ievads - sākums - riebini.lvriebini.lv/upload/dokumenti/2015.gads/turisma_strategi… · web...

RIEBIŅU NOVADATŪRISMA ATTĪSTĪBAS

STRATĒĢIJA2015.-2022.GADAM

1

SATURS

Ievads......................................................................................................................................................................................... 3

Izmantoto terminu skaidrojums.........................................................................................................................................4

1. Tūrisma attīstības vispārējais raksturojums.............................................................................................5

2. Tūrisma attīstību reglamentējošie normatīvie akti................................................................................7

2.1. Starptautiskie tūrisma plānošanas dokumenti....................................................................................8

2.2. Latvijas tiesiskie akti.......................................................................................................................................9

3. Riebiņu novada tūrisma resursu raksturojums....................................................................................13

3.1. Informācijas pieejamība..............................................................................................................................13

3.2. Novada vēsturiskais apskats.....................................................................................................................15

3.3. Riebiņu novads šodien.................................................................................................................................22

3.4. Kultūras mantojums.....................................................................................................................................24

3.5. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un objekti..............................................................................28

3.6. Ainaviskās vērtības, tūrisma un rekreācijas teritorijas................................................................29

3.7. Apskates objekti un aktivitātes................................................................................................................31

3.8. Naktsmītnes Riebiņu novadā....................................................................................................................40

3.9. Ēdināšanas iespējas Riebiņu novadā.....................................................................................................41

3.10. Bibliotēkas Riebiņu novadā..................................................................................................................41

3.11. Sports Riebiņu novadā............................................................................................................................42

3.12. Kultūras dzīve Riebiņu novadā...........................................................................................................43

4. Riebiņu novada tūrisma stratēģija..............................................................................................................45

5. Rīcības plāns stratēģisko mērķu sasniegšanai 2015.-2022.gadam..............................................53

2

Ievads

Dokumenta mērķisRiebiņu novada tūrisma attīstības stratēģijas mērķis ir noteikt, kādas prioritātes

jāizvirza, kādi rīcības virzieni jānosaka un kādi uzdevumi jārealizē Riebiņu novada domei, lai turpmāko 7 gadu laikā nostiprinātu tūrisma nozares attīstību šajā teritorijā, kā arī noteikt galvenos attīstības virzienus un rīcības 2015.-2022.gadam, kuras jārealizē, sadarbojoties pašvaldībai, valsts un pašvaldības iestādēm, uzņēmējiem, sabiedriskajām organizācijām, iedzīvotājiem.

Dokumenta izstrādes gala rezultātā tiks nodrošinātas vairākas tūrisma sektora attīstības pamatprasības:1. noteikts tūrisma nozares pašreizējais stāvoklis;2. sekmēta perspektīvās tūrisma stratēģijas izstrāde.

Dokumenta uzbūveStratēģija sastāv no 5 nodaļām:1. Tūrisma attīstības vispārējais raksturojums;2. Tūrisma attīstību reglamentējošie normatīvie akti;3. Riebiņu novada tūrisma resursu raksturojums;4. Riebiņu novada tūrisma stratēģija;5. Rīcības plāns stratēģisko mērķu sasniegšanai 2015.-2022.gadam.

Dokumenta lietotāju grupas Tūrisma attīstībā ieinteresētie indivīdi un sabiedrības grupas, potenciālie tūrisma

uzņēmēji; Nevalstiskās organizācijas, kuras ir iesaistītas vai vēlas iesaistīties tūrisma attīstības

veidošanā; Riebiņu novada tūrisma produktu un pakalpojumu sniedzēji (apskates objekti,

naktsmītnes, ēdināšanas, aktīvās atpūtas u.c. tūrisma uzņēmēji); Preiļu un Riebiņu novadu tūrisma informācijas centrs; Riebiņu novada pašvaldību pārstāvji – deputāti, attīstības un plānošanas daļas speciālisti,

iestāžu vadītāji; Valsts, reģiona un novada iestāžu pārstāvji.

Dokumenta izstrādi veica Preiļu un Riebiņu novadu TIC pārstāvis - Riebiņu novada domes tūrisma organizators, pamatojoties uz Tūrisma likuma 8.pantu. Šis pants nosaka pašvaldības kompetenci tūrisma jomā, saskaņā ar to pašvaldība:

1) teritorijas attīstības plānošanas dokumentos nosaka tūrisma, tai skaitā kūrortu, attīstības perspektīvas un kūrortu teritorijas;

2) saskaņā ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem nodrošina pasākumus tūrisma, tai skaitā kūrortu, attīstībai, kā arī vispusīgas un precīzas informācijas sniegšanu Latvijā un ārvalstīs par tūrisma iespējām, dabas dziednieciskajiem resursiem un kūrortu pakalpojumiem savā teritorijā;

3) saskaņā ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem nodrošina tūrisma objektu saglabāšanu un iespējas tos izmantot tūrisma vajadzībām;

4) piedalās tūrisma informācijas centru, punktu un stendu izveidošanā un finansēšanā;5) veicina kultūrizglītojošo darbu tūrisma jomā un veselīga dzīvesveida popularizēšanu.

3

Izmantoto terminu skaidrojums

Tūrisms — personas darbības, kas saistītas ar ceļošanu un uzturēšanos ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas brīvā laika pavadīšanas, lietišķo darījumu kārtošanas vai citā nolūkā ne ilgāk kā vienu gadu.Tūrisma infrastruktūra — tūrisma nozares un ar to saistīto citu nozaru (transporta, tirdzniecības, sakaru, kultūras, veselības aizsardzības u.tml.) pakalpojumu kopums, kas nodrošina tūrisma nozares darbību.Tūrisma resursi — dabas un cilvēka veidotu faktoru un norišu kopums, kas piesaista tūristu emocionālās, garīgās, fiziskās un dziednieciskās intereses.Aktīvais tūrisms — tūrisma veids, kurā tūrists visas nepieciešamās darbības veic pats.Dabas tūrisms — tūrisma veids, kura mērķis ir izzināt dabu, apskatīt raksturīgas ainavas, biotopus, novērot augus un dzīvniekus dabiskajos apstākļos, kā arī izglītoties dabas aizsardzības jautājumos.Komplekss tūrisma pakalpojums — tūrisma pakalpojumu apvienojums, kurš sagatavots iepriekš vai pēc klienta pieprasījuma un attiecas uz:a) periodu, kas ir garāks par 24 stundām un ietver vismaz divus no šādiem tūrisma pakalpojumiem — transportu, izmitināšanu vai citu tūrisma pakalpojumu, kas nav transporta vai izmitināšanas palīgpakalpojums un aizņem proporcionāli lielāko daļu no tūrisma pakalpojumu apvienojuma,b) periodu, kas ir īsāks par 24 stundām, ietver izmitināšanu un vismaz vienu no šādiem tūrisma pakalpojumiem — transportu vai citu tūrisma pakalpojumu, kas nav transporta vai izmitināšanas palīgpakalpojums un aizņem proporcionāli lielāko daļu no tūrisma pakalpojumu apvienojuma;Kultūras tūrisms — tūrisma veids, kura mērķis ir iepazīšanās ar kultūras vidi: kultūrvēsturisko mantojumu, tradīcijām un dzīvesveidu, kā arī aktuālām kultūras un mākslas norisēm.Kūrorts — vietējās pašvaldības administratīvā teritorija vai tās daļa, kurai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķirts kūrorta statuss.Rekreatīvais tūrisms — tūrisma veids, kura mērķis ir atjaunot cilvēka fizisko un garīgo potenciālu, racionāli izmantojot dabiskos un mākslīgos atpūtas un atveseļošanās resursus.Sporta tūrisms — sacensības atsevišķu aktīvā tūrisma iemaņu labākā vai ātrākā izpildē, kā arī sacensības noteiktas grūtības kategorijas tūrisma maršrutu veikšanā. Starptautiskais tūrisms — ārvalstnieku tūrisms Latvijas teritorijā (tūrisma pakalpojumu eksports) vai Latvijas iedzīvotāju tūrisms ārvalstīs (tūrisma pakalpojumu imports).Lauku tūrisms — tūrisma veids, kura mērķis ir, balstoties uz vietējiem sociāliem, kultūras un dabas resursiem, piedāvāt tūristiem iespēju atpūsties vai izmantot tūristu mītnes lauku teritorijā.Ekotūrisms — ilgtspējīgs, videi draudzīgs tūrisms, kura galvenais mērķis ir veicināt dabas un kultūras vērtību izzināšanu un vides aizsardzību, kā arī pilnveidot sabiedrībā vides izglītību un apziņu.Dabas dziednieciskie resursi — minerālūdeņi, termālie ūdeņi, virszemes ūdeņi, dziednieciskās dūņas, māli, smiltis, meži, parki, klimats un citi dabas resursi, kas, pamatojoties uz zinātniskos pētījumos un praksē pierādītām to īpašībām, tiek izmantoti organisma vispārējā stāvokļa un labsajūtas uzlabošanai, kā arī profilaksei, ārstēšanai un rehabilitācijai.Veselības tūrisms — tūrisma veids, kura mērķis ir organisma vispārējā stāvokļa un labsajūtas uzlabošana, profilakse, ārstēšana un rehabilitācija, izmantojot arī dabas dziednieciskos resursus.

4

Kūrorta ārstniecības iestāde — ārstniecības iestāde, kurā tiek veikta profilakse, ārstēšana un rehabilitācija, izmantojot dabas dziednieciskos resursus.

5

1. Tūrisma attīstības vispārējais raksturojums

Tūrisms ir viens no vispasaules ekonomikas virzītājspēkiem, tā loma tautsaimniecībā ik gadus palielinās.

Tūrisms ir viena no vadošajām eksporta nozarēm pasaulē, kas, neskatoties uz daudziem izaicinājumiem un satricinājumiem, stabili attīstās. Nozarei īpaši izaicinošs bija 2009.gads, kad, samazinoties starptautiskā tūrisma plūsmai, likvidēja gandrīz 5 miljonus darbavietu. Šobrīd tūrisma sektorā ir atgriezusies izaugsme – 2012.gadā kopējais tūrisma industrijas īpatsvars pasaules IKP sasniedza 9%1, nozarei pieaugot trešo gadu pēc kārtas un radot 4 miljonus jaunu darbavietu jeb vairāk nekā 10% no visām jaunizveidotajām darbavietām. Kopumā tūrisma industrijas izaugsmes temps aizvadītajā gadā pārsniedza jebkuras citas industrijas, piemēram, rūpniecības, finanšu pakalpojumu vai mazumtirdzniecības, apjoma pieaugumu. Tika prognozēts, ka 2013.gadā kopējais tūrisma industrijas ieguldījums pasaules IKP pieaugs par 3,1%, savukārt ilgtermiņā (līdz 2022.gadam) varētu būt novērojama vēl straujāka izaugsme – pat 4,4% gadā.

Saskaņā ar ANPTO sniegto informāciju starptautisko tūristu skaits 2012.gadā pieauga par 4%, sasniedzot 1,035 miljardus un ģenerējot 837 miljardus EUR lielus ieņēmumus2. Dalījumā pa reģioniem straujākais ceļotāju skaita pieaugums bija Āzijā un Okeānijā (+7%), kā arī Āfrikā (+6%), kamēr tūristu skaits, kas apmeklēja Eiropu, aizvadītajā gadā pieauga par 3%, saglabājot tās pozīciju kā pasaulē visvairāk apmeklētajam tūrisma galamērķim. Kopējais ienākošo tūristu skaits Eiropā sasniedza 534 miljonus – par apmēram17 miljoniem vairāk nekā 2011.gadā.

Pasaules tūrisma organizācijas Tūrisma 2020 Vīzija paredz, ka apmēram 2020. gadā starptautiskie apmeklējumi pārsniegs 1,56 miljardus. No šiem vispasaules apmeklējumiem 1,2 miljardi būs ceļojumi reģionu ietvaros, savukārt 0,4 miljardi – tālie ceļojumi. Arī Latvijā ceļotāju skaits pēdējos 5 gados strauji palielinājies, vidēji par 15% gadā.

Ir izstrādāti un ieviesti virkne starptautisku, valsts un reģiona plānošanas dokumentu, kas saistīti ar tūrisma nozari.

Tūrisms ir vadošā pakalpojumu nozare Latvijā, kas 2012.gadā veidoja 408 milj. Ls jeb 16,5% no kopējā pakalpojumu eksporta un 4,3% no kopējā preču un pakalpojumu eksporta. Tūrisma nozarei ir liels multiplikatora efekts – tās izaugsme dod pieprasījuma stimulu ēdināšanas, transporta, izklaides un tirdzniecības pakalpojumiem. Pēc CSP satelītkontu aprēķiniem, tūrisma raksturīgo nozaru īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2010. gadā veidoja 5,3%.

Tūrisma nozares pēdējo gadu lielākais izaicinājums bija nestabilā, krīzes ietekmētā ekonomiskā situācija, kuras ietekmē, mazinoties starptautiskajai tūrisma plūsmai, Latvijas tūrisma pakalpojumu eksports 2009. – 2010. gadā pieredzēja lejupslīdi, 2010.gadā – pat 6,3% apmērā. Tomēr, neraugoties uz ekonomisko nestabilitāti, kas radīja negatīvo tendenci, šo gadu laikā tūrisms ir spējis saglabāt nemainīgi augstu pozīciju Latvijas pakalpojumu eksporta struktūrā, ikgadēji veidojot vidēji 17,5% no kopējā valsts pakalpojumu eksporta.

Jāatzīmē, ka šobrīd situācija ir stabilizējusies, un Latvijas tūrisma nozare jau 2011.gadā atgriezās uz izaugsmes ceļa – tūrisma pakalpojumu eksports, salīdzinot ar 2010.gadu, pieauga par 14%, pierādot sevi kā vienu no elastīgākajiem tautsaimniecības sektoriem. Tūrisma nozares izaugsme, lai gan mērenākā tempā, turpinājās arī 2012. gadā (+4,9%).

Vērtējot ienākošā tūrisma struktūru sadalījumā pa valstīm, 2012.gadā Latviju par sava vairākdienu ceļojuma galamērķi visvairāk izvēlējās tūristi no Krievijas (19%), Lietuvas (14%), Zviedrijas (13%), Vācijas (9%) un Igaunijas (8%), kas saskan ar Latvijas Tūrisma

1 Pasaules ceļojumu un tūrisma padome2 ANPTO Pasaules Tūrisma barometrs, Aprīlis 2013

6

mārketinga stratēģijā 2010. - 2015.gadam definētajiem augsti prioritārajiem tirgiem (kopā veido 63% no visiem ceļotājiem).

Latvijas tūrisma pakalpojumu piedāvājumu nepieciešams nepārtraukti pilnveidot, veicot investīcijas gan infrastruktūrā, gan tūrisma piedāvājuma dažādošanā, primāri attīstot uz eksportu orientētus tūrisma produktus. Būtiski ir atbalstīt tādu nacionālā līmeņa tūristu piesaistes objektu ar augstu komerciālo potenciālu un pelnītspēju attīstību, kas iekļautos definēto augsti prioritāro pakalpojumu sarakstā, lai veicinātu Latvijas tūrisma piedāvājuma konkurētspējas uzlabošanu – uzturēšanas ilguma palielināšanos un tūrisma sezonalitātes mazināšanos. Pašlaik Latvijas tūrisma nozare nespēj pilnvērtīgi izmantot savu tūrisma eksporta potenciālu dēļ konkurētspējas trūkuma salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju, kur tiek piedāvāta attīstīta kūrortu un cita tūrisma infrastruktūra reģionos ar attīstītu un blīvu tūrisma piedāvājums.

Tūrisma piedāvājums reģionāli ir līdzīgs, dominējot dabas un kultūras resursiem. Taču tā pieprasījums atšķiras – dažādi objekti, kas tiek izcelti TIC mājas lapās, drukātajos izdevumos, ir mazapmeklēti.

7

2. Tūrisma attīstību reglamentējošie normatīvie akti

Eiropas Padome ir pieņēmusi virkni rekomendāciju par tūrisma attīstību. Rekomendācija No R(94) “Par vispārējo līdzsvarota un videi draudzīga tūrisma attīstības politiku”, kas tika pieņemta 1994.g.5.septembrī, kā būtisku uzsver cilvēku apziņas kopības veicināšanu, Eiropas identitātes veidošanu un apziņas par dabas un kultūras vērtībām celšanu, kā arī to draudu apzināšanu, ko videi un vietējai kultūrai var nodarīt pārmērīgs un nekontrolēts tūrisms. Tā iesaka dalībvalstu valdībām veidot savu tūrisma attīstības politiku uz rekomendācijā minētajiem principiem un pasākumiem, piemērojot tos, kur nepieciešams, īpašiem gadījumiem vai īpaši jūtīgām teritorijām, un, nodrošinot, lai nacionālās, reģionālās un vietējās pārvaldes iestādes, ar vidi un tūrismu saistītās institūcijas, tūrisma nozare un citas iesaistītās nozares tiktu pienācīgi informētas par šo rekomendāciju un ņemtu vērā tajā minētos principus:

Ikvienai tūrisma politikai ir jāparedz novēršanas, piesardzības un uzlabošanas pasākumi;

Ikvienai plānotai tūrisma darbībai ir jābūt savienojamai ar līdzsvarotas attīstības principiem;

Ir jāņem vērā vides ekonomiskā un finansiālās dzīvotspējas nodrošināšana, kā arī ieguldījums sociālajā un kultūras attīstībā;

Kad vien iespējams, tūrisma nozarei pašai pilnīgi vai daļēji ir jāfinansē sava attīstība; Tūrisma attīstībai ir jābūt pakāpeniskam procesam, kas neapsteidz infrastruktūras

uzlabojumus, projektiem ir jābūt samērojamiem ar vietējo infrastruktūru; Ir jāievēro, lai tūrisma attīstība dotu ieguvumu vietējai sabiedrībai, atbalstītu vietējo

ekonomiku, kā arī pēdējo iespējas uzņemt šo attīstību un izmantot vietējo darbaspēku, vietējās izejvielas un tradicionālās prasmes;

Vietas tūrisma un izklaides pasākumiem ir jāizvēlas rūpīgi, ierobežojot attīstību jūtīgās teritorijās. Kur iespējams, pirms jebkuras jaunas būvniecības, ir jāizvērtē iespējas modernizēt vai atjaunot esošo infrastruktūru;

Tūrisma pasākumiem un attīstībai ir jārespektē fizikālie un sociālie vides parametri, to daba, raksturs un ietilpība, kā arī vides dabiskie resursi, ainavas kvalitāte, vēsturiskais un arheoloģiskais mantojums un vietējās kultūras identitāte;

Ikvienam tūrisma projektam ir jāizvairās radīt papildus spiedienu uz vidi, nodrošinot sabiedriskā transporta un nemotorizēta transporta izmantošanu, kā arī labāko iespējamo tehnoloģiju ūdens un enerģijas taupīšanai, notekūdeņu apstrādei un atkritumu otrreizējai izmantošanai.

Lai ieviestu šos vispārējos principus, vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir: Jāveic tūrisma attīstības kontrole ar atbilstošas reģionālās, lokālās un pilsētas

plānošanas politikas un dabas un ainavas aizsardzības politikas palīdzību; Sagatavojot vietējos tūrisma plānus, kas balstīti uz teritoriju un biotopu, kā arī to

ekoloģiskās ietilpības izpēti un sociālās piemērotības ietilpību, zemes izmantošanas plāniem, tie ir jāintegrē vispārējos vietējos attīstības plānos un finansējums vietējai tūrisma attīstībai, kur tas ir iespējams, ir jānodrošina šo plānu ietvaros;

Izsniedzot būvatļaujas, jānosaka tādas prasības, kā attīstības kvalitātes garantēšana un vides prasību respektēšana;

Jāsadarbojas ar visiem interesentiem: sabiedrību, privāto sektoru, tādējādi nodrošinot koordināciju starp dažādiem tūrisma attīstības projektiem un uzturot pastāvīgu abpusēju informācijas plūsmu.

8

2.1. Starptautiskie tūrisma plānošanas dokumenti

Tūrisma nozares attīstības politika Latvijā balstās uz vadlīnijām, ko nosaka ES, Eiropas Padome, Pasaules tūrisma organizācija (PTO), Pasaules ceļojumu un tūrisma padome u.c.

Starptautiskie normatīvie akti tūrisma attīstības plānošanai ir: Pasaules Tūrisma ētikas kodekss (ANO Ģenerālās asamblejas 21.12.2001.

rezolūcija A/RES/56/212) - ietver 10 galvenās ētikas normas, kuras jāievēro gan politikas izstrādātājiem, gan arī īstenotājiem, lai nodrošinātu atbildīgu, ilgtspējīgu un visiem pieejama tūrisma attīstību.

Komisijas paziņojums „Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē — jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes” (Briselē, 30.6.2010. COM(2010) 352) - identificē četrus prioritāros virzienus vienotas Eiropas tūrisma politikas attīstībai, kā arī definē vairākas Eiropas līmeņa un daudznacionālas darbības.

Hāgas tūrisma deklarācija (1989), kas nosaka apvienojušos valstu tūrisma attīstības principus, ar kuru palīdzību tiktu dots ieguldījums katras valsts ekonomikas, kultūras un sociālajā attīstībā, kā arī veicinātu labvēlīgas tūrisma vides nodrošināšanu starp valstīm.

Ilgtspējīga tūrisma harta (1995), šobrīd pazīstama kā Agenda 21 (Dienaskārtība 21), kas nosaka ievērot ekoloģiskās kapacitātes robežas, dot ieguldījumu mantojuma saglabāšanā un uzlabošanā, saglabāt dabas resursus, attīstīt vietējo saimniecību, veicināt vietējo iedzīvotāju līdzdalību, attīstīt piemērotus augstas kvalitātes tūrisma pakalpojumus, panākt, lai aizsargājamās teritorijas būtu pieejamas ikvienam, stimulēt tādu uzturēšanos, kas respektē vidi un kalpot kā paraugam citām ekonomikas nozarēm un ietekmēt šo nozaru darba metodes.

Eiropas bioloģiskās un ainavas daudzveidības stratēģija (1995), kurā izstrādāti koordinēti darbības virzieni, lai saglabātu un bagātinātu dabu visā Eiropa un lai nodrošinātu, ka būtiski tiek samazināti draudi Eiropas bioloģiskai un ainavu dažādībai, aizsargāta Eiropas bioloģisko un ainavu dažādību un nostiprināt ekoloģisko vienotību, kur šajos procesos tiek iesaistīta arīdzan sabiedrība.

Berlīnes deklarācija (1997) – nosaka, ka tūrisma aktivitātēm jābūt saskaņotām ar vides, ekonomikas, sociālajiem un kultūras aspektiem un ka jāveicina tādas tūrisma aktivitātes, kas tieši vai netieši veicina dabas aizsardzību, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un vietējās sabiedrības attīstību

Kultūras tūrisma harta (1976) – savulaik Eiropā Savienības teritorijā tika veikta virkne starpvalstu aktivitāšu un izstrādātas vairākas rekomendācijas. Eiropas Padome pieņēma:

EP dokumenti „Par vispārējo līdzsvarota un videi draudzīga tūrisma attīstības politiku”, rekomendācijas Nr. (R) 94 (1994) - iesaka dalībvalstīm veidot savu tūrisma attīstības politiku uz kopīgi izstrādātiem principiem, kurus ieviešot vietējām un reģionālām pašvaldībām ir:

- jāveic tūrisma attīstības kontrole ar atbilstošas reģionālās, lokālās un pilsētplānošanas politikas palīdzību;

- sagatavojot vietējos tūrisma plānus, kas balstīti uz teritoriju un biotipu, kā arī uz to ekoloģiskās ietilpības izpēti, sociālās piemērotības ietilpību, un teritorijas plānojumu, tie ir jāintegrē vispārējos vietējos attīstības plānos un finansējums vietējai tūrisma attīstībai, kur tas ir iespējams, jānodrošina šo plānu ietvaros;

- izsniedzot būvatļaujas, jānosaka tādas prasības, kā attīstības kvalitātes garantēšana un vides prasību respektēšana;

- jāsadarbojas ar visiem interesentiem: sabiedrību, privāto sektoru, nodrošinot koordināciju starp dažādiem tūrisma attīstības projektiem un uzturot pastāvīgu abpusēju informācijas plūsmu.

9

EP dokumenti „Par līdzsvarotu tūrisma attīstību aizsargājamās teritorijās”,rekomendācijas Nr. (R) 95 (1997) – uzsvēra nepieciešamību attīstīt dabas tūrismu, kas balstīts uz floras, faunas un ainavas iepazīšanu, ka aizsargājamās teritorijas piesaista arvien vairāk apmeklētāju. Iesaka veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu tūrismu, kas respektē šo teritoriju dabas mantojumu, un balstās uz šīs rekomendācijas principiem un vadlīnijām.

ES Eiropas Komisijas Zaļais dokuments (1995) - tā uzdevums veicināt un stimulēt tūrisma attīstību visās dalībvalstīs. Ar ES Reģionālās attīstības fonda palīdzību tiek sniegts finansiāls atbalsts infrastruktūras attīstībai

Rīgenes rekomendācijas (1997) – ietver vispārējas rekomendācijas ilgspējīga tūrisma attīstībai Baltijas jūras teritorijā; konkrētas rekomendācijas lieliem tūrisma projektiem, tūrisma uzvedības veidošanai, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, piekrastes teritoriju apsaimniekošanai un reģionālajai sadarbībai.

Starptautiskās dabas aizsardzības konvencijas un rekomendācijas kultūrvides aizsardzības jomā:

Eiropas kultūras konvencija (1954) – Eiropas Padomes (EP) mērķis ir aizsargāt un īstenot kopējā mantojuma ideālus un principus.

Konvencija par Pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību (1972) – nosaka katras valsts kultūras un dabas mantojuma aizsardzību, konservāciju, popularizēšu un nodošanu nākamajām paaudzēm.

Konvencija Eiropas arhitektūras mantojuma aizsardzībai (1985) izstrādāta ar mērķi aizsargāt Eiropas kultūras mantojumu un uzlabot dzīves kvalitāti.

Starptautiskā pieminekļu un vēsturisku vietu konservācijas un restaurācijas harta (1964).

Eiropas harta par arhitektūras mantojumu (1975). Eiropas konvencija arheoloģiskā mantojuma aizsardzībai (1992). Eiropas Padomes Vispārējā konvencija par kultūras mantojuma vērtību

sabiedrībai (2005). Eiropas ainavu konvencija (2000). Vides pārvaldības harta (1996) – paredzēta treileru parkiem, kempingiem un

atpūtas parkiem, kuru izdevusi Eiropas Kempingu Federācija (EKF).

