 2 323 . Ģeometrija 4. 3 3 484 . Algebra 3. 4 4 645 . Lietišķā informātika 3.,4. 4 2 2 64

OBLIGĀTĀS IZVĒLES (B) DAĻA 20 8 12 34814 . Elementārā matemātika 3.,4. 3 1 2 4815 . Projektīvā ģeometrija 4. 3 3 4816 . Skolas matemātikas kursa zinātniskie

pamati 4. 2 2 3217 . Informātika izglītībā 4. 2 2 32

22

18 . Filozofijas pamati 3. 2 2 3219. Ekonomikas pamati 3. 2 2 3220. Zinātniski pētnieciskais darbs 3.,4. 1 1 1621. Programmēšana* 3. 3 3 4822. Programmēšanas praktikums* 4. 2 2 60

BRĪVĀS IZVĒLES (C) DAĻA* 4 2 2 12823. Svešvaloda II 3.,4. 4 2 2 128

KOPĀ A UN B DAĻĀ (KRP un STUNDAS): 40 20 20 668KOPĀ (KRP un STUNDAS): 40 20 20 796

KOPĀ (IESKAITES un EKSĀMENI): 15 7

*”Programmēšanu” un “Programmēšanas praktikumu” izvēlas studenti, kuri apgūst padziļināti informātiku.Pārējie studenti izvēlas C daļas kursus 5 KRP apjomā

Nr.p.k.

KURSA NOSAUKUMS



pa semestriem

KOPĀ

I E kopāKRP

5. 6.

1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8.


1 . Matemātiskā analīze 5. 4 4 642 . Diferenciālvienādojumi 6. 4 4 64

3 . Reālā mainīgā funkciju teorija un funkcionālanalīzes elementi 6. 4 4 70

4 . Varbūtību teorija un matemātiskā statistika 5. 6. 6 4 2 96

5 . Kursa darbs 6. 4 2 2 60 OBLIGĀTĀS IZVĒLES (B) DAĻA 17 14 12 480

14 . Elementārā matemātika

5.,6. 2 1 1 64

15 . Vispārīgā fizika 6. 5 5 80

16 .

Skolas matemātikas kursa zinātniskie pamati

5.,6. 4 2 2 64

Ģeometrija * 17

. Diferenciālģeometrija 5. 3 3 4818

. Ģeometrijas pamati 5. 3 3 48 Tehniskā grafika *

19 . Tehniskā grafika 5. 6. 6 3 3 96 Datorikas papildkursi *

20 . Datu bāzu tehnoloģija 5. 2 2 32

21 . Grafiskās apstrādes sistēmas 6. 2 2

22 . Datoru tīkli 6. 2 2 16 BRĪVĀS IZVĒLES (C) DAĻA ** 0 0 0 0

23

23 . 0 0

KOPĀ A UN B DAĻĀ (KRP un

STUNDAS): 39 20 20 834 KOPĀ (KRP un STUNDAS): 40 20 20 834 KOPĀ (IESKAITES un EKSĀMENI): 13 7

*Studenti izvēlas vienu no trim kursu blokiem: ģeometrija, tehniskā grafika, datorikas papildkursi**Studenti C daļā izvēlas kursus 1 KRP apjomā

Nr.p.k.

KURSA NOSAUKUMS



pa semestriem

KOPĀ

I E kopāKRP

7. 8.

1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8.


1 . Reālā mainīgā funkciju teorija un funkcionālanalīzes elementi 8. 4 4 70

2 . Skaitliskās metodes 7. 5 5 803 . Bakalaura darbs 7. 8. 8 8 1284 . Bakalaura eksāmens 8. 2 2 32

OBLIGĀTĀS IZVĒLES (B) DAĻA 19 17 6 3786 . Matemātikas vēsture 7. 1 1 207 . Vispārīgā fizika 7. 6 6 968 . Vispārīgā astronomija 8. 3 3 509 . Matemātiskie modeļi un optimizācija 7. 2 2 32

10 .Skolas matemātikas kursa zinātniskie pamati 7. 8. 4 2 2 64

11 . Skolas fizikas kursa zinātniskie pamati7., 8. 3 2 1 52

12 . Datorikas papildkursi * 7. 1 1 1613 . Tehniskā grafika * 7. 3 3 4814 . 0 0

BRĪVĀS IZVĒLES (C) DAĻA * 0 0 0 023 . 0 0 24 . 0 0

KOPĀ (KRP un STUNDAS): 38 22 20 688 KOPĀ (IESKAITES un EKSĀMENI): 9 5

24

Pielikums Nr.6

Cienījamie matemātikas bakalaura studiju programmas studentiKatedras mācību spēki būtu pateicīgi, ja Jūs izteiktu savu viedokli par studiju programmas saturu un studiju procesa organizāciju.

1. Vai Jūs apmierināja studiju programmas matemātiskais saturs:apmierināja


neapmierināja

nevaru pateikt2. Vai Jūs apmierināja studiju programmas piedāvātais nematemātisko priekšmetu cikls

apmierināja


neapmierināja

nevaru pateikt3. Kurus priekšmetus pēc Jūsu domām vajadzēja mācīt vairāk:

algebru

ģeometriju

matemātisko analīzi

datorzinātņu pamatus

fiziku

4. Kādus priekšmetus pēc Jūsu domām no nematemātisko priekšmetu cikla vajadzēja: mācīt vairāk: ………………………………………………………………………………………………………… mācīt mazāk:……………………………………………………………………………………………………… papildus mācīt:

…………………………………………………………………. ……………………………………………………………………………………… 5. Vai Jūs apmierināja studiju darba organizācija:

apmierināja


neapmierināja

25

nevaru pateikt6. Kā Jūs vērtējat savu “caurmēra” noslodzi studiju laikā:

liela noslodze

vidēja noslodze

nejutos noslogots

7. Vai Jūs apmierināja zināšanu vērtēšanas sistēma:apmierināja


neapmierināja

nevaru pateikt8.Jūsu attieksme pret izvēles priekšmetiem:………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………….9.Jūsu ieteikumi katedras studiju darba pilnveidošanai:……………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………….

10.Vai Jūs esat kaut ko dzirdējuši par studiju programmas pašnovērtējumu:zinu, kas tas ir

esmu dzirdējis/usi

nav priekšstata11.Ko jūs vēl vēlētos pateikt?…………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………………….

Paldies par atsaucību! Studiju programmas direktors doc. K. Dobelis

Jūsu sniegto informāciju izmantosim katedras darba pilnveidošanai.

26

Augstākās akadēmiskās izglītības studiju programma

Dabaszinātņu bakalaurs matemātikā (kods 44461)

Pašnovērtējuma ziņojums par 2002./2003.studiju gadu

Apstiprināts Senāta sēdē - . ;protokola Nr. ...........

Programmas direktors: Kārlis Dobelis, Dr. Math., Matemātikas un informātikas katedras

docents.

1. Studiju programmas mērķi un uzdevumi Dabaszinātņu bakalaura matemātikā studiju programmas mērķis atbilst LPA

Satversmē formulētajai misijai un mērķiem- dot iespēju studentiem iegūt akadēmisko

izglītību matemātikā, nodarboties ar akadēmiskajiem un lietišķajiem pētījumiem

matemātikas zinātnē un nodrošināt iespēju darboties matemātiskās izglītības jomā

mūsdienu sabiedrības dinamiskās attīstības apstākļos.

Studiju programmas pamatuzdevumi:

nodrošināt studentiem apstākļus un iespējas iegūt akadēmisko izglītību;

sniegt zinātniski pamatotu izpratni par matemātiku un tās attīstību.

2. Studiju programmas organizācija

Studiju programma tiek realizēta Dabas un sociālo zinātņu nodaļas Matemātikas un

informātikas katedrā. Studiju programmas realizācija notiek saskaņā ar valsts likumiem,

normatīvajiem aktiem un LPA izstrādāto nolikumu par studijām un to reglamentējošiem

dokumentiem atbilstoši nodaļas studiju plāniem.

Studiju programmas vēsture sākusies 1952. gadā un no sākotnēji piešķirtās kvalifikācijas “

Septiņgadīgās skolas skolotājs” programma attīstījusies līdz Dabaszinātņu bakalaura

matemātikā grāda programmai (2. pielikums).

Dabaszinātņu bakalaura matemātikā studiju programma satur 3 daļas (1. pielikums )

A daļa- obligātie dabaszinātņu bakalaura matemātikā standarta kursi, kas veido

59% no programmas kopapjoma, jeb 94 kredītpunkti (KRP), ko sastāda:

* nepārtrauktās matemātikas kursi - 32 KRP;

* diskrētās matemātikas kursi- 33 KRP;

* informātika un skaitliskās metodes - 17 KRP;

* kursa darbs matemātikā - 4KRP;

* bakalaura darbs - 10 KRP.

1

B daļa - obligātā izvēle - 56 KRP. Obligātā izvēles daļa sastāv no divām daļām B1

un B2.

