july 14th day 1 · web viewkopā pie datu sagatavošanas (gan Ženēvas, gan klimata konvencijai)...

Integrētās emisiju aprēķināšanas un prognozēšanas datubāzes ieviešana

ATSKAITE

Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.-2014. gada programmas “Nacionālā klimata politika” iepriekš

noteiktais projekts „Nacionālās sistēmas pilnveidošana siltumnīcefekta gāzu inventarizācijai un ziņošanai par politikām,

pasākumiem un prognozēm”

Aktivitāte 1.1.1.1. “Integrētās datubāzes izveide”

RĪGA, 2016

Izpildītājs: VISA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”

Integrētās emisiju aprēķināšanas un prognozēšanas datubāzes ieviešana

Datums: 30.12.2016

Atskaites autori: Ieva Sīle, Asnate Skrebele

2

Projekta mērķis

Līdz šim situācija valsts emisiju inventarizācijas veicējiem – sektoru ekspertiem un ziņojuma apkopotājiem – bija samērā sarežģīta un laikietilpīga, jo divu konvenciju1 ietvaros jānodod divi ziņojumi ik gadu:

Klimata konvencijas ietvaros nepieciešams Nacionālais inventarizācijas ziņojums (aptuveni 600 lpp.), kā arī dati par SEG gāzēm (oglekļa dioksīds, metāns, slāpekļa (I) oksīds, fluorētās gāzes, kā arī netiešās SEG gāzes – sēra oksīdi, slāpekļa oksīdi, oglekļa oksīds un nemetāna gaistošie organiskie savienojumi) CRF ziņošanas formātā (aprēķinātās emisijas jāievada īpašā programmā katram degvielas/aktivitātes veidam katrā apakšsektorā u.c.). Termiņš Klimata konvencijas ziņojumam un datiem ir 15.janvāris un 15.marts (attiecīgajās regulās2 noteiktais termiņš), kā arī 15.aprīlis (konvencijas ziņošanas vadlīnijās3 noteiktais termiņš).

Ženēvas konvencijas ietvaros ik gadu nepieciešams Informatīvais inventarizācijas ziņojums, kas jānodod līdz 15. martam, kā arī dati par galvenajiem piesārņotājiem (NOx, SO2, NMVOC, NH3, CO), cietajām daļiņām (PM2.5, PM10, TSP), smagajiem metāliem (Pb, Cd, Hg, As, Cr, Cu, Ni, Se, Zn), un noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem (dioksīniem, PAH, HCB, PCB) NFR ziņošanas formātā (aprēķinātās emisijas jāievada īpaši sagatavotās Excel formās – katram gadam sava darbalapa). Termiņš datu nodošanai ir 15.februāris un 15.marts (ja ir kādas izmaiņas datos).

Kopā pie datu sagatavošanas (gan Ženēvas, gan Klimata konvencijai) strādā ap 10 cilvēkiem no dažādām institūcijām (saskaņā ar 2012. gada 27. marta Ministru Kabineta noteikumiem Nr.217 “Noteikumi par siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijas nacionālo sistēmu”), un datubāzes lielākajai daļai ekspertu ir pielāgotas, lai aprēķinātu abu konvenciju emisijas, jo aktīvie dati ir vienādi. Lielākoties datubāzes ir bāzētas MS Excel programmā, tādējādi nav izslēgta kļūdu iespējamība, datubāzē mainot formulas, pozīcijas u.c. Lielām datubāzēm, piemēram, enerģētikai, visu aprēķina kļūdu piefiksēšana (piemēram, vai aprēķinos ir izmantota īstā šūna) ir ārkārtīgi sarežģīta un laikietilpīga, turklāt dati nav pārskatāmi – ir redzamas tikai datu rindas un grafiki, un, lai varētu noteikt emisiju/aktīvo datu tendences, jāveido atsevišķi grafiki. Jaunajā CRF Reporter programmā nav pat iespējams ievadītos datus aplūkot grafiski, līdz ar to ekspertam ir jābūt pilnīgi pārliecinātam, ka visa informācija ir korekta. Datubāzēs ir arī daudz darba lapu, un, gadījumā, ja mainās formula, tad tā jāmaina visās darba lapās (piemēram, katram gadam ir sava darba lapa). Līdz ar to ir ļoti grūti izpildāma kvalitātes kontrole – tā pārsvarā ir manuāla. Datu salīdzināšana starp datubāzi un CRF vai NFR tabulām ir samērā sarežģīta un ļoti laikietilpīga.1 ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām (Klimata konvencija), ANO konvencijas “Par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos” (Ženēvas konvencija).2 2013. gada 21. maija Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu; 2014. gada 30. jūnija Komisijas īstenošanas Regula (ES) Nr. 749/2014 par tās informācijas struktūru, formātu, iesniegšanas procedūrām un izskatīšanu, kuru dalībvalstis ziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013.3 Lēmums 24/CP.19 “Pārskatītās Klimata konvencijas ziņošanas vadlīnijas par ikgadējām inventarizācijām dalībvalstīm, kas iekļautas Konvencijas 1. pielikumā”

3

Tāpat tika veikta manuāla neprecizitāšu un pamatavotu aprēķināšana MS Excel formātā, kur pie mazākajām izmaiņām ziņošanas struktūrā rodas sarežģījumi ar formulām.

Projekta mērķis bija izveidot tiešsaistes datubāzi un aprēķināšanas programmatūru, kas veidotu Latvijas siltumnīcefekta gāzu un gaisu piesārņojošo vielu emisiju un CO2 piesaistes aprēķinu sistēmu Klimata konvencijas, Kioto protokola (KP) un Ženēvas konvencijas ietvaros, kā arī izstrādāt tai piesaistītu emisiju un CO2 piesaistes prognožu modeli un attiecīgu datu instrumentu starptautisko ziņojumu sagatavošanas mērķiem.

