joma – 2. mācīšana un mācīšanās - daugavpils 20...

DAUGAVPILS PILSĒTAS DOMEDAUGAVPILS PILSĒTAS 20. PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS IESTĀDE

Reģ. Nr. 2701901805, Inženieru iela 16, Daugavpils, LV-5410, tālr. 65441056, e-pasts [email protected]

PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS

vadītāja Jeļena Gridjuško

Daugavpils2018

1

mailto:[email protected]

SATURS

Izglītības iestādes vispārīgs raksturojums 3.Izglītības iestādes pamatmērķi 4.Izglītības iestādes sniegums un tā novērtējums ar kvalitātes vērtējuma līmeni atbilstošajos kritērijos: 9.Joma – 1. Mācību saturs – Iestādes īstenotās izglītības programmas 9.Joma – 2. Mācīšana un mācīšanās: Kritērijs – 2.1. Mācīšanas kvalitāte 11. Kritērijs – 2.2. Mācīšanās kvalitāte 13. Kritērijs – 2.3. Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa 14.Joma – 3. Izglītojamo sasniegumi: Kritērijs - 3.1. Izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā 15.Joma – 4. Atbalsts izglītojamiem: Kritērijs – 4.1. Psiholoģiskais atbalsts un sociālpedagoģiskais atbalsts 16. Kritērijs – 4.2. Izglītojamo drošības garantēšana (drošība un darba aizsardzība) 17.Kritērijs – 4.3. Atbalsts personības veidošanā 18.Kritērijs – 4.4. Atbalsts karjeras izglītībā 19.Kritērijs – 4.5. Atbalsts mācību darba diferenciācijai 20.Kritērijs – 4.6. Atbalsts izglītojamiem ar speciālām vajadzībām 20.Kritērijs – 4.7. Sadarbība ar izglītojamā ģimeni 21.Joma – 5. Izglītības iestādes vide: Kritērijs – 5.1. Mikroklimats 23. Kritērijs – 5.2. Fiziskā vide un vides pieejamība 24.Joma – 6. Izglītības iestādes resursi: Kritērijs – 6.1. Iekārtas un materiāltehniskie resursi 25. Kritērijs – 6.2. Personālresursi 26.Joma – 7. Izglītības iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana: Kritērijs – 7.1. Izglītības iestādes darba pašvērtēšana un attīstības plānošana 28. Kritērijs – 7.2. Izglītības iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība 29. Kritērijs – 7.3. Izglītības iestādes sadarbība ar citām institūcijām. 31.Izglītības iestādes turpmākā attīstība (balstīta uz pašnovērtējumā iegūtajiem secinājumiem) 32.

2

Izglītības iestādes vispārīgs raksturojums

1.Izglītības iestādes izveidošana

Daugavpils pilsētas 20. pirmsskolas izglītības iestāde dibināta 1966. gada 3.maijā.Iestādes vadītāja Jeļena GridjuškoIestādes adrese: Inženieru iela 16, Daugavpils, LV-5410Tālrunis: 65441056, 28601825e-pasts: [email protected]ājas lapa: www.daugavpils20pii.lvDarba laiks: 07:00 – 18:00 (pirmdienās – līdz 18:30)

2. Iestādes juridiskais statuss1. Daugavpils pilsētas 20. pirmsskolas izglītības iestāde (turpmāk Iestāde) ir Daugavpils domes dibināta un

pakļautībā esoša pirmsskolas izglītības iestāde.2. Pārskata gadā Iestāde īstenoja 3 IKVD licencētas pirmsskolas izglītības programmas un 2 interešu

izglītības programmas bērniem pirmsskolas vecumā.3. Daugavpils pilsētas 20. pirmsskolas izglītības iestādes darbības tiesiskais pamats ir Izglītības likums,

Vispārējās izglītības likums, Valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas un citi ar iestādes darbību saistītie likumi un normatīvie akti, kā arī Iestādes nolikums.

4. Pārraudzību pār Iestādi īsteno Daugavpils pašvaldības priekšsēdētājs. Funkcionālo pārraudzību- Daugavpils pilsētas domes Izglītības pārvalde.

3.Iestādē īstenojamās izglītības programmas2017./2018. mācību gadā tika īstenotas sekojošas programmas:

„Vispārējās pirmsskolas izglītības programma” LICENCE Nr. V-7051 2014.gada 4.martā; „Mazākumtautību vispārējās pirmsskolas izglītībasprogramma”LICENCE Nr. V-5636 2012.gada

11.oktobrī; „Mazākumtautību speciālās pirmsskolas izglītības programma izglītojamajiem ar valodas traucējumiem”

LICENCE Nr. V-5662 2012.gada 15.oktobrī; DPIP finansēta Folkloras interešu izglītības programma “Raita mana valodiņa” (no 5 gadu vecuma

iesaistīto izglītojamo skaits - 94); DPIP finansēta Latviešu tautas deju interešu izglītības programma “Deju kamoliņš”(no 5 gadu vecuma

iesaistīto izglītojamo skaits - 94).

Pēc vecāku pieprasījuma bērnu radošo spēju attīstībai, Iestādei irnoslēgti līgumi ar2 pedagogiem, kuri īsteno maksas interešu izglītības programmas :

Angļu valoda pirmsskolas vecuma bērniem (no 5 gadu vecuma iesaistīto izglītojamo skaits - 25); Sporta dejas pirmsskolas vecuma bērniem(no 4 gadu vecuma iesaistīto izglītojamo skaits -

26).Atalgojumu šo programmu skolotājiem nodrošināja vecāki.

4.Izglītojamo skaits

2017./2018. mācību gadā Iestādē darbojās 11 grupas, kuras apmeklēja uz 1.septembri - 222 izglītojamie :

Grupas ar latviešu mācību valodu :1. 4.grupa (2-3 - gadīgie bērni) – 212. 2.grupa (3-4 - gadīgie bērni) – 21

3

http://www.daugavpils20pii.lv/

mailto:[email protected]

3. 5.grupa (4-6 – gadīgie bērni) - 20 Grupas ar 2. un 3.bilingvālo izglītības modeli :1. 8.grupa (1-2 -gadīgie bērni), 3.modelis – 242. 12.grupa (2-3 -gadīgie bērni), 2.modelis – 213. 3.grupa (3-4 -gadīgie bērni), 3.modelis – 194. 11.grupa (4-5 -gadīgie bērni), 2.modelis – 225. 1.grupa (5-6 -gadīgie bērni), 2.modelis – 20 6. 7.grupa (5-7 -gadīgie bērni), 2.modelis – 197. 9.grupa (6-7-gadīgie bērni), 2.modelis – 20 Grupa izglītojamiem ar valodas traucējumiem :1. 10.grupa (3-7-gadīgie bērni) – 15

5.Padziļināti darba virzieni:

Atbalsta pozitīvai uzvedībai (APU) programmas īstenošana Latviešu tautas tradīciju izzināšana, izdzīvošana, saglabāšana:

- Miķeļi,- Mārtiņi,- Ziemassvētki,- Sveču diena,- Meteņi,- Lieldienas,- Līgo

Dramatizācijas rotaļa – bērna valodas, iztēles, radošuma, uzmanības, atmiņas un saziņas prasmju attīstībai

Runas attīstīšana Veselību un fizisku attīstību veicinoši pasākumi (Eiropas sporta nedēļa (septembris), Lāčplēša dienai

veltīti sporta svētki kopā ar tētiem (novembris), Ziemas sporta svētki (janvāris-februāris), Latvijas veselības nedēļa (maijs), Vasaras sporta svētki)

Aktīva dalība republikas un pilsētas pasākumos, akcijās, izstādēs un konkursos Aktīva dalība UNESCO AS projektā , izvēlētais darbības virziens - Vides izglītība un izglītība

ilgtspējīgai attīstībai, kas sniedz izpratni par procesiem apkārtējā vidē un mudina bērnus jau no mazotnes atbildīgi izturēties pret savu rīcību, attieksmi un darbiem ikdienā, kas var ietekmēt ne vien paša bērna, bet visas cilvēces nākotni.Bērni tiek iesaistīti dabas aizsardzības projektos (atkritumu šķirošana, izlietoto bateriju vākšana u.c.) un apkārtējās vides attīstīšanā, latviskā mantojuma izzināšanā un pētīšanā, kas veicina aktīvu pilsonisko līdzdalību

Aktīva dalība eTwinning projektos, kas ir vērsti uz sadarbību un pieredzes apmaiņuar citām Latvijas un citu valstu pirmsskolas izglītības iestādēm, jaunu zināšanu un iespaidu gūšanu bērniem, kā arī patriotisma audzināšanu

Izglītības iestādes pamatmērķi1. Iestādes vīzija

Pieprasīta, moderni aprīkota pirmsskolas izglītības iestāde ar radošu, patstāvīgu un profesionālu darbinieku kolektīvu, kas kvalitatīvi sagatavo audzēkņus pamatizglītības apguvei.

2. Iestādes misija

4

Pirmsskolas izglītības iestāde ar profesionālu un radošu pedagogu komandu, kas kopīgi strādā, lai mūsdienīgā, psiholoģiski labvēlīgā un daudzfunkcionālā rotaļu vidē nodrošinātu katra bērna interešu un spēju attīstīšanu, individualitātes veidošanos, Es apziņu, kā rezultātā bērns saņem kvalitatīvu pirmsskolas izglītību, atbilstoši izvēlētajai izglītības programmai.

3. Iestādes darbības pamatmērķis

Īstenot licencētās pirmsskolas izglītības satura programmas un, organizēt un īstenot profesionāli nodrošinātu, kvalitatīvu pirmsskolas vecuma bērnu sagatavošanu pamatizglītības programmas apguvei skolā.

3.1. Vispārīgie iestādes uzdevumi: Nodrošināt bērnu dzīvībai drošu un veselību veicinošu pirmsskolas vidi; Sekmēt bērna pašapziņas veidošanos, kuras pamatā ir bērna rīcības, darbības, jūtu, vēlmju, interešu, radošo spēju apzināšanās un spēja izpaust sevi aktīvā darbībā, ievērojot vispārcilvēciskās vērtības; Attīstīt katra bērna fiziskās, sociālās, intelektuālāsunradošāsprasmesattīstošā undraudzīgā vidē, ievērojotpēctecībasprincipuunbērnuvecuma īpatnības, īpašu vērību veltot izglītojamo sensorajai, sajūtu un runas attīstībai; Veicināt bērna izziņas darbības un zinātkāres attīstību, nodrošinot zināšanu un prasmju apguvi; Sekmēt personīgo sasniegumu izaugsmi atbilstoši katra individuālajām spējām; Nodrošinātvecumamatbilstošukvalitatīvuzināšanu apguvi latviešuvalodā, izmantojot bilingvālopieeju un daudzveidīgasmetodesmazākumtautību pirmsskolas izglītības grupās; Veicināt patriotisma jūtu attīstīšanu, sekmējot cieņu pret Latvijas valsti, pilsētu, tautu, tās kultūru, simboliku un tradīcijām. Apzināt Latvijas kultūrvēsturiskās vērtības, gatavojoties Latvijas valsts simtgadei. Cieši sadarboties ar bērnu vecākiem(aizbildņiem), izmantojot daudzveidīgas sadarbībasformas, veicinot vērtību un pozitīvās uzvedības principu ievērošanu, kā arī veicot ģimeņu kompetenču pilnveidi. Nodrošināt iestādes pedagoģisko darbinieku izglītību un pašizglītību pedagoģisko kompetenču paaugstināšanā; Veicināt pedagogu savstarpējo sadarbību un komandas darbu izglītībasiestādes vīzijas sasniegšanā; Nodrošināt mērķtiecīgu pieejamo resursu izmantošanu, nodrošinot mācību un audzināšanas procesu; Paaugstināt pirmsskolas darba organizācijas, vadības darba un pašvērtējuma kvalitāti, meklējot jaunus,

efektīvus ceļus pirmsskolas darbības organizēšanai, tās turpmākai attīstībai.

3.2. Galvenās2017./2018. mācību gadapedagoģiskā darba prioritātes:

Prioritātes Rezultāti

Nodrošināt kvalitatīvu bērnu sagatavošanu skolai, paaugstinot nodarbību organizācijas kvalitāti 5 – 6 gadus veciem bērniem

Balstoties uz pedagoģisko vērojumu un bērnu psiholoģiskās gatavības skolai izpētes rezultātiem, tika konstatēts, ka bērni ir ļoti labi sagatavoti skolai mazākumtautību mācību programmām un labi – mācību programmām ar latviešu mācību valodu.(no 32 absolventiem - 32 gatavi skolai). Programmu apguvi veicināja regulārs un savlaicīgs Iestādes apmeklējums,un ģimeņu aktīva iesaistīšanās Iestādes piedāvātajās mācību aktivitātēs.

Izanalizēt esošo mācīšanas un mācīšanās pieeju un meklēt iespējas to pilnveidot vai mainīt atbilstoši kompetenču pieejai

Noklausoties praktisko semināru “Mācīšana mācīties jeb kompetenču pieeja izglītībā” 05.10.2017., pedagogi sāka ieviest rotaļnodarbību laikā integrētus, kompetenču pieejā balstītus mācību satura elementus.

5

13.11. - 14.11.2017. visi Iestādes pedagogi papildināja savas zināšanas, noklausoties 6 stundu DU organizētos kursus “Kompetenču pieejā balstītas mācīšanās organizēšana un vadīšana pirmsskolas vecuma bērniem”

14.03.2018. notika pedsēde „Pirmsskolas vecuma bērnu pētnieciskā darbība kā līdzeklis patstāvīgai informācijas iegūšanai, izmantojot kompetenču pieejas caurviju prasmes”, kuras laikā tika apskatīti sekojoši jautājumi :

Pirmsskolas vecuma bērnu pētnieciskā darbība kā līdzeklis patstāvīgai informācijas iegūšanai, izmantojot kompetenču pieejas caurviju prasmes /skolotājs logopēds /

Loģiskās domāšanas veidošana matemātikas jomā /pirmsskolas izglīt. skol./

Atklāto nodarbību, par pētniecisko darbību, analīze /vadītājas vietnieks/

Eksperimentu un pētniecisko darbību organizēšana:- 1 līdz 3 gadus vecu bērnu grupās / pirmsskolas

izglīt. skol. /- 3 līdz 5 gadus vecu bērnu grupās / pirmsskolas

izglīt. skol. /- 5 līdz 7 gadus vecu bērnu grupās / pirmsskolas

izglīt. skol. / Pētnieciski izzinošo matemātikas aktivitāšu kartotēkas

materiālu izstāde /grupu skolotājas/.Pedsēdes lēmums - Pirmsskolas izglītības skolotājiem nodarbībās un ārpusnodarbību laikā izmantot pētniecisko darbību kā līdzekli bērnu patstāvīgai informācijas iegūšanai, balstoties uz kompetenču pieejas caurviju prasmēm un apkopoto materiālu.

