P R E S E

R u e d e l a L o i 1 7 5 B – 1 0 4 8 B R U S S E L S T ā l . : + 3 2 ( 0 ) 2 2 8 1 5 3 8 9 / 6 3 1 9 F a k s s : + 3 2 ( 0 ) 2 2 8 1 8 0 2 6 press.office@consilium.europa.eu http://www.consilium.europa.eu/Newsroom

15368/08 (Presse 317) 1

LV

EIROPAS SAVIE�ĪBASPADOME

LV 15368/08 (Presse 317)

(OR. fr)

PAZIŅOJUMS PRESEI

Padomes 2905. sanāksme

Izglītība, jaunatne un kultūra

Briselē, 2008. gada 20. un 21. novembrī

Priekšsēdētāji Christine Albanel Francijas kultūras un komunikāciju ministre Bernard Laporte Francijas valsts sekretārs sporta, jaunatnes un asociāciju lietās Xavier Darcos Francijas izglītības ministrs Valérie Pécresse kundze Francijas augstākās izglītības un pētniecības ministre

20.-21.XI.2008

15368/08 (Presse 317) 2

LV

Galvenie Padomes sanāksmes rezultāti

Padome pieņēma secinājumus par kultūras dažādības un kultūru dialoga veicināšanu Savienības un tās dalībvalstu ārējās attiecībās, kā arī rezolūciju par Eiropas daudzvalodības stratēģiju.

Padome pieņēma secinājumus par legāla kultūras un jaunrades satura piedāvājuma izvēršanu tiešsaistē un pirātisma apkarošanu.

Turklāt Padome pieņēma secinājumus par jauniešu mobilitāti un secinājumus par Eiropas sadarbības programmu skolu jomā.

Padome bez apspriedēm pieņēma lēmumu, ar ko 2009. gadu pasludina par Eiropas jaunrades un jauninājumu gadu.

20.-21.XI.2008

1 � Padomes oficiāli pieņemtās deklarācijas, secinājumi vai rezolūcijas ir nosauktas attiecīgā temata virsrakstā, un nosaukums ir likts pēdiņās.

� Dokumenti, uz ko tekstā ir dota atsauce, ir pieejami Padomes interneta vietnē http://www.consilium.europa.eu.

� Tiesību akti, kas ir pieņemti līdz ar paziņojumiem, kuri jāiekļauj Padomes protokolā un ko var darīt zināmus atklātībā, ir apzīmēti ar zvaigznīti; tādi paziņojumi ir pieejami iepriekš minētajā Padomes interneta vietnē vai Preses birojā.

15368/08 (Presse 317) 3

LV

SATURS1

DALĪB�IEKI......................................................................................................................................5

IZSKATĪTIE JAUTĀJUMI

KULTŪRA...........................................................................................................................................8

Eiropas mantojuma zīme......................................................................................................................8

Arhitektūras devums ilgtspējīgā attīstībā .............................................................................................8

Kultūras daudzveidības un kultūru dialoga sekmēšana Eiropas Savienības un tās dalībvalstu ārējās attiecībās...................................................................................................................................13

Daudzvalodība un tulkošana ..............................................................................................................13

AUDIOVIZUĀLĀ JOMA .................................................................................................................13

Eiropas elektroniskā bibliotēka EUROPEA�A ..................................................................................13

Legāls kultūras un jaunrades satura piedāvājums tiešsaistē un pirātisma apkarošana digitālajā vidē .....................................................................................................................................................13

JAUNATNE .......................................................................................................................................14

Jauniešu veselība un labklājība ..........................................................................................................14

Brīvprātīgo jauniešu mobilitāte Eiropā ..............................................................................................14

Eiropas mēroga rīcība jaunatnes jomā................................................................................................14

IZGLĪTĪBA ........................................................................................................................................16

Daudzvalodība....................................................................................................................................16

Pastiprināta Eiropas sadarbība profesionālās izglītības un mācību jomā...........................................16

Mūžilgs karjeras atbalsts izglītības un mācību stratēģiju jomā..........................................................16

Eiropas sadarbība skolu jomā.............................................................................................................16

Jauniešu mobilitāte .............................................................................................................................16

20.-21.XI.2008

15368/08 (Presse 317) 4

LV

CITI JAUTĀJUMI .............................................................................................................................17

CITI APSTIPRI�ĀTI JAUTĀJUMI

IZGLĪTĪBA, JAU�AT�E U� KULTŪRA

– Programmas "Kultūra", "Mūžizglītība", "Eiropa pilsoņiem" un "Jaunatne darbībā".............................................19

– Eiropas Radošuma un inovācijas gads ...................................................................................................................19

EIROPAS DROŠĪBAS U� AIZSARDZĪBAS POLITIKA

– Drošības nozares reforma — mobilas Eiropas ekspertu grupas.............................................................................20

ĀRPOLITIKA

– ES un Andu Kopienas politiskā dialoga un sadarbības nolīgums ..........................................................................20

VIDE

– Migrējošo sugu aizsardzība....................................................................................................................................20

ATTĪSTĪBAS SADARBĪBA

– Pasaules AIDS diena..............................................................................................................................................21

– Vidusāfrika — Ekonomisko partnerattiecību nolīgums — ĀKK valstis ...............................................................21

TIRDZ�IECĪBAS POLITIKA

– Moldovas Republika — autonomas tirdzniecības preferences ..............................................................................22

STATISTIKA

– Augu aizsardzības līdzekļi .....................................................................................................................................22