B1 daļu veido:

* projektīvā ģeometrija- 3 KRP, diferenciālģeometrija- 3 KRP, ģeometrijas

pamat i-3 KRP, matemātiskie modeļi un optimizācija - 2 KRP, skolas

matemātikas kursa zinātniskie pamati - 14 KRP, elementārā matemātika- 3

KRP, matemātikas vēsture - 1 KRP;

* vispārīgās fizikas cikla priekšmeti: vispārīgā fizika- 11 KRP, skolas fizikas

kursa zinātniskie pamati- 2KRP, vispārīgā astronomija - 3KRP;

* svešvaloda - 4KRP;

* informātika izglītībā - 2 KRP;

* zinātniski pētnieciskais darbs - 1KRP;

* ekonomikas pamati - 2 KRP;

B2 daļu veido divi bloki:

* informātika: programmēšana- 3 KRP; programmēšanas praktikums- 2KRP;

datorikas papildkursi- 5KRP;

* tehniskā grafika- 9 KRP.

C daļa- brīvā izvēle. Brīvās izvēles daļā studentiem tiek piedāvāts: skolvadība- 1

KRP; uzskates līdzekļi- 1KRP, mūsdienu mācību vide - 1 KRP, svešvaloda- 2 KRP,

veselības izglītības pamati- 2 KRP, valodas kultūras pamati- 2 KRP, valsts zinību

pamati - 2 KRP, sports- 2KRP.

Programmas sekmīgai apgūšanai ir jāiegūst 160 KRP, jānokārto bakalaura

eksāmens un jāaizstāv bakalaura darbs.

2.1. Studiju programmas satura un struktūras izmaiņas pašnovērtējuma periodā

Salīdzinot ar iepriekšējo pašnovērtējuma periodu (2002. gada oktobra pašnovērtējuma

ziņojums), būtiskas saturiskas un strukturālas izmaiņas studiju programmā nav notikušas.

2.2. Obligāto un izvēles kursu un praktisko darbu īpatsvars

2002./ 2003. studiju gadā turpinās tendence pieaugt studentu patstāvīgā darba apjomam,

kas galvenokārt saistīti ar bibliotēkas resursu palielināšanos, tajā skaitā, mācību spēku

sagatavotiem mācību līdzekļiem, piemēram, matemātiskajā analīzē - Funkciju pētīšana -

doc. A. Vaivode. ģoemetrijā: mācību materiālu ievietošanu datoru tīklā ML Blackboard 55

vidē, piemēram, matemātiskajā statistikā- doc. K. Dobelis, lektore A. Kukuka.

Nedaudz samazinājusies (par 2 stundām nedēļā) studentu auditorijas vidējā noslodze.

2001./ 2002. studiju gadā tā ir 22 stundas nedēļā.

2

Studentiem piedāvātās izvēles iespējas ir pietiekami plašas. Jākonstatē tomēr, ka tās netiek

pietiekami plaši realizētas. Iemesli šeit ir vairāki, piemēram,

mazs studentu skaits studiju programmā;

pasniedzēju lielās un nevienmērīgās slodzes.

Daļēji šo jautājumu katedra risina, piedāvājot izvēles ciklu Dabaszinātņu bakalaura

matemātikā studiju programmas studentiem, kopā ar Dabaszinātņu bakalaurs datorzinātnēs

studiju programmas studentiem, kā arī apvienojot dažādu kursu studentus.

3. Studiju programmas praktiskā realizācija

3.1. Studiju metodes, to izvēles pamatojums

Studiju programma tiek realizēta ar tradicionālām studiju formām- lekcijām, semināriem,

praktiskiem darbiem, laboratorijas darbiem. Mācību spēki ikdienas darbā izmanto dažādas

darba formas: grupu darbu, projektu izstrādi, problēmbalstītus seminārus, studentu

referātus, utt. Katra kursa realizācija paredz zināšanu, prasmju un iemaņu integrēšanu

kursu savstarpēju saistību studentu kursa un bakalaura darbu izstrādē. Mācībspēku

individuālā darba plānošana ir reglamentēta ar formu F5.2., kura ir apstiprināta akadēmijas

Mācību padomes sēdē 09. 04. 2001., protokols Nr. 8 (7. pielikums). Šī forma tiek izpildīta

akadēmiskā gada sākumā un tajā ir paredzētas mācību spēka darba formas, patstāvīgais

darbs un to izpildes termiņi docējamā kursā, kā arī ieteicamais literatūras saraksts. Studiju

programmā galvenokārt izmantojamie patstāvīgā darba veidi:

praktiskie un laboratorijas darbi, kurus studenti noteiktos termiņos iesniedz

docētājam;

kontroldarbi, kas dod iespēju sekot, kā studenti apgūst attiecīgo kursu semestra

laikā;

referāti, kurus izlases veidā aizstāv auditorijā;

esejas par atsevišķiem patstāvīgi apgūtiem tematiem.

Darba formas un metodes mācību spēki izvēlas sadarbībā ar studentiem, ievērojot

pieejamās grāmatas, mācību līdzekļus un temata sarežģītības pakāpi.

3.2.Akadēmiskā personāla pētnieciskās darbības integrācija studiju procesā

Pētniecisko prasmju vajadzība un nozīme strauji pieaug visās dzīves sfērās, jo pieaug to

nozaru skaits, kurās par pētījuma priekšmetu kļūst pats darba process. Pakāpeniski paša

jēdziena “pētniecība” izpratne kļūst demokrātiskāka un vairs nesaistās tikai ar akadēmisko

jomu, bet gan arvien vairāk akcenti tiek pārnesti no teorijas uz praksi uz teorētisko atziņu

praktisko pielietojumu. Pašnovērtējuma periodā saistībā ar Dabaszinātņu bakalaura

3

matemātikā studiju programmu vērojama pētnieciskā procesa saistība ne tik daudz ar jaunu

zināšanu radīšanu, bet gan ar iegūto zināšanu praktisko pielietošanu. Programmas mācību

spēku zinātniskā darbība pamatā realizējas trijos virzienos:

augstskolas un skolas matemātikas didaktikā, kuru galvenokārt pārstāv profesors E.

Ģingulis, docentes A. Vaivode, V. Kārkliņa, E. Būmeistars,lektore B. Bērztīse u. c.;

matemātikas zinātnē, kurā atzīmējami asociētā profesora J. Rimšāna darbi: Skaitlisko

metožu izstrāde paraboliska un eliptiska tipa nelineāriem (semilineāriem)

diferenciālvienādojumiem; Skaitliskas hidrodinamikas algoritma izstrāde datoriem ar

paralēlo arhitektūru; Hidrodinamisko procesu matemātiskā modelēšana vidēs ar strauji

mainīgajiem koeficientiem un fāžu pārejām pusvadītāju un cietvielu plazmās,

šķidrumos un gāzēs.

zinātniskie pētījumi, kas saistīti ar datoru izmantošanu mācību procesā, apmācības

programmatūras izstrādi, imitācijas modelēšanas programmatūras izstrādi un

pielietojumiem, kā arī dinamisko sistēmu modelēšanu, problēmas, kas saistītas ar e-

izglītības ieviešanu. Pētījumus šajā virzienā vada Matemātikas un informātikas katedras

vadītājs Dz. Tomsons tajos piedalās A. Kukuka, I. Znotiņa. Pētījuma rezultāti apkopoti

publikācijās:

– Dz.Tomsons. “Tālmācības metodes matemātikas mācīšanā” //

4.starptautiskās konferences “ Matemātikas mācīšana: vēsture un

perspektīvas” referātu krājums. – Tallina, 2003 (iesniegts publicēšanai).

(Dz.Tomsons. Open Distance Learning Techniques in Mathematical

Education. In the Proceedings of the 4th International Conference

“Teaching Mathematics: Retrospective and Perspective”, Tallinn, 2003).

– Dz.Tomsons, I.Znotiņa “Animācijas izmantošanas iespējas dažādos mācību

priekšmetos” // Latvijas i- Sabiedrības Tehnoloģiju Ekspozīcijas LatSTE

konferences referātu krājums. – Rīga: Latvijas Universitāte, 2002.

Studiju programmas mācību spēki docents R. Veits un docents K. Dobelis veic pētījumus

vadības teorijā, konkrēti jautājumos, kas saistīti ar izglītības kvalitāti un tās nodrošināšanu.

Rezultāti apkopoti publikācijās:

K. Dobelis. Augstskolas kvalitatīvas izaugsmes nosacījumi// Augstskolu kvalitatīva

izaugsme un tās ietekme uz tautsaimniecības un zinātnes attīstību. Starptautiskā

zinātniskā konference. Banku augstskola. Rīga. 55.-58.lpp.

K. Dobelis. On Education Mathematics Teachers in the Liepāja Academy of Pedagogy”

// TEACHING MATHEMATICS: RETROSPECTIVE AND PERSPECTIVES. 4 th

4

international conference 23.-24. May 2003. Tallinn // Tallinna Pedagoogikaulikool 11.-

12.p.

Akadēmiskā personāla pētnieciskās darbības integrācija studiju procesā galvenokārt

realizējas jaunos mācību līdzekļos, kursa un bakalaura darbos, studentu zinātniskā darba

vadīšanā, semināros un studentu zinātniskajās konferencēs, kā arī maģistrantu darbu

vadīšanā matemātikas didaktikā. Pašnovērtējuma periodā ir sagatavoti un iespiesti sekojoši

mācību līdzekļi studiju programmas satura nodrošināšanai:

A.Vaivode. Funkciju pētīšana. 1. daļa. Funkciju pamatīpašības/ Mācību līdzeklis-

LiePA. 2002.- 45 lpp.

