finansu petijums 3 - liaa · 5 sd • pirmsséklas kapitåls: ﬁ nanséjums pétîjumiem un iz-...

1

Priekßvårds

Íis dokuments ir paredzéts:

• valsts iestådém, kas ir atbildîgas par MVU fi nanséjuma pieejamîbas programmu un atbalsta instrumentu izstrå-di un ievießanu;

• uzñéméjiem, kas meklé informåciju par fi nanséjuma avotiem, kuri bütu vispiemérotåkie viñu vajadzîbåm, ñemot vérå uzñéméju gatavîbu investîcijåm, t.i., to, cik lielå mérå viñi spéj pielågoties vai tikties ar MVU fi nansé-ßanas nozares pårståvjiem.

Íis dokuments paråda ne tikai fi nanséjuma avotus kå tådus, bet arî instrumentus, ar kuru palîdzîbu var veicinåt uzñé-mumu nostiprinåßanos, kad fi nanséjums ir sañemts.Íis dokuments ir izveidots tå, lai lasîtåjiem bütu viegli to piemérot daΩådiem re©ionu kontekstiem, kå arî lai nodro-ßinåtu åtru saikni ar papildu informåciju par daΩådajiem tajå apskatîtajiem konceptiem. Dokumentå ir iek¬autas arî vairåkas saites uz Internet resursiem, kurås lasîtåji var iegüt papildu informåciju.

Íis dokuments ir balstîts uz ßådiem çetriem pieñé-mumiem:

• uzñéméjiem ir jåsaprot, ka jebkurß fi nanséjuma avots vai investors ir piemérots kådai noteiktai fåzei uzñémuma dzîves ciklå;

• investori meklé labus projektus, labu pe¬ñu no riska ka-pitåla ieguldîjumiem, un viñiem ir nepiecießama izejas straté©ija (investîciju atgüßanai);

• valsts iestådém bütu jåkoncentréjas uz MVU nodro-ßinåßanu ar pieeju fi nanséjumam; valsts iestådém bütu jåparüpéjas gan par piedåvåjuma, gan pieprasîjuma pusi;

• re©ionålajiem tirgiem bütu jåk¬üst par piedåvåjuma édi, kurå integréti vairåki specializéti atbalsta pakalpojumi.

Priekßvårds

3

SD

Ievads . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 4

Finanséjuma avotu defi nîcijas . . . . . . . . . . . 5

1. Noda¬a: Tirgus . . . . . . . . . . . . . . . . . . 6 1.1. MVU fi nanséjuma tirgus spélétåji . . . . . . . 6 1.2. MVU fi nanséßanas instrumentu segmentåcija . 6 1.3. Vispiemérotåkais fi nanséjuma veids MVU

dzîves ciklam . . . . . . . . . . . . . . . . . 7 1.4. Investétås naudas apjoms . . . . . . . . . . . 9 1.5. Pamatkapitåla paradokss . . . . . . . . . . . 9 1.6. Biznesa plåna pieméroßana investora prasîbåm 9 1.7. Finanséjuma trükums . . . . . . . . . . . . . 11 1.8. Atbalsta instrumentu fi nanséßana? . . . . . . 11 1.9. Fondu vidéjais lielums . . . . . . . . . . . . . 11 1.10. Valsts loma riska kapitåla tirgus izveidé vai

nostiprinåíanå . . . . . . . . . . . . . . . . 13

2. Noda¬a: MVU fi nanséjuma piesaistes ce¬i un fi nanséjuma piegådes ˚éde . . . . . . . . . 14

2.1. MVU fi nanséjuma piesaistes ce¬i . . . . . . . . 14 2.2. Re©ionålå fi nanséjuma piegådes ˚éde . . . . . 16 2.3. Tehnolo©isko MVU fi nanséßana . . . . . . . . 18

3. Noda¬a: Tirgus noteikumi . . . . . . . . . . . . 19 3.1. Gatavîba investîciju sañemsßanai . . . . . . . 19 3.2. No projekta izstrådes lîdz fi nanséjuma

sañemßanai: piltuves efekts . . . . . . . . . . 19 3.3. Valsts atbalsts un tirgus nepilnîbas . . . . . . . 20 3.4. Informåcijas avoti . . . . . . . . . . . . . . . 20 3.5. Biznesa izstådes . . . . . . . . . . . . . . . . 21 3.6. Mentorings un konsultåcijas . . . . . . . . . . 22 3.7. Re©ionålo tirgu trükumi . . . . . . . . . . . . 22

4. Noda¬a: aizdevumi . . . . . . . . . . . . . . . . 23 4.1. Banku aizdevumi . . . . . . . . . . . . . . . 23 4.2. Aizdevumi bez nodroßinåjuma . . . . . . . . . 23 4.3. Aizdevumi inovatîviem uzñémumiem . . . . . 24 4.4. Mikroaizdevumi . . . . . . . . . . . . . . . . 24

5. Noda¬a: riska kapitåls. . . . . . . . . . . . . . . 25 5.1. Biznesa eñ©e¬i . . . . . . . . . . . . . . . . . 25 5.2. Riska kapitåls . . . . . . . . . . . . . . . . . 26 5.3. Séklas kapitåla fondi . . . . . . . . . . . . . . 27 5.4. Mezonîna fi nanséjums . . . . . . . . . . . . . 27 5.5. Universitåßu un pétniecîbas centru riska

kapitåla fondi . . . . . . . . . . . . . . . . . 28 5.6. Korporatîvais riska kapitåls. . . . . . . . . . . 28 5.7. Valsts riska kapitåla fondi . . . . . . . . . . . 29 5.8. Uzñémuma îpaßumtiesîbu nodoßanas

fi nanséjuma fondi . . . . . . . . . . . . . . . 29

6. Noda¬a: birΩa . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 30 6.1. Kotéßana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 30 6.2. Alternatîvie tirgi . . . . . . . . . . . . . . . . 30

7. Noda¬a: subsîdijas. . . . . . . . . . . . . . . . . 32

8. Noda¬a: citi fi nanséjuma avoti . . . . . . . . . . 33 8.1. «Riska aizdevumi» . . . . . . . . . . . . . . . 33 8.2. Akciju pirkuma garantijas . . . . . . . . . . . 33 8.3. Idejas izvértéßanas fi nanséjums . . . . . . . . 33 8.4. Faktorings . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 34 8.5. Godalgas un sponsoréßana . . . . . . . . . . 34 8.6. Lîzings . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 34 8.7. Franßîzes. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 34

9. Noda¬a: garantijas . . . . . . . . . . . . . . . . 35

10. Noda¬a: cita veida atbalsts . . . . . . . . . . . 37

11. Noda¬a: valsts sektora loma. . . . . . . . . . . 38 11.1. Valsts iejaukßanås . . . . . . . . . . . . . . 38 11.2. Pieprasîjuma jomas uzlaboßana . . . . . . . . 38 11.3. Piedåvåjuma jomas uzlaboßana . . . . . . . . 38 11.4. Sadarbîbas tîklu izveide. . . . . . . . . . . . 39

Saturs

4

Ievads

Pédéjos gados vairåki Eiropas re©ioni ir atzinußi mazos un vidéjos uzñémumus (MVU) kå nozîmîgu re©iona attîs tîbas instrumentu. Eiropas Komisijas Uzñéméjdarbîbas un rüp-niecîbas ©eneråldirektoråta un Re©ionålås politikas ©ene-råldirektoråta darbîbas lielå mérå ir paplaßinåjußås ßîs izprat-nes rezultåtå.

BieΩi vien viens no galvenajiem ietekméjoßajiem faktoriem MVU izveidé un attîstîbå ir fi nanséjuma pieejamîba. Tas ir visåm Eiropas Savienîbas dalîbvalstîm kopîgs jautåjums, un, iespéjams, ka tas ietekmé arî vairåkus ßtatus ASV. Ar-vien bieΩåk tiek konstatéts, ka MVU pieeju fi nanséjumam kavé vairåki tirgus trükumi. Taçu pretstatå ASV, Eiropas Savienîbå (ES) nav programmas, kas bütu lîdzvértîga Savie-noto Valstu Mazå biznesa administråcijas (www.sba.gov) vadîtajåm programmåm.Eiropu raksturo tås daudzveidîgais kultüras konteksts. Íî daudzveidîba parådås arî uzñéméjdarbîbas un uzñémumu fi nanséjuma jomås. Skaidrs, ka ES paßlaik var raksturot kå duålu pasauli, kurå ietilpst anglosakßu un latîñu kompo-nenti. Atß˚irîbas var noteikt ßådi:

• pakåpe, kådå uzñéméji savos uzñémumos pieñem treßo pußu fi nanséjumu;

• valstî pieejamo fi nanséjuma avotu daudzveidîba;• daΩådu biznesa fi nanséjuma piedåvåjuma édi veidojoßo

tirgus segmentu brieduma pakåpe.

Valsts iestådém Eiropå ir kopîga vajadzîba izstrådåt pro-grammas, kas risina fi nanséjuma trükuma problémas, turk-låt gandrîz visos ES re©ionos trükst pietiekami daΩådotu MVU fi nanséjuma veidu. Ío faktu 2003. gada oktobra

Regional Studies izdevumå publicétajå rakstå uzsvéra profe-sori C. Mason un Harrison. Viñi pårliecinoßi apgalvoja – lai gan Apveinotås Karalistes Tirdzniecîbas un rüpniecîbas ministrija un Re©ionålås attîstîbas a©entüras izveidoja re©ionålås riska kapitåla fi rmas, kurås tika izmantota uz piedåvåjumu balstîta pieeja, tåm tomér neizdevås atrisinåt reålo pamatkapitåla trükuma problému, jo tås neievéro-ja vairåkus aspektus attiecîbå uz pieprasîjuma pusi un piedåvåjuma ˚édém. Lai programmas bütu patiesi efektî-vas, tajås bija jåiek¬auj arî:

«Iniciatîvas tirgus pieprasîjuma puses uzlaboßanai (ieskaitot programmu, kas uzñémumiem palîdz sagata-voties investîcijåm), labåks esoßo biznesa eñ©e¬u tîklu fi -nanséjums (lai palîdzétu efektîvåk novérst trükumus ne-formålajå riska kapitåla tirgü), kå arî papildus fi nansiålais atbalsts organizétiem eñ©e¬u sindikåtiem (lai apgütu kla-sisko riska kapitålu).»

Uzñéméjiem ir svarîgi saprast, ka visåm fi nanséjuma formåm nav vieni un tie paßi mér˚i. Tåpat atß˚irsies arî daΩådu fi nan-séjuma avotu motivåcija un kritériji saskañå ar piedåvåtå produkta veidu un ar to saistîtå riska lîmeni. Tådé¬ biznesa plåna kvalitåte un saturs, kå arî tå prezentåcija potenciåla-jiem investoriem ir jåpieméro to attiecîgajåm specifi skajåm prasîbåm. Tas izskaidro anglosakßu teicienu «visa nauda nav vienåda» («all money is not the same»).

Apmekléjot investîciju gatavîbas (investment readiness) programmu vai arî izejot caur biznesa inkubatoru, nåkamie investîciju sañéméji var sagatavoties potenciålo investoru vélmju ievéroßanai.

5

SD

• Pirmsséklas kapitåls: fi nanséjums pétîjumiem un iz-vértéjumam, kas palîdz izplånot un sagatavot såkot-néjo biznesa koncepciju un/vai biznesa plånu. BieΩi vien pirms séklas fi nanséjums tiek sniegts netießi – pieméram, apmaksåjot mentoru pakalpojumus.

• Idejas izvértéjuma fi nanséjums: fi nanséjums, ko pie-ß ir izpétes komandai biznesa idejas dzîvotspéjas apsti-prinåßanai. BieΩi vien ßådi fi nanßu instrumenti ir grantu vai aizdevumu formå.

• Séklas kapitåls: fi nanséjums, lai izpétîtu, izvértétu un attîstîtu såkotnéjo biznesa koncepciju. Séklas fi nan-séjums ir riska kapitåls tå visagrînåkajå etapå; pa rasti tas ir bütisks jaunizveidotajiem projektiem augsto teh-nolo©iju jomå, lai ¬autu uzñéméjiem izveidot, izpétît, ana-lizét un attîstît såkotnéjos produktu prototipus, kas vélåk veidos nåkamå biznesa pamatu.

• Riska kapitåls (Risk capital): pamatkapitåla un kvazikapitåla fi nanséjums uzñémumiem to såkotnéjås izaugsmes stadijås (priekßizpétes, darbîbas uzsåkßanas un paplaßinåßanås fåzes), cerot uz lielu un strauju pe¬ñu no kapitåla ieguldîjuma, kas atbilst riska lîmenim. Tas var tikt sniegts vairåkos veidos:

– Agrînås stadijas (vai darbîbas uzsåkßanas) fi nan-sé jums: lîdzek¬i, kas tiek investéti pamatkapitålå jau najiem uzñémumiem, kuri jau izgåjußi izpétes un at tîstîbas stadiju, taçu kam nepiecießams papildu fi -nan séjums produktu un pakalpojumu laißanai tirgü.

– Darbîbas uzsåkßanas kapitåls: fi nanséjums, kas uz-ñémumiem tiek sniegts produktu attîstîßanai un så-kuma mårketingam. Uzñémumi var büt dibinåßanas proceså vai jau paståvét, taçu tie vél nav savus produk-tus vai pakalpojumus pårdevußi un vél negüst pe¬ñu.

– Biznesa eñ©e¬i (neformålais riska kapitåls): privåt-personas, kas da¬u savu personîgo naudas lîdzek¬u riska kapitåla formå investé jaunos uzñémumos un palîdz arî ar savu kompetenci uzñémumu vadîbå.

– Biznesa eñ©e¬u tîkli (BET): paståvîgas re©io nålås platformas, kas veicina biznesa eñ©e¬u piesaisti poten-ciålajiem investîciju sañéméjiem.

– Riska kapitåls (Venture capital): investîciju fondu (riska kapitåla fondu), kas apsaimnieko privåtpersonu, ieståΩu vai paßi savu naudu, investîcijas birΩå nekoté-tos uzñémumos. Riska kapitåla investors cer uz åtru un lielu pe¬ñu no kapitåla ieguldîjuma, kas atbilst riska lîmenim. Tås ietver agrînås stadijas un paplaßinåßanås fi nanséjumu, bet neietver aizvietoßanas fi nanséjumu un izpirkßanu.

– Korporatîvais riska kapitåls: riska kapitåls, ko in-vesté jau paståvoßie uzñémumi ar mér˚i fi nansét ino-vatîvus uzñémumus, ko dibinåjußi to darbinieki vai kas darbojas jomås, kuras tiek uzskatîtas par straté©iski svarîgåm (pieméram, Microsfoft, Intel).

– Mezonîna kapitåls: pamatkapitåla ieguldîjuma un aizdevuma kombinåcija. Piemérojamås procentu likmes bieΩi vien ir salîdzinoßi augstas.

– Kvazikapitåla investîciju instrumenti: fi nanßu in-strumenti, no kuriem tå îpaßnieka (investora/aizdevé-ja) pe¬ña lielåkoties ir atkarîga no mér˚a uzñémuma pe¬ñas vai zaudéjumiem un kuri nav nodroßinåti saistîbu neizpildes gadî jumå, un/vai kurus var pårvérst parastå pamatkapitålå.

• Attîstîbas vai paplaßinåßanås fi nanséjums: fi nan-séjums, kas paredzéts uzñémuma izaugsmei vai pa-plaßinåßanai. Kapitålu var izmantot: raΩoßanas jaudas uzlaboßanai; tirgus vai produkta attîstîßanai; papildu darba kapitåla nodroßinåßanai.

• Aizvietoßanas kapitåls: uzñémuma akciju pirk ßana no citas privåtå pamatkapitåla investîciju or ganizåcijas vai cita akcionåra (vai akcionåriem) – investors pårpérk citu personu ieguldîjumu.

• Izpirkßana: investoram piederoßås uzñémuma akcijas izpérk paßa uzñémuma vadîbas komanda (vadîbas iz-pirkßana) vai arî cita vadîbas komanda, ko atbalsta riska kapitåla fonds.

• SPP: såkotnéjs publisks piedåvåjums akciju kotéßanai birΩå.

• Granti: subsîdijas, ko bez atmaksåßanas saistîbåm no-teiktå re©ionå investéjoßiem uzñémumiem izmakså valsts iestådes ar mér˚i veicinåt to izveidi vai paplaßinåßanos.

• Faktorings: fi nanßu instruments, kas dod iespéju izrak-stîtos ré˚inus pårdot specializétåm fi rmåm.

Finanséjuma avotu defi nîcijas

6

Uzñémumu fi nanséjuma tirgus ietver daΩådus spélétåju veidus1, ko var iedalît trîs galvenajås kategorijås:

1. Riska kapitåla spélétåji, tajå skaitå:

• biznesa eñ©e¬i, to tîkli un sindikåti;• séklas fi nanséjuma fondi;• investîciju fondi, sindikåti;• re©ionålie riska kapitåla fondi;• riska kapitåla fi rmas;• korporatîvå riska kapitåla fi rmas;• inkubatori;• inovåciju investîciju fondi;• birΩas.

2. Aizdevumi un parådsaistîbas, tajå skaitå:

• MVU aizdevumu shémas;• bankas un citas fi nanßu organizåcijas;• vietéjie investîciju fondi;• lîzings;• komerckredîti.

3. Citi avoti, tajå skaitå:

• valsts granti;• biznesa konkursu balvas;• faktorings;• piegådåtåji (atvieglotie noré˚inu noteikumi ir vislétåkais

îstermiña fi nanséjuma avots);• atmaksåjamie avansi.

1.1. MVU fi nanséjuma tirgus spélétåji

1.2. MVU fi nanséßanas instrumentu segmentåcijaMVU fi nanséßanas instrumentus var iedalît sekojoßås grupås:

1. Paßu uzñéméju, kå arî viñu ©imeñu un draugu lîdzek¬i (FFF: Family, Friends, Fools)

2. Darbîbas uzsåkßana

• pirmsséklas kapitåla fondi;• aizdevums bez procentu maksåjumiem un/vai garantijas;• universitåßu un pétniecîbas centru séklas fondi;• mikrokredîti;• valsts (un privåtie) darbîbas uzsåkßanas un ino våciju fondi;• valsts subsîdijas;• atmaksåjamie îstermiña aizdevumi;• idejas izvértéßanas fi nanséjums.

3. Pirmais fi nanséjuma cikls

• biznesa eñ©e¬i;• séklas kapitåla fondi;• bankas aizdevumi/parådsaistîbas;• garantiju shémas;• valsts (un privåtie) investîciju fondi;• valsts riska kapitåla fondi;• valsts subsîdijas;• korporatîvais riska kapitåls.

4. Otrais fi nanséjuma cikls• privåtais riska kapitåls;• banku aizdevumi;• akciju pirkuma garantijas;• mezanîna kapitåls.

5. Nåkamie fi nanséjuma cikli

• såkotnéjs publisks piedåvåjums (SPP) akciju kotéßanai birΩå• obligåciju izlaißana;• konvertéjamås obligåcijas;• lîzings;• faktorings.

Bez jau minétajiem tießajiem fi nanséjuma instrumentiem iespé jams un vélams izmantot arî ßådus atbalsta instru-mentus:

1. Netießais fi nansiålais atbalsts

• pirms inkubåcijas un inkubåcijas atbalsta pakalpojumi;• biznesa apmåcîbas un pieredzes apmaiñas seminåri;• konsultåcijas (padomi, mentorings, praktiskå vadîba);• patentéßana un intelektuålo îpaßumtiesîbu aizsardzîba.

1. Noda¬a: Tirgus

1 «Investori – vienkårßa rokasgråmata fi nanséjuma palielinåßanai lîdz 2 miljoniem» (Investors – A simple Guide to raising fi nance up to £2m),www. envestors.co.uk.

