ievads java programmĒŠanĀ industriĀlajĀ elektronikĀkunicina/java.pdf · 2006. 12. 1. ·...

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE Elektroenerģētikas un elektrotehnikas fakultāte

Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūts

A. Ļevčenkovs, N. Kuņicina

IEVADS JAVA PROGRAMMĒŠANĀ INDUSTRIĀLAJĀ ELEKTRONIKĀ

(Rokraksts)

Rīga – 2006

Ļevčenkovs, Kuņicina 2006 -– Java-1 1

Priekšvārds Java ir jauna programmēšanas valoda, kas paredzēta izmantošanai tīklos, sevišķi

Internet tīklā. Java var izmantot gan Sun darba stacijā, ar Unix, gan datorā, kas strādā DOC operētājsistēmu vai ar Windows operētājsistēmu, vai arī Apple Mac. Java pārsvarā tiek izmantota, lai izveidotu “apletus”, taču dažreiz to izmanto, lai izstrādātu veselas aplikācijas pilnībā izmantojot Java.

Java ir izstrādāta uz C++ pamata un ir ļoti līdzīga tai pēc stila un struktūras. Tā ir

liela valoda ar vairākiem slāņiem. Lai apgūtu Java pilnībā, būs nepieciešams daudz strādāt, un mācīties, taču Java pielietošana pēc tās apgūšanas ir ļoti efektīva, un ir iespēja pakāpeniski paaugstināt savu kvalifikāciju. Pēc pirmās nepieciešamības komplekta apgūšanas padziļināt kvalifikāciju ir salīdzinoši vienkārši.

Šis mācību līdzeklis nav domāts pieredzējušiem C++ programmētājiem, kuri grib

tikai papildināt savas zināšanas un apgūt Java, tas ir paredzēts tiem, kas nezin ne C++, ne jebkuru citu programmēšanas valodu, taču ir apņēmušies iemācīties Java.

Mācību līdzeklis palīdzēs studentiem uzrakstīt mazu apletu jeb sīklietotni mājas lapai un sniegt pamatu un ticību savām spējām tālāk attīstīt savas Šajā mācību līdzeklī katra Java īpatnība tiek paskaidrota ar tās praktiskajiem veidošanas piemēriem.

Mācību līdzeklī ir arī daži jautājumi un uzdevumi, kuri palīdzēs jebkuram

studentam, bez iepriekšējām zināšanām programmēšanā uzrakstīt mazu apletu savai mājas lapai.

Mācību līdzeklis ir sastādīts atbilstoši RTU programmai “Elektrotehnoloģiju datorvadība” neklātienes, vakara un dienas apmācības studentiem. Mācību līdzeklis ir domāts kā palīgmateriāls studentiem priekšmetā “Programmēšanas tehnoloģijas”.


Saturs

Priekšvārds..........................................................................................................................1 Par Java ...............................................................................................................................3 Java priekšrocības ...............................................................................................................3 Kas studentiem ir jāapgūst? ................................................................................................4 Programmēšanas valodas ....................................................................................................4 Java virtuālā mašīna............................................................................................................5 JVM un jūsu pārlūkprogramma ..........................................................................................6 Objektorientēta programmēšana .........................................................................................7 Tradicionālās OO valodas...................................................................................................7 Objektu daba .......................................................................................................................8 Objekti un klases.................................................................................................................8 Javas SDK.........................................................................................................................10 SDK atpakošana................................................................................................................11 Rīka daļas..........................................................................................................................12 Kompilators (Javac.exe) ...................................................................................................12 Interpretators (Java.exe)....................................................................................................12 Apletu pārlūks (appletviewer.exe) ....................................................................................12 Dekompilators (Javap.exe) ...............................................................................................12 Dokumentācija ..................................................................................................................12 Citi faili .............................................................................................................................12 Sagatavošanās darbam ......................................................................................................12 Pirmā lietojumprogramma ................................................................................................15 Kuru teksta redaktoru lietot?.............................................................................................17 Pirmā lietojumprogramma (Applet)..................................................................................17 Programmas kods..............................................................................................................17 Java ar HelloApp.Java ......................................................................................................18 HTML dokuments.............................................................................................................18 Lietojumprogrammu aplūkošana ......................................................................................19 Pārlūkprogrammas lietošana.............................................................................................20 Literatūra...........................................................................................................................22


Par Java

Java ir no platformām neatkarīga, objektorientēta, vairāku pavedienu (multi-threading), dinamiski saistīta programmēšanas valoda, un tajā lieto daudz sarunvalodas vārdu. Mācību metodiskā līdzeklī tiek minimizēta sarunvaloda, taču dažās vietās no tā nevar izvairīties. Paturot to prātā, mēģināsim atbildēt uz jautājumu “Kas ir Java”? Java ir programmēšanas valoda, ko izstrādāja Sun Microsystems, sākumā tā tika domāta lietošanai World Wide Web. Tai ir daudz kas kopīgs ar C++, kas nozīmē, ka, ja jūs pārzināt šo valodu, tad būs viegli saprast Java. Šīs mācību līdzeklis ir paredzēts studentiem bez priekšzināšanām. Tiek pieņemts, ka jūs neko nezināt par C++ vai jebkuru citu programmēšanas valodu, bet jūs pārzināt Windows u n Web pārlūkprogrammas.