Paredzēts, ka integrētā datubāze būs centralizēta sistēma, kas paredzēta klimata pārmaiņas izraisošo gāzu un gaisu piesārņojošo vielu emisiju un CO2 piesaistes aprēķinam un datu uzturēšanai tiešsaistē. Tajā vienuviet tiks uzglabāti visi vēsturiskie un aktuālie dati, kas izmaiņu gadījumā tiks automātiski atjaunināti. Šajā sistēmā būs iespējams ātri veikt katra sektora emisiju un CO2 piesaistes aprēķinu, nodrošinot augstāku inventarizāciju kvalitāti, izvairoties no iespējamām kļūdām aprēķinos. Paredzēts, ka varēs izmantot arī paralēlu aprēķinu pieejas un testēt vairākus iespējamos scenārijus. Integrētajā datubāzē būs iespējams veikt augstākās pakāpes neprecizitāšu un pamatavotu aprēķinus, kas palīdzēs precīzāk noteikt problemātiskās apakšnozares, kurās būtu nepieciešami datu kvalitātes uzlabojumi. Vienlaikus nozaru ekspertiem tiks būtiski atvieglots darbs ne tikai emisiju un CO2 piesaistes aprēķināšanā, bet arī ikgadējo ziņojumu tabulārās un vizuālās informācijas sagatavošanā.

Klimata pārmaiņas izraisošo gāzu un gaisu piesārņojošo vielu emisiju prognožu modelis paredzēts dažādu nākotnes emisiju scenāriju prognozēšanai līdz 2050.gadam, saskaņā ar 2006. gada Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (2006 IPCC) vadlīnijām un Ženēvas konvencijas ziņošanas vadlīnijām (EMEP/EEA 2013 un jaunākām). Ir ļoti svarīgi zināt nākotnes scenārijus gan klimata pārmaiņu, gan gaisa piesārņojuma sfērā, jo tās atrodas savstarpējā sinerģijā. Modelī varēs radīt vairākus iespējamos scenārijus, kas palīdzēs skaidrāk definēt, kādi pasākumi būtu jāievieš, lai samazinātu emisijas.

Plānots, ka rīks nodrošinās integrētajā datubāzē aprēķināto vēsturisko un prognožu datu eksportu ziņošanai nepieciešamajos formātos, tādējādi tas ievērojami ietaupīs laiku nacionālo inventarizāciju ekspertiem un apkopotājiem, kā arī atvieglos kvalitātes kontroles procedūras jau aizpildītajos dokumentos.

4

Prasības izstrādātājam

Sākotnējās prasības potenciālajam sistēmas izstrādātājam bija sekojošas:

Integrētajai datubāzei jādarbojas MS Windows vidē un jābūt izveidotai DBVS Oracle. Datubāzei jābūt vai nu servera-klienta bāzētai, vai jādarbojas interneta vidē (vai abi), un,

veicot izmaiņas, datiem visiem lietotājiem jātiek automātiski atjauninātiem; Emisiju datubāzē jāiekļauj galvenie tautsaimniecības sektori – enerģētika, tostarp transports,

ar dalījumu emisiju tirdzniecības sistēmas (ETS) un ne-ETS sektoros; industriālie procesi un ķīmisko vielu un produktu izmantošana ar dalījumu ETS un ne-ETS sektoros; lauksaimniecība, mežsaimniecība un cita veida zemes lietojums (lauksaimniecības un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektori ir sadalīti atsevišķi atbilstoši CRF formātam); atkritumu apsaimniekošana; kā arī tabula ar CO2 piesaisti, kurai jābūt izveidotai saskaņā ar KP pušu lēmumā 6/CMP.9 definētajām zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības aktivitātēm otrajam KP saistību periodam.

Datubāzei jāsatur sekojoši piesārņotāji: siltumnīcefekta gāzes CO2, CH4, N2O, F-gāzes (HFC-23, HFC-32, HFC-125, HFC-134a,

HFC-143a, HFC-152a, HFC-227ea, HFC-236fa, HFC-245fa, HFC-365mfc, HFC-43-10mee, PFC-14, PFC-116, PFC-218, PFC-31-10, PFC-51-14, NF3);

gaisu piesārņojošās vielas NOx, NMVOC, SOx, CO, NH3, PM2.5, PM10, sodrēji (black carbon), kopējās suspendētās daļiņas (TSP), Pb, Cd, Hg, As, Cr, Cu, Ni, Se, Zn, polihlorētie dibenzodioksīdi un furāni (PHDD/F), policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (benzo(a)pirēns, benzo(b)fluorantēns, benzo(k)fluorantēns, indeno(1,2,3-cd)pirēns, kopējie PAO), heksahlorbenzols un polihlorētie bifenili.

Datubāzei jāsatur visa vēsturiskā informācija no 1990. gada (datus nodrošinātu eksperti) un jānodrošina, ka tajā var būt vismaz 10 000 000 ierakstu.

Jābūt savstarpēji harmonizētiem CRF/NFR ziņošanas formātiem, lai būtu iespēja pilnvērtīgi ziņot emisijas abos formātos, ietaupot laiku.

Jābūt apzīmējumu (notation keys) iespējamībai nulles vērtību vietā. Laika rindām ar aktivitātes datiem, emisiju faktoriem, emisijām un CO2 piesaisti jābūt viegli

maināmām, un lietotājs datu vērtības varētu vienkārši pievienot, kopēt, mainīt vai dzēst, kā arī jābūt vērtību vēsturei izmaiņu fiksēšanas nolūkos.

Jānodrošina laika rindu un to vērtību dokumentācija, tostarp atsauces, piezīmes, neprecizitāšu piefiksēšana.

Jābūt iespējai datus automātiski ieimportēt no MS Excel, XML, CSV formāta lietotāja izvēlētajā laika intervālā (viens vai vairāki gadi vai visa laika rinda), nodrošinot automātisku datu pārnesi no aktivitātes datu sniedzējiem, kā arī no lauksaimniecības un mežsaimniecības datu modeļiem un Copert programmatūras ceļu transporta apakšsektorā.