7

2. Integréta darbîba• fi nanßu piegådes ˚éde;• starpniecîba;• investîciju gatavîbas (investment readiness) shéma.

Apvienojot iepriekß minétos datus (par fi nanséjuma snie-dzéjiem un instrumentiem), novérojams, ka re©ionå var rasties vai nu tirgus fragmentåcija, vai arî kompetençu pårklåßanås, kas uzñéméjiem rada sajütu, ka viñi ir ap-maldîjußies. DaΩas a©entüras cenßas ßo situåciju pårvarét, piedåvåjot starpniecîbas pakalpojumus vai izveidojot e-por-tåla lapu, kuras mér˚is ir palîdzét MVU iegüt noderîgu in-formåciju par tirgus segmentiem.

DiemΩél Latvijå ßobrîd ir novérojama fi nanséjuma tirgus fragmentåcija, tåpéc uzñéméjiem nepiecießams izprast daΩådos pieejamos fi nanséjuma veidus, lai spétu piemek-lét sava uzñémuma attîstîbas fåzei vispiemérotåko fi nan-séjuma avotu. Lîdz ßim nav bijusi vienuviet apkopota arî informåcija par pieejamiem fi nanséjuma avotiem Latvijå, kas büs atrodama ßajå materiålå.

Uzñéméjiem ir jåizprot fi nanséjuma veids, kas büs vispie mé-ro tåkais noteiktå uzñémuma dzîves ciklå. Ja viñi to izpratîs, tad spés sevi pareizi pasniegt fi nansétåjiem. Saskañå ar Philip Kolter2 teikto, uzñémuma fi nanßu tirgu var sadalît çetros seg-mentos: 1. Såkotnéjie un neikdieniß˚ie fi nanséjuma avoti;2. Pamatkapitåla ieguldîjumi;3. Aizdevumi;4. Pamatkapitåla ieguldîjumu un aizdevumu kom binåcija.

Eiropas kontekstå més ßiem çetriem segmentiem pie då-våjam pievienot arî valsts iejaukßanos grantu un garantiju formå. Lîdz ar to paraléli augståk ap rakstîtajai MVU fi n-anséßanas instrumentu segmentåcijai, kas ir piedåvåjuma jomas pie eja, var sastådît jaunu sarakstu, ko var defi nét kå pieprasîjuma jomas pieeju un kas izskatås ßådi:

1. Såkotnéjie un neikdieniß˚ie fi nan sé juma avoti:

• uzñéméja ietaupîjumi;• pe¬ñas ieguldîßana;• draugu un ©imenes locek¬u ietaupîjumi;• hipotekårå kredîta izmantoßana;• personîgås kredîtkartes;• klientu avansa maksåjumi;• kavétie maksåjumi;• biroja u. c. telpu koplietoßana;• radinieku nodarbinåßana, maksåjot zemåkas algas.

2. Pamatkapitåla ieguldîjumi:

• pirmsséklas un séklas kapitåls;• biznesa eñ©e¬i;• riska kapitåls;• korporatîvais riska kapitåls;• akciju publiskå emisija (SPP).

3. Aizdevumi:

• banku kredîti: îstermiña un ilgtermiña aizdevumi, mikro-aizdevumi un aizdevumi bez nodroßinåjuma;

• komercparådi;• valsts lîdzfi nanséti aizdevumi;• obligåcijas;• faktorings, lîzings, komercpilnvarojumi.

4. Pamatkapitåla un parådsaistîbu kom binåcija:

• mezonîna kapitåls.

5. Valsts fi nanséjums:

• granti;• atmaksåjamie aizdevumi;• garantijas.

2 Philip Kolter, Hermawan Kartajaya, S. David YoungÒ «Investoru piesaistîßana» (Attracting investors), Wiley, 2004.3 Frits van der Have runa 2005. gada 14. oktobrî «Riska kapitåla samitå» Londonå.

MVU dzîves ciklu var sadalît ßådås trîs galvenajås fåzés3:

1. fåze. Idejas plånoßana, kas ietver 2 so¬us:

• ideju formuléßana;• no idejas lîdz fi nanséjuma piesaistei biznesa plånam

(ieskaitot pirmsséklas un idejas izvértéßanas fåzes).

2. fåze: Darbîbas uzsåkßana

3. fåze: Attîstîba un izaugsme, kas ietver 2 bütiskus so¬us:

• no pirmå klienta lîdz såkuma pe¬ñai;• no såkuma pe¬ñas lîdz straujai izaugsmei 5 gados.

Íîs trîs fåzes ir ilustrétas nåkamajå tabulå, kurå ir norådîtas arî galvenås våjås vietas, t.i.:

• uzñéméjdarbîbas gars (izgudrotåji ne vienmér péc savas bütîbas ir arî uzñéméji);

• uzñéméjdarbîba (vadîbas un vadoßo darbinieku trükums);• fi nanséjums (pirmsséklas, séklas, pamatkapitåla un riska

kapitåla trükums);• patentu tiesîbas (neattîstîti tehnolo©iju pårneses centri,

jo îpaßi universitåßu lîmenî).

1.3. Vispiemérotåkais fi nanséjuma veids MVU dzîves ciklam

Tirgus

8

1. fåze: plåni2. fåze: darbîbas

uzsåkßana3. fåze: izaugsme

1.1. Ideju fomuléßana to laißanai tirgü

1.2. No idejas lîdz fi nanséjuma piesaistei biznesa plånam (iesk.

prototipu).

2. No biznesa pllåna lîdz pirmajam klientam un

apgrozîjumam.

3.1. No pirmå klienta lîdz såkuma pe¬ñai.

3.2. No såkuma pe¬ñas lîdz straujai izaugsmei 5 gados.

Uzñéméjdarbîbas gars

Uzñéméjdarbîba

Finanséjums

Patentu tiesîbas

1. tabula: MVU izveides izaicinåjumi/våjås vietasInformåcijas avots: Frits van der Have, Riska

kapitåla samits, 2005. gada 4. oktobrî, Londonå.

Tirgus konsolidåcija

Tirgus paplaßinåßana

Tirgus iekaroßana

Tirgus izpéte

Tirgus potenciåls

RISKS

Biznesa cikla attîstîbas stadija

AUGSTS ZEMSTirgus Stadija

Pirmssékla

Skéla

RK/Biznesaeñ©e¬i

RK/Bankuaizdevumi

IzpirkßanaSPP

0. stadijaBiznesa idejas

izstråde

Tirgus novértéjums

Pielietojumastraté©ijas

identificéßana

Biznesa mode¬adefinéßana

1. stadijaDarbîbas

uzsåkßana

Biznesa idejasizstrådes

pabeigßana

Produktuizstråde

Tirgus izpétesrezultåtu

novértéßana

2. stadijaPaåtrinåjums

Tirgusiekaroßana

Tirdzniecîba unizplatîßana

Produktuuzlaboßana

4. stadijaKonsolidcija

Komerciålsbriedums

Tirguskonsolidåcija

3. stadijaIzaugsme

Tirguspaplaßinåßana

Produktudiversifikåcija

IDEJA

Finanséjumaavoti

m sé

kél

eñ©nes

izdan

kßanaSP

1. attéls: MVU fi nanséßanas fåzes

Daudzi eksperti ir mé©inåjußi atrast saikni starp MVU ne-piecießamå fi nanséjuma avotiem un to attîstîbas pakåpi. Nåkamais attéls paråda, ka:• daΩådie tirgü pieejamie fi nanséjuma avoti bieΩi vien ir

pieméroti noteiktai biznesa attîstîbas fåzei;

• individuåli fi nanséjuma avoti bieΩi vien ir pieméroti biz-nesa attîstîbas fåzei, kas jåbalsta uz konkrétå MVU opti-målo apgrozîjuma potenciålu.

Tirgus

9

Kå redzams 2. tabulå, naudas summas, ko uzñéméji var sa-gaidît no daΩådåm fi nanséjuma avotu kategorijåm, atß˚iras atkarîbå no fi nanßu produkta veida un attiecîgå spélétåja. Turklåt paståv diezgan lielas atß˚irîbas starp ES re©ioniem.

Tabulå ir atspogu¬ots arî Latvijas situåcijai atbilstoßais daΩådu fi nanséjuma avotu ieguldîjumu apjoma novértéjums, kas ievérojami atß˚iras no citås ES valstîs pieñemtå.

Kapitåla sniedzéji Finanséjuma avotu novértéßanas kritérijiÌimene, draugi un «mu¬˚i» (FFF) • Personîgås attiecîbas, kas balstås uz uzticéßanosIdejas izvértéßanas fi nanséjums • Inovåcija • Vadîbas komanda • Uzñéméjdarbîba • Intelektuålå îpaßuma komercializåcijas potenciålsSéklas kapitåla fondi • Biznesa plåna kvalitåte • Izpratne par projekta inovatîvo raksturu • Intelektuålais îpaßums • Augsts izaugsmes potenciåls • Valsts nodok¬u politika

Finanséjuma avots Ieguldîjuma apjoms (EUR) Ieguldîjuma apjoms Latvijå (EUR)4

Aizdevumi bez garantijas 5 000–15 000 Lîdz 5 000vai procentiemMikrokredîti 3 000–30 000 3 000–30 000Biznesa eñ©e¬i 25 000–250 000 3 000–50 000Séklas kapitåls 300 000–1 500 000 5 000–100 000Agrînås stadijas fi nanséjums 500 000–2 000 000 5 000–500 000Riska kapitåls 2 000 000–50 000 000 50 000–5 000 000SPP 35 000 000–329 000 0005 1 000 000–50 000 000Akciju izlaißana 500 000 000–1 500 000 000 1 000 000–50 000 000Obligåcijas ar izpérkamåm 10 000 000–50 000 0006 1 000 000–50 000 000akciju garantijåm

2. tabula: Naudas apjoms, ko investé daΩådi fi nanséjuma avoti.

1.4. Investétås naudas apjoms

1.5. Pamatkapitåla paradokss Més bieΩi dzirdam un lasåm, ka, no vienas puses, investo-riem ir nauda, bet viñi nevar atrast pietiekami labus projek-tus, un ka, no otras puses, uzñéméji nevar atrast pietiekami daudz fi nanséjuma avotu, kas varétu fi nansét viñu projek-tus (kas noteikti ir labi projekti). Kam ir taisnîba?

Jåsecina, ka riska kapitåla piedåvåjums ir pietiekams, taçu nepieteikams lîdzek¬u apjoms tiek pieß˚irts pirmsséklas un agrînajai stadijai.

Eiropas Riska kapitåla asociåcijas gada atskaites paråda, ka fon diem ir vairåk fi nanßu lîdzek¬u, nekå tie investé. 2004. gada pir majå ceturksnî Våcijå veiktais pétîjums, kas aptvéra 40 biznesa eñ©e¬us, parådîja, ka tikai viena ceturtda¬a ßo

eñ©e¬u bija investéjußi vairåk kå 25% no naudas, ko tie bija paredzéjußi investét.

Ja kapitåla piedåvåjums netiek uzskatîts par galveno ßî tirgus ß˚ér-sli, probléma var slépties pieprasîjuma puses projektu kvalitåté.Pieprasîjuma problému var iedalît 3 da¬ås:• nevienåda informåcija starp uzñéméjiem un investoriem;• uzñéméju nepietiekama sagatavoßanås sarunåm ar in-

vestoriem;• atß˚irîga izpratne par uzñéméja projekta novatoriskumu.

Specializétu atbalsta pakalpojumu programmas ievießana re©io nålå lîmenî bütu jåizskata kå viens no ßî paradoksa risinåjumiem.

4 Latvijas Garantiju a©entüras speciålista novértéjums.5 Pasaules birΩu federåcija, vidéjais pamatkapitåla apjoms, ko piesaistîjußi no jauna re©istrétie uzñémumi.6 Les Echos, 2003. gada 17. oktobris.

1.6. Biznesa plåna pieméroßana inves tora prasîbåmKad ir pieñemts fakts, ka ne visi fi nanséjuma avoti péc bütî-bas ir vienådi, jåapzinås arî tas, ka uzñéméjiem ir bütiski pilnîbå saprast kritérijus, péc kuriem investori izlemj in-vestét vai neinvestét. Nåkamå tabula uzskaita galvenos

kritérijus, ko potenciålo darîjumu izvértéßanas proceså iz-manto daΩådi investori. Tabula sniedz îsu ieskatu kapitåla sniedzéju daΩådos veidos un to kritérijos.

Tirgus

10

Biznesa eñ©e¬i (neformålie investori) • Uzñéméju un biznesa eñ©e¬u savstarpéjå sapratne, saderîba • Savstarpéjå uzticéßanås • Biznesa plåna uzticamîba no biznesa eñ©e¬a viedok¬a • Laba vadîbas komanda • Fiskålie stimuli • Uzñéméja zinåßanas par tirgu • Izejas straté©ijas pieejamîba • Pe¬ña no kapitåla ieguldîjumaRiska kapitåls • Biznesa plåna ticamîba • Biznesa plåns ar patentétåm tehnolo©ijåm • Uzñémuma sasniegumi (pédéjos gados) • Straujas izaugsmes spéjas un åtra pelña no kapitåla ieguldîjuma • Vadîbas komandas kvalitåteKorporatîvais riska kapitåls • Projekta inovatîvais raksturs saistîbå ar fi nansétåjkompånijas galveno darbîbas veidu • Projekta noderîgums nozares ietvaros, it îpaßi no tehnolo©iskå viedok¬a • Biznesa plåna kvalitåte • Laba vadîba • Nodok¬u atvieglojumiAtmaksåjamie îstermiña aizdevumi • Biznesa projektu inovatîvais raksturs • Biznesa plåna kvalitåte • Vadîbas komandaBankas • Garantiju vai ˚îlas esamîba • Spéja atmaksåt aizdevumu • Uzñémuma sasniegumi • Reitings • Laba vadîbaValsts fi nanséjums • Jaunas darba vietas • Investîcijas produktîvos instrumentosGarantijas • Izturîba, kå arî tehniskås un fi nansiålås spéjas/prasmesAizdevumi bez nodroßinåjuma un • Biznesa plåna ticamîbaprocentu maksåjumiem • Gatavîba sadarboties ar aizdevéjiestådes konsultantuInstitucionålie investori • Biznesa plåns • Intelektuålais îpaßums • Strauja izaugsme • Laba vadîba • Nodok¬u atvieglojumiJauni kapitåla tirgi • Dzîvotspéja un nostiprinåßanås • Vismaz trîs gadu darbîba • Pozitîvi rezultåti vismaz reizi divpadsmit méneßos pirms pieteikuma iesniegßanas • Vairåk nekå EUR 1,5 miljoni akcionåru pamatkapitåla • Spéja publicét ceturkßña rezultåtus • Rekomendåcijas no analîti˚u puses • Pozitîva mediju attieksme • Valsts nodok¬u politika • Spéjîga un pieredzéjusi vadîbas komanda • Prominenta valde • Pieredzéjusi fi nanßu, juridisko un apdroßinåßanas padomdevéju komanda • Jauna biznesa koncepcija • Liela tirgus da¬a • Strauja izaugsme un augsts izaugsmes potenciåls

3. tabula: MVU fi nanséjuma sniedzéju prioritåtes.

Tirgus

11

Kopumå, termins fi nanséjuma trükums attiecas uz situå-ciju, kad uzñémumi, kas vélas iegüt fi nanséjumu, to ne-var dabüt tirgus trükumu dé¬. Èpaßs fi nanséjuma trükuma gadîjums ir pamatkapitåla trükums, privåto investîciju trü-kums uzñémuma izaugsmes såkuma stadijå7. Finanséjuma trükuma iemeslus var saistît vai nu ar nepietiekamu fi nan-séjuma piedåvåjumu, vai arî ar trükumiem pieprasîjuma jomå (investîciju projektos). Lîdzek¬u trükuma apjoms var

büt robeΩås no mazåk kå viena simta tükstoßu eiro lîdz pat vairåk kå miljonam eiro atkarîbå no re©iona vai valsts. DaΩi cilvéki8 apgalvo, ka pamatkapitåla trükums nav tirgus trükums, tåpéc ka «MVU ir grüti piesaistît kapitålu, jo ka-pitåla tirgus dalîbnieki påråk labi saprot, ka daudzi MVU bankroté, savukårt izdzîvojußie uzñémumi nedod riskam atbilstoßu pe¬ñu. Tas nav tirgus trükums, tas ir efektîvi strådåjoßs tirgus.»

Atbalsta instruments Finanséjuma avotiÌimene, draugi, «mu¬˚i» un biznesa eñ©e¬i • Privåtpersonu naudaRe©ionålais séklas un riska kapitåla fonds • Valsts budΩets, tajå skaitå ES lîdzfi nanséjums9

• Privåtpersonu fi nanséjums, kas izmanto labvélîgus ienåkumu/pe¬ñas nodok¬u atvieglojumus • Privåtie uzñémumi, kas iesaistås valsts un privåtajå partnerîbåAizdevumi bez nodroßinåjuma un procentu • Valsts budΩetsmaksåjumiem • Re©ionålie uzñémumi • Bankas • Sponsori Privåtais riska kapitåls un séklas kapitåla • Privåtpersonas • Bankas • Pensiju fondi • Apdroßinåßanas kompånijas • «Fondu fondi» • Zinåtniskås institücijas • Kapitåla tirgus

4. tabula: Atbalsta instrumentu fi nanséjuma avoti.

Nosaukums Valsts Tips Summa EURBIOAM Francija Tehnolo©iju séklas fonds 44 000 000 CAP DECISIF Francija Re©ionålais tehnolo©iju séklas fonds 20 000 000 INOVAM Francija Re©ionålais tehnolo©iju séklas fonds 5 060 000 Rhne-Alpes Amorçage Francija Re©ionålais tehnolo©iju séklas fonds 6 000 000 Norvatis Venture Fund Íveice Korporatîvais riska kapitåls 180 000 000 Genavent 1 (Sangli-Aventis) Francija Korporatîvais riska kapitåls 40 000 000 Spinventure Be¬©ija Universitåßu spin-off fonds 5 300 000 Alsace Création Francija Re©ionålais fonds 6 600 000 Bretagne Developpement Francija Re©ionålais fonds 15 000 000

1.7. Finanséjuma trükums

7 Uzñéméjdarbîbas un rüpniecîbas ©eneråldirektoråts, ekspertu grupa, kas atbildîga par valsts atbalsta labåko praksi uzñémumu såkuma stadijas fi nanséßanå, 2005. gada aprîlis.

8 Carter un David Walburn «Valsts programmu MVU atbalstam izslégßana no Eiropas Savienîbas valsts atbalsta kontroles», 2005. gada septembris.9 ERAF re©ioniem ¬auj veidot ßådus fondus (Latvijå ar ERAF lîdzfi nanséjumu ir izveidoti 3 riska kapitåla fondi, www.lga.lv/index.php?id=22).

1.8. Atbalsta instrumentu fi nanséßanaPéc daΩådo atbalsta instrumentu, kas pieejami MVU, pårskatîßanas, jånoskaidro, kå ßie instrumenti paßi iegüst

naudu, kuru tie investé uzñémumos. Nåkamå tabula mé-©ina atbildét uz ßo jautåjumu.