K.Dobelis. Lekciju konspekti matemātiskajā statistikā –ML Blackboard 55 vidē.

www.vu.lv

Dz.Tomsons, I. Znotiņa . Neklātienes programmēšanas skola. Interneta adrese

www.liis.lv/nps

3.3. Studentu iesaistīšana pētnieciskajā darbā

Katru gadu pavasarī notiek studentu zinātniskās konferences. 2003. gada maijs studentu

zinātniskajā konferencē ar referātiem piedalījās astoņi programmas studenti:

Z. Pizika -Mācību un kontroles programma matemātiskajā statistikā;

L. Pikse - Par Rīmaņa integrāļa eksistenci;

D. Gulbe - Lineāro modeļu optimizācijas metodes;

G. Šperlinga - Mezglu metodes diferenču shēmas Puasona vienādojumā;

I. Trenmors - Eksponenciālās diferenču shēmas aproksimācija lādiņu nepārtrauktības

vienādojumam;

I.Zalupa - Forera- Planka vienādojums;

S. Baltiņa - Pustiešas eksponenciālās diferenču shēmas aproksimācija advencijas

difūzijas vienādojumam;

P. Morevs - Kvantu mehānikas principi. Šredingera vienādojums.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kad studentu zinātniskajā konferencē lielāks īpatsvars bija

darbiem, kas saistīti ar matemātikas didaktiku, šajā studiju gadā visi darbi bija saistīti ar

matemātisko metožu pielietošanu optimizācijas uzdevumu risināšanā un matemātiskās

fizikas dažādu vienādojumu risināšanu.

Visi programmas studenti īpašā kursā Studentu zinātniskā darba pamati (SZP) apgūst

zinātniski pētnieciskā darba pamatus. Kursa ietvaros notiek individuālais darbs mācību

spēku vadībā atsevišķās zinātņu nozarēs.

5

Profesors E.Ģingulis kopš 2002. gada oktobra vada LPA Matemātikas un informātikas

katedras zinātniski metodisko semināru “Kurzemes novada matemātikas skolotājiem, kurā

aicināti arī piedalīties katedras matemātikas didaktikas specialitātes maģistranti un vecāko

kursu studenti. Profesora pētījuma rezultāti par skolēnu matemātisko spēju attīstību ir

apkopoti vairākās publikācijās:

Ē. Gingulis. Učiteļa matematiki- issledovateļi uslovij razvitija matematičeskix

sposobnostei učasščixsja.// B.kn. Funkcionaļnie prostranstva. Diferenciaļnie operatori.

Problemi matematičeskogo obrazovanija. M.: Fimatlit, 2003, c. 269-270.

Ē. Gingulis. Matemātikas skolotāju profesija: vēsture un mūsdienas //Pedagoģija:

teorija un prakse II. Rakst krājums. 2. Daļa. Liepāja. LiePa, 2003. 137.- 142. lpp.

Ē. Gingulis. Kā veicināt skolēnu mācību motivācijas līmeņa un vispārējo intelektuālo

spēju attīstību // Matemātika un skolēnu spēju attīstība. Zinātniski praktiskas

konferences rakstu krājums.-Liepāja: LiePa, 2003. 61.- 74. lpp.

Ē. Gingulis. Motivation of 7-9 Grade Pupils for Learning their Abilities and Progress in

Learning Mathematics // Teaching Mathematics: Retrospective and Perspective. 23.-

24. May 2003. Tallinn.// Tallinna Pedagoogikaulikool.13.p.

Ē. Ģingulis, B. Bērztīse. Loģikas kurss skolotāju sagatavošanā un matemātikas

skolotāju tālāk izglītošanā.// Teacher Education in 21. Sentury: Chancing and

Perspectives. International Scientific Conference. Šiauliai University, Lithuania. 2002.

163.- 167. p.

Studentu iesaistīšanās zinātniski pētnieciskajā darbā ir pamats studiju uzsākšanai

matemātikas didaktikas maģistrantūrā.

2003. gadā profesors J. Rimšāns ir uzsācis aktīvu darbu, gatavojot studentus iestājai

matemātikas maģistrantūrā Latvijas universitātē. 2003. gadā rudenī LU matemātikas

maģistrantūrā plāno iestāties 2003. g. programmas absolvente D. Gulbe.

3.4. Studiju tehnoloģija

Studiju programmas realizācijā programmas studenti izmanto Matemātikas un informātikas

katedras materiāli tehnisko bāzi- datortehniku, video/datu projektorus, kā arī grafiskos

projektorus un kopēšanas tehniku.

6

4. Vērtēšanas sistēma (sistēmas apraksts izvēles pamatojums un analīze)

Studentu zināšanu vērtēšanas sistēma ir vairākkārtīgi diskutēta ar studentiem un apspriesta

katedras sēdēs (protokols Nr 3,12.12. 02.). Vērtēšanas sistēma ietver:

studentu mājas/ patstāvīgā darba kontroli un vērtējumu;

studentu aktivitāti un zināšanas semināros;

kontroldarbu izpildi;

kursa eksāmenu un kursa darbu vērtējumu;

bakalaura eksāmenu un bakalaura darba vērtējumu.

Zināšanu kvalitātes galīgai novērtēšanai tiek praktizētas tradicionālās zināšanu pārbaudes

formas- ieskaites un eksāmeni, kuros atsevišķo priekšmetu docētāji ņem vērā studentu

semestra sniegumu. Pārbaudījumi notiek gan rakstiski, gan mutiski, gan arī kombinētā

veidā, kad studenti precizē un padziļināti izklāsta rakstiskā formā sniegtās atbildes.

Eksāmenu jautājumu saturs atspoguļo kursa un programmas mērķus, matemātisko

kompetenču attīstību, kas ietver noteikta apjoma teorētisko zināšanu aprobāciju un

praktisko iemaņu apguvi atsevišķā kursā un kursu pēctecībā. Vērtēšana notiek 10 punktu

sistēmā. Eksāmenu saturs un rezultāti tiek apspriesti Matemātikas un informātikas

katedras sēdēs, kurās tiek analizēti arī bakalaura pārbaudījumu komisijas priekšsēdētāja

ziņojumi. Pārskata periodā būtiski izmainījies matemātikas bakalaura eksāmena

pieņemšanas forma un saturs (katedras sēdes protokols Nr 6, 14.05.02.). Sākot ar 2001./

2002. studiju gadu bakalaura eksāmens matemātikā sastāv no divām daļām- vienu

jautājumu studenti izvelk 24 stundas pirms eksāmena un gatavo mājās, otru- eksāmena

dienā.

Atsevišķos studiju kursos, piemēram, Varbūtību teorijā un matemātiskā statistikā ieviests

starpeksāmens, sadalot priekšmetu divās daļās - Varbūtību teorija un Matemātiskā

statistika.

Pašnovērtēšanas periodā izstrādāti un apstiprināti katedras sēdē (protokols Nr.3,12.12.01.)

matemātikas bakalaura darba vērtēšanas kritēriji un anketa bakalaura darba atbilstības tā

prasībām izvērtēšanai (8. pielikums)

5. Studenti

5.1. Studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā

Studiju kvalitātes nodrošināšanas procesā svarīga loma ir studentu līdzdalībai studiju

procesa pilnveidošanā. Galvenais sadarbības un informācijas ieguves veids ir diskusijas ar

studentiem, aptauju organizēšana un to rezultātu apspriešana katedras sēdēs.

7

5.2. Studentu aptaujas analīze

2003. gada februārī izdarītā studentu aptauja parādīja, ka studenti pozitīvi vērtē mācību

spēku darbu mācību līdzekļu sagatavošanā, kas ir devis iespēju samazināt lekciju skaitu un

palielināt semināru un praktisko darbu skaitu. Studenti arī izteica vēlēšanos palielināt

datorikas kursa apjomu, kā arī palielināt stundu skaitu svešvalodā un saskarsmes

psiholoģijā. Stundu skaits datorikā iespēju robežās tiek palielināts. Aptaujas anketu

rezultāti analizēti 2003. gada 14. aprīļa Matemātikas un informātikas katedras sēdē (sēdes

protokols Nm. 5. 14. 04. 03.).

2002./ 2003. gada noslēgumā ( 2003. gada jūnijs) programmas studentus uzaicināja atbildēt

uz 11 jautājumiem par studiju saturu un studiju darba organizāciju. Anketēšanas rezultāti

parādīja, ka:

studentus kopumā apmierina studiju saturs un darba organizācija;

nepietiekamas ir studentu svešvalodu zināšanas;

studenti nav pietiekami informēti par katedras darba organizāciju;

vēlams palielināt studentu darba slodzi. (anketas atrodas matemātikas un

informātikas katedrā).

5.3. Padomdošana studijās

Anketu rezultātu analīze un diskusijas ar studentiem arī parādīja, ka ir nepieciešams

palielināt studentu atbalsta institūcijas darbu: informācijas iegūšanas iespējas un tās

praktisku izmantošanu. 2003./ 2004. studiju gadam ir sagatavota informācija par LPA

kopumā, ts., par Matemātikas un informācijas katedru:

Informācija nākamajiem dienas studentiem. 2003. (prospekts);

Dabaszinātņu bakalaurs matemātikā- informācijas lapa;

Katedras mājas lapa http://www.cs.lpu.lv/;

Akadēmijas mājas lapa www.lieppa.lv.