Java priekšrocības Ar Java jūs varat radīt trīs dažādus programmu veidus: applets, applications un beans. Applets ir programmas iegultās (ievietotās) HTML dokumentos, kas veido Web lapas. Parasti tās ir mazas, tāpēc kādam, kas ar tās palīdzību grib atvērt Web lapu, nav ilgi jāgaida, kamēr tās ielādējas. Tās parasti kalpo noteiktiem mērķiem. Applets var nodrošināt piemērotus līdzekļus lai vadītu (navigate) Web saiti, veidotu uzmanību piesaistošas animācijas vai vienkārši vilinātu apmeklētājus atgriezties regulāri. Tāpat tos var izmantot krietni nopietnākiem uzdevumiem. Vienkāršas Web lapa ir ļoti labas attēlošanai, bet tas atļauj iegūt tikai ierobežotu atgriezenisko saiti. Applets ir īstā tiešsaistes (on-line) mijiedarbība ar apmeklētāju; apdrošināšanas biznesā, piemēram, izmanto appletu, lai acumirklī aprēķinātu cenu. Applications ir savrup stāvošas programmas. Jūs varat izmanto Java, lai uzrakstītu teksta procesoru, izklājprogrammu, grafisko utilītu, patiesībā jebkura veida lietojumprogrammu. Daļa no Java ievērojamā plāna ir ideja, ka studentam jārada lietojumprogrammas datoriem, kas ir saslēgti tīklā. Tā vietā, lai instalētu standarta programmatūru uz individuālajiem personālajiem datoriem tīklā, jūs instalējat Java lietojumprogrammas uz centrālā servera un ielādēja tos mazajos tīkla datoros sesijas laikā. Tas pieļauj vienkāršāku un daudz lētāku atjaunināšanu, par cik katra lietojumprogramma jāinstalē vienreiz visa ofisa datorlietotāliem. Java lietojoši tīklā saslēgti datori joprojām ir sākotnējā etapā. Šīs lietojumprogrammas būs modulāras. Tā vietā, lai lietotu 30+Mb visu rakstošu un visu darošu (all-dancing) teksta procesoru, studentam būs mazs rediģējams modulis un atsevišķi moduļi kļūdu labošanai, izkārtojumam, drukāšanai utt., ko var ātri ielādē, ja tas ir nepieciešams. Šī pieeja atļauj lietot mazākus, lētākus datorus un ļauj vienkāršot programmatūras ražošanu, par cik vienu moduli var atkārtoti lietot dažādās lietojumprogrammās, piemēram, drukāšanas modulis var drukāt dokumentus no teksta procesoriem vai izklājlapām. Beans ir jaunas Java pielietojumu paketes. Tāse attīsta modulāro pieeju vēl tālāk. Šeit koncepcija ir tāda, ka jāveic specifiskas, ierobežotas funkcijas, kas tiks izsauktas no cita bean, applet vai application.


Kas studentiem ir jāapgūst?

Lai sāktu programmēt Java, studentam ir nepieciešams zināt: · Dažus pamata principus par to, kas vispār ir programmēšana un, īpaši

objektorientēta programmēšana; · Kā uzstādīt jūsu sistēmu Java izmantošanai;

· Applicaton un applet pamata struktūru; · Kā uzglabā datus programma;

· Kā programmai likt atkārtot darbības vai arīizpildīt tās tikai tad, kad iestājas noteikti nosacījumi;

· Dažas tehnikas, kas palīdz saprast, kā lietot Java rutīnas un struktūras programmās.

Programmēšanas valodas Dators var saprast tikai vienu valodu, un tā ir mašīnkods. Tas sastāv no bināriem skaitļiem, kurus datora mikroshēma pārvērš instrukcijās, vērtībās un atmiņas adresēs. Instrukcijas ir ārkārtīgi vienkāršas, piemēram ‘pārvietot šo vērtību uz atmiņu šajā adresē’, ‘salīdzināt divus skaitļus’, ‘palielināt šo vērtību’. Bija laiks, kad cilvēki rakstīja programmas mašīnkodā, bet mūsdienās neviens to vairs nedarīs, jo tas ir ļoti grūts darbs un pastāv krietni vienkāršāki ceļi, kā uzrakstīt programmatūru. Lielākā daļa programmēšanas valodu lieto vārdus un struktūras, kas vairāk vai mazāk saprotamas cilvēkiem. Programmētāji uzraksta instrukciju secības kā teksta failu, kas ir zināms kā izejas kods, kas datoriem ir jāpārkonvertē uz mašīnkodu. Līdz parādījās Java, bija divi veidi, kā to realizēt: · Dažas programmēšanas valodas ir kompilējamas. Izejas kods t i e k nodots

kompilatora programmai, kas vispirms pārbauda, vai tekstā nav sintakses kļūdu, un, ja tā kādu atrod, tad apstādina kompilācijas procesu un attēlo kļūdu sarakstu. Programmētajam tās visas jāizlabo, lai varētu pāriet uz nākamo etapu un iesniegt tekstu izpildes programmai. Tas ir mašīnkoda bloks un var tikt palaists tikai uz tāda veida datora, uz kāda programma tika nokompilēta. Ja vēlaties palaist to pašu programmu uz dažādām platformām, tādām kā Windows PS, OS/@ datoriem un Macintoch mašīnām, teorētiski var paņemt izejas kodu un to pārkompilēt. Praktiski kods būs jāpārraksta, jo katra mašīna ir tendēta darīt dažas operācijas īpašos veidos.

