Izglītības kvalitāte un pieejamība globālā kontekstā:

ieskats globālā monitoringa «Izglītība visiem» ziņojumā

Baiba Moļņika

UNESCO LNK

Pārmaiņu laiks:

Noslēgusies dekāde «Izglītība ilgtspējīgai attīstībai»

2015.gads = termiņš «Izglītība visiem» mērķu sasniegšanai

Jauna izglītības dienas kārtība:

Globālā rīcības programma «Izglītība ilgtspējīgai attīstībai»

Post 2015 - nodrošināt vienlīdzīgu un iekļaujošu kvalitatīvu izglītību un mūžmācīšanos līdz 2030.gadam.

Globālā izglītības dienas kārtība

I. Paplašināt un uzlabot agrīnā vecuma bērnu vispusīgu aprūpi un izglītību.

II. Nodrošināt, lai līdz 2015.gadam visiem bērniem būtu pieejama labas

kvalitātes bezmaksas obligātā pamatizglītība un lai viņi to iegūtu.

III. Nodrošināt jauniešu un pieaugušo izglītības vajadzību apmierināšanu,

pamatojoties uz taisnīgu izglītības un dzīves iemaņu apguves

programmu pieejamību.

IV. Līdz 2015.gadam par 50 procentiem uzlabot pieaugušo lasīt un

rakstītprasmes līmeni, kā arī panākt taisnīgu pamatizglītības un

tālākizglītības pieejamību visiem pieaugušajiem.

V. Līdz 2005.gadam novērst dzimumu nevienlīdzību pamatizglītības un

vidējās izglītības iegūšanā.

VI. Uzlabot visus izglītības kvalitātes aspektus un nodrošināt labas sekmes

visiem zināšanu apguvējiem, lai viņi sasniegtu atzītus un mērāmus izglītības

rezultātus, īpaši lasīt un rakstīt prasmē, matemātikā un dzīves

pamatprasmēs.

«Izglītība visiem» mērķi 2000-2015

http://e

n.u

nesco.o

rg/g

em

-report

/report

s

Skolotāji. Sasniedzot mērķi - izglītības pieejamība-, jānodrošina arī kvalificēti skolotāji pietiekamā daudzumā. Skolotājiem jābūt pienācīgi apmaksātiem, motivētiem zināšanas profesionāli pilnveidot.

Mācīšanās laiks. Pētījumi pierāda saistību starp laiku, kas ieguldīts mācībās, un sasniegumiem. Minimālais laiks (850-1000 stundas gadā), kas jāpavada izglītojoties, nav sasniegts daudzās pasaules valstīs.

Kvalitatīvas izglītības noteicošie faktori

Pamatpriekšmeti. Lasītprasme un rakstpratība ir nozīmīga arī citu priekšmetu apguvē un priekšnoteikums ilgtermiņa mācību panākumiem. Lasītprasme jāuzskata par pamatu, kas veicina mācīšanās kvalitāti (īpaši bērniem no nelabvēlīgas vides).

Pedagoģija. Vēl aizvien skolās izmantotās metodes neatbilst bērnu vajadzībām, ierādot viņiem „pasīvu lomu”. Izglītības pētnieki iesaka strukturētu mācīšanu, kura kombinēti ietver zināšanu nodošanu, pielietošanu praksē skolotāja uzraudzībā un neatkarīgu mācīšanos bērnam draudzīgā vidē.

Mācību materiāli. Mācību līdzekļu kvalitāte un pieejamība būtiski ietekmē skolotāju darbu.

Kvalitatīvas izglītības noteicošie faktori

Skolas telpām un videi ir jābūt iekļaujošai un motivējošai

Vadība. Valstu valdībām ir jādod lielāka rīcības brīvība skolām, nodrošinot tām pietiekami daudz resursu un nosakot to pienākumus un atbildību. Direktoriem ir liela ietekme uz izglītības kvalitāti skolās.

Kvalitatīvas izglītības noteicošie faktori

Ekonomika un darba tirgus

kopienā

Sociālkulturālie un reliģiskie

aspekti

Palīdzības struktūras

(sociālais atbalsts)

Izglītības iegūšanas

iespējas, atbalsts

izglītības iegūšanai

Sabiedriskie resursi

izglītībai

Konkurence skolotāju

profesijā un prestižs

darba tirgū

Nacionālās

pārvaldības un

vadības stratēģijas

Filozofiskais

skatījums uz

skolotāja/ skolēna

attiecībām un

savstarpējo

mijiedarbību

izglītības procesā

Attiecības ar

klasesbiedriem

(atbalsts)

Vecāku atbalsts

Laiks mācībām un

mājas darbiem

Valsts standarti

Sabiedrības viedoklis

(ko sabiedrība

sagaida?)

Darba tirgus

pieprasījums

Globalizācija

Mācāmā raksturojums:

Spējas, dotības

Pacietība, neatlaidība;

Gatavība skolai;

Iepriekšējās zināšanas;

Ierobežojumi mācībās.

Ietekmējošie faktori

Mācīšanas un mācību materiāli

Vide, vides pieejamība

Cilvēku resursi: skolotāji, skolotāju palīgi, direktors,

administratori u.c.

