darbĪbas un attĪstĪbas stratĒĢija 2014. – 2019 · darbĪbas stratĒĢija 2014. –...

Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs”

DARBĪBAS STRATĒĢIJA 2014. – 2019.GADAM

Apstiprināts

ar Kuldīgas novada Domes

28.02.2013. sēdes lēmumu

(protokols Nr.3, p.16.)

Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras

„Kuldīgas novada muzejs”

DARBĪBAS UN ATTĪSTĪBAS

STRATĒĢIJA 2014. – 2019.GADAM



2

SATURS

NR. NOSAUKUMS LPP

Ievads 3

I ATTĪSTĪBAS DAĻA

1. Muzeja raksturojums, tā loma sabiedrībā 4

1.1. Muzeja darbības pilnvarojums 4

1.2. Muzeja misija 4

1.3. Muzeja darbības virzieni 4

1.4. Muzeja darbības mērķi un uzdevumi 4

2. Muzeja iekšējās un ārējās darbības vides analīze

2.1. Pārskats par iepriekšējā periodā sasniegtiem rezultātiem un rezultatīvie

rādītāji 6

2.2. Ārējās vides ietekmes raksturojums 11

2.3. Muzeja darbības spēju novērtējums 12

2.3.1. SVID analīze 14

2.4. Secinājumi 15

2.5. Muzeja prioritārie uzdevumi 2014. – 2019.gadam 15

II PROGRAMMU DAĻA

3. Vidējā termiņa stratēģiskais plāns 16

3.1. Darbības programma 16

3.2. Sagaidāmie darbības rezultāti 23

3.2.1. Kvantitatīvie rādītāji 23

3.2.2. Kvalitatīvie rādītāji 24

3.3. Programmas īstenošanai nepieciešamie cilvēkresursi 24

4. Pārraudzība un atskaitīšanās kārtība 24

5. Muzeja ilgtspēja 24

III PIELIKUMI

1. Krājuma darba politika 2014. – 2019.gadam 27

2. Pētnieciskā darba politika 2014. – 2019.gadam 36

3. Komunikācijas darba politika 2014. – 2019.gadam 43



3

IEVADS

Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzeja” darbības un attīstības

stratēģija 2014. – 2019. gadam ir vidēja termiņa plānošanas dokuments, kura mērķis ir noteikt

prioritāros virzienus muzeja attīstībai, nodrošināt muzeja profesionālu un ilgtspējīgu darbību

atbilstoši muzeja misijai, darbības mērķiem un uzdevumiem, kā arī veicināt muzeja

konkurētspēju kultūras un kultūrtūrisma tirgū.

Muzeja darbības un attīstības stratēģija raksturo muzeja būtību un lomu sabiedrībā (sniedz

informāciju par muzeja darbības pilnvarojumu, darbības virzieniem, mērķiem un plānošanas

perioda prioritātēm), iekšējās un ārējās vides iespējamo ietekmi uz muzeja mērķu

sasniegšanu. Tajā iekļauta kodolīga analīze ar secinājumiem, kas atklāj iestādes paredzamo

virzību turpmākajos 5 gados un palīdz noteikt reāli sasniedzamus nākamā perioda rezultātus,

par kuriem muzejam būs jāatskaitās. Muzeja darbības un attīstības stratēģija sniedz

informāciju par to, kādas apakšprogrammas atbilstoši muzeja darbības mērķiem, muzejs

īsteno, pildot savu misiju. Visas apakšprogrammas kopā veido muzeja darbības jeb stratēģijas

programmu.

Kuldīgas novada muzejam ir būtiska loma gan Kuldīgas novada kultūrvēsturiskā mantojuma

saglabāšanas procesā, gan Kuldīgas novada kultūrvides veidošanā un iedzīvotāju kultūras

vajadzību apmierināšanā, nodrošinot daudzveidīgus un kvalitatīvus kultūras pakalpojumus.

Muzeja stratēģisko uzdevumu realizācija saskan ar Kuldīgas pilsētas vēlmi sevi pozicionēt kā

savu vērtību apzinošos pilsētu, kura, izmantojot un attīstot savus vēsturiskos resursus,

piesaista attiecīgās nozares interesentus un veido sevi par tūrismam pievilcīgu un atraktīvu

kultūras mantojuma pilsētu. Tas pozitīvi ietekmēs pilsētas starptautisko atpazīstamību un tēla

veidošanu, stiprinās pilsētas iedzīvotāju izpratni par vērtībām, kurām līdzās tie dzīvo, veicinās

pilsētas ekonomisko izaugsmi.



4

I ATTĪSTĪBAS DAĻA

1. MUZEJA RAKSTUROJUMS, TĀ LOMA SABIEDRĪBĀ

1.1. MUZEJA DARBĪBAS PILNVAROJUMS

Kuldīgas novada pašvaldības aģentūra „Kuldīgas novada muzejs”, reģ. Nr. 90000035779, ir

Kuldīgas novada Domes pārraudzībā esoša, juridiski patstāvīga pašvaldības aģentūra, kas

izveidota saskaņā ar Publisko aģentūru likumu, lai īstenotu Domes funkcijas kultūras darba

organizācijā, tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanā, tautas jaunrades attīstībā un

kultūrpolitikas realizācijā. Aģentūra ir sabiedrībai pieejama izglītojoša un pētniecības

institūcija, kuras uzdevums ir atbilstoši muzeja darbības specifikai vākt, saglabāt un

popularizēt sabiedrībā dabas, materiālās un nemateriālās kultūras vērtības, kā arī sekmēt to

izmantošanu sabiedrības izglītošanai un attīstībai. Muzejs izvietots Valsts aizsargājamā

kultūras piemineklī Nr. 8544. Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada

muzejs” darbības pamats ir Kuldīgas novada Domes apstiprināts nolikums (27.08.2009.

Prot.Nr.7 p.8). Muzejs darbojas saskaņā ar Muzeju likumu, kurā noteiktas sabiedriskās

attiecības muzeju jomā, lai nodrošinātu muzeju darbību un sekmētu Latvijas kultūras

mantojuma saglabāšanu un muzeju attīstības iespējas. Kuldīgas novada muzejs, veiksmīgi

izejot akreditācijas procesu, ieguvis valsts atzīta muzeja statusu (akreditācijas apliecība Nr.

63A izsniegta no 2008.gada 2.aprīļa līdz 2013.gada 1.aprīlim)

1.2. MUZEJA MISIJA

Kuldīgas pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs” misija ir veicināt kuldīdznieku un

pilsētas viesu izpratni par Kuldīgas novada vēsturi no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām

pasaules vēstures kontekstā, izceļot pilsētvides unikalitāti ar tai raksturīgo senatnīgo,

romantisko gaisotni, kuru veidojuši kuldīdznieki.

1.3. MUZEJA DARBĪBAS VIRZIENI

1. Kuldīgas novada vēsturi raksturojoša muzeja krājuma veidošana un saglabāšana.

2. Kuldīgas novada vēstures pētīšana no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, par

pamatu izmantojot muzeja krājumu un citus vēstures avotus.

3. Muzeja krājuma un pētniecības darba rezultātu pieejamības nodrošināšana, veicinot

novada vēstures popularizēšanu.

4. Muzeja darbības nodrošināšana sadarbībā ar pašvaldību.

1.4. MUZEJA DARBĪBAS MĒRĶI UN UZDEVUMI

1. mērķis:

Veidot Kuldīgas novada muzeja profilam un misijai atbilstošu muzeja krājumu, veicinot

kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.

Uzdevumi:

1.1. Papildināt muzeja krājumu, balstoties uz izstrādāto krājuma politiku un

komplektēšanas pamatprincipiem;

1.2. Dokumentēt krājuma priekšmetus atbilstoši MK Noteikumiem par Nacionālo

muzeju krājumu un Noteikumiem par Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras „Kuldīgas

novada muzejs” krājumu;

1.3. Nodrošināt krājuma saglabāšanas apstākļus atbilstoši MK Noteikumiem par

Nacionālo muzeju krājumu.



5

2. mērķis:

Apzināt un pētīt Kuldīgas novada kultūrvēsturisko mantojumu un ar to saistītās materiālās un

nemateriālās liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. Izmantojot pētnieciskā darba

rezultātus, radīt sabiedrībai iespēju iepazīties ar kultūrvēsturisko mantojumu un veidot

izpratni par tā nozīmi sabiedrības attīstībā.

Uzdevumi:

2.1. Veikt muzeja krājuma kolekciju izpēti, lai ar muzeja rīcībā esošo priekšmetu

palīdzību veidotu un nodrošinātu apmeklētājiem zinātniski pamatotu interpretāciju par novada

vēsturi.

2.2. Pētīt Kuldīgas novada vēsturi no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām,

akcentējot novada lomu valsts kultūrvēsturisko notikumu kontekstā.

2.3. Apzināt, pētīt novada cilvēku devumu Kuldīgas novadam un Latvijai.

3.mērķis

Veicināt novada kultūrvēstures mantojuma popularizēšanu, nodrošinot Kuldīgas novada

muzeja krājuma un pētnieciskā darba rezultātu pieejamību sabiedrībai, izmantojot

daudzveidīgas muzeja komunikācijas formas.

Uzdevumi:

3.1. Veidot sabiedrības interesēm atbilstošas un novada unikalitāti raksturojošas

ekspozīcijas un izstādes

3.2. Popularizēt muzeja produktu, izmantojot dažādas mūsdienīgas mārketinga

metodes.

3.3. Ar muzeja pasākumiem un izglītojošām programmām veicināt sabiedrības izpratni

par Kuldīgas novada vēsturi un tās unikalitāti Latvijas un pasaules kultūrvēstures kontekstā

3.4. Sabiedrības viedokļa izpēte, apkopojums un analīze.

4.mērķis

Nodrošināt Kuldīgas novada muzeja pamatfunkciju kvalitatīvu īstenošanu

Uzdevumi:

4.1. Veidot un uzturēt stabilu muzeja materiāltehnisko bāzi.

4.2. Veikt pasākumus darbinieku resursu pilnveidošanai.

4.3. Nodrošināt finansējumu pamatfunkciju īstenošanai un stratēģisko plānu

realizācijai.

4.4. Turpināt kvalitatīvu sadarbību stratēģisko plānu īstenošanā ar pašvaldību un tās

institūcijām.



6

2. MUZEJA IEKŠĒJĀS UN ĀRĒJĀS DARBĪBAS VIDES ANALĪZE

2.1. PĀRSKATS PAR IEPRIEKŠĒJĀ PERIODĀ SASNIEGTIEM REZULTĀTIEM

UN REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI

Izstrādājot muzeja darbības programmu 2008.-2013.gadam, tika izvirzīti vairāki mērķi un

uzdevumi, kā arī iezīmētas prioritātes, kam pievēršama sevišķa uzmanība noteiktajā periodā.

Lai veiktu pilnvērtīgu iepriekšējā perioda sasniegto rezultātu un rezultatīvo rādītāju analīzi,

tika izmantoti šādi dokumenti:

Kuldīgas pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs” vidējā termiņa stratēģija

2008 – 2013.gadam;

Kuldīgas pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs” Krājuma politika 2008.-

2013.gadam;

Kuldīgas pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs” Pētnieciskā darba politika

2008.-2013.gadam;

Kuldīgas pašvaldības aģentūras „Kuldīgas novada muzejs” Komunikācijas darba

politika 2008.-2013.gadam;

Pārskati par Kuldīgas novada muzeja darbību (2008, 2009, 2010, 2011, 2012).

2.1.1. Sasniegtie rezultāti un rezultatīvie rādītāji Krājuma darbā

Pārskata periodā muzeja krājumā iekļauti 5554 jaunieguvumi. Krājuma papildinājuma

vislielākā daļa saņemta kā privātpersonu dāvinājumi. Pārskata periodā būtiski papildinājusies

muzeja arheoloģijas kolekcija. Kolekcijas papildināšanai labvēlīga bijusi vecpilsētas

infrastruktūras objektu izbūve, kuras laikā veikta arheoloģiskā uzraudzība. Nozīmīgs

papildinājums muzeja krājumam bija 2009.gada oktobrī saņemtais dāvinājums - kuršu ķoniņu

dzimtu lēņu grāmatas un tiesvedības dokumenti no 14. gadsimta.

Krājuma uzskaites un dokumentēšanas darbi veikti normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.

Sakarā muzeja krājuma izvietošanu jaunās telpās, pārskata periodā prioritārs bijis darbs pie

jaunas topogrāfijas sistēmas izveides un topogrāfijas atzīmju veikšana uzskaites kartītēs.

Nozīmīgs darbs ieguldīts muzeja priekšmetu ievadīšanā Nacionālajā Muzeju krājuma

kopkatalogā. Pārskata periodā kopaktalogā ievadītas 7761 vienības.



7

Būtiskākā izmaiņa krājuma darbā pārskata periodā saistīta ar krājuma saglabāšanas apstākļu

uzlabošanu. Krājuma vajadzībām pašvaldība piešķīrusi ēku Vakara ielā 6, kura dod iespēju

visas krājuma kolekcijas uzglabāt centralizēti. Līdz šim krājums glabājās 4 dažādās pilsētas

vietās. Jaunajā ēkā katra kolekciju grupa (atbilstoši materiālam un kolekcijas veidam)

izvietota atsevišķā telpā. Pārskata periodā lielākā daļa krātuvju telpas aprīkotas ar

elektroniskiem termohidrometriem. Lai nodrošinātu optimālu klimatu krātuvju telpās,

iegādāts klimata nodrošināšanas inventārs – gaisa mitrinātāji un mitruma savācēji. Uzlabojot

lielformāta papīra priekšmetu (grafikas, afišas, plakāti, kartes) saglabāšanas apstākļus,

iegādāti vairāki rasējumu skapji. Izveidota plauktu sistēma keramikas, mākslas, tekstiliju

kolekciju uzglabāšanai un veikti citi saglabāšanas apstākļu uzlabošanas darbi. Krājuma

nodaļās turpināta priekšmetu iesaiņojuma nomaiņa, pārejot uz bezskābes materiālu

iesaiņojumu. Pārkasta periodā restaurēti 15 muzeja priekšmeti.

Saskaņā ar darba plānu notiek krājuma esības pārbaudes. Pārskata periodā pārbaudītas 6049

vienības. Pārskata periodā uzsākta muzeja krājuma finansiāla novērtēšana un uzņemšana

grāmatvedības uzskaitē.

Pārskata periodā būtiski pieaudzis izmantoto krājuma vienību skaits (muzeja ekspozīcijās,

izstādēs muzejā un ārpus tā, pētnieciskajam darbam un digitālo attēlu izgatavošanai).

Pieaudzis arī deponēto vienību skaits.



8

2.1.2. Sasniegtie rezultāti un rezultatīvie rādītāji Pētnieciskajā darbā

Atbilstoši muzeja stratēģijai un aktualitātēm novadā, muzeja speciālisti pārskata periodā

veikuši pētniecisko darbu. Pēdējos trīs pārskata perioda gados pētniecisko tēmu skaits ir

samazinājies. Pētniecisko darbu skaitu ietekmējusi darbinieku kapacitāte. Sakarā ar krājuma

biežu pārvietošanu un jaunas krājuma ēkas iekārtošanu, pētniecisko darbu mazāk veikuši

krājuma nodaļas darbinieki.

Krājuma pieejamības un popularizēšanas nolūkos pārskata periodā sagatavotas vairākas

muzeja krājuma izstādes. Sistemātiska krājumu izstāžu organizēšana nodrošina krājumu

kolekciju izpēti un ir veicinājusi kolekciju papildināšanu. Pārskata periodā izpētītas un

eksponētas formas tērpu, gaismas ķermeņu, durvju, etnogrāfisko tekstiliju u.c. kolekcijas.



9

Lai popularizētu un apzinātu krājumā esošo materiālu par Kuldīgas novada pagastiem,

2011.gadā tika sagatavots lekciju cikls „Pagasta atmiņu albūms”. Pagastu vēstures pētīšanas

rezultātā tika atjaunota tradīcija doties kultūrvēstures ekspedīcijās uz pagastiem. 2012.gadā

bija pirmā atjaunotā ekspedīcija Īvandes pagastā.

Pārskata periodā izstrādāts pilsētas vēstures ekspozīcijas „Kuldīga – Kurzemes pērle” plāns,

kurš ilustrē pilsētas vēstures nozīmīgākos notikumus no vissenākajiem laikiem līdz Otrajam

pasaules karam. Pilsētas vēstures ekspozīcija sadalīta četrās lielās apakšnodaļās: 1) Kuršu

pilskalns, Ordeņa pils, Kurzemes un Zemgales hercogiste, 2) Kuldīga Krievijas impērijā, 3)

Kuldīga 20.gs. 20.-30.gados, 4) Kuršu ķoniņu vēsturiskais mantojums.

Kopš 2010.gada muzejs organizē konferences – vēsturiskos lasījumus par Kurzemes vēstures

un muzeju nozares aktualitātēm. Pārskata periodā organizētas 3 vietēja mēroga konferences

(2010.g. - „Hercogs Jēkabs – mīti un patiesība”, 2011.g-„Kurzemes pilsētu metamorfozes” un

2012.g. „Ebreju kopienas Kurzemes pilsētās”) un 1 starptautiska konference (2010.g.-

„Muzejpedagoģisko programmu gadatirgus”).

