Digitālie attēli: atlase, saglabāšana un indeksēšana
Maira Dudareva
2010
1839. gada 7. janvārī Francijas Zinātņu akadēmija saņēma iesniegumu
un 19. augustā tā apstiprināja fotogrāfiju kā izgudrojumu.
Žozefs Nisefors Niepse (Joseph Nicephore Niepce, 1765-1833)
1826 . gadā Niepse uzņem pirmo un fotogrāfiju
Skatoties uz fotogrāfijas vēsturisko attīstību, varam izdalīt deviņus procesus, kas saistīti ar camera obskura:
-heliogrāfija,
-dagerotipija,
-kalotipja,
-slapjais kolodijas process,
-krāsainie materiāli,
-želatīna bromīda sausās plates,
-hologrāfija,
-momentfotogrāfija,
-digitālā fotogrāfija.
-Dagerotipijas atklāšana pavēra ceļu jaunam medijam.
-Slapjais kolodija process pierādīja, ka fotogrāfija var būt augstas kvalitātes un vizuālās komunikācijas vēstījums var būt reproducējams un līdz ar to sasniedzams lielam daudzumam cilvēku.
-Želatīna bromīda sausās plates process, kas padarīja fotogrāfiju vieglāku gan amatieriem, gan profesionāļiem. Līdz ar to pieejamu visiem, kam tas interesē.
- Digitālā fotogrāfija, kas apvienojoties ar televīziju un datoru radīja neierobežotas vizuālās komunikācijas iespējas.
Tādējādi jāpēta datorrevolūcijas ietekme uz vizuālo kultūru plašākā nozīmē:Kā pāreja uz datorizētiem medijiem maina priekšstatu par nekustīgo un kustīgo tēlu dabu? Kā datorizācija ietekmē mūsu kultūrā lietotās vizuālās valodas?Kādas jaunas etētiskās iespējas paveras?
P.Lesters (Paul Martin Lester) iesaka, ka, uzsākot fotogrāfiju analizēšanu, būtu lietderīgi palūkoties vispārīgi uz attēla grafiskajiem un satura elementiem (14). Attēla interpretēšanu katrs var veikt atšķirīgi. Šie viņa ieteikumi zināmā mērā sakrīt ar Panofska/Šatfordes indeksēšanas teoriju. Viņš iesaka:1.Veikt visu objektu sarakstu izveidi – kuri objekti ir attēloti - dzīvnieki, cilvēki, minerāļi, dārzeņi utt.
2. Veikt attēla kompozīcijas analīzi. Kādi elementi ir centrā un kādi ir malās, kā tiek lietotas gaismas un ēnas efekti.
3. Veikt vizuālo elementu virknes analīzi: krāsas, formas, dziļuma un kustības izpēti. Analizēt, kā vizuālie elementi mijiedarbojas un konfliktē, kā ir lietota krāsa, kā formas un līnijas izmantotas attēla struktūrā, kā sasniegta attēla dziļuma ilūzija.
4. Noskaidrot kur attēls varētu būt uzņemts? Kāds ir attēla mērķis: vai tā ir ziņa, māksla, personīgs uzņēmums vai cita veida attēls.
Kas Kas notiek Kad Kur
Vispārīgais objekti
cilvēki
apģērbs
ķermeņa daļas
teksts
darbība
notikums
kustība
žesti
laika aspekts
laika raksturojums
darbības vieta
Specifiskais īpašvārdi īpašvārdi datums
laika periods
īpašvārdi
Abstraktais emocijas
sociālais status
attiecības
stāvokļa raksturojums
simboliskais aspekts
abstrakti jēdzieni
noskaņa
kategorija
tēma
simboliskais
aspekts
laika raksturojums
simboliskais aspekts
darbības vide
simboliskais
aspekts
Attēlu īpašības grupētas vispārīgā, specifiskā, abstraktā līmenī
Gaisma ir sākumpunkts vizuālai komunikācijai.Tas ir svarīgi saprast gaismas precīzos (literal) un simboliskos elementus. Gaisma tiek lietota noskaņas un nozīmes izteikšanai.Vizuālā komunikācija ir saistīta ar acs funkcijām, kā acs koncentrē gaismu un kā tīklene apkopo gaismu, kā arī ar smadzeņu darbību, kas apstrādā šos gaismas dotos impulsus.
Pamata vizuālie elementi ir - punkts, līnija, tonis, krāsa, forma, virziens, struktūra, mērogs, dimensija, kustība.
Vizuālā darba struktūra ir spēks, kas nosaka, kuri vizuālie
elementi ir parādīti un ar ko uzsvērti.(Donis)
Fotogrāfiju analizēšanai P.Lesters piedāvā sešas perspektīvas, kas varētu būt nozīmīgas fotogrāfiju analizēšanai, jo aplūko fotogrāfiju arī no citiem aspektiem, ko neskar iepriekš minētie autori:
-personiskā: instinktīva reakcija, kas rodas, redzot mākslas darbu, un sakņojas subjektīvā pieredzē;-vēsturiskā: darba svarīguma noteikšana, kas balstīta uz medija nozīmību laikā. Medija vēstures zināšanas atļauj saprast tehniskās iespējas un pagātnes filozofijas virzienus, tendences un nosacījumus, kas saistīti ar darba radīšanu; -tehniskā: attiecības starp gaismu, tehnikas izpratne, kas lietota darba radīšanai un darba prezentēšanai;-ētiskā: morālā un ētiskā atbildība, ko darba autors, pats darbs un skatītājs izjūt;-kulturālā: simbolu analīze, kas lietota darbā, lai nodotu nozīmju vēstījumu konkrētai sabiedrībai, konkrētā laikā; -kritiskā: rezultāts, kas pārspēj konkrētā attēla un formas domāto personīgo reakciju.
Linda Klētniece„Foto Haikas”(2009)
Marr
Marja PirilaSpeaking House (2006)
Marja PirilaINTERIOR/EXTERIOR (1996)
Vizuālās pratības apguve aptver gan uztveri, interpretācijas spējas un nozīmju tulkošanu, vizuālo
atmiņu, zināšanas, spēju saprast kodus un simbolus un to izteikt valodiski.
Pirmās zināšanas par pasauli, cilvēks piedzimstot, iegūst ar sajušanas palīdzību t.i smaržu, tausti, skaņu,
tad pievienojas spēja redzēt apkārtējo vidi un emocionālās reakcijas uz notiekošo.
Zināšanas par pasauli veidojas no tā, ko cilvēks redz jeb pareizāk sakot, vēlas redzēt jeb atlasa no
apkārtējās pasaules.
Džons Bergers (John Berger) uzsver, ka veidu kā mēs redzam lietas ietekmē tas, ko mēs zinām un tas, kam ticam. Mēs redzam
to, ko aplūkojam un jo vairāk zinām, jo vairāk redzam. Skatīšanās ir izvēles darbība,
jo vizuālā uztvere ir mērķtiecīga un selektīva.