Edmunds Apsalons, Filozofijas vsture 1.1. Filozofijas propedeitika k ce pie filozofijas. Filozofijas propedeitika pati vl nav filozofija, t ir tikai ce uz to. Propedeitika nav ar filozofijas mcbu grmata, jo filozofij nav mcbas grmatu pierastaj izpratn, jo filozofij nav vienas, pabeigtas un ldz ar to neapaubmas mcbas ko atliktu tikai mct vai iemcties. 1.2. Filozofanas psiholoiskie iemesli. Visu cilvku fundamentlk vlme ir izsakma ar vienkru formulu: ms visi mekljam atgrieanos situcij, kas msdienu cilvkam prsvar asocijas ar sestdienas vakaru. Jebkura cilvka pieple, kas nav tendta uz materilu labumu ieguvi, apliecina tda sestdienas vakara mekljumus, kas nekad nebeigtos. Filozofija nav viengais iespjamais sestdienas vakars. Mgos vkendus cilvkam ietami sola ar citas gargas un ne tik garga sfras, k ar ar gargumu nesaisttas sfras reliija, mksla, politika - jo ilgas pc mg sestdienas vakara ir btisks cilvka raksturojums. Ts ir ilgas pc zaudts paradzes. Es nezinu, kas ir paradze, bet zinu sestdienas vakara izjtas un zaudju ts katr svtdienas rt. Psiholoiski skatot o jautjumu, iet, ka lielkoties filozofijai pievras tie cilvki, kuriem: (1) Ir problmas ar ticbas fenomenu, resp. tie, kuri kaut kdu psiholoisko patnbu d nespj tict, un tpc nerod mierinjumu sfrs, kas pieprasa ticbu, bet garant gargu varu, piemram, reliij. (2) Ir problmas ar radoajm spjm, kamd tie nespj izpausties sfrs, kas pieprasa radt prasmi, bet garant radtja varu, piemram, mksls. (3) Ir problmas ar publisko aktivitti, ar spju aktvi, publiski darboties, kamd tie nespj iekauties, piemram, politiskajs cs par varu. (4) Ir problma ar uzmbu, kamd tie iekauties c par naudu un varu, ko sniedz t. (5) Ir problmas ar prta spjm, kamd tie nespj pievrsties nopietnm zintnm, un gt baudu no varas, ko dod zinana. Ar filozofiju biei vien sk nodarboties tie: (1) Kuriem ir problmas, respektvi, savu privto problmu nomkti cilvki; (2) un no visiem problmu nomktajiem, maz spjgajiem cilvkiem tikai tie dai, kuri vlas ts atrisint oti patnj veid - nevis s problmas risinot, bet gan ts apejot, jo tiei problmu apieana ir filozofiskais problmu atrisinanas pamiens. Problmas tiek apietas atrodot nosacjumus, pie kdiem konkrts problmas neradsies vai nevartu rasties. Biei vien filozofij apsolto vkendu un bganu no rels dzves problmm mekl neticgi, neaktvi, neradoi, neuzmgi un prt ierobeoti cilvki, kuri mina ar filozofijas paldzbu atrisint savas tri psiholoisks un personisks problmas. T ir absolti negodga attieksme pret filozofiju, jo eit filozofija tiek izmantota k ldzeklis citu, rpus filozofijas stvou mru sasnieganai. Filozofija eit ir tikai instruments, nevis mris, filozofijai eit tiek liegta pavrtba, ts vrtgums tiek padarts atkargs no iespjm ar ts paldzbu sasniegt citus mrus. T ir tipiska patrtja attieksme pret filozofiju. Filozofijas uzdevums ir glui pretjs - ts uzdevums ir vest pie rels dzves nevis prom no ts; filozofiju nevar atraut no realittes, tai ir jbt domanai sav laik un par savu laiku. Filozofija nedrkst bt iekj emigrcija, emigrcija prom no pasaules, tai ir jbt repatricijai. Filozofija nevar atrisint nevienu no cilvka dzves problmm. Filozofija uz to nav spjga, jo tas nav ts uzdevums. Filozofija nevar aizstt relo dzvi, filozofija nevar notut reli pastvos cilvku eksistencils problmas. Filozofijas uzdevums ir pilngi pretjs - izgaismot o relo dzvi, aut ieraudzt to vis pilnb. Turklt t liek ieraudzt eksistencils problmas daudz skaudrk, jo atklj o problmu btbu: nepiecieambu izvlties paam un bez citu paldzbas. Izvlties paam sevi pau. Filozofijas uzdevums ir izstrdt godgu attieksmi pret dzvi ar vism ts problmm, un godga ir t attieksme pret dzvi, kura nepieauj aizmiranos. Vai filozofijas apguve ir jiesk ar ts definanu? Es gribtu to apaubt tamd, ka filozofana nav iemcma. Iemct var labas manieres, respektvi, tehnoloiju, bet nevar iemct godgu attieksmi pret pasauli un paam pret sevi, t katram ir jizstrd paam. Tad, kad ms kaut ko mcamies, ms mcamies noteiktas normas un likumus, bet filozofiju neveido normas un likumi k, piemram, zintni. T ir pirm filozofijas atirba no zintnes. Otra filozofijas atirba no zintnes slpjas tan, ka pirms ms apgstam kdu zintni, ms no skuma tai noticam, bet pc tam to izzinm. Filozofijas apguve notiek pretj virzien: no skuma t tiek izzinta, lai pc tam pieemtu lmumu - tai tict vai netict. 2.1. Filozofisk tradcija ir valodas lietojuma tradcija. Katrai zintnei ir savs jdzieniskais aparts, sava valoda. Un, lai gan filozofijas valoda ir maksimli pietuvinta ikdien lietotajai valodai, tomr ar eit oti biei pavisam vienkriem, ikdieniiem vrdiem tiek pieirtas neikdienias nozmes. s nozmes ir jzina, lai vartu sarunties vien valod un pc vienotiem runanas noteikumiem. Tdjdi filozofisk propedeitika liel mr ir semantiska nodarbe, iepazans ar vrdu nozmm un lietojumu. Tiei jdzienisk aparta apgana ir pirmais nosacjums, lai vartu iekauties filozofiskaj tradcij, lai vartu sasniegt noteiktu profesionalittes lmeni, jo profesionlis no diletanta atiras tiei ar to, ka vi darbojas noteiktas tradcijas ietvaros: profesionalittes jautjums ir piederbas jautjums. Jdzienisko apartu savukrt var apgt tikai darbb - lietojot to. Terminoloija filozofij neveidojas konvencionli, bet gan funkcionli. 2.2. Filozofijas identifikcijas problma. Savs ikdieniaj valodas lietojum ms sakm, ka divas lietas ir identas, domdami ar to, ka s lietas princip ir viens un tas pats. Reli tomr divas lietas nevar bt pilngi identiskas, jo pilnb identiska lieta ir tikai pati sev. Tpc saka, ka identitte norda uz to, ka divu lietu btisks pazmes jeb btba ir identa (vienda), lai ar to konkrts izpausmes ir atirgas, lai ar ts atiras nianss. Identifict filozofiju nozm pateikt - ar ko filozofijai ir kopja btba. Un tas savukrt nozm pateikt - k eksemplrs, k viena no izpausmm ir filozofija. Tradicionlkie piedvjumi - zintne, mksla, reliija - klasiskais Eiropas kultras trsstris un atliek viengi iedzt filozofiju vien no striem. Pats populrkais variants ir filozofijas identifikcija ar zintni. Zintnes btbu veido zintniskais pierdjums. Jebkuras zintnes idels ir tda zinanu sistma, kuru veido secgi pierdjumi. Zintnes btbu izsaka pas argumentcijas veids - zintnisk argumentcija jeb zintniskais pierdjums. K noris zintniskais pierdjums? Pirmkrt jau eit pastv btiskas atirbas starp empriskajm, teortiskajm un socilajm zintnm. Empriskajs jeb t.s. 1

Edmunds Apsalons, Filozofijas vsture 1 pieredzes zintns pierdjums balsts uz apgalvojumu emprisku prbaudi (verifikciju), kura realizjas gan aktvi (ar eksperimentu paldzbu), gan pasvi (ar novrojuma paldzbu). Teortiskajs zintns o zintu izteikumi biei vien principili nav praktiski, empriski prbaudmi, tpc eit tiek izmantots t.s. formlais pierdjums - pierdjums, kur balsts uz dots zintnes aksiomm - uz pamatpiemumiem, kuri pai nav pierdmi, tau vienlaicgi, kuri tiek uzskatti par principili neapaubmiem, neapstrdamiem un absolti (acmredzami) patiesiem.Filozofiju nevar uzskatt pat emprisku zintni, filozofija ir tri teortiska disciplna, kuras apgalvojumi ne vienmr ir prbaudmi praks, jeb ar da prbaude nav ieteicama. Tomr ar teortisko zintu formlais pierdjums filozofij nefunkcion, jo filozofij nav tdu aksiomu, pamatdogmu, kuras akcepttu visi visu filozofijas virzienu prstvji. Katra virziena filozofij pamat ir atirgas, biei vien pat kardinli pretjas aksiomas. Jebkura aksioma ir dogma, tpc aksiomu ievieana draud filozofijai kt dogmtiskai, bet dogmtisms ir filozofijas noliegums. 2.3. Filozofija un argumentcija. Argumentcija ir tas, kas vieno filozofiju (filozofij tpat k zintn tiek argumentts, filozofija nav domjama bez argumentcijas; tad t prvrstos par mkslu), bet no otras puses tiei argumentcija ir tas moments, kas ir filozofiju no zintnes, jo filozofij tiek argumentts savdk nek zintns. Argumentcija ir argumentu minjums kdam savam apgalvojumam, respektvi, argumentcija ir pamatojums. Viena no pamatojuma formm - zintniskais pierdjums: (1) emprisko zintu gadjum pc formulas: ms drkstam to apgalvot, jo pieredze liecina, ka tas t ir (pieredze k pietiekamais pamatojums kdam apgalvojumam, k t instance, uz kuru ms atsaucamies, lai pamatotu kdu apgalvojumu). Verifikcija. (2) teortisko zintu gadjum: ms drkstam to apgalvot, jo tas izriet, saskan, nav pretrun ar dots zintnes aksiomm (aksiomas k t instance, uz kuru ms atsaucamies, lai pamatotu kdu apgalvojumu; aksiomas k pietiekamais pamatojums kdam apgalvojumam). Koherence. Princip k pamatojums funkcion katra atbilde tpc uz jautjumu kpc, pamatojums k norde uz tiem pamatiem, kas man atauj apgalvot to, ko es apgalvoju.Pamatojuma lielk problma: pamatojumam ir jbt pietiekamam - man ir jmin tdi argumenti par labu savam apgalvojumam, kurus k pietiekamu pamatojumu akcepttu ne tikai es pats. Idel argumentcijas situcija ir t, kad k pamatojumu savam apgalvojumam es varu mint tdu argumentu, kuru akcepts visi cilvki, kad es varu mint tdus argumentus, kurus principili neviens nevar apstrdt. du pamatojumu, kur ir pat principili neapstrdams, sauc par pdjo pamatojumu. Ikdienas argumentcij par pdjo pamatojumu kalpo t sauktie vesel saprta argumenti. Veselais saprts k visiem cilvkiem kopjais saprts, vesel saprta argumenti, k argumenti, kurus akcept visi. Filozofij (un ar zintn) vesel saprta argumenti ir nepietiekams arguments: veselais saprts filozofijai nav pietiekami autoritatva instance. Grieu kultras pretstats filozofija (gudrbas mlestba) un retorika (runas mksla) balsts tiei uz atirgm argumentcijas stratijm. Retori argumentja, izmantojot vesel saprta argumentus, atsaucoties uz normm, kuras k neapstrdamas bija akceptjusi dot sabiedrba. Turpret filozofi argumentja, atsaucoties uz savas filozofisks koncepcijas pamatpostultiem, atsaucoties nevis uz pastvoajm sabiedrbas normm, bet gan uz vlamajm normm, uz tiskajm normm, kuru realizcija ir sabiedrbas vl nepiepildtais uzdevums, jo tisks normas attiecas uz jbtbas sfru: ts pasaka - k vajadztu bt, nevis k ir. Filozofija rads k neapmierintba ar pastvoajm sabiedrbas normm, k to kritika; t izvirzja savas normas, un ldz ar to novrtja reli pastvoo sabiedrbu nevis no reli pastvoo normu viedoka, bet gan no vlamo normu viedoka. Tomr tiei retorika atklj to virzienu, kur filozofijai ir jmekl pdj pamatojuma iespju. Par du pdjo pamatojumu var kalpot tikai tdas normas, kuras neviens nevar apstrdt, normas, kuras ir saistoas absolti visiem sabiedrbas locekiem. Tas nenozm to, ka s normas nevartu apstrdt un noliegt. Tas nozm tikai to, ka katrs, kur mina ts apstrdt un noliegt, nonk aktul papretrun - run pats sev pret - noliedz to, ko vi pats akcept. 2.4. Filozofijas definanas problma: Jdzienu skaidrojums un definana. Defincija ir valodisks izteikums, ar kuru si, bet pilngi tiek paskaidrots, kas ar kdu vrdu ir jsaprot. Defincij viens, sks valodisks izteikums tiek aizvietota ar otru, garku valodisko izteikumu. Ar definciju tiek it k pateikts, ka abas defincijas puses ir sinonmas un princip viens un tas pats, respektvi, defincijas pamat ir analtisks spriedums, kur neko jaunu nepasaka, bet tikai paskaidro vienu vrdu ar otru vrdu. F (x) G(x) M (x) Aristotea defincijas defincija: F - definjamais jdziens; ekvivalences attiecbu simbols; G - veida, sugas jdziens; savienojuma ar junktoru un simbols; M - specifiska pazme, kas atir jdzienu F no citiem apakjdzieniem. Definitio fit per genus proximum et differentiam specificam. Ja ms vlamies iegt deskriptvu filozofijas definciju, tad viena no iespjm ir aprakstt filozofijas priekmetisko sfru, nosaukt visus tos priekmetus, par kuriem filozofija interesjas, un d veid novilkt stingru robeu, norobeot filozofiju no visa cita. Definana k robeas novilkana. Skotnji filozofija ietvra sev visas zinanas, t bija zintu zintne. Tau ldz ar specilzintu emancipciju no filozofijas, t ska zaudt vienu realittes sfru pc otras. No skuma, ldz ar dabaszintu raanos, t zaudja fizisko pasauli; tad ldz ar tdu socilo zintu k vsture, socioloija, politoloija raanos t zaudja socilo realitti; ldz beidzot tad, kad ar psiholoija konstitujs par zintni, filozofija zaudja ar psihisko realitti. Visas trs s pasaules okupja pieredzes zintnes, kurm filozofija bija vairs tikai metafizika, turklt diezgan nievjo nozm, k o pieredzes zintu pirmszintniskais posms. Filozofijai atlika tikai divas iespjas:

2

Edmunds Apsalons, Filozofijas vsture (1) Pasludint sevi atkal par zintu zintni, tikai tagad jau jaun, daudz augstk pakp k citu zintu meta-zintni.(2) Turpint meklt tdas sfras, kuras vl nav okupjuas pieredzes zintnes. Savulaik tas izpauds k filozofisks uzmanbas noreducana uz kultras sfru, konkrti - uz kultras vrtbu sfru. Filozofija ska sevi traktt k kulturoloiju un aksioloiju - vrtbu teoriju. Filozofijas intereses nevar ne ierobeot uz kaut ko vienu, ne atdalt no citu kultras sfru (zintnes, reliijas, mkslas) intereu sfrm. Ja ms paskatmies uz filozofijas vsturi, ms varam viegli prliecinties, ka vienu brdi filozofija ir interesjusies par kaut ko vienu, citu brdi par kaut ko citu, bet kopum emot t ir interesjusies par visu ko. Ontoloisk, mentl un lingvistisk paradigmas filozofij: Paradigmas norda tikai uz prizmu, caur kuru filozofija ir skatjusies, bet skatjusies t vienmr ir uz visu pasauli, ts intereu konkrto priekmetu ir bezgalgi daudz. 3.1. Filozofisk argumentcija. Dialektika k disputcijas mcba (mksla). Ts uzdevums ir atrisint disputcijas dialektisks problmas, turklt dialektisks problmas ir jrisina dialektiski. Jdzieniskais pris: dialektisks - apodiktisks. Dialektiskas ir ts problmas, kuras nav atrisinmas apodiktiski, lietojot apodiktisko - no stingriem un secgiem pierdjumiem veidoto - zintu argumentcijas stratiju zintnisko pierdjumu. Dialektiskas ir ts problmas, kuras nevar atrisint viennozmgi, uz kurm var tikt dotas atirgas atbildes, jo ts balsts uz atirgiem pamatpiemumiem. Tomr ar par dm dialektiskm problmm cilvkiem ir jnonk pie kaut kda kopja, visiem akceptjama viedoka. Lai pie tda nonktu, ir nepiecieama dialektika - mka argumentt; prasme uzstdt tzes un pamatot ts. Visas filozofisks problmas ir dialektiskas, respektvi, uz praktiski visiem filozofiskajiem jautjumiem var sniegt dadas atbildes. Argumentcijas k dialektikas atirba no retorikas ir argumentcijas mr. Retorikas uzdevums absolti viennozmgi ir kda viedoka aizstvana visiem iespjamajiem ldzekiem (retorika k oratoru mksla), turpret jebkura argumentcijas teorija pretend uz to, ka ar ts izstrdto argumentanas stratiju tiks aizstvts nevis jebkds viedoklis, bet patiess viedoklis - argumentcijas mris ir patiesba. Filozofiskas sarunas idelais mris ir noskaidrot patiesbu. 3.2. Filozofisk refleksija. Visas atirgs filozofanas metodes vieno specifiska domanas ievirze, ko sauc par refleksiju. Optik reflektt nozm atstarot, liekt atpaka gaismas staru: gaismas stars, iziedams no kda gaismas avota, sastopas ar kdu priekmetu - reflektjoo mdiju - un atstarojas atpaka gaismas avot. Ja ms gaismas avota viet liekam msu apziu (vai msu valodu), gaismas stara viet - apzias uzmanbas koncentranu uz kaut ko (runanu par kaut ko), tad, satopoties ar o kaut ko - ar domanas vai valodas priekmetu - apzias uzmanba pavras pret sevi pau, apziai rodas iespja apzinties paai sevi, kt par paapziu. Reflektt filozofiski nozm apzinties paam sevi, savu apziu, savu domanu, savu valodu. Filozofiski domt pasauli nenozm domt pasauli k tdu (tda ir ikdieni domana un zintnisk domana), filozofiski domt pasauli nozm domt pasauli k msu apzias, msu valodas sakrtotu, izveidoto un (galu gal) radto pasauli. Filozofiska attieksme pret pasauli ir t apzinans, ka pasaule mums pards k msu pasaule, kuru ms pai esam sev izveidojui, sakrtojui, sashematizjui (kopsavelkot racionalizjui). Pasaule mums ir dota k msu priekstati par pasauli, k msu uzskati par pasauli, k msu prliecbas par pasauli, k msu teorijas par pasauli. Filozofs skats uz pasauli un ierauga tur cilvku ar t priekstatiem par pasauli. Tds ir filozofisks refleksijas pats plakais traktjums. 3.3. Filozofiskais metafiziskums. Uz metafizikas jdzienu balsts pats tradicionlkais viedoklis par filozofiju, ka filozofija ir btbu meklana. Metafiziskums k vlme ieskatties aiz redzam. Ar zintne ir metafiziska d nozm, jo t mekl visu pasaules lietu clous (jautjums par cloni k metafiziskais jautjums) - zintne aiz redzam ierauga dabas likumus. Ar reliija ir metafiziska, un t k visa cloni, visa btbu atrod Dievu. Tau ne zintne, ne reliija sava metafiziskuma d nav filozofijas. Filozofija metafizisko jautjumu atrisina ar refleksijas paldzbu. T atrod, k aiz pasaules stvou, pau cilvku, t domanu, t valodu, cilvku ar t priekstatiem par dabas likumiem, cilvku ar t ideju par dievu. Aiz pasaules atrodas pats cilvks, tpc filozofija ir atgrieans pie cilvka - aiz rels pasaule atrodas nevis ideju pasaule, likumu, principu pasaule, bet gan pats cilvks ar savm idejm par ideju pasauli. 3.4. Filozofija k mlestba. Vrda filozofija burtisks tulkojums nozm gudrbas mlestba. Biei vien o burtisko tulkojumu pasniedz k potisku filozofijas definciju. K lai saprot gudrbas mlestbu? Viens no traktjumiem - mlt var tikai neaizsniedzamo. Gudrba k cilvkam neaizsniedzamais mris, cilvks k laik, telp un prt ierobeota btne nekad nevar sasniegt pilngu izpratni par visu, cilvks nekad nevar sasniegt pilngu gudrbu, tau vi var tiekties uz to, un tiekans uz neaizsniedzamo ir mlestba. du traktjumu var savienot ar mlestbas (erota) traktjumu Platona filozofij. Platonisk mlestba - cilvka nepilnbas prvarana, mlot cilvks atgst savu zaudto pilnbu. 4. Filozofijas kompetence. Lai noskaidrotu to, kas ir filozofija, ir jatbild jautjums - par ko t ir kompetenta? Ko nozm kompetences jdziens? Kompetencei acmredzot ir kaut kas kopjs: (1) ar atbildbu; (2) ar spjm; (3) ar gatavbu. Atbildt jautjumu par filozofijas kompetenci mums paldz filozofijas vsture, kura vsture atklj to, ka pastv diezgan ievrojams progress virzien uz filozofijas kompetences samazinanos. Filozofijas vsture ir filozofijas kompetences redukcijas vsture. No skuma filozofija bija kompetenta par visu, vlk t bija kompetenta par kaut ko, bet galu gala filozofija izrdjs kompetenta vairs tikai par vienu: t ir kompetenta atzt savu nekompetenci. Savas dzves laik filozofija vismaz trs reizes cents uzemties 1

Edmunds Apsalons, Filozofijas vsture 1 atbildbu par visu pasauli; t vismaz trs reizes pieemu citu sfru izaicinjumu sacensties par tiesbm bt atbildgai par visiem cilvkiem nozmgm lietm. Tau visas trs reizes t o sacensbu zaudja. (1) Soterioloiskais izaicinjums pieprasja no filozofijas, lai t vestu cilvkus pie laimes, pie svtuma, pie pestanas. Tomr filozofiju eit tri vien izkonkurja kristg ticba. (2) Tehnoloiskais izaicinjums pieprasja, lai filozofija vestu cilvkus pie patiesm, drom un dergm zinanm - pie patiesbas. Filozofija piema o izaicinjumu, tomr sacensbu zaudja eksaktajm zintnm. (3) Politiskais izaicinjums pieprasja no filozofijas, lai t vestu cilvkus pie taisngas dzves, pie taisngm attiecbm starp cilvkiem. Filozofiju aj sfr izkonkurja politisk prakse. Filozofija ir ideoloijas un mitoloijas noliegums. Filozofijas socil stba ir veicint kritisks domanas attstbu, ar filozofijas paldzbu cilvkiem ir jrod iespju paskatties savdk, kritiskk uz visu to, ko sabiedrba kopum jau ir akceptjusi k neapaubmu. Filozofijai ir jbt spjgai pajautt - vai visi tie principi, normas un ideli, par kuriem sabiedrba nav gatava strdties, tik tiem ir tik oti nozmgi, k to mums vlas iepott ar ideoloijas starpniecbu. Tradicionli tiek uzskatts, ka filozofija ir kompetenta par dzves gudrbu, ka filozofijai ir monopols uz dzves gudrbu, un ka filozofija kopum nav nekas cits k dzves gudrba. Tau attiecb uz dzves gudrbu filozofijai ir liela konkurence no dzejnieku un rakstnieku puses. Tpc drzk filozofijas un dzves gudrbas saistba pards tur, ka filozofija ir vecuma gudrba tiem, kuri vl nav veci, dzves pieredzes simulcija tiem, kuriem ts vl nav. Platona dialog Gorgijs sofists Kallikls vras pret Sokrtu: "Filozofija jau tiem, Sokrt, ir jauka lieta, ja kds mreni painteresjas par to jaunb. Turpret, ja ar to nodarbojas prk pr mru, tad t ir cilvka posts. Jo kaut ar tas btu visai apdvints, bet, ja tas vl pc jaunbas gadiem nododas filozofijai, tad tas katr zi paliek bez piedzvojumiem viss ts liets, kurs vajag bt piedzvojuam tam, kur grib bt krietns un labs un slavens vrs. Filozofs nepazst likumus, kas valda valst; vi nezin ar, kas jrun satiekoties ar cilvkiem. Tpat tas nepazst ne cilvku priekus, nedz baudas, nedz ar vispr tas kaut ko saprot viu teikumos. Td ar, tikldz tas eras pie kdm praktiskm lietm, tas top smieklgs. Filozofiju ir dergi zint visprjs izgltbas labad, un jaunam znam tas nedara nekdu kaunu, ja tas filozof. Ja turpret kds filozof bdams jau vecks vrs, tad Sokrt, lieta top smieklga, un es attiecb pret diem filozofiem izjtu to pau, ko attiecba pret upstoiem un brnu spltes spljoiem pieauguajiem. Jo kad es redzu brnu, kas upst un spljas, tad es zinu, ka tam tas vl piekljas. ... Bet kad es dzirdu, ka kds vrs upst un spljas, tad tas man iet smieklgi un vra neciengi, un man gribas dot tam prienu. Glui to pau es izjtu ar attiecb pret filozofiem. Ka kds jauns cilvks filozof, tad tas man patk, un man iet, ka tas izskats labi un liecina, ka tam ir brva cilvka daba. Bet kad es redzu, ka kds vecks vrs vl nodarbojas ar filozofiju un neatmet to, tad man, Sokrt, iet, ka tam vram vajaga priena. ds cilvks, lai ar cik tas btu apdvints, zaud savu vribu, jo tas bg no pilstas vidus un no sapulcm. Noldis kaut kur kakt, tas visu savu prjo dzvi pavada ukstoties ar kdiem trim, etriem zniem, nekad nepaceldams balsi, lai pateiktu kaut ko brvu, lielisku, spcgu...". Sen Grieija Antks filozofijas laiks aizem 12 gs. no 6. gs. p.m.. ldz 6. gs. m... Galvenie filozofijas jdzieni savu izcelsmi rod Antkaj filozofij: princips, elements, atoms, matrija, gars, forma, potence, substance, akcidence, esoais, tapana, clonis, sekas, jga, mris, jdziens, ideja, kategorija, spriedums, sldziens, zintne, hipotze, teorija, aksioma, utt., visus os jdzienus izveidoja senie griei un to patreizj lietojum ms vienmr atsaucamies uz o jdzienu antko, skotnjo nozmi. Visas galvens filozofijas disciplnas tika izstrdtas jau Antkaj filozofij: ontoloija, gnozeoloija, loika, metafizika, tika, esttika, politisk filozofija, natrfilozofija.Visas galvens filozofisks domanas ievirzes ar jau ir atrodas sens Grieijas filozofiskajs skols un mcbs: filozofiskais idelisms un filozofiskais relisms, skepticisms, materilisms, sensulisms, racionlisms un iracionlisms, utt.. Filozofisks paradigmas: ontoloisk, mentl un lingvistisk. Tradicionli Antko filozofiju iedala etros vsturiskajos posmos. (1) Pirmssokrtisk filozofija. Praktiski visas perioda filozofisks skolas un filozofisks mcbas veidojs nevis patreizjs Grieijas teritorij, bet gan grieu kolonijs: Mazzij (Jonija), D-Itlij, Siclij. perioda filozofiju parasti raksturo k natrfilozofiju, jo filozofisko intereu galvenais priekmets bija daba. Filozofija pastvja k dabas teortisko principu mcba: kdi principi nosaka dabas norisi, ts izmaias, kuras katrs var novrot pats sav pieredz. Tikai pa perioda noslgum filozofija pievras cilvka tematizcija, kas saistms ar sofistu vrdu. (2) Klasisk sens Grieijas filozofija, Atisk filozofija. Galvenie perioda filozofi bija Sokrts, Platons un Aristotelis. Filozofijas ziedu laiki sakrt ar Atnu pao vietu grieu pasaul Perikla laiks k Grieu kultras Zelta laikmets. 2

