1
METODISKAIS MATERIĀLS
BŪVNIECĪBAS PROJEKTU REALIZĀCIJA EIROPAS SAVIENĪBAS
LĪDZFINANSĒTU PROJEKTU IETVAROS
Metodiskais materiāls ir izstrādāts ir izstrādāts Eiropas Sociālā fonda finansēta un Valsts kancelejas sadarbībā
ar Sabiedrības integrācijas fondu administrētā projekta „Jūrmalas pilsētas domes kapacitātes stiprināšana ES
politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu sagatavošanā un īstenošanā”
(vienošanās Nr. 1DP/1.5.2.2.3/11/APIA/SIF/082/90) ietvaros. 100% no projekta izmaksām finansē Eiropas
Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Par šīs publikācijas saturu atbild projekta īstenotājs un tas
neatspoguļo Eiropas Savienības oficiālo viedokli.
JŪRMALAS PILSĒTAS DOME
2013
2
Saturs
Būvniecības projektu plānošana.......................................................................................................... 5
Atbildības sadalījums būvniecības procesā ......................................................................................... 5
Būvuzrauga pienākumi .................................................................................................................... 5
Būvuzraudzības līgumus var iedalīt 3 veidos: .................................................................................. 6
Būvuzraugs ir atbildīgs par .............................................................................................................. 7
Būvuzņēmēja pienākumi būvniecības procesā................................................................................ 7
Autoruzrauga tiesības un pienākumi būvniecības procesā ............................................................. 8
Komandas veidošana būvniecības projektu īstenošanai ..................................................................... 9
Projekta vadītājs .............................................................................................................................. 9
Projekta komanda ......................................................................................................................... 10
Projekta uzraudzības komiteja ...................................................................................................... 11
Risku vadība būvniecības projektos ................................................................................................ 12
Rekomendācijas projekta komandas darbam un risku novēršanai ............................................... 13
Būvniecības projektu budžeta plānošana .......................................................................................... 15
Būvniecības iepirkumu metodes, to izvēles nosacījumi .................................................................... 15
Tirgus izpētes metodika, rezultātu objektīva izmantošana ............................................................... 16
Papildus darbi būvniecības projektu ietvaros ................................................................................... 20
Iepirkuma (procedūras) norises galvenie posmi ........................................................................... 23
Tehnisko specifikāciju izstrādes nosacījumi būvniecības iepirkumos ............................................... 24
Būvniecības darbu apjomu (tāmju) izstrādes pamatnostādnes ........................................................ 27
Iepirkuma komisijas darba specifika būvdarbu projektos ................................................................. 29
Nepamatoti lēta piedāvājuma izvērtēšana ....................................................................................... 29
Iepirkuma līgums ............................................................................................................................... 30
Būvniecības procesa dalībnieki, to funkcijas un pienākumi .............................................................. 32
Pasūtītāja tiesības un pienākumi ................................................................................................... 33
Sadarbība ar projektus kontrolējošām institūcijām .......................................................................... 34
Neattiecināmo izmaksu risks ............................................................................................................. 35
Biežāk sastopamās kļūdas būvniecības projektu realizācijā .......................................................... 35
Rekomendācijas ............................................................................................................................. 36
Būvniecības procesa stadijas ............................................................................................................. 38
Būvniecības iesniegums - uzskaites karte ...................................................................................... 38
Būvprojektēšanas sagatavošana ................................................................................................... 38
3
Apvienotā projektēšana un būvdarbi ............................................................................................ 39
Projektēšanas uzdevums ............................................................................................................... 40
Būvprojektēšanas stadijas ............................................................................................................. 41
Projektēšanas stadijas personāls ................................................................................................. 41
Skiču projekts ................................................................................................................................ 42
Tehniskais projekts ........................................................................................................................ 43
Būvprojekta ekspertīze .................................................................................................................. 44
Izmaiņas akceptētā būvprojektā ................................................................................................... 45
Būvdarbu sagatavošana ................................................................................................................ 45
Vides aizsardzības nosacījumi ........................................................................................................... 47
4
Metodiskā materiāla mērķis ir nodrošināt pašvaldības darbiniekus ar pārskatāmu un
koncentrētu palīgmateriālu dažādu ES un citu ārvalstu finanšu instrumentu
līdzfinansēto būvniecības projektu izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā.
Metodiskajā materiālā ir lietoti šādi galvenie saīsinājumi:
PIL – Publisko iepirkumu likums
IUB – Iepirkumu uzraudzības birojs
ES – Eiropas Savienība
ESOV – Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
MK – Ministru Kabinets
LBN – Latvijas būvnormatīvs
FIDIC – Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas nosaukums
PVN – pievienotās vērtības nodoklis
5
Būvniecības projektu plānošana
Plānojot projektu ar būvdarbu elementu (t.s. apvienotais tehniskās projektēšanas/būvdarbu
projekts) vai būvdarbu veikšanu, pasūtītajam detalizēti jāizvērtē sekojoši aspekti:
- Projektā iesaistītais personāls un tā kontrole;
- Atbildības sadalījums, nosakot atbildību par konkrētiem izmērāmiem rezultātiem;
- Projekta īstenošanai optimālais komandas vadības sadarbības modelis;
- Projekta norisei nepieciešamie resursi – finansiālie un tehniskie (ja attiecināms);
- Projekta mērķu sasniegšanas reālie termiņi veicamo aktivitāšu kontekstā;
- Projekta īstenošanas riski, to vadība.
Ja pirms projekta uzsākšanas visi minētie aspekti ir analizēti un definēti no pasūtītāja puses
pietiekami precīzi, būvniecības projekta norises laika iespējamie riski tiek samazināti par
80%. Jāņem vērā, ka visus projekta riskus nevar pilnībā preventīvi novērst. Līdz 20% risku
objektīvi rodas tikai projekta norises laikā nesaistīti ar projekta plānošanas laikā veiktajām
darbībām.
Atbildības sadalījums būvniecības procesā
Būvniecības procesa norisi, pārstāvot pasūtītāja intereses, kontrolē būvuzraugs.
Būvuzraudzības veikšanas nosacījumus un kārtību nosaka Latvijas Republikas būvnormatīvs
LBN 303-03 “Būvuzraudzības noteikumi”. Uzņemoties būvuzraudzību, būvuzraugs paraksta
saistību rakstu saskaņā ar Vispārīgajiem būvnoteikumiem.
Būvuzrauga pienākumi
1. pārbaudīt, vai būvlaukumā būvuzņēmēja rīcībā ir Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktā
būvdarbu veikšanai nepieciešamā dokumentācija;
2. iepazīties ar pasūtītāja un galvenā būvuzņēmēja, kā arī ar galvenā būvuzņēmēja un
apakšuzņēmēja (ja tādi ir iesaistīti būvdarbu veikšanā) līgumu;
3. nepieļaut būvdarbu uzsākšanu, ja nav saņemta būvatļauja;
4. pārbaudīt, vai pirms būvdarbu uzsākšanas ir veikti visi Vispārīgo būvnoteikumu
5.3.apakšnodaļā noteiktie būvdarbu sagatavošanas darbi;
5. pārbaudīt būvdarbu secības un kvalitātes atbilstību būvprojektam, darbu veikšanas
projektam, kā arī būvniecību, darba drošību un ugunsdrošību reglamentējošiem
normatīvajiem aktiem;
6. pārbaudīt būvdarbos izmantojamo būvizstrādājumu atbilstības deklarācijas un tehniskās
pases, kā arī būvizstrādājumu atbilstību būvprojektam;
7. pārbaudīt būvobjektu, kā arī izbūvēto konstrukciju un inženiersistēmu atbilstību
būvprojekta risinājumiem;
8. izdarīt ierakstus būvdarbu žurnālā par būvobjekta pārbaudēs konstatētiem trūkumiem;
9. ierasties būvlaukumā pēc autoruzrauga, kā arī būvinspektora vai būvvaldes citas
amatpersonas pirmā uzaicinājuma;
10. piedalīties būvkonstrukciju, segto darbu un citu izpildīto būvdarbu pieņemšanā saskaņā
ar Vispārīgo būvnoteikumu 155.punktu;
11. pieņemt tikai tos darbus, kas izpildīti atbilstoši būvprojektam un normatīvajos aktos
noteiktajām prasībām;
6
12. kontrolēt būvdarbu žurnālā un autoruzraudzības žurnālā ierakstīto norādījumu izpildi;
13. ziņot pasūtītājam un būvvaldei, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Valsts
darba inspekcijai un tirgus uzraudzības institūcijām (atbilstoši attiecīgās institūcijas
kompetencei) par būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem būvdarbu
sagatavošanas un būvdarbu laikā, kā arī par atkāpēm no būvprojekta;
14. nekavējoties izziņot strādājošo evakuāciju no būvlaukuma, ja būvlaukumā konstatētas
bīstamas konstrukciju deformācijas vai sabrukšanas pazīmes vai tieši ugunsgrēka
izcelšanās vai eksplozijas draudi, un paziņot par to pasūtītājam, būvvaldei, kā arī, ja
nepieciešams, izsaukt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un citu speciālo
dienestu pārstāvjus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Būvuzraugs rīkojumus un
darbības koordinē ar atbildīgo būvdarbu vadītāju;
15. kopā ar pārējiem būvniecības dalībniekiem parakstīt apliecinājumu par būves gatavību
nodošanai ekspluatācijā;
16. sagatavot un iesniegt komisijai, kura pieņem būvi ekspluatācijā, nepieciešamos
dokumentus saskaņā ar MK noteikumiem Nr.299 “Noteikumi par būvju pieņemšanu
ekspluatācijā”;
17. pēc uzaicinājuma piedalīties tās komisijas darbā, kura pieņem būvobjektu ekspluatācijā;
18. informēt attiecīgo būvvaldi, ja būvobjekta ekspluatācija ir uzsākta patvaļīgi;
19. pieprasīt no pasūtītāja un būvuzņēmēja jebkurus būvprojekta dokumentus (arī
detalizētos rasējumus, ja tādi ir izstrādāti), lai rastu precīzu pārskatu par būvdarbu gaitu;
20. pieprasīt uzbūvēto konstrukciju un segto darbu atsegšanu, ja rodas šaubas par kāda darba
izpildes kvalitāti un atbilstību būvprojektam;
21. ja konstatētas patvaļīgas atkāpes no būvprojekta vai netiek ievērotas Latvijas
būvnormatīvos vai darba drošību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās prasības,
pārtraukt būvdarbus uz laiku, kamēr tiek novērsti konstatētie trūkumi, vai iesniegt
attiecīgi pasūtītājam, būvvaldei, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam vai Valsts
darba inspekcijai motivētu rakstisku pieprasījumu apturēt būvdarbus;
22. ierosināt atbildīgā būvdarbu vadītāja būvprakses sertifikāta anulēšanu, ja būvdarbos
atkārtoti tiek pieļautas profesionālas kļūdas vai normatīvo aktu pārkāpumi;
23. lauzt būvuzraudzības līgumu (ja tāds ir noslēgts) vai atteikties no pienākuma pildīšanas
(ja būvuzraugs ir norīkots) un rakstiski informēt par to attiecīgo būvvaldi, ja pasūtītājs
pieprasa veikt darbības, kas ir pretrunā ar būvniecību reglamentējošiem normatīvajiem
aktiem.
Būvuzraudzības līgumus var iedalīt 3 veidos:
Standartlīgums atbilstoši LBN 303-03 “Būvuzraudzības noteikumi” un citiem
Latvijas Republikas būvnormatīviem;
Līgums atbilstoši – līguma nosacījumiem („Sarkanā”, „Dzeltenā” grāmata);
Līgums ar papildus nosacījumiem/pienākumiem.
Standartlīgums, ko regulē Latvijas Republikas būvnormatīvi, nosaka sadarbību šādos
jautājumos:
- Līguma noslēgšana par būvuzraudzības veikšanu;
- Būvuzrauga saistību raksta un rīkojuma iesniegšana Pasūtītāja pārstāvim;
- Būvatļaujas saņemšana;
- Būvuzraugs saņem no Pasūtītāja tehniskā projekta dokumentāciju;
7
- Piedalīties būvkonstrukciju, segto darbu un citu izpildīto būvdarbu pieņemšanā
saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 155.punktu;
- Apliecinājuma par būves gatavību ekspluatācijā parakstīšana;
- Piedalīšanās pieņemšanas komisijā, nododot būvi ekspluatācijā.
Līgums atbilstoši FIDIC līguma nosacījumiem („Sarkanā”, „Dzeltenā” grāmata) parasti
nosaka sadarbību šādos jautājumos:
- Projektā iekļauto Līgumu administratīvā un tehniskā vadība;
- Projektā iekļauto Līgumu finanšu vadība.
Līgums ar papildus nosacījumiem/pienākumiem:
Nosaka papildus pienākumus ar būvprojekta realizāciju saistītos jautājumos, piemēram,
dalība būvdarbu iepirkuma dokumentācijas izstrādē un/vai piedāvājumu izvērtēšanā.
Būvuzraugs ir atbildīgs par
- būvdarbu norises uzraudzību kopumā atbilstoši šajā būvnormatīvā noteiktajām
prasībām un noslēgtajam būvuzraudzības līgumam;
- būvdarbu uzsākšanu atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu 5.1. (“Būvatļauja”) un
5.3.apakšnodaļā (“Būvdarbu sagatavošana”) noteiktajām prasībām;
- būvprojekta īstenošanu atbilstoši šo noteikumu un normatīvo aktu prasībām;
- to, lai būvdarbos tiktu izmantoti kvalitatīvi un būvprojektam atbilstoši
būvizstrādājumi;
- neplānotiem būvdarbu pārtraukumiem, ja tie radušies būvuzrauga vainas dēļ;
- pasūtītājam vai būvuzņēmējam nodarītajiem zaudējumiem, kas radušies
būvuzrauga bezdarbības vai vainas dēļ.
Būvuzņēmēja pienākumi būvniecības procesā
- Pasūtītāja un būvuzņēmēja savstarpējās saistības nosaka atbilstoši Vispārīgiem
būvnoteikumiem, Latvijas Republikas būvnormatīviem un tiesību aktiem
noslēgtais līgums par būvdarbu veikšanu, kurā minēti arī būvdarbu sagatavošanas
darbi.
- Būvuzņēmējs ir atbildīgs par būvdarbu organizēšanu būvlaukumā atbilstoši
būvdarbu organizācijas projektam, darba aizsardzības plānam un būvnormatīvos
noteiktajai darbu veikšanas secībai, kā arī par būvuzņēmēja rīkojumu sekām
(Vispārīgie būvnoteikumi).
- Būvdarbus veic sertificēta atbildīgā būvdarbu vadītāja vadībā, ko ieceļ galvenais
būvuzņēmējs vai pasūtītājs (Vispārīgie būvnoteikumi).
- Pirms būvdarbu uzsākšanas esošās apbūves apstākļos galvenais būvuzņēmējs
iezīmē un norobežo bīstamās zonas, nosprauž esošo pazemes komunikāciju un citu
būvju asis vai iezīmē to robežas, kā arī nodrošina transportam un gājējiem drošu
pārvietošanos un pieeju esošajām būvēm un infrastruktūras objektiem. Šie
pasākumi darbu veikšanas projektā saskaņojami ar attiecīgajām uzraudzības
institūcijām, komunikāciju un būvju īpašniekiem vai apsaimniekotājiem
(Vispārīgie būvnoteikumi).
