Ievads

Vai zinåjåt, ka ßajå brîdî aptuveni 3000 lîdz 4000 daΩådu jüras auguun dzîvnieku sugu ce¬o apkårt pasaulei, pårvietojoties galvenokårtar ku©u balasta üdeñiem?

Vai zinåjåt, ka Balasta dambis – iela îpsalå – ir veidots no akme-ñiem, kas 18.-19. gs. Rîgas ostå izkrauti kå nevajadzîgais ku©ubalasts?

Kå no Zieme¬amerikas ßeit varéja atce¬ot Lielå smilßgliemene Myaarenaria? Ar kådu dîvainu recek¬veidîgu masu pie˚ep zvejnieku tîklivasarå? Kura ir Latvijas üdeñu viseksotiskåkå suga? Kas ir jüraszîles un vai tås ir édamas? Vai sarkanais daudzsartårps traucécitiem tårpiem? Vai apa¬ais jürasgrundulis ir draudîgs?

Broßürå büs informåcija, kur atradîsiet atbildes uz jautåjumiem,kas saistîti ar Baltijas jüras invazîvajåm sugåm un to pétîjumiemLatvijå.

Saturs

Kå veidojusies Baltijas jüra? . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 3Baltijas jüras raksturojums un sugu daudzveidîba . . . . . . . . . . . 4Kas ir invazîva suga un kåpéc tå ir probléma? . . . . . . . . . . . . . . 6Kuras sugas var büt invazîvas? . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 9Ku©i kå galvenais invazîvo sugu pårvietoßanås lîdzeklis! . . . . .10Lielå smilßgliemene . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .12Planktona vézîtis Cercopagis . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .13înas cimdiñkrabis . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .15Jüras zîle . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .17Sarkanais daudzsartårps . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .18Apa¬ais jürasgrundulis . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .20Invazîvo sugu pétîjumi Latvijå! . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .21Vai ar ßo problému ir iespéjams cînîties? Likumdoßanas aspekti Latvijå! . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .22

3

Kå veidojusies Baltijas jüra?Baltijas jüra ir ©eolo©iski jauna jüra – viena no jaunåkajåm jüråmuz zemeslodes. Savå attîstîbå jüra izgåjusi vairåkas evolücijasfåzes. Periodiski izoléta no okeåna, tå ir bijusi gan saldüdensbaseins, gan tipiska iekßkontinentålå jüra ar så¬u üdeni. Baltijasjüras veidoßanås stadijas nosauktas péc raksturîgåkajiem to fau-nas pårståvjiem, kuru paliekas atrodamas nogulumos. Baltijasjüras veidoßanås aizsåkusies aptuveni 13 000 gadu atpaka¬, kadküstot ledåjiem, kas klåja visu Skandinåviju, izveidojås Baltijasledus ezers. Ezers paståvéja aptuveni 3000 gadu un tam nebijasavienojuma ar okeånu.

Ledåju kußanai turpinoties, Baltijas ledus ezers izpletås un izveido-ja savienojumu ar okeånu. Tas notika pirms aptuveni 10 300 gadiemun ßo Baltijas jüras stadiju sauc par Joldijas jüru. Íajå laikå jüruapdzîvoja divvåku gliemene Yoldia arctica, péc kuras kuras arî dots

Baltijas jüras smilßainå piekraste. (Foto R. Poikåne)

4

Joldijas jüras nosaukums. Ëdens tajå bija så¬åks nekå müsdienuBaltijas jürå.

Pakåpeniski pace¬oties zemes garozai, 9 500 gadu atpaka¬ savie-nojums ar okeånu izzuda un jüra atkal pårtapa par saldüdens ezeru.Íajå laikå to apdzîvoja véderkåju gliemene Ancylus fluviatilis untådé¬ tas nosaukts par Ancilus ezera periodu. Tomér pamazåmsavienojums ar Atlantijas okeånu atjaunojås un üdens apmaiña arokeånu k¬uva spécîgåka. Aptuveni 7 500 gadu atpaka¬ üdens bijak¬uvis tik så¬ß, ka jüras gliemene Littorina litorea apdzîvoja visuüdenstilpi, kas tiek dévéta par Litorînas jüru.

Müsdienås savienojums ar Zieme¬jüru ir k¬uvis ßauråks un üdensatkal pakåpeniski k¬üst saldåks, nekå tas bija Litorînas jüras perio-da laikå. Aptuveni 1000 gadus atpaka¬, ar vikingu laivåm noZieme¬amerikas tika ievesta Lielå smilßgliemene Mya arenaria.Tiek uzskatîts, ka kopß tå brîΩa ir aizsåcies Mya jüras periods.

