demogrāfiskās izmaiņas pilsētu un pašvaldību novadu griezumā un to ietekmējošie faktori
DESCRIPTION
Demogrāfiskās izmaiņas pilsētu un pašvaldību novadu griezumā un to ietekmējošie faktori. Jānis Dombrava. Iedzīvotāju izmaiņas pagastos un pilsētās 1996-2011. Talsu novads. Talsu novads. Talsu novads. Vispārīgās negatīvās tendences. 2004. Eiropas Savienības darba tirgus atvēršana. - PowerPoint PPT PresentationTRANSCRIPT
Demogrāfiskās izmaiņas pilsētu un pašvaldību novadu griezumā un to
ietekmējošie faktori
Jānis Dombrava
Iedzīvotāju izmaiņas pagastos un pilsētās 1996-2011
Talsu novads
Talsu novads
Talsu novads
Vispārīgās negatīvās tendences
2004. Eiropas Savienības darba tirgus atvēršana.Eiropas Savienības un valsts investīciju nevienmērīgs sadalījums.Monocentriskums.Ražotņu slēgšana.
Iedzīvotāju izmaiņas pagastos un pilsētās 1996-2011
Attīstības salas
Kādi ir ietekmējošie apstākļi?• Vispārīgās tendences• Tautību struktūra, emigrācija• Rajonu dalījumā• Pagastu dalījumā• Vispārīgās tendences, kas iezīmējas – tuvums Rīgai.• Apskatīt fenomenus:• Pierobeža• Jaunlaicenes pag.• Rēzeknes nov./Krustpils nov.• Jūrkalnes/Ēdoles/Zlēku• Salacgrīvas• Preiļu
Salīdzinot 2000.gada tautas skaitīšanas datus ar 2011.gada datiem, nākas secināt, ka šo gadu laikā latviešu skaits ir samazinājies par 85 567, savukārt cittautiešu skaits ir samazinājies par 221 445. Šo tendenci Saeimas demogrāfijas apakškomisijā apstiprināja arī LU profesors Mihails Hazans, kurš atzina, ka cittautiešu dzimstības rādītāji Latvijā ir krietni zemāki nekā latviešu, un cittautieši biežāk nekā latvieši pārceļas uz dzīvi ārvalstīs.
Ja aplūkojam dzimušo un mirušo latviešu skaitu konkrētajā gadā, pēdējos piecos gados latviešu skaits vidēji ir samazinājies par aptuveni 1200 latviešiem gadā. Tai pat laikā cittautiešu skaits ir samazinājies vidēji par aptuveni 7800 katru gadu. Tas ļauj secināt, ka pēdējos desmit gados latviešu skaits ir tikai nedaudz sarucis zemās dzimstības dēļ, bet galvenokārt samazinājums ir uz emigrācijas rēķina. No aptuveni 86 000 lielā latviešu sarukuma starp tautas skaitīšanām, tikai aptuveni 12 000 liels ir samazinājums nepietiekamās dzimstības dēļ, pārējie ir devušies emigrācijā.
Iepriekšējos desmit gadus ir notikusi monocentriska attīstība. Rīgā un Pierīgā atalgojuma līmenis ir augstāks un darba vietu skaits lielāks nekā vidēji valstī, tāpēc ļoti daudzi latvieši ir pārcēlušies tieši uz iepriekš minētajām vietām (Rīgas rajonā latviešu skaits 10 gadu laikā ir pieaudzis par ~24 000 (+26,41%).
