informācija par būvniecības nozari nace 2.redakcijas...
TRANSCRIPT
Informācija par būvniecības nozari
(NACE 2.redakcijas apkopojošie kodi 41,42,43)
Ievads
Nozares analītiskā apskata galvenais mērķis ir informēt sabiedrību un konkrēto
nozaru pārstāvjus par nozares vispārējām attīstības tendencēm un kopējo stāvokli.
Nozares analītiskais apskats ir sagatavots atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta
(turpmāk – VID) informācijas sistēmās pieejamai informācijai. Analīzei izmantoti
nodokļu maksātāju iesniegto nodokļu pārskatu dati, ko nodokļu maksātāji drīkst precizēt
trīs gadu laikā, un veikto nodokļu maksājumu dati, tādējādi turpmākās publikācijās
analītiskā apskata dati var tikt precizēti.
Vēršam uzmanību, ka, analizējot nozares rādītājus, tika izmantoti to nodokļu
maksātāju dati, kam informācijas apkopošanas brīdī ir norādīts nozarei atbilstošs
pamatdarbības veida kods saskaņā ar Saimnieciskās darbības statistisko klasifikāciju
Eiropas Kopienā (NACE 2.red.). Ņemot vērā, ka viens nodokļu maksātājs var veikt savu
saimniecisko darbību vairākās nozarēs, analītiskais apskats atsevišķos gadījumos var ne
visai precīzi raksturot situāciju nozarē.
Tekstā lietoto saīsinājumu sarakstu skatīt šī apskata 1.pielikumā.
1. Nodokļu maksātāju skaits
Pēc VID informācijas 2015.gada 9.novembrī nozarē darbojās 25 348 būvniecības
pakalpojumu sniedzēji (7,1 % no visiem nodokļu maksātājiem valstī), t.sk. 7 927 (jeb
31,3 % no visiem būvniecības pakalpojumu sniedzējiem valstī) ir pievienotās vērtības
nodokļa (turpmāk – PVN) maksātāji un 5 112 (20,2 %) ir mikrouzņēmumu nodokļa
(turpmāk – MUN) maksātāji (skatīt 1.tabulu).
1.tabula
Būvniecības nozares nodokļu maksātāju skaita statistika
NACE
apkopojošais
kods
NACE apkopojošā
koda nosaukums
Nodokļu maksātāju skaits 2015.gada 9.novembrī
juridiskās
personas
fiziskās personas –
saimnieciskās
darbības veicēji
t.sk.
individuālie
komersanti
KOPĀ
41 Ēku būvniecība 6 579 3 248 179 9 827
42 Inženierbūvniecība 1 585 149 26 1 734
43 Specializētie būvdarbi 8 228 5 559 507 13 787
Būvniecības nozare 16 392 8 956 712 25 348
2015.gada 9.novembrī nozares juridisko personu vidējais darbības ilgums ir 7,2
gadi (skatīt 2.tabulu).
2
2.tabula
Nodokļu maksātāju – juridisko personu – skaita struktūra
pēc uzņēmumu darbības ilguma
Uzņēmumu darbības ilgums gados
2015.gada 9.novembrī Īpatsvars, %
Līdz 1 gadam 4,83
1 gads 8,74
2 gadi 10,18
3 gadi 8,97
4 gadi 8,57
5 gadi 4,91
6 gadi 3,19
7 gadi 5,78
8 gadi 10,01
9 gadi 7,68
10 gadi 5,26
11 gadi 3,39
12 gadi 2,52
13 gadi 1,99
14 gadi 1,65
15 gadi 1,45
16 gadi 1,18
17 gadi 1,31
18 gadi 1,59
19 gadi 6,8
2014.gadā pēc VID iniciatīvas no PVN reģistra izslēgti 695 būvniecības nozares
nodokļu maksātāji, un biežāk piemērotie izslēgšanas pamatojumi ir:
– 76,3 % saistībā ar PVN deklarāciju neiesniegšanu;
– 13,7 % saistībā ar saimnieciskās darbības apturēšanu;
– 9,6 % dokumentu neiesniegšanu PVN aprēķinu pārbaudei.
2015.gada desmit mēnešos pēc VID iniciatīvas no PVN reģistra tika izslēgti
620 būvniecības nozares nodokļu maksātāji.
Līdz 2015.gada 30.oktobrim saimnieciskā darbība apturēta 3 681 nozares nodokļu
maksātājam, no tiem 89 nodokļu maksātājiem tā ir atjaunota.
2. Nodokļu pārskatu iesniegšanas disciplīna
Nodokļu maksātāju pārskatu iesniegšanas disciplīna ir analizēta pārskatiem, kam
iesniegšanas termiņš ir norādītājā gadā.
Sākot ar 2011.gadu, būvniecības nozarē ir palielinājies neiesniegto darba devēja
ziņojumu īpatsvars. 2014.gadā neiesniegto darba devēja ziņojumu īpatsvars bija 14,1 %
(2011.gadā – 5,8 %) (skatīt 3.tabulu).
3
2015.gada desmit mēnešos būvniecības nozarē būtiski augstāks nekā valstī ir
neiesniegto darba devēja ziņojumu īpatsvars – 18,4 % (valstī – 11,7 %). Nozares nodokļu
maksātāju neiesniegto darba devēja ziņojumu augsto īpatsvara rādītāju būtiski ietekmē
ēku būvniecības (21,2 %) un specializēto būvdarbu apakšnozares (18,9%) nodokļu
maksātājiem neiesniegto ziņojumu īpatsvars. Nozares nodokļu maksātājiem pārējo
nodokļu pārskatu iesniegšanas disciplīna 2015.gada desmit mēnešos arī ir sliktāka nekā
valstī (skatīt 3.tabulu).
Jāatzīmē, ka inženierbūvniecības apakšnozares nodokļu maksātāju nodokļu
pārskatu iesniegšanas disciplīna 2015.gada desmit mēnešos ir būtiski labāka nekā nozarē
un valstī (skatīt 3.tabulu).
3.tabula
Nodokļu pārskatu iesniegšanas disciplīna nozarē un valstī
Taksācijas
gads
NACE apkopojošā
koda nosaukums Dokumenta tipa nosaukums
Neiesniegto
dokumentu
īpatsvars, %
Kavēti
iesniegto
dokumentu
īpatsvars, %
2011.
gads
Būvniecības
nozare
Darba devēja ziņojums 5,8 10,0
MUN deklarācija 2,1 35,3
PVN mēneša deklarācija 2,5 12,0
UIN deklarācija 9,5 20,3
2012.
gads
Būvniecības
nozare
Darba devēja ziņojums 8,0 8,5
MUN deklarācija 3,2 34,4
PVN mēneša deklarācija 2,6 13,7
UIN deklarācija 10,0 18,1
2013.
gads
Būvniecības
nozare
Darba devēja ziņojums 8,1 9,3
MUN deklarācija 5,4 33,2
PVN mēneša deklarācija 2,3 12,2
UIN deklarācija 10,8 23,1
2014.
gads
Būvniecības
nozare
Darba devēja ziņojums 14,1 10,1
MUN deklarācija 8,1 32,6
PVN mēneša deklarācija 2,2 12,0
UIN deklarācija 6,8 22,6
2015.
gada
desmit
mēneši
Būvniecības
nozare
Darba devēja ziņojums 18,4 9,6
MUN deklarācija 17,0 23,5
PVN mēneša deklarācija 2,5 9,9
UIN deklarācija 9,6 16,7
ēku būvniecība
Darba devēja ziņojums 21,2 10,0
MUN deklarācija 20,4 26,1
PVN mēneša deklarācija 2,9 10,4
UIN deklarācija 10,5 17,8
inženierbūvniecība
Darba devēja ziņojums 6,6 7,5
MUN deklarācija 8,0 19,2
PVN mēneša deklarācija 1,4 7,9
UIN deklarācija 6,0 14,6
specializētie
būvdarbi
Darba devēja ziņojums 18,9 9,9
MUN deklarācija 16,0 22,7
PVN mēneša deklarācija 2,5 10,1
UIN deklarācija 9,9 16,4
VALSTĪ
Darba devēja ziņojums 11,7 8,3
MUN deklarācija 11,3 23,3
PVN mēneša deklarācija 2,0 9,3
UIN deklarācija 7,9 16,2
4
3. Aprēķinātās un iemaksātās nodokļu summas
3.1. Pamatnodokļu slogs
Nozares nodokļu maksātāju nodokļu sloga kopējais lielums un tā sadale
pamatnodokļu veidos ir atkarīga no nozares specifikas, kas nosaka atsevišķu ražošanas
faktoru (zemes, kapitāla, darbaspēka) patēriņa proporcijas.
2014.gadā aprēķinātās pamatnodokļu (PVN, UIN, iedzīvotāju ienākuma nodokļa
(turpmāk – IIN), valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk –VSAOI))
kopējas summas nodokļu maksātājiem veido vidēji 4,9 % no apgrozījuma (skatīt
2.pielikumu). Salīdzinot ar 2013.gadu, nodokļu slogs ir samazinājies par 0,74
procentpunktiem.
Pēc datiem no 2. pielikumā, redzams ka lielāko nodokļu sloga daļu 2014.gadā
veido IIN maksājumi, un lielākais nodokļu slogs veidojas nodokļu maksātājiem –
fiziskajām personām – ar apgrozījumu līdz 10 tūkst. EUR.
3.2. VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi
VID administrētajos kopbudžeta ieņēmumos, izņemot vieglo automobiļu un
motociklu nodokļa, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo
transportlīdzekļu nodokļa ieņēmumus, jo maksājumi, kas veikti Ceļu satiksmes drošības
direkcijā, VID datubāzē netiek piesaistīti nodokļu maksātājiem (turpmāk – VID
administrētie kopbudžeta ieņēmumi), 2014.gadā ieņēmumu īpatsvars no būvniecības
nozares nodokļu maksātājiem ir 3,4 %.
VID administrētajos kopbudžeta ieņēmumos no būvniecības nozares nodokļu
maksātājiem 2012.gadā salīdzinot ar 2011.gada attiecīgo periodu bija vērojams
ieņēmumu palielinājums, savukārt, sākot ar 2013.gadu, ieņēmumi būtiski samazinājās,
kas skaidrojams ar būtisku PVN ieņēmumu samazinājumu (skatīt 4.tabulu, 1.attēlu un
3.pielikumu).
4.tabula
VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi no nozares nodokļu maksātājiem
sadalījumā pa apakšnozarēm laikā no 2011.gada līdz 2015.gada desmit mēnešiem,
milj. EUR
NACE apkopojošā
koda nosaukums 2011.gads 2012.gads 2013.gads 2014.gads
2015.gada
desmit
mēneši
Īpatsvars
kopējos
ieņēmumos no
nozares
nodokļu
maksātājiem
2015.gada
desmit
mēnešos,%
Ēku būvniecība 81,36 109,04 71,25 51,05 51,07 24,1
Inženierbūvniecība 196,93 204,74 186,20 138,03 115,06 54,2
Specializētie
būvdarbi 70,21 70,28 53,54 48,17 45,99 21,7
Būvniecības nozare 348,50 384,06 310,99 237,25 212,12 100,0
5
2014.gadā VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi no būvniecības nozares
nodokļu maksātājiem bija 237,25 milj. EUR un, salīdzinot ar 2013.gadu, tie būtiski
samazinājās par 73,74 milj. EUR jeb 23,7 % (valstī VID administrētie kopbudžeta
ieņēmumi palielinājās par 3,8 %). VID administrēto kopbudžeta ieņēmumu
samazinājumu no būvniecības nodokļu maksātājiem 2014.gadā ietekmēja PVN
ieņēmumu samazinājums par 60,03 milj. EUR (valstī PVN ieņēmumi palielinājās par
8,2 %) (skatīt 3.pielikumu), kas skaidrojams ar PVN pārmaksu atmaksas palielināšanos
par 26,28 milj. EUR. Turklāt būtiski samazinājās arī PVN iemaksas par 33,76 milj. EUR
jeb 27,2 %, kā rezultātā 2014.gadā būvniecības nozares nodokļu maksātājiem PVN
pārmaksu atmaksas pārsniedza nodokļa iemaksas un veidoja PVN ieņēmumu negatīvo
starpību 73,08 milj. EUR apmērā (2014.gadā PVN atmaksāts 163,26 milj. EUR apmērā,
savukārt nodokļa iemaksas bija 90,18 milj. EUR) (skatīt 3.pielikumu). PVN ieņēmumu
samazinājums 2014.gadā bija vērojams nodokļu maksātājiem visās būvniecības nozares
apakšnozarēs.
2014.gadā UIN ieņēmumi bija 28,45 milj. EUR, salīdzinot ar 2013.gadu, tie
samazinājās par 4,79 milj. EUR jeb 14,4 % (valstī UIN ieņēmumi samazinājās par
2,2 %), kas skaidrojams ar nodokļa pārmaksu atmaksas palielināšanos par 4,5 milj. EUR
jeb 95,5 %. Galvenā ietekme uz nozares nodokļu maksātāju UIN ieņēmumu
samazinājumu 2014.gadā bija ieņēmumu samazinājumu no inženierbūvniecības
apakšnozares nodokļu maksātājiem par 3,03 milj. EUR jeb 23,0% (skatīt 3.pielikumu).
2014.gadā VSAOI ieņēmumi bija 171,99 milj. EUR, salīdzinot ar 2013.gadu, tie
palielinājās par 5,77 milj. EUR jeb 3,5 % (skatīt 3.pielikumu) (valstī VSAOI ieņēmumi
palielinājās par 2,2 %). VSAOI ieņēmumu palielinājums 2014.gadā bija vērojams divās
būvniecības nozares apakšnozaru nodokļu maksātājiem. Atbilstoši darba devēju
ziņojumos par VSAOI un IIN sniegtajai informācijai, ieņēmumu palielinājums
skaidrojams gan ar būvniecības nozarē nodarbināto skaita palielinājumu par 0,9 %, gan
ienākumu palielinājumu par 8,9 %.
2014.gadā IIN ieņēmumi bija 100,11 milj. EUR, salīdzinot ar 2013.gadu, tie
palielinājās par 6,67 milj. EUR jeb 7,1 % (valstī IIN ieņēmumi palielinājās par 4,2 %).
2011.gads 2012.gads 2013.gads 2014.gads
Uzņēmumu ienākuma nodoklis 7,89 21,30 33,24 28,45
Pievienotās vērtības nodoklis 134,40 124,38 -13,05 -73,08
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās
iemaksas127,14 146,71 166,23 171,99
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 71,97 83,50 93,44 100,11
Mikrouzņēmumu nodoklis 0,76 2,20 3,84 5,58
Pārējie nodokļu un nenodokļu ieņēmumi 6,33 5,97 27,29 4,19
VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi 348,50 384,06 310,99 237,25
-100
0
100
200
300
400
1.att. VID administrēto kopbudžeta ieņēmumu dinamika no nozares
nodokļu maksātājiem laikā no 2011.gada līdz 2014.gadam, milj. EUR
6
IIN ieņēmumu palielinājums 2013.gadā bija vērojams visu trīs būvniecības nozares
apakšnozaru nodokļu maksātājiem (skatīt 3.pielikumu).
VID administrētajos kopbudžeta ieņēmumos 2015.gada desmit mēnešos
ieņēmumu īpatsvars no būvniecības nozares nodokļu maksātājiem ir 3,5 %
(skatīt 5.tabulu).
5.tabula
VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi no nozares nodokļu maksātājiem,
salīdzinot ar kopbudžeta ieņēmumiem valstī,
2015.gada desmit mēnešos, milj. EUR
Maksājuma veida
nosaukums Nozare, milj. EUR
Valstī kopā,
milj. EUR
Īpatsvars kopbudžeta
ieņēmumos valstī, %
UIN 20,43 317,96 6,4
PVN -47,58 1 579,57 -
VSAOI 142,09 1 914,73 7,4
IIN 81,24 1 162,20 7,0
MUN 6,28 54,95 11,4
Pārējie nodokļi un
maksājumi 9,67 1 053,80 0,9
VID administrētie
kopbudžeta ieņēmumi 212,12 6 083,21 3,5
2015.gada desmit mēnešos VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi no
būvniecības nozares nodokļu maksātājiem ir 212,12 milj. EUR (skatīt 2.attēlu), kas ir par
8,56 milj. EUR jeb 4,2 % vairāk nekā 2014.gada attiecīgajā periodā (valstī VID
administrētie kopbudžeta ieņēmumi palielinājās par 5,0 %), kas skaidrojams ar PVN,
MUN un pārējo nodokļu un maksājumu ieņēmumu palielinājumu.
Lielākais ieņēmumu no nozares nodokļu maksātājiem palielinājums 2015.gada
desmit mēnešos, salīdzinot ar 2014.gada gada attiecīgo periodu, ir pārējo nodokļu un
maksājumu ieņēmumiem, kas palielinājās gandrīz divas reizes jeb par 6,12 milj. EUR.
Pārējo nodokļu un maksājumu ieņēmumu palielinājums bija vērojams visu trīs
būvniecības nozares apakšnozaru nodokļu maksātājiem.
PVN ieņēmumi 2015.gada desmit mēnešos veido nodokļa ieņēmumu negatīvo
starpību (nodokļa atmaksu summa pārsniedz nodokļa iemaksu summu) 47,58 milj. EUR
apmērā (valstī PVN ieņēmumi palielinājās par 5,1 %). 2015.gada desmit mēnešos no PVN
atmaksāti 121,23 milj. EUR, PVN iemaksāts 73,65 milj. EUR apmērā). PVN pārmaksu
atmaksas pārsniedz nodokļa iemaksas visās būvniecības nozares apakšnozarēs (skatīt
4.pielikumu).
UIN ieņēmumi 2015.gada desmit mēnešos ir 20,43 milj. EUR, salīdzinot ar
2014.gada attiecīgo periodu, tie ir samazinājušies par 3,15 milj. EUR jeb 13,3 % (valstī
UIN ieņēmumi palielinājās par 8,6 %), kas skaidrojams ar nodokļa iemaksas
palielināšanos par 3,05 milj. EUR jeb 9,4% (2015.gada desmit mēnešos UIN pārmaksu
iemaksas ir 29,40 milj. EUR, savukārt nodokļa atmaksa - 8,97 milj. EUR). UIN
ieņēmumu no nozares nodokļu maksātājiem samazinājumu 2015.gada desmit mēnešos
galvenokārt ietekmēja UIN ieņēmumu no inženierbūvniecības apakšnozares nodokļu
maksātājiem samazinājums par 3,48 milj. EUR jeb 43,2 % un no specializēto būvdarbu
apakšnozares nodokļu maksātājiem samazinājums par 1,46 milj. EUR jeb 20,7 % (skatīt
4.pielikumu).