Fakti:� pasaulé lielåkå ieså¬o üdeñu jüra� da¬éji slégta iekßzemes jüra� jauna jüra – vecums aptuveni 8000 gadi� gara jüra – 1400 km� sekla jüra – vidéjais dzi¬ums 55 m, maksimålais dzi¬ums 459 m

Baltijas jüras raksturojums un sugudaudzveidîbaBaltijas jüras norobeΩotîbu izraisa gan ©eogråfiskås, gan ekolo-©iskås barjeras. Baltijas jüru ar Zieme¬jüru savieno Kategats, kuråsaplüst trîs t.s. dåñu ßaurumi: ‰resunds, Lielais Belts un MazaisBelts. Ëdens apmaiña starp abåm jüråm ir stipri ierobeΩota, tåpécvérojamas lielas üdens så¬uma atß˚irîbas starp daΩådiem Baltijasjüras rajoniem. Kategata ßaurumå, kur Baltijas jüra savienojas arZieme¬jüru, tas sasniedz 20 - 24 PSV (praktiskås så¬uma vienîbas1),atklåtajå Baltijas jüras da¬å 6 – 8 PSV, savukårt Botnijas lîcî tikai1 - 2 PSV. Rîgas lîcî så¬ums svårstås robeΩås no 7 lîdz pat 2 PSV.

1 1 PSV ≈ 1 g såls uz 1 l üdens

5

Ieså¬ais üdens ir diezgan neparasts müsu planétai un tåpéc dzîveitajå ir pielågojußås salîdzinoßi nedaudz augu un dzîvnieku sugas.Salîdzinot ar Atlantijas okeånu, Baltijas jüra tås ieså¬å üdens dé¬ ir¬oti nabadzîga sugu ziñå. Pat mazåk kå 3% no jüras bezmugurkaul-niekiem, kas sastopami Skagerakå, ir spéjîgi dzîvot apståk¬os, kådisastopami Botnijas jürå. Savukårt skarbie klimatiskie apståk¬i, kadziemå ledus sega klåj apméram ceturto da¬u no visas Baltijasjüras platîbas, bet vasarå vidéjå üdens temperatüra sasniedz tikai14 – 16 °C grådu, nosaka îsu siltummîloßo sugu augßanas unattîstîbas laiku. Tåpéc, ja Zieme¬jürå ir sastopami lîdz pat pusotramtükstotim daΩådu bentisko organismu sugu (dzîvnieki, kas apdzîvojüras grunti), tad Rîgas lîcî to ir tikai aptuveni 58. No aptuveni 180makroskopisko a¬©u sugåm, kas sastopamas Kategata ßaurumå,tikai 43 atrodamas Rîgas lîcî. Tomér jåatzîst, ka ßaurå Baltijas jüraspiekrastes zonå sugu daudzveidîba var büt arî gana liela, jo ßeitlîdzås var sadzîvot gan saldüdens, gan jüras sugas.

Neliela sugu daudzveidîba Baltijas jüras seklajå da¬å. (Foto S. Strå˚e)

6

Èsås Baltijas jüras veidoßanås véstures un tås så¬uma maiñas nojüras lîdz pilnîga saldüdens periodam rezultåtå Baltijas jürå ir ¬otimaz endémisku (sugu, kas sastopamas tikai ßeit) sugu, kas rakstu-rîgas jüråm ar ilgåku veidoßanås vésturi. Arî îpatnéjais ieså¬aisüdens, kas prasa no augiem un dzîvniekiem lielåku pielågoßanosspéju, nav pasargåjis Baltijas jüru no sveßåm sugåm.

Fakti:� Baltijas jüras vidéjais så¬ums ir tikai 8 PSV

Kas ir invazîva suga un kåpéc tå irprobléma?Suga, kas atrasta jaunå biotopå årpus savas dabiskås izplatîbasrobeΩåm, tiek saukta daΩådi: eksotiska, sveßa vai invazîva suga.Sugu pårvietoßanås no savas dabiskås teritorijas uz jaunu vietuvar notikt gan dabiskå veidå (migråcija, adaptåcija, kolonizåcija),gan cilvéka darbîbas rezultåtå (apzinåta introdukcija, trans-portéßana).

Terminam “invazîva suga” ir vairåkas definîcijas, bet viena no vis-plaßåk lietotajåm skan: “Sveßas sugas ir sugas, kas cilvéka darbîbasrezultåtå nejaußi vai speciåli pårvietotas vidé årpus savas dabiskås©eogråfiskås izplatîbas robeΩåm. Sveßå suga tiek dévéta par“invazîvu”, ja tå ir atzîta par ekolo©iski un/vai ekonomiski kaitîgu”.

Ikviena invazîvå suga izraisa izmaiñas vidé, ko tå såk apdzîvot.Såkumå ßîs izmaiñas ß˚iet pat labdabîgas, pieméram, vidé kuruapdzîvo salîdzinoßi maz sugu. Baltijas jürå parådås jauna suga untas palielina sugu biolo©isko daudzveidîbu. Tomér péc zinåmalaika jaunås sugas îpatñi var såkt bütiski konkurét ar vietéjåmsugåm gan par dzîves telpu, gan barîbu. Izmaiñas, ko tie izraisîs,büs saistîtas ar konkrétås sugas biolo©iju. Papildus bütiskaietekme büs klimatiskajiem apståk¬iem, invazîvo sugu skaitam,dabisko ienaidnieku esamîbai un barîbas pieejamîbai.