IECELŠA�A AMATĀ

– Reģionu komiteja...................................................................................................................................................23

20.-21.XI.2008

15368/08 (Presse 317) 5

LV

DALĪB�IEKI

Dalībvalstu valdības un Eiropas Komisiju pārstāvēja:

Beļģija: Frank VA�DE�BROUCKE kungs flāmu valdības ministru prezidenta vietnieks un flāmu

nodarbinātības un izglītības un apmācības ministrs Fadila LAA�A� kundze kultūras un audiovizuālo lietu ministre (Franču valodas

kopiena) Marc TARABELLA kungs jaunatnes lietu un tālākizglītības ministrs (Franču valodas

kopiena)

Bulgārija: Yavor Todorov MILUSHEV kungs kultūras ministra vietnieks

Čehijas Republika: Václav JEHLIČKA kungs kultūras ministrs Ondřej LIŠKA kungs izglītības, jaunatnes un sporta ministrs

Dānija: Jens KISLI�G kungs pastāvīgā pārstāvja vietniece

Vācija: Siegfried SCH�EIDER kungs Bavārijas brīvvalsts īpašo uzdevumu ministrs un Valsts

kancelejas vadītājs Andreas STORM kungs federālā izglītības un pētniecības ministra parlamentārais

valsts sekretārs

Igaunija: Laine JÄ�ES kungs kultūras ministrs

Īrija: Seán HAUGHEY kungs Izglītības un zinātnes ministrijas un Uzņēmējdarbības,

tirdzniecības un nodarbinātības ministrijas valsts ministrs ar īpašu atbildību par mūžizglītības un skolēnu transporta lietām

Grieķija: Evripidis STYLIA�IDIS kungs izglītības un reliģiju lietu ministrs

Spānija: César Antonio MOLI�A SÁ�CHEZ kungs kultūras ministrs Mercedes CABRERA CALVO-SOTELO kundze izglītības, sociālās politikas un sporta ministre Bibiana AÍDO ALMAGRO kundze līdztiesības ministre Milagros LUIS kundze Kanāriju salu autonomās kopienas izglītības, universitātes

lietu, kultūras un sporta ministre Encarnación RODRIGUEZ kundze Astūrijas provinces kultūras un tūrisma ministre

Francija: Xavier DARCOS kungs valsts izglītības ministrs Christine ALBA�EL kundze kultūras un komunikāciju ministre Bernard LAPORTE kungs valsts sekretārs sporta, jaunatnes un asociāciju lietās Valérie Pécresse kundze augstākās izglītības un pētniecības ministrs

Itālija: Mariastella GELMI�I kundze izglītības, universitāšu un pētniecības ministre Francesco Maria GIRO kungs ar kultūras mantojumu un kultūras pasākumiem saistītu

lietu valsts sekretārs

Kipra: Andreas DEMETRIOU kungs izglītības un kultūras ministrs

Latvija: Ainars BAŠTIKA kungs bērnu un ģimenes lietu ministrs Helēna DEMAKOVAS kundze kultūras ministre

20.-21.XI.2008

15368/08 (Presse 317) 6

LV

Tatjana KOĶES kundze izglītības un zinātnes ministre

Lietuva: Diana PAK�YTĖ kundze Kultūras ministrijas valsts sekretārs Dainius �UMGAUDIS kungs Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs

Luksemburga: Mady DELVAUX-STEHRES kundze izglītības un arodmācību ministre Octavie MODERT kundze valsts sekretāre jautājumos, kas saistīti ar attiecībām ar

parlamentu, lauksaimniecības, vīnkopības un lauku attīstības lietu valsts sekretāre, kultūras, augstākās izglītības un pētniecības lietu valsts sekretāre

Ungārija: István HILLER kungs izglītības un kultūras ministrs

Malta: Clyde PULI kungs Izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta lietu ministrijas

parlamentārais sekretārs Francis BORG kungs Izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta lietu ministrijas

pastāvīgais sekretārs

�īderlande: Ronald PLASTERK kungs izglītības, kultūras un zinātnes ministrs

Austrija: Walter GRAHAMMER kungs pastāvīgā pārstāvja vietnieks

Polija: Monika SMOLEŃ kundze Kultūras un valsts mantojuma ministrijas valsts sekretāra

vietniece Krzysztof Piotr STA�OWSKI kungs Izglītības ministrijas valsts sekretāra vietnieks

Portugāle: Maria de Lurdes RODRIGUES kundze izglītības ministre José MARIA�O GAGO kungs zinātnes, tehnoloģijas un augstākās izglītības ministrs José António PI�TO RIBEIRO kungs kultūras ministrs

Rumānija: Andras DEMETER kungs valsts sekretārs, Kultūras un reliģiju jautājumu ministrija Corina CHERTES kundze valsts sekretāra vietniece, kas atbildīga par augstākās

izglītības jautājumiem, Izglītības, pētniecības un jaunatnes jautājumu ministrija

Slovēnija: Veronica TOVŠAK PLETERSKI kundze pastāvīgā pārstāvja vietniece

Slovākija: Ján MIKOLAJ kungs premjerministra vietnieks un izglītības ministrs Ivan SEČÍK kungs Kultūras ministrijas valsts sekretārs

Somija: Stefan WALLI� kungs kultūras un sporta ministrs

Zviedrija: Lena ADELSOH� LILJEROTH kundze kultūras ministre Amelie VO� ZWEIGBERGK kundze Izglītības ministrijas valsts sekretāre

Apvienotā Karaliste: Alun Ffred JO�ES kungs kultūras mantojuma ministrs (Velsas Asambleja)

20.-21.XI.2008

15368/08 (Presse 317) 7

LV

Komisija: Viviane REDI�G kundze locekle Ján FIGEL kungs loceklis Leonard ORBA� kungs loceklis

20.-21.XI.2008

15368/08 (Presse 317) 8

LV

APSPRIESTIE JAUTĀJUMI

KULTŪRA

Eiropas mantojuma zīme

Padomē notika viedokļu apmaiņa, un tā pieņēma secinājumus par Eiropas Savienības Eiropas mantojuma zīmes izveidi, skat. dokumentu 14397/08.