8
- Darbu veikšanas projektu, pamatojoties uz akceptētu būvprojektu, izstrādā
galvenais būvuzņēmējs, bet atsevišķiem un speciāliem darbu veidiem –
apakšuzņēmēji, ja tādi ir piesaistīti (Vispārīgie būvnoteikumi).
Autoruzrauga tiesības un pienākumi būvniecības procesā
Tie ir noteikti Ministru kabineta noteikumos Nr.342, 25.06.2003., Noteikumi par Latvijas
būvnormatīvu LBN304-03 “Būvdarbu autoruzraudzības noteikumi”. Autoruzraudzības
mērķis ir nodrošināt būvprojekta autora tiesības īstenot būvprojekta autentisku realizāciju
dabā, nepieļaujot būvniecības dalībnieku patvaļīgas atkāpes no akceptētā būvprojekta, kā arī
saistošo normatīvo aktu un standartu pārkāpumus būvdarbu gaitā.
Būvprojekta autors veic autoruzraudzību Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu
Nr.112 “Vispārīgie būvnoteikumi” 161.punktā noteiktajos gadījumos:
- visām būvēm pilsētas ģenerālplānā noteiktajā centra daļā un vēsturiskajās
daļās;
- sabiedriskajām ēkām un būvēm;
- restaurējamām un rekonstruējamām būvēm;
- būvēm, kurām Ministru kabinets noteicis īpašu būvniecības procesa kārtību
saskaņā ar Būvniecības likuma 6.pantu, (ja to pieprasa attiecīgā ministrija);
- dzīvojamām ēkām (izņemot ģimenes mājas);
- rūpnieciskām būvēm, kuru autoruzraudzību pieprasa Valsts vides dienesta
reģionālā vides pārvalde vai ja būvvalde to uzskata par nepieciešamu;
- būvniecība notiek, piemērojot apvienoto projektēšanas un būvdarbu
procedūru.
Autoruzraugam ir šādi pienākumi:
- būvdarbu gaitā pārbaudīt būvobjekta arhitektonisko apjomu atbilstību
būvprojekta arhitektūras risinājumiem;
- laikus pārbaudīt objekta būvē lietoto konstrukciju, tehnoloģisko un citu iekārtu,
būvizstrādājumu un materiālu atbilstību būvprojektam un nepieļaut neatbilstošu
konstrukciju, tehnoloģisko un citu iekārtu, būvizstrādājumu un materiālu
iestrādāšanu būvē, ja tie nav pilnvērtīgi aizstājēji būvprojektā paredzētajiem;
- piedalīties komisijas darbā, pieņemot būvobjektu ekspluatācijā;
- pārbaudīt, vai būvprojektā ir atbilstoša būvprojekta un būvdarbu izpildes
dokumentācija;
- iesniegt pasūtītājam, būvvaldei vai Valsts darba inspekcijai motivētu rakstisku
pieprasījumu pārtraukt būvdarbus, ja konstatētas patvaļīgas atkāpes no
būvprojekta vai netiek ievērotas Latvijas būvnormatīvu vai darba aizsardzības
normatīvo aktu prasības;
- ierosināt institūcijai, kura izdevusi atbildīgā būvdarbu vadītāja būvprakses
sertifikātu, tā anulēšanu, ja autoruzrauga norādījumi par konstatēto atkāpju un
pārkāpumu novēršanu nav izpildīti noteiktajos termiņos;
- veicot autoruzraudzību valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos un to
aizsardzības zonā, iesniegt Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā un
vietējā pašvaldībā pārskatu par veiktajiem darbiem, ja tas pieprasīts plānošanas
un arhitektūras uzdevumā.
9
Autoruzraugam ir šādas tiesības:
- pieprasīt pasūtītājam pārtraukt būvdarbus, ja būvuzņēmējs neievēro autoruzrauga
pamatotās prasības;
- lauzt autoruzraudzības līgumu, ja pasūtītājs neievēro būvprojekta autora prasību
pārtraukt būvdarbus, un ierosināt būvvaldei vai būvinspekcijai pārtraukt būvdarbus,
par ko būvprojekta autors rakstiski paziņo pasūtītājam;
- Ja nav nepieciešama būvprojekta saskaņošana, izmaiņas būvprojektā būvdarbu gaitā
var izdarīt būvprojekta autors vai autoruzraugs pēc rakstiskas vienošanās ar pārējiem
būvniecības dalībniekiem saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 107.punktā
noteiktajām prasībām.
Autoruzraudzība neatbrīvo pasūtītāju un būvuzņēmēju no atbildības par būvdarbu
kvalitāti, atbilstību būvprojektam un Latvijas būvnormatīvu prasībām.
Būvniecības dalībnieki savstarpējā sadarbībā, veicot savus pienākumus, ievērojot savas
tiesības, respektējot pasūtītāja prasības, kā arī prasības par ēkas vai būves stiprības un
stabilitātes, ugunsdrošības, drošības lietošanā, higiēniskuma un nekaitīguma cilvēka
veselībai un videi, energoefektivitātes un akustisko prasību nodrošināšanu, panāk
būvniecības procesā veiksmīgu rezultātu, kvalitatīvu gala produktu.
Komandas veidošana būvniecības projektu īstenošanai
- Projektu vadība ir metode, kā koordinēt visu būvniecības procesu vai atsevišķas tā
stadijas, nodrošinot klientam (būvniecības pasūtītājam) nepieciešamo kompetenci
projekta realizācijai.
- Projekta vadītājs ir galvenā persona projekta realizācijas posmā, bet tikai
profesionālajā sadarbībā ar projekta komandu, kura pārstāvēta ar zinošiem
speciālistiem, var panākt veiksmīgu rezultātu.
- Projekta vadītājs ir ne tikai sava pakalpojuma pārdevējs, bet būvniecības pasūtītāja
partneris. Viņi strādā kopā vienotam mērķim, kur būvniecības pasūtītāja līdzdalība
projektā ir ļoti būtiska.
- Projektus raksturo tā sauktā specifiskā projekta organizācija (ierobežots laiks,
izmaksas, kvalitāte pie ierobežotiem resursiem), ja maina vienu no trim, tad mainās
abi pārējie. Līdz ar to projekta pasūtītajam jārisina vairāki būtiski jautājumi:
a) kādai jābūt projekta kvalitātei
b) kādā laikā to jāpabeidz
c) kādus naudas līdzekļus drīkst izlietot.
- Specifiskā projekta organizācija nozīmē, ka tajā piedalās:
1) projekta vadītājs
2) projekta komanda
3) projekta uzraudzības komiteja
4) projekta uzdevuma devējs (pasūtītājs)
Projekta vadītājs ir centrālā persona, kas plāno, realizē, uzrauga un prezentē projekta
vadības komitejai. Viņš organizē visas komandas darbību un nodarbojas uz noslēgta līguma
10
pamata (parasti - uz konkrētā projekta realizācijas laiku). Projekta vadītājs ir atbildīgs par
projekta virzību saskaņā ar izvirzītajiem mērķiem.
Projekta vadītāja vispārīgs uzdevums ir paredzēto izmaksu un termiņu ietvaros sasniegt
projekta mērķi, izpildot visus paredzētos darbus pilnā apjomā un iepriekš noteiktā
kvalitātē. Projekta vadītājs veido komandu un ir atbildīgs par tās darbību.
Projekta vadītāja uzdevumi:
- saskaņot mērķus ar augstāko vadību (projekta vadības komiteju), kas
notiek sarunu gaitā, kas tiek fiksētas sarunu protokolā, lai novērstu
iespējamās domstarpības;
- definēt un izskaidrot mērķus projekta komandai;
- plānot un vadīt projekta norisi, ieskaitot projekta komandas locekļu
darba koordinēšanu.
Projekta vadītāja pienākumi:
- projekta uzdevuma mērķu precizēšana
- projekta organizatoriskās struktūras uzbūves un norišu plūsmas
organizācijas izveidošana
- projekta līdzstrādnieku vadīšana
- projekta struktūrplāna sastādīšana
- termiņu un izmaksu plānošana un pārraudzība
- visa projekta plānošana un uzraudzība
- savlaicīga noviržu atklāšana projekta gaitā un to novēršanas
pasākumu izstrāde
- ziņojumu sastādīšana par projekta gaitu kontroles nolūkos
noteiktajos starptermiņos
- projekta vadīšanai nepieciešamo instrumentu izmantošana
- izmaiņu ieviešanas nodrošināšana
- visu projekta līdzstrādnieku un to darba vietu koordinācija
- projekta pārstāvēšana un prezentācija organizācijā un ārpus tās.
Kopumā ir četras projekta vadīšanas kompetences sfēras:
1) profesionālā, atkarīga no projekta risināmiem uzdevumiem (zināšanas)
2) metodiskā
3) sociālā
4) personības
Projekta vadītajam ir jādemonstrē kompetence visās minētajās jomās, jo tikai tādējādi
iespējams sasniegt maksimāli labāko projekta rezultātu.
Projekta komanda, tās uzdevumi:
Projekta komandas pazīmes:
1) funkcionāli strukturēta darba grupa
2) kopīgs mērķis
3) relatīvi intensīvi savstarpējie kontakti
4) specifiska darbības forma – konkrētais realizējamais projekts
5) skaidri izteikta kolektīva darba gaisotne
6) relatīvi stipra grupas saliedētība
11
Komandas darba organizācija un koordinācija jānodrošina, ņemot vērā sekojošus būtiskus
nosacījumus:
- dalībnieku (katra konkrēta) motivēšana;
- atbildība par pieņemto lēmumu sekām;
- regulāra apspriežu organizēšana.
Projekta komanda ir izveidota darba grupa, kurā ir sadalīti pienākumi un lomas. Projekta
komandā dažādi darbinieki ar dažādu kompetenci un zināšanām dažādās sfērās strādā vienota
mērķa sasniegšanai.
Uzmanību!
Ir svarīga psiholoģiskā saderība, ja tās nav, tad 80% gadījumu projekts neizdodas vai
gaidītais rezultāts nav tāds, kā bija plānots. Projekta komandas lielums ir atkarīgs no projekta,
praksē neiesaka vairāk par sešiem komandas dalībniekiem, jo tās ir izmaksas, kas sadārdzina
projektu, kā arī palēnina informācijas aprites efektivitāti.
Projekta uzraudzības komiteja, tās uzdevumi
Viena atbalstošā institūcija ir projekta uzraudzības komiteja, tās sastāvu nosaka
finansējošā institūcija un to nosaka atsevišķi katram projektam. Iekļauj atbildīgus
darbiniekus no nodaļām, kuras būs iesaistītas projektā, uzņēmuma vadības pārstāvjus.
Pasūtītājs kopā ar projekta vadītāju izveido projekta uzraudzības komiteju (grupu),
lai kopīgi pieņemtu visus būtiskos lēmumus saistībā ar projektu.
Projekta vadības komiteja pastāv tikai konkrētā projekta laikā. Komiteja ir projekta
uzdevumu devējs, sarunu partneris projekta vadītājam jautājumos, kas pārsniedz viņa
kompetenci, tā ir starpnieks starp projekta vadītāju un pasūtītāju.
Speciālisti dažādās būvniecības nozarēs strādā projekta komandā, radīdami
būvniecības pasūtītāja struktūrā sava veida būvniecības departamentu ar
nepieciešamo kompetenci.
Uzraudzība ietver:
- Faktiskā stāvokļa noskaidrošana par uzraugāmajiem lielumiem (darba apjoms,
izmaksas, termiņi). Noskaidro kādi darbi un kādos termiņos ir veikti, kādi naudas
līdzekļi tam patērēti.
- Salīdzina faktiskos un plānotos lielumus, termiņus, izmaksas.
- Konstatē novirzes. ja novirzes ir nelielas, tad izstrādā pasākumus, kā tās novērst. Ja
lielas, tad projekta vadītājs izstrādā pasākumus, kā šīs novirzes novērst un to iesniedz
12
projekta vadības komitejai, kas iepazīstas un pieņem lēmumu, kuru no pasākumiem
īstenot.
Lielu noviržu novēršanas iespējas:
- veikt izmaiņas plāna rādītājos – kad, līdz kuram termiņam utt.;
- veikt izmaiņas mērķa nostādnēs – kas un kādā kvalitātē jāsasniedz utt.;
- veikt izmaiņas projekta nosacījumos – finanšu plūsmas plānā utt.;
- pārtraukt projektu – izvērtējot sekas;
- turpināt darbu, neņemot vērā novirzes, pieņemot, ka tās neatstās ietekmi uz
projekta rezultātu.
Pasūtītājs saņem regulārus pārskatus, lai būtu pilnībā informēts par progresu projekta gaitā.
Pasūtītājam pieejama visa projekta informācija un dokumenti.
Risku vadība būvniecības projektos
Būvniecības projektos noteikti jānodrošina risku vadības dalīšana pasūtītāja un
būvuzņēmēja starpā, tādējādi mazinot risku faktiskās iestāšanās radīto slodzi projektā.
Pasūtītājs parasti uzņemas:
- Projekta budžeta pietiekamības risku;
- Projekta personāla risku;
- Projekta izmaksu attiecināmības risku.
Būvuzņēmējs parasti uzņemas:
- Būvdarbu līguma personāla risku;
- Būvdarbu līguma apakšuzņēmēju risku;
- Līguma izpildes nosacījumu, t.sk. izpildes termiņu risku.
Projekta vadības risku preventīvai novēršanai palīdz atbilstoši ISO 14001:2004 un ISO
90001:2008 sertificētās pārvaldes sistēmas, kas nodrošina projekta kvalitāti, termiņu izpildi,
izmaksu kontroli un visu saistīto risku vadību. Procesi šo sistēmu ietvaros atbilst
vispārpieņemtajām projekta vadības stadijām.
Tāpat būvniecības projektos nereti piemēro arī OHSAS 18000 vadības sistēmu, kas ir
starptautiska profesionālās veselības un drošības vadības sistēma.
Projektu vadībā pastāv ar risku vadību tieši saistītais atbildības dalīšanas princips.
Būvniecības projektu vadībā tie ir - projekta vadītāja profesionālā atbildība par sniegto
pakalpojumu, projektētāja profesionālā atbildība par būvprojektu un būvuzņēmēja
profesionālā atbildība par izpildītiem darbiem.
13
Pasūtītājs ir atbildīgs par objektīvi pamatotu lēmumu pieņemšanu un no tiem izrietošo
precīzu savu prasību formulēšanu un paziņošanu projekta vadītajam caur projekta vadības
komiteju.
Pasūtītājs veic apmaksu par pakalpojumiem/darbiem tikai pēc projekta vadītāja
apstiprinājuma, kas apliecina, ka darbi ir izpildīti atbilstošā kvalitātē, saskaņā ar līgumu,
atbilstoši projektēšanas uzdevumam, būvprojektam un būvprojekta izmaiņām, ja tādas tika
veiktas saskaņā ar būvniecības likumdošanas prasībām u.c.
Rekomendācijas projekta komandas darbam un risku novēršanai
- Plānošana ir jebkura projekta pirmā fāze un pētījumi pierādījuši, ka tas ir viens no
izšķirošiem veiksmes faktoriem projektā.
- Ja plānošana ir nepareiza, projekts nedos gaidīto rezultātu un otrādi. Augstas
kvalitātes plānojums palielina izredzes projekta komandai veiksmīgi pabeigt
projektu.
- Ļoti svarīgas komandas darbā ir projekta vadītāja profesionālās iemaņas un
personiskās prasmes:
Profesionālās iemaņas ietver plānošanu, grafiku sagatavošanu, organizēšanas spējas,
ziņojumu rakstīšanu, informācijas apkopošanu, izmaksu kontroli, jaunradi, lēmumu
pieņemšanu un prioritāšu nošķiršanu.