Baltijas jūras reģionā par ilgtspējīgu attīstību atbild „Baltijas jūras reģiona dienas kārtība 21. gs” jeb „Agenda 21”. Tā ir virzīta uz reģionālo sadarbību un vidi, saistībā ar ilgtspējīgas attīstības ekonomiskajiem un sociālajiem aspektiem. Galvenie ir septiņi reģionā nozīmīgākie sektori ekonomikas un vides jomā. Karam sektoram izstrādāti ilgtspējīgas attīstības mērķi un scenāriji, kā arī sektoru rīcības programmas, tajā skaitā, laika grafiki, iesaistītās institūcijas un finansējums. Tūrisma sektora rīcības programmas uzmanības lokā ir kopīgas izpratnes un pārliecības veidošana par nepieciešamajiem priekšnoteikumiem ilgtspējīga tūrisma attīstībai Baltijas jūras reģionā gan attiecībā pret patērētāju, gan pašā tūrisma industrijā. Programma uzsver nepieciešamību stiprināt reģionālo sadarbības tīklu veidošanu tūrisma jomā. Tā uzsver arī nepieciešamību un iespējas atbalstīt ilgtspējīgu tūrisma attīstību pilsētās un laukos un veicināt informācijas sistēmas veidošanu datu banku formā par ilgtspējīgu attīstību, kā arī izstrādāt un īstenot nacionālos un reģionālos tūrisma plānus, kas pamatotos uz ilgtspējīgas attīstības idejām.

2.2. Latvijas tiesiskie akti

Latvijā augstākais tūrisma nozares normatīvais dokuments ir Tūrisma likums, kas dod tiesisku pamatu nozares attīstībai Latvijā, nosakot kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības un komersanti darbojas tūrisma jomā, un aizsargā tūristu intereses.

10

Tūrisma likums nosaka, ka Latvijā nozares vadošā (augstākā) iestāde ir Ekonomikas ministrija (EM), kas izstrādā tūrisma attīstības valsts politiku, ko realizē Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA).

Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadamPamatnostādnes ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments. Tūrisma attīstības politikas mērķis ir ilgtspējīga Latvijas tūrisma attīstība, veicinot

tūrisma produktu konkurētspējas palielināšanos ārvalstu tirgos.Apakšmērķi:

1. Veicināt vairākdienu ceļotāju skaita palielināšanos;2. Mazināt sezonalitātes efektu, palielinot tūristu mītņu noslodzi ārpus noslogotākās vasaras sezonas;3. Nodrošināt tūrisma produktu ienesīguma pieaugumu; 4. Nodrošināt ikgadēju tūrisma produktu eksporta pieaugumu.

Galvenie rīcības virzieni:1. Veicināt konkurētspējīgu tūrisma produktu attīstību, atbalstot jaunu, inovatīvu, ar augstāku pievienoto vērtību tūrisma produktu izstrādi, t.sk. attīstot infrastruktūru tūrisma izaugsmei, veicinot reģionālo tūrisma puduru veidošanos un Latvijas tūrisma produkta iekļaušanu kopējā Baltijas jūras reģiona valstu tūrisma piedāvājumā;2. Veicināt tūrisma produktu kvalitātes uzlabošanos, t.sk. nodrošinot labāku nozares tiesisko regulējumu un atbalstu gan tūrisma komersantiem, gan produktu patērētājiem;3. Nodrošināt Latvijas tūrisma piedāvājuma atpazīstamību mērķa tirgos, īpaši izmantojot mūsdienīgus saziņas līdzekļus.

Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam - darbība ir noteikta vairākās prioritātēs: „Tautas saimniecības izaugsme”, rīcības virziens: Augstražīga un eksportspējīga ražošana un starptautiski konkurētspējīgi pakalpojumi (132.uzdevums: Uz eksportu orientētu tūrisma produktu veidošana, izmantojot reģionu unikālo, dabas un kultūrvēsturisko mantojumu, reģionos izveidoto infrastruktūru un kurortoloģijas pakalpojumu potenciālu). - „Izaugsmi atbalstošas teritorijas”, rīcības virziens: Dabas un kultūras kapitāla efektīva apsaimniekošana. (436.uzdevums: Uz eksportu orientētu integrētu tūrisma, kultūras, veselības un dabas kapitāla infrastruktūras, pakalpojumu un produktu piedāvājuma attīstība). Eksporta veicināšanai paredzētas arī aktivitātes NAP uzdevuma „Latvijas ekonomisko interešu pārstāvības stiprināšana ārvalstīs un jaunu vēstniecību atvēršana, atbilstoši ārvalstu tiešo investīciju piesaistes iespēju un eksporta potenciāla izvērtējumam, atbalsts eksporta apjomu kāpināšanai”, kura ietvaros plānots atbalsts ārējo tirgu apgūšanai un ārvalstu tiešo investīciju veicināšanai, kā arī klasteru attīstībai. Šīs aktivitātes ir vērstas uz dažādu nozaru/nišu eksporta veicināšanu, savukārt aktivitāte „Atbalsts Latvijas kā starptautiskā un vietējā tūrisma galamērķa atpazīstamības veicināšanai” ir koncentrēta uz atbalstu tūrisma nozarei, tādējādi aktivitātes ir papildinošas Latvijas kopējā eksporta veicināšanai, taču ar atšķirīgiem mērķiem un plānotajām aktivitātēm.

Latvijā 1997.gadā ir izstrādāta Latvijas tūrisma attīstības koncepcija, kas nosaka vadlīnijas. 2001.gadā ir izstrādāta Latvijas tūrisma Nacionālā programma, kas atzīta par spēkā neesošu, bet tajā ir pieci pamatvirzieni, kas iezīmē visas Latvijas tūrisma problēmas un attīstības virzienus. 2005.gadā, ir izstrādāta jauna Latvijas tūrisma attīstības programma, uz ko pamatojoties, ir izstrādātas tūrisma attīstības pamatnostādnes.

Pamatnostādnes ir nepieciešamas, lai noteiktu tūrisma attīstības stratēģiskos virzienus nozares ilgtspējīgai un konkurētspējīgai attīstībai, tādējādi palielinot tūristu plūsmu un ienākumus no tūrisma, kā arī veicinot Latvijas tautsaimniecības attīstību un iedzīvotāju sociālekonomisko labklājību.

11

Latvijā ir pieņemti Tūrisma likums, Reģionālās attīstības likums, Teritorijas attīstības plānošanas likums, likums “Par pašvaldībām”, noteikumi par teritorijas plānojumiem, noteikumi par vietējās pašvaldības plānojumiem; minētajos dokumentos ir noteikti plānošanas principi, uzdevumi, kompetences.

Balstoties uz iepriekšminētiem dokumentiem, ir izstrādāti dažādi tūrisma plānošanas dokumenti atsevišķiem tūrisma veidiem Latvijā vai konkrētiem Latvijas reģioniem, piemēram, Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnes, Latvijas tūrisma mārketinga stratēģija, Latvijas tūrisma mārketinga ārējo komunikāciju stratēģija.

Pieciem Latvijas plānošanas reģioniem ir reģionu attīstības plāni ar tūrisma sadaļu. Savi tūrisma attīstības plāni ir atsevišķām Latvijas pilsētām un novadiem.

Riebiņu novadā iepriekš nav tikusi izstrādāta tūrisma attīstības stratēģija, tāpēc līdz šim nekur nav apskatīti esošie tūrisma resursi un sniegti ieteikumi tūrisma attīstībai, norādītas galvenās problēmas, kas kavējušas tūrisma attīstību Riebiņu novadā.

Plānu ir daudz, tomēr to īstenošanas pamatā ir kopīga problēma - tiem trūkst finansiālā seguma. Tūrisma likums ir izveidots, nesaskaņojot to ar pašvaldību darbību regulējošajiem likumiem, bet viens no svarīgākajiem plānošanas priekšnosacījumiem ir plānošana atbilstoši valsts un pašvaldības budžetam.

Ar tūrisma jautājumiem Latgalē galvenokārt nodarbojas novadu tūrisma informācijas centri. Savulaik TAVA bija izveidojusi reģionālos tūrisma informācijas birojus, no kuriem Latgales birojs atradās Ludzā; jau labu laiku TAVA birojs Latgalē ir likvidēts.

Lielu ieguldījumu Latgales tūrisma popularizēšanā ir devis Latgales plānošanas reģions (Latgales reģiona attīstības aģentūra) (www.latgale.lv) informācijas izplatīšanā, tūrisma projektu atbalstīšanā un mājaslapas sadaļas par tūrismu izveidošanā (www.visitlatgale.com/lv).

2010.gada 1.decembrī Latgales plānošanas reģiona Attīstības padome apstiprināja Latgales stratēģiju 2030. gadam un Latgales programmu 2010.-2017.gadam. Stratēģijā izvirzīts ilgtermiņa mērķis līdz 2030.gadam, saskaņā ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju 2030 - panākt straujāku reģiona ekonomisko attīstību, lai celtu cilvēku ienākumus, saglabātu un vairotu Latgales bagātīgo potenciālu un padarītu Latgali par pievilcīgu dzīves vidi arī nākamajām paaudzēm. Latgales vīzija 2030.gadam ir „Gudrā Latgale”. Tā veidota, vērtējot līdzšinējās tendences, ģeopolitisko situāciju Austrumu pierobežas reģionā, pārtikas, dabas resursu izmantošanas tendences, sabiedrības attīstības, biznesa, urbanizācijas, izglītības u.c. tendences Latvijā, Eiropā un plašākā kontekstā, Lai sasniegtu izvirzītos mērķus un attīstības vīziju, definēti četri stratēģiskie virzieni jeb ilgtermiņa prioritātes, kas ir pamats saskaņotām darbībām un projektiem, un ietvars finansējuma piesaistei:

1) Prasmes, 2) Efektīvi uzņēmumi, 3) Gudra pārvaldība, 4) Savienojumi.Latgales plānošanas reģiona Teritorijas plānojuma 2006.-2026.gadam (apstiprināts ar

Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes 2007.gada 3.oktobra lēmumu, spēkā ar 2007.gada 17.oktobri) reģiona teritorijas telpiskajā perspektīvā Riebiņu novads atrodas starp galvenajiem reģiona nozīmes attīstības centriem – Daugavpili, Rēzekni, Jēkabpili. Riebiņu novada ziemeļu daļa iekļaujas reģionam nozīmīgāko lauksaimniecības teritoriju daļā, bet novada dienvidaustrumu daļa – tūrisma attīstības potenciāla Ezerzemes - daļā. Novada teritoriju šķērso starptautiska nozīmes autoceļš un dzelzceļš.

Latgales reģiona teritorijas plānojums nosaka šādas galvenās vadlīnijas un plānošanas principus:

Jāattīsta pakārtota daudzcentru apdzīvojuma struktūra, lai jebkurā reģiona apdzīvotajā vietā būtu nodrošināta līdzvērtīga pieeja pakalpojumiem;

12

http://www.visitlatgale.com/lv

http://www.latgale.lv/

jaunā apbūve jākoncentrē esošo apdzīvoto vietu robežās, maksimāli izmantojot pastāvošās apbūves teritorijas, inženiertīklus un transporta infrastruktūru;

jāattīsta iekšējo ceļu tīkls, jāveido optimāla sabiedriskā transporta organizācija, uzlabojot reģiona iekšējo un ārējo sasniedzamību;

jāattīsta starptautiskie transporta koridori – autoceļi, dzelzceļi un to apkalpes infrastruktūra, maksimāli izmantojot Latgales ģeogrāfiskā novietojuma priekšrocības un „vārtu lomu” starp austrumiem un rietumiem;

jāsaglabā visas vērtīgās lauksaimniecības teritorijas, paredzot tajās arī daudzveidīgus alternatīvus nodarbes veidus;

jāsaglabā un jāattīsta esošās ražošanas teritorijas, lai racionāli izmantotu pastāvošos resursus un inženiertehnisko infrastruktūru;

jāaizsargā reģiona kultūrvēsturiskās un ainaviskās vērtības, maksimāli jāsaglabā neapbūvētās, neskartās dabas teritorijas, jāveido zaļie koridori, jāaizsargā publiskā telpa, nodrošinot pieeju ūdeņiem, mežiem un kultūrvēsturiskajam mantojumam;

jāmazina nomales efekts un īpaši jāveicina pierobežas teritoriju attīstība, nodrošinot tur nepieciešamo infrastruktūru, pakalpojumus, līdzvērtīgas satiksmes, komunikācijas iespējas un radot labvēlīgus priekšnoteikumus uzņēmējdarbībai.

Riebiņu novada tūrisma attīstība paredzēta šādos stratēģiskos dokumentos:

Riebiņu novada attīstības programma 2012.-2018.gadam (apstiprināta 13.03.2012. ar Riebiņu novada domes lēmumu Nr.1, prot.Nr. 5) - vidēja termiņa plānošanas dokuments un izstrādāts laika posmam no 2012. līdz 2018.gadam. Tās izstrādes mērķis ir veicināt Riebiņu novada iedzīvotāju dzīves līmeņa pieaugumu un ilgtspējīgu lauku teritoriju attīstību, sekmējot novada ekonomisko izaugsmi, sociālo stabilitāti un vides kvalitāti.

Riebiņu novada teritorijas plānojums 2012.-2024.gadam (apstiprināts 14.08.2012. ar Riebiņu novada domes lēmumu Nr. 9, prot.Nr. 11) paredz veikt kultūrvēsturisko pieminekļu saglabāšanu nākošajām paaudzēm, izvērtēt un noteikt perspektīvos kultūrvēsturiskos pieminekļus pagasta teritorijā, izstrādāt uzturēšanas un apsaimniekošanas plānus kultūras mantojuma objektu saglabāšanai.

13

3. Riebiņu novada tūrisma resursu raksturojums3.1. Informācijas pieejamība

Līdz 2014. gadam Riebiņu novadā nebija atsevišķa speciālista, kas darbotos tūrisma jomā - uzkrātu ar tūrismu saistīto informāciju, apkopotu datus, aktualizētu piedāvājumu, sadarbotos ar tūrisma uzņēmējiem, mājražotājiem, amatniekiem, veidotu tūrisma piedāvājuma datubāzi, popularizētu Riebiņu novadu ne tikai tuvāko novadu un Latvijas iedzīvotājiem, bet arī tūrisma izstādēs ārvalstīs. Līdz ar to informācija par tūrisma piedāvājumu Riebiņu novadā ir aktualizēšanas, savākšanas un apkopošanas stadijā, informācija novada mājaslapā www.riebini.lv ir daļēji pārbaudīta. Ņemot vērā to, ka blakus (7 km no Riebiņiem) atrodas bijušā rajona centrs - Preiļi ar Latvijā un ārvalstīs jau populāriem tūrisma objektiem (piemēram, leļļu galerija “Miniatūrā karaļvalsts”) un Preiļi ir “pa ceļam” uz Aglonu, kuras bazilika ik gadu pulcē vismaz vienu miljonu apmeklētāju, ģeogrāfiski visizdevīgākā vieta, kur popularizēt Riebiņu novada tūrisma piedāvājumu, ir Preiļos.

Preiļu TIC apmeklētāju skaits gadu gaitā ir bijis līdzīgs.

1.att. Apmeklētāju skaits Preiļu TIC

2011.g. 2012.g. 2013.g. 2014.g. (kopīgs TIC Preiļu un Riebiņu

novadiem)

0500

100015002000

25003000

27192261 2049 2367

Apmeklētāju skaits Preiļu TIC

Izanalizējot blakus esošā Preiļu novada tūrisma piedāvājumu, ar Preiļu un Riebiņu novadu domes lēmumiem 2014. gada martā tika izveidots apvienotais Preiļu un Riebiņu novadu Tūrisma informācijas centrs. Latgales reģionā veiksmīgi darbojas divu vai vairāku novadu apvienotie Tūrisma informācijas centri, piemēram, Ludzas un Ciblas novada TIC, Daugavpils pilsētas un Daugavpils novada TIC, Rēzeknes pilsētas, Rēzeknes novada un Viļānu novada TIC.

Galvenie ieguvumi kopīga Preiļu un Riebiņu novada TIC izveidei ir sekojoši: Tūristi Preiļu un Riebiņu novados uzturēsies ilgāk par vienu dienu, jo tiks piedāvāts

plašāks tūrisma produktu klāsts; Tūrisma pakalpojumi tiks nodrošināti kvalitatīvāki un tūristiem būs pieejama informācija

par plašāku tūrisma produktu klāstu; Samazināsies TIC administratīvās izmaksas.

Preiļu un Riebiņu novadu tūrisma un uzņēmējdarbības attīstības mērķi: Radīt koordinētu tūrisma sistēmu; Radīt novadu iedzīvotājiem un viesiem pievilcīgu un drošu tūrisma infrastruktūru; Pilnveidot un radīt kvalitatīvus, konkurētspējīgus un interesantus tūrisma produktus; Veidot Preiļu un Riebiņu novadus par atpazīstamām, atraktīvām un ģimenēm draudzīgām

atpūtas vietām Latgales reģiona ģeogrāfiskajā centrā. Popularizēt novadu nemateriālo kultūras mantojumu un vietējās tradīcijas. Veicināt videi draudzīga tūrisma attīstību.

14

http://www.riebini.lv/

Preiļu un Riebiņu novadu TIC mērķis ir attīstīt tūrismu abu pašvaldību administratīvajās teritorijās, īstenojot abiem novadiem vienotu tūrisma politiku, izstrādājot vienotus tūrisma nozares attīstības projektus, organizējot to realizēšanu, kopīgi izveidotu tūrisma objektu uzturēšanu, apsaimniekošanu un attīstību, koordinēt tūrisma pakalpojumu sniegšanu abu novadu iedzīvotājiem un viesiem, vienlaicīgi rūpējoties par kultūrvēsturisko un dabas mantojumu, vides saglabāšanu ar tūrismu saistītajās abu novadu teritorijās.

Preiļu un Riebiņu novadu TIC uzdevumi: Informēt par tūrisma pakalpojumiem un sniegt palīdzību tūristiem tūrisma

pakalpojumu izmantošanā Preiļu un Riebiņu novados, iespēju robežās arī Latgalē, Latvijā;

Popularizēt Preiļu un Riebiņu novadu tūrisma piedāvājumus, veicināt tūrisma produktu un pakalpojumu daudzveidību, padarot Preiļu un Riebiņu novadus par atpazīstamu tūrisma galamērķi;

Iniciēt tūrisma attīstības un mārketinga aktivitātes, izstrādāt un realizēt tūrisma attīstības stratēģiju un plānus, apvienot tūrisma pakalpojumu sniedzējus, tūrisma objektu apsaimniekotājus un veidot sadarbību starp privāto un publisko sektoru Preiļu un Riebiņu novados.

Preiļu un Riebiņu novadu TIC kompetencē ir: nodrošināt TIC centra darbību; nodrošināt kvalitatīvu un daudzveidīgu tūrisma informācijas pieejamību TIC,

Preiļu un Riebiņu novadu sabiedriskajās vietās, novadu pašvaldības interneta mājas lapās, kā arī veicināt Preiļu un Riebiņu tūrisma informācijas pieejamību Latvijas tūrisma informācijas centros, dažādos interneta informatīvajos resursos un citur;

sadarbībā ar citām iestādēm un institūcijām veidot, aktualizēt un papildināt datu bāzi par Preiļu un Riebiņu novadu tūrisma uzņēmumiem, objektiem, to piedāvājumiem, izmaksām un iespējām tos apmeklēt;

sagatavot atbildes uz saņemtajiem informācijas pieprasījumiem no interesentiem par Preiļu un Riebiņu novados pieejamajiem tūrisma pakalpojumiem, tūrisma uzņēmumiem un tūrisma objektiem, to sniegtajiem pakalpojumiem un darba laikiem, ja tādi noteikti, izmaksām un iespējām tos apmeklēt;

savas kompetences ietvaros sniegt maksas pakalpojumus, saskaņojot pakalpojumu piedāvājumu un cenrādi ar Preiļu novada domi;

piedalīties dažāda veida informatīvo materiālu sagatavošanā par tūrisma iespējām Preiļu un Riebiņu novados;

piedalīties ar tūrismu saistīto projektu izstrādē un finansējumu piesaistē; sagatavot administratīvos aktus par TIC kompetencē esošajiem jautājumiem

normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, ko apstiprina Preiļu novada dome un Riebiņu novada dome;

veikt citas darbības, kas veicina tūrisma attīstību Preiļu un Riebiņu novados.

Pašreiz daļa informācijas par tūrisma iespējām Riebiņu novadā atrodama Riebiņu novada domes mājaslapā Tūrisma sadaļā. Ir noslēgts līgums ar uzņēmumu, kas izstrādā programmatūru jaunas, kopīgas ar Preiļu novadu tūrisma informācijas mājaslapas izstrādi (www.visitpreili.lv un www.visitriebini.lv ). Līgums paredz arī izstrādāt tādu programmatūru, ko atbalsta viedtālruņi, kā arī informācijas pieejamības nodrošināšana interaktīvajā tūrisma kioskā, kas 2014.gadā uzstādīts Preiļos, Raiņa bulvārī.

15

http://www.visitriebini.lv/

http://www.visitpreili.lv/

3.2. Novada vēsturiskais apskats

Visā novada teritorijā ir relatīvi viendabīgs etniskais sastāvs. Teritorijā nav etnisku anklāvu.

Arī konfesionālā sastāva ziņā teritorija ir samērā viendabīga – pamatā to apdzīvo katoļticīgie. Mazāks īpatsvars ir luterāņu ticības iedzīvotāju. Riebiņu pagastā raksturīgs tas, ka latvieši sastāda 46,5% un krievi 47,1%, līdz ar to arī puse iedzīvotāji pamatā ir vecticībnieki.

Novada pašvaldības iedzīvotāju vidū nav novērotas nekādas konfliktsituācijas starp konfesionālajiem un etniskajiem grupējumiem. Cittautieši ir veiksmīgi integrējušies latviskajā vidē, vienlaikus – saglabājuši savas tradīcijas.

Novada teritoriju kultūrvēsturiskā piederība ir Latgales novadam. Līdz 1950. gada 1. janvārim šajā teritorijā eksistēja tikai Silajāņu pagasts, kurā bija apvienoti Silajāņi, Feimaņi, Rušona, Riebiņi, Stabulnieki. Dažādos laika posmos pētāmās pašvaldības ir bijušas dažādu rajonu sastāvā, bet vēsturiskās saites vieno tieši Riebiņu, Stabulnieku, Sīļukalna, Silajāņu, Galēnu un Rušonas pagastus. Pašreizējais administratīvais dalījums ir spēkā no 1975. gada. Šai rajonu dalījumu pieredzei ir liela loma, tā ir izveidojusi un sekmējusi vienotības apziņu rajonu teritoriju ietvaros, kā arī ekonomiskās dzīves plānošanu un attīstību sava rajona ietvaros. Starp šiem pagastiem ir izveidojusies ilglaicīga sadarbība, piemēram, pastāv kopīgi infrastruktūras objekti- ārsta prakse, baznīca, sociālā māja. 2001.gadā tika izveidota sadarbības apvienība “Viduslatgale” ar mērķi Administratīvi teritoriālās reformas nobeigumā izveidot novadu ar lauku teritoriju. 2001. gadā sadarbības līgumu parakstīja Sīļukalna, Rušonas, Riebiņu, Silajāņu un Rēzeknes raj. Feimaņu pag. padomes, bet 2003.gadā pievienojās Galēnu un Stabulnieku pagastu padomes un 2003.gadā pagasti nolemj par nosaukuma maiņu uz „Riebiņu novads”, taču Feimaņu pagasta padome nolemj atdalīties un veidot savu Feimaņu novadu. Var uzskatīt, ka jaunizveidotā Riebiņu novada pagasti reāli uzsākuši savu oficiālo sadarbību jau kopš 2001.gada.

Lai kvalitatīvāk izpētītu novada vēsturi, ir jāizskata katrs pagasts atsevišķi:

Galēnu pagasts:

Agrākā Galēnu pagasta vēsture ir sena un bagāta. 13. gs.zemes uz dienvidiem no Lubānas ezera ietilpa Jersikas karalistes sastāvā. Pēc 1213. gada, apmainot dažus novadus, tās nonāca bīskapa Alberta pārvaldē. 14. gs. pirmajā pusē Rīgas arhibīskaps daudzus savus īpašumus, tai skaitā arī Galēnus, izlēņoja Tīzenhauzeniem.

No 1472. – 1483. g. par Livonijas ordeņa mestru kļūst Bernhards Borhs. 1483. gada 1. februārī B. Borhs izlēņo savam radiniekam Simonam Borham Tīzenhauzenu īpašumu. Kopš tā laika Galēnu muiža ar dažādām apkārtējām muižām un folveriem līdz 19. gs. vidum ar nelieliem pārtraukumiem piederēja grāfu Borhu dzimtai.

Mihaila Borha laikā (1751. – 1811.) iekārtots Galēnu muižas parks. Tā centrā atradās pils, ko ierobežoja apstādījumi un ūdens baseins ar fontānu. Savos ziedu laikos parks aizņēma trīsreiz lielāku platību nekā tagad. Tas ierīkots franču dārzu stilā. Vēlāk modernizēts, ierīkoti zivju dīķi, augļu dārzs, pļavas.

No 1830. – 1893. gadam Galēnu muižas īpašnieks Kārlis fon Feldens de Jozefi, kura laikā Galēni kļuva par latviskās dzīves centru plašai apkārtnei. Pēc viņa nāves īpašumu mantoja vienīgā meita Anna, kura bija precējusies ar ģenerālmajoru Arkādiju Engelhartu.

20. gs. 20 gadu sākumā Galēni tika pārdēvēti par Vidsmuižu, kāds nosaukums līdz tam nefigurēja nevienā dokumentā. Tautā gan lietoja arī Vidsmuižas nosaukumu, jo Galēnu muiža bija galvenā jeb centrālā vairāku tai pakļauto muižiņu vidū. Tikai 1940. gadā Galēniem un Galēnu pagastam atdots sākotnējais nosaukums „Galēni”.

Sakarā ar agrārreformu 1922. gadā Galēnu muiža tika sadalīta jaunsaimniecībās, muižas centru ar 384 ha zemes atstājot Vidsmuižas laukkopības izmēģinājumu stacijas vajadzībām. Šī

16

stacija sāka darboties 1924. gada janvārī. Galēnu muižas bijusī īpašniece Anna Engelharte un tās pārvaldnieks Pāvils Kori līdz 1924. gadam vēl dzīvoja muižas galvenajā ēkā.