Arhitektūras devums ilgtspējīgā attīstībā

Pēc viedokļu apmaiņas Padome pieņēma turpmāk izklāstītos secinājumus.

"Eiropas Savienības Padome,

1. 1. 1. 1. Atsaucoties uz

• Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu;

• Padomes Rezolūciju (2001. gada 12. februāris) par arhitektūras kvalitāti pilsētu un lauku vidē1, kurā apstiprināts, ka arhitektūra ir būtiska kultūras iezīme un katras mūsu valsts dzīves pamatsastāvdaļa;

• Padomes secinājumiem (2007. gada 24. maijs) par kultūras un jaunrades nozares ieguldījumu Lisabonas mērķu sasniegšanā2, kuros uzsvērts, ka kultūras pasākumiem un jaunrades nozarēm, tostarp arhitektūrai, ir būtiska nozīme jauninājumu un tehnoloģiju veicināšanā, un tās ir galvenais ilgtspējīgas izaugsmes dzinējspēks;

• Padomes Rezolūciju (2007. gada 16. novembris) par darba plānu kultūras jomā3, kurā, papildinot Komisijas 2007. gada 10. maija paziņojumu4, uzsvērta kultūras vispārējā nozīme;

1 OV C 073, 6.3.2001., 6. lpp. 2 OV C 311, 21.12.2007., 7. lpp. 3 OV C 143, 10.6.2008., 9. lpp. 4 9496/07 un ADD 1.

20.-21.XI.2008

15368/08 (Presse 317) 9

LV

2. Ņemot vērā

• jauno Eiropas Savienības Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju1, ko pieņēma 2006. gada 15. un 16. jūnija Eiropadome un kuras vispārējais mērķis ir noteikt un izstrādāt darbības, kas palīdz ES sasniegt pastāvīgu dzīves kvalitātes uzlabojumu gan pašreizējām, gan nākamām paaudzēm, radot ilgtspējīgas kopienas, kas ir spējīgas efektīvi pārvaldīt un izmantot resursus un pilnībā izmantot ekoloģisko un sociālo jauninājumu potenciālu tautsaimniecībā, nodrošinot labklājību, vides aizsardzību un sociālo kohēziju;

• Leipcigas hartu Eiropas pilsētu ilgtspējīgai attīstībai, ko 2007. gada 24. maijā pieņēma par pilsētu attīstību atbildīgie ministri2; hartā uzsvērta ar arhitektūru saistītās kultūras nozīme un tajā aicina pieņemt integrētu pilsētu attīstības pieeju, iekļaujot pilsētu ekonomiskos, sociālos, ekoloģiskos un kultūras aspektus, balstoties uz dažādu administratīvās un politiskās atbildības līmeņu sadarbību, kā arī sadarbību starp publiskiem un privātiem dalībniekiem;

3. Paužot gandarījumu par

• Eiropas Arhitektūras politikas foruma veikumu saistībā ar arhitektūras kvalitātes un ilgtspējīgas attīstības problēmām;

4. Uzsverot, ka

• arhitektūra kā joma, kas ietver jaunradi saistībā ar kultūru un jauninājumiem, tostarp tehnoloģijām, skaidri parāda, kādu devumu kultūra var sniegt ilgtspējīgā attīstībā, ņemot vērā tās ietekmi uz pilsētu kultūras vidi, kā arī uz tautsaimniecību, sociālo kohēziju un vidi;

• arhitektūra atspoguļo arī kultūras vispārējo būtību – to ietekmē vairākas valsts politikas jomas, ne tikai kultūras politika;

5. Tā kā

• Eiropas pilsētas šodien saskaras ar nopietnām problēmām: demogrāfiskās izmaiņas un to ietekme uz pilsētu izplešanos, vides jautājumi un cīņa pret klimata pārmaiņām, sociālās kohēzijas saglabāšana, jo īpaši ņemot vērā izmaiņas tautsaimniecībā un kultūras jomā, arhitektūras un kultūras mantojuma aizsardzība un popularizēšana;

1 10117/06. 2 http://www.eu2007.de/en/News/download_docs/Mai/0524-

AN/075DokumentLeipzigCharta.pdf

20.-21.XI.2008

15368/08 (Presse 317) 10

LV

• šīs problēmas var risināt, nodrošinot pilsētu ilgtspējīgu attīstību, radošu, integrētu pieeju, saskaņā ar kuru kultūrai, ekonomikai, sociāliem jautājumiem un arī videi ir vienlīdz svarīga nozīme;

• ilgtspējīga pilsētu attīstība nozīmē:

– pievērst īpašu uzmanību arhitektūras kvalitātei un dažādībai, kas rada kultūras dažādību, kultūras mantojuma saglabāšanai un popularizēšanai un īpašajām dabas un pilsētu ainavu raksturiezīmēm;