Materiāli satur informāciju par studiju saturu, darba organizāciju, sociāliem jautājumiem

atpūtas un izklaides iespējām u.c.

Darba analīze parādīja, ka lielāka uzmanība ir jāpievērš absolventu atsauksmēm un darba

devēju vērtējumam, jo reālo studentu sagatavotību, viņu izglītības kvalitāti nosaka viņu

iespējas darba tirgū, kā arī gatavība un vēlēšanās turpināt izglītību. Tieši šim jautājumam

nākotnē ir jāpievērš lielāka vērība.

8

http://www.cs.lpu.lv/

6. Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais un administratīvais

personāls.

6.1. Akadēmiskā un administratīvā personāla skaits attiecībā pret studentu skaitu

2002./2003. studiju gadā studiju programmā studēja 35 students, programmā strādā 15

mācību spēki, 2 laboranti.

6.2. Personāla kvalifikācijas atbilstība studiju programmas mērķiem un uzdevumiem

Personāla kvalifikācija visumā atbilst studiju programmas mērķiem un uzdevumiem.

Programmā 17 mācību spēki, no kuriem divi (2) ir matemātikas zinātņu doktori (asociētais

profesors J. Rimšāns, docents K. Dobelis), četri (4) pedagoģijas zinātņu doktori (profesors

E. Ģingulis,, docente A. Vaivode, docents R. Veits, docents E. Būmeistars), divi (2)

pedagoģijas zinātņu maģistri ( lektore B. Bērztīse, lektors V. Sprūde), viena (1)

pedagoģijas zinātņu doktore un matemātikas zinātņu maģistre ( K. Ģingule); divi (2)

mācību spēki ( asistenti D. Barute, I. Znotiņa) mācās maģistrantūrā informātikas

didaktikas specialitātē, viens (1) (asistents K. Politers)- matemātikas didaktikas

specialitātē.

Programmā strādā pieaicinātais speciālists no Liepājas skaitļošanas centra inženieru

zinātņu maģistrs G. Lazdups, kurš docē kursu datortīklos (4.pielikums).

Pieci mācību spēki no Ģermāņu un romāņu valodu katedras, kuri nodrošina svešvalodu

mācīšanu programmas studentiem.

6.3. Pamatdarbā strādājošo personāla īpatsvars studiju programmas realizācijā

Kopumā programmu apkalpo 17 mācību spēki, no kuriem pamatdarbā strādā 11, tajā

skaitā, 55% zinātņu doktori.

Jāatzīmē, ka visi programmā strādājošie mācību spēki nodrošina arī pārējo Matemātikas un

informātikas katedras studiju programmu darbu (6 studiju programmas), kā arī apkalpo

visas akadēmijas studiju programmu disciplīnas matemātikā un datorikā.

6.4. Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs: projekta vadīšana vai piedalīšanās

pētnieciskajos projektos, publikācijas, ekspertu darbs

Studiju programmu dinamiku nodrošina docētāju zinātniskās aktivitātes, kā arī

iesaistīšanās dažāda rakstura un mēroga projektos:

Docente K. Ģingule sagatavojusi mācību līdzekli individuālajos mājas darbos

diskrētajā matemātikā;

Lektore A. Kukuka izveidojusi jaunas apmācības- kontroles programmas analītiskajā

ģeometrijā.

9

Mācību spēki E. Ģingulis, A. Vaivode, A. Kukuka, V. Kārkliņa, I. Znotiņa, D. Barute,

Dz. Tomsons, K. Dobelis ar referātiem piedalījušies dažādās konferencēs gan par

matemātikas un informātikas didaktikas jautājumiem, gan arī par vispārīgiem izglītības

jautājumiem (8. Pielikums).

Matemātikas doktors, asociētais profesors J. Rimšāns vairākkārtīgi uzstājies

konferencēs par tēmu “Monotonas diferenču shēmas adekvācija difūzijas

vienādojumos”.

Asociētais profesors J.Rimšāns no š. g. 7. aprīļa līdz 7. jūlijam stažējās Skotijā

Edinburgas universitāte, Matemātikas un Statistikas departamentā un 1. augusta līdz 1.

oktobrim Dānijā, Dienviddānijas universitātē (University of Southern Denmark,

Faculty of Science and Engineering), Zinātnes un Inženierijas fakultātē.

6.5. Personāla atlases, atjaunošanas, kvalifikācijas celšanas un attīstības politika

Katedras Dabaszinātņu bakalaura matemātikas studiju programmas nodrošināšanā un

tālākā pilnveidošanā tuvākā nākotnē acīmredzot aktuāls būs paaudžu maiņas jautājums.

Problēma ir jauno mācībspēku piesaistīšana matemātikas teorētiskajās disciplīnās, jo

neviens no katedras jaunajiem mācībspēkiem neturpina izglītību maģistrantūrā un

doktorantūrā matemātikas disciplīnās. Šo problēmu katedrai nekavējoties jāsāk risināt.

7. Finansējuma avoti, materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums

7.1. Infrastruktūras nodrošinājums uz vienu studentu

Dabaszinātņu bakalaura matemātikā studiju programmu finansē valsts. Pamatojoties uz

studiju programmu izmaksu aprēķinu metodiku viena studenta izmaksa gadā ir Ls 822,75.

Programmas infrastruktūru nodrošina Dabas un sociālo zinātņu nodaļa, kuras sastāvā

ietilpst Matemātikas un informātikas katedra, kura uz 1.09. 02. apkalpo 266 studentus,

piecas datorklases un fizikas laboratorija un Katedras un Akadēmijas bibliotēka.

Visi studenti, kuriem ir nepieciešami, ir nodrošināti ar kopmītnēm.

7.2. Materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums, tā atbilstība studiju

programmas mērķiem un uzdevumiem

Studiju programmas materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums atbilst studiju

programmas mērķiem un uzdevumiem. Katedrā ir piecas datoru klases, katra no tām ir

aprīkota ar 10-20 IBM PC tipa datoriem, tās rīcībā ir trīs video/ datu projektori un trīs

grafiskie projektori, kuri tiek intensīvi izmantoti gan datoru klasēs, gan arī citās auditorijās

lekciju un semināru materiālu demonstrēšanai; katedras mācību spēkiem ir labas iespējas

mācību materiālu kopēšanai. Bez jau minētā tehniskā nodrošinājuma programmas mācību

spēki un studenti izmanto Mācību tehnisko līdzekļu laboratorijas un Akadēmijas

10

tipogrāfijas pakalpojumus. Datoru klašu noslogojums tiek plānots tā, lai nodrošinātu

studentiem pieeju datoriem arī ārpus nodarbību laika. Patstāvīgam darbam studenti var arī

izmantot MTL laboratorijas datoru klases (2) un Akadēmijas bibliotēkas datorus. No visām

darba vietām pieejami ir INTERNETA pakalpojuni. LPA uztur vienu no Latvijas

akadēmiskā tīkla LATNET zariem (http://www.cs.lpu.lv)/. Šim nolūkam tiek īrēta izdalītā

telefona sakaru līnija Liepāja- Rīga, kas nodrošina datu apmaiņu ar ātrumu 2Mbt/s.

Esošās datortehnikas apkalpošanu un uzraudzību veic kvalificēts personāls 5 cilvēku

sastāvā, kuri ir vairākkārt papildinājuši savas zināšanas speciālos kursos.

7.3. Mācību resursi

Akadēmijas bibliotēkā kopā ar katedras bibliotēku ir pietiekami resursi studiju programmas

nodrošināšanai.

Tuvākā nākotnē jādomā par bibliotēkas resursu papildināšanu ar jaunāko literatūru

svešvalodā, lai nodrošinātu programmas studentiem vismaz dažos eksemplāros jaunāko

literatūru atsevišķās matemātikas disciplīnās.

Pašnovērtēšanas periodā ir modernizēts fizikas kabinets, kurā ir uzstādīti 10 IBM PC tipa

datori un iegādāta aparatūra fizikas demonstrējumu modernizēšanai.

7.4. Finansiālo pētījumu projektu skaits un finansējuma apjoms (piedalīšanās

ERASMUS un citās Eiropas apmaiņas programmās)

Pašnovērtējuma periodā programmas mācību spēki piedalījušies vairākos starptautiski

finansētos projektos:

Asociētais profesors J. Rimšāns - “Skaitliskas elektrokinētiskas metodes”;

Katedras vadītājs Dz Tomsons “ Virtuāla laboratorija multimēdiju CD studiju

materiālu radīšanai Internetā.

8. Ārējie sakari

8.1. Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām mūsu valstī un ārvalstīs

Katedras studiju programma Dabaszinātņu bakalaurs matemātikā ir salīdzināta un izvērtēta

ar Latvijas universitātes un vairākām Rietumeiropas universitāšu līdzīgām studiju

programmām. LPA piedāvātā programmas A daļa būtiski neatšķiras no pārskatīto

programmu A daļām. Atšķirības konstatējamas programmas B daļā, kas saistītas ar tās

specializāciju uz skolas matemātikas padziļinātu apguvi.