1920. – 1930. gados Galēni izveidojās par vienu no ievērojamākajiem lauku kultūras centriem Latgalē. 1924. gadā tur nodibināja Vidsmuižas meteoroloģisko staciju, 1927. gadā Vidsmuižas viengadīgo lopkopības skolu. 1930. gadu – laukkopības izmēģinājumu stacija tika pārdēvēta par Ošupes lauksaimniecības izmēģinājumu staciju. Šī stacija Latgalē bija pirmā un vienīgā iestāde, kas savā pastāvēšanas laikā (1924. – 1956.) nodarbojās ar lauksaimniecības kultūru tehnisko jautājumu pētīšanu, augstvērtīga sēklas materiāla izplatīšanu. Vidsmuižas ciemā darbojās arī Galēnu virsmežniecība, kura 1935. gadā tika pārsaukta par Viļānu virsmežniecību.

Vidsmuižas pagasts ietilpa Latgales apgabala Rēzeknes apriņķa sastāvā un bija viens no lielākajiem pagastiem Latgalē. Toreizējā pagasta teritorija (pēc 1935. gada statistikas datiem) aizņēma 240 kvadrātkilometru lielu platību. Iedzīvotāju skaits bija 8715; apdzīvotība – 39,6 iedzīvotāji uz vienu kvadrātkilometru. Pagastā bija 1721 lauku saimniecības ar 17005,35 ha kopplatību (vidējā saimniecības platība 10 ha). Valsts meži aizņēma 3367 ha.

Pagasta pašvaldība uzturēja ārstu, nespējnieku namu, trīs policijas kārtībniekus, divas sešklasīgās un deviņas I pakāpes pamatskolas ar kopējo skolēnu skaitu 1012.; pagastā bija 13 dažādas tirgotavas, no tām 4 atradās Vidsmuižā, 2 ūdensdzirnavas (Maltas – Trūpos, Trumānos), vienas vējdzirnavas (Pastaros), ķieģeļnīca (Gribolvā) un podnieku darbnīca (Ceperniekos), Vidsmuižas ciemā darbojās linu pieņemšanas un mašīnu koplietošanas punkti, zāģētava, aptieka, frizētava, bibliotēka. Dabas piemineklis ir Galēnu parks (5,9 ha) ar 14 eksotisko kuku un krūmu sugām.

Biedrības: 1930. gados Vidsmuižā darbojās lauksaimniecības biedrība „Spēks”, lopu pārraudzības biedrība, patērētāju biedrība „Vienība”, krājaizdevumu sabiedrība, Latviešu katoļu jaunatnes biedrības Vidsmuižas nodaļa.

Reliģiskā dzīve. Kopās 1970. gada darbojās Vidsmuižas Romas katoļu draudze. Pirmā baznīca, kas bija no koka, celta 1743. gadā. Līdz tam bijusi tikai neliela koka kapela. Patreizējā mūra baznīca tika uzcelta ļoti īsā laikā – no 1910. – 1912. gadam. Baznīca iesvētīta 1912. gada 26. augustā. 1998. gadā bija ap 2000 ticīgo. Ir zināms, ka 1681. – 1684. gados Galēnos darbojušies luterāņu mācītāji, bet sakarā ar rekatolizāciju viņu darbība pārtraukta. No Vidzemes ieceļojošos luterāņus apkalpoja mācītāji no Lazdonas. Šo ieceļojošo luterāņu vajadzībām 1860. gadā tika uzcelts lūgšanu nams, kurš vēlāk tika pārbūvēts un paplašināts. Galēnos luterāņu draudze nodibinājās 1921. gadā (draudzes locekļu skaits 50, t.sk. 41 latvietis un 9 vācieši). 1956. gadā draudze izbeidza savu darbību. Pirms 200 gadiem ieceļojušo krievu – vecticībnieku garīgo vajadzību apmierināšanai darbojās vecticībnieku lūgšanu nami Lomos, Makarovkā (agrākajā pagasta teritorijā vēl arī Notrās un Vilciņos).

Galēnu pagasta administratīvi teritoriālās izmaiņas. No 1947. gada 16. oktobra Galēnu pagasta teritorija administratīvi ietilpa Viļānu apriņķa sastāvā. No 1949. gada 31. decembra sakarā ar rajonu izveidošanu, Viļānu rajona sastāvā, bet no 1962. gada 13. decembra sakarā ar Viļānu rajona likvidāciju, Galēnu pagasts tika iekļauts Preiļu rajona sastāvā.

Saskaņā ar LPSR 1973. gada 29. marta dekrētu, lielais Galēnu pagasts tika sadalīts trijos mazākos pagastos: Galēnu, Stabulnieku un Sīļukalna pagastos.

Ievērojamas personības. Galēnu novadnieks ir Pēteris Bružs (1864 – 1940) garīdznieks, sabiedriskais darbinieks, bibliofils. Meikuls (vēlāk Nikolajs) Dorzenīks – Čačs (1870 – 1949) kalnu inženieris, beidzis Pēterburgas Kalnu institūtu. Antons Punculis (1875 – 1919) garīdznieks, literāts un mākslas vērtību krājējs. Jānis Lūke (1876 – 1942) agronoms, selekcionārs, publicists un rakstnieks, triju zvaigžņu ordeņa kavalieris. Jāzeps Brišķa (1888 – 1967) lauksaimnieks, pašvaldību un sabiedriskais darbinieks, Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris. Jānis Lielmanis (1895 – 1970) agronoms, selekcionārs, lauksaimniecības doktors, Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris. Ādams Saimnieks (1897 – 1945) I pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris. Jāzeps Cakuls (1898 – 1942) skolotājs un dzejnieks. Pēteris Dreimanis (1902 – 1991 vai 1992) agronoms, linu

17

selekcionārs, publicists, biedrības „Latvijas vanagi” līdzdibinātājs. Staņislavs Belkovskis (ps. Edgars Ego; 1902 – 1941) literatūrzinātnieks, kritiķis, tulkotājs, dzejnieks. Vilis Hāzners (1905 - ?) Latvijas armijas un Latviešu leģiona majors, I šķiras Dzelzs krusta kavalieris, publicists. Pēteris Priževoits (1907 – 1968) skolotājs, matemātikas maģistrs, publicists. Roberts Mūks (īst. V. Roberts Avens; 1923 - 2006) dzejnieks, publicists un filozofs, filozofijas un teoloģijas doktors, reliģijas vēstures profesors. Oļģerts Šusts (1927) fagotists, radiožurnālists, LPSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks. Voldemārs Šusts (1929) arhitekts, mākslas maģistrs, emeritētais profesors, LPSR nopelniem bagātais arhitekts. Valentīna Sondore (1940) provizore, medicīnas doktore. Olga Tretjuka (1951) bioķīmiķe, bioloģijas doktore.

Riebiņu pagasts

Riebiņu pagasta pirmsākumi meklējami ap 1348. gadu, kad pirmo reizi ir pieminēta „Preiļu zeme” (Terra Preylen) kā viens no Jersikas valsts novadiem, kurš atrodas mežu un purvu vidū. 16. gadsimtā izveidojās Inflantija, kuras sastāvā bija arī tagadējais Preiļu rajons. Gadsimtu vēlāk sākās „poļu” laiki, Inflantija atradās Polijas ietekmes sfērā un šajā laikā Preiļu apkārtnē tika nometināti poļu, baltkrievu un krievu vecticībnieki. Iespējams tādēļ Riebiņu apkārtnē ir ievērojams skaits vecticībnieku ar savu lūgšanu namu Skangeļos.

Vēsturiski Riebiņi un to tuvākā apkaime kopš 16. gs. ir saukusies par Krevenmuižu. Vēsturnieki pieļauj iespēju, ka šīs muižas centrs ir saucies par Kreveniem vai Kreviem, jo nepilnus 4 km no Riebiņiem, bet jau tagadējā Silajāņu pagastā atrodas Krevu viensēta, kas līdz 1920. gada agrārreformai pastāvēja kā Krevu muiža.

Vēstures avoti liecina, ka 16. gs. vidū Livonijas ordeņa mestrs Valters Pletenbergs Krevenmuižu izlēņoja Gerhardam Rēbinderam. 1600. gadā Polijas – Lietuvas karalis Zigismunds III apstiprināja šīs muižas atsavināšanu no Gerharda Rēbindera mazdēla Gerharda un nodošanu Ernestam Korfam, kura dzimtai Krevenmuiža piederēja līdz 1716. gadam. Pa laikam Krevenmuižu sāka dēvēt par Riebiņu muižu, un šis nosaukums arī nostiprinās. Riebiņu nosaukuma izcelšanās nav skaidra. Domājams, ka tas cēlies no šīs muižas senākā īpašnieka Rēbindera uzvārda. 17. gs. sākumā Korfi uzceļ Riebiņu muižu tagadējā vietā. Taču daži vēsturnieki uzskata, ka Riebiņu muižu 16. gs. otrajā pusē cēluši Rēbinderi, bet Korfi tikai paplašinājuši. 1716. gadā Riebiņu muižas toreizējais īpašnieks Gedeons Korfs atteicās no Riebiņu muižas par labu Gotardam Ernestam Berkam un viņa sievai Marijai (dz. Korfa). 1758. gadā Gotarda Ernesta Berka dēls Riebiņus pārdeva Mihaelam Veisenhofam. Bez Riebiņu muižas M. Vesenhofs ap 1715. – 1789. g. savā īpašumā vēl ieguva Krevus, Stefanopoli, Stražvaldi, Veroniku (Kokaļus) un Riebiņu gāršu. Visi viņa īpašumu aizņēma vairāk kā 21 tūkstoti hektāru lielu platību.

Mihaels Veisenhofs pie Korpu celtās Riebiņu pils piebūvēja vienāda lieluma sānu būves un divus torņus. Vienā no torņiem atradās kapela, otrā bija izvietota muižas bibliotēka. Pils laukuma abās pusēs viena otrai pretī bija uzceltas vienstāva celtnes. Laukuma kreisajā pusē esošo celtni sauca par „orķestra māju”, jo šeit Veisenhofu laikā mājoja pils kapelas mūziķi, labajā pusē esošā „oficina” kalpoja par virtuvi un dažādu lietu noliktavu. Ap Riebiņu pili bija izveidots skaists ainavu parks, bet plašā pils laukuma vidū – baseins ar strūklaku. Riebiņu pilī bez plašās bibliotēkas no pils daudzo īpašnieku uzkrātajām un atstātajām milzīgajām mākslas darbu kolekcijām bija iekārtota gleznu un skulptūru galerija. Pilī bija savākts arī daudz senlaiku mēbeļu. Pēc Mihaela Veisenhofa nāves šie īpašumi tika sadalīti viņa dēliem no otrās laulības – Riebiņus un Brodaižus saņēma Tadejs (dz. 1769.g.), Krevus, Stražvaldi un citus – Francisks Veisenhofs.

Veisenhofu, sevišķi Tadeja, laikā Riebiņi kļuva slaveni ar plašu, greznu dzīvesveidu un skaļām pieņemšanām. Par to liecības meklējamas Viļņas tā laika presē, kur plaši aprakstītas Mihaela Veisenhofa meitas Ksaverijas un viņas vīra Ignata Felkerzamba kāzu svinības 1775. gadā maijā. Izšķērdīgā dzīvesveida dēļ Tadeja Veisenhofa laikā Riebiņu muižas bagātības

18

sabruka un sākās parādu jūgs. Ap 1815. gadu T. Veisenhofs pārdeva Andrejam Šahno Brodaižus, bet vēl paspēja savā īpašumā noturēt Riebiņus. T. Veisenhofa vienīgā meita Konstance apprecējās ar krievu armijas ģenerāli Jēkabu de Perrinu, kurš arī kļuva par Riebiņu turpmāko īpašnieku. Pirms Riebiņu pāriešanas Perriniem, Veisenhofi no pils izvāca daudzas ģimenes piemiņas lietas, sevišķi portretus, bet daudz vērtību vēl palika, kas tika izvazātas vai vienkārši iznīcinātas Perrinu laikā.

1874. gadā Jēkaba de Perrina dēls Arnolfs Riebiņu muižu ar Stefanopoles pusmuižu pārdeva Pēterburgas Satiksmes ceļu inžinieru korpusa ģenerālim Staņislavam Kerbedzam (1810 – 1899), kura dzimtai tā piederēja līdz 1900. gada agrārreformai.

Staņislava Kerbedza meita Jevgēnija, kura bija precējusies ar brālēnu Mihaili Kerbedzu, kādu laiku novārtā atstāto Riebiņu pili 19. gs. beigās kapitāli izremontēja un nodeva mākslinieku, rakstnieku un komponistu vajadzībām – radošam darbam un atpūtai. Te bija lieliski iekārtotas mākslinieku darbnīcas, mūzikas saloni ar dažādiem mūzikas instrumentiem, telpas rakstniekiem. Lai nodarbotos ar sportu, bija labi iekārtota un ar nepieciešamo inventāru apgādāta sporta zāle. Viss nepieciešamais bija sagādāts arī atpūtai un izpriecām brīvā dabā – izbraukumiem, izjādēm, medībām. Riebiņu pils un radošās inteliģences uzturēšanai bija paredzēta īpaša summa. Riebiņos strādājuši un atpūtušies daudzi izcili gara darbinieki – poļu gleznotājs Konrāds Kržižanovskis (1872 – 1922) un tēlniece Jūlija Stabrovska (1869 – 1941), lietuviešu gleznotājs un komponists Mikolajus Konstantins Čurļonis (1875 – 1910) un tēlnieks Petrs Rimša (1881 – 1961) u.c. „Mākslinieku paradīze” pastāvēja līdz pirmajam pasaules karam. 1918. gadā agrārās reformas laikā muižas centrālo daļu nodeva Silajāņu pagasta pašvaldībai, kura te ierīkoja sešklasīgo pamatskolu, un šajās telpās skola atrodas līdz pat 1975. gadam.

No 1918. gada līdz 1940. gadam Riebiņus dēvē par „Ribene”, te dominē ebreju tautības iedzīvotāji. Arhīvu materiālos atrodamas ziņas, ka 1904. gadā Riebiņos ir bijušas 56 dzīvojamās mājas un 563 iedzīvotāji, no kuriem vairāk nekā 90% bijuši ebreji. 1935. gadā Riebiņu ciemā bijušas 88 dzīvojamās mājas un 464 iedzīvotāji. Otrā pasaules kara laikā ebreji tika iznīcināti, 1941. gada 23. augustā nošauti 271 Preiļu un Riebiņu iedzīvotājs, tai skaitā 21 bērns. Šo fašisma masu terora upuru kaps atrodas Aizupiešu mežā.

Reliģiskā dzīve. Mihaels Veisenhofs 1771. gadā uzcēla pirmo Riebiņu koka baznīcu, kura pastāvēja līdz 1908. gadam jeb 138 gadu. Šī celtne bijusi ievērojama ar 7 ornātiem, 3 kapām, bronzas ciboriju, tāpat bijis sudraba biķeris, pacifikals, 2 procesiju altārīši, 6 lukturi, baldahīns, 4 karogi, koka svečturi, tornī atradušies 5 zvani, kas visi bijuši veci un nolietoti. Uz jauno mūra baznīcu, kuras būve pabeigta 1909. gadā un konsekrēta sv. Pētera un Pāvila godam, pārnesti daži karogi, svētbildes, no koka izgriezta Kristus statuja un kokā griezta pēdējā vakarēdiena aina, kā arī citas liturģiskās mantas. No 1928. gada līdz 1933. gadam Riebiņu draudzē strādāja vairāku garīgo grāmatu autors Antons Tumans. Ievērības cienīga celtne pagastā ir Pieniņu Romas katoļu baznīca, celta 1806. gadā, saglabājusies līdz pat mūsdienām. Ēku cēlis grāfs Borhs. 1936. gadā prāvestam J. Kiseļevskim kūrija lika uzbūvēt jaunu baznīcu ezera krastā. Jaunā baznīca tika celta no cementa ķieģeļiem ar vienu torni gotiskā stilā. 1939. gada oktobrī pabeigti galvenie būvdarbi un baznīca iesvētīta, veltīta Jēzus Sirds godam un sv. Annas aizbildnībai. Riebiņu ciemata ziemeļdaļā paceļas cara laikos būvētā pareizticīgo baznīca, kuras dārzā 1930. gadā apbedīts 1. Saeimas deputāts Pīters Koreckis. Riebiņu pagastā atrodas arī Skangaļu vecticībnieku lūgšanu nams.

Riebiņu pagasta rietumu un austrumu daļai katrai ir sava vēsture. Rietumu daļai, kas ir agrākā Preiļu pagasta daļa, ir kopēja vēsture ar Preiļiem un Preiļu pagastu, austrumu daļai kā agrākā Silajāņu pagasta daļai - ar Silajāņu pagastu. Tikai ar 1950. gadu var runāt par jaunizveidoto Riebiņu pagastu.

Riebiņu pagasts līdz 1950. gada 1. janvārim ietilpa Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagasta teritorijā, bet pēc tam – Preiļu rajona teritorijā. 1951. gadā Riebiņu ciema padomei pievieno Kaušu ciema padomi, 1954. gadā pievieno klāt Augustovas ciema padomi, 1975. gadā –

19

Pieniņu ciema padomi. Šobrīd no Riebiņu ciema vecās apbūves maz kas saglabājies, no jauna uzceltas visas sabiedriskās ēkas un lielākā daļa dzīvojamo māju.

Mākslas pieminekļi: Riebiņu katoļu baznīcā -7, Riebiņu pareizticīgo baznīcā – 6, Pieniņu katoļu baznīcā – 1, Skangaļu vecticībnieku lūgšanu namā – 14. Dabas piemineklis ir Riebiņu parks (8 ha), kurā ir vairāk kā 10 eksotu koku sugu un krūmu sugu.

Ievērojamas personības. Riebiņu pagasts slavens ar to, ka šeit dzimusi un kādu laiku dzīvojusi muižas pārvaldnieka Kozlovska meita, pirmā latgaliete ar konservatorijas izglītību – operdziedātāja Helēna Kozlovska – Ersa (1895.05.10. – 1949.23.10), saukta par „Latgales lakstīgalu”. Viņas balss skanējusi Romā, Milānā, Prāgā, Berlīnē, Varšavā, Budapeštā, Somijā un Lietuvā. 1906. gada 9. oktobrī Babru ciemā dzimis komponists Jānis Ivanovs. Viņš 1931. gadā beidza Latvijas Konservatoriju un no 1955. gada bija tās profesors. Sevišķi ievērojami viņa darbi ir sestā (Latgales) simfonija, simfoniskā svīta „Zilie ezeri”, simfoniskais tēlojums „Padebešu kalns”, kā arī „Rāzna”, „Varavīksne”, mūzika kinofilmai „Salna pavasarī” un citi skaņdarbi, koncerti, kā arī tautas dziesmu apdares. 1915. gadā Nalobnes ciemā dzimis Henrihs Bečs, mācījies Rīgas garīgajā seminārā. 1944. gadā emigrēja uz Vāciju, no kurienes pārcēlās uz Kanādu. Sarakstījis autobiogrāfisku grāmatu „Te es esmu” („Here I am”), kurā atrodamas ziņas arī par Riebiņiem. Arī arheologa Franča Zagorska (1929 – 1987) dzīve saistīta ar Riebiņiem. Dzimis Reiniekos, skolas gaitas aizvadījis Riebiņu pamatskolā. Viņa ievērojamākie zinātniskie darbi: „Zvejnieku akmens laikmeta kapulauks”, „Kreiču neolīta kapulauks”, „Kreiču neolīta apmetne” u.c. Staņislavs Kerbedzs (1810 – 1899) satiksmes ceļu inženieris, izcils dzelzceļu un tiltu projektētājs, Krievijas sakaru ministrs, Pēterburgas Satiksmes ceļu inženieru korpusa institūta ģenerālis un šī institūta profesors. Marija Kerbedza (1832 – 1833-?) māksliniece, Staņislava Kerbedza sieva. Jevgenija Kerbedza (1855 – 1946) mecenāte, sabiedriskā darbiniece, Varšavas goda pilsone, pēdējā Riebiņu muižas īpašniece. Mihails Kerbedzs (1855 – 1911) satiksmes ceļu inžinieris, izcils dzelzceļu un tiltu projektētājs un cēlājs. Domenikss Andrekuss (1827 – 1908) garīdznieks, tautas atmodas un izglītības veicinātājs Latgalē. Jānis Volonts (1882 - 1951) Latvijas valsts un sabiedriskais darbinieks, pēdējais Latvijas brīvvalsts tautas labklājības ministrs, Triju Zvaigžņu ordeņa, Atzinības krusta, Aizsargu Nopelnu krusta un Polonia Restituta ordeņa kavalieris. Francis Kozolis – Kaža (1883 – 1965) ilggadīgs pašvaldību un sabiedriskais darbinieks, Triju Zvaigžņu kavalieris un Atzinības krusta kavalieris. Donāts Kancāns (1884 - ?) lauksaimnieks, ilggadīgs pašvaldību darbinieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. Jānis Gajevskis (1886 – 1906) ērģelnieks, 1905. – 1907. gada revolucionārās kustības dalībnieks. Alfons Vaivods (1892 – 1973) garīdznieks, latviešu strēlnieks, Jura krusta kavalieris. Juris Kancāns (1898 - ?) skolotājs, tautskolu inspektors. Dominika Selicka (1899 – 1967) skolotāja un rakstniece. Jāzeps Reņķis (1900 – 1991) skolotājs un sabiedriskais darbinieks. Aleksandrs Vasiļevskis (1907 – 1980) mūzikas skolotājs, vairāku koru un etnogrāfisko ansambļu dibinātājs un vadītājs. Tomass Selickis (1901 – 1961) skolotājs un dzejnieks. Francis Zagorskis (1929 – 1986) arheologs, vēstures zinātņu kandidāts. Alberts Prikulis (1942) ķīmiķis, ķīmijas doktors. Ilga Bērtulsone (1966) vieglatlēte.

Rušonas pagasts

Kā liecina arheoloģiskie pieminekļi, atradumi un rakstītie vēstures avoti, Rušonas pagasta teritorija ir bijusi ļoti sen un biezi apdzīvota. Senā Rušonas novada centrs bija Rušona. Savu nosaukumu tā ieguvusi no Rušonas ezera, kura krastā tas atrodas. Te daudz vietu, ko sauc par svētvietām, kulta vai upuru vietām. Pēc lietuviešu vēsturnieka Teodora Narbuta (1784 – 1861) liecībām, arī Rušonas ezers saukts par „svēto ezeru”. 1456. gadā ir minēta Rušonas muiža, kura piederējusi Johannesam Rēbinderam. Rušonas novadā ietilpa arī Aglona ar pārējo apkaimi. Aglonas nosaukums vēstures avotos parādās tikai 18.gs.

Arheoloģijas pieminekļi ir Kurtoša (Rušonas) pilskalns Mazajos Muceniekos, pie Kurtoša ezera, Kategrades pilskalns (Gorodoks) Kategradē, Rušenicas pilskalns Rušas labajā

20

krastā, Šņepstu pilskalns (Lielais kalns) ar apmetni Šņepstos, Liepu salas apmetne Rušonas ezra Liepu salā (Govsaliņā), Kristapiņu senkapi un apmetne pie Kristapiņu kapsētas, Kastīres senkapi Kastīrē, pie Jašu ezera, Grebežu senkapi (Maskaļu kalniņš) Lejas Gerebežos, Ludvigovas senkapi I (Bogomolkas kalns) Ludvigovā, Stupāna ezera krastā, Ludvigovas senkapi II Ludvigovā, Pokšānu senkapi Pokšānos, Stupānu senkapi Stupānos, Meireļa ezera tuvumā, Kastīres Soda kalns (Lielais kalns, Dārza kalns) – soda vieta Kastīrē, pie Jašu ezera, Upurkalns ar apmetni – kulta vieta Rušonas ezera Lielajā salā (Upursalā), Spuldziņu Melnais kalns – kulta vieta Spuldziņos. Arhitektūras pieminekļi ir Rušonas katoļu baznīca un bijušā klostera komplekss (18. – 19. gs), Rušonas muižas dzīvojamā ēka (1903) un Kastīres muižas zirgu stallis (19. gs.). mākslas pieminekļi: Rušonas katoļu baznīcā – 4, Tišas vecticībnieku lūgšanas namā – 12. Dabas pieminekļi ir Gelenovas parks (6,8 ha) ar 23 eksotisku koku un krūmu sugām lielās grupās, Gailīšu parks (6 ha) ar vairākām eksotisku koku un krūmu sugām un Gailīšu lapegļu audze (3 ha).

Reliģiskā dzīve. 16.gs. celta Rušonas koka baznīca, viena no vecākajām Latvijā. Jaunu koka baznīcu Rušonā vecās baznīcas vietā 1677.gadā uzcēla jezuīti ar muižnieku Sokolovsku – Korabu atbalstu. 1766.gadā tās vietā Rušonas muižas īpašniece I.Selicka uzcēla jaunu koka baznīcu un klosteri, bet 1816.gadā par I.Selickas līdzekļiem ir uzcelta tagadējā Rušonas mūra baznīca.

Vēsturiskajā literatūrā rakstīts, ka Rušona, caur kuru gājis starptautiskais tirdzniecības ceļš (Lietuva – Daugavpils – Rušona – Rēzekne – Ludza – Pleskava – Novgoroda), kā apdzīvota vieta izaugusi tik liela, ka tai bijušas pat miesta tiesības. Rušonas nozīme samazinājusies un tā panīkusi pēc Kauņas – Pēterburgas šosejas un tai paralēli ejošās Varšavas – Pēterburgas dzelzceļa līnijas uzbūvēšanas. Kolektivizācija sākās 1949.gadā. Izveidojās 4 kolhozi – centrā – 1.Maijs, blakus sādžās – „Liepnieki”, „Mičurina” un „Jaunais komunārs”, kuri 1958.gadā apvienojās un nodibinājās kolhozs Ļenina v.n.

1960.gadā, pievienojot kolhozu “Jaunā gvarde”, nodibinājās Preiļu ražošanas un lopu pieņemšanas saimniecība. 1968.gadā pievienojās kolhozs “Dzirkstele” – izveidojās padomju saimniecība “Rušona”. Tā tika likvidēta 1993.gadā.

Pēc tam sākās zemes reforma, tika izveidotas piemājas saimniecības, zemnieku saimniecības, sabiedrības ar ierobežotu atbildību u.c.

Rušonas pagasta administratīvi teritoriālās izmaiņas. Rušonas pagasts izveidots pēc II pasaules kara no agrāko Preiļu, Silajāņu, Aizkalnes un Aglonas pagastu daļām.

Pagasta administratīvais centrs- Rušona, kas izveidojies pie Aglonas (sākotnēji Rušonas) dzelzceļa stacijas. Ar Aglonas staciju vecākās paaudzes saprot Rušonu. Agrāk šo vietu tā arī sauca. Tā kļuva pazīstama kopš 1860. gada, kad uzbūvēja Pēterburgas – Varšavas dzelzceļu.

