Ģimenes mediācija Latvijā: klientu un praktiķu skatījums

Lelde Kāpiņa

Ulla Zumente-Steele

Rīga, 2009.gada 10.decembris

Ievads

• Metodoloģija

• Ģimenes mediācijas institucionālais ietvars– Pašvaldība– NVO– Privātprakses

Mediācijas principu uztvere

• Brīvprātība– Protams, vajadzīga, jo vienošanās piespiedu

kārtā nav iespējama– Gribētos, lai būtu iespēja, kā piespiest otru

pusi atnākt uz mediāciju– Mediācijai vajadzētu būt nozīmētai piespiedu

kārtā

Jābūt uzrakstam pie bāriņtiesas durvīm: “Šeit jūs nevarēsiet neko uzsākt, iekams nebūsiet pamēģinājuši mediāciju.”

Mediācijas principu uztvere

• Pašnoteikšanās– Mediatori, tiesneši, advokāti uzsver kā vienu

no galvenajiem principiem– Klientiem vajadzīgs laiks, lai to pieņemtu

Padomus uzklausi visus, bet lēmumu pieņem pats!

Mediācijas principu uztvere

• Neitralitāte– Par mediatora neitralitātes svarīgumu

vienisprātis ir gan klienti, gan advokāti, gan tiesneši, gan mediatori

Mediācijas principu uztvere

• Konfidencialitāte+ Ļauj pusēm atvērties, būt atklātākiem+ Drošāka vide, par skatītajām problēmām

neuzzinās citi

– Vēlētos, lai mediators tomēr sniedz atzinumu tiesā, jo ir mūs un mūsu problēmu iepazinis labāk nekā jebkurš cits

Mediators varētu ar citiem dalīties par gadījumiem, bet tikai tā, lai konkrētais gadījums nebūtu atpazīstams

Ceļš uz mediāciju

• Kā klienti nonāk līdz pirmajai sesijai?– Ieteikumi

• tiesa, • bāriņtiesa, • advokāti, juristi, • draugi, • reklāma

– Motivāciju ietekmējošie faktori sarunām “cieņpilnā” gaisotnē (termiņi, konflikta stadija, dzirdēta citu pozitīvā pieredze)

Konflikta stadijas

• Pozīciju nostiprināšana • Sarunas, strīdi, debates (melns vai balts)• Darbība, nevis vārdi (runas vairs nepalīdz)• Veidojas tēli un koalīcijas• Pretinieks ‘zaudē seju’ (zūd nozīme konflikta

iemeslam)• Iebiedēšana• Naidīgums darbībā• Ienaidnieks• Kopīgs kritiens bezdibenī

Pieaug nepieciešam

ība pēc ārējas palīdzības

* F.Glāsla teorija par konflikta attīstības posmiem

(Friedrich Glasl)

Maz

inās

spē

ja a

tris

ināt

kon

flikt

u sa

viem

sp

ēkie

m

Domstarpību risināšanas veidi

Neformāli: sarunas

izlīguma advokāts

mediācija

pirmstiesas izvērtēšana

strīdu izskatīšanas padomes, ekspertu padomes, ombudi

šķīrējtiesa

Formāli tiesvedība

Izlīguma sarunas un mediācija

• Līdzīgie elementi– Advokāts(-i) vada sarunas– Konfidencialitāte– Pašnoteikšanās– Kopējo interešu meklēšana sarunu gaitā– Strīds patiesībā ir “par kaut ko citu”– Risinājuma meklējumu temps

Izlīguma sarunas un mediācija

• Atšķirīgais– Neitralitāte– Procesa struktūra– Iedziļināšanās konflikta detaļās– Emociju apzināšanās un pieņemšana

Izlīguma sarunās vai tiesā juridiski process

beidzies, bet psiholoģiski - nē

Mediācijas piemērošana

• Ģimenes mediācija notiek– Pirms tiesvedības– Tiesvedības laikā– Pēc tiesas

Mediācijas dalībnieki

• Ģimenes mediācijā parasti piedalās– Partneri / bērna vecāki– Bērna vecāki un vecvecāki– Ģimenes locekļi, kuriem ir strīds par īpašumu/

mantojumu

Ieinteresētās puses

• Rezultāta atkarība no pārējo personu līdzdalības un attieksmes– Vecāki– Bijušo partneru jaunie partneri– Advokāti– Bāriņtiesa– Bērni– Draugi

