28 06 06 06 06 06 TTTTTerererererrarararara 2008 2008 2008 2008 2008

INGA KAPENIECE, LAUMA LIEPIÒA

Zinâtne vienmçr bijusi ne tikai inteliìento cilvçku dar-balauks, bet arî dzîvesveids, kas cieði saistîts ar praktis-ki nepiecieðamo lietu izgudroðanu. Jautâjumu par to,kas ðodienas zinâtnç ir iespçjams, un kas ne, uzdevâmvispirms katrs pats sev un arî zinâtniekiem, dodoties uzpasâkumiem 26. septembrî notikuðajâ Zinâtnieku naktî,kas ðogad norisinâjâs 30 Eiropas valstîs un vairâk nekâ150 Eiropas pilsçtâs, tostarp èetrâs Latvijas pilsçtâs –Rîgâ, Jelgavâ, Daugavpilî un Rçzeknç.

Latvijâ Zinâtnieku nakts pamattçma bija materiâli. Zi-nâtnç, tehnikâ, arî ikdienâ izmanto ïoti daþâdus materiâlus.Tâ, piemçram, daudzi no mums lîdzi nçsâ atstarotâjus. Zinât-nieki iesaka ieviest atstarojoðâs lentas skolçnu apìçrbâ, jotas palîdzçtu viòu ikdienâ – palielinâtu bçrnu droðîbu, darîtuviòus redzamâkus rudens un ziemas tumðajâ laikâ.

LU Cietvielu fizikas institûta profesors Andris Krûmiòð1

Zinâtnes kafejnîcâ, kas ievadîja Zinâtnieku nakts pasâku-mus, interesentiem stâstîja par îpaðiem viedajiem mate-riâliem, kas sasniedz bioloìisku sistçmu funkcionalitâti. Tiepiemçrojas mainîgiem ârçjiem apstâkïiem, it kâ jût un reaìçtâdâ virzienâ, kâds mums nepiecieðams – darbojas lîdzîgi ner-viem un muskuïiem cilvçka organismâ. Kâ piemçru var minçtpârklâjumus saulesbrillçm. Tie spilgtâkâ gaismâ kïûst necaur-redzamâki un pasargâ aci, jo to absorcijas koeficients mainâsatkarîbâ no gaismas intensitâtes.

Termohromie materiâli jeb termoindikatori noteiktâ tem-peratûrâ maina krâsu. Ðos termoindikatorus izmanto pârti-kas iesaiòoðanai. Piemçram, ja ðâda materiâla trauciòâ iepil-da karstu dzçrienu, tad atdziestot trauks maina krâsu. Patnepieskaroties varam zinât, vai ielietais ðíidrums vçl ir karstsvai arî jau atdzisis.

un titâna sakausçjuma stiepli piestiprina zobiem, starp ku-riem ir nevçlama sprauga. Cilvçka mutes dobuma tempe-ratûrâ stieple palçnâm cenðas samazinât savus izmçrus unvelk zobus vienu otram tuvâk. Pçc mçneða, diviem vai ilgâkalaika sprauga starp zobiem tiek likvidçta.

Pjezoelektriskos materiâlus var izmantot praktisku lietu,piemçram, kalnu slçpoðanas slçpju uzlaboðanâ. Lai slçpojotvarçtu palielinât âtrumu, nepiecieðams noslâpçt vibrâcijasun uzlabot saskari ar sniegu. Vibrâciju dzçðanu izraisa pje-zoelektriskais pârveidotâjs, kas novietots pie slçpotâja zâba-ka – vietâ, kur ir vislielâkâ vibrâciju amplitûda. Vibrâcijuiedarbîbâ pjezoelektriskais pârveidotâjs ìenerç elektriskostrâvu. Ar pârveidotâju savienota automâtika tricina slçpitâ, lai vibrâcijas tiktu dzçstas. Pateicoties tam, slçpotâjs varattîstît lielâku âtrumu.

Iekârta parâda mehâniskos spriegumusnostieptâ materiâlâ.

1Faktiski þurnâls Terra jau ir aizsteidzies notikumiem priekðâ.Interviju ar A. Krûmiòu par viedajiem materiâliem lasiet Ter-ras 2006. gada novembra–decembra numurâ. Red. piez.

ZINÂTNEIKVIENAM

Tâdu atklâjumu mûsdienu zinâtnç ir daudz. Formas at-miòas sakausçjumi atceras savu formu, kâda tiem dota pa-augstinâtâ temperatûrâ. Istabas temperatûrâ, protams, tosvar deformçt. Bet, sakausçjumu atkal sasildot, viedais mate-riâls atgûst tâdu formu, kâda tam sâkotnçji bija pieðíirta. Ðoizgudrojumu izmanto, piemçram, stomatoloìijâ. Îpaðu niíeïa

2Interviju par asinsvadu auðanu lasiet Terras 2005. gada jûlija–augusta numurâ. Red. piez.