1.9. Fondu vidéjais lielumsAtbilstoßi tipolo©ijai um mér˚im fondu lielums var büt daΩåds. ßeit sniegti daΩi pieméri par daΩådiem fondiem:

Tirgus

12

Finorpa Francija Charbonnages de France fonds 129 000 000 Nord Création Francija Re©ionålais fonds 4 600 000 Nord Innovation Francija Re©ionålais fonds 7 000 000 Amorçage Rhône Alpes Francija Re©ionålais fonds 4 500 000 East Midlands Re©ionålais Apvienotå Karaliste Re©ionålais riska kapitåla fonds 45 000 000riska kapitåla fondsLondonas Re©ionålais riska Apvienotå Karaliste Re©ionålais riska kapitåla fonds 75 000 000kapitåla fondsUp&Up Francija Séklas kapitåla fonds 3 000 000 Thalès Corporate Ventures Francija Korporatîvais riska kapitåls 70 000 000IRDI Midi-Pyrénées Francija Kapitåla investîcijas 96 500 000AXA Privåtå pamatkapitåla Francija Privåtais riska kapitåla fonds 4 500 000 000fonds (AXA Private Equity Direct Funds) GIMV NV Be¬©ija Riska kapitåls 1 236 000 000 Apax Europe V Apvienotå Karaliste Privåtais riska kapitåla fonds 4 400 000 000 3i Eurofund IV Apvienotå Karaliste Privåtais riska kapitåla fonds 3 000 000 000 Priekßizpétes kapitåls Våcija Re©ionålais séklas kapitåla fonds 9 628 284 Branderburg (Seed Capital Brandenburg)SITRA Somija Agrînås stadijas un séklas kapitåla fonds 244 100 000 SITRA B.A. investîciju fonds Somija Séklas kapitåla fonds ar biznesa eñ©e¬u 13 000 000 lîdzfi nanséjumuLodzas Re©ionålais investîciju Polija Re©ionålais riska kapitåla fonds 2 500 000 fondsPriekßizpétes kapitåls Spånija Re©ionålais séklas kapitåla fonds 10 250 000de Bizkaia (Seed Capital de Bizkaia) BIO Discovery Francija Sektorålais séklas kapitåla fonds 26 400 000 EMERTEC Francija Sektorålais séklas kapitåla fonds 19 500 000 LE LANCEUR Francija Re©ionålais séklas kapitåla fonds 4 200 000 EUREFI Francija-Be¬©ija- PårrobeΩu re©ionålais riska kapitåla fonds 22 000 000 LuksemburgaIngenium Itålija Séklas kapitåla fonds un atmaksåjamie 14 000 000 (Emilia-Romagna) aizdevumiFirst Itålija (Umbria) Séklas kapitåla fonds un atmaksåjamie 4 000 000 aizdevumi (re©ionålais mezonîna fi nanséjums)ESSEC Ventures I Francija Universitåßu séklas kapitåla fonds 500 000Baltic Investment Fund Baltijas valstis Riska kapitåla fonds 90 000 000(I, II, III, IV) (SIA Baltcap Management Latvia)Baltic-American Enterprise Baltijas valstis Mezonîna fonds 20 000 000Fund (SIA Hansaetic Capital Latvia)Baltic Small Equity Fund (SEAF) Latvija, Lietuva Riska kapitåla fonds 8 300 000Akembla Growth Fund Baltijas valstis Riska kapitåla fonds 80 000 000

5. tabula: DaΩådu fondu pieméri.

Tirgus

13

Kå minéts 1.9. punktå iepriekß, valsts iestådes ir pamat-lîdzek¬u fondu «akcionåri». BieΩi vien to ieguldîjumus attaisno trükumi tirgü un ieguldîjumi tiek veikti «fondu

lîdzek¬u» formå. Nåkamajå tabulå ir atspogu¬oti vairåki pieméri par valsts ieståΩu izveidotajiem/atbalstîtajiem fi n-anséjuma avotiem.

SH‰MAS NOSAUKUMS VALSTS TIPS SUMMA EUREIF/ERP – Dachfonds Våcija Fondu lîdzek¬i 500 000 000 High-Tech Guïnderfonds Våcija Pamatkapitåls un aizdevumi 260 000 000 Priekßizpétes kapitåls Francija Fondu lîdzek¬i – saikne 232 000 000 ar valsts pétniecîbas mér˚iemFonds de promotion pour Francija Fondu lîdzek¬i 150 000 000 le capital risquéGarantiju fonds Francija Riska kapitåla fondu garantijas 20 000 000 (Guarantee Fund)Priekßizpétes un riska kapitåls Èrija Priekßizpétes kapitåls augsta riska jaunajiem 95 000 000 uzñémumiem, kas strådå augsto tehnolo©iju jomåTechno Partner priekßizpétes Nîderlande Fondu lîdzek¬i såkuma stadijas riska kapitålam 240 000 000kapitåla shémaRe©ionålie riska kapitåla fondi Apvienotå Karaliste Komercfondi, kas darbojas re©ionålå lîmenî 250 000 000Apvienotås Karalistes augsto Apvienotå Karaliste Fondu lîdzek¬i 106 100 000tehnolo©iju fondsSkotijas lîdzieguldîjumu fonds Apvienotå Karaliste Privåtå sektora såkuma stadijas fi nanséßana 125 000 000

6. tabula: Valsts ieståΩu sniegtie lîdzek¬i.

Tirgus

1.10. Valsts loma riska kapitåla tirgus izveidé vai nostiprinåßanå

Tirgus

14

Kå jau tika rakstîts 1. noda¬å, ne visiem fi nanséjuma avo tiem ir vieni un tie paßi mér˚i, un ne visi sniedz fi nanséjumu vie-nå dås situåcijås un biznesa attîstîbas cikla stadijås. Íim fak-tam bütu jåbüt noteicoßajam gan topoßo/esoßo uzñéméju centienos, gan politikas formuléjumå, kas veicinåtu MVU pieeju fi nanséjumam.

Finanséjuma piesaistes ce¬u un/vai fi nanséjuma piegådes ˚édes apgüßana nepårprotami veicina MVU pieeju fi nan-séjumam, jo tå gan samazina pieejamås informåcijas asi-metriju starp uzñéméjiem un investoriem, gan nodroßina to, ka re©ionålajiem MVU noteiktå apvidü ir pieejami vispiemérotåkie fi nanséjuma avoti. Protams, «veicinåßana» nebüt nenozîmé, ka tas k¬üst vieglåk!

2. Noda¬a: MVU fi nanséjumapiesaistes ce¬i unfi nanséjumapiegådes ˚éde

Vai specializéta organizåcija jüsu biznesa plånu ir novértéjusi kå kavlitatîvu?

Vai esat ar mieru savå uzñémumå pieñemt treßås puses iesaistîßanos?

Jums ir jåapsver iespéja meklét:• speciålistu padomu;• (pirms)inkubåcijas pakalpojumus • fi nanséjumu biznesa attîstîbai;• uzñéméjdarbîbas apmåcîbas. Jüs varat piedalîties biznesa plånu vai biznesa attîstîbas konkursos.

Vai esat gatavs tikties arpotenciålajiem investoriem?

Vai jums ir personiskås garantijas?Apmekléjiet kursus par gatavîbu investîcijåm!

Sazinieties ar:– Banku, lai nodroßinåtu: • aizdevumu, • fi nanßu lîzingu, • mikrokredîtu;– Valsts iestådém, lai pieteiktos atbalstam, tajå skaitå samazinåtu procentu likmju formå!

Sazinieties arorganizåciju, kassniedz:• garantijas,• aizdevumus, bez

nodroßinåjuma un/vai procentu maksåjumiem,

• subsîdijas!

JÅ! N‰!

JÅ! N‰!

N‰!JÅ!

JÅ!N‰!

Vai jüsu produkts/pakalpojums ir gatavs tirgum?

4.1. MVU fi nanséjuma piesaistes ce¬iNåkamajås lappusés ir attélots lémumu pieñemßanas ce¬ß, pa kuru jåiet uzñéméjiem, kas meklé vispiemérotåkos fi -nanséjuma avotus. Tas ietver piecus galvenos treßo pußu fi nanséjuma mekléßanas parametrus:• biznesa plåna kavlitåte;• spéja pieñemt citas personas iesaistîßanos uzñémumå;

• personisko garantiju pieejamîba;• preces/pakalpojuma tirgus potenciåls;• paredzamais fi nanséjuma apjoms.

15

Skait¬i, kas iek¬auti lauciñå, kas atbild uz jautåjumu «Cik daudz riska kapitåla jums bütu nepiecießams?» (<EUR 250 000, EUR 250 000–1 500 000 un > EUR 3 000 000), var mainîties. Praksé Latvijå biznesa eñ©e¬i investé tikai lîdz LVL 50 000, savukårt valsts riska kapitåla fondi sniedz fi nan-

séjumu lîdz LVL 700 000, taçu privåto riska kapitåla fondu investîcijas ir lielåkas – lîdz pat EUR 3 miljoniem. Turklåt jåpiezîmé, ka Latvijå arî neeksisté vairåki no piedåvåtajiem fi nanséjuma sniedzéjiem. Tådé¬ Latvijas situåcijai atbil-stoßais sadalîjums bütu ßåds:

Vai jüsu produkts/pakalpojums ir gatavs tirgum?

Pårbaudiet, vai ir pieejams atbalsts no:• inovåciju grantiem;• biznesa inkubatoriem;• tehnolo©iju centriem;• priekßizpétes kapitåla fi rmåm;• valsts iestådém;• universitåtém un tehnolo©iju parkiem!

BANKASJa bankas saka:

N‰!

Cik liels fi nanséjuma apjoms jums bütu nepiecießams?

Lîdz EUR 250 000

Sazinieties ar:• biznesa eñ©eli;• re©ionålo biznesa eñ©e¬u tîklu;• korporatîvå riska kapitåla fi rmu;• vietéjo fi nanséßanas kompåniju!

EUR 500 000–1 500 000

Sazinieties ar:• biznesa eñ©e¬u sindikåtu;• priekßizpétes kapitåla fondu vai

kådu citu fondu, kas specializéjas jaunos uzñémumos;

• publisko pamatkapitåla lîdzdalîbas fondu!

Vairåk kå EUR 3 000 000

Sazinieties ar:• valsts vai privåto riska kapitåla

fi rmu;• pamatkapitåla lîdzdalîbas fondu;• organizåciju, kas specializéjas

akciju izlaißanå!

Pårbaudiet sava atbilstoßi fi nansétå projekta pievilcîgumu arî no ßådu ieståΩu viedok¬a:• bankas;• garantiju fi rmas;• valsts iestådes, kas nodroßina

subsîdijas un grantus;• riska kapitåla fondi!

Vizbeidzot, apsveriet:• vadîbas izpirkßanu;• SPP (Såkotnéjo publisko

piedåvåjumu)!

JÅ!N‰!

2. attéls: MVU fi nanséßanas ce¬iInformåcijas avots: EURADA, 2003. gada decembris..

Lîdz LVL 50 000

Sazinieties ar:• biznesa eñ©eli;• biznesa eñ©e¬u tîklu;• séklas kapitåla fondu!

LVL 50 000–700 000

Sazinieties ar:• valsts riska kapitåla fondu;• organizåciju, kas sniedzgarantijas!

Vairåk kå LVL 700 000

Sazinieties ar:• privåto riska kapitåla fi rmu;• organizåciju, kas specializéjas akciju izlaißanå!

Finanséjuma piesaistes ce¬i

16

K¬üst arvien skaidråks, ka daΩådi MVU fi nanséjuma snie-dzéji viens otru papildina un tiem bütu jåapvienojas, lai iz-veidotu re©ionålo/vietéjo fi nanséjuma piegådes édi. Tåpat kå fi zikå, ßåda éde ir tikai tik stipra, cik stiprs ir tås våjåkais posms. Tas nozîmé, ka valsts iestådém ir jåuzrauga un jånovérté atseviß˚i édes posmi, lai nodroßinåtu, ka tie visi ir vienådi stipri, ka tie spélé sev paredzéto lomu un ka neviena

posma netrükst. Katrs piegådes ˚édes posms ir kå izejma-teriåls nåkamajam posmam un kå izejas straté©ija iepriekßé-jam posmam. Biznesa fi nanséßanas ciklos ßî pieeja ir zinåma kå «integrétå fi nanséßana». Jåatzîmé, ka laika gaitå ˚édes trükumi var mainîties saskañå ar ekonomikas cikliem.

Finanséjuma piegådes ˚édi diagrammå var attélot ßådi:

Infrastruktüra:Biznesa eñ©e¬u tîkli,

Inkubatori u. tml.

Instrumenti PriekšnoteikumiSavi resursi

Ìimene, draugi, «mu¬˚i»

Beznodroßinåjuma aizdevumiPirmsséklas kapitålsAvansa maksåjumi

Universitåßu séklas fondiIdejas izvértéßanas fi nanséjums

BankasLîzingsGarantijasFaktorings

Padoms:Gatavîba

investîcijåm,mentorings

Biznesa eñ©e¬iKorporatîvais riska kapitåls

Séklas kapitåla fondi

GrantiMikrokredîtiCita veida valsts atbalstsMVU rentabilitåte

Mezonîna fi nanséjums

Ekspertîze:Profesionåli fondu

vadîtåji

Riska kapitåls

SPP

3. attéls: Ideålå fi nanséßanas piegådes ˚éde.

2.2. Re©ionålå fi nanséjuma piegådes ˚éde


Vairåkas starpniekinstitücijas un valsts iestådes, kas savos re©ionos nespéj pilnîbå ieviest ideålo fi nanséjuma piegådes ˚édi, piedåvå fi nanßu instrumentu klåstu, kas veido ma-zåku piegådes ˚édi, kas apmierina vienu vai vairåkas MVU izteiktås vajadzîbas vai arî kas specializéjas kådå noteiktå tirgus nißå, kas neinteresé privåtos fi nanßu operatorus.

Minétås piegådes ˚édes ievieséji saskarsies ar ßådiem izai-cinåjumiem:

• Atbilstoßa fi nanséjuma sniegßana specializétajiem fondiem (séklas, riska kapitåla utt.): kad runa ir par fi -nanséjuma piegådes ˚édém, kritiskå masa ir galvenais veiksmes faktors.

• Profesionålu fondu vadîtåju pieejamîba: viñu algas lielås pilsétås parasti ir ievérojami augståkas, kas nozîmé, ka daΩiem re©ioniem var büt grüti piesaistît talantîgus vadîtåjus.

17

• Tirgus mainîgums (individuålu investoru iespéjas jebkurå laikå par pieñemamu cenu pårdot savu da¬u): tas nozîmé, ka ir jånodroßina, lai katrs piegådes édes posms bütu kå izejmateriåls nåkamajam posmam. Nozîmîgas ir arî ize-jas iespéjas, kas investoriem ¬auj materializét savu pe¬ñu no kapitåla ieguldîjuma, pieméram, caur kapitåla pieau-gumu un tad to investét no jauna citos projektos. Vis-sliktåkå situåcija investoram ir tad, kad tas neparedzéti ilgu laiku ir piesaistîts vienam vienîgam ieguldîjumam.

• Pieredzes apmaiña un partnerîbas veidoßana ir nepie-cießama gan fi nanséjuma sniedzéjiem, gan citåm MVU atbalsta organizåcijåm. MVU atbalsta organizåcijåm ir svarîga loma uzñéméju sagatavoßanå investîciju pie-saistei. Francijas séklas kapitåla fonda Cap Decisif vadîtåji kådå intervijå apgalvoja, ka «nav viegli atrast labus kan-didåtus. Problémas sagådå formåts, kådå més sañemam projektus. Tam ir jåbüt inkubatoru darbam, taçu praksé ¬oti nedaudziem ir nepiecießamå kompetence. Bez tam, tie atrodas uz kvantitåtes, nevis kvalitåtes ce¬a.»

Ir interesanti apskatît ßådus piemérus, kas ilustré re©ionålo MVU fi nanséjuma piegådes ˚éΩu koncepciju:

I Greater London Enterprise (GLE, Apvienotå Karaliste, www.gle.co.uk) izstrådåja kompleksu shému, kas ie tver tådus fi nanßu instrumentus kå:

• GLE attîstîbas kapitåls;• Londonas biznesa eñ©e¬i (One London Business Angels);• Faktorings/ré˚inu fi nanséjums;• Mazå biznesa aizdevumi;• Mentoringa un investîciju gatavîbas programmas.No ßiem instrumentiem pieejamås naudas summas ir ßådas:• EUR 750 000–7 500 000 no GLE attîstîbas kapitåla;• EUR 140 000–1 000 000 no Londonas biznesa eñ©e¬iem

(One London Business Angels).

II Rietummidlendas Attîstîbas a©entüra (Advantage West Midlands Development Agency) Rietum mid len-då (Apvienotå Karaliste), arî izvérsa vairåkus MVU fi nan ßu pakalpojumus (www.westmidlandsfi nance.com).

III Velsas re©ions (Apvienotå Karaliste) reorganizéja visus fi nanßu pakalpojumus, ko sniedza organizåcija ar nosaukumu Finance Wales (www.fi nancewales.co.uk), lai nodroßinåtu ßådus fi nanßu pakalpojumus un produktus:

• kopienas aizdevumus GBP 5000–50 000 apmérå so-ciålekonomikas stiprinåßanai;

• biznesa eñ©e¬u tîklu Xenos;• spin-off fi nanséjumu: bez nodroßinåjuma un bezprocentu

aizdevumi universitåßu uzñémumiem lîdz pat GBP 25 000;• riska kapitålu: lîdz GBP 750 000 vienå fi nanséjuma pos-

må un lîdz GBP 1 500 000 kopå;• mezonîna fi nanséjumu: GBP 10 000–412 500;

• aizdevumus: såkot ar mikrokredîtiem GBP 1000–10 000 lîdz pat aizdevumiem GBP 600 000 apmérå.

IV Somijå SITRA (www.sitra.fi ) sniedz pakalpojumus uzñé-méjdarbîbas izaugsmes kompånijåm, izman to jot trîs izaugsmes instrumentus:

• biznesa eñ©e¬u tîklu ar vairåk kå 200 eñ©e¬iem;• séklas kapitåla fondu;• riska kapitåla fondu.

V Francijas Pétniecîbas un tehnolo©iju lietu ministrija 1999. gadå uzsåka sniegt atbalsta pakalpojumu pa keti inovatîviem uzñémumiem, kas ietver:

• apbalvoßanas sistému inovatîviem projektiem ar kopéjo fi nanséjuma apjomu EUR 30 miljonu apmérå;

• atbalsta shému universitåtém piesaistîtiem biznesa inkuba-toriem: 31 biznesa inkubators ir sañémis kopumå EUR 26,5 miljonus un îstenojis 964 projektus, no kuriem 519 turpinå-ja darbu kå patståvîgi uzñémumi (2003. gada beigu dati);

• fi nansiålu atbalstu 12 séklas kapitåla fondiem (6 nozaru fondi, kas darbojas viså valsts teritorijå, un 6 re©ionålie fondi) EUR 22 miljonu apmérå: ßiem fondiem paßlaik pieder da¬as 51 uzñémumå.

Citås ES dalîbvalstîs, ieskaitot Latviju, daΩådi atbalsta instru-menti ir integréti vairåkås organizåcijås. Iepriekß aprakstîtie anglosakßu pieméri balstås uz principu, ka re©ionålajiem uzñémumiem pieejamie daΩådie fi nanséjuma avoti tiek apvienoti vienå a©entürå, savukårt Latvijas fi nanséju-ma piegådes ˚éde ietver vairåkus spélétåjus, no kuriem nozîmîgåkie ir:

• ERAF fi nansétie valsts riska kapitåla fondi (Eko investors, Za¬ås gaismas investîcijas, TechVentures Fondu Vadîbas Kompånija) (www.lga.lv/index.php?id=22);

• Vairåki privåtie riska kapitåla fondi (www.lvca.lv);• Latvijas Investîciju un attîstîbas a©entüra, kas sniedz

grantus ar valsts atbalsta programmåm, kå arî nodroßina daΩådas konsultåcijas MVU (www.liaa.gov.lv);

• Latvijas Garantiju a©entüra, kas piedåvå MVU garantijas (www.lga.lv);

• Latvijas Hipotéku un zemes banka pårvalda Altum pro-grammu, kas paredzéta jauno un straujas izaugsmes uzñémumu kreditéßanai, kå arî ietver uzñéméjdarbî-bas uzsåcéju apmåcîbu un konsultåciju pakalpojumus (www.altum.lv);

• Biznesa eñ©e¬u tîkli (Latvijas Biznesa eñ©e¬u biedrîba, Lat vijas Privåto investoru asociåcija) (www.biznesa-engeli.lv; www.biznesaengeli.lv);

• Universitåßu séklas un ideju izvértéßanas (proof of con-cept) fondi, kas gan ßobrîd ir ¬oti agrînå attîstîbas stadijå (sastopami tikai daΩås augstskolås un universitåtés).