Rušonas novads senatnē ir bijis ne vien ievērojams latgaļu administratīvais un ekonomiskais, bet arī garīgais centrs. Te atrodas daudz vietu, ko sauc par svētām, kulta vai upura vietām. Pēc lietuviešu vēstnieka Teodora Narbuta (1784.- 1861.) liecībām, arī Rušonas ezers saukts par “svēto ezeru”. Leģendas un teikas stāsta par Rušonas novada latgaļu kaujām ar svešzemju iebrucējiem.

Ievērojamas personības. Rušonas pagastā ir dzīvojuši vairāki ievērojami novadnieki: Izidors Paulāns (1860 – 1932) keramiķis. Joahims Macijevskis (ap 1865 – 1948) keramiķis. Kārlis Kuks (1883 - ?) mežkopis, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. Jāzeps (Jezups) Baško (1889 – 1946) militārais darbinieks, kara lidotājs, aviācijas zinātnieks, ģenerālis, I pasaules kara laikā bija pasaulē lielākā bumbvedēja „Iļja Muromietis” komandieris un „Iļjas Muromieša” eskadras nodaļas priekšnieks un ieguva pulkveža pakāpi. Alfons Pastars (1890 – 1968) garīdznieks, sv. Krēsla galma prelāts, valsts un sabiedriskais darbinieks, publicists. Pēteris Rubins (1892 – 1938) militārais darbinieks, ģenerālis. Jānis Dūbovskis (1893 – 1954) keramiķis. Polikarps Vilcāns (1894 – 1968) viens no izcilākajiem Latgales keramiķiem, LPSR nopelniem bagātās mākslas darbinieks. Antons Slics (1894 – 1945) militārais darbinieks, ģenerālmajors. Staņislavs Kovaļevskis (1895 - ?) skolotājs, I pasaules kara un Latvijas

21

Brīvības cīņu dalībnieks, Viestura ordeņa kavalieris. Andrejs Paulāns (1896 – 1973) viens no izcilākajiem Latgales keramiķiem, LPSR nopelniem bagātais mākslas darbinieks. Pēteris Utināns (1897 – 1941) pašvaldību un kooperācijas darbinieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. Staņislavs Mateisāns (1898 – 1980) keramiķis. Jāzeps Caics (1900 – 1981) keramiķis. Augusts Zagorskis (1900 - ?) keramiķis. Pēteris Baško (ps. Ondžu Pīters un P. Ondžs; 1901 – 1969) skolotājs, vēsturnieks, žurnālists, publicists, Atzinības krusta kavalieris. Jānis Kaļva (1904 – 1968) keramiķis. Pāvils Prīkulis (ps. Nūmaļnīks; 1910 – 1966) rakstnieks un dzejnieks. Antons upšelis (1912 – 1993) keramiķis. Staņislavs Kalve (1913 – 1970) keramiķis. Staņislavs Vilcāns (1918) keramiķis. Jānis Stupāns (1923 – 1995) skolotājs, fiziķis un matemātiķis, docents. Polikarps Čerņavskis (1923) viens no izcilākajiem Latgales keramiķiem, LPSR nopelniem bagātās mākslas darbinieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. Helēna Rubine (1924) farmakognoste, farmācijas doktore, D.H.Grindeļa prēmijas laureāte. Vaclavs Babris (1925 – 1992) keramiķis. Francis Utināns (1927) filozofs, filozofijas doktors, docents. Antons Skromanis (1935) agronoms, agroķīmiķis un ekonomists, habilitētais lauksaimniecības doktors un ekonomikas doktors. Vaclavs Zagorskis (1927) keramiķis. Rihards Kotāns (1956) fiziskās audzināšanas skolotājs, treneris, daudzcīņnieks un bobslejists.

Silajāņu pagasts

Silajāņu pagasts agrāk bijis biezi apdzīvots, te bijuši lieli ciemi. 1782. gadā dvēseļu revīzijā atzīmēts, ka Kačānu ciems iznīcināts sakarā ar zemnieku pārcelšanu uz citiem ciemiem. Vēlāk Kačāni kļuva par jaunizveidotā Stražvaldes folverka centru un saucās par Stražvaldi, bet līdztekus tam tautā tika lietots arī vecais Kačānu nosaukums. Uz 1782. gadu iznīcināts arī Zabludovas ciems, tikai nav zināms, kur tas atradies. Tagadējais Silajāņu pagasts aizņem tikai 31% no senā Silajāņu pagasta – tā centrālo daļu. Pārējā teritorija pēc II pasaules kara atdota jaunizveidotajiem pagastiem: Riebiņu, Rušonas un Feimaņu.

Sākot ar 18. gs., Silajāņu pagastā apmeties daudz krievu vecticībnieku. Tādēļ arī te radušās apdzīvotas vietas ar krieviskiem nosaukumiem vai arī apdzīvoto, kā arī citu vietu latviskie nosaukumi krieviskoti vai tulkoti krievu valodā.

Blakus zemkopībai Silajāņu pagasta iedzīvotāji nodarbojās arī ar dažādiem amatiem, sevišķi podniecību, jo zeme te nav auglīga. Silajānieši kopš seniem laikiem pazīstami kā labi linkopji un zirgaudzētāji. Silajāņi ir Latgales keramikas šūpulis, un no turienes nākuši visi izcilākie Latgales keramiķi. Sākotnēji nodarbošanās ar keramiku ir bijis nevis latgaliskās mākslas veids, bet ikdienišķa nepieciešamība pēc traukiem. Turklāt, zeme šajā apvidū ir mālaina, nav auglīga un lauksaminiecību bijis ļoti grūti attīstīt, tādēļ daudzi pievērsušies māla pārveidei traukos un tirdzniecībai.

Reliģiskā dzīve. Pagastā ir Kostigu vecticībnieku lūgšanu nams, kurā ir 8 mākslas pieminekļi. Katoļticīgie pieder pie Riebiņu un Feimaņu katoļu draudzēm.

Ievērojamas personības. Silajāņos dzimuši vai dzīvojuši daudzi ievērojami cilvēki. Alekasndrs Pelniņš (1859 – 1942) Silajāņu pagasta Krevu māju saimnieks, priekšzīmīgs lauksaimnieks un aktīvs sabiedriskais darbinieks. Pievērsies piena lopkopībai, savā saimniecībā ierīkojis pienotavu. Jānis Rečs (1907 – 1940) rakstnieks, publicists un sabiedriskais darbinieks. Francis Eglājs (1914 – 1961) militārais darbinieks, kapteinis, Dzelzs Krusta kavalieris. Henriks Bečs (1915) garīdznieks un publicists. Zenons Zudāns (1918 – 1983) inženieris, elektriķis, vēlāk atomfiziķis, fizikas doktors. Eugēnijs Ciblis (1920 – 1974) agronoms un mikrobiologs, mikrobioloģijas doktors. Eduards Ciblis (1927) inženieris, mehāniķis, inženierzinātņu doktors. Roberts Trubka (1939) veterinārārsts, veterinārijas doktors, docents.

Sīļukalna pagasts

22

Sīļukalna pagasts izveidojies pēc II pasaules kara no agrākā Galēnu pagasta ziemeļrietumu daļas, kurai vēl pievienota neliela teritorija no Stirnienes pagasta. Sīļukalna pagastam ir kopīga vēsture ar Galēnu pagastu.

Reliģiskā dzīve. Pagastā baznīcu nav. Katoļticīgie pieder pie Galēnu un Stirnienas katoļu draudzēm.

Ievērojamas personības. Galēnu pagastā dzimuši tādi cilvēki kā: Francis Čačs (1893 - ?) skolotājs, sabiedriskais darbinieks, Viestura ordeņa kavalieris; Silvestrs Upenieks (1894 – 1978) Lāčplēša ordeņa kavalieris; Iļja Purmalietis (1895 - ?) Jura krusta un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris; Alberts Sprūdžs (1908 – 1944) rakstnieks un skolotājs; Genovefa Upeniece (1909) skolotāja un dzejniece; Aloizs Čačs (1912) publicists un sabiedriskais darbinieks; Vitolds Dūda (1930) biologs, bioloģijas zinātņu kandidāts.

Stabulnieku pagasts

Stabulnieku pagasts ir agrākā Galēnu pagasta daļa. Pašreizējais pagasts robežās izveidots 1973. gadā 29. martā. Pagasta teritorijā atrodas arhitektūras piemineklis – Pastaru vējdzirnavas (1902) un mākslas pieminekļi: Vilciņu vecticībnieku lūgšanu namā – 4. Ūdeņu pagastā maz, cauru pagastam tek Oša ar Zvergžu un Leciju pietekām, gar pagasta dienvidu robežu tek Sauna.

Stabulnieku pagastam ir kopīga vēsture ar Galēnu pagastu. Bet pagasta vēstures saknes meklējamas daudz agrāk – 13. gs. un saistās ar grāfu Borhu vārdu. Viens no brāļiem Borhiem, Mihals tad arī mantoja Varakļānu novadu, kurā ietilpa arī Vidsmuižas pagasts. Pēc Borha nāves viņa īpašumi tika sadalīti starp trijiem dēliem. Vidējais dēls Aleksandrs mantoja Galēnus (līdz ar to arī Stabulnieku teritoriju) un Polkornu, ar 170 klaušu saimniecībām. Vēlāk viņš kļuva par Pēterburgas galma ceremoniju meistaru un Galēnos nedzīvoja. 1948. gada 28. novembrī nodibinās Kirova kolhozs. Toreizējā izveidotā kopsaimniecība ietilpa Rēzeknes apriņķī, vēlāk – Viļānu rajonā, bet kopš 1962. gada – Preiļu rajonā. Pirmajā kolhozā apvienojās divu kaimiņu sādžu Stabulnieku un Vulānu – viensētnieku saimniecības. 1950. gadā Kirova kolhozam pievienoja „Drosmi”, 1951. gadā – „Moloduju gvardiju”, 1961. gadā „Rossvetu”, 1972. gadā Dravniekus. Kolhozs svinēja 20,30 un 40 gadu jubilejas. Kolhozs savos pastāvēšanas gados bija guvis panākumus piena, gaļas ražošanā. Sakarā ar to, ka kolhozs guva peļņu, tas spēja celt jaunas ražošanas ēkas, iegādāties tehniku, šķirnes lopus, veikt meliorāciju, iegādāties labas šķirnes sēklu, attīstīt un paplašināt ražošanu. Tad nāca pārbūves gadi. 1992. gada 28. novembrī Kirova kolhozs tika pārveidots par paju sabiedrību „Druva”. Bet 1992. gada 9. augustā izveidojās kopdarbības sabiedrība „Dravnieki”, drīz pēc tam arī SIA „Stabulnieki”. Šajā laikā jau tika veicināta zemes reforma, kad bijušie zemes īpašnieki atguva savu zemi.

Reliģiskā dzīve. Pagastā ir Vilciņu vecticībnieku lūgšanu nams. Katoļticīgie pieder pie Galēnu un Riebiņu katoļu draudzēm.

Ievērojamas personības. Stabulnieku pagastā dzimuši vai dzīvojuši tādi cilvēki kā: Pēteris Stabulnieks (1923 – 1996) Latviešu leģiona 19. divīzijas kaprālis, I un II šķiras Dzelzs krusta kavalieris, sudraba Trieciennozīmes, Tuvcīņas nozīmes, Ievainošanas nozīmes un lentas „Kurland” īpašnieks; Jāzeps Pīgoznis (1934) gleznotājs, Latvijas Mākslas akadēmijas docents; Antons Skultelis (1939) farmakologs, medicīnas doktors, docents, ir 162 zinātnisko publikāciju un 19 izgudrojumu autors.

3.3. Riebiņu novads šodien

Riebiņu novads atrodas Latvijas Dienvidaustrumos, Viduslatgalē, Latgales plānošanas reģiona vidusdaļā. Tā kopējā teritorija aizņem 630 km2, iedzīvotāju skaits – 5761 (PMLP dati, uz 01.01.2015.).

23

Riebiņu novads ir tipiska lauku teritorija, kura ir izveidojusies, apvienojoties sešām lauku pašvaldībām: 2004.gada 16.novembrī Ministru kabinets pieņēma lēmumu par Riebiņu novada izveidošanu, kurā ietilpst: Galēnu pagasts, Riebiņu pagasts, Rušonas pagasts, Silajāņu pagasts, Sīļukalna pagasts, Stabulnieku pagasts.

2.att. Riebiņu novada novietojums Latvijas kontekstā

Apdzīvotās vietas - pagastu administratīvie centri - Riebiņi, Sīļukalns, Galēni, Silajāņi, Stabulnieki, Kastīre, Gaiļmuiža, Aglonas stacija, Pieniņi – vietējie aktivitāšu centri, galvenās pakalpojumu saņemšanas vietas.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (vairāk kā 29720 ha (47% novada teritorijas) un meži –(vairāk kā 20600ha (32% novada teritorijas) - novada vietējās ekonomikas pamats.

32 ezeri un to apkārtne - potenciālās tūrisma un rekreācijas teritorijas. Novada attīstības projekti un plāni tiek realizēti visa rajona un visas Latgales iedzīvotāju

labklājībai, ir daļā no Latgales. Attālums no novada centra līdz rajona centram – Preiļiem ir 7 km, attālums līdz Rīgai – 220 km, 60 km līdz Rēzeknei, 60 km līdz Daugavpilij. Līdz dzelzceļam no novada centra ir ievērojams attālums – 25 km līdz Aglonas stacijai, 27 km līdz Viļānu stacijai, 42 km līdz Līvāniem.

Riebiņu novads robežojas ar Preiļu rajona Rudzātu, Saunas, Pelēču, Aglonas pagastiem un Preiļu novadu, Rēzeknes rajona Viļānu , Sokolkas, Silmalas, Feimaņu pagastiem, Madonas rajona Dekšāres, Varakļānu pagastiem, Krāslavas rajona Kastuļinas pagastu, Daugavpils rajona Višķu pagastu, Jēkabpils rajona Atašienes pagastu.

Riebiņu novadā labi izveidota infrastruktūra: ir dzelzceļš, labs autoceļu sazarojums, skolas, pirmsskolas iestādes, bibliotēkas un kultūras nami, veikali, ģimenes ārstu prakses, aptiekas, auto servisi u.c.

24

3.att. Nozīmīgākie Riebiņu novada teritorijas telpiskās struktūras elementi un ietekmējošie faktori

25

3.4. Kultūras mantojums

Riebiņu novadā atrodas 25 kultūras pieminekļi – 20 no tiem ir valsts nozīmes, bet 5 vietējas nozīmes3. Kultūras pieminekļu sarakstu 1998. gada 29. oktobrī ir apstiprinājusi LR Kultūras ministrija ar rīkojumu Nr. 128. Visiem kultūras pieminekļiem noteikta aizsargjosla, ievērojot LR Aizsargjoslu likumu, kā arī ņemot vērā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas nosacījumus.

Neskatoties uz kultūras pieminekļu spēcīgo nozīmi vēstures liecību tradīciju saglabāšanā, kā arī tūrisma attīstības veicināšanā, lielākai daļai no objektiem ir nepieciešama atjaunošana, kā arī teritoriju ap tiem labiekārtošana.

1. tabula Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļiAizsardz. Nr.

Vērtības grupa

Pieminekļa veids

Pieminekļa nosaukums Atrašanās vieta Datējums

1907 valsts nozīmes

Arheoloģija

Karakapu senkapi (kara kapi)

Galēnu pagasts, Karakapos

1908 vietējas nozīmes

Arheoloģija

Karakapu pilskalns Galēnu pagasts , Karakapos un Zeimuļos


Arhitektūra Riebiņu muižas kungu māja

Riebiņu pagasts 18.gs.3.c. 19.gs. 2.puse


Māksla Cilnis„Svētais vakarēdiens”

Riebiņi, Riebiņu katoļu baznīca

18. gs.


Arheoloģija

Kurtoša (Rušonas) pilskalns

Rušonas pag., Mazajos Muceniekos pie Kurtoša ezera


Arheoloģija

Kristapēnu senkapi un apkaime

Rušonas pag., pie Kristapēnu kapsētas


Arheoloģija

Rušenicas pilskalns Rušonas pag., Rušonas upes labajā krastā


Arheoloģija

Liepu salas apmetne Rušonas pag., Rušonas ezera Govsaliņā (Liepu salā)


Arheoloģija

Upurkalns ar akmeni, kulta vieta

Rušonas pag., Rušonas ezera Lielajā salā (Upursalā)


Arheoloģija

Grebežu senkapi (Maskaļu kalniņš)

Rušonas pag., Lejas Grebežos


Arhitektūra Rušonas katoļu baznīcas apbūve

Rušonas pagasts Vecrušonā

18.gs.b.19.gs

6507 valsts Arhitektūra Rušonas katoļu baznīca Rušonas pagasts 1766.g

3 Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, Nosacījumi Riebiņu novada teritorijas plānojuma 2012. – 2014. g. izstrādei „Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts”.

26

Aizsardz. Nr.

Vērtības grupa

Pieminekļa veids

Pieminekļa nosaukums Atrašanās vieta Datējums

nozīmes Vecrušonā 19.gs6508 valsts

nozīmesArhitektūra Klosteris Rušonas pag.,

Vecrušonā, Rušonu katoļu baznīcas teritorijā

18.gs.b.19.gs.s.


Arhitektūra Žogs Rušonas pag.,Vecrušonā, Rušonu katoļu baznīcas teritorijā

19.gs.s.


Arheoloģija

Kastires senkapi Rušonas pag., Kastīre pie Jašas ezera


Arheoloģija

Kastires Soda kalns (Lielais kalns, Dārza kalns), soda vieta

Rušonas pag., Kastīre pie Jašas upes iztekas no Jašas ezera


Arheoloģija

Kategrades pilskalns (Gordok)

Rušonas pag., Kategrade


Arheoloģija

Krupenišķu pilskalns (Gorodok)

Rušonas pag., Krupenisķi Zalvu ezera A krastā


Arheoloģija

Ludvigovas senkalpi II Rušonas pag., Ludvigova


Arheoloģija

Ludvigovas senkapi I (Bogomolkas kalns)

Rušonas pag., Ludvigova Stupānu ezera krastā


Arheoloģija

Pokšānu senkapi Rušonas pagasts, Pokšāni


Arheoloģija

Spuldzeņu Melnais kalns, kulta vieta

Rušonas pagasts, Spuldzeņi


Arheoloģija

Stupānu senkapi Rušonas pagasts, Stupāni Meireļa ezera tuvumā


Arheoloģija

Šnepstu pilskalns (Lielais kalns) ar apmetni

Rušonas pagasts, Šnepsti


Arhitektūra Pastaru Vējdzirnavas Stabulnieku pagasts, Dravniekos

1891.g.

Līdz šim laikam ar pašvaldības lēmumu aizsargājamo kultūrvēsturiski nozīmīgo objektu skaitā iekļauti 32 objekti4:

Galēnu pagastā:Vidsmuižas katoļu baznīcaGalēnu muižas parksGalēnu muižas komplekssRoberta Mūka dzimtā māja GalēnosJ.Zeimuļa saimniecības ēka MičuļevkāRadžu aka SondorosIndānu gravaLomu vecticībnieku lūgšanas namsMakarovas vecticībnieku lūgšanas namsII Pasaules karā kritušo padomju karavīru brāļu kapi GalēnosPiemineklis sarkanā terora upuriem „Baltais krusts” GalēnosPiemiņas akmens S.Belkovskim Maltas Trūpos

Riebiņu pagastā:Riebiņu muižas parks

4 Riebiņu novada saistošie noteikumi Nr.5 „Par Riebiņu novada kultūras pieminekļu saglabāšanu, uzturēšanu un aizsardzību” , apstiprināti ar 17.04.2007. domes lēmumu Nr. 9 /prot. 7

27

Riebiņu katoļu baznīcaPieniņu katoļu baznīcaRiebiņu muižas komplekssStepanpoles krucifikssPieniņu koka baznīcaRiebiņu pareizticīgo baznīcaSkangeļu vecticībnieku lūgšanu namsPiemiņas akmens J.Ivanovam Babros

Sīļukalna pagastā: Obelisks II Pasaules karā kritušajiem cīnītājiem

Stabulnieku pagastā:Vilciņu vecticībnieku lūgšanu namsPolkoronas muižas ēkaPolkoronas muižas saimniecības ēkas

Silajāņu pagastā: Kostigu vecticībnieku lūgšanu namsII Pasaules karā kritušo karavīru brāļu kapi

Rušonas pagastā:Terora upuru vieta CaunēsKastīres muižas saimniecības ēkaGailīšu muižas kungu ēkaRušonas muižaJ.Baško dzimtās mājasJ.Streiča bērnības mājas CaicosAglonas Stacija Piemiņas vieta izsūtītajiem Aglonas Stacijā„Baltais krusts” - Krucifikss Aglonas Stacijā

4.att. Kultūras un sociālā infrastruktūra Riebiņu novadā

28

Kultūras pieminekļi vienlaikus ar novada ezeriem, ainavu, dabas pieminekļiem ir nozīmīgs tūrisma un rekreācijas resurss, kurš arī turpmāk ir jāiesaista novada attīstībā.

Riebiņu novada vēsturiskie pirmsākumi saistāmi ar Jersikas karalisti 13.gs. un Polijas ietekmi vēlākajos gadsimtos. Novada ziemeļu daļas (Sīļukalna, Stabulnieku un Galēnu pagasts) vēsturi līdz pat19.gs.vidum nosaka Borhu dzimta. Savukārt, dienvidu daļa (Riebiņu, Silajāņu un Rušonas pagasts) vairākus gadsimtus bijusi Rēbinderu dzimtas īpašumā. 17.gs. šajā apvidū tika nometināti poļu, baltkrievu un krievu vecticībnieki, tādēļ, iespējams, Riebiņu apkārtnē ir ievērojams skaits vecticībnieku. Novada lielākā iedzīvotāju daļa ir Romas katoļu ticības pārstāvji, nedaudz ir pareizticīgo.

Kultūrvēsturiskais mantojums veido katras vietas īpašās un atšķirīgās iezīmes, kuras ir svarīgi saglabāt, pastāvot novadam, kā arī kopēji piedāvājot vairot Riebiņu novada teritorijas tūrisma potenciālu.

29

3.5. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un objekti

Riebiņu novadā atrodas četras īpaši aizsargājamas dabas teritorijas: trīs dabas liegumi (Lielais Pelečāres purvs, Rušona ezeru salas un Jašas – Bicānu ezers) un aizsargājamo ainavu apvidus – Kaučers, kā arī 7 mikroliegumi meža biotopu un sugu aizsardzībai. Visas Riebiņu novada īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ir iekļautas Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā NATURA 2000.

5. att. Riebiņu novada īpaši aizsargājamas dabas teritorija

30

Novada teritorijā atrodas 5 mikroliegumi: Galēnu pagastā viens; Stabulnieku pagastā divi; Rušonas pagastā divi.

Novadā atrodas 14 dižkoki – divas parastās priedes (Pinus sylvestris L.), viena vīksna (Ulmus laevis Pall.) un 11 parastie ozoli (Quercus robur L.).

Aizsargājamās dabas teritorijas ir viens no nozīmīgākajiem tūrisma un rekreācijas resursiem. Natura 2000 teritorijas plānots izmantot atbilstoši īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem un to dabas aizsardzības plānos ietvertajiem pasākumiem, īpašu uzmanību pievēršot tūrisma, sabiedrības informēšanas un izglītošanas infrastruktūras iesaistei novada attīstības plānošanā.

3.6. Ainaviskās vērtības, tūrisma un rekreācijas teritorijas

Viensētas, lauksaimniecības zemes, kuras vijas ar mežu puduriem uz paugurotās reljefa virsmas, kā arī ezeri, purvi un mitrāji starppauguru ieplakās ir šim reģionam raksturīgā lauku mozaīkveida ainava. Vairāk kā vienu ceturto daļu (25,8 %) no novada kopējās platības aizņem meliorētas un nosusinātas teritorijas, kas tiek izmantotas lauksaimniecībai. Teritorija kopumā vērtējama kā mazpārveidota un dabiska; novadā nav lielu industriālu u.tml. rakstura vidi ietekmējošu objektu. Ainavas attīstību ir ietekmējis salīdzinoši zemais iedzīvotāju blīvums (10 cilvēki uz 1 km2) un reljefa saposmojums.

Kā ainaviska vērtība Riebiņu novadā ir Latgalei tipiskā apdzīvojuma struktūra – atsevišķu viensētu un ciemu – sādžu mija.

Nozīmīgu kultūrainavu veido kultūras vēstures pieminekļi, jo sevišķi muižu kompleksi – Riebiņu muiža ar parku, Rušonas muiža un Geļenovas parks, kā arī Rušonas katoļu baznīca u.c. kultūrvēsturiskie pieminekļi; 4 īpaši aizsargājamās dabas teritorijas – dabas liegumi „Lielais Pelečāres purvs”, „Rušonu ezera salas” un „Jašas – Bicānu ezers”.

Ainaviski vērtīgākajai teritorijai Feimaņu paugurainē ir noteikts īpaši aizsargājamās dabas teritorijas statuss – aizsargājamais ainavu apvidus “Kaučers”.

Dabas ainava, kultūras vēsturiskais mantojums, īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, savstarpēji saistīto ezeru virkne raksturo galveno tūrisma attīstības potenciālu.

Nozīmīgākie tūrisma resursi galvenokārt koncentrēti Rušonas pagastā – lielākais ezeru īpatsvars, 7 no 10 viesu mājām, kas Riebiņu novadā piedāvā atpūtas iespējas un naktsmītnes. Lielākā daļa viesu mājas piedāvā nakšņošanas iespējas, pirts īri, ēdināšanu, laivošanas un makšķerēšanas iespējas.

Starp Jašas, Bicānu, Zolvas, Sekstu un Rušona ezeriem izveidots aptuveni 22 km garš laivošanas maršruts, kas piedāvā iespēju apskatīt gan dabas liegumu „Jašas – Bicānu ezera” un „Rušonu ezera salas” teritorijas, gan ap tiem esošos kultūras un vēstures pieminekļus – Geļenovas parku un muižas saimniecības ēku apbūvi, Kategrades, Rušonīcas un Krupenišku pilskalnus, Krupenišku vecticībnieku sādžu, Rušonas baznīcu, kā arī Rušona ezera salas – Ozolu, Bērzu, Priežu un Lielā (Upursala) ar Upurakmeni.

31

6.att. Tūrisma un rekreācijas resursi

Tūrisma pakalpojumus sniedz lauku saimniecības, bet kā tūrisma uzņēmumi reģistrēti tikai divi uzņēmumi, kuriem kopējais vietu skaits ir 65, numuru skaits 11 (CSP dati).

Tūrisma nozari Riebiņu novadā pārstāv lauku tūrisma pakalpojumi – viesu mājas, pirtis, atpūtas bāzes pie ezeriem, apskates vietas un dabas takas. Plašāks piedāvājums ir Rušonas pagastā, pateicoties, teritorijas novietojumam pie Rēzeknes-Daugavpils valsts autoceļa, ezeriem un ilgtermiņa iestrādēm. Arī pārējā Riebiņu novadā ir interesants lauku tūrisma piedāvājums.