Jānodrošina vairāku aprēķinu scenāriju iespējamība un aprēķinu pieeju izmantošanas iespējamība paralēli viena otrai.

Lietotājam (sektora ekspertam) jābūt iespējai definēt dažādas aprēķināšanas procedūras. Jānodrošina 2. pakāpes (Tier 2) neprecizitāšu analīze ar Monte Karlo pieeju saskaņā ar 2006.

g. Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (2006 IPCC) vadlīnijām un Tier 2 pamatavotu analīze saskaņā ar 2006 IPCC vadlīnijām.

Jānodrošina automātiska kvalitātes kontrole datu savstarpējai salīdzināšanai KP tabulās un lauksaimniecības, zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības un

5

cita veida zemes lietojuma tabulās, kā arī sekojošas kvalitātes kontroles procedūras – pilnīgums, saskanīgums, salīdzināmība.

Sistēmai jābūt sadalītai viegli pārskatāmos un pārvaldāmos moduļos, kur katrā tiek veiktas noteiktas funkcijas. Jābūt skaidri nodalītiem tēmu blokiem, kas izdalāmi pa nozarēm. Noteikti ir jābūt atsevišķam:

vispārīgās pārvaldes modulim, vēsturisko datu pārvaldes modulim, emisiju un CO2 piesaistes aprēķinu modulim dokumentēšanas modulim pamatavotu un neprecizitāšu analīzes modulim.

Programmatūrai jānodrošina sekojošās funkcijas: lietotāja tiesību pārvaldīšana un maiņa; automātiska vienību pārveidošana; rīku nodrošināšana, kas ļauj vizualizēt laika rindu grafiski un tabulu veidā atsevišķiem

gadiem vai visai laika rindai; datu analīzes iespējamība (piemēram, datu filtrēšana, grupēšanas, šķērsgriezumu

tabulas, grafiki, statistika); datu aizsardzības prasības – lietotāji ar parolēm; ātras lietotāju definētu atskaišu izveides iespējamība ar jaunākajiem datiem

(atjaunināti emisiju faktori atsevišķos gados vai visā laika rindā, aktīvie dati vai emisijas atsevišķos gados vai visā laika rindā u.c.) ar drukāšanas iespēju.

Lietotājiem bez papildus programmēšanas integrētajā datubāzē jāspēj veikt sekojošas funkcijas:

datubāzi var viegli mainīt un papildināt paši lietotāji bez programmēšanas, to padarot detalizētāku (pievienot gadus, jaunus parametrus, emisiju faktorus);

jaunu aprēķināšanas funkciju pievienošana; jaunu apakškategoriju pievienošana; nelielu izmaiņu (apakškategoriju izmaiņas, jauni piesārņotāji, mērvienību nomaiņa)

iespējamība ziņošanas formātos; jaunu avota kategoriju un apakškategoriju pievienošana; tiek nodrošināts datu eksports MS Excel failu formātā.

Izpildītājam jānodrošina datu importa/eksporta saskarne vai arī sasaiste starp integrēto emisiju datubāzi un emisiju prognožu modeli.

Jānodrošina datu eksportēšana sekojošos ziņošanas formātos: Common Reporting Format Software (CRF Reporter) 5.2.3 versijā un turpmākajos

atjauninājumos (Excel un XML formāts); Komisijas īstenošanas regulas Nr. 749/2014 II, III, V, VI, VII, X un XII 4 pielikumos (Excel

formāts); Ženēvas konvencijas/Nacionālo emisijas griestu prognožu ziņošanas veidnēs –

NFR2014-1 un turpmākajos atjauninājumos (Excel formāts). Pretendentam jānodrošina integrētās datubāzes, emisiju prognožu modeļa un datu eksporta

rīka autoruzraudzība 2 gadus pēc darba nodošanas pasūtītājam bez maksas.Mesap sistēma

4 Neieskaitot 4. tabulu

6

Valsts emisiju un CO2 piesaistes inventarizācijas izveidošana un uzturēšana prasa lielas pūles, jo emisiju datu aprēķināšana ir ļoti laikietilpīga un sarežģīti apvienojama ar nepieciešamās informācijas laicīgu iesniegšanu ziņojumu apkopotājiem. Seven2One ir liela pieredze emisiju inventarizāciju izveidē, un ar Mesap programmatūras, ko piedāvā Seven2One, palīdzību tiek nodrošināts pārbaudīts modelis, lai inventarizācijas dati būtu pilnībā saskanīgi, un rīki, lai automatizētu sarežģītus un/vai laikietilpīgus uzdevumus. Seven2One risinājumu izmanto vides aģentūras tādās valstīs kā Vācija, Luksemburga un Šveice.

Mesap modulārā platforma ir paredzēta, lai attīstītu individuālus risinājumus enerģētikas un vides datu analīzei, plānošanai un ziņošanai. Mesap piedāvā elastīgu, vispārīgu datu struktūru un iekļauj standartizētus, konfigurējamus moduļus, kas veic datu apkopošanu, kvalitātes izvērtēšanu, vizualizāciju, datu kopas pilnveidošanu un papildināšanu ar aprakstošiem elementiem, tehnisko analīzi, datu izplatīšanu, darba plūsmas automatizāciju un pārvaldību, kā arī platformas administrāciju.

Mesap veido datu centrāli, lai apkopotu un glabātu informāciju vienuviet no dažādiem avotiem, piemēram, aktīvos datus, emisiju faktorus, kurināmā parametrus un emisijas. Dati tiek organizēti, izmantojot vienotu klasifikācijas shēmu, kas līdzīga datu noliktavām. Shēma ir pielāgota LVĢMC prasībām, un integrētajā datubāzē Mesap izmantos laika rindu datus un dokumentāciju. Visi objekti ir konfigurējami, un standarta Mesap klasifikācijas shēma ļauj izveidot elastīgu saiti starp tiem.

