Enerģētikas nozares jaunumu apskats, diskusijas, analīze

Nr. 1 (35)2012. gads

02 Aktualitātes

Analīze

Lasiet 8. lpp.

Lasiet 13. lpp.

SATURS

05 Diskusija

Konkurence – iespēja visiem tirgotājiemKonferencē “Brīvais elektroenerģijas tirgus. Izaicinājumi un iespējas!” enerģētikas profesionāļi, eksperti un uzņēmēji dalījās viedokļos un pieredzē par elektroenerģijas brīvo tirgu

03 Tirgus apskats

Lielais sals biržā rada elektroenerģijas cenu pīķusStāsta AS „Latvenergo” Tirdzniecības attīstības daļas vadītājs Dr.sc.ing. Gatis Junghāns

15 Atbalsts

12 Finanses

Biržas cena – visobjektīvākāLīdz ar 1. aprīli daļa Latvijas uzņēmumu elektroenerģiju turpmāk iegādāsies elektroenerģijas brīvajā tirgū. Par elektroenerģijas brīvā tirgus niansēm, cenu veidošanos un to objektivitāti stāsta Andris Cakuls, AS „Latvenergo” Elektroenerģijas vairumtirdzniecības direktors.

Latvenergo atbalsta nākotnes tehnoloģijas Latvenergo kā zaļās elektroenerģijas ražotājs atbalsta videi draudzīgās tehnoloģijas, īpaši Latvijā radītās, videi draudzīgās tehnoloģijas. Šoreiz par elektriskās piedziņas auto OSCar eO, kurš piedalījās Dakāras rallijā 2012. . Konkurss „eXperiments”Noslēgusies komandu reģistrācija 2012. gada Latvenergo koncerna skolēnu erudīcijas konkursam ”eXperiments”.

Siltumapgāde Latvijā – neviendabīga un grūti salīdzināma

Vācijas kodolreaktoru slēgšanas dēļ saspīlējums sistēmāsAukstums licis Vācijai atsākt atslēgto kodolreaktoru izmantošanuFortum uzskaita vētras postījumu izmaksas

No 2012. gada 1. aprīļa tiem elektroenerģijas lietotājiem, kuru objektos ievadaizsardzī-bas aparāta nominālās strāvas lielums pārsniedz 100 ampērus vai pieslēguma sprie-gums ir lielāks par 400 voltiem, elektroenerģija būs jāiegādājas elektroenerģijas brīvajā tirgū. Savukārt mājsaimniecību elektroenerģijas lietotāji vai tie lietotāji, kuru objektu pieslēgums nepārsniedz minētos kritērijus, elektroenerģiju varēs saņemt par regulētiem tarifiem.

Elektroenerģijas brīvais tirgus. Kā rīkoties?

Divas trešdaļas no Latvijas tirgus būs atvērtas brīvai konkurenceiRolands Lūsveris, AS „Latvener-go” Regulācijas lietu daļas vadītājs: Īstenojot ES enerģētikas politiku elektroenerģijas tirgus liberalizācijā, no 1. apŗīļa divas trešdaļas Latvijas elektroener-ģijas tiks pirktas brīvajā tirgū, tā vairāk harmonizējot Baltijas un Skandināvijas tirgu.

Lasiet 7. lpp.

Lasiet 6. lpp.

Brīvais tirgus prasa kompetenciLai uzņēmumi veiksmīgi darbotos elektroenerģijas brīvajā tirgū, ir būtiski apzināt uzņēmuma elektropatēriņa vajadzības un audzēt zināšanas par brīvo tirgu. Par brīvā tirgus specifiku stāsta uzņēmēji ar divu gadu pieredzi elektroenerģijas brīvajā tir- gū – Aivars Flemings, SIA „Val-pro” valdes priekšsēdētājs, un Vladimirs Bobovičs, SIA „Deco Energy” direktors.

Lasiet 10. lpp.

„Tie lietotāji, uz kuriem attiek-sies izmaiņas elektroenerģijas iegādē, veido 69% no kopējā Lat-vijas elektropatēriņa. Tāpēc, lai jauno tirgus dalībnieku pāreja notiktu raitāk, ir aspekti, kuriem būtu jāpievērš uzmanība, taču ļoti svarīga ir elektroenerģijas tirgotāja izvēle, kas ir brīvā tir-gus kodols,” norāda AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs An-dis Pinkulis.

Patērētājiem būs izvēle

Lasiet 11. lpp.

Pēdējā laikā aizvien aktuālāks kļūst jautājums, kāpēc gan dažādās pilsētās, gan pat vienas pilsētas ietvaros ir atšķirīgi siltuma tarifi, kā arī atšķirīga maksa par patērēto siltumu pat blakus esošās dzīvojamās ēkās. Situāciju skaidro Leons Žutauts, Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) prezidents, un Andris Akermanis, asociācijas valdes loceklis.

2

AKTUALITĀTESNr. 1 (35) 2012. gads

Vācijas kodolreaktoru slēgšanas dēļ saspīlējums sistēmāsArgus Power Europe, 18. 01. 2012.

Kopš 2011. gada marta Vācijā ir samazināta kodoljauda par 8,4 GW, tādējādi pārvades sistēmas nepietiekamā kapacitāte starp ziemeļu un dienvidu Vāciju daudz spēcīgāk iedarbojas uz Vācijas un kaimiņu sistēmām.

Samazinātā kodoljauda (apmēram 5 GW) Vācijas dienvidos ir ierobežojusi pārvades kapacitāti šajā apvidū, kas liek arvien biežāk

elektroenerģijas apgādes plānošana. Eiropas Savienības direktīva 2009/72/EK

pieprasa dalībvalstīm nodrošināt piegādes drošumu (4. pants). Acīmredzami, ka neprognozējamā vēja elektrostaciju attīstība un politiskais lēmums par vairāku atomelek-trostaciju tūlītēju slēgšanu apgrūtina Vācijas pārvades sistēmas operatora funkciju iz-

meklēt rezerves kapacitātes gadījumos, kad energosistēmu Vācijas ziemeļos ar jaudām pārpilda apjomīga vēja enerģijas izstrāde.

Lielā vēja enerģija ziemeļos, pilnā kapacitātē strādājoši tīkli centrā un piegādes nepietiekamā kapacitāte dienvidos nozīmēja, ka bija jāizmanto rezerves jaudas no naftas un gāzes kurināmā elektrostacijām Austrijā, lai

apmierinātu pieprasījumu.Pārvades sistēmas operators (PSO) Ten-

net norāda, ka izmantot Austrijas jaudas bija lētāk nekā Vācijas dienvidu liekās jaudas. Ten-net atrodas Bavārijā un Vācijas ziemeļos, un ir vienīgais no četriem Vācijas PSO, kas tika iesaistīts rezerves kapacitātes nodrošināšanai kopš astoņu kodolreaktoru slēgšanas.

ef Jānis Andersons, AS „Latvenergo” attīstības daļas projektu vadītājs

Komentārs:

pildi – pārvaldīt elektroenerģijas plūsmas, nodrošināt piegādes drošumu un sistēmas darbību ilgtermiņā.

Saistoši un interesanti būtu uzzināt, kādus desmit gadu attīstības plānus (ko pieprasa minētā direktīva) pašlaik izstrādā Vācijas PSO un kādas investīcijas būs nepieciešamas to realizēšanai.

Vācija ir spiesta radikāli pārkārtot elektroenerģijas ražošanu un tās rezervēšanu. Tagadējie procesi rāda, ka netiek ievērota normāla ilgtermiņa

Aukstums licis Vācijai atsākt atslēgto kodolreaktoru izmantošanuГазета.Ru, 09.02.2012.

Sals, kas pārņēmis Eiropu, piespiedis Vāciju atsākt izmantot vairākus pagājušajā gadā izslēgtos kodolreaktorus, ziņo laikraksts “Handelsblatt”. Lēmumu par apstādināto reak-toru palaišanu 7. februārī pieņēma četri vācu pārvades sistēmas operatori. Šāda lēmuma pieņemšanu ierosināja ne tikai pieaugošais

Viena no problēmām, ko sagādā atomelek-trostaciju (AES) slēgšana, ir ilgtermiņa risināju­mi – kā kompensēt šo jaudu samazinājumu nākotnē. Tehniski tas ir izpildāms, bet maksās dārgi. Vācijas ekonomika, iespējams, to varēs atļauties. Šo virzību ietekmē politiska

elektroenerģijas pieprasījums, ko izraisīja aukstums šajā valstī, bet arī nepieciešamība daļu saražotās enerģijas eksportēt uz Franciju un gāzes piegādes pārtraukumi no Krievijas. No 31. janvāra problēmas ar Krievijas gāzes piegādēm ir Vācijai un Francijai, ko izjūt arī Polija, Slovākija, Čehija, Bulgārija, Rumānija,

Austrija un Itālija, no kurām pēdējās jau nosaukušas situāciju par kritisku un savu staciju darbībai sākušas izmantot mazutu. Vācija bija pirmā valsts, kas pēc avārijas Fukušimā­1 paziņoja par pilnīgu atteikšanos no atomenerģijas izmantošanas līdz 2022. gadam.

ef Māris Balodis, AS „Latvenergo” Izpētes un attīstības direktors

Komentārs:

apņemšanās. Šis notikums – iedarbināt nesen apstādinātās AES – ir likumsakarīgs tehnisks risinājums, jo citu saprātīgu iespēju īstermiņā vienkārši nav. Nosakot AES slēgšanas pakāpeniskumu, iespējams, nepietiekami tika novērtēti šādi varbūtējie apstākļi.

Fortum uzskaita vētras postījumu izmaksasArgus Power Europe, 18.01.2012

Somu kompānija Fortum pēc spēcīgās vētras 2011. gada 26. un 27. decembrī, kas izraisīja nozīmīgus bojājumus elektrotīklos, ceturtā ceturkšņa sadales uzņēmējdarbības virziena rezultātos uzskaitījusi izmaksas 45 milj. eiro apmērā. 26. decembra vētra bija

dales tīkls” elektroapgādes pārtraukumus at-jaunoja salīdzinoši ātri, jo iespējamo bojājumu novēršanai jau iepriekš tika mobilizēts lielāks brigāžu skaits nekā ikdienā, bet maksimālais vienlaicīgi elektroapgādes atjaunošanā iesaistīto brigāžu skaits 2011. gada de-cembra pēdējā nedēļā sasniedza pat 299. Savukārt kaimiņvalstīs, piemēram, Igaunijā atjaunošanas darbs ritēja gausāk, jo liela daļa tehniskā personāla tur ir nodalīta no sa-dales sistēmas operatora, kas šoreiz izraisīja reģionā grūtības ar papildu remontbrigāžu

spēcīgākā pēdējos 30 gados Somijā, ku-rai nākamajās dienās sekoja mazāk stipra vētra, radot postījumus Fortum elektrotīklos, galvenokārt Somijas dienvidu, rietumu un dienvidrietumu daļā. Vissliktākais šajā situācijā bija tas, ka vienlaikus bez

elektroapgādes palika 190 tūkstoši klientu. Vētra izraisīja elektroenerģijas bojājumus un pārtraukumus arī Zviedrijā. Vētras postījumu izmaksas tiek novērtētas 35 milj. eiro apmērā Somijā un 10 milj. eiro apmērā Zviedrijā.

ef Armands Staltmanis, AS „Sadales tīkls” Ekspluatācijas departamenta vadītājs

Komentārs:

piesaisti. Bojājumus izraisīja ārpus trasēm vēja brāzmu nolauzto koku iegāšanās ne tikai zemsprieguma un vidsprieguma elektrolīnijās, bet arī 110 kV līnijās, kā rezultātā tika sarauti vadi un nolauzti balsti.