Edmunds Apsalons, Filozofijas vsture (3) Helnisma filozofija. Laika periods no 300. g. ldz 30. g. p.m.. Filozofisko skolu laikmets: Platona Akadmija, Aristotea Lkejs jeb Peripateitisk skola, Epikra Drzs, Stoiu Stoja. (4) Vlnas Helnims jeb Romas laikmeta filozofija. Periods, kura noslgums tiek datts m.. 529. gad, kad imperators Justinins sldza Platona Akadmiju Atns.Sens Grieijas vsture ir par 1000 gadiem senka nek sengrieu filozofijas vsture, ts skums tiek datts ar 1582. gadu p.m.., kad valdnieks Kreops kuva par Atnu valdnieku, vai ar Pasaules pldiem, kas tiek datti ar 1592. gadu p.m.. Ldz 6. gs. p.m.. Sens Grieijas vsture vairk ir mtisks ststjums, kur blakus cilvkiem darbojas ar Dievi. Tas ir laika periods, kur norisinjs sengrieu eposos apraksttie notikumi: Hrakla varodarbi, Tseja varodarbi, Trojas kar. Relie vsturiskie notikumi aj laika posm bija Dorieu cilu ienkana Pelopons no ziemeiem. Griei No skuma uz dzvi Grieij apmets Ahaji, Aioliei un Joniei, vlk ienca Doriei, iekaroja Peloponsu. No Dorieu ciltm priekpln izvirzjs Spartiei, kuri pamazm prma kontroli pr Peloponsas pussalu un ska iespiesties kontinentlaj Grieij. Koloniju dibinana rpus Grieijas: Mazzija, Lesbas sala (Z), Rodas sala (D), Hijas un Samas salas (Vidus), Itlija un Siclija. Pilstu, kas bija dibinjusi koloniju, sauca par metropoli, pilstu-mti. (1) Olimpisks sples. Olimpa kalns Grieijas ziemeos un Olimpijas pilsta Peloponsas rietumos. Olimpisks sples, Ptisks sples (Delfos), Istmisks sples (Korinta), Nemejisks sples (Nemeja). (2) Delfi. Delfu Apollona templis, pirmais templis, citu tempu paraugs. Zemes naba (balts plakans akmens). Plaisa klint ar indgiem izgarojumiem. Paree ptija. (3) Reliija. Dievu panteons. Senie Titni dievi, pasaules radtji: , Haoss: dievs, no k viss ir radies. , Niksa (Noksa): nakts dieviete. , Erebuss: zvaigu, tumsas un nu dievs. , Gaja: zemes dieviete, Urna, Okena, Titnu un Ciklopu mte. , Urns: Debesu tvs. Gajas vrs. , Hemra: dienasgaismas un saules dieviete. , Zefrs: R-vja dievs. , Tartars: pazemes dievs. , Eross (Kupidons, Amors): mlas dievs. , ters: gaisa dievs. (Gajas un Urna brni): , Kronos (Saturns): laika dievs. Zeva tvs , Reja: Kronosa msa un sieva. Brni: Zevs, Hra, Poseidons, Hestija, Dmetra, Hadesa. , Lapetos un Temda (taisnbas dieviete), Lapetosa msa un sieva. Brni: Prometejs, Atlants. Kojos un Foibe. Brni: Leto (Apollona mte) Okens un Ttija. Brni: Okeandi (upju, jras dievbas) Hiperions un Teja. Brni: Helioss (saules dievs), Selne (mness dieviete), Eosa (rtausmas dieviete). Mnemozne: Mzu mte (Gaja ar Zevu)

, Kiklopi - Argess, Brontess, Harpess, Gerajstos, Steropess un Polifms (Poseidona dls). Giganti (Gajas brni): - Alkionejs, Porfirions, Mimos, Pallas, Hipolits, utt. , Hekatonheiras (Gajas un Urna brni): Simtroi. , Ernijas (Frijas). Naida un atriebes dievbas 12 olimpiskie dievi: 1

Edmunds Apsalons, Filozofijas vsture 1 - , Zevs (Jupiters): prkona, zibens dievs. Kronosa un Rejas dls. Poseidona, Hras, Dmetras brlis. Atnas, Apollona, Artemdas, Areja, Afrodtes, Hermeja, Dionsa, Hrakla tvs. - , Poseidons (Neptns): jras, zemestrces, zirgu dievs. Kronosa un Rejas dls. Zeva brlis. Tritona tvs + brni ar mirstgm sievietm. - , Hra (Junona): imenes dieviete, atbildga par laulbm, dzemdbm, mu aizbildne. Zeva msa un sieva. Hfaista, Areja, u.c. dievu mte. - , Dmtra (Cerra): Zemes dieviete. Zeva msa un mk. Plutona un Persefones mte. - A, Apollons: Gaismas un mkslu dievs. Mzu pavlnieks. Zeva dls (Mte titne Leto). Asklpija tvs. Artemidas dvubrlis. Foibs, Pains, Msagets, Likejs, Hlijs. - , Artemida (Dina): Medbu un mness dieviete. Jaunava. - , Atna (Minerva): Gudrbas dieviete, varou aizsargtja, pilstu patrone. Neprecjusies, Hfaista izvarota Erehtonija mte. Pallda. - , Arejs (Mars): Kara dievs. Zeva un Hras dls. Deimosa un Fobosa tvs. Afrodtes mkais. - A, Afrodte (Venra): Mlas un skaistuma dieviete. Debeg Afrodte (Urna meita). Parast Afrodte (Zeva meita). Areja mk. - , Hermejs (Merkrijs): Ceotju, tirgotju un zagu dievs. Dievs zinesis. Zeva un nimfas Maijas dls. Pna, Dafnes, Hermofrodta tvs. - , Hfaists (Vulkns): Uguns, vulknu, kalju un arhitektu dievs. Hras dls. Afrodtes vrs. - , Hestija (Vesta): Pavarda un mjas dieviete. Zeva veck msa. Jaunava. - + , Dionsijs (Bakhs): vna, svtku, trakulbu dievs. Citi nemirstgie dievi: - Vju dievi. - Grcijas ( , Karitas), pievilcbas dievietes: Efrozne, Talija, Aglaja. - Hesperdas, nimfas: 3-7 - Horas, stundu dievietes (katrai dienas daai sava + 3 gadalaikiem). - Moiras, liktens dievietes: 3. Mzas: o Klio (vsture), o Melpomne (tradija), o Terpsihore (deja), o Talija (komdija), o Eiterpe (lirika), o Erato (mlas dzeja), o Urnija (astronomija), o Polihimnija (koru mksla), o Kaliope (episkais dzejojums, filozofija, retorika, zintne). Nimfas: dabas pardbu dievietes. Un vl dai simti. Mirstgie dievi: Pris tkstou. (4) Mitoloija. Kopji priekstati par pasaules krtbu, kuri spk tiek uzturti ar mtu paldzbu. Aristotelis: mts ir filozofijas priektecis, jo mti pieradina nodarboties ar lietm, kas nav pieredzamas ikdienas dzv (metafiziskais skatjums uz pasauli). Mitoloisko ststjumu divas pamatformas: (1) Teogonijas ststi par dievu raanos (dievu enealoija); (2) Kosmogonijas ststi par pasaules raanos. (gr. neredzoais, ar lnieks), Homrs. (gr. trojieu, trojiete) Ilida, 24 dziedjumu apkopojums (15 693 panti) par vienu Trojas kara epizodi. , Odiseja, 24 dziedjumi par Odiseja mjupceu no Trojas kara. , Hesiods. (gr. Dievu dzimana) Teogonija. Dievu paaudu raans un nomaiu apraksts. - rga ka hmrai. Darbi un dienas. Praktisku padomu rokasgrmata, kas katr dien ir jdara + mts par Prometeju, mts par Pandoras ldi, piecu laikmetu (zelta, sudraba, bronzas, varou un dzelzs) apraksts. Didaktisk literatra. Dionsa kults. Donss k dzvi apliecinoais dievs. Dionsa priesteris Orfejs, no t kulta nosaukums Orfika. Dvsele ir nevis asinis, bet gars, kur nk no citas, vipusjas pasaules. Gars par saviem grkiem ir noncis ai pasaul, iesprostots ermea apvalk. Gars cenas atbrvoties no ermea, no visa juteklisk. Friedrich Nietzsche, Die Geburt der Tragdie aus dem 2

Edmunds Apsalons, Filozofijas vsture Geiste der Musik, 1872 (Tradijas dzimana no mzikas gara, Rga, Tapals, 2005). Teorija par grieu tradijas raanos un bojeju. Apoloniskais (optimistiskais) un Dionsiskais (pesimistiskais) elements sengrieu kultr. Tlotja mksla un mzika. Mzika k metafizisks gribas dzvot izpausme. Grieu tradija nomira grieu komdijas un grieu zintnes optimism. (5) Valoda un rakstba. Rakstba aizgta no foiniieiem ( phoinix purpursarkanie), semtu jrasbraucju tauta. , h hellnik glssa grieu valoda.

, , , , , , , , , , , , ,

Alfa () Bta () Gamma () Delta () Epsilon () Stigma () Dzta () ta () Thta () Jota () Kapa () Lambda () M ()

A B G D E Z H Th I K L M

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 20 30 40

, , , , , , , , , , , , , ,

N () Ks () Omikron ( ) P () Kpa () Ro () Sigma () Tau () Ipslon ( ) F () H () Ps () Omega ( ) Samp ()

N Ks O P R S T F X Ps -

50 60 70 80 90 100 200 300 400 500 600 700 800 900

(6) Septii gudrie ( , hoi hepta sophoi) valsts likumi (nomos). Uzraksti Delfos uz Apollona tempa sienm: Izzini sevi pats! Visu ar mru! Mrs ir svargks par visu! Visam savs laiks! Svargkais dzv ir gals! Liels daudzums ir liels aunums! Galvo tikai par sevi!

(gnmai) Gnomas: (1) Mrs ir svargks par visu! (Galvenais vis ir mrs!) , Kleobuls no Lindas. Tirns. - Ir jciena savs tvs! - Veselai ir jbt gan miesai, gan dvselei! - Daudz klausties un maz runt! - Pilsoiem ieteikt labko! 1

Edmunds Apsalons, Filozofijas vsture 1 - Bt noteicjam pr baudu! - Nedart neko vardarbgu! - Tautas pretinieku uzskatt par ienaidnieku! - Nestrdties ar sievieti! - Iedzruam nesist vergus! - Precties ar ldzgas krtas prstvi! (2) Izzini sevi pats! , Hlons no Spartas (Lakadaimonijas). Efors (uzraugs). - Par miruajiem run tikai labu! - Dzerot daudz nerun, pck nolosi! - Uz drauga svtkiem dodies lnm, uz via nelaimi steidzies tri! - Nesmejies par nelaimgo! - Neiekro neiespjamo! (3) Savaldi dusmas! (Visam savs laiks!) , Periandrs no Korintas. Tirns. - Miers ir skaists! - Prsteidzba ir bstama! - Baudas ir prejoas. Tikums nemirstgs! - Dzvei mekl slavu. Nvei cenu! - Neizpaud noslpumus! - Turies nevis pie veciem likumiem, bet pie svaigas barbas! (4) Visu ar mru! (Prlieku neko!) , Pitaks no Mitilnes. - Zini sto brdi! - Ko liedz tuvkajam, to nedari pats! - Uzticto atdod atpaka! - Nerun sliktu par draugu un labu par ienaidnieku, jo tas ir neloiski! (5) Svargkais dzv ir gals! (Dzvei ir jrauga beigas!) , Solons no Atnm. Atnu Arhonts. Pilsoa pienkumi un atbildba. - Tas, kur redz pridarjumu, var sdzties ties! - Kur savstarpjo ildu laik nenostjas nevien pus, tam tiek atemtas pilsoa tiesbas! - Kpc nav likuma, kas aizliegtu nogalint tvu?-Lai tds nebtu vajadzgs! - Neko par daudz! - Nesdi ties, citdi ksi par notiest ienaidnieku! - Tev nav vairk tiesbu k taviem veckiem! - Draugus neiegst tri. Tie, kuri tev ir, nepazuds tri! - Mcies paklaust un tu iemcsies valdt! (6) Nelgo vienmr ir vairk!( Liels daudzums ir liels aunums!) , Biants no Prines. - Paskaties spogul! Ja tu izskaties skaisti, tev ir ar skaisti jrkojas. Ja tu izskaties neglts, tev ir dabas trkums jaizstj ar krietnumu! - Mli prtu! - Par dieviem saki: vii ir! - Run staj laik! - Uzvari ar prliecinanu un nevis varu! - To, ko tu labu izdari, pieraksti dieviem, nevis sev! - Viss, kas ir mans, ir man ldzi! (6) Galvo tikai par sevi! , Tals no Miltas. Visgudrkais no septiiem.

Pirmssokrtisk filozofija.