Mesap ir Windows bāzēta klienta/servera datubāzes programma. Tā atbalsta MS SQL un Oracle datubāzu platformas. Par papildu samaksu ir iespējams arī iekštīkls interneta pārlūkprogrammā. Mesap atbalsta vairāku lietotāju pieeju, tas ir vairākās valodās un ir viegli pielāgojams. Mesap ir standarta programmatūra, un lielāko daļu nepieciešamo korekciju var veikt, konfigurējot tās parametrus, nevis izmantojot programmēšanu.

Viena no Mesap sistēmas galvenajām priekšrocībām ir tās vieglā konfigurēšana un datu integrācija. Platforma piedāvā elastīgus meklēšanas, vaicājumu, aprēķinu, analīzes un ziņošanas rīkus. Līdzko datu objekti, saskarnes, aprēķinu gaita un atskaites ir uzstādītas, darba plūsma (kā datu vākšana, uzkrāšana, analizēšana, ziņošana) var tikt automatizēta. Mainot prasības, kā piemēram, jaunas ziņošanas vadlīnijas, izmaiņas var veikt Mesap administratori.

Mesap pamatā ir datubāze, kurā visa svarīgā informācija ar uzkrātajiem datiem, vēsturi un dokumentāciju tiek apkopota centrālā datu glabātuvē. Mesap ir standartizēts datu formāts, kas ļauj elastīgi apstrādāt datus. Līdzīgi kā datu noliktavas, Mesap uzglabā laika rindu datus jebkādā laika griezumā dažādās dimensijās. Aktīvie dati, emisiju faktori, parametri un emisiju dati no dažādiem ārējiem un iekšējiem avotiem var tikt apstrādāti vienotā stilā ar atsauci vienam uz otru, pateicoties sistemātiskajai Mesap pieejai, kas nav atkarīga no objekta.

Laika rindas tiek definētas ar maināmām dimensijām, kas satur aprakstošos elementus – deskriptorus, un to kombinācija veido unikālu aprakstošo elementu kopu. Šāda struktūra efektīvi definē datus un novērš laika rindu dubultās uzskaites iespējamību. Lietotājs var izveidot hierarhisku struktūru, kas palīdz vieglāk apieties ar datiem un atļauj to agregēšanu. Katrai laika rindas vērtībai un/vai visai laika rindai var tikt piesaistīts dokumentācijas objekts, kurā redzama arī vērtību vēsture.

7

Laika rindu un dokumentācijas moduļi ir pamata Mesap moduļi, lai apskatītu un ievadītu datus. Citi moduļi paredzēti, lai datus apstrādātu – veidotu atskaites, veiktu kvalitātes pārbaudes vai aprēķinu procedūras. Daži no moduļiem ir speciāli izstrādāti emisiju inventarizāciju veikšanai.

Mesap moduļi

Mesap Explorer

Mesap Explorer nodrošina centralizētu piekļuvi visām Mesap programmatūras funkcijām. Visi Mesap objekti tiek attēloti hierarhiskā struktūrā. Lai sistēmas lietošanu padarītu vieglāku, tās funkcionalitāte atgādina Windows Explorer. Šajā rīkā lietotāji un administratori autorizējas sistēmā.

Lietotāji var viegli sākt darbu no Mesap Explorer. Katrs lietotājs var pielāgot programmu savām vajadzībām. Tas attiecas gan uz valodu, gan attēlojumu – konkrētu objektu samazināšana dažādām vajadzībām, visbiežāk izmantoto rīku josla, objektu attēlojums kā simboli, saraksts vai detalizēts skats u.c. Ar atbilstošām pieejas tiesībām Mesap objekti var tikt gan aplūkoti, gan apstrādāti, gan pārvaldīti dažādos moduļos.

Mesap Explorer palīdz datubāzes administratoram pārvaldīt lietotāju piekļuvi, lietotāju grupas un konfigurēt visus uzstādījumus datubāzē. Tas attiecas gan uz drošības un kvalitātes uzstādījumiem, gan arī datubāzes standarta vērtību specifikāciju. Mesap Explorer arī pārvalda lietotājus, kas ir sistēmā, to piekļuvi konkrētām datubāzēm, pieredzes līmeņus un centralizētus uzstādījumus, piemēram, paroļu politiku, nosacījumus, pie kādiem izpildās kontu bloķēšana, un biežāk izmantoto tīklu pārsaukšanu.

Time Series

Time Series rīks glabā izvēlēto laika rindu datus jebkādā laika griezumā standartizētā datu modelī, un tiek radīta daudzdimensionāla struktūra kā datu noliktavā. Katram lietotājam ir iespēja izveidot savu privāto mapi, kurā glabājas visi viņa izveidotie laika rindu skati.

DataSheet

DataSheet rīks ļauj izveidot sarežģītus vaicājumus un attēlot rezultātus tabulu vai grafiku veidā ar pāris klikšķiem. Lietotāji var arī pielāgot attēlojuma uzstādījumus tabulām un grafikiem pēc saviem ieskatiem un uzglabāt tos vienkopus kā datu skatu ar filtra parametriem atsevišķās mapēs. DataSheet tiek izmantots datu ievadei, kā arī datu ievades laikā iespējams veikt ticamības pārbaudes (secīgu gadu salīdzinājumiem, var tikt uzstādīti augstāko un zemāko vērtību limiti katrai laika rindai). Nozīmīgi, ka lietotājs ar atbilstošām tiesībām visus datus var manuāli labot.

Units

Mesap sistēmā mērvienības tiek definētas sadaļā Units. Tās ir iedalītas mērvienību klasēs un pēc nepieciešamības ir papildināmas. Mērvienības ļauj bez kalkulācijām mainīt skatus DataSheet rīkā, ja ir vēlēšanās, piemēram, redzēt visus datus gramos, nevis kilotonnās, vai arī teradžoulu vietā redzēt megavatstundas.