Invazîvås sugas var izraisît vairåkas vides un ekonomiska raksturaproblémas.

Vides problémas:� Izmaiñas resursu konkurencé, tai skaitå konkurence ar vietéjåm

sugåm par barîbu, dzîves telpu, nårstoßanas vietu utt.;� Izmaiñas apkårtéjå vidé, pieméram, ˚îmiskas – izdalot atseviß˚as

indîgas vielas, fizikålas – izrakñåti upes krasti vai biolo©iskas –nomåcot citus vietéjos organismus;

� Jaunu funkcionålo grupu parådîßanås un barîbas ˚édes izmai-ñas;

� Potenciåli toksisko sugu savairoßanås, pieméram, potenciålitoksisko a¬©u savairoßanås;

� Jaunu slimîbu izraisîtåju vai parazîtu savairoßanås, piem., vîru-si, baktérijas, sénîtes, ekto- un endoparazîti. Invazîvås sugas varbüt jaunu vîrusu nésåtåji, kuru ietekmé var iet bojå vietéjåssugas;

� Vietéjo sugu populåciju samazinåßanås vai pilnîga izzußana.

7

Koka på¬i, kas apaugußi ar divvåku gliemeném. (Foto S. Strå˚e)

8

Ekonomiska rakstura problémas: � Apaugumi, kas veidojas uz daΩådåm konstrukcijåm, pieméram,

kabe¬iem, vadiem, ku©u korpusiem, på¬iem, palielinot eksplu-atåcijas izmaksas iekårtu tîrîßanas un speciålu kråsu iegådes dé¬;

� Introducétås sugas var ietekmét gan komerciåli nozîmîgos zivjukråjumus, gan kopéjo zivju daudzveidîbu;

� Akvakultürå audzéto mér˚sugu iznîkßana;� Arheolo©iski nozîmîgo objektu sabojåßana, pieméram, vésturiska

nogrimußa ku©a vraka åtråka sadrupßana.

Liepåjas osta. (Foto S. Strå˚e)

Fakti:� Tiek prognozéts, ka Lielo Ezeru (ASV/Kanåda) biolo©iskåsdaudzveidîbas izmaiñas 21. gadsimtå notiks pateicoties tießi strau-jajam invazîvo sugu pieaugumam to ekosistémås

9

Kuras sugas var büt invazîvas?Invazîvo sugu skaits daΩådås jürås un to rajonos ir ¬oti svårstîgs.DaΩviet var büt tikai daΩas atseviß˚as sugas vienå piekrasté, kamércitås jürås un to piekrastes rajonos sastopamas vairåk kå 200invazîvo sugu. Lai gan ir praktiski neiespéjami paredzét, kurå vietåtiks atrasta nåkoßå invazîvå suga, ir k¬uvis skaidrs, ka daΩi rajoni irdaudz jütîgåki nekå citi. Tikpat grüti ir paredzét, kura büs nåkamåinvazîvå suga, kas parådîsies Baltijas jürå, jo jaunas sugasienåkßana citå vidé ir saistîta ar vairåku apståk¬u sakritîbu,pieméram, barîbas pieejamîba, pléséju daudzums, klimatiskieapståk¬i, jaunås sugas îpatñu daudzums, kas spéj veidot jaunupopulåciju u.c.

Zinåtnieki, pétot vairåku atseviß˚u invazîvo sugu biolo©iju, atklåjußivairåkas invazîvajåm sugåm kopîgas îpaßîbas:� Daudzskaitlîgas dabiskajå teritorijå;� Spéjîgas izdzîvot nelabvélîgos apståk¬os (transportéßanas laikå);� Spéjîgas pielågoties daΩådiem temperatüras un så¬uma apståk-

¬iem;� Nav izteikti izvélîgas barîbas objektu ziñå;� Spéjîgas strauji savairoties; � Jaunås paaudzes attîstîba såkas agråk nekå vietéjåm sugåm;� Spéjîgas veidot “miera” stadijas (cistas, ilgolas);� Attîstîbas cikla gaitå ir ilga kåpuru stadija;� Raksturîga ve©etatîvå vai hermafrodîtiskå vairoßanås (vairoßa-

nås no viena sugas îpatña);� Spéjîgas izkonkurét vietéjås sugas;� Zinåmas kå ienåcéjas citos areålos.

Tomér ne visas sugas, kuråm raksturîgas augståkminétås îpaßîbas,k¬üst par ienåcéjåm citos re©ionos. Òoti bütiska nozîme ir vietéjiemvides apståk¬iem, kuriem jåbüt salîdzinoßi lîdzîgiem ienåcéjassugas dabiskajiem dzîves apståk¬iem un tikai tad, kad visi faktoribüs sugai labvélîgi, jaunå sveßå suga spés veiksmîgi izdzîvot unvairoties.

