1

JELGAVAS AMATNIEC ĪBAS VIDUSSKOLA

Rita Kokorēviča

Zigrīda Devjakoviča Dace Ragovska

FLĪZĒŠANAS UN GRĪGAS IEKL ĀŠANAS TEHNOLOĢIJA, DEKORAT ĪVĀ FLĪZĒŠANA

JELGAVA 2010

2

SATURS

1. Ievads 2. Flīzes 3. Instrukcija flīžu līmēšanai 4. Virsmas sagatavošana 5. Šuvju aizdare 6. Kontroljautājumi 7. Izmantojamie avoti

3

IEVADS

Māju un celtņu būvēšanai jāzina darbu secība, pielietojamās tehnoloģijas, vajag daudz un dažādu būvmateriālu. Darba procesu ievērojami sekmējušas gan jaunās un modernās darbu tehnoloģijas, gan daudzveidīgie, kvalitatīvie un progresīvie importa un pašmāju būvmateriāli.

Lai būvmateriālus pareizi pielietotu jāzina ikviena materiāla īpašības un pielietojums. Materiālu īpašības pēta materiālu mācība, bet darba secību un tehnoloģijas flīzēšanas un grīdu ieklāšanas tehnoloģija, dekoratīvā fl īzēšana, kuru attīstībā ir lielu darbu ieguldījumu devuši zinātnieki, inženieri un strādnieki.

Nemitīgi pieaugušais būvdarbu apjoms un prasības pēc augstas kvalitātes paveiktā darba rada nepieciešamību pēc augsti kvalificētiem apdares darbu izpildītājiem, kuri savā ikdienas darbā prastu veiksmīgi savienot augstu profesionālo līmeni ar dziļām teorētiskajām zināšanām.

Mūsu uzdevums ir iepazīstināt audzēkņus ar darba secību, tehnoloģiskajām iespējām un specifiku.

4

Flīzes

Plašā keramikas flīžu krāsu un toņu gamma, faktūru un formātu dažādība ļauj lietotājam īstenot pašas neticamākās ieceres, sasniegt vēlamo iespaidu formējot telpas platību.

Visbiežāk keramikas flīzes tiek pirktas konkrētai vajadzībai, novērtējot ekonomiskumu, fizisko drošību un komfortu. Saskaņojot tumšāku un gaišāku toņu fl īzes, var optiski mainīt telpas lielumu. Gara un šaura telpa izskatīsies īsāka un platāka, ja platākās sienas izlīmēsim ar flīzēm tumšākā tonī, šaurākās - gaišākā. Vajag prast izvēlēties flīžu zīmējumu un faktūru. Maza telpa izskatīsies telpiskāka, ja sienas tiks izlīmētas ar flīzēm, kuru zīmējums nav spilgts, un otrādi - flīzes ar lielu zīmējumu optiski samazinās telpu. Augstākas telpas iespaidu veidos siena, kas izlīmēta ar flīzēm līdz pat griestiem, pretēju rezultātu iegūsim sadalot sienu ar horizontālām joslām, saskaņojot atšķirīgas krāsas vai toņa flīzes, izmantojot dekora josliņas. Vajag prast izvēlēties flīžu līmēšanas virzienu: horizontāli l īmētu flīžu zīmējums optiski paplašinās telpu, bet vertikāli - paaugstinās. Ar glazētām flīzēm izlīmēta telpa izskatīsies gaišāka, jo spīdīgā virsma labi atstaro gaismu. Svarīgi pareizi izvēlēties arī fl īžu krāsas: siltas krāsas optiski samazina telpu, bet auksti toņi attālina platību; tumšas krāsas izskatās smagas, tādēļ grīdu ir ieteicams līmēt ar tumšākām flīzēm nekā sienas. Grīdas seguma klāšanai vajadzētu izvēlēties izturīgas pret nonēsāšanos, neslidenas, flīzes, kas ir izturīgas pret lieci. Ja izmantošanas laikā grīda bieži būs slapja, vajadzētu izvelēties flīzes ar nelīdzenu virsmu.

Glazētas grīdas flīzes pēc izturības pret dilšanu tiek iedalītas 5 klasēs. Flīžu izturību pret dilšanu izvēlas pēc nozīmes. Viesistabās, virtuvēs, priekštelpās, slēgtās verandās un tml. Ir ieteicams klāt fl īzes ar ne zemāku par 3 dilšanas klasi. 5 dilšanas klases flīzes paredzētas dzīvojamajām, ražošanas un sabiedriskās nozīmes telpām, kurās intensīvi staigā ar visu veidu netīriem apaviem, izņemot telpas ar plūsmveida cilvēku kustību (stacijas, tirdzniecības centri un tml.). Telpās ar plūsmveida cilvēku kustību rekomendē izmantot neglazētas vai akmens masas flīzes. Neglazētām flīzēm jābūt izturīgām pret dziļo dilšanu. Pērkot flīzes baseinam, nav svarīgi, vai tās tiks izmantotas laukā vai iekšā, vajag izvelēties flīzes ar rupju virsmu. Ar tādām flīzēm obligāti jāizklāj baseina malas.