7
VSAOI ieņēmumi 2015.gada desmit mēnešos ir 142,09 milj. EUR, salīdzinot ar
2014.gada attiecīgo periodu, tie ir palielinājušies par 0,61 milj. EUR jeb 0,4 %
(valstī VSAOI ieņēmumi palielinājās par 5,8 %). VSAOI ieņēmumu no nozares nodokļu
maksātājiem palielinājumu 2015.gada desmit mēnešos galvenokārt ietekmēja VSAOI
nodokļa ieņēmumu no specializēto būvdarbu apakšnozaru nodokļu maksātājiem
palielinājums (skatīt 4.pielikumu).
Atbilstoši informācijai darba devēju iesniegtajos ziņojumos par VSAOI un IIN,
ieņēmumu palielinājums skaidrojams ar nozarē nodarbināto ienākumu palielinājumu par
1,4 %.
IIN ieņēmumi 2015.gada desmit mēnešos ir 81,24 milj. EUR, salīdzinot ar
2014.gada attiecīgo periodu, tie ir samazinājušies par 0,68 milj. EUR jeb 0,8 % (skatīt
4.pielikumu) (valstī IIN ieņēmumi palielinājās par 3,7 %). IIN ieņēmumu no nozares
nodokļu maksātājiem samazinājumu 2015.gada desmit mēnešos noteica IIN ieņēmumu
no ēku būvniecības un inženierbūvniecības apakšnozaru nodokļu maksātājiem
samazinājums.
VID administrētajos kopbudžeta ieņēmumos no būvniecības nozares nodokļu
maksātājiem lielāko īpatsvara daļu veido ieņēmumi no inženierbūvniecības apakšnozares
nodokļu maksātājiem – 2015.gada desmit mēnešos tie ir 115,06 milj. EUR jeb 54,2 %
(skatīt 4.pielikumu).
Analizējot būvniecības nozares juridisko personu veiktās nodokļu, izņemot vieglo
automobiļu un motociklu nodokļa, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un
uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa ieņēmumus, iemaksas un saņemtās atmaksas
(skatīt 5.pielikumu), var secināt, ka 2015.gada desmit mēnešos 13,7 % nozares juridisko
personu saņem nodokļu pārmaksu atmaksas, kas pārsniedz viņu veiktās nodokļu iemaksas
budžetā (valstī kopā 2015.gada desmit mēnešos – 10,2 % juridisko personu saņem
nodokļu pārmaksu atmaksas, kas pārsniedz viņu veiktās nodokļu iemaksas budžetā).
2014.gada
desmit mēneši
2015.gada
desmit mēneši
Uzņēmumu ienākuma nodoklis 23,57 20,43
Pievienotās vērtības nodoklis -52,07 -47,58
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās
iemaksas141,48 142,09
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 81,92 81,24
Mikrouzņēmumu nodoklis 5,11 6,28
Pārējie nodokļu un nenodokļu ieņēmumi 3,55 9,67
VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi 203,56 212,12
-50
0
50
100
150
200
250
2.att. VID administrēto kopbudžeta ieņēmumu dinamika no nozares
nodokļu maksātājiem laikā no 2014.gada un
2015.gada desmit mēnešos, milj. EUR
8
2015.gada desmit mēnešos lielāko daļu – 168,92 milj. EUR jeb 83,6 % no
kopējiem nodokļu ieņēmumiem no nozares juridiskām personām – nodrošina 2,9 % no
kopējā nozares juridisko personu skaita ar nodokļu ieņēmumiem no katras atsevišķi virs
100 tūkst. EUR (skatīt 5.pielikumu) (valstī 2015.gada desmit mēnešos juridisko personu
īpatsvars, kas katra atsevišķi nodrošina nodokļu ieņēmumus virs 100 tūkst. EUR, ir
5,0 %, un kopā tās nodrošina 90,0 % no VID administrētajiem nodokļu ieņēmumiem no
juridiskām personām).
Savukārt vairāk nekā puse (56,9 %) būvniecības nozares juridisko personu ar
nodokļu ieņēmumiem no katras atsevišķi no 100 EUR līdz 10 tūkst. EUR kopā nodrošina
nelielu daļu – 14,29 milj. EUR jeb 7,1 % no kopējiem nozares nodokļu ieņēmumiem no
juridiskām personām (skatīt 5.pielikumu) (valstī 2015.gada desmit mēnešos juridisko
personu īpatsvars, kas katra atsevišķi nodrošina nodokļu ieņēmumus no 100 EUR līdz
10 tūkst. EUR, ir 55,0 %, un kopā tās nodrošina 3,0 % no VID administrētajiem nodokļu
ieņēmumiem no juridiskām personām).
Būvniecības apakšnozaru juridisko personu skaita struktūru pēc VID administrēto
nodokļu ieņēmumu apmēra skatīt 6., 7. un 8.pielikumā.
3.3. Faktori, kas negatīvi ietekmē valsts budžeta ieņēmumus
Fiktīvo uzņēmumu skaits
Līdz 2015.gada 09.novembrim nozarē darbojas 1 098 nodokļu maksātāji, kam ir
piešķirta fiktīva uzņēmuma pazīme, kas ir 6,7 % no visiem uzņēmumiem ar fiktīva
uzņēmuma pazīmi un 0,5 % no visiem nozares uzņēmumiem.
Darījumi ar fiktīvajiem uzņēmumiem
2014.gada PVN deklarācijas priekšnodokļa aprēķinos darījumu partnerus ar
fiktīva uzņēmuma pazīmi ir iekļāvuši 96 būvniecības nozares nodokļu maksātāji (0,02 %
no visiem nodokļu maksātājiem, kas iesniedza PVN deklarācijas) par summu
16,97 milj. EUR, kas ir 3,1 % no visu nozares nodokļu maksātāju priekšnodoklī iekļautās
summas. Tā rezultātā ir nepamatoti palielināts priekšnodoklis un no budžeta atmaksājamā
PVN apmērs (skatīt 6.tabulu).
6.tabula
Darījumi ar fiktīvajiem uzņēmumiem
NACE apkopojošā
koda nosaukums
2011.gads 2012.gads 2013.gads 2014.gads 2015.gada
deviņi mēneši
Pre
ču v
ai
pa
ka
l-
po
jum
u v
ērtī
ba
(b
ez
PV
N),
mil
j. E
UR
No
do
kļu
ma
ksā
tāju
ska
its
Pre
ču v
ai
pa
ka
l-
po
jum
u v
ērtī
ba
(b
ez
PV
N),
mil
j. E
UR
No
do
kļu
ma
ksā
tāju
ska
its
Ned
ekla
rētā
da
rīju
mu
vēr
tīb
a,
mil
j. E
UR
Ned
ekla
rētā
da
rīju
mu
vēr
tīb
a,
mil
j. E
UR
P
reču
va
i p
ak
al-
po
jum
u v
ērtī
ba
(b
ez
PV
N),
mil
j. E
UR
No
do
kļu
ma
ksā
tāju
ska
its
Pre
ču v
ai
pa
ka
l-
po
jum
u v
ērtī
ba
(b
ez
PV
N),
mil
j. E
UR
No
do
kļu
ma
ksā
tāju
ska
its
Ēku būvniecība 69,61 517 58,18 441 33,47 294 25,85 191 7,85 31
Inženierbūvniecība 13,66 174 12,56 143 3,16 85 1,65 58 0,23 11
Specializētie
būvdarbi 82,97 544 91,22 472 34,24 325 20,56 207 8,89 54
9
NACE apkopojošā
koda nosaukums
2011.gads 2012.gads 2013.gads 2014.gads 2015.gada
deviņi mēneši
Pre
ču v
ai
pa
ka
l-
po
jum
u v
ērtī
ba
(b
ez
PV
N),
mil
j. E
UR
No
do
kļu
ma
ksā
tāju
ska
its
Pre
ču v
ai
pa
ka
l-
po
jum
u v
ērtī
ba
(b
ez
PV
N),
mil
j. E
UR
No
do
kļu
ma
ksā
tāju
ska
its
Ned
ekla
rētā
da
rīju
mu
vēr
tīb
a,
mil
j. E
UR
Ned
ekla
rētā
da
rīju
mu
vēr
tīb
a,
mil
j. E
UR
P
reču
va
i p
ak
al-
po
jum
u v
ērtī
ba
(b
ez
PV
N),
mil
j. E
UR
No
do
kļu
ma
ksā
tāju
ska
its
Pre
ču v
ai
pa
ka
l-
po
jum
u v
ērtī
ba
(b
ez
PV
N),
mil
j. E
UR
No
do
kļu
ma
ksā
tāju
ska
its
Būvniecības nozare 166,24 1 235 161,96 1 056 70,87 704 48,06 456 16,97 96
Nedeklarētā darījumu vērtība
2014.gadā 507 būvniecības nozares nodokļu maksātājiem ir konstatēta nedeklarētā
darījumu vērtība (negatīvās starpības) 41,16 milj. EUR apmērā (18,36 milj. EUR
nedeklarētā reverso darījumu vērtība), jo citi nodokļu maksātāji savos pielikumos par
priekšnodokļa summām bija iekļāvuši iegādes no nodokļu maksātājiem par iepriekš
minēto summu lielāku nekā būvniecības nozares nodokļu maksātāji ir deklarējuši kā
realizāciju (kopējo darījumu vērtību) (skatīt 7.tabulu).
7.tabula
Nedeklarētā darījumu vērtība (PVN deklarāciju negatīvā starpība)
NACE apkopojošā
koda nosaukums
2011.gads 2012.gads 2013.gads 2014.gads
Ned
ekla
rētā
da
rīju
mu
vēr
tīb
a, m
ilj.
EU
R
No
do
kļu
ma
ksā
tāju
ska
its
Ned
ekla
rētā
da
rīju
mu
vēr
tīb
a, m
ilj.
EU
R
No
do
kļu
ma
ksā
tāju
ska
its
Ned
ekla
rētā
da
rīju
mu
vēr
tīb
a, m
ilj.
EU
R
No
do
kļu
ma
ksā
tāju
ska
its
Ned
ekla
rētā
da
rīju
mu
vēr
tīb
a, m
ilj.
EU
R
No
do
kļu
ma
ksā
tāju
ska
its
Ēku būvniecība 32,42 180 54,90 230 53,88 254 27,26 213
Inženierbūvniecība 2,26 44 3,98 67 2,03 65 4,24 76
Specializētie
būvdarbi
23,35 166 15,93 267 15,19 280 9,66 218
Būvniecības nozare 58,03 390 74,81 564 71,1 599 41,16 507
2014.gadā, salīdzinot ar 2013.gadu, palielinājies to nodokļu maksātāju skaits, kas
nav deklarējuši kopējo darījumu vērtību, bet kam ir priekšnodoklis. 2014.gada ir 396 tādi
nozares nodokļu maksātāji (skatīt 8.tabulu).
10
8.tabula
Nav deklarētās kopējās darījumu vērtības, bet
PVN deklarācijās aprēķinātais rezultāts ir no budžeta atmaksājamā summa
NACE apkopojošā
koda nosaukums
2011.gads 2012.gads 2013.gads 2014.gads
Pri
ekšn
od
ok
ļa s
um
ma
,
tūk
st.
EU
R
No
do
kļu
ma
ksā
tāju
ska
its
Pri
ekšn
od
ok
ļa s
um
ma
,
tūk
st.
EU
R
No
do
kļu
ma
ksā
tāju
ska
its
Pri
ekšn
od
ok
ļa s
um
ma
,
tūk
st.
EU
R
No
do
kļu
ma
ksā
tāju
ska
its
Pri
ekšn
od
ok
ļa s
um
ma
,
tūk
st.
EU
R
No
do
kļu
ma
ksā
tāju
ska
its
Ēku būvniecība 980,13 197 1 716,85 226 1 717,07 222 4 004,64 239
Inženierbūvniecība 49,39 23 26,61 35 42,53 34 116,13 40
Specializētie
būvdarbi 187,2 99 623,42 104 59,67 96 109,63 117
Būvniecības nozare 1 216,72 319 2 366,88 365 1 819,27 352 4 230,40 396
4. Saimnieciskās darbības rezultāti
4.1. Neto apgrozījums un pārskata gada peļņa vai zaudējumi
Viens no būtiskiem uzņēmējdarbības finanšu rādītājiem ir neto apgrozījums. Neto
apgrozījums rāda uzņēmuma pamatdarbības ieņēmumus no preču vai pakalpojumu
realizācijas, no kuriem atskaitīti nodokļi, kurus aprēķina no apgrozījuma, kā arī atlaides.
Šajā postenī norāda arī norēķinu summas par nosūtītām precēm, par kurām samaksa vēl
nav saņemta, bet norēķinu dokumenti ir iesniegti pircējiem vai arī kredītiestādei.
Sakot ar 2011.gadu, būvniecības nozarē palielinājies nodokļu maksātāju uzņēmuma
gada pārskatu iesniedzēju skaits un to kopējais neto apgrozījums.
2011.gads 2012.gads 2013.gads 2014.gads
virs 5 milj. EUR 1 803,85 2 225,48 2 460,13 2 459,40
no 1 milj. EUR līdz 5 milj. EUR 830,79 950,20 962,93 975,85
no 100 tūkst. EUR līdz 1 milj. EUR 528,32 606,09 649,88 653,32
no 10 tūkst. EUR līdz 100 tūkst.
EUR86,33 96,16 116,67 128,75
no 1 tūkst. EUR līdz 10 tūkst. EUR 3,68 3,88 5,01 5,43
no 0 EUR līdz 1 tūkst. EUR 0,08 0,08 0,09 0,10
0
1 500
3 000
4 500
3.att. Nozares apgrozījums nodokļu maksātaju apgrozījuma
lieluma grupu griezumā, milj. EUR
11
2014.gadā būvniecības nozares kopējais neto apgrozījums bija 4 222,85 milj. EUR,
salīdzinot ar 2013.gadu, apgrozījums nozarē ir pieaudzis par 28,14 EUR jeb 0,7 %, ko
ietekmēja ēku būvniecības un specializēto būvdarbu apakšnozares apgrozījuma
palielinājums (skatīt 3.attēlu un 9.-12. pielikumu). 2014.gadā lielāko būvniecības nozares
apgrozījuma daļu – 58,2 % no būvniecības nozares kopējā apgrozījuma veido nodokļu
maksātāji, kuru apgrozījums ir virs 5 milj. EUR. Savukārt nodokļu maksātāji ar
apgrozījumu līdz 100 tūkst. EUR aizņem tikai aptuveni 3,2 % tirgus.
Būvniecības nozares nodokļu maksātāji 2014.gadā, salīdzinot ar 2013.gadu ir
deklarējuši mazāku peļņas un zaudējumu summu (skatīt 4.attēlu).
2014.gadā nodokļu maksātāju būvniecības nozares peļņa samazinājusies par
29,1 % jeb 92,19 milj. EUR, ar peļņu gadu noslēdza 4 002 nodokļu maksātāji jeb 42,8 %
no uzņēmumu gada pārskatu iesniedzējiem un lielāka nozares peļņas daļa bija deklarēta
uzņēmumiem ar apgrozījumu virs 5 milj. EUR (skatīt 9.-12.pielikumu). Nodokļu
maksātājiem, kas gadu noslēdza ar peļņu, peļņas attiecība pret šo nodokļu maksātāju neto
apgrozījumu ir aptuveni 5,3 % un sakot no 2011.gada radītājs samazinājās par 2,8 %.
2014.gadā nodokļu maksātāju būvniecības nozares zaudējumi samazinājušies par
76,47 milj. EUR jeb 40,3 %, ar zaudējumiem gadu noslēdza 4 405 nodokļu maksātāji jeb
47,2 % no uzņēmumu gada pārskatu iesniedzējiem, no tiem 518 nodokļu maksātāji
deklarēja nepārtrauktus zaudējumus, sākot ar 2011.taksācijas gadu (skatīt 9.tabulu).
9.tabula
Nodokļu maksātāju, kas 2014.gadu noslēdza ar zaudējumiem,
nepārtraukto zaudējumu perioda ilgums
Nepārtraukto zaudējumu periods
Nodokļu
maksātāju
skaits
Uzņēmumi, kuri 2014.gadu noslēdza ar zaudējumiem, kopā 4 005
- uzņēmumi, kuri deklarēja zaudējumus 2011.–2014.gadā 212
- uzņēmumi, kuri deklarēja zaudējumus 2012.–2014.gadā 261
- uzņēmumi, kuri deklarēja zaudējumus 2013.–2014.gadā 562
- uzņēmumi, kuri deklarēja zaudējumus tikai 2014.gadā 1 375
Būvniecības nozarē 2014.gadā, tāpat kā iepriekšējos gados, palielinājies nodokļu
maksātāju ieņēmumu un izdevumu pārskata iesniedzēju skaits, kuri par 2014.gadu neto
apgrozījumu deklarēja 1,59 milj. EUR apmērā, kas salīdzinot ar 2013.gadu, ir pieaudzis
par 391,49 tūkst. EUR jeb 32,7 %. 2014.gadā deklarēta lielāka peļņa – 2,80 tūkst. EUR
apmērā, zaudējumi deklarēti 27,08 tūkst. EUR apmērā (skatīt 10.tabulu).
2011.gads 2012.gads 2013.gads 2014.gads
Peļņa 178,84 252,09 317,27 225,08
Zaudējumi 215,09 131,01 189,83 113,36
Peļņa pret neto apgrozījumu 8,1% 7,4% 7,6% 5,3%
0%
3%
6%
9%
0
100
200
300
400
4.att. Peļņa un zaudējumi, milj. EUR
12
10.tabula
Nodokļu maksātāju, kas iesniedz
ieņēmumu un izdevumu pārskatu saimnieciskās darbības rezultāti
2011.gads 2012.gads 2013.gads 2014.gads
Iesniegto ieņēmumu un izdevumu
pārskatu skaits 16 19 26 45
Neto apgrozījums, tūkst. EUR 847,69 1 212,38 1 198,89 1 590,38
Pozitīvais taksācijas gada rezultāts
(peļņa), tūkst. EUR 0,81 2,20 2,80
Negatīvais taksācijas gada rezultāts
(zaudējumi), tūkst. EUR 0,38 27,08
2014.gadā, salīdzinot ar 2013.gadu, būvniecības nozares nodokļu maksātāju gada
ienākumu deklarācijas D3 pielikuma iesniedzēju, kuri kārto grāmatvedību vienkāršā
ieraksta sistēmā, apgrozījums ir samazinājusies par 419,45 tūkst. EUR un ir
6,27 milj. EUR apmērā, savukārt ienākumu summa par 172,04 tūkst. EUR jeb 11,3 % ir
lielāka, zaudējumu summa ir palielinājusies par 32,83 tūkst. EUR jeb 12,8 % (skatīt
11.tabulu).