– palīdzēt tādu projektu vadībā, ar ko sekmē esošās zemes un ēku, jo īpaši industriālo platību, izmantošanu un pārveidošanu, enerģijas resursu kontroli saistībā ar cīņu pret klimata pārmaiņām un piesārņojuma samazinājumu;

– ņemt vērā jaunu arhitektūras un pilsētu plānošanas pieeju izmantošanu, iedzīvotāju dzīvesveida izmaiņas, jo īpaši mobilitātes un demogrāfiskā stāvokļa izmaiņas, kā arī sociālās kohēzijas un neviendabības, kultūras dialoga un pilsoniskās sabiedrības iesaistes mērķus;

– sekmēt kvalitatīvu arhitektonisku jaunradi – tādējādi pilsētas kļūtu ekonomiski dinamiskākas un saistošākas tūrismam;

• arhitektūra var kalpot kā integrējošs un novatorisks faktors ilgtspējīgas pilsētas attīstības veidošanā, jo īpaši:

– saskaņojot dažkārt pretrunīgās būvju un ainavas saglabāšanas prasības un mūsdienu arhitektonisko jaunradi vai iedzīvotāju likumīgās cerības un pilsētu izplešanās kontroli,

– ar dažādības, kvalitātes un jaunrades palīdzību veicinot pilsētu iedzīvotāju kultūras bagātināšanu un dzīves kvalitāti, kā arī pilsētu tautsaimniecības, tirdzniecības un tūrisma dinamiku, – jo īpaši veidojot labvēlīgu vidi maziem un vidējiem uzņēmumiem;

• visbeidzot, ilgtspējīga pilsētu attīstība sniedz iespēju jaunradei, jauninājumiem un arhitektūras teorijas atjaunošanai un tradicionālās prakses atkārtotai apgūšanai un interpretācijai;

20.-21.XI.2008

15368/08 (Presse 317) 11

LV

6. Ar interesi atzīmējot

• daudzu Eiropas pilsētu, jo īpaši Eiropas kultūras galvaspilsētu, ierosmes izmantot kultūru un īpaši arhitektūru kā nozīmīgu atjaunotnes līdzekli;

• "radošu pilsētu" izveidi, kuru ilgtspējīga pilsētattīstība ir balstīta uz jauniem konkurētspējas nosacījumiem, tostarp pilsētu infrastruktūru kvalitāti un saikni starp kultūru un ražošanu;

7. Aicina dalībvalstis un Komisiju savā kompetenču jomā un pienācīgi ievērojot subsidiaritātes principu:

• pilnībā ņemt vērā arhitektūru un tās īpašās iezīmes, jo īpaši tās kultūras aspektus, visās attiecīgās politikas jomās, sevišķi pētniecības, ekonomikas un sociālās kohēzijas, ilgtspējīgas attīstības un izglītības politikā;

• papildus tehniskiem standartiem arhitektūras jomā attīstīt pieeju attiecībā uz vispārējiem, ekonomikas, sociāliem, kultūras un vides mērķiem;

• sekmēt ilgtspējīgas attīstības jauninājumus un eksperimentus arhitektūrā, pilsētplānošanā un ainavu arhitektūrā, jo īpaši saistībā ar Eiropas politiku un programmām vai publisko pasūtījumu gadījumos;

• uzlabot informētību, jo īpaši statistiku, par arhitektūras nozari un tās devumu ilgtspējīgā attīstībā;

• vairot sabiedrības informētību par arhitektūras un pilsētplānojuma nozīmi, radot dzīves kvalitāti un sekmējot arhitektūras saistību ar pilsētu ilgtspējīgu attīstību;

• sadarbojoties ar ekspertiem un ņemot vērā vairāku dalībvalstu pieredzi, apsvērt gadskārtēja Eiropas arhitektūrai veltīta "pasākuma" iespējamību;

• kopīgi nodrošināt turpmākos pasākumus pēc šiem secinājumiem un izvērtēt to īstenošanu līdz 2012. gadam;

20.-21.XI.2008

15368/08 (Presse 317) 12

LV

8. Aicina dalībvalstis:

• censties nodrošināt, lai arhitektūra veiktu integrējošas funkcijas un nodrošinātu jaunradi ilgtspējīgas attīstības procesā un arhitektūras, pilsētplānošanas vai ainavu arhitektūras projektēšanas posmā vai vietas atjaunošanā;

• palīdzēt attīstīt arhitektūras kā kultūras un jaunrades nozares potenciālu ekonomiskās izaugsmes un nodarbinātības jomā;

• sekmēt izglītības programmas arhitektūras, tostarp kultūras mantojuma, un dzīves vides jomā, jo īpaši izmantojot mākslas un kultūras izglītību;

• sekmēt arhitektu, pilsētplānotāju un ainavu arhitektu sākotnēju un tālāku apmācību ilgtspējīgas attīstības jomā;

• pievērst uzmanību arhitektūrai, īstenojot Eiropas jaunrades un jauninājumu gada (2009) programmu;

• vajadzības gadījumā izmantot atvērto kultūras koordinācijas metodi;

9. Aicina Komisiju:

• ņemt vērā arhitektūru, izstrādājot Zaļo grāmatu par kultūras un jaunrades nozari;

• iesaistīt valsts un privātā sektora arhitektu un speciālistu tīklus, piemēram, Eiropas Arhitektūras politikas forumu, darbos un apspriedēs par jautājumiem, kas saistīti ar arhitektūru;

• sadarbojoties ar šiem tīkliem un Eiropas arhitektūras skolu tīkliem, mudināt:

– sniegt informāciju un dalīties ar labāko pieredzi, un veikt pētniecības darbu starp arhitektiem, darbu īstenotājiem un lietotājiem,

– veikt jauno arhitektu, pilsētplānotāju un ainavu arhitektu apmācību ilgtspējīgas attīstības jomā, izcelt viņu darba vērtību un veicināt viņu piekļuvi publiskiem un privātiem pasūtījumiem."