Apkopojot vētras postījumus AS „Sadales tīkls” iekārtās, 20 kV un 0,4 kV elektrolīnijās tika no jauna uzstādīti 643 balsti, uzmontēto un regulēto kailvadu daudzums sasniedza 198 km, uzmontēto un regulēto piekarkabeļu daudzums – 8,4 km, uz līnijām uzkritušo un nozāģēto koku skaits – 1370.

Vētra, kas decembra beigās plosījās Latvijā, plašā mērogā skāra arī Igauniju un Skandināvijas valstis. 27. decembrī vēja brāz­mas piekrastē sasniedza 25 – 26 m/s, bet iekšzemē – 23 m/s. Tas nozīmē, ka šādi dabas apstākļi rada bojājumus arī kaimiņvalstīs, – arī tik attīstītās kā Somija un Zviedrija.

Lai arī bojājumu apjoms bija liels, AS „Sa-

3

TIRgUS ApSKATSNr. 1 (35) 2012. gads

ef Dr.sc.ing. Gatis Junghāns, AS „Latvenergo” Tirdzniecības attīstības daļas vadītājs

Lielais sals biržā rada elektroenerģijas cenu pīķus2012. gada janvārī elektroenerģijas biržā bija vērojams cenu kāpums par 22%, salīdzinot ar 2011. gada decembri, ko noteica aukstā ziema, paaugstināts elektroenerģijas patēriņš un pieaugošas CO2 emisi-jas kvotu cenas. Janvārī vidējā tirgus cena Nord Pool spot Igaunijā bija 39,8 EUR/MWh. Februārī aukstais laiks un cenu kāpums biržā turpinājās, cenām pieaugot par 23%, salīdzinot ar janvāri, sasnied-zot vidēji 49 EUR/MWh (skat. 1. attēlu). 3. februārī cenas sasniedza rekorda pīķa stundas cenu 183,5 EUR/MWh, kas ir augstākā cena Nord Pool spot Igaunijas cenu zonā pēdējo 18 mēnešu laikā.

Baltijā palielinās elektroenerģijas deficīts

2012. gada janvārī Baltijas elektro­stacijās tika saražots 1,83 TWh elektro­enerģijas, kas ir 77% no Baltijas 2,37 TWh elektroenerģijas patēriņa. Tik augsts elektroenerģijas deficīta līmenis Baltijā janvārī nekad agrāk nav bijis: 2010. gada janvārī Baltijas elektrostacijās tika saražots 99% no patēriņa, bet 2011. gada janvārī – 95%. Tik krasam deficīta pieaugumam ir divi iemesli. Pirmkārt, no 2012. gada sākuma Narvas elektrostacijās tiek samazināta ģenerācija, lai ierobežotu kaitīgos SOx izmešus. Sagaidāms, ka 2012. gadā Narvas elektrostacijās tiks saražots aptuveni par 25% mazāk elektroenerģijas nekā 2011. gadā. Kaut arī 2012. gadā janvārī Igaunija kopumā saražoja par 15% vairāk, nekā patērēja, tomēr saražotās elektroenerģijas apjoms šogad janvārī Igaunijā samazinājās pa 22%, salīdzinot ar 2011. gada janvāri. Otrkārt, Latvijā augstākas gāzes cenas dēļ janvārī tika samazināta elektroenerģijas izstrāde Rīgas koģenerācijas stacijās, aizstājot to ar importu. Rezultātā šī gada janvārī Latvija importēja 29% no patērētās elektroenerģijas, kas ir krasi atšķirīga situācija no 2011. gada janvāra, kad Latvija ar savām elektrostacijām pilnībā apgādāja sevi ar elektroenerģiju.

Skandināvijas hidrostaciju rezervuāros ūdens līmenis samazinās

Februāra auksto nedēļu laikā Skandi­nāvijas hidrostacijās bija ļoti augsta elektroenerģijas izstrāde. Tajā pašā laikā lielā sala dēļ ūdens pietece rezervuāros bija ļoti maza. Rezultātā uzkrātā ūdens daudzums hidrostaciju rezervuāros strauji samazinājās. Ūdens bilance hidrostaciju rezervuāros ir samazinājusies no +10 TWh pārpalikuma 2012. gada sākumā līdz 0 TWh februāra vidū. Proti, februāra vidū uzkrātais ūdens daudzums ir normālā ilgtermiņa vidējā līmenī.

Elektroenerģijas cenas Nord Pool spot biržā Igaunijā pa dienām no 2011. gada 1. decembra līdz 2012. gada 28. februārim.

0%

20%

40%

60%

80%

100%

120%

Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Jan

2010 2011 2012

Baltijas elektroenerģijas bilance (Baltijas patēriņa daļa, kādu sedz Baltijas elektrostacijas)

2. attēls. Elektroenerģijas ģenerācijas apjoms Baltijā no kopējā patēriņa.

0

500

1 000

1 500

2 000

2 500

3 000

Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Jan

2010 2011 2012

TWh/

mēn

Baltijas patēriņš

Baltijas ģenerācija

3. attēls. Elektroenerģijas ģenerācija un patēriņš pa mēnešiem no 2010. gada janvāra līdz 2012. gada janvārim.

Turpinājums 4. lpp.

Novembris Decembris Janvāris Februāris

4

TIRgUS ApSKATSNr. 1 (35) 2012. gads

30

35

40

45

50

55

Febr

uāris

Mar

ts

Aprīl

is

Mai

js

Jūni

js

Jūlij

s

augu

sts

sept

embr

is

okto

bris

nove

mbr

is

dece

mbr

is

janv

āris

Febr

uāris

€/M

Wh

2013. g. forvards 2012. g. Q2 forvards

20122011

6. attēls. Elektroenerģijas nākotnes darījumu cenu izmaiņas Somijā pēdējo 12 mēnešu laikā.

forward forward

0

4

8

12

16

20

Febr

uāris

Mar

ts

Aprīl

is

Mai

js

Jūni

js

Jūlij

s

augu

sts

sept

embr

is

okto

bris

nove

mbr

is

dece

mbr

is

janv

āris

Febr

uāris

EUA DEC 2012 CER DEC 2012

2011 2012

5. attēls. CO2 emisijas kvotu cenas pēdējo 12 mēnešu laikā.

10

15

20

25

30

80

100

120

140

160

Febr

uāris

Mar

ts

Aprīl

is

Mai

js

Jūni

js

Jūlij

s

augu

sts

sept

embr

is

okto

bris

nove

mbr

is

dece

mbr

is

janv

āris

Febr

uāris

Gāz

e (E

UR/

MW

h)

Ogl

es (U

SD/t

), na

fta

(USD

/bbl

)

Ogles Nafta Brent Gāze

2011 2012

4. attēls. Energoresursu cenas pa dienām pēdējo 12 mēnešu laikā.

Lielais sals biržā rada elektroenerģijas cenu pīķusEnergoresursu cenas nostiprinās

Februāra beigās gāzes un naftas cenas kopumā bija paaugstinājušās kopš gada sākuma par 18%, bet ogļu cenas pa 4%.

Gāzes cenas Eiropas tirgū strauji paaugstinājās aukstā laika dēļ, kas radīja ļoti lielu gāzes patēriņu. Turklāt gāzes piegādes ierobežoja liels gāzes patēriņš pašā Krievijā, tāpēc lielākais gāzes piegādātājs Gazprom nevarēja piegādāt Eiropai gāzi vairāk par līgumā noteiktajiem apjomiem. Rezultātā īstermiņa gāzes piegādes kontraktu

cenas Eiropā palielinājās virs tā cenu līmeņa, kāds ir piegādes līgumos ar gāzes cenas piesaisti naftas cenai.

Lai arī ogļu cenas janvārī un februārī daudz nemainījās, visticamāk, ka tuvākajā nākotnē ogļu cenas nepaaugstināsies, vai pat samazināties ogļu pieprasījuma un cenu samazināšanās Ķīnā dēļ, ko ietekmē krītošais nekustamā īpašuma tirgus un sarūkošais enerģijas pieprasījums no metāla un cementa industrijas.

Naftas cenas februāra beigās sasnie­dza augstāko līmeni pēdējo 9 mēnešu laikā dēļ pieaugošā saspīlējuma ap Irānu, kas rada naftas piegādes iero­bežojumu riskus laikā, kad parādās

atsevišķi pozitīvi signāli par ekonomikas atlabšanu un naftas pieprasījuma pie­augumu. Februāra beigās Eiropas Brent naftas cena sasniedza 125,47 $/bbl. 19. februārī Irānas naftas ministrs pazi­ņoja, ka ir pārtraucis naftas piegādes Lielbritānijai un Francijai. Naftas cenas ir palielinājusi ASV un Ķīnas ekonomikas uzlabošanās, kā arī cerīgās Grieķijas sarunas ar ES par 130 miljrd. EUR aizdevuma piešķiršanu.

CO2 emisijas kvotu cenas paaugstina politiskas intervences emisiju tirdzniecības shēmā

EUA CO2 emisijas kvotu cenas februāra beigās pieauga līdz 9,5 € par tonnu, kas ir augstākā cena pēdējo 3 mēnešu laikā. Galvenais iemesls cenu kāpumam ir ziņas, ka ES politiķi ir panākuši kompromisa vienošanos par tirgū laižamo CO2 emisijas kvotu apjoma samazināšanu 2013. – 2020. gadam. Tiesa, šobrīd politiskie paziņojumi ir bijuši bez konkrētiem skaitļiem. Tuvākajā nākotnē CO2 cenu virzību noteiks 28. februārī gaidāmais EK Industriālās komisijas balsojums par apgrozībā esošo emisijas kvotu apjomu samazināšanu, kā arī vidēja termiņa ekonomikas attīstības perspektīvas Eiropā. Šīs politiskās iniciatīvas būtība ir samazināt izsolāmo CO2 emisijas kvotu apjomu 2013. – 2020. gadam ar mērķi ietekmēt kvotu pieprasījuma/ piedāvājuma bilanci un tādā veidā paaugstināt kvotu cenu tirgū.

Elektroenerģijas nākotnes darījumu cenas ļoti svārstīgas ar augšupejošu tendenci

Lielais aukstuma vilnis elektroenerģijas nākotnes (forward) darījumu cenas janvārī un februārī darīja izteikti svārstīgas (skat. 6. attēlu). Bet kopumā kopš gada sākuma gan īstermiņa, gan ilgtermiņa elektroener­ ģijas nākotnes darījumu cenas pa­augstināja gan pieaugušās energoresursu un CO2 emisijas kvotu cenas, gan arī aukstais laiks, kas palielināja elektro­enerģijas patēriņu un samazināja ūdens pieteci Skandināvijas hidrostaciju rezervu­āros. Ilgtermiņa (nākamo gadu) nākotnes darījumu cenu nostiprināšanos veicina arī kopumā pozitīvāks skatījums uz Eiropas ekonomikas izredzēm vidējā termiņā, ko stiprina sekmīgas Grieķijas sarunas ar ES finanšu ministriem par kārtējā 130 miljrd. EUR aizdevuma piešķiršanu martā. ef

Turpinājums no 4. lpp.