Rietumanglijas universitātes (Bristole, Lielbritānija) (University of the West of England)

matemātikas bakalaura programmas pamatdaļā iekļauti vairāki līdzīga satura kursi LPA

katedras piedāvātai programmai: matemātiskā analīze, diskrētā matemātika,

11

programmēšana, matemātiskā statistika, skaitliskās metodes u.c. Šajā studiju programmā,

piemēram, atvēlēts lielāks apjoms statistikas kursiem.. Bez tam tiek piedāvāts plašāks

specializācijas klāsts, piemēram, “Matemātika un finanses”, “Matemātika un izglītība”,

“Matemātika un socioloģija” u.c.

Arī Ģentes universitātē Beļģijā (Unifersity of Gent) matemātikas bakalaura programmu

kodolu veido līdzīga satura un apjoma kursi, piemēram, matemātiskā analīze, lineārā

algebra un analītiskā ģeometrija, diferenciālģeometrija, vispārīgā fizika,, programmēšana,

skaitliskās metodes, statistika, projektīvā ģeometrija, loģika u.c. Vienlaikus beļgu

universitātes programmā lielāks apjoms atvēlēts fizikas un astronomijas kursiem. Ceturtajā

studiju gadā tiek piedāvāta plašāka matemātikas padziļināto kursu izvēle nekā LPA.

8.2. Mācību spēku mobilitāte (studiju darbs, pētnieciskais darbs, u.c.)

Sadarbības ietvaros atsevišķos lekciju kursos tiek uzaicināti vieslektori atsevišķo kursu vai

to daļu nolasīšanai: Latvijas universitāte: asociētais profesors K. Šteiners, profesors V.

Deņisovs, profesors A. Beļskis, prof. J. Borzovs, asoc. profesors. J.Žagars, dr. math.

K.Bērziņš, asoc. prof. A. Grīnfelds, asoc. prof. A. Kapenieks.

8.3. Studentu mobilitāte

Atskaites periodā nav izdevies noorganizēt studentu mobilitāti Dabaszinātņu bakalaura

matemātikā studiju programmā. 2002./2003.studiju gadā jāmeklē iespējas studentu

moblitātes organizēšanai gan Latvijas gan ārzemju universitāšu līdzīgās studiju

programmās. Domājams, ka tas varētu arī perspektīvā veicināt jaunu mācībspēku

piesaistīšanu studiju programmai.

8.4. Ārzemju studentu skaits studiju programmā

9. Sadarbība ar valsts, pašvaldību un nevalstiskām struktūrām studiju programmas

realizācijā.

Attīstoties Matemātikas un informātikas katedras lietišķajai sadarbībai ar citām

augstskolām, IT kompānijām un pašvaldību iestādēm katedras docētāji ir iesaistījušies

dažādos projektos un piedalījušies konferencēs gan Latvijā, gan arī ārzemēs. Piemēram,

2003. gadā katedras docētāji iesaistījās LPA un RTU Tālmācību studiju centra

kopējā projektā “Virtuālo studiju materiālu izstrāde”. Projektu finansēja Latvijas

Zinātņu padome.

Katedras vadītājs Dz. Tomsons, mācību spēki A.Kukuka, I. Znotiņa ir iesaistījušies

vairākos projektos par e-apmācību un i-sabiedrību mācību

12

10. Secinājumi

1. Izvērtējot Dabaszinātņu bakalaura matemātikā studiju programmu, darba grupa

secināja:

katedrai ir visi nepieciešamie priekšnosacījumi Dabaszinātņu bakalaura

matemātikā studiju programmas realizācijai;

Akadēmijai ir laba materiāli tehniskā bāze minētās programmas realizācijai;

Akadēmijas bibliotēkas un katedras bibliotēka resursi ir pietiekami

programmas nodrošināšanai;

izveidoti labi kontakti ar Latvijas un Rietumeiropas augstskolām.

2. Pašnovērtējumā konstatētie trūkumi un problēmas Dabaszinātņu bakalaura matemātikā

studiju programmas realizācijā:

nepietiekams zinātniski pētnieciskais darbs matemātisko zinātņu sfērā un tā

integrācija studiju procesā;

nepietiekams darbs personāla atlases, atjaunošanas un kvalifikācijas celšanas

jautājumos;

lielāka uzmanība jāpievērš bibliotēkas resursu papildināšanai ar jaunāko

literatūru matemātikas disciplīnās svešvalodās.

nepietiekamas ir studentiem piedāvātās izvēles iespējas;

lielāka uzmanība jāpievērš studiju programmas reklamēšanai sabiedrībā;

studentus vairāk jāiesaista katedras darba organizācijā;

jāpalielina studentu patstāvīgā darba apjoms, tādējādi optimizējot studentu

noslodzi.

13

Augstākās akadēmiskās izglītības studiju programma

Dabaszinātņu bakalaurs matemātikā (kods 44461) Pašnovērtējuma ziņojums par 2001./2002.studiju gadu

Apstiprināts Senāta sēdē - 23.09.2002. ;protokola Nr. ...........

Programmas direktors: Kārlis Dobelis, matemātikas doktors, Matemātikas un informātikas katedras docents;

1

1. Studiju programmas mērķi un uzdevumiDabaszinātņu bakalaura matemātikā studiju programmas mērķis atbilst LPA Satversmē formulētajai misijai un mērķiem- dot iespēju studentiem iegūt akadēmisko izglītību matemātikā, nodarboties ar akadēmiskajiem un lietišķajiem pētījumiem matemātikas zinātnē un nodrošināt iespēju darboties matemātiskās izglītības jomā mūsdienu sabiedrības dinamiskās attīstības apstākļos. Studiju programmas pamatuzdevumi:

nodrošināt studentiem apstākļus un iespējas iegūt akadēmisko izglītību; sniegt zinātniski pamatotu izpratni par matemātiku un tās attīstību.

2. Studiju programmas organizācija

Studiju programma tiek realizēta Dabas un sociālo zinātņu nodaļas Matemātikas un informātikas katedrā. Studiju programmas realizācija notiek saskaņā ar valsts likumiem, normatīvajiem aktiem un LPA izstrādāto nolikumu par studijām un to reglamentējošiem dokumentiem atbilstoši nodaļas studiju plāniem. Studiju programmas vēsture sākusies 1952. gadā un no sākotnēji piešķirtās kvalifikācijas “ Septiņgadīgās skolas skolotājs” programma attīstījusies līdz Dabaszinātņu bakalaura matemātikā grāda programmai (2. pielikums). Dabaszinātņu bakalaura matemātikā studiju programma satur 3 daļas (1. pielikums). A daļa- obligātie dabaszinātņu bakalaura matemātikā standarta kursi, kas veido 59% no programmas kopapjoma, jeb 94 kredītpunkti (KRP). B daļa- obligātie kursi, kas paredzēti studentu padziļinātai akadēmiskai izglītošanai. Bez obligātajiem kursiem šajā daļā katram studentam jāizvēlas padziļinātai apguvei vai nu informātikas (10 KRP), vai arī tehniskā grafika (9 KRP). B daļas kursu kopējais apjoms – 61 KRP jeb 38 % no kopējā programmas apjoma. C daļa- brīvās izvēles kursi ārpus apakšnozares atbilstoši studentu interesēm. Izvēles apjoms- 5 KRP. Bakalaura grāda ieguvei nepieciešams sekmīgi apgūt studiju programmu, aizstāvēt kursa un bakalaura darbus un nokārtot bakalaura eksāmenu matemātikā.

2.1. Studiju programmas satura un struktūras izmaiņas pašnovērtējuma periodāPašnovērtējuma periodā 2001./ 2002. st. gadā programmā ir notikušas vairākas saturiskas un strukturālas izmaiņas. Piedāvāti un realizēti sekojoši studiju kursi: B daļā studentu izvēlei iekļauts kursu bloks” Matemātika un datori”, kurā ir vairāki datorzinātņu kursi:

“Algoritmi un datu struktūra”; “Datu bāzu pārvaldības sistēmas”; “Datoru uzbūve”,

kā arī jau agrāk piedāvātie kursi ”Informātika izglītībā” un “Datorikas papild kurss”

2.2. Obligāto un izvēles kursu un praktisko darbu īpatsvarsPalielinājies studentu patstāvīgā darba īpatsvars, samazinoties lekciju skaitam un palielinoties praktisko darbu un semināru skaitam. Nedaudz samazinājusies (par 2

2

stundām nedēļā) studentu auditorijas vidējā noslodze. 2001./ 2002. studiju gadā tā ir 22 stundas nedēļā. Nepietiekamas ir studentiem piedāvātās izvēles iespējas: 2 - 3 kursi.

3. Studiju programmas praktiskā realizācija

3.1. Studiju metodes, to izvēles pamatojumsStudiju programma tiek realizēta ar tradicionālām studiju formām- lekcijām, semināriem, praktiskiem darbiem, laboratorijas darbiem. Mācību spēki ikdienas darbā izmanto dažādas darba formas: grupu darbu, projektu izstrādi, problēmbalstītus seminārus utt. Katra kursa realizācija paredz zināšanu, prasmju un iemaņu integrēšanu kursu savstarpēju saistību studentu kursa un bakalaura darbu izstrādē. Mācībspēku individuālā darba plānošana ir reglamentēta ar formu F5.2., kura ir apstiprināta akadēmijas Mācību padomes sēdē 09. 04. 2001., protokols Nr. 8 (7. pielikums). Šī forma tiek izpildīta akadēmiskā gada sākumā un tajā ir paredzētas mācību spēka darba formas, patstāvīgais darbs un to izpildes termiņi docējamā kursā, kā arī ieteicamais literatūras saraksts. Studiju programmā galvenokārt izmantojamie patstāvīgā darba veidi:

praktiskie un laboratorijas darbi, kurus studenti noteiktos termiņos iesniedz docētājam;


referāti, kurus izlases veidā aizstāv auditorijā; esejas par atsevišķiem patstāvīgi apgūtiem tematiem.

