1

IEVADS

Jüras piekraste ir teritorija, kas dabas apståk¬u, vésturiskås attîstîbas un saimnieciskåsdarbîbas ziñå atß˚iras no atklåtås jüras un iekßzemes. Uzskata, ka Latvijå dabiskå jüraskrasta zona sniedzas no 10 m dzi¬uma lînijas lîdz Piejüras zemienes robeΩai, kuru iezîméBaltijas ledus ezera – Baltijas jüras senåkås attîstîbas stadijas krasta lînija. Piekrastesattîstîbas plånoßanai un pårvaldei svarîga ir galvenokårt ar jüru un piekrasti saistîtåsaimnieciskå darbîba, ko nosaka paßvaldîbas atbilstoßi administratîvajåm robeΩåm.

Íajå izdevumå ir apskatîta Vidzemes piekraste – ßaura Rîgas lîça dienvidaustrumu unaustrumu krasta josla, kur vistießåk vérojama jüras un sauszemes mijiedarbîba un saskarasdabas aizsardzîbas, atpütnieku un saimnieciskås attîstîbas intereses. Íis piekrastes posmsir ietverts Rîgas rajona Carnikavas novadå un Saulkrastu pilsétå ar lauku teritoriju unLimbaΩu rajona Skultes un Liepupes pagastå, Salacgrîvas pilsétå ar lauku teritoriju unAinaΩu pilsétå.

Vidzemes piekrastei ir raksturîga îpaßi liela dabas un ainavu daudzveidîba, bagåtakultürvésture. Íeit sastopamas gandrîz visu iespéjamo tipu pludmales, ståvkrasti un kåpas.Seviß˚i ievérojami ir kåpu meΩu masîvi un priekßkåpas, akmeñainås pludmales, piekrastesmitråji un smilßakmens atsegumi. Piekraste nav iedomåjama bez upju, upîßu un strautu(urgu) grîvåm, kå arî lejteçu ielejåm ar platlapju meΩiem. Vésturiskå piekrastes iedzîvotåjunodarboßanås – gan zveja un lauksaimniecîba, gan ku©u büve un jürniecîba – ir noteikusiapdzîvoto vietu un viensétu izvietojumu un lîdz ar to – jauktas meΩu, lauku, ciemu unmazpilsétu ainavas veidoßanos. Arî Vidzemes piekrasti ietekméjusi 20. gadsimta 40.– 90.gadu politiski ekonomiskå situåcija. Zemes atraßanås valsts îpaßumå kavéja piekrastesapbüvi, taçu ¬oti raksturîga tam laikam bija daudzu vasarnîcu ciematu un dårzkopîbassabiedrîbu veidoßanås piekrasté. Lilastes jürmalå izvietotå padomju armijas båzes teritorijasabiedrîbai nebija pieejama. Paßlaik piekrastes paßvaldîbåm un valstij daΩådo îpaßumaattiecîbu apståk¬os un paståvoßo normatîvo aktu ietvaros jårod risinåjums lîdzsvarotai unilgtspéjîgai piekrastes attîstîbai lîdz ar piekrastes vértîbu saglabåßanu.

Vidzemes piekrasté sastopami daudzi Latvijå aizsargåjami biotopi – meΩainas jürmalaskåpas, ar lakstaugiem klåtas pelékås kåpas, smilßakmens atsegumi, jürmalas p¬avas, lagü-nas, jüras piekrastes akmeñu sék¬i, pårmitri platlapju meΩi un citi. Par Vidzemes piekrastesnozîmîgumu liecina ßeit izveidotås Natura 2000 jeb Eiropas nozîmes aizsargåjamås dabasteritorijas: dabas liegumi “Vidzemes akmeñainå jürmala” un “Randu p¬avas” un dabasparks “Piejüra”. Vidzemes piekrastes zieme¬u da¬a ir ietverta Zieme¬vidzemes biosférasrezervåtå. Èpatnéji piekrastes veidojumi, diΩi akmeñi un diΩkoki ir aizsargåjami dabaspieminek¬i. Dabisku meΩu un atseviß˚u sugu aizsardzîbai ir izveidoti mikroliegumi.

Atpütai piemérotas ir Vidzemes piekrastes plaßås smilßainås pludmales. Èpaßi vilinoßasir akmeñainås pludmales un smilßakmens atsegumi, Randu p¬avu ainava un vientu¬åkrasta miers.

Paldies Vidzemes piekrastes iedzîvotåjiem, paßvaldîbu un valsts institüciju darbinie-kiem, kuri rüpéjas par piekrastes dabas un kultürvésturisko vértîbu saglabåßanu!

2

JËRAS KRASTA VEIDOÍANÅS

Materiålus Vidzemes piekrastes virsmas veidoßanai sanesis ledåjs, kas, klimatamk¬üstot aukståkam, vairåkkårt klåjis Latvijas teritoriju. Ledåjam küstot, izgulsnéjås akme-ñaini smilßmåla un målsmilts ieΩi (morénas). Senås Baltijas jüras un upju üdeñi pårskalojaledåja atståtos nogulumus. Müsdienu piekrastes virsma veidojusies pédéjo 10 000 gadulaikå, gan mainoties Baltijas jüras lîmenim un véjiem pårpüßot smiltis, gan purvainajåsieplakås uzkråjoties küdrai. Reljefa veidoßanos ietekméjusi arî cilvéka darbîba. Zem ledåjanogulumiem atrodas daudz senåki – simtiem miljonu gadu veci ieΩi.

Jüras vi¬ñu un straumju, véja, ståvkrastu nogåzés radußos noslîdeñu, nogruvumu unnobirumu, kå arî cilvéku darbîbas ietekmé jüras krasta veidoßanås aktîvi turpinåsjoprojåm. Krasta joslas pieaugums un noskaloßanås ir atkarîga no daΩådu apståk¬usakritîbas – jüras seklüdens krasta nogåzes un jüras krasta uzbüves, jüras straumém unsaneßu plüsmas, üdens lîmeña, vétru bieΩuma un spéka, jüras krasta izvietojuma attiecîbåpret valdoßajiem véjiem un véja virziena vétru laikå, ledus segas un piekrastes sasalumavétru laikå. Molu izbüvéßana, ostu padzi¬inåßana un tås laikå izsmelto smilßu pårvietoßanajürå izmaina saneßu plüsmu un tådéjådi ietekmé jüras krasta veidoßanos. Savukårtzemsedzes iznîcinåßana kåpås veicina smilßu tålåku pårpüßanu iekßzemé.