5

DISKUSIjANr. 1 (35) 2012. gads

31. janvārī AS “Latvenergo” un SEB banka rīkoja konferenci “Brīvais elektroenerģijas tirgus. Izaicinājumi un iespējas!”. Pasākuma galveno tēmu loks aptvēra gaidāmās izmaiņas enerģētikas nozarē 1. aprīlī, ku-ras, kā zināms, paredz elektroenerģiju sākt iegādāties brīvajā tirgū tiem lietotājiem, kuru pieslēguma spriegums ir lielāks par 400 voltiem vai ievadaizsardzības aparāta nominālā strāva lielāka par 100 ampēriem. Konferencē enerģētikas profesionāļi, eksperti un uzņēmēji dalījās viedokļos un pieredzē par elektroenerģijas brīvo tirgu, kā arī ieskicēja iespējamos ieguvumus un izaicinājumus tiem lietotājiem, kurus skars gaidāmās izmaiņas.

Konkurence – iespēja visiem tirgotājiem

Atklājot konferenci, Āris Žīgurs, AS „Lat-venergo” valdes priekšsēdētājs trāpīgi norādīja uz interesantu vēsturisku sakritību: pirmie, kas Latvijas teritorijā sākuši tirgoties, tātad arī ieviesuši tirgu, – bija skandināvi. Savā ziņā vēsture atkārtojas, jo šodien, kad Latvijas brīvajā elektroenerģijas tirgū ienāk jauni dalībnieki, tā darbību lielā mērā no-teiks Skandināvijas Nord Pool Spot birža. Šī saistība tieši vai netieši bija viens no konfer-ences vadmotīviem.

Veiksmīgu darbu tirgū nosaka pieredze – gan pozitīvā, gan kļūdainā, jo tā palīdz veidot konkurētspēju. Šajā ziņā tuvākos kaimiņus ir apsteigusi Latvija, kas pirmā no Baltijas valstīm atvēra elektroenerģijas tirgu, un šī faktora ietekmē – pēc tam arī Lietuva un Igaunija. AS „Latvenergo” savu pieredzi un uzticamību klientiem soli pa solim ir pierādījusi visā Baltijas mērogā, sasniedzot trešdaļu no visa Baltijas elektroenerģijas tirgus.

„Kaimiņu tirgu atvēršana pierādīja, ka AS „Latvenergo” kā spēcīgs nozares komersants prot izmantot iespējas, jo kopš Baltijas valstu tirgu atvēršanas ir pārdotas papildu 2 TWh elektroenerģijas – lielā mērā tāpēc, ka pirmie esam uzkrājuši pieredzi un attīstījuši klientu servisu; tā nozīme arvien pieaug, klientiem izdarot savu izvēli,” – tā brīvā tirgus ieguvu-mus uzsvēra Āris Žīgurs.

Kā konferencē norādīja AS „Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis, līdz šim brīvajā tirgū elektroenerģiju iegādājās ap 1500 uzņēmumu. Taču 1. aprīlī, stājoties spēkā jaunajām izmaiņām, paredzams, ka tās attieksies uz 4500 līdz 5000 lietotājiem, no kuriem, pēc AS „Sadales tīkls datiem”, jau 1000 lietotāju ir vienojušies ar AS „Lat-venergo” par elektroenerģijas ražotāju un piegādātāju.

Konkurence ir – varētu būt vēl lielāka

To, ka brīvais elektroenerģijas tirgus Latvijā strādā labi, jo lietotājiem ir iespēja izvēlēties konkurētspējīgus piedāvājumus, īpaši uzsvēra Uldis Bariss, AS „Latvenergo” valdes loceklis. Viņaprāt, tirgus atvēršana liecina par elektroenerģijas tirdzniecības kā nozares attīstību Latvijā, jo jau drīzumā līdz 70% no patērētās elektroenerģijas pirks tirgū. Tirgus klātbūtne ir konkurētspēju veicinošs instruments arī klientiem – izvēloties sa-

vam uzņēmumam izdevīgāko piedāvājumu, pieaug arī paša uzņēmēja konkurētspēja savā nozarē, nodrošinot iespēju, piemēram, salāgot ražošanas izmaksas ar ieņēmumu struktūru.

U. Barisa skatījumā konkurenci galvenokārt veido pārrobežu tirdzniecība, tāpēc būtiska ir biržas tirdzniecības prakses pārņemšana, kuru uzlabotu jauni starpsavienojumi Baltijas un Skandināvijas valstu starpā.

Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce šajā sakarā norādīja, ka, iespējams, būtu vērts atgriezies pie idejas par Baltijas valstu vienota elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora (PSO) izveidi tālākā nākotnē. Viņš atzina, ka par labu šai iecerei runā fakts, ka aizvien vairāk Baltijā noris pārrobežu tirdzniecība, kas bieži vien prasa trīs pušu akceptu. Savukārt vi-enots Baltijas PSO ievērojami uzlabotu komunikācijas un pārvades efektivitāti.

Komentējot konkurences aspektus Latvijā, SIA “Enefit” valdes priekšsēdētājs Aivars Tihane norādīja, ka konkurence Lat-vijas tirgū, viņaprāt, varētu būt vēl plašāka. Viņam piekrīt arī SIA “Prudentia Energy Mar-kets” valdes loceklis Roberts Samtiņš, taču norādīja, ka lietotājiem jau ir izvēles iespējas elektroenerģijas ražotāju vidū. Viņš norādīja, ka konkurence kļūs daudz izteiktāka līdz ar Nord Pool biržas ienākšanu Latvijā, kad tirgū iesaistīsies arī jauni elektroenerģijas ražotāji.

Baltijas valstis – enerģētikas tirgus liberalizācijas līderpozīcijā!

Konferences gaitā ar prezentācijām uzstājās vairāki ārvalstu enerģētikas eksperti un profesionāļi. Vērtējot gaidāmās izmaiņas elektroenerģijas tirgū, konsultāciju uzņēmuma KPMG vecākais projektu vadītājs par enerģētikas un inženierkomunikāciju praksi Baltijā Gregorijs Rubinčiks atzina, ka Baltijas valstis ir starp līderiem enerģētikas tirgus liberalizācijā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū. Viņš norādīja, ka tā sauktās Trešās paketes ieviešana ES dalībvalstīs nav sekmējusies tik raiti, kā gribētos. Tomēr salīdzinoši Baltijas valstis ar padarīto Trešās paketes ieviešanā uz citu ES valstu fona ir guvušas ievērojamu pro-gresu. G. Rubinčiks kā labu piemēru minēja faktu, ka Baltijas valstīs, tostarp arī Latvijā, brīvais elektroenerģijas tirgus ik gadu tiek

atvērts aizvien jauniem lietotājiem. Savukārt Hando Saters, Nord Pool pārdošanas direk-tors Baltijas valstīs un Krievijā, skaidroja biržas darbības principus un ilggadējo biržas pieredzi elektroenerģijas tirdzniecībā brīvā tirgus apstākļos Skandināvijā.

Uzņēmējiem jaunas iespējas Ļoti saistoša izvērsās paneļdiskusija, kurā

četru uzņēmumu pārstāvji dalījās līdz šim gūtajā pieredzē, iegādājoties elektroenerģiju brīvajā tirgū. Kā zināms, kopš 2008. gada elektroenerģiju brīvajā tirgū iegādājas ap 1500 Latvijas uzņēmumu. SIA “Valpro” valdes priekšsēdētājs Aivars Flemings pavēstīja, cik nozīmīgs elektroenerģijas iegādē izrādījies pieredzējušu konsultantu padoms. Proti, līdz pagājušajam gadam SIA „Valpro” elektroenerģiju iegādājās, izsludinot konkursu un izvēloties zemāko cenu. Pēc konsultantu ieteikuma uzņēmums mainījis elektroenerģijas iegādes taktiku – no fiksētas maksas uzņēmums nolēmis pirkt elektrību par tūlītējo darījumu jeb spot cenu. A. Flem-ings skaidroja, ka fiksētā cena janvārī bija 55 eiro par MWh, bet janvāra vidējā spot cena – 45,48 eiro (31 lats) par MW, kas uzņēmumam ļāva mēnesī ieekonomēt 2000 eiro, tomēr arī norādīja, ka tas paliek uzņēmuma vadības risks – pirkt elektroenerģiju par spot cenām vai izvēlēties fiksētu maksu, jo vienā gadījumā spot cena var būt zemāka nekā fiksētā, taču situācija var arī būt pilnīgi pretēja.

Arī AS “VG Kvadra Pak” padomes loceklis Kārlis Šēnhofs norādīja, ka, pērkot elektrību tirgū, svarīgi ir izvērtēt tirgus piedāvājumu un uzņēmuma energopatēriņa struktūru, kā arī uzņēmuma budžetu. Viņš atzina, ka elektroenerģijas iegāde brīvajā tirgū ir ieguvums uzņēmumiem, jo, pārdomāti rīkojoties, iespējams mazināt maksu par elektroenerģiju.

SIA “Augstceltne” valdes loceklis Arnis Zīverts norādīja, ka pretēji SIA „Valpro” viņa uzņēmums ir noslēdzi līgumu par fiksētas elektroenerģijas cenu, jo tā uzņēmums ir pasargāts no pēkšņiem cenu kāpumiem. Arī Zīverts atzīst, ka elektroenerģijas iegāde brīvajā tirgū uzņēmumam var būt krietni vien izdevīgāka nekā fiksētais tarifs, bet ar nosacījumu, ka uzņēmums ir pareizi aplēsis savas iespējas un vajadzības.

Savukārt SIA “AGA” valdes loceklis Olavs Ķiecis, kura pārstāvētais uzņēmums par elektroenerģiju maksā 1,5 miljonus latu gadā, atzina, ka galvenais brīvā tirgus iegu-vums, viņaprāt, ir uzņēmuma spēja ietekmēt līdz šim neietekmējamas izmaksas, proti, fiksētu elektroenerģijas tarifu. Viņš gan norādīja, ka veiksmīgai elektroenerģijas iegādei vajadzīgas zināšanas, taču pau-da optimismu, ka, attīstoties brīvajam elektroenerģijas tirgum, arī elektroenerģijas lietotāju zināšanas augs līdz ar to. ef

6

VIEDOKLISNr. 1 (35) 2012. gads

Līdz 1. aprīlim divas trešdaļas no Latvijas tirgus būs atvērtas brīvai konkurencei

ef Rolands Lūsveris, AS „Latvenergo” Regulācijas lietu daļas vadītājs

Īstenojot kopējo ES enerģētikas politiku elektro-enerģijas tirdzniecības tālākā liberalizācijā, no 1. apŗīļa divas trešdaļas Latvijas elektroenerģijas tiks pirktas brīvajā tirgū, tādējādi arvien vairāk harmonizējot Baltijas un Skandināvijas tirgu.

pakāpeniska regulēto tarifu atcelšana, tirgotājs kā galvenais lietotāja kontakts, divu līgumu sistēma ātrai un efektīvai tirgotāja maiņai – tie ir galvenie elementi, kas ļauj funkcionēt brīva tirgus platformai. ”

2011. gadā notika būtiskas izmaiņas elektroenerģijas tirgus regulējumā, ieviešot Eiropas Savienības tā sau-camo Trešo tirgus liberalizācijas doku-mentu paketi. Tāpēc gada vidū tika veikti grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, bet gada beigās arī Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos (turpmāk – noteikumi), pilnveidojot Lat-vijas elektroenerģijas tirgus darbības nosacījumus.

Situācija, kādā šobrīd ir Latvija ar veiktajām likumdošanas izmaiņām elektroenerģijas tirdzniecībā, atbilst elektroenerģijas mazumtirdzniecības vīzijai par harmonizēta Baltijas un Skandināvijas tirgus izveidi. Pakāpeniska regulēto tarifu atcelšana, tirgotājs kā gal-venais lietotāja kontakts, divu līgumu sistēma ātrai un efektīvai tirgotāja maiņai – tie ir galvenie elementi, kas ļauj funkcionēt brīva tirgus platformai.