Darba formas un metodes mācību spēki izvēlas sadarbībā ar studentiem, ievērojot pieejamās grāmatas, mācību līdzekļus un temata sarežģītības pakāpi.

3.2. Akadēmiskā personāla pētnieciskās darbības integrācija studiju procesāPētniecisko prasmju vajadzība un nozīme strauji pieaug visās dzīves sfērās, jo pieaug to nozaru skaits, kurās par pētījuma priekšmetu kļūst pats darba process. Pakāpeniski paša jēdziena “pētniecība” izpratne kļūst demokrātiskāka un vairs nesaistās tikai ar akadēmisko jomu, bet gan arvien vairāk akcenti tiek pārnesti no teorijas uz praksi, uz teorētisko atziņu praktisko pielietojumu. Pašnovērtējuma periodā saistībā ar Dabaszinātņu bakalaura matemātikā studiju programmu vērojama pētnieciskā procesa saistība ne tik daudz ar jaunu zināšanu radīšanu, bet gan ar iegūto zināšanu praktisko pielietošanu. Programmas mācību spēku zinātniskā darbība pamatā realizējas trijos virzienos:

augstskolas un skolas matemātikas didaktikā, kuru galvenokārt pārstāv asociētais profesors E.Ģingulis, docentes A.Vaivode, V.Kārkliņa, E.Būmeistars, lektore B.Bērztīse u.c.;

matemātikas zinātnē, kurā atzīmējami asociētā profesora J.Rimšāna darbi: Skaitlisko metožu izstrāde paraboliska un eliptiska tipa nelineāriem (semilineāriem) diferenciālvienādojumiem; Skaitliskas hidrodinamikas algoritma izstrāde datoriem ar paralēlo arhitektūru; Hidrodinamisko procesu matemātiskā modelēšana vidēs ar strauji mainīgajiem koeficientiem un fāžu pārejām pusvadītāju un cietvielu plazmās, šķidrumos un gāzēs;

zinātniskie pētījumi, kas saistīti ar datoru izmantošanu mācību procesā, apmācības programmatūras izstrādi, imitācijas modelēšanas programmatūras izstrādi un

3

pielietojumiem, kā arī dinamisko sistēmu modelēšanu. Pētījumus šajā virzienā veic un vada Matemātikas un informātikas katedras vadītājs Dz.Tomsons.

Studiju programmas mācību spēki docents R.Veits un docents K.Dobelis veic pētījumus vadības teorijā, konkrēti jautājumos, kas saistīti ar izglītības kvalitāti un tās nodrošināšanu.Akadēmiskā personāla pētnieciskās darbības integrācija studiju procesā galvenokārt realizējas jaunos mācību līdzekļos, kursa un bakalaura darbos, studentu zinātniskā darba vadīšanā, semināros un studentu zinātniskajās konferencēs, kā arī maģistrantu darbu vadīšanā matemātikas didaktikā. Pašnovērtējuma periodā ir sagatavoti un iespiesti sekojoši mācību līdzekļi studiju programmas satura nodrošināšanai:

E.Ģingulis. Plaknes telpas transformācija/ Mācību līdzeklis- Liepāja, 2001.-70 lpp.

Dz.Tomsons, I.Znotiņa. Programmēšanas elementi lietišķās informātikas kursā. Interneta adrese www. latste. lv

D.Tomsone, D.Tamuža. Pārskats par testeru veidiem un izmantošanu mācību procesā. Interneta adrese www. latste. lv .

3.3. Studentu iesaistīšana pētnieciskajā darbāKatru gadu pavasarī notiek studentu zinātniskās konferences. 2002. gada aprīlī studentu zinātniskajā konferencē piedalījās pieci programmas studenti: I.Juhņēviča, darba temats- “Simetrija algebrā”, zinātniskais vadītājs asociētais profesors E.Ģingulis, L.Ozolniece, darba temats- “Trīsstūra bisektrise”, zinātniskais vadītājs asociētais profesors E.Ģingulis, I.Āboliņa, darba temats“ Pieskaru noteikšanas dažādi paņēmieni”, zinātniskais vadītājs lektors Mg.paed. V.Sprūde, I.Viļumsone, darba temats-“Daudzskaldņu šķēlumi ar plakni”, zinātniskā vadītāja docente Dz.Krūče, J.Hoijers, darba temats- “Integrāļa jēdziena apguve, izmantojot datorprogrammu DERIVE”, zinātniskais vadītājs docents T.Romanovskis. Visi programmas studenti īpašā kursā “Studentu zinātniskā darba pamati” (SZP) apgūst zinātniski pētnieciskā darba pamatus. Kursa ietvaros notiek individuālais darbs mācību spēku vadībā atsevišķās zinātņu nozarēs. Studentu iesaistīšanās zinātniski pētnieciskajā darbā bieži ir pamats studiju uzsākšanai matemātikas didaktikas maģistrantūrā. 2002.gadā studijas minētajā maģistrantūrā uzsāka četras 2001./02. studiju gada absolventes: I.Runča, L.Ozolniece, G.Grīnvalde, I.Āboliņa.

3.4. Studiju tehnoloģijaStudiju programmas realizācijā programmas studenti izmanto Matemātikas un informātikas katedras materiāli tehnisko bāzi- datortehniku, video/datu projektorus, kā arī grafiskos projektorus un kopēšanas tehniku.

4. Vērtēšanas sistēma (sistēmas apraksts izvēles pamatojums un analīze)Studentu zināšanu vērtēšanas sistēma ir vairākkārtīgi diskutēta ar studentiem un apspriesta katedras sēdēs (protokols Nr. 3, 12.12.02.). Vērtēšanas sistēma ietver:

studentu mājās patstāvīgā darba kontroli un vērtējumu; studentu aktivitāti un zināšanas semināros; kontroldarbu izpildi;

4

kursa eksāmenu un kursa darbu vērtējumu; bakalaura eksāmenu un bakalaura darba vērtējumu.

Zināšanu kvalitātes galīgai novērtēšanai tiek praktizētas tradicionālās zināšanu pārbaudes formas- ieskaites un eksāmeni, kuros atsevišķo priekšmetu docētāji ņem vērā studentu semestra sniegumu. Pārbaudījumi notiek gan rakstiski, gan mutiski, gan arī kombinētā veidā, kad studenti precizē un padziļināti izklāsta rakstiskā formā sniegtās atbildes. Eksāmenu jautājumu saturs atspoguļo kursa un programmas mērķus, matemātisko kompetenču attīstību, kas ietver noteikta apjoma teorētisko zināšanu aprobāciju un praktisko iemaņu apguvi atsevišķā kursā un kursu pēctecībā. Vērtēšana notiek 10 punktu sistēmā. Eksāmenu saturs un rezultāti tiek apspriesti Matemātikas un informātikas katedras sēdēs, kurās tiek analizēti arī bakalaura pārbaudījumu komisijas priekšsēdētāja ziņojumi. Pārskata periodā būtiski izmainījusies matemātikas bakalaura eksāmena pieņemšanas forma un saturs (katedras sēdes protokols Nr. 6, 14.05.02.). Sākot ar 2001./ 2002. studiju gadu, bakalaura eksāmens matemātikā sastāv no divām daļām - vienu jautājumu studenti izvelk 24 stundas pirms eksāmena un gatavo mājās, otru - eksāmena dienā.Atsevišķos studiju kursos, piemēram, Varbūtību teorijā un matemātiskā statistikā ieviests starpeksāmens, sadalot priekšmetu divās daļās- Varbūtību teorija un Matemātiskā statistika. Pašnovērtēšanas periodā izstrādāti un apstiprināti katedras sēdē (protokols Nr.3,12.12.01.) matemātikas bakalaura darba vērtēšanas kritēriji un anketa bakalaura darba atbilstības tā prasībām izvērtēšanai (8. pielikums).

5. Studenti

5.1. Studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanāStudiju kvalitātes nodrošināšanas procesā svarīga loma ir studentu līdzdalībai studiju procesa pilnveidošanā. Galvenais sadarbības un informācijas ieguves veids ir diskusijas ar studentiem, aptauju organizēšana un to rezultātu apspriešana katedras sēdēs.

5.2. Studentu aptaujas analīze2001./ 2002. studiju gadā izdarītā studentu aptauja parādīja, ka studenti pozitīvi vērtē mācību spēku darbu mācību līdzekļu sagatavošanā, kas ir devis iespēju samazināt lekciju skaitu un palielināt semināru un praktisko darbu skaitu. Studenti arī izteica vēlēšanos palielināt datorikas kursa apjomu, kā arī palielināt stundu skaitu svešvalodā un saskarsmes psiholoģijā. Stundu skaits datorikā iespēju robežās tiek palielināts (anketas atrodas matemātikas un informātikas katedrā).