Vidzemes piekrastes dienvidu un zieme¬u da¬ai raksturîgi ir vidéji augsti un zemismilßaini krasti. Tajos pårsvarå pår noskaloßanos ir krasta paplaßinåßanås. Vidzemespiekrastes vidusda¬å ir izveidojußies gan zemi un vidéji augsti klinßu ieΩu (smilßakmens)ståvkrasti, gan zemi un lézeni målainu un smilßainu ieΩu ståvkrasti, kas pak¬autinoskaloßanai vétru laikå. Smilßainos nogulumos veidojußies zemi ståvkrasti sastopamiGaujas grîvas apvidü, bet zemi, augsti un vidéji augsti ståvkrasti un augsti un vidéji augstisenkrasti – Saulkrastu piekrasté.

Paståvîgi mainås pludmales platums un augstums un notiek smilßu pårpüßana, taçuievérojami krasts izmainås vétru laikå. Visa Vidzemes piekraste ir pak¬auta zieme¬rietumuvétru iedarbîbai, bet Vidzemes krastu no Skultes lîdz AinaΩiem ietekmé arî dienvidrietumuun rietumu vétras.

Jüras radîtas dabiskas aizsargbarjeras pret pamatkrasta noskaloßanos vétru laikå irjüras seklüdens josla ar smilßu våliem (sék¬iem), pludmale un priekßkåpa. Vidzemes pie-krasté ßådi pasargåts ir krasta posms no Gaujas ietekas lîdz Lilastei. Lîdzîgi pasargåts arîp¬avåm apaugußais krasts KuiviΩu – AinaΩu piekrasté. Turpretim krasta posmi ar ßauru undzi¬u seklüdens joslu un ßauru pludmali bez priekßkåpåm un zemie smilßainie krasti arkåpåm ir visvairåk pak¬auti noskaloßanai vétru laikå. Vidzemes piekrasté par seviß˚i ap-draudétu paaugstinåta noskaloßanas riska krastu tiek atzîts posms no Saulkrastiem lîdz Sa-lacgrîvai. Jüras krasta procesu pétîjumi liecina, ka pédéjo 60 – 70 gadu laikå atseviß˚osposmos Gaujas grîvas, Saulkrastu, Tüjas – urmraga un Vitrupes piekrasté pamatkrastsnoskalots par 40 – 70 m, bet KuiviΩu – AinaΩu jürmalå krasta joslas platums pieaudzis par100 – 200 m.

3

ËDEˆI UN MITRÅJI

Jüras seklüdens josla, kurå upju ienestie saldüdeñi sajaucas ar atklåtås jüras üdensmasåm un kura pak¬auta nepårtrauktai vi¬ñu un jüras straumju darbîbai, ir pati mainîgåkåjüras da¬a. Procesi, kas norisinås jüras krasta lînijai pieguloßajå seklüdens joslå, bütîbå no-saka galvenås izmaiñas jüras krasta sauszemes zonå.

Jüras straumes un vi¬ñoßanås, kå arî seklüdens joslå esoßo smilßu plüsma sekmé krastalînijai paralélu zemüdens smilßu vålu jeb sék¬u veidoßanos. Íåda plaßa seklüdens josla arzemüdens smilßu våliem seviß˚i raksturîga ir piekrastes Kalgales – Inçupes un KuiviΩu –AinaΩu posmå.

Saskalotas smilßu séres un krasta va¬ñi nereti no jüras norobeΩo seklas üdenstilpes –lagünas. Tajås izveidojas savdabîga, ståvoßiem ieså¬üdeñiem raksturîga augu un dzîvnie-ku valsts. Seklie piekrastes üdeñi un lagünas ir piemérotas dzîvesvietas daudzåm putnusugåm, tur sastopamas arî vairåkas retas un aizsargåjamas augu sugas.

Vietås, kur jüras seklüdens josla ir seviß˚i plaßa un labi pasargåta no vétråm, niedruun meldru audzes veido piekrastes mitråjus. Lagünu, niedråju un meldru audΩu veido-ßanås ir raksturîga KuiviΩu, AinaΩu un Svétciema piekrastei.

Jüras zemüdens nogåzes dzi¬åko da¬u klåj laukakmeñi un o¬i, kas ir izskaloti no ledåjaatståtajiem nogulumiem. Akmeñi, akmeñu sakopojumi un akmeñu sék¬i jüras seklüdensjoslå sastopami Svétciema un Duntes piekrasté, kå arî piekrastes posmå starp urmraguun Kutkåju ragu.

Vidzemes piekrastei raksturîgas ir upju grîvas – gan Gaujas grîva, gan daudzu mazoupju grîvas, gan palaikam izΩüstoßas strautu ietekas. Valdoßo véju un jüras seklüdens joslåesoßo smilßu plüsmas ietekmé mazo upju grîvas virzås gar krastu un pagarinås. Mazo upjulejtecés vérojami straujteçu posmi.

Ar senåkåm Baltijas jüras attîstîbas stadijåm ir saistîta ezeru izveidoßanås Vidzemespiekrasté. Pavisam tuvu jürai atrodas savdabîgå Garezeru virkne un ar reto un aizsargåja-mo augu atradném un dzidro üdeni ievérojamais ezers – Ummis. Aizaugot ezeriem unpårpurvojoties mitråm ieplakåm, Vidzemes piekrasté veidojas purvi.

Piekrastes mitråji. Foto: E. Biseniece

4

PLUDMALES

Vismainîgåkå piekrastes da¬a ir pludmales, kuru veidoßanås tießi atkarîga no smilßuplüsmas jüras seklüdens joslå un vi¬ñu darbîbas vétru laikå. Ilgstoßi bezvétru periodi unvétras ievérojami izmaina pludma¬u augstumu un platumu. Vidzemes piekrasté sastopamigandrîz visi iespéjamie pludma¬u tipi. DaΩviet pludmalé izgulsnéjas smago minerålu grau-diñi, kas smiltis iekråso sarkanvioletas.