Izglītojamo individuālo vajadzību ievērošana un veicināšana izglītības procesā

Ikdienā pedagogi novēro un izvērtē bērnu prasmes un iemaņas, un veic ierakstus „Skolotāja dienasgrāmatā”. Pamatojoties uz vērojumiem, pedagogi plāno individuālo darbu ar bērniem. Iestādes pedagogi veiksmīgi izmanto bērnu individuālo spēju un prasmju attīstīšanai dažādas metodes un paņēmienus, kuru pamatā ir gan pedagogu izstrādātie metodiskie materiāli (kartītes, didaktiskās spēles, tabulas), gan iegādātie mācību līdzekļi (grāmatas, didaktiskās spēles, audio ieraksti).Divreiz gadā pedagogi veic ierakstus individuālajās bērnu pedagoģisko vērojumu kartēs.5-7 gadīgiem bērniem tiek nodrošinātas skolotāja logopēda individuālās nodarbības.Tika attīstītas bērnu individuālās radošās spējas, kuras bērni demonstrēja Iestādē notiekošo pasākumu laikā, kā arī piedalotiespilsētas konkursos:

Borisa Zahodera 100.gadadienai veltītāizteiksmīgās runas konkursā (1 – Grand Prix,1- 1.vieta, 1- 2.vieta),

19. mazo izpildītāju konkursā-festivālā “Pīks un Pīka

6

2018” (2 bērni - I pakāpes diploms).Veicināt iestādē atbalstu pozitīvai uzvedībai kā drošu pamatu mācību procesa organizēšanai (APU programma)

Programmas īstenošanā tika iesaistīti Iestādes pedagogi, tehniskais personāls un bērnu vecāki.Tika izmantoti Iestādē izstrādātie vienotie uzvedības noteikumi:

Uzvedības noteikumi grupas telpā nodarbību laikā; Uzvedības noteikumi grupas telpā ārpusnodarbību laikā; Uzvedības noteikumi grupas telpā ēdienreižu laikā; Uzvedības noteikumi garderobē; Uzvedības noteikumi gaitenī; Uzvedības noteikumi guļamistabā klusās stundas laikā; Uzvedības noteikumi tualetē; Uzvedības noteikumi sporta zālē; Uzvedības noteikumi mūzikas zālē nodarbību laikā; Uzvedības noteikumi pastaigas laikā rotaļu laukumā; Uzvedības noteikumi pastaigas laikā ārpus teritorijas.

Tika izstrādāts “Iestādes APU komandas darba plāns 2017./2018.m.g.” un “APU programmas īstenošanas kārtība”, uzvedības noteikumu shematiskie modeļi.Iestādes pedagogi apkopoja literatūru (dzejoļi, tautasdziesmas, stāsti, pasakas) par pozitīvu uzvedību, kas veicina bērnu zināšanu un prasmju attīstīšanu, risinot problēmas reālās dzīves situācijās, izspējot tās, lai turpmāk bērns patstāvīgi var reaģēt atbilstoši situācijai, jo skaidri noteikumi attīsta bērnu pašdisciplīnu un sekmē viņa paša emocionālo attīstību.Katram bērnam tika izgatavota individuāla pozitīvā pastiprinājuma grāmatiņa ar APU programmas logo zīmi. Bērni tika vērtēti atbilstoši Iestādē izstrādātajiem uzvedības noteikumiem, kā arī par citiem labiem darbiem, kuri nav atrunāti noteikumos, bet attiecas uz cieņu, drošību un atbildību.Vecāki izstrādāja uzvedības noteikumus mājās, sadarbojās un atbalstīja grupu pedagogus APU programmas īstenošanā.Mācību gada beigās programmā iesaistītie bērni ļoti labi zināja un ievēroja uzvedības noteikumus paši, varēja raksturot savas emocijas, attieksmi un uzvedību, kā arī varēja aizrādīt un pamācīt citus bērnus.

Sadarbība ar vecākiem un ģimeņu kompetenču pilnveide bērnu audzināšanas, izglītošanas jomā

Sadarbībā ar vecākiem mēs izmantojam daudzveidīgas darba formas:

Vecāku sapulces; Iestādes padomes sēdes; Konsultācijas, semināri praktikumi; Atklātās nodarbības; Svētki, pasākumi, konkursi, projekti; Izstādes; Aptaujas; Neverbālās darba formas.

Attīstīt un pilnveidot skolotāju savstarpējās sadarbības prasmes, veicināt pedagogu komandas darbu izglītības iestādes vīzijas sasniegšanā.

Iestādes darbības kvalitāti sekmēja veiksmīgi izstrādāts gada darba plāns, kura izstrādāšanā piedalījās arī Iestādes pedagogu darba grupas, kuras piedāvāja pasākumus un aktivitātes attiecīgi gadalaikam, starptautiski nozīmīgu dienu kalendāram,

7

ilgtspējīgas izglītības pamatnostādnēm, pilsoniskai un patriotiskai audzināšanai.

Pedagogu labā prakse caurviju kompetenču attīstīšanā

Pēc 11.01., 12.01.2018. semināra praktikuma „Eksperimentēšana un pētnieciskā darbība, kā līdzeklis izzināšanas intereses veidošanai bērniem, attīstot kompetenču pieejas caurviju prasmes” pedagogi sāka meklēt un aktīvi izmantot rotaļnodarbību laikā eksperimentēšanas un pētniecisko darbību materiālus ikvienā jomā (valodu, mākslas, dabaszinātņu, matemātikas, tehnoloģiju, veselības un fiziskās aktivitātes). Apkopotie materiāli tika piedāvāti citiem pedagogiem, atbilstoši vecuma grupai.

No 05.02. – 28.02. grupu pedagogi demonstrēja bērnu pētniecisko darbību atklāto integrēto rotaļnodarbību laikā.

28.03.2018. divi pedagogi apmeklēja “Latvijas Pašvaldību mācību centra” organizētos kursus “Atbalsts skolotājiem kompetencēs balstīta mācību procesa īstenošanā. Mācību stunda izglītības iestādē 21.gadsimtā”, pēc kuriem novadīja konsultāciju Iestādes pedagogiem par kursos izrunātiem jautājumiem.

Izglītības iestādes un vietējās sabiedrības savstarpējās sapratnes un sadarbības veicināšana

Iestāde aktīvi sadarbojas ar Daugavpils pilsētas domi, Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldi, izglītības iestādēm, Iestādes padomi, ar valstiskām un nevalstiskām organizācijām.

Latvijas valsts simtgades tēmas aktualizēšana izglītības procesā. Pedagogiem ievērot savā darbībā lojalitāti Latvijas Republikai un tās Satversmei, audzinot bērniem patriotisma jūtas, veidot nacionālo pašapziņu, izpratni par piederību Latvijas Republikai, interesi par latviešu tautas tradīcijām un vēlēšanos aktīvi līdzdarboties tajās

Mācību gada laikā notika pasākumi un projekti atbilstoši izvirzītajai prioritātei un aktīvi iesaistot bērnu vecākus:

iestādes projekta “Dāvana manai Latvijai” ietvaros-audzēkņi kopīgi ar vecākiem veidoja latvju rakstu jostas;

papildināja grupu latviešu valodas stūrīšus ardažādiem materiāliem (rokdarbi ar latviešu ornamentiem,, pašdarinātas dzejoļu vai tautasdziesmu grāmatas ,keramikas izstrādājumi, pašdarinātas tautiskās lelles utt.);

5 – 7 gadus vecibērni piedalījās Patriotismaaudzināšanas pasākumā Ceriņu bibliotēkā „Daudz laimes dzimšanas dienā Latvija!”;

pasākums sagatavošanas grupā “Mans tētis – Latvijas patriots”;

tika svinēti svētki par godu Latvijas dzimšanas dienai;

eTwinning nacionālais projekts “Latviešu kultūrasizpēte starp novadiem” 5-7 gadus vecu bērnu grupās;

tika svinēti Baltā galdauta svētki; rīkotas izstādes: “ Mana Dzimtene”(zīmējumu izstāde),

“Kā mēs svinam Latvijas dzimšanas dienu ģimenē”(foto izstāde);

8

UNESCO nedēļas pasākums grupā “Latviešu tradicionālie ēdieni 20.gs.sākumā”.

Globālās izglītības veicināšana Globālās izglītības veicināšana Iestādē notiek UNESCO AS projektā izvēlētā virziena “Vides izglītība un izglītība ilgtspējīgai attīstībai” ietvaros.

3.3. Audzināšanas darba uzdevumi 2017./2018.mācību gadam:

Veicināt izpratni par cilvēku un viņa personību, sniegt iespēju iepazīt citus bērnus un pieaugušos, izprast kopīgo, atšķirīgo.

Audzināt izpratni par dzīvības, veselības un drošības svarīgumu. Sniegt atbalstu pozitīvai uzvedībai iestādē, ārpus iestādes un mājās. Iemācīt pozitīvas uzvedības

noteikumus,iemācīt atpazīt, paust un vadīt savas emocijas.Iesaistīt ģimeni bērna audzināšanas procesā. Audzināt garīguma un tikumības jūtas, sniegt iespēju vērot pozitīvus bērnu un pieaugušo sadarbības

paraugus, veidojot izpratni par vērtībām: laipnību, līdzcietību, atbildību, godīgumu, taisnīgumu, savaldību. Audzināt tolerantu attieksmi pret līdzcilvēkiem. Sniegt iespēju līdzdarboties savas pirmsskolas vides iekārtošanā, saudzēšanā, pieņemt lēmumus,

uzņemoties atbildību par konkrētām darbībām. Audzināt un stiprināt patriotisma un piederības jūtas Latvijas Republikai. Iepazīstināt ar latviešu tautas tradīcijām. Veidot izpratni par savas tautas un citu tautu kultūras normām un tradīcijām, audzinot prasmi iekļauties

daudznacionālajā sabiedrībā. Sniegt dabas un vides ilgtspējīgās attīstības izglītību.

Izglītības iestādes sniegums un tā novērtējums ar kvalitātes vērtējuma līmeni atbilstošajos kritērijos

Joma – 1. Mācību saturs - Iestādes īstenotās izglītības programmas

Pirmsskolas izglītības iestāde mācību procesu īsteno atbilstoši licencētajām izglītības programmām, pamatojoties uz Valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām. Katra izglītības programma atbilst izglītības standartam un citām normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Pedagogi pārzina pirmsskolas izglītības satura vadlīnijas, mācību programmu saturu un izmanto to atbilstoši sasniedzamajiem mērķiem un uzdevumiem. Pedagogi izmanto mācību priekšmetu programmas, kuras tika izstrādātas Daugavpils pilsētas pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāju vietnieku metodiskajās apvienībās:

Programma ekoloģiskajā audzināšanā un iepazīstināšanā ar dabu, Daugavpils 2009; Programma matemātisko priekšstatu veidošanai pirmsskolas vecuma bērniem, Daugavpils 2010; Programma runas attīstīšanai pirmsskolas vecuma bērniem, Daugavpils 2011; Programma tēlotājdarbībai pirmsskolas vecuma bērniem, Daugavpils 2012.:

Veidošana; Aplicēšana; Zīmēšana.

Programma konstruēšanai un darbībām ar priekšmetiem pirmsskolas vecuma bērniem, Daugavpils 2013; Programma rokdarbiem pirmsskolas vecuma bērniem, Daugavpils 2014; Programma sociālajām zinībām un ētikai pirmsskolas vecuma bērniem, Daugavpils 2015; Programma fiziskās izglītības un veselības nodarbībām pirmsskolas vecuma bērniem, Daugavpils 2016.

Licencēto izglītības programmu daudzums tiek ievērots atbilstoši izglītojamo vecāku/aizbildņu pieprasījumam un vajadzībām pēc bērnu izglītošanas unsagatavošanas pamatizglītības programmas apguvei skolā.

9

1.tabulā izglītības programmu nosaukumi, kodi, licences Nr. un izglītojamo skaits 2017./2018. mācību gadā.

Izgītības programmas nosaukums KodsLicence Izglītojamo skaits 2017./2018.m.g.

Nr. Datums Uz 01.09.2017. Uz 31.05.2018.Vispārējās pirmsskolas izglītības programma 01011111 V-7051 14.03.2014. 62 62

Mazākumtautību vispārējās pirmsskolas izglītībasprogramma 010111 21 V-5636 11.10.2012. 145 145

Mazākumtautību speciālās pirmsskolas izglītības programma izglītojamajiem ar valodas traucējumiem

0101 55 21 V-5662 15.10.2012. 15 15

Kopā : 222 2221.tabula. Izglītības programmas un izglītojamo skaits

Katra mācību gada sākumā tiek apstiprināts: Iestādes Darba plāns, Mācību darba plāns (dienas režīms, rotaļnodarbību, interešu izglītības nodarbību saraksts), APU programmas īstenošanas kārtība vecākajās un sagatavošanas grupās, APU komandas darba plāns, Bērnu drošības organizācijas darba plāns, Iestādes padomes apstiprinātais mācību materiālu saraksts, izglītības programmu īstenošanai

Iestādē, Mācību procesā izmantojamās literatūras saraksts

Sadarbībā ar iestādes vadību, pedagogi veiksmīgi plāno satura apguves secību, izvēlas piemērotus mācību līdzekļus, metodes, vērtēšanas formas, integrējot tās visās rotaļnodarbībās, paredz mācību darba diferenciāciju un individualizāciju. Pedagogi mērķtiecīgi plāno mācību procesu, izstrādājot tematiskos plānus, kuros vispusīgi un pēctecīgi tiek iekļautas tēmas, kas sniedz bērniem viņu vecumam atbilstošas vispusīgas zināšanas, veido attieksmi pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību, valsti, audzinot krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus- Latvijas patriotus. Pedagogi regulāri pilnveido mācību un uzskates līdzekļus, izvēlas arvien modernākas mācību metodes, organizē atklātās nodarbības, patstāvīgi veic individuālo darbu ar izglītojamajiem. Iestādes pedagogi piedalās pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanā.

Audzināšanas process Iestādē ir balstīts uz 15.07.2016. MK noteikumiem Nr. 480 “Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtība”, kas paredz dažādu svētku, izpriecu, tematisko pasākumu, izstāžu, konkursu, ekskursiju organizēšanu.

Iestādē tiek īstenota APU (atbalsts pozitīvai uzvedībai) programma.

10

Mācību literatūras sarakstu pedagogi izvērtē metodiskajās apvienībās mācību gada beigās, izanalizējot to lietderību un piemērotībuatbilstošam vecumam, tiek izpētīta jaunākā mācību literatūra. Rezultātā tiek koriģēts un papildināts mācību literatūras saraksts, kurujaunā mācību gada 1.pedsēdē apstiprina vadītāja.