Lîga Bçrziòa-Cimdiòa, RTU Biomateriâlu inovâcijas unattîstîbas centra direktore, stâstîja par biomateriâliem. Tie irdabîgi un sintçtiski materiâli, kas nerada mûsu organismâkaitçjumu, kas neizraisa mûsu organisma atbildes reakcijasun kas izpilda to funkciju, ko tiem pieðíir izgudrotâjs. Kâbiomateriâlus var izmantot arî tekstilmateriâlus. Piemçram,Latvijâ tiek austi asinsvadi, kurus var izmantot bojâto artçrijufragmentu aizvietoðanai2.

Zinâtnieku naktsapmeklçtâji.

2906 06 06 06 06 TTTTTerererererrarararara 2008 2008 2008 2008 2008

Tajâ pat vakarâ RSU Anatomijas un antropoloìijas in-stitûta Anatomikumâ notika lekcija par cilvçka makrosko-pisko uzbûvi. Atklâjâs interesanti, pat ðokçjoði fakti par cil-vçka audu îpaðîbâm un faktoriem, kas tos bieþâk bojâ. Tevarçja uzzinât par dabîgo audu aizstâðanu ar mâkslîgi radîta-jiem biomateriâliem, gût ieskatu biomateriâlu un cilvçkaaudu kopîgas sadzîvoðanas (savietojamîbas) problçmâs unperspektîvâs, Latvijas zinâtnieku sasniegumos jaunu bioma-teriâlu sintçzç un pçtniecîbâ. Skençjoðajâ elektronmikros-kopâ varçja iepazîties ar biomateriâlu virsmas îpaðîbâm.

RTU Biomateriâlu inovâcijas un attîstîbas centra galvenâpçtniece Inga Ïeðenko stâstîja par sudraba diegu izman-toðanu varikozo vçnu saðaurinâðanâ. Tie tiek iestrâdâti zeíçs,kas apòem kâju, neïaujot vçnâm izspiesties uz âru. Sudrabadiegiem ir daudz labu îpaðîbu – kâjas nesvîst u.tml. Vçljaunâkajos pçtîjumos tiek izmantots dzintars. Izðíîdinâtsspirtâ un lietots iekðíîgi, tas uzlabo asins sastâvu, stiprinaimunitâti. Dzintaram piemît arî kosmçtiski nozîmîgas fun-kcijas, to var izmantot ïoti daþâdi – sejas krçmos utt.

Mûsdienâs arvien bieþâk izvçlamies nevis jebkâdu apìçr-bu, bet funkcionâlu. Ugunsdzçsçju apìçrbiem nepiecieðamscits materiâls nekâ, piemçram, diplomâtiem, jo apgçrbam ircitas funkcijas. Moderns ugunsdzçsçja apìçrbs ir tâds, kasnepârkarst, spçj noteikt un paziòot viòa atraðanâs vietu, iz-mantojot GPS, lai nelaimes gadîjumâ biedri varçtu viòuizglâbt. Guntis Strazds, Latvijas Vieglâs rûpniecîbas uzòçmçjuasociâcijas prezidents, rosinâja skatîties dabâ, jo tur bieþi varatrast ko noderîgu. Piemçram, baltâ lâèa kaþoka apmatojumssastâv no dobâm caurulîtçm. Caurulîtçs un starp tâm ir gaiss,kas ir labs siltumizolâcijas materiâls, tâpçc lâcim tâdâ kaþokânav karsti un arî nesalst. Labs risinâjums bûtu ðâdas dobasðíiedras iestrâdât cilvçku ikdienas apìçrbos.

Zinâtne arvien vairâk ienâk mûsu ikdienâ un daudzas ne-parastas lietas kïûst iespçjamas. Kâdreiz var kïût reâli arîlidojoðie paklâji un apìçrbi, kas padara neredzamu. Jautâjumsvairs nav tik daudz par to, kas ir iespçjams un kas nav ne-iespçjams, bet gan – cik tas maksâ un vai varam to atïauties?

Apmeklçjot Latvijas Valsts Koksnes íîmijas institûtu,gida pavadîbâ bija iespçja redzçt tur esoðâs laboratorijas uniepazîties ar siltumizolâcijas materiâliem putupoliuretâniem,kâ arî to iegûðanu no rapðu eïïas. Lignîna íîmijas laborato-rijâ varçja iepazîties ar koksnes sastâvdaïu lignînu3 un tâizmantoðanas veidiem. Apmeklçtâji uzzinâja, ka institûts irizstrâdâjis divus lignîna izmantoðanas veidus. Lignosilîcijapamatâ ir no koksnes atkritumiem iegûti lignocelulozes kom-pleksi. Tas izmantojams kâ augsnes uzlabotâjs. Otrs ir mo-dificçta aktîvâ ogle – tika demonstrçti aktîvo ogïu paraugi arspecifiskâm îpaðîbâm.

Celulozes un papîra laboratorijâ zinâtnieki nodemonstrç-ja, kâ un ar kâdâm iekârtâm iegûst reciklçto papîru, kâ arîpastâstîja, ka naudaszîmçs aizsardzîbai pret viltojumiemiestrâdâ apstrâdâtas kokvilnas ðíiedras. Uzzinâjâm, ka viensno ðîs laboratorijas uzdevumiem ir izstrâdât metodes, kâpârstrâdâto papîru padarît izturîgâku, piemçram, pret mit-ruma iedarbîbu. Ar skençjoðâ elektronu mikroskopapalîdzîbu varçja iepazîties ar koksnes un papîra mikro-struktûru. Apmeklçtâjiem pastâstîja par koka gadskârtu apïuveidoðanos un parâdîja tos mikroskopâ. Varçja aplûkot arîbiomasas eko–efektîvas izmantoðanas laboratoriju, kurâ ar

“tvaika sprâdzienu” koksni pârvçrð ðíiedru materiâlâ un iz-ejvielâs tâlâkai pârstrâdei4. Vçl varçja uzzinât to, kâ koksniaizsargât pret noârdîðanos, palielinât tâs kalpoðanas laiku.