11.tabula
Nodokļu maksātāju, kas iesniedz gada ienākumu deklarācijas
D3 pielikumu un kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā
saimnieciskās darbības rezultāti
2011.gads 2012.gads 2013.gads 2014.gads
Iesniegto deklarāciju skaits ar D3
pielikumu 2 051 1 843 1 688 1 681
Saimnieciskās darbības ieņēmumu
summa, tūkst. EUR 6 025,87 6 358,30 6 685,70 6 266,25
Saimnieciskās darbības ienākumu
summa, tūkst. EUR 1 421,08 1 590,79 1 517,09 1 689,13
Saimnieciskās darbības zaudējumu
summa, tūkst. EUR 303,4 165,06 257,31 290,14
2014.gadā vērojams nodokļu maksātāju skaita un ieņēmumu summas samazinājums
būvniecības nozares nodokļu maksātājiem gada ienākumu deklarācijas D5 pielikuma
iesniedzējiem, kuri ir fiksētā ienākuma nodokļa maksātāji (skatīt 12.tabulu). Jāatzīmē, ka
sākot ar 2014.gada 1.janvāri jauni fiksētā ienākuma nodokļa maksātāji vairs netiek
reģistrēti un sākot ar 2016.gada 1.janvāri fiksētā ienākuma nodokļa režīms līdz 2013.gada
beigām reģistrētiem fiksētā ienākuma nodokļa maksātājiem nebūs piemērojams.
12.tabula
Fiksētā ienākuma nodokļa maksātāju skaits un ieņēmumu summa
2011.gads 2012.gads 2013.gads 2014.gads
Iesniegto deklarāciju skaits ar D5
pielikumu 621 1 067 1 659 1 255
Saimnieciskās darbības
ieņēmumu summa, milj. EUR 1 728,44 2 892,02 4 890,97 4 585,41
13
4.2 Nozares kopējais pašu kapitāls, ilgtermiņa un īstermiņa saistības
Nodokļu maksātāju pasīvus veido trīs finansējuma avotu pamatgrupas: pašu
kapitāls, ilgtermiņa saistības un īstermiņa saistības.
Ilgtermiņa saistības ir tādi parādi kreditoriem, kuru atmaksas termiņš ir ilgāks par
vienu gadu. Īstermiņa saistības ir tādi parādi kreditoriem, kuru atmaksas termiņš ir īsāks
par vienu gadu.
Ilgtermiņa saistības un īstermiņa saistības ir visu veidu parādi kreditoriem,
piemēram, aizņēmumi, parādi piegādātājiem, nesamaksātais nodokļu parāds,
neizmaksātā darbinieku alga.
Analizējot nodokļu maksātāju pasīvu struktūru, var secināt, ka nozares
finansējuma pamatavoti ir īstermiņa un ilgtermiņa kreditori (skatīt 5.attēlu). Augstu
ilgtermiņa kreditoru īpatsvaru var saistīt ar nozares specifiku – būvniecības nozares
uzņēmumiem ir nepieciešams piesaistīt ievērojamus līdzekļus ilgtermiņa ieguldījumu
finansēšanai no ārējiem avotiem.
4.3. Nozares kopējie ilgtermiņa ieguldījumi un apgrozāmie līdzekļi
Nozares uzņēmumu kopējā aktīvu summa sakot no 2011.gada katru gadu
palielinājusies, bet 2014.gadā, salīdzinot ar 2013.gadu ir samazinājusies par 2,2 % jeb
94,41 milj. EUR.
Uzņēmumu bilances aktīvi iedalās divās aktīvu pamatgrupās: ilgtermiņa
ieguldījumi un apgrozāmie līdzekļi.
Ilgtermiņa ieguldījumi ir līdzekļi, kas paredzēti ilgstošai lietošanai vai ieguldīti
ilglietojamā īpašumā. To līdzdalība uzņēmuma saimnieciskajā darbībā ilgst vairākus
gadus. Saimnieciskajā darbībā šie ieguldījumi pakāpeniski nolietojas un zaudē savu
vērtību. Šo vērtības samazinājumu katru gadu iekļauj saimnieciskās darbības izdevumos.
Turpretī apgrozāmie līdzekļi ir paredzēti īslaicīgai lietošanai, tos, piemēram, preču vai
izejvielu krājumus, ir iespējams izmantot un pārvērst naudā parastā uzņēmējdarbības
procesā.
Nozarei ir raksturīgs neliels ilgtermiņa ieguldījumu pārsvars, 2014.gadā ilgtermiņa
ieguldījumi ir 55,6 % no nozares kopējiem aktīviem, bet apgrozāmie līdzekļi ir 44,4 %
(skatīt 6.attēlu).
2011.gads 2012.gads 2013.gads 2014.gads
Īstermiņa kreditori 1 457,23 1 498,23 1 504,96 1 304,13
Ilgtermiņa kreditori 965,42 986,75 983,23 1 080,87
Pašu kapitāls (negatīvs) -540,96 -612,24 -547,74 -532,19
Pašu kapitāls (pozitīvs) 1 013,99 1 123,38 1 274,55 1 296,89
Kopējais pasīvs 2 895,68 2 996,12 3 215,00 3 149,70
0
1 500
3 000
4 500
5.att. Bilances pasīva struktūra, milj. EUR
14
2014.gadā, salīdzinot ar 2013.gadu, nozares apgrozāmo līdzekļu kopsumma ir
samazinājusies par 4,7 % jeb 90,79 milj. EUR. Lielāko apgrozāmo līdzekļu daļu veido
debitori. 2014.gadā, salīdzinot ar 2013.gadu, palielinājums ir vērojams debitoru un
naudas apgrozāmo līdzekļu sadaļās, bet krājumi un citi apgrozāmie līdzekļi ir
samazinājušies. Kopumā pieaugums mijās ar kritumu, bet kopējā apgrozāmo līdzekļu
struktūra svārstību ietekmē būtiski nav mainījusies (skatīt 7.attēlu).
2014.gadā, salīdzinot ar 2013.gadu, nozares ilgtermiņa ieguldījumu kopsumma ir
samazinājusies par 0,2 % jeb 3,63 milj. EUR (skatīt 8.attēlu).
2011.gads 2012.gads 2013.gads 2014.gads
Citi 22,00 31,90 40,50 35,37
Nauda 345,48 357,02 348,20 355,96
Debitori 930,75 1 091,53 1 107,38 1 121,71
Krājumi 411,07 388,13 454,19 346,50
0
400
800
1 200
1 600
2 000
7.att. Apgrozāmo līdzekļu struktūra, milj. EUR
2011.gads 2012.gads 2013.gads 2014.gads
Apgrozāmie līdzekļi 1 709,30 1 868,58 1 950,27 1 859,54
Ilgtermiņa ieguldījumi 2 379,05 2 357,94 2 329,37 2 325,69
0
1 500
3 000
4 500
6.att. Bilances aktīva struktūra, milj. EUR
15
Ilgtermiņa ieguldījumu samazinājumu var izskaidrot ar jaunu aktīvu iegādi
samazinājumu, kas tiek izmantoti un nodrošina saimnieciskās darbības attīstību.
4.4. Nozares bilances struktūras analīze
Nozares kopējās likviditātes koeficients (likviditātes koeficients = apgrozāmie
līdzekļi/īstermiņa kreditori) 2013.gadā bija 1,07, 2014.gadā nedaudz samazinājās līdz
1,05, kopumā koeficients iekļaujas likviditātes koeficienta vēlamajās robežās (“1” līdz
“2”, atsevišķos gadījumos līdz “3”). Koeficienta lielums 2014.gadā liecina, ka nozares
uzņēmumiem kopumā nevajadzētu rasties problēmām nokārtot savas īstermiņa saistības,
kā arī tikt gala ar īstermiņa finansiālajiem riskiem (skatīt 13.tabulu).
13.tabula
Bilances struktūru raksturojošo rādītāju dinamika
Rādītāji Normatīvs 2011.gads 2012.gads 2013.gads 2014.gads
Kopējās likviditātes rādītājs 1-2 0,93 0,96 1,07 1,05
Nauda pret īstermiņa
saistībām 0,2-0,5 0,19 0,18 0,19 0,20
Ilgtermiņa ieguldījumu
segums ar pašu kapitālu ≥0 0,20 0,22 0,31 0,33
Ilgtermiņa ieguldījumu
segums ar pašu kapitālu un
ilgtermiņa saistībām
≥0 0,92 0,94 1,02 1,01
Koeficients “Nauda pret īstermiņa saistībām” rāda, kādu īstermiņa saistību daļu
uzņēmums var segt tuvākajā laikā. 2013.gadā rādītājs bija 0,19, bet 2014.gadā tas nedaudz
palielinājās līdz 0,20.
Koeficients “Ilgtermiņa ieguldījumu segums ar pašu kapitālu” 2013.gadā bija 0,31,
bet 2014.gadā 0,33. Optimālajam koeficientam ieteicams būt ap “1”. Koeficients
atspoguļo pirmo bilances “zelta” likumu, kas paredz, ka ilgtermiņa ieguldījumus finansē
no pašu kapitāla. Tā kā pašu kapitāls ir uzņēmuma rīcībā uz neierobežotu laiku, to finansē
ar ilgtermiņa ieguldījumiem. Ja pašu kapitāls ir mazāks par ilgtermiņa ieguldījumu
summu, tas nozīmē, ka pašu kapitāls nesedz visus ilgtermiņa ieguldījumus, un liecina par
racionālu pašu kapitāla izmantošanu. Bet, ja pašu kapitālu lieto apgrozāmo līdzekļu
finansēšanai, to uzskata par neracionālu pašu kapitāla izmantošanu.
Koeficients “Ilgtermiņa ieguldījumu segums ar pašu kapitālu un ilgtermiņa
saistībām” 2013.gadā bija 1,02, bet 2014.gadā tas ir nedaudz palielinājies līdz 1,01.
2011.gads 2012.gads 2013.gads 2014.gads
Ilgtermiņa ieguldījumi 2 379,05 2 357,94 2 329,37 2 325,69
t.sk. pamatlīdzekļi 1 171,21 1 182,00 1 222,93 1 321,54
Pamatlīdzekļu aprites rādītājs 2,8 3,3 3,4 3,2
0
2
3
5
0
500
1 000
1 500
2 000
2 500
8.att. Ilgtermiņa ieguldījumu dinamika, milj. EUR
16
Koeficients atspoguļo otro bilances “zelta” likumu, kurā noteikts, ka ilgtermiņa
ieguldījumus finansē no pašu kapitāla un ilgtermiņa saistībām. Tā kā ilgtermiņa saistības
dzēš pēc viena gada un ilgāk, tās var izmantot ilgtermiņa ieguldījumu finansēšanai. Ja
ilgtermiņa rīcībā esošais kapitāls ievērojami pārsniedz ilgtermiņa ieguldījumus,
uzņēmumam ir iespēja lielu daļu apgrozāmo līdzekļu segt ar ilgtermiņa lietošanā saņemto
kapitālu, tomēr lietderīgāk būtu palielināt ilgtermiņa ieguldījumus.
17
5. Nodarbināto skaits, to gūtie darba ienākumi un darba devēju raksturojums
5.1. Nozarē nodarbināto skaits un to gūtie darba ienākumi
Nozarē nodarbināto skaits
Pie vispārējā nodokļu režīmā strādājošiem būvniecības nozares darba devējiem
2015.gada astoņos mēnešos bija nodarbināti vidēji 63 513 darba ņēmēji, kas ir vidēji
8,0 % no visiem darba ņēmējiem valstī (skatīt 9.attēlu). Salīdzinot ar 2014.gada attiecīgo
periodu, nozarē nodarbināto skaits samazinājies par 5,4 %.
Būvniecības nozares apakšnozarēs vidējais nodarbināto skaits 2015.gada astoņos
mēnešos bija līdzīgs (ēku būvniecībā – 22 275, inženierbūvniecībā – 23 317,
specializētajos būvdarbos – 19 838).
Nozarē nodarbināto sadalījums pēc darba ienākumu apmēra
Sākot ar 2012.gadu, būvniecības nozarē, tāpat kā valstī kopā, samazinās
nodarbināto skaits, kuru darba ienākumi ir mazāki par minimālo darba algu vai valstī
noteiktās minimālās darba algas apmērā, un palielinās to nodarbināto skaits, kuru darba
ienākumi ir virs minimālās algas (skatīt 14.tabulu).
Pēc informācijas darba devēja ziņojumos par VSAOI un IIN, 2015.gada astoņos
mēnešos būvniecības nozarē 21,5 % nodarbināto saņēma darba ienākumus, kas ir mazāki
par valstī noteikto minimālo darba algu, un to īpatsvars nozarē ir līdzīgs vidējam līmenim
valstī (vidēji valstī – 18,4 %). Salīdzinot ar 2014.gada attiecīgo periodu, to īpatsvars ir
samazinājies par 1,1 procentpunku (skatīt 10.attēlu un 14.tabulu).
Savukārt vairāk nekā puse (64,2 %) nozarē nodarbināto 2015.gada astoņos
mēnešos saņēma darba ienākumus virs valstī noteiktās minimālās darba algas, kas ir par
6,6 procentpunktiem mazāk nekā vidēji valstī (vidēji valstī – 70,8%).
I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII
2011.gads 53 083 51 923 52 744 54 984 57 588 60 133 63 240 64 909 64 633 64 041 62 997 61 084
2012.gads 58 735 57 324 58 309 60 350 62 807 65 414 67 993 69 344 68 460 68 093 66 667 64 278
2013.gads 62 009 60 478 60 427 63 821 66 778 68 652 71 449 72 018 71 133 70 887 69 388 67 012
2014.gads 64 384 62 557 63 948 66 152 67 681 69 397 71 593 71 413 70 396 69 757 67 922 65 597
2015.gads 8 mēneši 62 852 61 070 62 053 63 220 63 808 64 463 65 644 64 992
40 000
48 000
56 000
64 000
72 000
80 000
9.att. Nodarbināto skaita dinamika laikā no
2011.gada janvāra līdz 2015.gada augustam
18
14.tabula
Nozarē nodarbināto sadalījums pēc darba ienākumu apmēra
Taksācijas
gads
NACE
apkopojošā koda
nosaukums
Nozarē nodarbināto darba ienākumu apmērs, %
alga
0 EUR
mazāki
par
minimālo
algu
minimālā
alga*
no
minimālās
algas līdz
700 EUR
no
700 EUR
līdz
1400 EUR
Virs
1400 EUR
2011.gads
Būvniecības
nozare 12,6 25,0 5,6 30,0 21,0 5,8
ēku būvniecība 17,1 6,5 33,4 29,0 10,0 4,0
inženierbūvniecība 5,6 9,9 2,5 30,1 41,1 10,8
specializētie
būvdarbi 16,3 34,8 8,4 30,9 7,9 1,7
Vidēji valstī 7,1 20,7 5,6 38,6 21,1 6,9
2012.gads
Būvniecības
nozare 11,2 24,9 4,8 30,7 21,5 6,9
ēku būvniecība 15,0 32,9 5,7 30,9 11,4 4,1
inženierbūvniecība 5,1 9,7 2,2 28,3 40,9 13,8
specializētie
būvdarbi 14,2 34,0 7,0 33,0 9,8 2,0
Vidēji valstī 6,6 20,1 4,9 38,5 22,3 7,6
2013.gads
Būvniecības
nozare 10,2 22,8 4,2 32,8 22,6 7,4
ēku būvniecība 13,2 29,8 4,8 35,5 11,8 4,9
inženierbūvniecība 5,1 9,2 1,9 27,0 42,6 14,2
specializētie
būvdarbi 12,9 30,7 6,1 36,3 11,7 2,3
Vidēji valstī 6,0 18,7 4,2 38,4 24,3 8,4
2014.gads
Būvniecības
nozare 9,3 22,0 4,7 31,5 24,3 8,2
ēku būvniecība 11,5 28,6 5,1 35,5 13,6 5,7
inženierbūvniecība 4,9 9,7 2,0 24,0 44,1 15,3
specializētie
būvdarbi 11,8 28,3 7,2 35,7 14,0 3,0
Vidēji valstī 5,8 18,0 4,6 36,0 26,2 9,4
2015.gads
8 mēneši
Būvniecības
nozare 9,7 21,5 4,6 28,8 26,5 8,9
ēku būvniecība 12,5 27,8 5,3 32,3 15,6 6,5
inženierbūvniecība 5,4 10,3 2,2 21,6 45,2 15,3
specializētie
būvdarbi 11,8 27,5 6,4 33,5 16,8 4
Vidēji valstī 6,1 18,4 4,7 32,7 27,8 10,3
* Minimālā darba alga laikā no 2011. līdz 2013.gadam – 200 lati (284,57 EUR); 2014.gadā – 320 EUR; 2015.gadā – 360 EUR
2015.gada astoņos mēnešos valstī noteikto minimālo darba algu saņēma 4,6 %
nozarē nodarbināto un to īpatsvars ir līdzīgs vidējam līmenim valstī (4,7 %).
19
10.att. Nodarbināto sadalījums pēc darba ienākumu apmēra
2015.gada astoņos mēnešos
Jāatzīmē, ka, salīdzinot ar kopējiem nozares rādītājiem, būtiski atšķiras
inženierbūvniecības apakšnozarē nodarbināto saņemtais darba ienākumu apmērs. Šajā
apakšnozarē nodarbināto īpatsvars, kuri 2015.gada astoņos mēnešos saņēma darba
ienākumus, kas mazāki par valstī noteikto minimālo darba algu, ir būtiski mazāks
(10,3 %) nekā vidēji nozarē (21,5 %) un vidēji valstī (18,4 %), un attiecīgi nodarbināto
īpatsvars ar darba ienākumiem virs minimālās darba algas ir būtiski lielāks (82,1 %) nekā
vidēji nozarē (64,2 %) un vidēji valstī (70,8 %).
Nodarbināto vidējie mēneša darba ienākumi
Pēc informācijas darba devēju ziņojumos par VSAOI un IIN, sākot ar 2011.gadu,
vidējie mēneša darba ienākumi būvniecības nozarē, tāpat kā vidēji valstī, palielinās (skatīt
11.attēlu).