2

Edmunds Apsalons, Filozofijas vsture

1. Miltas skola. 1.1. , Talss no Miltas (624-546) Filozofijas tvs (Aristoteles, Met. A, 3; 983 b 20). Platons: Teaitts (Theait. 174a). Skotnjais princips (Arh). dens ir labkais ( , ariston men hydr). Versijas: (1) (2) (3) Talss ar deni domja arhaisko dievu Okenu. dens k mtiska figra. Talss lietoja vrdu hydro. Pasaules skums nav dievis, bet materils. dens k eso radoais materils. dens Talsam ir metafiziska pirmsubstance, dens ir pasaules princips, pasaules formlais princips un viela vienlaicgi (gr. eidos un hyl) Zinanas par pasaules pamatprincipu vairs nav praktiskas zinanas, bet metafiziska gudrba (metafiziska hipotze). Hilozoisms. Vism lietm ir dvsele, visas lietas d nozm ir dzvas. Hilozoisms (hyle viela, zoe dzve) ir pasaules skaidrojums antropomorf veid pc ldzbas ar cilvku. Gnomas. 1. Rot nevis savu rieni, bet esi skaists savs rcbs. 2. Tas, ko tu saviem veckiem darsi labu, sagaida tevi vecumdiens no taviem brniem. 3. Nedarana ir mocbas. 4. Nezinana ir slogs. 5. Ievro mru. 6. Neuzticies visiem. eometrija. Staru likums. Talesa likums: visi lei pie pusapa malas ir taisni lei. 1.2. , Anaksimandrs (610-545). Talsa skolnieks. Pirm filozofisk teksta autors ( , Per phses) Par dabu, saglabjies viens fragments. Astronoms, fiziklas Kosmogonijas autors. Kosmosa (, krtba, piekljba) jdziens, pretstats haosam. eogrfisks kartes autors, debesu globusa autors. Apeirons. Eso pamatprincips ir Apeirons (, bezgalgais, neierobeotais). No Apeirona ir radies viss esoais. Apeirons ir nenoteikti bezgalgais jeb bezgalgi nenoteiktais, bezgalgs laik un telp, mgs. Bezgalgi sadalmais. No Apeirona viss ir radies, jo tas satur sev visu. Apeironu veido dadas pretjas substances, kuras savs attiecbs tiecs uz harmoniju, ldzsvaru. Pasaule ir pretstatu harmonijas pasaule. Izmaias ir radjuas stabilitti: kosmisko krtbu. Kosmogonija. No Apeirona izdals s pasaules pretstati: karstais un aukstais, mitrais un sausais. Pretstatu izdalans ce rodas bezgalgi daudz pasauu un s pasaules veidojos lietas. s bezgalgi daudzs pasaules veido kosmosu. Zeme ir cilindrs, kura diametrs ir trsreiz lielks par t augstumu, apkrt im cilindram rio zvaigu sfra (zemes radiuss x 9), mness sfra (2x9), saules sfra (3x9). Apkrt zemei ir uguns lodes jeb sfras. 1.3. , Anaksimens (585-528) Anaksimandra skolnieks. Arh princips ir gaiss (aer). Gaisu raksturo sabiezinjums un izretinjums, no t ar viss ir radies. 1

Edmunds Apsalons, Filozofijas vsture 1 2. , Ptagors (570-496) Neruini uguni ar nazi! Nestaig pa lganu bai! Kas nokritis, to nepacel! Nelauz maizi uz pusm! Nekp pri svariem! Ned sirdi! Tikans ar Zoroastru (Zaratustru). Ptagora teorma. 2.1. Ptagorieu brlba. Filozofiski-zintniska un reliiozi-tiska brlba. Skola Kroton. Ptagorisk draudzba: visi draudzba ar visiem. Ptagoriskais dzves veids. Ptagorieu pamata prliecba dvseu prceoana. Dvseles nk no citas pasaules, t ir kuvusi grcga, tamd piesieta ermenim. Ir jauj dvselei atraisties no ermea, lai dvsele ktu par tro garu. Miesa ir dvseles kaps. Lai attrtu dvseli ir nepiecieama: (1) askze (dita, klusana), (2) gargais darbs (matemtika un filozofija), ar kura paldzbu cilvks apzins savu gargumu (matemtika ms pieldzina dieviem, jo matemtika run par lietm, kuras nevar atcelt pat dievi (3) nodarboans ar mziku mzikas harmoniskums un sakrtotba padara cilvku harmonisku un sakrtotu, (4) imnastika, kas auj garam valdt pr ermeni. 5 gs. p.m.. skola sadals Akusmtios (Eksotrii) un Matemtios (Ezotrii). Akusmata dzirdtais (reliiski-filozofiskais virziens, Ptagors Dievs). Mathemata iemcmais (zintniskais virziens). 2.2. Ptagorieu metafizika: skaitlis. Pasaules Arh princips ir skaitlis. Pasaules pamat ir nevis viela, bet forma. Skaitlis pieir vielai formu, skaitlis sadala. Caur skaitli nenoteiktais kst par noteikto. Skaitlis ir noteiktais Peras, viela ir nenoteikt Apeiron. Harmonija, kas pastv mzik starp skau toiem ir matemtiska, visa pasaules harmonija ir matemtiska. Pasaule princip ir matematizjama, pasaule ir izrinma, jo pasaules krtbas pamat ir t krtba, kas ir skaitu attiecbu krtba. Nepra skaitlis simboliz nedalmbu, stingru norobeoanu, pra skaitlis k dalmais ir neierobeotais. Pris un nepris raksturo pasaules pretstatus: ierobeotais un neierobeotais, taisnais un lkais, viens un daudzi, labais un kreisais, vriais un sieviais, miers un kustba, gaisma un tumsa. Tilts starp nepra un pra skaitiem ir harmonija, stingras attiecbas starp skaitiem. Mzik oktvu raksturo proporcija 1:2 (oktva ir harmonija), kvintu raksturo proporcijas 2:3, kvartu 3:4. etri pirmie pamatskaiti raksturo primrs attiecbas starp pri un nepri: pamatintervlus. Pasaules norise ir cikliska. Visi notikumi cikliski atkrtojas. Mg rioana. Es vienmr stvu jsu priek un js mcu. Viens cikls ir viens pasaules periods. Viens periods ir viens visuma gads. Nkamais visuma gads atkrto iepriekjo. 3. (Herkleitos ho Ephsios), Efesas Hrakleits (544-484) Tumais ( ho Skoteins) Hrakleits. Vi ir tik dzi, ka jbt densldjam, lai kaut ko saprastu. Gudrais atrads un saprats, negudrajam nav ar nekdas vajadzbas to saprast. Daudz zint nenozm prast rkoties ar prtu! (Per phses) Par dabu. 137 domas: Hermann Diel, Herakleitos von Ephesos, 1901. 3.1. (panta rhei). Viss plst viss mains! Nevar divreiz iekpt vien un tai pa up! Divreiz vien up iekpjam un neiekpjam! Platona versija: (Pnta chorei ka oudn mnei Viss mains, nekas nepaliek nemaings). 2

Edmunds Apsalons, Filozofijas vsture Arh princips ir nevis dens, gaiss vai Apeirons, bet mgas tapanas princips. Viengais, kas pasaul ir mgs un nemaings, ir tas, ka pasaule nemitgi mains. Pasaule nav statiska, t ir process. 3.2. , Logos. Logos: Prts, princips, likums, arguments, teikums, likumsakarba, skaidrojums (Platons), defincija (Aristotelis), mcba, valoda. Ja Evalijs, 1.1.: Skum bija vrds un vrds bija pie Dieva, un vrds bija Dievs. Vulgta: In principio erat Verbum et Verbum erat apud Deum et Deus erat Verbum Sengrieu: (en arch n ho Logos kai ho Logos n pros ton Theon kai Theos n ho Logos) 1,14: Un vrds bija miesa (Kristus) un dzvoja ar mums. Zinanas, kuras iegst lielk cilvku daa ( - hoi pollo daudzie) ir viu pieredztais. Logosa zinana ir cita veida zinanas. Daudzie ir tie, kas nenodarbojas ar filozofiju, kamd nenonk pie dzim zinanm, bet paliek ar virspusjm zinanm. Lai ar logos ir mgs, cilvki par to nav nekdas izpratnes. Cilvki logosu nesadzird, viiem tas nav saklausm. Viss notiek saska ar logosu. Patiess zinanas nozm, pasaules pamatprincipa, pamatlikuma izzinanu un savas dzves vadana saska ar o principu, o likumu. Augstkais tikums ir zinanas. Gudrba ir teikt patiesbu un dzvot saska ar patiesbu. Logos ir msu domanas veids, msu domanas princips, domanas forma un vienlaicgi logos ir ar pasaules princips, pasaules forma, pasaules krtba. Logosa princips ir raans un bojejas, tapanas un izmaiu princips. Pasaule ir nevis nemainga pasaules krtba, pasaules struktra, bet gan process. Upe ir mgais process un k process t ir nemainga, bet upe k fakts nekad nav identiska (patga), t vienmr ir jauns fakts. Upes patba ir ts maingums. Izmaias nesagrauj konstantumu, izmaias ir konstantuma pastvanas nosacjums. Pasaule ir k mgs uguns. Uguns simboliz mgo nemieru, mgo tapanu, mg raans un boj eja. Uguns (, pr) ir metafora Logosa apzmanai (nevis Arh princips). Uguns ir mgi dzvais (, aezon), saprtgais (, phrnimon). Tapana vienmr noris pretstatu c. Pretstatu ca rada tapanu, izmaias: Kar ir visu ietu tvs, visu lietu valdnieks. Pretstatu ca ir pasaules prta likums Logos, kur nosaka raanos un boj eju. Tikai caur pretstatiem ms iepazstam pasauli: ms zinm, kas ir veselba, uzzinot, kas ir slimba, aunums auj mums iepazt labo, bads auj mums zint prticbu, dievus ms saprotam, domjot par cilvkiem. Pasaul viss ir relatvs, izemot pau prta likumu, pc kura viss noris. Ar pretstati ir relatvi: zivm jras dens nozm dzvbu, cilvkiem nvi. Viss ir viens ( , hn pnta enai): dzvba un nve, nomods un miegs, jaunba un vecums. Viens priet otr un otrs atgrieas pirmaj. 4. Elejas skola, eleti: Ksenofans, Parmenids, Zenons. 4.1. , Ksenofans no Kolofonas (570-475) skolas dibintjs. Kritisk domana: dievi ir izdomti pc cilvku ldzbas etiopiei apgalvo, ka tie ir melni, triei, ka zilacaini un rudi. Par dievu mums ir jdom savdk: k viens viengs dievs, augstks par visiem, kur neldzins nevienam mirstgajam. Pasaules vienotba ir dievs. 4.2. , Parmenids no Elejas (540-470) Ce pie patiesbas (, aletheia) un ce pie viedoka (, doxa). Mcbu dzejolis Par esoo (150 rindas): Promijs, Par patiesbu, Par viedokli. (1) Patiesba. (2) Viedoklis. 4.3. , Znons no Elejas (490-430) (1) Pierdjumu kustbas neesambai. (2) Argumentcijas teorija: Dialektika. (3) , para dxa loiskie paradoksi. Ahilejs un bruurupucis. Bulta.

Pirmssokrtisk filozofija 2: Empedokls, Dmokrits, Anaksagors un sofisti.1., Empedokles (492-432) Elementi (, stoicheion) Arh problma. Ja miltiei piedvja kdu vienu no elementiem par pamatelementu, tad Empedokls piedv visas etras pamatsubstances: uguns, dens, gaiss un zeme. No o etru elementu kombincijas viss ar rodas, bet katrs no iem elementiem ir substancionls, tds, kas nav sadalms tlkos elementos. ie etri elementi ir mgi, tie nav ne raduies, ne ar nav prejoi. No viiem atdals to daias un sajaucoties ar citu elementu daim, rada visu esoo. Tas, ko cilvki sauc par raanos un izzuanu, nav nekas cits k etru elementu daiu kombinciju veidoans un izjukana. Nav ne dzimanas, ne miranas, ir tikai daiu sajaukans un arvien jaunas sajaukans. Elements k pdj kvalitatv eso sastvdaa. Elementam pretjais jdziens ir spks. 1

