Izglītības kvalitāte un pieejamība globālā kontekstā:
ieskats globālā monitoringa «Izglītība visiem» ziņojumā
Baiba Moļņika
UNESCO LNK
Pārmaiņu laiks:
Noslēgusies dekāde «Izglītība ilgtspējīgai attīstībai»
2015.gads = termiņš «Izglītība visiem» mērķu sasniegšanai
Jauna izglītības dienas kārtība:
Globālā rīcības programma «Izglītība ilgtspējīgai attīstībai»
Post 2015 - nodrošināt vienlīdzīgu un iekļaujošu kvalitatīvu izglītību un mūžmācīšanos līdz 2030.gadam.
Globālā izglītības dienas kārtība
I. Paplašināt un uzlabot agrīnā vecuma bērnu vispusīgu aprūpi un izglītību.
II. Nodrošināt, lai līdz 2015.gadam visiem bērniem būtu pieejama labas
kvalitātes bezmaksas obligātā pamatizglītība un lai viņi to iegūtu.
III. Nodrošināt jauniešu un pieaugušo izglītības vajadzību apmierināšanu,
pamatojoties uz taisnīgu izglītības un dzīves iemaņu apguves
programmu pieejamību.
IV. Līdz 2015.gadam par 50 procentiem uzlabot pieaugušo lasīt un
rakstītprasmes līmeni, kā arī panākt taisnīgu pamatizglītības un
tālākizglītības pieejamību visiem pieaugušajiem.
V. Līdz 2005.gadam novērst dzimumu nevienlīdzību pamatizglītības un
vidējās izglītības iegūšanā.
VI. Uzlabot visus izglītības kvalitātes aspektus un nodrošināt labas sekmes
visiem zināšanu apguvējiem, lai viņi sasniegtu atzītus un mērāmus izglītības
rezultātus, īpaši lasīt un rakstīt prasmē, matemātikā un dzīves
pamatprasmēs.
«Izglītība visiem» mērķi 2000-2015
http://e
n.u
nesco.o
rg/g
em
-report
/report
s
Skolotāji. Sasniedzot mērķi - izglītības pieejamība-, jānodrošina arī kvalificēti skolotāji pietiekamā daudzumā. Skolotājiem jābūt pienācīgi apmaksātiem, motivētiem zināšanas profesionāli pilnveidot.
Mācīšanās laiks. Pētījumi pierāda saistību starp laiku, kas ieguldīts mācībās, un sasniegumiem. Minimālais laiks (850-1000 stundas gadā), kas jāpavada izglītojoties, nav sasniegts daudzās pasaules valstīs.
Kvalitatīvas izglītības noteicošie faktori
Pamatpriekšmeti. Lasītprasme un rakstpratība ir nozīmīga arī citu priekšmetu apguvē un priekšnoteikums ilgtermiņa mācību panākumiem. Lasītprasme jāuzskata par pamatu, kas veicina mācīšanās kvalitāti (īpaši bērniem no nelabvēlīgas vides).
Pedagoģija. Vēl aizvien skolās izmantotās metodes neatbilst bērnu vajadzībām, ierādot viņiem „pasīvu lomu”. Izglītības pētnieki iesaka strukturētu mācīšanu, kura kombinēti ietver zināšanu nodošanu, pielietošanu praksē skolotāja uzraudzībā un neatkarīgu mācīšanos bērnam draudzīgā vidē.
Mācību materiāli. Mācību līdzekļu kvalitāte un pieejamība būtiski ietekmē skolotāju darbu.
Kvalitatīvas izglītības noteicošie faktori
Skolas telpām un videi ir jābūt iekļaujošai un motivējošai
Vadība. Valstu valdībām ir jādod lielāka rīcības brīvība skolām, nodrošinot tām pietiekami daudz resursu un nosakot to pienākumus un atbildību. Direktoriem ir liela ietekme uz izglītības kvalitāti skolās.
Kvalitatīvas izglītības noteicošie faktori
Ekonomika un darba tirgus
kopienā
Sociālkulturālie un reliģiskie
aspekti
Palīdzības struktūras
(sociālais atbalsts)
Izglītības iegūšanas
iespējas, atbalsts
izglītības iegūšanai
Sabiedriskie resursi
izglītībai
Konkurence skolotāju
profesijā un prestižs
darba tirgū
Nacionālās
pārvaldības un
vadības stratēģijas
Filozofiskais
skatījums uz
skolotāja/ skolēna
attiecībām un
savstarpējo
mijiedarbību
izglītības procesā
Attiecības ar
klasesbiedriem
(atbalsts)
Vecāku atbalsts
Laiks mācībām un
mājas darbiem
Valsts standarti
Sabiedrības viedoklis
(ko sabiedrība
sagaida?)
Darba tirgus
pieprasījums
Globalizācija
Mācāmā raksturojums:
Spējas, dotības
Pacietība, neatlaidība;
Gatavība skolai;
Iepriekšējās zināšanas;
Ierobežojumi mācībās.
Ietekmējošie faktori
Mācīšanas un mācību materiāli
Vide, vides pieejamība
Cilvēku resursi: skolotāji, skolotāju palīgi, direktors,
administratori u.c.