Flīzes tiek ražotas glazētas un neglazētas. Glazētas flīzes virsma ir klāta ar stiklainu, ūdensnecaurlaidīgu slāni - glazūru. Glazūrai ir jābūt termiski izturīgai un izturīgai pret šķelšanos. Dažreiz flīžu virsma tiek klāta ar tā saucamo angobu, kura virsma var būt ūdenscaurlaidīga. Pircējiem obligāti vajadzētu paskaidrot pārdevējam, kam flīzes vajadzīgas un norādīt, kādos apstākļos tās tiks izmantotas. Lauka apdarei tiek izmantotas keramikas flīzes, kuras ir aukstumizturīgas.

Pirms flīžu pirkšanas vajag uzmanīgi izpētīt marķējuma rekvizītus, kas ir norādīti uz to iepakojuma. Uz pareizi marķēta iepakojuma pircējam vajadzētu atrast šādus rekvizītus: ražotāja nosaukumu un tā adresi, importa flīzēm - importētāja nosaukumu un tā adresi, norādi uz Eiropas vai nacionālo standartu, kuram tās atbilst, vārdiskos, darba, moduļa vai nemoduļa izmērus, flīzes virsmas tipu (glazētas vai neglazētas), flīzes kodu (zīmējums), kalibru toni un veidu. Vienas telpas klāšanai jāpērk fl īzes ar vienu kodu, toni kalibru. Ja plāno siena apdarei izmantot atšķirīgu kodu flīzes, vajag izvelēties, lai flīzes būtu vienāda kalibra.

5

Keramikas flīzes pēc to ražošanas veida un ūdens uzsūktspējas tiek iedalītas tādās grupās:

Burts A uz iepakojuma norāda, ka flīzes ir izgatavotas joslu formēšanas veidā (A formēšanas veids),

B - pussausas presēšanas flīzes (B formēšanas veids) un

C- lietas flīzes (C formēšanas veids).

Flīzes ar mazu ūdens uzsūktspēju tiek pieskatītas pie I grupas. Tādām flīzēm ūdens uzsūktspēja nepārsniedz 3%. (E< 3%), flīzēm ar vidēju ūdens uzsūktspēju (II grupa) 3% < E < 10%. II grupa iedalās: 3% < E < 6% ( IIa grupa), 6% < E < 10% (IIb grupa). Flīzes ar lielu ūdens uzsūktspēju (III grupa) E > 10 %. Ņemot vērā ūdens uzsūktspēju, izvēlas arī fl īžu līmi.

Vajadzīgo flīžu daudzumu vajadzētu aprēķināt ar rezervi.

Vadošie Eiropas flīžu ražotāji – Itālija, Spānija un Vācija – klasificē savu produkciju pēc Eiropas standarta EN ISO normatīviem, kas garantē adekvātu produkta kvalitātes un cenas attiecību. Flīžu atbilstība valsts noteiktiem normatīviem ar dažādām kontroles metodēm pārbauda katrs ražotājs, kas ir tiesīgs noteikt savu kvalitātes standartu (parasti tas ir lielāks par valsts noteikto) un, atbilstoši tam, veikt savu ražojumu klasifikāciju: 1.šķiras fl īzes ir ražotāja noteiktajam standartam atbilstošs produkts ar precīziem ģeometriskiem izmēriem (kalibru), noteiktiem funkcionāli estētiskiem parametriem un 5% pieļaujamo defektu normu vienai flīžu sērijai. 2.šķiras fl īzes ir produkts ar pieļaujamo defektu normu līdz 25% vienai flīžu sērijai un attiecīgi par 20-30% zemāku cenu kā 1. šķiras flīzēm 3.šķiras fl īzes ir zemas cenas produkts ar lielu pieļaujamo defektu diapazonu – izliektu virsmu, nepareizu ģeometriju un dažādiem mehāniskiem bojājumiem. Dzīvojamās un atpūtas telpas Tā interjera daļa ar izteikti estētisku nozīmi un flīžu dizains viennozīmīgi ir telpas stila sastāvdaļa. Tomēr grīdas flīžu izvēlē vēlams pievērst uzmanību vairākiem materiāla funkcionālajiem parametriem. Pretējā gadījumā jārēķinās ar neparedzēti ātri sabojātu flīzes virsmu telpās ar lielāku noslodzi (priekšnams, vestibils, virtuve) vai nepatīkamu slīdēšanu telpās ar pastiprinātu mitruma iespējamību (vannas istabas, saunas u.c.) Gr īdas flīzes ieejas zonai – priekšnamam, vestibilam u.t.m.l. Šī telpas daļa ir mājokļa vizītkarte, tāpēc, izvēloties grīdas flīzes, īpaša uzmanība jāpievērš materiāla nodilumizturībai, kuru var dažādi ietekmēt mājokļa atrašanās vieta. Piemēram, būtiska atšķirība ir starp priekšnamu daudzdzīvokļu nama 5.stāva vai vestibilu privātmājas 1.stāvā, kurā nokļūst tieši no dārza vai ielas.