Edmunds Apsalons, Filozofijas vsture 1 Ir nepiecieams kds spks, kas ierosina elementu kustbu. is spks nav elementiem imanents (iekji piemtos), bet gan rjs spks. Divi pamata spki ir mlestba (, philia) un naids (, neikos). Viss savienojas mlestb un iziras naid. Visas izmaias ir nevis nejauas, bet saska ar visaptverou likumu, kas auj pasaulei laik un telp atkrtoties. mg atkrtoans noris automtiski: pasaules automtiskais (patstvgais) likums. Viss noris pats no sevis. Visa pasaule (, sphaira) regulri iziet cauri etriem pasaules periodiem. Pirmaj period valda tikai mlestba un viss ir viens, viss ir vienots, nav nek atsevia un individula. Otraj period iejaucas naids un vienotba tiek izjaukta, elementi tiek nodalti viens no otra, sk veidoties pasaules dadba. Rodas pasaule. Treaj period pastv tikai atirbas, vienotba ir pilngi izjaukta, pastv tikai naids. Ceturtaj period atkal pards mlestba un atirgais pamazm kst par vienoto un harmonisko. Un pasaules periodi atkal sks no skuma. Msu izzia ir analoiska: ms izzinm ldzgo caur ldzgo: zemes elementi msos auj mums izzint zemi, dens elementi deni. Ar savu mlestbu ms izzinm mlestbu, ar savu naidu ms izzinm naidu. Sveas dvseles ms varam saprast tikai pc to ldzbas msu dvselei. Similia similibus: ldzgais caur ldzgo. 2. , Dmokritos, Dmokrits 460-370. Smejoais filozofs smjs par tiem, kas laimi mekl rpus zinanm. Daudz raksttjs universlists: Par pasaules krtbu, Par dabu, Par plantm, Par cilvkiem, Par garu, Par sajtm, Par krsm, Par dadajm atomu formm, Par domanas likumiem, Par lnijm un apiem, skaitiem, mzikas ritmu un harmoniju, Par dzejas mkslu, Par rstniecbu, Par glezniecbu, Par gudro dvseles krtbu,Ppar dzvbu pc nves. Mcba par atomiem. Esoais ir vienots, bez dau kvalitatvm atirbm, bet vienots nevis tpc, ka viss ir viens, bet gan tpc, ka viss sastv no viendm mazkajm eso daim, kuras tlk ir nedalmas - atoms (tlk nedalmais). Atomi ir tie, kas piepilda telpu, atomi ir nesadalmi, atomiem piemt masa (smagums), atomi ir mgi, nesagraujami. Atomu skaits ir bezgalgs. Atomiem nav kvalitu, pabu, ar ko tie atirtos viens no otra, visi atomi ir viendi. Viengais, ar ko atomi atiras, (1) ir to forma un (2) to izmri. Ldz ar to atomus var dadi kombint. Visu lietu atirbas noslpums slpjas atomu kvantitt.Visi atomi kvalitatvi ir viendi. Atirbas, kas ir visas pasaules dadbas pamat ir (1) kvantitatv atirba un 92) atraans vietas telp atirba. Lietu atirbu pamat ir tikai kvantitatvs atomu atirbas. Sajtas, kas liecina mums par lietu kvalittm, ir subjektvas, tas k mums lietas pards, nav tas, k ir stenb, nav objektvi. Msu sajtu orgni tulko objektvo dabu sav subjektvaj valod. Sajtas sniedz objektvus datus par lietu kvantitti (primrie lietu raksturojumi), bet subjektvus datus par lietu kvalitti (sekundrie lietu raksturojumi). Atomi ir esoais, tas, kas ir, atomi ir pilnais. Pretjais jdziens atomiem ir neesoais, tukais. Mcba par telpu. Ja reiz ir atomi, tad jbt ar telpai, kur tiem atrasties. Ja atomus no telpas izem, paliek tuka telpa. Atomi ir esoais un starp esoo ir neesamba: tuka, nepiepildta telpa. Ja nebtu tuks telpas, nebtu, kur izvietoties atomiem un nebtu ermeu pasaules lietu. Mcba par kustbu. Kustba ir iespjama tpc, ka ir tuka telpa, atomi kustas tuk telp. Kustbai ir trs raksturojumi: (1) kustba ir mga, (2) kustba noris spiediena vai sitiena rezultt (mehnistiska) un (3) kustba ir pati sev clonis (viena kustba rada citu kustbu). Kustba ir virpulis apveida. Viss kustas pa apli. Atomu virpuoana dej. Pasaul valda stingra likumsakarba, viss ir kauzli determints: katram notikumam ir savs clonis, katrs notikums ir sekas no kda cita notikuma. Pasaule nav nekas cits k liela closakarba. ermei, telpa un kustba ir kvantitatvi izmrmi lielumi. Ldz ar to visa pasaule ir izmrma. Nekas nenotiek neplnoti, visam ir savs pamats un viss noris nepiecieam veid: antkais kauzalittes likums. Pasaules izzinana: materilisms. Ar dvsele sastv no atomiem un ar domana nav nekas cits k atomu kustbas rezultts. Izzias process nav nekas cits, k atomu uztverana ar mau orgniem: lietas izstaro atomu attlus, kurus ms uztveram ar savm sajtm. Atirba starp izzinanu ar sajtm un izzinanu ar domanas paldzbu ir tikai graduli atirga: domana ir augstka lmea izzinana, tau ts mehnisms ir tds pats k izzinanai ar sajtu paldzbu. Visa pasaule princip ir materila: ar domana, dvsele un gargums ir materili procesi, kuru pamat ir atomu kombinciju uztvere. Kpc cilvki spj rkoties tikumiski: tpc, ka tikumiska rcba rada cilvkos augstko baudu prieku (eutmija dvseles miers). Rkojoties tikumiski, cilvki kst priecgi un lai vartu bt priecgi, cilvki rkojas tikumiski. Atkpe 1: Clonbas ideja. Visi msu priekstati par pasauli un taj pastvoajm likumsakarbm, balsts uz prliecbu par kauzlo saistbu realitt, ka realittes notikumi ir savstarpji saistti cloa un seku attiecbs. Domana cloa un seku kategorijs ir fundamentls cilvka paradums. Tau clonis un sekas ir tikai kategorijas, ar kuru paldzbu ms strukturjam, sakrtojam pasauli. etrus kauzalittes tipus mums piedv Aristotelis, kur runja par etriem clou (aitia, gr.) veidiem: A. Causa materialis jeb materilais clonis, kur nosaka priekmeta esambu. 2

Edmunds Apsalons, Filozofijas vsture B. Causa formalis jeb veidojoais clonis, kur nosaka priekmeta esambas veidu jeb formu. C. Causa efficiens jeb iedarbgais clonis, kdas lietas raans clonis. D Causa finalis jeb mra clonis, respektvi, mris k clonis.. Deivids Hjms sistematizja kauzl skaidrojuma pamatprincipus un noteica, ka kda pardba A ir uzskatma par clonis pardbai B, ja piepilds sekojoi nosacjumi: (1) (2) (3) A laik ir pirms B (causa preacedit effectum). Ja B no A izriet vienmr (causa posita ponitur causatum clonis nosaka sekas). Ja bez A nav ar B (causa essante cessat effectus ja nav cloa, pazd sekas). Kauzli argumentt par kdu lietu A nozm (1) aprakstt lietu A, (2) aprakstt lietu B k iespjamo lietas A cloni, (3) nordt uz universlu likumsakarbu, kas auj mums uzskatt lietu B par lietas A par cloni. Msu apzias saturs veido: (1) Nepastarpintie sajtu iespaidi, respektvi, iekjo un rjo sajtu sniegtie priekstati, impresijas. (2) Pastarpintais, productais apzias saturs, idejas jeb cilvku priekstati. Ar sajtm uzveram tikai atsevis lietas, bet realitte, kuru ms domjam, ir piestinta ar msu priekstatiem un idejm par visprgm lietm, ldz ar to pasaule mums nekad nav objektvi dota, t vienmr ir subjektva k msu priekstati par realitti. Savos priekstatos ms reproducjam, konstrujam un kombinjam realitti. konstruktv darbba balsts uz asocicijm, kuras ms izveidojam starp priekstatiem un s asocicijas nav atkargas no pam realittes lietm, to pabm, to relajm attiecbm, bet gan viengi un tikai no paa domjo subjekta. Asocicijas likums ir psihiskais pamatlikums, balstoties uz kuru ms konstrujam realitti. Asocicijas likumam ir trs izpausmes jeb trs veidi k ms savienojam priekstatus sav doman: (1) Balstoties uz ldzbu ldzbas asocicija (priekstatu ldzba ar ts priekmetiem) (2) Balstoties uz izvietojumu laik un telp saskarsmes, secbas asocicija (3) Balstoties uz cloa un seku attiecbu izveidi kauzalittes asocicija. Par cik kauzalittes asocicija balsts uz regulri novrojamu divu ermeu secbu laik un telp, tad btb visi priekstatu kompleksie modei balsts viengi uz ldzbas asociciju un saskarsmes, secbas (laika-telpas) asociciju. Balstoties uz ldzbu asocicijm, ms iegstam t.s. prta patiesbas, kuras izsaka attiecbas starp msu priekstatiem. Lai uzzintu prta patiesbas nav nepiecieama pieredze, tpc prta patiesbas ir nepiecieamas patiesbas. Savukrt faktu patiesbas nav nepiecieamas patiesbas, jo katram faktam ir iespjams pretjais fakts. Tpc katra faktu patiesba ir tikai iespjami patiesa. Fakti nav nekas cits k msu priekstati par lietu attiecbm. Katras attiecbas starp lietm ms esam tendti uztvert k cloa-seku attiecbas, tpc msu apzi esoie fakti vienmr izsaka clouseku attiecbas. s attiecbas starp lietm ms veidojam balstoties uz msu pieredzi. Bet kas tad ir msu pieredze? Nekas vairk k priekstatu asocicijas balstoties uz lietu attiecbm laik un telp. No t, ka viena lieta seko citai, izveidojas noturga asocicija par lietu savstarpjo saistbu laik un telp, mums abas lietas asocijas kop. Ms esam t paradui domt un msu pieredze nav nekas cits k msu domanas paraduma rezultts. Pieredze veidojas balstoties uz msu domanas ieradumiem, uz msu paradumu domt, ka rt viss notiks tpat k odien. Tpc visas msu zinanas ir tikai msu minjumi un msu cerbas. Visi msu priekstati par dabas likumiem izsaka msu priekstatus par induktvm statistiskm likumsakarbm, kuras ms esam ieguvui no savas pieredzes. Realitt ms novrojam notikumu secbu un ja secba tiek novrota regulri, tad mums veidojas paradums asocit vienu notikumu ar otru, uzskatt, ka viens notikums ir otra clonis. T ar ir kauzalitte domanas paradums, baltoties uz priekstatu asocicijm. 3. , Anaksagors (500-428). Homoiomrijas: mcba par materilo pasauli. Nekas nevar rasties no nek, nekas nevar kt par neko. Tapanas un izzuanas viet ir tikai jaunu kombinciju raans un veco sadalans. Ir jbt kdai pirmvielai, no kuras viss ir radies. Ir jbt kdiem skotnjiem asniem, iedgiem, no k viss rodas. ie visa materil iedgi ir jutekliski neuztveramas vielas daias - homoiomrijas (viendi saldzinm viela). To ir bezgalgi daudz. Homoiomrijas ir kvalitatvi atirgas. Ts ir mgas, nedalmas, neprejoas, nemaingas, to ir bezgalgi daudz. Ts ir dado kvalitu formas. No vienas kvalittes prsvara pr citu rodas individuls atirgs lietas. Homoiomrijas ir kvalitatv forma. Visas homoiomrijas ir vis, tau katr atseviaj liet atirg daudzum. Nss (): mcba par gargo pasauli. Ar materilo pasauli skaidrojoo clonbas principu nepietiek, lai izskaidrotu visus cilvcisks dzves aspektus, jo ne visi ie aspekti ir materili. Blakus materilajai clonbai ir ar garg clonba mra clonba. Mris k clonis. 1

Edmunds Apsalons, Filozofijas vsture 1 Nss k pasaules gargais princips ir gan dinamisks, gan loisks. Nss ir kustbas clonis un Nss ir pasaules krtbas princips. Ir divi esoie: materilais un gargais, ir divi cloi: materilais un gargais. Gars ir principili atirgs no vielas (no materil). Gars ir lielkais pasaul (pasaules gars) un mazkais pasaul (individulais cilvks). Gars, atirb no materil, kas ir kvalitatvi atirgs, ir absolti vienots. Gars rada krtbu, nosaka mrus. 4. Sofisti un sofistika. Sofistu gudrbas atiras no jonieu filozofijas: (1) Pasaules viet cilvks. (2) Cita argumentcijas stratija. Grieu kultras pretstats filozofija (gudrbas mlestba) un retorika (runas mksla) balsts tiei uz atirgu argumentcijas stratiju izmantoanu sarun. Retori argumentja, izmantojot vai nu vesel saprta argumentus, vai ar atsaucoties uz normm, kuras k neapstrdamas bija akceptjusi dot sabiedrba. Turpret filozofi argumentja, atsaucoties katrs uz savas filozofisks koncepcijas pamatpostultiem, atsaucoties nevis uz pastvoajm sabiedrbas normm, bet gan viu koncepcijas izteiktajm vlamajm normm, uz tiskajm normm, kuru realizcija ir sabiedrbas vl nepiepildtais uzdevums. Protagors no Abdrm, (481-411). Sofismi: (1) Ragnesis, (2) Krtietis, (3) Plikpauris, (4) Smilu kaudze. Homo-Mensura: Cilvks ir visu lietu mrs, esoajam, ka tas eksist un neesoajam, ka tas neeksist. Prodikss , Hipijs, Gorgijs, Kallikls, Krtijs, Trasimahs, Prliecba un patiesba. Prliecint nozm prrunt, pierunt. Strdus mksla Eristika. Saruna nevis objektvas patiesbas vrda, bet subjektvo intereu vrd. Retorika. Skepticisms un relatvisms. Nav objektvas patiesbas, vienas patiesbas visiem. Patiesba ir subjektv prliecba, bet prliecbas par vienu un to pau lietu var bt dadas. Cilvks pats nosaka, kas ir patiess un kas nav patiess. Tiei tpat cilvks pats nosaka, kas ir vrtgs un kas nevrtgs, kas ir likums un kas nav, kas ir norma un kas nav. Cilvks ir individulais subjekts. Tpc jebkura patiesba ir subjektva un ldz ar to relatva. Gorgijs: Nek nav. Un ja ar kaut kas btu, cilvks to nevar izzint. Un ja pat sptu to izzint, vi to nevar izststt. Dabiskie noteikumi. Pasaul pastv noteikumi (nomos) un daba (physis). Noteikumi nav ne mgi, ne visprnozmgi. Noteikumu pamat ir konvencijas, cilvku vienoans, tpc noteikumi nav dabiski. Tas, kas vism m normm ir kopjs, ts balsts uz dabiskajm tiesbm: neraksttie liekumi, kas balsts uz vesel saprta, visiem kopj saprta argumentiem. Dabiskais likums pasaka, ka stiprajam ir jvalda pr vjo. Vjie izgudro likumus un morli, lai pasargtu sevi no stiprajiem. Ar izgltbas un kultras starpniecbu ms apgstam s fiktvs normas un ierobeojam ar tm stipros. Tau stiprais var sagraut s vjo normas un atjauno dabisks tiesbas: individulismu un naturlismu, miesu un asinis, haosu un anarhiju k dabisko stvokli.