Iestāde nodrošina, izglītības programmas īstenošanai, atbilstošus mācību materiālus un mācību līdzekļus, izņemot individuālos mācību materiālus, kurus, pēc Iestādes padomes apstiprinātā mācību materiālu saraksta, iegādājas izglītojamo vecāki.

Regulārās sapulcēs vadība un pedagogi apspriež dažādus jautājumus par ikdienas darbu, izglītojamiem, apmainās pieredzē, sadarbojas savā starpā semināros un ikdienā. Pedagogi regulāri apmeklē profesionālās pilnveides kursus, pedagoģiskās un metodiskās sanāksmes, tiek regulāri organizēta pedagogu pieredzes apmaiņa. Mācību gada laikā tika apmeklēti kompetenču pieejas ieviešanas mācību saturā kursi, par šo tēmu tika organizēti semināri un atklātās nodarbībasiestādē.

Stiprās puses:

• Kvalitatīva pirmsskolas vecuma bērnu sagatavošana pamatizglītības programmas apguvei skolā.

• Trīs licencētas programmas

• Četras interešu izglītības programmas

• APU programma

• Iestādei ir atbilstošs izglītības programmu piedāvājums Daugavpils pilsētas Ķīmiķu mikrorajona bērnu vecāku pieprasījumam.

• Dalība UNESCO ASP projektā

• Dalība eTwinning projektā

• Pedagogu kolektīvs spēj pielāgoties jaunām prasībām, uz kompetencēm balstīta izglītības mācību satura pieejas izanalizēšana un tās elementu ieviešana darbā.

Turpmākā attīstība: Plānojot mācību saturu pedagogs paredz atbilstošas mācību metodes uz kompetencēm balstīta izglītības

mācību satura pieejas īstenošanai. Grupu, kas īsteno vispārējās pirmsskolas izglītības programmu, skaita palielināšana.

Vērtējums: ļoti labi

Joma – 2. Mācīšana un mācīšanās2.1.Mācīšanas kvalitāte

Mācību darbs Iestādē tiek plānots saskaņā ar Iestādes darba plānā izvirzītajiem uzdevumiem mācību gadam audzināšanas un pedagoģiskajā darbā, balstoties uz VISC un Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes izvirzītajām prioritātem. Pedagogi, savstarpēji sadarbojoties, ir izstrādājuši katram mēnesim atbilstošu sava vecuma grupai mācību vielas sadales tematisko plānu. Tematiskos plānus mācību gada sākumā apstiprina iestādes vadītājs. Nedēļas tēmas tiek izliktas grupu vecāku stūrīšos kopā ar nedēļas laikā apgūstamo leksiku latviešu valodā, dodot iespēju ar to iepazīties un sekot mācību procesam iestādes audzēkņu vecākiem.Skolotāji sava darba tematisko plānojumu veic nedēļai, aizpildot skolotāja dienasgrāmatu atbilstoši nedēļas tēmai. Tā kontroli veic vadītāja un vadītājas vietniece izglītības jomā. Plānojumu kontroles rezultāti tiek analizēti pedagoģiskajās sanāksmēs.Mācīšanas kvalitātes nodrošināšanai tiek hospitētas un kopā ar skolotājiem analizētas rotaļnodarbības visās grupās, tiek aizpildītas kontrolkartes, nodarbību vērošanas kartes, paškontroles kartes. Iekšējās kontroles rezultāti norāda uz to, ka pirmsskolas izglītības skolotāji atbildīgi plāno rotaļnodarbības: precīzi formulē

11

mērķus un uzdevumus, rūpīgi pārdomā metodes, darba organizācijas formas, bērnu sasniegumu vērtēšanas paņēmienus, sagatavo atbilstošus mācību līdzekļus. Mācību process ar bilingvālo pieeju tiek īstenots atbilstoši bilingvālajam modelim ( 2.modelis – viens grupas pedagogs mācību procesu vada krievu valodā, , otrs pedagogs – mācību un ārpusnodarbību procesu vada latviešu valodā; 3.modelis - katrs pedagogs rotaļnodarbību laikā mācību procesu vadīs gan krieviski, gan latviski 50/50). Visās bilingvālajās grupās rīta vingrošana, režīma momenti, fiziskās izglītības un veselības, aplicēšanas/konstruēšanas aktivitātes,kā arī zīmēšanas/gleznošanasnodarbības notiek latviešu valodā, neatkarīgi no modeļa.

Mācību procesā pedagogi izmanto daudzveidīgas mācību metodes, formas un daudzveidīgu mācību materiālu, kā arī informācijas tehnoloģijas, interneta resursus un tehniskos līdzekļus (video, audio mat.), kas atbilst izglītojamo vecumam, mācību priekšmeta specifikai un saturam, kā arīņemot vērā izglītojamo intereses.Galvenais izglītojamo darbības veids pirmsskolā ir rotaļa, kura tiek iekļauta mācību darba organizācijas daudzveidīgajās formās -rotaļdarbība ar visu grupu, rotaļdarbība apakšgrupās, pa pāriem, patstāvīga bērnu darbošanās, kā arī individuālais darbs ar bērnu.

Izglītojamie par mācību uzdevumiem un aktuālo jautājumu tiek informēti rīta apļa laikā ievadot rotaļnodarbības. Rīta aplī tiek atkārtotas iepriekš apgūtās zināšanas un izvirzīti esošās dienas plānotie jautājumi. Grupās tiek nodrošināta labvēlīga vide. Visās situācijās izglītojamie tiek orientēti uz pozitīvu rezultātu. Iestādes skolotājas izglītojamajiem rosina vērtēt savu darbību mācību procesa laikā un pēc mācību procesa, analizējot savu veikumu, izvēloties piedāvātās zīmes (saulītes, mākonīši, smaidiņi, u.c.) un aprakstot vārdiem: kas izdevies, kas sagādāja grūtības, kā tās tika pārvarētas (pats vai palīdzēja), kas patika vai nepatika veicamajā darbā, bija interesanti darboties vai uzdevumi garlaikoja.

Iestādē tiek īstenota APU programma. Audzināšanas momenti notiek visas dienas garumā, sākot ar rīta sasveicināšanos un atvadu sveicienu aizejot mājās, savstarpējās attieksmēs, rotaļājoties, mācību procesā, uzklausot skolotājas teikto, palīdzot viens otram uzdevumu veikšanā, pārrunājot drošības jautājumus dažādās situācijās pirmsskolā, rotaļu laukumā, pastaigu laikā un mājās. Katrā vecuma grupā ir izstrādāti iekšējās kārtības noteikumi, kuri tiek atgādināti ikdienas situācijās grupiņas dzīvē. Uzvedības noteikumu shematiskie modeļi ir izvietoti grupu Iestādes telpās bērnu acu augstumā. Mācību programmas īstenošanā tiek iekļauti arī audzināšanas uzdevumi, kas ietver sevī mācību un audzināšanas darbību, kā rezultātā izglītojamie apgūst zināšanas, prasmes un iemaņas un veido attieksmi pret sevi, citiem grupas bērniem, pret savu darbību un darbu, dabu, kultūras vērtībām, sabiedrību un valsti. Audzināšanas darbs vērsts uz to, lai izglītojamajiem būtu visaptveroša izpratne par vērtībām un veidotos vērtējoša attieksme un atbildība par savu rīcību. Vērtības, par kurām izglītības procesā izglītojamajiem veidojas izpratne un pozitīva attieksme, ir: cilvēks un viņa personība, dzīvība, veselība un drošība, garīgums un tikumība, cieņas pilnas, atbildīgas un iecietīgas cilvēku savstarpējās attiecības, zināšanas un darbs savas un sabiedrības labklājības veicināšanai, patriotisms un pilsoniskā līdzdalība, ģimene, tradīcijas un kultūra, daba un vide ilgtspējīgā attīstībā.

Divreiz gadā pedagogi veic pedagoģiskos vērojumus un rezultātus atzīmē katra bērna individuālajā vērojumu kartē. Vada kontrolnodarbības, lai novērtētu izglītojamo sasniegumus mācību procesā un izvirzītu uzdevumus tālākai darbībai. Analizējot bērnu darba rezultātus, tiek ņemtas vērā bērna individuālās spējas. Izglītojamie zina un izprot rotaļnodarbību darbam izvirzītās prasības. Izglītojamo mācību sasniegumu rezultātus apkopo pedagogi mācību gada noslēgumā, veidojot atskaites un analizējot katra bērna sasniegumus, prasmju un spēju attīstību. Kopējie grupu izglītojamo sasniegumu rezultāti tiek atspoguļoti tabulu veidā.

Tiek organizētas vecāku kopsapulces un grupu vecāku sapulces, kurās vecāki tiek informēti par mācību procesa norisi un pirmsskolas izglītības iestādes aktualitātēm.

Pedagogi iesaistās mācību līdzekļu izstrādē, ko izmanto mācību procesā: rotaļlietas, izdales materiāli, didaktiskās spēles, burtu un ciparu kartītes, dzīvnieku un priekšmetu atveidojumi ēnu spēlēm, galvu maskas, u.c. Tie ir piemēroti katrai vecuma grupai un tiek izmantoti rotaļnodarbībās un ārpus nodarbību aktivitātēs (rotaļās, uzvedumos, sporta aktivitātēs, gadskārtu un tradicionālajos svētkos). Iestāde nodrošina visus izglītojamos ar mācību materiāliem. Individuālos mācību līdzekļus nodrošina vecāki, pēc sarakstiem, kuri ir apstiprināti Iestādes padomes sēdē.

12

Iestāde sadarbojas un apmeklē Daugavpils 15.vidusskolas sākumsskolas pedagogu organizētos seminārus un atklātās stundas, kas paredzēti pirmsskolas un sākumskolas pēctecības nodrošināšanai. Iestāde sadarbojas arī ar Daugavpils Vienības pamatskolu, Daugavpils pilsētas 21.,26. un 27. pirmsskolas izglītības iestādi, kopīgi organizējot UNESCO AS projekta pasākumus un virziena “Vides izglītība un izglītība ilgtspējīgai attīstībai” pasākumus, kā arī Iestādes pedagogi apmeklē citu pirmsskolas izglītības iestāžu organizētos pasākumus un seminārus, saskaņā ar IP Metodiskajā apvienībā apstiprināto gada darba plānu.

Pieredzes apmaiņas pasākumos ir gūta vērtīga pieredze mācību metožu daudzveidīgā pielietošanā, metodisko darbu izstrādāšanā.

Stiprās puses: Mērķtiecīgi organizēts mācību un audzināšanas darbs. Mācību procesā un nodarbībās izmantotas dažādas mācību metodes, mūsdienīgi mācību līdzekļi,

informācijas tehnoloģijas. Pirmsskolas izglītības iestādē strādā kvalificēti pedagogi, kuri spēj nodrošināt mācību procesu atbilstoši

bērnu individuālajām spējām un aktīvi tālākizglītojas. Vecāki pārzina savu bērnu sasniegumus un spējas katrā rotaļnodarbībā. Tiek organizētas tikšanās ar vecākiem konsultāciju un praktisko semināru veidā. Skolotāji prasmīgi veido dialogu, sadarbību ar izglītojamiem.

Turpmākā attīstība: Turpināt dažādot integrētu rotaļnodarbību vadīšanas veidus ar kompetenču pieejas elementiem, uzsverot

izglītojamā lomu, viņa vēlmes, radošumu un patstāvību; Attīstīt izglītojamo personiskās īpašības, kas sekmē apgūt mācību saturu, kas paredzēts attiecīgajā pakāpē

izglītības mācību satura programmā; Mācību satura apguvi virzīt uz apzinātiem domāšanas procesiem ciešā saistībā ar izglītojamo personiskā

pieredzē balstītu faktu izziņu; Sekmēt izglītojamo motivāciju, atbalstot viņus pedagoģiskajā procesā; Turpināt darbību UNESCO AS un eTwinning projektos. Veicināt mācību vides radīšanu atbilstoši mērķiem un uzdevumiem, lai veicinātu izglītojamo kompetenču

un caurviju attīstību. Motivēt pedagogus pieteikties profesionālās darbības novērtēšanai.


2.2.Mācīšanās kvalitāte

Pedagogi mērķtiecīgi organizē izglītojamos darbam, veido motivāciju mācīties, rosina apgūt jaunas zināšanas un prasmes, māca vērtēt savu un citu ieguvumu katrā rotaļnodarbībā, strādāt radoši, attīstīt savas spējas un talantus. Katras rotaļnodarbības ietvaros regulāri tiek izvērtētas izglītojamo zināšanas un prasmes. Lai nodrošinātu mērķtiecīgu mācību satura apguvi, katra mācību gada sākumā un beigās tiek veikta izglītojamo zināšanu, prasmju un iemaņu diagnostika. Izglītojamo mācību sasniegumus analizē pedagoģiskās padomes sēdēs ar mērķi plānot un saskaņot tālāko rīcību. Informācija par katra izglītojamā mācību sasniegumiem tiek apkopota bērnu individuālās attīstības kartēs.Izglītojamo sasniegumus vērtē pēc mācību satura, kurš veidots saskaņā ar valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām, lai nodrošinātu pirmsskolas izglītības unpamatizglītības pēctecību, - testējot (veicot uzdevumus), - novērojot izglītojamo darbības dažādās rotaļnodarbību aktivitātēs, - veicot klausīšanās un stāstīt mācīšanas vingrinājumus. Izglītojamo pašvērtēšanas prasmju attīstība notiek nepārtraukti mācību procesa un ārpus nodarbību laikā:

13

- kāds ir paša veikums (izdevies vai kas nav veicies, grūtību pārvarēšana un uzdevuma izpilde līdz galam), - patika – nepatika, intereses rašanās vai zudums veicot uzdevumus, - prieks par jaunatklāsmi prasmju veidošanās procesā vai sarūgtinājums par neveiksmi un tā pārvarēšana.

Pirmsskolas izglītības skolotāji un skolotājs logopēds regulāri informē izglītojamo vecākus par mācību darbam izvirzītajām prasībām. Tikšanās reizēs ar vecākiem, tiek pārrunāti izglītojamo sasniegumi, vecāki var iepazīties ar sava bērna veiktajiem darbiem individuālajās bērnu mapītēs, kuras ir izvietotas grupas vecāku stūrītī, tiek pārrunāti citi aktuāli jautājumi. Vecāku atsauksmes par izglītības kvalitāti, priekšlikumus, kuri vērsti uz sadarbību ar grupu pedagogiem nedēļas mācību vielas atkārtošanas un nostiprināšanas iespējām mājās, uzklausām grupu vecāku sapulcēs, kopsapulcēs un pirmsskolas izglītības Iestādes padomes sēdēs, kā arī vecāku aptauju rezultātā. Pirmsskolas izglītības satura apguves noslēgumā vecāki vai aizbildņi tiek rakstiski informēti par bērna sasniegumiem (zināšanām, prasmēm un attieksmēm atbilstoši plānotajiem rezultātiem). Katru gadu aprīlī tiek organizētas atvērto durvju dienas, kurās vecākiem ir iespēja vērot 5-7 gadus vecu bērnu mācību procesu un novērtēt bērnu zināšanas.