6

Viennozīmīgi, ka otrajā gadījumā jāizvēlas grīdas flīzes ar lielāku virsmas nodilumizturību. Nodilumiztur ība (PEI) Pēc Eiropas standarta EN 102 flīžu nodilumizturību apzīmē ar burtiem PEI. Šis koeficients attiecas tikai uz glazētām keramikas un akmens masas flīzēm un nosaka glazējuma nodilumizturības pakāpi, kas, atbilstoši paredzētajai grīdas noslodzei, tiek iedalīta 5 grupās: 1.grupa (PEI 1): telpas ar minimālu noslodzi; 2.grupa (PEI 2): telpas, kurās staigā ar mājas apaviem; 3.grupa (PEI 3): visas dzīvojamās telpas, viesnīcas, nelieli ofisi; 4.grupa (PEI 4): vidēji intensīvas noslodzes dzīvojamās un sabiedriskās telpas; 5.grupa (PEI 5): intensīvās noslodzes dzīvojamās un sabiedriskās telpas. Gr īdas un sienas flīzes vannas istabai (saunai, baseinam) Izvēloties flīzes šai interjera daļai, būtisks ir grīdas flīžu pret slīdes faktors, kuru telpās ar tiešu ūdens klātbūtni klasificē pēc 3 parametriem, nosakot pie kāda flīzētās virsmas slīpuma iespējama slīdēšana: A: fl īzējamās virsmas slīpums nepārsniedz 12 grādu (saunas, baseinu ģērbtuves) B: fl īzējamās virsmas slīpums līdz 18 grādiem (celiņi un kāpnes ap/pie baseina) C: flīzējamās virsmas slīpums līdz 24 grādi (celiņi un kāpnes tieši pie ūdens) Flīzes virtuvei Sienai un grīdai, kas pakļauta biežai tīrīšanai, ieteicams izvēlēties flīzes ar paaugstinātu noturību pret termiskām un ķīmiskām ietekmēm. Grīdu pret mehāniskiem bojājumiem un dažādiem nobrāzumiem (t.sk. Mājdzīvnieku nagu skrāpējumiem) aizsargās EN standartiem atbilstošas akmens masas flīzes. Sabiedriskās un darba telpas Izvēloties grīdas flīzes šīm telpām, īpaša uzmanība jāpievērš gan materiāla nodiluma un lieces izturībai, gan paaugstinātai noturībai pret mehāniski ķīmiskām ietekmēm. Tomēr viena no būtiskajām prasībām sabiedriskās un darba telpās ir drošība, tāpēc īpaši aktuāla ir flīžu pret slīde, kuru pēc EN standarta apzīmē ar burtu R. Atbilstoši konkrētās telpas noslodzei un funkcijai, biežāk sastopamie R apzīmējumi ir: R 9: foajē, uzgaidāmās un atpūtas telpas; R 10: skolas telpas, medicīnas iestādes, laboratorijas, restorāni, frizētavas; R 11: restorānu virtuves, mehāniskās darbnīcas, pārejas; R 12: rampas, autostāvvietas, baseini, dušas telpas; R 13: ražošanas telpas ar pastiprinātām drošības prasībām. Papildus informācija: 1.Jo vairāk šuvju – jo lielāks flīžu virsmas pret slīdes efekts. Tāpēc, piemēram, liela izmēra grīdas flīzes, ieteicams kombinēt ar mazām akmens mozaīkas flīzītēm. 2.Maldīgs priekšstats , ka pulētas flīzes slīd vairāk – noslīpētā poru augšdaļa, saskaroties ar ūdens atomiem, darbojas kā “piesūceknis”, samazinot virsmas slīdamību. Pulētās flīzes tiek apstrādātas ar dimanta galviņām, tāpēc parasti ir divas reizes dārgākas par matētām flīzēm. Ja flīze nopulēta nevienmērīgi (EN standartiem neatbilstoši), iespējamas problēmas ekspluatācijas procesā, jo tīrīšanas rezultātā mazāk pulētās vietas vizuāli atšķirsies no vairāk nopulētajām.