SOKRTS UN PLATONS1. , Sokrts (470 - 399). Filozofisko prrunu centr cilvks. Jautanas mksla majeutika () vecmtes darbs brna dziman, paldzba rasties pamatotam viedoklim. Majeutika k sarunas vadanas, sarunas strukturanas mksla. Katrs cilvks var nonkt pie patiesm zinanm, viam ir nepiecieams tikai paldzt. Pozitv patiesbas noskaidroanas metode semantisk analze jeb ironija (, eironeia, izlikans) - neuzticans pirmajam viedoklim, kas ienk prt. Ironija tiek realizta ar jautjumu paldzbu (t.s. sokrtiskie jautjumi): (1) Elenktika aubu radana sarunas partner, nordot, ka via teiktais ved pie aporijm antinomiskiem uzskatiem. (2) Protreptika ar mrtiecgu jautjumu uzdoanu virzt sarunu pie paties viedoka. Erotomtika (, erotema, jautjums) jautjumu uzdoanas mksla. Avoti: (1) Ksenofons (Apoloija), (2) Platons (Apoloija un agrnie dialogi), (3) Aristotelis. Es zinu, ka neko nezinu! ( , oda ouk eids) Divas pamatproblmas: Kas ir zinanas? un Kas ir vrtba (tikums)? 2

Edmunds Apsalons, Filozofijas vsture 1.1. Zinanas. Aristotelis: Sokrta lielkais nopelns zinanu jautjum ir (1) k ms nonkam pie visprgiem jdzieniem (induktv runa, induktvs visprinjums) un (2) k ms domjam ar o visprjo jdzienu paldzbu. Zintnisks runas pamatprincipi. Ms ieskam prdomas ar atseviiem pieredzes faktiem un piemriem un tad, atbrvojot tos no mazsvargm lietm, un saskatot ldzbas, kas ir atseviajiem gadjumiem, nonkam pie paas lietu btbas, kuru izsaka jdziens (logos). No atseviu tikumu jeb tikumiskas rcbas aplkojuma ms nonkam ldz tikuma jdzienam (arete), jo katras tikumiskas rcbas pamat ir kaut kas tds, kas auj mums o rcbu nosaukt par tikumiski. Tas, kas to mums auj dart ir tikumisks rcbas btba (forma, eidos). Tad, kad ms esam ieguvui visprjos jdzienus (logos, kas izsaka eidos), ms ar to paldzbu varam domt par pasauli un msu dzvi taj. Pasaules shematisk tipoloija k domanas strukturana ar jdzienu paldzbu. Pasaule nav tikai atsevias pardbas, pasaule sav btb ir visprji principi, kurus ms varam izzint tikai ar domanas paldzbu. 1.2. Vrtba, tikums (). Lai noskaidrotu, kas ir labais, tikumiskais, no skuma ir nepiecieams atbrvoties no aplamiem priekstatiem par vrtgo. (1) Vrtgais k utilitrais: dergais, lietojamais, mrtiecgais. (2) Hedonisms: vrtgais k msu vlmm atbilstokais k patkamais. (3) Naturlisms: labais ir tas, kas padara ms spcgkus un auj valdt pr citiem. Utilitrisma un naturlisma pozcijas uzskata, ka kaut ko k labu ms varam novrtt tad, ja skatmies kdus mrus ar to ms varam sasniegt. tiskais relatvisms (sofisti). tiskais hedonisms: ms rkojamies noteikt veid, jo rcba sniedz mums baudu, patkamas sajtas. Ir labas un sliktas baudas. Ldz ar to ir jnoskaidro, kas ir labs baudas kas ir labs un kas ldz ar to ir augstkais tikums. tiskais intelektulisms: Tas, kur zina ir gudrais un gudrais ir labs. Zinanas ir augstkais tikums (intelektulisms), jo sniedz mums augstko baudu: spju patstvgi tikt gal ar dadajm dzves situcijm. tiskais tehnoloisms: tisks zinanas ir tehnisks zinanas (tehn): spjas saprast, vart un prast. Tas, kur saprot (zina), kas ir tikumiska rcba, spj un prot tikumiski rkoties. Neviens nedara aunas lietas, tamd, ka vlas dart aunas lietas, bet gan tpc, ka nezina, ka dara aunas lietas. Netikumiskas rcbas saknes ir nezinana. Kas ir tikumiskas rcbas mris kdas baudas sniedz mums tikumiska rcba? Prasme paam patstvgi vadt savu dzvi, prasme apzinti kultivt sev tikumus, prasme tikumiski rkoties nevis rju prasbu rezultt, bet pc btbas, zinot to, kas ir labs un kas ir auns. tiskais apriorisms: Cilvks kultiv sev morlisko apziu. Tikumiskas rcbas pamatojums nav rpus manis, bet gan man, man morliskaj apzi. Morl autonomija: Tikumiski rkojas cilvks, kur rkojas pc brvas gribas, nevis citu mru vadts, bet tikai, lai rkotos tikumiski. Tikai ds cilvks ir atbildgs pats par savm rcbm. Kiniu skola (Kinosargosa pie Atnm un kinos, suns). Suu filozofi kynikoi. Antistens (445-365). Labk rprts nek baudas! Cik patkami, ka ir tik daudz lietu, bez kurm var iztikt! Sinopes Diogens (391- 323) Antistena viengais skolnieks. Kirnas skola. Aristips (435-355). Hedonisms (, hdonisms). parasitos. 2. , Platons (427-347) Sokrta skolnieks. No skuma man jkst paam par savu kungu, lai vartu valdt pr citiem. Filozofija ir ce pie patiesbas un ar to ar ce pie labas dzves gan privtaj, gan publiskaj sfr. Vlas iemct Sirakzu valdniekam Dionsijam Veckajam pareizu valdanu. Tiek prdots vergu tirg. Sokrta (Aristipa) skolnieks Anikerids izprk viu no verdzbas. 387. gad Atns nodibina Akadmiju (par naudu, kuru Anikerids nepiema par via izpirkanu). Mcja filozofiju, matemtiku (Tiem, kas nezina eometriju, ieeja ir aizliegta), astronomiju, zooloiju un botniku. 367. gad mina otrreiz veidot idelo valsti Siclij (Dionsijs Jaunkais un Dions). 362. gads tre ieraans Sirakzs (Dions par tirnu). 2.1. Platona darbi: Corpus Platonicum. Platonis Opera. Dialogi ir sarakstti 50 gadu garum, tpc tos hronoloiski iedala etrs grups: (1) Agrnie darbi: Lahss (), Harmids () Eutifrons (, Trasimahs, Protagors () Ions (), 1

Edmunds Apsalons, Filozofijas vsture 1 - Hipijs 2 (Hippias Minor) Apoloija ( ), Kritons (). Lsijs (), Kratils (), Eutidms (), Meneksns (). Menons (M), Gorgijs () Faidons (), Dzres (, Symposium) Politeia () (Valsts), Faidrs (), Parmends (), Teaitts (). Sofists (), Politikos (Politiis), Filbs (), Kritijs (), Timaijs (), Likumi (, Nomoi).

(2) Prejas darbi:

(3) Pilnbrieda darbi:

(4) Vecuma darbi:

Apoloija + 24 dialogi tiek uzskatti par autentiskiem. 5 apstrdamie dialogi (Dubia): Alkibiads 1., Lielais Hipijs, Mazais Hipijs, Kleitofons, Teagss. 5. nestie dialogi (Spuria): Alkibiads 2., Epinomss, Erastajs, Hiparhs, Minoss. No vstulm tikai 6., 7. un 8. uzskata par autentiskm. Dialogus rakstja praktiski visi Sokrta skolnieki ( , Sokratiko lgoi): Ksenofons () Apoloija (Sokrts ar Hermognu), Megras Eiklds, Elisas Faidons. Tiei Platons tiek uzskatts par dialoisk teksta formas izstrdtju. (1) Tlaina (literra) forma saruna. (2) Jautjumi netiek aplkoti sistemtiski, ldz ar to daudzi jautjumi netiek atbildti. (3) Demonstr veidu, k nonk ldz zinanm, ldz ar to pieprasa aktvu ldz-domanu. (4) Ne vienmr ir skaidra autora pozcija, lastjs var savus secinjumus izdart pats. (5) Viena runtja argumentciju kontrol otrs runtjs ar saviem pretargumentiem un jautjumiem. (6) Viena runtja pozcijas dialoga laik vairkas reizes var mainties. (7) Dialogi nav autentiski dialoga protokoli (par ko liek domt to konkrtba laik un telp). Tie ir literri ststi. (8) Dialoga mris: abu runtju piekriana kd jautjum (, homologa).

Labais un patiesais Platona filozofij1. Labais (, agathn). Jautjuma par lab btbu (vrtbas jdziens). tisks jautjums: ko nozm bt labam cilvkam? Kas ir augstks cilvka vrtbas, kas vrtgs ir cilvk? 1.1. Labais un zinanas (, episteme)

2

Edmunds Apsalons, Filozofijas vsture Zinanas k cilvka augstks vrtbas, zinanas k cilvka augstkais tikums. Sokrts saka, ka ts zinanas, kas padara cilvku labu, ir tikumu zinanas (episteme), nevis tehnisks zinanas, (tehne). Loiskais aplis argumentcij: labais ir zinanas par labo, labs ir tas, kur zina labo. 1.2. Labais un mri (, telos) Aristotelis: zinanas par sevi ir tikumiski indiferentas. Ms zinanas nosaucam par labm vai sliktm tamd, ka ms papildus emam vr ar msu uzskatus par labo un slikto. Uzskati par to, kas ir labs un kas ir auns savukrt ir atkargi no msu rcbas mriem. Zint labo, nozm zint labos mrus. Platons jaut: kas ir labie mri? Kpc ie mri ir labi? 1.3. Labais un Eross (, eros). Ja kdas rcbas, kdu zinanu vrtba (labums) ir atkarga no kaut k cita (no mriem), un kaut k cita mris savukrt, no vl k cita, tad jbt ir kdam augstkajam mrim un ldz ar to kdai augstkajai vrtbai, augstkajam labumam (tiskais apriori). Ja nebtu das augstks vrtbas, tad visa vrtbu de btu bezgalga un ldz ar to bezjdzga. Ir jbt kaut kam, kas ir vrtgs pats par sevis, neatkargi no visa cita. Augstkais labums, vrtba, mris ir erotisk mlestba: eross. Vrtgs ir nevis tas, ko ms faktiski mlam, vrtgs ir tas, ko var mlt, kas ir mlestbas vrts. Ar mlestbu ms nonkam pie lab un skaist, pie vrtbm, jo tas, ko ms mlam, ir tas, kas mums ir vajadzgs, lai ms ktu par pilngm btnm. Ms mlam to, kas mums pietrkst un to, kas spj ms padart labkus, pilngkus. Erotisk mlestba ir sevis mlestba, tiekans pc savas pilnbas. Labais un skaistais (kalathos) ir vrtgs ne tpc, ka ms to mlam, bet gan ms mlam to tpc, ka labais un skaistais ir vrtgs. Labais un skaistais ir vienmr esos, bez raans un bojejas, bez palielinans un samazinans, bez robem un bez pamatojuma rpus sevis. Labais un skaistais piemt cilvkiem k to skotnj daba: cilvki pc dabas, pc defincijas ir labi un skaisti. 1.4. Labais un Esoais (, einai) Bet, kas ir labais? Kds ir lab idejas saturs? Labajam ms nevaram tuvoties tie veid. Ms nevaram saprast labo k tdu. Saprast labo ms viengi varam piefiksjot dads lab izpausmes, ms labo varam uzlkot viengi tlaini. Kpc ms labo nevaram ieraudzt? Tpc, ka ieraudzt ms varam tikai relas lietas, reli esoo. d nozm (k reli esoais) labais nav esoais. Labais ir tas, kas atrodas aiz eso, kas ir eso pamat. tika un metafizika. Labais pats par sevi ir lab veidols (, eidos) jeb ideja par labo. Pateicoties idejai par labo, ms varam izzint k labo ar t atsevis izpausmes (ms nevartu neko novrtt k labu, ja mums nebtu idejas par labo). Ideja par labo ir austkais pasaules princips, pateicoties kuram ms varam pasauli saprast (pasaules racionalizcijas princips). Esoais ir labs tikai savos pamatos, tikai pc saviem pamatprincipiem. aunais pasaul norda uz pasaules novirzanos paai no sevis, uz pasaules neidentitti paai ar sevi, pasaules neatbilstbu savai idejai. Ir idel pasaule (pamatvrtbu pasaule, pamatprincipu pasaule) un rel pasaule, kur pasaules idelais pamats tikai pards, uzplaiksn un pazd. Idel pasaule ir organizta ar vrtbm (vrtbu pasaule). Rel pasaule ir nepilngs idels pasaules atspulgs. 1.5. Labais un bauda (, hdon). tika k metafizika un tika k fenomenoloija (tisko fenomenu ptjums). Labais pards (fenomens, , fnmeno) un caur fenomenu izpti ms varam nonkt pie lab btbas (ousia). Bauda ir viss iespjamais, jo bauda ir subjektva. Kopgs vism baudm ir tas, ka bauda nozm savu vlmju apmierinanu. Labais k bauda ir tas, ko ms esam vljuies un ko ms esam ieguvui. Labais ir subjektvs un relatvs. Hdonisms Rigorisms. tika (, thik) nav paredzta dieviem, bet gan cilvkiem un cilvku dzve ir tikumu un netikumu, baudu un spju sajaukums. Bauda nevar bt tisks princips, vrtba, jo: (1) (2) Vrtba jeb vrtguma kritrijs nevar bt kaut kas subjektvs, momentns, no sajtm atkargs. Prejoais nevar bt vrtba, jo prejoais nevar bt viennozmgs. Prejoais ir nenoteikts. Bauda ir nevis tisks princips, bet gan lab izpausmes, pardans veids. Ne tas ir labs, kas sniedz mums baudu, bet gan tas sniedz mums baudu, kas ir labs. Tas, ko ms uzskatm par vrtbu (ar baudas) savu patieso vrtgumu iegst tikai kontekst ar lab ideju. 1.6. Labais un aunais. Dabiskais aunums (malum physicum) un tikumiskais aunums (malum morale). Esoais ir paties, idel esamba. Esoaj nav aunuma, esoais ir labais. aunums pastv realitt, bet realitte ir nepatiesais esoais. Par auno nav atbildgs esoais, par auno ir atbildgs cilvks. Dabisk aunuma pamat ir s realittes ierobeotba, galgums. Tikumiskais aunums ir cilvku netikumisks (nedabisks) rcbas rezultts, kad cilvks nerkojas saska ar savu idelo btbu, ar savu Es, savu patbu. 2. Patiesais (, aletheia). 2.1. Loisk patiesba. Patiesba ir msu domanas un msu valodas paba. Patiesba ir logosa paba, patiesba ir loiska. Ja msu spriedumi atbilst situcijai realitt, tad tie ir patiesi, ja neatbilst, tad tie ir aplami. Izteikt kdas lietas esou (lietai piemtou) raksturojumu nozm teikt patiesbu, bet izteikt neesou kdas lietas raksturojumu nozm teikt nepatiesbu. 2.2. Ontoloisk patiesba. 1