Plaßas, sausas un augstas smilßu pludmales, kas ir visvairåk piemérotas atpütai,raksturîgas Kalngales – PabaΩu un Vitrupes piekrastei. Vétråm noskalojot augsto pludma-li, savdabîga mitra smilßaina pludmale palaikam veidojas uz dienvidiem no Inçupesgrîvas, kur senkrasta pakåjé izplüst avoti. Zemas un mitras smilßu pludmales ar piekras-tes pe¬˚ém raksturîgas Salacgrîvas un AinaΩu apkårtné. Ilgstoßi püßot krasta véjiem, ßîspludmales k¬üst seviß˚i plaßas. Labvélîgos apståk¬os pludmalés veidojas sanesumujoslas, kas ir nozîmîga dzîvesvieta daΩådiem kukaiñiem. Pludmalés un it îpaßi uzsanesumu joslåm veidojas savdabîgas augu sabiedrîbas, kurås nereti sastopamas retas unaizsargåjamas augu sugas.

Neparastas ir Svétciema apkårtné un starp KuiviΩiem un AinaΩiem sastopamås lîdz patüdenslînijai apaugußås niedråju un p¬avu pludmales. Íeit krasta lînijai paralélas lézenuva¬ñveidîgu pacélumu joslas ar sausåm p¬avåm nomaina mitru pazeminåjumu joslas arslapjåm p¬avåm un niedråjiem.

Vidzemes piekrastes centrålajå da¬å, kurkrasts noskalojas vairåk nekå paplaßinås unpludmales veidojas no smiltîm, grants, o¬iemun laukakmeñiem, ir raksturîgas mainîgasdaΩåda materiåla pludmales.

Vidzemes piekraste ir ievérojama arakmeñainajåm pludmalém. Tås daΩudesmitu vai pat simtu metru garumå veidolaukakmeñi. Plaßåkie un garåkie akmeñainopludma¬u posmi sastopami Kutkåju raga unRanku¬raga apkårtné.

Véjatplüdu laikå atsegta mitra pludmale. Foto: B. Laime

Akmeñaina pludmale. Foto: L. Eñ©ele

5

STÅVKRASTI

Piekrasté, kur jüra uzvirzås sauszemei un noskalo senåk radußos krastu, veidojasståvkrasti. Tie var büt nesen noskaloti krasti, kur vél labi redzami tos veidojoßie ieΩi, vaiapaugußi ståvkrasti un senkrasti.

Gaujas grîvas un Saulkrastu apvidü un vietåm arî citur Vidzemes piekrasté redzamiesmilßu ståvkrasti veidojas, ja tiek noskalotas senås kåpas. Vidzemes piekrasté no Skul-tes lîdz Melekiem sastopami iespaidîgi ståv-krasti, kur atsedzas ledåja atståtie nogu-lumi (morénas) un smilßakmens un målapamatieΩi. Nereti atsegumos redzams, kaståvkrastu veido vairåki ats˚irîgi ieΩu slåñi.

Spécîgu vétru laikå notiek ståvkrasta no-skaloßana, bet, nokrißñu un gruntsüdeñu ie-tekmé rodoties augsnes nogruvumiem, ståv-krasta krauja k¬üst lézenåka. Ilgstoßubezvétru periodu laikå veidojas ar p¬avuaugåju vai krümåjiem apaugußi ståvkrasti.Ar meΩu apaugußie senkrasti nav noskalotivismaz pédéjos 80 – 100 gadus.

KÅPAS

Kåpas ir véja pårpüsto smilßu veidoti pauguri. Seviß˚i intensîva kåpu veidoßanås bez-vétru laikå notiek Vidzemes piekrastes smilßainajos Kalngales – Saulkrastu un Vitrupesposmos, bet kåpu aizmetñi vérojami gandrîz viså piekrasté.

Kad véja pårpüstås pludmales smiltis sastop kådu ß˚érsli, uzkråjas smilßu kaudzîtes,kas apvienojoties veido kåpu aizmetñus jeb embrionålås kåpas. Kåpu veidoßanos sek-mé augi, kas izturîgi pret apbérßanu ar smiltîm un ar savu sakñu sistému nostiprina smiltis,spéjot pat izaugt årå no jauniem smilßu slåñiem. Tipiski embrionålo kåpu augi ir biezla-painå sålsvirza un kåpu graudzåles.

Embrionålajåm kåpåm k¬üstot augståkåm, veidojas stabilåki smilßu pauguri – priekß-kåpas. Tajås véja nestås smiltis aiztur un nostiprina galvenokårt graudzåles un krümi.

Smilßakmens atsegumi. Foto: A. Soms

Embrionålås kåpas. Foto: A. Soms Priekßkåpas. Foto: A. Soms

6

Vidzemes piekrasté plaßåkås un augståkås priekßkåpas veidojas Lilastes un Vitrupesapkårtné, taçu stipru vétru laikå arî tås tiek da¬éji noskalotas.

Priekßkåpu aizsegå, kur vairs nenotiek aktîva smilßu pårpüßana, veidojas ar sünåm,˚érpjiem un zemiem lakstaugiem apaugußas pelékås kåpas. Laika gaitå, pelékajåmkåpåm aizaugot ar priedém, veidojas kåpu meΩs jeb meΩainås jürmalas kåpas. LielasmeΩaino jürmalas kåpu platîbas atrodas Kalngales – Saulkrastu un Vitrupes – Salacgrîvaspiekrasté. Lai pasargåtu no izbradåßanas peléko kåpu un meΩaino jümalas kåpu trauslozemsedzi, vairåk apmeklétås piekrastes vietås tiek ierîkotas laipas un takas ar segumu.

MEÛI

Vidzemes piekrastes meΩainajåm kåpåm ir raksturîgi prieΩu sausieñu meΩi – sils,métråjs un låns. Biolo©iski vértîgåkås ir saimnieciskås darbîbas neskartås vecås meΩaudzesar daΩåda vecuma kokiem, sausokñiem, kritalåm un retåm un aizsargåjamåm augu undzîvnieku sugåm, kas pielågojußås ßådiem apståk¬iem.