20.-21.XI.2008

15368/08 (Presse 317) 13

LV

Kultūras daudzveidības un kultūru dialoga sekmēšana Eiropas Savienības un tās dalībvalstu ārējās attiecībās

Pēc viedokļu apmaiņas Padome un Padomē sanākušie dalībvalstu valdību pārstāvji pieņēma secinājumus par kultūru daudzveidības un kultūru dialoga sekmēšanu Eiropas Savienības un tās dalībvalstu ārējās attiecībās. Šie secinājumi izklāstīti dokumentā 16211/08.

Daudzvalodība un tulkošana

Padome uzklausīja Komisijas sniegto informāciju par paziņojumu "Daudzvalodība – Eiropas priekšrocība un kopīgs pienākums". Reaģējot uz šo paziņojumu, Padomē (Kultūra) notika viedokļu apmaiņa par tulkošanas daļu rezolūcijas projektā par Eiropas daudzvalodības stratēģiju, ko pēc tam – piektdien, 21. novembrī, – pieņēma izglītības ministri.

AUDIOVIZUĀLĀ JOMA

Eiropas elektroniskā bibliotēka EUROPEA�A

Saistībā ar Eiropas elektroniskās bibliotēkas Europeana prototipa darbības uzsākšanu Padomē notika viedokļu apmaiņa un tā pieņēma secinājumus par šo projektu, kas ietverti dokumentā 14870/08.

Legāls kultūras un jaunrades satura piedāvājums tiešsaistē un pirātisma apkarošana digitālajā vidē

Pēc viedokļu apmaiņas Padome pieņēma secinājumus par legāla kultūras un jaunrades satura piedāvājuma izvēršanu tiešsaistē. Šie secinājumi izklāstīti dokumentā 13605/08.

20.-21.XI.2008

15368/08 (Presse 317) 14

LV

JAU�AT�E

Jauniešu veselība un labklājība

Padome un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvji pieņēma rezolūciju par jauniešu veselības aizsardzību un labklājību. Tā izklāstīta dokumentā 14877/08 .

Brīvprātīgo jauniešu mobilitāte Eiropā

Padome pieņēma Ieteikumu par brīvprātīgo jauniešu mobilitāti Eiropā, kas izklāstīts dokumentā 14825/08.

Eiropas mēroga rīcība jaunatnes jomā

Padome ir paudusi viedokli par dažiem aspektiem saistībā ar Eiropas mēroga rīcību jaunatnes jomā. Prezidentvalsts bija ierosinājusi ministriem paust viedokli par trim tematiem, atbildot uz turpmāk izklāstītiem jautājumiem.

Jauniešu mobilitāte Eiropas Savienībā

Brīvprātīgas pārrobežu darbības ir viena no Eiropas Savienības jaunatnes politikas prioritātēm.

– Kā piešķirt Padomes ieteikumam par brīvprātīgo jauniešu mobilitāti Eiropā tādu nozīmīgumu, kas nodrošinātu tā pilnīgu īstenošanu?

– Kā nodrošināt to, lai jauniešu brīvprātīgām darbībām Eiropā būtu praktiska ietekme uz viņu integrāciju sabiedrībā un nodarbinātību?

– Kādas partnerattiecības ar uzņēmumiem būtu jāveido, lai veicinātu jauniešu mobilitāti Eiropā?

20.-21.XI.2008

15368/08 (Presse 317) 15

LV

Vairākas dalībvalstis uzsvēra, ka brīvprātīgu jauniešu darbībām ir būtiska nozīme, palielinot jauniešu iespējas darba tirgū un sekmējot viņu sociālo integrāciju. Šajā sakarībā uzskatīja, ka īpaši svarīga ir no nelabvēlīgas vides nākošu jauniešu piedalīšanās brīvprātīgā kustībā. Pārrobežu brīvprātīgo kustību varētu popularizēt ar informācijas un pieredzes apmaiņu starp dalībvalstīm un labāku sabiedrības informēšanu.

�ākotnes sadarbības sistēma / strukturēts dialogs

Strukturēts dialogs palīdz nodrošināt to, lai jauniešu viedokļus ņemtu vērā, pieņemot ar tiem saistītus lēmumus. Eiropas sadarbības sistēmu jaunatnes politikas jomā pārskatīs 2009. gadā.

– Kā Eiropas mērogā uzlabot iedarbīgu un konstruktīvu dialogu ar jauniešiem un viņu organizācijām?

Kā būtisku jaunatnes politikas instrumentu valstu un Eiropas mērogā minēja galvenokārt strukturētu dialogu, jo tas veicina jauniešu aktīvu dalību tādas politikas izstrādē un īstenošanā, kas attiecas uz viņiem. Savukārt lai padarītu strukturētu dialogu efektīvāku, ir vajadzīgi skaidri mērķi un struktūras.

Eiropas Jaunatnes pakts

Saistībā ar Lisabonas stratēģiju Eiropas Jaunatnes pakts veicina jauniešu darba dzīves samērīgumu ar privāto un ģimenes dzīvi.