6,1%
18,4%
4,7%32,7%
27,8%
10,3%
Vidēji valstī
alga 0 EUR
mazāki par minimālo algu
minimālā alga 360 EUR
9,7%
21,5%
4,6%
28,8%
26,5%
8,9%Būvniecības nozarē
no 360 EUR līdz 700 EUR
no 700 EUR līdz 1400 EUR
virs 1400 EUR
2011.gads 2012.gads 2013.gads 2014.gads
2015.gada
astoņi
mēneši
Būvniecības nozare 590 618 640 683 722
ēku būvniecība 450 467 502 552 600
inženierbūvniecība 853 913 928 968 972
specializētie būvdarbi 372 399 429 485 541
Valstī vidēji 633 660 691 739 781
200
400
600
800
1 000
11.att. Nodarbināto vidējie mēneša ienākumi, EUR
20
2015.gada astoņos mēnešos vidējie mēneša ienākumi nozarē nodarbinātajiem ir
722 EUR, salīdzinot ar 2014.gada attiecīgo periodu, tie palielinājās par 8,1 % (vidēji
valstī – palielinājās par 7,0 %).
Nozarē nodarbināto vidējie mēneša darba ienākumi 2015.gada astoņos mēnešos
sasniedz 92,4 % no vidējiem mēneša darba ienākumiem valstī. Jāatzīmē, ka, analizējot būvniecības apakšnozarēs nodarbināto vidējos mēneša
darba ienākumus 2015.gada astoņos mēnešos, ēku būvniecības un specializēto būvdarbu
apakšnozarēs nodarbināto vidējie mēneša darba ienākumi ir mazāki (ēku būvniecība –
600 EUR, specializētie būvdarbi – 541 EUR) nekā vidēji nozarē, savukārt
inženierbūvniecības apakšnozarē tie (972 EUR) ir būtiski lielāki nekā vidējie mēneša
darba ienākumi nozarē.
5.2. Nozares darba devēju raksturojums
Darba devēju skaits un darba devēju deklarētais darba ņēmēju skaits
Darba devēju ziņojumos par VSAOI un IIN 2015.gada astoņos mēnešos iesniedza
vidēji 5 937 būvniecības nozares darba devēji, kas ir par 1,0 % mazāk nekā vidēji
2014.gada attiecīgajā periodā (skatīt 12.attēlu).
2015.gada astoņos mēnešos nozares darba devēju īpatsvars bija 7,5 % no visiem
darba devējiem valstī.
Jāatzīmē, ka ēku būvniecības un specializēto būvdarbu apakšnozarēs 2015.gada
astoņos mēnešos vidējais darba devēju skaits bija līdzīgs – attiecīgi vidēji 2 338 darba
devēji un 2 799 darba devēji, savukārt inženierbūvniecības apakšnozarē bija vidēji tikai
13,5 % no visiem darba devējiem nozarē jeb 800 darba devēji.
Būvniecības nozarē lielākā daļa (63,1 %) darba devēju 2015.gada astoņos mēnešos
nodarbināja no viena līdz pieciem darba ņēmējiem (valstī vidēji – 72,6 % darba devēju
norāda no viena līdz pieciem darba ņēmējiem).
I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII
2011.gads 5 464 5 398 5 407 5 411 5 421 5 450 5 500 5 538 5 552 5 566 5 541 5 527
2012.gads 5 497 5 483 5 520 5 524 5 544 5 592 5 622 5 646 5 680 5 684 5 696 5 708
2013.gads 5 721 5 680 5 703 5 711 5 742 5 763 5 840 5 889 5 899 5 900 5 889 5 874
2014.gads 5 914 5 874 5 884 5 885 5 896 5 925 5 939 5 971 5 995 6 000 6 016 6 014
2015.gada 8 mēneši 6 050 6 003 5 981 5 946 5 902 5 895 5 865 5 850
5 000
5 500
6 000
6 500
12.att. Darba devēju skaita dinamika laikā no 2011.gada janvāra
līdz 2015.gada augustam
21
Darba devēju sadalījums pēc vidējiem aprēķinātajiem darba ienākumiem
Lielākā daļa būvniecības nozares darba devēju, kā arī visas valsts darba devēju,
vidējos darba ienākumus aprēķina zem valstī noteiktās minimālās darba algas (skatīt
13.attēlu un 15.tabulu).
Būvniecības nozarē 48,4 % darba devēju 2015.gada astoņos mēnešos iesniedza
darba devēja ziņojumus, kur vidējie aprēķinātie darba ienākumi ir mazāki par valstī
noteikto minimālo darba algu, un to īpatsvars nozarē ir līdzīgs vidējam līmenim valstī
(vidēji valstī – 50,4 %). Salīdzinot ar 2014.gada attiecīgo periodu, to īpatsvars ir
samazinājies par 1,6 procentpunktiem.
Savukārt 27,3 % nozares darba devēju 2015.gada astoņos mēnešos bija deklarējuši
vidējos darba ienākumus virs valstī noteiktās minimālās darba algas, un to īpatsvars
nozarē ir līdzīgs vidējam līmenim valstī (vidēji valstī – 27,7 %). Salīdzinot ar 2014.gada
attiecīgo periodu, minēto darba devēju īpatsvars nozarē ir nedaudz – par
1,7 procentpunktiem – samazinājies.
13.att. Darba devēju sadalījums pēc vidējiem aprēķinātajiem darba ienākumiem
2015.gada astoņos mēnešos
2015.gada astoņos mēnešos darba ienākumus valstī noteiktās minimālās darba
algas apmērā aprēķināja 5,2 % nozares darba devēju (vidēji valstī – 7,5 %). Salīdzinot ar
2014.gada attiecīgo periodu, to īpatsvars ir palielinājies par 0,6 procentpunktiem.
Jāatzīmē, ka 2015.gada astoņos mēnešos 17,1 % nozares darba devēju iesniedza
darba devēja ziņojumus, kur vidējie aprēķinātie darba ienākumi ir 0 EUR (vidēji valstī –
12,3 %).
2,1%
12,3%
50,4%
7,5%
18,7%
6,8% 2,2%
Vidēji valstī
darba ņēmēji nav norādīti
alga 0 EUR
mazāki par minimālo algu
minimālā alga 360 EUR
2,1%
17,1%
48,4%
5,2%
20,2%
5,8% 1,2%
Būvniecības nozarē
no 360 EUR līdz 700 EUR
no 700 EUR līdz 1400 EUR
virs 1400 EUR
22
15.tabula
Nozares darba devēju skaita sadalījums pēc vidējiem aprēķinātajiem
darba ienākumiem
Taksācijas
gads
NACE
apkopojošā
koda
nosaukums
Nozares darba devēju vidējais aprēķinātais darba ienākumu apmērs, %
darba
ņēmēji
nav
norādīti
0
EUR
mazāks
par
minimālo
algu
vienāds ar
minimālo
algu*
no
minimālās
algas līdz
700 EUR
no
700 EUR
līdz 1400
EUR
Virs
1400
EUR
2011.gads
Būvniecības
nozare 3,9 24,2 51,8 2,3 14,3 2,8 0,7
ēku
būvniecība 4,3 27,9 49,6 2,2 12,9 2,2 0,9
inženierbūvni
ecība 3,4 16,5 45,4 1,5 22,1 9,3 1,8
specializētie
būvdarbi 3,7 23,1 54,9 2,6 13,6 1,7 0,4
VIDĒJI
VALSTĪ 3,8 17,6 52,6 3,6 16,8 4,2 1,4
2012.gads
Būvniecības
nozare 3,3 21,7 52,0 2,2 16,5 3,5 0,8
ēku
būvniecība 3,8 25,3 50,6 1,7 14,9 2,7 1,0
inženierbūvni
ecība 2,1 14,8 45,8 1,6 22,9 10,6 2,2
specializētie
būvdarbi 3,2 20,5 55,0 2,3 16,1 2,5 0,4
VIDĒJI
VALSTĪ 3,4 16,3 52,5 3,5 18,2 4,5 1,6
2013.gads
Būvniecības
nozare 2,8 18,5 51,6 2,1 20,1 3,9 1,0
ēku
būvniecība 3,1 21,2 50,8 1,7 18,8 3,2 1,2
inženierbūvni
ecība 2,0 13,2 42,9 1,5 27,1 10,6 2,7
specializētie
būvdarbi 2,7 17,7 54,5 2,5 19,4 2,8 0,4
VIDĒJI
VALSTĪ 3,1 14,1 52,6 3,3 20,0 5,1 1,8
2014.gads
Būvniecības
nozare 2,6 16,7 49,0 4,8 21,1 4,6 1,2
ēku
būvniecība 2,8 18,4 49,5 4,0 20,7 3,4 1,2
inženierbūvni
ecība 1,7 12,7 42,9 3,5 24,6 11,9 2,7
specializētie
būvdarbi 2,6 16,5 50,1 5,8 20,6 3,7 0,7
VIDĒJI
VALSTĪ 2,7 12,6 49,4 7,4 20,0 5,9 2,0
2015.gads
8 mēneši
Būvniecības
nozare 2,1 17,1 48,4 5,2 20,2 5,8 1,2
ēku
būvniecība 2,3 18,3 49,0 4,4 20,1 4,6 1,3
inženierbūvni
ecība 1,0 12,0 43,7 4,9 22,9 12,5 3,0
specializētie
būvdarbi 2,3 17,5 49,2 5,9 19,6 4,9 0,6
23
Taksācijas
gads
NACE
apkopojošā
koda
nosaukums
Nozares darba devēju vidējais aprēķinātais darba ienākumu apmērs, %
darba
ņēmēji
nav
norādīti
0
EUR
mazāks
par
minimālo
algu
vienāds ar
minimālo
algu*
no
minimālās
algas līdz
700 EUR
no
700 EUR
līdz 1400
EUR
Virs
1400
EUR
VIDĒJI
VALSTĪ 2,1 12,3 50,4 7,5 18,7 6,8 2,2
* Minimālā darba alga laikā no 2011. līdz 2013.gadam – 200 lati (284,57 EUR); 2014.gadā – 320 EUR; 2015.gadā – 360 EUR
Jāatzīmē, ka inženierbūvniecības apakšnozarē 2015.gada astoņos mēnešos ir
lielāks to darba devēju īpatsvars (38,4 %) nekā vidēji nozarē (27,7 %), kuri aprēķinājuši
vidējos darba ienākumus virs valstī noteiktās minimālās darba algas, un attiecīgi mazāks
darba devēju īpatsvars (43,7 %) nekā vidēji nozarē (50,4 %), kuri aprēķinājuši darba
ienākumus mazākus par valstī noteikto minimālo darba algu.
5.3. Informācija par nozarē nodarbināto profesijām
Būvniecības nozarē 2015.gada astoņos mēnešos vidējā stundas tarifa likme
svārstās no 5,24 EUR līdz 5,90 EUR, savukārt, vidējais nostrādāto stundu skaits vienai
darba vietai mēnesī apskatītajā periodā ir no 120 stundām līdz 136 stundām mēnesī (skatīt
14.attēlu). Turklāt jāuzsver, ka visos 2015.gada mēnešos vidējais nostrādāto stundu skaits
ir zemāks par normālo darba laiku.
2015.gada astoņos mēnešos augstākā vidējā stundas tarifa likme un arī lielākais
nostrādāto stundu skaits ir inženierbūvniecības apakšnozarē, kurā vidējā stunda tarifa
likme svārstās no 6,16 EUR līdz 7,25 EUR, savukārt ēku būvniecības un specializēto
būvdarbu apakšnozarēs vidējās stundas tarifa likmes ir līdzīgas (skatīt 16.tabulu).
124 120 131 123 120 124 136 126
5,36
5,57
5,24
5,775,90
5,74 5,775,69
4
5
6
110
115
120
125
130
135
140
I II III IV V VI VII VIII
14.att. Būvniecības nozares vidējo nostrādāto stundu skaita
vienai darba vietai un vidējās stundas tarifa likmes dinamika
2015.gada astoņos mēnešos
Vidējais nostrādāto stundu skaits mēnesī Vidējā stundas tarifa likme, EUR
24
16.tabula
Informācija par vidējo stundas tarifa likmi un vidējo nostrādāto stundu
skaitu 2015.gada astoņos mēnešos
NACE apkopojošā
koda nosaukums
Vidējais nostrādāto stundu skaits mēnesī Vidējā stundas tarifa likme, EUR
I II III IV V VI VII VIII I II III IV V VI VII VIII
Būvniecības nozare 124 120 131 123 120 124 136 126 5,36 5,57 5,24 5,77 5,9 5,74 5,77 5,69
ēku būvniecība 116 113 123 114 112 114 127 117 4,79 4,99 4,81 4,98 5,17 5,12 4,87 5,07
inženierbūvniecība 138 132 144 135 134 138 151 141 6,47 6,71 6,16 7,13 7,23 6,92 7,25 6,83
specializētie būvdarbi 117 113 122 116 112 115 125 117 4,46 4,63 4,39 4,65 4,68 4,58 4,48 4,67
2015.gada augustā būvniecības nozarē 50,0 % darba vietu nostrādāto stundu skaits
bija no 121 līdz 168 stundām, kas, salīdzinot ar valsts rādītājiem, ir par 1,5
procentpunktiem vairāk. Darba vietu skaits nozarē, kurās nostrādāto stundu skaits ir
mazāks par 40 stundām, ir 12,4 % jeb 7 245 darba vietas, bet gandrīz tikpat daudz darba
vietās nostrādāto stundu skaits ir lielāks par 168 stundām (skatīt 15.attēlu).
15.att. darba vietu sadalījums pēc nostrādāto stundu skaita 2015.gada augustā
Būvniecības nozarē 2015.gada astoņos mēnešos izplatītākās profesijas ir
būvstrādnieks (vidēji 3 739 darba vietas), būvdarbu vadītājs (2 400 darba vietas), kā arī
būvnieks ar 2 264 darba vietām (skatīt 17.tabulu).
17.tabula
Informācija par izplatītākajām profesijām ceļojumu biroju un tūrisma
operatoru pakalpojumu nozarē 2015.gada astoņos mēnešos
Profesija
Vidējais
darba vietu
skaits
Vidējais nostrādāto
stundu skaits vienai
darba vietai mēnesī
Vidējā stundas
tarifa likme,
EUR
931301 Būvstrādnieks 3 739 118 3,62
132305 Būvdarbu vadītājs 2 400 102 7,29
711102 Būvnieks 2 264 124 4,16
112014 Valdes loceklis 1 741 112 5,58
741102 Elektromontieris 1 445 135 5,69
711101 Ēku celtnieks 1 374 124 3,54
12,3%
12,0%
16,7%
48,5%
10,5%
Valstī
Līdz 40 stundām
No 41 līdz 80 stundām
No 81 līdz 120 stundām
12,4%
11,0%
14,4%
50,0%
12,2%
Būvniecības nozarē
No 121 līdz 168 stundām
Virs 168 stundām
25
Profesija
Vidējais
darba vietu
skaits
Vidējais nostrādāto
stundu skaits vienai
darba vietai mēnesī
Vidējā stundas
tarifa likme,
EUR
711501 Namdaris 1 081 122 4,14
711401 Betonētājs 994 122 5,49
932909 Palīgstrādnieks 1 432 111 3,17
833203 Kravas automobiļa vadītājs 1 166 146 5,44
Izplatītākās profesijas pārstāvji nozarē – būvstrādnieki – 2015.gada astoņos
mēnešos vidēji strādāja nepilnu darba laiku – 118 stundas un vidējā stundas tarifa likme
bija 3,62 EUR. Savukārt profesijas – būvdarbu vadītājs – darba vietās vidējais nostrādāto
stundu skaits bija 102 stundas mēnesī, bet vidējā stundas tarifa likme bija 7,29 EUR
(skatīt 18.tabulu), bet profesijā būvnieks vidējā stundas tarifa likme bija 4,16 EUR un
vidējais nostrādāto stundu skaits bija 124 stundas.
5.4. Nozares mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju raksturojums
Atšķirībā no nodarbinātajiem pie vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā strādājoša
nodokļu maksātāja, darbiniekiem pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja iedzīvotāju
ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiek noteiktas no
mikrouzņēmumu apgrozījuma, nesamazinot izmaksājamo ienākumu apmēru – respektīvi
mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijās, kas izmantotas analīzē, noradīti nodarbināto neto
darba ienākumi.
2015.gada 3.ceturksnī nozarē bija 3 612 darba devēji – mikrouzņēmumu nodokļa
maksātāji un to skaits, salīdzinot ar 2015.gada 2.ceturksni, samazinājies, lai gan
iepriekšējos periodos bija vērojams palielinājums (skatīt 17.attēlu). Mikrouzņēmumu
nodokļa maksātāju skaita samazinājums 2015.gada 3.ceturksnī ir vērojams arī
apakšnozarēs. Ņemot vērā, ka darba devēju – mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju skaits
tiek noteikts pēc iesniegtajām mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijām.
Jāatzīmē, ka, Mikrouzņēmumu nodokļa likumā ir noteikts darbinieka ienākuma
maksimālais ierobežojums mēnesī – 2013.gadā 711,44 EUR (500 latu) un sākot ar
2014.gadu 720 EUR.
1.cet. 2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet. 2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet. 2.cet. 3.cet.
2013.gads 2014.gads 2015.gads
Kopā nozarē 1936 2212 2438 2578 2738 3044 3400 3656 3616 3809 3612
Specializētie būvdarbi 1183 1366 1518 1614 1715 1925 2173 2343 2345 2481 2353
Inženierbūvniecība 124 146 156 162 171 190 197 210 197 203 209
Ēku būvniecība 629 700 764 802 852 929 1030 1103 1074 1125 1050
0
500
1 000
1 500
2 000
2 500
3 000
3 500
4 000
17.att. Darba devēju (tajā skaitā saimnieciskās darbības veicēju) -
mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju skaita dinamika nozarē
26
Liels īpatsvars ir nozares mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, pie kuriem darba
vietās ienākumi ir no valstī noteiktas minimālas algas līdz noteiktajam maksimālam
ierobežojumam (skatīt 18.tabulu). Jāatzīmē, ka pieaug mikrouzņēmumu nodokļa
maksātāju skaits, pie kuriem darba vietās nav ienākumu vai darba vietās vidējie mēneša
ienākumi ir zemāki par valstī noteikto minimālo algu. Galvenokārt ienākumi nav norādīti
pie nozares mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem ar vienu darba vietu.
Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, pie kuriem vidējie mēneša ienākumi darba vietās ir
virs valstī noteiktās minimālās algas, lielāks īpatsvars ir specializēto būvdarbu nozarē un
2015.gada trijos ceturkšņos tas ir lielāks nekā valstī.