Biolo©isko un ainavisko daudzveidîbu palielina pårmitrie platlapju meΩi mazo upîßuun strautu ielejås un starpkåpu ieplakås. Lielåkås platîbås ßie meΩi un arî melnalkßñustaignåji sastopami Skultes – Meleku piekrasté uz nogulumieΩiem, kas maz laiΩ cauri üdeni.

Vidzemes piekrastei raksturîgi arî atseviß˚i ozolu meΩi un savdabîgi baltalkßñu unoßu meΩi uz senkrasta nogåzém.

Pelékås kåpas. Foto: L. Eñ©ele MeΩainas jürmalas kåpas. Foto: I. Plikßa

Pårmitrs platlapju meΩs. Foto: A. Soms

7

PÒAVAS

Daudzveidîgais Vidzemes piekrastes reljefs un augsnes, kå arî tås apsaimniekoßana irradîjusi ßeit sastopamo sauso, méreni mitro, mitro un slapjo p¬avu daΩådîbu. KuiviΩu unAinaΩu piekrastei raksturîgås jürmalas p¬avas var veidoties tikai piekrastes ieså¬ajåsaugsnés. Gaujas grîvas apkårtne ir viena noretajåm vietåm Latvijå, kur piekrasté saglabå-jußås plaßas dabiskas, palos un vétrås ap-plüstoßas palieñu p¬avas.

Biolo©iski vértîgas p¬avas atß˚iras ar to,ka tås desmitiem gadu ilgi paståvîgi tikußasapsaimniekotas – p¬autas un noganîtas. Tåsir ievérojamas ar sugu daudzveidîbu unretåm augu un dzîvnieku sugåm. Íådasp¬avas ir jåcenßas saglabåt, turpinot top¬außanu vai noganîßanu.

AINAVAS

Vidzemes piekraste ir ievérojama un pievilcîga tießi ar savu daΩådîbu un vésturiskiizveidojußos ainavu. Íås piekrastes lielåkajå da¬å saglabåjußås dabiskas ainavas –pludmales, ståvkrasti, kåpas un meΩu masîvi. Kultürvésturiski nozîmîga un daudzveidîgair lauku ainava ar viensétåm un nelielajåm apdzîvotajåm vietåm. Vidzemes piekrastéteritorijas, kuras cilvéki pilnîgi pårveidojußi, ir Salacgrîvas un Skultes osta, blîvi apbüvétåspilsétu da¬as, Tüjas ciemats un meΩos ieslépußies bijußie dårzkopîbas sabiedrîbu ciemati.

Èpaßu atzinîbu pelna tas, ka lîdz ßim piekraste saudzéta arî pilsétås, un tådéjådiSaulkrastos, Salacgrîvå un AinaΩos lielås platîbås ir saglabåjusies dabiska pludmale unkåpas. Saulkrastu meΩainås jürmalas kåpas ar tajås augoßajåm diΩpriedém, Salacgrîvaskåpu meΩi, savdabîgås pelékås kåpas un mitrå pludmale, AinaΩu piekrastes p¬avas unkåpas ir bagåtîba, ko nepiecießams aizsargåt un prasmîgi apsaimniekot! Tikai saglabåjotdabas daudzveidîbu un ainavu, Vidzemes piekraste arî nåkotné büs pievilcîga unapmeklétåju iecienîta atpütas vieta.

Jürmalas p¬ava. Foto: A. Soms

Vidzemes piekraste. Foto: (no projekta SuPortNet arhîva)

J. Vîtiñß Vidzemes piekraste. Foto: L. Eñ©ele

8

PIEKRASTES AIZSARDZÈBA UN APSAIMNIEKOÍANA

Ar jüras piekrasti kopß seniem laikiem bijusi saistîta cilvéku saimnieciskå darbîba. Lainepie¬autu meΩu izcirßanu jüras piekrasté un lîdz ar to smilßu pårpüßanu, 19. gadsimtåtika noteikts saglabåt meΩa joslu gar Baltijas jüras krastu. Ce¬ojoßås kåpas, vétru laikåizskalotie ce¬i un krasta kraujai pietuvojußås måjas mudina domåt par piekrastes sapråtî-gas apsaimniekoßanas nepiecießamîbu. Paßlaik piekrastes aizsardzîbas un apsaimniekoßa-nas prasîbas nosaka vairåki Latvijas Republikas normatîvie akti, Eiropas Savienîbas direk-tîvas, kå arî vietéjo paßvaldîbu teritoriju plånojumi.

Retuma un apdraudétîbas dé¬ Latvijå îpaßi aizsargåjamas ir Vidzemes piekrastei rak-sturîgås ar lakstaugiem klåtås pelékås kåpas, meΩainås jürmalas kåpas, pårmitrie

platlapju meΩi, ozolu meΩi, jürmalas p¬avas, upjugrîvas, smilßakmens atsegumi, kå arî ar augåju klåtåssavdabîgås pludmales un citi piekrasté reti sastopamiezeru, upju, p¬avu un meΩu tipi. Ío dabisko teritoriju(biotopu) un arî piekrasté sastopamo embrionålo kåpu,priekßkåpu, melnalkßñu staignåju, purvaino meΩu,augsto purvu un dabisko eitrofo ezeru aizsardzîbuparedz arî Eiropas Padomes Biotopu direktîva.

Lielåkå da¬a Vidzemes piekrastes ir îpaßi aizsargåjamasdabas teritorijas. Dabas liegumi “Vidzemes akmeñainåjürmala” un “Randu p¬avas” un dabas parks “Piejüra”iek¬auti arî Eiropas nozîmes aizsargåjamo teritoriju jebNatura 2000 vietu vidü. Vidzemes piekraste no VårzåmSkultes pagastå lîdz Igaunijas robeΩai atrodas Zieme¬vid-zemes biosféras rezervåtå. Lai aizsargåtu dabiska meΩanogabalus un atseviß˚as sugas, ir izveidotas speciålasteritorijas – mikroliegumi. Tiek aizsargåti arî dabas pie-minek¬i – smilßakmens atsegumi jüras krastå, akmeñu sék-¬i jürå, diΩakmeñi un diΩkoki.