7

Fasādes un āra telpas (terases, lodžijas u.c.) Ārējai apdarei vēlams izvēlēties salizturīgas flīzes ar blīvu pamatni un zemu ūdens absorbciju, kas nodrošina flīzētās virsmas izturību un neitralizēs temperatūras izmaiņu kaitīgo ietekmi. Jo poraināka būs flīzes pamatne, jo augstāka būs ūdens absorbcija – uz flīzētās virsmas krāsies netīrumi un ūdens pilienu sasalšana/atkušanas rezultātā ātri bojāsies flīzes virsma. Tas, kas vēl vakar šķita neiespējams, šodien ir realitāte – ēku fasāžu apdarei tiek piedāvāts augstākajām ekoloģiskajām prasībām atbilstošas keramiskās granīta flīzes, kas, apstrādātas ar speciālu šķidrumu, attīra gaisu tāpat kā zaļojoši koki.

Instrukcija fl īžu l īmēšanai

Pamatnei ir jābūt:

1. nestspējīgai; 2. sausai; 3. tīrai, bez taukainām un eļļainām paliekām; 4. bez putekļiem; 5. pietiekami līdzenai; 6. bez liekām daļām; 7. bez ūdenscaurlaidīgām kārtām.

Ko darīt, ja uz pamatnes ir saglabājušās iepriekšējās kārtas? Ūdensnecaurlaidīgas kārtas: 1. ar drāšu birsti spēcīgi apstrādāt pamatni līdz tā kļūst raupja; 2. notīrīt liekās daļas un putekļus (ar putekļu sūcēju).

8

Ūdenscaurlaidīgas kārtas: 1. kārtīgi notīrīt ar bagātīgu ūdens daudzumu; 2. ļaut pamatnei nožūt.

Plaisas, caurumi u.tml.: aizpildīt ar atbilstošu materiālu.

Lieli nel īdzenumi: izlīdzināt ar pašizlīdinošo sastāvu Vienkāršas pārbaudes iespējas - minerālām pamatnēm

9

Vienkāršas pārbaudes iespējas - krāsojumiem, pēc tapešu noņemšanas u.c.

Uzsūkšanas spējas noteikšana - vai cik „izslāpusi“ ir pamatne?

Grunt ēšana

10

Grunt ēšana nepieciešama:

1. labākai saķerei ar nākamo kārtu; 2. labākai stiprībai 3. uzsūkšanas spējas regulēšanai; 4. gandrīz bezporainām špakteles kārtām

DIN EN 12004 – Eiropas norma ieklāšanas javām

Iedalījums veidos:

C cementu saturošas javas; D dispersijas līmes; R reakcijas sveķu līmes.

Iedalījums klasēs:

1 java vai līme normālām prasībām; 2 java vai līme paaugstinātā prasībām (papildu parametri); T java vai līme ar samazinātu slīdēšanu; S java vai līme ar paaugstinatu izturību liecē; E java vai līme ar pagarinātu izstrādes laiku (tikai C2 un D2). DIN EN 12004 - Eiropas norma ieklāšanas javām

Piemēri:

C1 cementu saturoša java normālām prasībām; C1T cementu saturoša java normālām prasībām ar samazinātu slīdēšanu; C2T cementu saturoša java paaugstinātām prasībām ar samazinātu slīdēšanu; C1F ātri cietējoša cementu saturoša java normālām prasībām; C2T cementu saturoša java paaugstinātām prasībām ar samazinātu slīdēšanu;

D1TE dispersijas līme paaugstinātām prasībām ar samazinātu slīdēšanu un pagarinātu izstrādes laiku;

Informat īvais izdevums „Elastīgās javas“ - elastīgo līmju definīcija un apzīmējumi

11

Informat īvā lapa „Elastīgās javas“

Flīzēšanas - tehnikas: peldošā metode

12

Flīzēšanas tehnikas: kombinētā metode (floating-buttering)

Flīzēšanas - tehnikas: līmes uzklāšana uz flīzes

Špakteļlāpstiņas robu lieluma izvēle - atkarībā no flīžu izmēra

13

Flīžu izmērs Robu lielums

līdz 10 x 10cm 6mm

10x10 līdz 20x20 8mm

20x20 līdz 30x30 10 - 12mm

no 30x30cm 15mm vai lielāks

IETEIKUMS:

1. Pusaugstas flīžu ieklāšanas gadījumā augšējā fl īžu rinda tiek atzīmēta ar virzienlatu.

2. Flīžu ieklāšanu sāk no augšējās rindas. 3. Virziena aukla var palīdzēt ieturēt līniju pēc līmes uzklāšanas.

Gr īdas flīzēšana - izstrādes ieteikumi taisnleņķa telpām

14

IETEIKUMS:

1. Taisnleņķa telpās novilkt virziena auklu pāri garākajai sienai un pēc tās noregulēt fl īzes.

2. Vienmēr sākt no sienas, kas atrodas pretī durvīm. Gr īdas flīzēšana - ieklāšana plānā vai vidējā kārt ā?

Sienas un grīdas flīzēšana – līmes uzklāšana

Svaigajā līmes kārtā tiek ievietotas flīzes

Svarīgi: vienmēr uzklāt tikai tik daudz līmes, cik iespējams noklāt ar flīzēm līmes izstrādes laikā...;

15

ar pirkstu pārbaudīt, vai neveidojas plēve; ja plēve sāk veidoties, līme nesamitrina flīzes un tās vēlāk krīt nost.