2.1.3. Sasniegtie rezultāti un rezultatīvie rādītāji Komunikācijas darbā

Atbilstoši muzeja stratēģijai un citiem plānošanas dokumentiem pārskata periodā veikts darbs

ar sabiedrību, popularizējot muzeja krājumu un pētnieciskā darba rezultātus. Rezultatīvos

rādītājus pārskata periodā būtiski ietekmē muzeja ēkas remonta darbi 2009. un 2012.gadā.

Muzeja apmeklētāju skaita dinamika uzskatāma par pozitīvu. 2008., 2010. un 2011. gadā

pārsniegts plānotais apmeklētāju skaits. No 2009. gada maija līdz 2010. gada februārim

muzeja ekspozīcija un izstādes tika apmeklētājiem slēgtas.

Izstāžu skaita dinamiku muzejā pārskata periodā ietekmējis fakts, ka kopš 2009.gada muzejā

nebija skatāma patstāvīgā ekspozīcija. Lai kompensētu ekspozīcijas tūkumu, apmeklētājiem



10

tika piedāvāts daudzveidīgs izstāžu klāsts – muzeja krājuma izstādes, dažādu sadarbības

projektu izstādes, citu muzeju kolekciju izstādes, kā arī mākslinieku personālizstādes. Mazāks

izstāžu skaits ir periodos, kad muzejs rekonstrukcijas dēļ apmeklētājiem ir bijis slēgts (2009.

un 2012. gadā).

Muzejpedogoģija iepriekšējā plānošanas periodā izvirzīta par vienu no prioritātēm muzeja

darbā ar sabiedrību. Veidojot izglītojošās programmas, uzsvars tiek likts uz muzejpedogoģijas

kvalitāti, kā ar nodarbību skaitu un piesaistīto apmeklētāju daudzumu. Muzejpedogoģijas

nodarbību mērķauditorija ir Kuldīgas novada mācību iestāžu audzēkņi. Programmas tiek

pielāgotas attiecīgajai vecuma grupai, ņemot vērā skolu programmu saturu un vecuma

īpatnības. Tematiski uzsvars tiek likts uz novada vēsturi, gadskārtu ieražām, valsts svētkiem

un atceres dienām (Brīvības cīņas, Latvijas Republikas dibināšana, Janvāra barikādes).

Daudz strādāts pie muzejpedogoģijas nodarbību formas - nodarbības notiek gan muzeja ēkā

(periodos, kad tā bija atvērta apmeklētājiem), gan dodoties izbraukumos uz skolām un

pirmsskolas izglītības iestādēm. Ir izveidotas arī specifiski pilsētvidei pielāgotas pedagoģijas

programmas, kurās grupa dodas nodarbībā - ekskursijā tādējādi iepazīstot Kuldīgas

pilsētvides un arhitektūras pērles (programmas: „Kuldīgas namu durvis” „Atklāj Pilsētas

dārza noslēpumus”).

Pārskata periodā uzsākts darbs pie mūžizglītības programmām. Muzejs iesaistījies Latvijas

Muzeju biedrības akcijā „Mācību nedēļa pieaugušajiem” un kopš 2011.gada janvāra muzejā

notiek mūžizglītības nodarbības „Pēcpusdienu sarunas par rokdarbiem”. Šis nodarbību cikls

2012.gadā novērtēts ar Kuldīgas novada Kultūras balvu. Organizēti vairāki semināri novada

vēstures pētniekiem.

Pārskata periodā muzejā organizēti daudzveidīgi pasākumi - izstāžu atklāšanas, tikšanās ar

autoriem, muzeja speciālistu veidoti tematiskie pasākumi. Īpaši jāuzsver pasākumu cikls

„Pagasta atmiņu albums”, kura ietvaros veidots katram novada pagastam veltīts pasākums.



11

Pasākuma laikā muzeja speciālisti kopā ar pagasta iedzīvotājiem atsauc atmiņā vietas un

cilvēkus no senām fotogrāfijām, kā arī dod iespēju katram atnācējam pārbaudīt savu erudīciju

pagasta vēsturē un dalīties savā stāstā un atmiņās. Pasākumu cikls ieguvis muzeju nozares

gada balvu „Zelta puteklis” nominācijā „Inovatīva krājuma izmantošana 2011”.

Nozīmīga komunikācijas darba daļa ir sabiedrības informēšana par muzeja aktivitātēm un

produktiem. Domājot par sabiedrības informēšanu, ņemti vēra katras mērķauditorijas

informācijas iegūšanas paradumi un šo paradumu izmaiņas, kas laika gaitā, aizvien vairāk

attīstoties tehnoloģijām un interneta saziņai, kļūst aizvien straujākas. Kuldīgas novada muzejs

2012. gada janvārī izveidoja un aktīvi lieto savu lapu draugiem.lv un twitter kontu

@kuldigasmuzejs. Sociālo tīklu lietotāju skaitam augot, paplašinās arī lietotāju vecuma

spektrs un šis komunikācijas veids aptver aizvien plašāku muzeja produktu potenciālo

patērētāju loku.

Netiek aizmirstas arī tradicionālākas sabiedrības informēšanas formas - afišas, informācijas

sagatavošana un izsūtīšana ziņu aģentūrām, portāliem un drukātajiem plašsaziņas līdzekļiem,

TV un radio, kā arī - publikācijas novada preses izdevumos.

Muzerjpedogoģijas nodarbības veiksmīgi tiek popularizētas, sagatavojot skrejlapas, dodoties

uz mācību iestāžu skolotāju istabām un stāstot par programmu, ka arī izmantojot iespēju

uzrunāt mācību iestāžu vadītājus Kuldīgas novada Izglītības un sporta pārvaldes sēdēs.

2.2. ĀRĒJĀS VIDES IETEKMES RAKSTUROJUMS

Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), arī muzeja darbību un attīstību ietekmē

labvēlīgā ES kultūrpolitika, kuras mērķis ir saglabāt un veicināt katras dalībvalsts atšķirīgo un

unikālo kultūru, iepazīstināt dalībvalstu iedzīvotājus ar izcilām Eiropas kultūras vērtībām,

saglabāt kultūras mantojumu. ES konsekventi aizstāv tā saucamo „kultūras izņēmuma

principu”, kas ļauj valstīm iejaukties kultūras tirgus regulēšanā, ja tas nepieciešams kultūras

daudzveidības un kultūras mantojuma saglabāšanai.

Muzeja darbību tieši ietekmē_ sakārtota ar muzeju nozari saistīta likumdošana – „Muzeju

likums”, MK „Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu” un sadarbība ar Kultūras

ministrijas nozares atbilstošo institūciju – darbinieku izglītošana, projektu konkursi un muzeja

attīstības koordinēšana.

Muzejs atrodas valsts nozīmes kultūras piemineklī un tā pamatfunkcija ir rūpēties par

materiālā kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, līdz ar to muzeja darbību tieši ietekmē

normatīvo aktu bāze kultūras mantojuma saglabāšanai un muzejam saistošs ir likums „Par

kultūras pieminekļu aizsardzību”, bet starptautiskās sadarbības nodrošināšanai nozīmīgi ir



12

MK noteikumi par „Mākslas un antikvāro priekšmetu izvešanu no Latvijas un ievešanu

Latvijā".

Muzeja darbības virzienus un attīstību nosaka laba sadarbība ar pašvaldību. Kuldīgas novada

dome, domājot par vecpilsētas teritorijas attīstību, īstenojusi Eiropas Reģionālās attīstības

fonda atbalstīto projektu „Vecā Ventas tilta restaurācija un atraktīvas tūrisma teritorijas

izveide Kuldīgas sirdī”. Projekta mērķis bija izveidot atraktīvu tūrisma teritoriju, restaurējot

Kuldīgas nozīmīgāko kultūrvēstures un tūristu piesaistes objektu – veco Ventas tiltu – un

veidojot infrastruktūru „dzīvā muzeja” kompleksam. Attīstot „dzīvā muzeja” kompleksa ideju

realizēts projekts „Kuldīgas pilsētas dārza kā pievilcīga tūrisma teritorijas attīstība”, kura

mērķis ir Kuldīgas pilsētas dārza jeb ordeņa pils parka infrastruktūras attīstība un

popularizēšana, radot jaunu tūrisma produktu. Abos projektos iekļaujas arī muzeja restaurētā

ēka un renovētā palīgēka (kura finansējums iegūts EEZ/ Norvēģijas finanšu instrumentu

konkursā), kuras atrodas šajā tūrisma teritorijā. Kuldīgas novada muzeja attīstība iekļauta arī

kopējā Kuldīgas pilsētas attīstības programmā.

Sadarbībā ar pašvaldību un tās speciālistiem veiksmīgi īstenoti vairāki projekti – gan

starptautiski, gan vietēja mēroga. Šī sadarbība nākotnē noteikti attīstīsies arī Kuldīgas novada

mērogā. Muzejs veiksmīgi iekļaujas Kuldīgas novada aktīvajā kultūras dzīvē, sadarbojoties ar

citām pilsētas kultūras institūcijām – galveno bibliotēku, kultūras centru u.c.

Viens no muzeja darbības ietekmējošiem faktoriem ir demogrāfiskā situācija valstī. Pētījumi

liecina, ka visā valstī sasniegtā iedzīvotāju sastāva novecošanās pakāpe nenovēršami izraisīs

iedzīvotāju skaita tālāku mazināšanos visā Latvijā. Līdzīgas norises vērojamas arī vairākās

citās Austrumeiropas un ES valstīs ar zemu dzimstību. Tāpat iedzīvotāju sastāva novecošanās

un zemās dzimstības dēļ visā Eiropā pēc vairākiem gadu desmitiem gaidāma iedzīvotāju

skaita mazināšanās jeb depopulācija. Šāda situācija būtiski ietekmē darba spējīgo iedzīvotāju

skaitu, jauniešu daudzumu pilsētā un līdz ar to muzeja apmeklētāju skaitu. Nozīmīgs faktors ir

arī darbspējīgo iedzīvotāju aizceļošana no valsts, kuri ir potenciālie muzeja pakalpojumu

patērētāji.

2.3. MUZEJA DARBĪBAS SPĒJU NOVĒRTĒJUMS

Liela nozīme KNM pastāvēšanā un pozitīviem darba rezultātiem ir tā atrašanās vietai

vēsturiski nozīmīgā Kuldīgas daļā, blakus populārākajiem tūrisma objektiem – Ventas

Rumbai un vecajam ķieģeļu tiltam pār Ventu. Muzejs ir izvietots īpaši nozīmīgā

kultūrvēstures piemineklī – valsts nozīmes aizsargājamā objektā (Nr.8544). Kaut arī muzeja

ēkas ir pašvaldības īpašums, muzejam kā ēku pārvaldītājam, ir saistošs likums Par kultūras

pieminekļu aizsardzību. Lai saglabātu arhitektūras pieminekli, kurā atrodas muzejs, 2009.gadā

tā fasāde tika restaurēta un 2011.gadā uzsākti iekštelpu restaurācijas darbi.

Lai nodrošinātu muzeja pamatfunkcijas, pašvaldība muzeja rīcībā nodevusi trīs ēkas. Galvenā

ēka (Pils ielā 5) pēc restaurācijas darbu pabeigšanas kļūs par ekspozīciju un kultūrvēsturisko

izstāžu centru „Bangerta villa”. Pils ielas 5 palīgēkā atrodas muzeja administrācijas,

komunikāciju un pētnieciskā darba speciālistu darba vietas, kā arī publiski pieejama

pētnieciskajā darbā izmantojamas uzziņas literatūras bibliotēka. Kvalitatīvai un profesionālai

krājuma saglabāšanai, muzeja pārvaldībā 2010.gadā nodota ēka Vakara ielā 6. Pēc ēkas

labiekārtošanas darbu pabeigšanas, viss muzeja krājums atradīsies vienā ēkā (līdzšinējo 4

atrašanās vietu vietā). Jaunā krātuves ēka devusi iespēju iekārtot ērti lietojamas krātuvju

telpas katrai kolekciju un/vai priekšmetu grupai, izveidot darba zonas apmeklētājiem un

neapstrādāto priekšmetu glabātavu. Krājuma centralizācija ļauj uzlabot tā pārvaldību.

http://www.mantojums.lv/_rict_text/docs/makslas_prieks_izvesana.doc

http://www.mantojums.lv/_rict_text/docs/makslas_prieks_izvesana.doc



13

Muzeja vadības modelis un organizatoriskā struktūra veidota, lai spētu realizēt tradicionālās

muzeja funkcijas, kā arī sniegt un veidot sabiedrībai aktuālus un nepieciešamus jaunus

pakalpojumus, operatīvi reaģēt uz pārmaiņām, prognozēt tās un atrast piemērotu risinājumu,

sadarbojoties ar sociālajiem partneriem, veidojot saikni ar dažādām sabiedrības grupām, lai

veicinātu iedzīvotāju iesaistīšanos un līdzdalību muzeja darbā un kultūrvēsturiskā mantojuma

saglabāšanas jomā.

Muzeja līdzekļi ir atkarīgi gan no pašvaldības budžeta dotācijas, gan arī no pašu ieņēmumiem,

kurus iespaido tādi makroekonomiskie rādītāji, kā iedzīvotāju ienākumi, ekonomiskā

stabilitāte, inflācija u.c. Šie ekonomiskie faktori ir cieši saistīti ar muzeja pakalpojumu cenu

politiku, galvenokārt ar ieejas biļešu cenu. Papildus finansējuma piesaistei dažādiem

pasākumiem un muzeja aktivitātēm tika izstrādāti vairāki projekti. Lielāka mēroga projektus

finansējuma piesaistei, kā, piemēram, ēkas restaurācijas projektus, izstrādā novada

pašvaldība.

Lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku interesentu loka piekļuvi informācijai par muzejā esošām

kultūrvēstures vērtībām, arī Kuldīgas novada muzejs iesaistījies projektā „Nacionālais muzeju

kopkatalogs”, kura ietvaros tiek digitalizēts muzeja krājums un informācija par to ievietota

datubāzē. Tāpat muzejs piedalās Latvijas Nacionālās bibliotēkas kurētajā projektā „Zudusī

Latvija”, kurā tiek apkopota informācija (pamatā - attēli) par Latvijas zudušajām vietām -

objektiem, ēkām, iestādēm, utt., kas dažādu iemeslu dēļ gājuši bojā. Muzejs strādā pie lokālu

datubāzu izveides, piemēram, Ievērojami Kuldīgas novada iedzīvotāji. Interneta vide tiek

izmantota arī esošā un potenciālā muzeja apmeklētāja informēšanai par muzeja aktivitātēm un

reklamējot dažādus muzeja produktus.

2011.gadā izstrādāts jauna muzeja interjera un ekspozīcijas projekts, pēc kura realizācijas

2013.gadā muzejs iegūs jaunas krājumu aptverošas ekspozīcijas.

Pētot un analizējot muzeja apmeklētāju, var secināt, ka muzeju apmeklē vairāk sievietes, bet

apmeklētāju sadalījums pa vecuma grupām ir apmēram vienāds. Vērojams apmeklētāju skaita

pieaugums grupās vecumā līdz 18 un pēc 50 gadiem. Tas liecina, ka muzejam nedraud

apmeklētāju trūkums nākamajos gados, jo būs izaugusi uz muzeju apmeklējumiem orientēta

jaunā paaudze un saglabājies gados vecākās paaudzes apmeklējums, kas jau tradicionāli ir

stabils.



2.3.1. SVID analīze

Ārējās iespējas

Finansējuma piesaiste:

- muzeja krājuma ēkas renovēšanai (investīciju

projekti, domes līdzfinansējums)

- muzeja resursu uzlabšanai un pasākumu organizēšanai

(KKF, novada Dome u.c. organizācijas un fondi);

Kuldīgas tūrisma industrijas attīstība – muzeja

apmeklētāju skaita pieaugums;

Starptautiskās sadarbības attīstība;

Apkārtējā teritorijā kompakti atrodas daudzas

kultūrtūrisma organizācijas.

Ārējie draudi

Palielināta konkurence finansējuma piesaistē;

Sociālekonomiskas problēmas – inflācija,

iedzīvotāju aizplūšana uz lielākām pilsētām,

ārzemēm, iedzīvotāju zemā pirktspēja;

Darbinieku aiziešana uz labāk apmaksātu darbu.

Muzeja galvenās stiprās puses

Bagāts, novada vēsturi raksturojošs krājums un

unikāli krājuma priekšmeti;

Juridiskais statuss – pašvaldības aģentūra;

Vienīgā mēroga pētnieciskā iestāde;

Pieredzējuši darbinieki;

Sakārtota un uzlabota kultūrvide – restaurēta ēku

fasāde un labiekārtota teritorija;

Ilggadīga sadarbība ar pilsētas nevalstiskajām

organizācijām, kultūras un izglītības iestādēm;

Atrašanās UNESCO zonā un unikāla ēkas vēsture.

Ieguldīt!