RSU Stomatoloìijas institûtâ varçja uzzinât visu par unap zobiem, piemçram, kâ un ar kâdiem instrumentiem tospareizi tîrît. Bija iespçja atklât þilbinoða smaida noslçpumujeb zobu balinâðanas tehnoloìijas. Apmeklçtâjiem parâdîjaun pastâstîja, kâ notiek zobu regulçðana, kâ ar datorprog-rammas palîdzîbu plâno izmaiòas sejâ pçc þokïu operâcijas.Papildus teorçtiskajâm zinâðanâm tika piedâvâts papildinâtsavas zinâðanas arî praktiski – interesenti tika gan pie zobuplombçðanas, gan rauðanas, tiesa gan, manekeniem, nedzîviem cilvçkiem. Tâdâ veidâ varçja izpçtît, kâdas ierîcesun materiâli tam nepiecieðami. Pçc lekcijas par ârstçðanu arlâzeru drosmîgâkie uz savas âdas varçja izbaudît, ko nozîmçlâzera pieskâriens, par piemiòu uz pâris dienâm sev iegûstotlâzera atstâtu punktiòu.

LU Polimçru mehânikas institûtâ varçja pârliecinâtiespar daþâdu ar kompozîtmateriâliem pastiprinâtu bûvkons-trukciju nestspçjas palielinâðanos. Viens no tâdiem ir arðíiedrâm armçtais kompozîtais betons. Kompozîtmateriâluizveido, saistot divus vai vairâkus materiâlus, lai maksimâli

Konstrukciju nestspçjas pârbaude.

Putupoliuretâns no rapðu eïïas.

3Par lignînu vairâk lasiet nesenajâ J. Jaunberga rakstâ Terras2008. gada septembra–oktobra numurâ. Red. piez.

4Interviju par biomasas eko–efektîvu izmantoðanu lasiet Ter-ras 2007. gada novembra–decembra numurâ. Red. piez.

30 06 06 06 06 06 TTTTTerererererrarararara 2008 2008 2008 2008 2008

Netâlu atradâs Latvijas Organiskâs sintçzes institûts,kurâ apmeklçtâji aplûkoja septiòas laboratorijas un iepazinâsar to, kâ notiek vielu izdalîðana hromatogrâfiski, ar destilâcijuun ekstrakciju, kâ izskatâs ierîces, ko izmanto ðajos procesos5.Apmeklçtâji paði varçja pagatavot ðíîdumus, kas pçc tam tikaanalizçti. Interesenti varçja iepazîties ar molekulu modelçðanuun ar molekulu modelçðanas konstruktora palîdzîbu paði“iemçìinât roku”. Mazâkie pasâkuma apmeklçtâji varçja dar-boties “bçrnu laboratorijâ”, apgûstot pirmâs iemaòas darbamorganiskâs sintçzes laboratorijâ. Savukârt institûta lielajâ zâlçtika lasîta lekcija “No kolbas lîdz aptiekai”.

Vecrîgâ esoðajâ LU Atomfizikas un spektroskopijas in-stitûtâ bija iespçjams piedalîties visdaþâdâkajâs aktivitâtçs,piemçram, noskaidrot, cik dzîvsudraba ir cilvçka izelpotajâgaisâ. Tika demonstrçta kvarca stieòa gaismas caurlaidîbasnoteikðana, kâ arî apmeklçtâji varçja pârbaudît ðo ierîèudarbîbu, piemçram, paði uz savâm brillçm. Zinâtnieki ap-meklçtâjiem parâdîja, ar kâdâm optikas metodçm un ierîcçmnosaka materiâlu iekðçjo struktûru. Varçja vçrot daþâduslâzeru radîtus attçlus, kâ arî ar lâzeru apstarotu materiâluspîdçðanu. Interesenti varçja piedalîties diskusijâ “Jaunie ma-teriâli, vides piesâròojums un lîdzsvarota attîstîba”.

Rîgas Tehniskajâ universitâtç varçjâm ielûkoties izcilârenesanses ìçnija Leonardo da Vinèi izgudrojumos un daþospat iesçsties, nofotografçties6. Te bija arî Leonardo da Vinèipirms 500 gadiem izgudrotais velosipçda modelis, ko fo-togrâfi aicinâja izmçìinât un dâsni dâvâja katram apmeklç-tâjam ðî nozîmîgâ mirkïa foto. Tika râdîta îsfilma par Le-onardo da Vinèi, kurâ varçja uzzinât vairâk par Vitrûvija cil-vçku un gleznas “Svçtais vakarçdiens” tapðanu. Apskatei bijaizliktas Leonardo da Vinèi gleznu kopijas, skices un no kokaizgatavotie modeïi, kas gatavoti pçc Leonardo da Vinèi ma-

nuskriptiem. Varçjâm pârliecinâties par ìçnija gara spçku –izgudrojumu bagâtîbâ apbrînâ vçrâs ïoti daudz interesentu;izgudrojumu komentârus lasîja ikviens atnâkuðais.