Personiskās prasmes ietver vadītprasmi, motivāciju, komunikācijas, starp personāla
komunikācijas, komandas veidošanas spējas, godīgumu un viengabalainību, un, kad
nepieciešams, labu humora izjūtu.
Projektā iesaistīto pušu savstarpēja koordinācija
iniciatīva jāuzņemas projekta vadītājam. Jāorganizē sapulces, kurās tiek analizēts
paveiktais, veiktas korekcijas, informēti komandas dalībnieki. Projekta vadītājam
jāzina visas izmaiņas projektā un kādas ir problēmas, lai informētu pārējos komandas
dalībniekus.
Darbs komandā nodrošina būvprojekta pārraudzību kopumā
Būvniecības fāzē projekta vadītājam, pieaicinot komandas speciālistus, ir jāveic
regulāras būvlaukuma apskates un būvniecības procesa progresa uzraudzība. Pēc
minētām apskatēm projekta vadītāja pienākums ir, sākot ar būvniecības uzsākšanu,
organizēt progresa sanāksmes vai ar nedēļas vai ar mēneša intervāliem (atkarībā no
projekta realizācijas termiņa – jo īsāks tas ir, jo īsāki intervāli jānosaka starp progresa
sanāksmēm). Šo sanāksmju laikā uzņēmējs iesniedz progresa ziņojumu par
14
būvlaukumā paveikto, sarakstu ar jebkuriem jautājumiem par projektu, kas prasa
atrisinājumu. Ja nepieciešams, būvniecības periodā ir jānotur atsevišķas
projektēšanas sapulces.
Ziņošana
Viens no projektu vadības fundamentālajiem aspektiem ir regulāra ziņošana
pasūtītājam par projekta progresa esošo stāvokli. Projekta vadītājam ir jānodrošina,
lai pastāvētu adekvāta ziņošanas struktūra un kalendārs kopā ar konsultantiem un
uzņēmējiem. Projekta sapulču biežums un datumi ir jākoordinē ar ziņošanas
struktūru.
Progresa ziņojumos ir jāiekļauj ziņojums par projekta stāvokli konkrētā datumā
salīdzinājumā ar to, kādam šim stāvoklim vajadzējis būt. Tam būtu jāietver arī visi
projekta aspekti, jāidentificē problēmas un lēmumi, kas ir pieņemti vai kuri ir
nepieciešami, un jāparedz projekta iznākums.
Projekta kontroles process un ar to saistītie darbi, izpildes un izmaksu ziņojumi
tiek uzturēti katrā projekta stadijā, ieskaitot skiču projektu, tehnisko projektu,
būvniecību un nodošanu ekspluatācijā.
Projekta pabeigšanas fāze
Pabeigšana iezīmē galveno būvniecības darbu beigas un ietver projekta vadītāju
veselā rindā darbību, lai pabeigtu būvniecības līgumu veiksmīgi. Šajā stadijā ietilpst:
- Pieņemšanas – nodošanas akts par darbiem saskaņā ar līguma noteikumiem.
Aktam ir jāpievieno sarakstu par konstatētiem trūkumiem, kas būtiski neietekmēs
darbu vai to daļas lietošanu mērķiem, kādiem tie ir paredzēti.
- Pieņemšanas – nodošanas akta izdošana atzīmē atbildības nodošanu par projekta
beigām no uzņēmēja pasūtītājam. Projekta vadītājam ir nepieciešams nodrošināt
to, lai pasūtītājs ir sagatavojies apdrošināšanas un drošības sistēmu ierīkošanas
uzsākšanai sakarā ar šo atbildības maiņu.
- Objekta pieņemšana ekspluatācijā tiek veikta saskaņā ar Ministru Kabineta
2004.gada 13.aprīļa noteikumiem Nr.299 “Noteikumi par būvju pieņemšanu
ekspluatācijā”.
15
Būvniecības projektu budžeta plānošana
Būvniecības projektu budžeta galvenie komponenti ir sekojoši:
- Projekta priekšizpētes izmaksas, piemēram, dažāda satura ekspertīzes, atzinumi
un tehniskie noteikumi;
- Projektēšanas izmaksas, kas ietver, skiču projekta izstrādi, tehnisko projektēšanu
un tāmju izstrādi;
- Būvniecības izmaksas;
- Projekta komandas izmaksas, kas ietver gan pasūtītāja esošos darbiniekus, gan uz
dažāda veida līgumu pamata piesaistītos ekspertus/speciālistus, piemēram,
būvuzraugus;
- Tehniskās izmaksas, kas ietver transporta, komunikāciju, biroja aprīkojuma un
kancelejas, ka arī specializētās programmatūras izmaksas (ja attiecināms).
Projekta budžets ir jāplāno, ņemot vērā, kad tas faktiski tiks realizēts, cik nozīmīgs ir
konkrētais projekts pasūtītajam, ka arī iespējami objektīvi jānovērtē projektā iespējamo risku
apjoms.
Pasūtītajam jebkurā gadījumā jāņem vērā, ka sākotnēji plānotās projekta izmaksas, ja
projekts ilgst vismaz 12 mēnešus, var palielināties par 5%, tādējādi tā ir minimālā pasūtītāja
rezerve, ko rekomendē rezervēt būvniecības projekta realizācijai. Jo projekta realizācijas
termiņš ir ilgāks, jo pasūtītājam jārēķinās ar lielāku iespējamo projekta izmaksu pieaugumu.
Būvniecības iepirkumu metodes, to izvēles nosacījumi
Būvdarbu iepirkumā/iepirkuma procedūrā līgumcenu visprecīzāk nosaka, izstrādājot objekta
būvniecības kontroltāmi (tehniskā projekta izstrādes komponente), kā arī ņemot vērā
plānotos līguma izpildes finansiālos un izpildes termiņu nosacījumus. Piemēram, plānotā
līguma nodrošinājuma vai maksājumu ieturējuma (līguma izpildes nodrošinājuma izpratnē)
apmērs var būtiski sadārdzināt piedāvājumu.
16
Atkarībā no konkrēti veicamā iepirkuma paredzamās līgumcenas, pasūtītājs izvēlas
piemērojamo iepirkuma metodi:
- Līdz 10 000 LVL bez PVN var veikt tirgus izpēti (nav regulēta normatīvajos
aktos);
Tirgus izpētes metodika, rezultātu objektīva izmantošana
Tirgus izpēti veic, iegūstot pēc iespējas objektīvu informāciju par tirgus dalībniekiem, kas
piedāvā tirgū veikt attiecīgos būvdarbus/pakalpojumus.
To var veikt:
- projekta plānošanas stadijā ar mērķi lai potenciāli noteiktu projekta izmaksas;
- pirms iepirkuma plāna izstrādes, lai pēc iespējas precīzāk izvēlētos piemērojamo
iepirkuma metodi;
- pirms iepirkuma/iepirkuma procedūras uzsākšanas, lai pārliecinātos par projektā
sākotnēji noteiktā iepirkuma līgumcenas sliekšņa pamatotību.
17
Jāņem vērā, ka tirgus izpētes rezultāti var nedot pilnīgu priekšstatu par realizējamā
projekta/iepirkuma rezultātiem, jo būvniecības tirgū situācija strauji mainās pat pa
mēnešiem. Ja būvniecības projekta norise netiek uzsākta uzreiz pēc tirgus izpētes veikšanas
(3 mēnešu periodā), tirgus izpēti vēlams veikt atkārtoti.
Lai veiktu tirgus izpēti, iepriekš noteikti jāizstrādā situācijas apraksts un tehniskā
specifikācija, kas maksimāli atbilst plānotā projekta/iepirkuma saturam. Jāņem vērā, ka, lai
iegūtu precīzus tirgus izpētes rezultātus, iespējamam tirgus izpētes dalībnieku lokam jāsniedz
pēc iespējas precīza informācija par plānoto projektu. Potenciālo pretendentu lokam, kas tiek
uzaicināti piedalīties tirgus izpētē, jāsagatavo arī tirgus piedāvājuma iesniegšanas forma,
kuru dalībniekam tikai jāaizpilda. Tādējādi tiks iegūti objektīvi salīdzināmi un precīzi tirgus
izpētes dati.
Vēlams apzināt pietiekamu skaitu atbilstošu tirgus dalībnieku, bet ne mazāk kā trīs/četrus,
lūdzot piedalīties tirgus izpētē. Jāņem vērā, ka dalība tirgus izpētē ir brīvprātīga.
Svarīgi!
Sagatavojiet īsu aprakstošu informāciju par tirgus izpētes veikšanas mērķi, pretējā gadījumā
var rasties situācija, ka uzaicinātie dalībnieki nesniedz tirgus piedāvājumu, jo neizprot tā
pieprasīšanas mērķi.
Kā izvēlēties aptaujājamo tirgus dalībnieku loku?
- Lūdziet konsultāciju nozares ekspertiem;
- Apspriediet šo jautājumu iepirkumu komisijas sēdē, uzklausot priekšlikumus;
- Ņemiet vērā citu pašvaldību pieredzi/labo praksi;
- Analizējiet publiskajos informācijas resursos pieejamo informāciju.
Lai tirgus izpētes rezultāti būtu pierādāmi, tiem jābūt fiksētiem rakstveidā, proti, gan
uzaicinājums, gan tirgus piedāvājums jānoformē rakstveidā. Var tikt veiktas arī mutiskas
konsultācijas ar tirgus dalībniekiem, bet šādus rezultātus ir grūti izmantot kā pamatojošu
informāciju, ja vien tikšanās/sanāksmes nav protokolētas.
Pasūtītāja rezerve.
Pasūtītāja rezerve ir konkrēta naudas summa, kuru pasūtītājs ir plānojis rezervēt
izmantošanai būvdarbu laikā, ja palielināsies sākotnēji plānotās izmaksas. To var
noteikt/plānot % vai konkrētas summas apjomā. Pasūtītāja rezervi izmanto iepirkuma
līgumā precīzi atrunātos gadījumos un kārtībā. Ja šāda kārtība līgumā nav noteikta,
pasūtītājs par jebkuru finanšu piedāvājumā neparedzētu („neiztāmētu”) pozīciju vai
papildus apjomu, kas nav bijis ietverts sākotnējā iepirkuma/iepirkuma procedūras
dokumentācijā, piemēro iepirkuma metodi atbilstoši līgumcenai.
Piemērs:
18
Pasūtītāja rezerve 5% apmērā no līguma cenas tā ietvaros var tikt izmantota tikai,
balstoties uz neatkarīgas tehniskās ekspertīzes rezultātiem, kas objektīvi pamato
pasūtītāja rezerves izmantošanu konkrētas summas apmērā un ir fiksēta rakstiska
atzinuma formā, to iepriekš rakstiski saskaņojot ar pasūtītāju.
Pasūtītāja rezerve paredzēta sekojošu materiālu/darbu izmaksu segšanai:
- Projektā paredzētu tehnisko risinājumu precīzai realizācijai gadījumos, kad
objektīvi nepieciešams palielināt izmantojamo materiālu/darbu vienību skaitu vai
daudzumu. Izcenojumi tiks piemēroti, pamatojoties uz tāmēs ietvertajām
materiālu/darbu vienību izmaksām;
- Citu iepriekš objekta priekšizpētes un projektēšanas procesā objektīvi
neparedzamu darbu/materiālu apjomu apmaksai, kas kļuvuši nepieciešami
būvniecības laikā, bez kuriem nav iespējams precīzi realizēt projektā paredzēto
rezultātu un kas nav ekonomiski un tehniski nodalāmi no projektā paredzēto
darbu kopuma.
- No 10 000 LVL līdz 120 000 LVL (neieskaitot) veic iepirkumu PIL 8.¹ panta
kārtībā;
Veicot iepirkumu PIL 8.¹ panta kārtībā, izmanto metodoloģiska materiāla 15. lpp. ietverto
aprakstu par iepirkuma norises posmiem.
Svarīgi!
Šī iepirkuma metode atļauj pasūtītajam sākotnējā iepirkuma dokumentācijā neietvert līguma
projektu, līdz ar to pēc iepirkuma pabeigšanas pasūtītājs var precizēt plānotos līguma izpildes
nosacījumus salīdzinoši brīvāk, nekā iepirkuma procedūrā. Tomēr jāņem vērā, ka būtiskie
līguma izpildes nosacījumi pretendentam jāņem vērā, lai iesniegtu pamatotu piedāvājumu,
līdz ar to precizējumi var attiekties uz pārējiem līguma nosacījumiem. Līgumu var slēgt
uzreiz pēc lēmuma paziņošanas, jo šī iepirkuma metode neparedz nogaidīšanas termiņu.
Šī iepirkuma metode atļauj pasūtītajam nerīkot atklātu piedāvājumu atvēršanas sanāksmi,
tomēr tā ir vēlama, lai nodrošinātu atklātības principa ievērošanu.
- Sākot no 120 000 LVL veic iepirkuma procedūras – atklātu vai slēgtu konkursu,
metu konkursu (projekta arhitektoniskās idejas/ieceres ieguvei).
Atklāta konkursa procedūra ir Latvijā praksē visbiežāk piemērota iepirkuma metode, kur
visi ieinteresētie piegādātāji, kas atbilst izvirzītajām kvalifikācijas prasībām, var iesniegt
piedāvājumus. Piedāvājumu vērtēšana notiek vienā stadijā.
Slēgta konkursa metode paredz divas iepirkuma procedūras stadijas – pieteikumu
iesniegšanu (atklātā procedūras sadaļa, kurā var piedalīties jebkurš ieinteresētais piegādātājs)
un piedāvājumu iesniegšanu (slēgtā procedūras sadaļa, kurā uzaicina piedalīties tikai tos
kandidātus, kas atbilst izvirzītajām kvalifikācijas prasībām).
19
Metu konkursu piemēro, lai iegūtu projektēšanas idejas vizualizāciju arhitektoniski
sarežģītas vai nozīmīgas būves gadījumā, piemēram, koncertzāles, kultūras centra u.c.
būvniecībai, lai gan to var piemērot arī jebkurā citā gadījumā pēc pasūtītāja ieskata.
Rīkojot metu konkursu, pēc iespējas precīzāk jānosaka paredzamā līgumcena visai tehniskā
projekta (ieskaitot autoruzraudzību) komponentei, jo metu konkurss rīkojams attiecīgajā
iepirkuma procedūras slieksnī, ņemot vērā VISAI tehniskā projekta komponentei plānotās
izmaksas. Šādā situācijā metu konkursa uzvarētājam (vai vairākiem godalgoto vietu
ieguvējiem) tiek piešķirtas godalgas (visbiežāk – naudas balvas), savukārt par tehniskā
projekta izstrādi ar uzvarējušo pretendentu tiek rīkota sarunu procedūra, lai iegūtu cenas
piedāvājumu pilna tehniskā projekta izstrādei, ieskaitot autoruzraudzības izmaksas.
Autoruzraudzības izmaksas var neietvert projektēšanas cenā tikai atsevišķos gadījumos, ja
objektu nav paredzēts būvēt uzreiz pēc tehniskā projekta izstrādes vai tuvāko divu gadu laikā,
jo autoruzraudzības izmaksu līmenis var mainīties tirgus situācijas vai citu apstākļu dēļ.
Jāņem vērā, ka metu konkurss nav obligāta tehniskā projekta izstrādes stadija, bet gan
specifiska iepirkuma metode, kas dod iespēju pasūtītajam iegūt kvalitatīvāku būvniecības
procesa arhitektonisko rezultātu.