DiemΩél jåsecina, ka Latvijå trükst fi nanséjuma uzñéméjdar-bîbas agrînajå stadijå, jo nav neviena bütiska pirmsséklas un séklas fi nanséjuma sniedzéja.

Finanséjuma piesaistes ce¬i Finanséjuma piesaistes ce¬i

18


Zinåßanu ekonomikå par nozîmîgu jautåjumu k¬üst atbalsts jauniem augsto tehnolo©iju uzñémumiem. Lielåkajai da¬ai fi nanßu sniedzéju ir pamatoti iemesli negribîgi sniegt fi nan-séjumu ßådiem uzñémumiem, jo:• uzñéméjiem nav sasniegumu véstures;• investoriem trükst prasmju tehnolo©iju izvértéßanå;• laiks idejas realizåcijai tirgü var büt ¬oti ilgs;• inovatîvie uzñémumi ir riskants bizness.

2004. gada novembrî Eiropas MVU fi nanßu institüciju tîkls (www.nefi .be) veica aptauju starp saviem 10 dalîbnie-kiem (viñu vidü arî Latvijas Hipotéku un zemes banka), kas parådîja, ka, atkarîbå no investîciju sañéméja attîstîbas få-zes un inovåciju intensitåtes, var konstatét çetras galvenås atbalsta fi nanséjuma grupas:

1. kategorija: programmas, kas sniedz atbalstu potenciålo augsto tehnolo©iju uzñémumu dibinåtåjiem pirmsséklas un séklas stadijås, veicot augstvértîgus pétîjumus;

2. kategorija: programmas, kas paredzétas uzñémumiem, kuri realizé pétniecîbas projektus un ir jau sasniegußi zinå-mu attîstîbas stadiju;

3. kategorija: programmas, kas paredzétas MVU, kuri atrodas agrînajå/séklas stadijå un mé©ina realizét inovatîvu biznesa ideju, kam nav noteikti jåietver augsto tehnolo©iju pétîjumi;

4. kategorija: programmas, kas paredzétas plaßam ino-vatîvo projektu lokam, ko uzsåkußi vélåkas attîstîbas stadi-jas uzñémumi ar salîdzinoßi zemu inovåciju intensitåti.

Eiropas MVU fi nanßu institüciju tîkla dalîbnieki Eiropå ir konstatéjußi skaidru fi nanséjuma trükumu pirmsséklas, séklas un darbîbas uzsåkßanas stadijås augsta potenciåla uzñémumiem, kas spécîgu uzsvaru liek uz pétniecîbu (1. kategorija), jo îpaßi, ja tas ir spin-off uzñémums vai privåt-persona, kas vélas k¬üt par uzñéméju. Tå kå to izpétes un attîstîbas projekti ir kompleksi un dårgi, veiksmes poten-ciåls varétu büt augsts, taçu to ir grüti novértét, un nav pieejama sasniegumu vésture un lîdzfi nanséjums. Íie ele-menti noved pie tirgus nepilnîbas – fi nanséjuma trükuma ßai MVU mér˚a grupai.

2.3. Tehnolo©isko MVU fi nanséßana


19

Íis anglosakßu koncepts (investment readiness), ko izstrådå-ja Valsts un re©ionålås attîstîbas departaments Viktorijas ßta tå, Austrålijå, ir radies no tå, ka uzñéméju sniegtå in-formåcija investoriem, cerîbå tos pårliecinåt fi nansét ie s-nieg to projektu, ne vienmér atbilst investoru prasîtajai un gaidîtajai informåcijai.

Ierastås investîciju gatavîbas programmas parasti ietver ßådus piecus elementus:• biznesa plåna kritiska analîze;• zinåßanas par fi nanséjuma avotiem;• izpratne par fi nanséjuma pieteikumu izvértéßanas laiku

un sagaidåmajåm naudas summåm (fi nanséjums médz büt daΩåds);

• izpratne par daΩådu investoru tipu vajadzîbåm un vél-mém – uzñéméjiem ir jåparåda, ka viñi ir «labs risks» un ka investori var sagaidît labu pe¬ñu no kapitåla iegul-dîjuma;

• kursi par projektu iesniegßanu jebkuram potenciålo in-vestoru veidam.

Valsts iestådém, kas atbild par re©ionålo MVU nodro-ßinåßanu ar pieeju fi nanséjuma avotiem, ir jåizveido un

jånodroßina investîciju gatavîbas pakalpojumi attiecîbå uz galvenajiem fi nanséjuma instrumentiem. Íis pakalpojuma veids ir viens no risinåjumiem, kå uzlabot investoriem ie-sniegto projektu kvalitåti.

Latvijas Investîciju un attîstîbas a©entüra ir îstenojusi vai-råkus vienas/divu dienu apmåcîbas seminårus investîciju gatavîbå. Apmåcîbas iek¬åva ßådas aktivitåtes:• informatîvs seminårs par fi nanséjuma avotiem, biznesa

plåna analîzi, investoru prasîbåm un vélmém, biznesa plånu pielågoßanu investoru vajadzîbåm u.tml.

• riska kapitåla investoru, valsts ieståΩu, biznesa eñ©e¬u un konsultantu iesaistîßanos seminåros, sniedzot uzñéméjiem iespéju tikties ar potenciålajiem investoriem un starpniekiem sarunås ar investoriem klåtiené;

• uzñéméju individuålås konsultåcijas ar apmåcîbu vadîtåjiem, lai sañemtu padomus konkrétas biznesa ide-jas attîstîbå.

Turklåt Latvijas Investîciju un attîstîbas a©entürå ir iespé-jams sañemt konsultåcijas par investîciju gatavîbas jau-tåjumiem, kå arî iegüt informåciju par pieejamajiem fi nan-séjuma avotiem.

3. Noda¬a: Tirgus

noteikumi

3.1. Gatavîba investîciju sañemßanai

3.2. No projekta izstrådes lîdz fi nanséjuma sañemßanai: piltuves efektsInvestîciju gatavîbas programmu ievießanas galvenais iemesls ir våjå uzñéméju sagatavotîba sarunåm ar in ves-toriem, kas rezultéjas ar lielu skaitu noraidîto investîciju pro jektu. Uzñéméjiem ir jåsaprot, ka, iesniedzot daudz nekvalitatîvu projektu pieteikumu investoriem, rodas tå saucamais «piltuves efekts», kad daudzi projekti neiztur kådu no investoru vértéßanas posmiem. Íeit ir atspogu¬oti vairåki «piltuves efekta» pieméri:

1. Francijas Iniciatîvu tîkls (France Initiative Réseau, www.fi r.asso.fr) piedåvå ßådu ieskatu statistikas datos:

• 28 300 iesniegti projekti;• 11 500 formåli izvértéti projekti;• 7400 projekti iesniegti, lai sañemtu beznodroßinåjuma

un bezprocentu aizdevumu;• 5700 pieß˚irti aizdevumi bez nodroßinåjuma un procen-

tu maksåjumiem.

2. CDC PME (Francija, www.cdcpme.fr), kas strådå sék-las kapitåla jomå, par piltuves efektu sniedz ßådu informåciju:

• sañemti 2200 pieteikumi;• 99 pieteikumi iesniegti investîciju grupåm;• fi nanséts 41 projekts.

3. SITRA (Somija) sniedz pieméru par Biznesa eñ-©e ¬u tîkla pieredzi attiecîbå uz piltuves efektu 2003. gadå:

• sañemti 300 projekti;• 60 projekti iesniegti 200 SITRA dalîbniekiem;• 20 projektiem nodroßinåts biznesa eñ©e¬u fi nanséjums.

20

Ja aplükojam situåciju Latvijå, tad valsts riska kapitåla fondi sniedz ßådus datus par investîciju projektu izvértéßanu lîdz 2007. gada oktobrim, kas skaidri noråda uz eksistéjoßo «piltuves efektu»:

1. Eko investors:

• Veiktas 120 pårrunas ar investîciju projektu autoriem;• Aptuveni 50 projekti izskatîti detalizétåk (biznesa plåna,

investîciju pårskata analîze);• Veiktas 5 investîcijas.

2. TechVentures Fondu Vadîbas Kompånija:

• 51 kontakts ar investîciju idejas autoriem;• 42 tikßanås ar idejas autoriem;

• 22 izstrådåti fi nanßu mode¬i;• 11 izteikti såkotnéjie piedåvåjumi;• 4 projektos veiktas investîcijas.

3. Za¬ås gaismas investîcijas:

• Aptuveni 200 såkotnéjie projektu pieteikumi;• Izskatîti 115 investîciju pårskati un/vai biznesa plåni;• 46 projekti prezentéti investîciju komitejå;• 10 projekti apstiprinåti;• Veiktas 8 investîcijas.

3.3. Valsts atbalsts un tirgus nepilnîbasEiropas Komisija uzskata, ka valsts sektoram bütu jåiesais-tås tikai fi nanséßanas nosacîjumu uzlaboßanå un bütu jå veic ierobeΩotas darbîbas, kad tiek konstatétas tirgus ne pilnîbas.10 Tomér Eiropas Komisija apzinås, ka valsts iejaukßanos var attaisnot ßådi faktori:• iespéja sañemt pamatkapitålu un aizdevumus ir iero-

beΩota, kas ir viens no galvenajiem ß˚érß¬iem, ar ko sa-skaras MVU;

• investoru un kredîtu sniedzéju nevéléßanås investét, bai-doties no påråk augsta riska, jo MVU nespéj sniegt ne-piecießamås garantijas;

• relatîvi augstas uzticamîbas pårbaudes un darîjumu iz-maksas salîdzinåjumå ar fi nanséjuma apjomiem.

Eiropas Komisija nosaka, ka priekßnoteikums valsts atbal-stam riska kapitåla jomå ir tirgü paståvoßås nepilnîbas. Valsts iestådes var veikt vienu vai vairåkas no ßîm darbîbåm, lai

veicinåtu riska kapitåla sniegßanas attîstîbu:• tådu investîciju fondu izveide, kur tås ir partneri vai investori;• subsîdiju sniegßana jau esoßajiem fondiem, lai segtu

da¬u no to administratîvajåm un vadîbas pieskaitåmajåm izmaksåm;

• citu fi nanßu instrumentu veicinåßana, lai uzlabotu pamatkapitåla sniegßanu un pieejamîbu investîcijåm;

• riska kapitåla fondu investîciju nodroßinåßana;• nodok¬u atvieglojumu pieß˚irßana investoriem, lai ro si-

nåtu tos noslégt riska kapitåla investîciju darîjumus.

Taçu tikai ar pieejamå fi nanséjuma piedåvåjumu nepietiek, lai atrisinåtu tirgus nepilnîbu. Valsts iestådém ir jårisina arî pieprasîjuma un neatbilstoßås informåcijas jautåjumi, kas ir viens no galvenajiem iemesliem, kådé¬ fi nanßu tirgi darbo-jas tik våji un kådé¬ fi nanßu piegådes ˚éde médz pårtrükt. Tå iemesls, iespéjams, ir adekvåtu fi nanséjuma avotu vai

10 Eiropas Savienîbas Ofi ciålais Véstnesis C235 (2001. gada 21. augusts), «Valsts atbalsta un investîciju kapitåls» (http://ec.europa.eu/enterprise/entrepreneurship/fi nancing/index.htm)

3.4. Informåcijas avotipietiekama pamatkapitåla apjoma trükums, ko sniedz daΩi fi nanséjuma avoti.Ir daudz gan privåto, gan valsts organizåciju, kas uzñé méj-darbîbas uzsåcéjiem, kå arî esoßajiem uzñéméjiem iespéju robeΩås var sniegt informåciju par pieeju fi nanséjumam. DaΩas no ßîm organizåcijåm sniedz tikai vispåréju in-formåciju, savukårt citas sniedz specializétas konsultåcijas vai pat palîdz dibinåt kontaktus ar potenciålajiem investo-riem. Latvijå ßo informåciju ir iespéjams sañemt Latvijas In-vestîciju un attîstîbas a©entürå (www.liaa.gov.lv).

Ir vairåki potenciålie informåcijas avoti:

• Bankas: tås bieΩi ir pirmås organizåcijas, pie kå vérßas uzñéméji, kas meklé fi nanséjumu savu projektu îste-noßanai. Tomér parasti banku atbalsts uzñéméjam bei-dzas tikai ar kredîta piedåvåjumu. Gadîjumå, ja atbilde ir negatîva, bankåm vajadzétu biznesa projektus pårsütît citåm organizåcijåm, kas var sniegt specializétas kon-sultåcijas vai arî var piedåvåt alternatîvus fi nanséjuma avotus.

• Re©ionålås attîstîbas a©entüras (RAA): tås bütîbå ir re©ionålås un valsts attîstîbas veicinåtåjas, tåpéc tås visas sniedz biznesa konsultåciju pakalpojumus. DaΩas RAA dar bojas kå starpnieki starp uzñéméjiem un investoriem. Íajå gadîjumå tås laicîgi apkopo informåciju par investoru prasîbåm (naudas summas, vélamais darbîbas sektors u. tml.), tådéjådi samazinot nevajadzîgo aktivitåßu skaitu, ko parasti veic nepietiekami informéts uzñéméjs. Ci tas RAA arî vada fi nanßu instrumentus, såkot no valsts grantiem, lîdz pat sareΩ©îtiem fi nanßu tehnolo©iju produktiem. Latvijå ir iespéjams sañemt daΩåda veida atbalstu gan RAA, gan valsts nozîmes attîstîbas a©entürås:

• Kurzemes re©iona attîstîbas a©entüra (www.kurzeme.lv); • Latgales re©iona attîstîbas a©entüra (www.latgale.lv); • Rîgas re©iona attîstîbas a©entüra (www.rigaregion.lv); • Vidzemes attîstîbas a©entüra (www.vidzemes-regions.lv); • Zemgales plånoßanas re©ions (www.zemgale.jrp.lv); • Latvijas Investîciju un attîstîbas a©entüra (www.liaa.gov.lv); • Valsts re©ionålås attîstîbas a©entüra (www.vraa.gov.lv)

Tirgus noteikumiTirgus noteikumi

21

• Biznesa inkubatori: papildus tam, ka tie uzñémumiem sniedz daudzveidîgus atbalsta pakalpojumus par atbil-stoßi konkurétspéjîgåm cenåm, tie piedåvå arî speciålistu konsultåcijas tådos jautåjumos kå nodok¬i, likumdoßana, intelek tuålais îpaßums, tehnolo©iju pårnese, kå arî fi n-anséjuma pieejamîba. DaΩreiz tiem pat izdodas piesaistît fi nanséjumu saviem uzñémumiem vai padarît atbilstoßos fi nanséjuma instrumentus pieejamus. Saskañå ar Hår-varda biznesa skolas (ASV) veikto aptauju, kas publicéta 2000. gadå, 40% no pasaulé strådåjoßajiem biznesa inku-batoriem saviem MVU ir palîdzéjußi nodroßinåt riska ka-pitålu. Latvijå ßobrîd ir izveidoti sekojoßi biznesa inkuba-tori:

• Latvijas Tehnolo©iskais centrs; • Lîvånu Biznesa inkubators; • Ogres Biznesa inkubators; • Valmieras Biznesa un inovåciju inkubators; • Jelgavas Biznesa inkubators; • Tukuma Biznesa inkubators; • Ventspils Digitålå centra biznesa inkubators.

• Universitåtém un tehnolo©iskajiem institütiem pie-saistîtie biznesa inkubatori, inovåciju centri un teh-no lo©iju pårneses kontaktpunkti: ßie biznesa inkuba-tori pilda tås paßas funkcijas, kas aprakstîtas iepriekßéjå paragråfå, taçu tiem ir ¬oti cießa saikne ar universitåtém un tehnolo©iskajiem institütiem, kas nozîmé, ka lielåkå da¬a inkubatoru projektu nåk tießi no universitåtém un institütiem. Latvijå ßobrîd ir izveidoti ßådi universitåtém un institütiem piesaistîtie biznesa inkubatori:

• Ventspils Biznesa inkubators – Ventspils Augstskola; • Rézeknes Augstskolas inovåciju centrs – Rézeknes

Augstskola; • ZTP «Valdeka» biznesa un tehnolo©iju centrs – Latvijas

Lauksaimniecîbas universitåte; • Medicînas aparåtbüves Inovåciju centrs – Rîgas

Stradiña universitåte; • Rîgas Biomateriålu inovåciju un attîstîbas centra biz-

nesa inkubators – Rîgas Tehniskå universitåte.Inovåciju centri un tehnolo©iju pårneses kontaktpunkti sniedz atbalstu universitåßu un ar tåm saistîto institütu per sonålam savu ideju komercializéßanai. Informåcijas snieg ßana par fi nan séjuma pieejamîbu vai sadarbîbas or-

ganizéßana ar riska fi nanséjuma avotiem ir ßo institüciju svarîga funkcija. Latvijå ir izveidoti sekojoßi inovåciju cen-tri un tehnolo©iju pårneses kontaktpunkti:

• Latvijas Universitåtes Inovåciju centrs; • Rîgas Tehniskås universitåtes Inovåciju centrs; • Rézeknes Augstskolas Vides tehnolo©iju pårneses

kontaktpunkts; • Latvijas Lauksaimniecîbas universitåtes Tehnolo©iju

un zinåßanu pårneses centrs; • Ventspils Augstskolas Kurzemes Tehnolo©iju pårne-

ses kontaktpunkts.

• Tehnolo©iju parki: ßî veida infrastruktüru vadîbas kom-pånijas arî var sniegt informåciju par fi nanséjuma vei-diem, kas pieméroti uzñémumu attîstîbas vajadzîbåm. Latvijå darbojas ßådi tehnolo©iju parki:

• Latvijas Tehnolo©iskais parks; • Ventspils Augsto tehnolo©iju parks; • Latgales Aparåtbüves tehnolo©iskais centrs; • Daugavpils Akadémiskais parks.

• Biznesa attîstîbas un biznesa plånu konkursi: tie jaunajiem uzñéméjiem sniedz noderîgu pieeju gan zinåßanåm, gan fi nanséjuma avotiem. Latvijå 2007. gadå tika realizéts biznesa plånu konkurss «Ideju kauss ‘07» (www.idejukauss.lv), kurå tika izmantota Zieme¬valstîs rîkotå biznesa plånu konkursa Venture Cup metodika. «Ideju kauss ‘07» laikå dalîbnieki ne tikai sacentås par naudas balvåm pirmajåm vietåm, bet arî ieguva praktis-kas apmåcîbas, mentoru konsultåcijas un vértîgus kon-taktus savu ideju realizåcijai.

• Uzñéméjdarbîbas kursi: to mér˚is ir uzlabot poten-ciålo uzñéméju informétîbu par pieeju daΩådiem fi nan-séjuma avotiem. Latvijå ßobrîd ir pieejamas galvenokårt tikai daΩu dienu apmåcîbas, kas sniedz tikai vispåréju priekßstatu uzñéméjiem.