LU Bioloìijas fakultâtes Molekulârâs bioloìijas katedrâapmeklçtâji varçja aplûkot un fotografçt dzîvas ðûnas, novç-rot sîku daïiòu pârvietoðanos tajâs. LU Mikrobioloìijas un bi-otehnoloìijas institûta Mikroorganismu rezerves polimçru la-boratorijas zinâtnieki stâstîja par polihidroksialkanoâtiem –polimçriem ar unikâlâm îpaðîbâm, ko sintezç mikroorganis-mi. Ðos polimçrus var izmantot medicînâ, lauksaimniecîbâ unjaunu iepakoðanas materiâlu izgatavoðanâ. Redzçjâm polimçruplçves, kas izgatavotas no mikrobioloìiski iegûtajiem polihid-roksialkanoâtiem. Tika demonstrçta mikrobioloìisko ekspe-rimentu datu apkopoðanas un modelçðanas programma, kasradîta ðajâ laboratorijâ, un apskatei atvçrta pati laboratorija.Mikrobioloìijas un biotehnoloìijas institûta Vides mikrobi-oloìijas laboratorijas pârstâvji skaidroja augsnes attîrîðanastehnoloìijas pamatprincipus un demonstrçja metodes, ar ku-râm var atpazît baktçrijas. Apmeklçtâjiem bija iespçja mikro-skopâ vçrot, kâ mikroskopiskie dzîvnieki (vçþveidîgie, virpo-tâji) un aïìes reaìç uz piesâròojumu.

LU Íîmiskâsfizikas institûtâun LU Mikro-skopijas un na-notehnoloìijucentrâ bija iespç-ja tikties ar pçt-niekiem – nano-tehnologiem (íî-miíiem, fiziíiem,biologiem, inþe-nieriem). Varçjaaplûkot neorganiskus un bioloìiskus nanomateriâlus, no-skaidrot to îpaðîbas, iepazîties ar iekârtâm, ko izmanto na-nomateriâlu pçtîðanai – skençjoðo elektronu mikroskopu,caurstarojoðo elektronu mikroskopu, atomspçku mikrosko-pu ar nanomanipulatoru. Varçja iepazîties ar oglekïa nano-caurulîtçm un pusvadîtâju nanovadiem, to îpaðîbâm un iz-mantoðanas iespçjâm daþâdâs ierîcçs. Varçja noskaidrot, kaskopîgs Ðveices sieram un nanoporainiem materiâliem, kâ ie-gûst nanoporainos materiâlus un kur tos izmanto. Varçja ie-pazîties ar DNS molekulu div- un trîsdimensionâlo struktû-ru, veikt manipulâcijas ar individuâlu bioloìisku ðûnu, iz-mantojot nanozondes, kâ arî ielûkoties daþâdu nanotehno-loìijâ lietotu iekârtu demonstrçjumos.

Apgaismojuma trûkums fakultâtes gaiteòos zinâtnes de-monstrçjumus padarîja noslçpumainus un saistoðus. Pus-tumsâ dzirdçtie zinâtnieku vârdi iegûlâs atmiòâ uz mûþu.

5Interviju ar Organiskâs sintçzes institûta speciâlistiem la-siet Terras 2007. gada jûlija–augusta numurâ. Red. piez.6Par Leonardo da Vinèi modeïu izstâdi vairâk sk. Terras 2007.gada jûlija–augusta numurâ. Red. piez.

Modificçtas aktîvâsogles paraugi.

palielinâtu to lietderîgâs îpaðîbas. Apmeklçjuma laikâ varçjauzzinât arî to, ar kâdâm ierîcçm pârbauda konstrukciju nest-spçju. Apmeklçtâji tika iepazîstinâti ar novatorisku transpor-ta lîdzekïu atsperojumu, kas izgatavots no stiklaplasta. Ar mik-roskopa palîdzîbu varçja aplûkot stikla ðíiedras uzbûvi unmikroplaisas, kâ arî uzzinât par plaisu raðanâs cçloòiem unattîstîbu.

Ar lâzeru apstarotaparauga spîdçðana.

Bioloìisko parauguvçroðana mikroskopâ.

3106 06 06 06 06 TTTTTerererererrarararara 2008 2008 2008 2008 2008

JAUNO ZINÂTNIEKUJAUNO ZINÂTNIEKU

ILGONIS VILKS

2008. gada septembrî Dânijânotika 20. Eiropas Jauno zinâtnie-ku konkurss, kurâ labus panâkumusguva arî Latvijas pârstâvji – vçl ne-sen skolçni, bet tagad 1. kursa stu-denti. Daudzi jaunie zinâtnes faninedaudz garlaikoti sçdçja pie sa-viem stendiem konkursa izstâdç. Bet,kad pie viòiem piegâja un lûdzapastâstît par veikto, viòu acis ie-mirdzçjâs...