· Izejas kods tāpat var tikt interpretēts. Šeit kods tiek nodots uz interpretatoru izpildes laikā. Katra rinda tiek ņemta pēc kārtas un pārbaudīta, vai tajā nav kļūdu, un, ja kļūdu nav, tā tiek konvertēta uz mašīnkodu un izpildīta. Tāpat kā ar kompilējamām valodām lai palaistu programmu uz citas platformas ir nepieciešams pārrakstīt kodu. JavaScript ir vēl viena jauna valoda, kas ir paredzēta WEB lapu veidošanai, un tā ir Java interpretēta versija. Tās kods var tikt ievietots Web lapās un palaists, kad lapa tiek attēlota pārlūkā. Ja jūs vēlaties uzzināt vairāk par JavaScript, meklējiet JavaScript Made Simple.


Programma(mašīnkods)

Izejas kods Izejas kods Izejas kods



Kompilē/Interpretē



Palaiž PalaižPalaiž

PārrakstaPārraksta

Ņemiet vērā

Java programma palaiž vienlaicīgi vairākas rutīnas. Tās ir pazīstamas kā daudzkārtējie pavedieni un ir īpašība, kas tiek piedāvāta dažās programmēšanas valodās.

Java virtuālā mašīna Ar Java Sun nāca klajā ar nebijušu risinājumu problēmai, kā ļaut vienai programmai darboties uz dažādām platformām. Tā ir vienkārša programmatūra, kas tiek saukta par Java Virtual Machine (vai JVM), kad jūs nododat Java izejas kodu Java kompilatoram, tas to pārvērš bitu kodā. Nododiet to jebkuram datoram, kurā ir instalēta JVM, un tas nolasīs bitu kodu, un pārkonvertēs to mašīnkodā un palaidīs to.

Java virtuālā mašīna

Java bitu kods

Java izejas kods

Kompilē

Interpretēun palaiž




Šīs pieejas galvenā priekšrocība ir acīmredzama. Jūs varat publicēt savu programmu, izmantojot Internetu, zinot, ka to var palaist jebkurā mašīnā, ja vien tajā ir instalēta JVM. Tā kā JVM ir iebūvēta Netscape u n Internet Expoler, ikviens, kas lieto šīs pārlūkprogrammas, var palaist vienu un to pašu Java programmu. Galvenais trūkums nav tik acīmredzams. Tā kā JMV jākonvertē baitu koda instrukcijas uz mašīnkodu, lai tās varētu tikt izpildītas, programma nestrādā tik ātri kā kompilētā programma. Pastāv vēl viens trūkums. Programma, kas rakstīta speciāli viena tipa datoriem, var pilnībā izmantot to iespējas, optimizēt to ātrumu, attēlus un perifērijas iekārtu lietošanas. Programma JVM kas domāta jebkuram datoram, var lietot tikai tās īpašības, kas piemīt visiem šiem datoriem. Sun Microsystems ir apgājis šos ierobežojumus, dodot Java spēju uzturēt ‘dzimto kodu’, tas ir kodu, kas rakstīts speciāli viena tipa datoram, detalizēti ar šo jautājumu var iepazīties speciālā literatūrā.

JVM un jūsu pārlūkprogramma Ja studenta datorā ir Netscape2,3 vai 4 vai Explorer 3, tad viņam ir arī Java Virtual Machine, kas ir spējīga palaist lietojumprogrammas, kas kompilētas Java 1.0 vidē. Ja datorā ir viss maz Explorer 5 vai Netscape 6, tad tas spēj palaist lietojumprogrammas, kas kompilētas zem Java 1.3, tāpat to atbalstīs arī visas nākošās Netscape versijas. Java virtuālā mašīna ir jūsu pārlūkprogrammas programmatūras integrālā daļa un tai ir nepieciešama instalācija, lai gan jūs varat aktivizē Java –enabled opciju, ja jūs patiesi vēlaties palaist lietojumprogrammas.

Netscape izvēlaties Preferencies un tad Advanced.


Internet Explorer Options un tad Advanced.

Objektorientēta programmēšana Java ir objektorientēta (OO) valoda. Tā nav pirmā, bet tā ir uzbūvēta uz stingriem pamatiem, kas tika ielikti iepriekšējās OO valodās. Šī pieeja tagad ir nostabilizēta kā viens no programmēšanas veidiem. Vispār jūs varat radīt labāku, daudz uzticamāku programmu, ātrāk izmantojot objektorientētu valodu.