• Klasteru vadîbas organizåcijas: tås var izrådîties ¬oti noderîgas uzñémumiem informåcijas nodroßinåßanå vai pat palîdzîbas sañemßanå (vispåréjas vai fi nanßu kon-sultåcijas). Íådas organizåcijas re©ionålå lîmenî paståv daudzås dalîbvalstîs.

3.5. Biznesa izstådesDaudzas valstis un re©ioni organizé pasåkumus, lai veicinå-tu uzñéméjdarbîbu un piek¬ütu jaunåkajåm tendencém at-balsta pakalpojumos biznesa attîstîtåjiem. Latvijå vairåkas paßvaldîbas rîko vietéjås uzñéméju dienas, kurås bieΩi vien

tiek integrétas arî uzñéméju izstådes. Savukårt valsts lîmenî bieΩi vien tiek rîkotas nozaru izstådes, pieméram, pårtikas nozares izståde «Riga Food», «Baltic Industry».

Tirgus noteikumi Tirgus noteikumi

22

Ir empîriski pierådîts, ka biznesa inkubatorå strådåjoßu vai jebkåda veida konsultåcijas sañémußu uzñémumu paredzamais dzîves ilgums ir daudz lielåks nekå uzñému-miem, kas nav izmantojußi ßåda veida pakalpojumus. Tådé¬ uzñéméjiem ir jåzina, ka ar pieeju fi nanséjumam vien ne-pietiek, lai uzñémumu nostiprinåtu ilgtermiñå. Investori

arî arvien jütîgåk uztver investîcijas sañemoßo uzñémumu cilvékresursu kvalitåti. Lai novérstu jebkådas våjås vietas ßajå jomå, biznesa fi nanséßanas programmas aizvien vairåk ietver biznesa vadîbas un attîstîbas konsultåciju pakalpoju-mus, kas ir vai nu fi nanséjuma priekßnoteikums, vai arî to papildina.

3.6. Mentorings un konsultåcijas

Re©ionålo fi nanßu tirgu efektivitåte ir atkarîga no:• Esoßo fi nanßu instrumentu vadîtåju kvalitåtes un profe-sionalitåtes. Padzi¬inåto fi nanßu un vadîbas pårbauΩu (due diligence) izmaksas aug gadu no gada, un to apjoms nav atkarîgs no investîciju lieluma. Attålåkos re©ionos kvalifi cé-tu fondu vadîtåju piesaistîßana vai noturéßana bieΩi vien ir problemåtiska.• Tirgus segmentu likviditåtes. DaΩos re©ionos investo-riem pieejamås izejas straté©ijas ir ¬oti ierobeΩotas, kå re-zultåtå pamatkapitåls ir investîciju formå ilgåk nekå såkumå plånots vai nepiecießams, un tådé¬ nav pieejams jaunåm investîcijåm citås aktivitåtés.

• Privåtå pamatkapitåla pieejamîbas, kas spéj maksimåli palielinåt valsts fondu pe¬ñas potenciålu.• Specializétajiem instrumentiem, tajå skaitå garantiju shémåm inovatîviem MVU. Tomér daΩi eksperti uzskata, ka galvenå atß˚irîba starp inovatîviem un tradicionåliem uzñémumiem ir vairåk saistîta ar intelektuålo îpaßumtiesîbu aizsardzîbas fi nanséßanu, nekå ar pieeju fi nanséjumam.• Tådu instrumentu trükuma, kas palîdzétu MVU nodot no vienas îpaßnieku paaudzes nåkamajai.No iepriekß minétå ir skaidrs, ka valsts sektora loma nevar aprobeΩoties tikai ar daΩådu pamatkapitåla tirgus segmen-tu analîzi: valstij ir arî jåiegulda to efektivitåté.

3.7. Re©ionålo tirgu trükumi

Tirgus noteikumiTirgus noteikumi

23

Bankas neapßaubåmi ir visnozîmîgåkais posms biznesa fi -nan séjuma piegådes ˚édé. Kå gan citådi, ja ir zinåms, ka to uzñémumu skaits, kas piesaista citus fi nanséjuma avotus, ir salîdzinoßi neliels.

Eiropas valstîs paståv bütiskas atß˚irîbas attiecîbå uz banku aizde-vumu izmantoßanu. DaΩås valstîs praktiski visiem MVU ir viena vai vairåkas kredîtlînijas, savukårt citås valstîs kreditéto MVU skaits ir daudz mazåks. Saskañå ar pétîjumu par MVU pieeju fi nanséjumam11, 60% aptaujåto MVU ir lîdz pat EUR 100 000 liels paråds bankai, 16% paråds ir EUR 100 000 – 500 000, 1% bankåm ir parådå vairåk nekå EUR 1 000 000, savukårt 20% atzîst, ka nemaz nezina, cik liels ir to paråds bankai (-åm)!

Íis pats pétîjums paråda, ka 60% Eiropas MVU pédéjo trîs gadu laikå ir pieteikußies uz jaunu aizdevumu. Lai gan lielåkå da¬a MVU sañéma pieprasîto summu, 13% MVU no bankas sañéma atteikumu izsniegt jaunu aizdevumu, jo banka:• uzskatîja, ka garantijas ir neatbilstoßas;• nebija apmierinåta ar vispåréjiem uzñéméjdarbîbas re-

zultåtiem;• uzskatîja, ka iesniegtå informåcija ir nepietiekama.

Eiropå visi speciålisti piekrît viedoklim, ka lielåkajai da¬ai MVU paßu lîdzek¬i ir nepietiekami un neveiksmju galvenais célonis ir nepietiekama kapitåla piesaiste. Banku aizdevumi bieΩi tiek nodroßinåti ar materiålåm garantijåm, lai gan paßas bankas uzståj, ka: «aizdevumi nekad netiek pieß˚irti, pamatojoties uz garantijåm. Aizdevumi tiek garantéti ar uzñémuma neto aktîviem: kapitålu, rezervém, atskaißu rezultåtiem un kapitåla subsîdijåm, kå arî ar uzñéméja apñémîbas lîmeni, ko paråda personiskås garantijas.»12

Komerckredîti vai tirdzniecîbas kredîti ir viens no galve-najiem îstermiña fi nanséjuma avotiem tådåm uzñémumu kategorijåm kå mikrouzñémumi, mazie uzñémumi un jau-nas kompånijas. Ío instrumentu MVU izmanto, ja:

• bankas tos nevélas fi nansét;• tie vélas izvairîties no tießåm banku izmaksåm;• tos baida banku kredîtu sareΩ©îtîbas pakåpe;• tiem trükst fi nanßu jautåjumos kompetentu darbinieku.

Paståv daΩåda veida bankas (komercbankas, kooperatîvås bankas, valsts bankas utt.), kas daΩådos veidos ir pieeja-mas MVU un sniedz tiem piemérotus risinåjumus. Latvijå vienîgå valsts banka ir Latvijas Hipotéku un zemes banka.

Praktsiki visås komercbankås MVU ir pieejams ¬oti plaßs bankas produktu klåsts, proti:• aizdevumi ar atvieglotiem nosacîjumiem;• aizdevumi ar mainîgåm un fi ksétåm procentu likmém;• kredîtlînija;• kapitåla investîciju aizdevumi (ilgtermiña);• mezonîna fi nanséjums.

DaΩas bankas (îpaßi Apvienotajå Karalisté) ir arvien ieinte re-sétåkas sniegt aizdevumus inovatîviem uzñémumiem. Tas galvenokårt tiek darîts apmåcot un iece¬ot amatå «banku tehnolo©iju menedΩerus». NATWEST (www.natwest.com) un HSBC (www.ukbusiness.hsbc.com) ß˚iet visprogre sîvå-kås bankas ßî veida pakalpojumu sniegßanå. BARCLAYS BANK KembridΩas fi liåle arî strådå cießå sadarbîbå ar in-ovatîviem uzñéméjiem. HSBC ir izpétîjusi daΩus no tådu banku radîtajiem produktiem, kas strådå inovatîvos ASV re©ionos, tådos kå Silikona ieleja, Zieme¬kalifornijas trij-stüris, Bostona utt., tajå skaitå «riska kapitåla lîzingu» vai «intelektuålå îpaßuma novértéjuma garantiju», taçu pa-gaidåm vél nepiedåvå tos saviem korporatîvajiem klientiem.

Parasti bankas specializéjas trîs veidu biznesa fi nanßu va-jadzîbu apmierinåßanå:• skaidras naudas nepiecießamîba apgrozåmajam ka-pitålam;• izaugsmes un paplaßinåßanås kapitåls;• pamatlîdzek¬u iegåde.

4.1. Banku aizdevumi

4. Noda¬a: Aizdevumi

11 Eiropas MVU observatorija, 2003. gads, Nr. 2, MVU pieeja fi nanséjumam, http://ec.europa.eu/enterprise/enterprise_policy/analysis/doc/smes_observatory_2003_report2_en.pdf.

12 Intervija ar M. J. Thumelaire, MVU atbildîgo menedΩeri ING bankå (Be¬©ija), l’Echo 2003. gada 29. oktobra numurå.

4.2. Aizdevumi bez nodroßinåjuma Íis fi nanséjuma veids ir ¬oti attîstîts Francijå, un to pårvalda tîkls France Initiative Reseau (www.fi r.asso.fr). Íî iniciatîva aizsåkås 1985. gadå kå biznesa modelis: «atbalsts uzñémumu izveidé, izmantojot aizdevumus bez nodroßinåjuma, kuru mér is bija palîdzét uzñémumiem aizñemties naudu no bankåm». 20 gadu

laikå EUR 325,5 miljoni ir izsniegti 49 100 privåtpersonåm, kas k¬uvußas par uzñéméjiem un spéja sañemt 1,32 miljardus banku aizdevumos. Tie radîja 110 000 darba vietu. 2005. gadå bija iz-veidoti 237 vietéjie tîkli. Ío tîklu galvenie fi nanséjuma avoti ir:• vietéjås un re©ionålås iestådes: 48,3 %

24

• ES un valsts: 10,0 %• noguldîjumu fondi: 17,8 %• uzñémumi un bankas: 16,1 %• citi privåtie fi nanséjuma avoti: 7,8 %

Vidéjais uzñéméjiem izsniegtå aizdevuma apjoms ir EUR 5000. Nesen daΩi re©ionålie tîkli specializéjås aizdevumu piedåvåjumos inovatîviem tehnolo©iskajiem MVU.

Arî Latvijå ir uzsåkta lîdzîga iniciatîva. Pildot ES Komisijas prasîbas par valsts atbalsta funkciju nodalîßanu no bankas tradicionålajiem pakalpojumiem, ar 2005. gada janvåri Latvijas Hipotéku un zemes bankå tika izveidota un darbî-bu uzsåka Atbalsta programmu pårvalde ALTUM. Nodalot atbalsta funkcijas un darbiniekus atseviß˚å struktürvienîbå, tika nodroßinåts, ka valsts atbalsts netiek izmantots bankas komerciålo aktivitåßu fi nanséßanai.

ALTUM pamatprodukts ir paaugstinåta riska aizdevu-mi dzîvotspéjîgiem un perspektîviem projektiem, kurus komercbankas nefi nansé nepietiekama ˚îlas nodroßinåju-ma un citu projekta risku dé¬. Bez tam, valdîbas uzdevumå ALTUM realizé arî citas atbalsta programmas, tai skaitå uzñéméjdarbîbas uzsåcéju apmåcîbu un konsultåciju pro-grammu un måjok¬u galvojumu programmu. Íobrîd divas galvenås ALTUM realizéjamås atbalsta programmas ir:• Komercdarbîbas uzsåcéju kreditéßanas programma;• Komercdarbîbas uzsåcéju apmåcîbu, konsultåciju un fi -nansiålå atbalsta programma.

Komercdarbîbas uzsåcéju kreditéßanas programma (lîdzfi nansé ERAF):

Programma tika uzsåkta 2006. gada martå, sniedzot paaugstinåta riska aizdevumus investîciju projektu îste-noßanai uzñéméjdarbîbas uzsåcéjiem, t.i., uzñémumiem, kas dibinåti ne senåk kå pirms 5 gadiem. Lîdz 2007. gada jülijam programmas ietvaros pieß˚irti vairåk nekå 120 aizdevumi par vairåk nekå LVL 13 milj., tai skaitå jau iz-sniegto aizdevumu apjoms pårsniedz LVL 7 milj. Paredzéts, ka lîdz programmas darbîbas beigåm (2008. gada augusts) kopumå tiks atbalstîti 200 projekti par LVL 20,6 milj.

Programmas mér˚auditorija ir dzîvotspéjîgi un perspektîvi komercdarbîbas uzsåcéju projekti, kurus komercbankas nefi nansé nepietiekama ˚îlas nodroßinåjuma un citu pro-

jekta risku dé¬. Programmas ietvaros var tikt pieß˚irti aizde-vumi lîdz LVL 700 tükst., ar termiñu no 3 lîdz 10 gadiem (atkarîbå no fi nanséjamå projekta un uzñémuma spéjas atmaksåt aizdevumu). Aizdevumiem ir atvieglotas prasîbas attiecîbå uz aizdevuma nodroßinåjumu – aizdevums var pårsniegt nodroßinåjumu lîdz divåm reizém.

Mikroaizdevumu lîdz LVL 17,5 tükst. iespéjams sañemt pret personîgo galvojumu bez ˚îlas nodroßinåjuma.

Savå darbîbå ALTUM fi nansé uzñéméju projektus gan pat stå-vîgi, gan arî kopîgi ar komercbankåm. Kopîgas fi nanséßanas gadîjumå (parasti fi nanséjot lielåka méroga projektus) AL-TUM sadarbojas ar komercbanku, savstarpéji vie nojoties par nodroßinåjuma un riska sadalîjumu. Pateicoties valsts atbalstam, ALTUM nepiecießamîbas gadîjumå var uzñem-ties proporcionåli lielåku riska da¬u nekå komerc banka.

Komercdarbîbas uzsåcéju apmåcîbu, konsultåciju un fi nansiålå atbalsta programma (lîdzfi nansé ESF):

Programmas îstenoßana tika uzsåkta 2006. gada decem-brî. Programma ir paredzéta cilvékiem, kas vélas uzsåkt savu uzñéméjdarbîbu. Programmas dalîbniekiem vispirms jåapgüst aptuveni 2 méneßu apmåcîbu kurss, kuru beidzot, jåsagatavo biznesa plåns uzñéméjdarbîbas uzsåkßanai. Biznesa plånu vérté bankas eksperti (tiek vértéta projekta plånotå naudas plüsma, ekonomiskå pamatotîba, tirgus situåcija u. tml.), un pozitîva lémuma gadîjumå program-mas dalîbnieks var pretendét uz fi nanséjumu projekta ievießanai (mikroaizdevums lîdz LVL 18 tükst., mentora pakalpojumu da¬éja apmaksa, granti uzñémuma darbîbas uzsåkßanai). Aizdevumi tiek pieß˚irti bez nodroßinåjuma (nepiecießams personîgais galvojums).

Íobrîd programmas ietvaros apmåcîbas norit visos 5 Latvijas plånoßanas re©ionos. Paredzéts, ka lîdz programmas dar-bîbas beigåm (2008. gada vasara) ALTUM izraudzîtie apmåcîbu sniedzéji kopumå büs apmåcîjußi 1000 potenciålo uzñéméjdarbîbas uzsåcéju. Savukårt programmas ietvaros uz fi nansiålo atbalstu (mikroaizdevums, granti) va rétu pretendét aptuveni 300 projekti, tåtad – katrs treßais. Programmas budΩets ir nepilni LVL 6 milj., un ir paredzéts, ka nåkamajå struktürfondu programméßanas periodå ßai programmai büs turpinåjums.

4.3. Aizdevumi inovatîviem uzñémumiemÍajå jomå ¬oti labs piemérs ir vérojams Francijå: OSEO An-var (www.oseo.fr) sniedz îpaßus aizdevumus uzñémumiem, kas saskaras ar tådu nemateriålo investîciju fi nan séßanas problémåm kå apmåcîbas, mårketings un pårrunas par pirmo pasütîjumu, internacionalizåcijas izmaksas, inovåciju komercializåcija, utt. Íî shéma uzñémumam ¬auj sañemt aizdevumu no EUR 40 000 lîdz 400 000 apmérå uz laika

periodu lîdz 6 gadiem. Aizdevums tiek izsniegts ar viena gada kredîtbrîvdienåm, un tam nav nepiecießams no-droßinåjums. Íådu aizdevumu procentu likme ietver fi kséto da¬u 1,6% apmérå un papildu atlîdzîbu, kas balstås uz 3 méneßu Euribor. Visos gadîjumos privåtai bankai ir jåno-droßina vismaz 20% no kopéjå uzñémumam nepiecießamå aizdevuma apjoma.

4.4. MIKROAIZDEVUMIMikroaizdevumi ir paredzéti mazajiem uzñémumiem, kas nes péj piesaistît pietiekamu (vai vispår nespéj piesaistît) fi nan-séjumu no tradicionålajiem fi nanséjuma avotiem. Íådi aiz-devumi ir pieejami no komercuzñémumiem, kå arî uzñému-miem, kas strådå tå saucamajå sociålås ekonomikas sektorå.

Pieméram, Apvienotås Karalistes Dienvidu investîciju fonds (South Investment Fund, www.syif.co.uk) piedåvå aizdevu-mus jau paståvoßiem uzñémumiem no EUR 1600 lîdz 20 000 apmérå, savukårt jauniem uzñéméjiem lîdz EUR 16 000.

AizdevumiAizdevumi

25

Biznesa eñ©e¬i ir privåtpersonas – parasti tie ir pieredzéjußi uzñéméji, kas savu naudu, prasmes un laiku investé tikko radîtos uzñémumos, pretî sañemot uzñémuma da¬as. Paras-ti biznesa eñ©e¬u ieguldîjums ir robeΩås no EUR 25 000 lîdz 250 000 (Latvijå ieguldîjums vienå projektå parasti ir robeΩås no LVL 3 lîdz 40 tükstoßiem), bet nepårsniedzot 25% no biz-nesa eñ©e¬a brîvajiem lîdzek¬iem. Biznesa eñ©e¬u fi nanséju-mu médz dévét par neformålo riska kapitålu. Daudzi slaveni uzñémumi, tostarp Ford, AT&T, Apple, Amazom.com, Body Shop, spéja pårvarét såkotnéjås izaugsmes periodu, pateico-ties viena vai vairåku biznesa eñ©e¬u ieguldîjumam.

Pédéjå laikå ir parådîjußies re©ionåla lîmeña biznesa eñ©e¬u tîkli, kas piesaista eñ©e¬us un saved tos kopå ar vietéjiem uzñéméjiem, kas meklé fi nanséjumu un padomu.

Biznesa eñ©e¬u tîklu (BET) skaits Eiropå kopß 1999. gada ir ievérojami pieaudzis. Eiropas Komisija un Eiropas Biznesa eñ©e¬u tîklu asociåcija (EBETA, www.eban.org) ir spéléjusi nozîmîgu lomu ßî koncepta izplatîßanå. ASV paståv vairåk nekå 170 ßådu tîklu. Eiropå to kopéjais skaits ir tuvu 200, taçu daΩiem tîkliem pirmais darîjums vél ir tikai priekßå. Íî sektora neformålå darbîbas veida dé¬ ir ¬oti grüti apkopot sta-tistikas datus. ASV vairåk nekå 3 miljoni eñ©e¬u katru gadu investé apméram 50 miljardus ASV dolåru, t.i., divreiz vairåk nekå 2002. gadå investéja Eiropas riska kapitåla sniedzéji.

2004. gadå EBETA dalîbnieki par sektora nozîmîbu sniedza ßådus datus:• tîklos iesaistîto eñ©e¬u skaits: 12 775;• sañemto projektu skaits: 9500;• noslégto darîjumu skaits: 580.Lielåkå da¬a darîjumu tika noslégti Francijå, Apvienotajå Karalisté, Be¬©ijå un Spånijå.