No Latvijas konkursâ piedalîjâs trîsprojekti, kuru autori bija guvuði labuspanâkumus Valsts Skolçnu zinâtniskajâkonferencç un izturçjuði atlasi dalîbai starptautiskâ lîmenî.Dvîòubrâïi Çriks un Jânis Zaharâni, kuri pabeiguði RîgasValsts 1. ìimnâziju un iestâjuðies Latvijas Universitâtes Fizi-kas un matemâtikas fakultâtç, bija izgatavojuði ierîci, kasreìistrç sirds un asinsvadu sistçmas parametrus. Ar tâs pa-lîdzîbu iespçjams operatîvi sekot slimnieka sirdsdarbîbai (elek-trokardiogramma), pulsam un asinsspiedienam (fotopletiz-mogrâfija) un skâbekïa saturam asinîs (pulsoksimetrija). Lailasîtâju nebaida ðie sareþìîtie vârdi, metoþu bûtîba ir samçrâvienkârða un balstâs uz to, ka mçra pirkstam vai citai íermeòadaïai cauri izgâjuðâs sarkanâs gaismas vai infrasarkanâ staro-juma intensitâti. Sîkâk par to lasiet J. Spîguïa rakstâ “Âdas op-tika un medicîna” Terras 2007. gada marta–aprîïa numurâ.

saka ierîces nçsâtâja atraðanâs vietu ar daþu metru precizitâti,un GSM modulis, kas visus iegûtos datus caur mobilo tele-fonu sakaru tîklu pârraida uz medicînas iestâdi.

Ierîce ir tik daudzfunkcionâla, ka ðíiet, to bûtu vçrts pa-tentçt. Tomçr tâdas iespçjas autoriem nav, jo projekts jau pub-liskots ðajâ Eiropas mçroga konkursâ. Potenciâlie raþotâji –saausieties!

Jânis un Çriks ilgi strâdâjuði pie ierîces pilnveidoðanas.Attçlâ redzamais variants ir septîtais pçc kârtas. Ierîci iespçjamspadarît vçl mazâku – starp elektronikas komponentiem irdaudz brîvas vietas. Tad ierîci bez grûtîbâm varçtu nçsâtpakârtu kaklâ, piestiprinâtu pie jostas vai kâ aproci. Kaut arîpagaidâm savâ apkârtnç vçl neredzam cilvçkus, kuri ikdienâ

lietotu ðâdu mobilo ierîci, jaunajiem zinâtniekiem netrûkstkonkurentu – lîdzîgas telemedicînas sistçmas izstrâdâ dau-dzas lielâs firmas, kas raþo medicînas aprîkojumu.

SPOÞÂS ACIS

Çriks (pa kreisi) un Jânis Zaharâni Eiropas Jaunozinâtnieku konkursâ guva izcilus panâkumus.

Tiktâl tas nav nekas jauns, ðîs metodes medicînas praksçjau tiek lietotas. Svarîgi tas, ka puiði izveidojuði mobilureìistrçjoðo ierîci. Nelielâ kârbiòâ atrodas baroðanas avots,procesors, kas apstrâdâ informâciju, GPS modulis, kas no-

Sirds un asinsvadu sistçmas monitorajaunâkais variants (lejâ pa labi).

Ja datus par slimnieka stâvokli nav nepiecieðams sûtît uzmedicînas centru nepârtraukti, tos iespçjams saglabât at-miòas kartç. Projekta autori atzina, ka viòiem vçl jâpârdomâ,

SPOÞÂS ACIS

32 06 06 06 06 06 TTTTTerererererrarararara 2008 2008 2008 2008 2008

kâ organizçt un apstrâdât datu plûsmu, kas pienâktu me-dicînas centrâ no, piemçram, vairâkiem simtiem ðâdu mo-bilo ierîèu. Tas varçtu bût viòu projekta turpinâjums.

Minçtais darbs veikts LU Atomfizikas un spektroskopi-jas institûta speciâlistu Renâra Erta un Edgara Kvieða vadîbâ.Interesantais projekts arî tika atbilstoði novçrtçts. Çriks unJânis Zaharâni konkursâ ieguva 3. vietu. Tâ bija pirmâ reize,kad Latvijas pârstâvji Eiropas Jauno zinâtnieku konkursâ ie-guva vienu no galvenajâm, godalgotajâm vietâm.

Jânis Vinklers un Juris Zalâns, kuri pabeiguði RîgasFranèu liceju un kïuvuði par Rîgas Tehniskâs universitâtesstudentiem, piedâvâja mâjas modeli, ko ar elektroenerìijuapgâdâ saules baterijas. Tas nebûtu nekas jauns, ja vien ne-bûtu pielikta klât otra ideja – laikâ, kad elektrîba nav vaja-dzîga, to “uzkrâj” ûdeòradis. Aizejot saimnieks pârslçdz sis-tçmu uzkrâðanai, no saules iegûtâ elektroenerìija nonâk deg-vielas ðûnâ (kurinâmâ elements), kas ûdeni sadala ûdeòradîun skâbeklî. Ûdeòradi saspiestâ veidâ uzkrâj balonos, kasglabâjas, kâ izteicâs puiði, “tepat garâþâ”.