Documentation

Jebkura laika rinda, laika rindas vērtība, atskaite vai aprēķinu procedūra var tikt dokumentēta lietotāja izveidotā shēmā, kas satur dažāda veida laukus, piemēram, ciparus, tekstu, pievienotu

8

failu u.c. Dokumentācijas rīks var tikt izmantots, lai laika rindām un to vērtībām pievienotu neprecizitātes. Biežāk izmantotās atsauces var tikt izveidotas kā bibliotēku ieraksti.

Importer

Mesap Importer rīks ir paredzēts laika rindu, pamatdatu, dokumentu u.c. datu importam. Tiek izmantots ekspertu sagatavotas un uzturētas standartizēts formāts, lai aprakstītu importa objektus. Tie objekti, kas vēl neeksistē datubāzē, var tikt automātiski izveidoti caur Importer rīku pēc pilnīguma un saskanīguma pārbaužu veikšanas.

AEC (automātisks emisiju aprēķins)

AEC ir rīks, kas speciāli izveidots emisiju aprēķināšanai inventarizācijas vajadzībām. Tas meklē aktivitāšu datu laika rindas un atrod attiecīgos emisiju faktorus, un aprēķina emisijas, ņemot vērā arī apzīmējumus nulles vietā. AEC ir vieglāk izmantot kā CalQlator rīku, jo nepieciešams definēt daudz mazāk parametrus. Rīks arī aprēķina neprecizitāti emisiju laika rindām, izmantojot Tier 1 metodi. Uzstādījumi var tikt saglabāti kā uzdevums un vēlāk tikt palaisti ar vienu klikšķi.

CalQlator

Rīks, kas veic gan vienkāršus aprēķinus, gan īpašas matemātiskas funkcijas, kā arī aprēķinu ciklus un atkārtojumus. Ir iespējams norādīt laika griezumu, kurā aprēķinus veikt (piemēram, ja konkrēti parametri tiek izmantoti tikai no 1999. gada). Iegūtie rezultāti var tikt glabāti datubāzē laika rindu veidā ar dažādiem scenārijiem un laika griezumiem. Lietotājs var priekšskatīt aprēķinu rezultātus, pirms vērtības tiek ierakstītas datubāzē.

Analyst

Dati vairs netiek uzglabāti Excel, bet elastīgajā un jaudīgajā Mesap datubāzē. Pateicoties MS Excel integrācijai, lai ģenerētu atskaites, lietotājiem ir vieglāk tās sagatavot. Mesap ir īpaša pievienojumprogramma Excel programmatūrai – Analyst atskaišu gatavotājs. Tas nodrošina sasaisti starp Mesap datubāzi, un tāpēc Excel atskaitēs vienmēr ir jaunākie dati. Visas Excel iespējas ir pieejamas, lai gatavotu tabulas, grafikus un atskaites, vai lai aprēķinātu indikatorus, agregācijas, veiktu statistisko analīzi un noteiktu tendences. Ar vienu klikšķi standarta atskaite var tikt pielāgota noteiktam ziņošanas periodam. Atskaites tiek automātiski atjauninātas, kad tiek pielāgotas jaunam ziņošanas periodam. Emisiju inventarizācijās ziņošana Ženēvas konvencijai un nacionālo emisiju griestu direktīvai tiek veikta, izmantojot Analyst.

Quality Check

Laika rindu kvalitāte var tikt pārbaudīta, izmantojot Mesap Quality Check rīku, kas piedāvā dažādas testēšanas metodes. Vienlaicīgi var tikt pielietotas vairākas metodes, kas var tikt automatizētas.

Uncertainty & Key category analysis

Šis rīks aprēķina neprecizitātes lietotāja noteiktām kategorijām. Ar Tier 1 metodi tas agregē neprecizitātes emisiju laika rindās, izmantojot vienkāršu agregācijas formulu. Ar Tier 2 metodi tas aprēķina kategoriju neprecizitātes, izmantojot Monte Karlo simulāciju. Balstoties uz aktīvo datu un emisiju faktoru neprecizitāšu datiem, iegūtās kategorijas emisijas un to neprecizitāte var būtiski atšķirties no Tier 1 rezultātiem. Lietotājs var definēt un saglabāt dažādus neprecizitāšu analīzes skatus un eksportēt to rezultātus Excel formātā. Ar šo rīku var iegūt gan Tier 1, gan Tier

9

2 pamatavotu (key source) kategorijas, kas nepieciešamas gan Klimata konvencijai (atlasa 95% nozīmīgāko kategoriju), gan Ženēvas konvencijai (atlasa 80% nozīmīgāko kategoriju).

Konverter

Ar Mesap Konverter rīku, dati, kas pieejami MS Excel failā, var tikt ieimportēti Mesap datubāzē. Faila formāts nav fiksēts, bet lietotājs to var definēt kā veidni. Pārveidošanas process var būt interaktīvs vai notikt konkrētā laikā. Veidne definē noteiktu importa formātu un nosaka, kā dati tiks nogādāti Mesap sistēmā. Tā satur informāciju par faila formātu, pareizās veidnes identifikācijas norādēm, ticamības kontroles noteikumiem, kā arī datu importa noteikumiem.

Konverter rīkam ir Excel tipa saskarne un tas var tikt viegli pielāgots konkrētām vajadzībām. Ar Konverter lietotāji var viegli un neatkarīgi integrēt jaunus avotus datubāzē un uzkrāt datus nepieciešamajā biežumā un, cik nepieciešams, automātiski. Tiek atbalstīti tādi failu formāti kā .xls, .xlsx, .csv, .txt, .html, kā arī citi failu formāti, kas var tikt atvērti Excel programmā.