– Kā ar valsts politiku nodrošināt to, lai tiekšanās pēc labākas jauniešu nodarbinātības būtu samērīga ar viņu iespējām iesaistīties atpūtas pasākumos un brīvi radoši izpausties?

Tika uzsvērts, ka jaunatne savu jaunrades spēju dēļ ir svarīgs resurss Lisabonas stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanai.

20.-21.XI.2008

15368/08 (Presse 317) 16

LV

IZGLĪTĪBA

Daudzvalodība

Padome pieņēma rezolūciju par Eiropas stratēģiju daudzvalodības veicināšanai. Tā izklāstīta dokumentā 16207/08..

Pastiprināta Eiropas sadarbība profesionālās izglītības un mācību jomā

Padome un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvji pieņēma secinājumus par turpmākām prioritātēm sadarbībai Eiropas profesionālās izglītības un mācību jomā. Tie izklāstīti dokumentā 13593/08.

Mūžilgs karjeras atbalsts izglītības un mācību stratēģiju jomā

Pēc viedokļu apmaiņas Padome un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvji pieņēma rezolūciju par struktūru ieviešanu mūžilgam karjeras atbalstam izglītības un mācību stratēģiju jomā. Rezolūcija izklāstīta dokumentā 15030/08.

Eiropas sadarbība skolu jomā

Padome un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvji apmainījās viedokļiem un pieņēma secinājumus "Sagatavot jauniešus 21. gadsimtam – programma Eiropas sadarbībai skolu jomā", skat. dok. 14855/08..

Jauniešu mobilitāte

Padome un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvji apmainījās viedokļiem un pieņēma secinājumus par jauniešu mobilitāti. Tie izklāstīti dokumentā 15030/08.

20.-21.XI.2008

15368/08 (Presse 317) 17

LV

CITI JAUTĀJUMI

Padome ir ņēmusi vērā informāciju par šādiem jautājumiem.

Pastiprināta sadarbība Eiropas arhīvu jomā

Eiropas arhīvu speciālistu grupas priekšsēdētāja iepazīstināja ar ziņojumu par gūtajiem panākumiem, īstenojot prioritāras darbības saistībā ar pastiprinātu sadarbību šajā jomā Eiropā. Šis ziņojums ir ietverts Komisijas Paziņojumā "Kopsavilkums par progresa ziņojumu Padomei, īstenojot Padomes 2005. gada 14. novembra Ieteikumu 2005/835/EK par prioritāriem pasākumiem sadarbības stiprināšanai Eiropas arhīvu jomā, ko iesniegusi Eiropas arhīvu speciālistu grupa" (12405/08).

Tādu bērnu aizsardzība, kuri lieto internetu

Prezidentvalsts sniedza informāciju par projekta izstrādi Lēmumam, ar ko turpina Kopienas daudzgadu programmu bērnu aizsardzībai, tiem lietojot internetu un citas komunikāciju tehnoloģijas ("Drošāks internets"). Padome pauda gandarījumu par to, ka šo lēmumu pieņems drīz, kas ļaus tam stāties spēkā 2009. gada 1. janvāri.

Publiski radioapraides pakalpojumi un noteikumi par valsts atbalstu

Zviedrijas delegācija sniedza informāciju, pamatojoties uz savu piezīmi par valsts atbalsta noteikumu pārskatīšanu, ko piemēro publiskiem radioapraides pakalpojumiem (15009/08). Šo viedokli atbalstīja vairākas delegācijas. Zviedrija savā piezīmē īpaši uzsvēra, ka ierosinātā pārskatīšana ir jāveic piesardzīgi.

Digitālā projekcija Eiropas kinoteātros

Vācijas delegācija sniedza informāciju par kinoteātru digitalizāciju un par saviem iecerētajiem pasākumiem šīs digitalizācijas atbalstam.

Eiropas kredītpunktu sistēma profesionālajai izglītībai un apmācībai (ECVET)/ nostādnes par profesionālās izglītības un apmācības kvalitātes nodrošināšanu (VET)

Prezidentvalsts informēja par gūtajiem panākumiem šajos divos ieteikumu projektos, kurus Komisija ierosināja 2008. gada pavasarī (8288/08 un 8289/08). Tā gatavojas darīt visu iespējamo, lai ātri panāktu vienošanos pirmajā lasījumā ar Eiropas Parlamentu.

20.-21.XI.2008

15368/08 (Presse 317) 18

LV

Programma "Erasmus Mundus"

Prezidentvalsts sniedza informāciju par paveikto darbu saistībā ar rīcības programmas "Erasmus Mundus" pagarināšanu, ar ko atbalsta augstākās izglītības programmas un stipendijas, kas paredzētas galvenokārt trešo valstu studentiem. Šī programmas "Erasmus Mundus" otrā fāze ir plašāka un ietilpīgāka nekā tās priekštece. Padome pauda gandarījumu par to, ka šo programmu pieņems drīz, kas ļaus tai stāties spēkā 2009. gada 1. janvāri.

Pasākumi izglītības un augstākās izglītības jomā

Prezidentvalsts atgādināja Padomei prezidentvalsts Francijas laikā organizētos pasākumus izglītības un augstākās izglītības jomā.

EUROPA DIARY ("EIROPAS DIE�ASGRĀMATA") 2009

Komisija informēja Padomi par EUROPA DIARY publicēšanu, ko tā katru gadu nodod Eiropas skolu rīcībā, lai informētu jaunos patērētājus par viņu tiesībām (15010/08).