Kad saimnieks vakarâ atgrieþas mâjâs, viòð atgrieþ balo-na ventili. Ûdeòradis nonâk atpakaï degvielas ðûnâ un atkalsavienojas ar skâbekli, radot elektroenerìiju. Ðo rindu au-tors piebilda, ka iegûto ûdeòradi nâkotnç varçs pildît arîautomaðînâs, ko darbinâs degvielas ðûna, tâ sakot – ben-zîntanks savâ garâþâ.

Ðî sistçma var labi darboties Latvijas vasarâs, kad saulespîd pietiekami ilgi. Projekta autori izpçtîjuði, ka no vienakvadrâtmetra saules bateriju iespçjams iegût lîdz 200 W lie-lu elektrisko jaudu, bet visas sistçmas lietderîbas koeficientsir aptuveni 20%. Sliktâka situâcija ir ziemâ, kad saules ir maz.Te vismaz daïçjs risinâjums bûtu automâtiski pagrieþamassaules baterijas, kas tver katru mazâko gaismas stariòu.

Protams, jâòem vçrâ arî ekonomiskâ puse. Saules bateri-jas ir dârgas, tâdçï jautâjums – vai nav izdevîgâk pirkt elektro-enerìiju no Latvenergo? Puiði apgalvo, ka saules baterijas at-maksâjas aptuveni 15 gados. Turklât visâda veida kurinâmaispaliek tikai dârgâks, tâpçc investîcijas saules baterijâs varizrâdîties ïoti noderîgas. Bateriju darbmûþs ir orientçjoði 30gadi, ja vien tâs netiek pakïautas lielam “stresam” – straujâmtemperatûras un mitruma svârstîbâm. Arî putekïus, kas varçtumazinât saules bateriju efektivitâti, var nomazgât, izmantojotpaðu bateriju saraþoto enerìiju. “Saules baterijâm ir liela nâkot-ne,” uzskata projekta autori. Ðis darbs veikts LU Cietvielu fizi-kas institûta speciâlista Jâòa Klepera vadîbâ.

Projekta autori paðiizgatavoja degvielas

ðûnas svarîgâkosastâvdaïu –

membrânu, oglekïaðíiedras audumu

piesûcinot arkatalizatoru

“tinti”.

Mârtiòð Briedis, kurð absolvçjis Talsu Valsts ìimnâzijuun iestâjies Latvijas Universitâtes Bioloìijas fakultâtç, pçtîjisputnus. Savu trîs gadus ilgo pieredzi putnu gredzenoðanâ viòðizmantoja, lai noskaidrotu, no kurienes nâk migrçjoðie put-ni, kas rudeòos lido uz dienvidiem pâri ðaurajai, tikai 1 kmplatajai zemes strçlei starp Papes ezeru un jûru pie Liepâjas.

Juris Zalâns (pa kreisi) un Jânis Vinklerspie “nâkotnes mâjas” modeïa.

Mârtiòð Briedis stâsta par savuputnu migrâcijas pçtîjumu.

Biologi izpçtîjuði, ka ziemeïos dzîvojoðajiem putniem irîsâki spârni – tas ir pielâgojums klimata îpatnîbâm. Nosakotputnu sugu, vecumu, svaru, zemâdas tauku daudzumu un,pats galvenais, spârnu garumu, Mârtiòð secinâjis, ka pirmieno t.s. tâlajiem migrantiem uz dienvidiem aizlido Latvijasputni, tad seko Igaunijas un tikai pçc tam Somijas putni. To-ties neapstiprinâjâs pieòçmumi, ka atseviðíi lido daþâda ve-cuma vai daþâdu dzimumu putni. Tâdâ veidâ, veicot pçtîju-mus tikai vienâ punktâ, iespçjams uzzinât daudz jauna parputnu migrâcijas marðrutiem.

Ðis darbs izstrâdâts Papes ornitoloìiskajâ stacijâ. Kâstâstîja Mârtiòð, putnu pçtîðana lauka apstâkïos nebût navviegla – zilzîlîtes stipri sapinas tîklos, tâpçc, pçtnieka rokâs

3306 06 06 06 06 TTTTTerererererrarararara 2008 2008 2008 2008 2008

nonâkuðas, sirdîgi knâbj. Sarkankrûtîðiem sirds sitas tik strau-ji, ka, ðíiet, tûlît lçks pa knâbi laukâ. Un, ja vienlaikus lidodaudz putnu, gadâs palikt bez brokastîm un pat pusdienâm...

Ïoti interesants darbs bija Elizabetei Millerei no Liel-britânijas, kura konkursâ ieguva 1. vietu – viòa bija izpçtîju-si no Mçness nâkuðu meteorîtu. Uz Zemes nokrituðo “debe-su viesu” vidû neliela daïa ir tâdi, kas nâkuði no Mçness. Ðiemeteorîti kopâ ar amerikâòu astronautu atvestajiem Mçnessieþu paraugiem devuði iespçju diezgan sîki iepazît mûsuplançtas pavadoni. Tomçr ne visi noslçpumi ir atklâti.