Jaunie tirgus noteikumi skaidri nosaka tirgus dalībnieku loku: no 2012. gada 1. aprīļa tiem elektroenerģijas lietotājiem, kuru ojektos ievadaizsardzības aparāta nominālās strāvas lielums pārsniedz 100 ampērus vai pieslēguma spriegums ir lielāks par 400 voltiem, elektroenerģija būs jāiegādājas elektroenerģijas brīvajā tirgū. Savukārt mājsaimniecību elektroenerģijas lietotāji vai tie lietotāji, kuru objektu pieslēgums nepārsniedz minētos kritērijus, elektroenerģiju varēs saņemt par regulētiem tarifiem.

Ceturtā daļa no aptuveni 4500 lietotājiem, kuri līdz 1. aprīlim pievieno­

sies brīvajam tirgum, jau janvārī noslē­dza jaunus līgumus par elektroenerģijas pirkšanu. Tā kā Nord Pool spot biržā bija zema elektroenerģijas cena, tad šie lietotāji visnotaļ bija ieguvēji, savlaicīgi pievienojoties brīvajam tir-gum. Šobrīd elektroenerģijas cenas atkal ir pietuvojušās iepriekšējam līmenim un cenu atšķirība starp regulēto tarifu un brīvo tirgu vairs nav tik liela, tāpēc neizlēmīgākie tik lielu ieguvu-mu vairs neizjutīs. Lai nu kā, bet no 2012. gada 1. aprīļa aptuveni 69% no Latvijā lietotās elektroenerģijas tiks pirkti brīvas konkurences apstākļos, un tas atbildīs tirgus atvēršanas pakāpei kaimiņvalstīs. Lietuvā šogad tirgū esošo lietotāju loks tiek paplašināts ar lietotājiem, kuru objektu atļautā jauda ir virs 30 kW, bet 2015. gadā tirgū būs visi Lietuvas elektroenerģijas lietotāji. Savukārt Igaunija savu tirgu pilnībā, t.sk. mājsaimniecībām, atvērs jau nākamgad. Latvija konkrētu datumu regulēto tarifu pilnīgai atcelšanai vēl nav noteikusi, taču tas tāpat kā kaimiņos varētu notikt pēc Nord Pool spot biržas ienākšanas Latvijā, un tajā brīdī tiks pabeigta Baltijas valstu elektroenerģijas tirgus darbības nosacījumu harmonizācija.

Vēl būtu jāatgādina par citiem jau­numiem noteikumos: no 2012. gada 1. jūlija ar visiem lietotājiem tiks slēgti divi atsevišķi līgumi: viens par elektroenerģijas tirdzniecību, otrs – par sistēmas pakalpojumu sniegšanu. Šāda kārtība ir pazīstama esošajiem tirgus

dalībniekiem, bet neattiecās uz tiem, kas elektroenerģiju pirka pēc regulētā tarifa. Tas ļaus vienkāršāk pāriet pie cita tirgotāja brīvajā tirgū un lietotājam radīs izpratni par pakalpojumiem, ku-rus sniedz sadales sistēmas opera-tors, piemēram, AS „Sadales tīkls”, un tirgotājs, piemēram, AS „Latvenergo”, kura pienākumos neietilpst līniju remonts vai saņemtās elektroenerģijas tehniskie parametri. Pāreja uz diviem līgumiem ar esošajiem lietotājiem notiks pakāpeniski, kad tie veiks jaudas palielināšanu vai precizēs savu kontaktinformāciju. Līdz ar to turpmāk mājsaimniecību lietotāji uz-reiz būs sagatavotāki nonākšanai brīvajā tirgū un savām vajadzībām atbilstoša tirgotāja izvēlei.

Noteikumi paredz, ka tirgotāja maiņa var notikt katra mēneša 1. datumā un jau-nais tirgotājs informē sadales sistēmas operatoru par konkrētā tirgotāja maiņu vismaz 21 dienu iepriekš. Lietotāja izvēlētais tirgotājs kļūst par balansēšanas pakalpojuma sniedzēju šim lietotājam, un iepriekšējais tirgotājs tiek informēts par lietotāja „zaudēšanu” vismaz 10 dienas pirms tirgotāja maiņas dienas.

Tiem lietotājiem, kuri nebūs izvēlē­jušies tirgotāju vai kuriem nebūs balansēšanas pakalpojuma sniedzēja, elektroenerģija būs jāpērk no pēdējā garantētā piegādātāja. Katrs sadales sistēmas operators paziņos par savā li-cences darbības zonā izvēlēto tirgotāju, kura elektroenerģijas cena nākamajam mēnesim tiks publicēta šī tirgotāja in-terneta mājaslapā. Tādējādi lietotājam, kurš ir zaudējis tirgotāju vai kuram vienkārši ir izbeidzies līgums, atliks laiks, lai pagūtu izvēlēties citu tirgotāju, jo pēdējās garantētās piegādes cena noteikti būs augstāka par tirgū piee-jamo.

Nobeigumā jāuzsver, ka tirgus tālāka atvēršana ir aktivizējusi tirgotājus – šobrīd lietotājs var izdarīt izvēli ne ti-kai starp diviem lielākajiem. Arī sadales sistēmas operators AS „Sadales tīkls” ir veiksmīgi ticis galā ar sistēmas pakalpo-jumu līgumu slēgšanu ar lietotājiem, kuri pievienojas brīvajam tirgum.

Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi ir stājušies spēkā 2011. gada 15. decembrī, un to pilns teksts atrodams šeit.

7

INFONr. 1 (35) 2012. gads

Turpinājums 8. lpp.

No 2012. gada 1. aprīļa tiem elektroenerģijas lietotājiem, kuru objek-tos ievadaizsardzības aparāta nominālās strāvas lielums pārsniedz 100 ampērus vai pieslēguma spriegums ir lielāks par 400 voltiem, elektroenerģija būs jāiegādājas elektroenerģijas brīvajā tirgū. Savukārt mājsaimniecību elektroenerģijas lietotāji vai tie lietotāji, kuru objektu pieslēgums nepārsniedz minētos kritērijus, elektroenerģiju varēs saņemt par regulētiem tarifiem.

Elektroenerģijas brīvais tirgus. Kā rīkoties?

Kurus skars izmaiņas?ja uzņēmumam elektroenerģijas pieslēgums pārsniedz 400 voltu vai 100 ampēru,

tad lietotājam elektroenerģija ir jāiegādājas brīvajā elektroenerģijas tirgū.

1.

Ja uzņēmums kvalificējas izmaiņām, tas saņems vēstuli no AS “Sadales tīkls” (ST) par izmaiņām. Tas nozīmē, ka līdz 10. martam jānoslēdz jauns līgums par elektroenerģijas piegādēm.

Atceries! Ja tikai vienā no uzņēmuma objektiem pieslēgums pārsniedz 100 ampērus vai 400 voltu, arī tad uzņēmumam pilnībā elektroenerģija jāiegādājas brīvajā tirgū. ! !

Lietotājs kvalificējas izmaiņām. Ko darīt?Līdz 10. martam jāizvēlas tirgotājs. Būs jāslēdz 2 līgumi. Viens ar Sadales tīklu par elektroenerģijas

piegādi. Otrs līgums tiks slēgts ar uzņēmumu, no kura tiks pirkta elektroenerģija.

2.

Lietotājam būs divi līgumi: atsevišķs līgums ar sistēmas operatoru par sadales pakalpojumu saņemšanu un atsevišķs līgums par elektroenerģijas tirdzniecību. Sadales pakalpojumus jebkuras izvēles gadījumā arī turpmāk sniegs sadales sistēmas operators AS „Sadales tīkls”. Savukārt elektroenerģiju varēsiet iegādāties no jebkura Latvijā reģistrēta elektroenerģijas tirgotāja pēc Jūsu brīvas izvēles, slēdzot līgumu par elektroenerģijas tirdzniecību un balansēšanas pakalpojumu un vienojoties par elektroenerģijas cenu.

Jaunie līgumi tiks sagatavoti mēneša laikā.! !

Vai var atteikties no elektroenerģijas iegādes brīvajā tirgū?ja lietotājam līdz 10. martam nebūs noslēgti jaunie līgumi, tad elektroenerģijas piegāde šim lietotājam

notiks pēdējās garantētās piegādes ietvaros. Tās laikā spēku zaudē visi lietotāja noslēgtie elektroenerģijas tirdzniecības līgumi. Sistēmas operators – Sadales tīkls – norāda savam izvēlētajam tirgotājam laiku,

kad tam jāpārņem elektroenerģijas piegāde konkrētam lietotājam. Elektroenerģijas piegāde šādam lietotājam notiks par tirgotāja noteiktu cenu, kura vismaz mēnesi

pirms katra norēķina perioda būs publicēta tirgotāja interneta vietnē.

3.

Kas mainīsies, kļūstot par tirgus klientu?Kļūstot par brīvā tirgus klientu, elektroenerģija tiks pirkta par vienošanās cenu,

par kuru būsiet vienojies ar izvēlēto tirgotāju.

4.

8

INFONr. 1 (35) 2012. gads

Turpinājums no 7. lpp.

Kā kļūt par tirgus dalībnieku?Latvenergo gadījumā:

5.

! Mainot tirgotāju standarta gadījumā:!

INFO: Papildus informāciju par brīvo tirgu var apskatīt šeit

Klients vienojas ar AS „Latvenergo” par elektroenerģijas tirdzniecības nosacījumiem (cenu, termiņiem utt.).

Vienošanās gadījumā AS „Latvenergo” kārto visas ar statusa vai tirgotāja maiņu saistītās formalitātes. Līdz konkrētā kalendārā mēneša 10. datumam AS „Latvenergo” informē sistēmas operatoru par tirgotāja maiņu. Klientam atliek tikai parakstīt sistēmas pakalpojumu un elektroenerģijas tirdzniecības līgumus.

Kalendārā mēneša 1. datumā tiek apstiprināts tirgotājs, un klients kļūst par tirgus dalībnieku un turpmāk norēķinās nevis pēc regulētiem tarifiem saistītajiem lietotājiem, bet gan pēc elektronerģijas cenas, par ko savstarpēji ir vienojušies tirgotājs un klients.

Kļūstot par tirgus dalībnieku, klients norēķinās pēc viena rēķina, kurā atsevišķi uzrādīta maksa par patērēto elektroenerģiju un sistēmas pakalpojumiem.

Klients vienojas ar paša izraudzīto tirgotāju par elektroenerģijas tirdzniecības nosacījumiem (cenu, termiņiem utt.).

Klients līdz konkrētā kalendārā mēneša 10. datumam pirms paredzētās tirgotāja maiņas informē šī brīža elektroenerģijas pārdevēju un deleģē uzdevumu jaunajam tirgotājam paziņot sistēmas operatoram / pārvades sistēmas operatoram par tirgotāja maiņu (AS „Sadales tīkls” un/vai AS „Augstsprieguma tīkls”).

Klients noslēdz elektroenerģijastirdzniecības līgumus ar tirgotājuun sadales sistēmas operatoru.

Kalendārā mēneša 1. datumā notiek tirgotāja maiņa.

Tirgotāji un elektroenerģijas cenasKur varu apskatīt informāciju par elektroenerģijas piegādātājiem?

pilns tirgotāju saraksts ir pieejams Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SpRK) mājaslapā, kurā ir izveidojusi elektroenerģijas tirgotāju reģistru.