Kopīgas deklarācijas, ko Komisija pieņēmusi kopā ar Izraēlu un Indiju

Komisija sniedza informāciju par šo divu deklarāciju parakstīšanu, ar ko paredzēts izveidot politisku dialogu attiecīgi ar Izraēlu un Indiju (15154/08). Šā dialoga mērķis ir veikt labas pieredzes piemēru apmaiņu un salīdzināt šos piemērus izglītības un kultūras jomā.

Apsekojums "mācīties mācīties"

Komisija informēja Padomi par izmēģinājuma apsekojumu, kas veikts, aptaujājot 2300 skolnieku astoņās dalībvalstīs, lai izveidotu rādītāju, kas ļautu novērtēt pamatiemaņas "mācīties mācīties" (15011/08).

Euroskills ("Eiroprasmes") – kopsavilkums un perspektīvas

Komisija sniedza informāciju par ierosmes Euroskills ("Eiroprasmes") kopsavilkumu un nākotnes perspektīvām, proti, par konkursu profesionālās izglītības un apmācības jomā, kas notika Roterdamā 2008. gada septembrī. (15155/08; www.euroskills2008.eu)

20.-21.XI.2008

15368/08 (Presse 317) 19

LV

CITI APSTIPRI�ĀTI JAUTĀJUMI

IZGLĪTĪBA, JAU�AT�E U� KULTŪRA

Programmas "Kultūra", "Mūžizglītība", "Eiropa pilsoņiem" un "Jaunatne darbībā"

Padome pieņēma četrus lēmumus, lai vienkāršotu un uzlabotu Kopienas programmu ""Kultūra" 2007.–2013. gadam (3679/08), "Mūžizglītība" (3677/08), "Eiropa pilsoņiem" (3678/08) un "Jaunatne darbībā" (2007–2013) (3680/08) darbību.

Veiktie grozījumi ļaus ātrāk un efektīvāk īstenot lēmumus par finansējamo projektu izvēli, jo apspriešanās procedūra ir aizstāta ar Komisijas pienākumu nekavējoties informēt Eiropas Parlamentu un dalībvalstis par visiem pasākumiem, kas pieņemti bez sākotnēji izveidoto komiteju palīdzības.

Lēmumus pieņēma pirmajā lasījumā saskaņā ar koplēmuma procedūru.

Eiropas Radošuma un inovācijas gads

Padome pieņēma lēmumu, ar ko 2009. gadu pasludina par Eiropas Radošuma un inovācijas gadu (3691/08).

Šā lēmuma mērķis ir atbalstīt dalībvalstu centienus, lai ar mūžizglītības palīdzību sekmētu jaunradi kā novatorisma dzinējspēku un būtisku faktoru profesionālu un uzņēmējdarbības prasmju attīstībai.

No esošajām programmām ES līdzfinansēs Eiropas, valstu, reģionālus vai vietējus pasākumus, kas sekmē šo mērķu sasniegšanu, tostarp:

– konferences, pasākumus un ierosmes, kuru mērķis ir vērst uzmanību uz jaunrades nozīmi un novatorisma potenciālu;

– informēšanas un popularizēšanas kampaņas, lai izplatītu būtiskākos vēstījumus;

– paraugprakses piemēru noteikšanu un informācijas izplatīšanu par jaunrades popularizēšanu un novatorisma potenciālu;

– apsekojumus un pētījumus Kopienas vai valstu mērogā.

20.-21.XI.2008

15368/08 (Presse 317) 20

LV

Lēmumu pieņēma pirmajā lasījumā saskaņā ar koplēmuma procedūru. Eiropas Parlaments pirmajā lasījumā balsoja 2008. gada 23. septembrī. Tā kā Padome pieņēma visus Eiropas Parlamenta grozījumus, lēmumu uzskata par pieņemtu.

EIROPAS DROŠĪBAS U� AIZSARDZĪBAS POLITIKA

Drošības nozares reforma — mobilas Eiropas ekspertu grupas

Padome apstiprināja projektu dokumentam par mobilām Eiropas ekspertu grupām ES drošības nozares reformas misijā (14576/1/08).

Šā dokumenta mērķis ir pastiprināt ES ārējās rīcības spējas drošības nozares reformas jomā, veidojot šajā jomā kompetentu ekspertu kopumu. ES būtu jāpastiprina savas ekspertu zināšanas civilajā jomā, kā pamatā varētu būt civilas krīžu pārvarēšanas grupas, kā arī aizsardzības, tostarp militārajā jomā un drošības struktūru civilas un demokrātiskas kontroles jomā.

ĀRPOLITIKA

ES un Andu Kopienas politiskā dialoga un sadarbības nolīgums

Padome pilnvaroja Komisiju risināt sarunas par Politiskā dialoga un sadarbības nolīgumu starp Andu Kopienu un Eiropas Kopienu, lai ņemtu vērā Venecuēlas izstāšanos no Andu Kopienas.

VIDE

Migrējošo sugu aizsardzība

Padome pieņēma lēmumu, lai Migrējošu savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzības konvencijā iekļautu dažas sugas, kas vēl nebija iekļautas minētajā konvencijā, lai nodrošinātu to labāku aizsardzību.

Konvencijas pušu konferences nākamā sanāksme notiks Romā 2008. gada 1.–5. decembrī.