Stiprās puses: Iestādē tiek nodrošināts kvalitatīvs mācību process; Labi nodrošināta informācijas apmaiņa starp Iestādi un ģimeni.

Turpmākā attīstība: Iestādes resursu saglabāšana un atjaunošana izglītojamo vajadzībām; Plānot un izstrādāt mācību vielas sadales tematisko plānojumu atbilstoši kompetenču pieejai; Pilnveidot vecāku un pirmsskolas sadarbību izglītojamo mācīšanās procesa uzlabošanā un izglītojamo

latviešu valodas mācīšanās motivācijas veidošanā.


2.3.Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa

Iestādē izglītojamo zināšanu un prasmju un attieksmju vērtēšana tiek veikta saskaņā ar 31.07.2012.MK noteikumiem Nr. 533 “Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām”, kuri nosaka pirmsskolas izglītības vērtēšanas pamatprincipus:• Izglītības programmas apguves laikā bērna zināšanu, prasmju un attieksmju vērtējumu izsaka mutvārdos, uzsverot pozitīvo un nozīmīgo viņa darbībā un sasniegumos; • Pirmsskolas izglītības satura apguves noslēgumā par bērna sasniegumiem (zināšanām, prasmēm un attieksmēm atbilstoši plānotajiem rezultātiem) tiek rakstiski informēti viņa vecāki vai citi bērna likumiskie pārstāvji. Izglītojamo vērtēšanas procesā tiek iegūta, apkopota un analizēta informācija, lai: • noteiktu izglītojamā mācīšanās vajadzības, zināšanu, prasmju apguvi, un attieksmju veidošanos;• sekmētu atgriezenisko saiti par izglītojamā apgūtajām zināšanām un prasmēm;• spriestu par mācīšanās efektivitāti.

Vērtējot izglītojamo prasmes, Iestādē nosaka ne tikai bērnu sasniegumu atbilstību noteiktām prasībām, bet arī bērna individuālo attīstības dinamiku. Izvērtējot sasniegumus var spriest par izglītojamā attīstību kopumā, vajadzības gadījumā sniedzot individuālu palīdzību.Vecāki tiek informēti, par izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību un tās rezultātiem, mācību sasniegumiem un to dinamiku, individuāli (pārrunas, konsultācijas). Mazākumtautību speciālās pirmsskolas izglītības programmas izglītojamajiem ar valodas traucējumiem grupā izglītojamo sasniegumi tiek atzīmēti gan bērnu sasniegumu vērtēšanas kartēs, ierakstus veic grupas pirmsskolas izglītības skolotājas, ganspeciālajās individuālās attīstības dinamikas kartēs, ierakstus veic skolotājs logopēds, atbilstoši noteiktajai kārtībai. Sasniegumu analīze tiek izmantota turpmākās pedagoģiskās darbības plānošanai un vadīšanai. Beidzoties PMK

14

atzinuma periodam un jauna atzinuma iegūšanai, kā arī pēc pirmsskolas izglītības satura apguves, par bērna valodas un runas attīstības līmeni un sasniegumiem vecāki tiek informēti rakstiski(“Pirmsskolas izglītības satura apguves vertējums”).Atsevišķi tiek veikta vērtēšana nosūtīšanai pie speciālista pēc nepieciešamības vai uz Daugavpils pašvaldības pedagoģiski medicīnisko komisiju, tiek sagatavots izvērsts audzēkņa vispārējās un valodas attīstības raksturojums (veidlapa “Izglītības iestādes informācija par izglītojamo, kurš tiek pieteikts pašvaldības pedagoģiski medicīniskai komisijai”).

Atgriezenisko saiti starp Iestādi un vecākiem, par izglītojamo apgūtajām zināšanām un prasmēm, nodrošina bērnu darbiņu mapītes.

Stiprās puses: Vecākiem tiek nodrošināta regulāra informācijas saņemšana par izglītojamāsasniegumiem. Pedagogi plāno savu darbu atkarībā no izglītojamo apgūtajām prasmēm un iemaņām. Mazākumtautību speciālās pirmsskolas izglītības programmas izglītojamajiem ar valodas

traucējumiem grupā skolotājs logopēds nodrošina izglītojamiem individuālo pieeju, saskaņā ar individuālā darba plānu.

Turpmākā attīstība: Pirmsskolas izglītības iestādei turpināt strādāt atbilstoši valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām.


Joma – 3.Izglītojamo sasniegumi

3.1. Izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā

Izglītojamo sasniegumi ikdienas mācību procesā tiek izteikti ar uzslavām, kā arī bērni tiek mudināti patstāvīgi novērtēt savu darbu.

Iestādē gada garumā tiek apkopoti bērnu darbiņi individuālajās mapītēs: rotaļnodarbībās veiktie darbiņi – zīmējumi, aplicējumi, rakstu darbi, kurus katra mēneša beigās saņem ģimenes. Bērnu ikdienas sasniegumus vecāki var redzēt arī radošo darbu izstādēs, svētkos, pasākumos un teatralizētos uzvedumos (uzstāšanās laikā).

Latviešu valodas prasmju līmenis Iestādes mazākumtautību grupu absolventiem ir atkarīgs no tā, kādā vecumā bērns uzsāka bilingvālo apmācību, no individuālajām spējām apgūt valodu, kā arīno vecāku atbalsta un attieksmes.Visi absolventi latviešu valodā ir apguvuši lasīt un rakstīt prasmi, prot uzdot un atbildēt uz jautājumiem, prot veidot nelielu stāstījumu, zin dziesmas, rotaļas, dzejoļus un tautasdziesmas, prot pastāstīt par sevi. Katru gadu mēs saņemam pateicības rakstus no Daugavpils 13. un 15.vidusskolas par kvalitatīvu bērnu sagatavošanu skolai, kā arī Iestādes absolventi veiksmīgi apgūst pamatskolas programmu Saskaņas pamatskolā, Daugavpils Krievu vidusskolā – licejā, Daugavpils 3.vidusskolā un J.Pilsudska Daugavpils valsts poļu ģimnāzijā.

Visi „Mazākumtautību speciālās pirmsskolas izglītības programmas izglītojamajiem ar valodas traucējumiem”grupas bērni pēc Iestādes absolvēšanas turpina mācības vispārējās izglītības iestādēs.

Iestāde sekmē izglītojamo iesaistīšanos ārpusiestādes pasākumos piedaloties konkuros, projektos un pasākumos. 2017./2018.m.g. tika gūti sekojoši sasniegumi:

Borisa Zahodera 100.gadadienai veltītatā izteiksmīgās runas konkursā piedalījās trīs izglītojamie (1 – Grand Prix, 1- 1.vieta, 1- 2.vieta)

19.mazo izpildītāju konkursā - festivālā „Pīks un Pīka 2018” piedalījās 2 izglītojamie(1. pakāpes diplomi), 11.04.2018.

Par dalību Eiropas Sporta nedēļā tika saņemta pateicība, 2017. Par dalību izlietoto bateriju vākšanas konkursā „Tīrai Latvijai!” Iestāde saņēma pateicību, 2018.gadā. Par dalību Latvijas Veselības nedēļā tika saņemta pateicība, 2018.

15

Par dalību konkursā „Piens un augļi mani draugi” 1.grupas (5-6 g.v.), 5.grupas (4-6g.v.), 7. grupas (5-7 g.v.) un 9.grupas (6-7g.v. ) audzēķni saņēma pateicību 2018.gada aprīlī.

Stiprās puses: Visi absolventi tiek labi sagatavoti skolai, atbilstoši mācību programmu prasībām; Regulārs ikdienas darbs pirmsskolas izglītības iestādē un iesaistīšanās ārpusiestādes pasākumos, veicina

ikviena bērna spējas un talantus.

Turpmākā attīstība: Atklāt katra bērna stiprās puses, veicināt to attīstību. Pilnveidot darbu ar talantīgajiem bērniem.


Joma – 4.Atbalsts izglītojamiem

4.1.Psihologiskais atbalsts un sociālpedagoģiskais atbalsts

Iestādē kvalitatīvi tiek sniegts atbalsts ne tikai mazākumtautību speciālās pirmsskolas izglītības programmas izglītojamajiem ar valodas traucējumiem, bet arī5-7 gadus veciem bērniem ar valodas traucējumiem gan no vispārējās pirmsskolas izglītības programmas, ganmazākumtautību vispārējās pirmsskolas izglītībasprogrammasgrupām. Skolotājslogopēds izvērtē un noskaidro, kādi runas traucējumi ir izglītojamajiem un plāno individuālo korekcijas darbu ar katru audzēkni, sniedz rekomendācijas grupu skolotājiem un vecākiem bērnu valodas attīstībā. Logopēdam ir savs kabinets, kurš ir aprīkots ar nepieciešamo inventāru un metodiskiem materiāliem.

Psiholoģiskā atbalsta nepieciešamības gadījumā, sadarbojoties ar vecākiem, tiek pieaicināts Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes psihologs. Izglītojamo psiholoģiskā un logopēdiskā atbalsta nodrošināšanai regulāri tiek organizēti pasākumi vecākiem:

Grupu sapulces, kuros tiek apskatīti mācību gada galvenie uzdevumi un prioritātes,mācību un audzināšanas procesa jautājumi. Bērnu vecāku izglītošana par, APU programmas satura ieviešanas iestādē un APU pielietošanas iespējām ģimenē, jautājumiem;

Psihologa konsultācijas: „Bērna adaptācijas perioda svarīgākie noteikumi”, „Pirmsskolasvecumposma bērnupsiholoģiskaisraksturojums”, „Bērna psiholoģiskās gatavības skolaiaspekti un bērnu diagnostikas rezultātu analīze”, psihologa individuālās konsultācijas par bērnu psiholoģisko gatavību skolai;

Skolotāja logopēda konsultācijas : „Runas attīstības problēmu saskatīšana un risināšana”, „Vecāko un sagatavošanas grupu bērnu runas attīstīšana”, individuālās konsultācijas vecākiem.

Stiprās puses: Individuālā pieeja un labvēlīga psihoemocionālā vide; Ļoti labs, profesionāls skolotājs logopēds; Visi iestādes darbinieki ir apmeklējuši bērnu tiesību aizsardzības kursus.

Turpmākā attīstība: Pilnveidot darbu pēc APU programmas; Turpināt sadarbību ar Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes psihologu; Turpināt sadarbību ar bērnu vecākiem.


16

4.2. Izglītojamo drošības garantēšana (drošība un darba aizsardzība)

Pamatojoties uz MK noteikumiem Nr. 1338 „Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos” saskaņā ar „Bērnu tiesību aizsardzības likumu” 21.11.2009., kā arī DPIP 30.08.2012. rīkojumu Nr. 226-r” Par izglītojamo drošību izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos”.

Katra mācību gada 1.pedsēdē tiek apstiprināts Bērnu drošības organizācijas darba plāns.Iestādē ir izstrādāti noteikumi un bērnu dzīvības un veselības aizsardzības instrukcijas:

“Daugavpils pilsētas 20.pirmsskolas izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumi”; “Noteikumi bērnu drošības nodrošināšanai iestādē”; “Kārtība, kādā Iestādē uzturas nepiederošas personas”; “Instrukcija par drošību mācību telpās, kurās ir iekārtas un vielas, kas var apdraudēt izglītojamo drošību un

veselību”; “Drošības noteikumi 2-7 gadus veciem bērniem”; “Instrukcija par bērnu profilaktiskās veselības aprūpes un pirmās palīdzības sniegšanas kārtību iestādē”; “Instrukcija par bērnu drošību ekskursijās un pārgājienos”; “Instrukcija par bērnu drošību citos izglītības iestādes organizētajos pasākumos”; “Instrukcija par bērnu drošību sporta nodarbībās un sporta pasākumos”; “Instrukcija par bērnu drošību pastaigā un uzraudzības nodrošināšanu iestādes teritorijā”.

Darbinieku un izglītojamo instruēšana notiek mācību gada sākumā, pirms vasaras atveseļošanas perioda un pēc nepieciešamības. Pamatojoties uz Izglītojamo drošību reglamentējošiem noteikumiem izglītojamajiem, ievērojot bērnu vecuma psiholoģiskās īpatnības, plānveidīgi tiek veikti izglītojošie pasākumi: drošības stundas, pārrunas ar bērniem, tematiskie pasākumi, didaktiskās un lomu rotaļas. Daudzi bērnu drošas uzvedības aspekti tiek apgūti APU programmas ietvaros.Katru gadu Iestāde organizē izglītojošos pasākumus izglītojamajiem, pieaicinot VUGD un VP speciālistus. Speciālisti bērniem pieejamā formā stāsta par iespējamām briesmām, rīcību to gadījumā, par drošību uz ielas, par uzvedību iestādē, par atstarotāju nozīmi, par to, kā rīkoties dažādos ārkārtas gadījumos un katrreiz pasniedz dāvaniņas audzēkņiem, kā, piemēram, atstarotājus, atstarojošās vestes un informatīvus, un izglītojošus materiālus.

Reizi gadā Iestādē tiek organizētas evakuācijas mācībasugunsdrošībā VUGD speciālista vadībā. Telpās ir izvietota drošības prasībām atbilstoša informācija (norādes par rezerves izejām, evakuācijas plāni, operatīvā dienesta izsaukšanas kārtība). Irnozīmēti atbildīgie par evakuāciju.Divreiz gadā darbiniekiem tiek nodrošināta apmācība ugunsdrošības jautājumos. Iestādē ir darba aizsardzības speciālists un atbildīgā persona par ugunsdrošību. Iestāde ir aprīkota ar ugunsdrošības signalizāciju. Iestādē ir izvietoti ugunsdzēšamie aparāti, dūmu detektori.To atbilstība ekspluatācijas noteikumiem tiek regulāri pārbaudīta.

2018. gadā pedagogi un tehniskie darbinieki tika apmācīti pirmās palīdzības kursos. Iestādē visi mācību tehniskie līdzekļi, iekārtas un aprīkojums ir droši, ar valstī noteiktajiem sertifikātiem, iekārtas ir verificētas un kalibrētas pēc noteikumiem.