5.3. Padomdošana studijāsAnketu rezultātu analīze un diskusijas ar studentiem arī parādīja, ka ir nepieciešams palielināt studentu atbalsta institūcijas darbu: informācijas iegūšanas iespējas un tās praktisku izmantošanu (uzsākot jauno studiju gadu Akadēmija jauniem studentiem bija sagatavojusi un katram izdalīja informatīvus materiālus: Mana Akadēmija un Studenta ceļvedis 2002./ 2003. studiju gadam) (9.pielikums), studiju un sociālā kredīta iegūšanas iespējas un noteikumi utt.

5

Darba analīze parādīja, ka lielāka uzmanība ir jāpievērš absolventu atsauksmēm un darba devēju vērtējumam, jo reālo studentu sagatavotību, viņu izglītības kvalitāti nosaka viņu iespējas darba tirgū, kā arī gatavība un vēlēšanās turpināt izglītību. Tieši šim jautājumam nākotnē ir jāpievērš lielāka vērība.

6. Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais un administratīvais personāls.

6.1. Akadēmiskā un administratīvā personāla skaits attiecībā pret studentu skaituSākot 2002./ 2003. studiju gadu, studiju programmā studē 41 students, programmā strādā 15 mācību spēki, 1 laborants.

6.2. Personāla kvalifikācijas atbilstība studiju programmas mērķiem un uzdevumiemPersonāla kvalifikācija visumā atbilst studiju programmas mērķiem un uzdevumiem. Programmā 18 mācību spēki, no kuriem divi (2) ir matemātikas zinātņu doktori (asociētais profesors J.Rimšāns, docents K.Dobelis), četri (4) pedagoģijas zinātņu doktori (asociētais profesors E.Ģingulis, docente A.Vaivode, docents R.Veits, docents Ē.Būmeisters), divi (2) pedagoģijas zinātņu maģistri (lektore B.Bērztīse, lektors V.Sprūde), viena (1) pedagoģijas zinātņu doktore un matemātikas zinātņu maģistre (K.Ģingule); divi (2) mācību spēki (asistenti D.Barute, I.Znotiņa) mācās izglītības zinātņu maģistrantūrā informātikas didaktikas specialitātē, viens (1) (asistents K.Politers)- matemātikas didaktikas specialitātē. Programmā strādā pieaicinātais speciālists no Liepājas Skaitļošanas centra inženieru zinātņu maģistrs G.Lazdups, kurš docē kursu datortīklos (4.pielikums). Pieci mācību spēki no Ģermāņu un romāņu valodu katedras, kuri nodrošina svešvalodu mācīšanu programmas studentiem.

6.3. Pamatdarbā strādājošo personāla īpatsvars studiju programmas realizācijāKopumā programmu apkalpo 17 mācību spēki, no kuriem pamatdarbā strādā 11, tajā skaitā 55 % zinātņu doktori. Jāatzīmē, ka visi programmā strādājošie mācību spēki nodrošina arī pārējo Matemātikas un informātikas katedras studiju programmu darbu (6 studiju programmas), kā arī apkalpo visas akadēmijas studiju programmu disciplīnas matemātikā un datorikā.

6.4. Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs: projekta vadīšana vai piedalīšanās pētnieciskajos projektos, publikācijas, ekspertu darbsStudiju programmu dinamiku nodrošina docētāju zinātniskās aktivitātes, kā arī iesaistīšanās dažāda rakstura un mēroga projektos: Doc. Dz.Krūče, lektors G.Būmanis izstrādāja datorprogrammas pamatskolas matemātikas mācīšanai, Izglītības un Zinātnes ministrijas līgumdarbs (IZM); Asociētais profesors E.Ģingulis Latvijas izglītības informatizācijas sistēmas ietvaros izstrādāja tēmu saistībā ar matemātikas mācīšanu pamatskolā, Latvijas zinātnes padome (LZP); Docente K.Ģingule sagatavojusi mācību līdzekli individuālajos mājas darbos diskrētajā matemātikā;

6

Lektore A.Kukuka izveidojusi jaunas apmācības - kontroles programmas analītiskajā ģeometrijā. Mācību spēki E.Ģingulis, A.Vaivode, A.Kukuka, V.Kārkliņa, I.Znotiņa, D. Barute, D.Tomsone, Dz.Tomsons, R.Veits, K.Dobelis ar referātiem piedalījušies dažādās konferencēs gan par matemātikas un informātikas didaktikas jautājumiem, gan arī par vispārīgiem izglītības jautājumiem (8. Pielikums). Matemātikas doktors, asociētais profesors J.Rimšāns vairākkārtīgi uzstājies konferencēs par tēmu “Monotonas diferenču shēmas adekvācija difūzijas vienādojumos”. Asociētais profesors J.Rimšāns no š.g. 7.aprīļa līdz 7.jūlijam stažējās Skotijā Edinburgas universitātē Matemātikas un Statistikas departamentā un no 1.augusta līdz 1.oktobrim Dānijā, Dienviddānijas universitātē (University of Southern Denmark, Faculty of Science and Engineering) Zinātnes un Inženierijas fakultātē.

6.5. Personāla atlases, atjaunošanas, kvalifikācijas celšanas un attīstības politikaKatedras dabaszinātņu bakalaura matemātikā studiju programmas nodrošināšanā un tālākā pilnveidošanā tuvākā nākotnē acīmredzot aktuāls būs paaudžu maiņas jautājums. Problēma ir jauno mācībspēku piesaistīšana matemātikas teorētiskajās disciplīnās, jo neviens no katedras jaunajiem mācībspēkiem neturpina izglītību maģistrantūrā un doktorantūrā matemātikas disciplīnās. Šo problēmu katedrai nekavējoties jāsāk risināt.

7. Finansējuma avoti, materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums

7.1. Infrastruktūras nodrošinājums uz vienu studentuDabaszinātņu bakalaura matemātikā studiju programmu finansē valsts. Pamatojoties uz studiju programmu izmaksu aprēķinu metodiku viena studenta izmaksa gadā ir Ls 822,75. Programmas infrastruktūru nodrošina Dabas un sociālo zinātņu nodaļa, kuras sastāvā ietilpst Matemātikas un informātikas katedra, kura uz 1.09. 02. apkalpo 266 studentus, piecas datorklases un fizikas laboratorija un Katedras un Akadēmijas bibliotēka. Visi studenti, kuriem ir nepieciešams, ir nodrošināti ar kopmītnēm.

7.2. Materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums, tā atbilstība studiju programmas mērķiem un uzdevumiem Studiju programmas materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums atbilst studiju programmas mērķiem un uzdevumiem. Katedrā ir piecas datoru klases, katra no tām ir aprīkota ar 10-20 IBM PC tipa datoriem, tās rīcībā ir trīs video/ datu projektori un trīs grafiskie projektori, kuri tiek intensīvi izmantoti gan datoru klasēs, gan arī citās auditorijās lekciju un semināru materiālu demonstrēšanai; katedras mācību spēkiem ir labas iespējas mācību materiālu kopēšanai. Bez jau minētā tehniskā nodrošinājuma programmas mācību spēki un studenti izmanto Mācību tehnisko līdzekļu laboratorijas un Akadēmijas tipogrāfijas pakalpojumus. Datoru klašu noslogojums tiek plānots tā, lai nodrošinātu studentiem pieeju datoriem arī ārpus nodarbību laika. Patstāvīgam darbam studenti var arī izmantot MTL laboratorijas datoru klases (2) un Akadēmijas bibliotēkas datorus. No visām darba vietām pieejami ir INTERNETA pakalpojumi. LPA uztur vienu no Latvijas akadēmiskā tīkla LATNET zariem (http://www.cs.lpu.lv)/. Šim nolūkam tiek

7

īrēta izdalītā telefona sakaru līnija Liepāja - Rīga, kas nodrošina datu apmaiņu ar ātrumu 2Mbt/s. Esošās datortehnikas apkalpošanu un uzraudzību veic kvalificēts personāls 5 cilvēku sastāvā, kuri ir vairākkārt papildinājuši savas zināšanas speciālos kursos.

7.3. Mācību resursiAkadēmijas bibliotēkā kopā ar katedras bibliotēku ir pietiekami resursi studiju programmas nodrošināšanai. Tuvākā nākotnē jādomā par bibliotēkas resursu papildināšanu ar jaunāko literatūru svešvalodā, lai nodrošinātu programmas studentiem vismaz dažos eksemplāros jaunāko literatūru atsevišķās matemātikas disciplīnās. Pašnovērtēšanas periodā ir modernizēts fizikas kabinets, kurā ir uzstādīti 10 IBM PC tipa datori un iegādāta aparatūra fizikas demonstrējumu modernizēšanai.

7.4. Finansiālo pētījumu projektu skaits un finansējuma apjoms (piedalīšanās ERASMUS un citās Eiropas apmaiņas programmās)Pašnovērtējuma periodā programmas mācību spēki piedalījušies vairākos starptautiski finansētos projektos: Asociētais profesors J.Rimšāns- “ Skaitliskas elektrokinētiskas metodes”; Katedras vadītājs Dz.Tomsons “ Virtuāla laboratorija multimēdiju CD studiju materiālu radīšanai Internetā.