Tradicionālās OO valodas Pirmkārt, aplūkosim atšķirību starp ‘tradicionālām’ programmēšanas valodām un objektorientētām. Iedomājieties nospiežamu pogu ekrāna vidū. Ja jūs vēlaties radīt to tradicionālā valodā, jūs uzrakstīsiet kodu, kas uzzīmēs pogu uz ekrāna, kā arī kodu, kas uztvers peles kustību (zīmējot norādi) un skatīsieties, vai nav noklikšķināts. Un tad vēl kodu, kas uzzīmēs pogu, kad tā ir nospiesta un, visbeidzot, kodu, kam jānotiek, kad poga tiks nospiesta. Un tas viss jāatkaro, ja vēlaties vēl vienu nospiežamu pogu. Java, tāpat kā lielākais vairums objektorientētu valodu, zina par pogām. Tā zina, kā tās izskatās un kā tās sadarbojas ar peli. Ja jūs vēlaties noklikšķināmu pogu Java programmā, tad tikai jāspecificē, kur to ielikt, ko uz tās uzrakstīt, un ko tā izdarīs, kad to nospiedīs. Objektorientētā valodā datorā jau ir gatavi atkārtotai lietošanai piemēroti koda bloki – objekti.


Objektu daba Lai saprastu objekta raksturojumus, aplūkosim analoģiju ar reālo pasauli. Iedomājieties automašīnu. Tai mēs varam piedēvēt veselu virkni raksturlielumu, tādus kā tās forma, krāsa, ātrums un virziens (kad tā pārvietojas). OO sarunvalodā tie visi ir mainīgie, pie kam daži no tiem ir uzdoti radīšanas laikā, bet citi var tikt izmainīti laika gaitā. Ar vienkāršiem mainīgajiem jūs varat lietot izteiksmes, lai mainītu to vērtību, piemēram ātrumu: speed = 90 Kad jūs strādāja ar objektiem, jūs lietoja metodes – iebūvētas rutīnas, lai izmanītu mainīgo vērības. Šī ir drošības iezīme, kas nodrošina, ka vērtības būs pieņemamos diapazonos un ka, izmanoties vienai vērtībai, nebūs negaidīta efekta citos objekta aspektos. Šī metode, piemēram, lai nomainītu krāsu, var izskatīties sekojoši: mycar.setColor(red); Sarunvalodā mēs nosūtam ziņojumu uz setColor metodi no mycar objekta, ar parametru red. Atgriežoties pie analoģijām, ja jūs vēlaties pārkrāsot mašīnu sarkanā krāsā, jūs varat to izdarīt pats, bet labāku rezultātu jūs iegūsiet, aizvedot to uz darbnīcu. Ja jūs vēlaties izlasīt biržas atskaites uz papīra un parunāt ar savu brokeri pa telefonu, kamēr jūs ceļojat ar mašīnu, drošāk to būs izdarīt, ja mašīnu vada šoferis. OO sarunvalodā tā tiek saukta par iekapsulēšanu. Objekta mainīgie tiek pasargāti no tieša kontakta ar ārpasauli un var tikt izmanīti tikai caur objekta metodi.

Uzstādaātrumu

Uzstādakrāsu

MetodesPārvieto Saduras

Virziens

Krāsa

Ātrums

Mainīgie

Objekts sastāv no mainīgajiem un metodēm. Dažas metodes tiek lietotas, lai mainītu vērtības, citas, lai kontrolētu tā aktivitātes.

Objekti un klases Kad ražotāji ražo automašīnas, tie negatavo katru mašīnu pēc atsevišķas skices. Tai vietā automašīnu ražotāji izmanto projektu un, vadoties pēc tā, nosaka automašīnas krāsu, izmērus un citus parametrus.


OO s a runvalodā, projektu sauc par klasi, objekts pieder pie klases. Jauna objekta ražošanas procesu sauc par eksemplāra ražošanu. Atšķirība starp klasi un objektu izplūst, un, lūk, kādēļ: novērojot automobīļu ražotājus, kuri strādā pie jauna modeļa, var noskaidrot, ka, projektējot automašīnas variācijām (ar bagāžnieka durvju atvēršanu uz augšu un klasiskā veidā, katru modeli izveidojot 2 - durvju un 4 – durvju variantos), visus četrus modeļus nesāk izstrādāt vienlaicīgi, bet sākumā veido projektu, kas aptver kopējās detaļas, tad pārveido to tā, lai izstrādātu pamata salonu automašīnai, kurai būtu iespējams pacelt bagāžnieka durvis uz augšu, tad katru no šiem modeļiem izstrādā 2 - durvju un 4 – durvju variantos. Pēc pirmā projekta izveides katrs nākamais projekts manto visas pirmsteča īpašības. To var pakāpeniski adaptēt, pievienojot kaut kādas jaunas īpatnības. Lai labāk saprastu pārmantojamību klasēs, izskatīsim datu bāzes programmu, kas paredzēta autoservisa darbības atbalstam. Programmētāji ir definējuši katra klienta vienkāršu ierakstu struktūru, lai tajā glabātu nosaukumu, adresi, tālruņa numuru un automobīļa marku. Šo klasi sauc par Owner un, to var izmantot, lai veidotu objektus un glabātu klientu datus. Tos var nosaukt par Ownei, Owner2, Owner3, utt. Gadījumos, kad tam pašam īpašniekam tiek apkalpota otra automašīna, programmētājiem nav jāraksta otra definīcija, bet gan tam pašam īpašniekam (viņa datiem) jāpievieno vieta, kur ierakstīt datus par otru automobīli. To varētu nosaukt par klasi ar nosaukumu RichOwner, šo konstrukciju sauc par klasi tādēļ, ka RichOwner var izmantot jaunu objektu veidošanai. Sarunvalodā RichOwner sauc par Owner apakšklasi (Owner atbilstoši sauc par RichOwner superklasi). Ja nākamā apkalpošanas reizē pie tā paša vecā ieraksta var pievienot ierakstu ar jaunu datumu, tad šādu apgabalu var pieskaitīt pie RichOwner.