Neformålo riska kapitåla tirgu vél arvien lielå mérå ietekmé:• nodok¬i no privåtajåm investîcijåm un pe¬ñas vai zau-

déjumiem no kapitåla ieguldîjuma;• publiskå kapitåla noteikumi.

Savu aktivitåßu rakstura dé¬ biznesa eñ©e¬u tîkliem bieΩi vien ir grüti k¬üt ilgtspéjîgiem. Vairåki re©ioni ßos tîklus at-balsta, nodroßinot lielu da¬u ßo tîklu darbîbas izmaksu. Kad biznesa eñ©e¬u tîkli ir nobriedußi, to sniegto pakalpojumu klåsts k¬üst arvien komplicétåks un ietver:• eñ©e¬u sindikåtus;• îpaßu fondu izveidi, kas investé kopå ar eñ©e¬iem;• vieglåku izejas straté©iju nodroßinåßanu eñ©e¬iem;

• biznesa eñ©e¬u akadémijas;• investîciju gatavîbas programmas;• integréto fi nanséßanu;• lîdzieguldîjumu fondus.

Eiropå un ASV ir bijußi vairåki mé©inåjumi tîklus aizståt ar IT instrumentiem, taçu rezultåti ir nepårliecinoßi. Skatît, pie-méram, Gate2Growth (www.gate2growth.com) vai One London (www.gle.co.uk/onelondon).

Uzñéméjiem ir jåsaprot, ka eñ©e¬iem piederés da¬a viñu uzñémuma. DaΩås valstîs, arî Latvijå, ßis apståklis ir bütisks ß˚érslis neformåla kapitåla tirgus segmenta attîstîbai.

Íî fi nanséjuma avota sniegtås priekßrocîbas uzñéméjiem ir ßådas:• investîcijas, kuru apjoms ir mazåks nekå parastais mi ni-

målais apjoms, ko investé formålie riska kapitåla sniedzéji;• investîcijas tikko dibinåtå uzñémumå, nepieprasot pozi-

tîvu sasniegumu pierådîjumus;• lémumi par investîcijåm, atß˚irîbå no formålajiem riska

kapitåla sniedzéjiem, parasti tiek pieñemti, pamatojoties uz samérå subjektîviem apsvérumiem – pieméram, per-soniskå sapraßanås starp eñ©eli un uzñéméju;

• eñ©e¬i arî ©eogråfi skå ziñå ir tuvåki uzñéméjiem, kas tå dé jådi güst labumu arî no to personiskajiem sakariem. Íis tuvums bieΩi vien nodroßina arî citu fi nanséjuma avotu iesaisti.

Biznesa eñ©e¬u tîkli darbojas kå tirgus un sniedz vértîgus pakalpojumus gan uzñéméjiem, gan investoriem. Ir vérts pieminét ßådus pakalpojumus: • Projektu mekléßanas process: projekti sasniedz tîklu ar

informåcijas strapniecîbu, kas tiek nodota «no mutes muté» ar citu uzñéméju, starpniekorganizåciju, reklå-mas kampañu, biznesa eñ©e¬u rîkotu pasåkumu un citu lîdzek¬u palîdzîbu;

• Potenciålo eñ©e¬u identifi céßana un atbalsts biznesa eñ©e¬u aktivitåßu uzsåkßanå;

• Piemérota biznesa eñ©e¬a atraßanas process: ßis process daΩreiz var büt sareΩ©îts: vispirms notiek biznesa ide-jas vai biznesa plåna izvértéßana, uzñéméja apmåcîba, komandas prezentéßanas prasmju uzlaboßana, lîgumu slégßanas apmåcîbas (varas sadale, izejas straté©ija utt.).

Kå apgalvo Latvijas Privåto investoru asociåcija13, Latvijå potenciåli saskatåmas lielas biznesa eñ©e¬u kustîbas izaugsmes iespéjas, jo:• Ir pagåjußi vairåk kå 15 gadi kopß neatkarîgajå Latvijå

5. Noda¬a:Riska kapitåls

5.1. Biznesa eñ©e¬i

13 Informåcijas avots: www.biznesaengeli.lv

26

Riska kapitåla tirgus ietver daΩådus tirgus segmentus un riska kapitåla sniegßanas veidus uzñémumiem ar lielu iz-aug smes potenciålu. Tådé¬ riska kapitåls galvenokårt ir pieejams uzñémumiem, kas strådå jau daΩus gadus.

Saskañå ar Eiropas Riska kapitåla asociåcijas (www.evca.com) datiem, Eiropas riska kapitåla tirgus ietver ßådus procesus:

5.2. Riska kapitåls

Sékla Séklas kapitåls tiek izmantots uzñémumam nepiecießamo pétniecîbas darbu veikßanai.Darbîbas uzsåkßana Darbîbas uzsåkßanas kapitåls tiek izmantots produktu attîstîbai un såkotnéjam mårketingam.Paplaßinåßanås Izaugsmes vai pårstrukturizåcijas kapitåls.Aizvietoßana Investors nopérk kåda cita investora da¬u.Izpirkßana Investoriem piederoßås uzñémuma akcijas izpérk paßa uzñémuma vadîbas komanda (Vadîbas izpirkßana) vai arî cita vadîbas komanda, ko atbalsta riska kapitåla fonds.

Riska kapitåla tirgus kopéjie rådîtåji Eiropå 2004. gadå bija EUR 37 miljardi, kas investéti 6985 uzñémumos. 2003. gadå ßie paßi dati bija EUR 29,1 miljards, kas investéti 7446 uzñémumos, 2002. gadå – EUR 27,6 miljardi 10229

uzñémumos, 2001. gadå – EUR 24,3 miljardi 10672 uzñé-mumos. Ío tirgus segmentu attiecîbå uz vidéjo investîciju lielumu 2003. un 2004. gadå var aprakstît ßådi:

7. tabula: Riska kapitåla tirgus segmentu defi nîcija.Informåcijas avots: Eiropas Riska kapitåla asociåcija.

Èpatsvars % Vidéjais darîjumu lielums EUR 2003. 2004. 2003. 2004.Sékla 1,6 0,4 494 150 416 250Darbîbas uzsåkßana 11,9 6,0 823 300 1 032 500Paplaßinåßanås 29,4 21,4 1 702 300 2.379 000Aizvietoßana 4,6 2,5 6 229 700 3 156 000Izpirkßana 52,4 69,7 16 917 600 2 103 700KOPÅ 100 % 100% 3 907 600 5 285 600

2003. gadå 3/4 no investétås summas bija pirmreizéjås in-vestîcijas, bet 1/4 – papildu investîcijas.

Saskañå ar Eiropas Riska kapitåla asociåcijas datiem, laika periodå no 2000. lîdz 2004. gadam privåtå pamatkapitåla fondi savus kapitåla lîdzek¬us ieguva ßådi:• banka: 23%• pensiju fondi: 22%• investîciju fondu lîdzek¬i: 13%• apdroßinåßanas kompånijas: 12%• korporatîvie investori: 7,5%• valsts a©entüras: 7%• privåtpersonas: 6,5%• akadémiskås institücijas: 1,5%• kapitåla tirgi: 1%• nav zinåms: 7%.

Eiropas riska kapitåla nozare vél arvien ir ¬oti sadrumstalota, jo katrå valstî ir atß˚irîga investîciju kultüra vai tradîcijas. Tådejådi:• Apvienotajå Karalisté, kas ir lielåkais tirgus Eiropå (37,5%

no kopéjå tirgus apjoma), dominé izpirkßana (75%);

• Francijå, kas ir otrais lielåkais tirgus (21,1%), priekßizpétes kapitålå investé piecas reizes vairåk nekå Apvienotajå Karalisté, savukårt Våcijå 20% no visåm investîcijåm nonåk jaunajos uzñémumos;

• Våcijas publiskie investori vien pårståv vairåk nekå 50% no kopéjå publisko investîciju apjoma Eiropå;

• Lielåkå da¬a darîjumu par investîcijåm jaunos uzñému-mos tiek slégti tikai daΩås valstîs, tajå skaitå Apvienotajå Karalisté, Zviedrijå, Íveicé, Våcijå, Nîderlandé, Be¬©ijå un Francijå. Riska kapitåla tirgus segments katrå no ßîm val-stîm pårsniedz EUR 100 miljonu atzîmi.

Eiropas un ASV atß˚irîbas riska kapitåla nozaré lieliski ilus-tré Venture One publicétie dati par 2005. gadu14:

1. Lîdzek¬u pe¬ñas apjoms riska kapitåla uzñémumos:ES: EUR 3,7 miljardi;ASV: USD 22,1 miljards.

2. Investéto lîdzek¬u apjoms un investîciju skaits:ES: EUR 3,6 miljardi – 1020 uzñémumos, t.i., 3,5 miljoni uz vienu uzñémumu;

8. tabula: Vidéjais darîjumu lielums riska kapitåla nozaré.Informåcijas avots: Eiropas Riska kapitåla asociåcija.

14 Les Echos, 30.03.2006.

Riska kapitåls

såka darboties pirmå uzñéméju paaudze. Da¬a no ßiem un vélåkajos gados biznesu såkußajiem ßobrîd ir nosta-bilizéjußies, güst regulåru un stabilu pe¬ñu un ir gatavi investét da¬u no tås jaunos projektos.

• Ir izveidojusies gana plaßa grupa profesionåla biznesa vadîtåju. Viñu ienåkumi ir ¬oti lieli, veidojas uzkråju-

mi, kurus viñi ir gatavi investét bizneså paraléli savam vadîbas darbam, vai arî pametot vadîtåju posteñus un pievérßoties jaunam biznesam.

• Lai arî iespéjas investét savus lîdzek¬us un güt atdevi ir ß˚ietami daudz, patiesîbå tå nemaz nav, tådé¬ inovatîvas biznesa idejas tiktu augstu novértétas.

Aizdevumi

27

ASV: USD 15,2 miljardi – 2239 darîjumos, 6,8 miljoni uz vienu uzñémumu.

Jåatzîmé arî, ka 35% no ASV riska kapitåla investîcijåm tiek veiktas Kalifornijå. Eiropå 37,5% no visåm investîci-jåm tiek veiktas Apvienotajå Karalisté.

Pédéjos gados Eiropas Komisija ir apzinåjusies nepiecießamî-bu veicinåt visu Eiropu aptveroßa riska kapitåla tirgus izvei-di. Laika periodå no 1998. lîdz 2003. gadam tå atbalstîja programmas ar nosaukumu RCAP ievießanu, kuras mér˚is bija novérst esoßås barjeras ßåda Eiropas tirgus radîßanai (skatît: www.europa.eu/scadplus/leg/en/lvb/l24195.htm).

Lîdztekus tam, Re©ionålås politikas ©eneråldirektoråts 2002. gada oktobra dokumentå ar nosaukumu «Riska kapitåla fi nanséßanas rokasgråmata re©ionålås politikas kontekstå» (http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/docgener/guides/guide_en.htm) iesaka, ka re©ioniem, kas sañem atbalstu no ERAF, jåinvesté riska kapitåla fondos un citos instrumentos, kas ietilpst vispåréjå konceptå ar no-saukumu «fi nanséßanas tehnolo©ijas». Lai sañemtu sîkåku informåciju par Eiropas riska kapitåla nozares operatoriem, sazinieties ar savas valsts riska ka-pitåla asociåciju. Latvijå tå ir Latvijas Riska kapitåla asociå-cija, www.lvca.lv.

Taçu, pirms såkt meklét riska kapitålu, uzñéméjiem un valsts lémumu pieñéméjiem ir jåñem vérå tas, ka:

«Tikai neliela da¬a riska kapitåla fi rmu ir ieinteresétas sniegt séklas un darbîbas uzsåkßanas kapitålu. Fondu vadîtåjus

interesé pierådîtas inovatîvas idejas, tirgus da¬as, intelek-tuålais îpaßums un jau izveidotu uzñémumu paplaßinåßa-na. Bez tam, tå kå uzticamîbas pårbaudes izmaksas (due diligence) ir vienådas, neskatoties uz darîjuma lielumu, riska kapitåla fondu vadîtåji parasti uzskata, ka savus lîdzek¬us labåk ir térét lielåkiem projektiem. Darîjuma riska apmérs un lielums ir nozîmîgi faktori, kas izskaidro riska kapitåla sniedzéju arvien mazåko interesi par investîcijåm séklas un darbîbas uzsåkßanas stadijås.»15

Ío apgalvojumu pieråda arî 2006. gadå veiktå Latvijas riska kapitålistu aptauja16. Aptaujas rezultåti noråda uz to, ka riska kapitålistu ieguldîjumu politika nav îpaßi orientéta uz agrînås stadijas projektiem, proti, séklas un darbîbas uzsåkßanas ka-pitåla projektu salîdzinoßå pievilcîba tika novértéta attiecîgi par 22% un 61%. Savukårt daudz lielåku nozares interesi bauda projekti, kam nepiecießams riska kapitåla fi nanséjums izaugsmes stadijå, ar 91% pievilcîbu. Aptauja paråda arî to, ka uz kapitåla aizvietoßanas projektiem specializéjas tikai daΩi nozares dalîbnieki, tåpéc kopumå ßå sektora pievilcîba tika novértéta ar 31%. Turklåt aptaujas rezultåti paråda, ka arî Latvijas riska kapitålistu aktivitåte agrînås stadijas projektu sektorå ir salîdzinoßi zema, proti, no fi nanséjuma piedåvåju-ma puses tiek apmierinåti tikai 20% no potenciålo séklas kapitåla projektu kopskaita un 35% no potenciålo darbîbas uzsåkßanas kapitåla projektu kopskaita. Divreiz lielåka no-zares aktivitåte ir novérojama izaugsmes un kapitåla aizvie-toßanas projektu stadijås, kur attiecîgi 67% un 65% apmérå no riska kapitåla fondu puses tiek apmierinåts uzñémumu pieprasîjums péc ßåda veida fi nanséjuma.

15 Ron Peterson «Kad riska kapitåla sniedzéji saka né», Comanche Press M.D16 Latvijas Garantiju a©entüras veiktå aptauja, 2006. gada septembris/oktobris.

5.3. Séklas kapitåla fondiÍis riska kapitåla tirgus segments koncentréjas uz fi nan-séjuma sniegßanu uzñémumiem to dibinåßanas procesa laikå. Íådå veidå sniegtais kapitåls tiek izmantots, lai fi nan-sétu izpétes darbus un bieΩi vien arî prototipu izstrådi, t.i., visas tås aktivitåtes, kas attiecas uz produktu un pakalpo-jumu izstrådi pirms to nonåkßanas tirgü.

Séklas kapitåla fondu aktivitåtes daΩådås Eiropas valstîs jütami atß˚iras. Pédéjos gados Francijå, Våcijå, Dånijå, Somijå, Norvé©ijå un Spånijå strådåjoßie fondi neapstrîda-mi ir bijußi starp visaktîvåkajiem. Kopumå séklas stadijas un darbîbas uzsåkßanas tirgus segments Eiropå ir samérå ne-liels gan riska kapitåla investéto summu ziñå, gan to uzñé-mumu skaita ziñå, kuros riska kapitåla fondi investéjußi.

Latvijas riska kapitålistu aptaujas rezultåti råda, ka vairåk nekå puse respondentu piekrît, ka séklas kapitåla projektu investîciju summas ir pieñemamas (67% gadîjumu), kå

arî ßo projektu îstenotåji ir pietiekami kompetenti (52%). Tomér aptaujåtie riska kapitålisti mazåk piekrît tam, ka projektu attiecinåmie riski ir adekvåti (47%) un ka projekti paredz pieñemamu ienesîgumu (45%). Aptauja paråda, ka riska kapitålisti nepiekrît tam, ka ßîs ieguldîjumu stadijas projektu apjoms ir pietiekams un stabils (29%), kå arî tam, ka projekti ir kvalitatîvi sagatavoti (14%).

Saskañå ar respondentu anketås izteiktajiem komentåriem, séklas kapitåla projektu piedåvåjums ir salîdzinoßi neliels, jo uzñéméji ir maz informéti par riska kapitåla fi nanséjuma piedåvåtajåm iespéjåm. Riska kapitålisti arî uzsver, ka pro-jektu îstenotåji bieΩi vien ir ar nepietiekamu kompetenci un sagatavotîbu, proti, trükst kvalitatîvi izstrådåtu biznesa koncepciju un plånu, kas ¬autu güt pilnvértîgu priekßstatu par projektam attiecinåmajiem riskiem un gaidåmo atdevi.

5.4. Mezonîna fi nanséjumsMezonîna kapitåls ir elastîgs fi nanßu instruments, ko var izmantot kådu specifi sku uzñémuma vajadzîbu apmie-rinåßanai. Mezonîna fi nanséjums ir hibrîdprodukts, kas apvieno pamatkapitålu un aizdevumu. Tå kå tam piemît

gan parådu, gan akciju nodroßinåjuma specifi ka, tad riska novértéßanas spektrå tas ieñem centrålo vietu, un to var izmantot, lai mazinåtu fi nanséjuma trükumu.

Riska kapitåls Aizdevumi

28

Mezonîna kapitålu var izmantot kå piemérotu fi nanséßanas iespéju, kad:• piek¬uve augståkas bankas parådam vai lîzingam varétu büt ierobeΩota sakarå ar to, ka trükst nodroßinåjuma vai arî ir noticis neobjektîvs un konservatîvs uzñémuma darbîbas izredΩu novértéjums;

• kapitåla atß˚aidîßana, paaugstinot pamatkapitålu, ß˚iet nepievilcîga.

Saskañå ar Crédit Suisse ziñojumu17, mezonîna fi nanséju-ma priekßrocîbas un trükumi uzñémumiem ir ßådi:

Summas, kuras tiek ieguldîtas mezonîna tipa fi nanséjumos svår-stås atkarîbå no fi nansétåju tipa. Publiskie fi nansétåji iegul da summas no EUR 100 000 lîdz 2 500 000 apmérå. Privåtie fi nan-sétåji iegulda summas no EUR 20 lîdz 50 000 000 apmérå.

Arî Latvijå ir pieejams mezonîna fi nanséjums, ko piedåvå, pieméram, Hanseatic Capital (www.hanseaticcapital.net).

17 Credit Suisse Ekonomiskais pétîjums, Ekonomiskais paziñojums Nr. 42.

9. tabula: Mezonîna fi nanséjuma priekßrocîbas un trükumi.

5.5. Universitåßu un pétniecîbas centru riska kapitåla fondiVairåkås ES dalîbvalstu universitåtés ir izveidoti riska kapi-tåla fondi (parasti tie darbojas tåpat kå séklas kapitåla fon-di) ar mér˚i atbalstît biznesa projektus, kas radußies uni-versitåtés vai pétniecîbas centros. Íobrîd Latvijå ßådi fondi tikai såk veidoties daΩås universitåtés.

Pieméram, Latvijas Universitåté sadarbîbå ar riska kapitåla investîciju fi rmu Imprimatur Capital ir izveidots «Proof of Concept» (ideju izvértéßanas) fonds, kura mér˚is ir sekmét LU intelektuålå îpaßuma komercializåcijas procesu. Katrs individuålais projekts var pretendét uz fi nanséjumu lîdz EUR 15 000. Atbalsts projektiem tiek sniegts gan no Impri-matur Capital, gan no LU lîdzek¬iem. Fonds atbalsta ßådas aktivitåtes un projektus:• testéßana un pétniecîbas rezultåtu replikåcija;

• prototipa izstråde; • tehnolo©ijas pilotversijas izstråde laboratorijas apståk¬os; • izñémuma kårtå uz fonda atbalstu var pretendét aktivitå tes,

kas saistîtas ar tehnolo©ijas komerciålå potenciåla novér-téßanu – pieméram, konkuréjoßo tehnolo©iju vai lîdzîgu risinåjumu analîze, intelektuålå îpaßuma izmantoßanas stra-té©ijas izstråde, biznesa mode¬a plånoßana u.tml.