Edmunds Apsalons, Filozofijas vsture 1 Patiesba k eso raksturojums. Ja esoais ir tds, kdam tam btu jbt, tad esoais ir patiess, tad esoais ir esamba. Patiesi esoais ir savai btbai identisks esoais, esoais, kdam tam ir jbt. Esoais, kur ms dzvojam, nav esamba, nav patiesais esoais. Patiesba ir idejas raksturojums, bet ideja ir patiesi esoais, esamba. Patiesba ir nemainga, jo patiesba ir identitte paam ar sevi, ar savu btbu. Patiesba k paties esamba ir mga. 2.3. Patiesbas avoti: emperia un anamnesis. Kur ms varam atrast patiesbu? Sajtas (emperia) nespj mums sniegt neko patiesu, jo sajtas ir maingas. Sajtu pasaule ir izmaiu pasaule, kur viss plst un viss mains. Patiesbas jdziens pieprasa nemaingumu un pilngu identitti paam sev. Ar sajtm ms varam izzint tikai lietu materilo pusi, nevis lietu formas lietu idejas (jdzienus). Patiesbas avots ir jmekl gar, dvsel (, psych): ja dvsele vras pie sevis, dom sevi (refleksija), t nonk pie kaut k tra, nemainga, vienmr esoa, paai sev identiska. Doman ir atrodamas visas patiesbas, domana neizdom patiesbas, t atrod patiesbas pati sev, jo patiesbas tur vienmr ir. Cilvki sav doman var atrast visus patiesos jdzienus: jdzienus par viendo, lielo, mazo, labo, taisngo. ie jdzieni ir idejas. Idejas vienmr ir identiskas paas ar sevi, nemaingas, patiesas. Idejas ir idelie jdzieni jeb aprioras patiesbas. Ideju prototipus dvsele ir redzjusi sav dieviaj preeksistenc un tagad ar domanas paldzbu ms s idejas atceramies (, anamnesis). Ms idejas neradm, ts ir jau msos. Idejas msos reprezent patiesi eso idelo formu. Ar ideju pasauli ms tpc varam formt reli esoo pc ideli eso parauga. Tas, ar ko ms formjam savu pieredzi, nevar bt no pieredzes clies, jo s formas (idejas) pieredz nav sastopamas. Formls idejas, ar kurm ms formjam (sistematizjam) savu pieredzi ir viendba (identitte) un dadba, vienba un pretstats, taisns un lks, viens un daudzi. Ts ir msu domanas formas, kas ir kopgas mums visiem. Ar o formu paldzbu ms spjam domt abstrakti, ts ir msu abstrakts domanas pamat un tiei tpc ms nevaram iegt ts ar abstrakcijas paldzbu, jo bez tm abstrahans nav iespjama. das formls idejas ir ar idejas par labo, skaisto, taisngo, vrigo. Ar ts ir aprioras idejas, kuras ms nevaram iegt sav pieredz, bet ar kuru paldzbu msu pieredze tiek formta. Lai btu iespjams kaut ko pieredzt, ir nepiecieamas pieredzanas formas pamatidejas esambas kategorijas. Ir iespjama objektva pasaules izzinana. Ms nespjam domt pasauli bez objektvm kategorijm: loiskm un tiskm. Ja pasaules sakrtojum ms izmantojam patiesas idejas, patiesas kategorijas, tad ms iegstam patiesu pasaules ainu, kas ir identiska patiesajai realittei esambai. T ir msu iespja nonkt pie objektvas patiesbas, pateikt to, k tas patiesb ir. Pateicoties m objektvajm kategorijm ms varam iegt objektvu pieredzi. Kategorijas ir msu zinanas par pasaules btbu, par to, k tas ir patiesb. Methesis ( mthexis) jeb paradeigma ( pardeigma). Izzias analoisms (): ms izzinm pasauli pc analoijm. Analoijas ir msu domanas paradigmas un paradigmas nosaka gan to, ko ms izzinm, gan to k ms to darm. Msu domanas formas ir primrs analoijas, ar kurm ms izzinm, saprotam pasauli. Kategorijas veido msu logosu idels, patiess pasaules attlu, pc analoijas ar o attlu ms ar izzinm realitti. Msu priekstati par pasauli ir patiess pasaules attli, jo savu relo pasauli ms domjam pc analoijas ar patieso, idelo pasauli, kuru izsaka logoss jeb msu domanas formas. Sajtas nav msu domanas clonis (lat. causa), bet gan msu domanas iespjas (lat. occasio). Ja cilvks sav atzi nepaceas pri iespjm, ko viam sniedz sajtas un nenonk ldz domanas cloiem, tad cilvkam ir nevis zinanas (, epistm), bet tikai viedoklis (, dxa).

Platona filozofija1. Patiesbas priekmets: idejas. Msu domanas jdzieniem korespond atbilstoi priekmeti. ie priekmeti nav fizisks pasaules lietas, jo fizisk pasaule nespj piegdt msu domanai nemaingus priekmetus. Lai msu doman btu kaut kas nemaings un neprejos, kaut kas universls un objektvs, tad ir jbt ar kdiem nemaingiem un neprejoiem, universliem un objektviem s domanas priekmetiem. di priekmeti ir idelie domanas priekmeti: idejas, ar kuru paldzbu ms domjam pasauli, strukturjam pasauli pasaules kategoril struktra. Vrdam ideja ir divas nozmes: (1) Ideja ir msu domanas saturs (subjektv ideja), (2) Ideja ir msu domanas priekmets (objektv ideja). Uz subjektvajm idejm attiecas epistemoloisk patiesba, kas ir sasniedzama ar pamatojuma paldzbu. Uz objektvajm idejm attiecas ontoloisk patiesba, kas ir noskaidrojama, atkljot (atceroties) idejas btbu. Objektvs idejas ir relas, nemaingas un mgas, absolti relas tm piemt augstka realitte nek fiziskajai realittei un msu domanas subjektvajai realittei. Ideju realitte nav telpisk un laicisk realitte (res extensa), t nav ar subjektv domanas realitte (res cogitans). Idel realitte, piemram, ir matemtisko un loisko principu realitte: tai nav ne skuma, ne beigu, ts ir spk vienmr un visur un neviens s idejas nevar atcelt vai ierobeot to dergumu (lietojumu). Idejas nav tikai jdzieni k msu domanas shmas, faktisks domanas formulas. Idejas ir mgas un rpuslaicgas, idejas ir aprioras. Idejas veido pasaules pamatstruktru, tau struktra ir neatkarga no pasaules, kuru t struktur. Idel realitte ir paties realitte, reli esoais ir tikai idels realittes atspulgs. Rels lietas tikai pietuvins idejm, bet pietuvinans nekad nav pilnga: neviena rel lieta neattlo ideju pilnb. 2

Edmunds Apsalons, Filozofijas vsture Ideju pasaule (Mundus inteligibilis) un redzam pasaule (Mundus sensibilis). Pasaule ir vienota nav divu atrautu realitu idel un fizisk. Visa pasaule ir sadalta pakps no augstks realittes (patiess, sev idents) ldz zemkajai, ietamajai realittei. Augstk realitte ir garg realitte viss prjais s realittes attls, atspulgs. Cilvciskajam garam ir jmcs pacelties no ietams realittes uz patieso realitti. pacelans ir gara paizzia, subjektv gara pacelans ldz objektvajam garam: notiski-eidtiskai esambai. Ideju pasaules saturu veido divas ideju pamatgrupas: (1) esttiski-tisks idejas (labais, skaistais, taisngais) un (2) loiski-ontoloisks idejas (lietu attiecbu modi, propozcijas: viendais, atirgais, lielkais, mazkais, pretjais). Zintne abstrahjas no ietamiem uzskatiem virzien uz patiesiem uzskatiem par lietu, ideju identitti. Visas prjs zinanas ir tikai viedoki, doxa, hipottiski piemumi, kuri ir droi tikai tas, ja balsts uz augstka lmea piemumiem. Zintne ir secga hipotu de, kur viena hipotze tiek pamatota ar augstka lmea hipotzi, kuru galgais, pdjais pamatojums ir ideja k patiesba, kas neprasa tlku sevis pamatojumu. Zintnisks zinanas ir sava veida ideju piramda, kur katra ideja balsts augstk idej un visas zinanu kas noslgums ir ideju ideja jeb pamatideja, absolt ideja, papietiekam ideja. Platonisk filozofanas paradigma viena pamatprincipa meklana visam. Idejas form pasauli loisk veid, jo idejas izsaka logosu. Pamatideja ir identittes ideja, nkam ideja ir par sugu (jdzienu kopjais apjoms) un modalitti (jdzienu atirgais apjoms). Balstoties uz abm m idejm, ms veidojam jdzieniskas konstrukcijas par pasauli. Dialektikas uzdevums ir noskaidrot jdzienu savstarpjs attiecbas: kdas ir atirbas starp jdzieniem un kas jdzieniem ir kopgs. (1) Idejm ir loiska nozme idejas izsaka jdzieni. Jdziens k pamatforma, attiecbu prototips. (2) Idejm ir metafiziska nozme ts izsaka btbas, lietas patieso esambu, lietu kda t ir pati par sevi un pati sev identiska. (3) Katra ideja ir ar noteikts idels prototips. (4) Idejas vienlaicgi ir lietu clonis (kausa) un pamats (ratio). (5) Idejas ir lietu mris. Pasaules jga ir ts mrtiecb katrai lietai ir savs mris. Ideja ir lietu galjais mris. (6) Idejas ir vrtbas. 2. Valodas attlteorija, semantiskais relisms un naturlisms. Elementra predikatva teikuma semantisk funkcija (nozme) ir bt patiesam vai aplamam. Elementra predikatva teikuma jga savukrt ir tas, kas ar teikumu tiek izteikts. Elementra predikatva teikuma nozmi ms varam noteikt, piemram, pc t - vai ar to izteikts lietu attiecbas atbilst relajm lietu attiecbm (patiess teikums), vai neatbilst relajm lietu attiecbm (aplams teikums). Uz teikumiem, kuru patiesuma vrtba princip ir noskaidrojama attiecas divi fundamentli loikas pamatlikumi: 1. 2. Tre izslgt likums (tertium non datur, lat. treais nav dots): Katrs teikums ir vai nu patiess, vai aplams. Pretrunas likums (lex contradictionis, lat. savstarpjs izslgums): Neviens teikums vienlaicgi nevar bt gan patiess, gan aplams. Singulru terminu (pavrdi un raksturojumi) semantisk funkcija ir bt viennozmgiem attiekties tikai uz vienu konkrtu lietu, apzmt vienu konkrtu lietu, nosaukt vienu konkrtu lietu. enerl termina uzdevums ir izteikt visprju jdzienu tdu jdzienu, kas attiecas uz kdu lietu klasi. enerlo terminu semantisk funkcija ir nevis to referenc, bet gan to intensionlaj nozm to jg. Tiei jautjum par enerlo terminu nozmi un/vai jgu vsturiski izveidojs dadu semantisko teoriju pretstats. Divas klasisks semantisks pamatpozcijas sauca par semantisko relismu un semantisko konvencionlismu. 2.1. Universliju problma: relisms un nominlisms. Pamatjautjums ir par to, vai visprjiem jdzieniem jeb t.s. universlijm ir paiem savs ontoloiskais statuss (vai tie ir reli) vai ar tie ir tikai msu domanas konstrukcijas (vai tie ir tikai vrdi). Nominlisma (nomen, lat. vrds) pozcija (Via Moderna): Visprjie jdzieni ir tikai vrdi, msu abstrakts domanas konstrukcijas. Tiem nav nozmes k references, bet tiem ir jga, lietoanas jga un lietoanas jga ir konvencionli noteikta, balsts uz noteiktm konvencijm k lietot os vrdus. 1

Edmunds Apsalons, Filozofijas vsture 1 Relisma pozcija (Via antiqua): Visprjiem jdzieniem ir ontoloisks statuss, respektvi, tiem ir noteikti references objekti, ko tie apzm. Platona piemrs ar podnieku: kad podnieks no mla izgatavo vi, viam acmredzot galv ir kda vja ideja, kas auj viam izgatavot tiei vi un ne kaut ko citu. Katram universlam terminam pamat ir kda ideja, kura eksist reli, pati par sevi. vja ideja ir msu priekstati par vja btbu. Visprji termini pastv tpc, ka reli pastv tdas realittes entittes k idejas, vrtbas, noteikumi, kurus tad ar visprjie termini apzm (jeb izsaka). Ar ko atiras nominlisms un relisms? (1) Nominlisms atirb no Relisma nevlas atzt visprjo jdzienu (universliju) realitti (idels realittes jautjums). Jebkur relists tiei tpat k nominlisti ar noliedz universliju eksistenci, jo eksistence piemt tikai individulajm lietm, tau relists, noliedzot universliju eksistenci, nenoliedz universliju realitti. Relism universlie termini ir reli, patstvgi esoi, no mums neatkargi un aj nozm objektvi. Universlo terminu jgas jautjums. Nominlisms uzskata, ka universlo terminiem nav nozmes k references, bet ir jga, kuru ir iespjams saprast no o terminu lietojuma. Universlo terminu jga ir atkarga no to iespjm reprezentt pasauli zms priek kda. Universlie termini rodas tikai msu prt k valodas zmes, kuras ms attiecinm uz daudzm ldzgm lietm. Relisms savukrt postul, ka universlijas ir nozmgas paas par sevi, objektvi nozmgas neatkargi no t, ko par atseviajm lietm dom kda atsevia persona vai ierobeota personu kopba. 2.2. Semantiskais naturlisms un semantiskais konvencionlisms. Platona dialogs Kratils. Pamatjautjums, no kurienes valodiskajm izteiksmm (vrdiem) ir to nozmes? Vai s nozmes ir dabiskas, no dabas, vai ar ts tiek noteikta ar konvencijas paldzbu? Pc t, k tiek atbildts is pamatjautjums, var izdalt divas semantisks pozcijas: semantisko naturlismu un semantisko konvencionlismu. Naturlisms, k to raksturo ar Platons Kratil, apgalvo tikai to, ka pastv kda tri dabiska afinitte (saistba) starp vrda skanjumu un t nozmi. Viena das afinittes iespja ir tur, ka dai vrdi ir veidoti k skau fontiska imitcija (atdarinjums), di ir veidojuies t sauktie onomatopotiskie vrdi. Kratils 423 a-e; e: Vrdu doanas mksla laikam jau nav saistta ar tdu atdarinanu, kad ms atdarinm lietu pabas. Ar to ir jnodarbojas mzikai un tlotja mkslai. T attloana, par kuru ms runjam, ir savdka. Vai tev neliekas, ka katrai lietai ir vl ar sava btba?. Balsoties uz o afinitti, daiem vrdiem ir nepastarpinta (dabiska) nozme. No diem vrdiem ar dabisko nozmi tiek veidoti citi vrdi, kuru dabisko nozmi ms varam uzzint pateicoties etimoloiskai analzei, noskaidrojot no kdiem pirmvrdiem, vrdiem ar nepastarpinto nozmi tie ir veidoti. Tas, ka Platons paliek naturlistiskaj pozcij, balsts uz patiesbas argumentu. Semantiskais naturlisms balsts uz nozmes un patiesbas noviendoanu: patiess vrds ir vrds ar dabisko nozmi. Pretjais uzskats semantiskajam naturlismam semantiskais konvencionlisms neuzskata, ka kda vrda konvencionl nozme btu patvagi noteikta nozme. Valodisks konvencijas nav atkltas vienoans, bet gan prmantoti valodas lietojuma paradumi, un du vrdu nozmju noteikanu nevar katrs veikt pats pilngi patvagi. Valoda vars pildt savu centrlo komunikatvo funkciju (sapraans realizanu) tikai tad, ja visi ts lietotji lietos vrdus viend veid (pieirs tiem viendu nozmi), un ar lietojuma normas paliks nemaingas. Platonam vrdi norda uz (1) objektvm pabm, (2) objektvm attiecbm un (3) objektvm atirbm. Valodas uzdevums ir s objektvs atirbas atbilstoi izteikt. Ja kda valoda nevar s objektvi dots atirbas izteikt, tad da valoda ir neadekvta. Semantiskajam relismam raksturg adekvtas valodas prasba: valodai ir adekvti jattlo visas relittes entittes. Valoda nav izoltu vrdu kopums, kas apzm noteiktas entittes, bet gan valoda ir sistma, kur no galga skaita valodisko pamatvienbu (vrdu) var radt bezgalgi daudz teikumu. iem teikumiem ir (1) noteikta gramatisk (sintaktisk) struktra. Sintaktiskajai struktrai ir jkorespond ar (2) nozmes (semantisko) struktru. Ldz ar to valodas sintaktiski-semantiskajai struktrai ir jattlo (3) pasaules ontoloisko struktru (to izteikto lietu attiecbu pastvoo, par kuru tiek runts). 2