Aizsargjoslu likums nosaka stingras prasîbaspiekrastes aizsardzîbai un saimnieciskås darbîbas ierobe-Ωojumus. Pludmalé un krasta kåpu aizsargjoslå jaunu ékubüvniecîba vietås, kur nav bijusi iepriekßéja apbüve,at¬auta tikai pilsétu un ostu teritorijås. Savukårt meΩa ze-mes transformåcija krasta kåpu aizsargjoslå at¬auta tikaiar ikreizéju Ministru Kabineta rîkojumu. Piekrastes zemesîpaßniekiem, apsaimniekotåjiem un apmeklétåjiempludmale un 20 m platå tauvas josla ir brîvi pieejama, ta-çu jåievéro, ka krasta kåpu aizsargjoslå un pludmaléaizliegts pårveidot kåpu reljefu, bojåt un iznîcinåtkåpu dabisko zemsedzi, kå arî ar mehåniskajiemtransportlîdzek¬iem pårvietoties årpus ce¬iem, ja tasnav saistîts ar attiecîgo teritoriju apsaimniekoßanu vai

9

uzraudzîbu. Krasta kåpu aizsargjoslå årpus måju pagalmiem ugunskurus kurt at¬auts tikaiîpaßi ierîkotås vietås, bet telßu celßana årpus îpaßi norådîtajåm vietåm jåsaskaño ar zemesîpaßnieku vai tiesisko valdîtåju.

Piekrastes vietéjo paßvaldîbu teritoriju plånojumos tiek noteikts krasta kåpuaizsargjoslas platums: lauku teritorijås ne mazåk kå 300 m, pilsétås un ciemos ne mazåkkå 150 m no vietas, kur såkas dabiskå sauszemes ve©etåcija. Krasta kåpu aizsargjoslajånosaka platåka, ja nepiecießams saudzét plaßus aizsargåjamus piekrastes posmus. Plåno-jumå iespéjams noteikt katra piekrastes posma vértîbåm visdraudzîgåko at¬auto teritorijasizmantoßanas veidu. Tießi ar paßvaldîbu teritorijas plånojumu palîdzîbu, ñemot véråpiekrastes dabas vértîbas un paredzot to saglabåßanu, iespéjams panåktlîdzsvarotu un ilgtspéjîgu piekrastes attîstîbu. Par tuvredzîbu liecina vélme piekrastéredzét vienîgi ciematus un biznesa objektus. Katrs saglabåtais dabiskås piekrastes kvad-råtmetrs, katra ar blîvu apbüvi nepiesårñota ainava arî nåkotné büs vértîba, kas priecésgan zemes îpaßniekus un apsaimniekotåjus, gan arî türistus un atpütniekus.

Péc vétras. Foto: L. Eñ©ele Péc vétras. Foto: L. Eñ©ele

Vétra. Foto: A. Soms

10

PIEJËRAS DABAS PARKS

Dabas parks “Piejüra” izveidots 1962. ga-då, lai saglabåtu ainaviski izteiksmîgåko unatpütnieku ¬oti iecienîto Rîgas lîça Vidzemespiekrastes posmu no Vecå˚iem lîdz Gaujasgrîvai. 1999. gadå dabas parku paplaßinåja,tajå iek¬aujot ekolo©iski un ainaviski vértîgoun atpütai nozîmîgo piekrasti no Lielupes grî-vas lîdz Inçupei. Íobrîd Piejüras dabas parkaplatîba ir 4315 ha, un tas atrodas Rîgas pil-sétas, Carnikavas novada un Saulkrastupilsétas lauku teritorijas robeΩås.

Vislabåk Piejüras dabas parku raksturojüras véjuzplüdiem pak¬autås lielo upju –Lielupes, Daugavas un Gaujas grîvas ar sé-rém, nelielåm saliñåm, zemåm palieñu p¬a-våm un niedråjiem un Vidzemes piekrastéplaßåkås pludmales un kåpas. Piejüras dabasparkå vérojamas gan embrionålås kåpas unpriekßkåpas, kuru veidoßanås turpinås, ganar meΩu apaugußås ce¬ojoßås kåpas un senåsLitorînas jüras krasta kåpas. Starp senajåmkåpåm izvietojusies Garezeru virkne unUmmas ezers.

MeΩainas jürmalas kåpas. Foto: V. Znotiña

Garezers. Foto: I. Salmane

11

Aiz priekßkåpåm un véja iz-püsto pazeminåjumu joslasdaudzviet parka teritorijå sagla-båjies varens krastam paralélskåpu valnis – ar meΩu apaugusîsenå priekßkåpa. Íåds iekßze-mes virzienå maz pårvietojußåsaugstås krasta kåpu grédas frag-ments ir RoΩu kåpa. Tå jåß˚érso,ejot no Kalngales stacijas uz jü-ru. Augsta krastam paralélu divukåpu grédu josla atrodas starpGauju un Lilasti. Tå vietåm ap-augusi ar biolo©iski vértîgu unarî reti sastopamu vecu prieΩumeΩu.

Savdabîga ir jauno, vélpagåjußå gadsimta pirmajå pu-sé iekßzemes virzienå ce¬ojoßo,tagad apmeΩoto kåpu josla. Tåveidojusies, jüras véjiem pår-püßot iekßzemes virzienå smil-tis, kas tikußas atkailinåtas me-Ωu izcirßanas, ugunsgréku uncitådi bojåtås kåpu zemsedzesdé¬. Garciema paraboliskå kå-pa – Kåpu amfiteåtris ar Labo-ßanås virsotni (27,6 m vjl.) unLegzdiñu kalnu (23,4 m vjl.) irlielåkå paraboliskå kåpa Latvi-jå un viena no augståkajåm kå-påm dabas parkå. Tå såkusiveidoties 18. gadsimtå, kadjüras piekrasté tika izcirstsmeΩs. Kåpai virzoties uz priek-ßu, apbértas ékas un vairåkkårttålåk no jüras pårcelta Rîgas –Carnikavas ßoseja. Ce¬ojoßo kåpu rajons starp Garupes staciju un Carnikavu iezîméjas aratseviß˚åm augståm daΩådas formas kåpåm un plaßåm véja izpüståm ieplakåm. Íîs kåpasda¬éji aizbérußas arî Langas upi. Savulaik ce¬u un ékas ir apbérusi Lilastes paraboliskå kåpa.Vél 19. gadsimta 30. gados tå bija ce¬ojoßa, bet tagad ir apaugusi ar prieΩu meΩu un kåståva siena labi redzama pie Lilastes dzelzce¬a stacijas.