Starptautiska un vietēja mēroga finansējuma

piesaiste jaunām precēm, pakalpojumiem un

infrastruktūras uzlabošanai;

Turpināt darbinieku tālākizglītība;

Kultūras mantojuma popularizēšana, iekļaujoties

tūrisma apritē;

Darbinieku profesionālās kapacitātes

palielināšana;

Pilsētas tēla atpazīstamības veicināšana.

Aizsargāt!

Darbinieku motivēšanas sistēmas izstrāde;

Izstrādāt un ieviest dažādus pasākumus

kultūrvēsturiskā mantojuma popularizēšanai.

Muzeja galvenās vājās vietas

Krājuma ēkas infrastruktūras novecošanās;

Ierobežoti cilvēku un finansu resursi;

daudzveidīgai novada vēstures un muzeju

kolekciju izpētei;

Nav pietiekami daudzpusīgi izvērsts

muzejpedagoģiskais darbs un dažādas interaktīvās

nodarbības dažādām sabiedrības grupām.

Pieņemt lēmumu

Izstrādāt tehnisko projektu apsardzes un

ugunsdrošības signalizācijas modernizācijai

krājuma ēkā Vakara ielā 6;

Piesaistīt dažādus nozaru speciālistus

restaurācijas, pētnieciskā un komunikācijas

darba pilnveidošanai;

Izveidot klientu apkalpošanas stratēģiju.

Rīkoties!

Algot projektu speciālistus papildus finanšu

piesaistei un PR;

Censties pārliecināt pašvaldību par

nepieciešamību uzlabot drošības apstākļus

krājuma ēkā.



2.4. SECINĀJUMI

1. Kuldīgas novada muzeja darbības 2008.-2013. analīze norāda līdzšinējās darbības

produktivitāti un iezīmē virzienus, kam muzeja tālākajā darbībā piešķirama prioritāra

loma. Muzeja darbs atskaites periodā sekmējis muzeja misijas īstenošanu.

2. Nodrošināti un kvalitatīvi uzlaboti krājuma saglabātības un pieejamības apstākļi.

Novērstas gandrīz visas iepriekšējā periodā atzītās vājās vietas krājuma darbā. Radīta

labvēlīga vide optimālai krājuma pārvaldības nodrošināšanai.

3.Muzeja pētnieciskais darbs veicinājis krājumu kolekciju izpēti un pētniecisko

rezultātu pieejamību sabiedrībai. Pētnieciskā darba kvalitātes uzlabošanos pierāda

atjaunots ekspedīciju darbs un par tradīciju iedibināta ikgadējā muzeja zinātniskā

konference.

4. Pārskata periodā muzejs nodrošinājis daudzveidīgus pasākumus, kuri atzinīgi

novērtēti ar dažādiem apbalvojumiem. Aizvien plašāka informācija par muzeja

darbību pieejama sociālajos tīklos. Nākošajā plānošanas periodā jārealizē iecere par

muzeja mājas lapu.

5. Uzlabojusies muzeja infrastruktūra – 2009.gadā restaurēta muzeja ekspozīcijas un

izstāžu centra ēkas fasāde, renovēta palīgēka, kurā atrodas darba kabineti

administrācijai un speciāliem, kā arī labiekārtota muzeja apkārtne. 2012.gadā uzsākts

muzeja ekspozīcijas un izstāžu centra ēkas iekštelpu restaurācijas projekts. 2011.gadā

iegūta ēka centralizētai krājumu kolekciju izvietošanai.

2.5. MUZEJA PRIORITĀRIE UZDEVUMI 2014.-2019.GADAM

1. Muzeja ekspozīcijas un izstāžu centra „Bangerta villa” darbības nodrošināšana,

zīmola atpazīstamība. Klientu apkalpošanas centra izveide. Jaunu „Bangerta villas”

pakalpojumu un produktu izstrāde un to darbības nodrošināšana.

2. Krājuma ēkas infrastruktūras uzlabošana - logu un durvju nomaiņa, apsardzes un

ugunsdrošības signalizācijas modernizēšana, priekšmetu saglabāšanas apstākļu

uzlabošana (klimata kontroles iekārtu, jaunu mēbeļu iegāde un restaurācija).

3.Pētnieciskā darba kapacitātes palielināšana un pētnieciskā darba rezultātu

pieejamības nodrošināšana sabiedrībai (konferences, kolekciju katalogi u.c.

aktivitātes)



II PROGRAMMU DAĻA

3. VIDĒJA TERMIŅA STRATĒĢISKAIS PLĀNS

3.1. Darbības programma

1. mērķis:

Veidot Kuldīgas novada muzeja profilam un misijai atbilstošu muzeja krājumu, veicinot kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.

UZDEVUMI

PLĀNOTIE

REZULTĀTI,

GALAPRODUKTI

REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI AKTIVITĀTES

IZPILDES

LAIKS

FINANŠU

AVOTS KVALITATĪVIE KVANTITATĪVIE

1.1.

Papildināts krājums ar

materiālajām un

nemateriālājām liecībām

par novada kultūrvēsturi

Mērķtiecīgi veidots

muzeja krājums,

kurā iegūstama

daudzpusīga

informācija par

novada kultūrvēsturi

700 vienības gadā

1. Krājuma un pētnieciskā darbu

speciālistu individuālais darbs;

2. Ekspedīcijas Kuldīgas novada

pagastos.

2014.-2019. A1

1.2. Kvalitatīva un ērti

lietojama krājuma

pārvaldības sistēma

Viegli pieejama

informācija par

krājuma

priekšmetiem gan

muzeja

darbiniekiem, gan

muzeja klientiem

700 inventarizētas

jauniegūtās vienības

gadā;

1000 kopkatalogā

ievadītās vienības

gadā.

1. Jauniegūto priekšmetu

dokumentēšana un uzskaite;

2. Regulāra informācijas

ievadīšana par muzeja krājuma

jaunajām un esošajām vienībām.

2014.-2019. A

1.3. Krājuma priekšmetiem

nodrošināti atbilstoši

saglabāšanas apstākļi

Eksponēšanas

prasībām atbilstoši

saglabāti/ restaurēti

priekšmeti

1 lielgabarītu

priekšmetu krātuves

iekārtošana;

3 jauni skapji

1.Logu/durvju nomaiņa un

kosmētiskais remonts

lielgabarītu priekšmetu krātuvē;

2. jaunās krātuves iekārtošana un

2014.

2015.

A, B-

KKF,

Kultūras

ministrijas

1 A - Sasniedzamie rezultāti pie pašreizējā finansējuma apjoma; B - sasniedzamie rezultāti izmantojot papildu finansējumu



17

veksiloloģijas

kolekcijas saglabāšanas

apstākļu uzlabošanai;

150 ievākotas grāmatas,

kuras tiks izvietotas

atvērta tipa plauktos;

3-5 krājuma priekšmetu

restaurācija gadā.

topogrāfijas sistēmas izveide;

3. jauna aprīkojuma iegāde

kolekcijas saglabāšanas apstākļu

uzlabošanai.

2017.-2019.

projektu

konkursi

1.4. Veikta kolekciju esības

pārbaude

Pārbaudīts kolekciju

priekšmetu

saglabāšanās

stāvoklis, veikta

priekšmetu

novērtēšana

grāmatvedības

uzskaitei

1-2 kolekcijas esības

pārbaude gadā;

~ 1500 finansiāli

novērtēti krājuma

priekšmeti.

1. Veikt esības pārbaudi

kolekcijai (fotogrāfijas, mēbeles,

ieroči, grāmatas, dārgmetāli);

2. Esības pārbaudes

dokumentācijas sagatavošana,

nepilnību novēršana;

3. Krājuma priekšmetu finansiāla

novērtēšana, dokumentācijas

sagatavošana.

2014.-2019. A

2. mērķis:

Apzināt un pētīt Kuldīgas novada kultūrvēsturisko mantojumu un ar to saistītās materiālās un nemateriālās liecības no vissenākajiem laikiem līdz

mūsdienām. Izmantojot pētnieciskā darba rezultātus, radīt sabiedrībai iespēju iepazīties ar kultūrvēsturisko mantojumu un veidot izpratni par tā

nozīmi sabiedrības attīstībā.

UZDEVUMI

PLĀNOTIE

REZULTĀTI,

GALAPRODUKTI


IZPILDES

LAIKS

FINANŠU


2.1. Izpētītas krājuma

kolekcijas

Izstrādāti kvalitatīvi

pētījumi par krājuma

kolekcijām un

sagatavoti kolekciju

katalogi

1 pētījums gadā;

1 katalogs reizi 2 gados

1. Kolekciju apzināšana;

2. Literatūras apzināšana par

kolekcijas tēmu;

3.Nozares speciālistu piesaiste;

4. Pētījuma sagatavošana;

2014.-2019. A, B - KKF



18

5. Kolekcijas kataloga izveide.

2.2.

1. Sagatavots pētījums

atbilstoši ikgadējai

muzeja konferences

tēmai;


ekspozīcijas

papildināšanai;


tematiskai izstādei par

novada vēsturi.

Izstrādāts kvalitatīvs,

sabiedrībai aktuāls

pētījums par novada

vēsturi

3 pētījumi gadā;

1 referāts ikgadējā

muzeja konferencē;

1 papildināta muzeja

ekspozīcija gadā;

1 tematiskā izstāde

gadā.

1. Pētnieciskā darba izstrāde;

2. Ekspozīcijas papildinājumu

un tematisko izstāžu plānu

izstrāde;

3. Pētījuma sagatavošana

publicēšanai.

2014.-2019. A

2.3.

Organizētas konferences

par Kuldīgas novada

vēstures aktualitātēm

Kurzemes, Latvijas un

Eiropas vēstures

kontekstā

Sabiedrībai

nodrošināta

pieejamība

jaunākajiem novada

vēstures pētījumiem

1 konference gadā

1. Konferences norises

plānošana, sadarbības partneru

piesaiste;

2.Konferences realizēšana;

3. Konferences rezultātu/

referātu apkopošana un

publicēšana.

2014.-2019.

A, B –

KKF,

sadarbības

partneru

finansējums

2.4.

Ekspedīciju rezultātā

apzināta un izpētīta

Kuldīgas novada pagastu

vēsture, pagastu cilvēku

devums novada un valsts

attīstībā.

Sistemātiska novada

vēstures apzināšana

un krājuma

papildināšana par

attiecīgo pagastu

1 ekspedīcija gadā;

150 jauniegūtu

eksponātu par katru

pagastu;

25 pierakstītas

intervijas katrā pagastā;

100 foto fiksācijas par

pagasta dzīvi

ekspedīcijas laikā.

1. Ekspedīcijas plāna izstrāde;

2.Ekspedīcijas darba

organizēšana, sadarbības

partneru piesaiste;

3. Ekspedīcijas norise.

Ekspedīcijas dienasgrāmatas

rakstīšana;

4. Ekspedīcijas materiāla

apkopošana;

5. Atskaites pasākums

ekspedīcijas norises vietā.

2014.-2019. A



19

3.mērķis:

Veicināt novada kultūrvēstures mantojuma popularizēšanu, nodrošinot Kuldīgas novada muzeja krājuma un pētnieciskā darba rezultātu

pieejamību sabiedrībai, izmantojot daudzveidīgas muzeja komunikācijas formas.

UZDEVUMI

PLĀNOTIE

REZULTĀTI,

GALAPRODUKTI


IZPILDES

LAIKS

FINANŠU


3.1.

Izveidotas sabiedrības

interesēm atbilstošas un

novada unikalitāti

raksturojošas

ekspozīcijas un izstādes

Papildinātas un

pilnveidotas esošās

muzeja pastāvīgās

ekspozīcijas. Izveidotas

kvalitatīvas,

saistošas un labi

apmeklētas mainīgās

izstādes muzeja

telpās, kā arī

ceļojošās izstādes,

kas apskatāmas citās

novada iestādēs.

10 mainīgās izstādes

gadā;

2 ceļojošās izstādes

gadā

1. Izstāžu plāna sagatavošana un

realizācija;

2. Izstādēm pakārtotu aktivitāšu

(lekcijas, izglītojošās

programmas, ekskursijas un

piedāvājumi individuālajiem

apmeklētājiem) sagatavošana un

popularizēšana.

2014.-2019.

A, B –

sadarbības

partneru

finansējums

3.2.

Atpazīstami un pieprasīti

muzeja produkti un

pakalpojumi

Izveidots darboties

spējīgs

Komunikācijas un

mārketinga plāns,

kura realizācija

veicina muzeja

atpazīstamību.

Auditorijas

daudzveidība un

klientu skaita

pieaugums

30 000 – muzeja

apmeklētāji plānošanas

perioda beigās

1.Komunikācijas un mārketinga

plāna sagatavošana, balstoties uz

potenciālās mērķauditorijas

izzvērēšanu; 2. Plānā balstītas aktivitātes; 3. Paplašināt informatīvo

sadarbības partneru tīklu; 4. Afišu un citu drukas materiālu

sagatavošana un izplatīšana; 5.Uz ārvalstu tūristiem vērsta

piedāvājuma sagatavošana

2014.-2019. A



20

svešvalodās;

6.Sadarbība ar tūrisma birojiem

un tūrisma informācijas

centriem; 7.Aktīvs darbs sociālajos tīklos; 8.Tiešais mārketings.

3.3.

Palielinājusies

sabiedrības izpratne par

Kuldīgas novada vēsturi

un tās unikalitāti Latvijas

un pasaules

kultūrvēstures kontekstā

Izveidots kvalitatīvs,

sabiedrības

interesēm un muzeja

misijai atbilstošs

muzeja pakalpojumu

un produktu klāsts

(muzejpedagoģijas

programmas,

ekskursijas, lekcijas

un nodarbības

dažādām auditorijām

uc.)

180 muzejpedagoģijas

nodarbības (vidējais

apmeklētāju skaits 2500

gadā); 5 jaunas

muzejpedagoģijas

programmas gadā; 5 lekcijas gadā; 50 novadītas

ekskursijas gadā.

1.Sastādīts muzeja aktivitāšu un

pasākumu plānu;

2.Sadarbībā ar muzeja krājuma

nodaļu, atlasīt materiālus un

priekšmetus, kas tiks izmantoti

pasākumu vai programmu

ietvaros;

3.Nodrošināta pasākumu

publicitāte pēc iepriekš sastādīta

plāna.

2014.-2019. A

3.4.

Veikta sabiedrības

viedokļa izpēte un

analīze

Klientu anketēšanas

rezultātu izpēte, kas

palīdz veidot

mērķtiecīgāku un

ilgtspējīgāku

komunikācijas un

mārketinga

stratēģisko plānu

izpildi.

2 anketēšanas gadā

(katru reizi mērķtiecīgi

pievēršoties kādai no

pētāmajām jomām); 200 aptaujāto

respondentu katrā

anketēšanas reizē.

1. Apzināt pētāmo jautājumu

loku;

2. Izveidot sabiedriskās domas

viedokļa izpildes politiku, pēc

kuras vadoties, izvēlēties

interesējošo jautājumu secību un

to sasaisti ar mārketinga

aktivitātēm;

3. Sagatavot anketu; 4. Brīvprātīgo piesaiste

anketēšanai.

2014.-2019. A

3.5. Izveidots pozitīvs un

atpazīstams tēls

Vienots,

nesadrumstalots un

pozitīvs muzeja tēls

1 Vizuālā tēla

koncepcijas izstrāde; 3 aptaujas par muzeja

1. Sagatavot vizuālo koncepciju; 2. Izstrādātas stilistikas

vadlīnijas, lai veidotu vienotu un

2014.-2019. A



21

tēlu

ieturētu drukas materiālu

izskatu, kas sasaucas arī ar

mājas lapu, muzeja ekspozīcijas

virtuālo daļu un sociālo tīklu

„ādiņu” izskatu;

3. Jāveic arī virkne ar vizuālo

tēlu nesaistītu aktivitāšu (raksti

intervijas, rīkotie pasākumi,

produkti, pakalpojumi, dalība

citu institūciju rīkotajos

pasākumos), kas veidotu un

vairotu sabiedrības izpratni par

muzeja lomu Kuldīgas novada

un Latvijas kultūrtelpas

kontekstā.

4.mērķis

Nodrošināt Kuldīgas novada muzeja pamatfunkciju kvalitatīvu īstenošanu.

UZDEVUMI

PLĀNOTIE

REZULTĀTI,

GALAPRODUKTI


IZPILDES

LAIKS

FINANŠU


4.1.

Uzlaboti darba apstākļi

un estētiski pievilcīga

darba vide

Nodrošināti krājuma

saglabāšanas apstākļi

Ar darba vidi

apmierināti

darbinieki.

Uzlaboti krājuma

saglabāšanas

apstākļi

1-2 jauni datori;

1-2 labiekārtotas darba

vietas;

3-4 jauniegādātas

vienības krājuma

saglabāšanas apstākļu

uzlabošanai.

1. Inventāra iegāde;

2. Telpu labiekārtošana 2014.-2019. A

4.2.

Daudzpusīgi izglītoti un

savā nozarē zinoši

darbinieki

Erudīti nozaru

speciālisti

5-10 apmeklēti

semināri, kursi vai

konferences gadā

Tālākizglītības nodrošināšana

darbiniekiem 2014.-2019. A



22

4.3.