Sarunās ar novada uzņēmējiem iezīmējās, ka būtisks pašvaldības uzdevums ir netraucēt uzņēmējdarbības attīstību, pēc iespējas samazinot administratīvo slogu un sniedzot atbalstu ar labas infrastruktūras nodrošinājumu.

32

Svarīgs ir ceļu stāvoklis un uzturēšanas kvalitāte līdz ražošanas uzņēmumiem (t.sk. Aglonas stacijas apkārtne – bijusī Lauktehnika). Pašvaldībai jānodrošina asfalta segums līdz visiem pagastu centriem.

Nepieciešama industriālo teritoriju izveide novadā (Aglonas stacijas rajonā uz esošās bāzes un jaunas teritorijas pie dzelzceļa Sīļukalna pagastā) un to attīstība (esošo un jaunu uzņēmumu piesaiste). Iespējama kopēju loģistikas pakalpojumu veidošana. Lielāka mēroga investīciju projektu sagatavošana, sadarbībā ar kaimiņu novadiem.

Nepieciešama arī publiskās pieejas infrastruktūras ierīkošana pie ezeriem, lai maksimāli paplašinātu to izmantošanu. PPP projekti ar īpašniekiem un uzņēmējiem.

Atbalstāmas tūrisma aktivitātes – „lauku labumi pilsētniekiem”, ezeri un pirts pakalpojumi. Sezonāla dažādība, tai skaitā zemledus makšķerēšana. Saiknes nodrošināšana ar Rīgu.

Sekmējama Ūdenstūrisma maršruta izveide Jašas ezers-Bicānu ezers-Kategrades ezers-Zolvas ezers (perspektīvā arī Rušons). (piestātnes, atpūtas vietas, kempingi utt.)

Salīdzinoši maz pārveidotā dabas ainava, 25 kultūras pieminekļi, 4 Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kā arī citi no dabas aizsardzības viedokļa interesantie objekti Riebiņu novadā veido galveno tūrisma attīstības potenciālu.

7.att. Ūdens tūrisma maršruts

3.7. Apskates objekti un aktivitātes

Galēnu muižas apbūve un parksVidsmuižas apbūve ir viena no plašākajām Latgalē. Kungu māja celta grāfu Borhu

dzimtai. Saimniecības ēkas, līdzās baznīca. Kungu mājai piegulošais parks sākts veidot 18. gs. vidū franču stilā ar centrālo dīķi un dārzu ap to.

Galēnu muižas kungu mājas priekšā atrodas regulāra plānojuma parks, ierīkots franču dārzu stilā grāfa Mihaila Borha laikā (1751.-1811.). Pa perimetru parku ietver koku alejas un rindas, bet tā vidusdaļā sausi grāvji imitē bastiona nocietinājumus. Parkā aug 14 eksotisku koku un krūmu sugas. Šis parks ir aizsargājams valsts nozīmes dabas objekts, kura platība - 5,9 ha. Teritorija tiek pastāvīgi kopta, atjaunoti stādījumi. 2000.g. atjaunota ozolu aleja - iestādīti 40 koki, pasūtīts parka rekonstrukcijas projekts LLU Lauku inženieru fakultātes studentiem kā diplomdarba temats. Bijušā muižas parka centrālajā laukumā ik gadu notiek dažādi pasākumi, tiek organizētas Līgo svētku svinības. Katru gadu aprīlī un maijā notiek parka uzkopšanas talkas.

33

13.gs. zemes uz D no Lubānas ezera, t.sk. arī Galēnu apkārtne ietilpa Jersikas karaļvalsts sastāvā. 14.gs.sāk. Galēni piederēja fon Eizenhauzenu dzimtai. No 1450.g. muiža bija fon Tīzenhauzenu lēņu īpašums. 1472.-1483.g. par Livonijas ordeņa mestru kļuva Bernards fon Borhs, kurš 1483.g. Tīzenhauzenu īpašumus izlēņoja savam radiniekam Simonam Borham, par ko Tīzenhauzeni iesūdzēja B. Borhu tiesā. Sakarā ar šo un vēl citām patvaļībām B. Borhu atcēla no ordeņa mestra amata. 1561.g. Tīzenhauzenu īpašumi jau likumīgā kārtā tika nodoti grāfam Fabianam fon Borham. Galēni Borhu īpašumā atradās līdz 19.gs.v., muižas pēdējā īpašniece no 1893.g. līdz muižu nacionalizācijai 1920.g. bija Anna fon Engelharte.

Muižas kungu māja, iespējams, celta jau 18.gs. un vēlāk vairākkārtīgi pārbūvēta. Pašreizējais mezonīns un jumta logi izbūvēti 19. gs. 2. pusē.

Muižas kompleksā ir plaša saimniecības ēku apbūve - dzīvojamās ēkas, kūtis, staļļi, kalpu māja, klētis, sarga mājiņas. Tās grupējas ap saimniecības pagalmu, uz kuru veda vārti mūra stabos. Vecākā un tipoloģiski interesantākā ir mūra klēts ar stūra kontrforsiem un mansarda jumtu, kas celta 18. gs. 2. pusē. Vēlāk modernizēts, ierīkoti zivju dīķi, augļu dārzs. Plānots veikt rekonstrukciju, lai iekārtotu viesnīcu, amatnieku centru, audzētu zirgus, izveidotu brīvdabas estrādi.

Riebiņu muižaRiebiņu muižas vēsture iesniedzas 16. gadsimtā. Senāk lēņu īpašumus apkaimē sauca

par Krevmuižu, iespējams, ka šīs muižas centrs saucās par Krevi vai (visticamāk) Kreviem, jo nepilnus 4 km no Riebiņiem, bet jau tagadējā Silajāņu pagastā, atrodas Krevu viensēta, kas līdz 1920. gada agrārreformai pastāvēja kā Krevu muiža.

16.gs. vidū ordeņmestrs Pletenbergs tos nodevis Gerhardam Rēbinderam. Kopš 1600.gada Ribeniški piederēja Korfu dzimtai. 17.gs. sākumā Korfi uzceļ Riebiņu muižu tagadējā vietā. Muiža vēlāk pārgājusi Rekiem, tad Veisenholfiem. Izveidots skaists ainavu parks, plašajā pils laukumā bija baseins ar strūklaku.

Vēlāk Mihala Veisenholfa dēls Arnolds (1874) to pārdeva poļu inženierim S.V.Kerbedzam, kura dzimta te saimniekoja līdz 1.pasaules kara beigām. Nav zināms, kādā stāvoklī to 1874. gadā pārņēma Kerbedzi, kuri lielāko dzīves daļu pavadīja Polijā un citur. 20.gadsimta sākumā, ilgāku laiku pamesto pili, atjaunoja Jevgenija Kerbedza, tolaik plaši pazīstama filantrope, telpas nodeva mākslinieku, rakstnieku un komponistu atpūtai. Pēc J.Kerbedzas uzaicinājuma Riebiņos 1904.gadā pabija mākslinieks Konrāds Kržižanovskis (1872. – 1922.) ar saviem audzēkņiem no Varšavas skolas. Kādu laiku te dzīvojis slavenais lietuviešu gleznotājs un komponists Nikolajs Konstantīns Čurļonis (1875. – 1911.), kuram piederot izteiciens: “Riebiņi – tā ir īsta mākslinieku paradīze”.

1918.gadā agrārās reformas laikā muižas centrālo daļu nodeva Silajāņū pagasta pašvaldībai, kura savukārt te (1920.gadā) ierīkoja sešklasīgo pamatskolu, darbojās līdz 1979.gadam, pēc tam kolhozs izmantoja kā noliktavu. Mūsdienas Riebiņu muiža ir privātīpašums.

Rušonas muižaMuižas ēka mūra, vienstāva ar divu stāvu centrālo daļu. Šīfera divslīpu, centrālajā daļā

četrslīpu jumts, simetrisks plānojums, centrālās ass līnija sakrīt ar baznīcas ass līniju, ēkas garenvirziens paralēls vaļņa garenasij. Rušonas baznīcas un muižas kompleksus savieno 218 m gara liepu aleja cietusi pēdējo vētru laikā. Ēka netiek izmantota, agrāk tika izmantota kā skola un vasaras sporta nometne. Apkārt muižai no parka puses akmens žoga paliekas. No alejas uz muižu ved granta ceļš. Saglabājušies atsevišķi fragmenti no žoga, kas norobežoja parku no muižas, tā augstums 0,3 – 0,4 m. Celtniecības materiāls – šķelti laukakmeņi. J. Zilgalvis “ Latvijas arhitektūra 16. –20. gs. sākums” raksturo Rušonas muižu: “Neorenesanses arhitektūras pārstāvji Eiropā plaši izmantoja ordera un arkādes sistēmas. Šī tendence vērojama arī Rušonas pils fasādē. Šo ēku, kura saglabājusies līdz mūsu dienām, varam uzskatīt arī par

34

t.i. pusloka stila (rundbogenstil) piemēru. Rušonas muižas pils mierīgajās, izvērstajās formās jaušamas tās atbilstība mērķim – ar staltu cienīgumu reprezentēt muižas īpašniekus Arnoldu un Alfredu Zolondzus.”

Muižas parks ieskauj kuižas centrālo ēku no ZR un DA, tam ir simetrisks plānojums. Parka ārējā daļā – dīķi. Stipri postīts ir parka plānojums rietumu pusē, tāpēc parka pilnu apjomu nav iespējams noteikt. Parkā pārsvarā lapu koki (oši), rietumu pusē – viena lapegle.

Šī ēka ir katastrofālā stāvoklī, taču to ir iegādājies privātuzņēmējs un pašlaik notiek tās restaurācijas darbi.

Pastaru vējdzirnavasAtrodas Pastaros – ap 2,5 km no Preiļu – Viļānu ceļa, apkaimes augstākajā vietā ar

skaistu Latgales augstienes ainavu. Holandiešu tipa vējdzirnavas (grozāms vējtveres mehānisms) celtas 1902. g. un tajās daļēji saglabājies un rekonstruēts vēsturiskais mehānisms. 2012. gadā ir atjaunoti vējdzirnavu spārni. Tās var aplūkot arī no iekšpuses, iepriekš piesakoties.

Gelenovas parksTas ir ainavisks parks ar 23 eksotisku koku un krūmu sugām, tā platība ir 8 hektāri, kura

ietver gan sauszemi, gan ūdeņus. Atrodas Bicānu ezera pussalā. Vēsturiski parks ierīkots 19. gs. 90. gadu beigās, piederējis muižkungam, kurš parku ierīkojis par godu savai meitai Helēnai. Parka teritorijā bija muižas ēka un tai pieguļošas būves. Muiža bija renesanses stila atdarinājums, mūsdienās palikuši tikai pamati un dažādas būves.

Šņepstu pilskalnsAtrodas pie pašas šosejas kreisajā pusē, braucot no Preiļiem. Lielais, iegarenais maizes

kukulim līdzīgais kalns ir atsevišķs kalns, 19 metrus augsts un tā virsmas laukums ir 80 X 60 m. Pilskalna malas rietumos un ziemeļos mākslīgi pastāvinātas. Dienvidrietumu pusē tas bijis aizsargāts ar grāvjiem, bet starp tiem atradusies uzeja pilskalnā un ieeja pilī. Kalna plakanums un slīpā dienvidu nogāze ilgus gadus tiek apstrādāta, tādēļ dziļais kultūrslānis, kas sedz kalna virspusi, ir sajaukts un daļēji noarts uz leju. Pilskalnu lielā mērā postījuši mantrači. Vietējie zemnieki kādam Bogomoļeca tēvam Jaunā muižā nesuši pilskalnā atrastās senlietas veselām pīnēm. 1892. gadā pilskalnā izdarīti daļēji izrakumi. Atrasti keramikas priekšmeti un vēlā dzelzs laikmeta senlietas. Vēstures muzejā glabājas Šņepstu pilskalnā atrastie divi ovālie 5. gadsimta šķiltavakmeņi un vairākas citas senlietas. Šeit atrastās senlietas glabājas arī Viļņas muzejā. Teika stāsta, ka kalnam vienos sānos bijušas durvis. Aiz tām sēdējusi jauna meita ar melnu suni pie kājām. Jaunavai esot septiņus gadus jālasa no ērkšķu krūma ogas. Citā teikā par šo pašu meiteni teikts, ka viņa esot aizdevusi naudu ļaudīm. Reiz kāds cilvēks naudu neesot atdevis laikā un to sākuši mocīt velni.

Rušenicas pilskalnsAtrodas Rušonas pagasta, Rušeņicas upītes labajā krastā, 1 km uz dienvidaustrumiem

no bijušās Rušenicas muižas. Rušenicas pilskalna virsma ir 90 m gara un 60 m plata. Pilī bijušas divas ieejas – ziemeļrietumos un dienvidos. Kultūrslāņa biezums ir apmēram pus metru.

Pilskalns sev klāt pielaiž tikai kājām gājējus, lai tiktu līdz tam ir jāpārbrien pāri slīkšņai. Pilskalns izveidots uz kalna strēles, kam apkārt ir grāvji un 3 augsti vaļņi. Visspēcīgāk nocietināta pilskalna ziemeļrietumu daļa. Pilskalna izmantošana attiecināma uz 8 – 11 gadsimtu. Te atrasts uz vēlākiem viduslaikiem attiecināmas senlietas un arī pats kalns nostāstos saistīts ar bruņiniekiem. Šim pilskalnam ir militāra nozīme un tas netika izmantots patstāvīgai dzīvošanai. Tā ir ļoti izdevīga vieta, zemes šaurumā starp Rušonas un Zolvas ezeriem. Te novērojama unikāla parādība, Rušas upīte kas savieno abus ezerus, brīžiem tek uz vienu, brīžiem uz otru pusi. Tas ir atkarīgs no ūdens līmeņa vienā un otrā ezerā.

35

Krupenišķu pilskalnsTā pakājē līkumo Smorodņakas upīte, kas ir robeža starp Preiļu un Rēzeknes rajoniem.

Krupenišķu pilskalns ierīkots uz šaura kalna muguras, kas ar dienvidgalu vērsts pret ezeru. Pilskalna plakums stipri noarts, grāvji un vaļņi gandrīz izzuduši un tas apaudzis ar kokiem. Uz pilskalna ir atrastas māla trauku lauskas, oglītes, apdeguši māla gabali, akmeņu drumslas, akmens vērpjamās vārpstas skriemeļi. Par pilskalnu ir nostāsts ka tajā glabājoties nauda. Latvijas pilskalnu hierarhijā tam ir diezgan ievērojama vieta. Tas ir samērā liels pēc visiem parametriem un uz tā ir dzīvojuši cilvēki. Šis pilskalns kopā ar citiem Latgales pilskalniem ir apliecinājums tam, ka dzelzs laikmetā šeit ir bijis blīvi apdzīvots novads ar augsti attīstītu kultūru. Periodā no 8. līdz 13. gadsimtam pilskalni tika veidoti kā nocietinātas apmetnes un dzīves vietas latgaļu ciltīm. Ņemot vērā arheoloģiju ar visu šīs teritorijas apdzīvotību uz Krupenišķu pilskalna senie latgaļi ir dzīvojuši 9. – 11. gadsimtā. Tas ir maz pētīts, tāpēc vēl pilns ar arheoloģiskajiem noslēpumiem.

Kategrades pilskalnsAtrodas Kategrades ciemā pie Kategrades ezera. Tas ir savrups kalns, kas paceļas 17 m

pāri apkārtējiem laukiem. Pilskalna sāni ziemeļrietumos un dienvidrietumos stāvi, pārējās pusēs mākslīgi nocietināti ar grāvjiem un vaļņiem, kas laikam ritot ir noarti un gandrīz pavisam izzuduši. Virsmas laukums ir 50X70 m. Kultūrslānis ir 1 m biezs un tajā ir atrastas senlietas, kas attiecināmas uz 9. – 12. gs. Kategrades pilskalnā arheoloģiskie izrakumi nav izdarīti.

Spuldziņu MelnaiskalnsUzkalns ar zaļu zāli un kārkliem nogāzē. Melnaiskalns ir valsts nozīmes aizsargājamais

arheoloģijas objekts – kulta vieta. Savu nosaukumu tas guvis no pagānisko upuru sadedzināšanas, tomēr kultūrslānis un atradumi liecina, ka tas izmantots arī kā dzīvesvieta. Pierakstīti cauri gadsimtiem glabāti tautas nostāsti par upurēšanas rituāliem šajā vietā. Zemes virskārta ir ļoti tumšā krāsā, kas liecina par dedzināšanu. Darbība uz šī pilskalna ritējusi pēdējos gadsimtos pirms un pirmajos gadsimtos pēc Kristus dzimšanas – agrīnā dzelzs laikmetā, kad visa Rušonas teritorija bija intensīvi apdzīvota.

Kristapiņu senkapiPēc līdz doto senlietu bagātības un daudzveidības Kristapiņu senkapi liekami vienā

virknē ar tādiem pazīstamiem šī laika līdzenajiem latgaļu kapulaukiem kā Ludzas Odukalns, Zvirgzdenes Kivti, Bērzgales Bonifacova, Pildas Ņukši un citi. Arheoloģiskie izrakumi šeit veikti kopš 1928. gada. Atklāti 315 apbedījumi. 8. – 13. gadsimtā kapulaukā apglabāti vietējie latgaļu cilts piederīgie. Kapos dotās greznās senlietas ir vietējo amatnieku gatavotas. Šajā laikā novadā nav dziļāku pārnovadu ietekmju, un senlietu daudzveidība liecina par spēcīgu, savdabīgu un bagātu vietējo kultūru.

Kastīres muižas stallis Atrodas pie Jašas iztekas. Kastīrē ir arhitektūras piemineklis – bijušās Kastīres muižas

stallis (19.gs.). Kastīres muiža no 19.gs. sākuma līdz 20.gs. sākumam piederēja Žabu dzimtai, no kuras nākuši: poļu sacelšanās dalībnieks, ceļotājs N. Žaba (1805. – 1885.) un viņa brālis - izcilais kurdu valodas, literatūras un vēstures pētnieks A. Žaba (1800.-1894.). Žabu dzimtas kapenes atrodas Eikša kapsētā.

Karakapu senkapi un Karakapu pilskalns

36

Kā zināms no nostāstiem par Vidsmuižu, „Kara kapi” ir pilskalns. No tā uz šo dienu ir palikusi tikai ziemeļaustrumu zemākā daļa, kur vēl šodien redzamas vaļņa paliekas. Augstākā kalna daļa esot norakta no 18-20gs. Smiltis ir vestas gan muižas būvju celtniecībai, gan zemnieki izmantojuši savām vajadzībām. Ap šo kalnu savā laikā ir gājušas sīvas kaujas. Par to liecina tur atrastie kara kaujas cirvji. Domājams, ka karakapu senkapi ir izveidojušies Livonijas kara laikā. Šinī teritorija nav veikti arheoloģiskie izrakumi.

Riebiņu Sv. Franciska katoļu baznīca1894. gada 1. augustā par Riebiņu draudzes prāvestu tika iecelts Dominīks Andrekuss,

kas Riebiņos kalpoja līdz dzīves norietam. Riebiņos ieradās 67 gadu vecumā. Te bija vairāk nekā 100 gadus veca koka baznīca ar nabadzīgu inventāru - prāvests nolēma uzcelt jaunu mūra dievnamu. Tādas ieceres jau bija piepildījuši citi tautieši - lietuviešu izcelsmes garīdznieki Ciskādos, Stirnienē, Nīdermuižā, kā arī citur. Riebiņu draudzē bija ap 1300 locekļu, bija vajadzīga arī palīdzība. Prāvests nekavējoties uzsāka līdzekļu vākšanu baznīcas celtniecībai par paraugu ņemdams plānu no Nīdermuižas baznīcas ar nelielām izmaiņām. Viņu atbalstīja arī Preiļu un Galēnu draudžu locekļi, sevišķi Pieniņu novads, kura mežos atļāva sagatavot kokmateriālus. Būvniecībai izvēlējās skaistu vietu uz Feimankas krasta. Darbus vadīja pats prāvests, tajos aktīvi piedalījušies draudzes locekļi. Jau mirusī katehēte Antonija Ģībele stāstīja, ka viņas tēvs, būdams ap 11 gadus vecs, mātes sūtīts, piedalījies celtniecībā, viņam tika uzticēts pajūgs ar lielu mucu ūdens pievešanai. Kad talcinieks iebraucis upē, tikai tad sācis domāt, kā ūdeni pasmelt bez spaiņa - atgriezties tukšā bijis kauns. Novilcis zābaciņu, ar to smēlis un lējis. Kad muca bijusi pilna, tikai tad varējis braukt baznīcas kalnā. Par zēna izdarībām kāds pastāstījis prāvestam un viņš atjautīgo puišeļi apmīļojis un apveltījis ar kliņģeru virteni.

1901. gadā piemeklējis ugunsgrēks, no kura tikko izglābies; laikam bijusi ļaunprātīga dedzināšana, bojā gājis daudz būvmateriālu, sarūpētu jaunceļamajai baznīcai. Neskatoties uz grūtībām, dievnams tomēr uzcelts.

1906. gadā prāvests D. Andrekuss sarīkoja vērenīgu savas priesterības 50 gadu jubileju - apsveikuši visi tā laika Latgales pazīstamākie kultūras darbinieki, garīdznieki, ticīgie un daudzi tāli ciemiņi no Pēterpils. Sevišķs prieks jubilāram bijis, ka viņu pulkā arī jau minētie četri priesteri, kuriem palīdzēja mācīties. Sadzīvē prāvests bijis laipns, ļoti viesmīlīgs un dzirkstoša humora pārpilns, bet dievnamā - nopietns garīdznieks, labs sprediķotājs un īsts dvēseļu gans. Mira 1908. gada 15. janvārī, izvadīšanā piedalījās daudzi ticīgie, novada darbinieki, Latgales, Pēterpils un Lietuvas garīdznieki. Apbedīts draudzes kapsētā. Lai pagājuši jau 100 gadi, atdusas vietā uz akmens pamatnes stāv čuguna krusts, ko aptvēris eņģelis, lasāms uzraksts: "Ks. Andrekuss". Pirms 100 gadiem Jelgavā izdotajā laikrakstā "Zemkopis" nodaļā "Ziņas no Latgales" sakarā ar prāvesta nāvi rakstīts: "Visu savu garo mūžu viņš nodzīvojis starp latviešiem Latgalē, pārceļodams no vienas draudzes uz otru. No jaunības līdz sirmam vecumam viņš bija un palika latviešu atmodas veicinātājs".

Pieniņu Romas katoļu Jēzus Sirds un Svētās Annas baznīcaSenā Preiļu filiālbaznīca Pieniņos celta 1806. gadā. Šo veco koka kapelu par saviem

līdzekļiem cēlis grāfs I. Borhs. 1807. gādā tā ieguva indultu un ir bijusi veltīta sv. Jura godam. 1905. gadā Preiļu draudzes prāvests Pēteris Bružas šo kapelu izremontēja un piebūvēja tai sakristeju ar atsevišķu ieeju kapelā. 1922. g., sadalot Pieneņu muižu, Pieneņu filiālbaznīcai piešķīra 16,7 ha zemes. No tās derīgas zemes bija tikai 6 ha. Pārējā ietilpa ezers ar tam piegulstošo purvu. Uz šīs zemes bija veca mūra ēka — vecais muižas brūzis, 16 asis garš un 6 asis plats. 1933. g. 15. II ar rakstu Nr. 1354 Rīgas arhibīskaps A. Springovičs nodibina pastāvīgu Pieneņu draudzi. Tā komplektējās no Preiļu draudzes 43 apdzīvotām vietām, Rudzātu draudzes 11 apdzīvotām vietām un Riebiņu draudzes 2 apdzīvotām vietām. Baznīca celta no cementa ķieģeļiem ar vienu torni, skārda jumtu, gotiskā stilā. 1939. g. 22. oktobrī galvenie būvdarbi bija pabeigti. Baznīcu iesvētīja un nodeva draudzes lietošanai prāvests P.

37

Bružas no Galēniem. Baznīcā ved trīs durvis: galā, labajos sānos un sakristejā. Baznīca ir pievilcīga un patīkama. Ir trīs altāri un trīs navas. Vidējā navā lokveidoti griesti, bet sānējās navās lēzeni. Grīda no krāsainām flīzēm. Katrā pusē trīs mūra pīlāri, uz ko balstās baznīcas virsbūves smagums. Lielajā altārī ir Vissv. Jēzus Sirds statuja. Statujas kreisajā pusē sv. Annas, bet labajā pusē sv. Aloiza glezna (mākslinieces Peilānes darbs). Sānu altāros kreisajā pusē Jaunavas Marijas Sirds, bet labajā pusē sv. Jadvigas glezna (mākslinieka Glaudāna darbi). Visi trīs altāri ozolkoka, gotiskā stilā (galdnieka Medvedjeva veidojums). Šī paša galdnieka veidota ambona. Krustaceļa bildes ģipša veidojums (mākslinieka Sidraba darbs). Jauni baznīcas soli. Katrā pusē 4 logi, pa daļai krāsainiem stikliem. Pie ieejas kreisajā pusē baznīcas piederumu noliktava, bet labajā — trepes uz kora telpām. Ērģeļu nav, tikai harmonijs. Ejot tālāk baznīcā, kreisajā pusē akmens ūdens trauks. Tas pārnests no vecās baznīcas. Labajā pusē ūdens trauku rokās tur eņģelis. Virs abiem ūdens traukiem krucifiksi. Procesijas gājienam ir krucifikss, baldahīns un vairāki karogi. No vecās baznīcas palikuši 2 procesijas feretroni, ļoti vienkārši. Presbiterija abās pusēs sakristejas un virs tām noliktavas telpas. Presbiterija daļa lokā būvēta un to no baznīcas atdala dzelzs dievgalds. Tāpat visu logu rāmji no dzelzs. Baznīcas fasāde ir augsts kvadrātveidīgs tornis ar zvaniem, Tornim sānos mazi tornīši ar krustiem virsū. Baznīcas dārzam ap kārt koka žogs baltu ķieģeļu stabiņos. Tādi paši stabiņi pie ieejas vārtiem. Pie ieejas dārzā kreisajā pusē vecās baznīcas dzelzs krusts iemūrēts akmens pamatā. Tas ir senu amatnieku darbs.

Mūsdienās baznīca ir iemīļota laulību ceremoniju, krustību un citu svinību vieta vietējiem un citu novadu iedzīvotājiem, jo atrodas skaista ezera krastā.