E. Millere veica Antarktîdâ atrastâ Mçness meteorîta MIL05035 mineraloìisko izpçti. Arî ðo rindu autors varçja brîdipaturçt rokâs îstu “Mçness gabaliòu”. Pçtîjuma autore uzsvç-ra, ka uz Mçness nav erozijas, tâpçc tur var atrast tâdas ìeo-loìiskas liecîbas par tâliem pagâtnes notikumiem, kâdas navsaglabâjuðâs uz Zemes. Viòas darbs varçtu palîdzçt izvçlçtiesvietas uz Mçness, kur turpmâk vçrts veikt detalizçtus pçtîju-mus, kâ arî rast mazliet vairâk skaidrîbas par Mçnessizveidoðanos.

Margarita Gorbatjuka no Krievijas ir rûpîgi plânojusiun projektçjusi apdzîvojamu Mçness bâzi.

Bâzes ierîkoðanas mçríis – veikt pçtîjumus un, pârstrâ-dâjot regolîtu, iegût vçrtîgus izrakteòus, ko pçc tam nogâdâtuz Zemi. Ap bâzi braukâtu vairâki kombaini, kas raktu unpârstrâdâtu regolîtu. Sakarsçjot regolîtu lîdz 800–1000 °C tem-peratûrai, no tâ izdalîsies gâzes – hçlija-3 izotops, ûdeòradis,skâbeklis un citas. Bâzi un kombainus ar enerìiju apgâdâtukodoltermiskais reaktors, kurâ izmantotu daïu saraþotâ hçli-ja-3. Ðo rindu autoram uzreiz ienâca prâtâ aina no F. Herber-ta klasiskâs grâmatas “Kâpa” (Dune), kur lîdzîgi kombainirosâs pa plançtas virsmu, tiesa, iegûstot spaisu, nevis hçliju-3.

Franèu licejisti Etjçns Laliks un Aksels Talons bija izgata-vojuði aptuveni 70 kubikmetrus lielu karstâ gaisa balonu Fa-etons. Ðî balona galvenâ priekðrocîba ir tâ, ka tam nav vaja-dzîgs sildîtâjs. Balons izgatavots no plânas, melnas polietilçnaplçves, kas pati sasilst un sasilda gaisu balonâ, lîdz tas sâkcelties augðup. Balons izmçìinâts èetros lidojumos, vienâ notiem tas sasniedza 11 660 m augstumu. Tâ kâ lidojuma augs-tums bija liels, puiðiem bija jâsaòem atïauja no vietçjâm ci-vilâs aviâcijas iestâdçm.

Elizabete Millere no Lielbritânijas arMçness meteorîtu rokâs.

Preses konferencç pçc apbalvoðanas ðo rindu autorsjautâja Elizabetei, vai viòa bûtu gatava doties uz Mçnesi, laiturpinâtu savus pçtîjumus. Atbilde bija sekojoða: “Protams,un tas nav nemaz tik neiespçjami, òemot vçrâ, ka lidot uzMçnesi gatavojas gan amerikâòu, gan íînieðu astronauti.”

Darbs par Mçness tçmu bija arî Margaritai Gorbatjukaino Krievijas. Viòa ir izveidojusi apdzîvojamas Mçness bâzesmodeli, saistot to ar Krievijas plâniem sûtît cilvçkus uz mûsuplançtas pavadoni. Krievijai ir nolûki lîdz 2025. gadamnosûtît pilotçjamu ekspedîciju uz Mçnesi, bet tâlâkâ per-

spektîvâ ierîkot tur pastâvîgu bâzi, kurâ darbotos lîdz pat200 cilvçku. Viòas piedâvâtâ Mçness bâze Sideris–1 sastâvno vienkârðiem cilindriskiem moduïiem, kurus iespçjams pa-celt orbîtâ ar jau eksistçjoðajâm Krievijas nesçjraíetçm Pro-ton. Katrs cilindriskais modulis veidots no vairâkiem slâòiem,kas nodroðina hermçtiskumu, siltumizolâciju, aizsardzîbupret mikrometeorîtiem un kosmisko starojumu. Moduïus vararî ierakt Mçness gruntî – regolîtâ.

“Gaisa kuìotâji” no FrancijasEtjçns Laliks un Aksels Talons.

34 06 06 06 06 06 TTTTTerererererrarararara 2008 2008 2008 2008 2008

Balonam piestiprinâtajâ kastç atradâs ierîces, kasmçrîja atmosfçras spiedienu un temperatûru, foto-grafçja apkârtni, reìistrçja balona koordinâtas, taiskaitâ arî lidojuma augstumu, un visus ðos datuspârraidîja uz zemi. Kâ trûkums minams tas, ka ba-lons lido tikai saulainâ laikâ. Toties vakarâ, kad sau-les gaismas intensitâte samazinâs, balons pats lçninolaiþas zemç. Par ðo projektu franèu puiði konkursâieguva 3. vietu.

Balons Faetonsdodas augðup.

Andrç Vilmess noLuksemburgas bija re-alizçjis ðo rindu autorasen loloto ideju par lielu

rezervuâru, kas vasarâ uzkrâj siltumu, bet ziemâ to atdodmâjas apsildei. A. Vilmess siltuma uzglabâðanai piedâvâ iz-mantot kristâliskas vielas – nâtrija, kâlija, bârija, niíeïa, dzelzssâïu hidrâtus, kas kûst temperatûrâs no 32 °C lîdz 78 °C. Kâzinâms, lai izkausçtu kristâlisku vielu, tai jâpievada liels sil-tuma daudzums. Savukârt sacietçjot viela tikpat lielu siltu-ma daudzumu atdod.