Muzeja pamatdarbības

nodrošināšanai

pietiekošs finansējums

un tā ekonomisks

izlietojums

Nodrošināta muzeja

pamatdarbība

Budžeta pieaugums

katru gadu;

2-3 finansējuma

piesaistes projekti gadā

1. Budžeta pamatojuma

sagatavošana. Budžeta

pieprasījuma atbilstība darba

plānam;

2.Finansējuma piesaistes

projektu izstrāde.

2014.-2019.

A

B – Kultūras

ministrija,

ES

struktūrfondi

4.4. Veiksmīga sadarbība ar

pašvaldību

Nodrošināts

finansējums muzeja

pamatdarbībai.

Kopīgi realizēti

projekti

1 projekts reizi divos

gados

1. Finansējuma nepieciešamības

pamatojuma sagatavošana;

2.Projektu izstrāde un

realizācija

2014.-2019. A



3.2. Sagaidāmie darbības rezultāti

3.2.1. Kvantitatīvie rādītāji

N.p.k. Krājuma darbs 2014. 2015. 2016. 2017. 2018. 2019.

1. Pārskata periodā inventarizēto

krājuma vienību skaits A

B

700 700 700 700 700 700

750 750 750 750 750 750

2. Konservēto un restaurēto

priekšmetu skaits A

B

3 3 3 3 3 3

5 5 5 5 5 5

3. Izmantoto vienību skaits A

B

5000 5000 5000 5000 5000 5000

5500 5500 5500 5500 5500 5500

4. Kopkatalogā ievadīto vienību

skaits A

B

1000 1000 1000 1000 1000 1000

1500 1500 1500 1500 1500 1500

5. No krājuma deponēto vienību

skaits A

B

150 150 150 150 150 150

200 200 200 200 200 200

Pētniecības darbs 2014. 2015. 2016. 2017. 2018. 2019.

1.

Priekšmetu skaits, kuriem

veikta zinātniskā

inventarizācija

A

B

200 200 200 200 200 200

230 230 230 230 230 230

2. Publicēto monogrāfiju un

katalogu skaits A

B

1 - 1 - 1 -

1 1 1 1 1 1

3. Izpētīto krājuma kolekciju

skaits A

B

1 1 1 1 1 1

2 2 2 2 2 2

4. Sagatavoto pētniecisko darbu

skaits A

B

6 6 6 6 6 6

7 7 7 7 7 7

5. Organizēto konferenču skaits A

B

1 1 1 1 1 1

1 1 1 1 1 1

6. Ekspedīciju skaits A

B

1 1 1 1 1 1

2 2 2 2 2 2

Ekspozīciju darbs 2014. 2015. 2016. 2017. 2018. 2019.

1. Patstāvīgo ekspozīciju skaits A

B

2 - - - - -

- - - - - -

2. Izstāžu skaits muzejā A

B

10 10 10 10 10 10

10 10 10 10 10 10

3. Izstāžu skaits ārpus muzeja A

B

2 2 2 2 2 2

2 3 2 3 2 3

Darbs ar apmeklētājiem 2014. 2015. 2016. 2017. 2018. 2019.

1. Apmeklētāju skaits A

B

12000 15000 19000 25000 30000 30000

12000 15000 19000 25000 30000 30000

2. Novadīto ekskursiju skaits A

B

50 50 60 60 70 70

55 55 65 65 75 75

3.

Muzejpedagoģisko

programmu skaits

(jaunizveidotās gada laikā)

A

B

5 5 5 5 5 5

6 6 6 6 6 6

4. Novadīto muzejpedagoģisko

programmu skaits gadā

A 150 150 150 200 200 250

B 160 160 160 220 220 270

5. Muzejpedagoģisko

programmu apmeklētāju skaits

A 2500 2500 2500 3000 3000 3500

B 2700 2700 2700 3200 3200 3700

6. Aptaujāto apmeklētāju skaits A

B

400 400 400 400 400 400

500 500 500 500 500 500

7. Ekspozīcija atvērta

apmeklētājiem (stundas gadā) A

B

2217 2217 2217 2217 2217 2217

2217 2217 2217 2217 2217 2217

8. Muzeja pieejamība ārpus A 633 633 633 633 633 633



24

regulārā darba laika – stundu

skaits gadā B

645 645 645 645 645 645

Finansējuma piesaiste 2014. 2015. 2016. 2017. 2018. 2019.

1. Iesniegto projektu skaits A 2 2 2 2 2 2

B 3 3 3 3 3 3

3.2.2. Kvalitatīvie rādītāji

Muzeja darba kvalitatīvos rādītājus atspoguļos stratēģisko mērķu realizēšana,

atbilstoši plāniem:

1. profesionāli komplektēts, kvalitatīvi saglabāts un sabiedrībai pieejams

muzeja krājums;

2. veikta kolekciju izpēte un izstrādāti pētījumi ekspozīciju un krājuma izstāžu

izveidošanai;

3. nodrošināta muzeja pieejamība plašam interesentu lokam un piesaistītas

jaunas mērķgrupas:

4. nodrošināts finansējums muzeja pamatdarbībai;

5. Uzlabota krājuma ēkas Vakara ielā 6 infrastruktūra.

3.3. Programmas īstenošanai nepieciešamie cilvēkresursi

N.p.k. Stratēģijas apakšprogrammas 2014. 2015. 2016. 2017. 2018. 2019.

1. Krājuma darbs 4 4 4 5 5 5

2. Pētnieciskais darbs 3 3 4 4 4 4

4. Darbs ar sabiedrību 7 7 7 8 8 8

5. Darbības nodrošināšana 11 11 11 11 11 11

4. PĀRRAUDZĪBA UN ATSKAITĪŠANĀS KĀRTĪBA

Muzejā par stratēģiskā plāna izpildi atbild muzeja direktors. Vidējā termiņa plāna un

gada darba plāna izpildes gaita tiek izvērtēta divreiz gadā muzeja Zinātniskās padomes

sēdēs. Krājuma nodaļas darbu un tā atbilstību stratēģiskajiem plāniem vērtē un koriģē

Krājuma komisija. Ikgadējo darba plānu apstiprina Kuldīgas novada Dome reizē ar

iestādes budžetu.

Par kārtējo uzdevumu izpildi muzeja darbinieki informē muzeja vadību iknedēļas

plānošanās un gada atskaitēs. Pārskata sanāksmes organizē un vada muzeja direktors.

Gada sākumā tiek sagatavots pārskats par aizvadīto gadu, kā arī sagatavots Publiskais

pārskats, kas pieejams tīmekļa vietnē www.kuldīga.lv. Ar pārskatu var iepazīties

muzejā, kā arī Kuldīgas Galvenajā bibliotēkā.

5. MUZEJA ILGTSPĒJA

Realizējot savas funkcijas, muzejs domā par objekta ilgtspēju, kuras mērķis ir

šodienas sabiedrības vajadzību nodrošināšana, neapdraudot iespēju nākamajām

paaudzēm apmierināt savas vajadzības. Muzejs, kalpojot sabiedrībai šodien, ar savu

darbību – kolekciju saglabāšanu un plašo informāciju – ir orientēts uz cilvēkiem

nākotnē. Dažādu paaudžu interese par iespēju mācīties no pagātnes, lai dzīvotu

nākotnē, nodrošina muzeja ilgtermiņa lomas saglabāšanos kultūrtūrisma tirgū.

http://www.kuldīga.lv/



25

Muzeja ilgtspēja ir atkarīga no vairākiem faktoriem: ilgtermiņa plānošanas,

profesionāliem darbiniekiem, sadarbības veidošanas ar sociālajiem parteriem, citām

kultūras institūcijām un finansējuma.

Muzeja ilgtermiņa pastāvēšanu nodrošina, tā darbības ilgtermiņa plānošana, darbības

stratēģiju un politiku izstrāde, to regulāra izvērtēšana un aktualizēšana, kā arī

operatīva reaģēšana uz mainīgo politisko, sociālo, vides un ekonomisko situāciju.

Muzeja ilgtspēju sekmē arī partnerattiecību veidošana un sadarbība ar citiem

muzejiem, kā arī citām lokālām un starptautiskām organizācijām. Pastāvīgu muzeja

izaugsmi nodrošina muzeju akreditācija (KNM akreditācijas apliecība Nr. 63 A, kas

izsniegta kā apliecinājums valsts atzīta muzeja darbībai), kuras pamatmērķis ir sekmēt

muzeju ilgtspējīgu darbību un efektīvu Nacionālā muzeju krājuma pārvaldību, kā arī

stiprināt muzeju lomu sabiedrībā.

Ilgtspēju nodrošina profesionāls personāls. Lai muzejs būtu ilgtspējīgs, tam optimāli

jāizmanto visi pieejamie resursi, tostarp darbinieku prasmes un zināšanas. Lai

sasniegtu labus rezultātus, muzejam jāturpina darbs pie cilvēkresursu attīstības,

jāapmāca un jāizglīto savi darbinieki, jāmotivē tos paaugstināt savu profesionālo

kvalifikāciju un kapacitāti.

Muzeja funkcijas un prioritārie uzdevumi nodrošina tā finansiālo ilgtspēju, kas

visbiežāk balstās uz vairāku finanšu avotu izmantošanu - centieniem palielināt

ieņēmumus un ierobežot izdevumus. Finanšu avotu „mikšļa” izveidošana palielina

efektivitāti, nekompromitējot muzeja iedarbīgumu tā misijas īstenošanā. To var

veicināt cieša partnerība ar citiem muzejiem un organizācijām kopēju projektu

izstrādē un realizācijā. Muzeja ekonomiskai attīstībai nozīmīgs pienesums ir tūrisms.

Muzejs spēlē nozīmīgu lomu apmeklētāju piesaistē Kuldīgai un pilsētas

atpazīstamības veicināšanā. Muzeja galvenos ienākumus veido apmeklētāji, kuri tieši

veicina tūrisma ekonomiku. Turklāt muzeja ilgtspēju nodrošina ne tikai apmeklētāju

skaita pieaugums, peļņas lielums, bet arī piedāvāto pakalpojumu kvalitāte un attiecību

dziļums ar savu klientu, personīgā attieksme, piemēram, dzimtu salidojumu

organizēšana.

Muzeja ēkas un teritorija ir izveidota un apsaimniekota tā, lai aizsargātu krājumu un

nodrošinātu sabiedrības un dabas mantojuma ilgstošu saglabāšanu, respektējot vides

un dabas resursu saglabāšanu. Arī muzeju nozares pārstāvjiem ir pienākums taupīt

enerģiju un citus neatjaunojamos resursus, savas darbības nodrošināšanai izvēloties

aizvien vairāk „zaļus piegādātājus”, veicināt zaļu produkciju savā sortimentā

(izdevumi uz otrreiz pārstrādājama papīra u.c.) un savā darbā – ekspozīciju, izstāžu

noformējumā, priekšmetu transportēšanai utt. - izmantot videi draudzīgus materiālus,

kā arī turpmāk nodrošināt kvalitatīvu un ekonomisku apgaismojumu, rūpēties par ēkas

energoefektivitātes uzlabošanu, izmantojot videi draudzīgus restaurācijas materiālus

(eļļas, kaļķa krāsas u.c.), dabīgus siltināšanas materiālus utt.

Sociālo ilgtspēju nodrošina muzeja pieejamība plašai sabiedrības daļai daudzveidīgai

izmatošanai, piemēram, dažādas izstādes, interešu pasākumi un brīvprātīgā darba

iespēju nodrošināšana (piemēram, iesaiste cilvēku intervēšanā, datubāzu veidošanā

u.c.). Muzejs sadarbojas ar daudzveidīgām interešu un sociālām grupām (piemēram,

tautas tēlotājmākslas studija „Palete”, invalīdu biedrība „Kopā būt”, Kuldīgas



26

jaunatnes iniciatīvu centrs, Kurzemes kultūras mantojuma centrs Kūrava, citas

biedrības u.c.) un aktīvi piesaista jaunas mērķgrupas, ņemot vērā gan vietējo

iedzīvotāju, gan ekspertu intereses. Tas palielina sociālo ilgtspēju, padziļinot un

dažādojot attiecības ar auditoriju. Turpmāk īpaši jāstrādā pie darbības veidiem, kas

saglabā attiecības ar jauniegūtajām auditorijām, veicinot dažādus sadarbības attīstības

projektus. Attīstot muzeju kā sociāli atbildīgu iestādi, uzlabojas arī vietējā ekonomika.

Pēdējos desmit gados muzeju izglītība ir piedzīvojusi revolūciju. Muzejs ir izveidojies

par mūžizglītības centru. Lai arī turpmāk muzejs paliktu kā dažādu interešu un

vecuma grupu - bērnu, jauniešu, pieaugušo, ģimeņu - zināšanu un prasmju ieguves

centrs, jāattīsta plašas inovatīvas mācību programmas.

Kultūrtūrisma objektu un muzeju konkurences vidū Kuldīgas novada muzeja

ilgtspēju nodrošina tā unikālais, novada vēsturi raksturojušais krājums (vienīgais

pasaulē), kurš eksponēts vēsturiskā namā ar atbilstošu kultūrvēsturisku ekspozīciju.

Muzejs veicina dzīves kvalitātes uzlabošanos, veidojot specifisku produktu kopumu,

kas ļauj gūt peļņu no maksimālas resursu izmantošanas.

Radošums un jaunrade būs izšķirošais faktors muzeja konkurētspējas un kopējās

sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanā. Radoša pieeja muzeja produktu veidošanā

stimulēs jaunu un oriģinālu ideju rašanos, piesaistīs cilvēku resursus ar augstāku

profesionālo un māksliniecisko kvalifikāciju, kā arī veicinās jaunrades procesa

attīstību un piesaistīs jaunas mērķauditorijas.



27

reģ.Nr.90000035779, Pils iela 5, Kuldīga, LV-3301, tālr.3322364, mob.29150644

Izskatīts un akceptēts

Muzeja Zinātniskās padomes sēdē 04.02.2013.

Protokols Nr.1

KULDĪGAS NOVADA PAŠVALDĪBAS AĢENTŪRAS

„KULDĪGAS NOVADA MUZEJS”

KRĀJUMA POLITIKA 2014. – 2019.GADAM

Kuldīgas novada pašvaldības aģentūra

KKUULLDDĪĪGGAASS NNOOVVAADDAA MMUUZZEEJJSS

Pielikums Nr.1



28

Kuldīgas pašvaldības aģentūras Kuldīgas novada muzejs (turpmāk tekstā KNM)

krājuma politika izstrādāta, balstoties uz MK Noteikumiem par Nacionālo muzeju

krājumu (Nr. 956, 2006.g. 21.nov., ar grozījumiem 29.09.2009.MK noteikumi

Nr.1102 un 08.12.2009. MK noteikumi Nr.1409), KNM Nolikumu un „Noteikumiem

par KNM krājumu”. Kuldīgas novada muzeja krājums ir Nacionālā muzeju krājuma

sastāvdaļa.

1. KRĀJUMA VEIDOŠANAS MĒRĶIS

Veidot un saglabāt KNM profilam un misijai atbilstošu muzeja krājumu, veicinot

kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, kā arī veicinot novada iedzīvotāju izpratni

par kultūrvēsturiskā mantojuma nozīmi.

2. KRĀJUMA DARBA UZDEVUMI

1. Papildināt muzeja krājumu, balstoties uz izstrādāto krājuma politiku un

komplektēšanas pamatprincipiem;

2. Veikt krājuma priekšmetu dokumentēšanu un izpēti;

3. Turpināt informācijas ievadīšanu NMKK informācijas sistēmā;

4. Optimālu krājuma saglabāšanas apstākļu nodrošināšana.

3. KRĀJUMA RAKSTUROJUMS

Kuldīgas muzejs ir dibināts ar Kuldīgas pilsētas valdes 1935.gadā izdotu lēmumu,

piešķirot četras telpas Kalpaka ielā 1 (tagad Liepājas 37). Krājumu veidoja vērtīgi

priekšmeti, dokumenti, mākslas darbi no privātpersonu kolekcijām, kā arī deponējumi

no Kuldīgas valsts ģimnāzijas muzeja. Paredzēja ierīkot arheoloģijas, vēstures,

etnogrāfijas, dabaszinātņu, Kuldīgas pilsētas vēstures un Kuldīgas aizsargu pulka

nodaļas. Pieaugot eksponātu skaitam, 1940.gadā piešķīra tagadējo ēku Pils ielā 5.

Muzejs bija kā dārgumu krātuve, ekspozīcijas veidoja pēc kolekciju principa.

Padomju periodā muzejs bija ideoloģiska rakstura iestāde, kas veica krājuma

komplektēšanu, zinātniski pētniecisko un izglītojošo darbu atbilstoši valdošajai PSKP

ideoloģijai. Veicot 70.-80.gados kompleksās ekspedīcijas pa visu Kuldīgas rajonu,

tika bagātīgi papildināts muzeja krājums, veidojot apjomīgas etnogrāfijas, priekšmetu,

dokumentu, fotogrāfiju u.c. kolekcijas.