PIL noteiktos gadījumos var piemērot arī specifiskās iepirkuma metodes – sarunu
procedūras un konkursa dialogu.
Sarunu procedūru, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu (PIL 62.pants) izmanto,
piemēram, gadījumos, kad:
– atklātā vai slēgtā konkursā nav iesniegti atbilstoši pieteikumi/piedāvājumi
(nedrīkst mainīt sākotnējos iepirkuma procedūras noteikumus);
– iepirkuma priekšmets ir tādi pakalpojumi, (īpaši finanšu starpniecības un
intelektuālie pakalpojumi), kuru raksturs neļauj pietiekami precīzi paredzēt
līguma izpildei nepieciešamās prasības;
– citi Publisko iepirkumu likuma 62. pantā noteiktie gadījumi.
Sarunu procedūras piemērošanai saskaņā ar PIL 62. panta noteikumiem nav jāsaņem IUB
atļauja. Iepirkuma līguma slēgšanai jāievēro nogaidīšanas termiņš.
Sarunu procedūra, nepublicējot paziņojumu par līgumu (PIL 63.pants), piemērojama, ja:
- atklātā vai slēgtā konkursā nav iesniegti pieteikumi/piedāvājumi;
- neparedzamu ārkārtas apstākļu rezultātā objektīvi radusies situācija, kurā
steidzamības dēļ nav iespējams piemērot atklātu konkursu, slēgtu konkursu vai
cenu aptauju, vai sarunu procedūru, iepriekš publicējot paziņojumu par līgumu;
- līgums tiek slēgts ar metu konkursa uzvarētāju vai uzvarētājiem;
- tehnisku vai māksliniecisku iemeslu dēļ vai tādu iemeslu dēļ, kuri saistīti ar
izņēmuma tiesību aizsardzību, līgumu var noslēgt tikai ar konkrētu piegādātāju;
20
- pasūtītājam ir nepieciešami papildu būvdarbi vai pakalpojumi, kuri sākotnēji
netika iekļauti līgumā vai būvniecības projektā, bet kuri neparedzamu apstākļu
dēļ kļuvuši nepieciešami iepriekš noslēgtā līguma izpildei, un tiek ievēroti šādi
nosacījumi:
a) kopējā līgumcena papildu iepirkuma līgumos nepārsniedz 50 procentus no iepriekš
noslēgtā līguma līgumcenas,
b) nepieciešamos papildu būvdarbus veic vai pakalpojumus sniedz iepriekš noslēgtā
līguma izpildītājs,
c) papildu būvdarbus vai pakalpojumus nevar tehniski vai ekonomiski nodalīt no iepriekš
noslēgtajā līgumā paredzētajiem būvdarbiem vai pakalpojumiem, neradot ievērojamas
grūtības pasūtītājam, vai arī papildu būvdarbi vai pakalpojumi ir būtiski nepieciešami
iepriekš noslēgtā līguma izpildei, kaut arī tos iespējams nodalīt no šajā līgumā paredzēto
būvdarbu izpildes vai pakalpojumu sniegšanas;
- Citi Publisko iepirkumu likumā noteiktie gadījumi.
Papildus darbi būvniecības projektu ietvaros
Visbiežāk būvdarbu projektos pasūtītājs saskaras ar nepieciešamību lemt par PIL 63. panta
ceturtās daļas pirmā punktā paredzētās sarunu procedūras piemērošanu papildus darbu
gadījumos.
Šādas situācijas var rasties dažādu iemeslu dēļ:
- nepilnīga tehniskā specifikācija;
- kļūdas tehniskajā specifikācijā;
- projekta ietvaros rodas idejas, kā uzlabot vai papildināt objekta arhitektoniku,
plānojumu vai izmantojamos materiālus;
- pasūtītājam rodas vēlme vai nepieciešamība samazināt būvniecības apjomus;
- projektā plānotos materiālus, iebūvējamās iekārtas vairs neražo vai tās ir tehnoloģiski
novecojušas.
Visi šie iemesli būvniecības procesa var tikt aktualizēti kādas no būvniecībā iesaistīto pušu
iniciatīvas rezultātā, bet tas būtiski neietekmē pasūtītajam veicamo darbību secību un
piemērojamo iepirkuma metožu izvēli.
Pasūtītajam obligāti jebkurā no augstāk minētajam situācijām vispirms ir jāveic sekojoša
darbība:
21
Jāizvērtē, vai konkrētā situācija sākotnēji, izsludinot iepirkumu/iepirkuma procedūru
bija vai nebija objektīvi paredzama/plānojama.
Ja atbilde ir pozitīva, proti, šāda situācija bija objektīvi paredzama vai plānojama
(norādot konkrētus iemeslus), tad šādi darbi/apjomi nav traktējami kā iepriekš neparedzami
un to iepirkšanai (līguma noslēgšanai) ir piemērojama atklāta iepirkuma metode, jo uz šāda
līguma izpildi var pretendēt jebkurš uzņēmējs būvniecības tirgū.
Ja atbilde ir negatīva, proti, šāda situācija objektīvi nebija paredzama vai plānojama, tad
pasūtītājs pamatoti var piemērot Publisko iepirkumu likuma 63. panta ceturtās daļas 1)
punktu, kas nosaka, ka šo iepirkuma metodi var piemērot, ja:
pasūtītājam ir nepieciešami papildu būvdarbi vai pakalpojumi, kuri sākotnēji netika
iekļauti līgumā vai būvniecības projektā, bet kuri neparedzamu apstākļu dēļ kļuvuši
nepieciešami iepriekš noslēgtā līguma izpildei, un tiek ievēroti šādi nosacījumi:
a) kopējā līgumcena papildu iepirkuma līgumos nepārsniedz 50 procentus no iepriekš
noslēgtā līguma līgumcenas,
b) nepieciešamos papildu būvdarbus veic vai pakalpojumus sniedz iepriekš noslēgtā
līguma izpildītājs,
c) papildu būvdarbus vai pakalpojumus nevar tehniski vai ekonomiski nodalīt no iepriekš
noslēgtajā līgumā paredzētajiem būvdarbiem vai pakalpojumiem, neradot ievērojamas
grūtības pasūtītājam, vai arī papildu būvdarbi vai pakalpojumi ir būtiski nepieciešami
iepriekš noslēgtā līguma izpildei, kaut arī tos iespējams nodalīt no šajā līgumā paredzēto
būvdarbu izpildes vai pakalpojumu sniegšanas.
Neparedzamo apstākļu fiksēšanu, izvērtēšanu un nosacījumus primāri vērtē pasūtītājs.
Lemjot par šīs iepirkuma metodes piemērošanas pamatotību, jāņem vērā, ka vissarežģītāk ir
objektīvi izvērtēt faktisko apstākļu atbilstību 63. panta ceturtās daļas c) apakšpunktam.
Par neparedzamiem apstākļiem augstākminētās PIL normas izpratnē uzskatāmi, piemēram:
dabas stihiju un neprognozējami sliktu laika apstākļu
izraisīti apstākļi (piem., plūdi, zemestrīces)
apstākļi, ko izraisījušas trešās personas (piem., jaunas
likumdošanas prasības)
22
specifiski tehniska rakstura apstākļi (piem., grunts
sastāvs, avoti un zemūdens straumes, zinātniski
atklājumi, kas izraisījuši stingrākas drošības prasības)
Pasūtītājam jānodrošina precīza konkrēto apstākļu dokumentēšana (ieskaitot foto fiksāžu, ja
nepieciešams).
Par neparedzamiem apstākļiem nav uzskatāmi šādi apstākļi:
apstākļi, kurus pasūtītājam bija objektīvi jāparedz
(piemēram, nepieciešamība labiekārtot teritoriju,
ierīkot piebraucamos ceļus)
pasūtītāja vajadzības maiņa (piemēram, vēlme
papildināt vai mainīt renovējamo telpu sarakstu, mainīt
ēkas plānojumu, materiālus)
ietaupīta nauda, papildus pieejami līdzekļi
Attiecīgi pasūtītājs veic situācijas apzināšanu un fiksāciju, pieejamās informācijas
apkopošanu un analīzi. Ja pasūtītājs uzskata, ka sarunu procedūra ir piemērojama, tas
sagatavo saskaņojuma pieprasījuma vēstuli IUB, kas to izskata trīs darba dienu laikā,
sniedzot rakstisku saskaņojumu vai pamatotu atteikumu. Ja sarunu procedūras piemērošana
netiek saskaņota, pasūtītajam jālemj par citu situācijas risinājumu, piemēram, piemērojot
atklātu iepirkuma metodi, piemēram, atklātu/slēgtu konkursu.
Galvenā problēma, kas sakarā ar šo iepirkuma metodi parasti rodas pasūtītajam ir iepriekš
objektīvi paredzamu (plānojamu) papildus darbu nošķiršana no tādiem
darbiem/pakalpojumiem, kas radušies objektīvi iepriekš neparedzamu apstākļu dēļ.
Lai šo problēmu risinātu, regulāri jākontrolē būvdarbu norise un jāfiksē visas novirzes no
tehniskā projekta, tās „neuzkrājot”, bet identificējot to iemeslu. Nekādā gadījumā nedrīkstētu
pieļaut projektā neparedzētu/neietvertu darbu veikšanu, pirms to pilnīgas rakstiskas
saskaņošanas.
Svarīgi!
Jāņem vērā, ka sarunu procedūru būvdarbiem piemēro tikai no 120 000 LVL bez PVN. Ja
faktiskie apstākļi atbilst PIL 63. panta ceturtās daļas 1. punkta nosacījumiem, bet to
paredzamā līgumcena ir mazāka nekā 120 000 LVL bez, tad pasūtītājs var piemērot PIL
8.¹panta regulējumu, ņemot vērā šī panta desmitās daļas nosacījumus.
Lai izvairītos no papildus darbu rašanās riska, rekomendējams:
23
- pārbaudīt darbu apjomus un tehniskās specifikācijas pirms iepirkuma
uzsākšanas;
- pieturēties pie sākotnējās projekta ieceres no pasūtītāja puses;
- izstrādāt stingrus būvdarbu līguma izpildes nosacījumus, tajā skaitā
paredzot sankcijas par tehniskā projekta sākotnējo neizvērtēšanu;
- nebaidīties no būvdarbu līguma laušanas gadījumā, ja tā izpildītāja vainas
dēļ ir radušies papildus darbi.
Konkursa dialogs
Konkursa dialogs ir iepirkuma procedūra, kuru pasūtītājs ir tiesīgs piemērot, ja iepirkuma
līgums tiek slēgts publiskās un privātās partnerības ietvaros un līgums ir uzskatāms par
sevišķi sarežģītu. Konkursa dialoga norisi regulē PIL 64.¹ pants, kā arī Publiskās un privātās
partnerības likums (18.06.2009.). Latvijā šī iepirkuma metode praksē netiek regulāri
piemērota salīdzinoši sarežģītās dokumentācijas un finanšu aprēķinu dēļ.
Iepirkuma (procedūras) norises galvenie posmi
1) iepirkuma komisijas izveidošana (ja neizmanto pastāvīgo iepirkuma komisiju)
2) iepirkuma (procedūras) norises laika grafika saplānošana un dokumentu
sagatavošana
3) iepirkuma procedūras izziņošana (paziņojuma publicēšana IUB+pasūtītāja mājas
lapā+citur, ja vēlas)
4) informācijas sniegšana ieinteresētajiem piegādātājiem, tajā skaitā objekta/objekta
vietas apskate (ja attiecināms) – piedāvājumu/pieteikumu iesniegšanas termiņā
5) piedāvājumu saņemšana
6) piedāvājumu atvēršana (publiski – obligāti tikai iepirkuma procedūrām)
7) piedāvājumu izvērtēšana un lēmuma par iepirkuma (procedūras) rezultātiem
pieņemšana
8) iepirkuma (procedūras) rezultātiem paziņošana IUB un pretendentiem, saglabājot
pierādījumus par paziņošanas faktu
9) iepirkuma procedūras ziņojuma sagatavošana – tikai iepirkuma procedūrās
10) nogaidīšanas termiņš – tikai iepirkuma procedūrām (+iespējamā iesnieguma
izskatīšana Iepirkumu uzraudzība biroja iesniegumu izskatīšanas komisijā)
24
11) uzaicinājums slēgt līgumu un līguma noslēgšanas procedūra (paraksti vienlaikus
klātesot abām pusēm, bet šis nosacījums nav izšķirošs, jo līgumam var noteikt īpašu
spēkā stāšanās mehānismu, nosacījumus utt.).
Svarīgi aspekti, kas jāņem vērā katrā no iepriekš minētajiem posmiem
Būtiski ir veikt iepirkuma procedūras norises sākotnējo plānošanu un izejas dokumentu
sagatavošanu/apkopošanu, piemēram, tehniskie noteikumi, ēkas lietotāju vēlmes, kā arī
precīzu iepirkuma procedūras norises dokumentēšanu.
Būtiskākie dokumenti, kas nodrošina informācijas saglabāšanu/fiksēšanu par
iepirkuma procedūras norisi:
Rīkojumi par iepirkuma komisiju
Iepirkuma komisiju sēžu protokoli
Piedāvājumu vērtēšanas formas (ja tiek piemērots saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma
vērtēšanas kritērijs)
Ekspertu atzinumi (ja attiecināms)
Sarakste ar ieinteresētajiem piegādātājiem (pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas
stadijā), kandidātiem un/vai pretendentiem (pieteikumu un/vai piedāvājumu vērtēšanas
stadijā)
Publikācijas IUB/ESOV/pasūtītāja mājas lapā un citur (ja attiecināms)
Kompetentu institūciju izziņas, citu pasūtītāju sniegtās uzziņas, atsauksmes.
Tehnisko specifikāciju izstrādes nosacījumi būvniecības
iepirkumos
Tehniskajā specifikācijā būvdarbu projekta iepirkumā var ietvert ne tikai tehnisko projektu
un būvdarbu apjomus (tāmes), kas abas kopā ir obligātās būvdarbu tehniskās specifikācijas
komponentes, bet arī citus pasūtītajam būtiskus nosacījumus būvdarbu veikšanai, kuri
definēti atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 17. panta (Tehniskās specifikācijas)
25
nosacījumiem un nav pretrunā Publisko iepirkumu likuma normatīvajam regulējumam
kopumā.
Būvdarbu tehniskajā specifikācijā vēlams ietvert būvdarbu procesu raksturojošos būtiskos
rādītājus, nolikumā attiecīgi norādot, vai pretendentam, iesniedzot tehnisko piedāvājumu, ir
jāizstrādā un tajā jāietver:
1) Būvdarbu organizatorisko struktūrshēmu.
Kopējā struktūrshēmā jāattēlo Būvdarbu izpildē (ieskaitot projektēšanu un
autoruzraudzību – ja attiecināms) iesaistītie uzņēmēji, būtiskākie piegādātāji (rūpnīcas,
karjeri u.c.), apakšuzņēmēji, kvalitātes kontroles laboratorijas. Katrai sastāvdaļai
jānorāda atbildīgo personu (kontaktpersonu) vārdi, uzvārdi. Jāiekļauj un jāattēlo darba
aizsardzības, kvalitātes vadības, vides pārvaldības, ugunsdrošības sadaļas, jānorāda
atbildīgo personu (kontaktpersonu) vārdi, uzvārdi.
2) Galvenās būvmašīnas un iekārtas.