Šobrīd mājaslapā ir atrodami 36 uzņēmumi, kuriem ir izsniegtas licences. Saite uz SpRK mājaslapu šeit

Aktīvo tirgotāju saraksts pieejams AS „Sadales tīkls” mājaslapā šeit

1.

Ieguvumi, sadarbojoties ar Latvenergo- elastīgs elektroenerģijas produktu piedāvājums atbilstoši jūsu uzņēmuma interesēm;- energorisku apdrošināšanas piedāvājums juridiskajiem klientiem (ja līgums tiek slēgts uz 1 gadu vai ilgāku periodu);- ik mēneša Elektroenerģijas tirgus apskatus par aktualitātēm tirgus klientiem;- ērti norēķini (apvienots rēķins par elektroenerģiju un sistēmas pakalpojumiem, moderni norēķinu pakalpojumi – e-latvenergo); - augsta apkalpošanas kvalitāte – personīgs klientu attiecību vadītājs, 12 h korporatīvo klientu servisa tālrunis un klientu apkalpošanas centri visā Latvijā;- uzticamības un drošuma garantija, ko sniedz Latvenergo 70 gadu pieredze elektroenerģijas ražošanā un tirdzniecībā.

2.

Papildus informācija: šeit

Kad un kā varu mainīt elektroenerģijas tirgotāju?Elektroenerģijas piegādātāju vari mainīt ik mēnesi, iepriekš brīdinot tagadējo piegādātāju

līdz pašreizējā mēneša 10. datumam.

3.

Turpinājums 9. lpp.

9

INFONr. 1 (35) 2012. gads

Turpinājums no 8. lpp.

Kādus elektroenerģijas piedāvājumus sniedz AS ”Latvenergo”?Sadarbībai jums tiks sagatavots individuāls cenu piedāvājums, pirms kura sagatavošanas tiks izpētīti jūsu

uzņēmuma darbības specifika, patēriņš un uzņēmējdarbības veids u.c. aspekti.

4.

Vairāk var uzzināt Latvenergo tirdzniecības mājaslapā!Elektroenerģijas norēķini

Kā elektroenerģijas pirkšana tirgū ietekmēs elektroenerģijas rēķinu?

ja līgums noslēgts ar AS ”Latvenergo”, tāpat kā līdz šim saņemsiet vienotu rēķinu, kurā būs atspoguļota informācija par katru objektu un katru pakalpojumu atsevišķi.

1.

Kā veidojas maksa par elektroenerģiju?

Kopējās rēķina sastāvdaļas veido 3 komponentes:

2.

• elektroenerģijas cena (cena, kas norādīta sadarbības piedāvājumā vai elektroenerģijas tirdzniecības līgumā);

• SPRK apstiprinātas obligātā iepirkuma komponentes (informācija šeit);

• SPRK apstiprināti sistēmas pakalpojuma tarifi (informācija šeit).

Norēķins par sadales pakalpojumu tiks veikts atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātajiem sadales sistēmas pakalpojuma tarifiem.

Kas ietekmē elektroenerģijas cenu?

- globālie faktori: kurināmā, naftas, CO2 kvotu cenas, energopolitika, dabas stihijas;- reģionālie (Skandināvijas) faktori: hidroloģiskā situācija, lielāko elektrostaciju un līniju atslēgumi;- lokālie (Baltijas) faktori: elektroenerģijas piedāvājums un pieprasījums, pārvades tīklu pieejamība.

3.

• Gāzes cena – elektroenerģijas cenu tieši ietekmē cenu svārstības gāzes tirgū. Gāzes cena ir piesaistīta naftas cenai ar nobīdi 9 mēneši atpakaļ.

• CO2 kvotu cena – kvotu cena būtiski ietekmē elektroenerģijas ražošanas izmaksas – ja kvotu cena pieaug, tad pieaugs arī saražotās elektroenerģijas pašizmaksa.

• Ūdens pietece Daugavā – lielo HES elektroenerģijas izstrāde ir atkarīga no ūdens līmeņa Daugavā.

• Laika apstākļi – pasliktinoties laika apstākļiem, ja kļūst auksts un dienas garums ir mazāks, sāk pieaugt pieprasījums pēc elektroenerģijas. Tas nozīmē, ka, pieaugot pieprasījumam, pieaug arī elektroenerģijas cena.

! Informāciju var iegūt AS „Latvenergo” mājaslapā šeit

! Konsultācijas par brīvo elektroenerģijas tirgu sniegs AS „Latvenergo” elektroenerģijas tirdzniecības komanda:• tālr: 80200406 • e-pasts: tirdzniecība@latvenergo.lv

! Elektroniskais buklets „Brīvais tirgus” šeit

Papildu informācija par izmaiņām elektroenerģijas tirgū

10

pIEREDZENr. 1 (35) 2012. gads

Elektroenerģijas brīvajā tirgū Latvijā darbojas jau ap 1500 uzņēmumu. No 1. aprīļa tiem pievienosies vēl vismaz 4000 uzņēmumu. SIA „Val-pro” un SIA „Deco Energy” ir no tiem uzņēmumiem, kuriem jau ir vairāk

nekā divu gadu pieredze, dar-bojoties elektro­enerģijas brīvajā tirgū. Par tā specifi-ku no uzņēmēja pozīcijām stāsta Aivars Fle-mings, SIA

„Valpro” valdes priekšsēdētājs, un Vladimirs Bobovičs, SIA „Deco Energy” direktors.

Vai brīvais tirgus ir izdevīgs?Mēģinot atbildēt uz jautājumu,

vai uzņēmējam elektroenerģijas brīvais tirgus ir izdevīgs, A. Flemings ir kodolīgs: „Tas ir atkarīgs no tā, kādas ir brīvā tirgus cenas attiecībā pret fiksēto tarifu.” Viņš norāda, ka pirms pāris gadiem brīvā tirgus cena bijusi augstāka nekā fiksētais tarifs, taču, piemēram, šajā ziemā elektroenerģijas cenas brīvajā tirgū kopumā ir bijušas zemākas nekā fiksētais tarifs. „Šādā ziņā esam vinnētāji,” norāda A. Flemings un papildina, ka „tas gan nebūtu iespējams, ja mēs vairāku gadu garumā nebūtu veidojuši savu iz-pratni par elektroenerģijas brīvo tirgu un savu uzņēmumu tā kontekstā, kā arī par mūsu iespējām gūt maksimālu labumu šajā situācijā. Patlaban mums uzņēmumā nav speciālista, kurš sekotu līdzi biržas spot cenām un elektroenerģijas tirgū

Brīvais tirgus prasa kompetenciLai uzņēmumi veiksmīgi darbotos elektroenerģijas brīvajā tirgū, ir būtiski apzināt uzņēmuma elektropatēriņa vajadzības un audzēt zināšanas par brīvo tirgu.

notiekošajam, bet ļoti nopietni sadar-bojamies ar elektroenerģijas brīvā tirgus konsultantiem, kas piedāvā mums izdevīgus risinājumus. Un ir arī rezultāts: piesaistot kompe-tentus konsultantus, 2011. gada 2. pusgadā ieekonomējām 15 000 eiro un 2012. gada janvārī – 2000 eiro uz patērētās elektroenerģijas rēķina, kas SIA „Valpro” ir nozīmīgs ietaupījums.” Tāpēc A. Flemings aici­na uzņēmumus izglītot darbiniekus par elektroenerģijas brīvo tirgu vai meklēt palīgus ārpus uzņēmuma.

Arī V. Bobovičs atzīst, ka gadu gaitā viņa vadītais uzņēmums ir nonācis līdz situācijai, ka elektroenerģijas brīva­jam tirgum seko līdzi gan uzņēmuma darbinieki, gan piesaistītie konsul-tanti. Tomēr viņš atzīst, ka Deco En-ergy gadījumā pagaidām izdevīgāks ir izrādījies ilgtermiņa līgums, nevis īstermiņa elektroenerģijas iepirkumi.

Ilgtermiņa līgumi vai biržas spot cenas?

SIA „Valpro” un SIA „Deco En-ergy” ir uzņēmumi, kas brīvā tirgus apstākļos ir izvēlējušies dažādus elektroenerģijas iegādes modeļus. Valpro gadījumā akcents tiek likts uz iepirkuma metodēm, kuras ir vairāk piesaistītas elektroenerģijas biržas cenām, piemēram, iepirkumu par spot cenām. „Esam sapratuši, ka tā varam vinnēt,” šādu izvēli pama­to A. Flemings. Savukārt DECO Energy izvēlējusies uz gadu slēgtu fiksētu elektroenerģijas cenu. „Mūsu uzņēmumam ir svarīga stabilitāte, tāpēc sliecamies par labu šādam risinājumam,” tā V. Bobovičs. Šie dažādie piegājieni raksturo

elektroenerģijas brīvā tirgus būtību – uzņēmums var pielāgot savas vajadzības atbilstoši izdevīgākajām elektroenerģijas brīvā tirgus cenām. „Runājot par brīvo tirgu, varu teikt, ka uzņēmums, protams, var turpināt strādāt kā līdz šim – noslēgt ilgtermiņa līgumu ar elektroenerģijas tirgotāju un par elektroenerģiju maksāt fiksētu cenu. Bet var darīt arī savādāk, un ieguvums ir iespēja izvēlēties,.”

Svarīgi saprast vajadzībasLai maksimāli efektīvi darbotos

elektroenerģijas brīvajā tirgū, svarīgi ir saprast uzņēmuma vajadzības un specifiku, uzskata V. Bobovičs. „Esot brīvajā tirgū, esam sapratuši, cik liela nozīme ir uzņēmuma enerģētisko vajadzību apzināšanai – saprotot to, uzņēmums var daudz izdevīgāk iegādāties elektroenerģiju,” skaidro V. Bobovičs. „Piemēram, uzņēmumam, kas ražo saldējumu un kura elektropatēriņa maksimums visticamāk ir vasaras mēnešos, daudz izdevīgāk būs slēgt sezonālus īstermiņa līgumus par elektroenerģi­jas piegādi. Savukārt uzņēmumam, kas patērē elektroenerģiju neatkarīgi no sezonas, iespējams, izdevīgāks būs ilgtermiņa līgums, kas garantēs stabilu elektroenerģijas cenu un attiecīgi prognozējamas ražošanas izmaksas. Tāpēc tos uzņēmējus, ku-riem elektroenerģija no 1. aprīļa būs jāiegādājas brīvajā tirgū, aicinu ļoti rūpīgi izanalizēt, kā un kādam nolūkam uzņēmums patērē elektroenerģiju. Viņš atklāj, ka viņa vadītā uzņēmuma specifikai izdevīgāks izrādījies ilgtermiņa līgums. Arī A. Flemings piekrīt viedoklim, ka nepieciešams izprast uzņēmuma elektropatēriņa struktūru un vajadzības, taču atzīst, ka Valpro gadījumā izdevīgākie ir izrādījušies iepirkumi, kas piesaistīti biržas spot cenām. A. Flemings arī aicina nopietni padomāt par uzņēmuma kompetences vairošanu, lai izprastu elektroenerģijas brīvo tir-gu un tā specifiku. ef

Dažādie piegājieni raksturo elektroenerģijas brīvā tirgus būtību – uzņēmums var pielāgot savas vajadzības atbilstoši izdevīgākajām elektroenerģijas brīvā tirgus cenām.