10

Fakti:� Baltijas jürå ir neliela dabiskå sugu daudzveidîba un daudz brîvu„ekolo©isko nißu”

Ku©i kå galvenais invazîvo sugupårvietoßanås lîdzeklis!Balasts nodroßina ku©a stabilitåti, kad tas pårvietojas okeånå bezkravas. Burinieku laikmetå par balastu lietoja akmeñus vai smiltis,bet müsdienu tankku©os kå balasts tiek lietots üdens. Balastaüdens parasti tiek uzñemts ostås, ku©a kravas izkraußanas laikå.Atkarîbå no ostas atraßanås vietas, balasta üdens var büt ganjüras, gan saldüdens izcelsmes. Kopå ar üdeni balasta tilpnés tiekiesüknéts milzîgs daudzums daΩådu organismu.

Atklåtå Baltijas jüra pie Jürkalnes. (Foto S. Strå˚e)

11

Pétîjumi liecina, ka ku©u balasta tilpnés katru dienu apkårt pasauleice¬o 3000 – 4000 sugu. Patreiz ir zinåmas aptuveni 500 sugas, kaskopå ar balasta üdeñiem pårvietotas årpus savas dabiskåsizplatîbas teritorijåm un k¬uvußas par ienåcéjiem citos rajonos.Salîdzinot ar to sugu daudzumu, kas ce¬o apkårt pasaulei, ßisskaitlis neß˚iet påråk liels, tomér jåñem vérå, ka ikviena atseviß˚asuga var nodarît ievérojamu ekonomisku un ekolo©isku kaitéjumu.

Pirmais Eiropå veiktais ku©u balasta üdeñu pétîjums tika organizétsVåcijå 1992.-1996. gadå. Tå rezultåti liecinåja, ka vairåk nekå 60% noku©u balasta üdeños sastopamajåm sugåm bija sveßas gan Baltijasjürai, gan Zieme¬jürai. Ku©u balasta üdeñu veiktås analîzes råda, ka1 m3 balasta üdens var saturét vairåk kå 50 000 zooplanktonaorganismu un vairåk kå 10 miljonu fitoplanktona ßünu. Kubikmetråbalasta tvertñu nogulßñu ir atrastas vairåk kå 150 fitoplanktonacistas. Atseviß˚as fitoplanktona cistas ir spéjîgas pårciest nelabvélî-gus apståk¬us un saglabåt dzîvotspéju pat péc 10 - 20 gadu.

Balasta dambis îpsalå. (Foto S. Strå˚e)

Invazîvo sugu probléma aktuåla k¬uvusi tießi pédéjo 20-30 gadulaikå ßådu iemeslu dé¬:� Daudz intensîvåka ku©oßana, kas palielina balasta üdeñu trans-

portu no viena rajona uz citu rajonu;� Pateicoties müsdienu tehnolo©ijåm, ku©i k¬uvußi daudz åtråki un

bütiski samazinås laiks, ko organismi pavada balasta üdeñutvertné. Tådéjådi palielinås to spéja izdzîvot. Pieaugot ku©usatiksmei starp oståm, palielinås iespéja, ka invazîvå suga tiksintroducéta vienlaicîgi vairåkås ostås;

� Palielinås balasta üdenî esoßo organismu skaits. Pieméram,pasaules jürås plaßi izplatîtås dinoflagellåtu „ziedéßanas” laikå,kas arî ir saistîta ar cilvéka darbîbu – üdens piesårñoßanu un kli-mata maiñu, balasta üdenî nonåk daudz lielåks organismu skaitsnekå tad, kad a¬©u „ziedéßana” nebija tik bieΩa.

� Paplaßinoties akvakultüras organismu audzéßanai daΩådås pa-saules vietås un to transportam, pieaug iespéja ar balasta üdeñupalîdzîbu izplatît to parazîtus un slimîbu izraisîtåjus.

Fakti:� Balasta dambis – iela îpsalå – ir veidots no akmeñiem, kas 18.-19. gs. Rîgas ostå izkrauti kå nevajadzîgais ku©u balasts

Lielå smilßgliemeneMya arenaria – Lielå smilßgliemene – ir plaßi izplatîta suga Baltijasjürå. Tå sastopama gan atklåtå Baltijå, gan Rîgas jüras lîcî un ir tikpazîstama, ka pirmajå brîdî ß˚iet neticami to pieskaitît pie invazî-vajåm sugåm. Paßreiz tiek uzskatîts, ka pie mums tai atce¬otpalîdzéjußi vikingi ap 11. vai 12. gadsimtu, kas gliemeni, iespé-jams, izmantojußi uzturå. Èstås Lielås smilßgliemenes dzimtene irZieme¬amerika.

Zieme¬amerikå dzîvojoßås gliemenes izméros var sasniegt lîdz pat15 cm, bet Baltijas jürå sastopamås gliemenes neizaug tik lielas,jo nepiecießams daudz så¬åks üdens. Salîdzinot izskalotåsgliemeñu çaulas Rîgas lîça pludmalé un Papes pludmalé, Rîgaslîcî to çaulas daudz mazåkas, jo lîcî üdens så¬ums ir zemåks kå

12

13

atklåtås Baltijas jüras da¬å. Latvijas piekrasté posmå no Kolkas lîdzPapei tå ir visbieΩåk sastopama. Izskalotås Mya arenaria çaulas varveidot cietu substråtu, kas kå måjvieta büs pieejama citåm sugåm.