Jānorāda galveno nepieciešamo būvmašīnu un iekārtu nosaukums, izgatavotājs,
izgatavošanas gads, svarīgākie tehniskie dati un pieejamības apraksts (vai ir īpašumā; ja
nomā, tad no kā, ar kādiem nosacījumiem; esošos nomas vai vienošanās dokumentu
kopijas var pieprasīt pievienot Tehniskajā piedāvājumā).
3) Kvalitātes nodrošināšanas plāns.
Jāapraksta kvalitātes nodrošināšanas plāns konkrētā līguma izpildei, kurai jābūt
piemērotai Tehniskajā specifikācijā noteikto prasību un apjomu izpildei. Jānorāda
speciālisti, kuri veiks katra darbu veida kvalitātes kontroli Būvdarbu izpildes laikā.
4) Līguma izpildes kalendārais grafiks.
Izpildes grafiks jāsagatavo par iepirkuma priekšmetu kopumā, lai Pasūtītājs izvērtētu
objekta tehniskā projektu izstrādes, būvniecības darbu un autoruzraudzības savstarpējo
saistību (ja attiecināms) un lai būtu iespējams noteikt precīzu atbilstību līguma
priekšmeta (iepirkuma priekšmeta) izpildes termiņam. Pretendentam ir jāizvērtē visi
riski, kas saistīti ar līguma izpildi un līguma izpildes kalendārais grafiks jāveido tādējādi,
lai precīzi, vēlams – ar rezervi, iekļautos noteiktajā termiņā.
5) Darbaspēka plūsmas grafiks.
Jānorāda darbaspēka plūsma līguma izpildes laikā, ņemot vērā izstrādāto līguma izpildes
kalendāro grafiku, kas pierāda, ka Pretendents noteiktajā termiņā spēs kvalitatīvi paveikt
Būvdarbus (līguma izpildes kalendārajā grafikā, darbaspēka plūsmas grafikā, galveno
iekārtu plūsmas un noslodzes grafikā un finanšu plūsmas grafikā iekļautajai informācijai
ir jābūt savstarpēji saistītai un pamatotai).
6) Galveno iekārtu plūsmas un noslodzes grafiks.
Jānorāda līguma izpildes laikā paredzēto galveno iekārtu plūsmas un noslodzes grafiks,
kas pierāda, ka Pretendenta rīcībā būs/ir pietiekams iekārtu daudzums un tas piedāvātajā
termiņā spēs kvalitatīvi paveikt Būvdarbus (līguma izpildes kalendārajā grafikā,
darbaspēka plūsmas grafikā, galveno iekārtu plūsmas un noslodzes grafikā un finanšu
plūsmas grafikā iekļautajai informācijai ir jābūt savstarpēji saistītai un pamatotai).
7) Loģistika.
26
Piegāžu drošība (kā Pretendents plāno nodrošināt nepārtrauktu materiālu plūsmu
objektā, kur tiks uzglabāti materiāli utt.); Būvgružu izvešana no Objekta (jānorāda, cik
bieži plānots izvest būvgružus un uz kurieni plānots tos nogādāt, vai ir noslēgti attiecīgi
līgumi par būvgružu apglabāšanu).
8) Finanšu plūsmas grafiks.
Tabulas veidā jāattēlo plānotā naudas plūsma pa mēnešiem (vai ar citu detalizācijas
pakāpi pēc pasūtītāja norādījumiem) un darbu etapiem, ja tādi ir paredzēti, ievērojot
nolikumā un līguma projektā noteikto maksāšanas kārtību.
9) Garantijas laika termiņš un garantijas laika nosacījumi.
Tehniskajā piedāvājumā var pieprasīt ietvert apliecinājumu par piedāvāto būvdarbu
garantijas termiņu (gados) no pieņemšanas-nodošanas akta parakstīšanas brīža
(piedāvātam būvdarbu garantijas termiņam ir jābūt ne īsākam par 2 (diviem) gadiem),
kā arī tā nosacījumu izpildei, piemēram, noteiktajam reaģēšanas un defektu novēršanas
laikam.
10) Satiksmes organizēšanas plāns.
Pretendentam jāsagatavo un jāiesniedz satiksmes organizēšanas plāns būvdarbu laikā.
11) Informatīvās zīmes, reklāmas.
Darbuzņēmējam nav atļauts izmantot Objektu/jebkuru atsevišķu darbu veikšanas
teritoriju reklāmas zīmju uzstādīšanas nolūkos bez Pasūtītāja rakstiskas piekrišanas.
Pasūtītājam ir visas tiesības pieprasīt pārvietot labākā vietā jebkuru zīmi, uzrakstus vai
reklāmu, vai pieprasīt novākt tos no būvlaukuma, ja tiem ir nekvalitatīvs izpildījums, vai
ja tie neatbilst vispārējām sabiedrības normām.
12) Būvtāfele.
Uzstāda Darbuzņēmējs, iepriekš saskaņojot ar Pasūtītāja pārstāvi un Projektu vadītāju.
Būvtāfelei ir jābūt krāsainai, novietotai labi saredzamā un apgaismotā vietā. Papildus
izmaksas netiek atzītas un tās izgatavošanai, nostiprināšanai, uzturēšanai un noņemšanai
pēc renovācijas darbu beigām ir jābūt ietvertam vienību cenās.
Būvtāfele uzstādāms saskaņā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un saskaņā ar
vizuālās identitātes vadlīnijām publicitātes pasākumu īstenošanai attiecīgajā projektā.
Papildus pasūtītajam rekomendējams izvērtēt sekojošu aspektu ietveršanu tehniskajā
specifikācijā:
13) Vides prasību ievērošana – pretendents norāda kā tiks nodrošināts vides prasību
ievērošana Būvdarbu laikā nodrošinot pēc iespējas mazāku kaitējumu videi.
14) Trokšņu līmenis objektā – pretendentam jāsniedz apraksts kā tas atbilstoši normatīvo
aktu prasībām nodrošinās pēc iespējas zemāku trokšņu līmeni objektā.
15) Atkritumu apsaimniekošana būvdarbu laikā – tas varētu būt, piemēram, apliecinājums,
ka Pretendentam ir noslēgts vai tiks noslēgts līgums par celtniecības procesā radušos
atkritumu savākšanu, pārkraušanu, šķirošanu, uzglabāšanu tam paredzētā laukumā, kā
arī līgums par celtniecības procesā radušos atkritumu piegādi, pieņemšanu un
apglabāšanu atkritumu apglabāšanas poligonā un ir vai tiks iegūta atkritumu
pārvadāšanas atļauja regulāriem atkritumu pārvadājumiem. Jāpievieno līguma kopija vai
27
vienošanās ar atkritumu apsaimniekotāju, ka pretendenta uzvaras gadījumā līgums par
celtniecības procesā radušos atkritumu savākšanu, pārkraušanu, šķirošanu, uzglabāšanu
tam paredzētā laukumā un līgumu par atkritumu piegādi, pieņemšanu un apglabāšanu
atkritumu apglabāšanas poligonā tiks noslēgts un atkritumu pārvadāšanas atļauja
regulāriem atkritumu pārvadājumiem vai vienošanās ar atkritumu apsaimniekotāju, ka
pretendenta uzvaras adījumā atļauja regulāriem atkritumu pārvadājumiem tiks saņemta.
Jāpievieno vienošanās ar atkritumu apsaimniekotāju, ka pretendenta uzvaras adījumā
attiecīgais līgums tiks noslēgts un atļauja tiks saņemta.
16) Resursu taupība - Pretendentiem jāsniedz apraksts, kā būvdarbu laikā objektā tiks
nodrošināta resursu taupība - elektroenerģijas izmantošana un ūdens resursu
izmantošana, kā arī citu resursu izmantošana.
17) Apmācību veikšana - Pretendentam pēc būvdarbu pabeigšanas jāveic ēkas
apsaimniekotāju apmācība par objekta energoefektīvu izmantošanu (ja būvdarbu mērķis
ir ēkas energoefektivitātes paaugstināšana), kā arī jāizstrādā energoefektīva objekta
izmantošanas rokasgrāmata. Pretendentam jāsniedz īss mācības programmas apraksts
norādot galvenos apmācības programmas punktus, kā arī kopējās apmācības garumu
stundās.
Būvniecības darbu apjomu (tāmju) izstrādes pamatnostādnes
Būvprojekta īstenošanai paredzamo būvniecības izmaksu aprēķins - tāme, kas
sagatavota atbilstoši LR Ministru kabineta 19.12.2006. noteikumu Nr.1014 „Noteikumi
par Latvijas būvnormatīvu LBN 501-06 „Būvizmaksu noteikšanas kārtība” prasībām ir
obligāta būvniecības iepirkuma tehniskās specifikācijas sastāvdaļa.
Būvniecības izmaksas ietver būvizstrādājumu (būvmateriālu, būvkonstrukciju)
izmaksas, darba izmaksas, būvmašīnu un mehānismu nomas un darba izmaksas,
instrumentu nolietojuma (amortizācijas) vai nomas izmaksas, kā arī virsizdevumus un
peļņu.
Tehniskajā projektā ietver tāmju komplektu atbilstoši „Noteikumu par Latvijas
būvnormatīvu LBN 501-06 „Būvizmaksu noteikšanas kārtība” 4.pielikuma tabulai.
Tāmju komplekts var sastāvēt no:
- būves lokālajām tāmēm;
- kopsavilkuma aprēķiniem pa darbu veidiem vai konstruktīvajiem elementiem;
- būvniecības koptāmēm.
Pasūtītajam ir svarīgi pārliecināties, ka dažādās tāmēs ietvertā informācija ir savstarpēji
atbilstoša. Tāmes pēc to sagatavošanas noteikti ir jāpārbauda, pieprasot personas, kura
veic tāmju pārbaudi, parakstu uz attiecīgās tāmes pēc tās pārbaudes un atzīšanas par
pareizu.
Uzmanību!
Tāmi obligāti jāparaksta gan tās sastādītajam, gan pārbaudītajam!
28
Pastiprinātu uzmanību vēlams pievērst virsizdevumu pozīcijas procentēšanai - sastādot
tāmi, virsizdevumu apjomu nosaka samērīgi, ņemot vērā konkrēto būvniecības objektu.
Jāņem vērā, plānotā peļņa jānorāda tikai tam paredzētajā tāmes rindā. Visās citās ailēs
un rindās tāmē ietver tiešās būvdarbu izmaksas.
29
Iepirkuma komisijas darba specifika būvdarbu projektos
Veidojot iepirkuma komisiju būvdarbu projektu iepirkumiem, ir jāņem vērā, ka vēlama
vismaz viena iepirkuma komisijas locekļa ar izglītību būvniecības nozarē iesaiste, lai
komisijai regulāri būtu pieejams nozares speciālista viedoklis. Ja tas objektīvi nav iespējams
(jāatceras, ka visiem komisijas locekļiem ir amatpersonas statuss), tad rekomendējams
piesaistīt neatkarīgu ekspertu saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 22. panta otro daļu, kas
nav komisijas loceklis, jau sakot ar nolikuma projekta izstrādi. Ekspertam jāparaksta
apliecinājums par neieinteresētību kāda konkrēta pretendenta darbībā, kā arī jāapliecina
informācijas neizpaušana.
Tāpat jāņem vērā Publisko iepirkumu likuma 22. panta trešās daļas regulējums, kurš nosaka:
Pasūtītājs izveido iepirkuma komisiju, kuras sastāvā ir vismaz trīs locekļi. Ja iepirkuma
paredzamā līgumcena ir lielāka par 500 000 latu, pasūtītājs izveido iepirkuma komisiju,
kuras sastāvā ir vismaz pieci locekļi.
Jāņem vērā!
Prakse rāda, ka veicot būvniecības projektu iepirkumus, pasūtītajam rada grūtības objektīvu
lēmumu pieņemšana, jo būvniecības jomas likumdošana Latvijā ne visos gadījumos atbilst
Publisko iepirkumu likuma regulējumam, līdz ar to rodas domstarpības publisko iepirkumu
speciālistu/juristu un būvniecības nozares speciālistu starpā par iespējamo pasūtītāja rīcību
iepirkuma procedūru ietvaros.
Būvniecības projektu iepirkumos pastiprināta uzmanība jāpievērš arī objekta apskates
sanāksmei (Publisko iepirkumu likuma 55. panta pirmā daļa), kas ir būtisks pasākums gan
ieinteresētajiem piegādātājiem, gan pasūtītajam faktiskās situācijas konstatēšanai.
Nepamatoti lēta piedāvājuma izvērtēšana
Viens no būtiskiem aspektiem iepirkuma komisijas darbā būvniecības projektos ir
nepamatoti lēta piedāvājuma noteikšana. Tā izvērtēšana kārtību nosaka PIL 48. pants.
Nepamatoti lēta piedāvājuma noteikšana un izvērtēšana nav obligāta, tā ir
apspriežama/uzsākama pēc iepirkuma komisijas iniciatīvas. Būtisks izvērtēšanas procesa
komponents ir detalizēta paskaidrojuma pieprasīšana pretendentam par tā piedāvājumā
ietverto izmaksu veidošanos. Uz sniegtās informācijas pamata iepirkuma komisija veic
izvērtējumu. Iepirkuma komisija var pieprasīt informāciju pat vairākas reizes, lai iegūtu
30
pamatotu pārliecību par piedāvājumā ietverto izcenojumu pamatotību. Nav pamatoti akceptēt
tādus vispārīgus paskaidrojums kā „atlaide”, „īpašs piedāvājums” utt.
Uzmanību!
Lai identificētu nepamatoti lētu piedāvājumu, iepirkuma komisijai rūpīgi jāformulē
uzdodamais jautājums/jautājumi. Nav ieteicams aprobežoties tikai ar PIL 48. pantā
ietvertajiem formulējumiem, bet uzdot konkrētus jautājumus par iesniegto piedāvājumu,
piemēram, loģistiku, materiālu izcelsmi utt.
Lai vērtētu nepamatoti lētu piedāvājumu “mazajā iepirkumā”, to jānorāda nolikumā vai
instrukcijā pretendentiem. Pēc analoģijas pasūtītajam ir tiesības izvērtēt arī jebkuras
nepamatoti dārgas cenas pamatotību, šāda pieeja izriet no Publisko iepirkumu likuma 2. pantā
noteiktiem mērķiem.
Iepirkuma līgums
Iepirkuma līgums tiek slēgts par visu iepirkuma/iepirkuma procedūras dokumentācijā paredzēto
pakalpojumu/būvdarbu apjomu, pamatojoties uz pretendenta iesniegto finanšu piedāvājumu un tajā
norādītajām izmaksām, pieņemot, ka pretendents ir pilnīgi izvērtējis un piedāvātajā līgumcenā
ietvēris visas izmaksas, kas tam bija objektīvi jāparedz, pat gadījumā, ja tās nav tieši norādītas
izmaksu kopsavilkumā, bet izriet no nolikuma sastāva esošās tehniskās dokumentācijas un
nepieciešamas darba pilnīgas un savlaicīgas izpildes nodrošināšanai.
Līgumcena ietver visas izmaksas un riskus, kas varētu rasties saistībā ar pienācīgu būvdarbu izpildi,
apakšuzņēmēju pieaicināšanu projektēšanas/būvdarbu daļas izpildei, meteoroloģiskajiem un citiem
no pretendenta neatkarīgiem apstākļiem (izņemot Force majeure apstākļus), trešo personu rīcību,
iespējamām izmaiņas līguma izpildē nepieciešamajos resursos, izmaiņām valsts ekonomiskajā
situācijā (tostarp iespējamo inflāciju) u.tml. Izpildītājs nav tiesīgs pieprasīt līguma cenas
palielināšanu jebkāda iemesla dēļ vai jebkādas papildu kompensāciju izmaksu, izņemot līgumā tieši
paredzētos gadījumus.