Pirms katras ekskursijas vai pasākuma apmeklējuma ārpus iestādes, Iestādes vadītaja izdod rīkojumu, kurš tiek saskaņots DPIP, bet atbildīgie grupu pedagogi iepazīstina vecākus, pret parakstu, ar ekskursijas maršrutu, norisi, laiku, saziņas iespējām un drošības noteikumiem. Ekskursiju organizēšana notiek stingri saskaņā ar drošības noteikumiem (t. sk. pirmās palīdzības aptieciņas esamība). Bērniem dodoties ārpus teritorijas tiek lietotas atstarojošās drošības vestes.

Lai nodrošinātu bērnu drošību un nepieļautu nepiederošu personu iekļūšanu iestādē, sākoties mācību procesam, visas iestādes ieejas durvis tiek slēgtas, dežurē administrācijas pārstāvis. Iestādes teritorija ir nožogota.Pie ieejas durvīm atrodas zvanu pogas.

Stiprās puses: Iestādē ir izstrādāti iekšējās kārtības noteikumi, drošības instrukcijas. Izglītojamie un darbinieki regulāri tiek izglītoti drošības jautājumos, tiek organizēti pasākumi un

nodarbības par drošību. Ir izveidota laba sadarbība ar dažādām valsts institūcijām.

17

Tiek pielietoti arī praktiskie drošības apmācības pasākumi. Darbinieki ir izglītoti bērnu tiesību aizsardzības un neatliekamās medicīnas palīdzības sniegšanas

jautājumos.

Turpmākā attīstība: Turpināt Iestādē organizēt praktiskās nodarbības izglītojamiem un darbiniekiem, lai regulāri

atjaunotu prasmes rīkoties ekstremālās un ārkārtas situācijās. Uzstādīt iestādē durvju kodu atslēgas.


4.3. Atbalsts personības veidošanā

Mācību gada sākumā tiek izstrādāts Iestādes pasākumu plāns, ietverot Iestādes gada uzdevumus, pirmsskolas izglītības mācību satura programmā izvirzītos uzdevumus, pašvaldības noteiktās prioritātes, VISC izvirzītās mācību gada aktualitātes, kā arī valstī noteiktās prioritātes izglītībā un kultūrā. Atbilstoši iestādes darba plānam, audzināšanas darba prioritātēm, iestādē sistemātiski tiek organizēti dažādi tematiski pasākumi, izzinošas ekskursijas, konkursi, izstādes, kas veicina pozitīvas attieksmes veidošanos bērnam pašam pret sevi, citiem cilvēkiem, apkārtējo vidi un dzimteni, sekmē veselīga dzīvesveida iemaņu attīstību. Pasākumu sagatavošanā un norisē piedalās gan pedagogi, gan bērni, gan viņu vecāki.Nozīmīgākie audzināšanas pasākumi nacionālās identitātes un pilsoniskuma veidošanā šajā mācību gadā notika:

iestādes projekta “Dāvana manai Latvijai” ietvaros- audzēkņi kopīgi ar vecākiem veidoja latvju rakstu jostas;

papildināja grupu latviešu valodas stūrīšus ar dažādiem materiāliem (rokdarbi ar latviešu ornamentiem, pašdarinātas dzejoļu vai tautasdziesmu grāmatas , keramikas izstrādājumi, pašdarinātas tautiskās lelles utt.);

5 – 7 gadus vecibērni piedalījās Patriotisma audzināšanas pasākumā Ceriņu bibliotēkā „Daudz laimes dzimšanas dienā Latvija!”;

pasākums sagatavošanas grupā “Mans tētis – Latvijas patriots”; tika svinēti svētki par godu Latvijas dzimšanas dienai; eTwinning nacionālais projekts “Latviešu kultūras izpēte starp novadiem” 5-7 gadus vecu bērnu grupās; tika svinēti Baltā galdauta svētki; rīkotas izstādes: “ Mana Dzimtene”(zīmējumu izstāde),“Kā mēs svinam Latvijas dzimšanas dienu ģimenē”

(foto izstāde); UNESCO nedēļas pasākums grupā “Latviešu tradicionālie ēdieni 20.gs.sākumā”.

Tradicionālie svētki, kuros var izpausties, parādīt savas prasmes un talantu katrs bērns: Miķeļi (4-7 gadus veci bērni); Rudens svētki; Ziemassvētki; Meteņi (5-7 gadus veci bērni); Lieldienas (5-7 gadus veci bērni); Teātra dienas; Māmiņu diena; Līgo svētki.

Veselīgu dzīvesveidu aktualizējam ar organizētajām veselības un sporta dienām: Eiropas Sporta nedēļa; “Lāčplēša dienai veltīti sporta svētki” kopā ar tēviem; Ziemas sporta spēles; Latvijas Veselības nedēļa;

18

Vasaras sporta spēles ar ūdeni, ar dažādu sporta inventāru.Saskaņā ar pirmsskolas izglītības mācību satura programmu, audzēkņi apgūst sociālās zinības un ētiku

atbilstoši vecumposma pakāpei. Iestādē veiksmīgi darbojās programma „Atbalsts pozitīvai uzvedībai”, kura palīdz bērniem nostiprināt pozitīvas uzvedības prasmes un gūt priekšstatu par iekšējās kārtības noteikumiem. Tiek atzīmēta Starptautiskā Tolerances diena UNESCO pasākumu ietvaros.

Ar mērķi apzināt un kopt nacionālās un valstiskās identitātes ētiskās un kultūras vērtības, nostiprināt etnisko pašapziņu un cieņu pret latviešu tautas kultūru un sekmēt bērnu emocionālo, fizisko un intelektuālo attīstību, uzlabot veselību, iestādē darbojas interešu izglītības tautas deju pulciņš “Deju kamoliņš”. Pulciņa galvenie uzdevumi ir: sniegt teorētiskās un praktiskās zināšanas par latviešu tautas deju, apgūt latviešu etnogrāfisko deju vienkāršākos pamatelementus, izmantojot vienkāršas rotaļdejas un etnogrāfiskās dejas, radīt labvēlīgu vidi, veidojot uzvedības, savstarpējās saskarsmes un komandas darba iemaņas.

Iepazīties ar latviešu tautas folkloras bagātībām un latviešu tautas tradīcijām palīdz interešu izglītības pulciņš „Raita mana valodiņa”.Izglītības iestādē darbojas divas maksas interešu izglītības programmas-angļu valoda un sporta dejas .

Stiprās puses: Izglītojamiem tiek piedāvāts plašs ārpus nodarbību pasākumu klāsts; Ikdienā bērniem ir iespēja papildus apmeklēt interešu izglītības programmas.

Turpmākās attīstības virzieni: Turpināt pilnveidot pedagoģiskās kompetences audzināšanas darbā.


4.4.Atbalsts karjeras izglītībā

Iestādē, saskaņā ar gada darba plānu, tika izmantotas daudzveidīgas rotaļnodarbības, mācību ekskursijas, lai iepazītos ar dažādu profesiju pārstāvjiem:

Ekskursija uz Ceriņu bibliotēku (novembris,5 -7 gadus veciem bērniem); Ekskursija uz Latgales zoodārzu (aprīlis,5 -7 gadus veciem bērniem); Valsts Robežsardzes pārvaldes dienesta suņu prasmju paraugdemonstrējumi iestādes teritorijā (novembris, 4 -

7 gadus veciem bērniem); Daugavpils Būvniecības tehnikuma izbraukuma nodarbību cikls “Jauno būvnieku skoliņa” (novembris –

decembris,5 -7 gadus veciem bērniem); Brauciens ar Retro tramvaju (novembris, 5 -7 gadus veciem bērniem); Iepazīšanās ar iestādes darbinieku profesijām (iestādes vadītāja, lietvedis, vadītājas vietnieks, medmāsa,

logopēds, pavārs, remontstrādnieks, veļas mazgātāja, sētnieks); Iepazīšanās ar vecāku profesijām (sadarbība ar izglītojamo vecākiem); Valsts policijas ierosinātais pasākums “Supervaronim nepazust!”

Ikdienā bērniem, ārpusnodarbību laikā, ir iespēja iejusties dažādās profesijās caur sižeta lomu rotaļām. Arī apmeklējot sporta deju pulciņu, bērni gūst izpratni par deju skolotāja darbu.

Stiprās puses:

Iestādē bērniem tiek piedāvātas dažādas iespējas iepazīties ar profesiju pasauli, izzināt savas intereses.

Tālākās attīstības virzieni: Turpināt meklēt jaunas iespējas izglītojamo zināšanu papildināšanai par profesijām, sadarbojoties un

paplašinot sadarbības partneru loku, kā arī aktīvi iesaistot vecākus.19

Vērtējums –ļoti labi

4.5.Atbalsts mācību darba diferenciācijai

Grupu skolotājas izstrādā plānus attiecīgi sava vecumposma grūtības pakāpei. Katrā no grupām ir izglītojamie, kuriem prasmju un iemaņu apguve sagādā grūtības vai otrādi, vajadzīgs atbalsts izglītojamiem, kas tiecas apgūt mācību vielu arvien vairāk un plašāk. Pēc bērnu prasmju izvērtējuma un ikdienas vērojumiem, skolotāji secina, ar kuriem bērniem jāstrādā papildus, lai attīstītu un pilnveidotu audzēkņa prasmju stiprās puses vai palīdzētu apgūt trūkstošās prasmes. Līdz ar to tiek ievērota individuāla pieeja un sagatavoti diferencēti uzdevumi dažādām grūtības pakāpēm.

Stiprās puses: • Izglītojamie tiek sekmīgi sagatavoti pamatizglītības apguvei.

Turpmākās attīstības virzieni: • Turpināt strādāt pie izglītojamo motivācijas;• Turpināt plānot un izmantot diferencētas mācīšanas metodes;• Atbalsta sniegšanā vairāk motivēt vecākus uz sadarbību.

Vērtējums: labi

4.6.Atbalsts izglītojamiem ar speciālām vajadzībām

Iestādes vispārējās pirmsskolas izglītības programmas un mazākumtautību vispārējās pirmsskolas izglītībasprogrammas 5-7 gadus vecu bērnu grupās ir apzināti visi izglītojamie, kam ir runas traucējumi. Ar izglītojamajiem strādā individuāli skolotājs logopēds. Logopēds sagatavo rekomendācijas vecākiem, sadarbojas ar grupas skolotājiem.

Stiprās puses: Grupu pedagogu un skolotāja logopēda produktīva sadarbība.

Turpmākās attīstības virzieni: Pilnveidot pedagogu kvalifikāciju bērnu ar speciālām vajadzībām iekļaušanā vispārizglītojošā programmā.

Vērtējums: ļoti labi.

4.7. Sadarbība ar izglītojamā ģimeni

Sadarbība starp iestādi un izglītojamo vecākiem ir viens no prioritārajiem jautājumiem. Iestāde regulāri informē vecākus par mācību, audzināšanas un socializācijas darbu, par iestādē paredzamajiem pasākumiem. Informācijas apmaiņa notiek mutiski, Iestādes stendos un grupu vecāku stūrīšos, mājas lapā. Sadarbība ar vecākiem tiek mērķtiecīgi un sistemātiski plānota Iestādes darba plānā.

Iestādē ir izveidota Iestādes padome, kurā piedalās vecāku pārstāvji no katras grupas, iestādes administrācijas pārstāvji. Tā darbojas atbilstoši iestādes padomes kārtībai. Iestādes padomes sēdes notiek 2 reizes mācību gadā un pēc nepieciešamības. Padome risina jautājumus par iestādes ikdienas dzīvi, izglītojamo drošību un veselību, izmaiņām iekšējos normatīvajos dokumentos, finanšu līdzekļu racionālu izmantošanu, kā arī attīstības plānošanu .

Vecākiem ir iespēja individuāli tikties ar pedagogiem, atbalsta speciālistiem, noskaidrojot interesējošos jautājumus par apgūstamo mācību saturu, kā arī mācību sasniegumiem.

20

Tiek organizētas vecāku kopsapulces un grupu vecāku sapulces, kurās tiek apspriesti dažādi aktuāli jautājumi par mācību procesa norisēm un ārpus nodarbību pasākumiem. Pēc nepieciešamības tiek pieaicināti speciālisti no Izglītības pārvaldes, kā arī iestādes darbinieki ar konsultācijām vai lekcijām par aktuālām vecākiem tēmām. Lai risinātu radušās problēmas, grupu pedagogi un vadība nodrošina sadarbību, individuālas un kopīgas tikšanās, pārrunas ar izglītojamo vecākiem.

Iestādes darba plānā ir paredzēti daudzveidīgi pasākumi, kuros tiek aicinātas iesaistīties izglītojamo ģimenes. Vecāki piedalās kopīgajos tematiskajos pasākumos, konsultācijās un semināros praktikumos, izstāžu veidošanā, projektos un akcijās .

Katru gadu aprīlī tiek rīkotas atvērto durvju dienas 5-7 gadus vecu bērnu grupās.

4.7.1.Sadarbība ar vecākiem 2017./2018.m.g.:Izstādes:

Fotoizstāde „Neaizmirstami vasaras mirkļi?”(katrā grupā); Ģimeņu rokdarbu izstāde „Rudentiņš bagāts vīrs”(katrā grupā); Miķeļdienas gadatirgus; Bērnu un vecāku darināti rokdarbi, kulinārijas izstrādājumi pārdošanai; Bērnu zīmējumu izstāde „Zelta rudens”(grupās); Bērnu zīmējumu izstāde „Mana dzimtene” (bērnu darbu izstāde IP un iestādē – grupās); Projekts ”Dāvana manai Latvijai” (grupu latviešu valodas stūrīšu papildināšana ar vecāku sarūpētiem

materiāliem (rokdarbi ar latviešu ornamentiem, pašdarinātas dzejoļu vai tautasdziesmu grāmatas , pašdarinātas lelles – tautumeitas, keramikas izstrādājumi, suvenīri ar Latvijas simboliem utt.));

Latvju rakstu jostas; Foto izstāde grupās “Kā mēs svinam Latvijas dzimšanas dienu ģimenē”; Bērnu zīmējumu izstāde „Ziemassvētki”(bērnu darbu izstāde IP un iestādē - grupās); Vecāku un bērnu darbiņi iestādes noformējumā un grupas telpās „Ziemas fantāzijas” ; Vecāku un bērnu darinātu „Brīnumaina svece” izstāde no dažādiem materiāliem(katrā grupā); Ģimeņu darbu izstāde „Lieldienu kompozīcija” un „Lieldienu olas”(izstādes grupās un iestādes teritorijā)

Svētki, pasākumi, dalība projektos: Zinību diena; Eiropas Sporta nedēļa kopā ar vecākiem(3-7 gadus vecu bērnu grupās); Miķeļdiena; eTwinning nacionālais projekts “Latviešu kultūras izpēte starp novadiem”; eTwinning starptautiskais projekts “Fun and Games Math”; Rudens svētki; Lāčplēša dienai veltīti sporta svētki kopā ar tētiem; Pasākums grupā “Mans tētis – Latvijas patriots” ; Pasākums grupā “Putnu barotava tēta rokām”; Latvijas dzimšanas dienai veltīts pasākums “Latvijas novadi”; Baltie Ziemassvētki; Jaungada balle kopā ar vecākiem; Pasaules sniega dienai veltīti sporta svētki kopā ar vecākiem; Meteņi; UNESCO ASP Teātra dienai veltīti uzvedumi; Lieldienas; Piedalīšanās “Lielajā talkā 2018”; Mātes diena; Izlaidumi; Programmas “Atbalsts pozitīvai uzvedībai” ieviešana iestādē

Konkursi:

21

Izlietoto bateriju vākšanas konkurss „TĪRAI LATVIJAI”; UNESCO ASP Dzimtās valodas diena - Borisa Zahodera 100.gadadienai veltīts izteiksmīgās runas

konkurssVecāku sapulces:

Vecāku kopsapulces„Darba organizācija pirmsskolas izglītības iestādē 2017./2018. m.g.”galvenie uzdevumi:

- Līguma ar vecākiem saturs (mazbērnu grupu vecākiem);-Mācību gada galvenie uzdevumi un prioritātes;- Mācību un audzināšanas process;- Konsultācijas: „Bērna adaptācijas perioda svarīgākie noteikumi”, „Bērna gatavība skolai”;-Runas attīstības problēmu saskatīšana un risināšana;-Materiāli tehniskās bāzes papildināšanai paredzēto preču iegāde tāmes ietvaros;-Mācību līdzekļu iegāde pirmsskolas izglītības iestādē;-Indivuduālai lietošanai nepieciešamo līdzekļu saraksti pa vecuma grupām;-Vecāku anketēšana;-Pirmsskolas iestāžu un skolu māsas konsultācija;-IP psihologa konsultācija;-Skolotāja logopēda konsultācija;-Skolu pārstāvju prezentācijas par izglītības iestādēm.-Padomi vecākiem sekmīgai apmācībai skolā.