18.tabula
Darba devēju (tajā skaitā saimnieciskās darbības veicēju) –
mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju sadalījums pēc vidējiem ienākumiem
Taksācijas
gads Nozares nosaukums
Ienākumu apmērs, %
nav
ienākumu
zem
minimālās
algas
no minimālās algas
un līdz
ierobežojumam
virs
ierobežojuma
2013.gads
Nozarē 10,9 11,0 77,4 0,6
Ēku būvniecība 13,0 10,9 75,2 0,9
Inženierbūvniecība 10,2 8,4 81,3 0,0
Specializētie
būvdarbi 10,0 11,3 78,1 0,6
VALSTĪ 14,4 22,5 62,3 0,8
2014.gadas
Nozarē 11,7 14,1 73,3 0,9
Ēku būvniecība 14,0 13,3 71,3 1,4
Inženierbūvniecība 11,5 11,1 77,0 0,5
Specializētie
būvdarbi 10,7 14,7 74,0 0,7
VALSTĪ 14,9 25,8 58,5 0,8
2015.gads
(1.,2.,
3.ceturksnis)
Nozarē 13,7 18,9 66,3 1,1
Ēku būvniecība 16,6 16,5 65,9 1,0
Inženierbūvniecība 10,0 16,8 71,4 1,8
Specializētie
būvdarbi 12,7 20,2 66,1 1,0
VALSTĪ 13,9 29,8 55,3 0,9
2015.gada trijos ceturkšņos 44 nozares mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem
vidējie mēneša ienākumi darba vietā bija virs ierobežojuma. No tiem 28 mikrouzņēmumu
nodokļa maksātāji ir nodarbināti specializēto būvdarbu nozarē.
Nozares mikrouzņēmumu nodokļu maksātājiem 2015.gada 3.centurksnī vidēji bija
divas darba vietas.
2015.gada 3.ceturksnī nozares mikrouzņēmumu nodokļu maksātāji nodarbināja
11 395 darbiniekus. Straujāks nodarbināto palielinājums 2015.gadā trijos ceturkšņos,
salīdzinot ar 2014.gada attiecīgo periodu, bija specializēto būvdarbu nozarē (20,6 %)
(skatīt 18.attēlu), kas skaidrojams gan ar jaunu darbavietu izveidošanos pie esošiem
mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, gan pie jaunreģistrētiem mikrouzņēmumu
nodokļa maksātājiem.
27
Vidējie mēneša ienākumi darba vietās pie nozares mikrouzņēmumu nodokļa
maksātājiem gan 2014.gadā, gan 2015.gada trijos ceturkšņos ir augstāks nekā valstī
kopumā (skatīt 19.attēlu).
Lai gan 2013.gadā, 2014.gadā un 2015.gada trijos ceturkšņos vidējie mēneša
ienākumi darba vietās pie būvniecības nozares mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem
bija lielāki nekā valstī. Tomēr jāatzīmē, ka, salīdzinot 2015.gada trijos ceturkšņos vidējos
mēneša ienākumus ar 2014.gadā vidējiem ienākumiem pie nozares mikrouzņēmumu
nodokļa maksātājiem, tie ir samazinājušies par 0,7 %.
1.cet. 2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet. 2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet. 2.cet. 3.cet.
2013.gads 2014.gads 2015.gads
Kopā nozarē 5 540 6 720 7 879 8 131 8 344 9 345 10 507 10 888 10 704 11 252 11 395
Specializētie būvdarbi 3 416 4 149 4 925 5 149 5 220 5 869 6 667 6 981 6 892 7 253 7 277
Inženierbūvniecība 345 480 545 563 584 644 708 698 649 668 698
Ēku būvniecība 1 814 2 154 2 467 2 495 2 609 2 920 3 235 3 333 3 293 3 471 3 543
0
2 000
4 000
6 000
8 000
10 000
12 000
18.att. Nodarbināto pie nozares mikrouzņēmumu nodokļa
maksātājiem dinamika
2013.gadā 2014.gadā2015.gads 1.,2.,3.
ceturksnī
Ēku būvniecība 541 553 549
Inženierbūvniecība 530 540 539
Specializētie būvdarbi 546 557 551
Kopā nozarē 544 554 550
VALSTĪ 486 502 495
440
460
480
500
520
540
560
580
19.att.Vidējie mēneša ienākumi darba vietās pie mikrouzņēmumu
nodokļa maksātājiem
28
19.tabulu
Vidējais darba vietu pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem skaita
sadalījums pēc ienākumu apmēra
Taksācijas
gads
Nozares
nosaukums
Ienākumu apmērs, %
nav
ienākumu
zem minimālās
algas
no minimālās
algas un līdz
ierobežojumam
virs
ierobežojuma
2013.gads
Nozarē 28,3 11,1 60,3 0,3
Ēku būvniecība 31,3 11,0 57,4 0,3
Inženierbūvniecība 24,9 12,6 61,8 0,6
Specializētie
būvdarbi 27,2 11,0 61,6 0,3
VALSTĪ 23,6 18,3 57,7 0,3
2014.gadas
Nozarē 27,8 12,9 58,8 0,4
Ēku būvniecība 31,2 12,6 55,5 0,6
Inženierbūvniecība 24,3 14,8 60,5 0,5
Specializētie
būvdarbi 26,5 12,9 60,2 0,4
VALSTĪ 23,3 20,5 55,8 0,4
2015.gads
(1.,2.,
3.ceturksnis)
Nozarē 28,1 15,4 56,1 0,4
Ēku būvniecība 31,3 15,1 53,2 0,4
Inženierbūvniecība 23,9 16,8 58,6 0,8
Specializētie
būvdarbi 27,0 15,4 57,2 0,4
VALSTĪ 22,9 23,2 53,6 0,4
Vērtējot ienākumus darba vietās pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem pēc to
piederības apakšnozarei, nākas secināt, ka starp buvniecības apakšnozarēm pastāv
atšķirība (skatīt 19.tabulu).
6. VID administrēto kopbudžeta maksājumu parādi un nodokļu samaksas termiņa
pagarinājumi
VID administrēto kopbudžeta maksājumu kopējais parāds 2015.gada 1.oktobrī
bija 1 468,27 milj. EUR. Būvniecības nozarē nodarbināto nodokļu maksātāju parāds
2015.gada 1.oktobrī bija 157,97 milj. EUR, kas ir 10,8 % no kopējās parādu summas
(skatīt 19.attēlu).
01.10.2013. 01.10.2014. 01.10.2015.
Aktuālie parādi 82,92 96,14 102,86
Termiņa pagarinājumi 6,70 3,94 4,10
Apturētie parādi 35,94 42,22 51,01
KOPĀ 125,56 142,30 157,97
0
40
80
120
160
19.att. VID adminstrēto budžeta maksājumu kopējais parāds, milj. euro
29
Būvniecības nozares nodokļu maksātājiem 2015.gada 1.oktobrī, salīdzinot ar
2014.gada 1.oktobri, kopējā nodokļu parādu summa ir palielinājusies par
15,67 milj. EUR jeb 11,0 % (skatīt 20.tabulu).
20.tabula
VID administrēto kopbudžeta maksājumu parādu struktūra būvniecības nozares
nodokļu maksātājiem un valstī, milj. EUR
Parāds
2013.gada
1.oktobrī
Parāds
2014.gada
1.oktobrī
Parāds
2015.gada
1.oktobrī
Izmaiņas 2015.gadā
milj. EUR %
Kopējā parādu summa valstī
Parāda summa kopā,
t.sk.: 1 418,59 1 432,68 1 468,27 35,59 2,5
-aktuālie parādi 921,51 1 003,16 1 062,47 59,31 5,9
-termiņa pagarinājumi 81,23 61,11 73,65 12,54 20,5
-apturētie parādi 415,85 368,41 332,15 -36,26 -9,8
Kopējā parādu summa būvniecības nozarē
Parāda summa kopā,
t.sk.: 125,56 142,30 157,97 15,67 11,0
-aktuālie parādi 82,92 96,14 102,86 6,72 7,0
-termiņa pagarinājumi 6,70 3,94 4,10 0,16 4,1
-apturētie parādi 35,94 42,22 51,01 8,79 20,8
Lielākais kopējais parāds būvniecības nozarē 2015.gada 1.oktobrī ir ēku
būvniecībai – 82,57 milj. EUR jeb 52,3 %. Specializēto būvdarbu apakšnozares nodokļu
maksātāju kopējais parāds 2015.gada 1.oktobrī ir 61,46 milj. EUR jeb 38,9 % no
būvniecības nozares kopējā parāda. Inženierbūvniecības apakšnozarē nodokļu maksātāju
kopējais parāds 2015.gada 1.oktobrī ir 13,93 milj. EUR jeb 8,8 %. Informāciju par
būvniecības apakšnozaru parādu struktūru skatīt 13.pielikumā.
Būvniecības nozares nodokļu maksātāju kopējā nokavēto maksājumu struktūrā
2015.gada 1.oktobrī lielākais īpatsvars ir PVN parādiem – 56,5 % jeb 89,21 milj. EUR,
UIN parādiem – 16,0 % jeb 25,29 milj. EUR, kā arī VSAOI parādiem – 15,6 % jeb 24,64
milj. EUR (skatīt 21.tabulu).
21.tabula
Būvniecības nozares nodokļu maksātāju VID administrēto kopbudžeta
maksājumu parādi sadalījumā pa nodokļu veidiem, milj. EUR
Parāds
2013.gada
1.oktobrī
Parāds
2014.gada
1.oktobrī
Parāds
2015.gada
1.oktobrī
Izmaiņas 2015.gadā
milj. EUR %
Parāda summa kopā,
t.sk.: 125,56 142,30 157,97 15,67 11,0
-aktuālie parādi 82,92 96,14 102,86 6,72 7,0
-termiņa pagarinājumi 6,70 3,94 4,10 0,16 4,1
-apturētie parādi 35,94 42,22 51,01 8,79 20,8
UIN, t.sk.: 19,29 22,59 25,29 2,70 12,0
-aktuālie parādi 11,39 14,11 16,04 1,93 13,7
-termiņa pagarinājumi 1,45 1,36 1,21 -0,15 -11,0
30
Parāds
2013.gada
1.oktobrī
Parāds
2014.gada
1.oktobrī
Parāds
2015.gada
1.oktobrī
Izmaiņas 2015.gadā
milj. EUR %
-apturētie parādi 6,45 7,12 8,04 0,92 12,9
PVN, t.sk.: 70,33 80,53 89,21 8,68 10,8
-aktuālie parādi 46,27 53,93 58,98 5,05 9,4
-termiņa pagarinājumi 3,31 1,81 1,81 0,00 0,0
-apturētie parādi 20,75 24,79 28,42 3,63 14,6
IIN, t.sk.: 15,80 17,25 17,36 0,11 0,6
-aktuālie parādi 11,20 12,48 10,17 -2,31 -18,5
-termiņa pagarinājumi 0,73 0,29 0,29 0,00 0,0
-apturētie parādi 3,87 4,48 6,90 2,42 54,0
VSAOI, t.sk.: 19,29 20,77 24,64 3,87 18,6
-aktuālie parādi 13,28 14,55 16,29 1,74 12,0
-termiņa pagarinājumi 1,17 0,47 0,77 0,30 63,8
-apturētie parādi 4,84 5,75 7,58 1,83 31,8
2015.gada 1.oktobrī 91,9 % no kopējās būvniecības nozares nodokļu maksātāju
parādu summas (145,15 milj. EUR) veido relatīvi neliela nodokļu maksātāju – juridisko
personu – grupa ar parādiem virs 10 tūkst. EUR (skatīt 22.tabulu). Savukārt no nodokļu
parādnieku skaita struktūras fiziskām personām 13,2 % nodokļu parāds nepārsniedz
100 EUR. No nodokļu parādnieku skaita struktūras juridiskām personām 18,6 % nodokļu
parāds nepārsniedz 100 EUR.
22. tabula
Būvniecības nozares parādnieku skaita struktūra
pēc kopējā parāda lieluma uz 2015.gada 1.oktobri
Nodokļu parādnieku skaita
struktūra, % Kopējais parāds, tūkst. EUR
Parāda lielums Fiziskās
personas
Juridiskās
personas
Fizisko personu
parādi
Juridisko
personu parādi
Mazāks par 1 EUR 2,8 4,7 0,07 0,12
No 1 EUR līdz 10 EUR 1,7 3,6 0,71 1,52
No 10 EUR līdz 100 EUR 8,7 10,3 48,58 52,17
No 100 EUR līdz 1 tūkst. EUR 9,9 17,3 280,46 800,07
No 1 tūkst. EUR līdz
10 tūkst. EUR 1,2 23,1 325,50 9 368,06
No 10 tūkst. EUR līdz
100 tūkst. EUR 0,2 13,6 580,21 44 746,77
No 100 tūkst. EUR līdz
1 milj. EUR 0,0 2,7 1 368,28 71 468,69
Virs 1 milj. EUR 0,0 0,2 28 936,66
Kopā 24,4 75,6 2 603,80 155 374,06
Informāciju par būvniecības nozares apakšnozaru parādnieku skaita struktūru pēc
kopējā parāda lieluma 2015.gada 1.oktobrī skatīt 14.pielikumā.
2015.gada deviņos mēnešos 328 būvniecības nozares nodokļu maksātājiem
piešķirti 568 nodokļu samaksas termiņa pagarinājumi par kopējo summu 4,53 milj. EUR,
31
savukārt 2014.gada deviņos mēnešos 263 nodokļu maksātājiem piešķirti 480 nodokļu
samaksas termiņa pagarinājumi par kopējo summu 5,37 milj. EUR (skatīt 23.tabulu).
23.tabula
Būvniecības nozares nodokļu maksātājiem piešķirto
nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu summas,
termiņa pagarinājumu skaits un nodokļu maksātāju skaits
Gads
Nodokļu
maksātāju
skaits
Piešķirtā nodokļu
samaksas termiņa
pagarinājumu
summa, milj. EUR
Nodokļu
samaksas
termiņa
pagarinājumu
skaits
2013.gada deviņos
mēnešos 441 9,12 831
2014.gada deviņos
mēnešos 263 5,37 480
2015.gada deviņos
mēnešos 328 4,53 568
Būvniecības nozares nodokļu maksātāju skaits, kas izmanto iespēju pagarināt
samaksas termiņu, 2015.gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2014.gadu deviņiem
mēnešiem, ir palielinājies par 24,7 % jeb 65 nodokļu maksātājiem. Kopējā piešķirtā
termiņa pagarinājumu summa 2015.gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2014.gadu
deviņiem mēnešiem, ir samazinājusies par 0,84 milj. EUR jeb 15,7 %. No būvniecības
nozares apakšnozaru nodokļu maksātājiem, kam 2015.gada deviņos mēnešos ir lielākais
piešķirto termiņa pagarinājumu īpatsvars – 43,3%, ir specializēto būvdarbu nodokļu
maksātājiem un ēku būvniecība 43,3%
2015.gada deviņos mēnešos 29,6 % būvniecības nozares nodokļu maksātāju
piešķirti PVN nodokļa samaksas termiņa pagarinājumi, bet 22,9 % piešķirti VSAOI
nodokļa samaksas termiņa pagarinājumi. Lielākā piešķirto nodokļu samaksas termiņa
pagarinājumu summa 2015.gada deviņos mēnešos ir UIN – 1,51 milj. EUR jeb 33,3 %
no kopējās piešķirto nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu summas.
Otra lielākā piešķirto nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu summa ir PVN.
2015.gada deviņos mēnešos piešķirtā nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma summa ir
1,34 milj. EUR jeb 29,6 % no kopējās būvniecības nozares nodokļu maksātājiem
piešķirtās nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu summas. Savukārt VSAOI samaksai
piešķirtā nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu summa 2015.gada deviņos mēnešos
bija 1,26 milj. EUR jeb 27,8 % no kopējās piešķirto termiņa pagarinājumu summas.
Informāciju par būvniecības nozares apakšnozaru nodokļu maksātājiem
piešķirtajiem nodokļu samaksas termiņa pagarinājumiem, to skaitu un summu
skatīt 15.pielikumā.