Iedzīvotāju izmaiņas pagastos un pilsētās 1996-2011
Pierobežas problēma
Vaiņodes novada vecuma struktūra
0-4
5-9
10-14
15-19
20-24
25-29
30-34
35-39
40-44
45-49
50-54
55-59
60-64
65-69
70-74
75-79
80-84
85-89
90+
0 50 100 150 200 250
Vaiņodes novada latviešuvecuma struktūra
0-4
5-9
10-14
15-19
20-24
25-29
30-34
35-39
40-44
45-49
50-54
55-59
60-64
65-69
70-74
75-79
80-84
85-89
90+
0 20 40 60 80 100 120 140 160 180 200
Vaiņodes novada cittautiešu vecuma struktūra
0-4
5-9
10-14
15-19
20-24
25-29
30-34
35-39
40-44
45-49
50-54
55-59
60-64
65-69
70-74
75-79
80-84
85-89
90+
0 10 20 30 40 50 60
Izmaiņas Vaiņodes novadā(2007-2011)
Pavisam Latvieši Cittautieši LV % Cit. %2007 3022 2398 624 79.4% 20.6%2011 2613 2177 436 83.3% 16.7%
Izmaiņas -409 -221 -188 4.0% -4.0%Izmaiņas % -13.5% -9.2% -30.1%
Zilupes novada vecuma struktūra
0-4
5-9
10-14
15-19
20-24
25-29
30-34
35-39
40-44
45-49
50-54
55-59
60-64
65-69
70-74
75-79
80-84
85-89
90+
0 50 100 150 200 250 300
Zilupes novada latviešu vecuma struktūra
0-4
5-9
10-14
15-19
20-24
25-29
30-34
35-39
40-44
45-49
50-54
55-59
60-64
65-69
70-74
75-79
80-84
85-89
90+
0 10 20 30 40 50 60 70 80 90
Zilupes novada cittautiešu vecuma struktūra
0-4
5-9
10-14
15-19
20-24
25-29
30-34
35-39
40-44
45-49
50-54
55-59
60-64
65-69
70-74
75-79
80-84
85-89
90+
0 50 100 150 200 250
Dagdas novada vecuma struktūra
0-4
5-9
10-14
15-19
20-24
25-29
30-34
35-39
40-44
45-49
50-54
55-59
60-64
65-69
70-74
75-79
80-84
85-89
0 100 200 300 400 500 600 700 800
Dagdas novada latviešu vecuma struktūra
0-4
5-9
10-14
15-19
20-24
25-29
30-34
35-39
40-44
45-49
50-54
55-59
60-64
65-69
70-74
75-79
80-84
85-89
0 50 100 150 200 250 300 350 400 450
Dagdas novada cittautiešu vecuma struktūra
0-4
5-9
10-14
15-19
20-24
25-29
30-34
35-39
40-44
45-49
50-54
55-59
60-64
65-69
70-74
75-79
80-84
85-89
90+
0 50 100 150 200 250 300 350
Šobrīd Latvijas pierobežā ir vērojamas vairākas tendences. Latviešu dzimstība ir salīdzinoši augstā līmenī, bet kopā ar nelielo emigrāciju tā nespēj kompensēt cittautiešu skaita straujo sarukumu, tāpēc ir nepieciešams rast risinājumu, lai motivētu jauniešus palikt dzīvot pierobežā un atbalstīt jaunās ģimenes, lai varētu veidot vienmērīgu teritorijas attīstība.
Rēzeknes vecuma struktūra
0-4
5-9
10-14
15-19
20-24
25-29
30-34
35-39
40-44
45-49
50-54
55-59
60-64
65-69
70-74
75-79
80-84
85-89
90+
0 500 1000 1500 2000 2500 3000
Rēzeknes latviešu vecuma struktūra
0-4
5-9
10-14
15-19
20-24
25-29
30-34
35-39
40-44
45-49
50-54
55-59
60-64
65-69
70-74
75-79
80-84
85-89
90+
0 200 400 600 800 1000 1200 1400
Rēzeknes cittautiešu vecuma struktūra
0-4
5-9
10-14
15-19
20-24
25-29
30-34
35-39
40-44
45-49
50-54
55-59
60-64
65-69
70-74
75-79
80-84
85-89
90+
0 200 400 600 800 1000 1200 1400 1600 1800
Baltinavas novada vecuma struktūra
0-4
5-9
10-14
15-19
20-24
25-29
30-34
35-39
40-44
45-49
50-54
55-59
60-64
65-69
70-74
75-79
80-84
85-89
0 100 200 300 400 500 600 700 800
Tomēr kāpēc vieni pagasti attīstās labāk kā citi?