(2)

Edmunds Apsalons, Filozofijas vsture Tamd nevar izveidot valodu td veid, ka ms pilngi patvagi ievieam kaut kdas zmes noteiktu realittes entitu apzmanai. Vism zmm ir jveido sistma, kur zmes kombinjot ms varam attlot pasaul pastvoas lietu attiecbas Platons saldzina valodu ar ar instrumentu krjumu, kuriem ir jbt t veidotiem, lai ar tiem vartu valodiski apstrdt lietas. Instrumentiem ir jbt konstrutiem lietu aprakstanai, atiranai, saldzinanai, utt. Tiei tpat, k nevar ar jebkuriem instrumentiem apstrdt jebkurus materilus, bet gan tikai ar tdiem instrumentiem, kuri der dotajam materilam un apstrdes procesam, tpat ar nevar ar jebkdiem valodiskiem izteikumiem aprakstt, saldzint, bet gan tikai ar tdu valodisko instrumentriju, kur ir konstruts atbilstoi tam materilam (lietm), kur ir japstrd.

Aristotelis. o (384-322). Loika1. figra Pirm premisa Otr premisa Konklzija MxP SxM SxP 2. figra PxM SxM SxP 3. figra MxP MxS SxP 4. figra PxM MxS SxP

, Lykeion, Lyceum Licejs. Peripatoi (kolonnde), peripattii () 200 darbu darbus iedala eksotriskajos darbos, kurus ir publicjis pats Aristotelis un akromatiskajos darbos jeb nepublictajos darbos, kas tiek saukti ar par ezotriskajiem darbiem, mcbu darbiem jeb Pragmatijm. Akromtiskie darbi ir lekciju konspekti, tmu ieskicjumi prsvar no Liceja laikiem. os darbus publiskoja tikai 60-50. g. p.m.. un to izdevjs bija Andronks no Rodas. Aristotea dairadi iedala trijos posmos: Agrnais Aristotelis, Platona Akadmijas laiks (367-47). Platoniskie dialogi Eudms, Protreptiks, Par taisngumu, Politikas, Sofists, Par labo, Par idejm. Prejas periods uzturans laiks Asos, Lesb un Maedonijas Filipa galm. Centrlais darbs dialogs Par filozofiju, kura 2. grmata ir veltta Platona Ideju teorijas kritikai, bet 3. grmat Aristotelis ieskic pats savu pasaules ainu metafiziskos priekstatus. Licejas laika darbi ir lekciju konspekti. Corpus Aristotelicum: (1) Darbi loik Organons (): - Par kategorijm (. Peri ton kategorion. Categoriae, Praedicamenta). Zintnisk apraksta principi. Prediktu loika. - Par skaidrojumu ( . Peri hermeneia. De interpretatione). Izteikumu loika. - Pirm analtika ( . Analytika protera. Analytica apriora). Sldzienu mcba (Syllogismus). - Otr analtika ( . Analytika hystera, Analytica posteriora). Zintnisk skaidrojuma metode. - Topika (gr.: topos, vieta. . Topica). Universli teikumi, defincija, argumentcijas teorija. - Peri ton sophistikon elenchon ( . De sophisticis elenchis. Sofistu atspkojumi). Dialektika, aplamas argumentcijas analze. (2) Metafiziskie darbi: Ta meta ta phfysika ( ). Metafizika 14 grmats. Atseviais un visprjais. Matrija un forma. Eso etri cloi. Teoloija. (3) Dabaszintniskie raksti: Physica auscultatio ( . Fizika). Natrfilozija 8 grmats. Par dabu. Dabas filozofijas pamatjdzieni: Telpa, laiks, matrija, clonis, kustba. Par debesm (. Metereoloija), Par raanos un iznkanu ( . De generatione et corruptione), Dzvnieku vsture ( . Historia animalium) sistemtisk zooloija 10 grmats. Par dzvnieku dam ( . De partibus animalium), Par dzvnieku raanos ( . De generatione animalium), utt.. (4) tiskie un politiskie raksti: Nikomaha tika ( ). Sistemtisks tikas izklsts 10. grmats. Eudmisk tika ( ). Agrnais Aristotelis. Magna moralia ( ). Velnais Aristotelis. 1

-

Edmunds Apsalons, Filozofijas vsture 1 Politika (). 8 grmatas ar Aristotea socioloiskajm, valsts filozofijas un tiesbu filozofijas atzim. (5) Filoloiskie raksti: Retorika ( ). Potika ( ). 12-13 gs. Aristotea darbu atklanas divi cei: (1) Netieais caur arbu un ebreju domtjiem. Aristotea darbu komentri. (2) Tieais Aristotea darbu tulkojumi no grieu valodas. Caur arbiem Viduslaiki iepazina Aristoteli (caur Platonu): (1) Fragmenti no Plotna 4. un 6. enedes Aristotea teoloija. (2) Liber de causis - fragments no Prokla Elementatio theologica. Toledo tulkoanas skola. Ldz 12. gs viduslaiku sholasti Aristoteli zinja tikai netie veid. (1) Porfrija ievads Aristotea filozofij, kuru iztulkoja Bocijs un papildinja ar saviem komentriem. (2) Bocija darbi komentri Kategorijm un Peri hermeneias viengie divi Aristotea darbi, kurus zinja ldz 12. gs. Tpc domja, ka Aristotelis ir tikai loiis. Logica vetus. (sen) 12. gs. Ska tulkot Aristotea darbus no grieu valodas: 1. un 2. analtika, Topika, Pret sofistiem. Logica nova. Henricus Aristippus (1162): Fizika, Metafizika (fragmenti no A ldz G). Metaphysica vetus. 1. Aristoteliskais zintnes idels. Loika. Loika k zintne par zinanm. Kants: Loika kop Aristotea laikiem nav spjusi paspert ne soli uz prieku, ne soli atpaka. Loika k gara analze (domanas analze). Loika k domanas un sarunans krtba. Domanai (garam) ir noteikta struktra. Domana sastv no pamatelementiem un pamatfunkcijm. Mums ir janaliz gan elementi, no kuriem domana sastv, gan funkcijas, kuras domana pilda (darbbas, kuras ms veicam sav doman). Domanas pamatelementi ir (1) jdziens, (2) spriedums un (3) sldziens (loiskais secinjums). Domanas analze ir nepiecieama tri praktisku apsvrumu pc, ir jizstrd pareizas, dergas, korektas domanas principi un metodes, ar kuru paldzbu ms varam pilngi un droi izzint pasauli. Loika ne tikai k forml loika, bet ar k materil loika, resp., atzias teorija zintnisk zinanu ieguves metodoloija. 1.1. Jdziens. Domanas pamatelements ir jdziens. Jdzieni ir ts pamatdaas, kurs ir sadalmi teikumi. Jdziens vienmr ir visprjs, izsaka paliekoo un nepiecieamo, respektvi, btisko. Katru jdzienu raksturo divas pabas: (1) katram jdzienam ir noteikts saturs jeb jdziena intence un (2) katram jdzienam ir noteikts apjoms jeb jdziena ekstence. Jdziena saturu ms noskaidrojam vai nu jautjot pc jdziena btbas (ko pc btbas ms ar o vrdu saprotam), vai nordot uz jdziena pazmm (kdm pazmm ir jatbilst lietai, lai uz to vartu attiecint doto vrdu). Ja ms apkopojam visas pazmes, kuras satur jdziens, ms esam ieguvui jdziena saturu. Jdziena apjomu savukrt veido visu atsevio lietu, kurus apzm ar singulriem vrdiem, summa. 1.2. Predikcija. Darbbu, kad ms kdu jdzienu attiecinm uz kdu lietu, sauc par predikciju. Predikciju ir elementrk zintnisk valodas lietojuma veidu, jo predikcija balsts uz elementru nepiecieambu ar valodas paldzbu katrreiz identifict savas sarunas priekmetu. Predikatva valodas lietojuma mris ir sarunas priekmeta primr identifikcija, sarunas partnera uzmanbas vrana uz konkrtu sarunas priekmetu. Predikatva valodas lietojuma mris ir predikcija. Predikcija balsts uz pau elementrko msu valodas darbbu identifikciju. Ar predikcijas paldzbu ms (1) identificjam kdu sarunas priekmetu un (2) pieiram vai noliedzam tam kdas pabas, citiem vrdiem sakot ms sarunas priekmetu klasificjam. Predikatva valodas lietojuma elementrais mris ir aprakstt kdu sarunas priekmetu. Sarunas priekmeta apraksta vienkrkais pamiens ir t nosaukana vrd (nomincija) jeb sarunas priekmeta identifikcija. Nomincijas uzdevums ir izdalt sarunas priekmetu k atseviu lietu (atdalt to no citm lietm, kas ar vartu kt par sarunas priekmetu). Nkamais apraksta pamiens ir sarunas priekmeta raksturoana, klasifikcija jeb predikcija vrda aurkaj nozm. Predikcijas gadjum ms raksturojam, piemram, kdas sarunas priekmeta pabas. Predikcijas mris ir izdalt sarunas priekmetu k seviu lietu (nordt, ar ko lieta atiras no citm ldzgm lietm, ar ko t ir paa). 1.3. Definana. 2

Edmunds Apsalons, Filozofijas vsture Viens no tipiskajiem veidiem k predicjo valoda funkcion zintniskaj valodas lietojum ir sarunas priekmeta definana. Definanas uzdevums ir gan nomint (identifict), gan raksturot (klasifict) sarunas priekmetu, nordot gan uz t tipiskajm pabm, kas auj to pieskaitt noteiktai lietu klasei, gan uz specifiskajm pabm, kas auj to atirt no citm dots lietu klases lietm. Aristotea defincijas defincija: Definitio fit per genus proximum et differentiam specificam. Aristotelisks defincijas forml shma F (x) G(x) M (x) nosaka, ka definjamais jdziens (F) tiek defints () nordot (1) uz to, ka tas ietilpst kd sugas vai veida jdzien (G ) un ( ) (2) definjamajam jdzienam piemt ar kda specifiska pazme (M), kas atir o jdzienu no citiem sugas jdziena apakjdzieniem. Sugas jdziens G ir vienmr augstka visprinjuma (plaka apjoma) jdziens, kur ietilpst definjamais jdziens F. Specifisko pazmi izsakoais jdziens M viendi ir attiecinms gan uz sugas jdzienu G, gan uz definjamo jdzienu F. Aristotelis izvirzja virkni prasbu katrai korektai defincijai: (1) Defincijai ir jattiecas uz definjam jdziena btbu (respektvi, uz primrajm, nevis sekundrajm pazmm); (2) Defincija nedrkst bt cirkulra (definiendum un definiens identitte nav pieaujama); (3) Defincija nedrkst bt negatva (nedrkst defint caur noliegumu); (4) Defincij lietotajiem jdzieniem G un M ir jbt pietiekami skaidriem un precziem. (5) Defincij ir jnorda definjam priekmeta piederbu nkamajai tuvkajai (pc abstrahans pakpes) sugai. 1.4. Suga (Genos) un veids (Eidos). Suga ietver sev ldzgos veidus (Top. A, 5: 102 a 31). Pie sugas jdziena ms nonkam caur ldzbu saskatanu atirgajos priekmetos. Ar o ldzbu nav domta virspusj ldzba, bet gan ldzba pc btiskajm pazmm. Btbas ms izsakm ar visprjiem jdzieniem (eidos forma, ideja). Suga izsaka kdu visprju jdzienu un jdzieni norda uz kdu sugu. Eidtisks sugas k jgas vienbas. Klasificjo zintnes metode. 1.5. Jdzienu klasifikcija: kategorijas. Jdzienus, kurus ms izmantojam teikumu veidoan, var iedalt jdzienu klass (tipisks sugs). 10 pamatjdzieni jeb kategorijas, kuras izsaka kdu vienu izteikuma veidu. (1) Ms lietojam jdzienus, lai izteiktu, apzmtu btbu (substanci). Substance ir esoais, kas eksist pats par sevi un sev, kas ir patstvgs. (2) Ms lietojam jdzienus, lai apzmtu btbas izpausmes (akcidences): kvantitte, kvalitte, attiecbas, vieta, laiks, stvoklis, izturans, darbba, cieana. Akcidences ir substances primrie raksturojumi, substances izpausmes veidi jeb modi. Zintnes uzdevums ir nodarboties ar substancionlm lietm un to btiskajiem r