Atsevišķu kolekciju inventāra grāmatas sāktas rakstīt kopš 1973.gada, sākot ar foto

negatīvu kolekcijas grāmatu. Turpmākajos gados iesāktas fotogrāfiju kolekcijas,

arheoloģijas kolekcijas, kolekcijas „Ievērojami novada darbinieki” (1976.g.), gleznu

kolekcijas, grafikas kolekcijas (1977.g.) inventāra grāmatas. Jaunākās ir mākslas

kolekcijas palīgkrājuma inventāra grāmatas - no 1984.gada. Ieraksti kolekciju

inventāra grāmatās tiek veikti visu laiku.

Aizvadītajā akreditācijas periodā bagātīgi tika papildināta arheoloģijas kolekcija (tas

notika saistībā ar Kuldīgā realizētajiem projektiem pilsētas ūdensvada un kanalizācijas

sistēmu, kā arī ielu rekonstrukciju, kur tika veikta arheoloģiskā uzraudzība). Svarīga

loma krājuma papildināšanā bijusi izstādēm no krājuma, kas veicināja iedzīvotāju

atsaucību papildināt krājumu ar jauniem materiāliem. 2012.gadā pēc ilgāka laika tika

atjaunotas ekspedīcijas uz pagastiem, papildinot krājuma fotogrāfiju, dokumentu un

priekšmetu kolekcijas. No jauna tika izveidota faleristikas kolekcija.



29

3.1. KRĀJUMA VEIDOŠANA

3.1.1. KNM krājumu raksturojošās tēmas

Kuldīgas novada senvēsture;

Kuldīgas novads Livonijas laikā;

Kuldīgas novads Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā;

Kuldīgas novads no 19.gs. vidus līdz 1915.gadam;

Kuldīgas novads 20.un 21.gadsimtā;

Kuldīgas novadā dzimušo un dzīvojošo mākslinieku darbi un daiļrade

Novadnieki- izcili kultūras, zinātnes un sporta pārstāvji.

KNM krājums raksturo Kuldīgas novadu (pašreizējās Kuldīgas novada robežās, kā arī

materiāli par tagadējiem Skrundas un Alsungas novadiem, kuri agrāk ietilpa Kuldīgas

rajonā) no senvēstures līdz mūsu dienām. KNM ir vienīgais muzejs Latvijā, kur

visaptveroši ir iespējams atspoguļot Kuldīgas novada vēsturi visas Latvijas un Eiropas

vēstures kontekstā.

3.1.2. Muzeja krājuma kolekcijas

1. Arheoloģijas kolekcija - Sastāv galvenokārt no priekšmetiem, kas savulaik atradās

Kuldīgas pilsētas ģimnāzijas muzejā, un savrupatradumiem. Pēdējo desmit gadu laikā

daudzi priekšmeti papildinājuši kolekciju pēc arheoloģiskās uzraudzības darbu

veikšanas Kuldīgas vecpilsētā. Tā kā arheoloģiskās uzraudzības darbi pilsētā notiks

arī turpmāk, uzturēsim kontaktus ar arheologiem, šo darbu veicējiem, lai nodrošinātu

arheoloģisko senlietu nokļūšanu mūsu muzeja krājumā. Atbalstāma ikviena iespēja

veikt arheoloģiskos izrakumus Kuldīgā un novadā, tādā veidā papildinot muzeja

kolekciju. Īpaša vērība jāveltī sabiedrības izglītošanai (sk. komunikācijas politiku) par

nejaušiem senlietu atradumiem, veicinot to nokļūšanu muzeja krājumā un atraduma

vietu precīzu fiksēšanu.

2. Numismātikas kolekcija - Monētas un naudas zīmes sniedz vispārēja rakstura

informāciju, savukārt sfragistikas priekšmeti sniedz vēsturisku ieskatu Kuldīgas

pilsētā un novadā. Kolekcija papildinās lēni, lielākoties ar monētām, kas atrastas

arheoloģiskās uzraudzības darbu laikā Kuldīgas pilsētā. Nepieciešams nopietns

pētniecības darbs, lai izvērtētu kolekciju.

3. Etnogrāfijas kolekcija - Tautas tradicionālā dzīvesveida liecību - sadzīves

priekšmetu, mēbeļu, apģērba, darbarīku, tautas mākslas darinājumu vākšana un izpēte

ir viena no muzeja tradīcijām bagātākajām krājuma komplektēšanas nozarēm.

Kolekcijas priekšmetu lielākā daļa attiecināma uz laika periodu no 19.gs. otrās puses

līdz 20.gs. pirmajām desmitgadēm. Kolekcijas pilnīgošanai komplektēšanas darbā

saistībā ar jaunas ekspozīcijas izveidi īpaša uzmanība tika pievērsta materiāliem, kas

raksturo kuršu ķoniņu un suitu sadzīvi, tradīcijas, vēsturi. Šo kolekciju vislabāk

papildināt, dodoties ekspedīcijās uz pagastiem.

4. Rakstiskie materiāli - kolekcija iedalāma divās lielās grupās: dokumenti un

iespieddarbi. Dokumentiem ir neatsverama nozīme muzeja pētnieciskajā, kā arī

ekspozīciju un izstāžu veidošanas darbā. Turpinot komplektēt kolekciju, nepieciešams

pievērst uzmanību galvenokārt jaunākā laika dokumentiem, kas raksturo 20.gs. beigas

- 21.gs. sākumu. Šī darba veikšanai muzeja speciālistiem ir iedalītas nozares un

attiecīgi uzņēmumi, par kuriem vākt materiālus muzejam. Iespieddarbu kolekcija tiek



30

iedalīta vairākās apakšgrupās: grāmatas, laikraksti un žurnāli, afišas un plakāti.

Grāmatu kolekcija tiek komplektēta no Kuldīgā un novadā dzimušo un dzīvojošo

autoru darbiem. Mācību grāmatas, kalendāri, garīgā literatūra, kā arī vispārēja

rakstura grāmatas noder pētniecības darbā un eksponēšanai. Senākie preses izdevumi

ir apmeklētāju plaši pieprasīti - pašlaik tos ir iespējams lasīt internetā, tādējādi

saudzējot senos laikrakstus. Aizvadītajā akreditācijas periodā kolekciju papildināja

unikāli kuršu ķoniņu dokumenti un dokumenti par klaušu laikiem. Senākie dokumenti

ir no 14.gadsimta.

5. Fotogrāfijas - Kolekcijas papildināšanai ir liela nozīme zinātniski pētnieciskajā

darbā un tā veicama, aptverot visus fotogrāfiski fiksētos novada vēstures periodus un

izmantojot visus krājuma papildināšanas veidus, īpašu uzmanību veltot notikumiem

pilsētā un novadā pēdējo divdesmit gadu laikā. Fotogrāfiju komplektēšanu veic visi

muzeja speciālisti (atbilstoši pa nozarēm), ja vajadzīgs, arī paši fotografē. Izmantojam

iespēju iegūt fotogrāfijas no vietējā laikraksta „Kurzemnieks” fotogrāfiem un novada

Domes.

6. Foto negatīvu kolekcija - Sastāv no dažādos laika periodos un dažādās tehnoloģijās

iegūtiem negatīviem. Foto negatīvu kolekcija tiek papildināta, saņemot kā

dāvinājumus un pašiem muzeja darbiniekiem veicot fotografēšanu. Pieaugot digitālo

fotogrāfiju veidošanai, foto materiālu digitalizācijai, foto negatīvi zaudē to nozīmi,

kāda tiem bija agrāk un nav paredzams liels kolekcijas pieaugums.

7. Priekšmetu kolekcija - Sniedz ieskatu novada vēsturē no18.gadsimta līdz

mūsdienām. Papildinot šo kolekciju, galvenā uzmanība jāpievērš pilsētas un novada

19. un 20.gadsimta vēsturei, jo šis laika periods ir aktuāls saistībā ar jaunu ekspozīciju

un izstāžu veidošanu. Veicot izpētes darbu ekspozīciju sagatavošanai, muzeja

speciālisti veic to priekšmetu apzināšanu, kas ir krājumā par atbilstošo tēmu un

secina, kāda veida priekšmeti ir pietiekami un kādi trūkst.

8. Mākslas kolekcija - Sniedz visaptverošu kopainu gan par Kuldīgas un novada

profesionālās mākslas tendencēm, gan amatieru un tautas daiļamata meistaru darbību.

Kolekcijā ietilpst gleznu, grafikas un skulptūru apakškolekcijas. Atsevišķi izdalīta ir

lietišķās mākslas kolekcija, kurā ietilpst galvenokārt tekstilijas un keramika. Mākslas

darbu autori ir Kuldīgā un novadā dzimušie un dzīvojošie mākslinieki, TLMS “Ķocis”

un “Varavīksne” meistari. Mākslas kolekcijas papildināšana galvenokārt notiek,

saņemot mākslinieku dāvinājumus (lielākais jaunieguvums - mākslinieka

A.Langmaņa grafikas darbu kolekcija). Kolekcijas papildināšanu ierobežo

finansējuma trūkums mākslas darbu iepirkumiem.

9.Kolekcija “Ievērojami novada darbinieki”- Veidota no bijušās muzeja filiāles

“Sauleskalni” materiāliem (fotogrāfijas, dokumenti, iespieddarbi u.c.). Kolekcijā

apkopoti materiāli par novadniekiem - kultūras darbiniekiem. Papildinot kolekciju,

galvenā uzmanība tiek pievērsta novadniekiem, kas pārstāv citas jomas - zinātni,

sportu u.c., Materiāli kolekcijas papildināšanai tiek iegūti gan no vietējiem

izcilniekiem kādā nozarē, gan arī, aktīvi sarakstoties ar novadniekiem, kuri dzīvo

ārzemēs.



31

10.Faleristikas kolekcija - izveidota 2011.gadā, tā aptver medaļas, nozīmītes par

dažādām tēmām- sportu, rūpniecību, lauksaimniecību, jubilejas nozīmes u.c.

Lielākoties kolekcijas priekšmeti ir no padomju laika perioda, bet ir arī senāki.

11.Spēļu kāršu kolekcija izveidota no kolekcionāra Jāņa Mētras privātās kolekcijas,

ko viņš dāvinājis muzejam. Tā aptver visas Latvijā izdotās spēļu kārtis, kā arī ārzemēs

izdotas.

Muzeja pastāvēšanas gados ir izveidojies apjomīgs un daudzveidīgs krājums, līdz ar

to ir atsevišķas priekšmetu grupas, ko muzejs vairs neuzņem savā krājumā. Tādas ir,

piemēram, etnogrāfisko priekšmetu grupas: gludekļi, pinumi (tīnes, lādes), pūralādes,

gultas, kā arī citi liela izmēra priekšmeti, kuriem ir sarežģīti nodrošināt atbilstošus

saglabāšanas apstākļus.

No muzeja krājuma paredzēts atsavināt priekšmetus, kas savulaik uzņemti mūsu

muzeja krājumā pēc Aizputes muzeja likvidācijas. Tā kā pašlaik pastāv akreditēts

Aizputes muzejs, apzināsim atsavināmos muzeja priekšmetus (tie attiecas uz Aizputes

novadu) un veiksim atsavināšanas procedūru.

Galvenie krājuma papildināšanas kritēriji ir jauniegūto priekšmetu atbilstība muzeja

profilam (novadpētniecības muzejs) un misijai, krājuma komplektēšanas politikai un

muzeja Krājuma komisijas lēmumam. Papildinot krājumu, tiek ņemta vērā priekšmetu

zinātniskā, kultūrvēsturiskā un mākslinieciskā vērtība, kā arī iespējas nodrošināt to

saglabāšanu un izmantot tos muzeja ekspozīcijās vai izstādēs un zinātniski

pētnieciskajā darbā.

3.1.3. Komplektēšanā ievērotie atlases principi

Priekšmets atbilst muzeja profilam, tiek ievērots teritoriālais princips;

Priekšmets atbilst noteiktajai kolekcijai;

Priekšmets ir tik īpašs, ka tā ieguvei jādod priekšroka;

Iegūtā priekšmeta saglabāšanai ir nepieciešamie apstākļi;

Priekšmets tiks izmantots eksponēšanai vai zinātniski pētnieciskajā

darbā;

Priekšmets tiek nodots muzejam ar īpašiem dāvinātāja nosacījumiem;

Īpaši rūpīgi jāapsver gadījumi, kad tiek piedāvāti lielgabarīta

priekšmeti- vai tie tiešām ir nozīmīgi attiecīgajai kolekcijai, unikāli

novada vēsturē;

Neņemt priekšmetus, kuri ir slikti saglabājušies un kuriem nevar

noteikt iespējamos izmantošanas veidus.

3.1.4. KNM krājuma papildināšanas metodes

Dāvinājumi un pirkumi,

Pārņemšana no publiskām un privātām institūcijām (no speciālistiem, kas

veic arheoloģisko uzraudzību Kuldīgas novadā, no novada institūcijām un

uzņēmumiem),

Ekspedīcijas novada pagastos,

Novēlējumi,

Bijušās muzeja filiāles Sv.Katrīnas baznīcas krājuma inventarizēšana un

uzņemšana muzeja krājumā.



32

3.2. KRĀJUMA IZMANTOŠANA

Atbilstoši Noteikumiem par Nacionālo muzeju krājumu un „Noteikumiem par KNM

krājumu” KNM krājums ir pieejams sabiedrībai tā izmantošanai zinātnes, kultūras un

izglītības jomā, kā arī estētiskajā audzināšanā.

Eksponēšana. Krājuma priekšmeti tiek eksponēti muzeja telpās ierīkotās ekspozīcijās

vai izstādēs atbilstoši to tematiskajam saturam un izstādes vai ekspozīcijas plānam,

raugoties, lai tiktu ievēroti to saglabāšanai nepieciešamie apstākļi (telpu klimats,

drošības pasākumi). Tikai īslaicīgi tiks eksponēti unikāli kuršu ķoniņu dokumentu

oriģināli, rakstīti uz pergamenta, kas ir senākie dokumenti muzeja krājumā. Netiek

eksponēti slikti saglabājušies muzeja priekšmeti, kuriem nepieciešama konservācija

vai restaurācija.

Izglītojošais darbs. Izglītojošā darbā muzejs rīko pasākumus gan muzeja telpās, gan

ārpus muzeja. Pasākumu laikā skolās, bibliotēkās vai kultūras centros oriģinālie

pamatkrājuma vai palīgkrājuma priekšmeti tiek eksponēti uz dažam stundām.

Muzejpedagoģisko programmu ietvaros pamatkrājuma priekšmeti tiek izmantoti

eksponēšanai (t.i. Skatīt ar acīm!), bet ar palīgkrājuma priekšmetiem vai

atdarinājumiem (piem., skolēnu tāfelītēm) var darboties arī praktiski.

Pētniecība. Izmantojot muzeja krājumu, tiek veikts muzeja zinātniski pētnieciskais

darbs, veidotas ekspozīcijas, tematiskas izstādes un izstādes no muzeja krājuma,

gatavoti referāti konferencēm, publikācijas presē, veicot sabiedrības izglītošanu.

Muzejs atbalsta citu institūciju pētniekus, kā arī studentus un novadpētniekus, kuri

dod ieguldījumu mūsu muzeja krājuma priekšmetu izpētē. Muzeja apmeklētāji var

iepazīties ar muzeja priekšmetiem īpaši šim nolūkam ierīkotā vietā Krājuma nodaļā

Vakara ielā 6., iepriekš saskaņojot laiku. Lai saņemtu atļauju strādāt ar muzeja

priekšmetiem vai kartotēkām, nepieciešams iesniegums, kurā norādīta pētījuma tēma

un priekšmeta izmantošanas mērķis. Atļauju akceptē galvenais krājuma glabātājs.

Krājuma nodaļas apmeklētāji tiek iepazīstināti ar muzeja priekšmetu izmantošanas

noteikumiem. Muzejs nodrošina apmeklētājiem bez maksas uzziņu materiāla

(uzskaites kartotēkas, NMK kopkataloga) pieejamību un iepazīšanos ar muzeja

priekšmetiem. Maksas pakalpojumi ir fotogrāfiju, dokumentu kopēšana, skenēšana un

ierakstīšana digitālajos datu nesējos vai priekšmetu fotografēšana.

Deponēšana. Muzeja priekšmeti tiek pēc pieprasījuma uz laiku izsniegti (deponēti)

citiem muzejiem un institūcijām (novada bibliotēkām, un kultūras centriem)

eksponēšanai. Īpaši laba sadarbība šajā jomā izveidojusies ar Talsu, Ventspils,

Rundāles pils, Etnogrāfisko brīvdabas muzeju. Novada iestādēm visvairāk tiek

piedāvātas novada mākslinieku gleznas, savukārt citiem muzejiem - priekšmeti, kas

papildina viņu ieplānotās izstādes un atbilst to tematikai. Ilglaicīgi tiek deponētas

L.Rezevskas skulptūras viņas piemiņai veidotajā izstāžu zālē Kuldīgā Mucinieku ielā

19.