CRF Exporter

CRF Exporter rīks ir Mesap pievienojumprogramma, kas apkopo laika rindas un pārvērš tās CRF programmai atbilstošā .xml formātā. Jaunais .xml fails var tikt ieimportēts UNFCCC CRF Reporter.

PlaNet – lineārās simulācijas modulis

PlaNet ļauj modelētājiem simulēt sarežģītas enerģijas un materiālu plūsmu sistēmas. PlaNet aprēķina nākotnes enerģijas un emisiju bilances valstij, ņemot vērā dažādus lietotāja definētus scenārijus un pieņēmumus. Tas izmanto grafiskus, viegli uztveramus risinājumus, lai definētu produktus, procesus un plūsmas, kas veido modeli. Tas ļauj pat tiem, kas nav modelētāji, saprast modeļa struktūru. PlaNet tiek izmantot dažādiem mērķiem, arī emisiju prognozēm. Lai saprastu, kā siltumnīcefekta gāzu un gaisa piesārņotāju emisijas attīstīsies nākotnē, nepieciešamas saprast galveno virzītājfaktoru attīstību (enerģijas pieprasījums, tehnoloģijas u.c.). Izmaksas un jaudas var tikt pievienotas tehnoloģijām un aprēķinātas dažādiem scenārijiem.

PlaNet atbalsta modelētājus, veidojot saikni starp visiem procesiem un izveidojot nepieciešamās laika rindas, kas definētas modeļa specifikācijā. Modeļa konstrukcija neaizņem daudz laika un Mesap atbalsta ātru datu ievadi, izmantojot interpolāciju un ekstrapolāciju, kā arī scenāriju kopēšanu. PlaNet ģenerē modelētās laika rindas automātiski, un tās var tikt vienkārši apvienotas ar emisiju inventarizāciju.

10

Latvijas inventarizācijai pielāgotais Mesap

Latvijas apstākļiem pielāgotais Mesap ir centralizēta datubāze, kas iekļauj klimata un gaisa piesārņojuma konvencijām ziņojamos datus. Tā ietver gan vēsturiskos datus, gan arī prognozes 5 ziņošanas sektoriem, kā arī satur Kioto protokolam nepieciešamo informāciju. Mesap iespējams aprēķināt dažādu vielu emisijas un CO2 piesaisti (Automatic emission calculaton, CalQlator, Reports, PlaNet rīki), kā arī noteikt pamatavotu kategorijas un neprecizitātes, izmantojot Monte Karlo metodi (Uncertainty rīks). Ir iespējams vienkāršs datu imports, izmantojot Converter rīku, kā arī ekspertiem samērā ātri ir iespēja sagatavot dažāda veida atskaites, izmantojot Analyst rīku. Svarīga komponente ir arī avotu dokumentēšana, sākot ar individuālu vērtību līdz laika rindas dokumentēšanai, un iespējams redzēt ikvienas vērtības vēsturi – ja kāda vērtība tikusi mainīta, eksperts var apskatīt ne tikai jauno skaitli, kas ir datubāzē, bet arī visas iepriekšējās vērtības – gan pašu skaitli, gan arī, kurš, kad un kā tās ir mainījis. Dažādu emisiju rezultātu scenāriju iespējamība ne tikai prognozēm, bet arī vēsturiskajiem datiem – tādā veidā iespējams datus aprēķināt pēc dažādām pieejām (piemēram, Tier 1 un Tier 2). Jaunā sistēma ietaupa laiku visiem iesaistītajiem – gan ekspertiem, gan inventarizāciju apkopotājiem, un ikviens ir ieguvējs – ekspertiem atvieglots darbs, lai aprēķinātu emisijas, samazinot manuālu kļūdu pieļaušanas iespēju, bet atbildīgajiem par inventarizācijām – lai tās apkopotu. Arī automātiska tabulu un grafiku gatavošana ziņojumiem, izmantojot Analyst rīku ne tikai ievērojami ietaupīs laiku ekspertiem, sagatavojot informāciju, bet ļaus ziņojumu gatavotājiem noformēt tās vienotā stilā. Automātiskā kvalitātes kontrole ļaus izslēgt muļķīgas kļūdas, un vērtējams, ka inventarizācijas kvalitāte ilgtermiņā tikai uzlabosies.

Beidzoties ikgadējam ziņošanas posmam, ir iespēja noslēgt veco inventarizāciju un sākt darbu pie jaunās uz esošajiem datiem. Veidojot vēsturiski iesniegto datu pārskatus, var veikt salīdzinājumus nākamo ziņojumu pārrēķiniem. Nākotnē ir plānots izveidot read only profilus ministrijas pārstāvjiem, lai tie varētu ērti aplūkot aktuālos datus.

11

Mesap uzbūve un datu plūsmas shēma

Projekta ietvaros iegādātajai sistēmai ir noteikts licenču skaits. Tas nozīmē, ka konkrētus Mesap rīkus vienlaicīgi var izmantot ierobežots lietotāju skaits. Vienlaicīgo lietotāju pieeja sistēmai ir limitēta līdz 17 lietotājiem, no kuriem 15 var izmantot DataSheet moduli, bet 2 tajā pašā laikā – Analyst moduli. Pārējiem rīkiem vienlaicīgo lietotāju skaits ir ierobežots līdz 17 lietotājiem (tikpat, cik var vienlaicīgi strādāt sistēmā).

Mesap datubāzes uzturētājs ir VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, un to administrē Informācijas analīzes daļas speciālisti.

Projekta ietvaros iegādāto Mesap licenču skaits

Pozīcija Vienības Mesap licences

1 Servera un administrācijas klients 12 Vienlaicīgo lietotāju pieeja* 173 Laika rindu modulis 14 DataSheet modulis datu ievadei un vizualizācijai* 155 Analyst (Excel-bāzēta ziņošana) modulis* 26 CalQlator modulis* 17 Importa modulis/Konverter modulis 18 Automātiskā emisiju aprēķināšana 19 CRF-Exporter modulis 1

10 Kvalitātes pārbaudes modulis 111 Neprecizitāšu novērtēšanas modulis 112 PlaNet prognožu modelis 1

Licences, kas apzīmētas ar *, ir subjekts konkurējošām lietotāju pieejām, kas nozīmē, ka 17 lietotāji var paralēli strādāt sistēmā. Pārējiem moduļiem līdz 17 lietotājiem nav piekļuves ierobežojumu.