Vidsmuižas Romas katoļu baznīcaPirmā Galēnu baznīca bija celta no koka 1743.gadā. Šo baznīcu cēlis grāfs Borhs par

saviem līdzekļiem. Baznīca pastāvēja vairāk nekā 160 gadu un tās lielums bija 245 m2. Jauno mūra baznīcu atļāva celt tikai vecās koka baznīcas vietā. Tāpēc to nojauca, pārcēla aiz lielceļa un tur no jauna uzbūvēja. Jaunās baznīcas celšanas laikā tā kalpoja kā pagaidu baznīca. Torņa tad vairs tai nebija, tikai galā krusts. Pēc tam, kad bija uzbūvēta jauna baznīca, šī ēka kalpoja gan kā veikala telpas, gan kā zāle kora mēģinājumiem un kā izrāžu zāle. Pēc otrā pasaules kara tajā bija veikala telpas un tā nodega 1945.gadā. Tagadējo mūra baznīcu cēla vecās koka baznīcas vietā prāvests Staņislavs Žvegzda. Viņš to uzcēla divu gadu laikā – no 1910.g. līdz 1912.g.

Tautā ir nostāsti, ka vēl pirms šīs baznīcas Galēnos, bijusi maza kapela, kas atradusies pie presbiterija dārza labajā stūrī. Pierādījumu tam trūkst. Galēnos jezuītiem bija misiju punkts, kur dažreiz noturēja dievkalpojumu Preiļu jezuīti. To apstiprina fakts, ka 1715.gadā kāds Galēnu zemnieks iet uz Preiļiem pie misionāra – jezuīta, lai rastu sev garīgu mierinājumu. Senos laikos Galēnu draudzei piederēja triju muižu ļaudis: Galēnu, Polkorones un Aleksandropoles.

Baznīca ir celta no šķeltiem akmeņiem ar diviem sarkanu ķieģeļu torņiem. Jumts cinka skārda ar mazu tornīti virs sakristejas. Grīda no cementa flīzēm, bet griesti no koka, loka velvē veidoti un apmesti. To smagums balstās uz mūra pīlāriem, kas baznīcu sadala trijās navās.

Baznīcā ir trīs altāri. Lielais altāris ir divu stāvu – augšā un apakšā. Tajā ir šādas gleznas: sv. Gara atnākšana virs apustuļiem, sv. Jāņa kristītāja un sv. Bērtuļa apustuļa. Labajā pusē sānu altārī ir Aglonas Dievmātes glezna. Tai priekša nolaižama Jaunavas Marijas debesīs uzņemtās glezna. Otrajā sānu altārī ir sv. Jura un sv. Kazimira gleznas. Visi altāri no koka. Tāpat no koka ir ambons. Presbiterija abās pusēs sakristejas. Kreisajā pusē sakristejā ieeja no ārpuses, un šī sakristeja kalpo par baznīcas lietu noliktavu. Otrajā sakristejā glabājas liturģiskās drēbes un trauki. Tie visi ir iegādāti prāvesta B.Grišāna laikā. Pēc prāvesta P.Bružas nāves draudzes nevienprātības dēļ iepriekš iegādātie aizgāja zudumā. Presbiteriju no baznīcas atdala koka dievgalds. Ir plašas kora telpas ar ērģelēm. Logu rāmji no dzelzs. Baznīcā vēl paturēti daži priekšmeti no vecās baznīcas: gleznas, lustra, procesijas krusts.

38

Apkārt baznīcai ir zems mūra žogs ar dakstiņu jumtu. Baznīcas vārti no dzelzs, sarkanos ķieģeļu stabos. Pie presbiterija baznīcas dārza kreisajā stūrī ir no akmeņiem mūrēts zvanu tornis. Tas vēl palicis no vecās baznīcas laikiem. Zvanu tornī ir četri vara zvani. Viens no tiem 6 pudi, otrs 3 pudi un pārējie divi pus puda smagi.

Rušonas baznīcaPirmā Rušonas baznīca piederēja pie vecākajām Latgalē. Tā bija celta 16.gs. no koka.

Jaunu koka baznīcu Rušonā uzcēla jezuīti 1677.gadā ar muižnieku Sokolovsku – Korabu atbalstu. Lai gan Rušonas draudze skaitījās jezuītu aprūpē, dažreiz tajā dzīvoja arī laicīgie garīdznieki. To liecina tiesas prāva starp prāvestu Miķeli Longinu un muižnieku Oskersku 1722.gadā, viņi tiesājās zemes lietā par Bernānu sādžu. 1730.g. Rušonā ir prāvests Dombrovskis, un kuru šis muižnieks šauj, lai atņemtu Bernānu ciema ražu.Tajā pašā vietā, kur 16.gadsimtā stāvējusi koka baznīca. 1766.gadā Rušonā jaunu koka baznīcu uzbūvēja muižture Ieva Selicka.

Tagadējo Rušonas baznīcu un klosteri celuši dominikāņu mūki 18.gs. otrajā pusē. Tā ir laukakmeņu un daļēji ķieģeļu mūra trīs jomu halles tipa garenbūve ar centrālo, frontālo zvanu torni virs galvenās ieejas. Kvadrātveida tornis ar četrām ailēm pret katru debess pusi vaiņagots ar nelielu piramidālo smaili. Būvapjoma uzbūve ļoti vienkārša, pat askētiska: taisnstūra apjoms bez kādām izbūvēm, ar slēgtu divstāvu priekštelpu, kuru no trīs jomu lūgšanu telpas atdala smaga mūra siena ar trīs pusaploces arkām otrā stāva līmenī. Lūgšanu telpas centrālais joms noslēdzas ar altāra nišu, kur sākotnēji atradās barokālās formās celts zems mūra altāris, ko balstīja divi pāri dorisku kolonnu ar izliektu virsdzegu. Virs zemākā altāra, visas telpas augstumā, atradās otrais altāra stāvs divu kolonnu portika ierāmējumā. (Tas skatāms tikai 1920.gada fotoattēlos.) Aiz altāra nišas atradās slēgta presbiterija telpa, uz kuru varēja tikt tikai caur sānu ģērbkambariem, kas no abām pusēm piekļāvās altāra nišai. Liels baznīcas remonts notika 1939. – 1940.gadā. Iekštelpas tika pamatīgi atjaunotas: izveidojot vienotu centrālā altāra telpu zuda arī senākais mūra altāris, interjera apdare ieguva klasicisma stila iezīmes. Tomēr izteikti askētiska fasāžu apdare – lēzenie sienu stūru pilastri, dzegu profilējums, kolonnu veidojums, bet galvenais plāna vienkāršība, kur sienu biezums vietām sasniedz 1,40 m, smagnējie mazi logi ar segmentveida pārsedzi, nišu un ailu proporcijas liek domāt, ka tā ir drīzāk viduslaiku arhitektūra, nevis klasicisma laika būve. Baznīcā atrodas: glezna “Kristus Augšāmcelšanās” (19.gs. 1.p.), feretrons ar gleznām “Sv. Tekla” un “Sv. Juris” (19.gs. 1.p.), litogrāfija “Sv. Jāzeps ar Kristus Bērnu” (19.gs.v. S.Legrāns) un divi kokgriezuma krucifiksi (19.gs.). Aiz baznīcas atrodas divstāvu klostera ēka, kas ilgu laiku ir avārijas stāvoklī.

Objekts ir Latvijas valsts un Eiropas kultūras mantojums.Valsts nozīmes arhitektūras piemineklī “Rušonas baznīcas apbūve” ietilpst pati baznīca,

klosteris un žogs.Pēdējos gados Rušonas baznīcā un klosterī veikti nopietni remontdarbi – tika nokrāsotas

sienas, salabots jumts, pieliktas notekcaurules u.c. Lielāko daļu no remontiem nepieciešamajiem līdzekļiem piešķīra valsts, ko pārstāv Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.

Baznīca ir ar vienu vidēji augstu torni. Tai ir taisnstūra forma, no ārpuses apmesta un balti nokrāsota. Jumts cinka skārda. Apkārt baznīcas dārzam akmeņu mūra žogs. Galvenie vārti dzelzs, sarkanu ķieģeļu stabos. Aiz žoga veca kapsēta ar kapu krustiem. Zem baznīcas ir pagrabi, kur apbedīti mūki. Baznīcas ieejas durvis ir no gala, sāniem un no presbiterija gala, pretī klosterim. Grīda ir no flīzēm, bet griesti mūra, velvē veidoti. Baznīca ir vienas navas celtne. Kora telpa balstās uz mūra pīlāriem. Ir tikai harmonijs, jo ērģeles sadegušas, kad tornī iespēris zibens. Baznīcā ir četri altāri. Lielajā altārī sv. Miķeļa glezna, kas novēlēta šim un kam svin 40 stundu atlaidu svētkus 29.septembrī. Otrajā altārī ir sv. Ursulas glezna, bet trešajā

39

sv. Antona. Labajos sānos no presbiterija ir liela sv. Jura kapela ar svētā gleznu. Uz Jēzus Sirds gleznas redzama Rušonas baznīca, jo mākslinieks, kas gleznojis, bija cēlies no šīs draudzes. Sv. Kristofora un Kristus Karaļa statujas atvestas no Jaunaglonas kapelas. Žirandoli baznīcai dāvājis ģenerālis Baško.

Novadā ir 6 vecticībnieku lūgšanu nami: Lomu vecticībnieku lūgšanu nams Galēnu pagastā, Makarovkas vecticībnieku lūgšanu nams Galēnu pagastā, Tišas vecticībnieku lūgšanu nams Rušonas pagastā, Skangeļu vecticībnieku lūgšanu nams Riebiņu pagastā, Kostigu vecticībnieku lūgšanu nams Silajāņu pagastā, Vilciņu vecticībnieku lūgšanu nams Stabulnieku pagastā. Kā arī Riebiņu Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca Riebiņu pagasta teritorijā.

Upursalas UpurakmensUpursalas upurakmens – sena latgaļu kulta vieta, kurš atrodas uz Upurslas Rušonu

ezerā. Upursalas centrālajā daļā ir kaupre, kuras visaugstākajā vietā atrodas akmens, kuru vēl tagad tautā sauc par Upurakmeni. Nostāsts vēsta, ka uz akmens kādreiz bijuši iekalti raksti un pie tā vesti upurēšanai jēri. Mūsdienās nekādus iekalumus akmeni vairs saskatīt nevar. Upurakmens ir 1,2 m augsts, tā apkārtmērs pie zemes 5,5 m.

Rušona ezera Upursala jeb Lielā sala atrodas ezera rietumu daļā 1,5 km no rietumu krasta, kur ir pazīstamie Kristapiņu senkapi (8.-13. gs.). Šie senkapi ierīkoti daudz agrāka laika apmetnes vietā. Atsevišķas atrastās senlietas norāda, ka šī vieta bijusi apdzīvota I g. t. p. m. ē. beigās - mūsu ēras sākumā. Starp Upursalu un Kristapiņu senkapiem ir nelielā Liepu sala. 1936. gadā presē parādījās ziņa, ka pie šīs saliņas ezerā atklāti ļoti senas mītnes pāļi. Tomēr 1964. gadā hidroarheoloģiskā apzināšanas ekspedīcija J. Apala vadībā konstatēja, ka šajā vietā atklātās koka konstrukcijas ir kāda viduslaiku būve. Pēdējos gados dažas senas trauku lauskas atrastas arī pašā Liepu saliņā. Tas varētu liecināt, ka kādreiz ļaudis dzīvojuši arī tur. Ezera ziemeļu krasts Upursalai atrodas tuvāk, jo pie Mazo Mucenieku ciema ezerā iesniedzas zemesrags. Arī uz tā konstatēts senas apmetnes kultūrslānis. Tāpat uz viduslaikiem attiecināmas senlietas atrastas pie netālās Rušonas muižas. Nepilnu kilometru uz ziemeļiem no Rušona ezera paceļas Kurtoša pilskalns. Kopš sendienām tas tiek apstrādāts un zaudējis savu sākotnējo izskatu.

Kā redzams, visus Rušona ezera krastus, kas ietver Upursalu, cilvēki ir apdzīvojuši, jau kopš senseniem laikiem.

Upursalas centrālajā daļā ir kaupre, kuras visaugstākajā vietā atrodas akmens, kuru vēl tagad tautā sauc par Upurakmeni. Nostāsts vēsta, ka uz akmens kādreiz bijuši iekalti raksti un pie tā vesti upurēšanai jēri. Mūsdienās nekādus iekalumus akmeni vairs saskatīt nevar. Upurakmens ir 1,2 m augsts, tā apkārtmērs pie zemes 5,5 m. Akmens ir rupjgraudains, tā virspuse apdrupusi. Liekas, ka tā mākslīgi nolīdzināta. Pie paša akmens un uz tā kādreiz dedzināta uguns. Par to liecina gan izdrupumi, gan ap Upurakmeni atrastās, no tā atplīsušās šķēpeles. Arheoloģiskajos izrakumos, kas tika izdarīti pie šī pieminekļa, noskaidrots, ka Upurakmens tuvumā bijušas divas seklas bedres. Vienā no tām atrada pussadegušas priedes mizas. Izrakumos neatrada senlietas, pēc kurām varētu noteikt Upursalas Upurakmens izmantošanas laiku. Upursalai tuvējie arheoloģiskie pieminekli attiecas uz dažādiem gadsimtiem. Pagaidām var tikai pieļaut, ka Upursalas Upurakmeni kā pielūgšanas vietu varēja izmantot gan Kristapiņu, Liepu salas un Mazo Mucenieku apmetņu, gan Kurtoša pilskalna, kā arī citu netālo seno dzīves vietu iemītnieki.

Seno spēkratu kolekcija SilajāņosJa jūs nebaida neliels izbrauciens un 11 km zemes ceļš, piedāvājam aizbraukt un

apskatīt tiešām interesanto padomju laika automašīnu, sadzīves priekšmetu un armijas piederumu kolekciju Silajāņos.

No Preiļiem jādodas pa Viļakas – Madonas ceļu līdz Riebiņiem, tur jāraugās pēc norādes Silajāņi (tas arī būs pieminētais zemes ceļš). Silajāņos, pārbraucot Feimankas upi,

40

jāvēro, kur no ceļa labajā pusē redzami veci autobusi un garāžas. Ja laiks ir sauss, var droši griezt iekšā; ja lietavas, tad labāk savu auto atstāt ceļa malā un līdz garāžām aiziet kājām.

Kolekcija saimniekiem Viktoram un Oļegam Boļšakoviem ir tīra entuziasma un intereses darbs nu jau divdesmit gadu garumā. Tikpat kā visas vecās automašīnas atjaunotas tā, ka ar tām var doties nelielā izbraucienā. Ko redzēt tiešām ir daudz. Jaunākā paaudze par šādiem autiņiem, iespējams, nebūs pat dzirdējusi, kut nu vēl redzējusi un aptaustījusi. Nostaļģiskas atmiņas pārņem arī, aplūkojot pirmos televizorus, radio aparātus, rakstāmmašīnas un vēl simts citu lietu, kas raksturo noteiktu laikmetu mūsu vēsturē. Dažs labs priekšmets ir gluži „jauns”: neizpakots un ne reizi nelietots. Starp tiem arī armijas rācija pilnā aprīkojumā – kaut ņem laukā no kastes un esi pirmais, kas to lieto.

Viktoram un Oļegam par katru automašīnu, motociklu, sadzīves priekšmetu, protams, ir savs stāsts. Mēs varam nezināt vai neatcerēties, kam kāds priekšmets bijis domāts, bet saimnieki visu zina un ne reizi vien pārsteigs. Ja jums ir laiks un interese, noteikti vērts aizbraukt, apskatīties, paklausīties.

Silajāņu kolekcija gaida apmeklētājus, iepriekš piesakoties no 12.00 līdz 16.00. No Riebiņiem līdz Silajāņiem zemes ceļš.

Adrese: Kalna iela, Silajāņi, Silajāņu pagasts, tel.: +371 27792924, [email protected]

Roberta Mūka muzejs Galēnu pagasta Galēnu ciemā ar 14.09.2010. Riebiņu novada domes lēmumu tika

nolemts Galēnu pamatskolā izveidoto R.Mūka piemiņas istabu pārveidot par Roberta Mūka muzeju. 2006. gada janvārī pēc pasaulē ievērojamā filozofa un reliģiju vēsturnieka Roberta Mūka aiziešanas viņsaulē viņa atraitne Galēnu pagastam novēlēja bagātu un daudzveidīgu mantojumu: Roberta Mūka darba kabineta iekārtu, manuskriptus, rokrakstus, iespieddarbus, daļu bibliotēkas, personīgās mantas, daļu no budu kolekcijas, pīpes, mēbeles, gleznas un citas lietas.

Uz doto brīdi R. Mūka muzeja vadītāja Marta Binduka ļoti aktīvi darbojas muzeja krājumu papildināšanā, digitalizēšana un popularizēšanā.

2014. gada 8. maijā muzejs tika akreditēts.Adrese:Skolas 11c, Galēni, Galēnu pagasts, tel.: +371 26822989, 28362472,

[email protected] ; [email protected]

Zirgu izjādes RiebiņosPiedāvātas izjādes, vizināšanās ratos, fotografēšanās ar zirgiem, izjādes un izbraucieni

pasākumos, reitterapija (ārstnieciskā vingrošana). Iespējams pieteikt nometni 6 cilvēkiem ar praktiskajām nodarbībām (dzīvošana un strādāšana ar zirgiem). Piedāvā konkūram un iejādei zirgus, ka arī jaunzirgus. Lecina ķēves ar importētiem ērzeļiem, gan pašmājās audzētiem. Ir iespēja lecināt mākslīgi ar vācu ērzeļiem no katalogiem. Strādā pie Latvijas genofonda zirgu audzēšanās. Iespējama ķēvju lecināšana dabīgi un mākslīgi. Piedāvājam 1 stundu kursu ar dalīšanos pieredzē par zirgu audzēšanu.

Adrese: viesu māja “Trūs vītolu staļļi”, Skolas iela 18, Riebiņi, tel.: +371 29112796, 26339388, 65356807, [email protected].

Ūdensslēpošana un apmācība Rušonas pagastāSporta aktivitātes, pirts, peldēšanās, vējdēļu un ūdensslēpju noma. Vienreizēja iespēja

izbraukt ar ūdensslēpēm trenera uzraudzībā, apmācība. Tramplīnlēcieni - ūdensslēpošanas faniem. Piedāvā iespējas nometņu, pasākumu, sporta spēļu organizēšanai.

Adrese: “Ūdensslēpošanas bāze “Bašķi””, Bašķi, Rušonas pagasts, tel.: +371 26489663, [email protected], www.baski.lv.

Mājas siera degustācijas 41

http://www.baski.lv/

mailto:[email protected]




Zemnieku saimniecībā „Juri” sieru gatavo no bioloģiskā piena. Sieru sien pašu rokām. Ciemojoties saimniecībā, viesmīlīgais saimnieku pāris izstāstīs par siera siešanas tradīcijām. Viņi atklās to, ka šeit sieru gatavo pēc receptēm, kas ir ne tikai pārņemtas no prasmīgām siera sējējām, aizgūtas no Ulmaņlaiku pavārgrāmatām, bet arī pašu izdomātas. Saimnieki dos dzert tēju vai kafiju no Latgales podnieku veidotiem traukiem, un, protams, nogaršot visdažādāko garšu sierus. Vispirms Jāņu sieru ar ķimenēm vai zaļumiem (kāds nu kuram labāk tīk), tad maigo Mocarellas un svaigo Ricottas sieru, kas garšo īstiem siera pazinējiem. Zemnieku sētas „Juri” gaišais starojums, viesmīlīgie saimnieki un lauku gardumi - paniņas, sūkalas, rūgušpiens un mājas sviests, ko šeit var palūgt papildus nogaršot, rada miera sajūtu, ko gribas baudīt vēl un vēl, neievērojot laika gaitu.

Šeit, kā jau kārtīgā lauku saimniecībā, ir iespējams ne tikai baudīt gardumus, iegādāties tos līdzņemšanai, bet arī elpot tīru gaisu un kopā visai ģimenei samīļot mājdzīvniekus un apskatīt lopu laidaru. Un, ja ciemiņi aizkavējušies ilgāk, iespējams pārnakšņot teltī.

Iepriekšēja pieteikšanās.Adrese: z/s“Juri”, Rušonas pagasts, tel.: +371 29182355, [email protected]

Nūjošanas un slēpošanas trases un bezmaksas inventāra īrePašvaldība, realizējot Latvijas – Lietuvas – Baltkrievijas pārrobežu sadarbības

programmas 207-2013 projektu “Veselīga dzīvesveida veicināšana Latvijas un Baltkrievijas pierobežas reģionos”, izveidojusi trīs nūjošanas un slēpošanas trases novada iedzīvotājiem un viesiem (Kastīrē, Riebiņos un Stabulniekos). Projekta ietvaros iegādāts arī nūjošanas un slēpošanas inventārs, ko atbildīgie darbinieki iznomā bez maksas. Pie trasēm izvietoti informatīvie stendi ar nomas darba laikiem, kā arī padomi sportojot. Novadā darbojas arī viena privāta slēpošanas trase ar maksas inventāra nomu. Trases atrodas:

Liepu iela 5A, Kastīre, Rušonas pagasts, Tel.: +371 25918877 Liepu iela 21, Riebiņi, Riebiņu pagasts, Tel. +371 29100906 Skolas iela 4, Stabulnieki, Stabulnieku pagasts, Tel.: +371 29454928 "Silmalas", Siveriņa, Rušonas pagasts, Tel.: +371 29101378, 27640775 (maksas

inventāra īre)

Laivu, velosipēdu un telšu īre iespējama, pateicoties novada iestāžu realizētajiem projektiem:

Viļānu iela 1, Riebiņi, Riebiņu pagasts, Tel.: +371 65324376, 65322041 Liepu iela 21, Riebiņi, Riebiņu pagasts, Tel. +371 65323684, 28669397

[email protected] , [email protected]

Riebiņu vidusskola sadarbībā ar keramiķi, iepriekš piesakoties, tūristiem un vietējiem iedzīvotājiem piedāvā keramikas darbnīcu.Adrese: Liepu iela 21, Riebiņi, tel. +371 65323684, 28669397, [email protected], [email protected].

3.8. Naktsmītnes Riebiņu novadā

Nr.p.k. Naktsmītnes nosaukums Kontakti1. Viesu māja - kempings “Ēdene” Geļenova, Rušonas pagasts

Tel.: +371 [email protected]://www.atputasbazes.lv/edene

2. Kempinga māja “Agaves” „Agaves”, Rušonas pagastsTel.: +371 [email protected]

3. Atpūtas komplekss "Silmalas" "Silmalas", Siveriņa, Rušonas pagasts

42

http://www.atputasbazes.lv/edene







Tel.: +371 29101378, [email protected]

4. Viesu māja “Rušonas muiža” Rušona,Rušonas pagastsTel.: +371 27533033, [email protected]

5. Viesu māja “Šaures” Šaures, Rušonas pagastsTel.: +371 29473563 www.saures.viss.lv

6. Viesu māja "Trīs vītolu staļļi" Skolas iela 18, RiebiņiTel.: +371 29112796, 26339388, [email protected]

7. Ūdensslēpošanas bāze "Bašķi" Bašķi, Rušonas pagastsTel.: +371 [email protected]

8. Atpūtas bāze "Zolva" Siveriņa, Rušonas pagastsTel.: +371 29276342; [email protected]

9. Atpūtas komplekss "Vīru kaprīzes" Sorokina iela 16, Stabulnieku pagastsTel.: +371 26404721. [email protected]

10. Vasarnīca “Ezeriņš” Bašķi, Rušonas pagastsTel: +371 29611069

11. Brīvdienu māja “Cielavas ligzda” “Sprukstiņi”, Sīļukalna pagastsTel.: +371 29167087, [email protected] ; [email protected]

12 Riebiņu vsk. dienesta viesnīca Liepu iela 21, RiebiņiTel. +371 65323684, [email protected] , [email protected]

3.9. Ēdināšanas iespējas Riebiņu novadā

Nr.p.k.

Naktsmītnes nosaukums Kontakti

1. SIA "Agrofirma "Turība"", kafejnīca Rēzeknes iela 2, RiebiņiTel.: +371 65356786

2. Bioloģiskā z/s “Juri” (iepriekš piesakoties) “Juri”, Rušonas pagastsTel.: +371 [email protected]

3. Atpūtas komplekss "Silmalas" (iepriekš piesakoties)"Silmalas", Siveriņa, Rušonas pagastsTel.: +371 29101378, [email protected]

4. Kafejnīca IK “Krodzinieks” (iepriekš piesakoties)Skolas iela 3a, Stabulnieku pagastsTel.: +371 [email protected]

5. Riebiņu vsk. ēdnīca (iepriekš piesakoties)Liepu iela 21, RiebiņiTel. +371 65323684, [email protected] , [email protected]

43




http://www.atputalatgale.lv/









http://www.baski.lv/



http://www.saures.viss.lv/


http://www.rusonasmuiza.lv/

http://www.atputalatgale.lv/


3.10. Bibliotēkas Riebiņu novadā

Mūsdienās bibliotēku darbība norit dinamiskos pārmaiņu apstākļos. Starp bibliotēku un sabiedrību veidojas jaunas attiecības. Tās ietekmē vairāki savstarpēji saistīti procesi, jo īpaši globalizācija, kura ietekmē skaita ziņā mazākās tautas nacionālās vērtības draud izšķīst citu pasaulē lielāko nāciju tradīcijās, kuras globalizācijas procesā sāk iesakņoties arī mūsu latviešu tautas kultūras un sabiedriskajā dzīvē. Tāpēc bibliotēkām svēts pienākums ir savas valsts pilsoņus nodrošināt ar informāciju par savas tautas nacionālajām kultūras un vēsturiskajām vērtībām. Bibliotēka vienmēr ir bijusi un būs viena no kultūras iestādēm, kuru apmeklē dažādu sociālo slāņu un interešu cilvēki. Lai arī mūsdienu tehnoloģijas turpina ienākt mūsu dzīvē, tās nevar aizstāt drukāto grāmatu lasīšanas procesu, kurš, salīdzinājumā ar modernajām tehnoloģijām, tomēr vēl joprojām ir komfortablāks. Ja vairāk kā puse bibliotēkas lietotāju lasa grāmatas, tas liecina, ka grāmata kā vērtība pastāv un pastāvēs, jo grāmatu lasīšanas procesā attīstās un pilnveidojas lasītāja jūtu un sajūtu pasaule, iztēle, radošums, domāšanas veids un virziens, paplašinās redzesloks, veidojas izpratne par lietu un notikumu būtību, tiek novērtēts autoru un izdevēju ieguldījums un grāmatas vizuālais noformējums, to lasītājam jau paņemot rokās.