Uz mâjas jumta novietotie saules sildîtâji, kas sakarst lîdz100 °C, vasarâ pakâpeniski sasildîtu un izkausçtu aptuveni12 kubikmetrus izvçlçtâs vielas, kas iepildîta kubveida rezer-vuârâ ar malas garumu 2,5 m. Ziemâ rezervuârs ar radiato-ru starpniecîbu apsildîtu mâju. Çkai ar mazu energopatçriòusiltuma pietiktu visam aukstajam periodam. Protams, lai sa-mazinâtu siltuma zudumus, rezervuâram jâizveido pamatîgasiltumizolâcija. Taèu, ja rezervuârs atrodas mâjas viducî, arîðis zaudçtais siltums apsilda telpas. Galvenais ðíçrslis idejasplaðai ievieðanai ir lielâs investîcijas kristâliskâs vielas iegâ-dei – apmçram 70 000 ASV dolâru. Taèu, kâ minçja projek-ta autors, enerìijas cenas aug un kâdâ brîdî ðâda sistçma varkïût rentabla. A. Vilmess konkursâ ieguva speciâlo balvu.

Patiesîbâ konkursâ bija vçl daudz interesantu darbu, ku-rus vietas trûkuma dçï ðeit nav iespçjams aplûkot. Tâ lietu-vieðu jaunie zinâtnieki pçtîja uzliesmojumus uz Saules, smagometâlu piesâròojumu prieþu mizâ un sarkano aïìu izplatîbuBaltijas jûras piekrastç. Savukârt viòu igauòu kolçìi pievçrsâsprieþu augðanas îpatnîbâm atkarîbâ no atmosfçras piesâr-òojuma, kâ arî centâs noskaidrot, kâpçc daþas íîmiskâs re-akcijas norisinâs tieði tâ, un ne citâdi.

Tâ kâ ðis bija jubilejas konkurss, dâòu organizçtâji bijaparûpçjuðies par krâðòu programmu. Katru vakaru notika kâdssaviesîgs pasâkums vai apbalvoðanas ceremonija. Speciâlo bal-vu pasniegðanas ceremonijâ notika videotilti ar divâm lielâmEiropas zinâtniskajâm organizâcijâm – Eiropas Dienvidu ob-servatoriju, kas atrodas Èîlç, un Eiropas Kodolpçtniecîbas cen-tru CERN. Klâtesoðajiem bija iespçja uzdot savus jautâjumusun saòemt izsmeïoðas kompetentu zinâtnieku atbildes. Arîpaðas speciâlâs balvas bija iespaidîgas – daþâdu Eiropaszinâtnes centru apmeklçjums un iespçja kâdu nedçïu pastrâdâtkopâ ar profesionâliem zinâtniekiem.

Un tad jau bija kârta galvenajâm balvâm – pirmâs vietasieguvçji Magdalçna Bojarska no Polijas, Martins Tkaès noSlovâkijas un Elizabete Millere no Lielbritânijas saòçma 7000eiro katrs un vçl iespçju piedalîties starptautiskâ jaunieðuzinâtnes forumâ. Otro vietu ieguva Mihaels Mikats no Èehi-jas, Dâvids Vitkovskis no Vâcijas un Emera Dþonsa no Îri-jas, balva – 5000 eiro. Treðâs vietas ieguvçji – jau minçtieLatvijas, Francijas pârstâvji un Aleksandrs Minets no Balt-krievijas saòçma 3500 eiro.

Preses konferencç. No kreisâs – Dânijas zinâtnes, tehnoloìijuun inovâciju ministrs Helge Sanderss, zinâtnes komisârs Ja-nezs Potoèòiks, princis Joahims, þûrijas priekðsçdçtâja DþeinaGrimsone, Dânijas izglîtîbas ministrs Bertels Hârders unpirmâs vietas ieguvçja Magdalçna Bojarska no Polijas.

Andrç Vilmesa izveidotâ iekârta sâïu hidrâtukâ siltumenerìijas nesçju izpçtei.

3506 06 06 06 06 TTTTTerererererrarararara 2008 2008 2008 2008 2008

Balvas pasniedza Eiropas Komisijas Zinâtnes lietu komisârs Janezs Potoèòiks,augstas dâòu amatpersonas, Dânijas karaïnama princis Joahims un konkursaþûrijas vadîtâja, profesore Dþeina Grimsone no Îrijas. Oficiâlajâs runâs bieþiizskançja doma, ka uzvarçtâji ir visi konkursa dalîbnieki, ne tikai tie, kas dodasmâjâs ar balvâm, jo ðîs zinâtnes gaisotnç pavadîtâs dienas paliks prâtâ uz visumûþu. Un tam var piekrist.

Speciâlo balvu pieðíirðanas ceremonija.Videotilts ar Eiropas Kodolpçtniecîbas centru CERN.

Par konkursu vairâk uzziniet:http://www.eucys.dk/;http://ec.europa.eu/research/youngscientists/

index_en. cfm?pg=thisyear.