”

11

VIEDOKLISNr. 1 (35) 2012. gads

Kā zināms, no 2012. gada 1. aprīļa tiem elektroenerģijas lietotājiem, kuru objektos ievadaizsardzības aparāta nominālās strāvas lielums pārsniedz 100 ampērus vai pieslēguma spr-iegums ir lielāks par 400 voltiem, elektroenerģija būs jāiegādājas elektroenerģijas brīvajā tirgū. Savukārt mājsaimniecību elektroenerģijas lietotāji vai tie lietotāji, kuru objektu pieslēgums nepārsniedz minētos kritērijus, elektroenerģiju

varēs saņemt par regulētiem tarifiem.Šīs izmaiņas skars vismaz 4800 Latvijas elektroenerģijas lietotāju, kas ir 5% no kopējā elektroenerģijas lietotāju skaita.

Patērētājiem būs izvēle

Brīvajā elektroenerģijas tirgū jau līdz šim darbojās ap 1500 lietotāju, tātad pēc 1. aprīļa brīvā tirgus apstākļos tādu būs virs 6000. Tas nav liels skaits, ja salīdzinām ar kopējo lietotāju skaitu. Taču ja parēķinām, cik liels ir šo lietotāju elektroenerģijas patēriņš uz kopējā patēriņa fona, tad jāsaka – šie lietotāji rada 69% no kopējā Latvijas elektropatēriņa. Tāpēc ir būtiski, lai jauno brīvā tirgus dalībnieku pāreja notiktu raitāk un saprotamāk, un ir vairāki aspekti, ku-riem būtu jāpievērš īpaša uzmanība.

Divi līgumiTiem lietotājiem, kuri kvalificējas

pārejai uz elektroenerģijas brīvo tirgu, jāņem vērā, ka no 1. aprīļa ir jābūt noslēgtiem diviem līgumiem par elektroenerģijas tirdzniecību un

ef Andis Pinkulis, AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs

sitēmas pakalpojumiem. Pirmais līgums attieksies uz lietotāju un elektroenerģijas tirgotāju, ietverot vienošanos par nosacījumiem, ar kādiem tirgotājs pārdod elektroenerģiju lietotājam. Savukārt otrs līgums regulēs lietotāja un elektroenerģijas piegādātāja – šajā gadījumā AS „Sadales tīkls” savstarpējās attiecības, jo šis uzņēmums fiziski piegādās elektroenerģiju no ražotāja līdz lietotājam. Katrā gadījumā Sadales tīkls ir jau izsūtījis informatīvu vēstuli par izmaiņām lietotājiem, kurus skars šīs izmaiņas.

Tirgotāja izvēleTikpat nozīmīga ir elektroenerģijas

tirgotāja izvēle, kas pēc būtības arī ir brīvā elektroenerģijas tirgus kodols.

AS „Sadales tīkls” mājaslapā ir at-rodami tie elektroenerģijas tirgotāji, kam ir tiesības to darīt un ir noslēgti līgumi ar sistēmas operatoriem. Lai izvēlētos tirgotāju, elektroenerģijas lietotājam būtu nepieciešams sazi­nāties ar tirgotāju. Ar šo tirgotāju tad arī tiktu slēgts līgums par elektroenerģijas iegādi. Piedāvājumi var būt dažādi, tāpēc nepieciešams pamatīgi izsvērt sev vēlamāko risinājumu.

Šeit jāpiebilst: ja elektroenerģijas tirgotājs nebūs izvēlēts līdz 10. mar-tam, tad jārēķinās, ka Sadales tīkls turpinās piegādāt elektroenerģiju pēdējās no pēdējās garantētās piegādes ietvaros no sistēmas op-eratora izvēlēta tirgotāja par tirgus noteiktu cenu.

Nozīmīga ir elektroenerģijas tirgotāja izvēle, kas pēc būtības arī ir brīvā elektroenerģijas tirgus kodols.

”Tirgotāja maiņas nosacījumi

Brīvā elektroenerģijas tirgus dalībnieki līdz ar 1. aprīli varēs reizi mēnesī mainīt elektroenerģijas tirgotāju. Proti, ja kādam tirgotājam ir labāks piedāvājums, lietotājs to var izmantot un atteikties no līdzšinējā tirgotāja pakalpojumiem. Šis pro-cess, manuprāt, notiek lietotājam ērtā veidā. Klients tikai izvēlas jauno elektroenerģijas tirgotāju, savukārt jaunais tirgotājs un Sadales tīkls veic visas procedūras un formalitātes, lai šīs izmaiņas notiktu. Jaunais tirgotājs 21 dienu pirms tirgotāja nomaiņas nosūta informāciju par izmaiņām Sadales tīklam, un tad tiek veiktas izmaiņas. Jāņem vērā, ka tirgotāja nomaiņa stāsies spēkā katra mēneša 1. datumā. ef

21 dienu pirmstirgotāja maiņasinformē ST par tirgotāja maiņu

Izvēlaselektroenerģijastirgotāju

10 darba dienu laikānosūtot e­pastu, informēvisas puses par tirgotājamaiņu

10 darba dienu laikāsaskaņo informāciju parlietotāja objektu adresēmar jauno tirgotāju

5 darba dienu laikā pēctirgotāja maiņas sniedz datus par skaitītājurādījumiem tirgotājamaiņas brīdī

Ikmēneša elektroenerģijas skaitītāju rādījumu iegūšana

Vismaz vienu dienuiepriekš informē STpar elektroenerģijastirdzniecības līgumatermiņa beigām vaiārpuskārtas līgumalaušanu ar klientu

12

FINANSESNr. 1 (35) 2012. gads

Par elektroenerģijas brīvā tirgus niansēm, cenu veidošanos un to

objektivitāti stāsta Andris Cakuls, AS „Lat-venergo” Elektroenerģijas vairumtirdzniecības direktors.

Elektroenerģijas cenu brīvajā tirgū nosaka pieprasījums un resursi

Lai arī tradicionāli brīvajā tirgū preces cenu nosaka tās pieprasījuma un piedāvājuma attiecība, elektroenerģijas tirgū pieprasījums ir samērā neelastīgs, tādējādi ievērojami iespaido cenas līmeni. „Runājot par cenas veidošanos, nepieciešams izprast, kā darbojas elektro­enerģijas nozare. Proti, ir elektroenerģijas ražošanas stacijas, kas nodrošina bāzes jaudas un saražo vislētāko elektroenerģiju. Tāpēc šādas stacijas tiek darbinātas visu laiku, piemēram, Narvas degakmens stacijas Igaunijā vai Rīgas TEC pēc siltumslodzes. Ir arī staci-jas, kas saražo elektroenerģiju dārgāk un tiek darbinātas retāk,” enerģētikas tirgus nianses skaidro A. Cakuls, „un vēl ir elektroenerģijas pieprasījums, kas ir mainīgs. Naktīs tas ir mazāks, no rītiem elektrības patēriņš pieaug. Šo pašu principu var attiecināt uz siltu un auk-stu laiku. Tādējādi, ja elektrības patēriņš aug, to nodrošina uz dārgāku elektrostaciju rēķina. Tāpēc, ja elektroenerģijas pieprasījums ir lielāks vai tas ir sasniedzis diennakts pīķa pieprasījumu, arī cena par to attiecīgajā brīdī būs augstāka. Rezumējot pamatā strādā lētākās un efektīvākās elektrostacijas, bet atkarībā no elektroenerģijas patēriņa pieprasījuma tiek iedarbinātas dārgākās stacijas, kas paaugstina biržas cenu.”

Vēl A. Cakuls norāda, ka nenoliedza-mi ļoti liela nozīme ir resursu pieejamībai elektroenerģijas ražošanā. Piemēram, ja Skandināvijas HES rezervuāros ir izdevies uzkrāt ievērojamu ūdens rezervi, tad šie HES var saražot lētu elektroenerģiju, kas samazinās tās kopējo cenu. Tāpat var teikt – ja gāzes cenas samazinātos, arī bāzes staci-jas, kas ražo elektroenerģiju ar šo resursu, spētu saražot lētāku elektroenerģiju.

Biržas seko cenu objektivitāteiKā norāda A. Cakuls, tieši birža visobjektīvāk

ataino esošās elektroenerģijas cenas. „Tieši birža ir tā, kas pārredz elektrostacijas atkarībā no to efektivitātes rādītājiem. Attiecīgi ar šo pašu mehānismu nosaka arī konkrēto biržas cenu. Šis princips pašlaik ir visobjektīvākais cenas noteikšanas veids,” norāda A. Cakuls. „Nord Pool Spot elektroenerģijas biržai, kas darbojas Baltijā un kurā kā dalībniece

Biržas cena – visobjektīvākāLīdz ar 1. aprīli daļa Latvijas uzņēmumu elektroener-ģiju turpmāk iegādāsies elektroenerģijas brīvajā tirgū, tāpēc pamatots ir jautājums, kas nosaka tās cenu un kā tā veidojas. Tāpat aktuāls ir jautājums, kāpēc biržas cena tiek uzskatīta par godīgu un objektīvu.

elektroenerģiju pārdod arī AS „Latvenergo”, ir īpašas procedūras – Market surveilance, kas nodrošina, lai cenas netiktu manipulētas. Sodi ir ļoti bargi, un pēdējo gadu laikā nav fiksēti gadījumi, kad ar elektroenerģijas cenu tiktu veiktas manipulācijas.”

Kāpēc elektroenerģijas gala cena biržā izlīdzinās?

Tomēr, ja efektīvākās elektroenerģijas ražošanas stacijas savu preci spēj saražot lētāk, bet mazākefektīvās – dārgāk, rodas jautājums, kāpēc biržā elektroenerģijas gala cena izlīdzinās. A. Cakuls to skaidro šādi: „Katrai stacijai ir savas pastāvīgās izmaksas – personāls, amortizācija utt. Ir arī mainīgās izmaksas, proti, par kādu cenu stacija var saražot elektroenerģiju. Lai arī efektīvajām bāzes stacijām – vēja stacijām, HES, AES – mainīgās izmaksas var būt zemākas, to pastāvīgās izmaksas ir augstas. Sniedzot piedāvājumus pārdošanai biržā, ražotāji vērtē vienīgi ražošanas mainīgās izmaksas, savukārt pastāvīgo izmaksu daļu tie atgūst, ja cena izveidojas augstāka.

Vai iespējams prognozēt elektroenerģijas cenu?

Kā norāda A. Cakuls, Nord Pool birža elektroenerģijas cenas prognozes nesniedz. To dara gan elektroenerģijas tirgotāji, gan īpaši analītiķi, pamatojoties uz līdzšinējo pieredzi par pieprasījumu un piedāvājumu iepriekšējos gados, uz resursu pieejamību utt. Uz šīs bāzes

tiek veikti forward – nākotnes elektroenerģijas tirdzniecības darījumi. Proti, tiek teorētiski aplēsts, kāda varētu būt elektroenerģijas cena kaut kādā noteiktā laika intervālā, un ražotājs un klients var vienoties par šādu forward piedāvājumu. „Tomēr mēs nevaram ar 100% drošticamību prognozēt, kādas būs enerģētikas globālās tendences gada vai pat vairāku gadu griezumā. Mēs nevaram prognozēt, vai pēc gada gaidāms aukstuma vilnis vai kāda cita dabas parādība, kas varētu paaugstināt vai pazemināt elektroenerģijas ce-nas. Tāpēc jāņem vērā, ka, pienākot forward darījuma izpildei, prognozes nekad 100% neatbilst esošajai realitātei,” norāda A. Cakuls, „un, slēdzot forward darījumus, šis aspekts jāņem vērā.”