• (Iepirkuma) līguma dzīves cikls:
Izstrāde – līguma sagatavošanas posms
Transformācija - līguma parakstīšanas process, ieskaitot saistīto
garantijas/apdrošināšanas dokumentu iesniegšanu
Līguma izpilde – preču piegāde/pakalpojumu sniegšana/būvdarbu veikšana
Līguma beigas - plānotas vai neplānotas
31
Līguma izpildes kontroles procesa aspekti, kas jānosaka jau līguma sagatavošanas
posmā:
• Kas jākontrolē?
Līguma izpilde saskaņā ar tā nosacījumiem
• Kurš kontrolē?
Lietotājs
Pasūtītājs
Piegādātājs
Trešā puse
• Kad kontrolē? (uzraudzības biežums)
Pastāvīgi
Periodiski: ikdienas/ ikmēneša kontrole
Periodiski: neplānoti (ad hoc) vai strukturētas izlases veidā
Līguma projekta izstrādes procesā jāpārliecinās, vai līguma projekts ietver šādus
aspektus:
- Sadarbība/Koordinēšana
- Līguma pieejamība
- Atskaišu un informācijas nodrošināšana
- Konfliktu risināšana
- Pavadzīmes un maksājumi
- Pārbaudes/monitorings
- Soda sankcijas/ zaudējumu segšana
- Līguma izpildes plānošana/piegāžu regularitāte
- Ārkārtas apstākļi (force majeure)
- Novirzes no līguma izpildes, plānotas/neplānotas līguma izmaiņas piemēram, personāla
maiņa, apakšuzņēmēju maiņa, inflācija, inflācija, tehnoloģiskās pauzes utml., to
saskaņošana
- Iespējamie uzlabojumi
Iepirkuma līgumā precīzi jānorāda katras līguma izpildē iesaistītās puses pienākumi un
atbildība.
32
Būvniecības procesa dalībnieki, to funkcijas un pienākumi
Būvniecību Latvijas valstī regulē Būvniecības likums, Civillikums, citi likumi un
normatīvie akti, kā arī Latvijas Republikai saistošie starptautiskie līgumi.
Būvniecības likums nosaka būvniecības dalībnieku savstarpējās attiecības, kā arī viņu
tiesības un pienākumus būvniecības procesā un atbildību par būvniecības rezultātā
tapušās būves atbilstību tās uzdevumam, ekonomiskajam izdevīgumam, paredzētajam
kalpošanas ilgumam un attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, kā arī valsts pārvaldes un
pašvaldību institūciju kompetenci attiecīgajā būvniecības jomā. (Būvniecības likuma 2.
panta pirmā daļa).
Katra būvniecības dalībnieka loma ir svarīga un ļoti nozīmīga katrā projektā, katra
būvniecības projekta stadijā, ēkas vai būves tapšanas procesā un veiksmīga gala rezultāta
sasniegšanā.
Galvenie būvniecības dalībnieki:
Atbilstoši Būvniecības likuma 1.panta 13.punktam būvniecības dalībnieki ir fiziskās vai
juridiskās personas, kuras ar īpašumu, finanšu līdzekļiem, darbu vai pakalpojumu piedalās
būvniecības procesā:
- pasūtītājs - nekustamā īpašuma īpašnieks, valdītājs vai lietotājs, kura uzdevumā,
pamatojoties uz noslēgto līgumu, tiek veikta būvniecība, kā arī pašvaldība, veicot
sagruvušo būvju un kultūras pieminekļu sarakstā esošo būvju savešanu kārtībā vai
nojaukšanu vai patvaļīgās būvniecības objektu nojaukšanu;
- būvprojekta autors - sertificēta fiziskā persona vai būvniecību reglamentējošajos
normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēta juridiskā persona, kas atbilstoši
projektēšanas uzdevumam izstrādājusi pasūtītāja akceptētu būves pamatideju;
- galvenais būvuzņēmējs - būvuzņēmējs, kas piesaista citus būvuzņēmējus vai
darbuzņēmēju, noslēdzot attiecīgus līgumus, un ir atbildīgs par visiem būvdarbiem
kopumā;
- darbuzņēmējs - fiziskā vai juridiskā persona, kas, pamatojoties uz noslēgto līgumu,
par pasūtītāja vai būvuzņēmēja līdzekļiem veic atsevišķus būvdarbus vai to kopumu.
Atbilstoši Publisko iepirkumu likuma regulējuma to apzīmē ar terminu
„apakšuzņēmējs”;
- projekta vadītājs, darbojas kā pasūtītāja pārstāvis, kā pasūtītāja pilnvarotā persona
galvenokārt, veicot projekta administrācijas un koordinēšanas funkcijas;
33
- būvuzraugs - fiziska vai juridiska persona, kas pasūtītāja interesēs uzrauga
būvdarbus visā būvniecības procesa laikā līdz būves nodošanai ekspluatācijā.
Projektējot un būvējot dažāda veida ēkas un būves, būvniecības dalībniekiem jānodrošina
Būvniecības likuma 3.panta 3.daļas prasības:
1)stiprību un stabilitāti;
2) ugunsdrošību;
3) drošību lietošanā;
4) higiēniskumu un nekaitīgumu cilvēka veselībai un videi;
5) energoefektivitāti;
6) akustiskās prasības.
Būvniecības dalībnieku tiesības un pienākumus nosaka būvniecību reglamentējošo
normatīvo aktu prasības.
Pasūtītāja tiesības un pienākumi
- Pasūtītājam ir tiesības un pienākums iepazīties ar pašvaldības teritorijas plānojumu,
apbūves noteikumiem vai detālplānojumu, saņemt būvvaldē attiecīgus dokumentus un
informāciju par prasībām un ierobežojumiem, kas attiecas uz pasūtītāja īpašumā vai
valdījumā esošo būvniecībai paredzēto zemes gabalu (Vispārīgie būvnoteikumi,
47.p.).
- Saikni ar Publisko iepirkumu likumā noteikto publisko iepirkumu veikšanas kārtību
nosaka Vispārīgo būvnoteikumu 49.pants.
- Pirms būvdarbu uzsākšanas pasūtītājs vai viņa pilnvarotā persona (piemēram, projekta
vadītājs) (Vispārīgie būvnoteikumi, 123.p.):
izsniedz būvatļaujas kopiju galvenajam būvuzņēmējam (Vispārīgie
būvnoteikumi, 123.1.p.);
izsniedz būvatļaujas kopiju katram darbuzņēmējam, ar kuru galvenais
būvuzņēmējs noslēdzis attiecīgu līgumu (Vispārīgie būvnoteikumi, 123.2.p.);
123.3. norīko vienu vai vairākus darba aizsardzības koordinatorus atbilstoši
normatīvajos aktos par darba aizsardzību noteiktajām prasībām (Vispārīgie
būvnoteikumi, 123.3.p.);
Pasūtītājs nodrošina būvuzņēmēju ar nepieciešamo dokumentāciju
(piemēram, akceptētu būvprojektu) un saņem ar būvdarbu veikšanu saistītās
atļaujas (Vispārīgie būvnoteikumi, 131.p.).
34
Sadarbība ar projektus kontrolējošām institūcijām
Projektu realizācijas kontrole un uzraudzība, īpaši ES fondu projektu, ir vienota sistēma, kas
tiek īstenota valsts pārvaldes institūciju, vietējo pašvaldību, reģionu, banku, uzraudzības
institūciju u.c. tiešā sadarbībā; šo institūciju kompetenci, pienākumus un tiesības, realizējot
ES fondu projektus, nosaka likumi, saistošie Ministru kabineta noteikumi un citi normatīvie
akti.
ES fondu projektu īstenošanā iesaistīto institūciju sadarbība notiek pārskatu, ziņojumu,
informācijas apmaiņas, maksājumu, konferenču un semināru organizēšanas u.c. veidā.
ES fondu vadību regulē Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības
likums, kas nosaka ES fondu vadībā iesaistīto institūciju un ES fondu finansējuma saņēmēja
tiesības un pienākumus, ES fondu vadībā iesaistīto institūciju lēmumu pieņemšanas,
apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību u.c., kā arī Ministru kabineta noteikumi.
Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likums, 4.pants:
ES fondu vadība ir nepieciešamo plānošanas dokumentu sagatavošana, saskaņošana un
apstiprināšana, ES fondu vadības sistēmas izveide, ES fondu projektu iesniegumu
vērtēšanas kritēriju izstrāde, projektu iesniegumu atlase un apstiprināšana, projektu
īstenošana, kontrole, revīzija, uzraudzība un izvērtēšana.
Par ES fondu vadību kopumā Latvijā atbild Latvijas Republikas Finanšu ministrija – ES
fondu vadošā iestāde. Finanšu ministrijā par ES fondu vadību atbildīgi trīs departamenti –
ES fondu stratēģijas departaments, ES fondu uzraudzības departaments un ES fondu vadības
sistēmas departaments.
ES fondu vadību nodrošina šādas institūcijas:
- vadošā iestāde un revīzijas iestāde (Finanšu ministrija);
- atbildīgās iestādes (ministrijas un Valsts kanceleja);
- sadarbības iestādes (Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, Latvijas investīciju
attīstības aģentūra, Nodarbinātības valsts aģentūra, Valsts izglītības attīstības
aģentūra, Sabiedrības integrācijas fonds, Valsts reģionālās attīstības aģentūra,
Veselības ekonomikas centrs);
- maksājumu iestāde, sertifikācijas iestāde (Valsts kase);
- uzraudzības komiteja (t.sk. reģioni, nevalstiskās organizācijas, sociālie partneri, mazie
un vidējie uzņēmumi u.c.);
- Iepirkumu uzraudzības birojs.
-
Finansējuma saņēmēji: pašvaldības, valsts un pašvaldību iestādes, privāti uzņēmumi un
fiziskās personas, nevalstiskas organizācijas, plānošanas reģioni u.c.
35
Ministru kabineta noteikumi Nr.1238 „Eiropas Savienības fondu ieviešanas
uzraudzības un izvērtēšanas kārtība” (2009.gada 27.oktobrī), izdoti saskaņā ar Eiropas
Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likuma 18.panta 2.punktu.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas
fonda vadībā iesaistītās institūcijas uzrauga un izvērtē Eiropas Savienības fondu
ieviešanu.
Eiropas Savienības fondu uzraudzības un izvērtēšanas mērķis ir izsekojama, efektīva
un plānošanas dokumentos noteiktajiem mērķiem atbilstoša Eiropas Savienības
fondu finansējuma apguve Latvijā.
Neattiecināmo izmaksu risks
Par to, vai būvniecības ietvaros veiktās izmaksas ir attiecināmas, proti – atbilstošas
projekta līguma un attiecīgo normatīvo aktu regulējumam, sākotnējo lēmumu pieņem
attiecīgā sadarbības iestāde.
Riski, kas var radīt izmaksu neattiecināmību, ir saistīti:
- Ar iepirkuma norises atbilstību Publisko iepirkumu likuma vai sadarbības
iestādes vadlīnijām;
- Ar objekta plānoto projektēšanas vai būvdarbu termiņu ievērošanu;
- Ar atskaišu/projekta dokumentācijas satura precizitāti un atbilstību normatīvo
aktu prasībām.
Lai šo risku iestāšanos preventīvi novērstu, liela uzmanība jāvelta komunikācijai ar
sadarbības iestādi. Vēlams komunicēt rakstveidā, piemēram, ar e-pasta starpniecību,
maksimāli precīzi norādot uzdoto jautājumu/radušos problēmsituāciju, kā arī saņemto
atbildi. Ja notiek tikšanās ar sadarbības iestādes pārstāvjiem klātienē, sanāksmes
norise noteikti jāprotokolē, protokolu parakstot.
Svarīgi!
Būvniecības projektu ietvaros nedrīkst veikt nekādas faktiskās darbības pirms
attiecīgās projekta dokumentācijas noformēšanas (piemēram, neveikt faktiskās
izmaiņas būvdarbu saturā pirms izmaiņu saturs un apjoms ir saskaņots ar sadarbības
iestādi).
Biežāk sastopamās kļūdas būvniecības projektu realizācijā - Nav izstrādāta komandas stratēģija projekta īstenošanai, kā un ar kādiem līdzekļiem
tiks panākts veiksmīgākais rezultāts;
36
- Nepilnības darba uzdevuma izstrādē – tas ir vispārīgs, neietver visus projekta
realizācijas aspektus;
- Neveiksmīga vai nepietiekoša situācijas izpēte projekta plānošanas stadijā vēlāk
prasa projekta risinājumu korekcijas projektēšanas laikā, kā arī būvniecības laikā, līdz
ar to, parādās papildu izdevumi, novirzes laika grafikā;
- Tā kā lielākā daļa Pasūtītāju nav būvniecības speciālisti, viņi neorientējas
jautājumos, kas saistīti ar būvniecības procesa niansēm. Pasūtītājus jāpārstāv
profesionāliem konsultantiem/projektu speciālistiem, kas spēj precīzi noteikt
pasūtītāja ieceres un sastādīt projektēšanas darba uzdevumu, plānot un veikt
atbilstošu iepirkumu/s;
- Nepilnīga pirmsprojekta situācijas izpēte un darba uzdevuma sastādīšana izraisa
neparedzētu situāciju izveidošanos, kas savukārt atsaucās uz plānotajiem termiņiem
un līdzekļu pārtēriņu, tātad uz pasūtītāja finanšu plāniem;
- Daudzos gadījumos neattaisnojas apakšuzņēmēju/a izvēle. Netiek panākta projektā
iesaistīto pušu savstarpēja koordinācija un vienlīdz augsta darba kvalitāte visos
darbu komponentos;
- Projektā iesaistīto pušu nepietiekoša savstarpēja koordinācija;
- Projekta komandas atlase-projekta personāla atlases kritēriji ir izšķiroši veiksmīgai
projekta realizācijai;
- Spēkā esošā likumdošana joprojām apgrūtina iespēju pasūtītajam ietekmēt kvalitatīvu
apakšuzņēmēju piesaistes kontroli. Noslēdzot līgumu ar galveno būvuzņēmēju,
netiek kontrolēta apakšuzņēmēju piesaiste, nodrošinot pilnīgu izmaksu un kvalitātes
kontroli.
- Tiek pieļautas kļūdas pilnvērtīgas informācijas aprites nodrošināšanā un precīzas
būvprojekta vadības un ar darbu izpildi saistītas dokumentācijas aizpildīšanā.
Rekomendācijas
1. Lai būvprojekta izstrāde noritētu veiksmīgi apakšuzņēmējus jāizvēlas pēc šādiem
kritērijiem:
- zināšanas/kvalifikācija un faktiskā pieredze,
- spēja darbu izpildīt precīzi līgumā noteiktajā laikā.
2. Liela nozīme projekta vadītājam. Regulāri jāorganizē sapulces, kurās tiek analizēts
paveiktais, veiktas korekcijas, informēti komandas dalībnieki un pats galvenais - projekta
vadītājs zina, kas notiek ar projekta izstrādes darbiem katrā to stadijā un kādas ir
problēmas. Nepieciešama obligāta sapulču protokolēšana, savstarpēju darba uzdevumu
rakstiska saskaņošana, papildinot ar grafiskiem materiāliem u.t.t.
Būtiskākās kļūdas, kas pieļautas, noformējot būvdarbu veikšanas dokumentāciju:
- Savlaicīgi netiek noformēti segto darbu akti, aizpildīti būvdarbu un autoruzraudzības
žurnāli, izpildshēmas.