Skolas pārvaldība

Mācīšana un mācīšanās:

Mācīšanās laiks

Mācīšanas metodes

Novērtējums, atgriezeniskā saite,

atzinība

Bērnu skaits klasē

Rezultāts:

Rakstpratība, lasītprasme,

matemātikas pamati un

dzīves prasmes

Radošuma un sociālās

(emocionālās) prasmes

Vērtības, attieksmes

Sadarbības prasmes

Konteksts

IZGLĪTĪBA VISIEM2000-2015:

Sasniegumi un izaicinājumi

Atziņa: Sasniegts ir daudz

Ir panākts ievērojams progress izglītībā kopš 2000. gada:

Par 84 miljoniem mazinājies

no izglītības sistēmas izkritušo bērnu un pieaugušo skaits

34 miljoni bērnu dodas

uz skolu, pateicoties globālajai kustībai «Izglītība visiem»

Par divām trešdaļām audzis

bērnu skaits, kas iesaistīti pirmsskolas izglītībā

…52 miljoni no tiem

ir meitenes

Atziņa: …bet mēs neesam sasnieguši Izglītību visiem

Ir sasniegta tikai trešdaļa no visiem izmērāmajiem Izglītība visiem mērķiem

Tikai mazliet vairāk nekā pusē valstu pieejama universāla obligātā pamatizglītība

121 miljons bērnu un pieaugušo bija ārpus izglītības sistēmas 2012. gadā

Trešdaļā valstu nav sasniegta dzimumu līdztiesība pamatizglītībā;

pusē valstu - vidējā izglītībā

Ļoti tālu no mērķa

Tālu no mērķa

Tuvu mērķim

Mērķis sasniegts

Atziņa: Nevienlīdzība izglītībā nav novērsta

Kopš 2000. gada proporcionāli audzis bērnu skaits, kas neapmeklē skolukonfliktu zonās

Gandrīz divas trešdaļas no 781 miljonapieaugušo ar zemu lasītprasmi un rakstpratību ir sievietes

Ir četras reizes lielāka iespējamība, ka nabadzīgākie bērni salīdzinoši ar saviem vienaudžiem izkritīs no skolas un piecas reizes lielāka iespēja, ka viņi neiegūs pamatizglītību

6.mērķis: Kvalitatīva izglītība

Kvalitatīva izglītība- kopš Dakāras konferences (2000) ievērojams progress, taču liels izaicinājums

Kopš 2000. gada divkāršojies valstu skaits (142), kurās tiek monitorētimācību rezultāti, lai veicinātu izglītības kvalitāti

250 miljoniem bērnu nav pamatprasmes

rakstīšanā un lasīšanā, lai gan viņi

pavadījuši skolā 4 gadus.

Trūkst kvalificētu un motivētu skolotāju.

Kā liecina ziņojums, pēc UNESCO “Izglītība

visiem” attīstības indeksa Latvija ir ierindota 30.

vietā pasaulē (Igaunija 23., Lietuva 25.).

Izglītības attīstības indeksā tiek iekļauti

pamatizglītības pieejamības rādītāji, pieaugušo

rakstpratības līmenis, dzimumu vienlīdzības

indekss, piecu klašu izglītību guvušo skaits u.c.

1. vietā pēc šī attīstības indeksa ir Lielbritānija

(tai seko Japāna, Norvēģija, Šveice, Somija).

Universāla pirmsskolas izglītība: jānodrošina vismaz viens gads obligātās pirmsskolas izglītības- kā daļa no pamatizglītības cikla

Rekomendācijas

Universāla pamatizglītība (līdz 9.kl): Obligāta. Jāatceļ skolas

maksa, jānodrošina mācību

grāmatas, skolu formas,

transports.

Rekomendācijas

Pieaugušo rakstpratība un lasītprasme: Lasītprasmes veicināšanai jābūt saistīta ar valsts attīstības un kopienas attīstības dokumentiem un stratēģijām. Tai ir jābūt prioritātei

Jauniešu prasmes: Visām valstīm jāratificē un jāievieš starptautiskas konvencijas, kas nosaka minimālo vecumu, kad var iesaistīties darba tirgū. Jauniešus jāiedrošina mācīties klātienē, studēt pilna laika studijās.

Dzimumu līdztiesība: Valstīm jāpieņem likumi, kas aizliedz bērnu stāšanos laulībā, kā arī mazina grūtniecības riskus bērniem. Uzsvars jāliek uz dzimumu līdztiesību, tostarp skolotāju izglītībā un drošas skolas vides nodrošināšanā.

Rekomendācijas

Mūžizglītība: Visos formālās un neformālās izglītības līmeņos jāuzsver prasmju nozīme. Valdībām jāpaplašina pieaugušo izglītības un apmācības iespējas.

POST 2015

Ievērojami jāpalielina finansējums izglītībai

Donorvalstīm jānosedz US$22 miljardu finansiālais iztrūkums

Šobrīd attīstības mērķos nav atsauces uz finansējumu.

Valdībām jānodrošina, ka 15-20% valsts budžeta tiek tērēti izglītībai

Post 2015

Izglītība ir atslēga POST 2015 mērķu īstenošanaino dzimumu līdztiesības un veselas ģimenes līdz ilgtspējīgam patēriņam un mierpilnai sabiedrībai

Dažādiem sektoriem cieši jāsadarbojas nacionālā un starptautiskā līmenī

Jāveicina izglītības monitorings Jāmazina datu trūkums par

mācīšanās rezultātiem Jāveicina izglītībā tērēto līdzekļu

atklāts lietojums

Ziņojums Latvijā tiks atklāts 8.maijā

plkst. 14:00

Latvijas Pašvaldību savienības zālē

www.efareport.unesco.org