OWNER 1

OWNER

OWNER 3 RICHOWNER

OWNER 2

RICHOWNER 1

RICHOWNER 2

klase

klase

objekts

objekts

Ja ar tās automašīnas projektiem strādātu objektorientētie programmētāji, tad viņi, iespējams, radītu jaunu projektu (klasi) katrai versijai viena īpašnieka robežās; vai ietvertu visas izmaiņas viena īpašnieka projekta ietvaros. To sauc par polimorfīzi – spēju izveidot jaunu objektu dažādās atšķirīgās formās. Piemēram, tie visi mēdz būt:

new rect = RectangleQ new rect = Rectangle(50,100) new rect = Rectangle(50,100,25,25)

Pirmais izveido taisnstūri, 0 pikseļi augstums un garums, tas nostājās ekrāna kreisajā augšējā malā un ir gatavs darbam. Otrais veido vienu 50 x 100 pikseļu lielu taisnstūri


ekrāna augšējā kreisajā stūrī. Trešais veido taisnstūri ar parametriem 50 x 100 pikseļu, 25 pikseļu zemāk un pa labi no augšējā kreisā stūra. Zīme ir vienāda visos šajos gadījumos – atšķirīgi ir tikai parametri. Tehniski tas ir sasniegts, izmantojot tās pašas metodes ar tiem pašiem nosaukumiem, bet ar atšķirīgām definīcijām. Praktiskais ieguvums ir iespēja sniegt lietotājam pēc maksimālu elastību.

Javas SDK

Ja ir vēlēšanās pamēģināt rakstīt programmas Java valodā, ir nepieciešams lejupielādēt SDK ( Software Development Kit – programmnodrošinājuma izstrādes rīks). Jebkurš to var iegūt savā īpašumā Java San mājas lapā:

http://Java.sun.com/j2se/1.5.0/download.jsp.

Atcerieties, ka studentam ir nepieciešams SDK nevis JRE (Java Runtime Environment). Atrodiet pielietojamo versiju - SDK ir savietojams ar Windows, Linux and Sun Solaris mašīnām – un izmantojiet tuvāko FTP mājas lapu.

Palaidiet Java datorā, kuram ir viss maz šādi parametri: 166 Mhz Pentium processors ar 32 Mb (vēlams 48Mb) RAM un viss maz 70Mb vietas uz diska.

SDK ar laiku kļūst apjomīgāks; piemēram, pirmais SDK tas aizņēma 4 Mb apjoma, taču tagad virs 4 0 M b , kas var aizņemt 3 stundas laika lejupielādei ar iezvanpieejas palīdzību, tādēļ pārliecinieties, vai jums ir platjoslas pieslēgums un pietiekami resursi.

http://java.sun.com/j2se/1.5.0/download.jsp


SDK atpakošana

Lai uzstādītu SDK lejupielādēto versiju, divreiz uzklikšķiniet uz arhīva un veiciet uzstādīšanu.


Rīka daļas

SDK sastāv no rīkiem un atbalsta failiem, tai skaitā:

Kompilators (Javac.exe)

Kompilātors pārveido jūsu Java programmu tekstus (izejas kodu) Java baitu kodā. Windows versijā tā eksistē kā pamata rīks, bet DOC programmu viss labāk palaist no MS-DOS nekavējoties.

Interpretators (Java.exe)

Tas var aizņemt baitu kodu no Java pielikuma - ne applet- un pārbaudīt to. Sakarā ar to, ka mēs neizstrādājam jaunus pielikumus, izmantosim esošo, lai notestētu metodes un tehnikas. To ir vienkārši izmantot, lai testētu pielikumus un tad appletus.

Apletu pārlūks (appletviewer.exe)

Tas ir mazs lodziņš, kurā var pārskatīt to HTML lapas saturu, kurā ir applet. Lielāko laika daļu jūs labāk varat pārskatīt applet jūsu pārlūkā; taču tas būtu jādara, kad ir vajadzība izmantot papildus īpašības, ko jūsu pārlūkā nevar glabāt.

Dekompilators (Javap.exe)

Dekompilators pārveido gatavu programmu Java teksta datu kopnē. Izmantojiet dekompilatoru, ja ir nepieciešamība gatavu Java baitu kodu vai pabeigtu appletu izpētīt un noskaidrot, kā tas bijis uzrakstīts. Ja aplets t i ek nosaukts 'finished.class', tad komandas rindā tiks ģenerēts teksta fails: Javap finished.class finished.Java.

Dokumentācija

Tā ir papildus ērtība, taču jānodrošina iespēju liejupielādēt papildus dokumentāciju 140Mb apjomā, ja ir nepieciešams padziļināti iepazīties ar Java iespējām.