Alsunga
Alsunga
Iedzīvotāju skaits 1996.gadā – 2416Iedzīvotāju skaits 2011.gadā – 1470Attālums līdz lielākai pilsētai - Kuldīga 27kmAttālums līdz galvaspilsētai - 181 km
Pirmskolas izglītības iestādes - 1 Vidusskola – 1Valsts ģimnāzija – 1Mākslas skola – 1Muzejs – 2Bibliotēka – 1Kultūras nams – 1
Alsunga
Iedzīvotāju skaits 1996.gadā – 2416Iedzīvotāju skaits 2011.gadā – 1470
Lielākie uzņēmumi Apgrozījums Nozare Darbinieki
SIA " Goldigen 4’521’360 Būvniecība
SIA SJ Būve 634’040 Būvniecība
SIA "Veiksme 456’000 Veikali
Salacgrīva
Salacgrīva
Iedzīvotāju skaits 1996.gadā – 1143Iedzīvotāju skaits 2011.gadā – 2930Attālums līdz lielākai pilsētai - Limbaži 48kmAttālums līdz galvaspilsētai - 100 km
Pirmskolas izglītības iestādes - 1 Vidusskola – 1Mūzikas un mākslas skola – 1Muzejs – 1Bibliotēka – 1Kultūras nams – 1
Salacgrīva
Iedzīvotāju skaits 1996.gadā – 1143Iedzīvotāju skaits 2011.gadā – 2930
Lielākie uzņēmumi Apgrozījums Nozare Darbinieki
Ardagh Metal Packaging Latvia SIA12,448,490.00
Vieglā metāla ražotāji 52
Akciju sabiedrība "BRĪVAIS VILNIS"9,771,651.00
Zivsaimniecība, konservi 800Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "BALTIC FOREST"
3,911,865.00 Kokmateriālu, būvmateriālu un sanitārtehnikas ierīču vairumtirdzniecība
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "KUBIKMETRS"
1,840,672.00Zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana
Jaunlaicenes pag.
Jaunlaicenes pag.
Iedzīvotāju skaits 1996.gadā – 508Iedzīvotāju skaits 2011.gadā – 458Attālums līdz lielākai pilsētai - Alūksne 20kmAttālums līdz galvaspilsētai - 201 km
Pirmskolas izglītības iestādes - 1Pamatskola – 1Muzejs – 1Bibliotēka – 1Kultūras nams – 1
Jaunlaicenes pag.
Iedzīvotāju skaits 1996.gadā – 508Iedzīvotāju skaits 2011.gadā – 458
Lielākie uzņēmumi Apgrozījums Nozare DarbiniekiSabiedrība ar ierobežotu atbildību "JAUNLAICENES INDUSTRIJA"
2,918,509.00Cieto iežu pārstrādāšanas uzņēmumiem 40
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "OZOLI AZ"
1,348,738.00
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "JAUNLAICENES KOKOGLES"
Grants un smilts karjeru izstrāde, māla un kaolīna ieguve.
Preiļu pag.
Preiļu pag.
Iedzīvotāju skaits 1996.gadā – 1061Iedzīvotāju skaits 2011.gadā – 1092Attālums līdz lielākai pilsētai - Preiļi 5kmAttālums līdz galvaspilsētai - 230 km
Ar pilsētu:Pirmskolas izglītības iestādes - 1Vidusskola – 2Valsts ģimnāzija - 1Mūzikas un mākslas skola – 1Muzejs – 2Bibliotēka – 1Kultūras nams – 1
Preiļu pag.
Iedzīvotāju skaits 1996.gadā – 1061Iedzīvotāju skaits 2011.gadā – 1092
Lielākie uzņēmumi Apgrozījums Nozare Darbinieki
AS "Preiļu siers" / 26,616,667.0012,448,490.00
Piensaimniecība 340
SIA"PREIĻU SAIMNIEKS" / 2,481,478.009,771,651.00
Komunālo pakalpojumu sniedzējs 140
SIA"Zolva" / 2,377,709.003,911,865.00
Viesnīcas, ēdināšana, mazumtirdzniecība 70
Secinājumi• Turpmākajos gados Latvijā samazināsies iedzīvotāju skaits
negatīvās cittautiešu vecumstruktūras dēļ. Šī tendence būs vērojama līdz brīdim, kad latviešu dzimstība to spēs kompensēt.
• Jauna imigrācija nebūtu apspriežama, jo šobrīd ir vērojama pakāpeniska atgūšanās no PSRS radītajām sekām.
• Valsts un pašvaldības līmenī ir jārada ražošanas attīstības atbalsta mehānisms Latvijas mazpilsētās un pagastos.
• Pašvaldības nedrīkst (izņemot Pierīgu) lielāko daļu pašvaldības līdzekļu novirzīt kultūrai un izglītībai, nedomājot par uzņēmējdarbības attīstību novadā.
Secinājumi
• Svarīgi ir saglabāt skolu pagastos. Tas veicina vietas apdzīvotību.
• Īpašu attīstības programmu būtu jāparedz pierobežas pašvaldībām.
• Pašvaldībām un valstij kopā ar NVA būtu jāpopularizē iespēju cilvēkiem pārcelties uz dzīvi pagastos, kur ir ražotnes, bet trūkst darbinieki. Būtu jādomā par šādu akciju arī latviešu kopienās ārvalstīs.
• Valstij savā attīstībā būtu jāvirzās uz iespējami policentriskāku attīstību.