Restaurācija. Kuldīgas novada muzejam nav sava sertificēta restauratora, tādēļ

nepieciešamie konservācijas vai restaurācijas darbi tiek uzticēti citu muzeju vai

institūciju meistariem - restauratoriem. Vislabāk veicies ar gleznu un grafiku



33

restaurāciju - līdzekļi tika iegūti no VKKF, rakstot projektus. Gleznas restaurēja

Mākslas akadēmijas speciālisti. Vairākas KNM gleznas, kā arī pantu bruņas pirms

eksponēšanas tika restaurētas Rundāles pils muzejā. Aizvadītajā akreditācijas periodā

tika uzsākta mēbeļu restaurācija, finansējumu iegūstot gan no pilsētas domes, gan no

VKKF. Mēbeļu restaurāciju veic restaurators- vecmeistars V.Līdaka no Rundāles pils

muzeja un restaurators K.Rubenis no SIA „Berete un Basets”. Restaurējamo

priekšmetu izvēlē pagaidām galvenais nosacījums ir to izmantošana eksponēšanai

izstādēs un ekspozīcijās. Turpmāk jāsastāda saraksts, kuriem priekšmetiem

restaurācija nepieciešama pirmkārt.

3.3. KRĀJUMA DARBA SVID ANALĪZE

Stiprās puses:

* Bagātīgs krājums ar apjomīgām

kolekcijām;

* Nodrošinājums ar jaunu datortehniku,

skeneri un digitālo fotoaparātu krājuma

dokumentēšanai un digitalizēšanai;

* Ilggadēji, pieredzējuši Krājuma nodaļas

darbinieki;

* Kursos un semināros iegūtas zināšanas

par dažādu krājuma kolekciju glabāšanu;

* Kursos iegūtas zināšanas par NMKK

IS, digitalizācijas aparatūras lietošanu,

NMKK IS muzeja administratora darbu.

Vājās puses:

* Nepietiekošs materiālu kopums par

laika periodu pēc 1989.gada;

* Nepietiekama krājuma kolekciju izpēte;

* Jāuzlabo glabāšanas apstākļi liela

izmēra priekšmetu un grāmatu

glabāšanai;

* Restaurācija; jāsastāda restaurējamo

priekšmetu saraksts, un jāmeklē iespējas

to restaurācijai;

* Trūkst vietas restaurēto priekšmetu

glabāšanai atsevišķi no nerestaurētajiem;

* Trūkst finansējuma iepirkumiem;

* Lēni notiek datu ievade NKKK.

Iespējas:

* Sadarbībā ar pašvaldību rast iespējas

krātuves iekārtojuma uzlabošanai (piem.,

mobilās sistēmas plauktu iegāde

dokumentu un fotogrāfiju kolekcijām);

* Piedalīties KKF u.c. konkursos krājuma

priekšmetu restaurācijai.

Draudi:

* Darbinieku lielais noslogojums;

* Ārkārtas apstākļi (ugunsgrēks u.c.

neparedzami nelaimes gadījumi).

4. PRIORITĀTES KRĀJUMA DARBĀ:

1. Darbs pie NMKK veidošanas, turpinot ievadīt informāciju un veidojot

pielikumus;

2. Krājuma komplektēšanā galveno uzmanību pievērst materiāliem par laika

periodu pēc 1989.gada (Latvijas tautas fronte, barikāžu laiks, Kuldīgas

sadraudzības pilsētas, Kuldīga kā Hanzas savienības locekle u.c.);

3. Veikt bijušās muzeja filiāles Sv.Katrīnas baznīcas krājuma materiālu

dokumentēšanu;

4. Uzlabot krājuma kolekciju izpēti, iesaistot pārējos muzeja speciālistus;

5. Krājuma priekšmetu saglabāšanas apstākļu uzlabošana (jaunu mēbeļu iegāde,

bezskābes kārbu, aplokšņu iegāde, klimatkontroles iekārtu iegāde utt.).



34

5. KRĀJUMA DARBA PLĀNS TURPMĀKAJIEM 5 GADIEM

N.p.k. Veicamais pasākums Termiņš/apjoms

1. Jauniegūto krājuma materiālu dokumentēšana 700 vienības gadā

2.

Uzskaites kartīšu, zinātniskās uzskaites kartīšu

sastādīšana, topogrāfisko atzīmju veikšana

tajās un novietošana kartotēkā

700 vienībām gadā

3. Krājuma priekšmetu inventarizēšana Nacionālā

muzeju krājuma kopkatalogā 1500 vienības gadā

4. Krājuma priekšmetu novērtēšana 1000 vienībām gadā

5. Krājuma priekšmetu restaurācija, piesaistot

restauratorus un finanses 2014.-2019.g.

6. Krājuma priekšmetu glabāšanas apstākļu

uzlabošana - grāmatām, karogiem 2014.-2015.g.

7. Metāla plauktu iegāde koka priekšmetu u.c.

priekšmetu glabāšanai 2014.-2015.g.

8. Karogu saglabāšanas prasībām atbilstoša

aprīkojuma iegāde 2016.g.

9. Esības pārbaude fotogrāfiju kolekcijai

(turpinās)

1000 vienības katru

gadu

10. Esības pārbaude mēbeļu kolekcijai 2014.g.

11. Esības pārbaude ieroču kolekcijai 2015.g.

12. Esības pārbaude ieroču kolekcijai 2016.g.

13. Esības pārbaude grāmatu kolekcijai 2017.-2018.g.

14. Esības pārbaude dārgmetālu kolekcijai 2019.g.

15. Rakstisko u.c. materiālu vākšana, kas raksturo

20.gs. beigas - 21.gs. sākumu nepārtraukti

16. Krājuma kolekciju izpēte: šaujamieroči,

apģērbi, trauki, galda piederumi 2014.-2019.g.

17.

Krājuma darbinieku kvalifikācijas

paaugstināšana, apmeklējot kursus un

seminārus

2014.- 2019.g.

18. Krājuma priekšmetu restaurācija 2014.-2019.g.

6.PAREDZAMIE DARBA REZULTĀTI

N.p.k. REZULTĀTI APJOMS

1. Papildināts krājums ar novada vēsturi

raksturojošiem materiāliem 700 vienības gadā

2.

Sastādītas uzskaites kartītes, zinātniskās

uzskaites kartītes ar topogrāfiskām atzīmēm

tajās un novietotas kartotēkā

700 vienības gadā

3. Inventarizēti krājuma priekšmeti Nacionālā

muzeju krājuma kopkatalogā 1500 vienības gadā

4. Novērtēti krājuma priekšmeti 1000 vienības gadā

5. Restaurēti krājuma priekšmeti, piesaistot

restauratorus un finanses

A- par 1000,- Ls gadā

B- par 2000,- Ls gadā

6. Uzlaboti glabāšanas apstākļi grāmatām

(izvietotas skapjos un plauktos vienā rindā) Visai grāmatu kolekcijai



35

7. Iegādāti metāla plaukti koka priekšmetu u.c.

priekšmetu glabāšanai

4 plauktus 2014. un

2015. gadā par ~ 1000,-

Ls

8. Iegādāti jauni skapji veksiloloģijas kolekcijai Par ~ 800,- Ls

9. Esības pārbaude fotogrāfiju kolekcijai

(turpinās)

1000 vienības katru

gadu

10. Esības pārbaude mēbeļu kolekcijai Visai kolekcijai

11. Esības pārbaude ieroču kolekcijai Visai kolekcijai

12. Esības pārbaude grāmatu kolekcijai Visai kolekcijai

12. Esības pārbaude dārgmetālu kolekcijai Visai kolekcijai

14. Veikta krājuma kolekciju izpēte: šaujamieroči,

apģērbi, trauki, galda piederumi

Izveidots kolekcijas

apraksts ar izpēti,

priekšmetu uzskaiti un

fotofiksāciju

15. Paaugstināta krājuma darbinieku kvalifikācijas,

apmeklējot kursus un seminārus

Visi Krājuma nodaļas

darbinieki



36




Protokols Nr.1

KULDĪGAS NOVADA PAŠVALDĪBAS AĢENTŪRAS


PĒTNIECISKĀ DARBA POLITIKA

2014. – 2019.GADAM



Pielikums Nr.2



37

Pētnieciskā darba politika tiek īstenota saistībā ar citiem muzeja darba plānošanas un

politikas dokumentiem.

1. PĒTNIECISKĀ DARBA MĒRĶIS

Kuldīgas novada muzeja pētnieciskā darba mērķis ir apzināt un pētīt Kuldīgas novada

vēsturisko un kultūrvēsturisko mantojumu un ar to saistītās materiālās un nemateriālās

liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. Izmantojot pētnieciskā darba

rezultātus, radīt sabiedrībai iespēju iepazīties ar kultūrvēsturisko mantojumu un veidot

izpratni par tā nozīmi sabiedrības attīstībā.

2. PĒTNIECISKĀ DARBA UZDEVUMI

1. Veikt muzeja krājuma kolekciju izpēti, lai ar muzeja rīcībā esošo priekšmetu

palīdzību veidotu un nodrošinātu apmeklētājiem zinātniski pamatotu

interpretāciju par novada vēsturi.

2. Pētīt Kuldīgas novada vēsturi no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām,

akcentējot novada lomu Latvijas un Eiropas kultūrvēsturisko notikumu

kontekstā.

3. Apzināt un pētīt novada cilvēku devumu Kuldīgas novadam un Latvijai.

3.PĒTNIECISKĀ DARBA RAKSTUROJUMS

Pētnieciskā darba galvenais objekts ir Kuldīgas novads – teritorija, tās iedzīvotāji,

materiālā un nemateriālā kultūra, novada cilvēku darbība novada, valsts un pasaules

mērogā. Muzeja pētnieciskais darbs noris saskaņā ar muzeja misiju, balstoties uz

krājuma un noteiktu tēmu izpēti. Pētnieciskais darbs aptver Kuldīgas pilsētas un

novada vēstures izpēti plašā laika posmā – no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām.

Pētnieciskais darbs veicina krājuma pieejamību sabiedrībai.

3.1.PĒTNIECISKO TĒMU IZVĒLES KRITĒRIJI

Muzeja speciālisti regulāri strādā pie pētnieciskām tēmām, kuru izpētes termiņi ir

atkarīgi no izpētes mērķa, tēmu izvēli nosaka vairāki faktori:

izvēlētās tēmas atbilstība muzeja misijai un darbības programmai;

tēmas aktualitāte un sabiedrības pieprasījums;

nozaru speciālistu piesaistes iespējas.

3.2.PĒTNIECISKĀ DARBA AVOTI

Kuldīgas novada muzeja krājums;

Citu Latvijas muzeju krājumi;

Arhīvi (Liepājas Zonālais valsts arhīvs, Latvijas Valsts arhīvs, Latvijas Valsts

vēstures arhīvs, iestāžu un organizāciju arhīvi, privātpersonu arhīvi u.c.);

Bibliotēku fondi (Kuldīgas galvenā bibliotēka, Latvijas Nacionālā bibliotēka

u.c.);

Ekspedīciju materiāli;

Privātkolekcijas;

Informācija internetā.

3.3.PĒTNIECISKĀ DARBA REALIZĒTĀJI 1. Pētniecisko darbu muzejā saskaņā ar perspektīvajiem un gada plāniem veic

galvenais pētnieciskā darba speciālists, pētnieciskā darba speciālists, direktora

vietnieks – galvenais krājuma glabātājs, krājuma glabātājs un krājuma uzskaites



38

speciālists. Muzeja speciālisti tēmu izpēti veic atbilstoši savam profesionālajam

zināšanu līmenim, vajadzības gadījumā pieaicinot konsultantus. Akadēmiska rakstura

pētījumi muzejā netiek veikti. Muzejā darbojas Zinātniskā padome (5 cilvēku

sastāvā), kas apspriež un apstiprina muzeja krājuma papildināšanās politiku,

ekspozīciju un izstāžu plānus, pētnieciskā darba plānus, vērtē šī darba rezultātus un

koordinē izglītojošā darba jautājumus.

2. Pētnieciskā darba veikšanai tiek pieaicināti nozaru speciālisti, tiek veikta sadarbība

ar LU Folkloras krātuvi, Nemateriālā kultūras mantojuma centru, ZA mutvārdu

vēstures dokumentēšanas nodaļu, LVVA speciālistiem.

3. Pētnieciskajā darbā iesaistās arī novadpētnieki un citi interesenti, kas izmanto

muzeja krājumu kā savu pētījumu avotu. Krājumu pētnieciskos nolūkos apmeklē arī

skolēni un studenti. Izstrādātie pētījumi vēlāk tiek nodoti muzeja krājumā.

Zinātniski pētnieciskā darba rezultātā izstrādātie materiāli tiek iekļauti muzeja

zinātniskajā arhīvā. Izpētes rezultātā tiek veidoti arī izstāžu plāni, zinātniskās

kartotēkas, ekspozīcijas, publikācijas, izstrādātas lekcijas, muzejpedagoģiskās

programmas un sniegtas konsultācijas apmeklētājiem. Darba rezultātā tiek papildināts

krājums.

3.4.PĒTNIECISKĀ DARBA REZULTĀTI

3.4.1.Pamatekspozīcija

Muzeja pamatekspozīcija aplūkojama divās daļās. Pirmajā daļā eksponēta ēka kā

„Turīgu kuldīdznieku dzīvojamais nams 20.gs.sāk.”. Ekspozīcijā skatāms plašs

muzeja priekšmetu klāsts – sadzīves priekšmeti, tekstilijas, mākslas priekšmeti,

mēbeles u.c.

Otrajā ekspozīcijas daļā „Kuldīga - Kurzemes pērle” atainota Kuldīgas pilsētas

vēsturiskā attīstība, sākot no kuršu apmetnēm Ventas krastā līdz Otrajam pasaules

karam.

3.4.2.Tematiskas krājuma izstādes

Kuldīgas novadu vēsture ir notikumiem bagāta un muzeja krājumā to ilustrē daudz

dažādu vēstures liecību, diemžēl ekspozīciju telpās nav iespējams visu vienlaicīgi

parādīt. Tematiskās izstādes popularizē to krājuma daļu un vēstures tēmas, kuras nav

apskatāmas pamatekspzoīcijās. Tematisko krājuma izstāžu veidošanu nosaka

piederība zemāk uzskaitītajām tēmām:

1. Izstāde papildina ekspozīciju „Turīgu kuldīdznieku dzīvojamais nams

20.gs.sāk.”;

2. Izstāde papildina ekspozīciju „Kuldīga – Kurzemes pērle”;

3. Izstādē apskatīta tēma saistītu ar periodu, kas nav apskatīts pamatekspozīcijās

(no 1940.gada līdz mūsdienām);

4. Izstāde ilustrē vēsturisko notikumu gadskārtas un ievērojamu novadnieku

jubilejas.

3.4.3. Tematiskie pētījumi

Pētījumi tiek sagatavoti muzeja kolekciju izpētes rezultātā, izstrādājot tematisko

krājuma izstāžu plānus, gatavojoties konferencēm, izstrādājot izglītojošās

programmas, sagatavojot publikācijas par novada vēsturi, kā arī uzstājoties ar

lekcijām, referātiem un ziņojumiem dažādās auditorijās.



39

3.4.4. Tematiski pasākumi, semināri un konferences

Balstoties uz izstrādātajiem tematiskajiem pētījumiem, eksponētajām izstādēm un

pamatekspozīcijas bāzes, tiek gatavoti pasākumi dažādām auditorijām. Aktualizējot

novada vēstures izpēti, ik gadu tiek rīkota konference.

3.4.5. Krājuma kolekciju papildināšana

Izstrādājot tematiskos pētījumus, gatavojot krājumu izstādes un organizējot

tematiskus pasākumus, tiek papildinātas krājuma kolekcijas.

3.4.6. Kartotēkas un datu bāzes

1. Muzeja krājuma uzskaites kartotēka;

2. Muzeja krājuma zinātniskā inventāra uzskaites kartotēka;

3. Personu kartotēka;

4. Nacionālais muzeju krājuma kopkatalogs;

5. Zinātniskā izrakstu kartotēka;

6. Citu organizāciju veidotās datu bāzes (piemēram, Zudusī Latvija,

Mantojums u.c.).

3.5. PĒTNIECISKĀ DARBA SVID ANALĪZE

Stiprās puses:

* Vienīgā novada mēroga pētnieciskā

iestāde.

* Laba pētnieciskā bāze.

* Laba sadarbība ar novadpētniekiem,

nozaru speciālistiem, citām novada

kultūras iestādēm, galveno bibliotēku

pētījumu veikšanai un konsultācijām.

* Pētnieciskā darba rezultāts ir

daudzveidīgs un dažādos veidos pieejams

sabiedrībai.

Vājās puses:

* Trūkst publikāciju par veiktajiem

pētījumiem.

* Pētāmo tēmu apjoms ir liels, bet

ierobežoti resursi to veikšanai.

* Reta dalība konferencēs.

* Starptautiskā sadarbība pētniecības

jomā.

* Ierobežotie finansiālie līdzekļi kavē

pētnieciskā darba attīstību. Samērā maza

projektu līdzekļu piesaiste pētniecībai.

Iespējas:

* Finansējuma piesaiste pētījumu

veikšanai iesaistoties projektos.

* Veicināt sadarbību izpētes jomā ar

reģiona līdzīga ranga muzejiem.

* Nacionālā muzeja krājuma kopkatalogs

– iespēja krājuma un zinātnisko materiālu

pārskatāmības un sistematizācijas jomā.

* Dažādu sadarbības resursu izmantošana

(novadpētnieki, folkloras speciālisti,

etnogrāfi utt).