Vecāku grupu sapulces.Iestādes padomes sēdes:

Galveno gada uzdevumu, mērķu, darba plāna apspriešana uz 2017./2018.m.g.; 2017./2018. m.g. sasniegumu pārskats.

Konsultācijas, semināri: Bērna adaptācijas perioda svarīgākie noteikumi; Vidējāpirmsskolasvecumposmapsiholoģiskaisraksturojums; Bērna gatavība skolai; Runas attīstības problēmas ( individuālās konsultācijas); Seminārs praktikums „Loģiskās domāšanas attīstība” sagatavošanas grupu vecākiem; „Bērna psiholoģiskās gatavības skolaiaspekti un bērnu diagnostikas rezultātu analīze”; Psihologa individuālās konsultācijas par bērnu psiholoģisko gatavību skolai; Skolotāja logopēda individuālās konsultācijas; Vecāko un sagatavošanas grupu bērnu runas attīstīšanas rezultātu apkopojums (individuālās konsultācijas

ar vecākiem); Vecāko un sagatavošanas grupu bērnu vecāku izglītošana par APU programmas, satura ieviešanas iestādē

un APU pielietošanas iespējām ģimenē, jautājumiem.Atklātās nodarbības:

Atvērto durvju diena vecākajās un sagatavošanas grupās ar mērķi – ar integrēto rotaļnodarbību palīdzību parādīt vecākiem mācību gada laikā iegūtās zināšanas, prasmes un iemaņas.

Anketēšana: Bērnu adaptācija; Ģimeņu pedagoģiskā potenciāla izzināšana bērnu loģiskās domāšanas attīstīšanā; Latviešu valodas mācīšana un latviskā vide pirmsskolas izglītības iestādē; Vērtējums un priekšlikumi pirmsskolas iestādes darba organizācijai.

Neverbālās darba formas: Pirmsskolas skolotāju sagatavotais teorētiskais materiāls par aktuāliem jautājumiem, nedēļas tēmas un

latviešu valodā apgūstamā leksika vecāku stūrīšu raparellās; Bērnu darbu mapes “Es jau zinu, protu,varu!”;

22

Informācijas sagatavošana, foto un video materiāla izvietošana iestādes mājas lapā www.daugavpils20pii.lv ;

Informācija vecāku stūrīšos par veselības un slimību profilakses jautājumiem; APU programma vecāku stūrīšos vecākajās un sagatavošanas grupās.

Stiprās puses: Iestāde sadarbībai ar vecākiem izmanto daudzveidīgas darba formas.

Turpmākā attīstība: Turpināt sadarbību ar izglītojamā ģimeni, akcentējot vecāku atbildību par bērnu, sniedzot atbalstu

ģimenei; Turpināt vecāku izglītošanu dažādos jautājumos, izmantojot konsultācijas un seminārus praktikumus,

interneta resursus; Turpināt pētīt bērnu vecāku viedokli par Iestādes darbu, iegūto informāciju izmantot turpmākajā

Iestādes darbības plānošanā; Turpināt darbu pie pastāvīgas informācijas aktualizēšanas vecāku stūrīšos.


Joma – 5. Izglītības iestādes vide5.1.Mikroklimats

Iestāde plāno un veido izglītības iestādes tēlu, kopj esošās tradīcijas. Iestādes galvenā vērtība ir cilvēki, tāpēc iestādes administrācija, arodkomiteja gādā par darbinieku, izglītojamo un vecāku labsajūtu.

Lai katrs darbinieks justu, ka viņu ciena un novērtē, Iestāde apsveic darbiniekus apaļās jubilejās un citos nozīmīgos dzīves gadījumos. Tāpat kolektīvā ir tradīcija svinēt Skolotāju dienu, Jaungada svētkus, Starptautisko Sieviešu dienu. Iestādē ievēro vienlīdzīgas attieksmes principu neatkarīgi no dzimuma, etniskās vai nacionālās izcelsmes, vecuma, reliģiskās piederības, spējām, stāvokļa sabiedrībā u.c. Konfliktsituācijas tiek risinātas konstruktīvi un savlaicīgi.

Personāla un izglītojamo savstarpējās attiecībās valda labvēlība, savstarpējā cieņa.Jaunie izglītojamie un darbinieki izjūt atbalstu, iekļaujoties izglītības iestādes dzīvē, viņiem ir

viegli adaptēties jaunajā kolektīvā. Iestādē nodrošina cieņpilnu attieksmi pret valsts simboliem un to lietošanu atbilstoši

normatīvajos aktos noteiktajai kartībai – katrā grupā ir Latvijas patriotisma stūrītis ar atbilstošu simboliku un tautiskajiem elementiem, kas veicina piederības sajūtu Latvijai, Latgalei, Daugavpilij. Svinīgi pasākumi Iestādē tiek sākti ar Valsts himnu. Tādējādi audzināšanas process ir lojāls Latvijai un tās Satversmei.

Gan pedagoģiskais, gan tehniskais personāls ievēro pedagoģijas, profesionālās ētikas, cilvēktiesību un humānisma principus. Iestādē tiek sekmēta pozitīva sadarbības vide, taisnīgums, uzmanīga attieksme un iecietība vienam pret otru. Lai darbiniekiem un vecākiem būtu saprotama no viņiem gaidāmā rīcība un uzvedība, darba kārtības noteikumos ir noteikumi darbiniekiem, tai skaita amatpersonām, bet iekšējās kārtības noteikumos – vecākiem.

Precīzi tiek ievēroti noteikumi izglītības iestādes apmeklētājiem; attieksme pret apmeklētājiem ir laipna un korekta. Pēc vecāku aptaujas rezultātiem, Iestādes kolektīvs ir laipns un korekts, bērni Iestādē jūtas psiholoģiski komfortabli.

Stiprās puses: Iestādē tiek koptas un iedibinātas tradīcijas, kas saliedē un veicina piederības sajūtu Iestādei;

23

http://www.daugavpils20pii.lv/

Iestādē tiek sekmēta pozitīva sadarbības vide; Iestāde ar toleranci izturas pret izglītojamo ģimeņu kultūrvēsturiskajām tradīcijām un reliģiju.

Turpmākā attīstība: Turpināt izkopt un attīstīt jaunas iestādes tradīcijas, lai saglabātu un uzturētu labvēlīgu mikroklimatu; Turpināt sadarbības veicinošo pasākumu organizēšanu ar izglītojamo vecākiem; Turpināt darbu pie sociāli emocionālo prasmju izkopšanas, pozitīvu savstarpējo attiecību, pilsoniskās

piederības Latvijas valstij veicināšanu.

Vērtējums : ļoti labi

5.2.Fiziskā vide un vides pieejamība

Iestādei piederošā teritorija ir nožogota, vienmēr sakopta un apzaļumota. Katrai grupai ir savs pastaigu laukumiņš ar nojumi, ir sporta laukums bērnu fiziskajām aktivitātēm. Tiek ievērotas prasības,lai bērnu uzturēšanās iestādes teritorijā pastaigu laikā būtu droša. Teritorijas apzaļumošanai pavasarī tiek iegādāti puķu stādi un tiek papildinātas puķu dobes. Vasaras periodā pastāvīgi tiek pļauts zālājs, koptas puķu dobes un dekoratīvie krūmi. Teritorijā ir dekoratīvi augu stādījumi, košumkrūmi, skujeņi un ābeļdārzs.Visām verandām tika nomainīti jumtu segumi.

Iestādes telpas atbilst izglītības programmas īstenošanai un ir iekārtotas atbilstoši bērnu skaitam un vecuma,ir estētiski noformētas, tīras un kārtīgas.Ir ievērotas sanitāri higieniskās prasības telpu uzturēšanai-tās tiek regulāri uzkoptas, vēdinātas, tiek nodrošināta nepieciešamā temperatūra (katru dienu katrā grupā tiek veikts temperatūras monitorings, kas ļauj regulēt apkures sistēmu un tādējādi taupīt siltumresursus), apgaismojums visās telpās atbilst prasībām. Grupu telpas tiek regulāri apsekotas un nepieciešamības gadījumā tiek novērstas nepilnības.Katru gadu notiek nepieciešamais kosmētiskais remonts, kas ir veicams personāla spēkiem.

Iestādē ir 11 grupu telpas, no tām 6 grupās ir atsevišķas guļamistabas, pārējās grupās atsevišķu guļamtelpu nav. Grupas aprīkotas ar nepieciešamajām mēbelēm, galdiem, krēsliem, gultas atbilst bērnu auguma parametriem. Iestādes telpas ir nodrošinātas ar rezerves izeju. Gaiteņos ir evakuācijas plāni, norādes par ieejām, izejām. Ir visas nepieciešamās kontroles un uzraudzības dienestu atļaujas.

Stiprās puses: Telpas ir piemērotas mācību vajadzībām, tās ir estētiski noformētas; Apzaļumota un sakopta iestādes teritorija; Iestāde pārdomāti, efektīvi un saudzīgi izlieto piešķirto finansējumu; Katrs bērns tiek nodrošināts ar nepieciešamiem izglītības programmas apguvei mācību līdzekļiem un

daudzfunkcionālo, daudzveidīgo attīstošo un veselību veicinošo vidi kopumā; Kosmētiskie remonti tiek savlaicīgi plānoti un veikti pašu spēkiem; Grupas telpas atbilst visām sanitarajām normām; Regulāra instanču kontrole un atbilstība prasībām.

Turpmākā attīstība: Pilnveidot rotaļu laukumu vidi ar jaunu aprīkojumu; Uzstādīt kodu atslēgu galvenajām Iestādes ieejas durvīm; Veikt 8.,11., 12.grupu sanitāro telpu remontu un sanitāro mezglu nomaiņu; Turpināt pilnveidot materiāli tehnisko bāzi.

Vērtējums: labiJoma – 6. Izglītības iestādes resursi

24

6.1.Iekārtas un materiāltehnieskie resursi

Pirmsskolas izglītības iestādē telpu platība atbilst izglītojamo skaitam. Iestādē ir divas zāles - sporta un mūzikas nodarbībām, virtuve, veļas mazgātava, medmāsas

kabinets, logopēda kabinets, latviešu valodas kabinets, kā arī kabineti administrācijai un citam personālam, palīgtelpas.Visas telpas ir aprīkotas ar atbilstošām mēbelēm, iekārtām un tehniskiem līdzekļiem. Iestādē ir divas tualetes un viena dušas telpa personālam.

Iestādes grupās ir visas nepieciešamās iekārtas un materiāltehniskie resursi licencēto izglītības programmu realizēšanai.

Pedagogi savā darbā var izmantot datorus (1 stacionārais, 1 portatīvais), projektoru, mūzikas centrus, sintezatoru, skeneri, printeru, kopētāju, CD un DVD ierakstus, televizoru. Iestādē ir iekārtots interneta pieslēgums, ir pieejams Wi-Fi, taču pagaidām skolotājiem darbam grupās nav pieejami datori. Iestādē atrodas metodiskais kabinets, kurā uzkrātos materiālus pedagogi izmanto integrēto rotaļnodarbību un audzināšanas momentu nodrošināšanai. Kabinets nodrošina pedagogus ar informācijas pieejamību. Metodiskajā kabinetā pedagogiem pieejami jaunākie e-žurnāli: “Pirmsskolā”, “Pirmsskolas izglītība”, “Vecākiem”, mācību literatūra, daiļliteratūra, uzziņu literatūra, un metodiskā literatūra, kas regulāri un plānveidīgi tiek atjaunota.

Pakāpeniski tiek mainītas un papildinātas mēbeles grupu telpās. Visi materiāltehniskie līdzekļi un iekārtas ir darba kārtībā. Saimniecības vadītāja iestādē veic

materiāltehnisko līdzekļu uzskaiti, laicīgi konstatē bojājumus, novērš tos. Katru gadu Iestādē notiek gada inventarizācija, kuras laikā tiek precizēta lietu esamība un to fiziskais stāvoklis. Materiāltehnisko resursu un iekārtu izmantojums ir efektīvs, racionāls, saudzīgs.

Iestādes finansēšanu nodrošina dibinātājs. Iestādes finanšu līdzekļus veido: valsts mērķdotācija (pedagogu darba samaksa), pašvaldības budžeta līdzekļi, citi finanšu līdzekļi.

Dāvinājumu un ziedojumu saņemšanas kārtību nosaka dibinātājs. Pedagogu darba samaksas kārtību nosaka Latvijas Republikas ministru kabinets. Darba samaksas

apmēru nosaka dibinātājs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Apkalpojošā personāla darba samaksu nosaka dibinātājs. Budžeta asignējumi iestādes darbībai tiek izlietoti saskaņā ar dibinātāja apstiprināto tāmi. Iestādes vadītājs atbild par finanšu līdzekļu racionālu un lietderīgu izmantošanu apstiprinātā budžeta ietvaros.