Skolas pārvaldība
Mācīšana un mācīšanās:
Mācīšanās laiks
Mācīšanas metodes
Novērtējums, atgriezeniskā saite,
atzinība
Bērnu skaits klasē
Rezultāts:
Rakstpratība, lasītprasme,
matemātikas pamati un
dzīves prasmes
Radošuma un sociālās
(emocionālās) prasmes
Vērtības, attieksmes
Sadarbības prasmes
Konteksts
IZGLĪTĪBA VISIEM2000-2015:
Sasniegumi un izaicinājumi
Atziņa: Sasniegts ir daudz
Ir panākts ievērojams progress izglītībā kopš 2000. gada:
Par 84 miljoniem mazinājies
no izglītības sistēmas izkritušo bērnu un pieaugušo skaits
34 miljoni bērnu dodas
uz skolu, pateicoties globālajai kustībai «Izglītība visiem»
Par divām trešdaļām audzis
bērnu skaits, kas iesaistīti pirmsskolas izglītībā
…52 miljoni no tiem
ir meitenes
Atziņa: …bet mēs neesam sasnieguši Izglītību visiem
Ir sasniegta tikai trešdaļa no visiem izmērāmajiem Izglītība visiem mērķiem
Tikai mazliet vairāk nekā pusē valstu pieejama universāla obligātā pamatizglītība
121 miljons bērnu un pieaugušo bija ārpus izglītības sistēmas 2012. gadā
Trešdaļā valstu nav sasniegta dzimumu līdztiesība pamatizglītībā;
pusē valstu - vidējā izglītībā
Ļoti tālu no mērķa
Tālu no mērķa
Tuvu mērķim
Mērķis sasniegts
Atziņa: Nevienlīdzība izglītībā nav novērsta
Kopš 2000. gada proporcionāli audzis bērnu skaits, kas neapmeklē skolukonfliktu zonās
Gandrīz divas trešdaļas no 781 miljonapieaugušo ar zemu lasītprasmi un rakstpratību ir sievietes
Ir četras reizes lielāka iespējamība, ka nabadzīgākie bērni salīdzinoši ar saviem vienaudžiem izkritīs no skolas un piecas reizes lielāka iespēja, ka viņi neiegūs pamatizglītību
6.mērķis: Kvalitatīva izglītība
Kvalitatīva izglītība- kopš Dakāras konferences (2000) ievērojams progress, taču liels izaicinājums
Kopš 2000. gada divkāršojies valstu skaits (142), kurās tiek monitorētimācību rezultāti, lai veicinātu izglītības kvalitāti
250 miljoniem bērnu nav pamatprasmes
rakstīšanā un lasīšanā, lai gan viņi
pavadījuši skolā 4 gadus.
Trūkst kvalificētu un motivētu skolotāju.
Kā liecina ziņojums, pēc UNESCO “Izglītība
visiem” attīstības indeksa Latvija ir ierindota 30.
vietā pasaulē (Igaunija 23., Lietuva 25.).
Izglītības attīstības indeksā tiek iekļauti
pamatizglītības pieejamības rādītāji, pieaugušo
rakstpratības līmenis, dzimumu vienlīdzības
indekss, piecu klašu izglītību guvušo skaits u.c.
1. vietā pēc šī attīstības indeksa ir Lielbritānija
(tai seko Japāna, Norvēģija, Šveice, Somija).
Universāla pirmsskolas izglītība: jānodrošina vismaz viens gads obligātās pirmsskolas izglītības- kā daļa no pamatizglītības cikla
Rekomendācijas
Universāla pamatizglītība (līdz 9.kl): Obligāta. Jāatceļ skolas
maksa, jānodrošina mācību
grāmatas, skolu formas,
transports.
Rekomendācijas
Pieaugušo rakstpratība un lasītprasme: Lasītprasmes veicināšanai jābūt saistīta ar valsts attīstības un kopienas attīstības dokumentiem un stratēģijām. Tai ir jābūt prioritātei
Jauniešu prasmes: Visām valstīm jāratificē un jāievieš starptautiskas konvencijas, kas nosaka minimālo vecumu, kad var iesaistīties darba tirgū. Jauniešus jāiedrošina mācīties klātienē, studēt pilna laika studijās.
Dzimumu līdztiesība: Valstīm jāpieņem likumi, kas aizliedz bērnu stāšanos laulībā, kā arī mazina grūtniecības riskus bērniem. Uzsvars jāliek uz dzimumu līdztiesību, tostarp skolotāju izglītībā un drošas skolas vides nodrošināšanā.
Rekomendācijas
Mūžizglītība: Visos formālās un neformālās izglītības līmeņos jāuzsver prasmju nozīme. Valdībām jāpaplašina pieaugušo izglītības un apmācības iespējas.
POST 2015
Ievērojami jāpalielina finansējums izglītībai
Donorvalstīm jānosedz US$22 miljardu finansiālais iztrūkums
Šobrīd attīstības mērķos nav atsauces uz finansējumu.
Valdībām jānodrošina, ka 15-20% valsts budžeta tiek tērēti izglītībai
Post 2015
Izglītība ir atslēga POST 2015 mērķu īstenošanaino dzimumu līdztiesības un veselas ģimenes līdz ilgtspējīgam patēriņam un mierpilnai sabiedrībai
Dažādiem sektoriem cieši jāsadarbojas nacionālā un starptautiskā līmenī
Jāveicina izglītības monitorings Jāmazina datu trūkums par
mācīšanās rezultātiem Jāveicina izglītībā tērēto līdzekļu
atklāts lietojums
Ziņojums Latvijā tiks atklāts 8.maijā
plkst. 14:00
Latvijas Pašvaldību savienības zālē
www.efareport.unesco.org