12

Projekta gaitā aizvadītie semināri

Projekta ilgums bija 6 mēneši – jūlijā tika uzsākts darbs pie datubāzes, bet decembrī gatavā datubāze tika nodota lietotājiem.

Projekta laikā kopā tika radīti:

• 469 502 datu vērtības;

• 28 087 laika rindu ieraksti;

• 1 511 aprakstošie elementi (deskriptori);

• >50 aprēķinu metodes;

• 10 980 rindas ar CRF mainīgajiem;

• 8 atskaišu formāti ziņošanas nolūkiem.

Projekta ietvaros notika 4 semināri, kuru laikā datubāzes izstrādātājs apmācīja lietotājus un administratorus, kā arī diskutēja par esošo un plānoto datu struktūru. Kopā semināros piedalījās 24 cilvēki – datubāzes izstrādātājs, eksperti, administratori, par ziņojumiem atbildīgie, kā arī projekta koordinators.

Visas projekta semināru prezentācijas pieejamas pie LVĢMC Informācijas analīzes daļas Gaisa un klimata nodaļas vadītājas Aivas Eindorfas un vecākās speciālistes Ievas Sīles, un ekspertiem ir piekļuve SEG inventarizācijas FTP folderī (Integrētās datubāzes mape: ftp://212.70.174.35/NOR_projekta_materiali/).

13

1. seminārs – projekta aktivitātes atklāšana (2 dienas)

LVĢMC pārstāve prezentēja esošo uz MS Excel bāzēto pieeju, lai aprēķinātu emisijas ziņošanas nolūkiem. Tika uzskaitītas sekojošas problēmas – laikietilpīgs datu imports attiecīgajos ziņošanas formātos un sarežģīta datu pārbaude, imports no dažādiem formātiem (dažādi datu avoti). Ziņojumu apkopotājiem ir nepieciešams daudz laika, lai iegūtu visus grafikus un tabulas līdzīgā dizainā, jo ekspertiem ir dažādas MS Office versijas. Tika prezentētas Latvijas inventarizācijas komandas vajadzības integrētās datubāzes kontekstā, un ko tā sagaida projekta laikā un pēc tā.

Seven2One pārstāvis sniedza prezentāciju par Mesap. Prezentācijas laikā tika demonstrēts Mesap un tā rīki, un kā tas varētu izpildīt nepieciešamos nosacījumus, ko izvirzījuši Latvijas eksperti. Tika prezentēta plānotā projekta gaita ar visām fāzēm, kopā 5, - emisiju datubāze, prognožu modelis, datubāzu saskaņošana, ziņošana un gala prezentācija.

Pēc atklāšanas semināra eksperti nosūtīja savas datubāzes, lai integrētās datubāzes izstrādātājs tās varētu sākt sektora datu importu Mesap sistēmā.

2. seminārs – lietotāju apmācība un modeļa specifikācija (5 dienas)

Otrā semināra laikā eksperti tika padziļināti apmācīti Mesap lietošanā – kā apskatīt un labot datus, kā importēt un izveidot jaunas laika rindas, kā veikt vienkāršākas kalkulācijas. Visu sektoru ekspertiem bija atsevišķas sesijas, lai izdiskutētu problēmas ar datiem attiecīgajos sektoros, un nodrošināja papildus datus, kas bija nepieciešami sistēmas izstrādātājam.

3. seminārs – prognožu modeļa izveide (10 dienas)

Trešā semināra laikā visiem ekspertiem bija atsevišķas sesijas par viņu sektoru prognozēm, un ko viņi vēlas Mesap sistēmā. Katram sektoram tika rezervēta pilna diena, lai atrisinātu visas neskaidrības un potenciālās problēmas gan vēsturiskajiem, gan prognožu datiem. Tika aizvadītas arī visaptverošas administratoru apmācības, kur piedalījās divi eksperti no LVĢMC. Pēdējā semināra dienā notika ekspertu apmācība kalkulāciju izmantošanā, lai aptvertu un saprastu visas iespējamās aprēķinu procedūras Mesap sistēmā.

4. seminārs – noslēguma lietotāju apmācība un projekta aktivitātes noslēgums (4 dienas)

Pēdējā semināra laikā visi eksperti, kā arī ziņojumu apkopotāji no Vides aizsardzības un Reģionālās attīstības ministrijas piedalījās lietotāju apmācībā, kur tika atkārtots iepriekšējās apmācībās apgūtais (datu imports, eksports, laika rindu pārvaldīšana, aprēķini, datu eksports, izmantojot noteiktus Mesap rīkus). Seven2One un LVĢMC pārstāvji sniedza arī noslēguma prezentācijas, kur tika apkopots viss projekta laikā izdarītais un apspriesti potenciālie izaicinājumi un rīcības.

Pasākumu dienaskārtība (angliski) un apmeklētāju saraksts pieejams pielikumā.