L īmes izstrādes laiks

Ar l īmes izstrādes laiku saprot laiku līdz sāk veidoties plēves kārta. Pēc plēves izveidošanās līme jānoņem nost, jo tā vairs neveido saķeri ar flīzēm.

Ja izstrādes laiks tiek pārsniegts, fl īze ļoti viegli nāk nost no līmes kārtas. Flīžu līme pēc plēves izveidošanās vairs neveido saķeri. Sienas un grīdas flīzēšana– ieteikums, lai šuvēs nesaietu līme

IETEIKUMS:

1. Flīzi vispirms novieto blakus esošajai flīzei un tad koriģē līdz

izveidojas vienmērīga šuve. 2. Šuvēs nesaiet līme.

(tas ir svarīgi vēlākajai šuvošanai).

Visbiežāk fl īzes klāj uz līdzenas, ar plānu javas kārtiņu apstrādātās grīdas, cementa un kokskaidu plātnēm, taču var līmēt fl īzes arī uz finiera, vinila vai pat vecā keramiskā seguma (šajā gadījumā virsma gan vispirms jānogruntē). Neatkarīgi no tā, uz kādas virsmas flīzes tiek līmētas, tai ir jābūt kārtīgi attīrītai. Tāpat jāpadomā arī par labu apgaismojumu.

Virsmas sagatavošana

16

Sagatavošanās

Flīzes izskatīsies glīti, ja ikvienas flīzes izkārtojums būs kārtīgi apdomāts. Ar auklas palīdzību jāiezīmē līnija, vispirms no istabas garākās sienas vidusdaļas, pēc tam no īsākās sienas vidusdaļas. Rezultātā iegūsiet divas krustojošās līnijas, kas istabu sadalīs 4 daļās.

Ja pamatne ļoti labi absorbē mitrumu, tā ir jānogruntē. Gruntējums izveidos plēvi, kas regulēs mitruma izsūkšanos zem līmes un nodrošinās saķeri ar virsmu, ja tā nav pietiekoši cieta. Tas ir īpaši svarīgi strādājot ar virsmām, kuru sastāvā ir ģipsis.

Pēc virsmas izlīdzināšanas un gruntēšanas jāpievēršas hidroizolācijai. Tas ir īpaši svarīgi mitrās telpās. Hidroizolācija tāpat neļaus plaisām pamatnē iespaidot apdares materiālus.

Parasti hidroizolācija tiek klāta divos posmos. Sākumā sienu un grīdas savienojuma vietā tiek līmēta lente, kas novērš šuvju deformēšanos, ja siena „izkustēsies". Tad jāieklāj hidroizolācijas kārta. Tikai pēc tam var uzsākt fl īžu ieklāšanu.

Fl īžu vieta

Pamēģiniet vadoties pēc divām novilktajām līnijām izkārtot flīzes uz grīdas. Piemeklējiet tām labāko vietu. Dažos gadījumos līnijas nāksies pabīdīt, lai atrastos vietiņa visām flīzēm. Izvairieties no situācijām, kad flīze pie sienas jānogriež no visām malām. Tas pārāk kritīs acīs un izskatīsies neglīti.

Līme

Vienu kvadrātmetru lielais laukums istabas centrā (starp auklām) jāieziež ar līmi. Līmi uzmanīgi ieklājiet ar špakteli.

Atkarībā no flīžu tipa, virsmas, uz kuras tās tiek līmētas, un turpmākās ekspluatācijas nosacījumiem (ēkas iekšpusē vai ārpusē), tiek izvēlēta piemērota līme. Ieklāšanas tipu nosaka ekspluatācijas faktori, kā arī izstrādājuma formāts.

Ikvienam flīžu tipam izmanto atšķirīgu līmi. Dažas der keramisko flīžu sienām, citas - keramiskām grīdu flīzēm, vēl citas - akmens flīzēm, stikla mozaīkai. Izvēloties

17

speciālo līmi, ir visas iespējas cerēt, ka tuvākajā nākotnē fl īzes neatlīmēsies. Ir arī universālā līme, taču labāk tomēr izvēlēties specializēto.

Klājot fl īzes uz stabilas, cietas un ūdens necaurlaidīgās koka virsmas, speciālisti iesaka izmantot līmi, kas uzlabo saķeri un elastīgumu. Tāpat līmei var piejaukt elastīgo emulsiju.