Litorînas jüras laika paralélås kåpas atrodas starp Kalngales staciju un jüru, abpusLangas vecupes, kå arî citviet. Íie savstarpéji paralélie, tikai 1,5–2,5 m augstie va¬ñi ir viens

12

no savdabîgåkajiem parka veidojumiem, kas sa-glabåjußies nemainîgi vismaz 3500 – 7000 gadu.

Dabas parka aizsardzîbas un apsaimniekoßa-nas pasåkumi ir paredzéti dabas aizsardzîbas plå-nå. Vecå˚u – Inçupes posmam aktuåli ir zemestransformåcijas un meΩsaimnieciskås darbîbasierobeΩojumi, kåpu zemsedzes saglabåßanainepiecießamo laipu un barjeru izbüvéßana un at-pütas vietu labiekårtoßana. Svarîgs ir jautåjumspar kompensåcijåm privåto zemju îpaßniekiemGarezeru apkårtné, kur dabas vértîbu saglabå-ßanai noteikti stingri saimnieciskås darbîbasierobeΩojumi. Precîza informåcija par teritorijaszonéjumu un at¬autajåm un aizliegtajåm darbî-båm atrodama Piejüras dabas parka “Individuå-lajos aizsardzîbas un apsaimniekoßanas noteiku-mos”, ko apstiprinåjis Ministru kabinets.

Piejüras dabas parks apmeklétåjiem ir labi sa-sniedzams ar Rîgas – Saulkrastu vilcienu. Auto-braucéjiem visértåk ir apmeklét MeΩciema unLilastes piekrasti.

Saulkrastu pilsétas teritorijå ar biolo©iskivértîgu, vecu prieΩu meΩu apaudzis ståvkrasts, koveido Baltijas ledus ezera nogulumi un jaunåkoslaikos no pludmales pårpüsta kåpu gréda.Ståvkrasta augståkå virsotne ir Baltå kåpa pieInçupes ietekas.

ZIEMEÒVIDZEMES BIOSF‰RAS REZERVÅTS

Vidzemes piekraste 62 km garumå no Vårzåm Skultes pagastå lîdz Igaunijas robeΩaiietilpst Zieme¬vidzemes biosféras rezervåtå. Tajå ietverti arî dabas liegumi “Vidzemes ak-meñainå jürmala” un “Randu p¬avas”. Kopß 1997. gada Zieme¬vidzemes biosféras rezer-

våts ir starptautiskas nozîmes aizsargåjamådabas teritorija. Tas izveidots ar mér˚i sek-mét biolo©iskås daudzveidîbas aizsardzîbu,veicinåt ilgtspéjîgu attîstîbu un atbalstîtzinåtniskos pétîjumus un vides izglîtîbu. Èpa-ßi aizsargåjamå dabas teritorija, kurai ir savaadministråcija, sekmé piekrastes dabas vértî-bu saglabåßanu, kå arî rada papildu iespéjasiedzîvotåjiem iesaistîties daΩådos projektosun dabai draudzîgi apsaimniekot savusîpaßumus.Akmeñu séklis. Foto: A. Soms

13

Zieme¬vidzemes biosféras rezervåta pie-krasté mijas gan vésturiski apdzîvoti apvidi,gan neapdzîvoti meΩu masîvi, piekrastesniedråji un p¬avas. Skultes un Liepupes jür-mala atß˚iras ar skraji, nereti pat lielos attålu-mos izvietotåm viensétåm, bet Salacgrîvas unAinaΩu apkårtnei raksturîgåkas ir nelielasapdzîvotas vietas. Íis ir Latvijas piekrastesdaudzveidîgåkais posms, kur sastopamas gandaΩådas pludmales, ståvkrasti, kåpas, p¬avasun meΩi, gan arî upju grîvas, niedråji,lagünas, smilßaini un akmeñaini sék¬i.

Duntes – Meleku jürmala ir ievérojama araktîvas noskaloßanås ståvkrastiem, daudzvei-dîgåm pludmalém un savdabîgiem melnalk-ßñu, oßu un ozolu meΩiem upîßu ielejås unpaßå jüras krastå. Blakus ståvkrastiem un ak-meñainajåm pludmalém îpaßi izce¬asatseviß˚i peléko kåpu un meΩaino jürmalaskåpu posmi. Periodos starp vétråm te paspéjizveidoties nelielas priekßkåpas.

Vitrupes – Salacgrîvas jürmalå sastopa-mas Zieme¬vidzemé plaßåkås meΩainåsjürmalas kåpas ar atß˚irîgu reljefu un prieΩumeΩiem, kas, saimnieciskås darbîbas mazskarti, daudzviet sasniegußi lielu vecumu unir biolo©iski ¬oti vértîgi. Pie Vitrupes grîvasvérojama plaßu un augstu priekßkåpu veido-ßanås. Svétciema apkårtnei ir raksturîgi pie-krastes niedråji un akmeñu sék¬i, savdabîgaspelékås kåpas un biolo©iski vértîgas p¬avas.Èpaßi atzîméjamas ir reti sastopamås un îpaßi

MeΩainas jürmalas kåpas. Foto: A. Soms

14

aizsargåjamås Vidzemes piekrastei netipiskåsp¬avas ar lielziedu vîgriezi. Tås atrodas pavi-sam netålu no Salacgrîvas. Aizsargåjamidabas pieminek¬i ir akmeñu sék¬i – Kraujuun Svétciema akmeñu saliñas.