32
1.pielikums
Tekstā lietoto saīsinājumu saraksts
IIN – iedzīvotāju ienākuma nodoklis
MUN – mikrouzņēmumu nodoklis
NACE 2.red. – saimnieciskās darbības statistiskais klasifikators (2.redakcija)
PVN – pievienotās vērtības nodoklis
TP – nodokļu samaksas termiņa pagarinājums
UIN – uzņēmumu ienākuma nodoklis
VID – Valsts ieņēmumu dienests
VSAOI – valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
IK IIP – individuālā komersanta ieņēmumu/izdevumu pārskats
33
2.pielikums
Aprēķināto pamatnodokļu attiecība pret
apgrozījumu vai saimnieciskās darbības ieņēmumiem
Nodokļu maksātāju
apgrozījuma lieluma
grupas
2013.gads 2014.gads
PV
N
atm
ak
sas
no
va
lsts
bu
dže
ta
PV
N
atm
ak
sas
no
va
lsts
bu
dže
ta
da
rba
ņem
ējie
m
ap
rēķ
inā
tās
VS
AO
I
da
rba
ņēm
ējie
m
ap
rēķ
inā
tais
IIN
UIN
IIN
no
saim
nie
cisk
ās
da
rbīb
as
MU
N
pa
ma
tno
do
kļi
ko
pā
PV
N
atm
ak
sas
no
va
lsts
bu
dže
ta
PV
N
atm
ak
sas
no
va
lsts
bu
dže
ta
da
rba
ņem
ējie
m
ap
rēķ
inā
tās
VS
AO
I
da
rba
ņēm
ējie
m
ap
rēķ
inā
tais
IIN
UIN
IIN
no
saim
nie
cisk
ās
da
rbīb
as
MU
N
pa
ma
tno
do
kļi
ko
pā
Nodokļu maksātāju – fizisko personu – nodokļu slogs
KOPĀ 0,66 -0,31 0,96 0,01 4,24 4,73 10,29 0,50 -0,11 0,79 0,01 0,00 5,33 5,96 12,48
No 0,01 tūkst. EUR līdz
1 tūkst. EUR 0,95 6,54 2,25 9,74 0,01 -0,20 0,54 0,00 0,00 18,86 4,76 23,97
No 1 tūkst. EUR līdz
10 tūkst. EUR 0,13 -0,06 1,01 7,02 4,18 12,28 0,08 -0,04 0,88 0,01 0,00 9,74 5,41 16,08
No 10 tūkst. EUR līdz
100 tūkst. EUR 0,98 -0,32 0,94 0,02 2,82 5,29 9,73 0,70 -0,11 0,70 0,01 0,00 2,79 6,26 10,35
Virs 100 tūkst. EUR 0,05 -3,20 0,56 1,50 -1,09
Nodokļu maksātāju – juridisko personu – nodokļu slogs
KOPĀ 2,61 -3,61 3,83 2,02 0,66 0,10 5,61 1,91 -3,80 3,92 2,11 0,58 0,00 0,13 4,85
No 0,01 tūkst. EUR līdz
1 tūkst. EUR 5,31 -85,59 25,98 15,85 0,35 3,72 -34,38 11,64 -109,87 28,97 12,24 9,42 0,00 5,70 -41,9
No 1 tūkst. EUR līdz
10 tūkst. EUR 4,24 -25,89 5,21 2,46 0,58 4,28 -9,12 9,14 -10,23 5,15 2,41 0,76 0,00 4,80 12,03
No 10 tūkst. EUR līdz
100 tūkst. EUR 4,36 -5,59 3,40 1,60 0,66 3,15 7,58 4,16 -2,25 3,37 1,62 0,52 0,00 3,89 11,31
No 100 tūkst. EUR līdz
1 milj. EUR 2,90 -4,09 3,86 1,91 1,01 0,03 5,62 2,71 -4,23 4,05 2,06 0,99 0,00 0,03 5,61
KOPĀ nozarē
Aprēķināto nodokļu
attiecība pret kopējo
nozares apgrozījumu
2,61 -3,61 3,82 2,02 0,66 0,01 0,11 5,62 1,91 -3,79 3,92 2,11 0,58 0,01 0,15 4,88
34
3.pielikums
VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi no būvniecības nozares nodokļu
maksātājiem no 2011.gada līdz 2014.gadam, milj. EUR
Taksācijas
gads
NACE apkopojošā koda
nosaukums UIN PVN VSAOI IIN MUN
Pārējie nodokļi
un maksājumi
VID administrētie
kopbudžeta ieņēmumi
2011.gads
Būvniecības nozare 7,89 134,40 127,14 71,97 0,76 6,33 348,50
ēku būvniecība 1,93 31,18 29,83 16,82 0,23 1,36 81,36
inženierbūvniecība 2,90 71,94 74,71 43,12 0,07 4,20 196,93
specializētie būvdarbi 3,06 31,28 22,60 12,03 0,46 0,77 70,21
VALSTĪ KOPĀ 278,99 1 364,04 1 834,26 1 123,87 13,01 1 074,48 5 688,66
2012.gads
Būvniecības nozare 21,30 124,38 146,71 83,50 2,20 5,97 384,06
ēku būvniecība 11,15 40,19 35,85 19,94 0,67 1,23 109,04
inženierbūvniecība 4,36 65,45 83,12 47,83 0,17 3,83 204,74
specializētie būvdarbi 5,79 18,74 27,74 15,73 1,37 0,91 70,28
VALSTĪ KOPĀ 345,85 1 588,78 1 972,68 1 231,18 28,16 1 214,50 6 381,15
2013.gads
Būvniecības nozare 33,24 -13,05 166,23 93,44 3,84 27,29 310,99
ēku būvniecība 11,36 -10,02 43,21 24,14 1,10 1,46 71,25
inženierbūvniecība 13,16 5,95 90,83 51,02 0,29 24,95 186,20
specializētie būvdarbi 8,72 -8,98 32,19 18,28 2,45 0,88 53,54
VALSTĪ KOPĀ 360,82 1 666,80 2 150,32 1 317,56 40,53 1 191,39 6 727,42
2014.gads
Būvniecības nozare 28,45 -73,08 171,99 100,11 5,58 4,19 237,25
ēku būvniecība 10,12 -37,88 47,36 28,17 1,57 1,72 51,05
inženierbūvniecība 10,13 -14,73 89,45 51,36 0,41 1,42 138,03
specializētie būvdarbi 8,20 -20,46 35,19 20,58 3,60 1,05 48,17
VALSTĪ KOPĀ 352,73 1 803,71 2 197,22 1 372,72 51,07 1 202,81 6 980,28
Izmaiņas
2014.gadā
Būvniecības
nozare
milj. EUR -4,79 -60,03 5,77 6,67 1,74 -23,10 -73,74
% -14,4% - 3,5% 7,1% 45,4% -84,7% -23,7%
ēku būvniecība milj. EUR -1,24 -27,87 4,15 4,03 0,47 0,26 -20,20
% -10,9% - 9,6% 16,7% 42,9% 17,6% -28,4%
inženierbūvniecība milj. EUR -3,03 -20,68 -1,38 0,34 0,12 -23,53 -48,17
% -23,0% - -1,5% 0,7% 39,2% -94,3% -25,9%
specializētie
būvdarbi
milj. EUR -0,52 -11,49 3,00 2,30 1,15 0,18 -5,38
% -6,0% - 9,3% 12,6% 47,2% 20,3% -10,0%
VALSTĪ KOPĀ milj. EUR -8,09 136,91 46,91 55,17 10,54 11,42 252,86
% -2,2% 8,2% 2,2% 4,2% 26,0% 1,0% 3,8%
35
4.pielikums
VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi no būvniecības nozares nodokļu
maksātājiem 2014.gada desmit mēnešos un 2015.gada desmit mēnešos, milj. EUR
Taksācijas gads NACE apkopojošā koda
nosaukums UIN PVN VSAOI IIN MUN
Pārējie nodokļi
un maksājumi
VID
administrētie
kopbudžeta
ieņēmumi
2014.gada
desmit mēneši
Būvniecības nozare 23,57 -52,07 141,48 81,92 5,11 3,55 203,56
ēku būvniecība 8,46 -28,49 38,72 22,88 1,44 1,37 44,38
inženierbūvniecība 8,04 -6,50 74,02 42,32 0,38 1,29 119,54
specializētie būvdarbi 7,07 -17,08 28,74 16,72 3,29 0,90 39,64
VALSTĪ KOPĀ 292,73 1503,34 1810,20 1120,83 47,52 1020,84 5 795,45
2015.gada
desmit mēneši
Būvniecības nozare 20,43 -47,58 142,09 81,24 6,28 9,67 212,12
ēku būvniecība 10,25 -25,33 38,27 22,50 1,76 3,61 51,07
inženierbūvniecība 4,57 -7,73 72,38 40,54 0,47 4,84 115,06
specializētie būvdarbi 5,61 -14,51 31,44 18,19 4,04 1,23 45,99
VALSTĪ KOPĀ 317,96 1 579,57 1 914,73 1 162,20 54,95 1 053,80 6 083,21
Izmaiņas
(2015.gads –
2014.gads)
Būvniecības
nozare
milj. EUR -3,15 4,49 0,61 -0,68 1,16 6,12 8,56
% -13,3% - 0,4% -0,8% 22,8% 172,2% 4,2%
ēku būvniecība milj. EUR 1,79 3,16 -0,45 -0,38 0,32 2,24 6,69
% 21,2% - -1,2% -1,6% 22,3% 163,9% 15,1%
inženierbūvniecība milj. EUR -3,48 -1,23 -1,64 -1,77 0,09 3,55 -4,48
% -43,2% - -2,2% -4,2% 24,4% 275,9% -3,7%
specializētie
būvdarbi
milj. EUR -1,46 2,57 2,70 1,47 0,75 0,33 6,35
% -20,7% - 9,4% 8,8% 22,8% 36,2% 16,0%
VALSTĪ KOPĀ milj. EUR 25,23 76,23 104,53 41,37 7,43 32,96 287,76
% 8,6% 5,1% 5,8% 3,7% 15,6% 3,2% 5,0%
36
5.pielikums
Būvniecības nozares juridisko personu skaita struktūra pēc VID administrēto nodokļu ieņēmumu apmēra
no 2011. gada līdz 2014.gadam un 2015.gada desmit mēnešos, salīdzinot ar esošo valstī kopā 2015.gada desmit mēnešos
Nodokļu maksājumu
lieluma grupas
Būvniecības nozare VALSTĪ KOPĀ
2011.gads 2012.gads 2013.gads 2014.gads 2015.gada desmit mēneši 2015.gada desmit mēneši
ieņēmumu
summa,
milj. EUR
nodokļu
maksātāju
īpatsvars,%
ieņēmumu
summa,
milj. EUR
nodokļu
maksātāju
īpatsvars,%
ieņēmumu
summa,
milj. EUR
nodokļu
maksātāju
īpatsvars,%
ieņēmumu
summa,
milj. EUR
nodokļu
maksātāju
īpatsvars,%
ieņēmumu
summa,
milj. EUR
nodokļu
maksātāju
īpatsvars,%
ieņēmumu
summa,
milj. EUR
nodokļu
maksātāju
īpatsvars,%
Virs 1 milj. EUR 199,10 0,8 215,70 0,9 178,35 0,5 134,78 0,3 103,33 0,2 3664,76 0,6
No 100 tūkst. EUR līdz
1 milj. EUR 110,44 6,2 114,52 5,8 82,12 4,0 75,70 3,3 65,59 2,7 1507,97 4,4
No 10 tūkst. EUR līdz
100 tūkst. EUR 42,58 21,7 50,60 22,2 45,64 18,0 48,38 18,0 46,78 16,6 661,60 17,4
No 1 tūkst. EUR līdz
10 tūkst. EUR 8,00 34,0 9,27 35,1 11,00 36,8 12,87 39,9 13,53 40,0 160,19 35,8
No 100 EUR līdz
1 tūkst. EUR 0,57 20,2 0,63 19,3 0,74 19,0 0,76 18,1 0,76 16,9 10,97 19,2
No 20 EUR līdz 100 EUR 0,01 4,1 0,01 3,6 0,02 3,6 0,02 3,3 0,04 8,6 0,70 10,8
No 0,01 EUR līdz 20 EUR 0,001 1,6 0,001 1,9 0,00 1,8 0,001 1,9 0,001 1,4 0,02 1,7
Atmaksa lielāka par
iemaksām -18,45 11,3 -12,37 11,1 -34,11 16,2 -39,59 15,1 -27,95 13,7 -256,97 10,2
Kopā 342,26 100,0 378,37 100,00 283,75 100,00 232,91 100,00 202,08 100,00 5749,23 100,00
37
6.pielikums
Ēku būvniecības apakšnozares juridisko personu skaita struktūra pēc
VID administrēto nodokļu ieņēmumu apmēra no 2011. līdz 2014.gadam un 2015.gada desmit mēnešos
Nodokļu maksājumu
lieluma grupas
ĒKU BŪVNIECĪBA
2011.gads 2012.gads 2013.gads 2014.gads 2015.gada desmit mēneši
ieņēmumu
summa,
milj. EUR
nodokļu
maksātāju
īpatsvars,%
ieņēmumu
summa,
milj. EUR
nodokļu
maksātāju
īpatsvars,%
ieņēmumu
summa,
milj. EUR
nodokļu
maksātāju
īpatsvars,%
ieņēmumu
summa,
milj. EUR
nodokļu
maksātāju
īpatsvars,%
ieņēmumu
summa,
milj. EUR
nodokļu
maksātāju
īpatsvars,%
Virs 1 milj. EUR 34,71 0,6 49,53 0,8 33,71 0,5 20,40 0,3 13,88 0,2
No 100 tūkst. EUR līdz
1 milj. EUR 38,75 6,2 41,56 6,0 28,87 4,0 22,55 2,9 21,32 2,6
No 10 tūkst. EUR līdz
100 tūkst. EUR 16,10 21,1 18,95 21,3 17,37 18,0 19,10 19,0 17,55 17,3
No 1 tūkst. EUR līdz
10 tūkst. EUR 2,92 31,9 3,20 31,8 3,70 33,4 4,30 36,4 4,37 35,5
No 100 EUR līdz
1 tūkst. EUR 0,19 18,6 0,22 18,4 0,26 17,5 0,25 16,4 0,25 15,3
No 20 EUR līdz 100 EUR 0,01 4,4 0,005 3,4 0,01 3,7 0,01 3,4 0,02 10,3
No 0,01 EUR līdz 20 EUR 0,0004 1,7 0,0004 2,0 0,0005 2,0 0,0004 1,8 0,0004 1,4
Atmaksa lielāka par
iemaksām -12,64 15,6 -5,71 16,2 -14,28 21,1 -17,46 19,8 -10,36 17,5
Kopā 80,03 100,0 107,75 100,00 69,64 100,00 49,13 100,00 47,03 100,00
38
7.pielikums
Inženierbūvniecības apakšnozares juridisko personu skaita struktūra pēc
VID administrēto nodokļu ieņēmumu apmēra no 2011. līdz 2014.gadam un 2015.gada desmit mēnešos
Nodokļu maksājumu
lieluma grupas
INŽENIERBŪVNIECĪBA
2011.gads 2012.gads 2013.gads 2014.gads 2015.gada desmit mēneši
ieņēmumu
summa,
milj. EUR
nodokļu
maksātāju
īpatsvars,%
ieņēmumu
summa,
milj. EUR
nodokļu
maksātāju
īpatsvars,%
ieņēmumu
summa,
milj. EUR
nodokļu
maksātāju
īpatsvars,%
ieņēmumu
summa,
milj. EUR
nodokļu
maksātāju
īpatsvars,%
ieņēmumu
summa,
milj. EUR
nodokļu
maksātāju
īpatsvars,%
Virs 1 milj. EUR 156,7 4,35 159,34 4,1 138,73 2,4 110,71 1,3 87,25 0,8
No 100 tūkst. EUR līdz
1 milj. EUR 31,3 12,50 34,10 11,6 24,88 8,5 25,51 8,1 22,28 6,6
No 10 tūkst. EUR līdz
100 tūkst. EUR 6,3 25,95 7,62 25,1 6,40 19,9 7,12 19,9 7,81 20,3
No 1 tūkst. EUR līdz
10 tūkst. EUR 0,8 27,85 1,00 31,0 1,08 30,0 1,19 30,5 1,34 32,4
No 100 EUR līdz
1 tūkst. EUR 0,1 14,27 0,05 13,1 0,07 14,6 0,08 15,3 0,07 13,8
No 20 EUR līdz 100 EUR 0,002 4,76 0,002 3,8 0,001 2,7 0,002 2,9 0,004 5,9
No 0,01 EUR līdz 20 EUR 0,0001 1,09 0,0001 0,9 0,0001 1,0 0,0002 2,1 0,0001 1,0
Atmaksa lielāka par
iemaksām -2,2 9,24 -0,93 10,5 -9,63 21,1 -7,73 19,9 -8,02 19,1
Kopā 192,91 100,0 201,18 100,00 161,53 100,00 136,88 100,00 110,73 100,00
39
8.pielikums
Specializēto būvdarbu apakšnozares juridisko personu skaita struktūra pēc
VID administrēto nodokļu ieņēmumu apmēra no 2011. līdz 2014.gadam un 2015.gada desmit mēnešos
Nodokļu maksājumu
lieluma grupas
SPECIALIZĒTIE BŪVDARBI
2011.gads 2012.gads 2013.gads 2014.gads 2015.gada desmit mēneši
ieņēmumu
summa,
milj. EUR
nodokļu
maksātāju
īpatsvars,%
ieņēmumu
summa,
milj. EUR
nodokļu
maksātāju
īpatsvars,%
ieņēmumu
summa,
milj. EUR
nodokļu
maksātāju
īpatsvars,%
ieņēmumu
summa,
milj. EUR
nodokļu
maksātāju
īpatsvars,%
ieņēmumu
summa,
milj. EUR
nodokļu
maksātāju
īpatsvars,%
Virs 1 milj. EUR 7,72 0,1 6,83 0,2 5,91 0,1 3,67 0,1 2,19 0,04
No 100 tūkst. EUR līdz
1 milj. EUR 40,36 4,6 38,87 4,2 28,36 3,0 27,64 2,5 21,99 1,9
No 10 tūkst. EUR līdz
100 tūkst. EUR 20,19 21,2 24,03 22,2 21,87 17,6 22,16 16,8 21,43 15,2
No 1 tūkst. EUR līdz
10 tūkst. EUR 4,31 37,1 5,07 38,6 6,22 41,0 7,39 44,5 7,81 44,8
No 100 EUR līdz
1 tūkst. EUR 0,33 22,8 0,36 21,5 0,42 21,1 0,44 20,0 0,44 18,7
No 20 EUR līdz 100 EUR 0,01 3,8 0,01 3,7 0,01 3,7 0,01 3,4 0,02 8,1
No 0,01 EUR līdz 20 EUR 0,0004 1,7 0,00 2,1 0,001 1,9 0,001 1,9 0,001 1,4
Atmaksa lielāka par
iemaksām -3,60 8,6 -5,73 7,5 -10,20 11,6 -14,40 10,8 -9,57 9,7