Draudi:

* Nekonkurēt spējīgs atalgojums, kas var

veicināt spējīgu pētniecisko darbinieku

rotāciju.

* Aktīva līdzīgu institūciju darbība.

Secinājumi

1. Bagātais muzeja krājums ir laba pētnieciskā bāze, kas ļauj veikt daudzveidīgus

pētījumus un padarīt krājumu pieejamu plašai sabiedrībai.

2. Ierobežotie resursi un finansiālie līdzekļi kavē pētnieciskā darba attīstību.



40

3. Finansu piesaiste pētījumu veikšanai un dažādu sadarbības resursu izmantošana

veicinātu pētnieciskā darba daudzveidību un popularitāti sabiedrībā.

4. Konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšana darbiniekiem paplašinātu pētījumu

apjomus un dalību ar pētījumiem konferencēs.

4. PASĀKUMI PĒTNIECISKĀ DARBA KVALITĀTES UZLABOŠANAI

4.1. Speciālistu kvalifikācijas celšana, apmeklējot Muzeju valsts pārvaldes piedāvātos

kvalifikācijas celšanas kursus.

4.2. Dalīšanās pieredzē ar citu muzeju speciālistiem. Zinātniskie komandējumi.

4.3. Piedalīšanās zinātniskajās konferencēs, zinātnisko konferenču un tematisko

semināru rīkošana.

4.4. Piesaistīt darbam nozaru speciālistus, lai varētu turpināt darbu pie iesāktām un

jaunām tēmām.

4.5. Paplašināt informācijas meklēšanas loku, iesaistot ārvalstu bibliotēkas un arhīvus.

5. PRIORITĀTES PĒTNIECISKĀ DARBĀ 2014. – 2019.GADAM

1. Veikt pētniecisko darbu, kas saistīts ar pamatekspozīcijas papildināšanu un

tematisko krājuma izstāžu veidošanu.

Iepriekšējā plānošanas periodā pētnieciskais darbs bija saistīts ar ekspozīcijas

izveidošanu, taču nākamajā pārskata periodā pētījumi tiek virzīti uz to, lai ar

tematiskām izstādēm varētu papildināt pamatekspozīciju. Pētījumu tēmas apskata arī

to periodu, kurš pamatekspozīcijā nav atspoguļots.

2. Muzeja zinātnisko konferenču organizēšana un pētījumu izstrāde atbilstoši

konferences tēmai.

Kopš 2010.gada muzeja zinātniskās konferences ir kļuvušas par stabilu pētnieciskā

darba atskaites punktu. Konferences ir labi apmeklētas. Interesi par tēmām izrāda

muzeju darbinieki, vēsturnieki, skolotāji un citi interesenti. Šajā plānošanas periodā

muzejs turpinās rīkot konferences, sadarbojoties ar Kurzemes muzejiem un citām

pētnieciska rakstura institūcijām.

3. Tipogrāfiski iespiestu izdevumu (kolekciju katalogi, konferenču materiālu

apkopojums utt.) sagatavošana un izdošana

Lai nodrošinātu krājuma plašāku pieejamību sabiedrībai, pētot kolekcijas muzeja

krājumā, jārod iespēja sagatavot arī kolekcijas katalogu. Veicot pētījumus, lai

sagatavotu konferences, tiek apzināti interesanti materiāli. Konferences materiāli būtu

jāapkopo un jāsagatavo izdošanai.

4. Kultūrvēsturisko ekspedīciju sagatavošana un realizēšana Kuldīgas novada

pagastos.

Ekspedīcijas mērķis ir izziņas materiālu un eksponātu vākšana par Kuldīgas novada

pagastiem dažādos laika posmos. Pastiprinātu uzmanību izpētes laikā vērst uz: a)

1940./1941.gada represijas; b) Otrais pasaules karš; c) Pēckara periods (nacionālie

partizāni, kolektivizācija); d) Atmodas laiks; e) Sadzīve pagastā šodien. Materiāla

apstrāde pēc ekspedīcijas.



41

6. DARBĪBAS PLĀNS UN NOZĪMĪGĀKĀS IZPĒTES TĒMAS 2014.-

2019.GADAM

N.p.k. Veicamais pasākums Termiņi

1. Pētnieciskā darba veikšana pamatekspozīcijas papildināšanai un tematiskajām

izstādēm. 2014.-2019.

1.1. Tēmu sadale speciālistiem. Tematisko plānu izstrāde

sadalītajām tēmām. 2014.

1.2.

Pētniecisko darbu tēmas:

Izglītības attīstība Kuldīgas novadā.

Biedrību attīstība un darbība līdz to likvidācijai

1940.gadā.

Pirmā pasaules kara atstātās sekas Kuldīgas

novadā.

Iedzīvotāju dzīvesveids un kultūras tradīcijas.

Otrais pasaules karš un Kuldīgas novads.

1941.un 1949.gada represijas.

Tautsaimniecības attīstība padomju periodā.

Tautas fronte un Trešā atmoda.

Kuldīga 21.gadsimta sākumā.

2014.-2019.

1.3. Tēmu izpēte. Priekšmetu atlase muzeja krājumā.

Bibliotēku piedāvātā materiāla atlase. Darbs arhīvā. 2014.-2019.

1.4. Izstāžu tematisko plānu izstrāde. Izpildes grafika

sastādīšana. 2014.

1.5. Izstāžu noformēšana un iekārtošana. 2015.-2019.

2. Zinātniskās konferences organizēšana un tematiska referāta sagatavošana

2014.-2019.

2.1. Krievu minoritāte Kurzemē. 2014.

2.2. Pirmais pasaules karš un Kurzemes pilsētas. 2015.

2.3. Nemateriālā kultūra Kurzemē. 2016.-2019.

3. Izdevumi un publikācijas par pilsētas un novada vēsturi, krājuma kolekcijām

2014.-2019.

3.1. Muzeja krājuma materiālu katalogs „Sarkanajam

ķieģeļu tiltam pār Ventu - 140” 2014.

3.2. Muzeja krājuma materiālu katalogs „Kuldīgas goda

tērps” 2016.

3.3. Konferences materiālu sagatavošana. 2014.-2019.

3.4.

Publikāciju sagatavošana par izstāžu un novada vēstures

tematiku, ievērojamām personībām u.c. pētniecības

aktualitātēm

2014.-2019.

4.Kultūrvēsturisko ekspedīciju organizēšana un realizēšana Kuldīgas novada

pagastos 2014.-2019.

4.1. Izziņas materiālu un eksponātu vākšana par Gudenieku

pagastu dažādos laika posmos. 2014.

4.2. Izziņas materiālu un eksponātu vākšana par Kurmāles


4.3. Izziņas materiālu un eksponātu vākšana par Turlavas




42

4.4. Izziņas materiālu un eksponātu vākšana par Snēpeles


4.5. Izziņas materiālu un eksponātu vākšana par Laidu


4.6. Izziņas materiālu un eksponātu vākšana par Pelču


7.PAREDZAMIE DARBA REZULTĀTI

1. Izpētītas muzeja krājuma kolekcijas. Pētījuma rezultātā sagatavotas tematiskās

izstādes, referāti konferencēm un publikācijas.

2. Ik gadu organizēta zinātniskā konference, kurā pētnieciskā darba speciālisti un

krājuma speciālisti uzstājušies ar referātiem.

3. Tipogrāfiski iespiesti pētnieciskā darba rezultāti.

4. Ekspedīciju rezultātā apzināta un izpētīta Kuldīgas novada pagastu vēsture, pagastu

cilvēku devums novada un valsts attīstībā.



43




Protokola Nr.1

KULDĪGAS PAŠVALDĪBAS AĢENTŪRAS


KOMUNIKĀCIJAS DARBA POLITIKA 2014. – 2019.GADAM



Pielikums Nr.3



44

Komunikācijas darba politika tiek īstenota saistībā ar citiem muzeja darba plānošanas

un politikas dokumentiem

1. KOMUNIKĀCIJAS DARBA MĒRĶIS

Veicināt novada kultūrvēstures mantojuma popularizēšanu, nodrošinot Kuldīgas

novada muzeja krājuma un pētnieciskā darba rezultātu pieejamību sabiedrībai,

izmantojot daudzveidīgas muzeja komunikācijas formas.

2. KOMUNIKĀCIJAS DARBA GALVENIE UZDEVUMI

1. Veidot sabiedrības interesēm atbilstošas un novada unikalitāti raksturojošas

ekspozīcijas un izstādes;

2. Popularizēt muzeja produktu, izmantojot dažādas mūsdienīgas mārketinga

metodes;

3. Ar muzeja pasākumiem un izglītojošām programmām veicināt sabiedrības

izpratni par Kuldīgas novada vēsturi un tās unikalitāti Latvijas un pasaules

kultūrvēstures kontekstā;

4. Sabiedrības viedokļa izpēte, apkopojums un analīze, uz pētījumiem balstītu

mārketinga aktivitāšu kopums;

5. Mērķtiecīga muzeja tēla veidošana.

3. KOMUNIKĀCIJAS DARBA RAKSTUROJUMS

3.1. MUZEJA EKSPOZĪCIJU UN IZSTĀŽU DARBS

Veicinot krājuma pieejamību visiem interesentiem, muzejs apmeklētājiem piedāvā

pamatekspozīcijas un daudzveidīgas kultūrvēstures izstādes. Muzejs ekspozīciju un

izstāžu vajadzībām izmanto 345.2 m2 lielu platību.

Ekspozīciju un izstāžu veidošanas pamatprincipi:

Atbilstība muzeja misijai;

Krājuma pieejamības nodrošinājums;

Eksponātu kultūrvēsturiskā, mākslinieciskā vai zinātniskā vērtība;

Izstāžu daudzveidība saistībā ar sabiedrības pieprasījumu,

svarīgākajiem notikumiem Latvijā, kalendārajiem svētkiem,

nozīmīgām jubilejām vai citām tā brīža aktualitātēm.

3.1.1. Ekspozīcijas

Muzeja otrajā stāvā iekārtota ekspozīcija „Turīga kuldīdznieka dzīvoklis 20.gs.

sākumā”, ekspozīcija iekārtota, izmantojot muzeja krājuma priekšmetus un tā atklāj

pagājušā gadsimta sākuma pilsētnieka dzīves ikdienu.

Muzeja trešajā stāvā iekārtota pilsētas vēsturei veltīta ekspozīcija - „Kuldīga-

Kurzemes pērle”, ekspozīcija stāsta par Kuldīgas vēsturi no vissenākajiem laikiem

līdz 2. pasaules karam. Ekspozīcijas koncepcija uzsver pilsētas unikalitāti, izmantojot

priekšmetus no muzeja krājuma.

3.1.2. Izstādes

Izstāžu darbs balstās uz muzeja pētnieciskā darba rezultātiem, sadarbību ar citiem

Latvijas muzejiem, māksliniekiem un citām institūcijām (dažādu valstu vēstniecībām,

kultūras centriem, kā arī nevalstiskajām organizācijām). Izstādes un ekspozīcijas ir



45

viens no muzeja komunikācijas spēcīgākajiem līdzekļiem, jo prasmīgi izvēlētiem un

izstādītiem priekšmetiem un to grupām piemīt spēja ietekmēt apmeklētāja

noskaņojumu, raisīt līdzpārdzīvojumu, padarīt informāciju pieejamu jutekliskai

uztverei un izziņai. Tematiskās un ceļojošās izstādes veido muzeja speciālisti kopā ar

mākslinieku noformētāju.

Izstāžu veidošanas laikā tiek gatavotas arī atbilstošas muzejpedagoģiskās

programmas, lekcijas, tulkojumi svešvalodās un publikācijas presē.

Plānošanas periodā plānots veidot vidēji desmit krājuma un kultūrvēsturiskās izstādes

gadā.

3.1.3. Izstādes ārpus muzeja

Ceļojošo izstāžu mērķis ir popularizēt dažādus lokālus un valstiskus notikumus vai

personības un aptvert maksimāli plašu interesentu loku. Tās tiek eksponētas citās

kultūras un sabiedriskajās institūcijās – novada bibliotēkās, kultūras namos, skolās,

draudzēs u.c. Muzejam ir veiksmīgas iestrādes ceļojošo izstāžu veidošanā. Tādas

tapušas gan par dažādiem nozīmīgiem kultūrvēsturiskiem objektiem Kuldīgā

(Kuldīgas sinagoga, Vecais ķieģeļu tilts), gan notikumiem (prezidentu vizītes

Kuldīgā, Baltijas ceļš, Kuldīgai - 770), gan par vēsturiskām tēmām (pašvaldību

vēlēšanu vēsture Kuldīgā, Sv. Katrīnas draudzes vēsture) un personībām (Kārlis

Davidovs). Izstādes ieguvušas lielu popularitāti pilsētas un novada iedzīvotāju vidū,

tāpēc muzeja mērķis ir attīstīt un pilnveidot šo izstāžu formu, aptverot pēc iespējas

plašu un aktuālu tēmu loku, kā arī iegādāties papildus stendus ceļojošajām izstādēm,

lai vienlaicīgi būtu iespējams izstādīt vairākas ceļojošās izstādes dažādās vietās.

Arī turpmāk paredzēts viena gada laikā izveidot vismaz divas ceļojošās izstādes, lai

popularizētu Kuldīgas novada muzeju, tā krājumu, novada vēsturi un personības.

3.2. DARBS AR APMEKLĒTĀJIEM

Muzeja apmeklētājs un citu muzeja pakalpojumu patērētājs – klients - tiek izvirzīts

apmeklētāju politikas centrā. Muzeja piedāvājumu izstrāde un realizēšana ir vērsta uz

sabiedrības vajadzībām un sakņojas sadarbībā un pozitīvā attieksmē pret klientu.

Muzeja produkti un pakalpojumi tiek veidoti, ņemot vēra dažādu klientu grupu

specifiku, sagatavotību, intereses un vajadzības.

Ņemot vērā Kuldīgas novada muzeja atrašanās vietu (pie pašas Ventas Rumbas) un

lielo tūristu īpatsvaru, līdz ar muzeja atvēršanu 2014. gada janvārī, muzeja pirmajā

stāvā darbu uzsāks klientu apkalpošanas centrs, kura uzdevums ir ne vien informēt

klientus par muzeja piedāvājumu, bet sniegt informāciju arī par citiem kultūrtūrisma

piedāvājumiem Kuldīgas novadā un Kurzemē. Īpaša uzmanība pievēršama

informācijai svešvalodās.

3.2.1. Muzeja mērķauditorija

Tūristi. Muzeja infrastruktūra ir sakārtota un izveidota jauna pilsētas vēstures

ekspozīcija. Ņemot vērā muzeja atrašanas vietu un vispārējo tūristu skaita pieaugumu

- paredzams, ka tūristi (gan ārvalstu, gan pašmāju) veidos lielāko daļu no Kuldīgas

novada muzeja klientu skaita.



46

Kuldīgas novada izglītības iestāžu audzēkņi. Liels uzsvars muzeja darbā ar sabiedrību

tiek likts uz kvalitatīva, saistoša un plaša muzejpedagoģijas nodarbību klāsta

veidošanu. Tiek strādāts pie tā, lai muzeja apmeklējums novada skolēniem būtu

bezmaksas un veidota īpaša, izglītojoša brīvā laika pavadīšanas programma, kas

veicinātu skolēnu vēlmi pēc stundām_ kvalitatīvi pavadīt laiku muzejā. Veidojot

bērniem un jauniešiem draudzīgu muzeju, tiek veicināta jaunās paaudzes izpratne par

kultūras vērtībām un cieņa pret novada vēsturi.

Ģimenes ar bērniem. Muzeja apmeklējums - veids kā kvalitatīvi pavadīt laiku ar

ģimeni. Tiek veidoti un pastāvīgi atjaunoti piedāvājumi, kas padara ģimenes došanos

uz muzeju par izzinošu piedzīvojumu_ gan lieliem, gan maziem.

Novadpētniecības entuziasti un citi muzeja regulārie apmeklētāji. Pastāvīgo klientu

loks ir jānotur un jāpaplašina, piedāvājot saistošu pakalpojumu klāstu-

novadpētniecībai vētītas lekcijas, mūžizglītības programmas, attīstot brīvprātīgo

piesaisti muzeja ikdienas darbā.

3.3. MUZEJA IZGLĪTOJOŠAIS DARBS

Muzeja izglītojošā darba pamatā ir muzeja krājuma, pētniecības, ekspozīciju un

izstāžu darbs, kas tiek izmantots dažāda rakstura tematisko pasākumu organizēšanai

visplašākajai mērķauditorijai.

3.3.1. Izglītojošā darba mērķis: Saistoši un kvalitatīvi iepazīstināt klientu ar

Kuldīgas novada vēsturi un unikālo pilsētas arhitektūru, Latvijas un pasaules vēstures

kontekstā, kā līdzekli izmantojot dažādām auditorijas grupām pielāgotas lekcijas,

nodarbības, novadpētnieku tikšanās un citus tematiskos pasākumus, kā arī veidot

brīvā laika pavadīšanas piedāvājumus, kuros integrēti novada vēsturi izzinoši

elementi.