Kā atrast izdevīgāko Komentējot faktu, ka līdz ar 1. aprīli

vismaz 4000 Latvijas uzņēmumu turpmāk elektroenerģiju pirks brīvajā tirgū, un līdz ar to – aktuālo jautājumu, kā izdevīgāk to iegādāties, A. Cakuls norāda: „Līdzšinējā pieredze ir dažāda. Ir uzņēmumi, kas atvēlējuši atsevišķu štata vietu uzņēmumā, kas nodarbojas ar elektroenerģijas iepirkumiem. Ir uzņēmumi, kuri elektroenerģijas iepirkumu ir novirzījuši kā ārpakalpojumu. Tāpat dažāda pieredze ir saistībā ar elektroenerģijas iepirkumu – vieni seko biržas cenām ik dienu, citi stabilitātes vārdā slēdz līgumu par elektroenerģijas piegādi par fiksētu maksu noteiktam laika periodam. Citi iepirkumu sadala pēc principa – daļa elektroenerģijas par fiksētu maksu, daļa par biržas dienas noteikto cenu. Visi šie veidi ir pareizi, ja precīzi atbilst uzņēmuma specifi-kai un vajadzībām. Ja uzņēmuma vajadzības ir saprastas, tad elektroenerģijas brīvais tirgus uzņēmumam ir ieguvums.” ef

13

ANALīZENr. 1 (35) 2012. gads

Dažādas apkures sistēmas – dažādas cenas

„Lai saprastu, kāpēc dažādās Lat-vijas pilsētās ir dažādi apkures tar-ifi, ir svarīgi saprast, kāda ir esošā centrālapkures sistēma Latvijā,” norāda L. Žutauts. „Lai arī centrālapkures tari-fus nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija un siltumapgādes uzņēmumi tiek stingri sertificēti, mēs nevaram runāt par vienveidīgu siltumapgādes sistēmu Latvijā. Proti, katrā pilsētā ir izbūvēta sava centralizētas siltumapgādes sistēma, kas tiek nodrošināta ar dažādām tehnoloģijām, kurināmo, dažādos ga-dos veiktām izbūvēm, rekonstrukcijām, dažādiem siltumapgādes intensitātes rādītājiem, dažādiem siltumapgādē realizētiem režīmiem (piemēram, karstā ūdens apgāde vasarā). Tas ir pirmais apsvērums, kāpēc siltuma tarifi dažādās pilsētās ir atšķirīgi.”

A. Akermanis papildina: „Būtībā visus siltumapgādes uzņēmumus varētu iedalīt trijās grupās: tie, kas sil-tumu ražo ar atjaunīgiem energore-sursiem jeb šķeldu; tie, kas izmanto gāzi koģenerācijas režīmā, iegūstot elektroenerģiju un siltumu; un, visbeid-zot, tie, kas izmanto gāzi, lai iegūtu tikai siltumu. Atšķirīgie energoresursi nosa-ka to, ka siltumenerģijas ražošanas tar-ifi katlumājās dažādās pilsētās un/ vai dažādos laika periodos būs dažādi.” Tālāk jāvērtē siltuma pārvade līdz na-miem: cik garas ir siltumtrases un kādi

Siltumapgāde Latvijā – neviendabīga un grūti salīdzināmaPēdējā laikā aizvien aktuālāks kļūst jautājums, kāpēc gan dažādās pilsētās, gan pat vienas pilsētas ietvaros ir atšķirīgi siltuma tarifi, kā arī atšķirīga maksa par patērēto siltumu pat blakus esošās dzīvojamās ēkās. Situāciju skaidro Leons Žutauts, Latvijas siltumuzņēmumu aso-ciācijas (LSUA) prezidents, un Andris Akermanis, asociācijas valdes loceklis.

ir siltumenerģijas zudumi trasēs.Latvijas siltumuzņēmumu asociā­

cijas pārstāvji norāda, ka pašlaik siltuma ražošanas izmaksu ziņā visekonomiskākās ir pilsētas, kurās siltumu iegūst, izmantojot šķeldu, kā arī pilsētas, kuras ir kompaktas un kur siltuma tīkli rekonstruēti, ir zems zudumu līmenis. „Taču, runājot par šķeldas izmantošanu, jāpatur prātā – te galvenokārt ir runa par siltumapgādes uzņēmumiem, kas apkures katlu pārveidi uz šķeldu un siltumapgādes sistēmas modernizāciju veica agrākajos gados. Pašlaik izmaksu ziņā zemākā cena ir Mālpilī*, kur siltuma megavatstundas cena ir mazliet virs Ls 30. Savukārt ar šķeldu darbināmie siltuma katli, kas citur celti jau pēdējā desmitgadē (īpaši „trekno gadu” laikā), ir dārgāki, jo objektīvi dārgākas bija celtniecības izmaksas,” norāda L. Žutauts, piebilstot, ka pašlaik siltuma izmaksas ar šķeldu ražotam siltumam pēdējos gados būvētās katlu mājās ir līdzīgas modernās gāzes koģenerācijās stacijās ražotajam – īpaši, ja gāzes cena nokrītas. „Savukārt visdārgākie apkures tarifi pašlaik veidojas pilsētās, kur siltumu ražo, izmantojot gāzi, un ir relatīvi augsti zudumi siltuma tīklos. Varētu teikt, ka gāzes izmantošana tikai siltuma ražošanai, vienlaikus neražojot elektrību, ir izšķērdība, jo dabasgāze ir augsta potenciāla kurināmais. Nav prātīgi no tā ražot zema potenciāla enerģiju – siltumenerģiju,” tā A. Aker-manis.

Centrālapkures tarifi atkarīgi no mainīgajām energoresursu cenām

Kā norāda Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas pārstāvji, fakts, ka pašlaik ar šķeldu darbināmie siltuma katli izrādījušies ar zemākām izmaksām, nav vispārināms kā absolūta patiesība. To apliecina arī šīs un iepriekšējo ap-kures sezonu tarifu aina; atkarībā no

dabasgāzes cenu izmaiņām zaļās siltumenerģijas tarifi vai nu vienmērīgi izkārtojas starp gāzes koģenerācijas tarifiem pie zemām dabasgāzes cenām, vai arī tie sagrupējas tarifu lētākajā galā, ja dabasgāzes cenas ir augstas. „Tas ir atkarīgs gan no investīciju izmaksām, arī no tā, vai, rekonstruējot katlumājas darbam ar šķeldu, ir piešķirti ES fondu līdzekļi, gan no energoresursu cenām – pašlaik dabasgāze ir dārga, tāpēc šķelda ir izrādījusies izdevīgāka. Ja gāzes cenas nokritīsies, tad gāzes koģenerācija daudzviet kļūs izdevīgāka un siltuma tarifi – zemāki,” norāda A. Akermanis.

Taču, runājot par energoapgādi (un tai skaitā siltumapgādi) vispār, mums Latvijā diskusijās nereti problēma tiek apvērsta kājām gaisā: tiek runāts par enerģētikas zaļumu, atjaunīgo resursu izmantošanu, CO2 izmešu samazināšanu utt., taču ne par to, ka energoapgādes pamatuzde-vums ir nevis par katru cenu izman-tot zaļo kurināmo, bet gan nodrošināt iedzīvotājus un rūpniecību ar enerģiju par iespējami zemākām cenām, domājot arī par apgādes drošumu un ievērojot apkārtējās vides prasības. Pie mums nereti par galveno kļūst Briseles prasību izpilde, īsti neņemot vērā mūsu pašu intereses.

Piemēram, iepriekš minētā koģene­rācija neapšaubāmi ir efektīva un atbalstāma tehnoloģija: gāzes kombinētā cikla koģenerācijā TEC­2 var saražot līdz 67% elektrības, pārējais – siltums; gāzes dzinēju gadījumā attiecība ir aptuveni 50:50. Taču, izman-tojot mūsu vietējo kurināmo – šķeldu, elektrības iznākums nepārsniedz 20 – 25%, un pārējais ir siltums. Tādējādi ar šķeldu tiek saražots ļoti daudz siltuma, kas lietderīgi jāpatērē – citādi koģenerācijai nav jēgas, un mūsu vietējais resurss – šķelda – tiek nelietderīgi sadedzināta, laižot siltumu gaisā. Tādēļ, ieviešot koģenerāciju, ir rūpīgi jāanalizē situācija, sabalansējot elektrības un siltuma ražošanu. A. Aker­manis piebilst, ka gāzes koģenerācija lielajās pilsētās, piemēram, Rīgā

* Koksnes biomasas sadedzināšanas tehnoloģija Latvijā sākās 1993. – 1994. gadā, kad Mālpils pašvaldība ar firmas Carl Bro starpniecību saņēma no Dānijas Enerģētikas aģentūras dāvinājumu – ar koksnes šķeldu kurināmu katlu ar visu nepieciešamo komplektējošo aprīkojumu, tostarp šķeldotājus un šķeldas transporta tehniku. Turpinājums 14. lpp.

ir labs risinājums, jo koģenerācijā kombinētajā gāzes ciklā ir augsts elektrības iznākums, un gāzi piegādāt ir daudz vienkāršāk. Tādā veidā tiek risinātas ne tikai siltumapgādes problēmas galvaspilsētā, bet arī valsts elektroapgāde: Rīgas TEC saražo līdz trešdaļai Latvijai nepiecie­šamās elektroenerģijas. Tādēļ ar šīm energostacijām/ ražotnēm/ termoelektrocentrālēm nevar rotaļāties atkarībā no Briseles iegribām.

„Iebilstu zaļo viedoklim, ka arī Rīga būtu pilnībā apsildāma ar šķeldu – tas prasa mobilizēt pārāk daudz kurināmā resursu uz Rīgu, kas „noplicinātu” Latvi-jas reģionu apgādi ar vietējo kurināmo, celtu šī kurināmā cenu, prasītu lielas investīcijas gan siltuma apgādē, gan loģistikas un infrastruktūras izveidē, bet mazākās pilsētās, kur šķelda ir blakus – kāpēc gan to neizmantot?” domā A. Akermanis. Taču šādā zaļā koģenerācijā Rīgā dramatiski nokristos TEC elektrības izstrāde, līdz ar to radot lielas problēmas arī Latvijas mērogā.

Bet nu parunāsim par šķeldas koģenerācijas stacijām: tur kurināmā zemās siltumspējas un tehnoloģisko īpatnību dēļ pie relatīvi lielām investīcijām ir maza elektroenerģijas atdeve, taču nepieciešamas lielas investīcijas. „Prakse tomēr ir pierādījusi, ka šķeldas koģenerācija ir ievērojami dārgāka nekā gāzes koģenerācija, tai ir zema ekserģētiskā efektivitāte. Līdzšinējā koksnes koģenerāciju stac-iju attīstība Latvijā ir parādījusi, ka, pirmkārt, šādas stacijas faktiski tiek būvētas tikai ar ES fondu atbalstītu finansējumu, un, otrkārt, šādi projekti ne-var pastāvēt bez valsts atbalsta, kas tiek nodrošināts elektroenerģijas obligātā iepirkuma ietvaros. Nupat SPRK ir at-kal paaugstinājusi obligātā iepirkuma komponenti par 0,6 Ls/MWh. Domāju, ka zaļā koģenerācija attīstīšanas ziņā ir diskutabla – un realizējama vietās ar labu siltuma noslodzi, kur siltuma slodžu sezonālās svārstības ir mazas, piemēram, rūpniecībā.”