20.-21.XI.2008

15368/08 (Presse 317) 21

LV

Migrējošu savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzības starptautiskās konvencijas (dēvēta arī par CMS jeb Bonnas Konvenciju) mērķis ir aizsargāt sauszemes, jūras un lidojošās migrējošās sugas visā to dzīves areālā. Eiropas Kopiena ir konvencijas puse kopš tās stāšanās spēkā 1983. gadā.

ATTĪSTĪBAS SADARBĪBA

Pasaules AIDS diena

Padome apstiprināja ES deklarāciju, ko izplata Pasaules AIDS dienā 2008. gada 1. decembrī.

Deklarācijā cita starpā uzsvērta ES cieša apņēmība apkarot HIV/AIDS pandēmijas būtisko problēmu, ilgtermiņā īstenojot stratēģiskus centienus, lai panāktu ilgtspējīgus panākumus.

Vidusāfrika — Ekonomisko partnerattiecību nolīgums — ĀKK valstis

Padome pieņēma lēmumu, ar ko atļauj parakstīt un provizoriski piemērot ekonomisko partnerattiecību pagaidu nolīgumu ar Vidusāfriku (12122/1/08).

Ar šo pagaidu nolīgumu izveido sākotnējo sistēmu, kas satur saistību daļu un sarunu daļu papildu elementu iekļaušanai, lai panāktu integrētu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu atbilstīgi Kotonū nolīgumam.

Pagaidu nolīguma vispārīgie mērķi ir šādi:

– sekmēt nabadzības mazināšanu un izskaušanu, izveidojot saskaņotas tirdzniecības partnerattiecības;

– sekmēt reģiona ekonomikas konkurētspēju un dažādību, kā arī lielāku izaugsmi;

– veicināt reģionālo integrāciju, ekonomisko sadarbību un labu pārvaldību;

– sekmēt Vidusāfrikas pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā;

– uzlabot spējas attiecībā uz tirdzniecības politiku un ar tirdzniecību saistītos jautājumos;

20.-21.XI.2008

15368/08 (Presse 317) 22

LV

– izveidot un īstenot efektīvu, prognozējamu un pārskatāmu reģionālo tiesisko regulējumu tirdzniecībai un investīcijām reģionā;

– pastiprināt esošās pušu attiecības, pamatojoties uz solidaritāti un savstarpēju ieinteresētību;

– sekmēt privātā sektora attīstību un nodarbinātības pieaugumu.

TIRDZ�IECĪBAS POLITIKA

Moldovas Republika — autonomas tirdzniecības preferences

Padome pieņēma Regulu, ar kuru groza Regulu Nr. 55/2008, ar ko ievieš autonomās tirdzniecības preferences Moldovas Republikai.

Regulā Nr. 55/2008, ko piemēro kopš 2008. gada 1. marta, ir noteikta brīva pieeja Eiropas tirgiem visiem Moldovas Republikas izcelsmes izstrādājumiem, izņemot dažus lauksaimniecības produktus, kuriem ir noteikti ierobežoti atvieglojumi, proti, tie atbrīvoti no muitas nodokļa tarifa kvotu ietvaros vai tiem ir samazināts muitas nodoklis.

STATISTIKA

Augu aizsardzības līdzekļi

Padome pieņēma kopējo nostāju, lai pieņemtu Regulu attiecībā uz statistiku par augu aizsardzības līdzekļiem (11120/08 un 11120/08 ADD1).

Regulas projekta mērķis ir izveidot kopīgu pamatu sistemātiskai Kopienas statistikas datu vākšanai un analīzei par augu aizsardzības līdzekļu gada apjomu, ko laiž tirgū un izmanto lauksaimniecībai.

Kopējo nostāju iesniegs Eiropas Parlamentam, lai sakarā ar koplēmuma procedūru sāktu otro lasījumu.

20.-21.XI.2008

15368/08 (Presse 317) 23

LV

IECELŠA�A AMATĀ

Reģionu komiteja

Padome iecēla Reģionu komitejā uz atlikušo amata pilnvaru laiku, proti, līdz 2010. gada 25. janvārim

a) šādus komitejas locekļus:

Mircea COSMA kungs, President of Prahova County Council,

Răducu George FILIPESCU kungs, President of Călăraşi County Council,

Edita Emöke LOKODI kundze, President of Mureş County Council,

Gheorghe BU�EA STA�CU kungs, President of Brăila County Council,

Ion PRIOTEASA kungs, President of Dolj County Council,

Tudor PE�DIUC kungs, Mayor of Piteşti municipality,

Gheorghe FALCĂ kungs, Mayor of Arad municipality,

Decebal AR�ĂUTU kungs, Mayor of Târgu-�eamţ town,

Vasile SAVA kungs, Mayor of Ţăndărei town,

20.-21.XI.2008

15368/08 (Presse 317) 24

LV

b) šādus komitejas locekļa aizstājējus:

Silvian CIUPERCĂ kungs, President of Ialomiţa County Council,

Mircea Ioan MOLOŢ kungs, President of Hunedoara County Council,

Árpád Szabolcs CSEHI kungs, President of Satu Mare County Council,

Liviu �icolae DRAG�EA kungs, President of Teleorman County Council,

Gheorghe FLUTUR kungs, President of Suceava County Council,

Marian OPRIŞA� kungs, President of Vrancea County Council,

Gheorghe �ICHITA kungs, Mayor of Iaşi municipality,

George SCRIPCARU kungs, Mayor of Braşov municipality,

Péter FERE�C kungs, Mayor of Sovata town,

Mariana MIRCEA kundze, Mayor of Cernavodă town,

Adrian Ovidiu TEBA� kungs, Mayor of Cugir town.