Planktona vézîtis CercopagisCercopagis pengoi ir planktonisks vézîtis, kas pédéjos piecosgados veido ievérojamu da¬u Baltijas jüras zooplanktona. Baltijasjüras nelielå så¬uma dé¬ arî planktona organismi ir izméros mazå-ki, salîdzinot ar okeånå sastopamajiem planktona véΩiem. Upju unezeru planktonu organismu vidéjie izméri ir aptuveni 1 – 2 mm,savukårt okeånå tie nereti pårsniedz 5 mm. Cercopagis pengoividéjais izmérs ir ap 5 mm, tåtad ievérojami lielåks kå Rîgas lîçavietéjo sugu pårståvji, kuri garumå parasti nepårsniedz 2 mm.

Baltå divvåku gliemene Mya arenaria. (Foto A. Andrußaitis)

14

Pirmo reizi Baltijas jürå Cercopagis pengoi konstatéts 1991. – 1992.gadu vasarås tießi Rîgas lîcî. Såkumå planktonå atrasti tikai daΩiîpatñi, bet piecu gadu laikå ßî suga diezgan agresîvi iekarojaBaltijas jüru un ßobrîd veido lîdz 50% vasaras zooplanktona bio-masas. Péc baroßanås veida izméros pråvais Cercopagis pengoi irpléséjs, kas pårtiek no citiem zooplanktona dzîvniekiem. Rîgas lîcîtam ir optimåli baroßanås apståk¬i un nav konkurences ar vietéjåmsugåm. Savukårt Baltijas jüras bargås ziemas tas pårdzîvo, veido-jot tå saucamås ilgolas, kas rudenî nogrimst uz grunts un vasarålabvélîgos apståk¬os no tåm izß˚i¬as jaunå vézîßu paaudze.

Èstå Cercopagis ©ints planktonisko véΩu dzimtene ir Kaspijas,Melnås, Azovas un Aråla jüras, kur arî tie pirmoreiz atrasti unaprakstîti. Patreiz pétnieki vairs neßaubås, ka Baltijas jürå Cercopagispengoi nonåkußi ar ku©u balasta üdeñiem. Iespéjams, ka tik maza

Ielükojoties mikroskopå més varam saskatît planktona vézîßus, to skaitåinvazîvos Cercopagis pengoi. (Foto no pétnieciskå ku©a “Aranda” arhîva)

15

organisma parådîßanos müsu jürå, izñemot biologus, tå arî neviensnebütu îpaßi pamanîjis, ja vien tas nebütu traucéjis zvejniekiem.Vasarå, kad virséjå üdens slånî temperatüra pårsniedz 16 - 18°C,mierîgos laika apståk¬os planktona vézîtis veido jaunu paaudzi daΩudienu laikå, tåpéc to skaits virséjå slånî ir ¬oti liels. Vézîßu garieizaugumi – “astes” – ir lipîgi, tåpéc zvejnieki, îpaßi augustå, kadüdens ir vissiltåkais, novéroja, ka izliktie tîkli pie˚epußi ar dîvainurecek¬veida masu. Vézîßu ielipßana tîklos samazina nozveju un radapapildu darbu zvejniekiem, jo ir grüti iztîråmi.

Fakti:� Baltijas jüra ir donorre©ions Zieme¬amerikas Ontario ezeraCercopagis pengoi introducétajai populåcijai

înas cimdiñkrabisEriocheris sinensis jeb înas cimdiñkrabis pirmo reizi Eiropåatrasts 1912. gadå Alleras upé Våcijå. Såkot ar 1930-jiem gadiemînas cimdiñkrabja îpatñi regulåri konstatéti Baltijas jürå.Pakåpeniski tas iekarojis visu Baltijas jüras piekrasti un ßobrîd ganLatvijas piekrasté, gan jürå ietekoßajås upés, ir sastopams katrugadu. Dabiskå înas cimdiñkrabja dzimtene ir re©ions starpDienvid˚înu un Vladivastoku, ieskaitot Japånas, Taivånas piekrastiun Dzelteno jüru. Patreiz Baltijas jüras re©ionå vislielåkås înascimdiñkrabja populåcijas ir konstatétas Våcijas upés – Elbå unVézerå.

Domåjams, ka arî înas cimdiñkrabis ßeit nok¬uvis ar ku©u balastaüdeñiem, bet nav izslégts, ka tas varétu büt nok¬uvis arî aktîvasmigråcijas ce¬å, atråpojot pa izraktajiem kanåliem, kas savienovairåkas jüras. Tå dabiskajå dzimtené îpatñus var atrast pat 1400km tålu no to paståvîgås uzturéßanås vietas. Lai gan înascimdiñkrabja atradumi Baltijas jüras piekrasté k¬üst aizvien bieΩåki,tiek uzskatîts, ka ßeit ir gandrîz neiespéjama tå vairoßanås un sta-bilas populåcijas veidoßana, jo krabja reproduktîvais cikls nevartikt pabeigts zemå üdens så¬uma dé¬. Visticamåk Baltijas re©ionånotvertie eksemplåri ir aktîvi migréjußi no Zieme¬jüras un tås upémuz Baltijas jüru.