14

2009 – 2014 EEA GRANTS PROGRAMME

ACTIVITY UNDER PRE-DEFINED PROJECT

DEVELOPMENT OF THE NATIONAL SYSTEM FOR GREENHOUSE GAS INVENTORY AND REPORTING ON NR.4.3-23/EEZ/INP-002

Integrated database for climate change and air pollutant emissions’ and CO2 sink data calculation and collection including a tool to report projections for international reporting

purposes: kick-off meeting

July 14th – 15th , 2016Latvian Environment Geology and Meteorology Centre

Maskavas street 165, Riga, LatviaAgenda

July 14th DAY 1 9:30 – 17:30

9:30 – 9:40 Opening speech Project coordinator, MEPRD

9:40 – 10:00 The need for an integrated database I.Sīle, LEGMC

10:00 – 12:30 Introduction of Mesap: guided tour and explanation of concepts S.Siegmundt, Seven2One

12:30 – 14:00 Lunch (at own expenses)

14:00 – 16:00Project organization: role of UNISO, cooperation of LVGMC, approach to model implementation, other organizational matters

S.Siegmundt, Seven2One

16:00 – 16:30 High level specification: database language, reporting tools, IT infrastructure, etc. S.Siegmundt, Seven2One

16:30 – 17:00 Acceptance for software delivery S.Siegmundt, Seven2One

17:00 – 17:30 Issues in LULUCF Responsible experts





purposes: kick-off meeting

July 14th – 15th , 2016Latvian Environment Geology and Meteorology Centre

Maskavas street 165, Riga, LatviaAgenda

9:00 – 9:45 Issues in Energy Responsible experts

9:45 – 11:00 Issues in IPPU Responsible experts

11:00 – 11:45 Issues in Agriculture Responsible experts

11:45 – 12:30 Issues in Waste Responsible experts

12:30 – 13:00 Wrap up of the meeting I.Sīle, LEGMC

July 15th DAY 2: POTENTIAL ISSUES 9:00 – 13:00





purposes: User training and model specification

September 26th – 30th, 2016Latvian Environment Geology and Meteorology Centre

Maskavas street 165, Riga, LatviaRoom 408Agenda

26th September DAY 1: User training 10:00 – 17:00

10:00 – 10:10 Introduction I.Sīle, LEGMC

10:10 – 11:00 Presentation of results, current project status S.Siegmundt, Seven2one

11: 00 – 12:00 Training – Theory and basic concept S.Siegmundt, Seven2one


13:30 – 17:00 Training – View and edit data S.Siegmundt, Seven2one

___________________________________________________________________________

27th September DAY 2: User training 9:00 – 17:30

9:00 – 12:00 Training – Data import / create new time series S.Siegmundt, Seven2one


13:30 – 15:30 Training - Calculations S.Siegmundt, Seven2one

15:30 – 17:30 Issues in Agriculture S.Siegmundt, Seven2oneL.Bērziņa, LLU




28th September DAY 3: Extra sessions regarding data import 9:00 – 17:30

9:00 – 10:00 Transport S.Siegmundt, Seven2oneG.Klāvs, FEI

10:00 – 12:00 EnergyS.Siegmundt, Seven2oneI.Sīle, LVĢMCA.Skrebele, LVĢMC


13:00 – 16:30 IPPU

S.Siegmundt, Seven2oneA.Puļķe, LVĢMCL.Rubene, LVĢMC V.Ratniece, LVĢMC

16:30 – 17:30 WasteS.Siegmundt, Seven2oneI.Cakars, LVĢMCL.Siņics, LVĢMC

___________________________________________________________________________

29th September DAY 4: Introduction to Mesap modelling Extra session with LULUCF 9:00 – 17:00

9:00 – 12:00 Introduction to Mesap modellingBuilding an example with PlaNet modelling S.Siegmundt, Seven2one

12:00 – 14:00 Specification projections (LULUCF) S.Siegmundt, Seven2oneA.Lazdiņš, Silava


15:00 – 17:00 LULUCF issues

S.Siegmundt, Seven2oneA.Butlers, SilavaA.Lupiķis, SilavaA.Bārdule, Silava




30th September DAY 5: Specification projections 9:00 – 15:00

9:00 – 12:00 Specification projections S.Siegmundt, Seven2one


13:30 – 15:00 Specification projections S.Siegmundt, Seven2one





purposes: Building up of the projection model

October 19th – 28th, 2016Latvian Environment Geology and Meteorology Centre

Maskavas street 165, Riga, LatviaRoom 408

Agenda

19th October DAY 1: Meeting with LULUCF experts 10:00 – 17:00

20th October DAY 2: Meeting with Energy, incl. Transport experts 10:00 – 17:00

21th October DAY 3: Meeting with Agriculture experts 10:00 – 17:00

24th October DAY 4: Administrator training 10:00 – 17:00

26th October DAY 5: Meeting with Waste experts 10:00 – 17:00

27th October DAY 6: Meeting with IPPU experts 10:00 – 17:00

28th October DAY 7: User training 10:00 – 17:00





purposes: Final user training and project close

December 5th – 8th, 2016Latvian Environment Geology and Meteorology Centre

Maskavas street 165, Riga, LatviaRoom 408

Agenda

5th December DAY 1: Admin training 09:00 – 17:00

09:00 – 17:00 TrainingS.Siegmundt, Seven2One

A.Skrebele, I.Sīle, LEGMC

___________________________________________________________________________

6th December DAY 2: User training 9:00 – 17:00

9:00 – 12:00Training – repetition of previous trainings (data import, export, management of time series, CalQlator, Konverter)

S.Siegmundt, Seven2one


13:30 – 17:00 Training – repetition of previous trainings, Analyst S.Siegmundt, Seven2one

___________________________________________________________________________




7th December DAY 3: User training 9:00 – 17:00

9:00 – 12:00 Training – Analyst, CRF exporter S.Siegmundt, Seven2one


13:30 – 17:00 Training – Analyst, CRF exporter S.Siegmundt, Seven2one

8th December DAY 4: Final presentations 9:00 – 16:00

9:00 – 10:00 Integrated database: current progress and things to think about

I.Sīle, LEGMC

10:00 – 13:00 Final presentationS.Siegmundt, Seven2one


14:00 – 16:00 Projections: 2017 submission round K.Zommere-Rotčenkova,

MEPRD

july 14th day 1 · web viewkopā pie datu sagatavošanas (gan Ženēvas, gan klimata konvencijai)...

Documents