Riebiņu novadā Riebiņos atrodas centrālā bibliotēka, kurā modernās, izremontētās, plašās un ērtās telpās apmkelētājiem ir iespēja gan izņemt grāmatas, periodiskos izdevumus, lasīt tos uz vietas vai izmantot datortehniku ar bezmaksas pieeju internetam. Riebiņu novadā ir 10 pagastu bibliotēkas- vietējās nozīmes bibliotēkas – pagastu pārvalžu struktūrvienības. Izpildvaras hierarhijā pakļautas pagastu pārvalžu vadītājiem. Kopumā Riebiņu un Silajāņu pagastos ir pa divām bibliotēkām, Rušonas pagastā 3 vietējās nozīmes bibliotēkas, kopskaitā ar 1747 bibliotēku lietotājiem (2013.gadā). Bibliotēku izvietojums - kādreizējie teritoriālo vienību centri, kuri laika gaitā pārvērtušies par mazāk apdzīvotām vietām, bet tur bibliotēkas ir vienīgās sabiedriskās iestādes un informācijas pieejamības centri.

Riebiņu novada bibliotēkas misija ir iekļauties sabiedrības informatizācijas procesā, veicināt uz zināšanām balstītas sabiedrības attīstību, piedāvāt un nodrošināt to informāciju, ko vēlas saņemt lietotāji, kā arī nodrošināt kulturālu, saturīgu laika pavadīšanu.

Riebiņu novada bibliotēkas mērķis – būt klientorientētai, demokrātiskai bibliotēkai, kas nodrošina brīvu plašas informācijas pieejamību, sekmē mūžizglītības iespējas, veicina kultūras mantojuma apzināšanu un popularizēšanu.

3.11. Sports Riebiņu novadā

Lielākie sporta objekti pamatā Riebiņu novadā atrodas pie izglītības iestādēm un ir to pārvaldībā, taču ir arī tādi, kas izveidoti arī ārpus skolām. Ir arī privātās iniciatīvas veidoti objekti.

Galēnu pagastsNovadā vērienīgākā sporta būve ir Galēnu pamatskolas sporta zāle, kas uzbūvēta 2006.

gadā. Galēnu sporta zāle ir 20x40m liela ar dušām un ģērbtuvēm. Tajā var nodarboties ar basketbolu, volejbolu, rokas bumbu, telpu futbolu, ir vingrošanas un vieglatlētikas inventārs. Vēl kompleksā ietilpst trenažieru zāle ar kardioloģiskajiem un spēka trenažieriem, galda spēļu telpa ar galda tenisa un novusa galdiem un relaksējoša sauna. Blakus skolai atrodas arī sporta laukums, kurā ietilpst: mazais futbola laukums, var spēlēt āra basketbolu, volejbolu, ir vingrošanas pilsētiņa, vieglatlētikas sektori, 60 metru sprinta skrejceļa taisne un 190 metru garš skrejceliņa aplis.

Stabulnieku pagasts44

Stabulniekos Dravnieku pamatskolas stadions ir lielākais novadā. Stadions ir ar 400m garu skrejceļu, lielo futbola laukumu. Stadionam nepieciešama nopietna rekonstrukcija, lai sakārtotu skrejceļus, vieglatlētikas sektorus. Arī futbola laukumam nepieciešama veltņošana un seguma uzlabošana. Dravnieku pamatskolai ir sporta zāle, kurā var nodarboties ar basketbolu, volejbolu, handbolu un telpu futbolu. Blakus skolai atrodas jaunizveidots pludmales volejbola laukums. Ir arī āra basketbola laukums ar asfalta segumu. Ir pieejama slēpošanas un nūjošanas trase un inventārs.

Riebiņu pagastsRiebiņu vidusskolas sporta zāle (izmēri 14m x 12m), kuru var izmantot basketbolam,

volejbolam, rokasbumbai, minifutbolam. Ir iespējas spēlēt galda tenisu (2 galdi), novusu (1 galds), trenažieru zāle, ģērbtuves un dušu telpas. Pie skolas atrodas stadions - futbola laukums (20m x 60m), āra volejbola laukums (16m x 8m), kā arī pieejami 2 pārvietojamie basketbola grozi. Dubultais pludmales volejbola laukums (atrašanās vieta – Riebiņu parks) kopējais laukumu izmērs 22m x 25m. Ir pieejama slēpošanas un nūjošanas trase un inventārs.

Rušonas pagastsKastīres ciemā atrodas Rušonas pamatskolas sporta zāle. Lai arī tā ir neliela (9x18m),

pateicoties zāles pietiekamajam augstumam (6m) ir pieņemama, lai vietējam mērogam spēlētu basketbolu, volejbolu, florbolu, galda tenisu, novusu un citas spēles. Turpat pie Rušonas pamatskolas atrodas sporta laukums, kur var spēlēt mazo futbolu. Blakus izveidoti divi pludmales volejbola laukumi un uzstādīts basketbola grozs strītbola spēlēšanai. Strītbola grozs ir uzstādīts arī Aglonas stacijā uz estrādes laukuma. Netālu no Kastīres ciema, pateicoties privātajai iniciatīvai, izveidots hokeja laukums, taču neprognozējamo ziemas laika apstākļu dēļ ir grūti uzturams.

Ir pieejama slēpošanas un nūjošanas trase un inventārs.Sīļukalna pagastsBlakus Sīļukalna pamatskolai atrodas sporta laukums, kur var nodarboties ar futbolu,

skriešanu, tāllēkšanu, spēka vingrinājumiem, basketbolu. Turpat ir arī pludmales volejbola laukums. Ir telpa, kur var nodarboties ar galda spēlēm – novusu, šahu, dambreti. Senioru klubam „Zilais lakatiņš” ir iekārtota trenažieru zāle.

3.12. Kultūras dzīve Riebiņu novadā

Šobrīd Riebiņu Kultūras centrā tiek organizēti Riebiņu novada lielākie pasākumi, kā arī tiek organizēti pasākumi pagasta iedzīvotājiem, nodrošināts pašdarbības pulciņu darbs. Kultūras centrā ir izstāžu zāles, kur regulāri ir skatāmas dažādas mākslinieku gleznu, foto un rokdarbu izstādes. Tajā darbojas 6 kolektīvi: vidējās paaudzes deju kopa "Strūga", folkloras ansamblis "Jumaleņa", sieviešu vokālais ansamblis "Sudarušķi", bērnu estrādes deju grupa, vokāli instrumentālā grupa „TUVI-TĀLI”, kapela „Nu i raun”.

Stabulnieku Kultūras namā tiek organizēti dažādi pasākumi pagasta iedzīvotājiem, notiek izklaides pasākumi (diskotēkas, koncerti, balles, teātra izrādes), kā arī nodrošināts pašdarbības kolektīvu darbs. Darbojas 7 kolektīvi: vīru vokālais ansamblis, sieviešu vokālais ansamblis, drāmas grupa, bērnu interešu klubs "Saulstariņš", vidējā vecuma deju kolektīvs un ritma deju grupa.

Sīļukalna Kultūras namā tiek organizēti tradicionālie pasākumi dažādām paaudzēm, tiek nodrošināts pašdarbības kolektīvu, kā arī pensionāru un sieviešu klubiņa darbs. Darbojas: jauniešu un vidējā vecuma deju kolektīvs, jauniešu vokālais ansamblis, sieviešu vokālais ansamblis, drāmas kolektīvs, vīru vokālais ansamblis un līnijdeju grupa.

Rušonas Tautas namā tiek organizēti dažādi pasākumi pagasta iedzīvotājiem, tiek nodrošināta arī viesmākslinieku viesošanās un pašdarbības kolektīvu darbs, īpašu vērību

45

veltot deju kolektīviem. Tautas namā darbojas 4 kolektīvi: jauniešu deju kolektīvs, ritma deju grupa, jauktais vokālais ansamblis un drāmas grupa.

Galēnu Kultūras namā notiek dažādi pagasta iedzīvotājiem organizēti pasākumi, tostarp gadskārtu un folkloras svētki, kā arī tajā bieži koncertus sniedz Latvijā pazīstami mūziķi un ansambļi. Darbojas: folkloras kopa "Vydsmuiža", bērnu sporta deju pulciņi, drāmas kolektīvs un sieviešu vokālais ansamblis.

Silajāņu vārds izsenis saistīts ar Latgalē pazīstamiem keramiķiem, tādēļ Silajaņu Kultūras namā tiek organizētas dažādas izstādes, tostarp keramikas. Šobrīd pagastā vairums iedzīvotāju ir pareizticīgie, tādēļ iedzīvotājiem tiek organizētie dažādi gan krievvalodīgo, gan latgaliešu tradīciju pasākumi: Masļeņica, Saimnieka un Saimnieces diena u.c.

4. Riebiņu novada tūrisma stratēģija

Pašlaik tūrisma piedāvājumu Riebiņu novadā nosaka dabas bagātības un daudzveidība jeb daudzo ezeru atrašanās Rušonas pagastā – tie piesaista gan aktīvā tūrisma piekritējus, gan ir pa ceļam uz populārāko tūrisma objektu Latgalē – Aglonas baziliku. Šie abi faktori ir par iemeslu tam, ka gandrīz visas Riebiņu novada naktsmītnes atrodas tieši šajā novada pusē un darbojas jau ilgāku laiku. Jaunas naktsmītnes pēdējos gados nav izveidotas.

Lauku tūrisms, tā piedāvātie pakalpojumi un aktivitātes ņemams vērā kā galvenais tūrisma attīstības potenciāls Riebiņu novadā. Kopumā kā tūrisma Riebiņu novadā attīstību kavējošie faktori ir:

naktsmītņu un aktīvās atpūtas iespēju trūkums; ierobežotās piekļuves iespējas tūristiem pievilcīgām vietām, ko kavē plašās

privātīpašumā esošās teritorijas; pasākumu komercializācija, ko ierobežo gan pašvaldības finansiālās iespējas,

gan potenciālo interesentu labklājības līmenis; esošais tūrisma maršruta piedāvājums ir pārāks „plakans”, tajā pietrūkst

pievilcības. No tā sastāvdaļām nepieciešams izveidot mazākus un pievilcīgākus maršrutus (1-2 stundu garumā) un saistīt tos ar aktivitātēm, kurās līdzdarbojas apmeklētājs, kur tam ir iespēja salīdzināt sevi ar citiem un vienlaikus gūt jaunas iemaņas un zināšanas.

Nelielās pašvaldības, pie kādām var pieskaitīt arī Riebiņu pašvaldību, var un tām ir nepieciešams spēlēt nozīmīgu lomu uzņēmējdarbības attīstībai laukos. Pagastu pārvalžu darbiniekiem ir ciešs kontakts ar vietējiem uzņēmējiem, tādēļ tieši viņi ir tie, kas vislabāk var veicināt uzņēmējdarbības, arī tūrisma attīstību novadā.

Svarīgi atzīmēt, ka Riebiņu novads atrodas Preiļu pilsētas- reģiona nozīmes attīstības centra tuvumā, kā arī teritoriāli novietojies starp trim nacionālas nozīmes attīstības centriem – Rēzekni, Daugavpili un Jēkabpili. Tāpat Riebiņu novada atrašanās „pa ceļam” uz Aglonu nodrošina vieglu sasniedzamību un iespēju piesaistīt tūristu uzmanību, tapt iekļautiem maršrutos, savukārt sadarbība ar Leļļu muzeju Preiļos (45 tūkstoši apmeklētāju 2013. gadā) ļauj radīt papildus plūsmu uz objektiem.

Projekta “Preiļu un Riebiņu novadu pašvaldību darbinieku kapacitātes paaugstināšana ES struktūrfondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības projektu apguvē” ietvaros tika noorganizēta darba grupa „Tūrisms un uzņēmējdarbība”, kuras darbībasmērķis bija apzināt Preiļu, Riebiņu pašvaldību, tūrisma pakalpojumu sniedzēju, uzņēmēju vajadzības un nepieciešamības, veikt projekta ideju aprakstu, izstrādāt tūrisma un uzņēmējdarbības attīstības rīcības plānu 2013. – 2018.gadam.

Dalībnieki izteica viedokli par tūrisma un uzņēmējdarbības attīstību Preiļu un Riebiņu novados. Galvenās problēmas tūrisma un uzņēmējdarbības attīstībā tika minētas sekojošas: virknei kultūrvēsturisku objektu nav pietiekami sakārota infrastruktūra, lai tie būtu

pieejami visiem interesentiem (trūkst atbilstošas piekļuves invalīdiem vai jaunajām māmiņām ar ratiem, nav iespējas piekļūt ar autobusu utt.);

46

novados ir daudz nozīmīgu un interesantu dabas objektu, tomēr, nav nodrošināta atbalsta infrastruktūra, lai tie būtu pieejami aktīvajam tūrismam;

nav pietiekošu autostāvvietu pie tūrisma objektiem; Preiļu un Riebiņu novadiem nav pietiekoši daudz reklāmas materiālu, publicitātes.

Preiļu un Riebiņu novadu tūrisma nozares SVID analīze

Stiprās puses Vājās puses Izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis (Latgales reģiona

ģeogrāfiskais centrs). Valsts galveno autoceļu pieejamība; Interneta, fiksētā telefona un mobilo sakaru

nodrošinājums ir pietiekams; Salīdzinoši tīra dabas vide un liela ainavu

elementu daudzveidība (upes, ezeri, purvi, meži, tīrumi, u.t.t.)- dažādiem tūrisma veidiem (pārgājieniem, laivošanai, velobraucieniem, izjādēm) piemēroti apstākļi;

Pieejamas plašas un ērtas brīvdabas estrādes Preiļos un Riebiņos, kurās vasaras sezonā notiek kultūras pasākumi dažāda vecuma cilvēkiem;

Novados ir bagātīgs kultūrvēsturisks mantojums; Latgaliešu dialekts, dzīva latgaliešu folklora un

sekmīga pieredze tās popularizēšanā; Aktīvi un viesmīlīgi cilvēki; Vietējiem iedzīvotājiem ir labas zināšanas krievu

valodā, mazāk angļu vai vācu valodās; Pašvaldības pastiprināta interese par tūrisma

attīstību un pieredze sadarbības projektu īstenošanā, dažādu tūrisma maršrutu izstrādāšanā;

Projekta „Bella Dvina 2” ietvaros labiekārtota publiska peldvieta Preiļu pilsētā.

Projekta „Move for life” ietvaros Preiļos, Riebiņos, Stabulniekos un Rušonā izveidotas apgaismotas slēpošanas un nūjošanas trases, iegādāts inventārs aktīva dzīvesveida veicināšanai.

Projekta “Aqua Life” ietvaros izstrādāti tehniskie projekti Preiļu parka un Riebiņu parka dīķu rekonstrukcijai, kas ir par pamatu nākamajam solim – darbiem šajos objektos, kas uzlabos vides kvalitāti parkos.

Virknei kultūrvēsturisku objektu nav pietiekami sakārota infrastruktūra, lai tie būtu pieejami visiem interesentiem (trūkst atbilstošas piekļuves invalīdiem vai jaunajām māmiņām ar ratiem, iespēja piekļūt lielākam tūristu skaitam ar autobusiem);

Novados ir daudz nozīmīgu un interesantu dabas objektu, tomēr nav nodrošināta atbalsta infrastruktūra, lai tie būtu pieejami aktīvajam tūrismam;

Trūkst velo celiņu (īpaši nozīmīgs būtu 7km posmā no Preiļiem uz Riebiņiem);

Trūkst informatīvās kartes par Preiļu un Riebiņu novadiem un Preiļiem pie iebraukšanas novadu teritorijās un Preiļu pilsētā;

Nav noteiktas (un atzīmētas dabā) publiskās telšu un pikniku vietas Riebiņos un Preiļos, novadu teritorijās;

Nav pietiekošu autostāvvietu pie tūrisma objektiem;

Trūkst naktsmītņu un citu tūrisma sektora pakalpojumu; piedāvājums ir vienveidīgs un gadu gaitā nemainīgs;

Nav noteikts konkrēts Preiļu un Riebiņu novadu suvenīrs, kura mērķis ir radīt atpazīstamību Latvijā un pasaulē.

Iespējas Draudi Lauku tūrisma attīstība; Aktīvā un sporta tūrisma attīstība; Ekotūrisma attīstība; Kultūras tūrisma attīstība; Ik pēc pāris gadiem izstrādāt jaunus, interesantus

un aizraujošus maršrutus, sasaistot kultūru, izklaidi un gastronomisko tūrismu;

Dabas vides objektu sakārtošana iedzīvotāju un tūrisma atpūtas nodrošināšanai (peldvietas, autostāvvietas, telšu vietas, sporta laukumi, tualetes, norādes, u.c.);

Piesaistīt Eiropas Struktūrfondu līdzekļus;

Neskaidra valsts politika un atbalsts tūrisma nozarei, objektu sakārtošanai;

Dabas vides neparedzams un nezināms piesārņojums vai tā pieaugums;

Sadarbības trūkums ar vietējiem uzņēmējiem un zemniekiem;

Pārlieku liels vienas dienas tūristu skaits; Jaunatnes trūkums Preiļu un Riebiņu novados,

kas būtu ieinteresēti radīt jaunas darba vietas, interesantus pakalpojumus, tādējādi veicinot novadu popularizēšanu un attīstību.

47

Sabiedrisko gidu attīstība (brīvprātīgie pensionāri, skolēni brīvlaikos u.c.interesenti iesaistās un vada ekskursijas pa novadiem).

2013.gada pavasarī tika veikta aptauja par tūrisma attīstību un pieejamību Riebiņu novadā. Anonīmā anketa tika izvietota Riebiņu novada domes mājaslapā www.riebini.lv un bija pieejama gan vietējiem iedzīvotājiem, gan viesiem. Tika saņemta 46 aizpildīta anketa; 16 respondenti bija vīrieši, 30 bija sievietes, vidējais vecums 36,7 gadi.

Respondentiem tika lūgts novērtēt dažādus pakalpojumus un infrastruktūru Riebiņu novadā:

34,8 % respondentu stāvvietas un norādes novērtēja kā sliktas, tikpat daudz respondentu novērtēja tās kā pieņemamas;

41,3% respondentu Riebiņu novada apskates objektus novērtēja kā pieņemamus, 30,4 % - kā sliktus;

45,7 respondentu ekskursijas novērtēja kā sliktas 19,6% - kā ļoti sliktas; Pasākumus un sporta iespējas Riebiņu novadā lielākā daļa aptaujāto novērtēja kā

labas (47,8%) vai pieņemamas (37%); Informācija viesiem tiek vērtēta kā slikta (43,5%) vai pieņemama 23,9%.

Respondenti deva vairākus priekšlikumus, kas Riebiņu novadā būtu jāmaina, visbiežāk tika minēta infrastruktūras (ceļi, norādes, objektu pieejamība, apskates objektu sakārtošana) uzlabošana, informācijas atjaunošana un pieejamības nodrošināšana, tūrisma informācijas centra izveide, tūrisma speciālista amata izveide Riebiņu novada domē, ekskursiju maršrutu izstrāde atbilstoši vecumu un interešu grupām u.c.

Kā Riebiņu novada suvenīru/atpazīstamības simbolu aptaujātie visbiežāk minēja zirgu, zirga pakavu, vējdzirnavas, Riebiņu novada karogu, līdaku vai kādu citu zivi (jo šeit ir daudz ezeru).

Respondenti minēja šādus tūrisma objektus perspektīvai tūrisma attīstībai: ezeri, Riebiņu pils ar parku, muižas, Pastaru vējdzirnavas, pilskalni, Riebiņu novada amatnieki – podnieki. Daudzi ieteica atrast savu Riebiņu novada „stāstu”, kas teikas veidā popularizētu novadu, ieteica attīstīt dabas izziņas tūrismu, jo Riebiņu novadā ir purvi, neskarta daba – ideālas vietas dabas taku izveidei.

Lielākā daļa aptaujāto piekrita, ka tūrisma attīstība veicinās dzīves līmeņa celšanos novadā (52,2%), sekmēs izglītības un kultūras līmeņa celšanos (52,2%), veicinās jaunu darba vietu rašanos (65,2%), veicinās vēsturisko ēku restaurēšanu un dabas resursu sakopšanu (73,9%), attīstoties tūrismam palielināsies līdzekļu un investīciju piesaiste (67,4%).

Respondenti uzskata, ka visvairāk finansiāli ieguldījumi nepieciešami infrastruktūras sakārtošanā un kvalificētu kadru apmācībai.

Kā vislabāko tūrisma piedāvājuma reklāmas veidu aptaujātie min iepriekšējo apmeklētāju labo pieredzi (82,6%), informāciju internetā (73,9%), reklāmas par tūrisma iespējām novadā (45,7%), tūrisma izstādes un gadatirgus (43,5%), brošūras (19,6%).

Biežāk veiktās aktivitātes, kas veiktas Riebiņu novadā vai ko plāno veikt (prioritārā secībā): kultūras pasākumu apmeklēšana, ievērojamu vietu apskatīšana, peldēšanās/sauļošanās, sporta pasākumu apmeklēšana vai dalība tajos, pastaigas, dabas objektu apmeklējums, aktivitātes kopā ar bērniem.

Riebiņu novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2012.-2030.gadam paredz, ka pats būtiskākais pašvaldības uzdevums nākamo 18 gadu laikā ir atbalsts ienākumu radīšanā novada iedzīvotājiem. Pašvaldības iespējas atbalstīt ienākumu radīšanu jāsaista ar investīcijām pamata infrastruktūrā un atbalstu dažādu pasākumu un aktivitāšu organizēšanai, kuras veicina cilvēku piesaisti – novada teritorijas apmeklējumu, teritorijas atpazīstamību. Riebiņu novadā īstenotajiem pasākumiem ir nepieciešams konteksts (latgaliskais, latgaliešu valoda un paradumi palīdz), Riebiņu novadam ir radikāli jāatšķiras uz Latvijas un Latgales pašvaldību

48

http://www.riebini.lv/

fona. Tam jābūt atšķirīgam savās domās un idejās, attieksmē. Nākotnē tas ir nevis „viens no, bet „labi zināmais Riebiņu novads”, kurš izceļas ar savu netradicionālo domāšanu un rīcībām(R. Mūka dzimtene), mākslas meistaru tradīcijām (Silajāņu keramikas skola), un radošuma, radošo industriju izmantošanu novada izaugsmē (J.Pīgožņa, J.Ivanova, J.Streiča mantojums).

Izanalizējot esošos Riebiņu novada tūrisma resursus, noteikti sekojoši Riebiņu novada attīstības virzieni:

1. Pilnveidot vienota tūrisma galamērķa pārvaldības platformu ar visām iesaistītajām pusēm – sadarbība starp valsts iestādēm, pašvaldības administrācijas darbiniekiem un citām pašvaldības iestādēm, novada iedzīvotājiem un viesiem, uzņēmējiem un brīvprātīgiem nodibinājumiem. Tūrisma veicināšana balstīta uz sekojošām partnerības komponentēm: savstarpēju sadarbību, uzticēšanos, godīgumu, cieņu un darbības caurskatāmību.

2. Veidot uz klientiem orientētu tūrisma tirgvedības politiku, nodrošinot, uzturot un paaugstinot galamērķa pakalpojumu kvalitāti atbilstoši tirgus prasībām un nodrošināt augstu apmeklētāju apmierinātību ar iegūto pieredzi; sabiedrības un klientu vēlmes un vērtības nosaka piedāvājuma akcentus.

3. Piedāvāt konkurētspējīgu piedāvājumu, turpinot attīstīt inovatīvus un tematiski saistītus kopīgus pakalpojumus, kas vērsti uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu jau esošajam tūrisma piedāvājumam.

4. Veidot apvienotu zīmolu www.visitriebini.lv un www.visitpreili.lv. Tūrisma galamērķis ir nevis viena novada piedāvājums, bet apvienots (kopīgi tiek popularizēts Riebiņu un Preiļu novads). Preiļi – tūrisma galamērķa centrs ar jau pazīstamiem tūrisma objektiem (piemēram, Leļļu muzejs), un apkārtne (Riebiņu un Preiļu novadi) tā mijiedarbībā. Kopīgo iezīmju (siers, keramika u.c.) abos novados popularizēšana vietējos un ārvalstu tūrisma tirgos.

5. Īstenot mārketinga aktivitātes un stratēģisko partnerību ar apkārtējiem Latgales novadiem un citiem sadarbības partneriem (Tūrisma attīstības valsts aģentūra, Latvijas Institūts, Latvijas Investīciju attīstības aģentūra, Ekonomikas ministrija, u.c.), ietverot koordinētu plānošanu un mārketinga aktivitātes, kas balstās un pilsētas (Preiļi) un lauku mijiedarbību.

6. Pilnveidot tūrisma attīstību atbalstošo infrastruktūru, īstenot aktivitātes, kas paralēli tūrismam veicina vietu pievilcību, dzīves kvalitātes paaugstināšanos, sasniedz citus vietējās un reģionālās attīstības prioritāros mērķus.

7. Veicināt Riebiņu novada dabas daudzveidības, kultūras mantojuma un ainavisko vērtību saglabāšanu, vienlaicīgi veicinot novada un reģiona ilgtspējīgu sociālekonomisko attīstību.

Kā perspektīvākie noteikti sekojoši Riebiņu novada tūrisma produkti:

1. Dabas tūrisms

Dabas resursi Ieteikumi resursu izmatošanai, veidojot tūrisma produktus

Nozīmīgākie resursi ar attīstības potenciālu

I Dažāda veida dabas teritorijas, bioloģiskā daudzveidībaKlimatiskie apstākļi

Šajā ģeogrāfiskajā reģionā ir diezgan izteikti četri dažādi gadalaiki, kas dod iespēju radīt dažādus tūrisma produktus, atbilstoši sezonai, tādējādi mazinot sezonalitātes problēmas. Ziemā – aktivitātes, kas saistītas ar sniegu (piem., slēpošana, pikošanās sacensības, sniega vīru parāde utt.), ledu (piem., zemledus makšķerēšanas

Riebiņu novadā izveidoto slēpošanas un nūjošanas trašu izmantošana (arī inventāra bezmaksas noma) ziemas un vasaras sezonās ļauj ne tikai pievērsties veselīgam dzīvesveidam vietējiem iedzīvotājiem, bet tas ir veids, kā uzrunāt apkārtējo novadu iedzīvotājus, kuru dzīvesvietās nav izveidotas šādas trases

49

http://www.visitpreili.lv/


sacensības). Pavasarī – aktivitātes ar laivošanu. Rudenī – rudens krāsu vērošana, gleznošanas plenēri utt. Vasarā – visdažādākās aktivitātes pie ūdens.

(it sevišķi ziemā). Novada ezeri piemēroti zemledus makšķerēšanas, ūdensslēpošanas, peldēšanas u.c. sacensību rīkošanai.