Valsts mērķdotācija tiek piešķirta Iestādei 2 reizes gadā: no 01. janvāra līdz 31. augustam un no 01. septembra līdz 31. decembrim. Pašvaldības finansējums tiek piešķirts kalendārajam gadam no 01. janvāra līdz 31. decembrim.

Stiprās puses: Iestādē ir nepieciešamie materiāltehniskie resursi un telpas izglītības programmas realizēšanai; Piešķirtie finanšu līdzekļi tiek izlietoti mērķtiecīgi un racionāli.

Turpmākā attīstība: Materiāltehnisko resursu atjaunošana un papildināšana pēc nepieciešamības, tai skaitā nodrošināt grupas ar

datoriem.

Vērtējums: labi

6.2. Personālresursi

Iestādē nokomplektēts viss izglītības programmu īstenošanai nepieciešamais personāls. Iestādes pedagoģiskā personāla sastāvā 2017./2018. mācību gadā (dati uz 01.09.2017.) ir 27 pedagoģiskie darbinieki: iestādes vadītājs, vadītāja vietnieks, 22 pirmsskolas izglītības skolotāji, 1skolotājs logopēds, 2 pirmsskolas mūzikas skolotāji.

25

Trīs pedagogi atradās bērna kopšanas atvaļinājumā.Pedagoģisko darbinieku izglītība atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām:

- augstākā pedagoģiskā izglītība ir 24 pedagogiem, no tiem 8 pedagogiem ir maģistra grāds; - 3 pedagogi iegūst augstāko pedagoģisko izglītību Daugavpils Universitātē; - 18 pedagogiem ir 3. kvalitātes pakāpe, 2 pedagogiem ir 4.kvalitātes pakāpe;Iestādes pedagoģiskais personāls ir sekojošā vecumā:

21 - 25 gadi - 2 pedagogi 25 - 29 gadi - 1 pedagogi 30 - 34 gadi - 4 pedagogi 35 - 39 gadi - 4 pedagogi 40 - 44 gadi - 2 pedagogi 45 - 49 gadi - 7 pedagogi 50 - 55 gadi - 4 pedagogi 55 - 60 gadi - 3 pedagogi

No 01.01.2018. līdz 31.05.2018. Iestādē tika novērtēta 5 pedagogu profesionālās darbības kvalitāte saskaņā ar MK 22.08.2017. noteikumiem Nr. 501 “Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas organizēšanas kārtība”. Četri pedagogi ieguva 1. kvalitātes pakāpi, viens – 2.kvalitātes pakāpi. Pastāvīgi tiek paaugstināta vadības un pedagogu profesionālā kompetence šādos virzienos - pedagoģija un psiholoģija,metodiskie paņēmieni latviešu valodas apguvei pirmsskolā, kompetenču pieejā balstītas mācīšanās organizēšana un vadīšana pirmsskolā, rotaļnodarbību metodika un plānošana, audzināšanas (APU programma) un bērnu tiesību aizsardzības jautājumi - , piedaloties tālākizglītības kursos, semināros un konferencēs.Atbilstoši DPIP pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu un pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāju MA darba plānam 2017./2018.mācību gadam iestādes pedagogi ir apmeklējuši šādus pieredzes apmaiņas pasākumus pilsētas PII:

Semināru cikls “Kompetenču pieeja mācību saturā” Praktisko semināru cikls „Jēgpilnu uzdevumu izmantošana mācību procesā” Konsultācijas „Bilingvālās izglītības modeļu īstenošana. Integrēta satura un valodas apguve” Metodiskās pēcpusdienas „Bilingvāla rotaļnodarbība”; “Mācību un izziņas ekskursiju organizēšana pirmsskolā – pedagogu labā prakse caurviju kompetenču

attīstīšanā”; Pieredzes apmaiņas seminārs „Latviešu valodas un dabaszinību dialogā. Attīstām valodu un kompetences”; “Latvijas valsts simtgades tēmas aktualizēšana izglītības procesā- Viktorīna “Mana Latvija”; ,,Kulturoloģiskās pieejas īstenošana pirmsskolas izglītības iestādē”; “Izglītības procesa pilnveides veicināšana bērnu individuālo spēju izaugsmei”; “Kompetenču pieeja tikumiskās audzināšanas veidošanā pirmsskolas izglītības iestādē”; „Latvijas valsts simtgadei veltīti pētniecisko darbu projekti „Latvijas bagātības””; “Vērtību aktualizēšana izglītības un audzināšanas procesā”; “Roku darba, latviešu folkloras materiālu tradīciju atainošana” – vakarēšanā senlatviešu garā; “E-vide izglītības procesa organizācijā”; „Latviešu valodas apguve jaunākā vecuma grupās”; “Pasākumi un aktivitātes pirmsskolas iestādē gatavojoties Latvijas simtgadei”; „Pirmsskolas vecuma bērnu valodu kompetenču attīstības iespējas”; “Projekts “Mūsu Latviju veidojam mēs”; “Ceļā uz Baltā galdauta svētkiem”; “Pozitīvas attieksmes mācīšana pirmsskolas izglītības iestādē, tās metodiskie aspekti”;

26

“Bērna pētnieciskā darbība pieaugušo radītajā vidē caur kustību aktivitātēm”.

Iestādē strādā profesionāli pedagogi, kuri ir orientēti uz nepārtrauktu savas kvalifikācijas paaugstināšanu un radošu darbību.

2017./2018. mācību gadā iestādes pedagogi piedalījušies profesionālās kompetences pilnveidē apmeklējot kursus, seminārus un konferences:

„Mācīšanās mācīties jeb kompetenču pieeja izglītībā” (Daugavpils Valsts ģimnāzija, 8 st., 04.09.2017.) – 1 pedagogs,

„Pirmsskolas iestāde mūsdienu pasaulē: inovatīvas pieejas un to īstenošana ikdienā”(Pieaugušo neformālās izglītības iestāde „Rolanda Ozola Neformālās izglītības centrs”, 24 stundas, 01.11.2017.) – 1 pedagogs,

„Rotaļspēles un metodiskie paņēmieni latviešu valodas apguvei pirmsskolā” (Latviešu valodas aģentūra, 12 st., 04.11.2017.) - 3 pedagogi,

“Latviešu valoda un dabaszinības dialogā. Attīstām kompetences.” (Daugavpils 15.vidusskola, 2 st., 08.11.2017.) – 1 pedagogs,

„Kompetenču pieejā balstītas mācīšanās organizēšana un vadīšana pirmsskolas vecuma bērniem” (Daugavpils Universitāte, 6 st., 14.11.2017.) – 30 pedagogi,

“Smilšu lampu organizēto “Jonely” izglītojošo produktu 2h apmācības programma” (Eventus group, 2 st., 23.11.2017.) – 2 pedagogi,

„Vērtību aktualizēšana izglītības un audzināšanas procesā” (Daugavpils pilsētas 9. speciālā pirmsskolas izglītības iestāde, 4 st., 15.02.2018.) – 2 pedagogi,

„Profesionālās kvalifikācijas pilnveides izglītības programmas apguve bērnu tiesību aizsardzības jomā” (Latvijas Pašvaldību mācību centrs, 40 st., 11.05.2018.) – 1 pedagogs,

5. zinātniski praktiskā konference „Inovatīvais un tradicionālais izglītībā: problēmas un risinājumi” (Daugavpils Universitāte, 8 st., 02.03.2018.) – 2 pedagogi,

Atbalsts skolotājiem kompetencēs balstīta mācību procesa īstenošanā „Mācību stunda izglītības iestādē 21. gadsimtā” (Latvijas Pašvaldību mācību centrs, 12 st., 28.03.2018.) – 3 pedagogi,

„Migrācijas vizualizācija” (Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS, 4 st., 15.03.2018.) – 1 pedagogs, „Latviešu valodas apguve agrīnā un jaunākā vecuma grupās”, metodiskie lasījumi (Daugavpils pilsētas

Izglītības pārvalde, 3 st., 15.03.2018.) – 3 pedagogi, „Pirmsskolas vecuma bērnu intelektuālās( t.sk. runas attīstības un vārdu krājuma veidošanas), emocinālās

(t.sk. iztēles), sociālās un fiziskās attīstības veicināšana (prevencija, praktiskās metodes, darba organizācijas formas)” (Daugavpils logopēdiskā internātpamatskola – attīstības centrs, 8 st., 23.09.2017.).

„Pirmās palīdzības apmācība”( Biedrība „Latvijas Sarkanais krusts”)Pedagogi piedalās dažādās ar pedagoģisko darbu saistītās aktivitātēs gan Iestādē, gan ārpus tās, vada

pedagoģisko praksi Daugavpils Universitātes studentiem.

2017./2018.m.g. iestādes pedagogi dalījās pieredzē: e- žūrnālā „Pirmsskolā” ar:

nodarbības konspektu par tēmu “Rudens Latvijā” (4-6 g.v.b.); nodarbības konspektu “Sagatavošanas grupas integrētā matemātikas rotaļnodarbība”; sagatavošanas grupas ziemassvētku scenāriju “Sniega karaliene” ; spēles runas attīstīšanā ( 5-7 gadus veciem bērniem) foto attēliem un aprakstu; novadītā semināra pedagogiem “Zīmējumi uz koka lapām” materiāliem.

Daugavpils pilsētas 24.pirmsskolas izglītības iestadē pilsētas izglītības iestāžu pedagogu metodiskajos lasījumos “Latviešu valodas apguve agrīnā un jaunākā vecuma grupās” ar:

prezentāju „Pašgatavotās rotaļlietas” un video materiālu par pašgatavotu rotaļlietu izmantošanu latviešu valodas mācīšanas procesā;

27

prezentāciju “Didaktisko spēļu izmantošana latviešu valodas apguves procesā”; pašgatavotu didaktisko spēli un izstrādātām mnemotabulām dzejoļu mācīšanai, kā arī

komentāriem to izmantošanai latviešu valodas mācīšanas procesā.Katru gadu iestādes pedagogi tiek izvirzīti “Pedagoģiskās meistarības balvai”.

Stiprās puses: Iestādē strādā kvalificēts pedagoģiskais personāls ar atbilstošu izglītību; Pedagogi regulāri dalās savā metodiskajā pieredzē Iestādē, pilsētā, valstī; Pedagogi regulāri un sistemātiski veic pašpilnveidi – piedalās pieredzes apmaiņas pasākumos, kursos un

pašizglītojas.

Turpmākā attīstība: 2018./2019. m.g. pedagogiem nepieciešami kursi „Bērnu tiesību aizsardzība”; Mudināt pedagogus iegūt kvalitātes pakāpes; Pedagogu tālākizglītība kompetenču pieejas metodisko aspektu izzināšanai.


Joma – 7. Izglītības iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana

7.1.Izglītības iestādes darba pašvērtēšana un attīstības plānošana

Iestādes vadītāja un vadītājas vietnieks izglītības jomā mērķtiecīgi organizē un īsteno vērtēšanu visos pirmsskolas izglītības iestādes darba aspektos. Līdz šim iestādē nav ticis organizēts izglītības iestādes pašvērtējums, taču Iestādei ir attīstības plāns, kurš izveidots 3 gadiem - prioritātes izvirzītas, ņemot vērā iestādes darbības pamatmērķus un iestādes darba izvērtējuma stiprās puses un attīstības vajadzības. Pedagoģiskās padomes sēdes tiek plānotas atbilstoši mācību gada pedagoģiskā un audzināšanas darba plāna uzdevumiem. Izvirzot prioritātes pedagoģiskajā, audzinošajā un saimnieciskajā darbā perspektīvajam darba plānam tiek ņemti vērā sekojoši dokumenti:

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija „Latvija 2030”; Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam; Daugavpils pilsētas attīstības programma 2014. - 2020. gadam; Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam; Projekts skola 2030.lv

Iestādes darbinieki pārzina darba plānu un izvirzītās prioritātes katram mācību gadam. Uzsākot mācību gadu tiek veidots darba plāns konkrētajam mācību gadam un aktualizēts perspektīvais darba plāns. Iestādes darba pašvērtēšana tiek veikta katra mācību gada nobeigumā visās izglītības iestādes darbības jomās, atbilstoši Iestādes izvirzītajām gada prioritātēm. Sava darba pašvērtēsanu veic visi iestādes darbinieki. Pamatojoties uz Daugavpils pilsētas domes 2016.28.01. noteikumiem Nr.2 „Noteikumi par Daugavpils pilsētas pašvaldības amatpersonu un darbinieku novērtēšanas kārtību”, Daugavpils pilsētas 20. pirmsskolas izglītības iestādes nolikumu un saskaņā ar iestādes vadītājas rīkojumu, tiek veikta Iestādes darbinieku novērtēšana. Pedagogi sava darba pašvērtējumu iesniedz mācību gada beigās. Iegūtā informācija tiek apkopota un analizēta, izmantota pedagogu darba kvalitātes pašvērtēšanas laikā. Dokumentācijas kontroles rezultātu, Iestādes mācību gada darba plāna pasākumu vadīšanas un norises analīze tiek veikta pedagoģiskajās sanāksmēs.

28

Daugavpils pilsētas 20. pirmsskolas izglītības iestādē dokumentācija tiek kārtota atbilstoši 2005.18.10. MK noteikumiem Nr.779 „Noteikumi par vispārējās izglītības iestāžu pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešamo obligāto dokumentāciju” un saskaņā ar arhīvā apstiprināto lietu nomenklatūru.

Stiprās puses: Izglītības iestādē ir darbību reglamentējošie dokumenti, kas atbilst normatīvo aktu prasībām; Iestāde veic iepriekšējā perioda darba analīzi, notiek sistemātisks darba izvērtēšanas un plānošanas process; Izglītības iestādes attīstības plānošanā piedalās iestādes personāls, vecāki, iestādes padome.

Turpmākā attīstība: Turpināt pilnveidot iestādes darba plānošanu un pašvērtēšanas procesu.


7.2.Izglītības iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība

Iestādē ir izstrādāta struktūras shēma, kur konkrēti atrunāta amatu pakļautība un noteiktas vadītājas kompetences jomas. Iestādes administrāciju veido Iestādes vadītāja, vadītājas vietnieks izglītības jomā un vadītājas vietnieks administratīvi saimnieciskajādarbā, pirmsskolas iestāžu un skolu māsa, darba aizsardzības speciālists.Iestādes vadītāja vada un koordinē darba (pedagoģisko un saimniecisko) procesu Iestādē. Viņa tiešajā padotībā ir Iestādes administrācija.

Vadītājas vietnieks izglītības jomā vada un koordinē pedagoģisko procesu Iestādē. Viņa tiešajā padotībā ir Iestādes pedagoģiskais personāls. Iestādes vadītājas prombūtnes laikā veic viņas pienākumus.

Vadītājas vietnieks administratīvi saimnieciskajā darbā vada un koordinē Iestādes saimniecisko darbību. Viņa padotībā ir Iestādes apkalpojošais personāls.