Savukårt Rîgas Tehniskå universitåte un Latvijas Lauksaim-niecîbas universitåte ir vienojußås ar Cormack Consulting Baltic par esoßo izpétes projektu auditu, kå rezultåtå pro-jekti ar augstu komercializåcijas potenciålu tiks fi nanséti no aptuveni LVL 250 000 Cormack Consulting Baltic séklas fonda. Paredzéts, ka projektus lîdzfi nansés arî riska kapitåla fi rma «Za¬ås gaismas investîcijas».

5.6. Korporatîvais riska kapitålsÍî ir îpaßa riska kapitåla forma, kas paredzéta uzñémumiem séklas vai darbîbas uzsåkßanas stadijå. Korporatîvo riska kapitålu sniedz lieli uzñémumi ar mér˚i fi nansét inovatîvus saistîtos uzñémumus, kå arî citus uzñémumus straté©iski nozîmîgås nozarés. Vairåki lieli ASV uzñémumi, tajå skaitå Motorola, Intel, Microsoft, Cisco un Johnson & Johnson, ir darbojußies ßajå tirgus segmentå. ASV galvenais korpo-ratîvå riska kapitåla mér˚is ir güt papildus pe¬ñu no esoßå kapitåla. Jåatzîmé, ka visnozîmîgåkie korporatîvå riska ka-pitåla fondi ir saistîti ar farmåcijas uzñémumiem. Patiesi, tådi uzñémumi kå Eli Illy, GlaxoSmithKline, Novartis, Novo

Nordisk A/S vai Sanofi -Aventis vada fondus, kuru rîcîbå ir vairåk nekå EUR 100 miljoni.

Eiropå ßajå tirgus segmentå ¬oti aktîvi ir arî tådi uzñémumi kå Belgacom (Be¬©ija), Thompson (Francija), Siemens (Våcija) un Innovacom (France Telecom fi liåle). Pieméram, Siemens 2004. gada investîciju portfelî bija 19 uzñémumi. Siemens aktivitåtém ßajå jomå deva nosaukumu SMAC (Siemens Mobile Acceleration). 2001. gadå izveidotå SMAC kopéjås investîcijas ir vairåk nekå EUR 20 miljoni. DiemΩél Latvijå korporatîvais riska kapitåls ir ¬oti våji attîstîts un pårsvarå aprobeΩojas ar meitasuzñémumu dibinåßanu.

Riska kapitåls

Priekßrocîbas Trükumi

• Novérß fi nanßu defi cîtu un sniedz kapitåla nodroßinåjumu.• Uzlabo bilances struktüru un tådejådi arî kredîtvértîbu,

kas var pozitîvi ietekmét uzñémuma reitingu un pa-plaßinåt fi nansiålås manevréßanas iespéjas.

• Stiprina pamatkapitålu, nav nepiecießams pamatka-pitåla îpaßumtiesîbas nodot citiem.

• Ar nodok¬iem apliekami procentu maksåjumi un elastîga atmaksas struktüra.

• Lielåka uzñéméjdarbîbas brîvîba paßam uzñémumam un ierobeΩotas investora tiesîbas pieprasît konsultåcijas.

• Aizdevuma fi nanséßana ir dårgåka nekå tradicionålo aizdevumu gadîjumå.

• Kapitåls, pretstatå pamatkapitålam, tiek sniegts tikai uz ierobeΩotu laiku.

• Stingråkas caurredzamîbas prasîbas.

Aizdevumi

29

Daudzos re©ionos paståv tirgus nepilnîbas, kas saistîtas ar riska kapitåla sniegßanu vietéjiem MVU. Ío tirgus trükumu ir konstatéjußas Eiropas Savienîbas institücijas. 2001. gadå Eiropas Komisijas Konkurences ©eneråldirektoråts publicé-ja vadlînijas, kas tirgus nepilnîbu jédzienu defi néja ßådi:

«Termins «tirgus nepilnîbas» attiecas uz gadîjumiem, kad ir pamats uzskatît, ka tirgus neefektîvas darbîbas rezultåtå lîdzek¬u sadalîjums ir bütiski neatbilstoßs reåla-jåm vajadzîbåm. Ar riska kapitåla tirgu saistîtu tirgus nepilnîbu, kas îpaßi ietekmé MVU un attîstîbas såkuma stadijå esoßu uzñémumu pieeju fi nanséjumam, divi gal-venie iemesli ir:• nepilnîga vai neatbilstoßa informåcija;• darîjuma izmaksas.18

Lîdz ar to Eiropas Komisija ¬auj valsts iestådém darboties riska kapitåla tirgü ar noteikumu, ka:• tirgus nepilnîbu fakts ir skaidri identifi céts;• iejaukßanås apjoms riska kapitåla tirgü nepårsniedz EUR

500 000-750 000 atkarîbå no re©iona.

Latvijå darbojas trîs valsts riska kapitåla fondi, kas sniedz at-balstu MVU ar augstu izaugsmes potenciålu, kå arî agrînås stadijas uzñémumiem:• ZGI fonds, kuru vada Za¬ås gaismas investîcijas (www.zgi.lv). Fonda apjoms ir EUR 7,4 miljoni, fonda investori ir divi Latvijas pensiju fondi un vairåki privåtie investori.• INVENTO, kuru vada “TechVentures Fondu Vadîbas Kompånija” (www.techventures.lv). Fonda apjoms ir EUR 9,4 miljoni, fonda investori ir Zenrike Group (Nîderlandes agrînås stadijas fonds) un vairåki privåtie investori.• Otrais Eko fonds, kuru vada Eko Investors (www.ei.lv). Fonda apjoms ir EUR 14,3 miljoni.

Latvijas valsts riska kapitåla fondi tika nodibinåti 2006. gada beigås un saskañå ar fondu vadîtåju sniegtajåm ziñåm lîdz 2007. gada septembrim ir veikußi 17 investîci-jas. Katrå riska kapitåla fondå no valsts budΩeta un Eiropas Re©ionålås attîstîbas fonda lîdzek¬iem tiek investéti EUR 4,8 miljoni. Publiskais fi nanséjums ir pakårtots privåtajam fi nan-séjumam un kalpo kå riska samazinåßanas instruments ar ierobeΩotu pe¬ñas procentu likmi.

5.7. Valsts riska kapitåla fondi

18 Eiropas Komisijas Ofi ciålais Véstnesis: Valsts atbalsts un riska kapitåls (2001/C 235/03).

Zernike Group (www.zernikegroup.com) sadarbîbå ar ING banku ir izveidojusi pirmo uzñémuma îpaßumtiesîbu no-doßanas riska kapitåla fondu Nîderlandé. Fonda investîciju straté©ija ir ßåda: tas pårñem vidéja lieluma uzñémumus, kas saskårußies ar îpaßumtiesîbu nodoßanas problémåm

saistîbå ar jaunas vadîbas komandas ienåkßanu uzñémumå, kam jåizprot tå produkti un pakalpojumi. Zernike plåno iz-veidot lîdzîgu fondu Våcijå. Nîderlandes fonda lielums ir EUR 200 miljoni.

Mér˚a grupa MVUAtbalsta mér˚is Investîciju projektiNozaru ierobeΩojumi Netiek atbalstîti projekti lauksaimniecîbas, zvejniecîbas, transporta, nekustamå îpaßuma,

azartspé¬u, fi nanßu starpniecîbas, metålapstrådes, sintétiskås ß˚iedras raΩoßanas un ap-strådes, mazumtirdzniecîbas un vairumtirdzniecîbas, spékratu un ku©u büves jomås.

Investîciju ierobeΩojumi Pirmais ieguldîjums lîdz EUR 300 tükstoßiem, péc 6 méneßiem otrais ieguldîjums papildus lîdz EUR 700 tükstoßiem. Maksimålais investîciju apjoms vienå uzñémumå ir EUR 1 miljons.

Investîciju stadija Darbîbas uzsåkßanas un paplaßinåßanåsProjekta ilgums 7-10 gadiFinanséjuma veids Pamatkapitåls un kvasi-kapitåls, nepårsniedzot 49% no kopéjå pamatkapitåla.

10. tabula: Latvijas valsts riska kapitåla programmas apraksts.

5.8. Uzñémuma îpaßumtiesîbu nodoßanas fi nanséjuma fondi

Riska kapitåls Aizdevumi

30

Íis neapstrîdami ir uzñémumu viscildenåkais ce¬ß uz riska kapitåla un fi nanßu investoru piesaisti, kå arî visprestiΩåkå un rentablåkå izejas straté©ija akcionåriem. Lai gan tikai nedaudziem uzñémumiem jebkad izdosies iek¬üt CAC 40, DJIA (Dow Jones indistrial Average), FTSE, OMXB10 un ci-tos prestiΩos birΩu indeksos, daudzi MVU var cerét no nåkt alternatîvajos tirgos vai jaunajos tirgos, izmantojot SPP (så-kotnéjo publisko piedåvåjumu).

Saskañå ar Ernst&Young sagatavoto “Global IPO Trends Report 2007” Eiropas, Tuvo Austrumu un Åfrikas fondu birΩås 2004. gadå pirmo reizi tika kotéti 304 uzñémumi, 2005. gadå 425 uzñémumi, bet 2006. gadå 624 uzñé-mumi. Aptuveni 90% no ßîs aktivitåtes ir ©eneréjußas tießi Eiropas fondu birΩas.

2006. gada beigås Londonas Fondu birΩå kotéto uzñému-mu skaits bija 3256, Euronext ßis rådîtåjs bija 954, OMX (ieskaitot arî Rîgas Fondu birΩu) uzñémumu skaits bija 791,

savukårt Deutsche Börse ßis skaits bija 760. 2005. gadå no jauna kotéto uzñémumu skaits Londonas Fondu birΩå bija 547 (no kuriem 131 nebija Apvienotås Karalistes uzñé-mumi), savukårt Euronext ßo uzñémumu skaits bija 77.

Papildus akciju emitéßanai, vairåkums birΩu uzñémumiem ¬auj piesaistît kapitålu arî emitéjot paråda vértspapîrus. Luksemburgå un Londonå ir visaktîvåkie ßådi fi nanßu tirgi ar attiecîgi 5387 un 1930 emisijas gadîjumiem.

Lai arî SPP var uzskatît par uzñéméju un uzñémumu såku-ma stadijas fi nansétåju «svéto Grålu», kotéto uzñémumu skaits Eiropå vél arvien ir neliels. Lielåkoties tådé¬, ka ko-téßanås birΩå vésturiski ir saistîjusies ar lielu iekßéjo resursu patériñu un augståm izmaksåm. Müsdienås situåcija ir mainîjusies un, lîdz ar alternatîvo tirgu (alternatîvo birΩu) popularitåtes pieaugumu, arî MVU ir ieguvußi iespéju pie-saistît attîstîbai nepiecießamo fi nanséjumu ar fondu birΩas starpniecîbu.

6. Noda¬a: BirΩa

6.1. Kotéßana

6.2. AlTERNATÈVIE TIRGIÅtri augoßi MVU parasti cenßas izmantot SPP iek¬üßanai al-ternatîvajå tirgü. Alternatîvie tirgi ir îpaßs birΩu segments, kas apmierina strauji augoßu mazo un vidéjo inovatîvo uzñému-mu vajadzîbas péc pamatkapitåla izaugsmes fi nan séßanai.

Kopß darbîbas såkuma 1995. gadå Londonas alternatîvajå tirgü AIM (Alternative Investment Market) veiksmîgi ir ko-téti 1768 uzñémumi. 2005. gada laikå kotéto uzñémumu skaits ir palielinåjies par 221. OMX alternatîvå tirgus First North emitentu skaits 2006. gada beigås sasniedza 82, turklåt gandrîz visi uzñémumi (izñemot 1) iek¬åvås tirgü 2006. gada laikå.

Péc neveiksmém 21. gadsimta såkumå, ievießot mazåk regulétus tirgus segmentus, vairåkas birΩas (tajå skaitå arî Euronext, Deutsche Börse un OMX) atkal ir ieviesußas alter-natîvos tirgus. DaΩi tirgi, pieméram, Euronext organizétais Alternext, nosaka, ka uzñémumiem, kas plåno uzsåkt ko-téßanos, ir jåizpilda ßådas prasîbas:

• trîs gadu ilga darbîbas pieredze;• pozitîvi fi nanßu rezultåti pédéjos divpadsmit méneßos pirms pieteikuma iesniegßanas;• paßu kapitåls apjomå vismaz lîdz EUR 1,5 miljoniem;• ceturkßñu fi nanßu pårskati;• ticamas dzîvotspéjas un nostiprinåßanås garantijas.

Tomér lielåkå da¬a alternatîvo tirgu (tostarp AIM un OMX organizétais First North) potenciålajiem emitentiem neiz-virza praktiski nekådas kvantitatîvas prasîbas kotéßanås uzsåkßanai. Tas nodroßina MVU ar iespéju piesaistît kapitålu uz tiem izdevîgiem noteikumiem un tiem izdevîgå laikå, paté réjot tam iespéjami maz resursu.

Kopß 2007. gada jünija OMX birΩu grupå ietilpstoßås Rîgas Fondu birΩas organizétais First North darbojas arî Latvijå. Tirgus ir izveidots, balstoties uz sekmîgo Skandinåvijas First North pieredzi, tajå pat laikå adaptéjot Zviedrijå, Dånijå un Èslandé sekmîgi darbojoßos modeli vietéjai situåcijai.

31

Atß˚irîbå no regulétå tirgus jeb klasiskås fondu birΩas, First North emitentiem netiek izvirzîtas prasîbas par minimålo darbîbas ilgumu (regulétajå tirgü – 3 gadi), minimålo brîvå apgrozîbå esoßo akciju daudzumu (25%) vai minimålo tirgus kapitalizåciju (EUR 4 miljoni). Tåpat alternatîvå tir-gus emitentiem tiek piemérotas maigåkas informåcijas at klåßanas prasîbas – informåciju tirgum var sniegt tikai latvießu valodå (pretstatå obligåtai ang¬u valodai), nav ne-piecießams sagatavot 3 un 9 méneßu fi nanßu pårskatus, ir iespéjams izvéléties fi nanßu pårskatu sagatavoßanas stan-dartus.

Vél, atß˚irîbå no regulétå tirgus, First North katram emiten-tam nepårtraukti tiek piesaistîts birΩas apstiprinåts kon-sultants, lai palîdzétu tirgü ienåkußajiem MVU orientéties publiskå vértspapîru tirgus darbîbas principos. Visbeidzot maksas alternatîvajå tirgü ir krietni vien zemåkas, padarot to pievilcîgu MVU. Turklåt da¬u no ßîs maksas büs iespé-jams segt, izmantojot ES lîdzek¬us, kas tiks pieß˚irti valsts atbalsta programmas «Vértspapîru birΩa MVK». Uzñému-mam büs iespéjams sañemt lîdz pat LVL 20 000 triju gadu laikå, lai segtu birΩas iek¬außanås maksu, gada maksu, kå arî maksåjumus konsultantiem.

BirΩa

32

Vairåkas no daudzajåm uz uzñéméjdarbîbu orientétajåm valsts atbalsta formåm nodroßina iespéjas atbalstît investî-cijas. Subsîdijas var tikt pieß˚irtas ßådås formås:• nodok¬u atvieglojumi;• investîciju subsîdijas;• atbalsts darba vietu izveidé;• inovåciju granti;• subsidétas konsultåcijas/mentorings;• atbalsts uzñéméjdarbîbas attîstîbå.

Pieméram, Valonijas re©iona (Be¬©ija) sniegtie granti sedz 80-100% no izmaksåm investîciju projekta priekßizpétei un såkotnéjå biznesa koncepta izstrådei. Íie granti, kas nepårsniedz EUR 15 500, 2,5 gadu laikå ir palîdzéjußi dibi-nåt vairåk nekå 150 uzñémumu.

Ar Latvijå esoßajåm un plånotajåm valsts atbalsta pro-grammåm var iepazîties Latvijas Investîciju un attîstîbas a©entüras måjas lapå: www.liaa.gov.lv. Uzñéméjdarbîbas uzsåcéjiem un attîstîtåjiem nozîmîgåkås valsts atbalsta pro-grammas ir:• Atbalsts ieguldîjumiem attîstîbå îpaßi atbalstå-

majås teritorijås. Mér˚is: veicinåt uzñéméjdarbîbas attîstîbu îpaßi atbal-

ståmajås teritorijås, tådéjådi samazinot nelabvélîgås atß˚irîbas starp re©ioniem un teritorijåm to ietvaros un sekméjot lîdzsvarotu valsts attîstîbu.

• Augstas kvalifi kåcijas darbinieki. Mér˚is: celt uzñémumu konkurétspéju un veicinåt pét-

nieciskås aktivitåtes uzñémumos, piesaistot augsti kva-lifi cétus darbiniekus.

• Darbinieku apmåcîba. Mér˚is: veicinåt investîcijas cilvékresursos (nodarbinåta-

jos), lai nodarbinåtie celtu kvalifi kåciju, pårkvalifi cétos vai apgütu jaunas zinåßanas, prasmes un iemañas, kas nepiecießamas darbam ar specifi skåm tehnolo©ijåm, un sekmét komersantu tießo dalîbu tiem pieejamå dar-baspéka kvalifi kåcijas celßanå, ar darbaspéka kvalifi kåci-jas pieaugumu sekméjot darba produktivitåti, veicinot darba tirgus un kopéjås komercdarbîbas attîstîbu.

• Jauni produkti un tehnolo©ijas. Mér˚is: atbalstît jaunu vai nozîmîgi uzlabotu produktu,

pakalpojumu, to ietvaros, jaunu tehnolo©isko procesu izstrådi, nodroßinot atbalstu arî veiksmîgi izstrådåtu jaunu produktu, pakalpojumu ievießanu raΩoßanå.

• Augstas pievienotås vértîbas investîcijas. Mér˚is: stimulét uzñémumus ieguldît zinåßanu un/vai

tehnolo©iju intensîvajos projektos, kå arî piesaistît jau-nas investîcijas jomås ar augstu pievienoto vértîbu, veici-not tådéjådi jaunåko tehnolo©iju pårnesi no årvalstîm.

• Åréjo tirgu apgüßana. Mér˚is: veicinåt Latvijas uzñémumu konkurétspéju åré-

jos tirgos un profesionålo kapacitåti, sekmét jaunu tirgu apgüßanu, kå arî nostiprinåßanos esoßajos.

7. Noda¬a: Subsîdijas

33

Íis fi nanséjums tiek sniegts inovatîviem uzñémumiem, kas potenciåli varétu radît tirgü pieprasîtus produktus vai procesus. Riska aizdevums tas ir tådé¬, ka uzñémuma neveiksmes gadîjumå tas pårvérßas par grantu. Savukårt, ja uzñémums såk güt pe¬ñu, tad ikméneßa aizdevuma at-maksas lielums ir atkarîgs no gütås pe¬ñas (pieméram, 5% no ikméneßa pe¬ñas). Íådu fi nanséjumu sniedz, pieméram, Francijas fonds OSEO Anvar (www.oseo.fr). Aizdevumi var segt lîdz par 50% atbalståmo izmaksu, kas rodas daΩådu projekta etapu laikå, tajå skaitå:

• priekßizpéte;• projekta attîstîba;• pirmås produkcijas sagatavoßana;• patentu re©istréßana;• tirgus izpéte;• sadarbîbas partneru mekléßana.

Latvijå ßåds fi nanséjuma veids pagaidåm nepaståv, taçu plånots Tehnolo©iju inkubatoru valsts atbalsta programmas ietvaros izveidot séklas fondu, kas darbotos péc lîdzîgiem principiem un bütu pieejams inkubatoru uzñémumiem.