37
- Būvdarbu žurnālā netiek aizpildītas visas sadaļas un netiek ievērotas visas prasības,
sevišķi kas attiecas uz sarakstu par segto darbu aktiem un pielietotajiem materiāliem
un būvizstrādājumiem.
- Netiek uzrādītas visu pielietoto būvmateriālu atbilstības deklarācijas vai arī
deklarācijas neatbilst MK noteikumu Nr.181 prasībām.
- Bieži vien nav izstrādāts būvdarbu veikšanas projekts (būvuzņēmēja atbildība).
- Nav noformēti akti par iebūvēto sistēmu darbības izmēģināšanu (ventilācijas
iekārtas, lokālās katlu mājas u.t.t.).
Ministru kabineta noteikumi Nr.112 (1997.gada 1.aprīlī) „Vispārīgie
būvnoteikumi”
Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 2.panta ceturto daļu
Būtiskākie termini, ko vēlams izmantot arī iepirkuma dokumentācijā:
Būvobjekts - jaunbūve, renovējama, rekonstruējama vai restaurējama būve, būves
daļa vai būvju kopums vai nojaucama būve ar būvdarbu veikšanai nepieciešamo
teritoriju, palīgbūvēm un būviekārtām.
Būvobjekta ģenerālplāns - uz topogrāfiskā plāna pamatnes izstrādāts projektējamās
teritorijas vispārīgais plāns būvprojekta sastāvā ar būvju, labiekārtojuma elementu un
inženierkomunikāciju izvietojumu.
Plānošanas un arhitektūras uzdevums - būvvaldes izsniegts dokuments, kas ir
pamats būvprojekta izstrādāšanai un kurā noteiktas prasības zemes gabala
plānojumam un apbūvei.
Rekonstrukcija - būves vai tās daļas pārbūve, mainot būves vai tās daļas apjomu un
mainot vai saglabājot funkciju, vai funkcijas maiņa, nemainot apjomu.
Renovācija - būves vai tās daļas remonts (kapitālais remonts), lai atjaunotu būvi vai
tās daļu, nomainot nolietojušos nesošos elementus vai konstrukcijas, kā arī
mērķtiecīgu funkcionālu vai tehnisku uzlabojumu ieviešana būvē, nemainot tās
apjomu un funkciju.
Restaurācija - būves vēsturiskā veidola atjaunošana, pamatojoties uz vēsturiskās
informācijas zinātnisku izpēti.
Sabiedriski nozīmīga būve - ēka, kurai ir vairāk nekā pieci virszemes stāvi, publiskā
ēka, kurā paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā simt cilvēkiem, ražošanas vai
noliktavas ēka, kuras kopējā platība ir lielāka par 1000 m2, tornis, kā arī tilts, ceļa
pārvads, tunelis, ja tas ir garāks par 100 m, vai vairāk nekā viena stāva apakšzemes
būve. Pašvaldība vietējos apbūves noteikumos papildus var noteikt sabiedriski
nozīmīgas būves attiecīgajā teritorijā.
Apvienotā projektēšana un būvdarbi - būvniecības veids, kurā būvdarbi tiek veikti
vienlaikus ar būves projektēšanu, ja uz akceptēta izvērstā skiču projekta pamata ir
izstrādāts tehniskais projekts veicamajiem būvdarbiem.
38
Būvniecības procesa stadijas
Būvniecības iesniegums - uzskaites karte Būvniecību var ierosināt nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks, lietotājs vai to
pilnvarota persona (projekta vadītājs). Uz pilnvaroto personu (projekta vadītāju) attiecas
visi šajos noteikumos noteiktie pasūtītāja pienākumi, tiesības un atbildība.
Būvniecības ierosinātājs iesniedz attiecīgās administratīvās teritorijas būvvaldē
būvniecības iesniegumu - uzskaites karti. Būvniecības iesnieguma - uzskaites kartes
veidlapa ir vienota visām būvvaldēm. Būvvalde 30 dienu laikā pēc būvniecības
iesnieguma - uzskaites kartes reģistrācijas dienas izskata attiecīgās būvniecības ieceres
atbilstību pašvaldības teritorijas plānojumam un detālplānojumam (ja tāds ir izstrādāts),
kā arī attiecīgajiem apbūves noteikumiem un izsniedz plānošanas un arhitektūras
uzdevumu vai būves nojaukšanas uzdevumu vai sniedz pamatotu rakstisku atteikumu,
vai pieņem lēmumu par būvniecības publiskās apspriešanas rīkošanu (vai nerīkošanu)
saskaņā ar Būvniecības likuma 12.pantu.
Būvprojektēšanas sagatavošana
Lai uzsāktu būvprojektēšanu, nepieciešami šādi dokumenti:
- situācijas plāns mērogā M 1:2000 — 1:10000;
- zemes gabala topogrāfiskais plāns mērogā M 1:500 — 1:1000;
- būves inventarizācijas lieta, ja būvprojektu izstrādā esošai būvei;
- plānošanas un arhitektūras uzdevums;
- citi būvprojektēšanai nepieciešamie dokumenti, ja to nosaka Ministru kabineta
noteikumi, kas izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 6.pantu.
Būvvalde pieprasa pasūtītājam saņemt tehniskos un īpašos noteikumus, ja tas noteikts
attiecīgās jomas normatīvajos aktos.
Par šo noteikumu 42.punktā minēto dokumentu sagatavošanu un izdošanu attiecīgās
valsts vai pašvaldību institūcijas iekasē samaksu.
Pasūtītāja un projektētāja līgumā par būvprojekta izstrādāšanu norāda, kura no pusēm
uzņemas veikt būvprojektēšanas sagatavošanas darbus (piemēram, zemes gabala
topogrāfisko uzmērīšanu, ģeotehnisko izpēti - būves pamatnes grunts un ģeoloģiskās
vides stiprības, deformācijas un korozijas īpašību un to mijiedarbības ar pamatiem
noteikšanu un prognozēšanu katrai projektēšanas stadijai nepieciešamajā apjomā,
39
esošo ēku tehnisko apsekošanu, inventarizāciju). Ja to uzņemas projektētājs, ar
attiecīgajiem darbiem saistītie izdevumi jāieskaita līgumcenā.
Apvienotā projektēšana un būvdarbi
Noteikumu 3.3.1 apakšnodaļu piemēro, ja pasūtītājs vienojies ar atbildīgo
projektētāju un saskaņojis ar attiecīgo būvvaldi būvprojekta (izvērstā skiču projekta
un tehniskā projekta) izstrādāšanu un apvienoto projektēšanas un būvdarbu
procedūru, bet nepiemēro šo noteikumu 59.punktā minētajos gadījumos un valsts vai
pašvaldības finansētiem projektiem.
Atbildīgais projektētājs, pamatojoties uz pašvaldības teritorijas plānojuma sastāvā
esošajiem teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem, izstrādā būves metu.
Būves mets kopā ar būvniecības iesniegumu - uzskaites karti iesniedzams būvvaldē.
Būvvalde pārbauda saņemto dokumentu atbilstību teritorijas izmantošanas un
apbūves noteikumiem un būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, kā
arī aprēķinu, teritorijas un būvju augstuma rādītāju pareizību un pieņem lēmumu
saskaņā ar šo noteikumu 35.punktu (t.i. par plānošanas un arhitektūras uzdevuma
izsniegšanu).
Atbildīgais projektētājs, pamatojoties uz plānošanas un arhitektūras uzdevumu,
izstrādā izvērsto skiču projektu, kuram ir šādas daļas:
- vispārīgā daļa
- būvprojektēšanas uzsākšanai nepieciešamie dokumenti un materiāli;
- zemes gabala inženierģeoloģiskās izpētes materiāli;
- paskaidrojuma raksts un, ja nepieciešams, pašvaldības noteiktie atbildīgā
projektētāja parakstītie apliecinājumi;
- arhitektūras daļa:
- teritorijas sadaļa (vispārīgie rādītāji, situācijas plāns un ģenerālplāns ar
inženiertīklu savietoto plānu, piesaistes plāns, vertikālais plānojums,
labiekārtojuma - apzaļumojuma plāns, seguma plāns un eksplikācija, satiksmes
organizācijas shēma, būvlaukuma organizācijas shēma);
- arhitektūras sadaļa (plāni, fasādes, griezumi, fasāžu apdare un krāsu risinājums);
- tehnoloģisko iekārtu izvietojums (sabiedrisko ēku projektiem), ja tas noteikts
plānošanas un arhitektūras uzdevumā;
- inženierrisinājumu daļa:
nulles cikla tehniskais projekts;
ārējie inženiertīkli (ģenerālplāni ar projektējamiem inženiertīkliem, garenprofili,
griezumi, mezgli, galveno materiālu saraksti visiem projektējamajiem
inženiertīkliem);
darbu organizēšanas projekts (ja darbu veikšanas projekta nepieciešamību
nosaka Latvijas būvnormatīvs LBN 310);
ugunsdrošības pasākumu pārskats (sabiedriski nozīmīgām būvēm).
40
Izvērsto skiču projektu iesniedz būvvaldē šo noteikumu 102.punktā noteiktajā
kārtībā. Būvvalde pieņem lēmumu akceptēt izvērsto skiču projektu vai sniedz
pamatotu rakstisku atteikumu šo noteikumu 4.9.apakšnodaļā noteiktajā kārtībā.
Lai saņemtu būvatļauju, pasūtītājs papildus šo noteikumu 5.1.apakšnodaļā
minētajiem dokumentiem būvvaldē iesniedz atbildīgā projektētāja parakstītu
apliecinājumu par tehniskā projekta izstrādāšanu un autoruzraudzību minētajā
objektā, kā arī pieaicinātā būvuzrauga saistību rakstu.
Pamatojoties uz akceptētu izvērsto skiču projektu, būvvalde izsniedz būvatļauju
visam būvobjektam kopumā.
Šo noteikumu 46. astotajā prim apakšpunktā minētais ekspertīzes atzinums un
būvuzņēmēja apliecinājums par nulles cikla izbūvi atbilstoši akceptētajam
izvērstajam skiču projektam iesniedzams būvvaldē. Ēkas konstruktīvās daļas
tehniskais projekts ir jāizstrādā līdz nulles cikla darbu pabeigšanai.
Izmaiņas akceptētajā izvērstajā skiču projektā, ja tās neskar ārējos inženiertīklus,
teritoriju, arhitektūru, ēkas drošību (konstrukcijas, ugunsdrošības pasākumus),
funkciju, darba organizācijas projektu, izstrādājot attiecīgus rasējumus, kurus
parakstījis atbildīgais projektētājs un pasūtītājs, autoruzraugs reģistrē
autoruzraudzības žurnālā bez saskaņošanas būvvaldē.
Izmaiņas izstrādātajā tehniskajā projektā, ja tās neskar akceptēto izvērsto skiču
projektu, veic autoruzraudzības kārtībā, reģistrējot tās autoruzraudzības žurnālā. Ja
tehniskā projekta risinājumi atšķiras no izvērstajā skiču projektā ietvertajiem
risinājumiem, jāizstrādā un būvvaldē jāakceptē izvērstā skiču projekta izmaiņas.
Izvērsto skiču projektu un, ja nepieciešams, tehniskā projekta sadaļas saskaņo šo
noteikumu 4.7.apakšnodaļā „Būvprojekta saskaņošana” noteiktajā kārtībā.
Projektēšanas uzdevums
Projektēšanas uzdevums ir būvprojektēšanas līguma neatņemama sastāvdaļa, ko
sastāda un paraksta pasūtītājs un projektētājs.
Projektēšanas uzdevumā norāda projektējamās būves galvenās funkcijas un parametrus,
teritorijas plānojuma un inženierkomunikāciju projektēšanas prasības, kā arī to, cik
būvprojektēšanas stadijās izstrādājams būvprojekts. Ja nepieciešams, norādāmi īpašie
nosacījumi (piemēram, vēlamās būvkonstrukcijas un materiāli, tehnoloģija). Ja būvi nojauc,
projektēšanas uzdevumā norāda prasības nojaukšanas darbu projektam.
Projektēšanas uzdevuma prasības, būvprojekta stadiju skaitu un sastāvu būvēm, kurām
Ministru kabinets noteicis īpašu būvniecības procesa kārtību saskaņā ar Būvniecības likuma
6.pantu, nosaka atbilstoši būvnoteikumiem un normatīvajiem aktiem, kas regulē būvniecību.
41
Ja būvniecības iecere, būvniecības finansējums vai citi nosacījumi paredz būvobjekta
nodošanu ekspluatācijā pa būves kārtām, projektēšanas uzdevumā norāda katru nododamo
būvkompleksu (būvobjektu vai tā daļu, kas noteikta būvprojekta ietvaros, lai nodrošinātu
paredzēto būves daļu (jaudu) nodošanu ekspluatācijā pa būves kārtām) un to būvniecības
secību.
Būvprojektēšanas stadijas
Pasūtītājs vai būvvalde atbilstoši šo noteikumu 35., 52., 55. un 56.punktam nosaka, vai
būvprojekts izstrādājams divās būvprojektēšanas stadijās. Ja paredzēta būvobjekta nodošana
ekspluatācijā pa būves kārtām, skiču projektu izstrādā visam būvobjektam kopumā, norādot
būves galveno lietošanas veidu (funkciju) atbilstoši Būvju klasifikācijai, bet tehnisko
projektu var izstrādāt katrai nododamajai būves kārtai atsevišķi.
Projektēšanas stadijas personāls
Būvprojektēšanas prakses un vadīšanas tiesības
Pastāvīgas būvprojektēšanas prakses tiesības ir fiziskajām personām, ja tās ir
saņēmušas attiecīgu būvprakses sertifikātu kādā no projektēšanas darbu veidiem, kā
arī būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrētām
juridiskajām personām, kuras nodarbina sertificētu speciālistu projektēšanas jomā.
Ja persona nav tiesīga patstāvīgi izstrādāt būvprojektu saskaņā ar Būvniecības likuma
8. un 10.pantu, tā var izstrādāt būvprojektu tādas personas vadībā, kas ir tiesīga
patstāvīgi izstrādāt būvprojektu. Minētajā gadījumā būvprojektu paraksta persona,
kuras vadībā būvprojekts ir izstrādāts.
Vadošais personāls - būvprojekta vadītājs;
Projektēšanas stadijas personāls:
- būvprojekta AR daļas vadītājs;
- būvprojekta BK daļas vadītājs;
- būvprojekta ŪK daļas vadītājs;
- būvprojekta AVK daļas vadītājs;
- būvprojekta EL daļas vadītājs;
- vājstrāvu sistēmu daļas vadītājs;
- telekomunikāciju sistēmu un tīklu projektētājs, kā arī citi speciālisti atkarībā no
projektējamā objekta veida, piemēram, laboratoriju tehnoloģiskā aprīkojuma
projektēšanas speciālists, ainavu arhitekts u.c.
42
Būvdarbu stadijas personāls:
- atbildīgais būvdarbu vadītājs – vispārējo celtniecības darbu vadītājs;
- ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmu būvdarbu vadītājs;
- siltumapgādes un ventilācijas sistēmu būvdarbu vadītājs;
- aukstumapgādes sistēmu būvdarbu vadītājs;
- elektroietaišu izbūves darbu vadītājs;
- vājstrāvu sistēmu būvdarbu vadītājs;
- telekomunikāciju sistēmu un tīklu būvdarbu vadītājs, ka arī citi speciālisti
atkarībā no būvējamā objekta veida.