Kopā 69,32 100,0 69,44 100,00 52,59 100,00 46,91 100,00 44,32 100,00
40
9.pielikums
Uzņēmumu gada pārskatu pamatrādītāji (milj. EUR) būvniecības nozarei (NACE 2.redakcijas apkopojošie kodi 41, 42 un 43)
Gads Uzņēmuma apgrozījuma
lielums UG
P
iesn
ied
zēju
ska
its
Neto
ap
grozīj
um
s
Peļņ
a
Za
ud
ēju
mi
Bil
an
ce
Ilg
term
iņa
ieg
uld
īju
mi
Pa
ma
tlīd
zek
ļi
Ap
gro
zām
ie
līd
zek
ļi
Krā
jum
i
Deb
itori
Na
ud
a
Pa
šu k
ap
itā
ls
(po
zit
īvs)
Pa
šu k
ap
itā
ls
(neg
atī
vs)
Ilg
term
iņa
kred
ito
ri
Īste
rm
iņa
kred
ito
ri
2011.gads
0 apgrozījums 1 932 0,00 5,21 103,78 519,05 357,01 163,78 162,36 85,65 60,80 8,00 61,87 -346,82 16,13 351,23
No 0 EUR līdz 1 tūkst. EUR 183 0,08 0,02 1,59 8,86 7,47 5,16 1,39 0,32 0,93 0,13 3,96 -2,40 1,56 3,85
No 1 tūkst. EUR līdz
10 tūkst. EUR 740 3,68 0,68 4,31 73,38 62,59 31,10 10,80 2,44 7,07 1,14 43,15 -18,23 4,85 21,27
No 10 tūkst. EUR līdz
100 tūkst. EUR 2 109 86,33 9,70 14,22 177,69 77,78 49,76 99,91 43,51 42,09 14,16 34,29 -37,80 15,39 81,97
No 100 tūkst. EUR līdz
1 milj. EUR 1 603 528,32 35,45 25,12 373,73 121,92 106,80 251,82 50,27 142,03 56,78 93,68 -63,50 43,36 178,62
No 1 milj. EUR līdz
5 milj. EUR 389 830,79 57,00 35,08 778,08 411,46 137,32 366,62 83,58 210,28 66,82 236,66 -61,87 33,51 386,62
Virs 5 milj. EUR 109 1 803,85 70,78 30,99 2 157,23 1 340,82 677,29 816,40 145,30 467,55 198,45 540,38 -10,34 850,62 433,67
KOPĀ 7 065 3 253,05 178,84 215,09 4 088,02 2 379,05 1 171,21 1 709,30 411,07 930,75 345,48 1 013,99 -540,96 965,42 1 457,23
2012.gads
0 apgrozījums 2 206 0,00 1,59 48,61 517,25 346,21 151,52 171,35 83,65 65,17 11,89 66,04 -425,23 17,29 381,09
No 0 EUR līdz 1 tūkst. EUR 170 0,08 0,01 0,34 11,23 9,00 8,98 2,23 0,21 1,11 0,42 1,36 -3,82 2,02 3,50
No 1 tūkst. EUR līdz
10 tūkst. EUR 805 3,88 0,53 3,37 24,55 13,72 11,39 10,84 2,84 6,44 1,40 2,87 -18,06 5,98 17,62
No 10 tūkst. EUR līdz
100 tūkst. EUR 2 430 96,16 11,57 21,71 196,53 97,00 53,60 99,53 21,85 49,56 27,83 71,81 -53,86 12,46 103,38
No 100 tūkst. EUR līdz
1 milj. EUR 1 807 606,09 51,78 22,10 371,41 128,44 107,27 242,97 55,00 135,68 50,73 109,79 -45,33 42,26 149,99
No 1 milj. EUR līdz
5 milj. EUR 435 950,20 70,18 29,07 543,48 210,47 138,06 333,01 58,76 208,53 51,82 186,21 -60,74 31,22 196,75
Virs 5 milj. EUR 123 2 225,48 116,43 5,81 2 561,74 1 553,10 711,18 1 008,65 165,82 625,04 212,93 685,30 -5,20 875,52 645,90
KOPĀ 7 976 3 881,89 252,09 131,01 4 226,19 2 357,94 1 182,00 1 868,58 388,13 1 091,53 357,02 1 123,38 -612,24 986,75 1 498,23
2013.gads
0 apgrozījums 2 302 0,00 3,42 79,33 872,37 681,66 139,34 191,04 63,46 99,91 13,45 70,17 -307,74 426,27 365,39
No 0 EUR līdz 1 tūkst. EUR 178 0,09 0,01 0,81 12,24 11,26 8,49 0,99 0,11 0,69 0,19 1,70 -1,55 1,78 3,79
No 1 tūkst. EUR līdz
10 tūkst. EUR 989 5,01 0,57 16,97 39,63 25,37 17,74 14,27 4,24 7,85 2,13 6,07 -68,54 5,23 29,83
No 10 tūkst. EUR līdz
100 tūkst. EUR 3 039 116,67 13,71 23,77 208,89 98,92 54,77 109,99 33,59 49,98 19,06 79,31 -64,85 19,13 96,97
No 100 tūkst. EUR līdz
1 milj. EUR 1 920 649,88 54,10 31,14 410,77 155,04 110,98 255,73 49,34 144,02 61,61 125,41 -62,23 36,51 182,27
No 1 milj. EUR līdz
5 milj. EUR 463 962,93 75,54 13,99 541,01 218,93 129,08 322,07 46,56 208,66 63,90 220,77 -23,14 32,61 199,14
Virs 5 milj. EUR 123 2 460,13 169,92 23,82 2 194,36 1 138,19 762,53 1 056,18 256,89 596,27 187,86 771,12 -19,69 461,70 627,57
KOPĀ 9 014 4 194,71 317,27 189,83 4 279,27 2 329,37 1 222,93 1 950,27 454,19 1 107,38 348,20 1 274,55 -547,74 983,23 1 504,96
41
Gads Uzņēmuma apgrozījuma
lielums UG
P
iesn
ied
zēju
ska
its
Neto
ap
grozīj
um
s
Peļņ
a
Za
ud
ēju
mi
Bil
an
ce
Ilg
term
iņa
ieg
uld
īju
mi
Pa
ma
tlīd
zek
ļi
Ap
gro
zām
ie
līd
zek
ļi
Krā
jum
i
Deb
itori
Na
ud
a
Pa
šu k
ap
itā
ls
(po
zit
īvs)
Pa
šu k
ap
itā
ls
(neg
atī
vs)
Ilg
term
iņa
kred
ito
ri
Īste
rm
iņa
kred
ito
ri
2014.gads
0 apgrozījums 2 272 0,00 6,07 33,38 905,42 715,06 149,29 190,63 55,62 99,28 13,18 106,91 -363,99 453,61 331,81
No 0 EUR līdz 1 tūkst. EUR 205 0,10 0,10 0,52 15,87 13,73 11,05 2,14 0,38 1,18 0,54 3,40 -1,24 2,55 5,24
No 1 tūkst. EUR līdz
10 tūkst. EUR 1 081 5,43 1,19 3,37 34,81 18,00 16,71 16,82 3,85 11,02 1,91 5,26 -29,33 4,66 31,55
No 10 tūkst. EUR līdz
100 tūkst. EUR 3 268 128,75 14,49 16,40 151,69 85,79 45,96 65,90 13,76 32,24 19,72 56,72 -43,56 19,86 65,13
No 100 tūkst. EUR līdz
1 milj. EUR 1 909 653,32 50,65 34,34 380,68 149,84 116,61 230,84 33,96 138,25 54,65 137,59 -66,64 29,73 167,98
No 1 milj. EUR līdz
5 milj. EUR 469 975,85 55,88 13,09 558,26 212,63 147,60 345,63 56,69 227,56 58,97 207,53 -18,19 49,50 181,97
Virs 5 milj. EUR 136 2 459,40 96,70 12,26 2 138,22 1 130,64 834,32 1 007,58 182,24 612,18 206,99 779,48 -9,24 520,96 520,45
KOPĀ 9 340 4 222,85 225,08 113,36 4 184,95 2 325,69 1 321,54 1 859,54 346,50 1 121,71 355,96 1 296,89 -532,19 1 080,87 1 304,13
42
10.pielikums
Uzņēmumu gada pārskatu pamatrādītāji (milj. EUR) ēku būvniecības apakšnozarei (NACE 2.redakcijas apkopojošais kods 41)
Gads Uzņēmuma apgrozījuma
lielums UG
P
iesn
ied
zēju
ska
its
Neto
ap
grozīj
um
s
Peļņ
a
Za
ud
ēju
mi
Bil
an
ce
Ilg
term
iņa
ieg
uld
īju
mi
Pa
ma
tlīd
zek
ļi
Ap
gro
zām
ie
līd
zek
ļi
Krā
jum
i
Deb
itori
Na
ud
a
Pa
šu k
ap
itā
ls
(po
zit
īvs)
Pa
šu k
ap
itā
ls
(neg
atī
vs)
Ilg
term
iņa
kred
ito
ri
Īste
rm
iņa
kred
ito
ri
2011.gads
0 apgrozījums 991 0 5,13 101,21 486,42 340,64 151,25 145,77 83,68 47,77 6,52 54,98 -317,4 312,32 436,21
No 0 EUR līdz 1 tūkst. EUR 75 0,03 0,01 0,52 7,29 6,82 4,52 0,47 0,08 0,32 0,06 3,84 -1,05 2,84 1,65
No 1 tūkst. EUR līdz
10 tūkst. EUR 253 1,27 0,34 1,97 65,45 58,41 27,58 7,04 1,59 4,81 0,51 42,26 -13,62 14,61 22,16
No 10 tūkst. EUR līdz
100 tūkst. EUR 706 29,69 2,95 7,7 123,82 61,22 34,94 62,6 37,9 17,77 6,83 20,19 -21,61 42 82,83
No 100 tūkst. EUR līdz
1 milj. EUR 623 211,36 14,89 13,62 179,41 54,16 45,47 125,25 28,71 65,44 29,27 29,44 -42,07 72,29 117,83
No 1 milj. EUR līdz
5 milj. EUR 166 359,8 31,11 19,6 523,86 321,75 57,91 202,1 57,81 106,53 32,75 158,36 -48,54 234,4 176,57
Virs 5 milj. EUR 43 654,87 32,7 7,78 488,41 137,36 34,87 351,05 82,38 194,83 73,4 133,93 -5,49 62,55 279,91
KOPĀ 2 857 1 257,02 87,13 152,40 1 874,66 980,36 356,54 894,28 292,15 437,47 149,34 443,00 -449,78 741,01 1 117,16
2012.gads
0 apgrozījums 1 120 0 1,07 39,05 490,11 336,25 144,06 153,86 81,44 51,38 10,5 60,85 -382,81 334,56 477,4
No 0 EUR līdz 1 tūkst. EUR 70 0,03 0 0,19 8,42 6,53 6,52 1,89 0,18 0,89 0,33 1,23 -3,1 2,13 8,15
No 1 tūkst. EUR līdz
10 tūkst. EUR 274 1,3 0,21 2,16 14,37 8,64 6,66 5,73 1,17 3,86 0,59 1,55 -12,97 9,71 15,67
No 10 tūkst. EUR līdz
100 tūkst. EUR 798 31,32 3,85 11,87 141,49 80,54 39,21 60,95 16,22 27,6 16,93 55,65 -28,85 52,68 60,95
No 100 tūkst. EUR līdz
1 milj. EUR 704 240,17 20,25 13,62 173,59 61,23 45,58 112,36 34,53 55,62 20,74 37,38 -28,66 53,01 110,62
No 1 milj. EUR līdz
5 milj. EUR 183 405,44 30,96 20,56 288,92 124,14 61,32 164,78 32,15 100,22 19,94 90,7 -49,45 62,41 182,22
Virs 5 milj. EUR 46 815,63 35,98 1,63 736,03 311,69 27,63 424,34 85,51 255,92 82,46 223,43 -1,74 194,56 304,05
KOPĀ 3 195 1 493,89 92,32 89,08 1 852,93 929,02 330,98 923,91 251,20 495,49 151,49 470,79 -507,58 709,06 1 159,06
2013.gads
0 apgrozījums 1 119 0 2,91 73,95 375,58 259,69 132,12 115,89 59,89 30,86 11,06 63,39 -262,04 256,01 316,08
No 0 EUR līdz 1 tūkst. EUR 70 0,04 0 0,63 9,19 8,82 6,06 0,38 0,05 0,24 0,09 1,37 -1,09 2,4 6,51
No 1 tūkst. EUR līdz
10 tūkst. EUR 330 1,73 0,2 15,04 31,58 21,87 14,47 9,71 3,45 5,19 1,03 3,86 -62,87 23,64 66,9
No 10 tūkst. EUR līdz
100 tūkst. EUR 968 36,93 4,46 16,36 133,9 73,58 35,38 60,33 28,41 24,78 6,45 51,63 -49,64 54,48 75,67
No 100 tūkst. EUR līdz
1 milj. EUR 758 272,57 22,44 18,62 209,13 82,26 51,09 126,87 29,67 66,88 29,87 50,39 -41,35 73,93 124,17
No 1 milj. EUR līdz
5 milj. EUR 201 414,65 32,31 8,08 258,61 122,02 46,73 136,59 20,36 91,08 23,5 101,08 -13,7 65,19 102,72
Virs 5 milj. EUR 51 899,86 38,15 4,82 746,97 229,09 36,97 517,88 171,81 270,45 62,55 237,37 -3,2 198,13 296,84
KOPĀ 3 497 1 625,78 100,47 137,50 1 764,96 797,33 322,82 967,65 313,64 489,48 134,55 509,09 -433,89 673,78 988,89
43
Gads Uzņēmuma apgrozījuma
lielums UG
P
iesn
ied
zēju
ska
its
Neto
ap
grozīj
um
s
Peļņ
a
Za
ud
ēju
mi
Bil
an
ce
Ilg
term
iņa
ieg
uld
īju
mi
Pa
ma
tlīd
zek
ļi
Ap
gro
zām
ie
līd
zek
ļi
Krā
jum
i
Deb
itori
Na
ud
a
Pa
šu k
ap
itā
ls
(po
zit
īvs)
Pa
šu k
ap
itā
ls
(neg
atī
vs)
Ilg
term
iņa
kred
ito
ri
Īste
rm
iņa
kred
ito
ri
2014.gads
0 apgrozījums 1 078 0 5,85 24,45 439,77 266,2 140,45 173,56 54,46 86,52 10,42 100,58 -305,91 268,23 374
No 0 EUR līdz 1 tūkst. EUR 65 0,03 0,06 0,19 11,96 10,71 8,17 1,25 0,27 0,57 0,36 2,75 -0,4 3,73 5,88
No 1 tūkst. EUR līdz
10 tūkst. EUR 320 1,63 0,79 1,56 19,75 13,19 12,09 6,56 2,68 3,11 0,73 2,69 -22,8 17,3 22,5
No 10 tūkst. EUR līdz
100 tūkst. EUR 1 024 40,52 5,26 8,81 96,89 64,96 26,49 31,93 9,49 15,53 6,73 38,6 -24,99 30,48 52,76
No 100 tūkst. EUR līdz
1 milj. EUR 748 268,93 18,68 24,26 179,98 80,13 56,5 99,85 16,48 58,96 22,08 57,27 -54,02 68,04 107,23
No 1 milj. EUR līdz
5 milj. EUR 208 452,71 24,26 5,24 264,6 102,19 55,42 162,42 26,29 112,89 21,59 99,47 -4,95 38,44 127,68
Virs 5 milj. EUR 55 927,25 40,93 5,97 545,81 130,21 33,26 415,6 83,52 264 62,96 204,25 -7,31 67,36 265,54
KOPĀ 3 498 1 691,07 95,83 70,48 1 558,76 667,59 332,38 891,17 193,19 541,58 124,87 505,61 -420,38 493,58 955,59
44
11.pielikums
Uzņēmumu gada pārskatu pamatrādītāji (milj. EUR) inženierbūvniecības apakšnozarei (NACE 2.redakcijas apkopojošais kods 42)
Gads Uzņēmuma apgrozījuma
lielums UG
P
iesn
ied
zēju
ska
its
Neto
ap
grozīj
um
s
Peļņ
a
Za
ud
ēju
mi
Bil
an
ce
Ilg
term
iņa
ieg
uld
īju
mi
Pa
ma
tlīd
zek
ļi
Ap
gro
zām
ie
līd
zek
ļi
Krā
jum
i
Deb
itori
Na
ud
a
Pa
šu k
ap
itā
ls
(po
zit
īvs)
Pa
šu k
ap
itā
ls
(neg
atī
vs)
Ilg
term
iņa
kred
ito
ri
Īste
rm
iņa
kred
ito
ri
2011.gads
0 apgrozījums 165 0 0,02 0,76 8,66 5,29 4,21 3,42 0,68 2,33 0,38 2,76 -11,36 6,59 10,54
No 0 EUR līdz 1 tūkst. EUR 16 0,01 0 0,02 0,25 0,08 0,08 0,17 0,01 0,15 0,01 0,01 -0,13 0,07 0,3
No 1 tūkst. EUR līdz
10 tūkst. EUR 68 0,36 0,03 0,49 1,6 1 0,39 0,61 0,02 0,51 0,07 0,14 -0,71 1 1,17
No 10 tūkst. EUR līdz
100 tūkst. EUR 213 8,69 0,7 1,58 16,63 3,19 2,58 13,44 0,91 11,05 1,48 2,82 -2,09 1,81 14,03
No 100 tūkst. EUR līdz
1 milj. EUR 222 80,59 5,07 3,88 63,91 23,19 20,16 40,72 6,55 25,19 8,48 24,51 -9,05 15,86 32,16
No 1 milj. EUR līdz
5 milj. EUR 93 215,99 11,71 6,94 108,74 34,46 30,04 74,28 10,17 47,13 16,66 34,28 -5,53 13,53 64,6
Virs 5 milj. EUR 45 986,97 30,28 20,23 1 592,35 1 182,52 629,72 409,82 56,94 237,89 110,62 378,35 -0,34 844,37 325,52
KOPĀ 822 1292,61 47,81 33,90 1792,14 1249,73 687,18 542,46 75,28 324,25 137,70 442,87 -29,21 883,23 448,32
2012.gads
0 apgrozījums 193 0 0,07 3,67 9,9 4,25 2,86 5,68 0,17 5,11 0,37 2,79 -17,02 6,77 17,24
No 0 EUR līdz 1 tūkst. EUR 18 0,01 0 0,03 0,13 0,06 0,05 0,07 0 0,05 0,02 0,02 -0,14 0,07 0,17
No 1 tūkst. EUR līdz
10 tūkst. EUR 70 0,35 0,09 0,13 3,38 2,02 2,01 1,37 0,55 0,71 0,08 0,3 -0,31 0,35 3,04
No 10 tūkst. EUR līdz
100 tūkst. EUR 237 8,99 1,25 0,75 15,71 2,91 2,59 12,8 1,13 8,68 2,99 3,04 -1,51 1,97 12,13
No 100 tūkst. EUR līdz
1 milj. EUR 253 92,26 8,78 3,51 62,16 23,11 20,74 39,05 4,59 25,75 8,72 25,68 -7,15 16,02 26,7
No 1 milj. EUR līdz
5 milj. EUR 98 222,85 15,58 2,98 96,07 29,75 26,83 66,32 10,34 42,31 12,74 37,31 -3,72 11,56 49,14
Virs 5 milj. EUR 56 1 234,56 72,02 3,78 1 737,72 1 216,78 668,08 520,95 72,6 327,73 116,37 429,12 -3,35 866,31 406,13
KOPĀ 925 1559,02 97,79 14,85 1925,07 1278,88 723,16 646,24 89,38 410,34 141,29 498,26 -33,2 903,05 514,55