Citi faili

Starp tiem – daži instrumenti, piemēram, validators lietotājiem ar pieredzi. Tā detalizētu aprakstu var atrast speciālajā literatūrā.

Sagatavošanās darbam

Lai sāktu katru sesiju, Windows lietotājam jāizpilda trīs uzdevumi:


Jāuzstāda ceļš (PATH). CEĻŠ ir faila (datnes) atrašanās vieta mapju (Folder) hierarhijā. Ceļš ir mapju saraksts, kuru caurlūko Windows, kad viņam nepieciešams fails, lai palaistu programmu - ja fails neatrodas tekošajā mapē. CEĻŠ parasti ietver tādu simbolu virkni, kas ietver C: u n \WINDOWS starp citiem simboliem (Piem. c:\winnt)- tas ir atkarīgs no tā, kādu citu programmatūru jūs esat jau instalējuši. Java rīki tiek novietoti JDK1.3(vai kāds cits versijas numurs)\BIN mapē, tāpēc tā jāpievieno pie CEĻA, ja vēlaties tos lietot, kamēr atrodaties citā mapē.

1. Jāuzstāda KLASES CEĻŠ (CLASSPATH). Tas ir līdzīgi kā Windows CEĻŠ un pasaka Java sistēmai, kur meklēt jūsu programmas un CLASSES.ZIP failu. Jūsu programmas būs tekošajā mapē; CLASSES.ZIP būs jūsu JDK1.3\|LIB mapē.

2. Jāpārslēdzas uz mapi, kurā jūs glabājat savas Java programmas. Tā varētu būt augstākā līmeņa (top-level) JDK1.3 mape bet labāk izveidot tai jaunu mapi. Dotajā piemērā tiek izveidota mape FILES un tā atrodas JDK1.3 mapē.

Vienkāršākais veids, kā to izdarīt, ir izveidot īsu pakešdatni (batch file). Tā ir DOS komandu virkne, kas saglabāta failā ar .BAT paplašinājumu. Pakešdatne tiek palaista no MS-DOS promt, bet studentam to vajag atvērt jebkurā gadījumā, lai palaistu Java kompilatoru un interpretatoru. Izveidojiet šo mazo failiņu ar Notepad(vai kāda cita redaktora) palīdzību, pielāgojot ceļus JDK1.3 uz darba mapēm, lai pielāgotu jūsu uzstādījumus (setup).

· Pirmajā līnijā tiek pateikts kurā vietā atradīsies windows faili (%PATH%) ( Piem:

C:\winnt) un tālāk aiz (;) parādīts, kur atrodas Java programmas. · Otrā rindiņa ieraksta(lists) tekošo mapi (.) (Piem. C:\winnt) un ceļu, kur var atrast

CLASSES.ZIP. · Trešā rindiņa pārvieto jūs uz jūsu darba mapi, kurā atradīsies jūsu izveidotās

programmas. Izveidotais fails jāsaglabā kā GOJAVA.BAT jūsu \WINDOWS mapē ( vai jebkurā vietā eksistējošajā CEĻĀ). Sesijas sākumā jāpalaiž MS-DOS Prompt un jāuzraksta ‘GOJAVA’.


1 No Start pogas

dodieties uz Programs un izvel ie ties Coomand Promt vai MS -Dos Promt

Atcer ie ties

Jus varat lietot mazos burtus vai lielos burtus rakstot komandrindas

2. Uzrakstiet 'GOJAVA 'un

palaidiet pakesdatni

DOS izvers %PATH % aktualaja CELA

3. Atstajiet MS -DOS logu

atvertu vai ari to nominimizejiet

Ņemiet vērā

Jums vajag ierakstīt CEĻA rindiņas jūsu AUTOEXEC.BAT failā. Tā komandas tiek izpildītas, kad jūs ieslēdzat savu personālo datoru. Jums turpmāk tāpat būs jāpalaiž MS-DOS Promt un jāpārslēdz mapes. Kad jūs to esat izdarījis, varat pārbaudīt vai Java kompilators nostrādā, uzrakstot


C:\jdk1.3\Files\Javac Ja kompilators nostrādā pareizi tad tiek izvadīta standarta funkciju virkne.

Pirmā lietojumprogramma

Java lietojumprogramma ir neatkarīga (free-standing) programma, kuru var palaist ar Java interpretatora palīdzību no MS-DOS Prom. Šis pirmais piemērs ir tik maziņš cik vien iespējams, bet ar tā palīdzību var parādīt Java lietojumprogrammas pamata paraugu. Ar šo piemēru tāpat pietiks, lai noteiktu vai jūsu sistēma strādā pareizi.