Sausā līme tiek iebērta vēsā, tīrā ūdenī un maisīta tik ilgi, līdz nepārvēršas viendabīgajā masā. Ja līmes ir daudz, to samaisa ar elektrisko sajaucēju, mazo apjomu gadījumā maisīt var manuāli. Uz iepakojuma vienmēr tiek norādīts, cik ilgi līme jāmaisa, un cik ilgā laikā tā ir jāizlieto.

Atsevišķā grupā iekļaujamas līmes lielām smagām apdares plātnēm fasādei vai telpu iekšējai apdarei. Šādai līmei jābūt īpaši iedarbīgai, izturīgai pret mitrumu un karstumu, tad nevajadzēs flīzes piestiprināt pie pamatnes manuāli.

Ideālie apstākļi l īmēšanas darbiem ir +18 - +24°C. Var līmēt fl īzes arī citas temperatūras gadījumā, taču jārēķinās ar iespējamām grūtībām.

Līmes kvalitāte var atšķirties. Tā ir atkarīga ne vien no līmes fizikālām īpašībām, bet arī no pamatnes un flīzēm, kā arī vides apstākļiem. Piemēram, cementa porainā virsma absorbēs daudz vairāk līmes, nekā betona panelis, bet neglazētās plāksnes - vairāk, kā glazētās. Ja telpā ir karsts gaiss, mitrums no cementa javas vai mastikas iztvaikos ātrāk, tādēļ pamatne būs jāiziež ar lielāku līmes daudzumu, nekā pie normālās temperatūras.

Klājot fl īzes sausā telpā, izmanto cementu un polimēru maisījumu (ar akrila dispersiju vai ar ūdenī atšķaidīto epoksīda sveķu piedevu), bet polimēru maisījumi tiek izmantoti tad, ja flīzes līmē mitrās industriālās telpās vai vietās, kur tās tiks pakļautas agresīvās vides iedarbībai.

Gaisa temperatūra. Darbu veikšanas laikā, kā arī nākamajās divās dienās, līmes un plātņu temperatūra nedrīkst pārsniegt +10 С. Ziemā zemās temperatūras un gaisa mitrums var pagarināt līdzekļa izžūšanas laiku.

Instrumenti

Flīžu ieklāšanai nepieciešama robainā lāpstiņa. Mazākām flīzēm derēs 10x10 cm lielā lāpstiņa ar robiem ik pēc 4 mm, vidēji liel ām flīzēm (virs 25x25 cm) jāievēro 6-8 mm attālums starp robiem. Nepieciešamo instrumentu klāstā ir arī krusts (1-8 mm plats), špaktelēšanas nazis, kas ļaus sakārtot atstarpes starp flīzēm, sūklis pārpalikumu noņemšanai. Lai nofiksētu flīzes stāvokli, būs nepieciešamas līmeņrādis. Neatkarīgi no tā, kādā veidā tiek veikta līmēšana, speciālisti iesaka izmantot krustveida sadalītājus. Ar to palīdzību tiek veidotas vienādas atstarpes starp flīzēm, kuru platumam jāatbilst flīžu izmēriem. Ja flīze ir 300x300 mm liela, tad krustiņam jābūt vismaz 3 mm platam.

Flīžu ieklāšana

18

Grīda tiek pārklāta ar līmi, tad izlīdzināta

Līme vienmērīgi jāsadala uz pamatnes. Nepietiekams līmes daudzums vai nevienmērīga sadalīšana var mazināt saķeri. Rezultātā fl īzes vai šuves var saplaisāt.

Flīzi ievieto precīzi iepriekš nozīmētajā vietā un piespiež.

Flīzes stāvokļa koriģēšanas laiks tāpat ir atkarīgs no līmes veida.

Nozares speciālisti ir izstrādājuši dažādas metodes ģeometriskās kārtības uzturēšanai. Var, piemēram, sienas apakšējā daļā uzzīmēt horizontālo līniju, proporcionāli tai pienaglot taisnu koka dēli, un flīzes būs salīmētas ideāli precīzi.

Standarta flīžu ieklāšana

19

Jāzina! Dažiem flīžu veidiem nepieciešams ievērot īpašu attālumu. Šādos gadījumos izmantojiet speciālos sadalītājus, lai atstarpes visos gadījumos būtu vienādas.

Viegli piespiežat flīzi pie līmes un vēlreiz grīdas virzienā. Kā orientieri izmantojies novilktās līnijas. Virzāties gar vienu no tām. Turpiniet darbu, līdz nebūs apstrādāta visa ar līmi noklātā platība.