Vietējās ģeogrāfiskās vietas biotopi un teritorijas

Jāveido pārgājieni, izziņu takas, laivošanas un velo maršruti, putnu vērošanas vietas, iekļaujot arī kultūrvēsturiskos un latgaļiem saistītos resursus. Riebiņu novada reljefs ir saposmots ar dažādas formas un augstumu pauguriem un pauguru grēdām, kuras mijas ar atsevišķiem nelieliem līdzenuma iecirkņiem. Lielākās ieplakas aizņem ezeri, bet novada ziemeļu daļā – purvi un mitraines.

Paugurainā reljefā raksturīga liela augšņu tipu daudzveidība, pārsvarā vidēji vai vāji podzolētās un erodētās velēnu podzolaugsnes, pazeminājumos – glejotās un pat purva augsnes. Izplatītas vidēji iekultivētas, vāji un vidēji erodētas velēnu podzolaugsnes, ko ūdensšķirtņu rajonos nomaina velēnu glejaugsnes un purvu augsnes. Eolajos smiltājos un senajās deltās tipiskās podzolaugsnes un stipri erodētas velēnu podzolaugsnes. Sīļukalna pagastā atrodošais dabas liegums “Lielais Pelečāres purvs” ir vieta, kur īstenot dabas izziņas tūrismu, veikt saprātīgus, plānotus un koordinētus pārgājienus.Novadā atrodošies 32 ezeri – vieta putnu novērošanai.Šņepstu pilskalns – skatu laukums.Rušeņicas meža apkārtne – ogošanas un sēņošanas tradīcijas, kur ir uzlabota tūrisma infrastruktūra.

Iekšējie ūdeņi – upes un ezeri.

Sadarbībā ar blakus esošajiem novadiem jāveido ūdens tūrisma maršruti, kā arī jāpiedāvā attīstīta infrastruktūra šī tūrisma piedāvājuma izmantošanai. Upju senlejās – pārgājienu takas dažādiem gadalaikiem (it sevišķi nesezonas problemātikas mazināšanai)

Virszemes ūdeņi Riebiņu novadā aizņem gandrīz 7% no novada kopējas teritorijas. Novada hidrogrāfisko tīklu veido Daugavas upju baseina apgabala upes Jaša, Rušeņica, Malta, Feimanka, Oša, Malmute un Sauna, šo upju pietekas, kā arī novada 32 ezeri un meliorācijas sistēmas, kas nodrošina virszemes ūdeņu noteci novadā. Nozīmīgākie no ezeriem ir Rušona ezers, Zolvas (Zalvas) ezers, Salmejs un Jāšezers. Sadarbībā ar uzņēmējiem, kā arī izmantojot novada iestādēm iegādāto laivošanas inventāru, iespējams piedāvāt daudzveidīgu ūdens tūrisma produktu.

Meži Mežu teritorijās (valsts, privātie meži) jāveido jauni pārgājienu, velotūrisma maršruti, kas balstīti uz dzīvās dabas resursu saprātīgu izmantošanu (piemēram, dzīvnieku, putnu vērošana zinošu gidu pavadībā). Ogošana, sēņošana.

Meža teritorijas Riebiņu novadā aizņem 32,7% no kopējās novada teritorijas jeb 20538,7 ha. Visvairāk mežu teritorijas ir Rušonas pagastā, bet vismazāk Stabulnieku pagastā. Novadā pieejama sēņošana, ogošana arī labiekārtotās mežu teritorijās, piemēram, Rušeņicā. Sadarbojoties ar privātpersonām un uzņēmējiem, iespējama privātu pastaigu taku izveide.

Purvi Purvos iespējams veidot pastaigu purvu laipas; piedāvājumi ziemas periodam – “purvs ziemā”, pastaigas ar sniega kurpēm, distanču slēpošana, uz dabas izziņu balstīti maršruti (putnu vērošana, purva biotopu izziņa u.c.). Purvs kā papildus piesaistes objekts citam tūrisma produktam.

Riebiņu novada atrodas vairāki purvi: Lielais Pelečāres purvs, Aklais purvs (Sīļukalna pagastā), Purmaļu purvs (uz Silajāņu un Galēnu pagastu robežas), kā arī vairākas purvainas teritorijas - Sondoru un Sūnu purvainās teritorijas.

Pļavas Jāveido uz dabas izziņu balstīti produkti, kas Vairāk kā vienu ceturto daļu (25,8 %) no

50

iepazīstina ar dažādiem pļavu tipiem, tajās esošajām retajām, ārstniecības un ikdienā lietotajām augu sugām.

novada kopējās platības aizņem meliorētas un nosusinātas teritorijas, kas pielāgotas lauksaimniecībā izmantojamām zemēm.Riebiņu novadā atrodas četras īpaši aizsargājamas dabas teritorijas: trīs dabas liegumi (Lielais Pelečāres purvs, Rušona ezeru salas un Jašas – Bicānu ezers) un aizsargājamo ainavu apvidus – Kaučers, kā arī 5 mikroliegumi meža biotopu un sugu aizsardzībai.

Ainavas Vietas, kur paveras unikāli skati uz/no iespaidīgām reljefa formām – jāveido skatu stigas, torņi, jāizcērt krūmāji, kas traucē ainavas baudījumam, jāizvieto informācija par redzamo ainavu un tajā esošajiem dabas, kultūrvēstures objektiem.

Viensētas, lauksaimniecības zemes, kuras vijas ar mežu puduriem uz paugurotās reljefa virsmas, kā arī ezeri, purvi un mitrāji starppauguru ieplakās ir šim novadam raksturīgā lauku mozaīkveida ainava. Šņepstu pilskalna teiksmainā leģenda un ainaviskais skats no kalna – vieta labiekārtota novada skatu laukuma veidošanai. Ainaviski vērtīgākajai teritorijai Feimaņu paugurainē ir noteikts īpaši aizsargājamaš dabas teritorijas statuss – aizsargājamais ainavu apvidus “Kaučers’”.

II Atsevišķi dabas objekti un veidojumi, dabas pieminekļi, bioloģiskā daudzveidībaDabas pieminekļi, dabas objekti

Iekļaujami kā interesanti izziņas objekti, kā nozīmīgs elements aktīvā, kultūras u.c. tūrisma produktos.

Novadā atrodas 14 dižkoki – divas parastās priedes (Pinus sylvestris L.), viena vīksna (Ulmus laevis Pall.) un 11 parastie ozoli (Quercus robur L.).

Īpaši aizsargājamas dabas un Natura 2000 teritorijas

Viens no teritoriju mērķiem ir rekreācija un sabiedrības informēšana, tādēļ nepieciešams uzlabot sadarbību un komunikāciju ar vietējiem tūrisma uzņēmējiem un NVO, kā rezultātā tiktu izveidoti jauni tūrisma produkti, kas būtu vietējo iedzīvotāju, uzņēmēju iniciēti, veicinot arī izpratni par to, ka aizsargājamas teritorijas statuss var būt arī priekšrocība. Jāveicina zīmola “Atrodas Natura 2000 teritorijā” ieviešana un izplatība.

Riebiņu novadā atrodas četras īpaši aizsargājamas dabas teritorijas: trīs dabas liegumi (Lielais Pelečāres purvs, Rušona ezeru salas un Jašas – Bicānu ezers) un aizsargājamo ainavu apvidus – Kaučers, kā arī 5 mikroliegumi meža biotopu un sugu aizsardzībai.. Visas Riebiņu novada īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ir iekļautas Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000.

Dārzi (augu, dzīvnieku), kolekcijas

Jāveicina jau esošu objektu iekļaušana tūrisma produktos, papildus pakalpojumu attīstība ap šiem objektiem. Jaunu objektu rašanās veicināšana.

Skaisti iekopti vietējo iedzīvotāju privātie mazdārziņi, ogu dārzi, šim apvidum mazāk sastopamu mājdzīvnieku, zvēru dārzi utt. Novadā ik gadu tiek vērtētas sakoptākās saimniecības, arī šie objekti var būt piemērots vietējās ainavas izzināšanas tūrismam.Muflonu un briežu dārzs “Auļi” Riebiņos. Zirgaudzētava Riebiņos.

2. Kultūras un kultūrvēsturiskais tūrisms

Resursi Ieteikumi resursu izmatošanai, veidojot tūrisma produktus


Arhitektūra Iekļaut tūrisma piedāvājumā kā vienu no galvenajiem piesaistes objektiem, nodrošināt kvalitatīvas informācijas pasniegšanu (fakti, saistoša, interesanti pasniegta informācija interesentiem).

Nozīmīgu kultūrainavu veido kultūras vēstures un arhitektūras pieminekļi kā Riebiņu muiža, Galēnu muiža, Rušonas muiža, Rušonas katoļu baznīca u.c. kultūrvēsturiskie pieminekļi, kas

51

atspoguļo 18. un 19. gs. vācu muižkungu dzīvesveidu. Pastaru vējdzirnavas kā novada simbols.

Muzeji Veicināt mūsdienīga, interesanta, moderna tūrisma piedāvājuma veidošanu muzejos gan vietējiem, gan ārvalstu interesentiem, sadarboties ar citiem muzejiem, izstāžu zālēm par kolekciju izstāžu maiņu.

Pasaulē ievērojamā filozofa un reliģiju vēsturnieka Roberta Mūka muzejs Galēnos - darba kabineta iekārtu, manuskriptu, rokrakstu, iespieddarbu, daļu bibliotēkas, personīgo mantu, daļu no budu kolekcijas, pīpes, mēbeļu, gleznu un citu lietu kolekcija.

Nemateriālais kultūras mantojums (amatu prasmes, rituāli, tautas medicīna utt.)

Iesaistīt tūristus, ļaut piedalīties, veicināt sadarbību produktu veidošanā un mājražotāju produkcijas noietā.

Siera siešanas, bitenieku, maizes cepšanas, alus darīšanas, rokdarbu, kokapstrādes, keramikas veidošanas u.c. tradīciju atdzīvināšana, popularizēšana vismaz reģiona mērogā. Jāveicina vietējo iedzīvotāju apziņas celšana, ka šīs tradīcijas ir jāatdzīvina, jānodod nākošajām paaudzēm.

Dārzi, parki Iekļaut tūrisma produktu piedāvājumā Riebiņu muiža un parks, Galēnu muiža un parks, Geļenovas parks – vietas gan kultūras un sporta pasākumiem, gan individuālu tūristu apskates objekti.

Pilskalni, upurvietas

Iekļaut tūrisma produktu piedāvājumā kā teiksmainus, leģendām apvītus objektus.

Novada teritorijā sastopami seno Latviešu pilskalni un kulta vietas – Šņepstu pilskalns, Upurakmens , Spuldziņu Melnaiskalns u.c.

Latvijas kultūras izcilības, citas ievērojamas personības

Izmantot Riebiņu novada tēla un atpazīstamības veidošanai plašākos tūrisma mērķa tirgos.

R. Mūka dzimtene, mākslas meistaru tradīcijas (Silajāņu keramikas skola), J.Pīgožņa, J.Ivanova, J.Streiča mantojums u.c.

Izpildītājmāksla Iekļaut tūrisma produktu piedāvājumā, izvērtējot mērķa tirgus intereses un vajadzības.

Pašdarbnieku teātru, deju, mūzikas ansambļu kolektīvi.

Mūzika Iekļaut tūrisma produktu piedāvājumā, atbilstoši mērķa tirgus prasībām.

Novadā darbojas 6 Kultūras vai Tautas nami, kas piedāvā dažādas gaumes muzikālo baudījumu gan vietējiem iedzīvotājiem, gan tālākiem viesiem. Profesionālās mūzikas mākslas kolektīvu uzstāšanās Riebiņu novadā notiek arvien biežāk, kas piesaista arī apkārtējo novadu iedzīvotājus.

Kino Iekļaut tūrisma produktu piedāvājumā, atbilstoši mērķa tirgus prasībām.

Brīvdabas kino seansi parkos – romantikas baudītājiem, augsti novērtētu kino seansi kultūras nama zālēs – dažādības mīļotājiem.

Vizuālā māksla Iekļaut tūrisma produktu piedāvājumā, atbilstoši mērķa tirgus prasībām.

Gleznošanas plenēri dažādos gadalaikos un novada teritorijas vietās.

Festivāli, citi lieli, tematiski pasākumi

Iekļaut tūrisma produktu piedāvājumā, atbilstoši mērķa tirgus prasībām.

Novada dienas, zirgu skriešanas sacensības, ūdensslēpošanas sacensības u.c.

Sakrālais tūrisms Iekļaut tūrisma produktu piedāvājumā, atbilstoši mērķa tirgus prasībām, veidot maršrutus, iekļaujot šos objektus.

Riebiņu novadā atrodas visu populārāko konfesiju Latvijā baznīcas.

Ar militāru darbību saistītas vietas

Veidot atraktīvu tūrisma piedāvājumu ar vēstures izzināšanu un ar tūristu iesaisti

Lidotāja, Latvijas armijas ģenerāļa Jāzepa Bašķo piemineklis Rušonas pagastā. Vieta, kur piedāvāt interesantus stāstījumus, lidotāja piederumu kolekcijas veidošana u.c. interesants piedāvājums. Privātā uzņēmēja iniciatīvas veicināšana.

Gastranomiskais tūrisms

Iesaistīt tūristus, rosināt tūristus piedalīties, baudīt, nogaršot un pagatavot ēdienus, attīstīt

Zemnieku saimniecības “Juri” un “Pumpuri”, kas piedāvā mājās ražotus

52

“gardēžu” tūrismu, piedāvāt vietai un reģionam tradicionālos ēdienus mūsdienīgā un tūristiem pievilcīgā veidā.

sierus, kūpinātus gaļas izstrādājumus, citas saimniecības. Jāpopularizē atvieglotie nosacījumi mājražotāju darbības legalizēšanai.

3. Produkti ar augstu pievienoto vērtību

53

Resursi Ieteikumi resursu izmatošanai, veidojot tūrisma produktus


Veselības tūrisma resursi

Izmantot veselības tūrisma produktus un SPA pakalpojumu veidošanā, atbilstoši vietējai situācijām un iespējām, izmantojot tradicionālās metodes un mijiedarbojoties ar zinātnes sasniegumiem.

Pirts rituāli, ārstniecības augu izmantošanas iespējas u.c.vietējai videi atbilstoši, tradicionāli pasākumi veselības uzlabošanai, modruma saglabāšanai.

Sporta pasākumi un infrastruktūra

Sadarbojoties pasākumu organizētājiem un tūrisma pakalpojuma sniedzējiem, lai pasākumu apmeklētāji būtu ieinteresēti uzturēties ilgāk, apskatīt apkārtni, izmantot citus pakalpojumus. Organizēt sporta un atpūtas nometnes bērniem, jauniešiem, tematiskās nometnes pieaugušajiem uz esošās infrastruktūras bāzes. Piesaistīt lielu sporta pasākumu, čempionātu organizatorus.

Galēnu sporta zāles izmantošanas veicināšana, sporta spēļu sacensību organizēšana. Tradicionālās Pēterdienas sporta spēles Sīļukalnā ne vien novada mērogā, bet vismaz Latgales mērogā. Zirgu skriešanas sacensības Riebiņos. Ūdensslēpošanas sacensības Bašķos, Rušonas pagastā, u.c. plaša mēroga pasākumi.

5. Rīcības plāns stratēģisko mērķu sasniegšanai 2015.-2022.gadam

5.1.1. Mērķis: Radīt koordinētu tūrisma sistēmu:

Uzdevums Veicamās darbības Sasniedzamie rezultāti

Finanšu avots

Indikatīvā summa (EUR)

2015 2016

2017 2018 2019

2020 2021 2022

Tūrisma attīstību balstīt uz Latgales reģiona un Riebiņu novada tūrisma attīstības programmā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem

Riebiņu novada tūrisma attīstības stratēģijas apstiprināšana, ieviešana, aktualizēšana, izpilde

Aktualizēta Riebiņu novada tūrisma attīstības stratēģija; pasākumu īstenošana atbilstoši stratēģijai

Riebiņu novada dome

500 x x x x x x x x

Vismaz vienu reizi gadā organizēt pašvaldības un tūrisma jomā iesaistīto uzņēmēju, amatnieku, mājražotāju u.c. interesentu diskusiju par tūrisma attīstību novadā

Apmeklētāju skaits;

Problēmu saraksts;

Ierosinājumu saraksts


800 x x x x x x x x

Ik pēc 1- 2 gadiem organizēt pieredzes

Dalībnieku skaits;

Problēmu

Riebiņu novada

800 x x x x

54

gūšanas Riebiņu novada tūrisma objektu apmeklējuma braucienu gan pašvaldības darbiniekiem, gan tūrisma jomā strādājošiem

saraksts;

Ierosinājumu saraksts

dome

Sadarboties ar Latgales plānošanas reģionu, biedrību “Eiroreģions “Ezeru zeme”” un Latgales reģiona novadiem un pierobežas pilsētām tuvākajās ārvalstīs, īstenot kopīgus projektus, piesaistot ES finansējumu.

Īstenoti projekti Riebiņu novada dome

ES finansējums

150 000 x x x x x x x

Veidot koordinētu, kvalitatīvu tūrisma informācijas, tūrisma statistikas un pētījumu sistēmu

Veikt ikgadēju tūrisma statistikas apkopošanu

Apkopotie statistikas dati


0 x x x x x x x x

Vismaz reizi 3 gados veikt tūristu aptauju par tūrisma pakalpojumu Riebiņu novadā kvalitāti ar mērķi noteikt tūrisma attīstības līmeni, identificēt galvenās problēmas un rast risinājumus to novēršanai

Anketu skaits;

Apkopotie dati

600 Riebiņu novada domes budžets

x x

Informācijas sniegšana par novadu kopīgajā Preiļu un Riebiņu novadu TIC Preiļos

Sadarbības līgums ar Preiļu novada domi par kopīgu tūrisma piedāvājuma


x x x x x x x x

55

popularizēšanu

Izstrādāt atsevišķu tūrisma informācijas mājaslapu www.visitriebini.lv

Izveidota, regulāri aktualizēta, uzturēta mājaslapa;

Apmeklētāju skaits


x x x x x x x x

5.1.2. Mērķis: Radīt Riebiņu novada iedzīvotājiem un viesiem pievilcīgu, drošu, interesantu tūrisma piedāvājumu un infrastruktūru


Finanšu avots


2015 2016

2017 2018 2019 2020 2021 2022

Labiekārtot un sakārtot tūrisma infrastruktūru Riebiņu novadā

Izstrādāt un uzstādīt vienota stila norādes un informatīvos stendus pie tūrisma objektiem

Uzstādīto norāžu un informatīvo stendu skaits

Riebiņu novada dome;

ES finansējums

25 000 x x

Izveidot publiskus, labiekārtotus atpūtas laukumus ūdeņu tuvumā

Izveidoto atpūtas laukumu skaits;



ES finansējums

40 000 x x x

Riebiņu parka dīķu un Feimankas upes dīķa rekonstrukcija

Iztīrīti Riebiņu parka dīķi un Feimankas upes


300 000 x x x

56


dīķis ES finansējums

Regulāri kopt un uzturēt Riebiņu novada publisko peldvietu Bicānu ezerā Geļenovas parkā; labiekārtot teritorijas

Tīra, droša publiskā peldvieta Bicānu ezerā Geļenovas parkā


ES finansējums

25 000 x x x x x x x x

Izveidot un regulāri uzturēt kārtībā publiskas telšu vietas nakšņošanai ģimenēm un nelielām tūristu grupām Riebiņu parka un Geļenovas parka teritorijā

Izveidotas telšu vietas Riebiņu parkā un Geļenovas parkā


ES finansējums

20 000 x x x x x x

5.1.3. Mērķis: Balstoties uz Riebiņu novada salīdzinošajām priekšrocībām, pilnveidot, radīt un veicināt esošo tūrisma pakalpojumu un radīt jaunu, konkurētspējīgu piedāvājumu tūrisma jomā


Finanšu avots


2015 2016

2017 2018 2019 2020 2021 2022

Nodrošināt inovatīvu, unikālu tūrisma produktu radīšanu

Attīstīt ūdens tūrisma piedāvājumu Rušonas ezeros, izveidojot peldošo māju ekskursijām pa ezeru


Privātais;


Fondu

25 000 x x x x x

57

finansējums

Organizēt vizināšanu ar laivām pa ezeriem (pēc iepriekšēja pieteikuma)


Privātais;


8 000 x x x x x x x x

Attīstīt Silajāņus kā Latgales keramikas šūpuli, rīkot tematiskas nometnes



30 000 x x x x x x

Attīstīt, radīt tematiskos parkus (Galēnos, Gaiļmuižas – Kaučera apkārtnē)



Fondu finansējums

25 000 x x x

Atpūtas pakalpojumu centra Sīļukalnā izveide



Fondu finansējums

15 000 x x x

Kopīgu tūrisma maršrutu ar Preiļu novadu izstrāde



800 x x x x

Investoru piesaiste hosteļa izbūvei Riebiņu novadā – iespējamā hosteļa vieta Galēnos (saistot to ar sporta zāles izmantošanu)


Privātais 80 000 x x x x

58

Āra trenažieru laukuma uzstādīšana Riebiņos



Fondu finansējums

30 000 x x x

Atraktīvas, izglītojošas takas izveide Riebiņu parkā (izmantots koks u.c.videi draudzīgi materiāli)



Fondu finansējums

20 000 x x x

Šņepstu pilskalnu attīstīt kā novada skatu laukumu – labiekārtot tā apkārtni (trepītes, soliņš, informatīvais stends utt.)



Fondu finansējums

x x x x

Izstrādāt un pagastos, ciemos izvietot norādes uz svarīgākajām vietām (tūrisma objekti, sabiedriskās vietas)



Fondu finansējums

20 000 x x x

Veicināt esošo tūrisma objektu attīstību

Veicināt R.Mūka muzeja darbību, rīkojot dažādus tematiskus pasākumus



Fondu finansējums

20 000 x x x x x x x x

Ikgadēju mākslas plenēru Mākslinieku Riebiņu 50 000 x x x x x x x x

59

„Radošie Riebiņi” rīkošana, Latgales gleznu un keramikas galerijas izveide Riebiņos

skaits;


novada dome

Fondu finansējums

Attīstīt Riebiņu novadu kā Latgales mājas siera ražošanas centru

Jaunu mājas siera ražotāju darbības uzsākšana


Privātais


2000 x x x x x x x x

Nodrošināt aktīvā tūrisma iespējas ziemas periodā; slēpošanas trašu uzturēšana




Nūjošanas trašu uzturēšana Apmeklētāju skaits



Nodrošināt laivu, telšu un cita aktīvā tūrisma inventāra uzturēšanu, iznomāšanu iedzīvotājiem un viesiem


Privātais;



Riebiņu novada sporta infrastruktūras izmantošanas popularizēšana (sporta spēļu organizēšana uzņēmumiem un organizācijām; Galēnu sporta zāles piedāvājuma pilnveidošana un popularizēšana)



Privātais


60

Riebiņu Kultūras centra izstāžu zāļu izmantošanas popularizēšana




Bijušās Silajāņu pamatskolas skolas un internāta telpu piedāvāšana nometnēm, organizāciju semināriem u.c. privātiem maksas pasākumiem



Privātais

20 000 x x x x x x x x

Regulāra gadatirgu organizēšana, dodot iespēju popularizēt vietējo mājražotāju/amatnieku produkciju




Atjaunot Riebiņu tēlu kā zirgaudzētāju ciematu; regulāri organizēt zirgu skriešanas sacīkstes u.c. pasākumus, kuros ir iesaistīti zirgi


Privātais 25 000 x x x x x x x x

Attīstīt Pastaru vējdzirnavas – objekts, kurā interesenti gūst priekšstatu par miltu ražošanu. Vējdzirnavas – Riebiņu novada simbols.


Privātais 30 000 x x x

Popularizēt aktīvā ūdenstūrisma – ūdensslēpošanas iespējas Riebiņu novadā, organizēt plaša mēroga sacensības, veikt apmācību utt.


Privātais 25 000 x x x x x x x x

5.1.4. Mērķis: Riebiņu novada atpazīstamības veidošana

61


Finanšu avots


2015 2016

2017 2018 2019 2020 2021 2022

Veikt mārketinga aktivitātes Riebiņu novada tēla radīšanai un popularizēšanai

Izveidot Riebiņu novadu popularizējošu video

Izstrādāts video Riebiņu novada dome

Fondu finansējums

10 000 x x

Iztulkot tūrisma informācijas mājaslapu www.visitriebini.lv krievu, vācu, angļu valodās

Tulkojumi krievu, vācu, angļu valodās


1500 x x

Izveidot un izplatīt Riebiņu novadam raksturīgu suvenīru

Izstrādāts suvenīrs Riebiņu novada dome


Tūrisma maršrutu veidošana, aptverot plašu novada tūrisma objektu kāstu

Maršrutu apmeklējumu skaits tūrisma mājaslapā


800 x x x x x x x x

Riebiņu novada tūrisma iespieddarbu (bukleti, kartes, pastkartes utt.) izdošana

Iespieddarbi Riebiņu novada dome


Dalība starptautiskās tūrisma izstādēs Latgales reģiona stendā

Izstāžu skaits Riebiņu novada dome

Latgales plānošanas


62


reģions;

Valsts budžeta līdzekļi (TAVA)

Preses relīžu, rakstu veidošana par tūrisma iespējām Riebiņu novadā, par aktualitātēm un statistiku

Preses relīzes mājaslapās un presē


500 x x x x x x x x

Kopā ar Preiļu novadu realizēt akciju “Apceļo Preiļu un Riebiņu novadus”



1500 x x x

Katru gadu decembra beigās izstrādāt un popularizēt novada kultūras pasākumu programmu

Programma;

Apmeklētāju skaits pasākumos


100 x x x x x x x x

Tūrisma sezonas atklāšanas pasākumu organizēšana




Organizēt apmācību, pieredzes gūšanas pasākumus tūrisma jomā strādājošiem

Organizēt semināru un/vai pieredzes apmaiņas braucienu uz citiem reģioniem tūrisma uzņēmējiem; mājražotāju izglītošana par produkcijas realizācijas iespējām un atvieglotajām prasībām no uzraugošo institūciju puses



1200 x x x

Organizēt Preiļu un Apmeklētāju Riebiņu 800 x x x x x x x x

63

Riebiņu novadu TIC “Atvērto durvju dienu” Latgales un citu reģionu TICiem

skaits novada dome

Pašvaldības izsludināti projektu konkursi, kuru mērķis ir sniegt nelielu atbalstu mājražotājiem, kas vēlas sākt nodarboties ar tūristu uzņemšanu – produkcijas degustāciju telpas iekārtošana, informatīvā plakāta, stenda vai norādes pie pievadceļa uzstādīšana ērtākai atrašanai u.c.

Projektu skaits Riebiņu novada dome

25 000 x x x x x x x x

64

ievads - sākums - riebini.lvriebini.lv/upload/dokumenti/2015.gads/turisma_strategi… · web...

Documents