Salacgrîvas – AinaΩu piekrastei ir rakstu-rîgas zemas apaugußas smilßainås pludma-les, jürmalas p¬avas, pelékås kåpas, meΩai-nås jürmalas kåpas un melnalkßñu meΩi.

Apsaimniekojot Zieme¬vidzemes piekras-ti un plånojot tås turpmåko attîstîbu, nepie-cießams saglabåt dabiskås teritorijas, biolo-©iski vértîgos meΩus un p¬avas un Vidzemespiekrastei tipisko ainavu. Svarîgi ir sakopt unlabiekårtot apmeklétåjiem érti sasniedzamasatpütas vietas, vienlaikus saglabåjot maz pie-ejamus dabiskåkos un biolo©iski vértîgåkospiekrastes posmus. Plaßåka informåcija pardabas liegumos “Vidzemes akmeñainå jür-mala” un “Randu p¬avas” paredzétajiemapsaimniekoßanas pasåkumiem atrodama ßoteritoriju dabas aizsardzîbas plånos. Liegu-mos at¬autås un aizliegtås darbîbas paßlaiknosaka “Èpaßi aizsargåjamo dabas teritorijuvispåréjie aizsardzîbas un izmantoßanasnoteikumi”, ko apstiprinåjis Ministrukabinets.

VIDZEMES AKMEˆAINÅ JËRMALA

Vidzemes akmeñainås jürmalas aizsardzîba aizsåkås 1957. gadå, izveidojot aptuveni3 km garu aizsargåjamu ©eolo©isko objektu abpus urmraga. 1987. gadå tika izveidotskompleksais dabas liegums 1322 ha platîbå.Dabas liegums “Vidzemes akmeñainå jürma-la” paßreizéjås robeΩås un 3371 ha platîbå irapstiprinåts 2004. gadå.

Dabas liegums atrodas LimbaΩu rajonaLiepupes pagastå un Salacgrîvas pilsétas lau-ku teritorijå. Tas izveidots skaiståkajå undaudzveidîgåkajå piekrastes posmå starpTüju un Vitrupi, ietverot smilßakmens atse-gumus un plaßåkås akmeñainås pludmales,piekrastes viensétu ainavu un meΩus, kå arîjüras seklüdens joslu lîdz 10 m dzi¬umam. Ståvkrasts péc vétras. Foto: K. Kalvißkis

15

Lieguma jüras teritoriju raksturo zemüdens smilßu va¬ñi un sék¬i, akmeñu sakopojumi,dzi¬åk arî rupjas smilts, grants, o¬u, akmeñu grunts. Sastopamås a¬©u audzes ir nozîmîgasreñ©u nårsta un üdensputnu baroßanås vietas. Pie îpaßåm lieguma dabas vértîbåm piederarî dabiskås p¬avas, kas veidojußås ilgstoßas apsaimniekoßanas ietekmé, un daudzveidîgie,bieΩi pårmitrie un saimnieciskås darbîbas maz skartie meΩi. Savdabîgi ir meΩos noslépu-ßies akmeñu lauki, ko pirms 12 000–9000 gadu atståjis ledåjs un Baltijas ledus ezers. Aiz-sargåjami dabas pieminek¬i ir EΩurgu Sarkanås klintis un Veczemju klintis. Liegumateritorija ir nozîmîga arî kultürvésturiski. Íeit agråk atradusies viena no Vidzemespiekrastes ku©u büvétavåm.

Vétru laikå notiek krasta noskaloßana, kas veido jaunus atsegumus un kråßñu ainavu,taçu diemΩél noskalo ce¬us un apdraud ékas. Jüras krastu stiprinåßanai visvairåkpiemérota ir lielu laukakmeñu kråvumu veidoßana pludmalé.

Lai nezaudétu liegumam raksturîgo dabas un ainavu daudzveidîbu, svarîgi ir saglabåtdabiskås pludmales, ståvkrastus, kåpas un biolo©iski vértîgos meΩus, kå arî p¬aut vai no-ganît p¬avas. Nav pie¬aujama ßai piekrastei sveßas, blîvas apbüves veidoßana. Nepie-cießams arî atrisinåt jautåjumu par kompensåcijåm daudzajiem privåto zemju îpaßniekiemun pårdomåti novirzît apmeklétåju plüsmu uz apskates objektiem un labiekårtotåm atpü-tas vietåm.

Vidzemes akmeñaino jürmalu vislabåk var iepazît, ejot kåjåm vai braucot arvelosipédu. Íaurie zemes ce¬i, kas vietåm ir noskaloti, un vésturiski izveidojusies apbüveekskursantus automaßînås neaizvedîs pie jüras! Toties automaßînas ir érti novietojamas, laiapskatîtu Veczemju (Mantiñu) smilßakmens klintis un Tüjas ståvkrastus un atpüstos ßajåspludmalés.

16

RANDU PÒAVAS

Piejüras p¬avas starp Krißupîti un Véver-upîti (RoΩupîti) aizsargåjamo dabas objektusarakstå ir iek¬autas jau kopß 1962. gada. At-zîstot ßo p¬avu îpaßo nozîmi augu sugu sa-glabåßanå, 1977. gadå izveidots arî botånis-kais liegums, bet 1987. gadå no KuiviΩiemlîdz Igaunijas robeΩai – ornitolo©iskais lie-gums ligzdojoßo un caurce¬ojoßo putnu aiz-sardzîbai. 1999. gadå apstiprinåtas dabas lie-guma “Randu p¬avas” paßreizéjås robeΩas.

Dabas liegums ietver Salacgrîvas laukuteritorijas un AinaΩu pilsétas piekrasti starp

KuiviΩu un AinaΩu ostu. Íeit sauszeme pakåpeniski paplaßinås un veidojas apaugusi plud-male un liegumam raksturîgås piekrastes p¬avas (lîbießu valodå rand – krasts). Íos pro-cesus sekmé gan tas, ka plaßo jürasseklüdens joslu veido ¬oti lézena un grüti iz-skalojama akmeñaina zemüdens nogåze,gan arî jüras nesto smilßu plüsma. Lézenova¬ñveidîgo pacélumu joslas ar sausåmp¬avåm un mitru pazeminåjumu joslas arslapjåm p¬avåm veidojas paraléli krastalînijai. Kopß seniem laikiem p¬avas ir p¬autasun noganîtas. Tå kå jürmalas p¬avås ir ieså¬asaugsnes, tikai tajås sastopamas vairåkas retuaugu sugas. Apsaimniekotås, klajås jürmalasp¬avas ir piemérota dzîvesvieta putniem.