16

înas cimdiñkrabis var apdzîvot gan upju piekrasti, gan lîdz 10metriem dzi¬us üdeñus. Pieaugußie krabji dzîvo saldüdenî,pårsvarå upju augßtecé, bet veiksmîga vairoßanås iespéjama tikaiså¬å üdenî un tådéjådi ir izskaidrojama înas cimdiñkrabjanepiecießamîba veikt lielus attålumus. Spéja pielågoties daΩådiemüdens så¬uma apståk¬iem noråda uz tå izturîbu pret daΩådiemnegatîviem vides faktoriem: ne vien krasåm üdens temperatürassvårstîbåm, bet arî samazinåtu skåbek¬a un mainîgu üdens skåbu-mu. Íî suga ir iecietîga arî pret stipri piesårñotiem üdeñiem.

înas cimdiñkrabja édienkarté ietilpst daΩåda veida augi, a¬©es,bezmugurkaulnieki (gan ar mîkstu, gan ar cietu çaulu) un zivis.Palielinoties înas cimdiñkrabja populåcijai, var notikt izmaiñasvietéjo bezmugurkaulnieku skaitå un blîvumå, stipri samazinotkådas vietéjås sugas daudzumu. Nozîmîga ir krabja loma citu bez-mugurkaulnieku sugu izplatîbai. Tå ar matiñiem klåtås spîles kalpo

înas cimdiñkrabis Eriocheris sinensis, kuru zvejnieki no˚érußi Kolkå. (FotoS. Strå˚e)

kå dzîves vieta mazåkiem organismiem (nematodém, sîkåmgliemeném un gliemeΩiem), kå rezultåtå uz jauniem biotopiem vartikt pårvietotas gan vietéjås, gan sveßås sugas.

Pats krabis ir barîbas objekts plésîgajåm zivîm, bridéjputniem unüdriem.

Fakti:� Populårå våcu avîze „Die Zeit” 2006. gada 5. oktobrî ziñoja, kaBaltijas jürå introducétais înas cimdiñkrabis k¬uvis par iecienîtudelikatesi Våcijas restorånos: 2005. gadå tika patérétas aptuveni 3tonnas krabju

Jüras zîleBalanus improvisus jeb jüras zîle pieder pie véΩveidîgo organismuklases un pasaulé ir sastopamas vairåkas to sugas. Baltijas jürå

17

Izskalots koka gabals, kas apaudzis ar jüras zîlém. (Foto S. Strå˚e)

18

sastopama tikai viena Balanus improvisus suga, kas pie mums,domåjams, atk¬uvusi no Zieme¬amerikas un pirmoreiz konstatéta19. gadsimta vidü. Tagad tå sastopama praktiski viså Baltijas jüraspiekrasté lîdz pat 6 m dzi¬umam. Vézîßi dzîvo piestiprinåjusies piecieta substråta – akmeñiem, tiltu konstrukcijåm, lielåm a¬©ém,gliemeném, ku©u korpusiem.

Pieaugußås jüras zîles ir labi aizsargåtas ar biezu ka¬˚a çaulu unpårsvarå visu laiku pavada piestiprinåjußås vienå vietå. Tomérsavas dzîves pirmajås trîs nedé¬ås kåpuri brîvi peld un sameklécietu substråtu kå dzîves vietu. Pétîjumi liecina, ka Baltijas jüråjüraszî¬u kåpuri peld vienreiz gadå – aptuveni no jülija vidus lîdzaugusta såkumam, kad to attîstîbai ir labvélîga üdens temperatüraun tad, kå liecina arî jürnieku novérojumi, ir „pienåcis laiks tîrîtku©a korpusu”.

Viens no ¬oti uzskatåmiem, invazîvo sugu izraisîto, zaudéjumupiemériem ir „cîña” ar ku©u korpusu apaugumiem, ko veido jüraszîle. Kad organismi ir vél jauni un tikko piestiprinåjußies, tos vardiezgan viegli noberzt no ku©iem, laivåm un jahtåm ar birsti vainotriekt ar augstspiediena üdens strüklu. Ja tas nav izdarîts daΩunedé¬u laikå, tad jüras zîles uz ku©u korpusiem saaug biezå koloni-jå, samazinot ku©u åtrumu un palielinot degvielas patériñu.