Pirmsskolas iestāžu un skolu māsa savas kompetences ietvaros veic profilaktiskos, aprūpes un ārstniecības pasākumus, nodrošina sanitāri higiēnisko, profilaktiski izglītojošo darbu, organizē un uzrauga ēdināšanu, sniedz pirmo medicīnisko palīdzību.

Darba aizsardzības speciālists organizē darba aizsardzības sistēmu, seko darba aizsardzības normatīvo aktu, darba drošības instrukciju, rīkojumu vai lēmumu ievērošanai un izpildes kontrolei.

Iestādē darbojas Iestādes padome. Lai veiktu normatīvos aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus, iestādē ir izstrādāta visa obligātā iestādes

darbu reglamentējošā dokumentācija. Dokumenti ir noformēti atbilstoši dokumentu izstrādes prasībām un sakārtoti atbilstoši iestādes lietu nomenklatūrai.Visam iestādes personālam ir izstrādāti atbilstoši amatu apraksti, kuros noteikti viņu darba pienākumi un tiesības. Pēc nepieciešamības amatu apraksti tiek aktualizēti.

Iestādē ir izveidota LIZDA pirmorganizācija. Ir noslēgts koplīgums. Izglītojamo tiesību nodrošināšanai uz dzīvībai un veselībai drošiem apstākļiem tiek aktualizēti bērnu

drošību reglamentējošie iekšējie normatīvie akti. Iestādē ir izstrādāta kārtība kādā Iestādē tiek veikta iesniegumu izskatīšana, bērnu sūdzību iesniegšana un izskatīšanas kārtība, Rīcības plāns darbiniekiem interešu konflikta situācijā, Rīcības plāns darbiniekiem, kad tie vēlas ziņot par personāla vadības procesa pārkāpumiem.

Lai nodrošinātu bērnu veselības veicināšanu, regulāri tiek sagatavoti pārskati par bērnu saslimstību un iestādes apmeklējumu, kas tiek analizēti pedagoģiskās padomes sēdēs. Apzināti traumatisma riski, lai nodrošinātu bērnu veselībai un dzīvībai drošu vidi. Darbinieku veselības saglabāšanai ir nodrošināti nekaitīgi un droši darba apstākļi.

Vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšanai un korupcijas novēršanai iestāde ievēro savā darbībā Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes “Korupcijas risku analīzes un pretkorupcijas pasākumu plānu Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldē un tās padotības iestādēs”, regulāri veic tā izpildes izvērtēšanu un plāno pasākumus nepilnību novēršanai.

29

Saskaņā ar darba plānu, iestādes vadība organizē pedagoģiskās padomes sēdes, kurās tiek izskatīti ar izglītību un audzināšanu saistīti jautājumi.

Iestādes tēla veidošanai informācija par iestādes darbu tiek darīta zināma arī sabiedrībai, ievietojot to iestādes mājas lapā www.daugavpils20pii.lv , Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes mājas lapās.

Iestādē regulāri notiek pedagogu un tehniskā personāla darba vērtēšana un pašvērtēšana. Pedagogu darbs tiek vērtēts apmeklējot atklātos pasākumus, plānveida pārbaužu laikā, kā arī mācību gada beigās katrs pedagogs veic sava darba pašvērtēšanu, kura rezultāti tiek apkopoti un izmantoti iestādes darba pašvērtēšanai un turpmāko individuālo un kopējo vajadzību noteikšanai. Tehniskā personāla darba novērtēšana notiek reizi gadā saskaņā ar Daugavpils pilsētas domes 28.01.2016. “Noteikumiem par Daugavpils pilsētas pašvaldības amatpersonu un darbinieku novērtēšanas kārtību”. Vērtēšanas rezultātus izmanto tūlītējam darbam vai iekļauj Iestādes attīstības plānā tālākai realizēšanai, kā arī izmanto amatu aprakstu aktualizēšanai.

Iestādes vadītāja sadarbojas iestādes darba organizēšanā ar iestādes darbiniekiem, vecākiem, sabiedrību, pašvaldību un citām kontrolējošām institūcijām. Iestādes vadītāja īsteno efektīvu sadarbību ar Daugavpils pilsētas domi, Daugavpils izglītības pārvaldi, iestādes padomi, rūpējas par iestādes prestižu.

Stiprās puses: Izglītības iestādē ir izstrādāti tās darbību reglamentējoši dokumenti; Sakārtota dokumentācija, kas tiek savlaicīgi noformēta, pilnveidota un papildināta atbilstoši normatīvo aktu

prasībām; Amatu aprakstos un darba kārtības noteikumos labi izstrādāta pienākumu un atbildību sadale; Iestādē ir noteikta vadības organizatoriskā struktūra; Izglītības iestādes vadītāja pārrauga un nodrošina labvēlīgu vidi iestādē; Iestādes personālam ir iespēja brīvi komunicēt ar iestādes vadību; Iestādes vadībai ir savstarpēja cieša sadarbība un spēja ātri pieņemt svarīgus lēmumus, reaģēt uz

konfliktsituācijām un sniegt nepieciešamo atbalstu personālam.

Turpmākās attīstības virzieni: Iestādes vadības sadarbības turpināšana ar personālu, vecākiem un izglītojamajiem; Iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošana.


7.3. Izglītības iestādes sadarbība ar citām institūcijām

Iestāde aktīvi sadarbojas ar Daugavpils pilsētas domi, Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldi, izglītības iestādēm, Iestādes padomi, ar valstiskām un nevalstiskām organizācijām. Sadarbība ar:

Daugavpils pilsētas domi – nodrošināta iestādes uzturēšana un finansēšana tādā apjomā, lai iestāde varētu efektīvi strādāt. Ir uzsākti projektēšanas darbi iestādes renovācijai;

Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldi – saņemts atbalsts budžeta izpildes pārraudzībā, iepirkumu organizēšanā, preču un pakalpojumu iegādē, iestādes darba plānošanā, programmas „Atbalsts pozitīvai uzvedībai” ieviešanā, u.c.;

Pilsētas pirmsskolas izglītības iestādēm – pedagoģiskās pieredzes apmaiņa, profesionālā pilnveide, iekšējo normatīvo aktu izstrāde;

Daugavpils 15.vidusskola – pēctecības nodrošināšana latviešu valodas un matemātisko prasmju jomā. Daugavpils Vienības pamatskola – kopīgi pasākumi Bērnu un jauniešu centru „Jaunība” – bērnu mazo izpildītāju vokālais konkurss „Pīks un Pīka”; Latgales zoodārzu – mācību ekskursijas; „Ceriņu” bibliotēku– bērnu mācību ekskursijas, Latvijas patriotismu veicinoši pasākumi;

30

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu – ēkas un teritorijas ugunsdrošība, ugunsdrošības nodarbības; Daugavpils būvniecības tehnikumu - izglītojošas nodarbības(karjeras izglītība); Daugavpils vācu biedrību “Erfolg”- zīmējumu konkursi; Daugavpils Krievu kultūras centru - izteiksmīgas runas konkurss; Valsts Robežsardzes pārvaldi - dienesta suņu prasmju paraugdemonstrējumi; Daugavpils Universitāti - kursi, konferences; Daugavpils bērnu veselības centrs - pašdarināto kompozīciju konkurss; Biedrību “Zaļā josta”- izlietoto bateriju vākšanas konkurss; Sarkanā krusta Daugavpils nodaļu – kursi, iesaistīšana labdarības akcijās.

Stiprās puses: Izglītības iestāde regulāri sadarbojas ar Daugavpils pilsētas domi, Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldi,

izglītības iestādēm, Iestādes padomi, ar valstiskām un nevalstiskām organizācijām. Izglītības iestāde iesaistās pilsētas, valsts un starptautiskos konkursos, pasākumos, projektos (eTwinning); Iestādes aktivitātes tiek atspoguļotas Iestādes mājas lapā un DPIP mājas lapā;

Turpmākās darbības virzieni: Turpināt sadarbību ar pilsētas iestādēm, ar biedrībām, kas ir mūsu sadarbības partneri; Turpināt attīstīt sadarbību ar dažādām organizācijām bērnu radošās darbības rezultātu un skolotāju

pieredzes materiālu popularizēšanai; Popularizēt Iestādes pedagogu darbu un dalīties pieredzē ar pilsētas kolēģiem; Plānot savu pedagoģisko un saimniecisko darbu, iesaistot dibinātāju; Iesaistīties ekoloģiskajā projektā “Cūkmena detektīvi”.


Izglītības iestādes turpmākā attīstība(balstīta uz pašnovērtējumā iegūtajiem secinājumiem)

Joma Turpmākās attīstības vajadzības

Mācību saturs – Iestādes īstenotās izglītības

programmas

Turpināt ieviest kompetenču pieejā balstīta mācību satura elementus pirmskolā 2018./2019.m.g.

Veikt grozījumus priekšmetu programmās, aktualizējot un pilnveidojot tās saskaņā ar kompetenču pieejas prasībām.

2019./2010.m.g. jaunā, kompetenču pieejā balstītā, mācību satura realizēšanas uzsākšana.

Plānojot mācību saturu pedagogs jāparedz atbilstošas mācību metodes uz kompetencēm balstīta izglītības mācību satura pieejas īstenošanai.

Mācību satura apguvē paredzēt plānveidīgu mācību darba diferenciāciju izglītojamiem ar grūtībām mācībās un talantīgajiem bērniem.

Grupu, kas īsteno vispārējās pirmsskolas izglītības programmu, skaita palielināšana.

Mācīšanas kvalitāte Turpināt dažādot integrētu rotaļnodarbību vadīšanas veidus ar kompetenču pieejas elementiem, uzsverot izglītojamā lomu, viņa vēlmes, radošumu un patstāvību;

Attīstīt izglītojamo personiskās īpašības, kas sekmē apgūt mācību

31

saturu, kas paredzēts attiecīgajā pakāpē izglītības mācību satura programmā;

Mācību satura apguvi virzīt uz apzinātiem domāšanas procesiem ciešā saistībā ar izglītojamo personiskā pieredzē balstītu faktu izziņu;

Sekmēt izglītojamo motivāciju, atbalstot viņus pedagoģiskajā procesā;

Turpināt darbību UNESCO AS un eTwinning projektos; Veicināt mācību vides radīšanu atbilstoši mērķiem un uzdevumiem,

lai veicinātu izglītojamo kompetenču un caurviju attīstību; Motivēt pedagogus pieteikties profesionālās darbības novērtēšanai.

Mācīšanās kvalitāte Iestādes resursu saglabāšana un atjaunošana izglītojamo vajadzībām; Plānot un izstrādāt mācību vielas sadales tematisko plānojumu

atbilstoši kompetenču pieejai; Pilnveidot vecāku un pirmsskolas sadarbību izglītojamo mācīšanās

procesa uzlabošanā un izglītojamo latviešu valodas mācīšanās motivācijas veidošanā.

Izglītojamo sasniegumi Atklāt katra bērna stiprās puses, veicināt to attīstību. Pilnveidot darbu ar talantīgajiem bērniem.

Atbalsts izglītojamajiem

Turpināt skolotāja logopēda sadarbību ar 5 – 7 gadus vecu bērnu grupu skolotājiem un vecākiem;

Pilnveidot darbu pēc APU programmas; Turpināt sadarbību ar Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes

psihologu; Turpināt meklēt jaunas iespējas izglītojamo zināšanu papildināšanai par

profesijām, sadarbojoties un paplašinot sadarbības partneru loku, kā arī aktīvi iesaistot vecākus;

Turpināt strādāt pie izglītojamo motivācijas;

Pilnveidot individuālo darbu ar bērniem, kuriem ir uzmanības, uzvedības traucējumi, kā arī ar talantīgiem bērniem;

Turpināt plānot un izmantot diferencētas mācīšanas metodes; Atbalsta sniegšanā vairāk motivēt vecākus uz sadarbību; Pilnveidot pedagogu kvalifikāciju bērnu ar speciālām vajadzībām

iekļaušanā vispārizglītojošā programmā.Sadarbība ar izglītojamo vecākiem

Turpināt darbu pie pastāvīgas informācijas aktualizēšanas vecāku stūrīšos;

Turpināt pētīt bērnu vecāku viedokli par Iestādes darbu un viņu vajadzībām un iegūto informāciju izmantot turpmākajā Iestādes darbības plānošanā;

Turpināt sadarbību ar izglītojamā ģimeni, akcentējot vecāku atbildību par bērnu, sniedzot atbalstu ģimenei;

Turpināt vecāku izglītošanu dažādos jautājumos, izmantojot konsultācijas un seminārus praktikumus, interneta resursus.

Iestādes vide Turpināt izkopt un attīstīt jaunas iestādes tradīcijas, lai saglabātu un uzturētu labvēlīgu mikroklimatu;

Turpināt sadarbības veicinošo pasākumu organizēšanu ar izglītojamo vecākiem;

Turpināt darbu pie sociāli emocionālo prasmju izkopšanas, pozitīvu savstarpējo attiecību, pilsoniskās piederības Latvijas valstij

32

veicināšanu. Pilnveidot rotaļu laukumu vidi ar jaunu aprīkojumu; Uzstādīt kodu atslēgu galvenajām Iestādes ieejas durvīm; Veikt 8.,11., 12.grupu sanitāro telpu remontu un sanitāro mezglu

nomaiņu; Turpināt pilnveidot materiāli tehnisko bāzi.

Iestādes resursi Materiāltehnisko resursu atjaunošana un papildināšana pēc nepieciešamības, tai skaitā nodrošināt grupas ar datoriem.

Personālresursi 2018./2019. m.g. pedagogiem nepieciešami kursi „Bērnu tiesību aizsardzība”;

Mudināt pedagogus iegūt kvalitātes pakāpes; Pedagogu tālākizglītība kompetenču pieejas metodisko aspektu

izzināšanai.Iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana

Turpināt pilnveidot iestādes darba plānošanu un pašvērtēšanas procesu. Iestādes vadības sadarbības turpināšana ar personālu,

vecākiem un izglītojamajiem; Iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošana.

Sadarbība ar citām institūcijām

Turpināt sadarbību ar pilsētas iestādēm, ar biedrībām, kas ir mūsu sadarbības partneri;

Turpināt attīstīt sadarbību ar dažādām organizācijām bērnu radošās darbības rezultātu un skolotāju pieredzes materiālu popularizēšanai;

Popularizēt Iestādes pedagogu darbu un dalīties pieredzē ar pilsētas kolēģiem.

Plānot savu pedagoģisko un saimniecisko darbu, iesaistot dibinātāju;

Iesaistīties ekoloģiskajā projektā “Cūkmena detektīvi”.

Daugavpils pilsētas 20.pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Jeļena Gridjuško

33

joma – 2. mācīšana un mācīšanās - daugavpils 20...

Documents