P¬avu ainavu papildina zemås smilßainåspludmales un lagünas – seklas üdenstilpes,kas norobeΩojußås no jüras, piekrastésastopamie niedråji un meldru audzes, kå arîmelnalkßñu meΩi, ptiekßkåpas, pelékåskåpas un meΩainås jürmalas kåpas.

Randu p¬avu dabas vértîbu un daudz-veidîbas uzturéßanai nepiecießama p¬avup¬außana vai noganîßana. Aizsargåjamas ir arîkåpas, meΩi un dabiskie pludmales posmi.

Randu p¬avas. Foto: A. Soms

Par piekrasti vairåk iespéjams uzzinåt informåcijas avotos, kas izmantoti ßå izdevuma sagatavoßanai

Çepåne I., Meiere S. Èpaßuma lietoßanas tiesîbuaprobeΩojumi Baltijas jüras un Rîgas jüras lîça krasta kåpu aizsargjoslå. Rîga,Latvijas Universitåte, 2004.

Eberhards G. Latvijas jüras krasti. Rîga, LatvijasUniveriståte, 2003.

Eberhards G. Jüra uzbrük! Ko darît? Rîga, LatvijasUniversitåte, 2004.

Kabucis I. Latvijas biotopi. Rîga, Latvijas Dabas fonds,2001.

Kabucis I. Biotopu rokasgråmata. Eiropas Savienîbasaizsargåjamie biotopi Latvijå. Rîga, LDF, DAP, 2004.

Laime B. Augi jüras krastå. Rîga, Latvijas Universitåte, 2005.Melluma A. Latvijas Piekrastes ilgtspéjîgå attîstîba. Rîga,

Latvijas Universitåte, 2003.

Latvijas daba. Enciklopédija. I–VI séjums, Rîga, 1994-1998.Dabas lieguma “Randu p¬avas” dabas aizsardzîbas plåns.

Rîga, BEF, 2005.Dabas lieguma “Vidzemes akmeñainå jürmala” dabas

aizsardzîbas plåns. Salacgrîva, ZBR, 2004.Dabas parka “Piejüra” dabas aizsardzîbas plåns. Rîga, LU

BF, 2004.http://www.biosfera.lvhttp://www.dap.gov.lvhttp://www.likumi.lvhttp://www.limbazi.lvhttp://www.piekraste.daba.lvhttp://www.salacgriva.lvhttp://www.saulkrasti.lvhttp://www.vidm.gov.lv

Lelde Eñ©ele «Vidzemes piekraste»Izdevums tapis Eiropas Savienîbas LIFE-Nature projekta«Piekrastes biotopu aizsardzîba un apsaimniekoßana Latvijå» ietvaros(LIFE2002NAT/LV/8498)Våka foto: Andris SomsKartes: Mårtiñß PétersonsKopsavilkums ang¬u valodå: Vija ZnotiñaKorektore Anitra PårupeMakets: A©entüra MunksIespiests McÅbols tipogråfijå, Rîgå Bi˚ernieku ielå 18© Latvijas Universitåte, 2006ISBN 9984-783-93-6

The sea coast in Vidzeme is an area with high biodiversity and rich cultural history. Here, various types of beaches,dunes, and forests can be found. Particularly impressive are the wide dune forests, foredunes, and coastal wetlands. Inriver valleys, broad-leaved forests are located. In Northern part, coastal grasslands are formed as the result of unusualnature and management. The coast of “Vidzemes akmeñainå jürmala Nature Reserve” forms also the stony banks and softcliffs of sandstone.

There are also 3 Nature 2000 sites: • Nature Reserve “Vidzemes akmeñainå jürmala”, • Nature Reserve “Randu p¬avas”, • Nature Park “Piejüra”. Northern part of Vidzeme is included in North Vidzeme Biosphere Reserve. For the protection of natural forests and

endangered species, micro-reserves are established. Also the large stones, secular trees and unusual coastal formationsare being protected. Here many Latvian protected habitats can be found. The most representative are: wooded dunes,vegetated sandstone cliffs, coastal meadows, alluvial forests, and grey dunes (fixed dunes). Foredunes and embryonicdunes are listed in Habitats directive.

At Vidzeme coast, Carnikava, Saulkrasti, Skulte, Liepupe, Salacgrîva, and Ainaøi municipalities are located. Thearrangement of towns, settlements and single houses have been determined by the historical employment of coastalresidents - fishing, shipyard, seafaring and agriculture. Now, coastal municipalities must find solutions for the furthersustainable development and nature protection of the coastal areas.

Piekrastes saimnieki un viesi!

Ievérosim Aizsargjoslu likuma un îpaßi aizsargåjamo dabas teritorijuaizsardzîbas un apsaimiekoßanas noteikumu prasîbas!Saudzésim visus piekrastes dabiskos veidojumus!Ar automaßînåm un citiem mehåniskajiem transportlîdzek¬iem brauksimtikai pa ce¬iem un tos novietosim tikai at¬autås vietås!Saudzésim piekrastes zemsedzi un izmantosim izveidotås laipas un takas arsegumu!Ugunskurus kurinåsim un teltis celsim tikai speciåli iekårtotås un norådîtåsvietås!Cienîsim privåto îpaßumu un uz jüru dosimies tikai at¬autås vietås!Tikai no müsu visu labås gribas ir atkarîga piekrastes nåkotne.

VIDZEMES PIEKRASTE

Jüras krasta veidoßanås

Ëdeñi un mitråji

Pludmales

Ståvkrasti

Kåpas

MeΩi

P¬avas

Ainavas

Piekrastes aizsardzîba un apsaimniekoßana

Piejüras dabas parks

Zieme¬vidzemes biosféras rezervåts

Vidzemes akmeñainå jürmala

Randu p¬avas