Plāna, vienmērīga līmes kārta jāuzklāj uz virsmas, izmantojot špakteli ar līdzenu malu. Pēc tam tiek uzklāta vēl viena kārta, šoreiz biezāka, taču vietās, kur atradīsies fl īze, virsma ar robainās lāpstiņas palīdzību tiek padarīta raupjāka.

Nav ieteicams apstrādāt uzreiz lielu platību, jo līmes labākās īpašības (atkarībā no pamatnes tipa) tiek saglabātas 10-15 minūšu laikā. Ieteicams vienmēr pārbaudīt, vai fl īzi vēl var līmēt, ar pirkstu vai roku pieskaroties līmes kārtai: ja līme paliek uz rokas, tad līmēt vēl var, ja roka ir tīra, tad vecā līmes kārta ir jānoņem, jāuzklāj no jauna un tad jālīmē.

Flīzes ar nelīdzeno apakšējo daļu, kas ir ražotas manuāli, uz loksnes nostiprinātā mozaīka un dažas sagrieztās keramiskās vai akmens flīzes ir papildus jāapstrādā ar līmes kārtu apakšējā daļā. Tas ļaus nodrošināt pilnīgu flīzes un pamatnes saķeri.

Līme tiek uzklāta uz flīzes apakšējās virsmas. Autora foto

20

Virzāmies no centra.

Tagad no istabas centra virzāties sienu virzienā, pieturoties pie līniju noteiktā virziena. Vispirms noflīzējiet vienu istabas daļu, tad otru. Ļaujiet līmei nožūt.

Jāzina!Pārbaudiet, vai visas flīzes ir vienā līmenī. Ja ir nepieciešams, uz zemākās flīzes uzklājiet vairāk līmes. Ja grīdas segums tiks pakļauts lielām mehāniskām slodzēm vai temperatūras svārstībām, ir svarīgi nodrošināt, lai zem flīzēm nepaliktu neapstrādātās vietas.

Tiek apstrādāti stūri.

Flīžu ieklāšana vairākās zonās

Klājam tā, kā tika aprakstīts iepriekš, taču šajā gadījumā lielāka nozīme ir mērījumiem, lai nebūtu jāgriež daudz flīzes. No centra pa perimetru ieklājam vienas krāsas un izmēra flīzes. Tad sekos cita veida flīzes, ko arī klājam pa perimetru.

21

Līmējam sadalīšanas lenti.

Lai šuves starp flīzēm būtu vienādas, stūros izvietojam plastmasas krustiņus.

Pa perimetru līmējam citu izmēru un krāsu flīzes.

22

Grīda gatava.

Flīžu sagriešana

Redzamajās vietās līmējiet veselas flīzes, bet stūros un maliņās izkārtojiet sagrieztās. Kad flīze ir nedaudz iegriezta, to var viegli salauzt, atbalstot pret galda malu vai izmantojot plakanknaibles. Flīze jālauž gar griezuma līniju.

Ar mūsdienīgo instrumentu palīdzību sagriezt flīzes ir vienkārši, manuālās un elektriskās iekārtas flīžu sagriešanai atvieglos šo darbiņu.

Atzīmējam griezumu vietas.

23

Griežam.

Laužam.

Ja flīzē ir nepieciešams caurums, tā centrs tiek izdauzīts ar āmuru no glazētās virsmas puses. Vēlāk caurums tiek palielināts ar precīzajiem āmura piesitieniem. Ir svarīgi fl īzi atbalstīt, lai caurums sitienu laikā nesaplaisā. Caurumu tāpat var izveidot ar speciālā zāģa palīdzību.

Šuvju aizdare

Pēc flīžu pielīmēšanas ir nekavējoties jānoņem līmes pārpalikumi (ja līme ir kaut pa pusi šuves par daudz).

Aizpildītām spraugām jābūt vienāda lieluma, līdzenām, ir noteikti jāiztīra līme starp fl īzēm, kas palika pēc presēšanas.

24

Šuves starp flīzēm uz sienas var aizpildīt dienu vai divas pēc pielīmēšanas, uz grīdas - pēc divām trim dienām. Pirms aizpildīt spraugas, tās jāsaslapina ar mitro sūkli. Svarīgi, lai spraugas tiktu aizšpaktelētas pēc tam, kad līme pilnība izžūs vai, ja tika līmēts uz vecās virsmas, tīrīšanas darbu laikā. Sagatavotā masa ir dziļi un blīvi jāizkārto starp flīzēm ar špakteles palīdzību. Ja vēlaties aizšpaktelēto šuvi pasargāt no krāsas izbalēšanas vai vēl svaigās masas izskalošanas, nevajadzētu pārāk samitrināt šuvi. Aizpildot spraugas, keramiskās flīzes nedrīkst izslaucīt pilnīgi sausas, jo sausās daļiņas, tiekot ierīvētas špaktelēšanas masā, var ietekmēt tās krāsu.