2013.gads
0 apgrozījums 220 0 0,01 1,87 481,9 418,45 4,61 63,49 2,89 59,66 0,9 4,27 -16,8 419,43 74,88
No 0 EUR līdz 1 tūkst. EUR 14 0,01 0 0,01 0,13 0,08 0,08 0,05 0,01 0,03 0,01 0,02 -0,03 0,04 0,09
No 1 tūkst. EUR līdz
10 tūkst. EUR 73 0,36 0,02 0,58 1,21 0,35 0,3 0,87 0,06 0,71 0,09 0,21 -0,76 0,29 1,47
No 10 tūkst. EUR līdz
100 tūkst. EUR 313 12,3 1,83 1,11 21,28 7,58 6,12 13,7 1,1 9,05 3,56 5,65 -2,86 5,84 12,27
No 100 tūkst. EUR līdz
1 milj. EUR 276 95,94 8,93 4,57 56,6 21,1 17,18 35,5 5,78 21,95 7,73 22,61 -3,84 9,56 27,62
No 1 milj. EUR līdz
5 milj. EUR 108 238,31 19,57 3,73 124,33 39,31 32,86 85,01 9,77 56,26 18,44 56,95 -4,72 12,39 56,98
Virs 5 milj. EUR 53 1 394,01 125,45 18,55 1 357,82 883,25 707,74 474,57 77,01 289,1 106,54 497,95 -16,49 448,12 390,18
KOPĀ 1 057 1 740,93 155,81 30,42 2 043,27 1 370,12 768,89 673,19 96,62 436,76 137,27 587,66 -45,50 895,67 563,49
45
Gads Uzņēmuma apgrozījuma
lielums UG
P
iesn
ied
zēju
ska
its
Neto
ap
grozīj
um
s
Peļņ
a
Za
ud
ēju
mi
Bil
an
ce
Ilg
term
iņa
ieg
uld
īju
mi
Pa
ma
tlīd
zek
ļi
Ap
gro
zām
ie
līd
zek
ļi
Krā
jum
i
Deb
itori
Na
ud
a
Pa
šu k
ap
itā
ls
(po
zit
īvs)
Pa
šu k
ap
itā
ls
(neg
atī
vs)
Ilg
term
iņa
kred
ito
ri
Īste
rm
iņa
kred
ito
ri
2014.gads
0 apgrozījums 224 0 0,08 5,83 449,54 443,51 5,14 6,04 0,2 4,98 0,85 3,38 -28,86 445,37 29,51
No 0 EUR līdz 1 tūkst. EUR 14 0,01 0 0,13 0,56 0,42 0,28 0,14 0 0,11 0,03 0,28 -0,02 0,22 0,07
No 1 tūkst. EUR līdz
10 tūkst. EUR 108 0,5 0,04 0,42 9,94 2,82 2,8 7,12 0,57 6,31 0,24 1,2 -0,8 0,72 8,8
No 10 tūkst. EUR līdz
100 tūkst. EUR 330 14,75 1,63 1,9 15,03 7,94 7,46 7,09 0,87 3,5 2,72 3,7 -5,13 7,56 8,82
No 100 tūkst. EUR līdz
1 milj. EUR 278 102,27 8,38 2,74 59,2 24,21 19,71 34,99 3,7 21,11 8,75 24,52 -5,18 11,37 27,3
No 1 milj. EUR līdz
5 milj. EUR 110 233,98 14,41 4,89 128,63 43,67 37,69 84,96 12,8 55,72 16,44 46,63 -3,31 18,17 64,42
Virs 5 milj. EUR 53 1 281,75 47,36 6,27 1 480,72 976,9 782,25 503,82 87,35 292,96 122,51 535,84 -1,86 508,91 393,93
KOPĀ 1 117 1 633,26 71,90 22,18 2 143,62 1 499,47 855,33 644,16 105,49 384,69 151,54 615,55 -45,16 992,32 532,85
46
12.pielikums
Uzņēmumu gada pārskatu pamatrādītāji (milj. EUR) specializēto būvdarbu apakšnozarei (NACE 2.redakcijas apkopojošais kods 43)
Gads Uzņēmuma apgrozījuma
lielums UG
P
iesn
ied
zēju
ska
its
Neto
ap
grozīj
um
s
Peļņ
a
Za
ud
ēju
mi
Bil
an
ce
Ilg
term
iņa
ieg
uld
īju
mi
Pa
ma
tlīd
zek
ļi
Ap
gro
zām
ie
līd
zek
ļi
Krā
jum
i
Deb
itori
Na
ud
a
Pa
šu k
ap
itā
ls
(po
zit
īvs)
Pa
šu k
ap
itā
ls
(neg
atī
vs)
Ilg
term
iņa
kred
ito
ri
Īste
rm
iņa
kred
ito
ri
2011.gads
0 apgrozījums 776 0 0,06 1,81 23,97 11,08 8,32 13,17 1,29 10,7 1,1 4,13 -18,06 9,54 28,37
No 0 EUR līdz 1 tūkst. EUR 92 0,04 0,01 1,05 1,32 0,57 0,56 0,75 0,23 0,46 0,06 0,11 -1,22 1,49 0,71
No 1 tūkst. EUR līdz
10 tūkst. EUR 419 2,05 0,31 1,85 6,33 3,18 3,13 3,15 0,83 1,75 0,56 0,75 -3,9 3,85 5,49
No 10 tūkst. EUR līdz
100 tūkst. EUR 1 190 47,95 6,05 4,94 37,24 13,37 12,24 23,87 4,7 13,27 5,85 11,28 -14,1 13,58 25,94
No 100 tūkst. EUR līdz
1 milj. EUR 758 236,37 15,49 7,62 130,41 44,57 41,17 85,85 15,01 51,4 19,03 39,73 -12,38 27,5 74,17
No 1 milj. EUR līdz
5 milj. EUR 130 255 14,18 8,54 145,48 55,25 49,37 90,24 15,6 56,62 17,41 44,02 -7,8 19,98 87,62
Virs 5 milj. EUR 21 162,01 7,8 2,98 76,47 20,94 12,7 55,53 5,98 34,83 14,43 28,1 -4,51 6,25 45,6
KOPĀ 3 386 703,42 43,90 28,79 421,22 148,96 127,49 272,56 43,64 169,03 58,44 128,12 -61,97 82,19 267,90
2012.gads
0 apgrozījums 893 0 0,45 5,89 17,24 5,71 4,6 11,81 2,04 8,68 1,02 2,4 -25,4 10,52 29,29
No 0 EUR līdz 1 tūkst. EUR 82 0,04 0,01 0,12 2,68 2,41 2,41 0,27 0,03 0,17 0,07 0,11 -0,58 1,95 1,2
No 1 tūkst. EUR līdz
10 tūkst. EUR 461 2,23 0,23 1,08 6,8 3,06 2,72 3,74 1,12 1,87 0,73 1,02 -4,78 5,63 4,87
No 10 tūkst. EUR līdz
100 tūkst. EUR 1 395 55,85 6,47 9,09 39,33 13,55 11,8 25,78 4,5 13,28 7,91 13,12 -23,5 10,49 38,57
No 100 tūkst. EUR līdz
1 milj. EUR 850 273,66 22,75 4,97 135,66 44,1 40,95 91,56 15,88 54,31 21,27 46,73 -9,52 26,24 70,28
No 1 milj. EUR līdz
5 milj. EUR 154 321,91 23,64 5,53 158,49 56,58 49,91 101,91 16,27 66 19,14 58,2 -7,57 19,66 85,2
Virs 5 milj. EUR 21 175,29 8,43 0,4 87,99 24,63 15,47 63,36 7,71 41,39 14,1 32,75 -0,11 9,21 45,21
KOPĀ 3 856 828,98 61,98 27,08 448,19 150,04 127,86 298,43 47,55 185,70 64,24 154,33 -71,46 83,70 274,62
2013.gads
0 apgrozījums 963 0 0,5 3,51 14,89 3,52 2,61 11,66 0,68 9,39 1,49 2,51 -28,9 6,84 34,5
No 0 EUR līdz 1 tūkst. EUR 94 0,04 0,01 0,17 2,92 2,36 2,35 0,56 0,05 0,42 0,09 0,31 -0,43 1,74 1,3
No 1 tūkst. EUR līdz
10 tūkst. EUR 586 2,92 0,35 1,35 6,84 3,15 2,97 3,69 0,73 1,95 1,01 2 -4,91 4,94 4,72
No 10 tūkst. EUR līdz
100 tūkst. EUR 1 758 67,44 7,42 6,3 53,71 17,76 13,27 35,96 4,08 16,15 9,05 22,03 -12,35 13,29 30,22
No 100 tūkst. EUR līdz
1 milj. EUR 886 281,37 22,73 7,95 145,04 51,68 42,71 93,36 13,89 55,19 24,01 52,41 -17,04 26,95 80,72
No 1 milj. EUR līdz
5 milj. EUR 154 309,97 23,66 2,18 158,07 57,6 49,49 100,47 16,43 61,32 21,96 62,74 -4,72 20,22 76,97
Virs 5 milj. EUR 19 166,26 6,32 0,45 89,57 25,85 17,82 63,73 8,07 36,72 18,77 35,8 0 13,58 39,26
KOPĀ 4 460 828,00 60,99 21,91 471,04 161,92 131,22 309,43 43,93 181,14 76,38 177,80 -68,35 87,56 267,69
47
Gads Uzņēmuma apgrozījuma
lielums UG
P
iesn
ied
zēju
ska
its
Neto
ap
grozīj
um
s
Peļņ
a
Za
ud
ēju
mi
Bil
an
ce
Ilg
term
iņa
ieg
uld
īju
mi
Pa
ma
tlīd
zek
ļi
Ap
gro
zām
ie
līd
zek
ļi
Krā
jum
i
Deb
itori
Na
ud
a
Pa
šu k
ap
itā
ls
(po
zit
īvs)
Pa
šu k
ap
itā
ls
(neg
atī
vs)
Ilg
term
iņa
kred
ito
ri
Īste
rm
iņa
kred
ito
ri
2014.gads
0 apgrozījums 970 0 0,14 3,1 16,11 5,35 3,7 11,03 0,96 7,78 1,91 2,95 -29,22 8,24 34,07
No 0 EUR līdz 1 tūkst. EUR 126 0,06 0,04 0,2 3,35 2,6 2,6 0,75 0,11 0,5 0,15 0,37 -0,82 2,33 1,44
No 1 tūkst. EUR līdz
10 tūkst. EUR 653 3,3 0,36 1,39 5,12 1,99 1,82 3,14 0,6 1,6 0,94 1,37 -5,73 3,94 5,45
No 10 tūkst. EUR līdz
100 tūkst. EUR 1 914 73,48 7,6 5,69 39,77 12,89 12,01 26,88 3,4 13,21 10,27 14,42 -13,44 12,3 25,83
No 100 tūkst. EUR līdz
1 milj. EUR 883 282,12 23,59 7,34 141,5 45,5 40,4 96 13,78 58,18 23,82 55,8 -7,44 18,36 72,64
No 1 milj. EUR līdz
5 milj. EUR 151 289,16 17,21 2,96 165,03 66,77 54,49 98,25 17,6 58,95 20,94 61,43 -9,93 31,33 79,11
Virs 5 milj. EUR 28 250,4 8,41 0,02 111,69 23,53 18,81 88,16 11,37 55,22 21,52 39,39 -0,07 12,05 59,16
KOPĀ 4 725 898,52 57,35 20,70 482,57 158,63 133,83 324,21 47,82 195,44 79,55 175,73 -66,65 88,55 277,70
48
13. pielikums
VID administrēto kopbudžeta maksājumu parādu struktūra būvniecības nozares nodokļu
maksātājiem un valstī, milj. EUR
Parāds
2013.gada
1.oktobrī
Parāds
2014.gada
1.oktobrī
Parāds
2015.gada
1.oktobrī
Izmaiņas 2015.gadā
milj. EUR %
Kopējā parādu summa valstī
Parāda summa kopā, t.sk.: 1 418,59 1 432,68 1 468,27 35,59 2,5
-aktuālie parādi 921,51 1 003,16 1 062,47 59,31 5,9
-termiņa pagarinājumi 81,23 61,11 73,65 12,54 20,5
-apturētie parādi 415,85 368,41 332,15 -36,26 -9,8
Kopējā parādu summa būvniecības nozarē, t.sk.:
Parāda summa kopā, t.sk.: 125,56 142,30 157,97 15,67 11,0
-aktuālie parādi 82,92 96,14 102,86 6,72 7,0
-termiņa pagarinājumi 6,70 3,94 4,10 0,16 4,1
-apturētie parādi 35,94 42,22 51,01 8,79 20,8
- Ēku būvniecība
Parāda summa kopā, t.sk.: 64,49 73,26 82,57 9,31 12,7
-aktuālie parādi 38,57 44,30 49,84 5,54 12,5
-termiņa pagarinājumi 2,21 1,41 1,56 0,15 10,6
-apturētie parādi 23,71 27,55 31,17 3,62 13,1
- Inženierbūvniecība
Parāda summa kopā, t.sk.: 13,50 14,43 13,93 -0,50 -3,5
-aktuālie parādi 8,07 9,90 9,22 -0,68 -6,9
-termiņa pagarinājumi 2,41 0,78 0,22 -0,56 -71,8
-apturētie parādi 3,02 3,75 4,49 0,74 19,7
- Specializētie būvdarbi
Parāda summa kopā, t.sk.: 47,57 54,61 61,47 6,86 12,6
-aktuālie parādi 36,28 41,94 43,80 1,86 4,4
-termiņa pagarinājumi 2,08 1,75 2,32 0,57 32,6
-apturētie parādi 9,21 10,92 15,35 4,43 40,6
49
14.pielikums
Būvniecības nozares parādnieku skaita struktūra pēc parāda lieluma 2015.gada 1.oktobrī
Parāda lielums
Nodokļu parādnieku skaita
struktūra, % Kopējais parāds, tūkst. EUR
Fiziskās
personās
Juridiskās
personas
Fizisko
personu
parādi
Juridisko
personu parādi
Būvniecības nozare, t.sk.:
Mazāks par 1 EUR 2,8 4,7 0,07 0,12
No 1 EUR līdz 10 EUR 1,7 3,6 0,71 1,52
No 10 EUR līdz 100 EUR 8,7 10,3 48,58 52,17
No 100 EUR līdz 1 tūkst. EUR 9,9 17,3 280,46 800,07
No 1 tūkst. EUR līdz 10 tūkst. EUR 1,2 23,1 325,50 9 368,06
No 10 tūkst. EUR līdz 100 tūkst. EUR 0,2 13,6 580,21 44 746,77
No 100 tūkst. EUR līdz 1 milj. EUR 0,0 2,7 1 368,28 71 468,69
Virs 1 milj. EUR 0,0 0,2 28 936,66
Kopā 24,4 75,6 2 603,80 155 374,06
- Ēku būvniecība
Mazāks par 1 EUR 2,9 4,2 0,03 0,05
No 1 EUR līdz 10 EUR 1,4 3,3 0,24 0,59
No 10 EUR līdz 100 EUR 8,1 10,1 18,31 20,83
No 100 EUR līdz 1 tūkst. EUR 9,8 16,6 107,63 308,80
No 1 tūkst. EUR līdz 10 tūkst. EUR 1,0 23,3 113,70 3 871,94
No 10 tūkst. EUR līdz 100 tūkst. EUR 0,2 15,4 162,66 19 989,88
No 100 tūkst. EUR līdz 1 milj. EUR 0,0 3,5 38 607,79
Virs 1 milj. EUR 0,0 0,2 19 359,63
Kopā 23,4 76,6 402,57 82 159,51
- Inženierbūvniecība
Mazāks par 1 EUR 1,3 5,9 0 0,01
No 1 EUR līdz 10 EUR 0,8 3,6 0,02 0,10
No 10 EUR līdz 100 EUR 0,8 13,1 0,25 4,49
No 100 EUR līdz 1 tūkst. EUR 1,3 22,0 3,94 65,10
No 1 tūkst. EUR līdz 10 tūkst. EUR 0,1 30,0 3,46 857,17
No 10 tūkst. EUR līdz 100 tūkst. EUR 0,1 16,0 13,96 3 932,22
No 100 tūkst. EUR līdz 1 milj. EUR 0,0 4,9 9 055,42
Kopā 4,5 95,5 21,63 13 914,52
- Specializētie būvdarbi
Mazāks par 1 EUR 2,8 5,0 0,04 0,06
No 1 EUR līdz 10 EUR 2,0 3,8 0,45 0,83
No 10 EUR līdz 100 EUR 10,1 10,1 30,02 26,85
No 100 EUR līdz 1 tūkst. EUR 11,2 17,2 168,90 426,17
No 1 tūkst. EUR līdz 10 tūkst. EUR 1,5 22,2 208,34 4 638,96
No 10 tūkst. EUR līdz 100 tūkst. EUR 0,2 12,0 403,59 20 824,67
No 100 tūkst. EUR līdz 1 milj. EUR 0,1 1,9 1 368,28 23 805,48
Virs 1 milj. EUR 0,0 0,1 9 577,02
Kopā 27,8 72,2 2 179,60 59 300,04
50
15.pielikums
Informācija par būvniecības nozares nodokļu maksātājiem piešķirtajiem nodokļu samaksas
termiņa pagarinājumiem sadalījumā pa nodokļu veidiem
Maksājuma
veida
nosaukums
Piešķirto nodokļu samaksas
termiņa pagarinājumu skaits
Piešķirto nodokļu samaksas termiņa
pagarinājumu summa, milj. EUR Nodokļu maksātāju skaits
2013.gads
deviņos
mēnešos
2014.gads
deviņos
mēnešos
2015.gads
deviņos
mēnešos
2013.gads
deviņos
mēnešos
2014.gads
deviņos
mēnešos
2015.gads
deviņos
mēnešos
2013.gads
deviņos
mēnešos
2014.gads
deviņos
mēnešos
2015.gads
deviņos
mēnešos
Būvniecības nozare, t.sk.:
PVN 260 150 168 4,30 2,14 1,34 218 129 134
UIN 196 137 135 2,40 2,21 1,51 166 109 122
IIN 157 79 73 0,87 0,34 0,35 120 57 47
VSAOI 179 88 130 1,49 0,65 1,26 118 59 80
Pārējie
nodokļi 39 26 62 0,06 0,03 0,07 33 22 35
Kopā 831 480 568 9,12 5,37 4,53 655 376 418
- Ēku būvniecība
PVN 98 52 66 1,83 0,51 0,63 83 44 48
UIN 65 47 58 0,89 1,05 0,72 52 41 45
IIN 53 36 36 0,22 0,19 0,26 43 22 19
VSAOI 70 34 63 0,54 0,34 0,66 47 21 32
Pārējie
nodokļi 15 6 23 0,02 0,00 0,03 14 6 21
Kopā 301 175 246 3,50 2,09 2,30 239 134 165
- Inženierbūvniecība
PVN 32 14 16 1,43 0,26 0,06 25 12 14
UIN 36 29 19 0,4 0,59 0,15 32 23 17
IIN 29 8 11 0,37 0,11 0,01 18 6 7
VSAOI 34 12 24 0,44 0,11 0,22 20 9 16
Pārējie
nodokļi 3 3 6 0,02 0,01 0,01 2 2 6
Kopā 134 66 76 2,66 1,08 0,45 97 52 60
- Specializētie būvdarbi
PVN 130 84 86 1,05 1,38 0,65 110 73 72
UIN 95 61 58 1,1 0,57 0,64 82 45 50
IIN 75 35 26 0,28 0,04 0,08 59 29 21
VSAOI 75 42 43 0,5 0,19 0,38 51 29 32
Pārējie
nodokļi 21 17 33 0,03 0,02 0,03 19 14 32
Kopā 396 239 246 2,96 2,2 1,78 321 190 207