8. Noda¬a:Citi fi nanséjuma

avoti

8.1. «Riska aizdevumi»

8.2. Akciju pirkuma garantijasKopß 2001. gada OSEO Anvar augoßiem uzñémumiem piedåvå fi nanßu produktu ar nosaukumu BSA (Bons de Souscription d’Actions, akciju pirkuma garantija). Akciju pirkuma garantija ir vértspapîrs, kas nodroßina tiesîbas noteiktå laika posmå par noteiktu cenu iegådåties garan-tijas sniedzéja akcijas. Akciju pirkuma garantija nodroßina dubultas priekßrocîbas:• iespéju palielinåt pamatkapitålu, kas uzlabo uzñémuma

fi nansiålo ståvokli;

• iespåju palielinåt skaidrås naudas apjomu.

OSEO Anvar sañem akciju pirkuma garantiju apmaiñå pret savu fi nansiålo atbalstu vai nu uzreiz, vai arî pa da¬åm biz-nesa projekta attîstîbas gaitå. Jåuzsver fakts, ka uzñému-mam ir pirmpirkuma tiesîbas gadîjumos, kad kåda treßå puse piedåvå OSEO Anvar pårpirkt akciju pirkuma garan-tijas. Parasti OSEO Anvar atseviß˚u uzñémumu akciju pir-kuma garantijas nepatur ilgåk par desmit gadiem.

Latvijå ßåds fi nanséjuma veids pagaidåm nepaståv.

8.3. Idejas izvértéßanas fi nanséjumsIdejas izvértéßanas (proof of concept) fi nanséjuma mér˚is ir palîdzét attîstît biznesa idejas to såkuma stadijå. Tas tiek sniegts pétniecîbas komandas dalîbniekiem, kuru idejai ir augsts komercializåcijas potenciåls.

Finanséjums var büt grantu, aizdevumu, kvazikapitåla vai pa-matkapitåla formå. Pieméram, Somijå SITRA (www.sitra.fi ) sa-darbîbå ar TEKES (www.tekes.fi ) piedåvå grantu un pamatka-pitåla fi nanséjuma paketes. Piedåvåtås naudas summas ir robeΩås no EUR 20 000 lîdz 70 000. SITRA sniedz aizdevumus, savukårt TEKES lîdzfi nansé projektus, izsniedzot grantus.

Skotijå Scottish Enterprise izmanto Proof of concept shé-mu, kas pirmajos savas darbîbas gados (2004. un 2005. gadå) palîdzéja izveidot 17 jaunus uzñémumus. Íî shéma balstås uz ßådiem instrumentiem:

• EUR 300 000 fi nanséjums uz vienu projektu laika posmå lîdz diviem gadiem;

• projektå jåbüt iesaistîtiem pårståvjiem no augståkås izglîtîbas organizåcijåm un profesionålai mårketinga ko-mandai;

• universitåte patur intelektuålå îpaßuma tiesîbas.

Latvijas Universitåte pédéjo divu gadu laikå sniedz ßådu atbalstu saviem un universitåtes institütu darbiniekiem. Atbalstu var sañemt idejas sagatavoßanai lîdz produk-tam, prototipa izstrådåßanai, idejas komerciålå potenciåla izvértéßanai. LU sniedz atbalstu komercializéjamo ideju patentéßanai, par to pretî prasot proporcionålu lîdzdalîbu ienåkumu sadalîjumå no patenta nåkotnes ieñémumiem.

34

Faktorings ir åtrs un elastîgs veids, kå novérst uzñémuma naudas plüsmas problémas, nodroßinot îstermiña apgrozåmos lîdzek¬us (24 lîdz 48 stundås) un aizsargåjot tos no neapmaksåtiem ré˚iniem. Uzñémumi var iegüt lîdz 90% no kopéjås neapmak-såto ré˚inu summas, tiklîdz tiek piegådåti produkti vai sniegti pakalpojumi. Faktorings attiecas gan uz vietéjiem, gan eksporta ré˚iniem. Eiropa nodroßina 65% no globålå fakto ringa tirgus, kas kopumå saståda EUR 670 miljonus. Lai uzzinåtu vairåk par globålo faktoringu, apmekléjiet Starptautiskås faktoringa kom-påniju ˚édes måjas lapu (www.factors-chain.com).

Faktoringa izmaksas ir atkarîgas no vairåkiem elementiem. Faktoringa kompåniju noteiktå maksa ir atkarîga no:• pieprasîjuma vértîbas;• iespéjamiem papildu pakalpojumiem (administréßana,

vadîba, fi nanséßana, kredîtu apdroßinåßana).Komisijas maksa ir robeΩås no 0,5% lîdz 2% un procentu likmes ir par 2-3% lielåkas nekå banku pamatlikme.Latvijå faktoringa pakalpojumus sniedz lielo komercbanku lîzinga uzñémumi (pieméram, «Hansalîzings» un «Unilîzings»).

8.5. GODALGAS UN SPONSOR‰ÍANABieΩi vien gan valsts, gan starptautiskå lîmenî tiek veik-ta veiksmîgu uzñémumu vai biznesa ideju apbalvoßana (tai skaitå arî ar naudu). Latvijas Investîciju un attîstîbas a©entüra 2007. gadå ir realizéjusi divus ßådus pasåkumus: «Ideju kauss 2007» un «Eksporta gada balva 2006».

«Ideju kauss 2007» bija pilotprojekts inovatîvo biznesa ide-ju konkursam, kuru plånots turpinåt arî nåkamajos gados. Íogad ßim konkursam tika iesniegtas 269 biznesa idejas, no kuråm 127 idejas tika izvirzîtas konkursa otrajai kårtai, kuras ietvaros tika sniegtas apmåcîbas par biznesa plånu sagatavoßanu, fi nanßu plånoßanu un mårketingu. Ideju au toriem bija iespéja sañemt arî individuålås men to rin ga konsultåcijas. Rezultåtå tika iesniegti 56 biznesa plåni, no kuriem 10 labåkie tika apbalvoti nosléguma pasåkumå (ko-péjais balvu fonds bija LVL 13 200).

«Eksporta gada balva 2006» tika rîkota jau treßo gadu péc kårtas. Íim konkursam raksturîgs, ka uzñémumi sañem balvas nevis naudas, bet gan pakalpojumu veidå. Íî gada konkurså trijås kategorijås («Produkts/pakalpojums ar strau-jåko eksporta apjoma pieaugumu», «Jaunais eksporta produkts/pakalpojums», «Inovatîvåkais produkta/pakalpo-juma eksporta risinåjums») bija iespéjams sañemt ßådas balvas:• 1. vieta – bezmaksas dalîba LIAA rîkotå årvalstu vizîté;• 2. vieta – dalîba LIAA rîkotå årvalstu vizîté LVL 1000

vértîbå;• 3. vieta – bezmaksas informåcijas ievietoßana ExIm kata-

logå;• Speciålå balva no Ekonomikas ministrijas LVL 500

vértîbå.

8.6. LîzingsLîzings ir instruments, ar kura palîdzîbu fi nanßu organizå-cija (iznomåtåjs) uzñémumam (nomnieks) pieß˚ir tiesîbas izmantot lîdzek¬us noteiktu laika periodu, pretî sañemot regulåru nomas maksu.

Lîzinga tirgus dalås divos segmentos: nekustamais îpaßums (18%) un preces (82%). Pédéjå segmentå lielåkå tirgus da¬a ir automaßînas (33%), kam seko rüpniecîbas maßînas un aprîkojums (25%), kravas automaßînas (19%), datori un biroja tehnika (12%) un lielizméra transporta aprîko-jums (ku©i, lidmaßînas, ritoßais saståvs – 4%).

Lîzinga paradumi daΩådås ES dalîbvalstîs atß˚iras: procen-tuåli no kopéjå biznesa investîciju tirgus visspécîgåkais lîzings ir Francijå, Itålijå, Våcijå un Apvienotajå Karalisté. Eiropå ßajå industrijå strådå vairåk nekå 1300 uzñémumu. 2002. gadå tås kopå investéja gandrîz EUR 2 miljardus (Eiropas Lîzinga kompåniju asociåciju federåcija; www.leaseurope.org). Latvijå lîzings ir ¬oti attîstîts. Íobrîd aktîvi tiek piedåvåts arî industriålo iekårtu lîzings.

8.7. FranßîzesÍis koncepts var büt instruments, ar kura palîdzîbu franßîzes devéjam fi nansét uzñémuma izaugsmi. Franßîzes izveidei – gan franßîzes devéjam, gan franßîzes ñeméjam bieΩi vien ir nepiecie-ßams ievérojams kapitåla daudzums. Lîdz ar to pédéjå lai kå ßis tirgus meklé riska kapitåla sniedzéjus. Francijå Natexis

Private Equity (www.natexis-pe.fr) ir izveidojis îpaßu riska kapitåla fondu franßîzes fi nanséßanai ar nosaukumu SPES. Íî fonda pakalpojumus ir izmantojußi tådi uzñémumi kå Intersport, Mr. Bricolage un Optic 2000.

Citi fi nanséjuma avoti

8.4. Faktorings

35

Garantijas ir nozîmîgs instruments, kas palîdz uzlabot uzñé-muma pieeju piedåvåtajiem kredîtiem. Saskañå ar Eiropas Savstarpéjo garantiju sabiedrîbu asociåcijas www.aecm.be) datiem, paståv daΩådi garantiju shému veidi:• savstarpéjo vai kopéjo garantiju sabiedrîbas;• valsts garantiju shémas, ko bieΩi vien ir izveidojußas valsts

vai re©ionålås iestådes;• treßås puses garantiju shémas.

Lai gan tradicionålå pieeja ir garantijas piedåvåt kå «vis-påréju produktu», tås var piedåvåt arî daΩådås paketés. Saskañå ar ES uzsåktå projekta «Garantiju jomas labåkås prakses ekspertu grupa» ekspertu veidokli, garantiju produktus var sagrupét ßådi:• biznesa uzsåkßanas garantijas;• mikrokredîtu garantijas (mikrokredîtu garantijas parasti

tiek sniegtas uzñémumu aizdevumiem apjomå lîdz EUR 25 000 );

• garantija augoßiem uzñémumiem;• garantija uzñémuma internacionalizåcijai;• inovåciju garantijas;• apgrozåmå kapitåla garantija;• îpaßumtiesîbu nodoßanas garantijas.

Tå kå bankas ir galvenais åréjå kapitåla avots mazajiem un vidéjiem uzñémumiem, garantiju shémas spélé bütisku lomu, piedåvåjot garantijas, lai MVU varétu sañemt kredî-tus arî tad, ja nav ˚îlas. Garantiju shému mér˚is ir uzlabot dzîvotspéjîgu mazo un vidéjo uzñémumu pieeju profe-sionåliem kredîtiem bez personîgå ieguldîjuma.

Latvijå lîdz 2007. gada jünijam Latvijas Garantiju a©entüras (LGA) garantiju shémas ietvaros ir izsniegtas 87 garantijas ar kopéjo apjomu EUR 8,4 milj. Turklåt esoßajos fondos ir lîdzek¬i garantiju pieß˚irßanai ar kopéjo apjomu lîdz EUR 20 milj. Papildus fi nanséjums ir plånots 2007. – 2013. gada darbîbas programmas ietvaros, kas tiks izmantots arî ap-

9. Noda¬a: Garantijas

Mér˚a grupa Tikko darbîbu uzsåkußie un jau esoßie MVU.Atbalsta mér˚is Nekustamå îpaßuma un/vai iekårtu pirkßana un/vai rekonstrukcija, ieguldîjumi pamatlîdzek¬os.Nozaru ierobeΩojumi Lauksaimniecîba un zvejniecîba, transports.Garantiju ierobeΩojumi Lîdz 80% no aizdevuma vértîbas ar maksimålo apjomu lîdz EUR 360000 (LVL 250000).îla Nav nepiecießama.Garantijas prémija Vienreizéjs maksåjums 1,5% apmérå no garantijas vértîbas.Garantijas ilgums Lîdz 10 gadiem.Garantijas veids Riska sadale ar banku, garantija sedz lîdz pat 80% no zaudéjumu vértîbas.

11. tabula: Latvijas Garantiju a©entüras garantiju programmas apraksts.

36

grozåmo lîdzek¬u garantiju pieß˚irßanai. Salîdzinoßi lénå garantiju shémas apgüßana ir izskaidro-jama ar banku nevéléßanos fi nansét projektus bez 100% nodroßinåjuma (vispårpieñemtå ˚îlas/aizdevuma attiecîba ir 120%), tå kå LGA sniegtås garantijas sedz tikai lîdz 80% no zaudéjumiem.

Vél bez LGA garantijas sniedz arî Lauku attîstîbas fonds (LAF), kas galvenokårt darbojas lauku teritorijås. LAF pår-

Mér˚a grupa Lauku uzñéméji (privåtpersonas, uzñémumi).Atbalsta mér˚is DaΩåda veida lauksaimniecîbas un lauku attîstîbas aktivitåtes (var izmantot gan pamatlîdzek¬u, gan apgrozåmo lîdzek¬u ieguvei).Nozaru ierobeΩojumi Pieejams tikai lauku teritorijås (izslédzot pilsétas).Garantiju ierobeΩojumi Lîdz 70% no aizdevuma vértîbas ar maksimålo apjomu lîdz EUR 170000 (LVL 120000).îla Nav nepiecießama.Garantijas prémija Vienreizéjs maksåjums 0,5% apmérå no garantijas vértîbas.Garantijas ilgums Nav ierobeΩots (atbilst aizdevuma ilgumam).Garantijas veids Riska sadale ar banku, garantija sedz lîdz pat 70% no zaudéjumiem.

12. tabula: Lauku attîstîbas fonds garantiju programmas apraksts.

Garantijas

37

valda EUR 9,4 miljonus lielu kapitålu un kopß 1997. gada ir izsniegußi 2349 garantijas ar kopéjo garantiju apjomu ap-tuveni EUR 78 miljonu vértîbå. Jåpiezîmé, ka liela da¬a LAF izsniegto garantiju ir bijußas Latvijas Hipotéku un zemes bankas sniegtajiem aizdevumiem.

BieΩi tiek konstatéts, ka MVU ilgtspéja ir lielåka, ja fi nan-séjums tiek sniegts ar atbalsta pakalpojumu palîdzîbu (nevis naudas lîdzek¬u veidå). No ßiem pakalpojumiem jåpiemin:• vieta biznesa inkubatorå;• konsultåcijas, mentorings un arî biznesa eñ©e¬u pakal-

pojumi;• konsultåciju pakalpojumi, kuru mér˚is ir uzñéméja vadî-

bas prasmju uzlaboßana (mårketings, inovåcijas, kva-litåte, cilvékresursi utt.);

• klasteru un sadarbîbas tîklu izveide.

10. Noda¬a: Cita veida

atbalsts

38

Jåuzsver, ka konsultåciju pakalpojumus uzñéméji var iz-mantot arî pirms fi nansiålå atbalsta sañemßanas. Íie pakal-pojumi var büt ßådi:• investîciju gatavîbas atbalsta un apmåcîbu shémas;• palîdzîba fi nanséjuma sañemßanai nepiecießamo doku-mentu sagatavoßanå.

Valsts iejaukßanås attiecas gan uz piedåvåjuma jomu (fi nan-séjuma sniegßana), gan uz pieprasîjuma jomu (biznesa plånu kvalitåtes uzlaboßana un investoru riska samazinåßa-na). Valsts sektors tirgus nepilnîbu problému var mé©inåt atrisinåt, palîdzot sabalansét pieprasîjumu un piedåvåjumu, izmantojot sadarbîbas tîklu veidoßanu.

Ir pierådîjies, ka fi nanséjuma pieejamîbas jomå MVU un jaunajiem uzñémumiem paståv vairåki tirgus nepilnîbu veidi. Íîs tirgus nepilnîbas var büt ßådas:• informåcijas nepilnîbas: «nauda médz büt daΩåda» un

tirgus var büt sadrumstalots;• nepietiekama infrastruktüra: daΩi instrumenti nemaz

nepaståv, pieméram, pirmsséklas fi nanséjuma shémas;• neefektîva tirgus funkcionalitåte: konkurences trükuma

dé¬ agrînås stadijas investoriem trükst izejas iespéju, sa-vukårt uzñéméjiem raksturîga palîdzîbu gaidoßa men-talitåte – tie pieradußi grantus vienkårßi sañemt, nevis cînîties par fi nanséjumu;

11. Noda¬a: Valsts sektora loma

11.1. Valsts iejaukßanås

11.2. Pieprasîjuma jomas uzlaboßana• ierobeΩota savstarpéjå tirgus dalîbnieku sadarbîba: trükst

integrétas pieejas, piegådes ˚édes vai uzraudzîbas;• institucionålå neatbilstîba starp esoßo infrastruktüru un

tirgus vajadzîbåm, jo valsts sektoram trükst izpratnes par uzñémumu faktiskajåm vajadzîbåm un tirgus nepil-nîbåm;

• nepietiekama valdîbas koordinåcija, jo tå pilnîbå neiz-

prot piegådes ˚édes nozîmîbu, tådé¬ netiek ieviesti ne-piecießamie ˚édes posmi tirgus uzlaboßanai;

• pamatkapitåla trükums;• nepietiekams privåto investoru skaits;• påråk liela izvairîßanås no riska;• nelabvélîgi juridiskie, administratîvie, fi skålie, vides u. tml.

nosacîjumi;

11.3. Piedåvåjuma jomas uzlaboßana• påråk liela birokråtija;• valsts un privåtås partnerîbas trükums.

Valsts lîmenî uzñéméji bütu jåatbalsta shémås, kas ¬auj viñiem sagatavoties investîcijåm. Shémas var büt ßåda veida:• atbalsts uzñéméjiem biznesa plånu kvalitåtes uzlaboßa-

nai, lai piek¬ütu fi nanßu instrumentiem;• biznesa plånu konkurss;• fi nanßu starpniecîbas pakalpojumi;• investîciju gatavîbas shémas;• palîdzîba praktiskås vadîbas sistému un uzticamîbas pår-

baudes izmaksu segßanå;

39

11.4. Sadarbîbas tîklu izveide• uzñéméju informåcijas kanålu pårskatîßana: nelabvélîgo

grupu vai kopienu identifi céßana;• riska samazinåßanas shému atbalsts (gan no banku

viedok¬a, gan no MVU tehnolo©isko risku viedok¬a).

Valsts iestådes var sniegt daΩåda veida atbalstu, lai uzlabotu MVU fi nanséjuma piegådes ˚édi. Atbalsts var büt ßådå formå:• fi skålie stimuli ar mér˚i uzlabot vidi biznesa eñ©e¬iem un

privåtpersonåm, kas investé vai nu inovatîvos uzñému-mos, vai arî uzñémumos, kas nav kotéti birΩås;

• fi nanßu investoru veikto uzticamîbas pårbauΩu (due dilli gence) izmaksu samazinåßana vai atbalsts starpniek-organizåcijåm fi nanßu konsultantu piesaisté;

• dalîba investîciju fondos: valsts iestådes var dot savu ieguldîjumu îpaßu fondu izveidé vai ilgtspéjîgas darbîbas nodroßinåßanå, rea©éjot uz re©ionålajåm tirgus nepil-nîbåm;

• galveno spélétåju apvienoßana, lai organizétu vai stip-rinåtu re©ionålo piegådes ˚édi;

• garantiju vai grantu sniegßana, lai samazinåtu risku in-vestoriem.

Valsts sektora loma Valsts sektora loma

finansu petijums 3 - liaa · 5 sd • pirmsséklas kapitåls: ﬁ nanséjums pétîjumiem un iz-...

Documents