Sarkanais daudzsartårpsMarenzelleria cf. viridis jeb sarkanais daudzsartårps tiek uzskatîtspar vienu no visveiksmîgåkajiem ienåcéjiem Baltijas jürå. Zinåt-nieki ¬oti viegli varéja izsekot kå tas iekaro jaunas teritorijas unstrauji k¬üst par bieΩi sastopamu jüras gultnes iemîtnieku. Baltijasjürå pirmo reizi Marenzelleria cf. viridis tika atrasta 1985. gadå pieVåcijas krastiem, 1986. gadå to konstatéja Polijas üdeños, 1988./89.gadå tå sasniedza Lietuvas, Latvijas un Igaunijas krastus. 1990-togadu såkumå Marenzelleria cf. viridis såka apdzîvot Zviedrijas unSomijas piekrasti, bet 1990-to gadu beigås tå tika konstatéta arîBaltijas jüras zieme¬da¬å – Botnijas lîcî. Íis uzskatåmais piemérsparåda kå nepilnu piecpadsmit gadu laikå suga spéj pielågoties un

iedzîvoties diezgan mainîgajos Baltijas jüras vides apståk¬os – nosalîdzinoßi så¬a üdens Våcijas piekrasté lîdz gandrîz pilnîgai sald-üdens videi Botnijas lîcî. Íobrîd skaita ziñå visaugståko blîvumuMarenzelleria of. viridis sasniedz Rîgas lîcî – lîdz pat 5000 ind.m2.

Ce¬ß kå sarkanais daudzsartårps ßeit ir nok¬uvis nav îsti skaidrs, betdomåjams, ka tå kåpura stadijas ßeit nok¬uvußas ar balastaüdeñiem no Zieme¬amerikas piekrastes un tå straujå izplatîßanåsBaltijas jürå ir saistîta ar måtîßu spéju radît ¬oti lielu kåpuru skaitu.

Marenzelleria cf. viridis apdzîvo smilßainas gruntis un sastopamapat 80 m dzi¬ås Baltijas jüras ieplakås. Tas var ierakties smiltîs lîdz35 cm dzi¬umam, kas ir daudz dzi¬åk nekå to spéj vietéjås Baltijasjüras sugas, un irdinot grunts virskårtu apgrütina dzîvoßanupåréjåm sugåm. Sarkanais daudzsartårps ir labs barîbas avotsbentiskajåm zivîm, kas barojas ar daΩådiem gruntî dzîvojoßiemorganismiem. Neviena netraucéts vidéji tas var nodzîvot 3 gadusun sasniegt aptuveni 12 cm garumu.

19

Sarkanais daudzsartårps jeb Marenzelleria cf. viridis. (Foto J. Kotta)

20

Apa¬ais jürasgrundulisNeogobius melanostomus jeb apa¬o jürasgrunduli pirmo reiziBaltijas jürå atrada pie Polijas krastiem 1990. gadå. Domåjams, kaarî ßîs invazîvå suga atce¬ojusi no Kaspijas vai Melnås jüras uzBaltijas jüru ar tankku©u balasta üdeñiem. Tå kå apa¬ais jüras-grundulis nav påråk labs „peldétåjs”, tad varbütîba, ka tas ßeitvarétu pats atpeldét pa upém un kanåliem, kas savieno Melno jüruar Baltijas jüru, ir neliela.

Apa¬ajam jürasgrundulim patîk uzturéties seklås un ar o¬iem klåtåssmilßainås gruntîs lîdz pat 20 m dzi¬umam. Uzturå lietojotgliemenes, sîkus véΩus, daudzsartårpus, kå arî citas sîkås zivtiñastas sasniedz vidéji 18 cm garumu, bet iespéjams atrast arî 30 cmgarus îpatñus. Dzîves ilgums ir aptuveni 4 gadi.

Apa¬ais jürasgrundulis, salîdzinot ar saviem izmériem, ir årkårtîgirijîga zivs. Tå ir izturîga pret zemu skåbek¬a saturu üdenî un spéj

Apa¬ais jürasgrundulis. (Foto J. Samsel)

21

dzîvot pat ¬oti piesårñotås vietås, kur citas zivis vairs nav sastopa-mas. Vienå reizé måtîte var iznérst no 500 lîdz 3000 ikru. Tuvumåparådoties kådam sveßiniekam tas tiek diezgan agresîvi dzîts promun nårstoßanas vieta tiek apsargåta.

Invazîvo sugu pétîjumi Latvijå!Lîdzîgi kå citås Baltijas jüras valstîs, invazîvo sugu pétîjumi strau-jåk attîstîjußies 20.gs. 90. gados, parådoties iepriekßminétajåmsugåm Marenzelleria cf. viridis un Cercopagis pengoi. Tåm Latvijåveiktajos sveßo jüras sugu pétîjumos veltîta vislielåkå uzmanîba.Paßlaik ir labi zinåmas sugu populåciju ikgadéjås svårstîbas, toizplatîba Latvijas jüras teritorijå, iecienîtåkås dzîves vietas unvélamie vides apståk¬i, ir arî konstatéta to ietekme uz daΩåmvietéjåm sugåm.