Asociācijas pārstāvji norāda, ka centrālapkures tarifā kurināmā resursa

14

ANALīZENr. 1 (35) 2012. gads

Turpinājums no 13. lpp. izmaksas šķeldas gadījumā ir ~ 65%, bet gāzes gadījumā ~ 80%. „Lai arī šķelda kā kurināmais var būt lētāks, taču kopējās gala izmaksās jāieskaita arī augstākas investīciju un ekspluatācijas izmaksas, loģistikas nodrošināšana, infrastruktūra, darbaspēks, kas ap-kopj šķeldu izmantojošās iekārtas. Gāzes gadījumā papildu izmaksas ir ievērojami zemākas.”

Kāda ir pareizā rīcība?Ļoti vienkārši: jāatceras, ka

enerģētika ir viena no valsts eko-nomikas sastāvdaļām un tās attīs­tības pamatā jābūt ekonomiskiem aprēķiniem un prognozēm, nevis aklai Briseles prasību izpildei. Latvija ir otrā vai trešā zaļākā valsts Eiropā, mums energoapgādē vispirms jāskatās uz izmaksām, nevis par katru cenu jākļūst „zaļākiem par Romas pāvestu”. Zaļo enerģiju jāizmanto tur, kur tas ir eko-nomiski pamatoti.

Pēdējo gadu jauno projektu attīstība rāda: zaļās koģenerācijas gadījumā bez ES un valsts atbalsta neiztikt. Turklāt, ja zaļo koģenerāciju izmanto centralizētajai siltumapgādei, dabīgais ierobežojums jaudām ir vasaras siltuma slodze, kas Latvijā ir neliela, un mazas jaudas tvaika koģenerācijas iekārtas ir dārgākas. Tā ka zaļo koģenerāciju var attīstīt, bet jāatceras, ka visi kopā mēs maksāsim vairāk par elektroenerģijas obligāto iepirkumu. Ja esam gatavi maksāt par zaļo elektroenerģiju – lūdzu, lai gan veiktās sabiedriskās domas ap-taujas liecina par pretējo.

Toties, ja izmantojam šķeldu siltumapgādē apkurei, atbalsts nepieciešams tikai katlu pārbūvei. Pēc tam saražotais siltums no šķeldas ir lētāks bez jebkāda tālāka valsts at-balsta! Reālā dzīve pēdējos gados ir parādījusi, ka šķeldas izmantošana tieši apkurē dod vislielāko efektu bez kādām dotācijām! Šo ceļu, mūsuprāt, Latvijai arī vajadzētu iet un zaļo koģenerāciju izmantot tikai pēc rūpīgas analīzes. Patlaban notiek diskusijas par Enerģētikas stratēģiju 2030, un šādas reālā dzīvē balstītas idejas būtu jāatspoguļo arī stratēģijā. LSUA par to

ir nosūtījusi savus priekšlikumus Eko-nomikas ministrijai.

Siltuma rēķini pilsētā var atšķirties pat trīs reizes

Lai arī dažādās pilsētās gluži objektīvi var būt dažādi siltuma tari-fi, LSUA pārstāvji norāda, ka daudz dramatiskāka ir situācija, ka vienas pilsētas ietvaros siltuma rēķini atšķiras pat vairākas reizes. „Vienas pilsētas visām mājām siltums tiek pārdots par vienu, SPRK apstiprinātu tarifu, taču gala rēķini ir atšķirīgi. Īpaši šādu situāciju izgaismoja akcija ar „karsta-jiem rēķiniem”. Kāpēc tā?

Iemesli ir vairāki. „Visupirms – pa-domju laikos paneļu mājas cēla gan armijas celtniecības vienības, gan dažādas celtniecības organizācijas, gan arī nākamie iedzīvotāji saim-nieciski sabiedriskā kārtā, līdz ar to ēku celtniecības kvalitāte ir ļoti atšķirīga”, norāda A. Akermanis. Siltums nenormālos daudzumos zūd gan caur sienām, gan no neizolētām caurulēm ēku iekšienē, taču to jau iedzīvotāji parasti negrib atzīt, bet kliedz tikai par augstajiem siltumenerģijas tari-fiem. Latvijas vidējais siltumenerģijas patēriņš ēkās ir virs 200 kWh/m², ES viduvējība ir 100 kWh/m². Ko gan citu šādā situācijā var gaidīt, ja ne lielus rēķinus par siltumu?

Tātad vispirms jāpārtrauc laist sil-tumu gaisā un tikai tad jāvaino siltuma piegādātāji, ka tas dārgs. Vispirms nepieciešams renovēt ēkas, vietām pietiktu ar elementāru cauruļvadu, pa-grabu un bēniņu sakārtošanu, kas ne-prasa lielus līdzekļus. Lai arī Latvijā tiek runāts par ēku ārsienu siltināšanu un logu nomaiņu, ir nopietni jādomā arī par iekšējo siltuma sistēmu rekon-strukciju, pilnveidošanu. Līdz ar to vei-dojas atšķirīgi centrālapkures rēķini – nenosiltinātu ārsienu, neracionālu, nesabalansētu siltumapgādes režīmu, neefektīvas ventilācijas un ēkā neno­siltinātu centrālapkures cauruļu sistē­mu dēļ. Svarīgi ir sakārtot ēkas, to energoapgādes, vēdināšanas sistēmu, centrālapkuri – tad būs arī energoefekti­vitāte un mazāki rēķini par siltumu.”ef

Siltumapgāde Latvijā – neviendabīga un grūti salīdzināma

15

ATBALSTSNr. 1 (35) 2012. gads

Nākamais solis videi draudzīgās tehnoloģijas attīstībā 2012. gadā ir atbalsts Latvijā radītām modernām tehnoloģijām – elektriskās piedziņas auto OSCar eO, kurš piedalījās Dakāras rallijā 2012.

Pirmo reizi pasaules vēsturē bezceļu apstākļos braucienā pa Dienvidamerikas tuksnešiem, kalniem un ūdeņiem sekmīgi piedalījās Latvijā uzbūvēts elektriskās piedziņas auto OSCar eO. Kopējā veiktā sacīkšu distance pārbraucienos un ātrumposmos bija ap 9000 km. To nespēja pārvarēt un izstājās vairāki des-miti sacīkšu automašīnu. Uzzināt par projektu var mājaslapās www.dakar.com, www.oscareo.lv un citās. Vietnēs sniegtajā informācijā teikts, ka unikālā sporta auto tapšanā Latvijā piedalījušies arī partneri no Ķīnas, ASV, Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, Šveices un Nīderlandes.

Inovatīva sacīkšu auto radīšanā Lat-vijas inženieri ir izmantojuši dažādas pieejamās autobūves tehnoloģijas.

OSCar eO elektromotora nominālā jauda ir 150 kW (īslaicīgi 235 kW). Elektromotora nominālais griezes mo-ments ir 400 Nm (Mmaks.= 800 Nm). Elektroenerģiju iegūst no 16 uzlādētiem automobilī izvietotiem akumulatoru blo­kiem ar kopējo ietilpību 52 kWh (Unom = 512 V). Lai OSCar eO droši varētu veikt sacensību etapos paredzētos attālumus (apmēram 800 km), akumulatoru enerģijas nepietiek. Papildus elektrību saražo 60 kW ģenerators, ko darbina

Latvenergo atbalsta nākotnes tehnoloģijas

2011. gadā Latvenergo kā zaļās elektroenerģijas ražotājs spēra nozīmīgu soli elektrotransporta nozarē Latvijā, iegādājoties un sākot ekspluatēt ikdienas darbos Rīgas pilsētā un tās apkārtnē divus elektromobiļus.

iekšdedzes dzinējs. Tā darbināšanas vajadzībām auto ir aprīkots ar 240 litru degvielas bāku.

Komandai apkopojot rezultātus, OS-Car eO bija izdevies trasē patērēt vien 24 litrus degvielas uz 100 kilometriem. Tas ir aptuveni par 50% mazāk nekā, veicot šo pašu ceļu, būtu patērējis parastais OScar (55 l/100 km).

OSCar eO projekts parāda vietējo inženieru spēju sadarboties, radīt un turpināt Latvijas bagātās autosporta tradīcijas un, kas zina, – nostiprināties autobūves līderos.

Andris Dambis, autosportists un OSC ceha direktors, četras reizes piedalījies Dakāras autorallijā gan kā pilots, gan stūrmanis: „Pēc rallija sajūtas ir ļoti labas, uzdevumu esam izpildījuši. Pirmkārt, mēs ar Māri Saukānu jūtamies lepni par to, ka esam iegājuši vēsturē kā pirmā ekipāža, kas Dakāras rallijā piedalījusies un finišējusi ar elektroautomašīnu. Protams, mēs esam ļoti lepni par to, ka pirmo soli nav spērusi kāda milzīga autorūpnieku korporācija, mūsu OSCar eO uzbūvēta tepat Latvijā. Mēs priecājamies par to, ka pasaulē nesam Latvijas un Latvenergo vārdu.

Ja runā par sasniegumiem, varu teikt, ka plānotais ir sasniegts. Mēs vēl pirms starta lieliski zinājām, ka nevaram cīnīties par godalgotām vietām, tādēļ mūsu mērķis bija sasniegt finišu, un mums izdevās pierādīt visai pasaulei, ka to var izdarīt.”ef

Konkursā „eXperiments” startē 194 komandas

Noslēgusies komandu reģis­trācija 2012. gada Latvenergo koncerna skolēnu erudīcijas konkursam ”eXperiments”. Šogad konkurss pulcē 1358 dalībniekus jeb 194 komandas no visas Latvijas. Dalībnieki jau sākuši neklātienes cīņu par iespēju maija sākumā piedalīties noslēguma televīzijas raidījumā un iegūt gal-veno balvu – aizraujošu ceļojumu uz siltajām zemēm.

Vairākus mēnešus garajam erudīcijas maratonam gatavi 1358 dalībnieki – pamatskolas vecāko klašu skolēni un viņu skolotāji­konsultanti, pārstāvot 156 Latvijas skolas. Visaktīvākie skolēni šogad ir Latgales un Rīgas reģionā – katrā 39 komandas, savukārt Rīgas pilsētā – 35, Kurzemes reģionā – 31, Vidzemes reģionā – 27, bet Zemgales reģionā – 23 komandas. Konkursā visas oficiāli reģistrētās komandas jau atbild uz pirmajiem testa jautājumiem un krāj punktus dalībai nākamajās kārtās.

Neklātienes kārtas internetā ilgs līdz pat šī gada aprīlim mājaslapā www.experiments.lv. Šajā laikā ko-mandas varēs risināt ekspertu sa-gatavotos uzdevumus un izaicināt savus konkurentus, veidojot paši savus uzdevumus, kā arī parādot zināšanas elektrodrošības, ener­goefektivitātes un citos fizikas un dabas zinību jautājumos. Skolēni gūs ieskatu fizikas formulu, datu, faktu, teoriju un dažādu atklājumu pasaulē, bet netiks aizmirsts arī par erudīciju plašākā mērogā – marta beigās dalībniekiem būs jāsagatavo radošais uzdevums.

Latvenergo koncerna erudīcijas konkurss ”eXperiments” jau 17 ga-dus piedāvā skolēniem interesantā un aizraujošā veidā piedalīties erudīcijas spēlē, pildot eksakto mācību priekšmetu testus un uzde-vumus, veicot fizikas eksperimen-tus, atbildot uz elektrodrošības jautājumiem, kā arī darbojoties radoši. Konkursa mērķis ir aicināt skolēnus izglītoties par drošu un efektīvu elektroenerģijas lietošanu sadzīvē un skolā, kā arī mudināt jauniešus padziļināti apgūt eksak-tos priekšmetus.ef