Šuves pēc špaktelēšanas divas trīs dienas ieteicams regulāri mitrināt, apsmidzinot tās vai nomazgājot ar tīru ūdeni. Īstā krāsa parādīsies divas trīs dienas pēc izžūšanas.

Lai noslēptu šuves, uz flīzēm var salīmēt dekoratīvās lentes (ārējos vai iekšējos stūros) vai aizpildīt šuves ar elastīgo vielu (silikonu). Ja vēlaties palielināt apdares izturīgumu pret ūdeni un netīrumiem, pēc izžūšanas to var apstrādāt ar īpašu līdzekli.

Šuves lielā mērā ietekmē virsmas ilgmūžību. Sausie maisījumi ir paredzēti šuvju aizdarei, tas visbiežāk tiek izgatavotas no baltā cementa ar dabīgo aizpildītāju, modificētam ķīmiskām piedevām un pigmentu. Polimēru piedevas novērš plaisu rašanos, nodrošina vielas cietību un pretošanos mitrumam.

Jāzina! Mitrumizturīgums vēl nenozīmē, ka materiālu var izmantot baseinā vai telpās, kurās paredzēts gatavot ēdienu. Šādos gadījumos jāizmanto uz epksīdu bāzes izveidotie maisījumi.

Struktūras šuves ir obligātas. Tās ir paredzētas sabīdes kompensācijai ēkas konstrukcijā. Tās tiek aizpildītas ar īpašo vielu un var tikt nosegtas ar speciālo profilu.

Perimetra šuves. Paredzētas visās vietās, kur sienas tiek savienotas ar grīdu. Šādu šuvju minimālajam platumam jābūt 8 mm. Šuves paliek neaizpildītas ar elastīgo vielu. Tās var noslēpt zem grīdlīstes.

Spraugu aizdare

Jaunieklātajā kārtā izveidojušās spraugas var aizdarīt ar speciālajiem līdzekļiem. Mazās atstarpes starp keramiskām flīzēm un mozaīkas daļiņām aizpilda ar krāsaino masu. Šķidrumi aizpildīšanai tiek noteikti atkarībā no spraugas platuma, mehāniskās, ķīmiskās iespaidojamības, elastīguma. Šķidrums šauru, 1-4 mm, spraugu aizdarei sastāv no mazākām daļiņām, tādēļ virsma paliek maigāka. Platām atstarpēm domātā masa parasti ir elastīgāka un izturīgāka. Šo masu ieteicams izmantot āra darbiem, siltinātajai grīdai vai baseinos.

Ražotāji parasti norāda, kur špakteli izmantot - sienu dekorēšanai, grīdai vai kā universālo spraugu aizdarītāju. Tāpat var izvēlēties dažādas špakteles krāsas, pieskaņojot to flīžu krāsai. Ieteicams izvēlēties flīzes un špakteli ar vienādu krāsas kodu un izgatavošanas datumu.

Apmesto vai karkasa sienu koriģēšanai, sienu un grīdas stūru savienojuma vietās vai spraugu aizpildīšanai starp sadales materiāliem, tiek izmantota speciālā špaktele šuvēm. Tā ir piemērota arī plato sienu apdarei vai grīdas sadalīšanai mazākās daļās.

25

Montāžas šuves. Šādas šuves tiek dēvētas par 3 mm šuvēm. Dažreiz tiek uzskatīts, ka fl īzes šajā gadījumā cieši pieguļ viena otrai. Taču arī šādā veidā fl īzes ir sadalītas ar 1,5 mm platām spraugām.

Pirms šuvju aizdares jāuzgaida līdz līme pilnībā izžūst. Šuvēm jābūt tīrām, bez putekļiem un netīrumiem. Šuvju aizdarei labāk izmantot kasīkli ar gumijas uzgali. Pēc uzziešanas jāpārliecinās, ka maisījums ir iekļuvis ikvienā šuvē, un pirms tas izkalst, ar mitro drāniņu jānoņem pārpalikumi. Tad flīzes jānotīra ar sauso drāniņu.

Šuvju mazgāšana

Virsma pilnībā jānomazgā ar piemēroto līdzekli.

26

Kontroljaut ājumi:

1. Flīžu veidi. 2. Flīžu klasifikācija. 3. Nodilumizturības pakāpes 4. Pamatnei pirms flīzēšanas jābūt? 5. Virsmas pārbaudes veidi. 6. Normas ieklāšanas javām. 7. Līmes uzklāšanas paņēmieni. 8. Ko nozīmē līmes izstrādes laiks? 9. Virsmas sagatavošana flīzēšanai? 10. Flīžu ieklāšanai nepieciešamie instrumenti? 11. Flīžu piegriešana. 12. Šuvju aizdare.

27

Izmantojamie avoti: www.reaton.lv www.aca.lv www. Knaufakademija.lv