Taçu visi lîdzßinéjie pétîjumi veikti tießi lîcî un jürå, bet ne iespéja-majos citu sveßo sugu „izejas punktos” – ostås. Tåpéc 2005. gadanogalé uzsåkts gadu ilgs pétîjums par sugu daudzveidîbu Latvijaslielo ostu akvatorijos un oståm kå potenciålu sveßo sugu izplatîbasavotiem. Pétîjumu ar Phare 2003. gada PårrobeΩu sadarbîbas pro-grammas Baltijas jüras re©ionå finanséjumu veic LatvijasHidroekolo©ijas institüts sadarbîbå ar Tartu Universitåtes IgaunijasJüras institütu. Latvijå Rîgas, Liepåjas un Ventspils ostås no martalîdz oktobrim ievåkti üdens floras un faunas paraugi un analizéts tosaståvs.

Fakti:� Invazîvo sugu pétîjumu rezultåti ir pieejami Latvijas Hidroekolo-©ijas institüta måjaslapå www.lhei.lv

22

Vai ar ßo problému ir iespéjamscînîties? Likumdoßanas aspektiLatvijå!Biolo©iskås daudzveidîbas un vides aizsardzîbas jautåjumi, taiskaitå sveßo sugu esoßå un potenciålå ietekme uz vietéjåm eko-sistémåm, skarti vairåkos starptautiskos dokumentos (ES Direk-tîvas, HELCOM Rekomendåcijas, RiodeΩaneiro un Bernes Kon-vencijas), kas saistoßi arî Latvijai. Tomér konkrétåk problémas, bezßaubåm, aplükotas nacionålajå likumdoßanå un normatîvajosdokumentos.

1999. gadå LR Vides ministrijå izstrådåtå Biolo©iskås daudzvei-dîbas nacionålå programma izdala sveßås sugas kå problémuLatvijas jüras teritorijås un ieteic risinåjumus:�Noteikt aizliegumus sugu introdukcijai dabiskajås üdenstilpés un

ierobeΩojumus introducéto sugu audzéßanai akvakultürå.� Kontrolét balasta üdeñu apriti.� Atbalstît pétîjumus par jau introducéto sugu izplatîbas un skaita

dinamiku üdeños, kå arî to ietekmi uz vietéjo sugu populåcijåm.

Kå ieteikumi realizéti:� Paßlaik LR “Sugu un biotopu aizsardzîbas likumå” ir reglamen-

téta sugu introdukcija, taçu tikai gadîjumå, ja sugu ievießana no-tiek apzinåti. Introdukcija tiek pie¬auta gadîjumos, kad jåapmieri-na neatliekamas ekonomiskas vai sociålas vajadzîbas. Tomérlikums paredz arî visu vietéjo sugu un biotopu aizsargåßanu.Sugas aizsardzîba tiek uzskatîta par apmierinoßu, ja suga ilgstoßinodroßina savu eksistenci kå raksturîgå biotopa dzîvotspéjîgasaståvda¬a, sprieΩot péc populåcijas dinamikas.

� Balasta üdeñu aprites kontrolei Latvijå büs jåpievérßas, kad LRSaeima ratificés Starptautiskås jürniecîbas organizåcijas izstrå-dåto 2004. gada konvenciju par Balasta üdeñu un nogulumukontroli un apsaimniekoßanu. Baltijas jürå konvenciju nav rati-ficéjusi neviena valsts, taçu tå ståsies spékå un büs saistoßavisåm dalîbvalstîm, ja to ratificés 30 valstis, kas pårståvés 35%no pasaules ku©u kopéjås tonnåΩas. Patlaban tikai Rîgas attîstî-

23

bas plåna 2006.-2018. gadam Vides pårskata kopsavilkumå minéts,ka attîstoties ostai, attîstîbas plånå jåparedz îpaßi pasåkumi ku©ubalasta üdeñu kontrolei, lai ierobeΩotu sveßu sugu iece¬oßanasiespéjas.

� Sveßo sugu izplatîbas un dinamikas pétîjumi Latvijå finansétiLatvijas Zinåtnes padomes pieß˚irto grantu veidå, tomér tie ne-dod iespéju veikt regulårus novérojumus. Saprotams, ka sugusaståva un organisma daudzuma izmaiñas var kontrolét jauesoßu novérojumu programmu ietvaros (piem., Jüras videsmonitoringå), taçu paliek neatrisinåts jautåjums par sveßo suguietekmi uz vietéjåm sugåm un ekosistému kopumå. Paßlaikspékå esoßajå, 2006. gada 24. janvårî pieñemtajå Latvijas videsmonitoringa programmas biolo©iskås daudzveidîbas moni-toringa da¬å invazîvo sugu monitorings aplükots tikai sauszemesaspektå, uzsverot, ka uzmanîba jåpievérß sugu izplatîbas ierobe-Ωoßanai un sekmém cîñå ar ßîm sugåm …

Paraugu ievåkßana Rîgas ostas teritorijå. (Foto S. Purviña)

Ar neapbruñotu aci bieΩi neredzamås jüras invazîvås sugas Latvijåvél tomér netiek uzskatîtas par nopietnu problému un paßlaiklikumdoßanå nav paredzétas nepårprotamas procedüras, lainepie¬autu to skaita palielinåßanos.

Augu apaugumi uz mola Påvilostå. (Foto S. Strå˚e)