Izglītojošo darbu koordinē, plāno un īsteno speciālists darbam ar sabiedrību, pārējie

muzeja speciālisti līdzdarbojas, atbilstoši savām zināšanām un prasmēm.

Muzeja izglītojošā darba uzdevumi:

Dažādu izglītojošo pasākumu (ekskursiju, lekciju, muzejpedagoģisko

programmu) izstrādāšana, pilnveidošana, īstenošana.

Muzeja piedāvāto izglītojošo pasākumu satura tuvināšana skolu mācību

programmām.

Izglītojošo pasākumu materiālās bāzes pilnveidošana.

Informatīvo pasākumu organizēšana pedagogiem, lai informētu par muzeja

piedāvātajām programmām un veicinātu sadarbību.

Strādāt mūžizglītības jomā

3.3.2. Izglītojošā darba prioritātes

Darbs ar bērniem un jauniešiem. Bērnu un jauniešu piesaiste muzeja ikdienas

darbam, gan izstrādājot un piedāvājot šai mērķauditorijai derīgus un saistošus

muzejpedogoģijas piedāvājumus, gan veidojot sadarbības projektus ar jauniešu

organizācijām („Kuldīgas novada jauniešu domi” u.c.) un aicinot skolēnus kvalitatīvi

pavadīt laiku muzejā - audzina jauno muzeja apmeklētāju un dod iespēju nostiprināt

muzeja pozīciju nākotnē.

Novadpētniecības aktualizēšana. Novadpētniecības aktualizēšana un ar to saistītu

mūžizglītības programmu izstrāde. Gatavojot lekciju un interaktīvu pasākumu ciklus,



47

kas rosina klientu interesi par sava novada un dzimtas vēstures apkopošanu un

pētniecību, tādējādi iesaistot novada vēstures apzināšana plašāku sabiedrības daļu un

veicinot muzeja un klienta divvirzienu sadarbību.

Tūristi. Gan ārvalstu, gan pašmāju tūristu informēšana par Kuldīgas vēstures un

arhitektūras unikalitāti Latvijas un Eiropas kontekstā, sagatavojot īpaši pilsētas

viesiem piemērotas ekskursiju programmas un informatīvi - izglītojošus drukas

materiālus svešvalodās. Apmācīt un sagatavot muzeja personālu darbam ar ārvalstu

viesiem.

3.3.3. Muzejpedagoģiskās programmas

Muzejpedagoģijas programmu izstrādē galvenā uzmanība tiek vērsta uz procesu, kura

laikā skolēns bagātina savu dzīves pieredzi un emocijām, kuras sniedz saskarsme ar

autentiskiem priekšmetiem.

Muzejpedagoģijas programmas ir labi apmeklētas, tās tiek rīkotas gan muzeja telpās,

gan ārpus tām, tajā skaitā - dodoties izbraukumos uz mācību iestādēm. Veidojot

programmas, uzsvars tiek likts uz muzejpedagoģijas kvalitāti. Muzejpedagoģijas

nodarbību auditorija ir Kuldīgas novada mācību iestāžu audzēkņi. Programmas tiek

pielāgotas attiecīgajai vecuma grupai, ņemot vērā skolu programmu saturu un vecuma

īpatnības. Tematiski uzsvars tiek likts uz novada vēsturi, gadskārtu ieražām, valsts

svētkiem un atceres dienām (Brīvības cīņas, Latvijas Republikas dibināšana, Janvāra

barikādes).

3.3.4. Pasākumi.

Muzejs atbilstoši savai misijai regulāri rīko pasākumus dažādām mērķauditorijām:

Izstāžu atklāšana;

Tikšanās ar māksliniekiem, ievērojamiem novadniekiem – dažādu jomu

speciālistiem;

Novadnieku salidojums - kopš 1976. gada muzejā tiek organizēta ievērojumu

novada cilvēku tikšanās, lai kuldīdznieki iepazītu savus izcilos novadniekus -

māksliniekus, sportistus, sabiedriskos darbiniekus un arī lai paši novadnieki

saglabātu saikni ar pilsētu, kurā ir dzimuši, auguši vai ieguvuši izglītību;

Ikgadēji ar kultūru un vēsturi saistīti tematiski pasākumi, kas veltīti Latvijas

valsts dibināšanas gadadienai, Lāčplēša dienai, 1991.gada Janvāra barikāžu

atcerei, politiski represēto piemiņai, Mūzikas un mākslas dienām, Eiropas

kultūras mantojuma dienām un ar latvisko dzīvesziņu saistītiem tautas

gadskārtu svētkiem un ierašām;

Starptautiska un vietēja mēroga akcijas, populārākā - Muzeja nakts.

Pasākumi notiek gan muzeja telpās, gan muzeja teritorijā, jo muzeja telpas ne vienmēr

ir piemērotas plašiem pasākumiem ar dažādām aktivitātēm. Muzejs aktīvi iesaistās arī

pilsētas mēroga pasākumos: tūrisma sezonas atklāšanas pasākums – Pavasara palu

šovs „Lido zivis Kuldīgā”, pilsētas festivāls „Dzīres Kuldīgā”, „Hercoga Jēkaba

gadatirgus” un ziemas festivāls „Notici brīnumam”. Muzeja darbinieki piedalās arī

citu iestāžu (Kuldīgas kultūras centra, Kuldīgas galvenās bibliotēkas, Kuldīgas

politiski represēto apvienības, pašvaldības, L.Rezevskas izstāžu zāles, izglītības

iestāžu u.c.) organizētajos pasākumos.



48

3.4. MUZEJA MĀRKETINGS

3.4.1. Muzeja piedāvātie bezmaksas pakalpojumi:

1. Muzeja apmeklējums:

- cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bērniem bāreņiem, bērnu namu un

internātskolu audzēkņiem, pirmsskolas vecuma bērniem;

- visiem apmeklētājiem Starptautiskajā Muzeju dienā.

2. Muzeja izziņas materiāli (kartotēkas, apraksti, literatūra u.c.);

3. Muzeja speciālistu konsultācijas;

4. Pasākumi (izstāžu atklāšanas, tikšanās ar māksliniekiem un novadniekiem,

piemiņas pasākumi u.c.).

3.4.2. Muzeja piedāvātie maksas pakalpojumi:

1. Ieejas maksa muzejā;

2. Izglītības programmas pieaugušajiem;

3. Gida pakalpojumi muzejā un pilsētā;

4. Telpu īre.

3.4.3. Muzeja pieejamība

Apmeklētājiem muzeja izstādes un ekspozīcijas atvērtas O., T., C., P., S., Sv., no

plkst. 11.00 līdz 17.00, vasaras sezonā (jūnijs, jūlijs, augusts) – O.,T., C., P., S., Sv.

No 11.00 – 18.00. Apmeklētāju grupām ar iepriekšēju pieteikšanos muzejs atvērts arī

pirmdienās un darba dienās no plkst. 8.00. Muzeja speciālistu konsultācijas, krājums

un kartotēkas pieejamas darba dienās no plkst. 9.00 – 17.00.

Muzejs ir pieejams apmeklētājiem ar kustību traucējumiem - pie vienas no muzeja

ieejām izveidots panduss, muzeja ēkā izbūvēts lifts un piemērotas tualetes. Lifts un

piemērotā ieeja padara muzeju ieejamu arī māmiņām ar maziem bērniem. Muzejā

izvietots arī zīdaiņu pārtinamais galdiņš.

3.4.4. Sabiedrības informēšana

Nozīmīga komunikācijas darba daļa ir sabiedrības informēšana par muzeja aktivitātēm

un produktiem. Domājot par sabiedrības informēšanu, ņemti vērā katras

mērķauditorijas informācijas iegūšanas paradumi un šo paradumu izmaiņas, kas laika

gaitā, attīstoties tehnoloģijām un interneta saziņai, kļūst aizvien straujākas. Kuldīgas

novada muzejs 2012. gada janvārī izveidoja un aktīvi lieto savu lapu draugiem.lv un

twitter kontu @kuldigasmuzejs. Sociālo tīklu lietotāju skaitam augot, paplašinās arī

lietotāju vecuma spektrs un šis komunikācijas veids aptver aizvien plašāku muzeja

produktu potenciālo patērētāju loku.

Netiek aizmirstas arī tradicionālākas sabiedrības informēšanas formas - afišas, bukleti,

skrejlapas, informācijas sagatavošana un izsūtīšana ziņu aģentūrām, portāliem un

drukātajiem plašsaziņas līdzekļiem, TV un radio, kā arī publikācijas novada preses

izdevumos.

Muzejpedogoģijas nodarbības veiksmīgi tiek popularizētas, sagatavojot skrejlapas,

dodoties uz mācību iestāžu skolotāju istabām un stāstot par programmu, kā arī

izmantojot iespēju uzrunāt mācību iestāžu vadītājus Kuldīgas novada Izglītības un

sporta pārvaldes sēdēs.



49

3.5. KOMUNIKĀCIJAS DARBA SVID ANALĪZE

Stiprās puses:

* Daudzveidīgs pasākumu klāsts plašai

mērķauditorijai;

* Gadu gaitā popularitāti ieguvuši

pasākumi (Muzeju nakts);

* Ilggadīga un kvalitatīva sadarbība ar

pilsētas kultūra iestāžu darbiniekiem;

* Informatīvo sadarbības partneru tīkls;

* Izveidota pilsētas vēstures ekspozīcija

„Kuldīga- Kurzemes pērle” un „Turīga

kuldīdznieka dzīvoklis 20.gs. sākumā”;

* Rekonstruēta muzeja ēka ļauj piedāvāt

apmeklētājiem jaunus pakalpojumus;

* Veiksmīga un aktīva darbība interneta

komunikācijā un sociālajos tīklos;

* Muzeja atrašanās vieta nodrošina lielu

tūristu plūsmu gar muzeja ēku

un tās apkārtni;

* Kuldīga kopuma tiek sakārtota un

piesaista aizvien lielāku tūristu skaitu.

Vājās puses:

* Muzejpedagoģiskajā darbā

nepieciešams papildus darbinieks ar

pedagoģisko izglītību;

* Neregulāra apmeklētāju un sabiedrības

viedokļa izpēte;

* Muzeja vizuālā tēla sadrumstalotība,

nav vienotas stilistiskās līnijas muzeja

drukas un elektroniskajiem reklāmas

materiāliem;

* Klientu apkalpošanas darbiniekiem ir

nepietiekamas valodu zināšanas.

Iespējas:

* Darbinieku tālākizglītība;

* Piedalīties dažādos projektos papildus

finansējuma piesaistei;

* Attīstīt muzejam raksturīgu suvenīru

tirdzniecību;

* Attīstīt sadarbību ar mēdijiem

(pievēršot uzmanību starptautiskiem);

* Piedalīties tūrisma gadatirgos un

līdzīgos popularizēšanas pasākumos;

* Veidot ciešāku sadarbību ar skolotāju

metodiskajām apvienībām, skolu valdi un

novada domi, lai panāktu bezmaksas

muzeja apmeklējumu novada skolēniem,

kā arī pašvaldības dotētas

muzejpedagoģijas nodarbības;

* Aktīva un pārdomāta darbība sociālajos

tīkos.

Draudi:

* Konkurence. Nespēja noturēt un

piesaistīt kvalificētus darbiniekus.

Darbinieku aizplūšana uz labāk

apmaksātām darbavietām;

* Pieaugoša konkurence, aizvien vairāk

kultūras institūcijas rīko kvalitatīvus

kultūras pasākumus;

* Ekonomiskās situācijas nestabilitāte.

Potenciālās sekas: Klientu pirktspējas

mazināšanās; grūtības piesaistīt papildus

finansējumu.

Balstoties uz SVID analīzi, tiek plānoti vairāki pasākumi komunikāciju darba

kvalitātes uzlabošanai, komunikācijas darba prioritātes un darba plāns turpmākajiem

gadiem.



50

4. PASĀKUMI KOMUNIKĀCIJAS DARBA KVALITĀTES UZLABOŠANAI

1. Informatīvo pakalpojumu un izglītojošo pasākumu apjoma palielināšana un

kvalitātes paaugstināšana;

2. Muzeja pieejamības un komunikācijas darba metožu paplašināšana un

dažādošana (attīstīt interneta komunikāciju, daudzveidot muzeja sagatavotās

brošūras, skrejlapas, izveidot muzeja e-pasta biļetenu, suvenīru politikas

attīstība utt.);

3. Nodrošināt komunikācijas pēctecību un nepārtrauktību;

4. Palielināt komunikācijas nodaļas kapacitāti, izveidojot papildus štata vietu-

klientu apkalpošanas centra vadītājs, kura darba pienākumos ir klientu

politikas ieviešana dzīvē un nepārtraukts darbs ar apmeklētāju, kas nodrošina

apkalpošanas kvalitātes uzlabošanos.

5. PRIORITĀTES KOMUNIKĀCIJAS DARBĀ

1. Klientu apkalpošanas centra izveide. Ieviest un nepārtraukti attīstīt klientam

draudzīgu apkalpošanas politiku;

2. Muzeja mājas lapas izveidošana, kurā ne vien iespējam iegūt informāciju par

muzeja piedāvātajiem produktiem, bet arī iepazīt muzeja kolekciju, laika

gaitā attīstot to par interaktīvu platformu, kas piemērota dažādām muzeja

klientu grupām;

3. Atvērta un savstarpēju sadarbību vērsta komunikācija ar sabiedrību;

4. Mērķauditorijas izpēte un mārketinga politikas izstrāde un ieviešana darbībā;

5. Muzeja pieejamības nodrošinājums dažādām klientu grupām- cilvēkiem ar

īpašām vajadzībām, ģimenēm ar bērniem, ārvalstu un pašmāju tūristiem u.c.

6. KOMUNIKĀCIJAS DARBA PLĀNS TURPMĀKAJIEM 5 GADIEM

N.p.k. Veicamais pasākums Termiņš

1.

Mērķauditorijas izpēte, interešu noskaidrošana.

Veikt esošās muzeja auditorijas monitoringu un

anketēšanu, lai tiktu apzināts, ko no muzeja gaida jau

esošais apmeklētājs. Veikt potenciālās (bet vēl

neapgūtās) auditorijas apzināšanu.

(Iespējamais risinājums: piesaistīt anketēšanai

studentus, praktikantus un brīvprātīgos)

pastāvīgi

2. Mārketinga un pārdošanas politikas izstrāde,

balstoties uz mērķauditorijas izpētes datiem 2014.

3.

Suvenīru izveide: koncepcijas izstrāde, mākslinieku

piesaiste, suvenīru pasūtīšana un ieviešana

tirdzniecībā.

2014. – 2015.

4.

Klientu apkalpošanas centra izveide.

Darbinieku apmācība, kas nodrošina atbilstību

augstākajiem klientu apkalpošanas standartiem.

2014.

5. Pētnieciskās daļas sagatavoto monogrāfiju un

katalogu izdošana un popularizēšana

2014.-2019.



51

4.

Informācijas materiālu sagatavošana svešvalodās

Tulkot publicitātes tekstus – izstāžu un ekspozīciju

aprakstus un citus piedāvājumus angļu, vācu, krievu,

igauņu un lietuviešu valodās. Izvietot informāciju

Kuldīgas novada tūrisma informācijas centrā,

interneta ceļojumu ceļvežos un sociālajos tīklos.

-Tulkot ekspozīciju un izstāžu eksponātu aprakstus

un izvietot tos muzeja telpās.

pastāvīgi

5.

Pamatekspozīcijām „Turīga kuldīdznieka dzīvoklis

20.gs. sākumā” un „„Kuldīga- Kurzemes pērle””:

- Informācijas materiālu sagatavošana gan latviešu

valodā, gan tulkojuma nodrošināšana svešvalodās

- Ar ekspozīcijām saistītu muzejpedagoģijas

programmas izstrāde un ieviešana darbībā

- Ekspozīcijas popularizēšanas darbs: tematisko

pasākumu sagatavošana, reklāma utt.

2013.-2014.

6. Muzejpedagoģijas piedāvājuma pilnveidošana pastāvīgi

7.

Par muzeju informējošu materiālu sagatavošana un

izplatīšana pilsētā, tūrisma informācijas punktos visā

Kurzemē, dalība tūrisma nozares izstādēs un

gadatirgos u.c.

pastāvīgi

8.

Sabiedrības informēšana par muzeja jaunumiem,

piedāvājumiem, produktiem un ikdienas darbu. Ziņu

sagatavošana un izplatīšana, darbs ar žurnālistiem un

aktīva darbība muzeja sociālajos tīklos.

pastāvīgi

7. PAREDZAMIE POLITIKAS REZULTĀTI

1. Pozitīvs Kuldīgas novada muzeja tēls - palielinās sabiedrības izpratne par muzeja

darbu un to, cik nozīmīgu lomu muzejs ieņem novada kultūrtelpā - gan pētniecības,

gan izglītojošā darba kontekstā.

2. Palielinājies muzeja klientu skaits

3. Palielinājies muzeja pastāvīgo apmeklētāju skaits

4. Uzlabota muzeja klientu apkalpošana un piedāvāto pakalpojumu kvalitāte

darbĪbas un attĪstĪbas stratĒĢija 2014. – 2019 · darbĪbas stratĒĢija 2014. –...

Documents