8. Ārējie sakari

8.1. Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām mūsu valstī un ārvalstīsKatedras studiju programma Dabaszinātņu bakalaurs matemātikā ir salīdzināta un izvērtēta ar Latvijas Universitātes un vairākām Rietumeiropas universitāšu līdzīgām studiju programmām. LPA piedāvātā programmas A daļa būtiski neatšķiras no pārskatīto programmu A daļām. Atšķirības konstatējamas programmas B daļā, kas saistītas ar tās specializāciju uz skolas matemātikas padziļinātu apguvi. Rietumanglijas Universitātes (Bristole, Lielbritānija) (University of the West of England) matemātikas bakalaura programmas pamatdaļā iekļauti vairāki līdzīga satura kursi LPA katedras piedāvātai programmai: matemātiskā analīze, diskrētā matemātika, programmēšana, matemātiskā statistika, skaitliskās metodes u.c. Šajā studiju programmā, piemēram, atvēlēts lielāks apjoms statistikas kursiem. Bez tam tiek piedāvāts plašāks specializācijas klāsts, piemēram: “Matemātika un finanses”, “Matemātika un izglītība”, “Matemātika un socioloģija” u.c.Arī Ģentes Universitātē Beļģijā (Unifersity of Gent) matemātikas bakalaura programmu kodolu veido līdzīga satura un apjoma kursi, piemēram, matemātiskā analīze, lineārā algebra un analītiskā ģeometrija, diferenciālģeometrija, vispārīgā fizika, programmēšana, skaitliskās metodes, statistika, projektīvā ģeometrija, loģika u.c. Vienlaikus Beļgu Universitātes programmā lielāks apjoms atvēlēts fizikas un astronomijas kursiem. Ceturtajā studiju gadā tiek piedāvāta plašāka matemātikas padziļināto kursu izvēle nekā LPA.

8.2. Mācību spēku mobilitāte (studiju darbs, pētnieciskais darbs, u.c.)

8

Sadarbības ietvaros atsevišķos lekciju kursos tiek uzaicināti vieslektori atsevišķo kursu vai to daļu nolasīšanai: Latvijas Universitāte: asociētais profesors K.Šteiners, profesors A.Andžāns, profesors T.Romanovskis, Klaipēdas Universitātes asociētais profesors V.Deņisovs, profesors A.Beļskis. Hildeshaimas Universitāte (Vācija) profesors H. Asselmeijers, profesors R. Keks.

8.3. Studentu mobilitāteAtskaites periodā nav izdevies noorganizēt studentu mobilitāti dabaszinātņu bakalaura matemātikā studiju programmā. 2002./2003.studiju gadā jāmeklē iespējas studentu moblitātes organizēšanai gan Latvijas, gan ārzemju universitāšu līdzīgās studiju programmās. Domājams, ka tas varētu arī perspektīvā veicināt jaunu mācībspēku piesaistīšanu studiju programmai.

8.4. Ārzemju studentu skaits studiju programmā_____

9. Sadarbība ar valsts, pašvaldību un nevalstiskām struktūrām studiju programmas realizācijāAttīstoties Matemātikas un informātikas katedras lietišķajai sadarbībai ar citām augstskolām, IT kompānijām un pašvaldību iestādēm, katedras docētāji ir iesaistījušies dažādos projektos un piedalījušies konferencēs gan Latvijā, gan arī ārzemēs. Piemēram,

2002. gadā katedras docētāji un ceturtā kursa studenti iesaistījās LPA un RTU Tālmācību studiju centra kopējā projektā virtuālo studiju materiālu izstrāde. Projektu finansēja Latvijas Zinātņu padome.

2001. gada rudenī trešā un ceturtā kursa studenti Liepājas pašvaldības finansētā projekta e- Liepāja ietvaros veica datu plūsmas analīzi pašvaldības iestādēs (Dome, Izglītības pārvalde, pašvaldības policija, Bāriņtiesa u.c.)

10. Secinājumi1. Izvērtējot dabaszinātņu bakalaura matemātikā studiju programmu, darba grupa

secināja: 1.1. katedrai ir visi nepieciešamie priekšnosacījumi dabaszinātņu bakalaura

matemātikā studiju programmas realizācijai; 1.2. matemātikas bakalauri tuvākajā laikā būs nepieciešami gan valstī, gan reģionā, jo

vidusskolās trūkst matemātikas skolotāju un sakarā ar demogrāfisko situāciju valstī un skolotāju sociālo nodrošinājumu situācija tuvākajā laikā nemainīsies;

1.3. Akadēmijai ir laba materiāli tehniskā bāze minētās programmas realizācijai; 1.4. Akadēmijas bibliotēkas un katedras bibliotēka resursi ir pietiekami programmas

nodrošināšanai; 1.5. izveidoti labi kontakti ar Latvijas un Rietumeiropas augstskolām.

2. Pašnovērtējumā konstatētie trūkumi un problēmas dabaszinātņu bakalaura matemātikā studiju programmas realizācijā:

2.1. nepietiekams zinātniski pētnieciskais darbs matemātisko zinātņu sfērā un tā integrācija studiju procesā;

9

2.2. nepietiekams darbs personāla atlases, atjaunošanas un kvalifikācijas celšanas jautājumos;

lielāka uzmanība jāpievērš bibliotēkas resursu papildināšanai ar jaunāko literatūru matemātikas disciplīnās svešvalodās;

nepietiekamas ir studentiem piedāvātās izvēles iespējas; lielāka uzmanība jāpievērš studiju programmas reklamēšanai sabiedrībā.

Dabaszinātņu bakalaura matemātikāStudiju programmas saturs

Nr. p. k.

Kursa nosaukums Kursa apjoms (KRP)

Pārbaudes forma

Laiks (studiju

gads) OBLIGĀTĀ (A) DAĻA 1. Matemātiskā analīze 20 Eksāmens 1., 2., 3. 2. Lineārā algebra un analītiskā

ģeometrija 8 Ieskaite

Eksāmens 1.

3. Diskrētā matemātika 7 Ieskaite Eksāmens

1., 2.

4. Algebra 6 Ieskaite Eksāmens

1., 2.

5. Loģika 3 Eksāmens 1. 6. Ievads datorikā 6 Ieskaite

Eksāmens 1.

7. Ģeometrija 3 Eksāmens 2. 8. Lietišķā informātika 4 Ieskaite 2. 9. Diferenciālvienādojumi 4 Eksāmens 3. 10. Reālā mainīgā funkciju teorija un

funkcionālanalīzes elementi 4 Eksāmens 3.

11. Varbūtību teorija un matemātiskā statistika

6 Ieskaite Eksāmens

3.

12. Kompleksā mainīgā funkciju teorija 4 Eksāmens 4. 13. Skaitliskās metodes 5 Ieskaite

Eksāmens 4.

14. Kursa darbs 4 Ieskaite 3. 15. Bakalaura darbs 10 Ieskaite 4. Kopā: 94 OBLIGĀTĀS IZVĒLES (B) DAĻA 16. Elementārā matemātika 7 Ieskaite 1., 2., 3. 17. Svešvaloda 4 Ieskaite

Eksāmens 1.

18. Projektīvā ģeometrija 3 Ieskaite 2. 19. Skolas matemātikas kursa zinātniskie

pamati 10 Ieskaite

Eksāmens 2., 3., 4.

20. Informātika izglītībā 2 Eksāmens 2. 21. Filozofijas pamati 2 Eksāmens 2. 22. Ekonomikas pamati 2 Ieskaite 2. 23. Zinātniski pētnieciskais darbs 1 Ieskaite 2. 24. Programmēšana 3 Ieskaite 2. 25. Programmēšanas pamati 2 Ieskaite 2. 26. Vispārīgā fizika 11 Ieskaite

Eksāmens 3., 4.

27. Diferenciālģeometrija 3 Eksāmens 3.

10

28. Ģeometrijas pamati 3 Eksāmens 3. 29. Tehniskā grafika 9 Ieskaite

Eksāmens 3., 4.

30. Datorikas papildkursi 5 Ieskaite 3., 4. 31. Datoru tīkli 2 Eksāmens 3. 32. Matemātikas vēsture 1 Ieskaite 4. 33. Vispārīgā astronomija 3 Ieskaite 4. 34. Matemātiskie modeļi un optimizācija 2 Eksāmens 4. 35. Skolas fizikas kursa zinātniskie pamati 3 Ieskaite 4. Kopā: 78

BRĪVĀS IZVĒLES (C) DAĻA 36. Veselības izglītības pamati 2 Ieskaite 1. 37. Sports 1 Ieskaite 1. 38. Svešvaloda II 4 Ieskaite 2. Kopā: 9

11

Priekšlikumi studiju programmu attīstībai N. p. k.

Konstatētie trūkumi Priekšlikumi to novēršanai

Izpildes laiks


Izpildītāji

Izpildes apliecinājums/ novērtējums

1. Nav stingri definēta personāla kvalifikācijas celšanas un attīstības politika


2002.g. decembris

Dz. Tomsons K. Dobelis J. Rimšāns


Aptaujas ankešu izstrāde un izplatīšana (2 reizes studiju gadā)

2002.g. oktobris

E. Ģingulis Programmas docētāji



2002.g. novembris

A. Vaivode Bibliotēkas direktore


Ar aptauju - diskusiju palīdzību noskaidrot iespējamās studentu vēlmes.

2002.g. Dz Tomsons Programmas docētāji



2002./ 2003.st.g.


12