Aplūkosim to rindu pēc rindas.

class Hello

Java programma ir klase. Katrai klasei ir nosaukums un ir parasts, ka klases vārds sākas ar lielo burtu. public static void main(String[] args) Šī ir pirmā rinda visā lietojumprogrammā (application). Javas lietojumprogrammām ir nepieciešama metode, kas tiek saukta main, kas norāda, kurā vietā sākas izpilde. public


padara lietojumprogrammu pieejamu no ārpuses, t.i. no MS-DOS. Mēs vēl atgriezīsimies pie tā un pārējo aplūkosim nedaudz vēlāk. System.out.println("Hello from Java Dace"); Programma sastāv no paziņojumu( instrukciju) virknes – šajā gadījumā tikai no vienas. Tā lieto println metodi (daļu no out segmenta (section) no System objekta), lai atainotu ziņojumu (tekstu) uz ekrāna. ln beigās veic rindiņas pārbīdi (Line Feed), lai pārvietotu kursoru uz nākamo rindiņu. Šeit jūs varat ievietot jebkādu tekstu, bet tam ir jābūt ieslēgtam “pēdiņās”. Neaizmirstiet {iekavas}, lai saturētu koda blokus kopā. Ārējais pāris aizver visu kodu, bet iekšējais pāris aizver to, kas attiecas uz main metodi – normāli vairāk nekā vienu līniju! Identificējot kodu, kas atrodas starp iekavām, tiek parādīta programmas struktūra, bet tas nav būtiski. Palaidiet jūsu teksta redaktoru vai vārdu apstrādes programmu(wordprocessing) un tajā ierakstiet tieši tādu pašu tekstu, kāds ir dots šeit. Būtiska ir pareiza lielo un mazo burtu lietošana. Kad tas ir izdarīts, saglabājiet izveidoto failu kā teksta dokumentu un nosauciet to “Hello.Java”. Atkal pievērsiet uzmanību lielajiem burtiem. Faila nosaukumam ir jāsakrīt ar klases(class) nosaukumu un tam ir jābūt ‘.Java’ papaplašinājumam.


Kuru teksta redaktoru lietot?

WordPad ir ideāls rīks šim darbam. Studentam nenākas izmantot visas iespējas, ko piedāvā pilnīgi nokomplektēts teksta redaktors, un Notepad var uzturēt tikai ļoti mazus failus, taču jūs būsiet pārsteigts, kā aug jūsu programmas. Tāpat WordPad nodrošina nesen aplūkoto failu sarakstu n o t ā File izvēlnes. Kad jūs vēlaties pārslēgties starp programmām vai starp lietojumprogrammām (applets) u n HTML kodu skatīt, tad ir ļoti ērti tos visus atvērt no izvēlnes.

Pirms jūs varat sākt strādāt ar Java failiem, ir tādi jāiegūst, jo līdz šim jums ir izveidots fails Hello.Java.txt. Tāpēc tiek izmantota DOS funkcija rename, ar kuras palīdzību ir jāpārveido teksta fails par Java failu, tas tiek izdarīts, uzrakstot rename faila nosaukumu ar paplašinājumu .txt un tad bez tā. Kad vienreiz tas ir izdarīts, tad pārējos failus viņš jau Notepad, veicot saglabāšanu, uzreiz izveido par Java failiem Tālāk pārvietojieties uz MS-DOS Promt un rakstiet: Javac Hello.Java tam vajadzētu nokompilēt programmu un izveidot klasi ar nosaukumu ‘Hello.class’. Ja kompilators atrod kļūdas, tad tas pateiks, kas tās par kļūdām un kurā rindiņā tās atrodas. Ja tas ir noticis, tad izlasiet paziņojumu un atrodiet kļūdas, izlabojiet tekstu un mēģiniet vēlreiz. Lai palaistu lietojumprogrammu, nododiet to Java interpretatoram ar komandu: Java Hello Ņemiet vērā, ka jūs lietojat tieši to pašu programmas nosaukumu, bet bez jeb kāda paplašinājuma. Tad jums ir jāredz teksts, kas attēlots uz ekrāna.

Pirmā lietojumprogramma (Applet)

Tagad pārbaudīsim, kā strādā pārējā programma. Atkal aplūkosim tik mazu sistēmu, cik vien tas ir iespējams, lai iegūtu strādājošu lietojumprogrammu, taču šajā reizē studentam vēl būs jāizveido HTML dokuments, lai nodrošinātu lietojumprogrammas izpildi.

Programmas kods Ierakstiet sekojošu kodu. Tāpat kā iepriekšējā lietojumprogramma, šī attēlo tekstu, bet tā dara to savādākā veidā – lietojumprogramma tiek palaista ar pārlūkprogrammas palīdzību (Piem. Internet Explorer), un tas ietekmē visu, kas tiek darīts, lai veiktu ekrāna attēlošanu.