Veiksmīgs mediācijas rezultāts

• Mediatora vērtējumā:– atjaunota vai uzlabota komunikācija– vienošanās / izlīgums (pilnīgs vai daļējs)– spēj turpmāk patstāvīgi risināt domstarpības– perspektīvas maiņa

• Klientu vērtējumā:– ieguvu jaunu skatījumu uz sevi un partneri– “saliku lietas pa plauktiņiem”– atsākām sarunāties– ir pārkāpts tas slieksnis – pārvarēts sastingums, kas

radās, ierosinot tiesas procesu

Vissliktākā vienošanās ir labāka

par vislabāko spriedumu

Neveiksmīgs mediācijas rezultāts?

• Mediatora skatījumā:– Puses / mediators pārtrauc mediāciju

• Klientu skatījumā:– Tiesas sprieduma termiņu pārcelšana

mediācijas dēļ

Kad mediācija nav iespējama?

• Psiholoģiska, emocionāla un/vai fiziska vardarbība

– Aktuāla– Atstāta pagātnē?

Komediācijas plusi

• Dažādas zināšanas un atšķirīga pieredze

• Sievišķā / vīrišķā līdzsvarojums

• Papildina un atbalsta viens otru

• Iespēja pārrunāt mediācijas gaitu, salīdzināt iespaidus, iegūt citu perspektīvu

Komediācijas mīnusi

• Strādā individuāli, jo uzticas sev, nav vajadzīgs atbalsts

• Pārāk grūti izveidot veiksmīgu sadarbību (iepazīt, izveidot attiecības, šķir dažādās zināšanas un pieredzes)

• Izmaksas

Šķēršļi mediācijas izmantošanai

• Pieņēmumi – Apšaubāms mediācijas vienošanās dokumenta

juridiskais spēks (klienti)– Klienti negrib iedziļināties, baidās no emocijām

(advokāts)– Vārdu “mediācija” klienti nesapratīs (advokāts)– Mediācija ir dārgs, ne visiem pieejams, “ekstra”

pakalpojums– Klienti nav gatavi investēt savā psiholoģiskajā

labklājībā– Klienti nesarunājas viens ar otru (advokāti/ tiesneši)

“Cik stiprs būs šis papīrs?”

Šķēršļi mediācijas izmantošanai

• Klientu viedoklis:– Informācijas trūkums– Finansiālie apsvērumi

Vērtības sabiedrībā

• Kompromiss?• Consensus?• Būt racionāliem – nekļūt emocionāliem• Stigmatizētais priekšstats par emocionālā

atbalsta pieņemšanu no profesionāļiem• Atbildības deleģēšana (kam pieder konflikts?)• Iespējas līdzās pastāvēt atšķirīgiem viedokļiem

Klientu ieteikumi mediācijas pakalpojuma uzlabošanai

• Padarīt pakalpojumu pieejamu visā Latvijā

• Pirms jebkādas tiesvedības vai institūciju iesaistīšanās, likt pusēm izmēģināt mediāciju

• Izskaidrot abām pusēm kopīgi viņu likumā noteiktās tiesības un pienākumus

• Lai būtu pieejama psihologa konsultācija par šķiršanās ietekmi uz bērnu

Pateicamies visiem pētījuma dalībniekiem!

Lelde Kāpiņa

lelde.kapina@factum.lv

Tel. 26118847

Ulla Zumente-Steele

ullazumente@gmail.com

Tel. 29142588

Jautājumi darba grupu diskusijām

• Kā novērst informācijas trūkumu par mediāciju? (visplašākajā nozīmē – klienti, konsultanti, tiesas, sabiedrība)

• Kādai būtu jābūt advokātu un mediatoru sadarbībai?

• Vēlamais institūciju sadarbības modelis ģimenes mediācijā