Lēmumu par citu nozaru personāla piesaisti un nepieciešamo atbilstošo kvalifikācijas
līmeni nosaka pasūtītājs, ņemot vērā normatīvajos aktos noteiktās obligātās prasības
speciālistu izglītībai/profesionālajai kvalifikācijai. Piemēram, projektēšanas un
būvniecības jomā precīzi jānošķir t.s. reglamentētās un nereglamentētās sfēras.
Nereglamentētajās sfērās/specialitātēs pasūtītājs nedrīkst prasīt konkrētu institūciju
izsniegtus sertifikātus, diplomus vai apliecības.
Atbildība par būvprojektu
Ja būvniecības dalībnieki vai būvniecību kontrolējošās institūcijas konstatē
būvprojekta neatbilstību normatīvo aktu vai tehnisko noteikumu prasībām, to
pienākums ir ziņot par neatbilstību attiecīgajai pilnvarotajai sertificēšanas institūcijai.
Skiču projekts
Skiču projekta sastāvdaļas
1. vispārīgā daļa:
būvprojektēšanai nepieciešamie dokumenti, arī inženierizpētes pārskati un tehniskie
atzinumi;
paskaidrojuma raksts un vides pieejamības risinājumu apraksts;
2. būvprojekta rasējumu daļa:
vispārīgo rādītāju lapa saskaņā ar normatīvajiem aktiem par būvprojekta noformēšanu;
būvprojekta ģenerālplāna rasējuma lapa M 1:500 uz topogrāfiskā uzmērījuma plāna ar
zemes gabala robežām;
savietoto projektējamo inženiertīklu shēma M 1:500 uz topogrāfiskā uzmērījuma plāna;
3. Skiču projekts:
- būves, stāvu un jumta plāni;
- raksturīgākie būves griezumi;
- būves fasāžu risinājumi;
- transporta un gājēju kustības organizācijas shēma un zemes gabala
43
- labiekārtošanas risinājuma plāns;
- teritorijas vertikālā plānojuma shēma;
- ja paredzēta būvniecība un (vai) būvobjekta nodošana ekspluatācijā pa būves
kārtām, – konkrēts sadalījums pa būvniecības kārtām, norādot kārtu robežas un
secību;
- citi materiāli atbilstoši plānošanas un arhitektūras uzdevumā noteiktajām
prasībām.
4. skiču projektā papildus var iekļaut šādas sastāvdaļas:
- ekoloģisko daļu (aprakstu) vai būves ietekmes uz vidi novērtējumu;
- tehnoloģiskās iekārtas;
- citu informāciju.
Tehniskais projekts
Tehniskais projekts ietver šādas daļas:
1. vispārīgā daļa:
- būvprojektēšanas uzsākšanai nepieciešamie dokumenti un materiāli;
- zemes gabala inženierģeoloģiskās izpētes materiāli;
- paskaidrojuma raksts ar būves tehniskajiem rādītājiem un norādi par būves galveno
lietošanas veidu (funkciju) atbilstoši Būvju klasifikācijai, kā arī ar vides pieejamības
risinājumiem;
2. arhitektūras daļa:
- teritorijas sadaļa;
- arhitektūras sadaļa, tai skaitā būves telpu grupu lietošanas veida eksplikācija, kuru
pievieno konkrētā stāva plānam;
- iekārtas izvietojums (sabiedrisko ēku projektiem);
- būvizstrādājumu un būvmateriālu specifikācijas;
3. inženierrisinājumu daļa:
- būvkonstrukcijas;
- ūdensapgāde un kanalizācija;
- apkure, vēdināšana un gaisa kondicionēšana;
- elektroapgāde;
- siltumapgāde;
- gāzes apgāde;
- telekomunikācijas, signalizācijas sistēmas, iekārtu vadības un automatizācijas
sistēmas;
- vides aizsardzības pasākumi;
- citi inženierrisinājumi;
- būvizstrādājumu un būvmateriālu specifikācijas;
44
4. tehnoloģiskā daļa (ražošanas ēku un būvju projektiem):
- ražošanas procesu tehnoloģiskās shēmas;
- iekārtu izvietojums, shēmas un apraksti;
- ražošanas procesa tehniskie noteikumi vai apraksti;
5. ekonomikas daļa (valsts un pašvaldību finansētiem objektiem):
- iekārtu, konstrukciju un materiālu kopsavilkums;
- būvdarbu apjomi;
- izmaksu aprēķins (tāme);
- būvdarbu organizācija;
6. ugunsdrošības pasākumu pārskats (sabiedriski nozīmīgām būvēm):
- apraksts, kas ietver būves ugunsdrošības raksturlielumus;
- ģenerālplāna ugunsdrošības risinājumi (ēku un būvju izvietošana, ārējo inženiertīklu
izbūve, ugunsdzēsības un glābšanas darbu nodrošināšana);
- ugunsdrošības prasības būvkonstrukcijām un plānošanas risinājumiem;
- evakuācijas nodrošināšana;
- ugunsaizsardzības sistēmas (ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas
sistēma, stacionāra ugunsdzēsības sistēma, ugunsgrēka izziņošanas sistēma, dūmu un
karstuma kontroles sistēmas);
- paredzētie inženiertehnisko sistēmu ugunsdrošības risinājumi;
- manuālās (primārās) ugunsdzēsības iekārtas (telpu nodrošināšana ar ugunsdzēsības
aparātiem (aprēķins) un citu ugunsdrošības aprīkojumu);
- īpašie ugunsdrošības pasākumi ekspluatācijas stadijā;
energoefektivitātes aprēķins, ja to nosaka Ēku energoefektivitātes likums (Grozīts ar
MK 26.06.2007. noteikumiem Nr.420; MK 07.04.2009. noteikumiem Nr.299)
Tehniskajam projektam jāatbilst Latvijas būvnormatīviem un citiem normatīvajiem
aktiem, kā arī apbūves noteikumiem, būvvaldes izdotajam plānošanas un arhitektūras
uzdevumam, pašvaldību vai citu institūciju izdotajiem tehniskajiem noteikumiem un
būvvaldē saskaņotam skiču projektam (ja projektēšana notiek divās stadijās).
Būvprojekta ekspertīze
Lai novērtētu būvprojekta atbilstību normatīvajos aktos un tehniskajos noteikumos
noteiktajām prasībām, kā arī strīda gadījumā pasūtītājam, būvvaldei vai citai kompetentajai
institūcijai ir tiesības organizēt būvprojekta ekspertīzi.
Būvprojekta ekspertīzi veic persona, kurai ir pastāvīgas prakses tiesības attiecīgajā jomā
saskaņā ar Būvniecības likuma 8.pantu.
45
Būvprojekta ekspertīze pirms būvprojekta akceptēšanas ir obligāta Būvniecības likuma
20.pantā un Vispārīgo būvnoteikumu 59.punktā noteiktajos gadījumos.
Valsts vai pašvaldību iepirkumu veikšanai būvprojekta ekspertīzi organizē saskaņā ar tiesību
aktiem, kas regulē valsts un pašvaldību iepirkumu.
Izmaiņas akceptētā būvprojektā
Izmaiņas akceptētā būvprojektā var izdarīt akcepta derīguma termiņā vai būvdarbu laikā, ja
būvniecības dalībnieki par to vienojas ar būvprojekta autoru un ja izmaiņas neskar tehnisko
noteikumu nosacījumus un nav pretrunā ar Latvijas būvnormatīvos un citos normatīvajos
aktos noteiktajām prasībām un vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu (detālplānojumu).
Ja būvdarbi nav uzsākti, akceptētā izvērstā skiču projekta vai akceptētā tehniskā projekta
derīguma termiņš ir divi gadi.
Būvvalde pagarina akceptētā izvērstā skiču projekta vai akceptētā tehniskā projekta
derīguma termiņu uz diviem gadiem, ja būvvaldē ir saņemts attiecīgs pasūtītāja iesniegums
(MK 26.06.2007. noteikumu Nr.420 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.04.2009. noteikumiem
Nr.299).
Būvdarbu sagatavošana
Būvdarbu sagatavošana uzsākama tikai pēc tam, kad saņemta būvatļauja.
Pirms būvdarbu uzsākšanas esošās apbūves apstākļos galvenais būvuzņēmējs iezīmē
un norobežo bīstamās zonas, nosprauž esošo pazemes komunikāciju un citu būvju
asis vai iezīmē to robežas, kā arī nodrošina transportam un gājējiem drošu
pārvietošanos un pieeju esošajām būvēm un infrastruktūras objektiem. Minētie
pasākumi darbu veikšanas projektā saskaņojami ar attiecīgajām uzraudzības
institūcijām, komunikāciju un būvju īpašniekiem vai apsaimniekotājiem.
Kad nospraustas galvenās būvasis, bet būvdarbi vēl nav uzsākti, galvenais
būvuzņēmējs veic visus teritorijas aizsardzības darbus pret nelabvēlīgām dabas un
ģeoloģiskām parādībām (piemēram, applūšanu, noslīdeņiem), kas paredzēti šo
noteikumu 135.punktā minētajā darbu veikšanas projektā.
Būvdarbi organizējami un veicami saskaņā ar tehniskā projekta sastāvā esošo
būvdarbu organizēšanas projektu, kā arī darbu veikšanas projektu. Darbu veikšanas
projektu, pamatojoties uz akceptētu būvprojektu, izstrādā galvenais būvuzņēmējs, bet
atsevišķiem un speciāliem darbu veidiem - darbuzņēmēji. Darbu veikšanas projekta
46
sastāvdaļas nosaka saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN310-05 "Darbu veikšanas
projekts", projekta detalizācijas pakāpi nosaka tā izstrādātājs atkarībā no veicamo
darbu specifikas un apjoma.
Katrā būvobjektā regulāri aizpildāms:
- būvdarbu žurnāls;
- autoruzraudzības žurnāls, ja tiek veikta autoruzraudzība;
- Būvdarbu žurnāls, autoruzraudzības žurnāls (ja tiek veikta autoruzraudzība), kā arī
būvprojekts, būvatļaujas kopija, iebūvēto materiālu un konstrukciju atbilstības
deklarācijas ir pieejamas būvlaukumā tām amatpersonām, kurām ir tiesības
kontrolēt būvdarbus.
Būvdarbu apturēšana, pārtraukšana, būves konservācija, būves nojaukšana un
iepriekšējā stāvokļa atjaunošana
Būvdarbus var apturēt ar būvvaldes vai Valsts darba inspekcijas lēmumu, Valsts
kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas
dienesta rīkojumu, ja nav izpildītas normatīvajos aktos noteiktās prasības, vai citu
pamatotu iemeslu dēļ, kā arī saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu, iestāžu un
organizāciju darbības apturēšanas kārtību"(MK 30.09.2003. noteikumu Nr.547
redakcijā, kas grozīta ar MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.20).
Pārtraucot būvdarbus uz laiku, ilgāku par vienu gadu, vai ja būvdarbu pārtraukšana ir
bīstama cilvēku dzīvībai un veselībai, kā arī videi, vai tā var radīt bīstamus bojājumus
konstrukcijās, pārtraucot būvdarbus arī uz īsāku laiku, veicama būves konservācija,
un tas rakstiski paziņojams būvvaldei vai institūcijai, kura izsniegusi būvatļauju.
Lēmumu par būvdarbu pārtraukšanu un būves konservāciju var pieņemt pasūtītājs vai
būvvalde. Būvvaldes lēmumu par būvdarbu pārtraukšanu un būves konservāciju var
apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Lēmumā par būvdarbu pārtraukšanu un būves konservāciju norāda:
- būvdarbu pārtraukšanas un būves konservācijas iemeslus;
- būvdarbu pārtraukšanas un būves konservācijas nosacījumus (arī pasākumus, kas
veicami, lai nodrošinātu būves un tās atsevišķu daļu un konstrukciju drošību,
stabilitāti un neaizskaramību, kā arī būves konservācijas darbu veikšanas projekta
apjomu, ja tas ir nepieciešams);
- būvobjekta stāvokli pēc būvdarbu pārtraukšanas un par būves konservāciju atbildīgās
personas.
47
Vides aizsardzības nosacījumi
Būvdarbi organizējami un veicami tā, lai kaitējums videi būtu iespējami mazāks. Vides
un dabas resursu aizsardzības, sanitārajās un drošības aizsargjoslās būvdarbi
organizējami un veicami, ievērojot tiesību aktos noteiktos ierobežojumus un prasības.
Dabas resursu patēriņam jābūt ekonomiski un sociāli pamatotam.
Renovējot, rekonstruējot vai nojaucot būvi, ja iespējams, veic būvmateriālu reciklēšanu.
Visus būvgružus, kas klasificējami kā bīstamie atkritumi, apglabā atbilstoši
normatīvajos aktos par bīstamo atkritumu apglabāšanu noteiktajām prasībām.
Nav pieļaujama ūdens (arī attīrīta) novadīšana no būvlaukuma pašteces ceļā un
nesagatavotās gultnēs. Ūdens atklātās novadīšanas veids un novadgrāvju sistēma
jāparedz darbu veikšanas projektā.
Urbšanas darbu procesā, sasniedzot ūdens nesējhorizontu, veicami pasākumi pazemes
ūdeņu nelietderīgas izplūšanas un ūdens nesējhorizontu piesārņošanas novēršanai.
Veicot grunts pastiprināšanu, novēršama pazemes gruntsūdeņu un atklāto ūdenstilpju
piesārņošana. Nepieciešamie pasākumi jāparedz darbu veikšanas projektā.
Ja būvlaukumā radušos rūpniecisko un sadzīves notekūdeņu piesārņojuma pakāpe ir
lielāka, nekā noteikts normatīvajos rādītājos, pirms ievadīšanas kanalizācijas tīklā tos
attīra atbilstoši Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes izsniegtajai A vai B
kategorijas atļaujai piesārņojošai darbībai vai apliecinājumam C kategorijas
piesārņojošai darbībai, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem attīrīšanas iekārtām un citām
ūdeni piesārņojošām darbībām ir izsniegta attiecīgā atļauja vai apliecinājums.
Citi informācijas avoti par videi draudzīgu projektēšanas un būvniecības iepirkumu
veikšanu:
www.buy-smart.info
Ieteikumi videi draudzīgas būvniecības veicināšanai – pieejami Vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministrijas mājas lapā
Citu ES dalībvalstu pieredze, piemēram, Zviedrijas, www.msr.se
Eiropas Komisijas resursi, piemēram, http://ec.europa.eu/environment/gpp
48
Par metodiskā materiāla autori:
Kristīne Zubkāne, Maģistra grāds tiesību zinātnē ar specializāciju starptautiskajās tiesībās un
Eiropas tiesībās (LL.M)
Eksperte regulāri kopš 2008.gada sagatavo un vada apmācību kursus/seminārus dažādām
auditorijām, galvenokārt valsts un pašvaldību darbiniekiem visos Latvijas reģionos un
uzņēmējiem, par publisko iepirkumu jautājumiem.
Eksperte ir izstrādājusi vairākus metodoloģiskos ieteikumus un vadlīnijas par publisko
iepirkumu jomas normatīvo aktu piemērošanu, būtiskākie no kuriem ir apkopoti monogrāfijā
“Publiskais iepirkums 2010”.
Ekspertes diplomdarbs, kas izstrādāts publisko iepirkumu jomā, aizstāvot tiesību zinātņu
maģistra grādu Rīgas Juridiskajā augstskolā, 2010.gadā ir publicēts akadēmisko publikāciju
izdevniecībā Lambert Academic Publishing.