Aplūkosim, kā tas darbojas. import Java.applet.Applet; import Java.awt.Graphics; Lietojumprogrammas (Applets) ir objekti, kas iegūti no Applet klases, vienas no Java.applet klašu grupas. Visi ekrāna attēlojumi notiek, izmantojot objektus, kas iegūti no Graphics klases, kas atrodas Java.awt ( Abstract Windows Toolkit) komplektā(set) lai varētu lietot šīs klases, mums jāieved kods mūsu programmā ar komandas import palīdzību. Studentam būs nepieciešams importēt dažādas klases atkarībā no tā, kādi uzdevumi jūsu programmai būs jāveic. Vienmēr būs nepieciešama Java.applet.Applet un parasti būs vajadzīga arī viena vai vairākas klases no Java.awt komplekta(set) public class HelloApp extends Applet Tā ir vieta, kur reāli sākās lietojumprogramma. Tiek iegūts publisks kods, tādā veidā tas var tikt izpildīts un tiek dots klases nosaukums. Jūs jau iepriekš redzējāt, ka nosaukumiem ir jāsākas ar lielo burtu. Nosaukumi parasti tiek konstruēti no vairākiem vārdiem, kur katrs vārds sākas ar lielo burtu. public void paint(Graphics g) Normāli ekrāns tiek attēlots ar paint() palīdzību, lietojot dažādas zīmēšanas metode, izvēloties krāsas un rakstot tekstu, kas viss ir daļa no Graphics klases. Vēlāk mēs aplūkosim dažas no šīm iespējām. g.drawString("Hellofrom an applet!", 50, 20); drawString ir viena no šim metodēm, kas izvada uz ekrāna vārdus. Tā izmanto trīs parametrus vai vērtības: tekstu, pikseļu skaitu no labās puses (x koordināte) un to skaitu no augšas (y koordināte). Kā jau visās lietojumprogrammās, {iekavas} tiek lietotas, lai aizvērtu koda blokus, un tās var tikt lietotas, lai padarītu koda struktūru vieglāk saprotamāku. Saglabājiet šo failu kā teksta dokumentu tajā vietā, kur atrodas jūs mape ar programmām (Piem. C:\jdk1.3\Files) un nosauciet to ‘HelloApp.Java’ Tad dodieties uz MS-DOS Promt un nokompilējiet lietojumprogrammu.


Java ar HelloApp.Java Ja dators jums izdod kāds kļūdas paziņojumu, izlasiet to, izlabojiet tekstu un mēģiniet vēlreizl.

HTML dokuments Vienīgais veids, kā jūs varat palaist lietojumprogrammu, ir veidot HTML dokumentu. Tātad, paņemiet jaunu dokumentu un ievietojiet pretī kodam. Ja jūs nezina kā veidot HTML dokumentu, nokopējiet rūpīgi kodu, īpašu vērību pievēršot kur, jums ir sakrītošu simbolu marķieru(tag) pāris kā, piemēram, <BODY> un </BODY>, šeit ir šķērssvītra / otrā sākumā.

Tikai HTML mums ir vieta, tiem bitiem, kas attiecas uz lietojumprogrammām. <APPLET CODE="HelloApp.class"WIDTH=200HEIGHT=50> </APPLET> <APPLET... > un </APPLET> marķieri(tag) iezīmē sākuma un beigu kodu, kas attiecas uz lietojumprogrammu. Šajā gadījumā šeit ir absolūtais informācijas minimums, kas ir nepieciešams starp marķieriem, bet lietojumprogrammas kods var aizņemt vairākas rindiņas. CODE="HelloApp.class” pasaka pārlūkprogrammai, kurš fails ir jāpalaiž.


WIDTH=200HEIGHT=50 nodefinē to laukuma izmēru, kurā tiks palaista lietojumprogramma pikseļos Tas parādās uz ekrāna kā pelēks taisnstūris. Lietojumprogrammas laukums var tikt uzdots tik liels, cik jūs vēlaties. Kad jums ir izveidots HTML dokuments ievietojiet tajā kodu un pārbaudiet, tad saglabājiet failu kā teksta dokumentu ar nosaukumu ‘hello.htm’. Jūs varat lietot mazos burtus - vai lielos burtus HTML failos tam nav nekādas nozīmes.

Lietojumprogrammu aplūkošana Jūs varat aplūkot jūsu lietojumprogrammas (applets) ar AppletViewer palīdzību vai jūsu pārlūkprogrammā. Aplūkosim abu priekšrocības un trūkumus.

AppletViewer Sāksim ar šo, ja vien jūs esiet pārliecināts, ka tas ir pareizi uzinstalēts. Ejiet atpakaļ uz MS-DOS Promt un nododiet HTML: dokumentu pārlūkam ar komandu: appletviewer hello.htm Pēc šīs komandas izpildes aplūkojiet jūsu lietojumprogrammas rezultātu, kas ir atainots AppletViewer.

Ņemiet vērā!


Jums vajag aizvērt AppletViewer, pirms jūs rakstat jaunas komandas MS-Dos promt. Ja jūs vēlaties to paturēt atvērtu, kamēr jūs kompilējat citu failu, jums ir jāatver cits Promt logs.

Pārlūkprogrammas lietošana Palaidiet jūsu pārlūkprogrammu un lietojiet tā Open _ File funkciju, lai ielādētu ‘hello.htm’ failu.

Tam vajadzētu izdot paziņojuma “Here comes my first applet” tekstu, kam seko lietojumprogramma, kas ir atainota uz pelēka fona.


Literatūra

1. K. Arnold, J. Gosling, D. Holmes. The Java Programming Language. Addison – Wesly, 2000.

2. К.Арнольд, Дж. Гостлинг, Д.Холмс, Язык программирования Java. Вильямс, 2001. 3. M.Morgan, Java 2 for Professional Developers, SAMS, Indiana, USA, 2000. 4. Под. ред. Проф. Ф.Д.Хомоненко, СПб, 1999.

ievads java programmĒŠanĀ industriĀlajĀ elektronikĀkunicina/java.pdf · 2006. 12. 1. ·...

Documents